SQLite format 3@ zvz- ~`D~~`i%!indexverses_indexversesCREATE UNIQUE INDEX verses_index on "verses" (book_number, chapter, verse)wItableversesversesCREATE TABLE "verses" ("book_number" NUMERIC, "chapter" NUMERIC, "verse" NUMERIC, "text" TEXT){UtablebooksbooksCREATE TABLE "books" ("book_color" TEXT, "book_number" NUMERIC, "short_name" TEXT, "long_name" TEXT)=_tableinfoinfoCREATE TABLE info (name TEXT, value TEXT) -x`I-/chapter_string_psPsalms'right_to_leftfalse)strong_numbersfalse/russian_numberingfalse languagelv)#chapter_string%s. nodaļa>#mdescriptionBībele jaunajā tulkojumā ar apokrifiem, 2012 Ss^4~~~~}~O~"}}}}}l}J}2}|||||j|E|!{{{{{z{Y{7{zzzzz]z8zyyyyfy1yxxxsx:xwwwvwIw%wvvvvgvAvuuuuvuNu&ttttxtVt0sss}sXs3s#S/#C0C0C03Ezr3. Ezras grāmata#R/#C0C0C02Ezr2. Ezras grāmata#Q/#C0C0C0MansManases lūgšana6PS#C0C0C0YBēlsDaniēla grāmatas pielikumi. BēlsAOk#C0C0C01AzarDaniēla grāmatas pielikumi. Azarjas lūgšana6NW#C0C0C0EZuzDaniēla grāmatas pielikumi. Zuzanna$M1#C0C0C0;JerVJeremijas vēstule L+#C0C0C0@BarBaruha grāmata,KA#C0C0C0SīrSīraha gudrības grāmata.JE#C0C0C0SālSālamana gudrības grāmata&I5#C0C0C04Mak4. Makabeju grāmata&H5#C0C0C03Mak3. Makabeju grāmata&G5#C0C0C02Mak2. Makabeju grāmata&F5#C0C0C01Mak1. Makabeju grāmata2EM#C0C0C0EstSEsteres grāmata no Septuagintas"D/#C0C0C0JudJudītes grāmata C+#C0C0C0TobTobita grāmata,BA#ff7c80AtklJāņa atklāsmes grāmata!A+#00ff00JūdJūdas vēstule$@1#00ff003JņJāņa 3. vēstule$?1#00ff002JņJāņa 2. vēstule$>1#00ff001JņJāņa 1. vēstule&=3#00ff002PētPētera 2. vēstule&<3#00ff001PētPētera 1. vēstule ;-#00ff00JkJēkaba vēstule":/#ffff00EbrVēstule ebrejiem+9A#ffff00FlmPāvila vēstule Filemonam'89#ffff00vTitPāvila vēstule Titam/7G#ffff00l2TimPāvila 2. vēstule Timotejam/6G#ffff00b1TimPāvila 1. vēstule Timotejam75W#ffff00X2tesPāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem74W#ffff00N1tesPāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem.3G#ffff00DKolPāvila vēstule kolosiešiem.2G#ffff00:FlpPāvila vēstule filipiešiem,1E#ffff000EfPāvila vēstule efeziešiem.0G#ffff00&GalPāvila vēstule galatiešiem3/O#ffff002korPāvila 2. vēstule korintiešiem3.O#ffff001korPāvila 1. vēstule korintiešiem+-C#ffff00RmPāvila vēstule romiešiem!,-#00ffffApdApustuļu darbi %+5#ff6600JņJāņa evaņģēlijs$*5#ff6600LkLūkas evaņģēlijs#)3#ff6600MkMarka evaņģēlijs$(5#ff6600MtMateja evaņģēlijs#'1#ffff99MalMaleahija grāmata#&1#ffff99ZahZaharijas grāmata %+#ffff99HagHagaja grāmata"$/#ffff99CefCefanjas grāmata"#/#ffff99HabHabakuka grāmata "+#ffff99NahNahuma grāmata!)#ffff99MihMihas grāmata )#ffff99JonJonas grāmata -#ffff99|ObObadjas grāmata)#ffff99rAmAmosa grāmata+#ffff99hJlJoēla grāmata!-#ffff99^HozHozejas grāmata"/#ff9fb4TDanDaniēla grāmata#1#ff9fb4JEchEcehiēla grāmata)#ff9fb46RdzRaudu dziesmas#1#ff9fb4,JerJeremijas grāmata!-#ff9fb4"JesJesajas grāmata+#66ff99DzDziesmu dziesma##66ff99MācMācītājs%#66ff99SakSakāmvārdi#66ff99PsPsalmi +#66ff99ĪjĪjaba grāmata!-#ffcc99EstEsteres grāmata#1#ffcc99NehNehemijas grāmata)#ffcc99EzrEzras grāmata$5#ffcc992LOtrā Laiku grāmata% 7#ffcc991LPirmā Laiku grāmata+ =#ffcc99x2ĶēnOtrā Ķēniņu grāmata, ?#ffcc99n1ĶēnPirmā Ķēniņu grāmata( ;#ffcc99d2SamOtrā Samuēla grāmata) =#ffcc99Z1SamPirmā Samuēla grāmata)#ffcc99PRutRutes grāmata)#ffcc99FSoģSoģu grāmata+#ffcc99-=%h$#F"!/ ZIaz7-.HNSVaw~  # 3 U at~tdTC3#  &q h _e  _ Z J Q "2I; ~ w>e 57  0 x' Z 2 # g)~~T}}]|||{EzzSyyuxxx(wwwvvuu7tssrGqppkp/oonmmllkkvk$jjj4iirhhggf}fewedccc#bbMa``g`__#^^@]j\\[&ZZ:YYXX7WWVVGUUUTTYSSSRR}RQPPSOOVNNiNMML\KKEJJLII:HHhH"GG_GFFTFEE=DDwDCC_CBBAAAAC@@_@ ?}?>>D==q<<-;;H::c999f886770655r44,33e22@11000//..%--I,a++***:))b)(''@&&&5%%T$$p##D""-!p!% {i]{ x\/5NVNN:H O f  _  Z z T>b0<Q Un Kungs nolaidās apskatīt pilsētu un torni, ko cēla cilvēka dēli.%E Un viņi teica: “Iesim, celsim pilsētu un torni – tā virsotne lai ir debesīs! Darīsim sev vārdu, lai netiekam izklīdināti pa visu zemes virsu!”#A Un viņi teica viens otram: “Iesim, veidosim ķieģeļus un apdedzināsim tos ugunī!” Un ķieģeļi tiem bija par akmeņiem un zemes piķis par javu.k Q Un, kad cilvēki gāja projām no austrumiem, viņi atrada Šināras zemē ieleju un apmetās tur.3  e Visā zemē bija viena valoda un viena runa.  Šīs ir Noas dēlu dzimtas, pēc viņu paaudzēm – viņu tautās. No šiem pēc plūdiem uz zemes radās visas tautas.\ 3 Šie ir Šēma dēli pēc to dzimtām, pēc to valodām, pēc to zemēm un tautām.J  Viņi dzīvoja no Mēšas līdz Sefārai, līdz austrumu kalniem.K Ofīra, Havīlas un Jobāba tēvs – visi šie ir Joktāna dēli.$E Obāla, Abīmāēla, Šebas,#C Hadorāma, Ūzāla, Diklas,>y Joktāns bija Almodada, Šelefa, Hacarmāveta, Jeraha, Ēberam tika dzemdināti divi dēli, pirmā vārds – Pelegs, jo viņa dienās tika dalīta zeme, bet viņa brāļa vārds ir Joktāns.E Arpahšads bija Šelaha tēvs, un Šelahs bija Ēbera tēvs.6i Arāma dēli – Ūcs, Hūls, Geters un Mašs.H Šēma dēli – Ēlāms, Ašūrs, Arpahšads, Lūds un Arāms.zo Un arī Šēmam tika dzemdināti dēli, arī viņš, jaunākais Jafeta brālis, bija tēvs visiem Ēbera dēliem.[1 Šie ir Hāma dēli pēc to dzimtām, pēc to valodām, pēc to zemēm un tautām.|~s Kanaāniešu robežas bija no Sidonas caur Gerāru līdz Gazai, caur Sodomu, Gomoru, Admu un Ceboīmu līdz Lešai.^}7 arvadiešiem, cemāriešiem un hamātiešiem. Un no tiem radās kanaāniešu dzimtas.,|U hiviešiem, arkiešiem, sīniešiem,6{i un jebūsiešiem, amoriešiem, girgašiešiem,Az Kanaāns bija tēvs Sidonam, savam pirmdzimtajam, Hētam,Vy' patrosiešiem, kasluhiešiem, no turienes izgāja filistieši un kaftorieši.Ux% Micraims bija tēvs lūdiešiem, anēmiešiem, lehābiešiem, neftohiešiem,Jw Arī Resenu – starp Ninivi un Kelahu – tā ir liela pilsēta._v9 No turienes viņš devās uz Asīriju un uzcēla Ninivi, Rehobotas pilsētu un Kelahu.[u1 Viņa valdīšana sākās Bābelē, Erehā, Akadā, tās visas – Šināra zemē.t Viņš Kunga priekšā bija spēkavīrs un mednieks, tādēļ saka: “Spēkavīrs un mednieks Kunga priekšā kā Nimrods!”Ps Kūšs bija Nimroda tēvs – viņš bija pirmais spēkavīrs uz zemes.drC Kūša dēli – Seba, Havīla, Sabta, Raama un Sabteha. Raamas dēli – Šeba un Dedāns.# Un pēc četrdesmit dienām Noa atvēra logu šķirstā, ko bija taisījis.= Un ūdeņi atkāpās un kritās līdz desmitajam mēnesim. Desmitā mēneša pirmajā dienā kļuva redzamas kalnu virsotnes.Z</ Un septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā šķirsts nogula Arārata kalnos.V;' Ūdeņi pamazām atkāpās no zemes un pēc simts piecdesmit dienām kritās.R: Aizdarījās dzīļu avoti un debesu logi, un no debesīm mitējās līt.9 1 Un Dievs atcerējās Nou un visus zvērus un lopus, kas bija ar viņu šķirstā, un Dievs lika, lai pār zemi pūš vējš, un ūdeņi nokritās.78k Un ūdeņi klāja zemi simts piecdesmit dienas.r7_ Viņš aizslaucīja ik būtni, kas bija uz zemes virsas, – no cilvēka līdz lopam, līdz rāpulim, līdz debesu putnam, – tie tika noslaucīti no zemes, un palika tikai Noa un tie, kas kopā ar viņu šķirstā.
šķirstā.Q6 viss, kam nāsīs dzīvības dvaša! Nomira visi, kas bija uz sauszemes!5 Un iznīka visa miesa, kas kustēja pa zemi, – putni un lopi, un visas radības, kas mudžēja uz zemes, un visi cilvēki –I4 Ūdeņi sakāpa piecdesmit elkoņu augstumā un apklāja kalnus.e3E Un ūdeņi kāpa virs zemes jo ļoti un apsedza visus augstos kalnus, kas bija zem debesīm.Y2- Ūdeņi aizvien vairāk pārklāja zemi, un šķirsts peldēja pa ūdeņu virsu.~1w Ūdensplūdi pār zemi bija četrdesmit dienas, un ūdeņi vairojās un cēla šķirstu, un tas pacēlās virs zemes.u0e Un gāja tēviņi un mātītes – no visas miesas, gāja, kā Dievs pavēlēja. Un Kungs aizdarīja durvis.g/I Kopā ar Nou tie iegāja šķirstā – pa pārim no visas miesas, kurā ir dzīvības dvaša.d.C viņi paši un visi zvēri – katrs pēc sava veida, un visi lopi – katrs pēc sava veida, un visi rāpuļi, kas rāpo pa zemi, – katrs pēc sava veida, un visi putni, katrs pēc sava veida, un visādi spārnaiņi! -  Tanī pašā dienā Noa un Šēms, Hāms un Jafets, Noas dēli, un Noas sieva, un trīs viņa dēlu sievas iegāja šķirstā –K,  Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.1+]  Noas dzīves seši simtajā gadā, otrajā mēnesī, mēneša septiņpadsmitajā dienā – tanī dienā pāršķēlās visi dziļūdens avoti un atvērās debesu logi.@*}  Un pēc septiņām dienām pār zemi nāca ūdensplūdi.p)[  tie pa pāriem iegāja šķirstā kopā ar Nou, tēviņi un mātītes, kā Dievs Noam bija pavēlējis. ( No visiem šķīstajiem lopiem un no visiem lopiem, kas nebija šķīsti, no visiem putniem un no visiem, kas rāpo pa zemi, –k'Q Un Noa kopā ar saviem dēliem, sievu un savu dēlu sievām iegāja šķirstā ūdensplūdu dēļ.K& Kad pār zemi nāca ūdensplūdi, Noa bija seši simti gadus vecs.2%a Un Noa darīja visu, kā Kungs pavēlēja..$W Jo pēc septiņām dienām es likšu līt pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis! – un es noslaucīšu no zemes virsas ik būtni, ko esmu taisījis!”}#u Arī no debesu putniem ņem septiņus pārus – tēviņus un mātītes, lai viņu pēcnācēji mīt pār visu zemi!"1 Ņem septiņus pārus no visiem šķīstajiem lopiem – tēviņus un mātītes, bet no lopiem, kas nav šķīsti, pāri – tēviņu un mātīti.!  Un Kungs teica Noam: “Ej kopā ar visu savu namu šķirstā, jo tevi es redzēju šajā paaudzē taisnu manā priekšā!M  Un Noa darīja visu, ko Dievs viņam pavēlēja, tā viņš darīja!tc Bet tu ņem sev visādu ēdamo, kas ēdams, un savāc to pie sevis! Tas tev un viņiem būs par barību!”L No debesu putniem – katru pēc sava veida, no lopiem – katru pēc sava veida, un no visiem, kas rāpo pa zemi, – katru pēc sava veida, – pa divi no katra lai nāk tev līdzi, lai dzīvo!sa Ved sev līdzi šķirstā pa diviem no visa dzīvā, no visas miesas – tēviņu un mātīti, lai dzīvo!|s Ar tevi es celšu savu derību, tu ej šķirstā – tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas kopā ar tevi!&G Un es, redzi, – es likšu, lai pār zemi nāk ūdensplūdi, lai apakš debesīm izdeldē visu miesu, kurā ir dzīvības dvaša! Izmirs viss, kas uz zemes! Šķirsta jumtu augšpusē pacel elkoņa augstumā un ieliec šķirsta sānos durvis. Taisi tam apakšējo, vidējo un augšējo klāju!{ Taisi to tā – lai šķirsts ir trīs simti elkoņus garš, piecdesmit elkoņus plats un trīsdesmit elkoņus augsts.y Taisi sev šķirstu no sveķaina koka, taisi kambarus šķirstā un nosveķo to no iekšpuses un ārpuses ar sveķiem!*O  Un Dievs teica Noam: “Visai miesai pienācis gals manā priekšā, jo viņu dēļ zeme tapusi pilna varasdarbu, un, redzi, es viņus izdeldēšu kopā ar zemi!y  Dievs uzlūkoja zemi, un, redzi, tā bija izvirtusi! – jo visa miesa savu dzīvi uz zemes bija darījusi izvirtušu.E  Bet zeme bija izvirtusi Dieva priekšā un pilna varasdarbu!E  Noa bija tēvs trīs dēliem – Šēmam, Hāmam un Jafetam.jO  Šīs ir Noas paaudzes. Noa bija taisns vīrs, savā paaudzē bez vainas, Noa staigāja ar Dievu.$E Bet Noa guva Kunga vēlību.:o Un Kungs teica: “Es noslaucīšu no zemes virsas cilvēku, ko es radīju, – no cilvēka līdz lopam, līdz rāpulim, līdz debesu putnam! Man ir žēl, ka es tos radīju!”Y- Un Kungs nožēloja, ka uz zemes taisījis cilvēku, un tas mocīja viņa sirdi. Un Kungs redzēja, ka pieaug cilvēka ļaunums uz zemes un viss, ko viņš veidojis, ik dienu savā sirdī domā tik ļaunu!-U Tajās dienās uz zemes bija milži, pēc tam kad Dieva dēli bija nākuši pie sievām un tos dzemdinājuši, – tie bija varoņi, kopš senatnes vīri ar vārdu!  Un Kungs teica: “Lai mans Gars nevalda cilvēkā uz mūžiem, jo viņš ir tikai miesa! Lai viņa dienas ir simts divdesmit gadi!”{ q Dieva dēli redzēja, ka cilvēka meitas ir jo labas, un viņi no tām ņēma sev sievas – kuru vien vēlējās.R  ! Un bija, ka cilvēku uz zemes kļuva aizvien vairāk un tiem dzima meitas,[ 1  Noa bija pieci simti gadu vecs, un viņš kļuva tēvs Šēmam, Hāmam un Jafetam.a = Visas Lemeha dienas ilga septiņi simti septiņdesmit septiņus gadus, un viņš nomira.tc Pēc Noas dzimšanas Lemehs dzīvoja pieci simti deviņdesmit piecus gadus, un viņam bija dēli un meitas.  Viņš nosauca viņa vārdu: Noa, sacīdams: “Šis mūs remdēs no darba un mūsu roku pūlēm zemē, ko Kungs ir nolādējis!”O Lemehs dzīvoja simts astoņdesmit divus gadus un kļuva tēvs dēlam.a= Visas Metušelaha dienas ilga deviņi simti sešdesmit deviņus gadus, un viņš nomira.}u Pēc Lemeha dzimšanas Metušelahs dzīvoja septiņi simti astoņdesmit divus gadus, un viņam bija dēli un meitas.Y- Metušelahs dzīvoja simts astoņdesmit septiņus gadus un kļuva tēvs Lemeham.V' Un Hanohs staigāja ar Dievu, un viņa vairs nebija, jo Dievs viņu paņēma.F Visas Hanoha dienas ilga trīs simti sešdesmit piecus gadus.p[ Pēc Metušelaha dzimšanas Hanohs staigāja ar Dievu trīs simti gadu, un viņam bija dēli un meitas.N Hanohs dzīvoja sešdesmit piecus gadus un kļuva tēvs Metušelaham.Y~- Visas Jereda dienas ilga deviņi simti sešdesmit divus gadus, un viņš nomira.c}A Pēc Hanoha dzimšanas Jereds dzīvoja astoņi simti gadu, un viņam bija dēli un meitas.N| Jereds dzīvoja simts sešdesmit divus gadus un kļuva tēvs Hanoham.a{= Visas Mahalalēla dienas ilga astoņi simti deviņdesmit piecus gadus, un viņš nomira.tzc Pēc Jereda dzimšanas Mahalalēls dzīvoja astoņi simti trīsdesmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.Ny Mahalalēls dzīvoja sešdesmit piecus gadus un kļuva tēvs Jeredam.Px Visas Kēnāna dienas ilga deviņi simti desmit gadu, un viņš nomira.vwg  Pēc Mahalalēla dzimšanas Kēnāns dzīvoja astoņi simti četrdesmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.Kv  Kēnāns dzīvoja septiņdesmit gadu un kļuva tēvs Mahalalēlam.Ou  Visas Enoša dienas ilga deviņi simti piecus gadus, un viņš nomira.qt]  Pēc Kēnāna dzimšanas Enošs dzīvoja astoņi simti piecpadsmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.Es  Enošs dzīvoja deviņdesmit gadu un kļuva tēvs Kēnānam.Rr Visas Šēta dienas ilga deviņi simti divpadsmit gadu, un viņš nomira.mqU Pēc viņa dzimšanas Šēts dzīvoja astoņi simti septiņus gadus, un viņam bija dēli un meitas.Dp Šēts dzīvoja simts piecus gadus un kļuva tēvs Enošam.hoK Visas Ādama dienas, ko viņš dzīvoja, ilga deviņi simti trīsdesmit gadu, un viņš nomira.fnG Pēc Šēta dzimšanas Ādama dienas ilga astoņi simti gadu, un viņam bija dēli un meitas.m Ādams dzīvoja simts trīsdesmit gadu un kļuva tēvs dēlam pēc viņa līdzības, pēc viņa tēla, un nosauca viņa vārdu: Šēts.}lu vīrieti un sievieti viņš radīja, un viņš svētīja viņus un nosauca tos par cilvēkiem, kad tie tika radīti.zk q Šī ir Ādama paaudžu grāmata. Tai dienā, kad Dievs radīja cilvēku, Dieva līdzībā viņš to taisīja, –{jq Un Šētam, arī viņam dzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Enošs. – Tolaik sāka piesaukt Kunga vārdu.3ia Un Ādams atkal atzina savu sievu, un viņa dzemdēja dēlu un nosauca viņu par Šētu, jo: “Dievs deva man citu pēcnācēju Ābela vietā, jo viņu nokāva Kains!”_h9 Ja Kains tiks septiņkārt atriebts, tad Lemehs – septiņdesmit septiņas reizes!”/gY Un Lemehs teica savām sievām: “Āda un Cilla, klausieties manu balsi, Lemeha sievas, klausieties, ko es saku, jo vīru es kauju par rētu un zēnu – par brūci! f Un Cilla, arī viņa dzemdēja – Tubāl-Kainu, viņš bija kalējs, apstrādāja varu un dzelzi, un Naama bija Tubāl-Kaina māsa.deC Viņa brāļa vārds ir Jūbals, viņš ir tēvs visiem, kuri spēlē cītaras un stabules.cdA Un Āda dzemdēja Jābālu, viņš ir tēvs tiem, kuri mīt teltīs un kuriem ir ganības.Zc/ Lemehs apņēma divas sievas, pirmās vārds – Āda, un otras vārds – Cilla.b Un Hanoham dzima Īrāds, un Īrāds bija Mehūjaēla tēvs, un Mehūjaēls bija Metušaēla tēvs, un Metušaēls bija Lemeha tēvs.a% Un Kains atzina savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Hanohu. Viņš uzcēla pilsētu un nosauca to sava dēla vārdā – Hanoha.c`A Un Kains aizgāja projām no Kunga vaiga un apmetās Noda zemē, uz austrumiem no Ēdenes.(_K Un Kungs viņam teica: “Nē! Katram, kas nokaus Kainu, tiks septiņkārt atriebts!” Un Kungs uzlika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu atrod, viņu nenokauj.7^i Re, šodien tu esi mani padzinis projām no zemes, nu es paslēpšos no tava vaiga un būšu staigulis un klaidonis uz zemes, un katrs, kas mani atradīs, tas mani nokaus!”N]  Un Kains teica Kungam: “Mana vaina ir lielāka, nekā es varu nest!s\a  Jo tu apstrādāsi zemi, bet tā vairs nedos tev savu spēku! Staigulis un klaidonis tu būsi uz zemes!”w[i  Un tagad – lai tu nolādēts uz zemes, kas atpleta savu muti, lai no tavas rokas ņemtu tava brāļa asinis![Z1  Un viņš teica: “Ko tu izdarīji?! Tava brāļa asinis kliedz uz mani no zemes!Y{  Un Kungs teica Kainam: “Kur Ābels, tavs brālis?” Un viņš teica: “Es nezinu! Vai es – sava brāļa sargs?”X{ Un Kains teica savam brālim Ābelam: “Ejam uz lauka!” Un Kains cēlās pret Ābelu, savu brāli, un nokāva viņu. W; Vai tu nebūtu uzlūkots, ja būtu darījis labi? Un ja slikti tu dari – grēks pie durvīm apmeties, tas tevi iekāros, bet tev pār to jāvalda!”WV) Un Kungs teica Kainam: “Kāpēc tu skaisties, kāpēc tavs vaigs novērsies?mUU Bet Kainu un viņa upurdāvanu viņš neuzlūkoja, un Kains ļoti noskaitās un novērsa savu vaigu.T{ Un Ābels, arī viņš nesa no savu avju pirmdzimtajiem un to treknuma, un Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upurdāvanu.OS Pēc daudzām dienām Kains no zemes augļiem nesa upurdāvanu Kungam.iRM Un vēl viņa dzemdēja viņa brāli Ābelu. Ābels bija avju gans, bet Kains apstrādāja zemi.Q Un Ādams atzina Ievu, savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Kainu. Viņa teica: “Ar Kunga palīgu dabūju dēlu!”&PG Un viņš padzina cilvēku un uz austrumiem no Ēdenes dārza iemitināja ķerubus ar atvāztiem liesmojošiem zobeniem, lai sargā ceļu uz dzīvības koku.hOK un Kungs Dievs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai apstrādā zemi, no kuras viņš ņemts!_N9 Un Kungs Dievs teica: “Redzi, cilvēks ir kļuvis kā viens no mums, zina, kas labs un kas ļauns! Un tagad, ka viņš vēl neizstiepj roku, lai ņemtu arī no dzīvības koka un ēstu un dzīvotu mūžam!” –]M5 Un Kungs Dievs darināja cilvēkam un viņa sievai ādas ģērbu un ietērpa viņus.VL' Un cilvēks savu sievu nosauca vārdā Ieva, jo viņa bija visu dzīvo māte.K- Sava vaiga sviedros tu ēdīsi maizi, līdz tu atgriezīsies zemē, no kuras tu esi ņemts, jo pīslis tu esi, un pīšļos tu atgriezīsies!”NJ Tev sadīgs no tās ērkšķi un dadži, un tu ēdīsi lauka stādus!kIQ Un cilvēkam viņš teica: “Tāpēc ka tu paklausīji savas sievas balsij un ēdi no koka, par ko es tev pavēlēju: neēd no tā! – nolādēta lai tevis dēļ zeme, mokās tu no tās ēdīsi visas dienas, kamēr dzīvosi!+HQ Un sievai viņš teica: “Vairot es vairošu tev grūtumu, kad tu būsi grūta, mokās tu radīsi dēlus, savu vīru tu kārosi, bet viņš valdīs pār tevi!”%GE Un es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu pēcnācēju un viņas pēcnācēju! – viņš tev sadragās galvu, bet tu viņam sadzelsi papēdi!”SF! Un Kungs Dievs teica čūskai: “Tāpēc ka tu to darīji, tu esi nolādēta starp visiem lopiem un starp visiem lauka zvēriem! Uz vēdera tu līdīsi un rīsi pīšļus visas dienas, kamēr dzīvosi!{Eq  Un Kungs Dievs teica sievai: “Ko tu esi izdarījusi!” Un sieva teica: “Čūska mani pievīla, un es ēdu!”dDC  Un cilvēks teica: “Tā sieva, ko tu man devi, viņa man deva no tā koka, un es ēdu!” C  Un viņš teica: “Kas tev pastāstīja, ka tu esi kails? Vai tu ēdi no tā koka, par ko es tev pavēlēju – neēd no tā?!”hBK  Un tas teica: “Es dzirdēju dārzā tavu balsi un nobijos, jo esmu kails, un es paslēpos.”JA  Un Kungs Dievs sauca cilvēkam un teica viņam: “Kur tu esi?”@# Un dienas vēsumā viņi dzirdēja, ka dārzā skan Kunga Dieva balss. Un cilvēks un sieva paslēpās no Kunga Dieva dārzā starp kokiem.?{ Un abiem atdarījās acis, un nu viņi zināja, ka ir kaili, un viņi sašuva vīģu lapas un uztaisīja sev gurnautus.I> Un sieva redzēja, ka tas koks ir labs, lai ēstu, ka tīkams acīm un kārojams prātam, un viņa ņēma tā augli un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija kopā ar viņu, un viņš ēda.=+ jo Dievs zina, ka tai dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs, zināsiet, kas labs un kas ļauns!”9<o Bet čūska teica sievai: “Mirt jūs nemirsiet,|;s bet par tā koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs sacīja: neēdiet no tā un neaiztieciet to, citādi mirsiet!”L: Sieva teica čūskai: “Mēs varam ēst no visiem dārza augļiem,G9 Bet čūska bija vismanīgākā no visiem lauka zvēriem, kurus Kungs Dievs bija taisījis, un viņa teica sievai: “Vai tiešām Dievs sacīja: no visiem dārza kokiem jūs nevarat ēst?”L8 Un viņi abi bija kaili – vīrs un viņa sieva, bet nekaunējās.n7W Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa.” 6 Un cilvēks teica: “Šī ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Tāpēc lai to sauc par sievu, jo no vīra tā ņemta!v5g Un no ribas, ko viņš bija ņēmis no cilvēka, Kungs Dievs darināja sievieti un atveda viņu pie cilvēka.4+ Tad Kungs Dievs lika, lai dziļš miegs krīt pār cilvēku, un tas iemiga, tad viņš ņēma vienu viņa ribu un to vietu aizdarīja ar miesu.3 Un cilvēks deva vārdus visiem lopiem un debesu putniem, un visiem lauka zvēriem, bet nebija cilvēkam palīga, kas būtu tam līdzās.S2! Un Kungs Dievs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un visādus debesu putnus un deva tos cilvēkam, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Kā cilvēks nosauca dzīvās būtnes, tāds bija to vārds.w1i Un Kungs Dievs teica: “Nav labi būt cilvēkam vienam, es darīšu viņam palīgu, kas būs tam līdzās.”t0c bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! – Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi!”M/ Un Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam: “Ēd no visiem dārza kokiem,q.] Un Kungs Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā.j-O Trešās upes vārds ir Hidekela, tā tek no Asīrijas uz austrumiem, un ceturtā upe ir Perāta.D,  Otrās upes vārds ir Gīhona, tā apvij visu Kūšas zemi.<+u  Tās zemes zelts ir labs. Tur ir bdellijs un oniksi.P*  Pirmās vārds ir Pīšona, tā apvij visu Havīlas zemi, kur ir zelts._)9  No Ēdenes izplūda upe, lai dzirdītu dārzu. Tur tā sadalījās četrās straumēs.((K  Un Kungs Dievs audzēja no zemes visus kokus, kas tīkami skatam un labi ēšanai, un dārza vidū – bija dzīvības koks un laba un ļauna atzīšanas koks.i'M Un Kungs Dievs stādīja dārzu austrumos no Ēdenes un ielika tur cilvēku, ko bija izveidojis.& Un Kungs Dievs izveidoja no zemes pīšļiem cilvēku un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni.F% Un no zemes pacēlās migla un padzirdīja visu zemes virsmu.?$y uz zemes vēl nebija nekādu lauka krūmāju, un lauka stādi vēl nebija sazēluši, jo Kungs Dievs vēl nebija licis līt pār zemi, un vēl nebija cilvēka, kas zemi apstrādātu.t#c Šīs ir debesu un zemes paaudzes dienā, kad tās tika radītas. Kad Kungs Dievs taisīja zemi un debesis," Un septīto dienu Dievs svētīja un darīja to svētu, jo tajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis radīdams.!+ Un septītajā dienā Dievs pabeidza savu darbu, ko bija darījis, un septītajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis.:  s Un tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki.  Un Dievs redzēja visu, ko bija darījis, un, redzi, tas bija ļoti labi! Un bija vakars, un bija rīts – sestā diena.! ? Un visiem zemes zvēriem un debesu putniem, un visiem, kas rāpo pa zemi, kam dzīvības elpa, lai ir par barību visādi zaļoksni stādi!” Un tā ir.1 _ Un Dievs teica: “Redzi, es jums dodu visus stādus, kas briedina sēklu, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuru augļi briedina sēklu, – tie ir jūsu ēdamais!N  Un Dievs viņus svētīja un teica: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to – valdiet pār zivīm jūrā un putniem debesīs, pār visu, kas dzīvs un rāpo pa zemi!”~ y Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to – vīrieti un sievieti viņš radīja!e G Un Dievs teica: “Taisīsim cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības, lai tas valda pār zivīm jūrā un pār putniem debesīs, un pār lopiem, un pār visu zemi, un pār visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemi!”4 e Un Dievs taisīja zemes zvērus, katru pēc sava veida, un lopus, katru pēc sava veida, un visus, kas rāpo pa zemi, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi.  = Un Dievs teica: “Lai rodas uz zemes dzīvas būtnes, katra pēc sava veida – lopi un rāpuļi, un zemes zvēri, katrs pēc sava veida!” Un tā ir.7 m Un bija vakars, un bija rīts – piektā diena. # Un Dievs svētīja viņus, sacīdams: “Augļojieties un vairojieties, un piepildiet ūdeņus jūrās, bet putni lai vairojas uz zemes!”K  Un Dievs radīja lielus zvērus un visādas dzīvas būtnes, kas rāpo un mudž ūdenī, katru pēc sava veida, un visus spārnainus putnus, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi.u g Un Dievs teica: “Lai ūdenī mudžēt mudž dzīvas būtnes, un pār zemi lai lido putni, zem debesjuma!”8 o Un bija vakars, un bija rīts – ceturtā diena.l U lai valda pār dienu un pār nakti un lai nošķir gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja, ka tā labi.< w Un Dievs ielika tos debesjumā, lai dod zemei gaismu, 9 Un Dievs taisīja divus lielus gaismekļus – lielāko gaismekli, lai valda pār dienu, un mazāko gaismekli, lai valda pār nakti, – un zvaigznes.D  un lai gaismekļi debesjumā dod zemei gaismu!” Un tā ir. ' Un Dievs teica: “Lai debesjumā top gaismekļi, lai tie nošķir dienu no nakts, lai tie ir zīmes, kas rāda laiku mijas, dienas un gadus,7  m Un bija vakars, un bija rīts – trešā diena.6  i Un zeme deva augus – stādus, kas briedina sēklu, katru pēc sava veida, un kokus, kas nes augļus, kuros ir sēkla, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi.;  s Un Dievs teica: “Lai uz zemes sazaļo augi – stādi, kas briedina sēklu, un augļu koki, kas nes augļus, kam ir sēkla, katrs pēc sava veida, lai ir uz zemes.” Un tā ir.~  y Un Dievs nosauca sauszemi par zemi, bet ūdeņu saplūdumu viņš nosauca par jūrām, un Dievs redzēja, ka tā labi.w  k Un Dievs teica: “Lai visi ūdeņi zem debesīm saplūst vienuviet, ka top redzama sauszeme!” – un tā ir._ ; Un Dievs nosauca debesjumu par debesīm. Un bija vakars, un bija rīts – otrā diena.  Un Dievs taisīja debesjumu un šķīra ūdeņus, kas bija zem debesjuma, no ūdeņiem, kas bija virs debesjuma, – un tā ir.k S Un Dievs teica: “Lai top debesjums starp ūdeņiem, un tas lai nošķir ūdeņus no ūdeņiem!”| u Un Dievs nosauca gaismu par dienu, un tumsu viņš nosauca par nakti. Un bija vakars, un bija rīts – viena diena.U ' Un Dievs redzēja gaismu, ka tā laba, un viņš nošķīra gaismu no tumsas.< w Un Dievs teica: “Lai top gaisma!” Un tapa gaisma.h M Un zeme bija tukšum tukša, tumsa bija pār dzīlēm, un Dieva gars lidinājās pār ūdeņiem.- [ Sākumā Dievs radīja debesis un zemi. A~~p}}R|||({{u{'zzuz yyQy xxTwwwvvuttmssfrr2qApp,oSonnmm8ll`kkcjjXiieihh$gg:ffexdd4cc{bb_aam``W___^^9]] \`[[ZZ?YXXWWW.VVNUUiTTKSS'RRQPPPOO3NN^MMILLlKKeJJJTJIHH GFEEEDDCoBB"AA8@@)???/>>)=^<<<;;4:m99A887W6635\4433D22|1100c0/Q..B--@,},++**2))\((''6&&g%%$$#R""!\ W%jy"da(VAcG:|M ' H \ Z ZYNW~} Tad Abīmelehs ņēma avis un vēršus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam, un atdeva viņam Sāru, viņa sievu.N}  Bija tā: kad Dievs lika man doties projām no mana tēva nama, es viņai teicu: šī ir laipnība, ko tu man vari darīt – katrā vietā, kur nonāksim, saki par mani: viņš ir mans brālis!”w|i  Un patiesi – viņa ir mana māsa, mana tēva meita, taču ne manas mātes meita, un viņa kļuva mana sieva.z{o  Ābrahāms teica: “Es tikai domāju, ka šajā vietā nebīstas Dieva un ka tie mani nokaus manas sievas dēļ!Rz  Un Abīmelehs teica Ābrahāmam: “Ko tu domāji, kad tu to darīji?!”hyK  Abīmelehs pasauca Ābrahāmu un viņam teica: “Ko tu mums izdarīji?! Ko es pret tevi esmu nogrēkojies, ka tu man un manai ķēniņvalstij uzsūtīji tik lielu grēku, – man tu esi darījis to, ko neklājas darīt!”xy Un Abīmelehs cēlās agri no rīta, pasauca savus kalpus un tiem to visu pastāstīja, un vīri nobijās ne pa jokam.2w_ Tagad atdod sievu vīram, jo viņš ir pravietis, un viņš lūgs par tevi, un tu paliksi dzīvs, bet, ja neatdosi, zini, ka tu mirtin mirsi, tu un visi, kas ar tevi!”Qv Un Dievs viņam sapnī teica: “Es taču zināju, ka tavas sirds šķīstībā tu to darīji, un es saudzēju – es pats! – tevi no grēkošanas pret mani, tādēļ es tev viņu neļāvu aizskart!9um Vai viņš pats man neteica: viņa ir mana māsa! – un viņa, pat viņa man teica: viņš ir mans brālis! – savas sirds šķīstībā un roku nevainībā es to darīju!”etE Tad Abīmelehs viņai netuvojās un teica: “Mans Kungs, vai tu kausi pat taisnus ļaudis?!s% Un sapnī Dievs nāca pie Abīmeleha un viņam teica: “Redzi, tu mirsi tās sievas dēļ, kuru tu ņēmi, jo viņa ir cita vīra sieva!”r Tur Ābrahāms par Sāru sacīja: “Viņa ir mana māsa.” Un Gerāras ķēniņš Abīmelehs sūtīja un paņēma Sāru.vq i No turienes Ābrahāms klejoja uz Negebas zemi un piemita starp Kādēšu un Šūru, viņš apmetās Gerārā.p &Un jaunākā, arī viņa dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Ben-Ammī – viņš ir amoniešu tēvs līdz šai dienai.vog %Pirmdzimtā dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Moābs – viņš ir moābiešu tēvs līdz šai dienai.9no $Un abas Lata meitas kļuva grūtas no sava tēva.,mS #Un arī tonakt viņas piedzirdīja savu tēvu ar vīnu, un jaunākā gāja un gulēja ar savu tēvu, bet tas nemanīja, ne kā viņa gūlās, ne kā viņa cēlās.[l1 "Un nākamajā rītā pirmdzimtā teica jaunākajai: “Re, vakarnakt es gulēju ar savu tēvu! Piedzirdām viņu arī šonakt ar vīnu, un ej tu un guli ar viņu – un mums būs pēcnācējs no mūsu tēva!”,kS !Un tonakt viņas piedzirdīja savu tēvu ar vīnu, un pirmdzimtā gāja un gulēja ar savu tēvu, bet viņš nemanīja, ne kā viņa gūlās, ne kā viņa cēlās.sja  Ejam, piedzirdām mūsu tēvu ar vīnu un guļam ar viņu – un mums būs pēcnācējs no mūsu tēva!” i Un pirmdzimtā teica jaunākajai: “Mūsu tēvs ir vecs, un uz zemes nav vīra, kas nāktu pie mums, kā pieņemts visur uz zemes.h1 Lats aizgāja no Coaras un dzīvoja kalnos kopā ar abām meitām – jo viņš baidījās dzīvot Coarā un kopā ar abām meitām dzīvoja alā.:go Kad Dievs bija nopostījis ielejas pilsētas, Dievs atcerējās Ābrahāmu un sūtīja Latu projām no postažas – kad viņš bija nopostījis pilsētas, kurās Lats dzīvoja.)fM Viņš nolūkojās lejup uz Sodomu un Gomoru un uz visu ielejas zemes virsu, viņš paskatījās, un redzi – dūmi no zemes cēlās kā dzelzs lietuves dūmi!]e5 Un Ābrahāms rīta agrumā devās uz to vietu, kur bija stāvējis Kunga priekšā.Gd Bet Lata sieva paskatījās atpakaļ un kļuva par sālsstabu.|cs Viņš apgrieza otrādi šīs pilsētas un visu ieleju – visus to pilsētu iemītniekus un augus, kas bija zemē.Pb Kungs lika līt pār Sodomu sēram un ugunij – no Kunga, no debesīm.Aa Saule pacēlās pār zemi, kamēr Lats tika līdz Coarai.`' Steidz glābties uz turieni, jo es nevaru ķerties pie lietas, kamēr tu neesi tur nonācis!” Tādēļ tās pilsētas vārdu nosauca Coara.y_m Un viņš tam teica: “Es piekrītu tev arī šajā lietā – es neizpostīšu to pilsētu, par ko tu runāji!^% Redzi, šī pilsēta ir gana tuvu, lai uz turieni bēgtu, un tā ir maza! Glābšos tur! Vai tā nav maza? Un mana dvēsele būs glābta!”N] Redzi – tavs kalps guva tavu vēlību, un tu vairoji savu žēlastību, ko tu darīji man, atstādams dzīvu manu dvēseli, bet es nevaru glābties kalnos! Ka mani neķer ļaunums un es nemirstu!6\i Bet Lats tiem teica: “Nē taču, mani kungi!)[M Un, kad tie viņus bija izveduši laukā, tie teica: “Glāb savu dvēseli, neskaties atpakaļ un ielejā neapstājies! Glābies kalnos, ka netiec aizrauts!”JZ Bet viņš vilcinājās, un tie vīri sagrāba viņu aiz rokas un viņa sievu un abas viņa meitas aiz rokas, izveda viņu laukā un atstāja ārpus pilsētas, jo Kungs bija viņu pasaudzējis.!Y= Kad svīda ausma, eņģeļi steidzināja Latu: “Celies, ņem savu sievu un abas meitas, kas te ir, ka netiec aizrauts šīs pilsētas vainas dēļ!”_X9 Un Lats gāja un teica saviem znotiem, kas grasījās precēt viņa meitas, un sacīja: “Celieties, dodieties prom no šīs vietas, jo Kungs šo pilsētu nopostīs!” Bet viņa znotiem šķita, ka viņš smejas. W  jo mēs nopostīsim šo vietu, tādēļ ka tās kliegšana ir jo liela Kunga priekšā – Kungs mūs ir sūtījis to nopostīt!”-VU  Un tie vīri teica Latam: “Ved prom no šīs vietas visus, kas tev te vēl ir no taviem znotiem, taviem dēliem un tavām meitām, un visus, kas tev ir pilsētā,zUo  Bet vīrus, kas bija nama durvīs, tie sita ar aklumu – no maza līdz lielam, un viņi taustījās uz vārtiem.TT#  Bet tie vīri ņēma un ievilka Latu pie sevis namā, un aizdarīja durvis. S  Bet viņi teica: “Taisies malā!” Viņi teica: “Vai šis nav nācis, lai apmestos te uz dzīvi?! Tagad šis te vēl spriedīs?! Mēs izdarīsim tev vēl vairāk ļauna nekā tiem!” Un viņi uzmācās tam vīram, Latam, un spiedās, lai uzlauztu durvis.\R3 Re, man ir divas meitas, kas vīrieša nepazīst. Nu lieciet, lai jums izvedu viņas, un dariet tām, kā jums tīk, tik šiem vīriem neko nedariet, tik tiešām! – jo zem manas pajumtes tie ir nonākuši!”DQ Un viņš teica: “Nē jel, mani brāļi, nedariet ļauna!QP Un Lats iznāca pie viņiem pa durvīm, bet durvis aiz sevis aizdarīja.O{ Un tie teica Latam: “Kur ir tie vīri, kas šonakt pie tevis atnākuši? Izved tos pie mums, un mēs tos iegūsim!”N+ Pirms tie vēl bija likušies gulēt, tās pilsētas vīri, Sodomas vīri, apstāja māju – gan jauni, gan veci, visi ļaudis no malu malām.M% Bet viņš uzstāja jo stipri, un tie iegriezās pie viņa un iegāja namā, un viņš tiem rīkoja dzīres un cepa plāceņus, un tie ēda.rL_ Un viņš teica: “Klau, mani kungi, iegriezieties sava kalpa namā un palieciet pa nakti, mazgājiet savas kājas, celieties tik rīta agrumā un ejiet savu ceļu tālāk!” Bet tie teica: “Nē, mēs pārnakšņosim uz ielas!”K ; Un vakarā divi eņģeļi nāca uz Sodomu, bet Lats sēdēja Sodomas vārtos. Lats tos ieraudzīja, nāca tiem pretī un noliecās ar seju līdz zemei.cJA !Un Kungs gāja prom, beidzis runāt ar Ābrahāmu, bet Ābrahāms atgriezās savā vietā.I1  Un tas teica: “Lai nedusmo Kungs, ka runāju vēl šoreiz – varbūt tur atrodas desmit!” Un viņš teica: “Es nepostīšu desmit dēļ!”%HE Un tas teica: “Redzi nu, es esmu uzdrīkstējies runāt ar Kungu – varbūt tur atrodas divdesmit!” Un viņš teica: “Nepostīšu divdesmit dēļ!”+GQ Un tas teica: “Lai nedusmo Kungs, ka es runāju, – varbūt tur atrodas trīsdesmit!” Un viņš teica: “Es to nedarīšu, ja atradīšu tur trīsdesmit!”F/ Un tas turpināja runāt ar viņu un teica: “Varbūt tur atradīsies četrdesmit!” Un viņš teica: “Es to nedarīšu četrdesmit dēļ!”:Eo Varbūt līdz piecdesmit taisnajiem pietrūkst piecu, vai piecu dēļ tu izpostīsi visu pilsētu?” Un viņš teica: “Neizpostīšu, ja atradīšu tur četrdesmit piecus!”yDm Ābrahāms atbildēja un teica: “Redzi nu! Es esmu ņēmies runāt ar Kungu, bet esmu tikai pīšļi un pelni!C Un Kungs teica: “Ja es atradīšu visā Sodomas pilsētā piecdesmit taisnos, tad es viņu dēļ saudzēšu visu to vietu!”?By Lai tas ir tālu no tevis – nedari tā, nenonāvē taisno kopā ar ļaundari, lai nav taisnajam kā ļaundarim! Lai tas ir tālu no tevis! Vai visas zemes Soģis nebūs taisns?!”A Varbūt tur pilsētā ir piecdesmit taisnie – vai tiešām tu aizrausi un neapžēlosies piecdesmit taisno dēļ, kas tur ir?a@= Un Ābrahāms tuvojās un sacīja: “Vai patiesi tu aizrausi taisno kopā ar ļaundari?h?K Un tie vīri tur pagriezās un devās uz Sodomu, bet Ābrahāms vēl stāvēja Kunga priekšā.>y Nolaidīšos jel un paraudzīšos, vai viņi visi dara tā, kā kliegšana pie manis nonākusi, – lai es zinātu.”`=; Un Kungs teica: “Sodomā un Gomorā ir jo liela kliegšana, un viņu grēki jo smagi!Q< Par viņu es zinu, ka viņš pavēlēs saviem dēliem un savam namam pēc viņa, un tie sargās Kunga ceļu un darīs tiesu un taisnību tādēļ, lai Kungs dotu Ābrahāmam to, ko viņam solījis!”i;M Ābrahāms taču kļūs par lielu un stipru tautu, un viņā tiks svētītas visas zemes tautas.L: Un Kungs teica: “Vai man slēpt no Ābrahāma to, ko es darīšu?9 Un tie vīri devās tālāk no turienes un lūkojās uz Sodomas pusi, un Ābrahāms gāja kopā ar viņiem, lai pavadītu.w8i Bet Sāra liedzās: “Es nesmējos!” – jo viņa izbijās, bet viņš teica: “Nē, tu taču smējies!”i7M Vai Kungam ir kas neiespējams? Noliktajā laikā tev un Sārai ap pavasara laiku būs dēls!”6  Un Kungs teica Ābrahāmam: “Kādēļ Sāra smējās, sacīdama: vai tad patiesi es dzemdēšu?! Es taču esmu par vecu!q5]  Un Sāra smējās pie sevis: “Kad esmu jau veca, man vēl būs tīksme? Un mans kungs arī ir vecs!”g4I  Ābrahāms un Sāra bija jau paveci gados, un Sārai vairs nenotika, kā sievām mēdz notikt.?3y  Tad viens teica: “Es noteikti atkal nākšu pie tevis ap pavasara laiku, un, redzi, tavai sievai Sārai būs dēls!” Bet Sāra klausījās telts ejā, tā bija viņam aizmugurē._29  Un tie viņam teica: “Kur ir tava sieva Sāra?” Viņš teica: “Redzi, teltī!”13 Un viņš ņēma krējumu un pienu, un teļu, kas sagatavots, un lika visu tiem priekšā – viņš stāvēja kopā ar tiem zem koka, un tie ēda.~0w Un Ābrahāms skrēja pie ganāmpulka, paņēma teļu, mīkstu un labu, un deva to puisim, un tas steidza to gatavot. / Un Ābrahāms steidzās teltī pie Sāras un teica: “Ātri ņem trīs mērus smalka maluma miltu, mīci un sacep plāceņus!”1.] Bet es ņemšu klaipu maizes – stiprinieties, un pēc tam varat doties tālāk – dariet, kā pie sava kalpa iegriezdamies!” Un viņi teica: “Dari, kā teici!”Z-/ Ņemiet jel mazliet ūdens, mazgājiet savas kājas un atgulieties zem šī koka!d,C Viņš sacīja: “Mans Kungs, kaut jel es gūtu tavu vēlību! Nepaej garām savam kalpam!9+m Viņš pacēla savas acis, paskatījās, un, redzi, tur priekšā stāvēja trīs vīri, un viņš tos ieraudzīja, skrēja tiem pretī no telts ejas un klanījās līdz zemei.p* ] Un Kungs viņam parādījās pie Mamres ozoliem – viņš sēdēja telts ejā kā jau dienas karstumā.)y Un visi viņa nama vīri – gan namā dzimuši, gan par naudu no svešiem pirkti – tika apgraizīti kopā ar viņu.[(1 Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls tika apgraizīti vienā un tajā pašā dienā.g'I Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda.b&? Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda.|%s Un Ābrahāms ņēma savu dēlu Ismaēlu un visus, kas dzimuši viņa namā, un visus, kas pirkti par viņa naudu, – visus Ābrahāma nama vīrus, un viņš apgraizīja viņu priekšādas vēl tai pašā dienā, kā Dievs viņam bija teicis.P$ Dievs beidza ar viņu runāt, un viņš aizgāja no Ābrahāma augšup.]#5 Savu derību es celšu ar Īzaku, kuru tev Sāra dzemdēs nākamgad ap šo laiku!”S"! Un par Ismaēlu es tevi dzirdēju – redzi, viņu es svētīšu un darīšu auglīgu, un vairošu viņu daudzuma daudzumā, viņš būs tēvs divpadsmit vadoņiem, un es darīšu viņu par lielu tautu!H! Dievs teica: “Bet taču Sāra, tava sieva, dzemdēs tev dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Īzaks, un es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību viņa pēcnācējiem pēc viņa!U % Un Ābrahāms teica Dievam: “Kaut tik Ismaēls paliktu tavā priekšā!”9m Un Ābrahāms krita uz sava vaiga, smējās un teica savā sirdī: “Vai lai simts gadu vecam vēl dzimst bērni, un vai lai Sāra vēl dzemdē – deviņdesmit gadu veca?!”'I Un es svētīšu viņu un pat došu tev dēlu no viņas, un es svētīšu viņu, un no viņas celsies daudzas tautas, un tautu ķēniņi celsies no viņas!”y Un Dievs teica Ābrahāmam: “Sāraju, savu sievu, tu vairs nesauksi vārdā Sāraja, jo nu viņas vārds būs Sāra! Neapgraizīts vīrs, kura priekšāda nav apgraizīta, – tā dvēsele tiek atrauta no savas tautas, tāds ir lauzis manu derību!”%  Apgraizīt lai apgraiza to, kas dzimis tavā namā un kas pirkts par tavu naudu, un mana derība būs jums pie miesas par mūžīgu derību!C  Ikviens no jums lai tiek apgraizīts astoņu dienu vecumā – ik vīrs jūsu paaudzēs, vai tas ir mājās dzimis vai par sudrabu pirkts no kādiem svešiniekiem, kas nav jūsu dzimuma!a=  Lai jūsu priekšāda tiek apgraizīta, un tā lai ir derības zīme starp mani un jums! ;  Šī ir mana derība, kas jums jāsarga starp mani un starp jums, un jūsu pēcnācējiem pēc jums – ikviens vīrs jūsu vidū lai tiek apgraizīts!ym  Un Dievs teica Ābrahāmam: “Un tu – sargi manu derību! Tu un tavi pēcnācēji pēc tevis viņu paaudzēs!"? Es došu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis zemi, kurā tu mīti, – visu Kanaāna zemi par mūžīgu īpašumu, un es būšu viņiem par Dievu!”G Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un starp taviem pēcnācējiem pēc tevis viņu paaudzēs – mūžīgu derību, lai es būtu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis!|s Es tevi darīšu auglīgu daudzuma daudzumā, es darīšu tevi par daudzām tautām, un no tevis celsies ķēniņi! Un tavu vārdu vairs nesauks Ābrams, bet tavs vārds būs – Ābrahāms, jo es tevi darīšu par tēvu daudzām tautām!M “Es! Redzi! Mana derība ar tevi, tu būsi tēvs daudzām tautām!C Un Ābrams krita uz sava vaiga, un Dievs runāja ar viņu:a= Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un es vairošu tevi daudzuma daudzumā!”* Q Kad Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, Ābramam parādījās Kungs un teica: “Es esmu visvarenais Dievs, staigā manā priekšā un esi nevainojams.^7 Kad Hāgare dzemdēja Ābramam Ismaēlu, Ābrams bija astoņdesmit sešus gadus vecs.  Un Hāgare dzemdēja Ābramam dēlu, un Ābrams savu dēlu, kuru viņam bija dzemdējusi Hāgare, nosauca vārdā Ismaēls._ 9 Tādēļ to aku nosauca par Beēr-Lahaj-Roī, redzi, tā ir starp Kādēšu un Beredu.) M  Un Kungu, kas uz viņu bija runājis, viņa nosauca vārdā: tu – mana redzējuma Dievs, jo viņa teica: “Vai tad ne šeit es redzēju to, kas redz mani?” 3  Un viņš būs cilvēks kā mežēzelis! Viņa roka – pret visiem, un visu roka pret viņu, un visiem saviem brāļiem viņš iepretī mitīs!”' I  Un Kunga eņģelis viņai teica: “Redzi, tu esi grūta, un tu dzemdēsi dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Ismaēls, jo Kungs tavas ciešanas uzklausījis!   Un Kunga eņģelis viņai teica: “Vairot es vairošu tavus pēcnācējus, un viņus nevarēs saskaitīt – tik daudz to būs!”a=  Kunga eņģelis viņai teica: “Ej atpakaļ pie savas kundzes un pakļaujies viņai!”# Un viņš teica: “Hāgare, Sārajas kalpone, no kurienes tu nāc un kurp tu ej?” Viņa teica: “Es bēgu no savas kundzes Sārajas!”V' Bet Kunga eņģelis viņu atrada pie ūdens avota tuksnesī ceļā uz Šūru.% Un Ābrams teica Sārajai: “Še tava kalpone tavā rokā, dari viņai, kā tev tīk!” Sāraja viņu pazemoja, un tā no viņas aizbēga.fG Un Sāraja teica Ābramam: “Tu man esi nodarījis pārestību – es devu savu kalponi starp taviem gurniem, un, kad viņa redzēja, ka ir grūta, tad es viņai kļuvu nevērta! Lai iztiesā Kungs starp mani un tevi!” Un viņš gāja pie Hāgares, un viņa tapa grūta. Kad viņa redzēja, ka tapusi grūta, viņas kundze tai šķita nevērta.D Sāraja, Ābrama sieva, ņēma savu kalponi ēģiptieti Hāgari – pēc tam kad Ābrams desmit gadus bija dzīvojis Kanaānas zemē –, un viņa deva to savam vīram Ābramam par sievu.6g Un Sāraja teica Ābramam: “Redzi, nu! Kungs man liedzis dzemdēt! Ej taču pie manas kalpones, varbūt es varu dabūt bērnu no viņas!” Un Ābrams paklausīja Sāraju.q _ Sāraja, Ābrama sieva, nevarēja viņam dzemdēt, bet viņai bija ēģiptiešu kalpone, vārdā Hāgare.O~ un amoriešus, un kanaāniešus, un girgašiešus, un jebūsiešus!”5}g un hetiešus, un periziešus, un refāiešus,7|k Un kēniešus, un kenaziešus, un kadmoniešus,{1 Todien Kungs slēdza ar Ābramu derību, sacīdams: “Šo zemi es dodu taviem pēcnācējiem – no Ēģiptes upes līdz lielajai Eifrātas upei!z Un saule bija norietējusi, un bija dziļa tumsība, un, redzi, krāsns kūpēja, un starp gaļas gabaliem lodāja uguns!~yw Un ceturtajā paaudzē viņi atgriezīsies uz šejieni, jo amoriešu vaina vēl nav piepildīta līdz šim laikam!”Nx Tu aiziesi mierā pie saviem tēviem un tiksi aprakts lielā vecumā!w Bet pēc tam es tiesāšu arī to tautu, kurai viņi būs vergojuši, – kad tie ar savu lielo mantību būs aizgājuši prom!&vG  Un viņš teica Ābramam: “Lai tu zināt zini, ka tavi pēcnācēji mitīs zemē, kas tiem nepieder, – viņi vergos un tiks apspiesti četri simti gadus!huK  Saulei rietot, Ābramam uzkrita dziļš miegs, un, re, viņam uzkrita šaušalas, dziļa tumsa.Pt  Un pār nokautajiem nolaidās maitasputni, bet Ābrams tos aizbaidīja.sy  Un tas ņēma viņam šo visu, pārgrieza tos vidū uz pusēm un salika gabalus kopā, bet putnus viņš nepārgrieza.ry  Un viņš tam teica: “Ņem man trīsgadīgu teli un trīsgadīgu kazu, un trīsgadīgu aunu, un dūju, un balodi!”Jq Un tas teica: “Kungs Dievs! Kā lai es zinu, ka to mantošu?”}pu Un viņš teica tam: “Es esmu Kungs, kurš tevi izveda no kaldiešu Ūras, lai tev dotu šo zemi par īpašumu!”Qo Un viņš ticēja Kungam, un tas tika pieskaitīts viņam par taisnību.*nO Viņš to izveda laukā un teica: “Palūkojies debesīs un skaiti zvaigznes! Vai vari tās saskaitīt?” Un viņš tam teica: “Tik tev būs pēcnācēju!”m Un, redzi, Kunga vārds viņam: “Šis nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tevis paša nācis, – tas būs tavs mantinieks!”l Ābrams teica: “Redzi! Tu man neesi devis pēcnācēju, un, redzi, manā namā dzimis vergs nu būs mans mantinieks!”k Un Ābrams teica: “Kungs Dievs! Ko tu man dosi?! Es esmu bez bērniem, un manu īpašumu mantos damaskietis Elīezers!”j } Pēc visa tā Ābramam redzējumā nāca Kunga vārds: “Nebīsties Ābram, es – tavs vairogs, tava alga jo liela!”i3 Es paņemu vien tik, cik apēda jaunekļi, un to vīru daļu, kuri gāja kopā ar mani! Ānērs, Eškols un Mamre – viņi lai ņem savu daļu!”h' ka neņemšu no tevis nedz auklu, nedz sandaļu siksnu, neko, kas tev pieder! Un tu nevarēsi sacīt: “Es Ābramu esmu darījis bagātu!”g{ Ābrams atbildēja Sodomas ķēniņam: “Es paceļu savu roku pret Kungu, visaugsto Dievu, debess un zemes radītāju,^f7 Un Sodomas ķēniņš teica Ābramam: “Dod man ļaudis, bet mantību paturi sev!”e{ un slavēts visaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus nodevis tavā rokā!” Un viņš deva tam desmito daļu no visa.kdQ Viņš svētīja to un teica: “Svētīgs Ābrams visaugstam Dievam, debess un zemes radītājam,ocY Un Melhisedeks, Šālēmas ķēniņš, iznesa maizi un vīnu, viņš bija visaugstā Dieva priesteris.7bi Un viņam pretī iznāca Sodomas ķēniņš – kad viņš pārnāca sakāvis Kedarlaomeru un ķēniņus, kas bija kopā ar viņu Šāves ielejā – tā ir ķēniņu ieleja.kaQ Viņš atguva visu mantību un arī savu brāli Latu un viņa mantību, un arī sievas un ļaudis.`{ Un viņš uzbruka tiem naktī – viņš un viņa vergi, sakāva tos un vajāja līdz Hobai, kas ziemeļos no Damaskas.6_g Ābrams, padzirdējis, ka viņa brālis ir sagūstīts, sasauca savas saimes vīrus, kas dzimuši viņa namā, – trīs simti astoņpadsmit vīrus, un dzinās līdz Dānam.&^G  Un nāca bēgļi un pastāstīja to ebrejam Ābramam – viņš mita pie amoriešu Eškola un Ānēra brāļa Mamres ozoliem; viņi bija derībā ar Ābramu.y]m  Un viņi paņēma arī Latu, Ābrama brāļadēlu, un viņa mantību un gāja prom, – viņš dzīvoja Sodomā._\9  Un tie paņēma visus Sodomas un Gomoras krājumus un visu viņu ēdamo un gāja prom. [  Bet Sidīmas ielejā bija akas, piķa akas! Kad Sodomas un Gomoras ķēniņi bēga, daži iekrita tajās, bet citi aizbēga kalnos!/ZY  ar Ēlāmas ķēniņu Kedarlaomeru un Gojīmas ķēniņu Tidālu, un Šināras ķēniņu Amrāfelu, un Ellāsāras ķēniņu Arjohu – četri ķēniņi pret pieciem! Kāpēc tu teici: viņa ir mana māsa? – un es viņu ņēmu sev par sievu. Un tagad – še, tava sieva, ņem un ej!”=} Un faraons pasauca Ābramu un teica: “Kas tas ir, ko tu man izdarīji? Kāpēc tu man neteici, ka viņa ir tava sieva?a<= Bet Kungs sita faraonu un viņa namu ar lielām sērgām – par Sāraju, Ābrama sievu.;% Un viņš bija labs pret Ābramu viņas dēļ, un viņam tika avis un vērši, un ēzeļi, un kalpi, un meitas, un ēzeļmātes un kamieļi!p:[ un viņu redzēja faraona augstmaņi un lielīja to faraonam, tie viņa sievu paņēma uz faraona namu.b9? Kad Ābrams ienāca Ēģiptē un ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā jo skaista,`8; Saki jel, ka tu esi mana māsa, lai tevis dēļ man iziet labi un es palieku dzīvs!”y7m un, kad ēģiptieši tevi redzēs, tie teiks: tā ir viņa sieva! – mani tie nokaus, bet tevi paturēs dzīvu!6 Un, kad viņš taisījās ieiet Ēģiptē, viņš teica savai sievai Sārajai: “Redzi nu, es zinu, ka tu, sieva, esi skaista no skata,d5C Zemē bija bads, un Ābrams gāja uz Ēģipti, lai apmestos tur, jo zemē bija stiprs bads.=4w Un Ābrams klejodams gāja un devās uz Negebas pusi.U3% No turienes viņš devās tālāk, uz kalnu austrumos no Bēteles, un izpleta tur savu telti – Bētelei no rietumiem un Ajai no austrumiem, un tur viņš uzcēla Kungam altāri un piesauca Kunga vārdu.$2C Un Kungs parādījās Ābramam un teica: “Šo zemi es došu taviem pēcnācējiem!” Un viņš uzcēla tur altāri Kungam, kas viņam bija parādījies.j1O Ābrams šķērsoja zemi līdz Šehemai, līdz Mores ozoliem, toreiz tai zemē bija kanaānieši.m0U Ābrams ņēma savu sievu Sāraju un savu brāļadēlu Latu, un visus krājumus, ko tie bija iekrājuši, un visus ļaudis, ko tie Hārānā bija guvuši, un viņi devās ceļā uz Kanaāna zemi, un viņi nonāca Kanaāna zemē./7 Un Ābrams gāja, kā Kungs viņam teica, un Lats gāja kopā ar viņu. Kad viņi izgāja no Hārānas, Ābrams bija septiņdesmit piecus gadus vecs.. Un es svētīšu tos, kuri svētī tevi, bet tos, kuri tevi lād, es nolādēšu, un tevī tiks svētītas visas dzimtas uz zemes!”w-i Es darīšu tevi par lielu tautu, es svētīšu tevi un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. ,  Un Kungs teica Ābramam: “Ej projām no savas zemes, no vietas, kur tu esi dzimis, no tēva nama, uz zemi, ko es tev rādīšu!P+ Teraha dienas ilga divi simti piecus gadus, un Terahs nomira Hārānā.* Un Terahs ņēma savu dēlu Ābramu un Latu, Hārāna dēlu, sava dēla dēlu, un savu vedeklu Sāraju, sava dēla Ābrama sievu, un viņi visi devās prom no kaldiešu Ūras, lai ietu uz Kanaāna zemi. Viņi aizgāja līdz Hārānai un apmetās tur.9)o Un Sāraja bija neauglīga, viņai nebija bērnu./(Y Un Ābrams un Nāhors apņēma sev sievas, Ābrama sievas vārds bija Sāraja, un Nāhora sievas vārds – Milka, Hārāna meita, viņš bija tēvs Milkai un Jiskai.V'' Hārāns nomira pirms sava tēva zemē, kur bija dzimis, – kaldiešu Ūrā.s&a Un šīs ir Teraha paaudzes. Terahs bija tēvs Ābramam, Nāhoram un Hārānam. Hārāns bija tēvs Latam._%9 Terahs bija septiņdesmit gadu vecs, kad kļuva tēvs Ābramam, Nāhoram un Hārānam.j$O Pēc Teraha dzimšanas Nāhors dzīvoja simts deviņpadsmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.L# Nāhors bija divdesmit deviņus gadus vecs un kļuva tēvs Teraham.c"A Pēc Nāhora dzimšanas Serūgs dzīvoja divi simti gadus, un viņam bija dēli un meitas.E! Serūgs bija trīsdesmit gadu vecs un kļuva tēvs Nāhoram.j O Pēc Serūga dzimšanas Reū dzīvoja divi simti septiņus gadus, un viņam bija dēli un meitas.I Reū bija trīsdesmit divus gadus vecs un kļuva tēvs Serūgam.hK Pēc Reū dzimšanas Pelegs dzīvoja divi simti deviņus gadus, un viņam bija dēli un meitas.>y Pelegs dzīvoja trīsdesmit gadu un kļuva tēvs Reū.nW Pēc Pelega dzimšanas Ēbers dzīvoja četri simti trīsdesmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.K Ēbers dzīvoja trīsdesmit četrus gadus un kļuva tēvs Pelegam.jO Pēc Ēbera dzimšanas Šelahs dzīvoja četri simti trīs gadus, un viņam bija dēli un meitas.C Šelahs dzīvoja trīsdesmit gadu un kļuva tēvs Ēberam.nW Pēc Šelaha dzimšanas Arpahšads dzīvoja četri simti trīs gadus, un viņam bija dēli un meitas.N Arpahšads dzīvoja trīsdesmit piecus gadus un kļuva Šelaha tēvs.eE Pēc Arpahšada dzimšanas Šēms dzīvoja pieci simti gadu, un viņam bija dēli un meitas.{ Šīs ir Šēma paaudzes. Šēms bija simts gadu vecs, kad kļuva Arpahšada tēvs – divus gadus pēc ūdensplūdiem.' Tādēļ tās vārdu nosauca Bābele, jo tur Kungs sajauca visas zemes valodu, un no turienes Kungs izklīdināja viņus pa visu zemes virsu!jO Un Kungs izklīdināja viņus no turienes pa visu zemes virsu, un viņi pārstāja celt pilsētu.a= Iesim, nolaidīsimies un sajauksim tiem valodu, lai viņi nesaprot viens otra teikto!”;q Un Kungs teica: “Redzi, tie ir viena tauta, un tiem visiem viena valoda! Un tas ir tikai viņu darbu sākums! Tagad tiem nebūs nepiepildāms nekas, ko tie nodomājuši darīt! ~~b}}}||+{{pzzozyly$xx3wfwvCu~utt(ss'r~rNqqFpppMooennin1mml-kk*jii^hhJgg%fSeee dBccPbbb=aa\```&__u^^>]]\{[[ZZYY9XXEWWeW VmUUeTTfSIRR`QQP~PO NbMMLLLgKK}JJiIII]HHKGFFmEEDDCCBBnAA@n??*>w==<_;;S::w99388)77]66R55j44~33{22a11100!//5..3--M,,,G++'**E))('''(&%%%J$$]$#""[!!& q0S4{ 7p$ws xG5_ V  Z f P &sSFUt% Lai Dievs tev dod no debesu rasas un zemes leknuma un daudz maizes un vīna!2s_ Tas pienāca tuvāk, un viņš to noskūpstīja un saoda tā drēbju smaržu, un viņš svētīja to: “Skat, mana dēla smarža kā lauka smarža, ko svētījis Kungs!`r; Un viņa tēvs Īzaks tam teica: “Panāc jel šurp un noskūpsti mani, mans dēls!”Gq Un viņš teica: “Padod man šurp, un es ēdīšu sava dēla medījumu, lai es pats tevi svētītu!” – un tas viņam deva, un viņš ēda, un tas viņam atnesa vīnu, un viņš dzēra.]p5 Viņš pārvaicāja: “Tas esi tu – mans dēls Ēsavs?” Un tas teica: “Es!”qo] Un viņš to nepazina, jo viņa rokas bija spalvainas kā viņa brālim Ēsavam, un viņš to svētīja.n% Jēkabs panācās tuvāk savam tēvam Īzakam, viņš aptaustīja viņu un teica: “Balss – Jēkaba balss, bet rokas – Ēsava rokas!”m Un Īzaks teica Jēkabam: “Panāc nu šurp, mans dēls, lai es varu tevi aptaustīt, vai tu esi mans dēls Ēsavs vai ne!”l Un Īzaks teica savam dēlam: “Kā tu tik ātri dabūji, mans dēls?” Un viņš teica: “Man panācās pretī Kungs, tavs Dievs!”/kY Un Jēkabs teica savam tēvam: “Es esmu Ēsavs, tavs pirmdzimtais, es izdarīju, ko tu man teici! Celies, sēdi un ēd manu medījumu, lai tu vari mani svētīt!”j Viņš gāja pie sava tēva un teica: “Mans tēvs,” un viņš atbildēja: “Es te, kurš no maniem dēliem tu esi?”Xi+ Un viņa iedeva savam dēlam Jēkabam gardumus, ko bija sagatavojusi, un maizi.Eh Viņa rokām un gludajam kaklam viņa aplika kazlēnu ādas.g% Tad Rebeka paņēma sava vecākā dēla Ēsava labākās drānas, kādas viņai mājā bija, un viņa saģērba savu jaunāko dēlu Jēkabu.zfo Un viņš gāja, ņēma un atnesa savai mātei, un viņa māte pagatavoja tādu gardumu, kāds viņa tēvam tīk.pe[  Bet viņa māte teica: “Lai pār mani nāk tavs lāsts, mans dēls! Klausi taču, ej un atnes man!”~dw  Ka mans tēvs neaptausta mani un nenodomā, ka es ņirgājos – tā es sev tik lāstu uzkraušu, nevis svētību!”lcS  Bet Jēkabs teica savai mātei Rebekai: “Re, mans brālis Ēsavs ir spalvains, bet es esmu gluds!Qb  Aiznes tos savam tēvam, lai viņš ēd un svētī tevi pirms nāves!”xak  ej nu pie ganāmpulka, paņem divus labus kazlēnus, un es sagatavošu tos par gardumu tēvam, kā viņam tīk.?`{ Tad nu, mans dēls, klausi, ko saku, ko es tev pavēlu:y_m atnes man medījumu un pagatavo man gardumu, un es ēdīšu un tevi svētīšu Kunga priekšā, pirms es mirstu!y^m Un Rebeka teica savam dēlam Jēkabam: “Klau, es dzirdēju tavu tēvu runājam ar tavu brāli, viņš sacīja: ] Un Rebeka klausījās, ko Īzaks runāja ar savu dēlu Ēsavu, bet Ēsavs aizgāja uz lauku, lai medītu un pārnestu medījumu.u\e un pagatavo man gardumu, kāds man tīk, atnes man, un es ēdīšu, lai varu tevi svētīt, pirms mirstu!”[[1 Tad nu ņem savus ieročus, bultu maku un loku, ej uz lauka, nomedī man medījumuGZ Un viņš teica: “Redzi, es esmu vecs un nezinu, kad miršu.DY  Kad Īzaks bija palicis vecs un viņa acis duļķainas, un viņš vairs neredzēja, viņš pasauca savu vecāko dēlu Ēsavu un viņam teica: “Mans dēls!” Tas atbildēja: “Es te!”.XY #Viņas sarūgtināja Īzaku un Rebeku.W "Un Ēsavs bija četrdesmit gadu vecs, un viņš apņēma sievas – Judīti, hetieša Beērī meitu, un Bāsmati, hetieša Ēlona meitu.cVA !Un viņš nosauca to par Šibu, tādēļ to pilsētu līdz šai dienai sauc par Bēršebu. U  Tajā pašā dienā atnāca Īzaka kalpi un pastāstīja viņam par aku, ko bija izrakuši, un teica: “Mēs atradām ūdeni!”|Ts Un viņi cēlās agri no rīta, zvērēja viens otram, un Īzaks atlaida viņus, un tie aizgāja no viņa ar mieru.CS Un viņš sarīkoja tiem dzīres, un viņi ēda un dzēra.-RU ka tu mums nedarīsi ļaunu, tāpat kā mēs neaizskarsim tevi. Mēs esam tev darījuši tikai labu un atlaiduši tevi ar mieru, un tagad tu esi Kunga svētīts!”)QM Bet viņi teica: “Mēs taču redzam, ka Kungs ir bijis ar tevi, un mēs nospriedām: noslēgsim zvērestu savā starpā! – un mēs slēgsim ar tevi derību,rP_ Un Īzaks tiem teica: “Kāpēc jūs nācāt pie manis – jūs taču nīstat mani un padzināt mani!”{Oq Un no Gerāras pie viņa atnāca Abīmelehs un Ahuzats, viņam tuvākais vīrs, un karaspēka pavēlnieks Pīhols.yNm Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca Kunga vārdu, izpleta tur savu telti, un Īzaka kalpi tur izcirta aku.YM- Un tonakt viņam parādījās Kungs un teica: “Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebaidies, jo es esmu kopā ar tevi – es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus sava kalpa Ābrahāma dēļ!”/L[ No turienes viņš devās uz Bēršebu.lKS Un viņš devās no turienes tālāk un raka citu aku, un par to vairs nestrīdējās, un viņš nosauca to vārdā Rehobota, sacīdams: “Jo tagad Kungs ir licis mums iet plašumā un ir mūs darījis auglīgus šai zemē!”`J; Un viņi raka citu aku un strīdējās arī par to, un viņš nosauca to vārdā Sitna.,IS Un Gerāras gani strīdējās ar Īzaka ganiem, sacīdami: “Mūsu ūdens!” – un viņš nosauca to vietu vārdā Ēseka, jo tie ar viņu bija kašķējušies.FH Īzaka kalpi raka ielejā un atrada tur tekoša ūdens avotu.sGa Īzaks tur dzīvoja un atraka ūdens akas, kuras bija rakuši viņa tēva Ābrahāma dienās un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un viņš nosauca tās tādos pašos vārdos, kā tās bija saucis viņa tēvs.OF Un Īzaks aizgāja no turienes, apmetās Gerāras ielejā un mita tur.]E5 Un Abīmelehs teica Īzakam: “Ej projām no mums, jo tu esi varenāks par mums!”oDY Filistieši aizbēra ar zemi visas akas, ko viņa tēva Ābrahāma dienās bija izrakuši viņa vergi.oCY Viņam bija sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki, un liela saime, un filistieši skauda viņu.GB  Un viņš kļuva varenāks un varenāks, līdz tapa jo varens!lAS  Īzaks sēja tai zemē un tajā pašā gadā ievāca simtkārtīgi, jo Kungs viņu bija svētījis.y@m  Un Abīmelehs pavēlēja visai tautai, sacīdams: “Kas aizskars šo vīru vai viņa sievu, tas mirtin mirs!”?9  Un Abīmelehs teica: “Ko tu mums esi nodarījis?! Maz trūka, ka kāds no ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu un tu būtu mums uzkrāvis vainu!”Y>-  Un Abīmelehs pasauca Īzaku un teica: “Tad redz, kā – viņa ir tava sieva! Kā tu varēji teikt: viņa ir mana māsa?!” Un Īzaks viņam teica: “Es domāju, lai man nebūtu jāmirst viņas dēļ!”-=U Kad viņš bija tur mitis jau ilgas dienas, filistiešu ķēniņš Abīmelehs palūkojās pa logu un skatījās, un redzi – Īzaks mīlinās ar savu sievu Rebeku.W<) Un turienes vīri jautāja par viņa sievu, un viņš teica: “Viņa ir mana māsa,” jo viņš baidījās teikt: mana sieva, lai turienes vīri viņu Rebekas dēļ nenokautu, jo viņa bija ļoti skaista.#;C Un Īzaks piemita Gerārā. : tādēļ ka Ābrahāms klausīja manai balsij un turēja manus norādījumus, manus baušļus, manus likumus un manu bauslību!”19] Un es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, es došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas –F8 Mīti tajā zemē, un es būšu ar tevi un tevi svētīšu, jo visas šīs zemes es došu tev un taviem pēcnācējiem, un es piepildīšu zvērestu, ko esmu devis tavam tēvam Ābrahāmam.h7K Un viņam parādījās Kungs un teica: “Neej uz Ēģipti! Apmeties zemē, kur es tev teikšu!6 - Tajā zemē bija bads – tāpat kā iepriekš, kad bads bija Ābrahāma dienās. Īzaks devās uz Gerāru pie filistiešu ķēniņa Abīmeleha. 5 "Un Jēkabs deva Ēsavam maizi un lēcu viru, un viņš ēda un dzēra un cēlās un gāja – tā Ēsavs nonievāja pirmdzimtību.{4q !Un Jēkabs teica: “Apzvēri man vispirms!” Un viņš zvērēja Jēkabam un pārdeva viņam savu pirmdzimtību.V3'  Ēsavs teica: “Re, man tāpat jāmirst, tad kam man šī pirmdzimtība?!”I2 Un Jēkabs teica: “Pārdod man vispirms savu pirmdzimtību!”15 Un Ēsavs teica Jēkabam: “Dod man rīt no šī sarkani sarkanā viruma, jo esmu pavisam bez spēka!” – tādēļ viņš tika saukts par Edomu.L0 Reiz, kad Jēkabs vārīja viru, no lauka noguris pārnāca Ēsavs.a/= Un Īzaks mīlēja Ēsavu, jo tam garšoja viņa medījumi, bet Rebeka mīlēja Jēkabu..y Zēni auga, un Ēsavs pieprata medības, viņš bija lauku vīrs. Bet Jēkabs bija māju cilvēks, kas dzīvo teltīs.%-E Un pēc tam iznāca Ēsava brālis, savā rokā sakampis Ēsava papēdi, un viņu nosauca par Jēkabu. Kad viņi piedzima, Īzaks bija sešdesmit gadu vecs.e,E Pirmais iznāca laukā viss sarkans kā spalvainā kažokā, un viņa vārdu nosauca Ēsavs.P+ Un pienāca viņas diena dzemdēt, un redzi – viņas miesās dvīņi.1*] Un Kungs viņai teica: “Tavās miesās ir divas tautas, no tava klēpja nošķirsies divas ciltis, cilts par cilti būs stiprāka, un vecākais kalpos jaunākajam!”)y Un dēli cīkstējās viņas miesās, un viņa teica: “Ja tā – kam man tas ?!” Un viņa devās izjautāt Kungu. ( Un Īzaks lūdza Kungu par savu sievu, jo viņa bija neauglīga, un Kungs viņu uzklausīja, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.'- Īzaks bija četrdesmit gadu vecs, kad viņš sev par sievu apņēma Rebeku, aramieša Betuēla meitu no Padān-Arāma, aramieša Lābana māsu.T&# Un šīs ir Ābrahāma dēla Īzaka paaudzes. Ābrahāms bija Īzaka tēvs.% Un viņi mita no Havīlas līdz Šūrai, kas ir pret Ēģipti, ejot uz Asīriju. Viņi mēdza uzbrukt visiem saviem brāļiem.$ Un šie ir Ismaēla dzīves gadi – simts trīsdesmit septiņi, un viņš sataisījās un nomira, un tika piepulcināts savai tautai. # šie ir Ismaēla dēli, un šie ir viņu vārdi pēc viņu ciemiem un viņu apmetnēm – divpadsmit vadoņi pēc viņu tautām.A" un Hadads, un Tēma, un Jetūrs, un Nafīšs, un Kēdema,%!G un Mišma, un Dūma, un Masa, '  Tā sauc Ismaēla dēlus pēc viņu vārdiem, pēc viņu paaudzēm – Ismaēla pirmdzimtais Nebājots, un Kēders, un Adbeēls, un Mibsāms,xk  Šīs ir Ābrahāma dēla Ismaēla paaudzes – viņu Ābrahāmam dzemdēja Sāras kalpone ēģiptiete Hāgare.hK  Pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja viņa dēlu Īzaku, un Īzaks mita pie Beēr-Lahaj-Roī.q]  laukā, ko Ābrahāms nopirka no Hēta dēliem, – tur tika apglabāts Ābrahāms un viņa sieva Sāra.   Un viņa dēli Īzaks un Ismaēls viņu apglabāja Mahpēlas alā, hetieša Efrona, Cohara dēla, laukā, kas uz Mamres pusi, –{ Un Ābrahāms sataisījās un nomira krietnā vecumā – vecs un sāts savu dienu, un tika piepulcināts savai tautai.eE Šīs ir Ābrahāma dzīves gadu dienas, ko viņš dzīvoja, simts septiņdesmit pieci gadi..W Kamēr Ābrahāms vēl bija dzīvs, savu blakussievu dēliem viņš deva dāvanas un aizsūtīja viņus projām no sava dēla Īzaka uz austrumiem, uz austrumu zemi.>y Bet visu, kas Ābrahāmam bija, viņš atdeva Īzakam.oY Un Midjāna dēli – Ēfa un Ēfers, un Hanohs, un Abīda, un Eldāa – visi šie ir Ketūras dēli.p[ Jokšāns kļuva tēvs Šebam un Dedānam, un Dedāna dēli bija asīrieši, letūšieši un leumieši.eE Viņa tam dzemdēja Zimrānu un Jokšānu, un Medānu, un Midjānu, un Jišbāku, un Šūhu.R ! Ābrahāms dzīvoja tālāk un apņēma sievu. Viņas vārds bija Ketūra.A} CUn Īzaks atveda Rebeku uz savas mātes Sāras telti, un viņš ņēma Rebeku, un viņa kļuva tam par sievu, un viņš mīlēja viņu. Tad Īzaks samierinājās ar savas mātes nāvi.E BUn kalps pastāstīja Īzakam visu, ko viņš bija darījis.7i AUn viņa teica kalpam: “Kas ir tas vīrs, tas tur, kas tur nāk mums pretī pa lauku?” Kalps teica: “Tas ir mans kungs.” Un viņa paņēma sejas apsegu un apklājās._9 @Un Rebeka pacēla savas acis, un viņa ieraudzīja Īzaku, un viņa lēca no kamieļa! ?Un pret vakaru Īzaks iznāca, lai paklaiņotu laukā, un viņš pacēla savas acis, skatījās, un redzi – kamieļi nāca!S! >Īzaks bija atnācis no Beēr-Lahaj-Roī, un viņš piemita Negebas zemē.  =Un cēlās Rebeka un viņas kalpones, viņas jāšus uz kamieļiem devās līdzi tam vīram. Un kalps ņēma Rebeku un devās ceļā. / Hy  Un Ābrahāms klanījās tās zemes ļaužu priekšā.+GQ  “Nē, mans kungs, klausies mani! Es tev došu lauku un alu, kas tur, es atdošu tev savas tautas dēlu acu priekšā! Es tev to došu! Apglabā savu mirušo!”F#  Efrons bija starp Hēta dēliem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, dzirdot visiem Hēta dēliem, kuri nāca pa pilsētas vārtiem: E;  lai viņš man dod Mahpēlas alu, kas viņam pieder, kas viņa tīruma galā, par pilnu maksu lai viņš man to atdod par kapavietu, jums klātesot!”D Un viņš runāja ar tiem, sacīdams: “Ja jums rūp, ka apglabāju savu mirušo, tad aizbilstiet Efronam, Cohara dēlam,PC Un Ābrahāms cēlās un klanījās tās zemes ļaudīm, Hēta dēliem.`B; “Uzklausi mūs, mans kungs! Dieva diženais tu esi starp mums – izmeklē labāko no mūsu kapavietām un apglabā savu mirušo tur! Neviens no mums neliegs tev savu kapavietu, ka tu tur apglabā savu mirušo!”.AY Un Hēta dēli atbildēja Ābrahāmam:}@u “Es esmu svešinieks un piemājotājs pie jums! Dodiet man pie jums kapavietu, lai varu apglabāt savu mirušo!”\?3 Ābrahāms mitējās apraudāt savu mirušo un runāja ar Hēta dēliem, sacīdams:w>i Sāra nomira Kirjat-Arbā, tā ir Hebrona, Kanaāna zemē, un Ābrahāms gāja raudāt un vaimanāt par Sāru.Z= 1 Un Sāras dzīve ilga simts divdesmit septiņus gadus, tie ir Sāras dzīves gadi.x<k bet viņa blakussieva, viņas vārds bija Reūma, arī viņa dzemdēja: Tebahu un Gahamu, un Tahašu, un Maahu.c;A Betuēls kļuva tēvs Rebekai. Šos astoņus Milka dzemdēja Nāhoram, Ābrahāma brālim,C: Un Kesedu, un Hazo, un Pildāšu, un Jidlafu, un Betuēlu.J9 Ūcu, pirmdzimto, Būzu, viņa brāli, un Kemuēlu, Arāma tēvu.}8u Un pēc tam Ābrahāmam tika pastāstīts: “Redzi, Milka, arī viņa ir dzemdējusi tavam brālim Nāhoram dēlus:7 Un Ābrahāms atgriezās pie saviem puišiem, un viņi cēlās un gāja kopā līdz Bēršebai, un Ābrahāms mita Bēršebā.d6C Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, jo tu klausīji manai balsij!”E5 tāpēc es tevi svētīt svētīšu un tavus pēcnācējus es vairot vairošu kā debesu zvaigznes un kā smiltis, kas jūras malā, un tavi pēcnācēji iemantos savu ienaidnieku vārtus! 4 un sacīja: “Es esmu pie sevis zvērējis, saka Kungs, tāpēc, ka tu tā darīji un netaupīji savu dēlu, savu vienīgo, –C3 Un Kunga eņģelis sauca no debesīm uz Ābrahāmu otrreizr2_ To vietu Ābrahāms nosauca vārdā: Kungs gādās; par to vēl šodien saka: Kunga kalnā tiks gādāts!N1  Ābrahāms pacēla savas acis, paskatījās, un redzi – aiz muguras krūmos ar ragiem aizķēries auns, un Ābrahāms gāja, paņēma aunu un upurēja to par sadedzināmo upuri sava dēla vietā.-0U  Un tas teica: “Neizstiep savu roku pret zēnu un nedari viņam neko, jo tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi manis dēļ taupījis savu vienīgo dēlu!”q/]  Un Kunga eņģelis sauca uz viņu no debesīm: “Ābrahām, Ābrahām!” Un viņš teica: “Es te!”N.  Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, lai nokautu savu dēlu.?-y  Un viņi nonāca tai vietā, par kuru Dievs viņam bija teicis, un Ābrahāms tur uzcēla altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzaku un nolika viņu uz altāra virs malkas.},u Ābrahāms teica: “Dievs pats sev sagādās jēru sadedzināmajam upurim, mans dēls.” Un viņi gāja abi kopā.I+ Un Īzaks teica savam tēvam Ābrahāmam: “Mans tēvs!” – un viņš teica: “Es te, mans dēls!” – un tas sacīja: “Re, uguns un malka, bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim?”|*s Un Ābrahāms ņēma upurmalku, uzkrāva savam dēlam Īzakam, pats ņēma uguni un nazi, un viņi gāja abi kopā.")? Un Ābrahāms teica saviem puišiem: “Palieciet šeit ar ēzeli, bet mēs ar zēnu iesim līdz turienei, pielūgsim un tad atgriezīsimies pie jums.”Z(/ Trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un iztālēm ieraudzīja to vietu.S'! Ābrahāms cēlās agri no rīta, apsegloja ēzeli, paņēma sev līdzi divus puišus, savu dēlu Īzaku, sacirta sadedzināmajam upurim malku, cēlās un gāja uz to vietu, par kuru Dievs viņam teica.9&m Un viņš teica: “Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, – Īzaku, ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri uz kalna, kur es tev teikšu!”m% W Pēc tam Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam teica: “Ābrahām!” Un tas sacīja: “Es te!”5$g "Ābrahāms mita filistiešu zemē ilgu laiku.f#G !Un Ābrahāms Bēršebā stādīja tamarisku un piesauca tur Kunga, mūžīgā Dieva, vārdu."  Bēršebā viņi noslēdza derību, un tad Abīmelehs un viņa karaspēka pavēlnieks Pīhols cēlās un atgriezās filistiešu zemē.X!+ Tādēļ viņš nosauca šo vietu par Bēršebu – jo tur viņi abi zvērēja.  Bet viņš sacīja: “Tev jāņem no manis šie septiņi jēri, lai tu būtu man par liecinieku, ka es esmu izracis šo aku!”a= Abīmelehs teica Ābrahāmam: “Kas tie par septiņiem jēriem, ko tu noliki savrup?”5g Un Ābrahāms nolika savrup septiņus jērus.Z/ Ābrahāms ņēma avis un vēršus, deva Abīmeleham, un viņi noslēdza derību.- Bet Abīmelehs teica: “Es nezinu, kas to ir izdarījis, un tu man arī neesi teicis, un līdz šai dienai es neko par to neesmu dzirdējis!”hK Tad Ābrahāms pārmeta Abīmeleham par ūdens aku, ko tam bija nolaupījuši Abīmeleha vergi.-W Un Ābrahāms teica: “Es zvēru!”%E Un tagad – zvēri man še pie Dieva, ka nekrāpsi mani un manus pēcnācējus, bet darīsi man un zemei, kur tu mīti, tikpat labi, kā es darīju tev!”' Tajos laikos notika tā – Abīmelehs un Pīhols, viņa karaspēka pavēlnieks, teica Ābrahāmam: “Dievs ir ar tevi it visā, ko tu dari.dC Viņš dzīvoja Pārānas tuksnesī, un viņa māte ņēma viņam sievu no Ēģiptes zemes.`; Dievs bija ar zēnu, un viņš uzauga, dzīvoja tuksnesī un kļuva par loka šāvēju. Un Dievs atvēra viņas acis, un viņa redzēja ūdens aku, gāja un piepildīja savu maisu ar ūdeni un deva zēnam dzert.hK Celies, ņem zēnu un turi viņu stipri savās rokās, jo es viņu darīšu par lielu tautu!”A} Tad Dievs izdzirdēja zēna balsi, un Dieva eņģelis sauca uz Hāgari no debesīm un teica viņai: “Kas tev, Hāgare? Nebaidies, jo Dievs ir sadzirdējis zēna balsi, kur viņš ir!S! aizgāja un apsēdās viņam iepretim iztālēm, loka šāviena attālumā. Viņa sacīja: “Lai man nav jānoskatās sava bērna nāvē!” Viņa sēdēja tam iepretim, pacēla savu balsi un raudāja.I Ūdens maisā beidzās, un viņa pameta bērnu zem kāda krūma,I Ābrahāms cēlās agri no rīta, ņēma maizi un ūdens maisu, iedeva Hāgarei, uzkrāva viņai plecos un kopā ar bērnu sūtīja viņu prom. Un viņa gāja un klīda pa Bēršebas tuksnesi._9  Bet arī šīs kalpones dēlu es darīšu par tautu, jo viņš ir no tavas sēklas!”   Un Dievs teica Ābrahāmam: “Nebēdā par zēnu un savu kalponi! Klausi visam, ko saka Sāra, tavi pēcnācēji nāks no Īzaka!E   Bet Ābrahāmam tas visai nepatika, jo tas bija viņa dēls.   Un viņa teica Ābrahāmam: “Patriec šo kalponi kopā ar viņas dēlu, jo šīs kalpones dēls nemantos kopā ar manu dēlu Īzaku!”j O  Un Sāra redzēja, ka ēģiptietes Hāgares dēls, kuru tā bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejas.x k Bērns auga un tika atšķirts no krūts, un dienā, kad viņu atšķīra, Ābrahāms sarīkoja lielas dzīres.  Un viņa sacīja: “Kurš būtu teicis Ābrahāmam: Sāra vēl zīdīs dēlus! Bet es viņam dzemdēju dēlu vecumā!”jO Un Sāra teica: “Dievs man devis smieklus – ikviens, kas to dzirdēs, nu smiesies ar mani!”K Ābrahāms bija simts gadu vecs, kad viņam piedzima dēls Īzaks.kQ Savu dēlu Īzaku Ābrahāms apgraizīja astoņu dienu vecumā, kā Dievs viņam bija pavēlējis.sa Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko viņam bija dzemdējusi Sāra, par Īzaku.zo Sāra kļuva grūta, un Sāra dzemdēja Ābrahāmam vecumā dēlu – tajā laikā, par kuru Dievs bija runājis.f I Un Kungs pievērsās Sārai, kā viņš bija teicis, un Kungs darīja Sārai, kā bija teicis!jO jo Abīmeleha namā Kungs bija slēgtin noslēdzis visus klēpjus Ābrahāma sievas Sāras dēļ. Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedēja Abīmelehu un viņa sievu, un viņa verdzenes, un viņas varēja dzemdēt,0[ Un Sārai viņš teica: “Redzi, tavam brālim es devu tūkstoti sudrabā, redzi, tas ir tavs, lai tas piesedz acis visiem, kas ir ar tevi, un tu būsi attaisnota.”a= Un Abīmelehs teica: “Redzi, mana zeme ir tavā priekšā, mīti tur, kur tev tīk!”  1~~}~||"{zyy[xxXwvvgvuItt1ss8rqqppvoonnimllkk8jjFiiKhhzggff#ee dd.cMcbpaa1``?__g_^]]]4\\-[[PZZYYXXW[VV UTTTiSSkRRRGQQQEPONNNMMLL`LKKJJIIKHGG"F3EE%DD=CC=BqAAA@P??s?>>/=<<<;;:_99o8877e766U55O44233=22B11 0l//!.z--R,,Z+*))J)(m(''5&&%F$$'##c""i!!/ }s[d}I(Cj,1hy[.  z ' s ; fP6@$ a " Prasiet man krietni daudz izpirkuma un dāvanu, un es došu, ko jūs man teiksiet, bet tikai dodiet man to meiteni par sievu!”` " Un Šehems teica viņas tēvam un viņas brāļiem: “Lai jel es gūstu jūsu vēlību, un, ko jūs man teiksiet, to es došu!{_q " Dzīvojiet kopā ar mums, un visa zeme būs jūsu priekšā. Dzīvojiet, pērciet to un ņemiet sev īpašumā!”T^# " Saprecieties ar mums: savas meitas dodiet mums un mūsu meitas ņemiet sev!] "Un Hamors runāja ar viņiem: “Mana dēla Šehema dvēsele ir pieķērusies jūsu meitai! Dodiet jel to viņam par sievu!;\q "To uzzinājuši, no lauka pārnāca Jēkaba dēli, un viņi sadrūma un stipri dusmojās, jo viņš bija nodarījis kaunu Israēlam – gulējis ar Jēkaba meitu, bet tā nedara!K[ "Hamors, Šehema tēvs, aizgāja pie Jēkaba, lai ar viņu runātu.$ZC "Un Jēkabs uzzināja, ka viņš padarījis nešķīstu viņa meitu Dīnu, bet viņa dēli bija laukā pie lopiem, un Jēkabs klusēja, kamēr tie pārnāk.RY "Šehems teica savam tēvam Hamoram: “Ņem man to meitēnu par sievu!”qX] "Un viņa dvēsele pieķērās Dīnai, Jēkaba meitai, un viņš mīlēja meiteni un runāja ar to maigi. W "Un viņu ieraudzīja Šehems, hivieša Hamora dēls, tās zemes vadonis, un viņš viņu ņēma, gulēja ar viņu un pazemoja viņu.pV ] "Dīna, Leas meita, ko tā bija Jēkabam dzemdējusi, iznāca laukā, lai satiktos ar tās zemes meitām.JU !Viņš uzslēja tur altāri un nosauca to par Ēl-Elohē-Israēl.T !Un par simts sudraba gabaliem viņš no Šehema tēva Hamora dēliem nopirka to lauka gabalu, kur bija izpletis savu telti. S !Iedams no Padān-Arāmas, Jēkabs sveikā nonāca Šehemas pilsētā, kas Kanaāna zemē, un viņš apmetās pilsētas priekšā.R !Bet Jēkabs devās uz Sukotu un uzbūvēja sev namu, bet savam ganāmpulkam taisīja būdas, tādēļ to vietu nosauca vārdā Sukota.?Q{ !Un tajā dienā Ēsavs devās atpakaļceļā uz Seīru.!P= !Ēsavs teica: “Es likšu, lai pie tevis paliek kāds no maniem ļaudīm!” Bet viņš sacīja: “Kamdēļ tas, ja esmu guvis sava kunga vēlību?”O !Lai jel mans kungs iet pa priekšu savam kalpam, bet es lēnām sekošu aiz saviem lopiem, kamēr nonākšu pie mana kunga Seīrā.”0N[ ! Bet viņš atbildēja: “Mans kungs zina, ka bērni ir vāri, un man ir zīdītājas avis un govis, un, ja es tos dzīšu kaut vienu dienu, tad nobeigsies visas avis!PM ! Un viņš teica: “Taisāmies un ejam, un es iešu tev pa priekšu!”L ! Ņem jel manu dāvanu, kas tev atvesta, jo Dievs ir bijis man žēlsirdīgs, un man visa ir gana!” Un viņš uzstāja, un tas paņēma.@K{ ! Un Jēkabs teica: “Nē, jel! Kaut jel es gūtu tavu vēlību un tu pieņemtu no manis šo dāvanu! Jo patiešām es redzēju tavu vaigu tāpat kā Dieva vaigu, un tu mani pieņēmi!WJ) ! Ēsavs teica: “Man ir gana, mans brāli! Lai tev paliek tas, kas ir tavs!”I !Un Ēsavs teica: “Kas ir viss šis pulks, ko esmu sastapis?” Un viņš atbildēja: “Lai gūstu sava kunga vēlību!” H; !Un uz priekšu panācās arī Lea ar saviem bērniem un paklanījās. Pats pēdējais uz priekšu panācās Jāzeps ar Rāhēli, un viņi paklanījās.[G1 !Un uz priekšu panācās kalpones, viņas pašas un viņu bērni, un paklanījās. Un Jēkabs jautāja: “Pasaki man savu vārdu!” Un tas teica: “Kāpēc tu prasi manu vārdu?” Un tas viņu tur svētīja. = Un tas teica: “Tevi vairs nesauks vārdā Jēkabs, bet gan Israēls, jo tu cīkstējies ar Dievu un cilvēkiem un uzvarēji!”Y<- Un tas viņam teica: “Kāds ir tavs vārds?” Un viņš teica: “Jēkabs!”; Un tas teica: “Atlaid mani, jo svīst jau gaisma!” Bet viņš teica: “Es tevi nelaidīšu, kamēr tu mani nesvētīsi!”:% Un tas redzēja, ka nevar viņu pievārēt, un sita viņam pa gurna locītavu, un Jēkaba gurna locītava izmežģījās, ar to cīkstoties._99 Jēkabs bija palicis viens. Un ar viņu cīkstējās kāds vīrs, līdz svīda gaisma.X8+ Viņš ņēma tos un pārveda pāri upei, pārveda pāri visu, kas viņam bija.z7o Tonakt viņš cēlās, ņēma abas savas sievas, abas kalpones un vienpadsmit dēlus un pārgāja Jabokas braslu.Y6- Un dāvanas devās viņam pa priekšu, un tonakt viņš pārnakšņoja nometnē.a5= Sakiet: redzi, arī tavs kalps Jēkabs nāk aiz mums!” Jo viņš domāja: “Es viņu pielabināšu ar dāvanām, kas iet man pa priekšu, un tik pēc tam skatīšu viņu vaigā – varbūt viņš mani pieņems!”47 Un viņš pavēlēja arī otrajam un trešajam, un arī tiem, kas gāja aiz ganāmpulkiem, sacīdams: “Kad sastapsiet Ēsavu, sakiet viņam tāpat!|3s tad saki: tā ir tava kalpa Jēkaba dāvana, kas sūtīta manam kungam Ēsavam, un, re, arī aiz mums vēl nāk!”25 Un viņš pavēlēja galvenajam, sacīdams: “Kad mans brālis Ēsavs satiks tevi un jautās: kam tu piederi un kurp tu ej, un kam pieder šie? –1 Viņš deva tos saviem kalpiem, katru baru atsevišķi, un teica tiem: “Ejiet pa priekšu tā, lai starp pulkiem paliek atstarpe!”0 zīdītājas kamieļmātes un trīsdesmit to mazuļus, četrdesmit govis un desmit vēršus, divdesmit ēzeļmātes un desmit ēzeļus.P/ divi simti kazu un divdesmit āžu, divi simti avju un divdesmit teķu,t.c Un tonakt viņš palika tur. Viņš ņēma no tā, kas viņam bija un sagatavoja kā dāvanu savam brālim:}-u Un tu teici: es darīšu tev labu un došu tev pēcnācējus kā smiltis jūrā, ko daudzuma dēļ ne saskaitīt!”, Izglāb jel mani no brāļa rokas, no Ēsava rokas, jo es viņa baidos – ka viņš nenāk un nenokauj mūs, kā mātes, tā dēlus!E+ Es neesmu vērts visas tās žēlastības un taisnības, ko tu savam kalpam esi darījis, – jo toreiz, kad es šķērsoju Jardānu, man bija tikai nūja, bet tagad man ir divas nometnes!9*m Un Jēkabs teica: “Mana tēva Ābrahāma Dievs un mana tēva Īzaka Dievs! Kungs, tu man teici: ej atpakaļ uz savu zemi un vietu, kur tu esi dzimis, un es darīšu tev labu!) Un viņš domāja: “Ja Ēsavs nāks uz vienu nometni un to nopostīs, tad vismaz atlikusī nometne varēs paglābties!”(y Jēkabs ļoti izbijās un satraucās, un viņš sadalīja savus ļaudis, avis, vēršus un kamieļus divās nometnēs..'W Bet vēstneši atgriezās pie Jēkaba, sacīdami: “Mēs aizgājām pie tava brāļa Ēsava, un arī viņš nāk tev pretī un četri simti vīru kopā ar viņu!” & Un man ir vērši un ēzeļi, avis un kalpi, un kalpones, un es esmu sūtījis to pateikt manam kungam, lai gūtu viņa vēlību!”%%E Viņš tiem pavēlēja: “Tā sakiet manam kungam Ēsavam: tā saka tavs kalps Jēkabs: es biju apmeties pie Lābana un līdz šim laikam paliku pie viņa.r$_ Un Jēkabs sūtīja sev pa priekšu vēstnešus pie sava brāļa Ēsava uz Seīra zemi, uz Edoma laukiem.#} Jēkabs, viņus ieraudzījis, teica: “Šī ir Dieva kara nometne!” – un to vietu viņš nosauca vārdā Mahanaima.G" Bet Jēkabs gāja savu ceļu. Un viņu satika Dieva eņģeļi.w! k Lābans cēlās agri no rīta, skūpstīja savus dēlus un meitas un svētīja tos. Tad viņš devās atpakaļ.  6Jēkabs upurēja kalnā kaujamo upuri un sasauca savus brāļus, lai ēstu maizi, un viņi ēda maizi un pārnakšņoja kalnā. 5Ābrahāma Dievs un Nāhora Dievs lai tiesā starp mums un viņu tēvu Dievs!” Un Jēkabs zvērēja pie sava tēva Īzaka Briesmām!H 4Lieciniece ir šī kaudze, un liecinieks ir šis piemiņas stabs, ka es neiešu pie tevis tālāk par šo kaudzi un ka tu neiesi pie manis ar ļaunu tālāk par šo kaudzi un piemiņas stabu!zo 3Un Lābans teica Jēkabam: “Redzi, šī kaudze un, redzi, tas piemiņas stabs, ko es noliku starp mani un tevi!"? 2ja tu apspiedīsi manas meitas un ja tu ņemsi vēl kādu sievu bez manām meitām, redzi – ne cilvēks, bet Dievs ir liecinieks starp mani un tevi!”gI 1un Micpa, jo viņš teica: “Kungs uzmanīs mani un tevi, kad būsim tālu viens no otra, –tc 0Un Lābans teica: “Šī kaudze šodien ir liecība man un tev!” – tādēļ to nosauca vārdā GalēdaT# /Un Lābans to nosauca: Jegar-Sahadūta, bet Jēkabs to nosauca par Galēdu. .Jēkabs teica saviem brāļiem: “Salasiet akmeņus!” Un viņi ņēma akmeņus un sabēra kaudzē, un viņi ēda tur uz tās kaudzes.E -Un Jēkabs ņēma akmeni un uzslēja to par piemiņas stabu.b? ,Bet nu nāc, noslēgsim derību, es un tu! Tā lai ir par liecību starp mani un tevi!”{q +Un Lābans atbildēja Jēkabam: “Tās meitas ir manas meitas, un tie dēli ir mani dēli, un tās avis ir manas avis, un viss, ko tu redzi, – ir mans! Bet ko es šodien varu darīt savām meitām vai viņu dēliem, ko tās dzemdējušas?!`; *Ja mana tēva Dievs – Ābrahāma Dievs un Īzaka Briesmas – nebūtu bijis ar mani, tad tagad tu būtu mani palaidis tukšā! Dievs redzēja manas ciešanas un manus pūliņus, un vakar Dievs izsprieda taisni!”D )Tādi man bija divdesmit gadi! Tavā namā es kalpoju četrpadsmit gadus par abām tavām meitām un sešus gadus par taviem lopiem, bet pat ar algu tu mani pievīli vai desmitām reižu!eE (Bet kā man! – dienā mani rija versme un aukstums naktī, un miegs bēga no manām acīm!  'Maitas es tev nenesu atrādīt, to vietā es atliku citus lopus, un man tu atprasīji to, kas nozagts dienā un kas nozagts naktī!y &Šos divdesmit gadus, kamēr es biju pie tevis, tavas avis un kazas neizmetās, un tavu avju teķus es neesmu apēdis!"? %Tu esi iztaustījis visas manas mantas! Ko tu no sava nama mantām esi atradis? Liec visu te, manu un tavu brāļu priekšā, lai tie izšķir mūs abus!#A $Tad Jēkabs iekarsa un sāka strīdu ar Lābanu, un Jēkabs atcirta Lābanam: “Kur ir mana vaina? Kas ir mans grēks? Kāpēc tu tik kvēli mani vajā?!8 k #Un viņa teica savam tēvam: “Nedusmo, mans kungs, ka es nevaru piecelties tavā priekšā, jo man ir, kā sievām mēdz būt.” Un viņš meklēja, bet dieviņus neatrada.  "Un Rāhēle paņēma dieviņus, ielika tos kamieļa seglos un apsēdās tiem virsū. Lābans iztaustīja visu telti, bet neatrada. / !Un Lābans gāja Jēkaba teltī un Leas teltī, un abu kalpoņu teltīs, bet neatrada, un viņš iznāca no Leas telts un gāja Rāhēles teltī.E   Bet, pie kā tu atradīsi savus dievus, tas dzīvs nepaliks! Visu mūsu brāļu priekšā parādi, kas pie manis ir tavs, un ņem to!” Bet Jēkabs nezināja, ka tos ir nozagusi Rāhēle.l S Un Jēkabs atbildēja Lābanam: “Jo… es… baidījos! Domāju, ka tu neatņem man savas meitas!kQ Un nu – ej jau, ja tu tā ilgojies pēc sava tēva nama, bet kāpēc tu nozagi manus dievus?!”  Manā varā būtu darīt jums ļaunu! Bet jūsu tēvu Dievs man vakar teica: sargies, ka tu nerunā ar Jēkabu ļaunu, bet labu!a= Tu neļāvi man pat noskūpstīt savus dēlus un meitas! Muļķīgi gan tu esi darījis!  Kāpēc tu aizbēgi slepus, apkrāpi mani un neteici man – es tevi būtu atlaidis ar līksmi un dziesmām, ar bungām un stīgām! Un Lābans teica Jēkabam: “Ko tu esi nodarījis? Kāpēc tu mani piemānīji – aizvedi manas meitas kā kara gūsteknes? Un Lābans panāca Jēkabu, bet Jēkabs bija izpletis savu telti kalnos, un arī Lābans ar saviem brāļiem apmetās Gileāda kalnos. Un Dievs naktī nāca pie aramieša Lābana sapnī un viņam teica: “Sargies, ka tu nerunā ar Jēkabu ļaunu, bet labu!”ym Tad viņš ņēma savus brāļus un septiņas dienas dzinās viņam pakaļ, līdz panāca viņu Gileāda kalnos.G Trešajā dienā Lābanam pastāstīja, ka Jēkabs aizbēdzis.sa Viņš bēga ar visu, kas viņam bija, un viņš cēlās un šķērsoja upi un devās uz Gileāda kalniem.M~ Un Jēkabs piemānīja aramieti Lābanu, neteikdams, ka viņš bēg.^}7 Bet Lābans bija aizgājis cirpt savas avis, un Rāhēle nozaga sava tēva dieviņus.E| Viņš aizveda visus savus ganāmpulkus un visus savus krājumus, ko bija iekrājis, savus sapirktos lopus, ko bija ieguvis Padān-Arāmā, un gāja pie sava tēva Īzaka uz Kanaāna zemi.V{' Tad Jēkabs cēlās un sēdināja savus dēlus un savas sievas uz kamieļiem.z Visa bagātība, ko Dievs atņēma mūsu tēvam, nu pieder mums un mūsu dēliem. Tad nu dari visu, ko Dievs tev teica!”zyo Vai ne kā svešinieces mēs viņam bijām, ka viņš mūs pārdeva un aprija sudrabu, ko par mums bija dabūjis?px[ Rāhēle un Lea atbildēja viņam: “Vai tad mums vēl ir kāda daļa un mantojums mūsu tēva namā?!7wi  Es esmu Bēteles Dievs, kur tu ar eļļu svaidīji zīmi, kur tu devi man zvērestu, – celies tagad, ej projām no šīs zemes un atgriezies zemē, kur tu esi dzimis!””%vE  Un viņš teica: “Paraugies jel un skaties – visi teķi, kas aplec avis, ir strīpaini, lāsaini un raibi, – jo es redzēju visu, ko Lābans tev dara!Uu%  Un Dieva eņģelis sapnī man teica: “Jēkab!” Un es teicu: “Es te!”t  Kad avis pārojās, es raudzījos un redzēju sapni, un, redzi, visi teķi, kas apleca avis, – strīpaini, lāsaini un raibi!>sy  Dievs atņēma ganāmpulku jūsu tēvam un atdeva man!9rm Kad viņš teica: lāsainie būs tava alga! – tad visas avis dzemdēja lāsainos, bet, kad viņš teica: strīpainie būs tava alga! – tad visas avis dzemdēja strīpainos!q Bet jūsu tēvs pievīla mani un vai desmitām reižu ir mainījis manu algu, bet Dievs viņam nav ļāvis darīt man ļaunu!Np Un jūs zināt, ka es esmu kalpojis jūsu tēvam ar visu savu spēku.o- Un viņš tām teica: “Es redzu, ka jūsu tēva prāts vairs nav pret mani tāds kā vakar un aizvakar! Bet mana tēva Dievs ir bijis ar mani!Sn! Un Jēkabs lika, lai pasauc Rāhēli un Leu uz lauku, kur bija viņa avis.ume Un Kungs teica Jēkabam: “Atgriezies sava tēva zemē, vietā, kur tu esi dzimis, un es būšu ar tevi!”bl? Jēkabs uzlūkoja Lābana vaigu, un, redzi, tas vairs nebija tāds kā vakar un aizvakar.4k e Reiz viņš dzirdēja Lābana dēlus runājam: “Jēkabs ir sagrābies visu, kas bija mūsu tēvam, un no tā, kas bija mūsu tēvam, viņš ir ieguvis savu bagātību!”wji +Un tam vīram viss ienācās brangi, un viņam bija daudz avju un kalpoņu, un kalpu, un kamieļu, un ēzeļu!liS *bet, kad vājākās avis, tad nelika neko, un Lābanam palika vājākās, bet Jēkabam brangākās.}hu )Un ik reizi, kad pārojās brangākās avis, Jēkabs lika kublos zarus avju priekšā, lai tās pārotos pie zariem,Hg (Jērus Jēkabs nošķīra un avju purnus grieza pret strīpainajiem un pret melnajiem Lābana ganāmpulkā, – tā viņš uztaisīja ganāmpulku sev pašam un nošķīra to no Lābana avīm.`f; 'Un avis pārojās pie zariem, un avīm dzima strīpaini, lāsaini un plankumaini jēri.e- &Zarus, kurus bija nomizojis, viņš lika priekšā avīm kublos un ūdens silēs, kurp avis nāca dzert, un tās pārojās tur, kur nāca dzert.rd_ %Jēkabs ņēma baltapses, mandeļu un platānas zarus un nomizoja tiem mizas, atplēsdams līdz baltumam.pc[ $Un starp sevi un Jēkabu viņš nolika trīs dienu gājumu, un Jēkabs ganīja pārējās Lābana avis.Fb #Un todien viņš nošķīra strīpainos un plankumainos āžus un visas lāsainās un plankumainās kazas, visas, kurām bija kāds baltums, un visus melnos jērus un atdeva saviem dēliem.Aa "Un Lābans teica: “Nu labi! Lai būtu, kā tu teici!”k`Q !Un mana taisnība taps redzama nākamajās dienās, kad tu nāksi manas algas dēļ, kas man no tevis pienākas, – ikviena kaza, kas nebūs lāsaina vai plankumaina, un ikviens jērs, kas nebūs melns, – tie būs zagti!”L_  šodien es iziešu cauri visiem taviem lopiem un nošķiršu no tiem visus lāsainos un plankumainos, ikvienu melno no jēriem un ikvienu plankumaino un lāsaino no kazām – tā būs mana alga.#^A Bet tas teica: “Ko lai es tev dodu?” Jēkabs teica: “Nedod man neko, tikai izdari man šādu lietu – un es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis:.]W Jo pirms manis tev bija maz, bet tagad tev ir jo daudz, un, kam vien es ķēros klāt, tur Kungs tevi svētīja! Un nu – pa kuru laiku lai es uzceļu savu namu?”l\S Jēkabs tam teica: “Tu zini, cik es tev esmu kalpojis un kādi manā laikā ir tapuši tavi lopi!F[ Un tas teica: “Nosauc man savu algu, un es tev to došu!”|Zs Un Lābans viņam teica: “Esi taču man vēlīgs! Es esmu pareģojis, ka Kungs mani ir svētījis tevis dēļ!”Y Dod manas sievas un manus bērnus, par kuriem es tev esmu kalpojis, un es iešu, jo tu zini, cik daudz es tev esmu kalpojis!”X Kad Rāhēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs teica Lābanam: “Atlaid mani, un es došos uz savām vietām, uz savu zemi!fWG Un viņa nosauca to vārdā Jāzeps, sacīdama: “Lai Kungs pieliek man vēl vienu dēlu!”]V5 Viņa kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Dievs noņēmis manu apsmieklu!”\U3 Un Dievs atcerējās Rāhēli, un Dievs viņu uzklausīja un atvēra viņas klēpi.DT Pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca to vārdā Dīna./SY Un Lea teica: “Dievs man devis labu dāvanu – tagad mans vīrs godās mani, jo es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus!” Un viņa nosauca to vārdā Zebulūns.FR Un Lea atkal kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu.Qy Un Lea teica: “Dievs deva man algu, jo es savam vīram devu savu kalponi!” Un viņa nosauca to vārdā Jisašhars.]P5 Un Dievs uzklausīja Leu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu.?Oy Vakarā Jēkabs pārnāca no lauka, un Lea iznāca viņam pretī un teica: “Nāc pie manis, jo es tevi nolīgu par mana dēla mīlas āboliem!” Un tonakt viņš gulēja ar viņu.ZN/ Bet viņa tai teica: “Vai tev vēl maz, ka tu paņēmi manu vīru, ka tu vēl ņemsi mana dēla mīlas ābolus?” Un Rāhēle teica: “Lai tad viņš šonakt guļ ar tevi par tava dēla mīlas āboliem!”{ "Un viņa atkal kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Tagad mans vīrs man pievērsīsies, jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus!” Tādēļ viņa to nosauca vārdā Levī..=W !Un viņa atkal tapa grūta un dzemdēja dēlu, un teica: “Jo Kungs dzirdēja, ka es nicināta! Un viņš deva man arī šo!” Un viņa nosauca to vārdā Šimons.-<U  Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Rūbens, un viņa teica: “Jo Kungs ir redzējis manas ciešanas, un tagad mans vīrs mani mīlēs!”p;[ Kungs redzēja, ka Lea tiek nicināta, un viņš atdarīja viņas klēpi, bet Rāhēle bija neauglīga.: Un Jēkabs gāja pie Rāhēles, un Rāhēli viņš mīlēja vairāk nekā Leu, un viņš kalpoja Lābanam vēl septiņus gadus.S9! Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Rāhēlei savu kalponi Bilhu.v8g Un Jēkabs tā darīja, pagāja viņam nedēļa ar Leu, un Lābans deva viņam savu meitu Rāhēli par sievu.~7w Lai nedēļa tev paiet ar viņu, un tad tev tiks atdota arī šī, tikai tev vēl būs jākalpo man septiņi gadi!”Y6- Bet Lābans teica: “Pie mums tā nedara, ka jaunāko izdod pirms pirmdzimtās!/5Y Un pienāca rīts, un, redzi, tā bija Lea! Un viņš teica Lābanam: “Ko tu man esi nodarījis?! Vai ne par Rāhēli es tev kalpoju? Kādēļ tu mani apkrāpi?!”Q4 Un Lābans deva līdzi kā kalponi savai meitai Leai savu kalponi Zilpu.l3S Vakarā notika tā – viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie Jēkaba, un viņš gulēja ar to.M2 Tad Lābans sapulcināja visus apkaimes vīrus un sarīkoja dzīres. 1 Kad tie bija pagājuši, Jēkabs teica Lābanam: “Dod nu manu sievu, ka es varu iet pie viņas, jo manas dienas ir pagājušas!”z0o Un Jēkabs kalpoja par Rāhēli septiņus gadus, bet viņam tie šķita kā dažas dienas, jo viņš to mīlēja.c/A Lābans teica: “Labāk es viņu dodu tev nekā atdodu kādam citam! Paliec pie manis!”~.w Jēkabs iemīlēja Rāhēli, un viņš teica: “Es kalpošu tev septiņus gadus par tavu jaunāko meitu Rāhēli!”T-# Leai bija maigas acis, bet Rāhēle bija skaistu augumu un skaista izskata!b,? Lābanam bija divas meitas. Vecākās vārds bija Lea, un jaunākās vārds – Rāhēle. + Tad Lābans teica Jēkabam: “Vai tādēļ, ka esi man rada, tev jākalpo man par velti? Saki man, kā lai es tevi atalgoju?”q*] Un Lābans viņam teica: “Taču no mana kaula un miesas tu esi!” Un viņš mēnesi palika pie viņa.G)  Kad Lābans izdzirdēja par savu māsasdēlu Jēkabu, viņš skrēja tam pretī, apkampa viņu, skūpstīja un aizveda uz savām mājām. Viņš pastāstīja Lābanam visu, kas bija noticis.(7  Un Jēkabs pastāstīja Rāhēlei, ka viņš ir viņas tēva radinieks, ka viņš ir Rebekas dēls, un viņa skrēja un pastāstīja to savam tēvam.8'm  Jēkabs skūpstīja Rāhēli un skaļi raudāja.]&5  Tiklīdz Jēkabs ieraudzīja Rāhēli, sava mātesbrāļa Lābana meitu, un sava mātesbrāļa Lābana avis, tā viņš stūma un noripināja akmeni no akas atveres un padzirdīja sava mātesbrāļa Lābana avis.b%?  Kamēr viņš ar tiem runāja, Rāhēle nāca ar sava tēva avīm, jo viņa tās ganīja. $ Bet tie teica: “Mēs nevaram! Kad būs sapulcināti visi lopi un novels akmeni no akas atveres, tad mēs padzirdīsim avis!”v#g Un viņš teica: “Ir taču liela diena, vēl nav laiks pulcināt lopus! Padzirdiet avis un ejiet ganīt!”" Un viņš tiem jautāja: “Vai viņam klājas labi?” Un tie teica: “Labi! Re, kur ar avīm nāk viņa meita Rāhēle!”|!s Un viņš tiem jautāja: “Vai jūs pazīstat Lābanu, Nāhora dēlu?” Un tie teica: “Mēs viņu pazīstam!”x k Un Jēkabs tiem teica: “Mani brāļi, no kurienes jūs esat?” Tie atbildēja: “Mēs esam no Hārānas.”) Tur mēdza sapulcināt visus ganāmpulkus, tad noripināja akmeni no akas atveres, padzirdīja avis un nolika akmeni atpakaļ uz akas atveres.>w Viņš raudzījās, un redz – aka lauka vidū, un, re, tur trīs avju pulki nometušies tai blakām, jo no tās akas dzirdīja ganāmpulkus, bet uz akas atveres bija liels akmens.C  Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz austrumu dēlu zemi. Un šis akmens, ko es uzslēju par piemiņas stabu, būs Dieva nams! No visa, ko tu man dosi, desmito daļu es atdošu tev!”T# un es sveikā atgriezīšos sava tēva namā, tad Kungs būs man par Dievu! ; Un Jēkabs zvērēja, sacīdams: “Ja Kungs Dievs būs ar mani un sargās mani šajā ceļā, ko eju, un dos man maizi, ko ēst, un drānas, ko vilkt,^7 To vietu viņš nosauca vārdā Bētele, bet iepriekš tās vietas vārds bija Lūza.  Un Jēkabs cēlās agri no rīta, ņēma akmeni, kas viņam bija pagalvī, uzslēja to par piemiņas stabu un izlēja uz tā eļļu.ue Un viņš bijās un teica: “Cik baisa šī vieta! Kas cits, ja ne Dieva nams? Un šie ir debesu vārti!”iM Tad Jēkabs pamodās no miega un teica: “Tiešām Kungs ir šajā vietā, bet es nezināju!”D Un, redzi, es būšu ar tevi, es sargāšu tevi visur, kur tu iesi, un es atvedīšu tevi atpakaļ uz šo zemi, jo es tevi nepametīšu, līdz nebūšu izdarījis to, ko tev apsolīju!”O Un tavu pēcnācēju būs tik, cik putekļu uz zemes, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un visas zemes dzimtas tiks svētītas tevī un tavos pēcnācējos!.W  Un, re, Kungs nostājies augšā un saka: “Es esmu Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs! To zemi, kur tu guli, es došu tev un taviem pēcnācējiem!   Viņš sapņoja, un, re, zemē noliktas kāpnes un to gals sniedzas debesīs, un, re, Dieva eņģeļi kāpj pa tām augšup lejup.)M  Viņš tuvojās kādai vietai un palika tur pa nakti, jo norietēja saule. Viņš ņēma akmeni no tās vietas, lika sev pagalvī un nolikās gulēt tai vietā.<u  Jēkabs izgāja no Bēršebas un devās uz Hārānu.  Tad Ēsavs gāja pie Ismaēla un ņēma sev vēl klāt pie citām sievām Mahalatu, Ābrahāma dēla Ismaēla meitu, Nebājota māsu.I Ēsavs redzēja, ka viņa tēvam Īzakam netīk Kanaāna meitas.V ' un Jēkabs ir paklausījis savam tēvam un mātei un devies uz Padān-Arāmu._ 9 Ēsavs redzēja, ka Īzaks ir svētījis Jēkabu un sūtījis viņu uz Padān-Arāmu, lai viņš no turienes ņem sev sievu, un ka, viņu svētīdams, ir pavēlējis: “Neņem sev sievu no Kanaāna meitām!” – ' Un Īzaks atlaida Jēkabu, un viņš devās uz Padān-Arāmu pie aramieša Lābana, Betuēla dēla, Jēkaba un Ēsava mātes Rebekas brāļa. 3 Viņš tev dos Ābrahāma svētību, tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis, lai tu iemanto to zemi, kur tu mīti, kuru Dievs deva Ābrahāmam!”f G Visvarenais Dievs tevi svētīs, darīs tevi auglīgu, vairos tevi un darīs par tautu pulku!  Dodies uz Padān-Arāmu, uz savas mātes tēva Betuēla namu, un ņem sev sievu no turienes, no sava mātesbrāļa Lābana meitām.g K Īzaks pasauca Jēkabu, svētīja viņu un pavēlēja: “Neņem sev sievu no Kanaāna meitām!*O .Un Rebeka teica Īzakam: “Man riebj dzīvot Hēta meitu dēļ – ja Jēkabs ņems sievu no Hēta meitām, no šīs zemes meitām, tad kādēļ man dzīvot?”L -līdz no tevis novēršas tava brāļa niknums un viņš aizmirst, ko tu viņam esi darījis, – tad es sūtīšu tevi atvest no turienes! Kādēļ man vienā dienā jāpaliek bez jums abiem?”K ,Paliec pie viņa kādas dienas, līdz tava brāļa dusmas pāriet,^7 +Tagad, mans dēls, klausi mani, celies un bēdz uz Hārānu pie mana brāļa Lābana.E *Kad Rebekai pastāstīja, ko teicis viņas vecākais dēls, viņa sūtīja pasaukt savu jaunāko dēlu Jēkabu un viņam teica: “Redzi, tavs brālis Ēsavs tev atriebsies un nokaus tevi!C )Un Ēsavs ienīda Jēkabu tās svētības dēļ, ar ko tēvs viņu bija svētījis. Ēsavs teica savā sirdī: “Tuvojas mana tēva sēru dienas, tad es nokaušu savu brāli Jēkabu.” (No sava zobena tu dzīvosi, un savam brālim tu kalposi, bet, kad tu sadumposies, tu norausi viņa jūgu no sava kakla!”ym 'Un viņa tēvs Īzaks atbildēja tam: “Bez zemes leknuma būs tavs miteklis un bez debesu rasas no augšienes!p~[ &Ēsavs teica savam tēvam: “Vai tev ir viena svētība, mans tēvs? Svētī arī mani, mans tēvs!”b}? %Īzaks atbildēja Ēsavam: “Redzi, es viņu esmu licis tev par valdnieku un visus viņa brāļus esmu viņam atdevis par vergiem, un ar maizi un vīnu esmu viņu nodrošinājis! Un ko lai es dodu tev, mans dēls?” | $Un tas sacīja: “Vai ne tāpēc viņu sauc par Jēkabu, ka abas šīs reizes viņš ir piekrāpis mani – viņš paņēma manu pirmdzimtību, un, re, tagad viņš paņēma arī manu svētību!” Viņš teica: “Vai tev nav palikusi man kāda svētība?”Z{/ #Bet viņš teica: “Tavs brālis atnāca ar viltu un paņēma tavu svētību!”z "Kad Ēsavs dzirdēja sava tēva vārdus, viņš brēca jo rūgti un teica savam tēvam: “Svētī arī mani, mans tēvs!”Oy !Un Īzaks trīcēja drebēdams un teica: “Kurš bija tas, kas nomedīja medījumu un atnesa man, un es apēdu to visu, pirms tu atnāci, un es viņu svētīju, un viņš arī paliks svētīts!?”x  Un viņa tēvs Īzaks viņam jautāja: “Kas tu esi?!” Viņš teica: “Es esmu tavs dēls, tavs pirmdzimtais, Ēsavs!”w5 Un arī viņš pagatavoja gardumu, atnesa savam tēvam un teica: “Lai mans tēvs ceļas un ēd sava dēla medījumu, lai tu vari mani svētīt!”v Kad Īzaks bija svētījis Jēkabu un Jēkabs jau bija aizgājis no sava tēva, no medībām pārnāca viņa brālis Ēsavs.Ku Tev vergos tautas, un tev klanīsies ciltis! Tu būsi valdnieks saviem brāļiem, un tev klanīsies tavas mātes dēli! Kas tevi nolād – tas nolādēts, kas tevi svētī – tas svētīts!” <~~}}T||j{zzCyxx@wwmvuuttEssrrq~qpooAnnbmmZllSkksjjj*ii`ihhgg=g fyfAeetdgcccFbbzaa``c__#^s^']]R]\\ [[g[$ZZYYY2XXqWWrWVUUHU TT,SRRIQQ:PP.ONMMMHLKKrKJWIIHHGG)FEEDCCzCBBAA"@[???>>J==z= <;;:99_887<655p44E33-2Z1x000/N..,--^,++"**)T((Z''m&&*%%O$$0##(""!x! SW.;:1UzUvPj1BX & n   ! gSk[$3<`U; ))Un faraons teica Jāzepam: “Redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi!”T )(Tu pārraudzīsi manu namu, un pēc tavas pavēles gatavos krājumus visa mana tauta, pēc troņa tikai es būšu lielāks par tevi!”|Ss )'Un faraons teica Jāzepam: “Tā kā Dievs licis tev visu šo zināt, tad nav saprātīgāka un gudrāka par tevi!oRY )&Un faraons teica saviem kalpiem: “Vai mēs atradīsim tādu vīru, kā šis, kurā ir Dieva Gars?”4Qe )%Tas patika faraonam un visiem viņa kalpiem. P )$Šis krājums būs ēdamais visai zemei septiņos bada gados, kas nāks Ēģiptes zemē, lai zeme netiktu izpostīta bada dēļ!”O# )#Lai tie savāc visu ēdamo labajos gados, kas tagad nāk, lai tie faraona uzraudzībā sakrāj labību pilsētās pārtikai un apsargā to.Ny )"Lai faraons dara tā – ieceļ valstī ierēdņus un septiņos sāta gados lai ņem piekto daļu no Ēģiptes ražas.cMA )!Lai nu faraons izvēlas saprātīgu un gudru vīru un liek tam pārvaldīt Ēģiptes zemi! L ) Bet tas, ka sapnis faraonam atkārtojies divas reizes, nozīmē, ka Dievs šo lietu ir apstiprinājis, un Dievs steigs tā darīt!VK' )Bada dēļ, kas nāks pēc tam, zeme nezinās sāta, jo tas būs ļoti smags.lJS )Un pēc tiem būs septiņi bada gadi, un Ēģiptes zemē tiks aizmirsts sāts, un bads aprīs zemi.CI )Redzi – visai Ēģiptes zemei nāks septiņi sāta gadi.\H3 )Tas ir mans sakāmais faraonam – ko Dievs darīs, to viņš faraonam parādījis!/GY )Un septiņas kārnās un sliktās govis, kas nāca pēc tām, ir septiņi gadi, un septiņas tukšās vārpas, austrumvējā nomelnējušās, būs septiņi bada gadi!F} )Septiņas labās govis ir septiņi gadi, un septiņas labās vārpas ir septiņi gadi. Šie sapņi ir viens un tas pats.Ey )Un Jāzeps teica faraonam: “Faraona sapņi ir viens un tas pats. Ko Dievs darīs – to viņš ir pateicis faraonam!D )Un kārnās vārpas aprija septiņas labās vārpas, un es to izstāstīju magiem, bet neviens man nevarēja izskaidrot!”gCI )Un redzi – pēc tam uzdīga septiņas sausas, kārnas, austrumvējā nomelnējušas vārpas.lBS )Vēl es redzēju sapnī, un redzi – uz viena stiebra paceļas septiņas vārpas, pilnas un labas.A' )Un tās satilpa tajās, ka nevarēja pat manīt, ka tās būtu tām vēderā, un tās izskatījās tikpat slikti kā sākumā. Un es pamodos.O@ )Un kārnās un sliktās govis apēda pirmās septiņas brangās govis.4?c )Un redzi – pēc tām nāk laukā citas septiņas govis – izģindušas, tik vājas un kārnas miesās, ka tādas es nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik sliktas!t>c )Un redzi – no Nīlas nāk laukā septiņas govis, brangas miesās un labi noaugušas, un ganās grīslī.Y=- )Un faraons stāstīja Jāzepam: “Mans sapnis. Redzi, es stāvu Nīlas krastā.\<3 )Jāzeps faraonam atbildēja: “Ne es – Dievs skaidros, vai faraonam ies labi!”(;K )Un faraons teica Jāzepam: “Sapni es nosapņoju, bet nav, kas to izskaidro, un par tevi es esmu dzirdējis, ka, uzklausījis sapni, tu vari to izskaidrot!”: )Tad faraons sūtīja pasaukt Jāzepu, un viņu steigšus atveda no cietuma. Viņš noskuvās, apmainīja drānas un devās pie faraona.x9k ) Un, kad viņš mums bija izskaidrojis, notika tā – es tiku atjaunots savā amatā, bet maiznieku pakāra.”18] ) Kopā ar mums tur bija ebreju puisis, sardzes virsnieka vergs – viņam mēs stāstījām un viņš mums skaidroja mūsu sapņus, viņš izskaidroja katram savu sapni!w7i ) Un vienā naktī mēs sapņojām sapni, es un viņš, mēs sapņojām, un katram sapnim bija savs skaidrojums!6 ) Faraons bija sadusmojies uz saviem kalpiem un bija licis mani apsargāt sardzes virsnieka namā – mani un galveno maiznieku!a5= ) Tad galvenais dzērienu devējs uzrunāja faraonu: “Tagad es atceros savu pārkāpumu!@4{ )Un no rīta viņš bija satrauktu garu un sūtīja sasaukt visus Ēģiptes magus un visus gudros, un faraons stāstīja tiem savu sapni, bet nebija neviena, kas faraonam to izskaidro.r3_ )Un kārnās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas. Tad faraons pamodās. Re, kāds sapnis!c2A )Un redzi – pēc tām uzdīgst septiņas kārnas un austrumvējā nomelnējušas vārpas.}1u )Tad viņš atkal aizmiga un sapņoja otrreiz, un redzi – uz viena stiebra aug septiņas vārpas, brangas un labas.0 )Un šīs govis, sliktā izskata un kārnās miesās, apēda tās govis, kas skaista izskata un brangas. Un faraons pamodās./- )Un redzi – aiz tām no Nīlas iznāk septiņas citas govis, slikta izskata un kārnas miesās, un nostājas Nīlas krastā blakus tām govīm.t.c )Un redzi – no Nīlas iznāk septiņas govis, skaista izskata un brangas miesās, un tās ganās grīslī.e- G )Kad bija pagājuši divi gadi, faraons redzēja sapnī, un redzi – viņš stāv pie Nīlas.S,! (Taču galvenais dzērienu devējs neatcerējās Jāzepu un aizmirsa viņu.V+' (Bet galveno maiznieku viņš pakāra – kā Jāzeps viņiem bija skaidrojis.s*a (Viņš atjaunoja galveno dzērienu devēju dzērienu došanas amatā, un tas atkal sniedza kausu faraonam.W)) (Trešajā dienā bija faraona dzimšanas diena, un viņš rīkoja dzīres visiem saviem kalpiem, un viņš izskatīja galvenā dzērienu devēja un galvenā maiznieka lietu, klātesot visiem saviem kalpiem.h(K (Trīs dienu laikā faraons nocels tev galvu un pakārs tevi kokā, un putni rīs tavu miesu!”Y'- (Un Jāzeps atbildēja: “Šāds ir skaidrojums – trīs grozi ir trīs dienas.&{ (Un augšējā grozā – visāda faraona ēdmaņa, maiznieka darinājums, un putni to rija no groza uz manas galvas!” % (Un galvenais maiznieks redzēja, ka viņš labi skaidro, un teica Jāzepam: “Arī man sapnī – re, trīs cepumu grozi uz galvas!}$u (Jo zagtin mani nozaguši ebreju zemē, un arī šeit es neesmu darījis neko, kālab mani būtu jāliek cietumā!”# (Taču atceries mani, kad tev ies labi, izrādi man laipnību, ieminies par mani faraonam, ka dabū mani laukā no šī nama!"5 ( Trīs dienu laikā faraons pacels tev galvu un atjaunos tevi amatā, un tu pasniegsi faraonam kausu kā iepriekš, kad biji viņa dzērienu devējs.]!5 ( Un Jāzeps viņam teica: “Šāds ir skaidrojums – trīs stīgas ir trīs dienas.~ w ( Un manā rokā faraona kauss, un es ņēmu vīnogas un izspiedu tās faraona kausā, un es sniedzu kausu faraonam!”oY ( Un vīnakokam trīs stīgas, un kā plauka, kā pacēlās ziedi, kā ogas par vīnogām nobriedināja!zo ( Un galvenais dzērienu devējs stāstīja Jāzepam savu sapni: “Manā sapnī – re, manā priekšā vīnakoks!(K (Tie viņam teica: “Sapni mēs sapņojām, bet nav, kas to izskaidro!” Un Jāzeps tiem sacīja: “Vai ne pie Dieva ir skaidrojums?! Pastāstiet jel man!”' (Un viņš jautāja faraona galminiekiem, kuri kopā ar viņu tika apsargāti viņa kunga namā: “Kāpēc jūsu sejas šodien tik īgnas?”_9 (Kad no rīta Jāzeps nāca pie tiem un tos ieraudzīja, redzi – tie bija sapīkuši!<s (Un viņi abi sapņoja sapni – vienā naktī katrs savu sapni, katru sapni ar savu nozīmi – Ēģiptes ķēniņa dzērienu devējs un maiznieks, kuri bija ieslodzīti cietumā.|s (Sardzes virsnieks norīkoja pie viņiem Jāzepu, un viņš tos uzraudzīja – kādas dienas viņi tika apsargāti.q] (Viņš ielika tos apsargāt sardzes virsnieka namā, cietumā, tai vietā, kur bija ieslodzīts Jāzeps.oY (Un faraons saniknojās uz abiem galminiekiem – uz galveno dzērienu devēju un uz galveno maiznieku.  (Pēc tam notika tā – Ēģiptes ķēniņa dzērienu devējs un maiznieks nogrēkojās pret savu kungu, Ēģiptes ķēniņu.  'Cietuma pārvaldnieks neraudzījās, ko viņš dara, jo Kungs bija ar viņu, un, ko vien viņš darīja, tam Kungs lika izdoties.% 'Un cietuma pārvaldnieks nodeva Jāzepa atbildībā visus ieslodzītos, kas bija cietumā, un, kas vien tur tika darīts, to viņš darīja!ym 'Bet Kungs bija ar Jāzepu un deva viņam savu žēlastību – sagādāja viņam cietuma pārvaldnieka vēlību. 'Un Jāzepa kungs saņēma viņu un ieslodzīja cietumā kopā ar ķēniņa ieslodzītajiem, un nu viņš bija tur – cietumā.-U 'Kad viņa kungs dzirdēja, ko runā viņa sieva, ko viņa tam stāsta: “Kā es teicu, tā viņš – tavs vergs! – man darīja,” tad viņš iesvilās dusmās.kQ 'Un tad, kā es sāku saukt palīgā, tā šis pameta pie manis savas drēbes un izbēga laukā!”{ 'Un viņa to pastāstīja viņam tiem pašiem vārdiem: “Tas ebreju vergs, ko tu pie mums atvedi, nāca mani piesmiet!T# 'Un viņa atstāja tā drēbes pie sevis, līdz mājās pārnāca tā kungs.y m 'Un tad, kā šis dzirdēja, ka es sāku saukt palīgā, tā pameta pie manis savas drēbes un izbēga laukā!”C  'viņa sasauca sava nama vīrus un teica: “Redziet, viņš atvedis pie mums ebreju vīru, lai tas mūs apsmietu! Tas nāca pie manis, lai gulētu ar mani, bet es kliedzu skaļā balsī!\ 3 ' Kad viņa redzēja, ka viņš pametis savas drēbes pie viņas un izbēdzis laukā,  ' Un viņa sakampa viņu aiz drēbēm, sacīdama: “Guli ar mani!” Bet viņš pameta savas drēbes pie viņas un izbēga laukā.v g ' Un kādu dienu, kad viņš gāja namā, lai darītu savus darbus, tur, namā, nebija neviena no nama vīriem.~w ' Bet viņa diendienā runāja ar Jāzepu, tomēr viņš tajā neklausījās – ne gulēja ar to, ne bija ar to kopā.<s ' Šai namā nav lielāka par mani, un viņš man nav liedzis neko, vien izņemot tevi, jo tu esi viņa sieva. Tad kā lai es nodaru tādu lielu ļaunumu un grēkoju pret Dievu?!”$C 'Bet viņš liedzās un teica sava kunga sievai: “Redzi, mans kungs bez manis pat nezina, kas viņam namā – visu, kas viņam ir, viņš ir nodevis man!cA 'Un tad notika tā – viņa kunga sieva meta acis uz Jāzepu un teica: “Guli ar mani!”.W 'Visu, kas tam bija, viņš atstāja Jāzepa ziņā un vairs pat nezināja, kas tam ir, vien izņemot maizi, ko ēda. Bet Jāzeps bija glītu augumu un jauku izskatu.{q 'Un notika tā – kopš tā brīža, kad tas bija iecēlis viņu par pārvaldnieku savam namam un visam, kas tam bija, – Kungs Jāzepa dēļ svētīja tā ēģiptieša namu, un Kunga svētība bija pār visu, kas tam bija namā un uz lauka. 'Jāzeps guva viņa vēlību, kalpodams viņam, un tas iecēla viņu pārvaldīt savu namu un nodeva viņam visu, kas tam bija.gI 'Un viņa kungs redzēja, ka Kungs ir ar viņu un ka Kungs liek veikties visam, ko viņš dara.a= 'Kungs bija ar Jāzepu, viņam veicās, un viņš dzīvoja sava kunga ēģiptieša namā., U 'Jāzeps tika aizvests uz Ēģipti, un viņu nopirka ēģiptietis Potifars, faraona galminieks, sardzes virsnieks, no ismaēliešiem, kas viņu turp bija aizveduši.o~Y &Bet pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkanais diegs, un viņu nosauca vārdā Zerahs.2}_ &Bet viņš ievilka roku atpakaļ, un redzi – iznāca viņa brālis, un viņa teica: “Ak, kā tu plēstin izplēsies laukā!” Un viņa nosauca viņu vārdā Perecs.| &Kad viņa dzemdēja, viens izbāza roku, un vecmāte to satvēra un piesēja rokai sarkanu diegu, sacīdama: “Šis iznāca pirmais!”?{{ &Viņas dzemdībās, redzi – tai klēpī bija dvīņi!z- &Jūda tos pazina un teica: “Viņa ir taisnīgāka par mani, jo es viņu neesmu devis savam dēlam Šēlam!” Un viņš ar to vairs negulēja.^y7 &Viņu atveda, un viņa lika, lai viņas vīratēvam saka: “Es esmu grūta no tā vīra, kam pieder šīs lietas!” Viņa teica: “Palūko jel – kam pieder šis zīmoggredzens, šis mērs un šis spieķis!”Ox &Un pēc kādiem trim mēnešiem Jūdam tika pastāstīts: “Tava vedekla Tamāra ir maukojusi, redzi – maukodama tapusi grūta!” Un Jūda teica: “Atvediet viņu šurp, lai viņu sadedzina!”w &Un Jūda teica: “Lai ņem sev, ka tik netiekam kaunā! Redzi – es taču sūtīju šo kazlēnu, bet tu viņu neatradi!” v &Un viņš gāja atpakaļ pie Jūdas un teica: “Es viņu neatradu, un arī tās vietas vīri teica: nav bijis tur ielasmeitas!”u- &Un viņš prasīja tās vietas vīriem: “Kur ir tā priekameita, kas Ēnaimā pie ceļa?” Bet viņi teica: “Nav bijis tur priekameitas!” t &Bet Jūda ar savu draugu adullāmieti sūtīja kazlēnu, lai dabūtu atpakaļ savu ķīlu no tās sievas, bet tas viņu neatrada.Zs/ &Tad viņa cēlās un gāja, noņēma sejas apsegu un apģērba atraitnes drānas.Yr- &Un viņš teica: “Kas tad man tev jādod ķīlā?” Viņa teica: “Tavs zīmoggredzens, tavs mērs un tavs spieķis, kas tev rokā!” Viņš tos iedeva, gāja pie viņas, un viņa kļuva no viņa grūta.q &Viņš teica: “Es tev no sava ganāmpulka atsūtīšu kazlēnu!” Bet viņa teica: “Tad dod man ķīlu, kamēr tu to atsūti!”Xp+ &Viņš pie tās iegriezās, garām iedams, un teica: “Nāc šurp, lai es eju pie tevis!” – jo viņš nezināja, ka tā ir viņa vedekla! Bet viņa teica: “Ko tu man dosi, ja gribi nākt pie manis?”goI &Un Jūda viņu ieraudzīja un nodomāja, ka tā ir mauka, jo viņa bija aizklājusi savu seju.Yn- &Tad viņa novilka atraitnes drānas un uzklāja sev sejas apsegu, apklājās un sēdēja Ēnaimas vārtos, kas ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šēla ir uzaudzis, bet par sievu tam viņa atdota nebija.dmC & Un Tamārai kāds pastāstīja: “Redzi, tavs vīratēvs iet uz Timnu cirpt savas avis!”8lk & Gāja dienas, un Jūdas sieva, Šūas meita, nomira, un, kad Jūda rimās sērot, viņš gāja cirpt savas avis. Kopā ar savu draugu adullāmieti Hīru viņi devās uz Timnu.|ks & Tad Jūda teica savai vedeklai Tamārai: “Atgriezies sava tēva namā kā atraitne, kamēr paaugas mans dēls Šēla!” – jo viņš domāja: “Ka arī tas nenomirst, tāpat kā viņa brāļi!” Un Tamāra gāja un mita sava tēva namā.Nj & Kungam nepatika tas, ko viņš darīja, un viņš nonāvēja arī to.9im & Bet Onāns zināja, ka ne jau viņam būs tas pēcnācējs, un tā – kad viņš gāja pie sava brāļa sievas, viņš izšļāca zemē, lai nedotu savam brālim pēcnācēju. h &Un Jūda teica Onānam: “Ej pie sava brāļa sievas un dari, kā viņas vīrabrālim nākas, radi pēcnācējus savam brālim!”Wg) &Bet Jūdas pirmdzimto Gēru Kungs atzina ļaunu esam, un viņš to nonāvēja.Wf) &Un Jūda ņēma sievu Gēram, savam pirmdzimtajam, viņas vārds bija Tamāra.sea &Un viņa atkal dzemdēja dēlu, un viņa nosauca to vārdā Šēla. Viņa bija Kezībā, kad to dzemdēja.]d5 &Un viņa atkal kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņa nosauca to vārdā Onāns.Tc# &Viņa kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņš nosauca to vārdā Gērs.{bq &Tur Jūda ieraudzīja kāda kanaānieša, viņa vārds bija Šūa, meitu, un viņš to ņēma un gāja pie viņas.ma W &Tajā laikā Jūda aizgāja no saviem brāļiem un iegriezās pie kāda adullāmieša, vārdā Hīra.i`M %$Bet midjānieši Jāzepu pārdeva uz Ēģipti faraona galminiekam Potifaram, sardzes virsniekam.C_ %#Visi viņa dēli un meitas nāca viņu mierināt, bet viņš liedzās mierināties, sacīdams: “Sērodams es nokāpšu šeolā pie sava dēla!” – un viņa tēvs raudāja par viņu!k^Q %"Un Jēkabs saplēsa savu kreklu, apvilka maisu pār gurniem un sēroja par savu dēlu daudz dienu.}]u %!Viņš tos pazina un teica: “Mana dēla svārki! Plēsīgs zvērs viņu ir aprijis! Plosīt saplosīts Jāzeps!”\ % Un raibos svārkus viņi aizgādāja savam tēvam, sacīdami: “To mēs atradām, palūko jel, vai tie ir tava dēla svārki vai ne?”^[7 %Tad viņi paņēma Jāzepa svārkus, nokāva āzi un iemērca viņa svārkus asinīs.qZ] %Viņš atgriezās pie saviem brāļiem un teica: “Puisēna vairs nav! Un es, ko lai es tagad daru?!”vYg %Kad Rūbens atgriezās pie bedres un ieraudzīja, ka Jāzepa vairs bedrē nav, viņš saplēsa savas drānas.HX %Bet garām gāja midjāniešu vīri, tirgoņi – tad tie izvilka un izcēla Jāzepu no bedres un pārdeva viņu ismaēliešiem par divdesmit sudraba gabaliem, un Jāzepu aizveda uz Ēģipti.BW %Ejam un pārdodam viņu ismaēliešiem, lai mēs viņam ne roku nebūtu piedūruši, jo viņš taču ir mūsu brālis, viņš ir mūsu miesa!” – Un viņa brāļi viņam paklausīja.nVW %Un Jūda teica saviem brāļiem: “Kāds labums, ka nokaujam savu brāli un noslēpjam viņa asinis?VU' %Un viņi apsēdās ēst maizi, tad pacēla savas acis un ieraudzīja, redzi – no Gileādas nāca ismaēliešu karavāna, un viņu kamieļi nesa smaržas un balzamu, un mirres, būdami ceļā uz Ēģipti.VT' %Viņi to sagrāba un iemeta bedrē, bet bedre bija tukša, ūdens tur nebija.S %Kad Jāzeps atnāca pie saviem brāļiem, notika tā – tie noģērba Jāzepam svārkus, viņa raibos svārkus, kas tam bija!SR! %Rūbens tiem teica: “Neizlejiet asinis! Iemetiet viņu bedrē, kas tuksnesī, bet roku viņam klāt nelieciet!” – tā viņš darīja, lai izglābtu viņu no tiem un aizgādātu atpakaļ pie tēva.YQ- %Bet Rūbens, to dzirdējis, izglāba viņu, sacīdams: “Nevienu nenokausim!”&PG %Tad nu iesim, nokausim viņu un iemetīsim kādā no bedrēm, un teiksim: plēsīgs zvērs viņu aprija! – Tad redzēsim, kas no viņa sapņiem iznāks!”EO %Tie runāja savā starpā: “Re, kur šis sapņotājs nāk!{Nq %Tie ieraudzīja viņu no tālienes, un, pirms vēl viņš bija pienācis, tie sazvērējās, lai viņu nonāvētu.;Mq %Tas vīrs teica: “No šejienes viņi ir aizgājuši, jo es viņus dzirdēju sakām: iesim uz Dotānu!” – un Jāzeps gāja pakaļ saviem brāļiem un atrada viņus Dotānā.YL- %Un viņš teica: “Es meklēju savus brāļus, saki jel man, kur viņi gana?”oKY %Viņu sastapa kāds vīrs, kad tas klīda pa lauku, un šis vīrs prasīja viņam: “Ko tu meklē?”HJ %Un viņš tam sacīja: “Ej jel paskaties, vai ar taviem brāļiem un avīm viss kārtībā, un pastāsti man!” Un viņš sūtīja to prom no Hebronas ielejas, un Jāzeps nonāca Šehemā.I# % Israēls teica Jāzepam: “Visi tavi brāļi taču gana Šehemā! Nāc nu, es tevi sūtīšu pie viņiem!” Un viņš teica: “Es te!”CH % Un viņa brāļi devās uz Šehemu ganīt sava tēva avis.MG % Un viņa brāļi viņu apskauda, bet viņa tēvs teikto atcerējās.nFW % Un viņš pastāstīja to savam tēvam un saviem brāļiem, bet tēvs viņu apsauca un teica: “Ko nozīmē šis sapnis, ko tu sapņoji? Vai man un tavai mātei, un taviem brāļiem nu būs jāiet klanīties tev līdz zemei?!”_ %Šīs ir Jēkaba paaudzes. Jāzeps bija septiņpadsmit gadu vecs un kopā ar saviem brāļiem ganīja avis, viņš palīdzēja sava tēva sievu Bilhas un Zilpas dēliem, un Jāzeps atstāstīja savam tēvam, ko tie sliktu runājuši.E=  %Jēkabs apmetās zemē, kur mita viņa tēvs, Kanaāna zemē.<3 $+vadonis Magdiēls, vadonis Īrāms – šie ir Edoma vadoņi pēc viņu apmešanās vietām zemē, kas tiem piederēja. Tas ir Ēsavs, Edoma tēvs.:;q $*vadonis Kenazs, vadonis Tēmāns, vadonis Mibcars,<:u $)vadonis Āholībāma, vadonis Ēla, vadonis Pīnons,9% $(Šie ir Ēsava vadoņu vārdi pēc viņu dzimtām, pēc viņu vietām, pēc viņu vārdiem – vadonis Timna, vadonis Alva, vadonis Jetēts,Q8 $'Un Baal-Hānāns, Ahbora dēls, nomira, un viņa vietā par ķēniņu kļuva Hadars, un viņa pilsētas vārds bija Pāu, un viņa sievas vārds bija Mehētabēla, Matrēdas meita, Mē-Zahābas meita.[71 $&Un Sauls nomira, un viņa vietā par ķēniņu kļuva Baal-Hānāns, Ahbora dēls.[61 $%Un Samla nomira, un viņa vietā par ķēniņu kļuva Sauls no Rehobotas pie Upes.S5! $$Un Hadads nomira, un viņa vietā par ķēniņu kļuva Samla no Masrēkas.%4E $#Un Hūšāms nomira, un viņa vietā par ķēniņu kļuva Hadads, Bedada dēls, kurš Moāba laukos sakāva Midjānu, un viņa pilsētas vārds bija Avīta.]35 $"Un Jobābs nomira, un viņa vietā par ķēniņu kļuva Hūšāms no Tēmāna zemes.^27 $!Un Bela nomira, un par ķēniņu viņa vietā kļuva Jobābs, Zeraha dēls no Bocras.T1# $ Edomā valdīja Bela, Beora dēls, un viņa pilsētas vārds bija Dinhāba.q0] $Šie ir ķēniņi, kas valdīja Edoma zemē, pirms vēl kāds ķēniņš valdīja pār Israēla dēliem./ $vadonis Dīšons, vadonis Ēcers, vadonis Dīšāns – šie ir horiešu vadoņi Seīras zemē – tāda ir vadoņu secība.e.E $Šie ir horiešu vadoņi – vadonis Lotāns, vadonis Šobāls, vadonis Cibons, vadonis Ana,3-c $Šie ir Dīšāna dēli – Ūcs un Arāns.@,} $Šie ir Ēcera dēli – Bilhāns un Zaavāns, un Akans.U+% $Un šie ir Dīšona dēli – Hemdāns un Ešbāns, un Jitrāns, un Kerāns.I* $Un šie ir Anas bērni – Dīšons un Āholībāma, Anas meita.) $Un šie ir Cibona dēli – Aja un Ana, tas ir Ana, kurš tuksnesī atrada karstos avotus, kad viņš ganīja sava tēva Cibona ēzeļus.](5 $Un šie ir Šobāla dēli – Alvāns un Mānahats, un Ēbāls, un Šefo, un Onāms.N' $Un Lotāna dēli bija Horī un Hēmāns, un Timna bija Lotāna māsa.e&E $un Dīšons, un Ēcers, un Dīšāns – šie ir horiešu, Seīra dēlu vadoņi Edoma zemē.j%O $Šie ir horieša Seīra dēli, tās zemes iemītnieki – Lotāns un Šobāls, un Cibons, un Ana,I$ $Šie ir Ēsava dēli, un šie ir viņu vadoņi – tas ir Edoms.,#S $Un šie ir Ēsava sievas Āholībāmas dēli – vadonis Jeūšs, vadonis Jaalāms, vadonis Korahs – šie vadoņi ir no Ēsava sievas Āholībāmas, Anas meitas.?"y $Un šie ir Ēsava dēla Reuēla dēli – vadonis Nahats, vadonis Zerahs, vadonis Šamma, vadonis Miza – šie ir Reuēla vadoņi Edoma zemē, šie ir Ēsava sievas Bāsmates dēli.z!o $vadonis Korahs, vadonis Gatāms, vadonis Amālēks – šie ir Elīfaza vadoņi Edoma zemē, šie ir Ādas dēli.  $Šie ir Ēsava dēli vadoņi. Ēsava pirmdzimtā, Elīfaza, dēli – vadonis Tēmāns, vadonis Omārs, vadonis Cefo, vadonis Kenazs,  $Un šie ir Ēsava sievas Āholībāmas, Anas meitas, Cibona meitas, dēli – viņa Ēsavam dzemdēja Jeūšu, Jaalāmu un Korahu.nW $ Un šie ir Reuēla dēli – Nahats, Zerahs, Šamma un Miza. Šie bija Ēsava sievas Bāsmates dēli.} $ Timna bija Ēsava dēla Elīfaza blakussieva, un viņa dzemdēja Elīfazam Amālēku. Šie ir Ēsava sievas Ādas dēli.N $ Un Elīfaza dēli bija – Tēmāns, Omārs, Cefo, Gatāms un Kenazs.xk $ Šie ir Ēsava dēlu vārdi – Elīfazs, Ēsava sievas Ādas dēls, un Reuēls, Ēsava sievas Bāsmates dēls.F $ Un šīs ir Ēsava, edomiešu tēva, paaudzes Seīras kalnos.7k $Un Ēsavs mita Seīras kalnos. Ēsavs ir Edoms./ $Viņu īpašumi bija par lielu, lai dzīvotu kopā, un zeme, kur viņi bija apmetušies, vairs nevarēja viņus uzturēt viņu ganāmpulku dēļ.  $Un Ēsavs ņēma savas sievas un savus dēlus, un savas meitas, un visus sava nama ļaudis, un savus ganāmpulkus, un visus savus lopus, un visu savu mantu, ko viņš bija sakrājis Kanaāna zemē, un devās uz Seīras zemi projām no sava brāļa Jēkaba.y $Āholībāma dzemdēja Jeūšu, Jaalāmu un Korahu – šie ir Ēsava dēli, kas viņam tika dzemdēti Kanaāna zemē.H $Āda Ēsavam dzemdēja Elīfazu, un Bāsmate dzemdēja Reuēlu.5g $un Bāsmati, Ismaēla meitu, Nebājota māsu.  $Savas sievas Ēsavs ņēma no Kanaāna meitām – Ādu, hetieša Ēlona meitu, un Āholībāmu, Anas meitu, hivieša Cibona meitu,1 a $Šīs ir Ēsava paaudzes, viņš ir Edoms.5 #Un sataisījās Īzaks un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm – vecs un sāts dienu, un viņu apglabāja Ēsavs un Jēkabs, viņa dēli.3c #Īzaka dienas bija simts astoņdesmit gadi.y #Un Jēkabs atnāca pie sava tēva Īzaka uz Mamri, Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, kur bija mituši Ābrahāms un Īzaks.y #Un Zilpas, Leas kalpones, dēli – Gāds un Ašērs, šie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Padān-Arāmā.E  #Un Bilhas, Rāhēles kalpones, dēli – Dāns un Naftālī.2 a #Rāhēles dēli – Jāzeps un Benjāmins.  #Jēkabam bija divpadsmit dēli. Leas dēli – Jēkaba pirmdzimtais Rūbens un Šimons, un Levī, un Jūda, un Jisašhars, un Zebulūns. { #Kad Israēls mita tajā zemē, tad Rūbens gāja un gulēja ar Bilhu, sava tēva blakussievu, un Israēls to uzzināja.J  #Un Israēls klejoja un pleta savas teltis viņpus Migdal-Ēderas.ue #Un Jēkabs uz viņas kapa uzslēja piemiņas stabu, tas ir Rāhēles kapa piemiņas stabs līdz šai dienai.S! #Un Rāhēle nomira un tika apglabāta ceļā uz Efrātu, tas ir, Betlēmi. #Un, kad viņu atstāja dvēsele, jo viņa mira, viņa nosauca to vārdā Ben-Onī, bet viņa tēvs to nosauca par Benjāminu.sa #Kad nu viņa dzemdībās mocījās, tad vecmāte viņai teica: “Nebaidies, jo arī šis tev ir dēls!”  #Viņi aizgāja no Bēteles, un, kad bija palicis vēl kāds gabals ceļa līdz Efrātai, Rāhēle dzemdēja un dzemdējot mocījās.X+ #Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele.)M #Un Jēkabs uzslēja piemiņas stabu tajā vietā, kur viņš bija runājis ar Jēkabu, akmens stabu, un izlēja pār to lejamo upuri un apslacīja to ar eļļu.Z/ # Un Dievs pacēlās no viņa augšup tajā vietā, kur viņš ar to bija runājis.y # Un to zemi, ko es devu Ābrahāmam un Īzakam, es došu tev, un taviem pēcnācējiem pēc tevis es došu šo zemi!”#A # Un Dievs viņam teica: “Es esmu visvarenais Dievs! Augļojies un vairojies – tauta un tautu pulks taps no tevis, un no taviem gurniem nāks ķēniņi!,~S # Dievs viņam teica: “Tavs vārds ir Jēkabs! Tevi vairs nesauks vārdā Jēkabs, bet gan – Israēls būs tavs vārds!” Un viņš nosauca to vārdā Israēls.m}U # Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad viņš nāca no Padān-Arāmas, un viņš svētīja viņu.s|a #Rebekas zīdītāja Debora nomira un tika apbedīta lejpus Bēteles zem ozola. To nosauca par Raudu ozolu.{ #Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu par Ēl-Bēteli, jo tur viņam bija atklājies Dievs, kad viņš bēga no sava brāļa.zzo #Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas Kanaāna zemē, – tā ir Bētele, viņš un visi tie ļaudis, kas bija ar viņu.yy #Viņiem promejot, pār apkārtnes pilsētām nāca Dieva šausmas, un to iemītnieki nedzinās pakaļ Jēkaba dēliem.x% #Un viņi atdeva Jēkabam visus svešos dievus, kas tiem bija, un gredzenus, kas tiem ausīs, un Jēkabs tos paslēpa zem ozola pie Šehemas.w% #Celsimies un iesim uz Bēteli, un es uzcelšu tur altāri Dievam, kas man atbildēja nelaimes dienā un bija ar mani ceļā, ko es gāju!”v- #Un Jēkabs teica savam namam un visiem, kas bija ar viņu: “Aizvāciet svešos dievus, kas jums ir, šķīstieties un nomainiet savas drānas!!u ? #Dievs teica Jēkabam: “Celies, ej uz Bēteli un apmeties tur, un uzcel tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu muki no sava brāļa Ēsava!”Ot "Bet viņi teica: “Vai kā ar mauku viņam darīt ar mūsu māsu?!”s7 "Tad Jēkabs teica Šimonam un Levī: “Jūs mani esat iegrūduši nepatikšanās, darījuši man kaunu pie šīs zemes iemītniekiem, kanaāniešiem un periziešiem, bet man ir maz ļaužu – nu viņi sapulcēsies pret mani un sakaus mani un būšu postā es un mans nams!”orY "un visu viņu bagātību! Visus viņu bērnus viņi sagūstīja un nolaupīja un visu, kas bija namos!]q5 "Viņi paņēma visu: avis, vēršus, ēzeļus, visu, kas bija pilsētā un uz lauka,pp[ "Jēkaba dēli nāca pār nokautajiem un izlaupīja pilsētu, jo viņu māsa bija padarīta nešķīsta.vog "Viņi nokāva ar zobenu Hamoru un viņa dēlu Šehemu, un viņi paņēma Dīnu no Šehema mājas un aizgāja.Tn# "Taču trešajā dienā, kad tie cieta sāpes, notika tā – divi Jēkaba dēli, Šimons un Levī, Dīnas brāļi, ņēma savus zobenus, un viņi bez bailēm gāja uz to pilsētu un apkāva visus vīrus..mW "Un Hamoram un viņa dēlam Šehemam paklausīja visi, kuri iet pa viņa pilsētas vārtiem, un tika apgraizīts ik vīrs, katrs, kas iet pa viņa pilsētas vārtiem.l "Viņu ganāmpulki, viņu manta un visi viņu lopi – vai tie nebūs mūsu? Tikai piekritīsim viņiem, un tie dzīvos kopā ar mums!”Ak} "Taču tikai ar vienu nosacījumu šie vīri piekrīt dzīvot kopā ar mums – ja mēs būsim kā viena tauta, ja mēs apgraizīsim visus savus vīrus, tāpat kā viņi ir apgraizīti!Ij "“Tie vīri ir mums labvēlīgi, lai viņi mīt šai zemē un pērk to, un zeme, re! – varen plaša viņu priekšā! Mēs ņemsim sev par sievām viņu meitas un mūsu meitas dosim viņiem!jiO "Hamors un viņa dēls Šehems nāca pie savas pilsētas vārtiem un runāja ar pilsētas vīriem:zho "Un puisis nevilcinājās to darīt, jo kāroja Jēkaba meitu – viņš sava tēva namā tika godāts visvairāk.Ig "Un viņu vārdi patika gan Hamoram, gan Šehemam, Hamora dēlam.kfQ "Bet, ja jūs mums neklausīsiet un neapgraizīsieties, tad mēs ņemsim savu meitu un aiziesim!”oeY "Tad mēs dosim jums savas meitas, gan ņemsim sev, gan dzīvosim pie jums, un mēs būsim viena tauta.d{ "Tikai šādi mēs varam jums piekrist – ja jūs kļūstat tādi paši kā mēs, ja tiek apgraizīti visi jūsu vīri!zco "un viņi teica: “Mēs nevaram tā darīt – dot mūsu māsu vīram, kam priekšāda, jo tas mums ir apsmiekls!|bs " Bet Jēkaba dēli atbildēja Šehemam un Hamoram ar viltu, jo viņš bija padarījis nešķīstu viņu māsu Dīnu, S~~'}y||{{_zzYyyy&xvwwdvvLvuutmss[rrWqqppzoonnhmm=lKkkRjjiihQgghgfeedNcbaaa3``=__ ^]V\\<[ZZZ}YY+XWWWVV9UrTT-SS RQQRPbOObNMMDLKKJJ3IIcHH2GG3FF_EE\DCC$BAAA*@@6?? >>9==9<;;q::)99 8a77E665g44Z33`22r11^00yy .Un Zebulūna dēli – Sereds un Ēlons, un Jahleēls.Dx . Un Jisašhara dēli – Tola un Puva, un Jobs, un Šimrons.w3 . Un Jūdas dēli – Gērs un Onāns, un Šēla, un Perecs, un Zerahs. Gērs un Onāns nomira Kanaāna zemē. Pereca dēli bija Hecrons un Hāmūls.=vw . Un Levī dēli – Gēršons un Kehāts, un Merārī.sua . Un Šimona dēli – Jemuēls un Jāmīns, un Ohads, un Jāhīns, un Cohars, un Sauls, kanaānietes dēls.Et . Un Rūbena dēli – Hanohs un Pallu, un Hecrons, un Karmī.}su .Šie ir to Israēla dēlu vārdi, kuri atnāca uz Ēģipti. Jēkabs un viņa dēli – Jēkaba pirmdzimtais Rūbens.r5 .viņa dēli un viņa dēlu dēli kopā ar viņu, viņa meitas un viņa dēlu meitas. Visus savus pēcnācējus viņš atveda sev līdzi uz Ēģipti.5qe .Un viņi ņēma līdzi arī savus lopus un mantību, ko bija ieguvuši Kanaāna zemē, un viņi nonāca Ēģiptē – Jēkabs un visi viņa pēcnācēji kopā ar viņu, –-pU .Un Jēkabs devās projām no Bēršebas, un Israēla dēli veda savu tēvu Jēkabu, savus mazuļus un sievas ratos, kurus faraons bija sūtījis, lai viņu atvestu.o .Kopā ar tevi es iešu uz Ēģipti, un es tevi atkal atvedīšu atpakaļ! – un Jāzeps vēl uzliks roku taviem plakstiem.”ny .Viņš teica: “Es esmu Dievs, tava tēva Dievs! Nebīsties iet uz Ēģipti, jo es tevi tur darīšu par lielu tautu!jmO .Un Dievs teica Israēlam nakts redzējumā: “Jēkab, Jēkab!” Un viņš sacīja: “Es te!”l  .Israēls devās ceļā kopā ar visu, kas tam bija, nonāca Bēršebā un upurēja kaujamo upuri sava tēva Īzaka Dievam.qk] -Un Israēls teica: “Gana! Jāzeps, mans dēls, vēl dzīvs! Iešu un redzēšu viņu, pirms mirstu!”Qj -Un viņi tam pastāstīja, ko bija teicis Jāzeps, ko viņš tiem bija stāstījis, un viņš redzēja ratus, kurus bija sūtījis Jāzeps, lai viņu atvestu, un viņu tēva Jēkaba gars atkal atlaba.=iu -Viņi tam stāstīja: “Jāzeps vēl ir dzīvs! Tiešām – viņš ir tas, kurš valda pār visu Ēģiptes zemi!” – un viņa sirds satrūkās, jo viņš nespēja tiem ticēt.\h3 -Viņi devās projām no Ēģiptes un nonāca Kanaāna zemē pie sava tēva Jēkaba.wgi -Viņš atlaida savus brāļus, tie devās ceļā, un viņš tiem piekodināja: “Ceļā nekašķējieties!”!f= -Savam tēvam viņš sūtīja šo: desmit ēzeļus, apkrautus Ēģiptes labumiem, un desmit ēzeļmātes ar labību, maizi un iztiku viņa tēvam ceļā.e -Katram no tiem viņš deva vairākas kārtas drēbju, bet Benjāminam viņš deva trīs simti sudraba gabalu un piecas drēbju kārtas.ude -Un Israēla dēli tā darīja, un Jāzeps deva tiem ratus, kā faraons bija teicis, un deva tiem ceļamaizi.ocY -Jūsu acis lai neskumst par atstātajām lietām, jo labākais visā Ēģiptes zemē – tiks jums!”b -Un tu pavēli: dariet tā – ņemiet no Ēģiptes zemes ratus saviem mazuļiem un sievām un atvediet savu tēvu! Nāciet!a' -Ņemiet savu tēvu un visus, kas jūsu namos, un nāciet pie manis! Es došu jums labāko Ēģiptes zemi, un jūs ēdīsiet no zemes taukuma! ` -Un faraons teica Jāzepam: “Saki saviem brāļiem: dariet tā – apkraujiet savus lopus un dodieties atpakaļ uz Kanaāna zemi!_} -Un ziņa par to nonāca faraona namā: “Ir atnākuši Jāzepa brāļi!” – un tas patika faraonam un viņa kalpiem.l^S -Un viņš skūpstīja visus savus brāļus un raudāja, un pēc tam viņa brāļi runāja ar viņu.|]s -Un viņš krita ap kaklu savam brālim Benjāminam un raudāja, un Benjāmins raudāja, apķēries viņam ap kaklu.\ - Pastāstiet manam tēvam par visu manu bagātību Ēģiptē un par visu, ko jūs redzējāt! Steidziet un atvediet šurp manu tēvu!”c[A - Redzi – gan jūs, gan mans brālis Benjāmins redzat, ka es tas esmu, kas ar jums runā!zZo - Un es tevi tur apgādāšu, jo vēl piecus gadus būs bads, lai neizputētu tu un tavs nams, un viss, kas tev ir! Y - Apmeties Gošenes zemē, un tu būsi man tuvu – tu un tavi dēli, tavu dēlu dēli, tavas avis, tavi vērši un viss, kas tev ir.&XG - Steidziet un ejiet pie mana tēva, sakiet viņam: tā saka tavs dēls Jāzeps: Dievs mani ir darījis par kungu visā Ēģiptē, nekavējies, nāc pie manis!/WY -Tad nu – ne jūs mani uz šejieni sūtījāt, bet Dievs. Viņš mani darīja par tēvu faraonam, par kungu visam viņa namam un par valdnieku visai Ēģiptes zemei!~Vw -Dievs mani ir sūtījis jums pa priekšu, lai jūs saglabātu uz zemes, lai jūs paliktu dzīvi un daudzi izglābtos!sUa -Jau šos divus gadus visā zemē bija bads, un nāks vēl pieci gadi, kuros nebūs ne aršanas, ne ražas!"T? -Un nu – neesiet drūmi un nedusmojiet uz sevi par to, ka pārdevāt mani uz šejieni, jo Dievs mani ir sūtījis jums pa priekšu, lai mēs izdzīvotu!;Sq -Un Jāzeps teica saviem brāļiem: “Nāciet jel tuvāk pie manis!” Tie panācās tuvāk, un viņš teica: “Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti!+RQ -Jāzeps teica saviem brāļiem: “Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?!” – bet viņa brāļi nespēja tam atbildēt, jo bija nobijušies no viņa.WQ) -Viņš sāka tā raudāt, ka dzirdēja ēģiptieši un dzirdēja faraona nams.NP  -Jāzeps nevarēja valdīties, klātesot tiem, kuri bija pie viņa, un viņš uzkliedza: “Ejiet visi prom no manis!” Un, kad viņš atklāja sevi brāļiem, neviens cits pie viņa nebija palicis.sOa ,"jo kā es varu iet pie sava tēva bez zēna – lai man nav jāredz tas ļaunums, kas skars manu tēvu!”}Nu ,!Un tagad – paturi jel tavu kalpu zēna vietā par vergu manam kungam, bet zēns lai iet kopā ar saviem brāļiem,-MU , Jo tavs kalps savam tēvam solījās gādāt par zēnu, sacīdams: ja es viņu neatvedīšu atpakaļ pie tevis, tad uz mūžiem es būšu grēkojis pret savu tēvu!L! ,un viņš ieraudzīs, ka zēna nav, viņš nomirs, un tavi kalpi būs noveduši tava kalpa, mūsu tēva, rūpju dēļ sirmo galvu šeolā!xKk ,Un tagad, kad es aiziešu pie tava kalpa, mana tēva, bez zēna – un viņa dvēsele tam ir pieķērusies! –J} ,Ja jūs man atņemsiet arī šo, ja viņu ķers kāda nelaime, jūs manu rūpēs nosirmojušo galvu novedīsiet šeolā!{Iq ,Un viens jau man aizgājis, es domāju – plosīt saplosīts, – un kopš tās reizes es viņu neesmu redzējis.fHG ,Un tavs kalps, mūsu tēvs, mums teica: jūs zināt, ka tik divus mana sieva man dzemdējusi!9Gm ,Bet mēs teicām: mēs nevaram iet! Mēs iesim, ja jaunākais brālis nāks kopā ar mums, jo mums neredzēt tā vīra vaigu, kamēr mūsu jaunākais brālis nav kopā ar mums!VF' ,tad mūsu tēvs sacīja: dodieties atpakaļ, nopērciet mums mazliet ēdamā!mEU ,Un, kad mēs aizgājām pie tava kalpa, mūsu tēva, un pastāstījām viņam, ko mans kungs teicis,D{ ,Un tu teici saviem kalpiem: kamēr jūsu jaunākais brālis neatnāks kopā ar jums, tikmēr manu vaigu jums neredzēt!pC[ ,Bet mēs teicām manam kungam: zēns nevar atstāt tēvu, ja viņš savu tēvu pametīs – tas nomirs.TB# ,Un tu teici saviem kalpiem: atvediet viņu pie manis, lai es viņu apskatu!SA! ,Un mēs teicām savam kungam: mums ir vecs tēvs un vēl mazs bērns, kas viņam vecumā dzimis, un viņa brālis ir miris, un viņš ir palicis viens no savas mātes dēliem, un viņa tēvs mīl viņu.V@' ,Mans kungs jautāja saviem kalpiem: vai jums ir tēvs vai vēl kāds brālis?4?c ,Un Jūda uzstāja un teica: “Tomēr, mans kungs! Ļauj jel tavam kalpam teikt kādu vārdu savam kungam, neiededzies dusmās pret savu kalpu, jo tu esi kā pats faraons! >; ,Un viņš teica: “Pasargi! Lai es tā darītu?! Tas vīrs, pie kura atrada kausu, – tas būs mans vergs, bet jūs ejiet ar mieru pie sava tēva!”X=+ ,Un Jūda teica: “Ko lai sakām savam kungam? Ko lai runājam? Kā lai attaisnojamies? Dievs ir atklājis tavu kalpu vainu! Re – nu mēs esam mana kunga vergi, gan mēs, gan tas, pie kura atrada kausu!”u<e ,Un Jāzeps tiem teica: “Ko jūs esat izdarījuši?! Vai nezināt, ka tāds vīrs kā es spēj pareģot?”; ,Tad Jūda kopā ar saviem brāļiem devās uz Jāzepa namu – viņš vēl bija tur, un viņi krita viņa priekšā pie zemes.h:K , Tad viņi saplēsa savas drānas, ik vīrs apkrāva savu ēzeli, un viņi atgriezās pilsētā.f9G , Un viņš meklēja no vecākā līdz jaunākajam, un kauss tika atrasts Benjāmina maišelī!`8; , Un viņi steigšus nolaida katrs savu maišeli zemē, un ikviens atvēra savu maišeli.7+ , Un viņš teica: “Nu tā, lai notiek, kā jūs teicāt: pie kā to atradīs, tas būs mans vergs, bet jūs, pārējie, būsiet bez vainas!”z6o , Pie kā no taviem kalpiem tas atradīsies, tas lai mirst, un arī mēs tad lai topam tavam kungam par vergiem!”05[ ,Redzi – no Kanaāna zemes mēs atvedām tev atpakaļ naudu, ko atradām mūsu maišeļu augšpusē, kā tad lai mēs būtu tavam kungam nozaguši sudrabu vai zeltu?!4 ,Bet viņi tam teica: “Kāpēc mans kungs runā šādus vārdus?! Tavi kalpi lai darītu tādu lietu? Lai tas tālu no mums!C3 ,Un viņš tos panāca un runāja tieši šādiem vārdiem.~2w ,Vai šis nav tas, no kā dzer mans kungs? Ar to viņš mēdz pareģot! Ļaunu jūs esat darījuši, tā darīdami!”O1 ,Tie nebija vēl pārāk tālu aizgājuši no pilsētas, kad Jāzeps teica sava nama pārvaldniekam: “Celies, dzenies pakaļ tiem vīriem un panācis saki: kāpēc jūs labu atmaksājat ar ļaunu?!U0% ,Kad ausa rīta gaisma, tos vīrus atlaida mājās, viņus un viņu ēzeļus.+/Q ,Un manu kausu, sudraba kausu, ieliec maišeļa augšpusē jaunākajam, tāpat arī sudrabu par viņa labību!” – un viņš darīja, kā Jāzeps bija sacījis!2. a ,Un viņš pavēlēja sava nama pārvaldniekam: “Piepildi to vīru maišeļus ar ēdamo, cik tie spēj nest, un katra sudrabu atliec atpakaļ viņa maišeļa augšpusē.-7 +"Viņiem nesa maltīti no Jāzepa galda, bet Benjāmina maltīte bija piecreiz lielāka nekā visiem pārējiem, un viņi dzēra un noreiba pie viņa.,7 +!Tie tika nosēdināti viņa priekšā – pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības un jaunākais – jaunākā vietā, un tie vīri brīnījās par to.V+' + Viņam pasniedza atsevišķi, un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem, kuri ēda kopā ar viņu, arī atsevišķi, jo ēģiptieši nevar ēst maizi kopā ar ebrejiem, tas ēģiptiešiem šķiet pretīgi.c*A +Tad viņš nomazgāja seju, iznāca laukā un savaldījies teica: “Pasniedziet maizi!”)' +Un Jāzeps steidzās, trīcēdams pie visām miesām sava brāļa dēļ, un viņam nāca raudiens, un viņš iegāja istabā un raudāja tur.l(S +Viņš palūkojās un ieraudzīja savu brāli Benjāminu, savas mātes dēlu, un teica: “Vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par kuru jūs man stāstījāt?” Viņš teica: “Dievs lai tev ir žēlsirdīgs, mans dēls!”' +Un viņi atbildēja: “Mūsu tēvam, tavam kalpam, klājas labi, viņš vēl ir dzīvs,” un viņi liecās un klanījās.*&O +Viņš apvaicājās, vai tiem klājas labi, un jautāja: “Vai klājas labi jūsu tēvam, tam vecajam, par kuru jūs stāstījāt? Vai viņš vēl ir dzīvs?”%{ +Jāzeps pārnāca mājās, un viņi tam pasniedza dāvanu, ko bija atnesuši uz namu, un klanījās viņam līdz zemei. $ +Un viņi sagatavoja dāvanu, ko bija atveduši, līdz Jāzeps nāca pusdienās, jo bija dzirdējuši, ka viņi tur ēdīs maizi.# +Un tas vīrs viņus aizveda uz Jāzepa namu, deva viņiem ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva barību viņu ēzeļiem.C" +Tas atbildēja: “Miers ar jums! Nebaidieties! Jūsu Dievs un jūsu tēvu Dievs jums atlicis mantu jūsu maišeļos! Es jūsu naudu esmu saņēmis!” Un viņš atveda pie tiem Šimonu.{!q +Un mēs atnesām vēl citu sudrabu, lai nopirktu ēdamo. Mēs nezinām, kurš atlicis sudrabu mūsu maišeļos!”C  +un, kad mēs nonācām vietā, kur pārnakšņot, mēs attaisījām savus maišeļus, un tur – katram viņa sudrabs maišeļa augšpusē pilnā svarā, tagad mēs to atnesām atpakaļ.kQ +Viņi teica: “Klau, mans kungs, jau iepriekš mēs bijām atnākuši šurp, lai nopirktu ēdamo,X+ +Un viņi uzstāja Jāzepa nama pārvaldniekam un runāja ar viņu nama durvīs.vg +Aizvesti uz Jāzepa namu, vīri nobijās un runāja: “Mēs esam šurp atvesti tā sudraba dēļ, kas iepriekš tika atlikts mūsu maišeļos, lai izmeklētu mūsu lietu, sagrābtu mūs un paņemtu par kalpiem mūs un mūsu ēzeļus!”X+ +Tas vīrs darīja, kā Jāzeps viņam teica, un aizveda viņus uz Jāzepa namu.P +Kad Jāzeps redzēja kopā ar tiem Benjāminu, viņš teica sava nama pārvaldniekam: “Aizved šos vīrus uz mājām, nokauj barokli un pagatavo to, jo šie vīri ēdīs pusdienas kopā ar mani!” +Un tie vīri ņēma šo dāvanu, paņēma divtik sudraba, arī Benjāminu, cēlās un devās uz Ēģipti un stājās Jāzepa priekšā.:o +Visvarenais Dievs lai dod jums žēlastību tā vīra priekšā, ka tas ļauj atgriezties jums, jūsu brālim un Benjāminam. Bet es – tik zaudēju bērnus vienu pēc otra!”H + Ņemiet savu brāli un dodieties, ejiet atpakaļ pie tā vīra! + Ņemiet divtik sudraba un aiznesiet atpakaļ arī to sudrabu, kas tika atlikts jūsu maišeļu augšpusē – varbūt tā ir kļūda.^7 + Un viņu tēvs Israēls tiem teica: “Ja tā, tad nu tā dariet – ņemiet traukos no tā, ko zeme dod, un aiznesiet tam vīram dāvanu – mazliet balzama, mazliet medus, smaržu, mirru, pistāciju un mandeļu.L + Ja mēs nebūtu vilcinājušies, tad jau divreiz būtu atpakaļ!”G + Es gādāšu par viņu, no manis tu viņu varēsi atprasīt! Ja es viņu neatvedīšu pie tevis atpakaļ, ja nenostādīšu tavā priekšā – tad uz mūžiem pret tevi es būšu grēkojis!&G +Un Jūda teica savam tēvam Israēlam: “Sūti zēnu kopā ar mani, mēs celsimies un iesim, ka paliekam dzīvi un nemirstam ne mēs, ne tu, ne mūsu mazie!3 +Bet viņi teica: “Tas vīrs mūs iztaujāja par mums un par vietu, kur mēs dzimuši, prasīdams: vai jūsu tēvs vēl ir dzīvs? Vai jums ir vēl kāds brālis? – un mēs viņam visu pastāstījām! Vai tad mēs zinājām, ka viņš teiks: atvediet šurp savu brāli!”~w +Un Israēls teica: “Kādēļ jūs man darījāt ļaunu, stāstīdami tam vīram, ka jums ir vēl viens brālis?!”+ +bet, ja tu viņu nesūtīsi, mēs neiesim, jo tas vīrs mums teica: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums!”^7 +Ja tu mūsu brāli sūtīsi kopā ar mums, tad mēs dosimies un nopirksim tev ēdamo, +Jūda viņam teica: “Tas vīrs mūs zvērināt nozvērināja: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums!  +Kad tie bija izlietojuši no Ēģiptes atvesto labību, tēvs tiem teica: “Dodieties atkal turp, pērciet mums mazliet ēdamā!”  9 +Zemē bija smags bads.m U *&Bet viņš teica: “Mans dēls neies kopā ar jums, jo viņa brālis ir miris un viņš ir vienīgais, kas palicis! Ja nu ceļā, kurp jūs ejat, viņu ķers nelaime, jūs manu rūpēs nosirmojušo galvu novedīsiet šeolā!”1 ] *%Un Rūbens teica savam tēvam: “Nonāvē divus manus dēlus, ja es viņu pie tevis neatvedīšu atpakaļ! Dod viņu man, un es viņu atvedīšu pie tevis atpakaļ!”@ { *$Un viņu tēvs Jēkabs tiem teica: “Bez bērniem jūs mani esat atstājuši! Jāzepa vairs nav, Šimona vairs nav, tagad jūs paņemsiet Benjāminu! Pār mani tas viss ir nācis!”6g *#Bet, kad viņi iztukšoja savus maisus, redzi – katram maisā bija paša naudas maisiņš, un, kad viņi ieraudzīja savus naudas maisiņus, viņi un viņu tēvs izbijās.9m *"Atvediet savu jaunāko brāli pie manis! Tad es zināšu, ka jūs neesat spiegi, bet esat godīgi. Tad es atdošu jums brāli un jūs varēsiet brīvi staigāt šajā zemē.”G *!Un tas vīrs, tās zemes kungs, mums teica: šādi es uzzināšu, vai jūs esat godīgi – atstājiet pie manis vienu no saviem brāļiem, ņemiet labību badā esošajiem mājās un ejiet!  * Mēs esam divpadsmit brāļi, mūsu tēva dēli, viena vairs nav, bet jaunākais šodien ir kopā ar mūsu tēvu Kanaāna zemē.H *Bet mēs viņam teicām: mēs esam godīgi! Mēs neesam spiegi!jO *“Tas vīrs, tās zemes kungs, ar mums runāja stingri un turēja mūs par šīs zemes spiegiem!ym *Kad viņi pārnāca pie sava tēva Jēkaba uz Kanaāna zemi, viņi pastāstīja tam visu, kas viņiem gadījies:A} *Viņš teica saviem brāļiem: “Mana nauda ir atlikta atpakaļ, redzi kur – manā maišelī!” Sirds tiem kāpa pa muti, un tie drebēdami teica: “Ko Dievs mums ir darījis?!”1] *Kad tai vietā, kur viņi nakšņoja, viens atvēra savu maisu, lai iedotu barību ēzelim, tas ieraudzīja savu naudu, un redzi – tā bija viņa maišeļa virspusē!H *Viņi uzkrāva labību ēzeļiem un devās projām no turienes.!~= *Un Jāzeps pavēlēja piebērt viņu traukus ar labību, kā arī atdot viņu naudu, ieliekot katra maisā, un dot tiem ceļamaizi. Un tā tika darīts.}! *Un viņš aizgriezās no tiem un raudāja, un, atkal pievērsies, runāja ar tiem, paņēma Šimonu un viņu acu priekšā to ieslodzīja.R| *Viņi nezināja, ka Jāzeps saprot, jo viņš ar tiem runāja caur tulku. {; *Un Rūbens viņiem atbildēja: “Vai es jums neteicu: nenoziedzieties pret bērnu! – bet jūs neklausījāt, un nu viņa asinis tiks atprasītas!”nzW *Viņi teica viens otram: “Tiešām, mēs esam vainīgi par mūsu brāli – kad redzējām viņa dvēseli bēdās, kad viņš mēģināja mūs iežēlināt, bet mēs neklausījāmies! Tādēļ pār mums nākusi šī nelaime!” y *Atvediet pie manis savu jaunāko brāli, tad es pārliecināšos par jūsu vārdiem, un jūs nemirsiet!” Un viņi tā darīja.x/ *Ja jūs esat godīgi, tad viens no brāļiem lai paliek ieslodzīts sardzes namā, bet jūs ejiet, aiznesiet labību uz savām mājām, kur bads!bw? *Trešajā dienā Jāzeps tiem teica: “Tā dariet un paliksiet dzīvi! Es bīstos Dieva!2va *Un viņš lika tos apsargāt trīs dienas.Ru *Sūtiet vienu no jums, lai tas atved jūsu jaunāko brāli. Jūs paliksiet ieslodzīti, un jūsu vārdi tiks pārbaudīti, vai jums ir taisnība vai nav! Pie faraona dzīvības – jūs esat spiegi!”t7 *Tā jūs tiksiet pārbaudīti – pie faraona dzīvības! – jūs neaiziesiet no šejienes tikmēr, kamēr šurp neatnāks jūsu jaunākais brālis!Ss! *Bet Jāzeps tiem teica: “Ir tā, kā es jums teicu – jūs esat spiegi!Gr * Bet tie teica: “Mēs esam tavi kalpi! Mēs bijām divpadsmit! Mēs esam brāļi, viena vīra dēli no Kanaāna zemes! Redzi – jaunākais šodien ir kopā ar tēvu, un viena vairs nav!”`q; * Bet viņš teica: “Nē! Jūs esat nākuši izskatīt zemes neaizsargātās vietas!”Vp' * Mēs visi esam viena vīra dēli! Mēs – godīgi! Tavi kalpi nav spiegi!”Xo+ * Bet viņi tam teica: “Nē, mans kungs! Tavi kalpi ir atnākuši pirkt ēdamo!%nE * Tad Jāzeps atcerējās sapņus, ko bija par tiem sapņojis, un teica: “Jūs esat spiegi – jūs esat nākuši izskatīt zemes neaizsargātās vietas!”>my *Jāzeps pazina savus brāļus, bet tie viņu nepazina.Ml *Jāzeps ieraudzīja savus brāļus un pazina, bet nedevās tiem zināms, runāja ar tiem stingri un teica: “No kurienes jūs nākat?” Viņi teica: “No Kanaāna zemes! Lai nopirktu ēdamo!”+kQ *Un Jāzeps – viņam bija vara pār to zemi! Viņš pārdeva labību visām zemes tautām! Atnāca Jāzepa brāļi, un tie klanījās viņam ar seju līdz zemei!mjU *Un Israēla dēli atnāca pirkt kopā ar tiem, kuri arī bija nākuši, jo Kanaāna zemē bija bads.vig *Bet Jāzepa brāli Benjāminu Jēkabs nelaida kopā ar tiem, domādams: “Ka tik viņam negadās nelaime!”Dh *Un desmit Jāzepa brāļi devās uz Ēģipti pirkt labību.g# *Viņš teica: “Re, es dzirdēju, ka Ēģiptē ir labība! Dodieties turp un pērciet mums labību, lai mēs varam dzīvot, nevis mirt!”}f w *Kad Jēkabs uzzināja, ka Ēģiptē ir labība, viņš teica saviem dēliem: “Ko jūs skatāties viens uz otru?!”feG )9Un visu zemju ļaudis nāca uz Ēģipti, lai pirktu labību, jo visā zemē bija stiprs bads.%dE )8Bads bija pār visu zemi, un Jāzeps atvēra visus labības krājumus, kas tajā bija, un pārdeva ēģiptiešiem. Bads pieņēmās spēkā Ēģiptes zemē.,cS )7Badojās visa Ēģiptes zeme, un tauta brēca uz faraonu pēc maizes, bet faraons teica ēģiptiešiem: “Ejiet pie Jāzepa, kā viņš jums teiks, tā dariet!”b )6Un sākās septiņi bada gadi, tie nāca, kā Jāzeps teica. Visās zemēs bija bads, bet visā Ēģiptes zemē bija maize.>ay )5Pagāja septiņi sāta gadi, kas bija Ēģiptes zemē.g`I )4Un otro viņš nosauca vārdā Efraims, jo: “Dievs mani darījis auglīgu ciešanu zemē.”|_s )3Pirmdzimto Jāzeps nosauca vārdā Manase, jo: “Dievs man licis aizmirst visas manas mokas un mana tēva namu.”^ )2Jāzeps kļuva tēvs diviem dēliem, pirms nāca bada gadi, tos viņam dzemdēja Āsnate, Ona priestera Potī-Peras meita.w]i )1Un Jāzeps sakrāja tik daudz labības kā jūras smilšu, ka viņš mitējās skaitīt, jo tai nebija skaita!9\m )0Visus septiņus gadus viņš krāja pārtiku, kas bija Ēģiptes zemē, un novietoja to pilsētās. To pārtiku, ko ienesa lauki ap katru pilsētu, viņš novietoja tās vidū.<[u )/Septiņos gados zeme deva sātu pilnām riekšavām. Z; ).Jāzeps bija trīsdesmit gadu vecs, kad stājās Ēģiptes ķēniņa kalpībā, un Jāzeps devās prom no faraona un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi.*YO )-Faraons nosauca Jāzepu vārdā Cāfnat-Pānēhs un deva viņam par sievu Āsnati, Ona priestera Potī-Peras meitu. Un Jāzeps pārstaigāja visu Ēģiptes zemi.X ),Un faraons teica Jāzepam: “Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas neviens necels ne roku, ne kāju visā Ēģiptes zemē!”W5 )+Un viņš ļāva tam braukt savos otros labākajos ratos un lika saukt tā priekšā: “Abrēk!” Un viņš tika iecelts pār visu Ēģiptes zemi.)VM )*Faraons noņēma no rokas savu zīmoggredzenu un uzvilka to pirkstā Jāzepam, viņš ieģērba to vieglbalta lina drānās un ap kaklu tam aplika zelta ķēdi. ~x}}||{Hzsyy-x5ww vuuu%ttTssrrqppp4ooo=nnnWnmmPllfkjj[ii)hhgg:ffheeSdxd&cbbaa#``_c^^K]]\\L[[TZZ YYXXqXCXWW`VVVUXTTUTS[RRKQQNPPTP OOFNNMMLxKKJJ?IIHkGFFoFEE DD*CBBB@AA @??{>>(=0<<$;:: 9{8}76555+433|3"22100!/..--E,,++-*))q(( '')&&%%.$$C##7"" !P AoJ6q\^N/p.-^4N"}7 U t . +  JjdRq0ve#E Tomēr faraona sirds nocietinājās, un viņš uz tiem neklausījās, kā Kungs bija teicis.m"U Ikviens nometa savu spieķi, un tie kļuva par čūskām, bet Ārona spieķis aprija viņu spieķus.}!u Arī faraons sasauca savus gudros un burvjus, un arī viņi, Ēģiptes magi, ar savām burvestībām darīja tāpat.6 g Tad Mozus un Ārons gāja pie faraona. Viņi darīja, kā Kungs bija pavēlējis, – Ārons nometa savu spieķi faraona un viņa kalpu priekšā, un tas kļuva par čūsku.5 “Kad faraons jums teiks: rādiet brīnumus! – tad saki Āronam: ņem savu spieķi un nomet to faraona priekšā, lai tas kļūst par čūsku!”%GKungs teica Mozum un Āronam:ueMozus bija astoņdesmit gadu vecs un Ārons – astoņdesmit trīs gadus vecs, kad viņi runāja ar faraonu.OMozus un Ārons darīja, kā Kungs tiem pavēlēja, tā viņi darīja! Tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs, – kad es izstiepšu savu roku pār Ēģipti un izvedīšu no tās Israēla dēlus!”.WBet faraons jūs neklausīs, tad es pielikšu Ēģiptei savu roku, un es izvedīšu savus pulkus – savu tautu, Israēla dēlus, no Ēģiptes zemes ar varenu tiesu!]5Es nocietināšu faraona sirdi un darīšu Ēģiptes zemē daudz zīmju un brīnumu. Tu runāsi visu, ko es tev pavēlu, bet tavs brālis Ārons runās ar faraonu, lai viņš atlaiž Israēla dēlus no savas zemes.u gKungs teica Mozum: “Redzi, es tevi iecelšu faraonam par dievu, un tavs brālis Ārons būs tavs pravietis!nWBet Mozus teica Kungam: “Redzi, es esmu neapgraizītām lūpām, kā tad faraons mani klausīs?!”lSKungs teica Mozum: “Es – Kungs! Runā uz Ēģiptes ķēniņu, faraonu, visu, ko es tev saku!”;sTajā dienā Kungs runāja ar Mozu Ēģiptes zemē.}uViņi runāja ar Ēģiptes ķēniņu, faraonu, lai izvestu Israēla dēlus no Ēģiptes – šie ir Mozus un Ārons.zoTie ir Ārons un Mozus, kuriem Kungs teica: “Izvediet Israēla dēlus no Ēģiptes zemes pēc viņu pulkiem!”"?Elāzārs, Ārona dēls, ņēma sev sievu no Pūtiēla meitām, un viņa tam dzemdēja Pinhāsu. Šie ir galvenie no levītu tēviem pēc viņu dzimtām.]5Un Koraha dēli – Asīrs, un Elkāna, un Abīāsāfs. Šīs ir korahiešu dzimtas.9Un Ārons sev par sievu ņēma Elīšebu, Ammīnādāba meitu, Nahšona māsu, un viņa tam dzemdēja Nādābu un Abīhū, un Elāzāru un Ītāmāru.CUn Uziēla dēli – Mīšaēls, un Elcāfāns, un Sitrī.; sUn Jichāra dēli – Korahs, un Nefegs, un Zihrī. 9Un Amrāms ņēma sev par sievu savu tēvamāsu Johebedu, un viņa tam dzemdēja Āronu un Mozu. Amrāma dzīves gadi bija simts trīsdesmit septiņi.^ 7Un Merārī dēli – Mahlī un Mūšī. Šīs ir Levī dzimtas pēc viņu paaudzēm.~ wUn Kehāta dēli – Amrāms, un Jichārs, un Hebrons, un Uziēls. Kehāta dzīves gadi bija simts trīsdesmit trīs.C Gēršona dēli – Libnī un Šimī, pēc viņu dzimtām.!=Un šie ir Levī dēlu vārdi pēc viņu paaudzēm – Gēršons, un Kehāts, un Merārī. Levī dzīves laiks bija – simts trīsdesmit septiņi gadi.Un Šimona dēli – Jemuēls, un Jāmīns, un Ohads, un Jāhīns, un Cohars, un Sauls, kanaānietes dēls. Šīs ir Šimona dzimtas.'Šie ir galvenie savu tēvu namos. Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli – Hanohs un Pallu, un Hecrons, un Karmī. Šīs ir Rūbena dzimtas.0[ Tomēr Kungs runāja ar Mozu un Āronu un pavēlēja tiem iet pie Israēla dēliem un pie Ēģiptes ķēniņa, faraona, lai izvestu Israēla dēlus no Ēģiptes zemes.- Un Mozus runāja Kunga priekšā: “Redzi, Israēla dēli mani neklausīja, kā tad mani klausīs faraons?! Es esmu neapgraizītām lūpām!”r_ “Ej, runā ar Ēģiptes ķēniņu, faraonu, lai viņš laiž Israēla dēlus projām no savas zemes!”7 Un Kungs teica Mozum:sa Un Mozus tā sacīja Israēla dēliem, bet viņi neklausījās Mozū izmisuma un smagās verdzības dēļ.0[Es aizvedīšu jūs uz zemi, par ko es zvērēdams pacēlu savu roku, lai dotu to Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam! Un es došu to jums par īpašumu! Es – Kungs!”1Es ņemšu jūs sev par tautu, un es būšu jums par Dievu, un jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas izvedis jūs no Ēģiptes jūga!8~kTādēļ saki Israēla dēliem: es esmu Kungs, es izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, izglābšu jūs no vergošanas, un es izpirkšu jūs ar izstieptu elkoni un varenu tiesu!q}]Un es dzirdēju Israēla dēlu vaidus, ka viņus paverdzina ēģiptieši, un es atcerējos savu derību.r|_Es gan slēdzu ar viņiem derību, ka došu tiem Kanaāna zemi, kur tie bija apmetušies kā svešinieki.{ Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam es parādījos kā visvarenais Dievs, bet savu vārdu – Kungs – es tiem nedarīju zināmu!?z{Dievs runāja ar Mozu un teica viņam: “Es – Kungs!;y sKungs teica Mozum: “Tagad tu redzēsi, ko es darīšu faraonam – ar stipru roku es likšu viņam tos atlaist, un ar stipru roku es likšu viņam izdzīt tos no viņa zemes!”x3Kopš es atnācu pie faraona, lai runātu tavā vārdā, viņš ir darījis šai tautai tik daudz ļauna, un tu nebūt neesi glābis savu tautu!”|wsUn Mozus vērsās pie Kunga un teica: “Kungs, kādēļ tu darīji ļaunu šai tautai? Kādēļ tu mani sūtīji?!Av}Un tie viņiem teica: “Lai jūs redz Kungs un tiesā, jo jūs esat padarījuši mūs par smerdeļiem faraona un viņa kalpu priekšā – iedevuši viņam zobenu, lai mūs nokauj!”Hu Kad viņi gāja projām no faraona, tie sastapa Mozu un Āronu.tNu Israēla dēlu uzraugi redzēja, ka iet ļauni, un tiem vēl saka: “Nevienu dienu nesamaziniet savu dienas tiesu!”useUn tagad – ejiet, strādājiet, un salmi jums netiks doti, un jums ir jātaisa tikpat daudz ķieģeļu!”nrWUn viņš teica: “Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tādēļ jūs sakāt: laid mūs iet upurēt Kungam! q;Salmi taviem kalpiem nav iedoti, bet ķieģeļus – viņi mums saka – taisiet! Un, re, tavus kalpus sit, un tu esi vainīgs pret saviem ļaudīm!”gpIUn Israēla dēlu uzraugi gāja un brēca uz faraonu: “Kādēļ tu tā dari saviem kalpiem?!ao=Un faraona vagari sita Israēla dēlu uzraugus, ko pār tiem bija ielikuši, un sacīja: “Kādēļ neizpildījāt jums uzdoto – ne vakar, ne šodien jūs neiztaisījāt nolikto ķieģeļu skaitu kā iepriekš!”sna Un vagari tos skubināja: “Pabeidziet darba dienas tiesu tajā pašā laikā kā tad, kad bija salmi!”Rm Un tauta izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai pa stiebram lasītu salmus.Tl# Ejiet, ņemiet salmus, kur gribat, jo jūsu darbam nav nekādu atlaižu!”ekE Tautas vagari un uzraugi gāja un teica tautai: “Tā saka faraons: es jums nedošu salmus!ijM Dariet tiem ļaudīm darbu vēl smagāku, tad viņi strādās un nelūkos pēc melu vārdiem!”5ieUn uzdodiet viņiem taisīt tādu pašu ķieģeļu daudzumu kā iepriekš, nesamaziniet, jo viņi ir sliņķi – tādēļ viņi brēc: ļauj mums iet upurēt savam Dievam!hy“Nedodiet vairs tautai salmus ķieģeļu taisīšanai kā vakar un aizvakar, lai tie iet un salasa salmus sev paši!MgTajā pašā dienā faraons pavēlēja tautas vagariem un uzraugiem:fFaraons teica: “Re, tagad viņu ir vairāk nekā šīs zemes ļaužu, un jūs viņus grasāties atraut no klaušām?!”eBet Ēģiptes ķēniņš tiem teica: “Mozu un Āron, kāpēc jūs atturat tautu no darba?! Ejiet pie savām klaušām!”8dkUn viņi teica: “Ebreju Dievs mums ir tuvu klāt! Ļauj mums iet trīs dienu ceļu tuksnesī un upurēt Kungam, mūsu Dievam – ka viņš nesit mūs ar mēri vai zobenu!” cUn faraons teica: “Kas ir Kungs, ka man viņš jāklausa un jāatlaiž Israēls? Ne es zinu Kungu, ne es laidīšu Israēlu!”b /Pēc tam Mozus un Ārons gāja un teica faraonam: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: atlaid manu tautu, lai viņi man svin svētkus tuksnesī!”#aAUn tauta ticēja, viņi klausīja, jo Kungs bija stāvējis klāt Israēla dēliem – viņš bija redzējis viņu spaidus, un tie zemojās un klanījās.b`?Un Ārons runāja visu, ko Kungs bija teicis Mozum, kas tautas priekšā rādīja zīmes.P_Tad Mozus un Ārons gāja un sapulcināja visus Israēla dēlu vecajos.^#Un Mozus pastāstīja Āronam visu Kunga sacīto, ko viņš tam bija teicis, un par visām zīmēm, par kurām viņš tam bija pavēlējis.]Un Kungs teica Āronam: “Dodies tuksnesī pretī Mozum!” Viņš gāja un sastapa to pie Dieva kalna un skūpstīja to.d\CTad viņš no tā atstājās, un viņa teica: “Asins līgavainis pēc apgraizīšanas!”[1Tad Cipora paņēma klints šķēpeli, nogrieza sava dēla priekšādu, pieskārās viņa kājām un teica: “Nu tu man esi asins līgavainis!”kZQUn notika tā – pa ceļam nakšņošanas vietā viņam uzbruka Kungs un lūkoja viņu nonāvēt.Y%Un es tev saku: atlaid manu dēlu, lai viņš man kalpo, bet, ja tu liegsies viņu laist, redzi, es nokaušu tavu dēlu, tavu pirmdzimto!”FXSaki faraonam: tā saka Kungs: mans pirmdzimtais ir Israēls!VW'Un Kungs teica Mozum: “Kad tu dosies atpakaļ uz Ēģipti, pielūko – es tev esmu devis visus šos brīnumus – dari tos faraona priekšā. Bet es nocietināšu viņa sirdi, un viņš nelaidīs tautu.V Mozus ņēma savu sievu, dēlus, uzsēdināja tos uz ēzeļa un atgriezās Ēģiptes zemē. Mozus paņēma Dieva spieķi rokā.U Midjānā Kungs teica Mozum: “Ej, atgriezies Ēģiptē, jo visi tie vīri, kuri lūkoja pēc tavas dzīvības, ir miruši!”nTWUn Mozus devās atpakaļ pie sava sievastēva Jetrus un teica viņam: “Es nu iešu, ļauj man atgriezties pie maniem brāļiem, kuri ir Ēģiptē, man jāredz, vai viņi vēl dzīvi.” Un Jetrus teica Mozum: “Ej ar mieru!”;SsŅem rokā šo spieķi, ar to tu darīsi zīmes!”eREUn viņš runās ar tautu tavā vietā, viņš būs tava mute, un tu viņam būsi par Dievu!|QsRunā ar viņu, liec vārdus viņam mutē, un es būšu ar tavu muti un ar viņa muti un mācīšu, ko jums darīt!\P3Tad Kungs iedegās dusmās pret Mozu un sacīja: “Vai levīts Ārons nav tavs brālis?! Es zinu, ka viņš ir runātājs, tad redzi – tur viņš nāks tev pretī, ieraudzīs tevi un priecāsies savā sirdī.NO Bet tas teica: “Ak, mans Kungs! Sūti jel kādu citu, sūti jel!”RN Un tagad – ej, es būšu ar tavu muti un norādīšu, ko tev runāt!”xMk Un Kungs tam teica: “Kas cilvēkam devis muti? Kas padara mēmu, kurlu, redzīgu vai aklu? Vai ne es, Kungs?!?Ly Bet Mozus teica Kungam: “Ak, mans Kungs! Es neesmu runātājs – ne vakar, ne aizvakar, ne pēc tam, kad tu esi runājis ar savu kalpu! Es esmu lēns vārdos un neveiklu mēli!”=Ku Un, ja viņi neticēs arī nākamajai zīmei, ja viņi tevi neklausīs, tad ņem Nīlas ūdeni un izlej to zemē, un ūdens, ko tu ņemsi no Nīlas, uz zemes kļūs par asinīm!”J“Būs tā – ja viņi tev neticēs un neklausīs tavas pirmās zīmes dēļ, tad viņi noticēs tavai nākamajai zīmei!5IeUn viņš teica: “Liec savu roku atpakaļ azotē!” Viņš ielika roku atpakaļ azotē, un, kad viņš atkal izvilka roku no azotes, redzi, tā bija tāda kā iepriekš!.HWUn vēl Kungs viņam teica: “Liec savu roku azotē!” Viņš ielika savu roku azotē, un, kad viņš izvilka to, redzi – viņa roka bija spitālīga kā sniegs!G“Tādēļ viņi ticēs, ka tev parādījies Kungs, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs!”FUn Kungs teica Mozum: “Pasniedzies un paņem to aiz astes!” Viņš pasniedzās, satvēra to, un viņa rokā tā kļuva par spieķi.wEiUn Kungs teica: “Nomet to zemē!” Viņš nometa to zemē, un tas tapa par čūsku, un Mozus bēga no tās.WD)Un Kungs sacīja viņam: “Kas tev ir rokā?” Viņš teica: “Spieķis!”vC iMozus atbildēja: “Tiešām, viņi neticēs un mani neklausīs, viņi sacīs: Kungs tev nav parādījies!”MBTad ik sieva lai prasa savai kaimiņienei un tai, kas dzīvo līdzās tās namā, sudraba traukus, zelta traukus un drānas – tos lai nes jūsu dēli un meitas, un jūs aplaupīsiet Ēģipti!”bA?Es dāvāšu tautai ēģiptiešu vēlību, un, kad jūs iesiet, jūs neaiziesiet tukšā!w@iTad es sākšu sist Ēģipti ar visiem saviem brīnumiem, ko es darīšu, – pēc tiem viņš jūs atlaidīs.S?!Un es zinu, ka Ēģiptes ķēniņš neļaus jums iet un aizturēs ar varu.i>MViņi tevi klausīs! Tu un Israēla vecajie iesiet pie Ēģiptes ķēniņa un teiksiet viņam: Kungs, ebreju Dievs, ir bijis mums klāt. Un tagad – laid mūs iet trīs dienu ceļu tuksnesī un upurēt Kungam, mūsu Dievam!2=_Un es saku: no Ēģiptes spaidiem es jūs aizvedīšu uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, periziešu, hiviešu un jebūsiešu zemi, uz zemi, kur plūst piens un medus![<1Ej, sapulcini Israēla vecajos un saki tiem: man parādījās Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs, sacīdams: es vērstin esmu pievērsies jums un tam, kas jums tiek darīts Ēģiptē!z;oUn vēl Dievs Mozum teica: “Tā saki Israēla dēliem: Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs, mani ir sūtījis pie jums! – Tas ir mans vārds uz mūžiem, un tā mani ir jāpiesauc paaudžu paaudzēs!:Un Dievs teica Mozum: “ES ESMU, KAS ES ESMU!” Viņš teica: “Tā saki Israēla dēliem: ESOŠAIS mani pie jums ir sūtījis!”Y9- Bet Mozus teica Dievam: “Redzi, es atnākšu pie Israēla dēliem un teikšu tiem: pie jums mani ir sūtījis jūsu tēvu Dievs! – Bet viņi man jautās: kāds ir viņa vārds? – Ko lai es tiem saku?”68g Un viņš teica: “Es taču būšu ar tevi, un šī tev ir zīme, ka es tevi esmu sūtījis – kad tu izvedīsi tautu no Ēģiptes, jūs kalposiet Dievam šajā kalnā!”}7u Bet Mozus teica Dievam: “Kas es tāds esmu, ka man jāiet pie faraona un jāizved Israēla dēli no Ēģiptes?!”v6g Un tagad – ej, es tevi sūtīšu pie faraona, un tu izvedīsi manu tautu, Israēla dēlus, no Ēģiptes!”5 Un tagad, redzi, pie manis ir nonākusi Israēla dēlu brēkšana, un es esmu redzējis arī spaidus, ar ko ēģiptieši tos apspiež.t4cEs esmu nācis izglābt viņus no ēģiptiešiem un aizvest viņus no tās zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur plūst piens un medus, uz kanaāniešu un hetiešu, un amoriešu, un periziešu, un hiviešu, un jebūsiešu vietām! 3;Un Kungs teica: “Redzēt es redzēju manas tautas apspiestību Ēģiptē, un es dzirdēju viņus brēcam par vagariem – jo es zinu viņu ciešanas.+2QViņš teica: “Es esmu tava tēva Dievs – Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs!” Un Mozus paslēpa savu seju, jo baidījās palūkoties uz Dievu.w1iTad viņš teica: “Netuvojies! Noauj sandales no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme!” 0;Un Kungs ieraudzīja, ka viņš nāk klāt, lai redzētu, un Dievs sauca viņam no ērkšķu krūma vidus: “Mozu! Mozu!” Un tas teica: “Es te!”p/[Un Mozus teica: “Pieiešu jel apskatīt šo lielo parādību – kāpēc ērkšķu krūms nesadeg?”.9Un uguns liesmā viņam parādījās Kunga eņģelis no ērkšķu krūma, viņš raudzījās, un redzi – ērkšķu krūms dega ugunī, bet nesadega! - Mozus ganīja sava sievastēva, Midjāna priestera Jetrus, avis. Viņš dzina avis pāri tuksnesim un nonāca pie Dieva kalna Horeba.>,yDievs redzēja Israēla dēlus un pievērsās viņiem.r+_Dievs dzirdēja viņu nopūtas, un Dievs atcerējās savu derību ar Ābrahāmu, ar Īzaku un ar Jēkabu.**OPa to laiku Ēģiptes ķēniņš bija nomiris, un Israēla dēli vaidēja verdzības dēļ, viņi brēca par savu verdzību, un viņu kliegšana nāca pie Dieva.)Viņa dzemdēja dēlu, un viņš to nosauca vārdā Gēršoms, jo viņš sacīja: “Svešinieks es esmu tālā zemē!”X(+Tad Mozus nolēma apmesties pie tā vīra, un tas deva Mozum savu meitu Ciporu.'Un viņš teica savām meitām: “Kur viņš ir? Kā tad jūs to vīru pametāt?! Sauciet viņu, lai viņš ēd maizi!”&{Viņas sacīja: “Kāds ēģiptietis izglāba mūs no ganiem un pat iesmēla mums ūdeni un padzirdīja mūsu avis!”m%UViņas devās pie sava tēva Reuēla, un viņš teica: “Kādēļ šodien jūs tā steidzāties?”l$STad atnāca gani un aizdzina viņas. Un Mozus cēlās, aizstāvēja tās un padzirdīja viņu avis.#Midjāna priesterim bija septiņas meitas. Un viņas nāca, smēla ūdeni un pildīja siles, lai dzirdinātu sava tēva avis."Kad par to lietu uzzināja faraons, viņš lūkoja nokaut Mozu. Tad Mozus bēga no faraona, apmetās Midjāna zemē un mita pie akas.\!3Bet tas teica: “Kas tad tevi par kungu nolicis, ka tu mūs tiesāsi? Vai tu to saki, lai nokautu mani, kā nokāvi ēģiptieti?” Tad Mozus nobijās un nodomāja: “Droši vien tā lieta kļuvusi zināma!”' I Un viņš izgāja laukā arī nākamajā dienā, un redzi – divi ebreji cīkstējās, un viņš teica pāridarītājam: “Kādēļ tu sit savu tuvāko?!”sa Viņš paskatījās pa labi, pa kreisi, redzēja, ka neviena nav, nosita ēģiptieti un paslēpa smiltīs./Y Tajās dienās notika tā – Mozus izaudzis izgāja pie savas tautas, redzēja viņu klaušu spaidus un redzēja arī vienu ēģiptieti sitam ebreju no viņa tautas.*O Bērns paaugās, viņa atdeva to faraona meitai, un viņš bija tai par dēlu, un viņa to nosauca vārdā Mozus, sacīdama: “Jo no ūdens es viņu izvilku!”' Un faraona meita tai teica: “Ņem šo bērnu, zīdi priekš manis, un es tev došu algu!” Un tā sieva paņēma bērnu un zīdīja viņu.\3Un faraona meita viņai teica: “Ej!” Tad jaunava gāja un pasauca bērna māti.Tad viņa māsa teica faraona meitai: “Vai man iet un pasaukt priekš tevis zīdītāju no ebrejietēm, kas tev bērnu zīdītu?”)Viņa to atvēra un ieraudzīja bērnu – un, re, zēns raudāja! – un viņa iežēlojās par to un teica: “Tas ir no ebreju bērniem!”1]Pie upes mazgāties atnāca faraona meita, viņas kalpones nāca tai līdzi pie Nīlas, un viņa ieraudzīja niedrēs grozu un sūtīja savu kalponi, lai tā paņem to.OUn viņa māsa nostājās iztālēm, lai zinātu, kas ar viņu notiks.+QKad viņa nevarēja to vairs ilgāk slēpt, tā ņēma niedru grozu, apsmērēja to ar darvu un piķi, ielika tajā bērnu un nolika to niedrājā Nīlas krastā.zoUn tā sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņa redzēja, cik viņš jauks, un slēpa to trīs mēnešus.7 mVīrs no Levī nama gāja un ņēma Levī meitu.  Un faraons pavēlēja visai savai tautai: “Visus viņu dēlus, kas piedzims, iemetiet Nīlā, bet meitas atstājiet dzīvas!”D Vecmātes bijās Dieva, un tāpēc viņš deva tām dzimtas!R !Un Dievs darīja vecmātēm labu. Tā tauta vairojās un kļuva jo stipra.! ?Vecmātes teica faraonam: “Ebrejietes nav kā ēģiptiešu sievas! Tās ir izturīgas, pirms pie tām atnāk vecmāte – tās jau ir dzemdējušas!” Tad Ēģiptes ķēniņš pasauca vecmātes un teica tām: “Kāpēc jūs tā darījāt – atstājāt bērnus dzīvus?!”s cTaču vecmātes bijās Dieva, nedarīja, kā Ēģiptes ķēniņš bija teicis, un atstāja bērnus dzīvus.#  CViņš teica: “Kad jūs palīdzēsiet dzemdēt ebrejietei un uz dzemdību sola ieraudzīsiet zēnu, tad nonāvējiet, bet, ja meiteni, tad lai dzīvo!”f  ITad Ēģiptes ķēniņš teica ebreju vecmātēm, vienai vārds bija Šifra un otrai – Pūa.4  eun darīja viņu dzīvi rūgtu ar smagu darbu – lika tiem mīcīt mālus, taisīt ķieģeļus un darīt visus lauka darbus – apspiesti tie darīja viņiem visus darbus.?  } Un ēģiptieši nelietīgi paverdzināja Israēla dēlusk  S Bet, jo vairāk viņus apspieda, jo tie vairojās, gāja plašumā. No Israēla dēliem baidījās.  Un viņi iecēla pār tiem vagarus, lai apspiestu viņus ar klaušām, un tie cēla faraonam noliktavu pilsētas – Pitomu un Raamsēsu.< u Rīkosimies gudri pret viņiem, kamēr tie nav savairojušies, jo, ja gadīsies karš, viņi apvienosies ar mūsu ienaidniekiem, cīnīsies ar mums un tad aizies no šīs zemes!”n Y Viņš teica savai tautai: “Redzi, Israēla dēlu ļaužu ir daudz, un tie ir spēcīgāki par mums!S #Un Ēģiptē pie varas nāca jauns ķēniņš, kurš nezināja par Jāzepu.~ yUn Israēla dēli augļojās, auga skaitā un vairojās, kļuva jo stipri daudzuma daudzumā un piepildīja visu zemi.F  Tad nomira Jāzeps un visi viņa brāļi, un visa tā paaudze.h MVisi ļaudis kopā, kas nākuši no Jēkaba gurniem, bija septiņdesmit. Jāzeps mita Ēģiptē., WDāns un Naftālī, Gāds un Ašērs.+ UJisašhars, Zebulūns un Benjāmins,( ORūbens, Šimons, Levī un Jūda,p~ _Šie ir Israēla dēlu vārdi, kuri kopā ar Jēkabu atnāca uz Ēģipti, tie atnāca katrs ar savu namu.w}i 2Un Jāzeps nomira simts desmit gadu vecs, un tie viņu iebalzamēja un ielika viņu šķirstā Ēģiptē.
|y 2Un Jāzeps nozvērināja Israēla dēlus: “Dievs jūs nepametīs, un jūs aizvedīsiet manus kaulus no šejienes!”>{w 2Un Jāzeps teica saviem brāļiem: “Es nu mirstu, bet Dievs jūs nepametīs un no šīs zemes aizvedīs uz zemi, par kuru viņš ir zvērējis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam!”z 2Jāzeps vēl redzēja Efraima dēlus trešajā augumā, arī Manases dēla Māhīra dēli piedzima Jāzepam uz ceļgaliem.iyM 2Jāzeps dzīvoja Ēģiptē – viņš un viņa tēva nams. Jāzeps nodzīvoja simts desmit gadu.x 2Un tagad – nebaidieties! Es apgādāšu jūs un jūsu mazuļus!” – un viņš tos nomierināja un runāja tiem pa prātam.w} 2Kad jūs domājāt pret mani ļaunu, Dievs to domāja par labu, lai darītu kā šodien – liktu dzīvot lielai tautai!Gv 2Bet Jāzeps tiem teica: “Nebaidieties! Vai es Dieva vietā?!huK 2Un atnāca arī viņa brāļi, krita viņa priekšā un teica: “Redzi – mēs tavi vergi!”At} 2tā sakiet Jāzepam: piedod savu brāļu noziegumu un grēku, kaut viņi tev darījuši ļaunu! Tad nu piedod tava tēva Dieva kalpu noziegumu!” Un Jāzeps raudāja par viņu teikto.Xs+ 2Un viņi lika Jāzepam teikt: “Tavs tēvs pirms nāves pavēlēja, sacīdams:9rm 2Kad Jāzepa brāļi saprata, ka viņu tēvs ir miris, viņi runāja: “Varbūt nu Jāzeps sāks turēt naidu un atdarīt mums visu ļauno, ko mēs viņam esam nodarījuši!”3qa 2Pēc tam kad Jāzeps bija apglabājis savu tēvu, tas atgriezās Ēģiptē – viņš un viņa brāļi, un visi, kuri kopā ar viņu bija devušies apglabāt viņa tēvu.Ap} 2 Viņa dēli aiznesa viņu uz Kanaāna zemi un apglabāja Mahpēlas lauka alā, kuru kopā ar lauku sev par kapavietu Ābrahāms bija nopircis no hetieša Efrona, tā ir uz Mamres pusi.Ao 2 Un viņa dēli darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis.Rn 2 Tās zemes iemītnieki kanaānieši redzēja sēras Goren-Ātādā un teica: “Ēģiptiešiem šīs ir lielas sēras!” – tādēļ to vietu nosauca vārdā Ābel-Micraima, tā ir viņpus Jardānas.+mQ 2 Viņi atnāca līdz Goren-Ātādai, kas viņpus Jardānas, un tur viņi jo gauži un stipri viņu apraudāja. Savam tēvam viņš rīkoja sēras septiņas dienas!Tl# 2 Un kopā ar viņu devās gan rati, gan jātnieki – tas bija varens pulks! k 2Arī viss Jāzepa nams un viņa brāļi, un viņa tēva nams – tie atstāja Gošenes zemē tikai savus mazuļus, avis un vēršus.j 2Un Jāzeps devās apglabāt savu tēvu, un kopā ar viņu devās visi faraona kalpi, viņa nama vecajie, un visi Ēģiptes zemes vecajie.Oi 2Faraons teica: “Ej un apglabā savu tēvu, kā tu esi zvērējis!”Wh) 2mans tēvs mani nozvērināja, sacīdams: redzi – es mirstu! Manā kapā, ko es sev izcirtu Kanaāna zemē, – tur apglabā mani! Ļauj jel man tagad iet un apglabāt tēvu, un es atkal atgriezīšos!” g 2Kad apraudāšana beidzās, Jāzeps runāja ar faraona namu un teica: “Kaut jel es gūtu jūsu vēlību! – Sakiet jel faraonam:f} 2Pagāja četrdesmit dienas, jo tik ilgi noritēja balzamēšana. Tad ēģiptieši viņu apraudāja septiņdesmit dienas.tec 2Jāzeps pavēlēja saviem kalpiem dziedniekiem iebalzamēt savu tēvu, un dziednieki iebalzamēja Israēlu.Xd - 2Un Jāzeps metās pie sava tēva vaiga, raudāja pie viņa un skūpstīja viņu.c 1!Kad Jēkabs bija izteicis pavēli saviem dēliem, viņš ievilka kājas gultā, nomira un tika piepulcināts savai tautai.Db 1 Tas lauks un ala, kas tajā, ir pirkti no Hēta dēliem.”ay 1Tur apglabāja Ābrahāmu un viņa sievu Sāru, tur apglabāja Īzaku un viņa sievu Rebeku, un tur es apglabāju Leu.`1 1tajā alā, kas Mahpēlas laukā, kas pret Mamri Kanaāna zemē, ko Ābrahāms kopā ar lauku nopirka no hetieša Efrona, lai iemantotu kapavietu._3 1Viņš tiem pavēlēja un teica: “Nu es tieku piepulcināts savai tautai. Apglabājiet mani pie maniem tēviem, alā, kas hetieša Efrona laukā,^ 1Visi šie ir divpadsmit Israēla ciltis, un šo tiem sacīja viņu tēvs. Viņš tos svētīja – katru svētīja ar savu svētību!l]S 1Benjāmins – plēsīgs vilks! No rīta viņš ēdīs medījumu, pret vakaru dalīs laupījumu!”9\m 1Tava tēva svētības varenākas par mūžīgu kalnu svētību, par sensenu augstieņu dārgumu! Lai tās nāk pār Jāzepa galvu, uz pakauša tam, kas nošķirts no brāļiem![[1 1No tava tēva Dieva – viņš tev palīdzēs, no Visuvarenā – viņš tevi svētīs ar debesu svētībām no augšienes, ar dzīļu svētībām, kas apakšā mīt, ar svētībām, kas no krūtīm un klēpja!Zy 1Bet viņa loks paliks stiprs, viņa roku delmi būs veikli! No Jēkaba Varenā, no turienes – gans, Israēla klints!eYE 1Viņam darīs jo rūgti – apšaudīs bultām, ar viņu naidosies tie, kas tver bultu maku!XX+ 1Auglīgs koks – Jāzeps, auglīgs koks pie avota, kam atvases kāpj pa mūri!WW) 1Naftālī – brīvībā skrejoša briežumāte, kas dod brangus briedulēnus!OV 1Par Ašēru – trekna tam maize, viņš dabūs ķēnišķus kārumus!HU 1Gāds – uzbrucēji tam uzbruks, bet viņš tiem bruks pretī!&TI 1Uz tavu glābiņu ceru, Kungs!oSY 1Dāns būs čūska uz ceļa, odze uz takas – dzels papēdī zirgam, ka jātnieks augšpēdu kritīs!DR 1Dāns – savu tautu tiesās kā vienu no Israēla ciltīm!lQS 1Ieraudzīja, ka labi, ka tīkama zeme, un pastiepa savu plecu, lai nestu! Kļuva par klaušu vergu!>Py 1Jisašhars – stiprs ēzelis, ganās pie gardumiem…qO] 1 Zebulūns mitīs jūras krastā! Viņš kļūs par piestātni kuģiem, viņa robežas ies līdz Sidonai!KN 1 Tumšākas viņa acis par vīnu, un baltāki viņa zobi par pienu!M9 1 Pie vīnakoka viņš savu ēzeli piesies, pie vīnstīgas – savu ēzelēnu, viņš mazgās vīnā savas drānas un vīnogu asinīs – savu ģērbu!zLo 1 Jūdam zizli neatņems, ne valdnieka scepteri viņa ceļiem – kamēr nenāks Šīlo ! Viņam paklausīs tautas!yKm 1 Lauvu jaunulis Jūda! No medījuma, mans dēls, tu celies, gulsties kā lauva, kā lauvene – kas gan piecels!?mJU 1Jūda – tavi brāļi tevi slavēs, tava roka pie naidnieka spranda, tev zemosies tava tēva dēli!!I= 1Nolādētas viņu dusmas – par savu spēku, un viņu niknums – par savu stiprumu, es viņus pa Jēkabu izkliedēšu, pa Israēlu viņus izkaisīšu!)HM 1Viņu lokā mana dvēsele nenāks, viņu pulkam mana godība nepievienosies – jo savās dusmās viņi kauj vīru, kā iegrib, tā pārgriež vērsim cīpslas!HG 1Šimons un Levī – brāļi! Varasdarbu rīki ir viņu milnas!F 1Kā ūdens mutuļo, bet priekšroku tu nedabūsi – jo sava tēva gultā tu kāpi, uzkāpdams manas cisas tu sagānīji!wEi 1Rūben – tu mans pirmdzimtais! Mans spēks, manas vīrišķības pirmais! Izcils dižumā un izcils spēkā!YD- 1Sapulcējieties un klausieties, Jēkaba dēli! Klausieties Israēlu, savu tēvu!C  1Jēkabs sasauca savus dēlus un teica: “Sanāciet kopā, un es teikšu jums to, kas ar jums notiks nākamajās dienās!B 0Un tev es esmu devis vienu pleca gabalu vairāk nekā taviem brāļiem, to es atņēmu amoriešiem ar savu zobenu un loku!”}Au 0Un Israēls teica Jāzepam: “Redzi – es mirstu, bet Dievs būs ar jums un aizvedīs jūs atpakaļ uz tēvu zemi!'@I 0Un todien viņš tos svētīja: “Ar jums Israēlā dos svētību, sakot: lai Dievs tevi dara kā Efraimu un Manasi!” Un viņš lika Efraimu pirms Manases.t?c 0Bet viņa tēvs liedzās un teica: “Es zinu, mans dēls, es zinu! Arī viņš kļūs par tautu, arī viņš taps jo liels, tomēr viņa jaunākais brālis būs lielāks par viņu, un viņa pēcnācēji kļūs par daudzām tautām!”> 0Un Jāzeps teica savam tēvam: “Ne tā, mans tēvs! Šis taču ir pirmdzimtais, liec savu labo roku viņam uz galvas!”;=q 0Jāzeps ieraudzīja, ka viņa tēvs uzlicis labo roku uz Efraima galvas, un viņam tas nepatika. Viņš sakampa sava tēva roku, lai no Efraima galvas to liktu uz Manases galvas.Q< 0Tas eņģelis, kurš izpirka mani no visa ļauna, lai svētī šos zēnus, lai pie viņiem tiek atkārtots mans vārds un manu tēvu Ābrahāma un Īzaka vārds, lai tie iet daudzumā pa visu zemi!”4;c 0Viņš svētīja Jāzepu un teica: “Dievs, kura priekšā staigāja mani tēvi Ābrahāms un Īzaks, ir tas Dievs, kurš visu mūžu ir ganījis mani, līdz šai dienai!T:# 0Un Israēls izstiepa savu labo roku un uzlika uz galvas Efraimam, bet viņš bija jaunākais, un savu kreiso roku – uz galvas Manasem. Viņš sakrustoja savas rokas, kaut arī pirmdzimtais bija Manase.49c 0 Jāzeps saņēma tos abus – Efraimu pie labās rokas, no kreisās puses Israēlam, un Manasi pie kreisās rokas, no labās puses Israēlam, un pieveda tos viņam tuvāk.[81 0 Un Jāzeps paņēma tos nost no viņa ceļgaliem un noliecās ar seju līdz zemei.7 0 Un Israēls teica Jāzepam: “Necerēju skatīt tavu vaigu, bet redzi – Dievs man parādījis arī tavus pēcnācējus!”6 0 Israēla acis bija vājas no vecuma, viņš nevarēja redzēt. Un Jāzeps pieveda viņus tam klāt, un viņš tos skūpstīja un apkampa.57 0 Jāzeps teica savam tēvam: “Tie ir mani dēli, ko Dievs man šeit devis!” Un viņš teica: “Pieved viņus pie manis, un es jūs svētīšu!”M4 0Tad Israēls ieraudzīja Jāzepa dēlus un teica: “Kam šie ir?” ~~G}}E|N{zzSz yyQxxww{vvpvu_ttss rr`qq=pfooUnmm0ll@kjjsihhhEggog8ff eediccbPaah``"__*^^W]]\\[gZZ>YYZXX$WWvW%V|UUrTT,S}SRyQtPPORNN\MLL1KdJJbJ&II-HH9GG FEEeDD}CCBBBXAA8@??y>>>>==<fwTad es nocietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies tiem pakaļ. Es uzvarēšu faraonu un viņa karapulku, tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs!” – un viņi tā darīja.meUUn faraons teiks par Israēla dēliem: apmaldījušies viņi tai zemē, tuksnesis viņus ieslēdzis!)dM“Saki Israēla dēliem, lai viņi atgriežas un apmetas pret Pī-Hīrotu starp Migdolu un jūru iepretim Baal-Cefonai – apmetieties pie jūras iepretī tai!c 1Kungs teica Mozum:Kb Mākoņu stabs neatkāpās no tautas dienā un uguns stabs naktī.#aA Dienā Kungs gāja tiem pa priekšu mākoņu stabā, lai vadītu tos ceļā, un naktī – uguns stabā, lai būtu gaisma – lai tie ietu dienu un nakti.H`  Viņi izgāja no Sukotas un apmetās Ētāmā, tuksneša malā.C_ Un Mozus paņēma sev līdzi Jāzepa kaulus, jo viņš bija nozvērinājis Israēla dēlus, sacīdams: “Dievs jūs nepametīs – tad aiznesiet manus kaulus no šejienes sev līdzi!”^y Dievs veda tautu apkārt pa tuksneša ceļu uz Niedru jūru, un Israēla dēli aizgāja no Ēģiptes zemes apbruņoti.V]' Kad faraons atlaida tautu, Dievs nevadīja tos pa ceļu uz filistiešu zemi, kaut tā bija tuvu, bet Dievs teica: “Ka tik šī tauta nesāk nožēlot, karu pieredzēdama, un ka neatgriežas Ēģiptē.”\ Un lai tev ir zīme uz tavas rokas un piemiņa starp tavām acīm – jo ar stipru roku Kungs izveda mūs no Ēģiptes!” [ Un, kad faraons tiepās mūs laist, tad Kungs nokāva ik pirmdzimto Ēģiptes zemē – gan cilvēka pirmdzimto, gan lopa pirmdzimto. Tādēļ es upurēju Kungam ikvienu tēviņu, kas pirmais no miesām nācis, un izpērku ikvienu no manu dēlu pirmdzimtajiem! Z Un, kad rīt tavs dēls tev jautās: kas tas ir? – tad saki viņam: ar stipru roku Kungs mūs izveda no Ēģiptes, no vergu nama!Y% Ikvienu pirmdzimto ēzeli izpērc ar jēru, bet, ja neizpērc, pārlauz tam kaklu! Izpērc ikvienu pirmdzimto cilvēku starp saviem dēliem!vXg tad tu atdod Kungam visus, kas pirmie no miesām nākuši. Visi pirmie tēviņi no lopu metieniem – Kungam!yWm Kad Kungs tevi aizvedīs uz kanaāniešu zemi, kā viņš tev zvērēja, tev un taviem tēviem, un atdos to tev,[V1 Turi šo likumu norādītajā laikā mūžu mūžos! Pirmdzimtie novēlēti Kungam$UC Un lai tev ir zīme uz tavas rokas un piemiņa starp tavām acīm – lai Kunga bauslība ir tavā mutē, jo ar stipru roku Kungs tevi izveda no Ēģiptes.sTa Tajā dienā tu stāsti savam dēlam: tas tādēļ, ka tā man darīja Kungs, kad es iznācu no Ēģiptes! S  Neraudzētu maizi lai ēd septiņas dienas, raugu pie jums lai nemana un ieraugu pie jums lai nemana – nekur, kur jūs mītat!^R7 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi, bet septītajā dienā – svētki Kungam!iQM Kad Kungs jūs aizvedīs uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, hiviešu un jebūsiešu zemi – kā viņš zvērēja jūsu tēviem, ka dos zemi, kur piens un medus plūst, – tad šajā mēnesī kalpojiet, šādi kalpodami!.PY Šodien, abība mēnesī, jūs izejat.$OC Un Mozus teica ļaudīm: “Atcerieties dienu, kad jūs iznācāt no Ēģiptes, no vergu nama, jo ar stipru roku Kungs jūs izveda – raudzētu lai neēd!qN] “Svētī man ik pirmdzimto, kas Israēlā no miesām nācis gan cilvēkam, gan lopam, – tas mans!”M 1 Kungs teica Mozum:YL- 3Tai pašā dienā Kungs pulkiem izveda visus Israēla dēlus no Ēģiptes zemes!bK? 2Un visi Israēla dēli darīja, kā Kungs pavēlēja Mozum un Āronam, tā viņi darīja!OJ 1Viens likums ir iedzimtajam un svešiniekam, kas pie jums apmeties!”nIW 0Ja kāds svešinieks mīt pie tevis un grib svinēt Kunga Pashu, tad lai tiek apgraizīti visi viņu vīri – pēc tam tie var tuvoties un svinēt, jo tie būs kā pašu zemē dzimušie! Bet neviens neapgraizītais lai to neēd!+HS /Lai tā dara visa Israēla sapulce!cGA .Lai tas tiek ēsts vienā namā, neko no gaļas lai neiznes no nama un kaulus lai nelauž!-FW -Piemitējs un algādzis lai to neēd!aE= ,Un ikvienu vergu, kas par sudrabu pirkts, lai apgraiza – tikai tad viņš var to ēst!pD[ +Un Kungs teica Mozum un Āronam: “Tas ir noteikts Pashas svētkiem! Neviens svešinieks lai to neēd!C- *Tā ir nomoda nakts Kungam, kurš izvedis viņus no Ēģiptes zemes. Šī nakts visiem Israēla dēliem ir nomoda nakts Kungam visās paaudzēs!|Bs )Kad bija pagājuši četri simti trīsdesmit gadi, tajā pašā dienā visi Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes![A1 (Laiks, ko Israēla dēli nodzīvoja Ēģiptē, bija četri simti trīsdesmit gadu.p@[ 'No mīklas, ko viņi bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, tie cepa neraudzētu maizi, jo tā nebija ieraudzēta, tādēļ ka tie bija izdzīti no Ēģiptes zemes un nevarēja kavēties. Arī ēdienu viņi nebija sev sagatavojuši.|?s &Ar viņiem kopā devās projām arī daudzi no citām tautām; un arī avis un vērši – varen liels ganāmpulks!u>e %Un Israēla dēli gāja kājām no Raamsēsas uz Sukotu, ap seši simti tūkstoš vīru, neskaitot mazuļus.= $Un Kungs dāvāja tautai ēģiptiešu vēlību – tie viņiem deva, ko tie prasīja. Tā viņi aplaupīja ēģiptiešus!}<u #Israēla dēli darīja, kā Mozus bija teicis, un prasīja ēģiptiešiem sudraba traukus, zelta traukus un drānas. ; "Un tautai vajadzēja ņemt savu mīklu, pirms tā bija ieraudzēta. Abras viņi ietina savās drānās un aiznesa līdzi uz pleciem. : !Un ēģiptieši skubināja tautu, lai ātrāk dabūtu viņus projām no zemes, jo viņi domāja: “Nu mēs visi esam pagalam!”h9K Ņemiet gan savas avis, gan savus vēršus, kā teicāt, un ejiet! Un svētījiet arī mani!”-8U Tajā naktī viņš sauca Mozu un Āronu un teica: “Taisieties, ejiet projām no manas tautas – gan jūs, gan jūsu dēli! Ejiet, kalpojiet Kungam, kā teicāt!79 Un faraons cēlās naktī – viņš, viņa kalpi un visi ēģiptieši, un Ēģiptē bija liela brēkšana, jo nebija nama, kurā kāds nebūtu miris.F6 Pusnaktī notika tā: Kungs sita visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē – no faraona, kas sēd savā tronī, pirmdzimtā līdz gūstekņa, kas cietumā, pirmdzimtajam un visu lopu pirmdzimtos.i5M Israēla dēli gāja un darīja; kā Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis, tā viņi darīja!K4 tad sakiet: šis ir Pashas upuris Kungam, kurš pagāja garām Israēla dēlu namiem Ēģiptē, kad viņš sodīja ēģiptiešus, bet mūsu nami tika glābti!” Un tauta zemojās un klanījās.D3 Kad jūsu dēli jums vaicās, kas jums šī par kalpošanu,k2Q Kad jūs nonāksiet zemē, kuru Kungs jums dos, kā viņš ir teicis, tad turpiniet šādi kalpot!81m Tas ir likums jums un jūsu dēliem uz mūžiem!=0u Kungs ies sodīt ēģiptiešus – viņš redzēs asinis uz aplodas un abām stenderēm, un Kungs paies garām šīm durvīm un neļaus postītājam ieiet jūsu namos, lai sodītu.*/O Mērciet asiņu bļodā īzapa zāles saišķi un apslakiet durvju aplodu un abas stenderes ar asinīm, kas bļodā. Neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam!~.w Un Mozus sasauca visus Israēla vecajos un teica tiem: “Ejiet, ņemiet avis jūsu dzimtām un kaujiet Pashas upuri!T-# Neēdiet neko raudzētu, lai kur jūs mājotu, ēdiet neraudzētu maizi!”/,Y Septiņas dienas jūsu namos lai nav ierauga, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu, tiks nošķirts no Israēla sapulces – gan svešinieks, gan pašu zemē dzimušais!s+a Ēdiet neraudzētu maizi no pirmā mēneša četrpadsmitās dienas līdz divdesmit pirmās dienas vakaram!0*[ Turiet Neraudzētās maizes svētkus, jo šajā dienā es esmu izvedis jūsu pulkus no Ēģiptes zemes. Sviniet šo dienu visās savās paaudzēs kā mūžīgu likumu!')I Lai jums ir svēta sapulce pirmajā dienā un svēta sapulce septītajā dienā. Tad lai netiek darīti nekādi darbi – vien ēdienu jūs drīkstat gatavot.M( Septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize. Pirmajā dienā izmetiet no saviem namiem ieraugu, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu no pirmās līdz septītajai dienai, tiks padzīts no Israēla!}'u Šī diena jums ir pieminama, sviniet tajā svētkus Kungam visās jūsu paaudzēs, kā mūžīgu likumu sviniet to!A&} Asinis jums būs par zīmi – tās būs tajās mājās, kur būsiet jūs, – es redzēšu asinis, es paiešu jums garām, un sodība jūs neiznīdēs, kad es sitīšu Ēģiptes zemi.?%y Šonakt es iziešu cauri Ēģiptes zemei un sitīšu Ēģiptes zemē ikvienu pirmdzimto – gan cilvēkam, gan lopam! Un es spriedīšu tiesu visiem Ēģiptes dieviem! Es esmu Kungs!$ Šādi to ēdiet – jūsu gurni lai ir apjozti, sandales kājās un nūjas rokās! Ēdiet to steigā! Tā ir Kunga Pasha !X#+ Neatstājiet rītam neko, un, kas no tā rītā atlicis, to sadedziniet ugunī!\"3 Neēdiet to tāpat vai vārītu, bet gan ugunī ceptu – galvu, lielus un iekšas!i!M Tajā naktī ēdiet gaļu, ugunī ceptu, un neraudzētu maizi – ar rūgtām zālēm to ēdiet!f G Ņemiet asinis un noziediet visas durvju stenderes un aplodas namam, kurā jūs to ēdīsiet. Turiet to līdz mēneša četrpadsmitajai dienai, un tad starp mijkrēsli un tumsu lai to kauj viss Israēla sapulces pulks!U% Lai tas ir tēviņš, gadu vecs, bez vainas! Ņemiet to no avīm vai kazām!+Q Un, ja nams par mazu, lai apēstu jēru, lai tie ņem kopā ar sava nama tuvākajiem kaimiņiem pēc ļaužu skaita – katrs lai ņem no jēra tik, cik apēdīs.   Runājiet uz visu Israēla sapulci: šā mēneša desmitajā dienā lai katrs sava tēva namā ņem jēru – pa jēram uz namu.[1 “Šis mēnesis jums ir mēnešu sākums, tas jums ir pirmais no gada mēnešiem!4 g Kungs teica Mozum un Āronam Ēģiptes zemē:"? Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus faraona priekšā. Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla dēlus no savas zemes.iM Un Kungs teica Mozum: “Faraons jūs neklausīs, lai mani brīnumi vairotos Ēģiptes zemē!”8k Tad visi tavi kalpi nāks pie manis un zemosies man, sacīdami: aizej kopā ar savu tautu, kas tev seko, un tad es aiziešu!” Un viņš aizgāja no faraona, degdams dusmās.! Uz Israēla dēliem pat suns vairs neries – ne uz vīru, ne lopu, lai jūs zinātu, ka Kungs nošķir ēģiptiešus no Israēla dēliem!b? Visā Ēģiptes zemē būs liela brēkšana – tādas nav bijis, un tādas vairs nebūs!7i Un Ēģiptes zemē mirs visi pirmdzimtie – no faraona, kas sēž tronī, pirmdzimtā līdz verdzenes, kura pie dzirnakmeņiem, pirmdzimtajam, un arī visi lopu pirmdzimtie!M Un Mozus teica: “Tā saka Kungs: ap pusnakti es iešu pa Ēģipti!' Un Kungs darīja ēģiptiešus tautai vēlīgus; arī Mozus bija liels vīrs Ēģiptes zemē – tā šķita gan faraona kalpiem, gan tautai.xk Saki tautai, lai ik vīrs prasa kaimiņam un ik sieva lai prasa kaimiņienei sudraba lietas un zelta lietas!”< u Kungs teica Mozum: “Vēl vienu sodību es uzsūtīšu faraonam un Ēģiptei – pēc tam viņš jūs no šejienes atlaidīs kā padzīdams – dzīšus izdzīs jūs no šejienes!M Un Mozus teica: “Kā tu saki – man tevi vairs nebūs jāredz!”# Un faraons viņam teica: “Ej prom no manis! Piesargies, lai es tevi vairs neredzētu, jo tajā dienā, kad tu mani redzēsi, tu mirsi!”N  Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos laist.Q  Arī mūsu ganāmpulki ies kopā ar mums, nepaliks ne naga, jo no tiem mēs ņemsim, lai kalpotu Kungam, mūsu Dievam, jo mēs nezinām, kā mums Kungam būs jākalpo, iekams būsim tur nonākuši!” y Bet Mozus teica: “Tu dosi mums arī lopus upuriem un sadedzināmajiem upuriem, ko mums upurēt Kungam, savam Dievam. 3 Tad faraons sauca Mozu un teica: “Ejiet, kalpojiet Kungam, tikai jūsu avis un vērši lai paliek, – arī jūsu mazie var iet kopā ar jums!”   Tad viens otru nevarēja redzēt, trīs dienas neviens nekustēja no vietas, bet tur, kur dzīvoja Israēla dēli, bija gaisma.fG Mozus izstiepa savu roku uz debesīm, un melna tumsa bija visā Ēģiptes zemē trīs dienas.  Un Kungs teica Mozum: “Izstiep savu roku uz debesīm, lai nāk pār Ēģiptes zemi tumsa, tāda tumsa, ka var sataustīt!”S! Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla dēlus.9 Tad Kungs iegrieza jo stipru jūras vēju, un tas pacēla siseņus un ietrieca tos Niedru jūrā. Visās Ēģiptes robežās nepalika neviena siseņa.9o Un viņš aizgāja no faraona un pielūdza Kungu. Un nu – vēl tikai šoreiz piedodiet manu grēku, izlūdzieties Kungam, jūsu Dievam, lai noņem no manis šo nāvi!”ym Tad faraons steidza saukt Mozu un Āronu un sacīja: “Es esmu grēkojis pret Kungu, jūsu Dievu, un pret jums!I  Tie apklāja zemes virsu, zeme satumsa, un tie aprija ik lauka zāli un visus koku augļus, kas bija atlikuši pēc krusas. Visā Ēģiptes zemē nepalika ne zaļuma kokā, ne zāles uz lauka.;q Siseņi nāca pār visu Ēģiptes zemi un apsēda pilnīgi visas Ēģiptes robežas – pirms tiem vēl nebija bijis tādu siseņu kā šie, un arī pēc tiem tādu vairs nebija.3a Mozus izstiepa savu spieķi pār Ēģiptes zemi – tad Kungs dzina pār zemi austrumu vēju visu dienu un visu nakti. Pienāca rīts, un austrumu vējš atnesa siseņus.1~] Un Kungs teica Mozum: “Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi, lai pār Ēģiptes zemi nāk siseņi un aprij ik lauka zāli – visu, kas palicis pāri pēc krusas!”o}Y Tā ne! Lai iet tikai vīri un kalpo Kungam, jo to jūs gribējāt!” Un viņš aizdzina tos projām.|{ Un viņš tiem teica: “Lai Kungs ar jums! Nelaidīšu jūs un jūsu mazos! Pieraugiet! Ļaunu jūs esat sadomājuši!?{y Mozus teica: “Mēs iesim kopā ar mūsu zēniem un mūsu vecajiem, mēs iesim kopā ar dēliem, meitām, mēs iesim kopā ar mūsu avīm un vēršiem, jo mums ir svētki Kungam!”z) Tad Mozu un Āronu atkal aicināja pie faraona, un viņš tiem teica: “Ejiet, kalpojiet Kungam, savam Dievam! Kuri tad būs tie gājēji?”@y{ Un faraona kalpi tam teica: “Cik ilgi šis vīrs būs mums par nelaimi?! Laid tos ļaudis, lai viņi kalpo Kungam, savam Dievam! Vai tu gribi sagaidīt, ka Ēģipte aiziet bojā?”x} Tie piepildīs tavu namu, visu tavu kalpu namus un visas Ēģiptes namus – neko tādu nav redzējuši ne jūsu tēvi, ne jūsu tēvutēvi, kopš dienas, kad tie radās virs zemes, līdz šai dienai!” Un viņš pagriezās un aizgāja no faraona.w- Tie apklās zemes plakstus, ka nevarēs redzēt, tie rīs visu, kas jums pēc krusas vēl palicis, un aprīs visus kokus, kas jums aug uz lauka.dvC Ja tu liegsies laist manu tautu, tad, redzi, rīt tavām robežām es uzsūtīšu siseņus!+uQ Mozus un Ārons gāja pie faraona, un viņi tam teica: “Tā saka Kungs, ebreju Dievs: cik ilgi tu liegsies man atbildēt?! Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo!8tk lai tu varētu stāstīt savam dēlam un dēla dēlam, ko esmu darījis Ēģiptei, par manām zīmēm, ko es pie tiem esmu darījis, – lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs!”s  Kungs teica Mozum: “Ej pie faraona, jo es esmu nocietinājis viņa un viņa kalpu sirdis, lai darītu pie tiem savas zīmes,jrO #Faraona sirds palika cieta, un viņš neatlaida Israēla dēlus, kā Kungs caur Mozu bija teicis.q- "Un faraons redzēja, ka mitējies lietus, krusa un pērkoni, un viņš turpināja grēkot un nocietināja sirdi – gan viņš, gan viņa kalpi.%pE !Mozus devās projām no faraona, izgāja no pilsētas, izstiepa savas delnas uz Kungu – tad mitējās pērkoni un krusa, un lietus vairs nelija pār zemi.No bet kvieši un plēkšņu kvieši netika apsisti, jo tie ir vēlīni!Jn Lini un mieži tika apsisti, jo mieži vārpoja un lini ziedēja,^m7 Bet tevi un tavus kalpus es pazīstu – jūs vēl nebīstaties Kunga Dieva vaiga!”8lk Un Mozus viņam teica: “Tiklīdz es iziešu no pilsētas, es izstiepšu savas delnas uz Kungu – pērkoni rimsies un krusa mitēsies, lai tu zinātu, ka zeme pieder Kungam!wki Pielūdziet Kungu, pietiek Dieva pērkonu un krusas, tad es jūs laidīšu, jums vairs nebūs te jāpaliek!”j) Tad faraons sūtīja pasaukt Mozu un Āronu un teica tiem: “Šoreiz esmu grēkojis – Kungs ir taisns, bet es un mana tauta esam ļaundari!Fi Tikai Gošenes zemē, kur bija Israēla dēli, krusas nebija.h' Visā Ēģiptes zemē krusa nosita visu, kas uz lauka, – gan cilvēku, gan lopu, krusa nosita ik lauka zāli, nolauza visus kokus uz lauka. g Bija krusa, uguns jo stipri plaiksnīja krusai pa vidu – vēl nekad tā nebija bijis Ēģiptes zemē, kopš tā tika apdzīvota.f5 Mozus izstiepa savu spieķi pret debesīm, un Kungs deva pērkonu un krusu, un zemē nāca uguns, un Kungs lika, lai nāk krusa pār Ēģiptes zemi.*eO Un Kungs teica Mozum: “Izstiep savu roku uz debesīm, lai krusa nāk visā Ēģiptes zemē – pār cilvēku un pār lopu un ik lauka zāli Ēģiptes zemē!”ddC bet, kura sirdij Kunga vārds nerūpēja, tas pameta savus vergus un ganāmpulkus uz lauka!jcO Tie faraona kalpi, kas bijās Kunga vārda, ļāva saviem vergiem un ganāmpulkiem skriet mājup,Ib  Tad nu liec aizvest drošībā visus savus ganāmpulkus un visu, kas tev uz lauka, jo pār visiem ļaudīm un lopiem, kas būs uz lauka un nebūs pārnākuši namos, birs krusa un tie mirs!”a# Redzi, rīt ap šo laiku es likšu nākt tik stiprai krusai, kādas Ēģiptē nav bijis kopš dienas, kad tā dibināta, līdz šai dienai!8`m Un tu vēl pretojies manai tautai un nelaid to?!_ bet es atstāju tevi dzīvu tikai tādēļ, lai parādītu tev savu spēku un lai par manu vārdu tiktu runāts visā zemē!l^S Es varēju izstiept savu roku un sist tevi un tavu tautu ar mēri, un tu būtu iznīdēts no zemes,]' Jo šoreiz es tev uzsūtīšu visas savas sodības un arī taviem kalpiem un tavai tautai, lai tu zinātu, ka visā zemē nav neviena kā es!(\K Un Kungs teica Mozum: “Celies agri no rīta, stājies faraona priekšā un saki viņam: tā saka Kungs, ebreju Dievs: atlaid manu tautu, lai viņi man kalpo!i[M Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš tos neklausīja – kā Kungs bija teicis Mozum.yZm Un magi vairs nevarēja sacensties ar Mozu čūlu dēļ, jo čūlas bija gan magiem, gan visiem Ēģiptes zemē.HY  Un viņi ņēma kvēpus no kausējamās krāsns, nostājās faraona priekšā, Mozus tos kaisīja pret debesīm, un no tiem cēlās čūlas, kas top par vātīm, – gan cilvēkam, gan lopam.'XI Tie kļūs par smalkiem putekļiem visā Ēģiptes zemē, gan cilvēkam, gan lopam tie kļūs par čūlām, kas pāriet vātīs, – visā Ēģiptes zemē!”W7 Un Kungs teica Mozum un Āronam: “Ņemiet pilnas saujas kvēpu no kausējamās krāsns, un lai Mozus faraona acu priekšā tos kaisa pret debesīm!0V[ Tad faraons sūtīja raudzīties, un redzi – Israēla dēlu ganāmpulkos neviens nebija nobeidzies. Bet faraona sirds palika nocietināta, un viņš tautu neatlaida.U! Un nākamajā dienā Kungs tā darīja – nobeidzās visi ēģiptiešu ganāmpulki, bet Israēla dēlu ganāmpulkos nenobeidzās neviens.ST! Un Kungs nolika laiku, sacīdams: “Rīt Kungs to darīs šajā zemē!”S  Taču Kungs nošķirs Israēla ganāmpulkus no Ēģiptes ganāmpulkiem – Israēla dēlu ganāmpulkos nenobeigsies neviens!”R7 tad, redzi, Kunga roka nāks pār tavu ganāmpulku, kas uz lauka: pār zirgiem, ēzeļiem, kamieļiem, vēršiem un avīm – kā varen bargs mēris!4Qe Ja tu liegsies laist un vēl turēsi viņus,P  Kungs teica Mozum: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Kungs, ebreju Dievs: atlaid manu tautu, lai viņi man kalpo!MOBet faraons arī šoreiz nocietināja savu sirdi un neatlaida tautu.yNmKungs darīja, kā Mozus teica, aizvāca mušas no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas – neatlika nevienas!7MkUn Mozus aizgāja no faraona, lai lūgtu Kungu.hLKUn Mozus teica: “Redzi – es aizeju no tevis, un es lūgšu Kungu, lai tad viņš rīt aizvāc mušas no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas, bet tikai lai faraons vairs nekrāpjas, nelaizdams tautu upurēt Kungam!”K Tad faraons teica: “Es jūs laidīšu, upurējiet Kungam, savam Dievam, tuksnesī, tikai neejiet tālu! Lūdziet par mani!”lJSMēs iesim tuksnesī trīs dienu ceļu un upurēsim Kungam, savam Dievam, kā viņš mums teiks!”oIYBet Mozus teica: “Tā nav pareizi darīt, jo ēģiptiešiem riebj tas, ka mēs upurēsim Kungam, mūsu Dievam! Ja mēs ēģiptiešu acu priekšā upurēsim tā, ka tas viņiem riebj – vai tad viņi mūs nenomētās akmeņiem?!hHKTad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: “Ejiet, upurējiet savam Dievam šinī zemē!”GKungs darīja tā, un mušu bari nāca faraona namā un viņa kalpu namos, un zeme mušu dēļ tika sapostīta visā Ēģiptes zemē.[F1Es likšu atšķirību starp manu tautu un tavu tautu – rīt būs šī zīme!” EBet tai dienā es nošķiršu Gošenes zemi, kur ir mana tauta, lai tur nebūtu mušu, lai tu zini, ka es esmu Kungs pār visu zemi!FDJa tu nelaidīsi manu tautu, redzi – es uzsūtīšu tev un taviem kalpiem, tavai tautai un taviem namiem mušas. Ēģiptes nami piepildīsies ar mušām, un arī zeme, uz kuras tie stāv.FCUn Kungs teica Mozum: “Celies agri no rīta un stājies faraona priekšā, redzi – viņš ies laukā pie ūdens, tad saki viņam: tā saka Kungs: atlaid manu tautu, lai viņi man kalpo!B#Un magi teica faraonam: “Tas ir Dieva pirksts!” Bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tiem neklausīja – kā Kungs bija teicis.vAgTāpat darīja arī magi ar savām burvestībām, bet nevarēja. Knišļi bija gan uz cilvēkiem, gan lopiem.S@! Un viņi tā darīja, Ārons izstiepa roku ar spieķi, sita zemes putekļus, un tie kļuva par knišļiem – gan cilvēkiem, gan lopiem. Visi zemes putekļi kļuva par knišļiem visā Ēģiptes zemē.?% Un Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: izstiep savu spieķi un sit zemes putekļus, lai tie kļūst par knišļiem visā Ēģiptes zemē!”> Kad faraons redzēja, ka nācis atvieglojums, viņš nocietināja savu sirdi un viņus neklausīja – kā Kungs bija teicis.?={ Viņi savāca tās kaudžu kaudzēm, un zeme smirdēja.d<C Kungs darīja, kā Mozus teica, un vardes nobeidzās gan mājās, gan pagalmos, gan laukos.};uMozus un Ārons devās projām no faraona, un Mozus sauca uz Kungu par vardēm, kuras viņš bija uzlaidis faraonam.x:kVardes tiks aizvāktas no tevis, taviem namiem, taviem kalpiem un tavas tautas – tās paliks tikai Nīlā!”9Viņš teica: “Rīt!” Un Mozus teica: “Kā tu vēlies! – lai tu zini, ka neviens nav tāds kā Kungs, mūsu Dievs!P8Un Mozus teica faraonam: “Esi tik laipns, pasaki, kad man lūgties par tevi un taviem kalpiem un par tavu tautu, lai dabūtu prom vardes no tevis un taviem namiem, lai tās paliktu tikai Nīlā!”%7ETad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: “Izlūdzieties Kungam, lai aizvāc vardes no manis un manas tautas, tad es laidīšu tautu upurēt Kungam!”e6ETāpat darīja arī magi ar savām burvestībām, likdami vardēm nākt pār Ēģiptes zemi.j5OĀrons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un nāca vardes un pārklāja Ēģiptes zemi.4 1Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar spieķi pār upēm, pietekām un purviem un liec, lai nāk vardes pār Ēģiptes zemi!”R3Vardes nāks pār tevi, pār tavu tautu un pār visiem taviem kalpiem!”/2YNīla ņudzēs no vardēm, tās kāps ārā un nāks tavā namā, tavā guļamistabā un tavā gultā, tavu kalpu namos, pie tavas tautas, tavās krāsnīs un abrās!R1Ja tu liegsies laist, redzi, es sitīšu visas tavas robežas ar vardēm!v0gUn Kungs teica Mozum: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Kungs: atlaid manu tautu, lai tie man kalpo!K/Tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad Kungs bija sitis Nīlu.h.KBet visi ēģiptieši raka ap Nīlu pēc dzeramā ūdens, jo Nīlas ūdeni tie nevarēja dzert.F-Faraons pagriezās, iegāja savā namā un nelikās ne zinis.,+Tāpat darīja arī Ēģiptes magi ar savām burvestībām, bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tos neklausīja, kā Kungs bija teicis.+/Zivis, kas Nīlā, nomira, Nīla smirdēja, un ēģiptieši nevarēja dzert Nīlas ūdeni, jo visā Ēģiptes zemē tas bija kļuvis par asinīm.=*uMozus un Ārons darīja, kā Kungs pavēlēja. Viņš pacēla spieķi faraona un viņa kalpu acu priekšā un sita Nīlas ūdeņus, un visi Nīlas ūdeņi pārvērtās par asinīm.s)aUn Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: ņem savu spieķi un izstiep roku pār Ēģiptes ūdeņiem, upēm, pietekām, purviem un visām ūdenskrātuvēm, un tas kļūs par asinīm visā Ēģiptes zemē, gan koka, gan akmens traukos!”^(7Zivis Nīlā nomirs, Nīla smirdēs, un ēģiptieši nevarēs dzert Nīlas ūdeni!”'5Tā saka Kungs: tagad tu zināsi, ka es esmu Kungs! Redzi, ar spieķi, kas man rokā, es sitīšu Nīlas ūdeni, un tas pārvērtīsies par asinīm!*&OSaki viņam: Kungs, ebreju Dievs, mani sūtīja pie tevis sacīt: atlaid manu tautu, lai tie man tuksnesī kalpo! – bet, redzi, līdz šim tu neesi klausījis!-%UEj no rīta pie faraona, redzi, viņš nāks ārā pie ūdens, un tu nostājies viņam iepretī Nīlas krastā, ņem rokā to spieķi, kas pārvērtās par čūsku!W$)Un Kungs teica Mozum: “Faraona sirds ir cieta, viņš liedzas atlaist tautu! W5~}}a}6|| {zzz5yoxcww vuttNss7rFqq'qp?ooUnnmlllkk j4iiRhhh%ggg6feeYdddd5cbb-aa `G__Z^^J]\\[[[0Z~ZYYXXW^VVUUTHSS RRQQNPP*OMN{MMLLXLKJJ|JIjIHHG@@S??r?D>>>6=s=<Ny Bet, ja viņš zagtin zadzis, lai samaksā saimniekam!M+ tad Kunga zvērests lai ir starp abiem – ka tas nav stiepis roku pēc sava tuvākā mantas, lai saimnieks to atzīst, un viņš lai nemaksā.L3 Ja kāds dod savam tuvākajam turēt ēzeli, vērsi, avi vai kādu lopu un tas nomirst, tiek sakropļots vai aizvests, un neviens to nav redzējis,K}Par katru pārkāpumu – par vērsi, par ēzeli, par drēbēm, par katru zaudējumu, par ko kāds apgalvo, ka tas ir noticis, – lai šī lieta tiek celta Dieva priekšā, tas, kuru Dievs atzīs par vainīgu, lai atmaksā savam tuvākajam divtik!yJmJa zaglis netiek atrasts, lai mājas saimnieks tuvojas Dievam – ka nav stiepis roku pēc sava tuvākā mantas!I#Ja kāds dod savam tuvākajam glabāt naudu vai lietas, bet tās no tā nama tiek nozagtas, tad, ja zaglis tiek atrasts, lai maksā divtik!HJa uguns iziet un iemetas krūmos un aprij kūlīšus, nenopļautu labību vai lauku, tad lai maksādams maksā tas, kurš to iededzis!2G_Ja kāds ir ļāvis nomīdīt lauku vai vīnadārzu vai palaidis savus lopus un noganījis cita lauku, tad tam par samaksu jādod labākais no sava lauka un vīnadārza!pF[Bet, ja pie viņa zagto atrod vēl dzīvu – vērsi, ēzeli vai avi –, tad lai viņš maksā divtik!-EUBet, ja pār viņu ir uzlēkusi saule, tad viņa dēļ būs asins vaina. Lai viņš maksādams maksā, bet, ja viņam nav, tad lai viņš tiek pārdots par nozagto.oD [Ja zaglis tiek pieķerts ielaužoties un viņu sit tā, ka tas mirst, tad nav asins vainas viņa dēļ. C%Ja kāds nozog vērsi vai avi un to nokauj vai pārdod, tad lai viņš maksā piecus vēršus par vērsi un četras avis par avi.0B[$Vai – ja zināms, ka vērsis ir badījies iepriekš un viņa saimnieks to nav ņēmis vērā, tad lai viņš maksā vērsi pret vērsi, bet beigtais lai tiek viņam.A+#Ja kāda vērsis sabada kaimiņa vērsi, ka tas ir beigts, tad lai viņi pārdod dzīvo vērsi un sadala sudrabu, arī beigto lai viņi sadala.v@g"tad akas saimnieks lai samaksā – lai atdod tā saimniekam sudrabu, bet beigtais vērsis lai paliek viņam.j?O!Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un nepārklāj to un tajā iekrīt vērsis vai ēzelis,>  Ja vērsis nobada vergu vai verdzeni, lai viņš dod tā kungam trīsdesmit mērus sudraba, bet vērsi lai nomētā akmeņiem.\=3Ja tas nobada zēnu vai meiteni, lai viņam tiek darīts pēc tādas pašas tiesas!k<QJa viņam uzliek izpirkumu, tad lai viņš dod samaksu par dzīvību – visu, kas viņam uzlikts.W;)Ja vērsis iepriekš ir badījies un tā saimnieks ir bijis brīdināts, bet nav ņēmis to vērā, un tas nogalē vīru vai sievu, tad vērsis lai tiek nomētāts akmeņiem un arī tā saimnieks lai mirst.:/Ja vērsis sabada vīru vai sievu līdz nāvei, tad to vērsi lai nomētā akmeņiem un tā gaļu lai neēd, bet vērša saimnieks ir bez vainas.j9OJa viņš izsit savam vergam vai verdzenei zobu, tad zoba dēļ tas lai atlaiž viņu brīvībā!}8uJa kāds trāpa savam vergam vai savai verdzenei pa aci un izsit to, tad acs dēļ tas lai atlaiž viņu brīvībā!J7apdegumu pret apdegumu, brūci pret brūci, sitienu pret sitienu!H6 aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju,E5Bet, ja ir kāda vaina, tad tu dod dzīvību pret dzīvību,=4uJa vīri kaujas un sasit grūtu sievu, ka noiet auglis, bet citas vainas nav, tad lai to soda ar naudas sodu, ko uzliek tās sievas vīrs, tas lai tiek samaksāts, kā piespriests.`3;Taču, ja vergs nodzīvo dienu vai divas, lai viņu nesoda, jo tas – par viņa naudu.t2cJa kāds sit savu vergu vai verdzeni ar spieķi, ka tas mirst zem viņa rokas, tas lai tiek sodīt sodīts!19tad, ja tas ceļas un staigā pa ielu ar spieķi, bez vainas ir tas, kas viņu sitis, tikai lai viņš atlīdzina tam slimības laiku un dziedēšanu.q0]Kad vīri strīdas un kāds sit savu tuvāko ar akmeni vai dūri un tas nenomirst, tik paliek uz gultas,:/qKas nolād savu tēvu vai māti, lai mirtin mirst!`.;Kas nolaupījis cilvēku un to pārdevis vai arī to atrod pie viņa, lai mirtin mirst!7-kKas sit savu tēvu vai māti, lai mirtin mirst!t,cBet, ja kāds ar ļaunu nodomājis nokaut savu tuvāko, tad pat no mana altāra viņu paņemiet, lai mirst!}+u Bet, kas to bez nolūka darījis – Dievs viņa roku tā nolicis –, es tev norādīšu vietu, kurp tas var bēgt!<*u Kas sitis cilvēku, ka tas beigts, lai mirtin mirst!^)7 Ja šīs trīs lietas viņš tai nav devis, tad viņa var iet par velti, bez sudraba!g(I Ja viņš ņem sev citu sievu, tad lai viņš tai neatņem iztiku, drānas un klātgulēšanu.f'G Bet, ja savam dēlam viņš to nodomājis, tad lai viņš dod tai visu, ko meitām mēdz dot!&1Ja tā netīk savam kungam un tas nav viņu atzinis, lai viņu izpērk. Svešai tautai viņš nedrīkst to pārdot, jo tad viņai nodarītu pāri!P%Ja kāds pārdod savu meitu par verdzeni, lai viņa neaiziet kā vergi!2$_tad lai viņa kungs to ved Dieva priekšā, lai ved viņu pie durvīm vai durvju stenderes, lai viņa kungs caurdur tam ausi ar duramo un lai viņš tam kalpo uz mūžu!v#gBet, ja tas vergs uzstāj: “Es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, un neiešu brīvībā!” –")Ja viņa kungs ir devis tam sievu un tā ir dzemdējusi dēlus vai meitas, tad sieva un viņas bērni pieder kungam, bet viņš lai iet viens.p![Ja viņš ir atnācis viens, tad viens lai viņš aiziet, ja tam ir sieva, lai sieva iet viņam līdzi.w iKad tu pērc ebreju vergu, lai viņš vergo sešus gadus, bet septītajā lai viņš par velti iet brīvībā!- YŠie ir likumi, kurus tu viņiem dosi!T#Un nekāp uz manu altāri pa kāpnēm, ka pār to neatklājas tavs kailums!)Ja tu man taisīsi akmens altāri – necel to no tēstiem akmeņiem, jo, kad tavs kalts pār to būs gājis, tu būsi to padarījis nesvētu!CTaisi man altāri no zemes un upurē tur sadedzināmos upurus, savas avis un vēršus, – visās vietās, kur es esmu atgādinājis savu vārdu, es nākšu pie tevis un svētīšu tevi!Anetaisiet man sudraba un zelta dievus, netaisiet tos sev!saUn Kungs teica Mozum: “Tā saki Israēla dēliem: jūs redzējāt, ka es runāju ar jums no debesīm –U%Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās mākonim, kurā bija Dievs.'Mozus teica tautai: “Nebīstieties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, lai jūsu acis būtu pilnas viņa bijības, ka jūs negrēkotu!”|sUn viņi teica Mozum: “Runā tu ar mums, un mēs klausīsim, bet lai nerunā ar mums Dievs, ka mēs nemirstam!”-Un visa tauta redzēja pērkonus un uguņus, dzirdēja raga skaņu, un kalns bija dūmos – ļaudis nobijās, drebēja un nostājās iztālēm. Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!”1_Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!Nezodz!5Nepārkāp laulību!# Nenogalini!lS Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.2_ Jo sešās dienās Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tajā, bet septītajā dienā atpūtās. Tādēļ Kungs svētīja sabata dienu un darīja to svētu!P bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, – tad nedari nekādu darbu ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavi lopi, ne svešinieks, kas tavos vārtos.: q Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus,' KAtceries svētīt sabata dienu!r _Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!i Mbet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.? yNezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst,Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes.)OLai tev nav citu dievu bez manis!Y-“Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama!+ UUn Dievs runāja visus šos vārdus:8mUn Mozus nokāpa pie tautas un teica to viņiem."?Bet Kungs viņam teica: “Kāp lejā, un lai Ārons nāk kopā ar tevi, bet priesteri un tauta lai neraujas kāpt pie Kunga, ka viņš tos nesatriec!” Mozus teica Kungam: “Tauta nekāps Sīnaja kalnā, jo tu pats mūs brīdināji, sacīdams: norobežojiet kalnu un svētiet to!”X+Un arī priesteri, kas tuvojas Kungam, lai svētās, ka Kungs tos nesatriec!”tcKungs teica Mozum: “Kāp lejā, brīdini tautu, lai neraujas redzēt Kungu, ka nekrīt daudzi no viņiem!tcKungs nolaidās Sīnaja kalnā, kalna virsotnē, un Kungs pasauca Mozu uz kalna virsotni, un Mozus uzkāpa.^~7Raga skaņa dārdēja jo stipri! Mozus runāja, un Dievs viņam atbildēja pērkonā.}Viss Sīnaja kalns bija dūmos, jo Kungs bija nolaidies ugunī, no tās cēlās dūmi kā no lietuves, un viss kalns varen trīcēja.Z|/Mozus izveda tautu no nometnes pretī Dievam, un tauta nostājās kalna pakājē.*{OUn trešajā dienā, kad pienāca rīts, pār kalnu bija pērkoni, zibeņi, biezs mākonis un jo stipra raga skaņa – visa tauta, kas bija nometnē, trīcēja.^z7Un viņš teica tautai: “Esiet gatavi trešajai dienai, netuvojieties sievietei!”[y1Mozus nokāpa no kalna pie tautas, svētīja tautu, un tie mazgāja savas drānas./xY Roka to neskars, bet tas tiks nomētāts akmeņiem vai nošauts bultām – cilvēks vai lops, tam nedzīvot! Kad atskanēs rags, tad lai tie kāpj augšā kalnā!”(wK Noliec visapkārt robežas tautas priekšā un saki: sargieties, ka jūs nekāptu kalnā un neskartu tā pakāji; ikviens, kas pieskarsies kalnam, mirtin mirs!~vw Lai tie ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Kungs visas tautas acu priekšā nolaidīsies Sīnaja kalnā.pu[ Un Kungs teica Mozum: “Ej pie tautas un svētī tos šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drānas!Qt Un Kungs teica Mozum: “Redzi, es nākšu pie tevis biezā mākonī, lai tauta dzirdētu, kad es runāšu ar tevi, un lai tie tev ticētu mūžam!” Mozus pastāstīja Kungam, ko tauta bija teikusi.syUn visa tauta atbildēja: “Mēs darīsim visu, ko Kungs teicis!” Mozus atstāstīja Kungam, ko tauta bija teikusi.krQTad Mozus gāja, sasauca tautas vecajos un stāstīja tiem visu, ko Kungs viņam bija pavēlējis.fqGJūs man būsiet priesteru valsts un svēta tauta! – saki šos vārdus Israēla dēliem!”p/Un tagad – ja jūs man klausīt klausīsiet un turēsiet manu derību, tad no visām tautām jūs būsiet mans īpašums, jo mana ir visa zeme!qo]jūs redzējāt, ko es darīju ēģiptiešiem, ka es jūs nesu uz ērgļa spārniem un atvedu pie sevis!znoTad Mozus kāpa pie Dieva, un Kungs sauca uz viņu no kalna: “Tā saki Jēkaba namam, stāsti Israēla dēliem: mViņi devās ceļā no Refidīmas un nonāca Sīnaja tuksnesī, apmetās tuksnesī, un tur Israēls uzcēla nometni kalna pakājē.ul gTrešā mēneša pirmajā dienā pēc Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes viņi nonāca Sīnaja tuksnesī.Tk#Tad Mozus atlaida savu sievastēvu, un viņš devās atpakaļ uz savu zemi.j}Tie tiesāja tautu visu laiku – grūtākās lietas tie cēla priekšā Mozum, bet vieglākās lietas iztiesāja paši.;iqMozus izvēlējās labākos vīrus no visa Israēla un iecēla tos par vadītājiem tautai – tie bija virsnieki pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmit un pār desmit.OhMozus paklausīja savam sievastēvam un darīja visu, ko viņš teica. g Ja tu šādi rīkosies un Dievs tev ko pavēlēs, tad tu varēsi to izpildīt un arī visa tauta ies savās gaitās ar mieru!”NfLai viņi tiesā tautu visu laiku, lai ir tā – katru lielāku lietu lai viņi ceļ tev priekšā, bet katru mazāku lietu lai iztiesā paši. Tev būs vieglāk, ja viņi darīs to kopā ar tevi.Ye-Izraugies no tautas labākos vīrus, kuri bīstas Dieva, patiesīgus vīrus, kuri nīst mantrausību, un iecel viņus pār tautu – virsniekus pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmit un pār desmit!zdoAtgādini viņiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu ceļu, pa kuru tiem iet, un darbus, kas tiem darāmi.#cATagad uzklausi mani, es došu tev padomu, un Dievs būs ar tevi. Esi tu pats šai tautai priekšstāvis pie Dieva un liec tu viņu lietas Dieva priekšā!ubeTu ļoti nogursti – gan tu, gan tavi ļaudis, par smagu tev ir šī lieta, tu nevari darīt to viens pats!JaBet Mozus sievastēvs teica viņam: “Tā nav labi, kā tu dari! `Kad tiem ir kāda lieta, tie nāk pie manis, un es spriežu tiesu starp tiem un daru tiem zināmus Dieva likumus un bauslību!”e_EMozus teica savam sievastēvam: “Šie ļaudis ir nākuši pie manis, lai izjautātu Dievu!O^Un Mozus sievastēvs noskatījās, ko viņš darīja tautai, un teica: “Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kāpēc tu sēdi viens pats, bet visa tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?!”i]M No rīta Mozus sēdās tiesāt tautu, un tauta stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram.<\s Un Jetrus, Mozus sievastēvs, nesa Dievam sadedzināmo upuri un citus upurus, un Ārons un visi Israēla vecajie nāca, lai Dieva priekšā ēstu maizi kopā ar Mozus sievastēvu.}[u Tagad es zinu, ka Kungs ir lielāks par visiem citiem dieviem – tie tikai lielījās, bet viņš bija lielāks!”Z Un Jetrus teica: “Slavēts Kungs, kas jūs ir izglābis no ēģiptiešiem un faraona un tautu – no ēģiptiešu rokas!nYW Jetrus līksmoja par visu labo, ko Kungs bija darījis Israēlam – izglābis no ēģiptiešu rokas!ZX/Mozus pastāstīja savam sievastēvam visu, ko Kungs bija darījis faraonam un ēģiptiešiem Israēla dēļ – arī par visām grūtībām, kas pār tiem bija nākušas ceļā, un kā Kungs viņus izglābis."W?Tad Mozus izgāja pretī savam sievastēvam, klanījās un skūpstīja viņu, un viņi jautāja viens otram, vai labi klājas, un tad viņi gāja teltī.VUn viņš Mozum paziņoja: “Es, tavs sievastēvs Jetrus, nāku pie tevis kopā ar tavu sievu un abiem viņas dēliem!”UUn nāca Jetrus, Mozus sievastēvs, un viņa dēli un sieva pie Mozus uz tuksnesi, kur viņš bija apmeties pie Dieva kalna.uTebet otra vārds bija Elīezers, jo: mana tēva Dievs bija mans glābējs un izglāba mani no faraona zobena.Skā arī abus viņas dēlus, no kuriem vienam vārds bija Gēršoms, jo viņš bija teicis: es biju piedzīvotājs svešā zemē, –]R5Jetrus, Mozus sievastēvs, bija pieņēmis Mozus sievu Ciporu, ko tas bija atlaidis,.Q YJetrus, Midjāna priesteris, Mozus sievastēvs, padzirdēja visu, ko Dievs bija darījis Mozum un Israēlam, savai tautai, – ka Kungs izvedis Israēlu no Ēģiptes.fPGViņš teica: “Jo roka uz Kunga troņa! Karš Kungam ar Amālēku uz paaudžu paaudzēm!”UO%Tad Mozus uzcēla altāri un nosauca to vārdā “Kungs – mans karogs”.$NCUn Kungs teica Mozum: “Raksti šo visu grāmatā, lai paliek atmiņā, un stāsti Jozuam – izdzēst es izdzēsīšu Amālēka piemiņu zem debesīm!”@M} Un Jozua uzvarēja Amālēku un viņa ļaudis ar zobenu.YL- Kad Mozus rokas nogura, viņi paņēma akmeni un palika zem tām; viņš sēdēja uz tā, bet Ārons un Hūrs turēja viņa rokas no abām pusēm – un viņa rokas palika izstieptas, kamēr norietēja saule. K Un bija tā – kad Mozus turēja savu roku paceltu, tad Israēls uzvarēja, bet, kad viņš atpūtināja roku, uzvarēja Amālēks.|Js Jozua darīja, kā Mozus viņam teica, – cīnījās ar Amālēku. Bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna galā. I Un Mozus teica Jozuam: “Izraugies no mums vīrus un ej karot ar Amālēku! Rīt es nostāšos kalna galā ar Dieva nūju rokā!”=HwTad nāca Amālēks un karoja ar Israēlu Refidīmā.)GMTās vietas viņš nosauca par Masu un Merību, jo Israēla dēli bija strīdējušies un pārbaudījuši Kungu, sacīdami: “Vai Kungs ir ar mums vai nav?!”>FwRedzi, es nostāšos tavā priekšā uz klints Horebā – tad tu sit klinti, un no tās izplūdīs ūdens, un tauta varēs dzert!” Un Mozus tā darīja, Israēla vecajiem redzot.E1Un Kungs teica Mozum: “Izej tautas priekšā, ņem sev līdzi dažus Israēla vecajos un savu spieķi, ar ko tu siti Nīlu, ņem to rokā un ej!D}Un Mozus brēca uz Kungu, sacīdams: “Ko lai es daru šai tautai – vēl mazliet, un tie mani nomētās akmeņiem!”7CiTauta, slāpdama pēc ūdens, kurnēja pret Mozu un teica: “Kāpēc tu atvedi mūs no Ēģiptes – vai lai nogalētu mūs, mūsu dēlus un mūsu ganāmpulkus slāpēs?!”0B[Tauta strīdējās ar Mozu un sacīja: “Dod mums ūdeni, ko dzert!” Bet Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs strīdaties ar mani?! Kāpēc jūs pārbaudāt Kungu?!”A 'Viss Israēla dēlu pulks gāja pa Sīna tuksnesi, kā Kungs bija teicis. Tad viņi apstājās Refidīmā, un tautai nebija ūdens, ko dzert.,@U$Omers ir viena desmitā daļa ēfas. ?#Israēla dēli ēda mannu četrdesmit gadus, līdz nonāca apdzīvotā zemē, viņi ēda mannu, kamēr nonāca līdz Kanaāna zemei.a>="Kā Kungs Mozum pavēlēja, tā Ārons to novietoja liecības priekšā, lai saglabātu. =!Mozus teica Āronam: “Ņem krūku un ieber tajā pilnu omeru mannas, noliec to Kunga priekšā, lai saglabātu uz paaudzēm!”U<% Un Mozus teica: “Kungs ir pavēlējis šādi: pieberiet omeru ar to un saglabājiet uz jūsu paaudzēm, lai jūs redzētu to maizi, ar kuru es jūs ēdināju tuksnesī, kad izvedu no Ēģiptes zemes!”s;aUn Israēla nams nosauca to par mannu, tā bija balta kā koriandra sēkla un garšoja kā cepums ar medu!.:YUn tauta atpūtās septītajā dienā.:9oRedziet – Kungs jums devis sabatu! – tādēļ sestajā dienā viņš jums dod maizi divām dienām! Palieciet katrs, kur esat, septītajā dienā lai neviens nekur neiet!”e8EUn Kungs teica Mozum: “Cik ilgi jūs liegsieties turēt manas pavēles un manu bauslību?!c7AUn septītajā dienā notika tā – daži no ļaudīm aizgāja vākt, bet nekā neatrada!\63Sešas dienas to vāciet, bet septītajā dienā ir sabats – tad nekā nebūs!”s5aUn Mozus teica: “Ēdiet to šodien, jo šodien ir sabats Kungam, šodien jūs laukā neko neatradīsiet!i4MViņi to nolika līdz rītam, kā Mozus pavēlēja, un tas nesapuva, un tārpi tajā neiemetās.U3%Un viņš tiem teica: “Tā Kungs sacīja: Kungam rīt ir sabats, svētais sabats, – cepiet, kas jums jācep, un vāriet, kas jums jāvāra, un visu, kas jums atlicis, nolieciet un pataupiet rītam!”2#Un sestajā dienā notika tā – viņi savāca divtik maizes, divus omerus katram, un sanāca visi pulka vadoņi un pastāstīja to Mozum.n1WUn viņi vāca to katru rītu – cik katram vajadzēja ēšanai, jo, kad karsēja saule, tas izkusa. 0Bet viņi neklausīja Mozu, daži atstāja līdz rītam – un tas sapuva, un tajā iemetās tārpi. Tad Mozus noskaitās uz tiem.J/Un Mozus tiem teica: “Neviens lai to neatstāj līdz rītam!”9.mViņi izmērīja ar omeru – un tam, kam bija vairāk, nebija palicis pāri, bet tam, kam bija mazāk, nebija pietrūcis – viņi savāca tik, cik katram vajadzēja ēšanai.O-Israēla dēli tā darīja, viņi savāca dažs vairāk, dažs mazāk.,/Kungs jums ir pavēlējis tā: savāciet to, cik katram vajag ēšanai, pa omeram uz cilvēku, ņemiet pēc ļaužu skaita, kas jūsu teltīs!”2+_Israēla dēli to ieraudzīja un teica cits citam: “Kas tas ir?!” – jo viņi nezināja, kas tas ir. Un Mozus tiem teica: “Tā ir maize, to Kungs jums devis ēst!o*YNožuva rasas klājums, redzi, tuksnesī bija kaut kas plāns kā zvīņas, plāns kā sarma uz zemes!u)e Un vakarā atlidoja paipalas un noklāja visu nometni, bet no rīta visapkārt nometnei bija rasas klājums.D( “Esmu dzirdējis Israēla dēlu kurnēšanu. Saki tiem: pret vakaru jūs ēdīsiet gaļu un pret rītu jūs būsiet sāti ar maizi, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs!”'7 Un Kungs teica Mozum:& Un, kad Ārons runāja ar visu Israēla dēlu sapulci, viņi palūkojās tuksnesī, un redzi – mākonī parādījās Kunga godība! %  Un Mozus teica Āronam: “Saki visai Israēla dēlu sapulcei: tuvojieties Kungam, jo viņš jūsu kurnēšanu ir dzirdējis!”m$UUn Mozus teica: “Tā! Vakarā Kungs dos jums ēst gaļu un no rīta maizi līdz sātam, tādēļ ka Kungs ir dzirdējis jūsu kurnēšanu pret viņu. Jo kas gan mēs esam? Ne pret mums jūs esat kurnējuši, bet pret Kungu!”#No rīta jūs redzēsiet Kunga godību, viņš dzirdējis jūsu kurnēšanu pret Kungu, bet kas mēs esam, ka jūs kurnat pret mums!?”"yUn Mozus un Ārons teica visiem Israēla dēliem: “Vakarā jūs zināsiet, ka Kungs jūs izvedis no Ēģiptes zemes!!yBet sestajā dienā lai viņi gatavo, ko atnesuši, un tā būs divkārt vairāk par to, ko tie vākuši ik dienas!”k QUn Kungs teica Mozum: “Redzi, es likšu, lai jums krīt maize no debesīm – tauta varēs iet un salasīt ik dienas vajadzīgo! Tas tādēļ, lai es viņus varētu pārbaudīt, vai viņi dzīvo pēc manas bauslības vai ne!vgIsraēla dēli viņiem teica: “Kaut mēs būtu miruši Ēģiptes zemē no Kunga rokas – kad sēdējām pie gaļas podiem, kad ēdām maizi līdz sātam, – jo tu mūs izvedi šai tuksnesī, lai visu mūsu pulku nomērdētu badā!”MUn viss Israēla dēlu pulks tuksnesī kurnēja pret Mozu un Āronu.T %Tad viņi devās projām no Ēlīmas; viss Israēla dēlu pulks nonāca Sīna tuksnesī, kas ir starp Ēlīmu un Sīnaju; tas bija otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc iziešanas no Ēģiptes zemes.yUn viņi nonāca Ēlīmā – tur bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, tur viņi apmetās pie ūdens. un sacīja: “Ja klausīsiet Kunga, sava Dieva, balsij un darīsiet to, kas taisns viņa acīs, klausīsiet viņa pavēlēm un turēsiet viņa likumus, tad visas sērgas, ko es uzliku ēģiptiešiem, es jums neuzlikšu, jo es esmu Kungs, jūsu ārsts!”BUn viņš brēca uz Kungu, un Kungs viņam parādīja kādu koku – viņš iemeta to ūdenī, un ūdens kļuva salds. Tur viņš tiem deva likumus un tiesu, tur viņš tos pārbaudījaKUn tauta kurnēja pret Mozu, sacīdama: “Ko lai mēs dzeram?!”xkTad viņi nonāca Mārā, bet nevarēja dzert Māras ūdeni, jo tas bija rūgts – tādēļ to nosauca: Māra.Mozus vadīja Israēlu no Niedru jūras, un viņi izgāja Šūras tuksnesī. Trīs dienas viņi gāja pa tuksnesi un neatrada ūdeni.ymUn Mirjāma tām teica: “Dziediet Kungam, jo viņš augstin augsts, ir zirgus, ir jātniekus iemeta jūrā!”yTad praviete Mirjāma, Ārona māsa, ņēma rokā bungas, un visas sievietes devās tai pakaļ bungodamas un diedamas.$CKad faraona zirgi, rati un jātnieki nonāca jūrā, Kungs lika, lai pār tiem nāk jūras ūdeņi, bet Israēla dēli izgāja caur jūru pa sausu zemi.”(MKungs lai valda mūžam un vēl! Tu atvedi to un iedēstīji sava mantojuma kalnā! Savu mītni tu, Kungs, taisīji, mana Kunga svētvietu tavas rokas iedibināja!1]Tiem uzkritušas briesmas un šaušalas no tava lielā elkoņa! Tie klusēs kā akmens, līdz paies garām tava tauta, Kungs, līdz paies garām tauta, kuru tu izpirki! Tad satrūkās Edoma virsnieki pār tūkstošiem, Moāba vadoņi – sagrāba viņus trīsas, pašķīda visi Kanaāna iemītnieki!QDzirdēja tautas – nodrebēja, sāpes sakampa Filistijas iemītniekus!tc Tu savā žēlastībā vadīji tautu, ko izpirki, ar savu spēku to vedināji uz sava svētuma mājokļiem! [~~W}}_||J{{.zz^zyyyyxxrx2www?vvbuueuttbt(sstrrKqq*ppwpooMnnlnmll,kkjj9iiihhhGgg>ff;ee[dd`ccbbXb aaZa`Q___E_^]]] \\/[[LZZ0YYaXXXWWFVVMUUUTT4SSRR,QQCPP OONMMLL K&JJQJII>D==0<<(;::f99b877q66r655H54433[22a111N00\//#.G-,,z++:*y))6((@''K&&%$$$G#""O!!!2 C7SB&wU/ G e_|?*`? { 4  0 U K:f b[ ' Un no rīta tie cēlās agri, upurēja sadedzināmos upurus un pienesa miera upurus, un tauta sēdās ēst, un viņi dzēra un ņēmās diet.j O Ārons, to redzēdams, uzcēla tā priekšā altāri, un Ārons sauca: “Rīt Kungam svētki!”$ C Viņš tos savāca, izveidoja ar cirtni un darināja izlietu teļu. Tad viņi teica: “Šis ir tavs dievs, Israēl, tas tevi izveda no Ēģiptes zemes!”Y - Tad visa tauta izņēma zelta riņķus, kas tiem bija ausīs, un atnesa Āronam.| s Ārons tiem teica: “Izņemiet zelta riņķus, kas ausīs jūsu sievām, dēliem un meitām, un nesiet tos man!”z q Tauta redzēja, ka Mozus vilcinās kāpt lejā no kalna, sapulcējās ap Āronu un teica: “Celies, taisi mums dievus, kas ies mums pa priekšu, jo Mozus, tas vīrs, kurš mūs izveda no Ēģiptes, – mēs nezinām, kas ar viņu noticis!”#AUn viņš iedeva Mozum – kad bija beidzis ar viņu runāt Sīnaja kalnā – divas liecības plāksnes, akmens plāksnes, aprakstītas ar Dieva pirkstu!,STā ir zīme starp mani un Israēla dēliem uz mūžu, jo sešās dienās Kungs darināja debesis un zemi, bet septītajā dienā viņš mitējās un atpūtās.”Z/Lai Israēla dēli ievēro sabatu, lai tur to uz paaudzēm kā mūžīgu derību!0[Sešas dienas lai dara darbus, bet septītajā dienā ir sabats, kad jāatpūšas, – tas ir svēts Kungam! Katrs, kas dara kādu darbu sabatā, – lai mirtin mirst!9mIevērojiet sabatu, jo tas jums ir svēts, katrs, kas to apgānīs, – lai mirtin mirst! Katrs, kas sabatā dara kādu darbu, tā dvēsele lai tiek nošķirta no viņa tautas!,S “Saki Israēla dēliem: tiešām, ievērojiet manu sabatu, jo tā ir zīme starp mani un jums uz paaudzēm, lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs, kas jūs svētī!; Un Kungs sacīja Mozum:xk un svaidāmo eļļu, un kvēpināmās smaržzāles svētvietai – tie uztaisīs visu, ko es tev pavēlēju!”} un smalki austas drānas, un svētās drānas priesterim Āronam, un viņa dēlu drānas, lai tie kalpotu kā priesteri,S~! un altāri sadedzināmajam upurim un visus tā rīkus, un katlu ar pamatu,m}Uun galdu un tā rīkus, un gaismekli no tīra zelta un visus tā rīkus, un altāri, kur kvēpināt,b|?Saiešanas telti un liecības šķirstu, un pārsegu, kas pār to, un visus telts rīkus,K{Un, redzi, es esmu devis viņam palīgā Āholīābu, Ahīsāmāha dēlu, no Dāna cilts. Ikvienam sirdsgudrajam es esmu devis gudrību sirdī – tie uztaisīs visu, ko es tev esmu pavēlējis:]z5apstrādāt akmeni un likt to ietvarā, un apstrādāt koku, un veikt jebkuru amatu!Dyizgudrot lietas un darināt tās zeltā, sudrabā un varā,hxKun es piepildīju viņu ar Dieva Garu, ar gudrību un saprātu, ar atziņu un visādām mākāmVw'“Redzi, es izvēlējos Becalēlu, Ūrī dēlu, Hūra dēlu no Jūdas cilts,v ;Un Kungs sacīja Mozum:`u;&Ikviens, kas tādu taisīs, lai smaržotos, – lai tiek nošķirts no savas tautas!”dtC%Netaisiet sev šāda sajaukuma kvēpināmās smaržzāles, tas lai jums ir svētums Kungam!s!$Saberz to smalki un daļu no tā novieto liecības priekšā Saiešanas teltī – tur es tev atklāšos, tā jums būs svētumu svētums!{rq#Taisi no tā kvēpināmās smaržzāles, sajauc to, kā mēdz jaukt smaržu jaucējs, – sālītu, tīru, svētu!:qo"Un Kungs teica Mozum: “Ņem smaržvielas – lāsojošus sveķus, smaržīgus gliemežvākus, smaržainus Sīrijas sveķus un tīru vīraku – viss lai ir vienādās daļās.|ps!Ikviens, kas sajauks tādu smaržu kā šo un kas lies to pār svešinieku, lai tiek nošķirts no savas tautas!”o  Lai tā netiek lieta pār cilvēka miesu, un tu nedrīksti jaukt tādu eļļu kā šo – svēta tā ir, svēta tā būs jums!Un%Saki Israēla dēliem: šī man būs svētā svaidāmā eļļa uz paaudzēm!LmSvaidi un svētī Āronu un viņa dēlus, lai tie ir priesteri man.]l5Svētī tos, lai tie ir svētumu svētums, katrs, kas tiem pieskarsies, taps svēts!Tk#un sadedzināmā upura altāri un visus tā rīkus, un katlu un tā pamatu.[j1un galdu un visus tā rīkus, gaismekli un tā rīkus, un kvēpināšanas altāri,@i}Un svaidi ar to Saiešanas telti un liecības šķirstu,h)Pagatavo no tā visa svēto svaidāmo eļļu, smaržu maisījumu, tādu, kā smaržu jaucēji taisa, – lai tā ir svētā svaidāmā eļļa.hgKun pieci simti šekeļu kanēļa, par mēru ņemot svētvietas šekeli, un krūku olīveļļas.Jf“Ņem labākās smaržvielas – pieci simti šekeļu plūstošu mirru, smaržu kanēļa uz pusi mazāk – divi simti piecdesmit šekeļu un divi simti piecdesmit šekeļu smaržīgu kalmju,e;Un Kungs sacīja Mozum:dLai viņi mazgā rokas un kājas, ka viņi nemirst, – tas viņiem ir mūžīgs likums, viņam un viņa pēcnācējiem uz paaudzēm.”2c_Ejot uz Saiešanas telti, lai viņi mazgājas ūdenī, ka viņi nemirst, – arī tad, kad viņi tuvosies altārim, lai kalpotu, lai kvēpinātu Kungam dedzināmo upuri.?b{Lai Ārons un viņa dēli tajā mazgā rokas un kājas.a{“Taisi vara katlu ar vara pamatni, kur mazgāties, noliec to starp Saiešanas telti un altāri un ielej tajā ūdeni.`;Un Kungs sacīja Mozum:H_ Ņem šķīstīšanās sudrabu no Israēla dēliem un dod to kalpošanai Saiešanas teltī – tas būs Israēla dēliem par piemiņu Kunga priekšā, par šķīstīšanu jūsu dvēselēm!”^!Bagātais lai nedod vairāk un nabags lai nedod mazāk par pusšekeli – tāds ziedojums jādod Kungam, lai šķīstītu jūsu dvēseles.b]?Katrs, kas tiks skaitīts, no divdesmit gadu vecuma un vairāk, lai dod Kungam ziedojumu.\' Šo lai dod katrs, kas tiks skaitīts, – pusšekeli no svētvietas šekeļa, kurā ir divdesmit geras, – pusšekeli par ziedojumu Kungam.@[{ “Kad tu pievērsīsies Israēla dēliem un ziedojumu skaitīsi – tad lai katrs dod Kungam par sevi izpirkumu, kad tie tiks skaitīti, lai tos nepiemeklē sērga, kad tos skaitīs.Z; Un Kungs sacīja Mozum:+YQ Lai Ārons šķīsta tā ragus vienreiz gadā – reizi gadā lai to šķīsta ar grēka upura asinīm uz jūsu paaudzēm – tas ir svētumu svētums tam Kungam!X Neupurē uz tā svešas kvēpināmās smaržzāles, ne sadedzināmo upuri, ne labības dāvanu un lejamo upuri nelej pār to!WLai Ārons tās kvēpina, kad viņš mijkrēslī aizdedz eļļas lukturīšus – mūžīgu kvēpināmo Kunga priekšā uz paaudzēm.VLai Ārons ik rītu kvēpina uz tā kvēpināmās smaržzāles – lai viņš tās kvēpina ik rītu, kad sakārto gaismekli.UNovieto to pirms priekškara, kas pār liecības šķirstu, priekšā pārsegam, kas pār liecību, kur es tev atklāšos.KTDarini nesamās kārtis no akācijkoka un pārklāj tās ar zeltu.SDarini tā apmalei apakšā divus zelta riņķus – abās malās, abos sānos, lai tie ir turekļi nesamajām kārtīm, aiz kā to nest.}RuPārklāj to ar tīru zeltu – tā augšu un malas visapkārt, un tā ragus, un darini tam visapkārt zelta apmali.Q Lai tas ir elkoni garš, elkoni plats, četrstūrains, lai tā augstums ir divi elkoņi, no viena gabala ar to lai ir tā ragi.QP Darini altāri, kur kvēpināt kvēpināmo, – darini to no akācijkoka.O).Un viņi zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs, kas viņus izvedis no Ēģiptes zemes, lai es mājotu viņu vidū. Es esmu Kungs, viņu Dievs!LN-Es mājošu starp Israēla dēliem – es būšu viņiem par Dievu!pM[,Es svētīšu Saiešanas telti un altāri, un Āronu un viņa dēlus es svētīšu sev par priesteriem!XL++Tur es atklāšos Israēla dēliem, un tā vieta tiks svētīta manā godībā.!K=*Saiešanas telts durvīs lai ir mūžīgs sadedzināmais upuris uz jūsu paaudzēm – Kunga priekšā, kur es jums atklāšos, lai tur runātu ar tevi..JW)Otru jēru upurē starp mijkrēsli un tumsu tāpat kā rīta labības dāvanu, tāds pats lai ir tā lejamais upuris – tīkama smarža, dedzināmais upuris Kungam.I5(Un vēl desmito daļu mēra miltu, sajauktu ar ceturtdaļu hīna spiestas eļļas, un lejamo upuri, ceturtdaļu hīna vīna – tas pirmajam jēram.RH'Vienu jēru upurē no rīta, otru jēru upurē starp mijkrēsli un tumsu.[G1&Redzi, kas tev jāupurē uz altāra – divi jēri, gadu veci, ik dienu, vienmēr. F%Septiņas dienas šķīstī altāri un svētī to, un altāris būs svētumu svētums – svētīts katrs, kas pieskarsies altārim! E$Katru dienu par grēkiem upurē vērsi, lai šķīstītos, un šķīstī altāri ar upuri par grēkiem, un svaidi to, lai svētītu.{Dq#Dari Āronam un viņa dēliem visu tieši tā, kā es pavēlēju – septiņas dienas lai ilgst amatā iecelšana.-CU"Ja no priesteru iecelšanas upura gaļas un maizes kaut kas paliek pāri līdz rītam, tad pārpalikumu sadedzini ugunī – tas lai netiek ēsts, jo tas ir svēts!B!lai viņi ēd to, ar ko viņi tika šķīstīti, ieceļot amatā, lai tiktu iesvētīti. Bet svešinieks lai to neēd, jo tas ir svēts!]A5 Saiešanas telts durvīs Ārons un viņa dēli lai ēd aunu un to maizi, kas grozā,S@!Ņem priesteru iecelšanas upura aunu un vāri tā gaļu svētajā vietā.?3Priesteris, kas nāks viņa vietā no viņa dēliem, lai tās valkā septiņas dienas, kad tas dosies uz Saiešanas telti, lai kalpotu svētvietā.>ySvētās drānas, kas Āronam, lai pieder viņa dēliem pēc viņa, lai viņi tajās tiek svaidīti un iecelti amatā.==uTas lai Āronam un viņa dēliem ir par mūžīgu daļu no Israēla dēliem – jo tas ir upuris. Šis upuris tiem būs no Israēla dēlu miera upuriem, kas ir viņu upuris Kungam.=<uUn svētī līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku, kas tika šūpots un kas tika ņemts no priesteru iecelšanas upura auna, no tā, kas Āronam un viņa dēliem.;/Un ņem krūts gabalu no priesteru iecelšanas upura auna, kas Āronam, un šūpo to Kunga priekšā kā līgojamo upuri – tā būs tava daļa.:7Tad ņem to no viņu rokām un kvēpini uz altāra kā sadedzināmo upuri, kā tīkamu smaržu Kunga priekšā – tas ir dedzināmais upuris Kungam!y9mLiec to visu Ārona plaukstās un viņa dēlu plaukstās un liec to šūpot Kunga priekšā kā līgojamo upuri.8Un no neraudzētās maizes groza, kas Kunga priekšā, ņem vienu klaipu maizes, vienu maizes plāceni ar eļļu un vienu plāno cepumu.87kŅem auna taukus, taukasti un tos taukus, kas klāj iekšas, aknu daivu un abas nieres, tos taukus, kas pie tām, un labo plecu – jo tas ir priesteru iecelšanas upura auns.X6+Ņem tās asinis, kas uz altāra, un svaidāmo eļļu un slaki pār Āronu un viņa drānām un pār viņa dēliem un viņu drānām – lai ir svēts viņš un viņa drānas un viņa dēli un viņu drānas!X5+Nokauj aunu, ņem tā asinis un apzied labo auss ļipiņu Āronam un arī viņa dēlu auss ļipiņas, arī labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi – pārējās asinis slaki pār altāri visapkārt!Z4/Un ņem otru aunu, un lai Ārons un viņa dēli liek savas rokas aunam uz galvas.3Izkvēpini uz altāra visu aunu – tas ir sadedzināmais upuris Kungam, tīkama smarža, tas ir dedzināmais upuris Kungam!f2GAunu sacērt gabalos, nomazgā tā iekšas un kājas un uzliec virsū tā gabaliem un galvai.L1Nokauj aunu, ņem tā asinis un slaki tās pār altāri visapkārt.X0+Ņem vienu aunu, un lai Ārons un viņa dēli liek savas rokas aunam uz galvas.f/GSadedzini ugunī ārpus nometnes vērša gaļu, ādu un mēslus – tas ir upuris par grēku.. Ņem visu to treknumu, kas klāj iekšas, un aknu daivu, un abas nieres, un taukus, kas pie tām, un kvēpini uz altāra.q-] Ņem vērša asinis un apzied ar pirkstu altāra ragus, bet pārējās asinis izlej pār altāra pamatu.D, Nokauj vērsi Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm.o+Y Ved vērsi Saiešanas telts priekšā, un lai Ārons un viņa dēli uzliek savas rokas vērša galvai..*W Un sajoz viņus ar jostām, Āronu un viņa dēlus, un uzliec tiem turbānus – lai priesterība viņiem ir par mūžīgu likumu! Cel Āronu un viņa dēlus amatā!7)kPieved viņa dēlus un ietērp viņus svārkos.E(Ņem svaidāmo eļļu, lej viņam uz galvas un svaidi viņu.G' Liec viņam galvā turbānu, un uz turbāna liec svēto kroni.z&oŅem drānas un ietērp Āronu svārkos un virssvārkos, liec tam krūšu uzliktni un sajoz viņu ar efoda jostu.`%;un Āronu ar viņa dēliem pie Saiešanas telts durvīm un mazgā tur viņus ar ūdeni.I$ Saliec tos grozā un nes tos grozā, un ved vērsi un abus aunus/#YUn neraudzētu maizi, neraudzētus plāceņus, iejautus eļļā, un plānus, neraudzētus cepumus, apziestus ar eļļu, – tos tu gatavo no smalkiem kviešu miltiem." Šādi tev jādara, lai viņus iesvētītu man par priesteriem. Ņem vienu jaunu vērsi un divus aunus bez kādas vainas.z!o+Lai Āronam un viņa dēliem tās ir uzvilktas, kad viņi dodas uz Saiešanas telti vai kad tuvojas altārim, lai kalpotu svētvietā – lai tie būtu bez vainas un nemirtu! Tas ir mūžīgs likums viņam un viņa pēcnācējiem pēc viņa!k Q*Un darini tiem linu īsbikses, lai apklātu kailo miesu, – tās lai ir no gurniem līdz ceļiem.#)Ģērb tajos savu brāli Āronu un viņa dēlus, iesvaidi viņus un iecel tos amatā, un svētī viņus, lai viņi top man par priesteriem.iM(Arī Ārona dēliem darini svārkus, darini tiem jostas un turbānus, taisi godam un greznībai!{'Un noaud vieglbalta lina svārkus, un darini vieglbalta lina turbānu, un darini jostu – izšūdinātus darinājumus.]5&Lai tā atrodas uz Ārona pieres, lai Ārons to nes pie visiem upuriem, kurus Israēla dēli svētīs, pie visām viņu svētajām dāvanām, lai tas vienmēr ir pār viņa pieri – lai tie būtu tīkami Kungam.Z/%Piestiprini to ar purpurzilu auklu uz turbāna – lai tā ir turbāna priekšā.Z/$Un darini tīra zelta galvas rotu un iegreb zīmoga grebumu: “Svēts Kungam!”'I#Tie Āronam lai ir viņa kalpošanai, to skaņa lai ir dzirdama, kad viņš dodas uz svētvietu Kunga priekšā un no turienes atpakaļ – ka viņš nemirst!ym"Zelta zvārgulis un granātābols – zelta zvārgulis un granātābols lai ir uz virssvārku malām visapkārt!#!Malās tiem darini granātābolus – purpurzilus, purpura un sarkana auduma – visapkārt to malām un zelta zvārguļus visapkārt tiem!}u Vidū tiem lai ir atvērums galvai, atvērumam visapkārt lai ir austa mala kā kakla izgriezumam, lai tie neplīst.=wUn darini efoda virssvārkus – visus no purpurzila.FUn liec krūšu uzliktnī urīmu un tumīmu – tie lai ir virs Ārona sirds, kad viņš dosies Kunga priekšā, lai Ārons nes Israēla dēlu tiesu uz savas sirds Kunga priekšā vienmēr..WLai Ārons nes Israēla dēlu vārdus uz tiesas krūšu uzliktņa virs savas sirds, kad viņš dodas uz svētvietu. Tie lai ir par piemiņu Kunga priekšā vienmēr!DLai viņi sien krūšu uzliktni aiz gredzeniem pie efoda gredzeniem ar purpurzilu auklu, lai tas atrastos virsū ar izdomu darinātajam efodam un lai krūšu uzliktnis nenoslīd no efoda. Un darini divus zelta gredzenus un piestiprini tos priekšpusē zem abiem efoda uzplečiem blakus savienojumam virs efoda jostas.{qUn darini divus zelta gredzenus un pieliec tos abos galos krūšu uzliktnim tajā malā, kas iekšpusē zem efoda.W)Abus vijumu galus pieliec ietvariem un priekšpusē pievieno efoda uzplečiem.FIeliec abus zelta vijumus gredzenos krūšu uzliktņa malās.i MDarini krūšu uzliktnim divus zelta gredzenus, pieliec abus gredzenus krūšu uzliktnim malās.q ]Un darini krūšu uzliktnim savītas ķēdes no tīra zelta – savītas kā virvju vijēja darinājums. 7Šie akmeņi lai ir pēc divpadsmit Israēla dēlu vārdiem, kā to vārdi iegrebti zīmogā – uz katra lai ir viens no divpadsmit cilšu vārdiem.o YUn ceturtajā rindā – hrizolīts, onikss un berils. Tie savā izkārtojumā lai ir ietverti zeltā.; sUn trešajā rindā – opāls, ahāts un ametists.<uUn otrajā rindā – granāts, safīrs un nefrīts.vgPārklāj to ar dārgakmeņiem četrās rindās. Rindā lai ir rubīns, topāzs un smaragds – pirmā rinda.U%Lai tas ir četrstūrains, divkārt salikts, sprīdi garš un sprīdi plats.1]Un darini krūšu uzliktni tiesai, ar izdomu darinātu, tāpat kā efodu darini to no zelta, purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma – tādu to darini!zoun divas ķēdes no tīra zelta, savītas kā virvju vijēja darinājums, un virvjveida ķēdes pieliec ietvaram.9 Un taisi zelta ietvaru3a Abus šos akmeņus liec uz efoda uzplečiem – tie lai ir Israēla dēlu piemiņas akmeņi, un Ārons uz abiem pleciem nesīs viņu vārdus Kunga priekšā par piemiņu. Kā rotkalis, kas grebj zīmogus, tā tu abos akmeņos iegreb Israēla dēlu vārdus un visapkārt tiem taisi zelta ietvaru.mU sešus vārdus uz viena akmens un otrus sešus vārdus uz otra akmens – viņu dzimšanas secībā.F Ņem divus oniksus un iegreb tajos Israēla dēlu vārdus –~ Un pār to lai ir josta, ar izdomu darināta, tāpat kā tas – zelta, purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma.=}wAbās malās lai tam ir piestiprināti divi uzpleči.w|iLai viņi darina efodu – zelta, purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma, ar izdomu darinātu.X{+Lai viņi ņem zeltu un purpurzilu, purpuru, sarkanu un vieglbalta lina audumu.czAŠīs ir drānas, kas tiem jātaisa: krūšu uzliktnis, efods, virssvārki, austi svārki, turbāns un josta – lai viņi darina tavam brālim Āronam un viņa dēliem svētas drānas, ka viņš top man par priesteri.6ygUn runā ar visiem sirdsgudrajiem, kurus es esmu piepildījis ar gudrības garu, lai viņi darina Āronam drānas, lai viņš ir svētīts, lai viņš top man par priesteri.JxDarini savam brālim Āronam svētās drānas godam un greznumam!$w EIzraugies no Israēla dēliem savu brāli Āronu un viņa dēlus – lai Ārons un Ārona dēli Nādābs, Abīhū, Elāzārs un Ītāmārs ir man priesteri.[v1Lai Ārons un viņa dēli to novieto Saiešanas teltī, ārpus priekškara, kas pār liecību, – lai tas ir Kunga priekšā no vakara līdz rītam. Tas Israēla dēliem ir mūžīgs likums uz viņu paaudzēm!zuoUn pavēli Israēla dēliem, lai tie tev dod tīrspiestu olīveļļu gaismeklim – iededz pastāvīgu gaismekli!etEVisi Mājokļa rīki jebkādam lietojumam, visi mietiņi un pagalma mietiņi lai ir no vara. s Pagalma garums lai ir simts elkoņu, platums – piecdesmit un augstums – pieci elkoņi, no vieglbalta lina un pamati no vara.sraVisi pagalma stabi lai tiek sastiprināti ar sudrabu, to āķi lai ir no sudraba un to pamati – no vara.Viena aizkara garums – divdesmit astoņi elkoņi, un viena aizkara platums – četri elkoņi. Visi aizkari lai ir viena mēra!= Mājoklim darini desmit aizkarus – vieglbalta lina, purpurzila, purpura un sarkana auduma. Taisi tiem ķerubus, ar izdomu darinātus.A<(Raugi, darini tieši tā, kā tev tika parādīts kalnā!I; 'Lai visi šie rīki tiek darināti no viena talanta tīra zelta!>:y&Un knaibles un ogļu pannas – lai ir no tīra zelta!a9=%Un darini tam septiņus eļļas lukturīšus un ieliec lukturīšus, lai tie dod gaismu.b8?$Rotājumi un žuburi lai ir no viena gabala, tie visi lai ir no viena tīra zelta kaluma!T7##Zem žuburu pāra lai ir viengabala rotājums un viengabala rotājums zem otra žuburu pāra, un viengabala rotājums zem nākamā žuburu pāra – tā visiem sešiem žuburiem, kas iziet no gaismekļa.O6"Gaismeklim lai ir četri mandeļveida kausi ar rotājumiem un ziediem.B5!Uz viena žubura lai ir trīs mandeļveida kausi, rotājumi un ziedi, un trīs mandeļveida kausi lai ir uz otra žubura, rotājumi un ziedi – tā visiem sešiem gaismekļa žuburiem.4 Seši žuburi lai iziet no tā uz abām pusēm – trīs gaismekļa žuburi no vienas puses un trīs gaismekļa žuburi no otras puses.3Darini arī gaismekli no tīra zelta, lai gaismeklis ir kalts, balsts, žuburi, kausi, rotājumi un ziedi – lai tie ir no viena gabala!M2Uz galda noliec upurmaizes – lai tās vienmēr ir manā priekšā!v1gDarini tam paplātes, kausus, krūkas un upurtraukus, kur liet lejamos upurus, – darini tos no tīra zelta!e0EDarini akācijkoka nesamās kārtis un pārklāj tās ar zeltu, lai aiz tām var nest galdu.\/3Riņķi lai ir pie līstes kā turekļi nesamajām kārtīm, aiz kurām nest galdu.a.=Darini tam četrus zelta riņķus un liec tos četros stūros, pie tā četrām kājām.d-CVisapkārt tam darini līsti plaukstas platumā, un visapkārt līstei darini zelta apmali.K,Pārklāj to ar tīru zeltu un visapkārt tam darini zelta apmali.b+?Darini akācijkoka galdu – divus elkoņus garu, elkoni platu un pusotra elkoņa augstu.F*Tur es tev atklāšos, un es runāšu ar tevi no pārsega augšas, starp abiem ķerubiem, kas pār liecības šķirstu, – tur es teikšu visu, ko tev priekš Israēla dēliem pavēlēšu!T)#Uzliec pārsegu šķirstam, un šķirstā ieliec liecību, ko es tev došu..(WLai ir tā – ķerubi no augšas lai izpleš savus spārnus un ar spārniem noēno pārsegu, to sejas lai ir viena pret otru – ķerubu sejas lai ir pret pārsegu.t'cDarini vienu ķerubu vienā galā un otru ķerubu otrā galā pārsegam – darini tam ķerubus abos galos!R&Darini tam divus ķerubus, no kalta zelta darini tos abos pārsega galos.\%3Darini tam tīra zelta pārsegu – divarpus elkoņus garu un pusotru elkoni platu.7$kUn šķirstā ieliec liecību, ko es tev došu.T##Nesamās kārtis lai vienmēr paliek šķirsta riņķos, neņem tās ārā!["1Ieliec nesamās kārtis riņķos šķirsta malās, lai ar tām var nest šķirstu.K! Darini nesamās kārtis no akācijkoka un pārklāj tās ar zeltu.  Lai izlej tam četrus zelta riņķus un pieliek tā četriem stūriem – divus riņķus vienā pusē un divus riņķus otrā pusē.iM Lai to pārklāj ar tīru zeltu no iekšpuses un ārpuses un visapkārt tam darina zelta apmali.}u Lai viņi darina šķirstu no akācijkoka – divarpus elkoņus garu, pusotru elkoni platu un pusotru elkoni augstu.Z/ Dariet visu tā, kā es tev norādu par Mājokļa celšanu un visiem tā rīkiem!KLai viņi taisa man svētnīcu, kur es varētu mājot viņu vidū.Doniksus un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu uzliktnim![1eļļu gaismeklim, smaržas svaidāmajai eļļai un kvēpināmajām smaržzālēm,=wsarkanas aunu ādas, ģērētas ādas un akācijkoku,Qpurpurzilu, purpura un sarkanu audumu un vieglbaltu linu, un kazu vilnu,JIevāciet no viņiem šādu ziedojumu – zeltu, sudrabu un varu,cA“Saki Israēla dēliem, lai ikviens, kam dāsna sirds, ziedo man. Vāciet man ziedojumu! ;Un Kungs sacīja Mozum:q]Un Mozus iegāja mākonī un uzkāpa kalnā. Mozus bija kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.MKunga godība Israēla dēliem likās kā rijoša uguns kalna galā.Kunga godība iemājoja Sīnaja kalnā, mākonis to klāja sešas dienas, un septītajā dienā viņš sauca uz Mozu no mākoņa vidus.9oMozus uzkāpa kalnā, un kalnu apklāja mākonis.FBet vecajiem viņš teica: “Palieciet šeit mūsu vietā, kamēr mēs pie jums atgriezīsimies, un, redzi, pie jums paliek Ārons un Hūrs. Kam ir kāda lieta, tas lai iet pie viņiem.”O Un cēlās Mozus un Jozua, viņa kalps, un Mozus uzkāpa Dieva kalnā./Y Un Kungs teica Mozum: “Kāp pie manis kalnā un paliec te, un es došu tev akmens plāksnes – bauslību un pavēles, ko es esmu rakstījis tiem par pamācību!”_ 9 Viņš roku necēla pret Israēla dēlu vadoņiem! Tie skatīja Dievu, ēda un dzēra!  Un viņi ieraudzīja Israēla Dievu – zem viņa kājām bija kā safīra ķieģeļu klājums, kā pašas debesis savā šķīstumā!b ? Tad Mozus un Ārons, Nādābs un Abīhū, un septiņdesmit Israēla vecajie kāpa kalnā. /Tad Mozus ņēma asinis, slacīja pār tautu un teica: “Redzi, šīs ir derības asinis, ko Kungs ar jums slēdzis par visām šīm lietām!” 3Tad viņš paņēma derības grāmatu, lasīja to, tautai dzirdot, un viņi teica: “Mēs darīsim visu, ko runājis Kungs, un mēs klausīsim!”hKMozus ņēma pusi no asinīm un salēja bļodās, bet pusi asiņu viņš slacīja pār altāri. ~~\}||?{6zz1yyryxiww[vv=uu:tssGrrq|qpoonn%mm/lRlkEjj'ihhgggfeeOedcc>bbPaa(`__u^^]\[[RZZpYY9XXnWWVOUU_U T^SSxRR4Q|PPOONN;MMLLuKKKgKJJ`JIIeIHjGGGIFFuEDDOCC>=W<j y'No purpurzila, purpura un sarkana auduma viņi darināja smalki austas drānas kalpošanai svētvietā, un viņi darināja svētās drānas Āronam, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.i &un pagalma pamatus visapkārt, un pagalma vārtu pamatus, un visus Mājokļa mietiņus, un visus pagalma mietiņus visapkārt.}hu&No tā viņš darināja pamatus Saiešanas telts durvīm, vara altāri un vara režģi tai, un visus altāra rīkus,]g5&Un tika ziedoti septiņdesmit talanti un divi tūkstoši četri simti šekeļu vara.f&Un no tūkstoš septiņi simti piecdesmit septiņiem šekeļiem viņš darināja āķus stabiem, pārklāja to galus un savienoja tos.e&Svētvietas un priekškara pamatu liešanai izlietoja simts talantus sudraba – simts pamati no simts talantiem, pa talantam uz pamatu.Cd&Galvasnauda bija pusšekelis, mērot pēc svētvietas šekeļa no katra, kas saskaitīts – no divdesmit gadiem un vairāk, – no seši simti trīs tūkstošiem pieci simti piecdesmit.+cQ&Un sudrabs, no tiem, kas sapulcē tika saskaitīti, – simts talantu un tūkstotis septiņi simti septiņdesmit pieci šekeļi, mērot pēc svētvietas šekeļa.5be&Viss zelts, kas tika izlietots, ceļot svētvietu, ziedotais zelts, bija divdesmit deviņi talanti un septiņi simti trīsdesmit šekeļi, mērot pēc svētvietas šekeļa.;aq&Kopā ar viņu strādāja Āholīābs, Ahīsāmāha dēls, no Dāna cilts, amatnieks un izgudrotājs, viņš mācēja aust purpurzilu, purpura, sarkanu un vieglbalta lina audumu.p`[&Un Becalēls, Ūrī dēls, Hūra dēls no Jūdas cilts darināja visu, ko Kungs Mozum bija pavēlējis.2__&Šis ir Mājokļa, liecības Mājokļa, lietu uzskaitījums, tās tika saskaitītas pēc Mozus pavēles, to darīja levīti priestera Ītāmāra, Ārona dēla, vadībā.E^&Mājoklim un pagalmam visapkārt visi mietiņi bija no vara.]&Un tam četrus stabus ar četriem pamatiem no vara, to āķus no sudraba, un to galu pārklājumu un savienojumus no sudraba.U\%&Un pagalma vārtu priekškaru, austu darinājumu – purpurzilu, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma – divdesmit elkoņus garu un augstu, piecus elkoņus platu, atbilstoši pagalma priekškariem.,[S&Visi stabu pamati – no vara, stabu āķi un savienojumi – no sudraba, to galu pārklājums – no sudraba, un visi pagalma stabi bija sastiprināti ar sudrabu.EZ&Visi pagalma priekškari visapkārt bija no vieglbalta lina.Y&Arī otrā sānmalā, abpus pagalma vārtiem – piecpadsmit elkoņus garu priekškaru un tam trīs stabus ar trīs pamatiem.iXM&Un piecpadsmit elkoņus garu priekškaru vārtu sānmalai un tam trīs stabus ar trīs pamatiem.XW+& Un austrumu pusē, pret saules lēktu – piecdesmit elkoņus garu priekškaru.V'& Un priekškarus rietumu pusē – piecdesmit elkoņus garus un desmit stabus ar desmit pamatiem, desmit stabu āķus un sudraba savienojumus.U!& Un ziemeļu pusē – simts elkoņu garu priekškaru un divdesmit stabus ar divdesmit vara pamatiem, stabu āķus un sudraba savienojumus.fTG& Un tam – divdesmit stabus ar divdesmit vara pamatiem, stabu āķus un sudraba savienojumus.wSi& Un viņš uztaisīja pagalmu dienvidu pusē. Pagalma priekškars bija no vieglbalta lina, simts elkoņu garš.vRg&Un viņš darināja vara katlu ar vara pamatni no to kalpoņu spoguļiem, kas kalpo Saiešanas telts durvīs.Q&Viņš ievēra nesamās kārtis riņķos abās altāra malās, lai to varētu nest aiz tām, – tos viņš taisīja gar abām malām.UP%&Un viņš darināja akācijkoka nesamās kārtis un pārklāja tās ar varu.qO]&Viņš izlēja četrus vara riņķus visiem četriem režģa stūriem kā turekļus nesamajām kārtīm.Ny&Un viņš darināja altārim režģi, pītu vara darinājumu apakšā pie altāra malas, lai tas sniedzas līdz pusei.M#&Un viņš darināja visus altāra rīkus – katlus, liekšķeres, bļodas, dakšas un ogļu pannas, visus rīkus viņš darināja no vara.Ly&Viņš darināja tam visos četros stūros ragus – ragi ar to bija no viena gabala, un viņš pārklāja to ar varu.&K I&Un viņš uztaisīja no akācijkoka altāri sadedzināmajiem upuriem – piecus elkoņus garu, piecus elkoņus platu, četrstūrainu un trīs elkoņus augstu.|Js%Viņš sagatavoja svēto svaidāmo eļļu un kvēpināmās smaržzāles – tik tīras, kā smaržu jaucējs taisa.VI'%Un viņš darināja akācijkoka nesamās kārtis un pārklāja tās ar zeltu.'HI%Tā apmalei apakšā viņš darināja divus zelta riņķus – abās tā malās, abos tā sānos – lai tie ir turekļi nesamajām kārtīm, aiz kā to nest.G %Viņš pārklāja to ar tīru zeltu – tā augšu un malas visapkārt, un tā ragus, un darināja tam visapkārt zelta apmali.AF}%Un viņš uztaisīja akācijkoka kvēpināšanas altāri – elkoni garu, elkoni platu, tas bija četrstūrains, un tā augstums bija divi elkoņi, tā ragi bija ar to no viena gabala.NE%To un visus tā rīkus viņš darināja no viena talanta tīra zelta.qD]%Un viņš darināja septiņus eļļas lukturīšus, un tiem – knaibles un ogļu pannas no tīra zelta.aC=%Rotājumi un žuburi bija kalti no viena gabala, tie visi bija viens tīra zelta kalums!aB=%Zem viena žuburu pāra bija viengabala rotājums, un viengabala rotājums bija zem otra žuburu pāra un viengabala rotājums – zem nākamā žuburu pāra – tā visiem sešiem žuburiem, kas iziet no gaismekļa.MA%Gaismeklim bija četri mandeļveida kausi ar rotājumiem un ziediem.>@w%Uz viena žubura bija trīs mandeļveida kausi, rotājumi un ziedi, un trīs mandeļveida kausi bija uz otra žubura, rotājumi un ziedi – tā visiem sešiem gaismekļa žuburiem.?%Seši žuburi izgāja no tā uz abām pusēm – trīs gaismekļa žuburi no vienas puses un trīs gaismekļa žuburi no otras puses.>#%Un viņš uztaisīja gaismekli no tīra zelta, gaismekli viņš izkala – balsts, žuburi, kausi, rotājumi un ziedi bija no viena gabala!=)%Un viņš darināja traukus, kam jābūt uz galda, – paplātes, kausus, krūkas un upurtraukus, kur liet lejamos upurus, – no tīra zelta!r<_%Un viņš darināja akācijkoka nesamās kārtis un pārklāja tās ar zeltu, lai ar tām var nest galdu.Z;/%Riņķi bija pie līstes kā turekļi nesamajām kārtīm, aiz kuriem nest galdu.l:S% Viņš izlēja tam četrus zelta riņķus un pielika tos četros stūros, pie tā četrām kājām.w9i% Visapkārt tam viņš darināja plaukstas platuma līsti, un līstei visapkārt viņš darināja zelta apmali.V8'% Viņš pārklāja to ar tīru zeltu un darināja tam visapkārt zelta apmali.p7[% Un viņš uztaisīja akācijkoka galdu – divus elkoņus garu, elkoni platu un pusotra elkoņa augstu.69% Ķerubi bija izpletuši spārnus no augšas, ar saviem spārniem noēnodami pārsegu, to sejas bija viena pret otru, ķerubu sejas bija pret pārsegu.t5c%Viens ķerubs vienā galā un otrs ķerubs otrā galā pārsegam – viņš uztaisīja ķerubus abos galos!e4E%Un viņš darināja divus ķerubus, viņš darināja tos no kalta zelta abos pārsega galos.f3G%Un viņš uztaisīja tīra zelta pārsegu – divarpus elkoņus garu un pusotru elkoni platu.b2?%Nesamās kārtis viņš ielika riņķos šķirsta malās, lai ar tām var nest šķirstu.W1)%Un viņš uztaisīja akācijkoka nesamās kārtis un pārklāja tās ar zeltu. 0%Viņš izlēja četrus zelta riņķus visiem četriem tā stūriem – divus riņķus vienā pusē un divus riņķus otrā pusē.p/[%Viņš to pārklāja ar tīru zeltu no iekšpuses un ārpuses un visapkārt tam darināja zelta apmali.. }%Becalēls no akācijkoka uztaisīja šķirstu – divarpus elkoņus garu, pusotru elkoni platu un pusotru elkoni augstu.-{$&un piecus tā stabus un āķus. Stabu galus viņš pārklāja ar zeltu, bet savienojumus un piecus pamatus – ar varu.{,q$%Un viņš darināja priekškaru telts durvīm – austu no purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma,+!$$Viņš taisīja četrus akācijkoka stabus un pārklāja tos ar zeltu, taisīja tiem zelta āķus un izlēja tiem četrus sudraba pamatus.*3$#Un viņš taisīja priekškaru – no purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma, ar izdomu darinātu, viņš to taisīja ar ķerubiem.)/$"Balstus viņš pārklāja ar zeltu, un no zelta viņš darināja riņķus – turekļus pie šķērskokiem, un pārklāja šķērskokus ar zeltu.g(I$!Un viņš taisīja vidējo šķērskoku, lai tas iet pāri balstiem no viena gala līdz otram. '$ un piecus šķērskokus katram balstam otrā Mājokļa malā, un piecus šķērskokus balstiem Mājokļa aizmugurē, pret rietumiem.g&I$Un viņš darināja akācijkoka šķērskokus – piecus katram balstam vienā Mājokļa malāk%Q$Tur bija astoņi balsti un to sudraba pamati, sešpadsmit pamati – divi pamati zem katra balsta!$$Apakšā tie bija pāris, un augšā tie bija sapāroti kopā ar vienu riņķi – tā viņš ar tiem darīja abos stūros.H# $Un Mājokļa stūriem aizmugurē viņš taisīja divus balstus.K"$Mājokļa aizmugurei rietumu pusē viņš taisīja sešus balstus.q!]$un tiem četrdesmit sudraba pamatus – divus pamatus zem viena balsta un divus pamatus zem otra balsta!] 5$Arī otrai Mājokļa malai, kas no ziemeļu puses, viņš taisīja divdesmit balstus2_$Un zem divdesmit balstiem viņš taisīja četrdesmit sudraba pamatus: divus pamatus zem viena balsta ar divām tapām un divus pamatus zem otra balsta ar divām tapām.dC$Tā viņš taisīja Mājokļa balstus – divdesmit balstus tai pusei, kas pret dienvidiem.oY$Katram balstam bija divas tapas, viena pie otras – tādas viņš taisīja visiem Mājokļa balstiem.P$Katra balsta garums bija desmit elkoņi un platums – pusotra elkoņa.C$Un viņš darināja Mājoklim stāvus akācijkoka balstus.xk$Un no sarkanām aunu ādām viņš taisīja teltij pārsegu un tās augšai – pārsegu no ģērētām ādām.b?$Un viņš taisīja piecdesmit vara āķus un savienoja telti, lai tā būtu viens vesels.!$Un viņš taisīja piecdesmit cilpas malējam aizkaram sadarinājuma malā un piecdesmit cilpas taisīja otra aizkara sadarinājuma malā.S!$Un viņš sadarināja kopā piecus aizkarus un arī otrus sešus aizkarus.}$Ik aizkara garums bija trīsdesmit elkoņi un platums – četri elkoņi, tāds mērs bija visiem vienpadsmit aizkariem.lS$Un viņš taisīja kazu vilnas aizkarus teltij pār Mājokli, vienpadsmit aizkarus viņš taisīja.ue$ Un viņš taisīja piecdesmit zelta āķus un savienoja aizkarus kopā ar āķiem tā, ka iznāca Mājoklis.&G$ Piecdesmit cilpas viņš taisīja vienam aizkaram, un piecdesmit cilpas viņš taisīja otra aizkara sadarinājuma malā, – cilpas bija pretī viena otrai.-$ Katra aizkara malā, kur tie sadarināti, viņš taisīja purpurzilas cilpas, un tādas pašas viņš taisīja otra aizkara sadarinājuma malā.fG$ Viņš sadarināja piecus aizkarus vienu ar otru un arī otrus piecus aizkarus vienu ar otru. $ Viena aizkara garums – divdesmit astoņi elkoņi, un viena aizkara platums – četri elkoņi, tas pats mērs visiem aizkariem.9m$Un visi prasmīgie darba darītāji cēla Mājokli ar desmit aizkariem – vieglbalta lina, purpurzila, purpura un sarkana auduma, ar ķerubiem, un tie darināja tos ar prasmi.L$Un paveiktā bija gana, lai padarītu visus darbus, un vēl atlika.- U$Tad Mozus pavēlēja, un pa visu nometni tika izsludināts: “Lai ne vīrs, ne sieva neko vairs neziedo svētvietai,” – un tauta tika atturēta no pienešanas.h K$Viņi teica Mozum: “Tauta nes vairāk, nekā vajag, lai paveiktu, ko Kungs ir pavēlējis!”g I$Un nāca visi prasmīgie, kas darīja visus darbus svētvietai, un ikviens darīja savu darbu.' I$Un viņi ņēma no Mozus visus ziedojumus, kurus Israēla dēli bija sanesuši, lai celtu svētvietu – tie joprojām ik rītu nesa labprātīgus ziedojumus.+ Q$Tad Mozus sauca Becalēlu un Āholīābu, un visus vīrus, kam gudra sirds, kam Kungs devis prasmi, ikvienu, ko sirds mudinājusi ķerties klāt darbam un darīt.< u$Lai strādā Becalēls un Āholīābs, un ik prasmīgs vīrs, kam Kungs devis gudrību un saprātu, ka tie māk darīt visus darbus svētvietas celšanā, kā Kungs pavēlējis.”O##Viņš devis tiem gudru sirdi, ka tie spēj jebkuru amatu – gan grebēja, gan šuvēja no purpurzila, purpura, sarkana vai vieglbalta lina auduma, gan audēja – tie prot un izdomā visus darbus.q]#"Viņš licis tiem sirdī spēju mācīt – viņam un Āholīābam, Ahīsāmāha dēlam, no Dāna cilts.Y-#!apstrādāt akmeni un likt to ietvarā, apstrādāt koku un veikt jebkuru amatu!>y# izdomāt un darināt lietas zeltā, sudrabā un varā,jO#Un viņš to ir piepildījis ar Dieva Garu, gudrību un saprātu, ar atziņu un visādām mākām}u#Un Mozus teica Israēla dēliem: “Redziet, Kungs izvēlējās Becalēlu, Ūrī dēlu, Hūra dēlu no Jūdas cilts.-U#Visi vīri un sievas, kam devīga sirds, nesa visu, kas vajadzīgs darbiem, ko Kungs Mozum pavēlēja darīt, – tie Israēla dēli nesa labprātīgu upuri Kungam.dC#un smaržvielas un eļļu gaismeklim un svaidāmajai eļļai un kvēpināmās smaržzāles.S!#Vadoņi atnesa oniksus un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu uzliktnim,4~e#Un visas prasmīgās sievas auda kazu vilnu. }#Un visas sievas, kam prasmīgas rokas, auda un atnesa, ko bija noaudušas no purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma.|y#Ikviens, kam bija ziedojams sudrabs un varš, tas ziedoja Kungam, un katrs, kam bija akācijkoks, tas nesa to darbiem.{5#Ikviens, kam bija purpurzils, purpura, sarkans vai vieglbalta lina audums vai kazu vilna, vai sarkanas aunu ādas, vai ģērētas ādas, tas atnesa.Sz!#Nāca vīri ar sievām, visi, kam dāsna sirds, viņi nesa piekariņus un riņķus, zīmoggredzenus un rokassprādzes – visas zelta lietas – tā darīja ikviens, kas pienesa zelta veltījumu Kungam.*yO#Un nāca visi, kurus sirds skubināja un kam devīgs gars, un nesa ziedojumu Kungam, lai taisītu Saiešanas telti, visas kalpošanas lietas un svētās drānas.Sw"Turi Neraudzētās maizes svētkus! Septiņas dienas ēd neraudzētu maizi, kā es tev pavēlēju, – noliktajā laikā abība mēnesī, jo abība mēnesī tu iznāci no Ēģiptes!$RE"Netaisi sev izlietus dievus! Q;"Ja tu ņemsi viņu meitas saviem dēliem, tad viņu meitas taču maukos pakaļ saviem dieviem un arī taviem dēliem liks maukot pakaļ saviem dieviem!Y!Un viņš teica: “Tev neredzēt manu vaigu, jo neviens cilvēks neredzēs mani, palikdams dzīvs!” =!Viņš atbildēja: “Es likšu, lai viss mans labums iet tava vaiga priekšā, un es saukšu vārdu “Kungs” tavā priekšā – es būšu žēlsirdīgs pret tiem, pret kuriem būšu žēlsirdīgs, un es apžēlošos par tiem, par kuriem apžēlošos!”;<s!Un Mozus teica: “Parādi jel man savu godību!”; !Un Kungs teica Mozum: “Es darīšu arī šo, ko tu teici, jo tu esi guvis manu vēlību, un es tevi pazīstu pēc vārda!”X:+!Un kā gan lai top zināms, ka es esmu guvis tavu vēlību – es un tava tauta? Vai ne tā, ka tu pats nāc ar mums? Tad mēs būtu izraudzīti, es un tava tauta, no visām tām tautām, kas ir uz zemes!”X9+!Un Mozus teica: “Ja tu pats nenāc, tad neved mūs vispār prom no šejienes!S8!!Un viņš teica: “Es pats iešu tev pa priekšu, lai tev būtu miers!”/7Y! Un tagad – ja es esmu guvis tavu vēlību, dari jel man zināmu tavu ceļu, lai es pazīstu tevi, lai gūstu tavu vēlību. Redzi – šie ļaudis ir tava tauta!”G6 ! Un Mozus teica Kungam: “Redzi, tu man saki: ved šo tautu! Bet tu man neesi darījis zināmu, ko tu sūtīsi ar mani. Tu teici: es pazīstu tevi pēc vārda, un tu esi guvis manu vēlību.85k! Un Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā – kā mēdz runāt ar savu tuvāko, tad viņš atgriezās nometnē, un viņa kalps Jozua, Nūna dēls, jauns zēns, vēl palika teltī.4! Visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visa tauta cēlās un ikviens noliecās savas telts durvīs.p3[! Kad Mozus iegāja teltī, nolaidās mākoņu stabs, stāvēja telts durvīs, un viņš runāja ar Mozu.'2I!Un, kad Mozus gāja uz telti, tad visa tauta cēlās un ikviens nostājās savas telts durvīs un nolūkojās pakaļ Mozum, līdz viņš bija iegājis teltī.I1 !Mozus ņēma telti, izpleta to patālāk ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Un bija tā – ikviens, kurš meklēja Kungu, gāja uz Saiešanas telti, kas bija ārpus nometnes.=0w!Pie Horeba kalna Israēla dēli noņēma savas rotas.Y/-!Un Kungs teica Mozum: “Saki Israēla dēliem: jūs esat stūrgalvīgi – ja kaut mirkli es iešu jūsu vidū, tad es jūs piebeigšu! Un tagad – noņem savas rotas, gan es zināšu, ko ar tevi darīt!”^.7!Un tauta dzirdēja šo ļauno vēsti, un viņi sēroja, neviens neaplika savas rotas.-!Ejiet uz zemi, kur piens un medus plūst! Bet es neiešu ar jums, jo jūs esat stūrgalvīga tauta – ka es jūs nepiebeidzu ceļā!” ,!Es sūtīšu tev pa priekšu eņģeli, un es izdzīšu kanaāniešus, amoriešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus!Z+ 1!Kungs sacīja Mozum: “Ej projām no šejienes – tu un tā tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, – uz zemi, ko es zvērēju Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: es došu to taviem pēcnācējiem!`*; #Un Kungs uzlaida tautai sērgu, jo viņi bija taisījuši to teļu, ko taisīja Ārons.!)= "Un tagad ej, vadi tautu turp, kurp es teicu, redzi, mans eņģelis ies tev pa priekšu, un manā piemeklēšanas dienā es viņu grēku piemeklēšu!”i(M !Un Kungs teica Mozum: “To, kas grēkojis pret mani, – to es izdzēsīšu no savas grāmatas!q'] Un tagad – piedod viņu grēku, un ja ne – izdzēs mani no savas grāmatas, ko tu esi rakstījis!”& Un Mozus atgriezās pie Kunga un teica: “Tiešām! Šī tauta izdarījusi lielu grēku – uztaisījusi sev zelta dievu!'%I Pienāca rīts, un Mozus teica tautai: “Jūs izdarījāt lielu grēku! Tagad es uzkāpšu pie Kunga – varbūt es varu veikt izlīgumu par jūsu grēku!”$% Un Mozus teica: “Šodien jūs esat sevi iesvētījuši Kungam – katrs ar savu dēlu un brāli, lai viņš šodien dod jums svētību!”u#e Levī dēli darīja, kā Mozus bija teicis, un tanī dienā krita apmēram trīs tūkstoši vīru no tautas.n"W Un viņš tiem teica: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: lai katrs vīrs liek pie gurna savu zobenu – ejiet šurpu turpu no vārtiem līdz vārtiem pa visu nometni un kaujiet katrs savu brāli, savu kaimiņu un savu tuvāko!”! Mozus nostājās nometnes vārtos un teica: “Kurš par Kungu – pie manis!” Un pie viņa sapulcējās visi Levī dēli.y m Un Mozus redzēja, ka tauta ir izlaidusies, ka Ārons tos izlaidis pašiem par kaunu viņu pretinieku priekšā. Un es tiem teicu: kam ir zelts, tas lai noņem to! Un viņi man to atdeva, es iemetu to ugunī, un iznāca šis teļš!”.W Viņi man teica: taisi mums dievus, kuri ies mums pa priekšu, jo Mozus, tas vīrs, kurš izveda mūs no Ēģiptes zemes, – mēs nezinām, kas ar viņu ir noticis!iM Bet Ārons teica: “Lai neiedegas mana kunga dusmas! Tu taču zini, ka šī tauta ir uz ļaunu!gI Un Mozus teica Āronam: “Ko tev šī tauta darījusi, ka tu viņus ievedi lielā grēkā?” ; Viņš ņēma teļu, ko tie bija taisījuši, sadedzināja to ugunī, samala putekļos, izkaisīja pa ūdens virsu un lika to izdzert Israēla dēliem.! Kad viņš tuvojās nometnei un ieraudzīja teļu un diešanu, Mozus iedegās dusmās, nometa plāksnes un sadauzīja tās kalna pakājē.oY Bet tas atteica: “Tā nav uzvaras dziesma, tā nav sakāves dziesma – dzīru dziesmu es dzirdu!”cA Tad Jozua sadzirdēja tautu bļaujam, un viņš teica Mozum: “Kara troksnis nometnē!”V' Plāksnes bija Dieva darbs, un raksts bija Dieva raksts, iegrebts plāksnēs.5e Mozus devās lejā no kalna, un abas liecības plāksnes bija tam rokā – plāksnes bija aprakstītas no abām pusēm, no vienas un no otras puses tās bija aprakstītas!I  Tad Kungs rimās no ļauna, ko bija teicies darīt savai tautai. Atceries savus kalpus Ābrahāmu, Īzaku un Israēlu, kuriem tu zvērēji pie sevis un sacīji: es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes, un visu šo zemi, par ko es teicu, es došu jūsu pēcnācējiem, un viņi to iemantos uz mūžiem!”;q Kāpēc lai ēģiptieši saka: ar ļaunu viņš tos aizveda, lai nokautu kalnos un izdeldētu no zemes virsas! – novērs savu dusmu kvēli, mitējies no ļauna pret savu tautu!K Taču Mozus mēģināja pielabināt Kungu, savu Dievu, un teica: “Kāpēc, Kungs, tavām dusmām iedegties pret savu tautu, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un stipru roku?  Un tagad – atstāj mani, un manas dusmas iedegsies pret viņiem, un es aprīšu viņus, bet tevi es darīšu par lielu tautu!”[1 Un Kungs teica Mozum: “Es pazīstu šo tautu, redzi, tā ir stūrgalvīga tauta!K Ātri viņi novērsušies no tā ceļa, ko es tiem pavēlēju, uztaisījuši sev izlietu teļu, upurējuši tam un sacījuši: Israēl, šis ir tavs dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes!”tc Un Kungs runāja ar Mozu: “Kāp lejā, jo tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, ir sagandējusies! 3~~#}}||1{{0zzyySyxx9wwvv(uuqu tttsss:rrfqqqKpppooVnn_mmTlll/kkxkjjiiWhhPgg{g)ff;eeBdd!c}c-bbmaaQ``Q__ ^^)]]\[[aZZYY>XX1WWVUUETT_SS3RR=QQ!PP5OiNNNJMM*LL3KKKJoIIIH9GG9FFaEDDICCCBVBAi@@N??W>==j<wOz|+sa^ tRC  % " I W Sns~)}wuBet vērsi, tā ādu, gaļu un mēslus viņš sadedzināja ugunī ārpus nometnes, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.v!Viņš ņēma visus taukus, kas pie iekšām un kas atlikuši pie aknām, un abas nieres un to taukus – to Mozus kvēpināja uz altāra.Xu+Viņš to nokāva, un Mozus ņēma asinis un ar savu pirkstu zieda uz altāra ragiem, šķīstīja altāri, un pārējās asinis izlēja uz altāra pamata, un iesvētīja to, lai veiktu izlīgumu par grēku.vtgTad viņš atveda grēku upura vērsi, un Ārons ar saviem dēliem lika rokas grēku upura vērsim uz galvas.s Tad Mozus pieveda Ārona dēlus, ietērpa viņus svārkos, sajoza ar jostām un uzlika tiem turbānus, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.]r5 Viņš lēja Āronam uz galvas svaidāmo eļļu un svaidīja viņu, lai iesvētītu.q Un viņš slacīja to pār altāri septiņas reizes un svaidīja altāri, visus tā traukus un katlu ar tā pamatu, lai tos iesvētītu.cpA Mozus ņēma svaidāmo eļļu un svaidīja Mājokli un visu, kas tajā, un iesvētīja to.o Viņš lika tam galvā turbānu un turbāna priekšpusē zelta galvas rotu, svēto kroni, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.Zn/Viņš uzlika tam krūšu uzliktni un krūšu uzliktnī ielika urīmu un tumīmu.5meViņš deva tam svārkus, sajoza viņu ar jostu, ieģērba virssvārkos, deva viņam efodu un apjoza viņam ar izdomu darināto efoda jostu – tā viņš tam aplika efodu.Hl Mozus pieveda Āronu un viņa dēlus un mazgāja tos ar ūdeni.EkUn Mozus teica sapulcei: “Tā Kungs pavēlējis darīt!”hjKMozus darīja, kā Kungs viņam pavēlēja, un sapulcināja pulku pie Saiešanas telts durvīm.uMāla trauku, kur tas vārīts, lai sadauza, bet, ja tas vārīts vara traukā, lai to izberž un izskalo ar ūdeni.=Katrs, kas pieskaras tā gaļai, top svēts, bet, ja uz drānām uzšļakstās asinis, uzšļakstītais tev jānomazgā svētā vietā.y<mPriesteris, kas to upurē par grēkiem, lai ēd to svētā vietā, lai tas tiek ēsts Saiešanas telts pagalmā.:;o“Saki Āronam un viņa dēliem: šis ir likums par grēku upuri. Grēku upuri lai kauj Kunga priekšā tajā vietā, kur kauj sadedzināmo upuri, – tas ir svētumu svētums!:;Un Kungs sacīja Mozum:a9=Katra priestera labības dāvana lai tiek kvēpināta pilnīgi visa – to lai neēd!” 8Lai to dara svaidīts priesteris, kas pēc viņa nāks no viņa dēliem. Tas ir mūžīgs likums – tā visa jākvēpina Kungam.7{Lai to taisa uz plāts, iejautu eļļā, lai labības dāvanu cep, sadala gabalos un pienes par tīkamu smaržu Kungam.P6 “Šī ir upurvelte, kas Āronam un viņa dēliem jāpienes tajā dienā, kad tie tiks svaidīti, – katru reizi desmito daļu ēfas labāko miltu par labības dāvanu, pusi rītā un pusi vakarā.5; Un Kungs sacīja Mozum:$4C Ikviens Ārona dēls lai ēd to, šis ir mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm par Kunga dedzināmajiem upuriem – katrs, kas tiem pieskaras, top svēts!”3/ Lai to necep ar raugu! Es tiem esmu devis daļu no dedzināmajiem upuriem – tas ir svētumu svētums tāpat kā grēku upuris un vainas upuris.2{ Atlikumu lai ēd Ārons un viņa dēli – neraudzētu lai to ēd svētā vietā, lai ēd to Saiešanas telts pagalmā.01[Lai ņem sauju labāko labības dāvanas miltu ar eļļu un vīraku, kas pār labības dāvanu, un kvēpina uz altāra par tīkamu smaržu, par piemiņas daļu Kungam.b0?Šis ir likums par labības dāvanu. Lai Ārona dēli pienes to Kungam altāra priekšā.@/}Uguns vienmēr lai kvēl uz altāra, lai tā neapdziest.+.QUguns altārī lai kvēl un neapdziest, priesteris lai katru rītu dedzina tur malku, sakārto uz tās sadedzināmo upuri un kvēpina virs tā miera upura taukus.h-KTad lai viņš novelk drānas, uzvelk citas un iznes pelnus ārpus nometnes uz šķīstu vietu.>,wPriesteris lai apvelk linu drānas, lai uzvelk linu īsbikses uz miesas un izgrābj pelnus no tā, ko sadedzināmā upura uguns ir aprijusi uz altāra, un izber tos blakus altārim.<+s“Pavēli Āronam un viņa dēliem: šī ir sadedzināmā upura kārtība. Sadedzināmais upuris lai paliek altāra pavardā visu nakti līdz rītam, un altārī lai kvēl uguns.* 5Kungs sacīja Mozum: )Priesteris veiks izlīgumu par viņa grēku Kunga priekšā, un viņam tiks piedots viss, ko viņš darījis, būdams vainīgs.”(!Viņam ir jānes Kungam vainas upuris – auns bez vainas no sīklopiem, pēc tava vērtējuma vainas upura vērts, tas jādod priesterim.?'yViss, par ko viņš melīgi zvērējis, jāatlīdzina pilnā mērā un vēl piektdaļa jāpieliek klāt – viņam tas ir jāatdod īpašniekam tajā dienā, kad pienes vainas upuri.;&qJa kāds ir grēkojis un ir vainīgs, tad lai atdod atpakaļ nolaupīto, ko laupījis, vai izspiesto, ko izspiedis, vai aizdevumu, ko bija aizņēmies, vai pazudušo, ko atradis.% vai atradis pazaudēto un melo par to, un melīgi zvēr par kādu no šīm lietām, ko kāds cits darījis, – tas ir grēks.,$S“Ikvienam, kas grēko un novēršas no Kunga – apmelo savu tuvāko aizdevuma lietā vai par to, kas tam uzticēts, vai laupīšanā, vai apspiež savu tuvāko,#;Un Kungs sacīja Mozum:<"uTas ir vainas upuris, jo vaina tam ir pret Kungu.”i!MViņš lai pienes aunu bez vainas no sīklopiem, pēc tava vērtējuma vainas upura vērtu, un lai priesteris veic izlīgumu par viņa grēku viņa kļūmes dēļ, ko viņš neapzināti darījis, – lai viņam tiek piedots. Bet, ja kāds grēko un rīkojas pret kādu Kunga bausli, ko nedrīkst darīt, un nezina to – viņš ir vainīgs un nes savu vainu.Y-Un, kas pret svētumu grēkots, tas jāatlīdzina, un vēl piektdaļa jāpieliek klāt un jādod priesterim, lai priesteris veic izlīgumu par viņa grēku, pienesot vainas upura aunu, un viņam tiek piedots.~w“Ikviens, kas novēršas un neapzināti grēko pret kādu Kunga svētumu, lai nes Kungam vainas upuri, aunu bez vainas no sīklopiem, pēc tava vērtējuma divus sudraba šekeļus vērtu, pēc svētvietas šekeļa mērot, tas ir vainas upuris.;Un Kungs sacīja Mozum:J Lai priesteris viņam veic izlīgumu par grēku, ar ko viņš grēkojis kādā no šīm lietām, un viņam tiek piedots. Pārējais paliek priesterim tāpat kā labības dāvanas gadījumā.”5e Lai viņš nes tos priesterim, un priesteris lai pagrābj pilnu sauju kā piemiņas daļu un kvēpina uz altāra virs Kunga dedzināmajiem upuriem – tas ir grēku upuris.{q Bet, ja viņam nav rocības priekš divām dūjām vai diviem balodēniem, tad upurveltē par to, ko grēkojis, lai nes desmito daļu ēfas labāko miltu par grēku upuri, eļļu pār tiem lai nelej un vīraku neliek, jo tas ir grēku upuris.!= Bet otrs lai ir sadedzināmais upuris pēc tā kārtības, lai priesteris viņam veic izlīgumu par grēku, ko viņš grēkojis, un viņam tiek piedots. Lai slaka grēku upura asinis uz altāra malas, bet pārējās asinis lai tiek uz altāra pamata – tas ir grēku upuris.}Lai viņš nes tos priesterim, un tas pirmo lai pienes grēku upuri – nokniebj tam galvu pie kakla, bet nost nenodala.EBet, ja viņam nav rocības priekš avs, lai par to, ko grēkojis, nes kā vainas upuri Kungam divas dūjas vai divus balodēnus – vienu kā grēku upuri un vienu kā sadedzināmo upuri.6gtad lai viņš nes vainas upuri Kungam par savu grēku, ar ko grēkojis, – no sīklopiem avi vai kazu par grēku upuri, un priesteris viņam lai veic izlīgumu par grēku.T#Ja kādā no šiem gadījumiem viņš ir vainīgs un atzīst, ka grēkojis,NJa kāds bez apdoma zvēr darīt ļaunu vai labu – visu, ko vien cilvēks var bez apdoma zvērēt, un tas viņam paliek apslēpts – kad viņš to uzzina, viņš ir vainīgs jebkurā gadījumā.3aJa viņš pieskaras cilvēka nešķīstībai, visādai nešķīstībai, kas dara nešķīstu, un tas viņam paliek apslēpts – kad viņš to uzzina, viņš ir vainīgs.fGJa kāds ir pieskāries kaut kam nešķīstam – nešķīsta zvēra maitai, nešķīsta lopa maitai vai nešķīsta rāpuļa maitai – un tas viņam palicis apslēpts, arī tad viņš ir kļuvis nešķīsts un vainīgs.1 _Ja kāds ir grēkojis – būdams liecinieks, nav ņēmis vērā tiesas nozvērinājumu: ja viņš ir redzējis vai dzirdējis un zina, bet nesaka, tad viņš nes vainu.{#Lai noņem tam visus taukus, tāpat kā noņēma taukus avij miera upurim, un priesteris lai kvēpina tos uz altāra virs Kunga dedzināmajiem upuriem – lai priesteris veic izlīgumu par viņa grēku, ko viņš grēkojis, un viņam tiek piedots."?"Lai priesteris ņem ar savu pirkstu grēku upura asinis un ziež uz sadedzināmo upuru altāra ragiem, bet pārējās asinis lai izlej uz altāra pamata.w i!Lai viņš liek roku grēku upurim uz galvas un kauj to par grēku upuri vietā, kur kāva sadedzināmo upuri.U % Ja viņš upurveltē pienes jēru grēku upurim, lai nes aitiņu bez vainas._ 9Lai noņem tam visus taukus, tāpat kā noņēma taukus miera upurim, un priesteris lai kvēpina tos uz altāra par tīkamu smaržu Kungam – lai priesteris veic izlīgumu par viņa grēku, un viņam tiek piedots. ;Lai priesteris ņem tā asinis ar savu pirkstu un ziež uz sadedzināmo upuru altāra ragiem, bet pārējās asinis lai viņš izlej uz altāra pamata.g ILai viņš liek roku grēku upurim uz galvas un nokauj grēku upuri sadedzināmo upuru vietā.  un viņam top zināms grēks, ar ko viņš grēkojis, tad lai upurveltē viņš pienes kazu bez vainas par grēku, ko grēkojis. Ja neapzināti grēko kāds no vienkāršajiem ļaudīm, ja kāds rīkojas pret Kunga bausli, ko nedrīkst darīt, un ir vainīgs,/Un visus taukus lai kvēpina uz altāra tāpat kā miera upura taukus – lai priesteris veic izlīgumu par viņa grēku, un viņam tiek piedots.<sLai priesteris ņem grēku upura asinis ar savu pirkstu un ziež uz sadedzināmo upuru altāra ragiem, bet pārējās asinis lai viņš izlej uz sadedzināmo upuru altāra pamata.{Lai liek roku āzim uz galvas un kauj to vietā, kur kāva sadedzināmo upuri Kunga priekšā – tas ir grēku upuris.p[kad viņam top zināms grēks, ar ko viņš ir grēkojis, lai upurveltē viņš pienes āzi bez vainas.Ja grēko vadonis un neapzināti rīkojas pret kādu Kunga, sava Dieva, bausli, ko nedrīkst darīt, un ir vainīgs, tad –Vērsi lai iznes ārpus nometnes un sadedzina, tāpat kā sadedzināja iepriekšējo vērsi, – tas ir visas sapulces grēku upuris.,SAr vērsi lai viņš dara tāpat, kā darīja ar grēku upura vērsi, tā jādara ar to – lai priesteris veic izlīgumu par viņu grēkiem, un tiem tiek piedots.:qVisus taukus lai ņem nost un kvēpina uz altāra.=~uAr asinīm lai apziež tā altāra ragus, kas Saiešanas teltī Kunga priekšā, bet pārējās asinis lai izlej uz sadedzināmo upuru altāra pamata, kas Saiešanas telts durvīs.j}OLai priesteris iemērc asinīs pirkstu un slaka septiņas reizes Kunga priekšā pie priekškara.I| Lai svaidīts priesteris nes vērša asinis uz Saiešanas telti.v{gLai sapulces vecajie Kunga priekšā liek savas rokas vērsim uz galvas un lai nokauj vērsi Kunga priekšā.$zCtad – kad top zināms grēks, ar ko tie grēkojuši, lai visa sapulce pienes vērsēnu par grēku upuri, lai pienes to Saiešanas telts durvju priekšā.5ye Bet, ja neapzināti grēko visa Israēla sapulce un tā lieta paliek apslēpta visam pulkam, un viņi rīkojas pret kādu Kunga bausli, ko nedrīkst darīt, un ir vainīgi,3xa visu vērsi lai viņš iznes ārpus nometnes uz šķīstu vietu, kur izber pelnus, un lai sadedzina to uz malkas ugunī – kur tiek izbērti pelni, tur lai to sadedzina.Ww) Bet vērša ādu un visu gaļu ar galvu un lieliem, un iekšas, un mēslus –{vq tāpat kā tie tika noņemti kaujamā upura vērsim – lai priesteris kvēpina tos uz sadedzināmo upuru altāra.xuk Un abas nieres, un taukus, kas pie tām un pie lieliem un kas atlicis pie aknām un nierēm, lai viņš noņem,t}Visus grēku upura vērša taukus lai viņš ņem nost – taukus, kas klāj iekšas, un visus taukus, kas pie iekšām.KsLai priesteris ziež asinis uz ragiem kvēpināšanas altārim, kas Saiešanas teltī, bet pārējās vērša asinis lai izlej uz sadedzināmo upuru altāra pamata, kas Saiešanas telts durvīs.{rqLai priesteris iemērc savu pirkstu asinīs un slaka septiņas reizes Kunga priekšā pie svētvietas priekškara.Sq!Lai svaidītais priesteris ņem vērša asinis un nes uz Saiešanas telti.pLai viņš ved savu vērsi pie Saiešanas telts durvīm Kunga priekšā, liek roku vērsim uz galvas un nokauj vērsi Kunga priekšā.o9ja svaidītais priesteris grēko, apgrēcinādams tautu, tad par grēku, ko grēkojis, lai viņš pienes vērsēnu bez vainas Kungam par grēku upuri.n“Saki Israēla dēliem: ikviens, kas neapzināti grēko pret kādu no Kunga baušļiem un pret kādu no tiem dara, ko nedrīkst darīt,m 5Kungs sacīja Mozum:jlOMūžīgs likums uz jūsu paaudzēm visur, kur jūs mītat, – ne taukus, ne asinis neēdiet!”xkkTo lai priesteris kvēpina uz altāra – tā ir dedzināmā upura maize, visi tauki ir tīkama smarža Kungam.yjmabas nieres un taukus, kas pār tām un pie lieliem, bet to, kas atlicis pie aknām un nierēm, lai noņem nost.i{Lai pienes no tās upurvelti, dedzināmo upuri Kungam – taukus, kas klāj iekšas, un visus taukus, kas pie iekšām,h+ Lai viņš liek savu roku tai uz galvas un nokauj to Saiešanas telts priekšā, un Ārona dēli lai slaka tās asinis pār altāri visapkārt.Cg Ja viņa upurvelte ir kaza, lai pienes to Kunga priekšā.Yf- To lai priesteris kvēpina uz altāra – tā ir dedzināmā upura maize Kungam.zeo Un abas nieres un taukus, kas pie tām un pie lieliem, un to, kas atlicis pie aknām un nierēm, lai noņem nost.Hd  No miera upura lai viņš pienes dedzināmo upuri Kungam, taukus – pilnīgi visu taukasti, kas pie mugurkaula, lai noņem, arī taukus, kas klāj iekšas, un visus taukus, kas pie iekšām.c)Lai viņš liek savu roku uz upura galvas un nokauj to pretī Saiešanas teltij, un Ārona dēli lai slaka tā asinis pār altāri visapkārt.NbJa upurveltē viņš pienes jēru, tad lai pienes to Kunga priekšā.yamJa upurvelte ir no sīklopiem – miera upurim, kas Kungam, – tad lai pienes tēviņu vai mātīti bez vainas.`3Un Ārona dēli lai tos kvēpina uz altāra virs sadedzināmā upura, kas uz malkas ugunī, – tas ir dedzināmais upuris, tīkama smarža Kungam.t_cun abas nieres un taukus, kas pie tām un pie lieliem, un lai noņem to, kas atlicis pie aknām un nierēm.|^sLai Kungam pienes dedzināmo upuri no miera upura – taukus, kas klāj iekšas, un visus taukus, kas pie iekšām,)]MLai viņš uzliek savu roku uz upura galvas un nokauj to pie Saiešanas telts durvīm, un priesteri, Ārona dēli, lai slaka tā asinis pār altāri visapkārt!|\ uJa kāda upurvelte ir miera upuris, tad lai viņš pienes vērsi vai govi bez vainas – lai pienes Kunga priekšā.[%Lai priesteris kvēpina piemiņas daļu no tās – no saberztiem graudiem un eļļas ar visu vīraku – tas ir dedzināmais upuris Kungam!JZLej pār tiem eļļu un liec vīraku – tā ir labības dāvana!)YMJa tu pienes Kungam labības dāvanu no pirmajiem augļiem, tad pienes saberztus graudus no ugunī grauzdētām vārpām kā savu pirmo augļu labības dāvanu.3Xa Visas savas labības dāvanu upurveltes tev jāsāla ar sāli, lai tavai labības dāvanai netrūkst Dieva derības sāls, visas upurveltes, ko tu pienes, – tās sāli!eWE Pirmo augļu upurvelti pienesiet Kungam, bet uz altāra kā tīkamu smaržu to neupurējiet. V Visas labības dāvanas, ko tu pienes Kungam, lai ir bez rauga, – nekvēpini nedz ieraugu, nedz medu kā dedzināmo upuri Kungam! U Un, kas no labības dāvanas palicis, tas ir Āronam un viņa dēliem – tas ir svētumu svētums no Kunga dedzināmajiem upuriem.T Lai priesteris ņem no labības dāvanas piemiņas daļu un kvēpina uz altāra – tas ir dedzināmais upuris, tīkama smarža Kungam.vSgPienes Kungam labības dāvanu, kas tā taisīta, – to lai nes priesterim, un viņš lai nes to uz altāra.}RuJa tava upurvelte ir pannā cepta labības dāvana, lai tā ir taisīta no labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā.MQSalauz to gabalos un lej pār to eļļu – tā ir labības dāvana!P!Ja labības dāvana ir cepta uz plāts, tad lai tava upurvelte ir no labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, – lai tas ir neraudzēts!8OkKad tu pienes labības dāvanu, krāsnī ceptu no labākajiem miltiem, lai tie ir neraudzēti cepumi, kas iejauti eļļā, vai neraudzēti plāceņi, kas pārziesti ar eļļu.NTas, kas paliek no labības dāvanas, lai tiek Āronam un viņa dēliem – tas ir svētumu svētums no Kunga dedzināmajiem upuriem.gMIun nes to priesteriem, Ārona dēliem, – tie lai pagrābj pilnu sauju labāko miltu ar eļļu un visu vīraku, un priesteris lai kvēpina to uz altāra par piemiņu – tas ir dedzināmais upuris, tīkama smarža Kungam.|L uKatrs, kas pienes labības dāvanu Kungam, lai pienes labākos miltus, lai lej pār tiem eļļu, liek virsū vīrakuHK  Lai ieplēš tos starp spārniem, bet nepārplēš, un priesteris lai kvēpina tos uz malkas, kas altāra ugunī, – tas ir sadedzināmais upuris, dedzināmais upuris, tīkama smarža Kungam._J ;Lai viņš izņem guzu ar mēsliem un nomet altārim blakus, austrumu pusē, kur pelni.{I sTos lai priesteris pienes altārim, nokniebj tiem galvu un kvēpina uz altāra, ka to asinis tiek uz altāra malas.H Ja viņa upurvelte Kungam ir no putniem, tad lai viņš pienes dūjas vai balodēnus par sadedzināmo upuri – tā ir viņa upurvelte.1G _ Iekšas un lielus lai viņš mazgā ūdenī, un lai priesteris pienes to visu un kvēpina uz altāra par sadedzināmo upuri – dedzināmo upuri, tīkamu smaržu Kungam.lF U Lai sadala to gabalos, un tā galvu un taukus priesteris lai sakārto uz malkas, kas altāra ugunī. E  Lai kauj to Kunga priekšā blakus altārim ziemeļu pusē, un priesteri, Ārona dēli, lai slaka tā asinis pār altāri visapkārt.lD U Ja viņa upurvelte ir no sīklopiem, tad lai pienes aunu vai āzi bez vainas par sadedzināmo upuri.)C O Iekšas un lielus lai viņš mazgā ar ūdeni, un priesteris lai kvēpina to visu uz altāra par sadedzināmo upuri – dedzināmo upuri, tīkamu smaržu Kungam.cB CLai priesteri, Ārona dēli, sakārto galvu un tauku gabalus uz malkas, kas altāra ugunī.WA +Un priesteri, Ārona dēli, lai liek uguni uz altāra un sakārto ugunij malku.M@ Lai viņš novelk sadedzināmajam upurim ādu un sagriež to gabalos. ? =Lai viņš kauj vērsēnu Kunga priekšā, un priesteri, Ārona dēli, lai pienes asinis un slaka tās pār altāri visapkārt Saiešanas telts durvīm.x> mLai viņš liek savu roku uz galvas sadedzināmajam upurim, tad tas no viņa tiks pieņemts izlīgumam ar viņu."= AJa tas ir sadedzināmais upuris, tad lai tas tiek pienests no vēršiem bez vainas, lai to pienes pie Saiešanas telts durvīm, lai tas ir Kunga gribēts.1< _“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ikviens, kas no jums pienes kaujamo upuri Kungam, lai ņem to no lopiem – no vēršiem vai sīklopiem lai pienes savu upuri!A; Kungs sauca uz Mozu un sacīja viņam no Saiešanas telts: : (&jo Kunga mākonis bija pār Mājokli dienā un uguns naktī – visa Israēla nama acu priekšā, lai tie ietu kurp iedami.
^97(%Bet, ja mākonis nepacēlās, tad tie nekur nedevās līdz dienai, kad tas pacēlās,O8($Kad mākonis pacēlās no Mājokļa, tad Israēla dēli devās ceļā.y7m(#Un Mozus nevarēja ieiet Saiešanas teltī, jo pār to klājās mākonis – Kunga godība piepildīja Mājokli.V6'("Tad mākonis apklāja Saiešanas telti un Kunga godība piepildīja Mājokli. 5(!Mājoklim un altārim visapkārt viņš iekārtoja pagalmu un pielika priekškaru pagalma vārtiem, tā Mozus pabeidza visus darbus.s4a( Kad tie gāja uz Saiešanas telti vai tuvojās altārim, tie mazgājās, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.M3(Tur Mozus mazgāja Āronu un viņa dēlus – viņu rokas un kājas.s2a(Un mazgājamo katlu viņš nolika starp Saiešanas telti un altāri un ielēja ūdeni, lai var mazgāties.91m(Altāri sadedzināmajiem upuriem viņš ielika Mājokļa, Saiešanas telts, durvīs un upurēja uz tā sadedzināmo upuri un labības dāvanu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.80m(Un viņš pielika priekškaru Mājokļa durvīm.`/;(Uz tā viņš kvēpināja kvēpināmās smaržzāles, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.N.(Un viņš nolika zelta altāri Saiešanas teltī pretī priekškaram.c-A(Un viņš aizdedza eļļas lukturīšus Kunga priekšā, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.^,7(Un viņš nolika gaismekli Saiešanas teltī pretī galdam, Mājokļa dienvidu pusē._+9(Uz tā viņš sakārtoja upurmaizes Kunga priekšā, kā Kungs Mozum bija pavēlējis._*9(Un viņš nolika galdu Saiešanas teltī, Mājokļa ziemeļu pusē ārpus priekškara.)(Viņš ienesa šķirstu Mājoklī, pielika priekškaru un aizklāja liecības šķirstu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.({(Un viņš ņēma un lika liecību šķirstā, pielika šķirstam nesamās kārtis un uzlika šķirstam virsū pārsegu.}'u(Un viņš izpleta telti pār Mājokli un uzlika pār to no augšas telts pārsegu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.t&c(Mozus uzslēja Mājokli, ielika tam pamatus, uzslēja balstus, pārlika šķērskokus un uzcēla to stabus.L%(Otrā gada pirmā mēneša pirmajā dienā tika uzsliets Mājoklis.Y$-(Un Mozus darīja visu, kā Kungs viņam bija pavēlējis – tā viņš darīja!#3(Un svaidi viņus tāpat, kā svaidīji viņu tēvu, lai viņi ir priesteri man un lai viņu svaidīšana ir mūžīga priesterība uz paaudzēm.”:"q(Un pieved viņa dēlus un ietērp viņus svārkos.j!O( Ietērp Āronu svētajās drānās, svaidi viņu un iesvēti viņu, lai viņš ir priesteris man._ 9( Pieved Āronu un viņa dēlus pie Saiešanas telts durvīm un mazgā viņus ar ūdeni.>y( Svaidi mazgājamo katlu un tā pamatu, un iesvēti to.ue( Un svaidi sadedzināmo upuru altāri un visus tā rīkus, un iesvēti altāri, lai tas ir svētumu svētums.{( Tad ņem svaidāmo eļļu un svaidi Mājokli un visu, kas tajā, un iesvēti to un visus tā rīkus, lai tie ir svēti.M(Iekārto pagalmu visapkārt un pagalma vārtiem pieliec priekškaru.Y-(Mazgājamo katlu noliec starp Saiešanas telti un altāri un ielej tajā ūdeni._9(Altāri sadedzināmajiem upuriem noliec Mājokļa, Saiešanas telts, durvju priekšā.ym(un noliec zelta kvēpināšanas altāri liecības šķirsta priekšā, un Mājokļa durvīm pieliec priekškaru.Z/(Ienes tur galdu un iekārto, ienes gaismekli un aizdedz tā eļļas lukturīšus,L(Noliec tur liecības šķirstu un aizsedz šķirstu ar priekškaru.N(“Pirmā mēneša pirmajā dienā uzslej Mājokli, Saiešanas telti. 5(Kungs sacīja Mozum:%'+Mozus redzēja visu paveikto, un, redzi, tie bija izdarījuši, kā Kungs pavēlējis, – tā bija izdarījuši! Un Mozus viņus svētīja.U%'*Kā Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla dēli izdarīja visus darbus!')smalki austās drānas kalpošanai svētvietā, svētās drānas priesterim Āronam un drānas viņa dēliem, lai kalpo kā priesteri./Y'(un pagalma priekškarus, to stabus un pamatus, un priekškaru pagalma vārtiem, tā virves un mietiņus, un visus rīkus kalpošanai Mājoklī un liecības teltī –p[''un vara altāri, un tā vara režģi, nesamās kārtis un visus rīkus, mazgājamo katlu un tā pamatu,kQ'&un zelta altāri, un svaidāmo eļļu, un kvēpināmās smaržzāles, un telts durvju priekškaru,p['%un gaismekli no tīra zelta sakārtotiem eļļas lukturīšiem, un visus tā rīkus, un eļļu gaismai,6 i'$un galdu, un visus tā traukus, un upurmaizes,A '#un liecības šķirstu, tā nesamās kārtis un pārsegu,w i'"un pārsegu no sarkani krāsotām aunu ādām, un pārsegu no ģērētām ādām, un aizkarināmo priekškaru,{ q'!Viņi atnesa Mājokli pie Mozus – telti un visus tās rīkus, āķus, balstus, šķērskokus, stabus un pamatus, 5' Visi darbi Mājoklī, Saiešanas teltī, bija pabeigti, un Israēla dēli visu bija darījuši, kā Kungs Mozum bija pavēlējis, tā viņi darīja!wi'un pielika tai purpurzilu auklu, lai piestiprinātu to no augšas turbānam, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.'Un viņi darināja tīra zelta galvas rotu, svēto kroni, un tajā rakstu kā zīmoga grebumu – “Svēts Kungam!” –'Un jostu no vieglbalta lina un purpurzila, purpura un sarkana auduma, pītu darinājumu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.dC'Un vieglbalta lina turbānu un vieglbalta lina galvassegu, un no vieglbalta lina īsbikses.kQ'Un viņi darināja vieglbalta lina svārkus – smalki austu darinājumu Āronam un viņa dēliem.'zvārgulis un granātābols, zvārgulis un granātābols visapkārt virssvārku malām – kalpošanai, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. 'Un viņi darināja zvārguļus no tīra zelta un zvārguļus piestiprināja starp granātāboliem visapkārt virssvārku malām –}u'Un uz virssvārku malām viņi darināja granātābolus – purpurzilus, purpura, sarkana auduma un vieglbalta lina.b?'un tiem vidū atvērumu galvai – kakla izgriezumu ar malu visapkārt, lai tie neplīst.eE'Un viņš darināja arī efoda virssvārkus, smalki austu darinājumu viscaur no purpurzila, @~~)}}|M{zzyyx7waw vv uputt>ssrr1q:ppJooznnn#mmCll%kkNjjS==< Un divas dūjas vai divus balodēnus, ko atļauj viņa rocība, – viens lai ir grēku upurim, bet otrs sadedzināmajam upurim.]=5Bet, ja viņš ir nabags un viņam nav rocības priekš tā, tad viņš izlīgumam lai ņem jēru līgojamam vainas upurim un labības dāvanai desmito daļu ēfas miltu, kas iejauti eļļā, un kausiņu eļļas.<%Lai priesteris upurē sadedzināmo upuri un labības dāvanu uz altāra, lai priesteris veic izlīgumu par viņu, tad viņš būs šķīsts. ;Lai priesteris kauj grēku upuri un veic izlīgumu šķīstāmajam par viņa nešķīstību, pēc tam lai kauj sadedzināmo upuri.:Atlikušo eļļu lai priesteris lej pār šķīstāmā galvu, lai priesteris veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā."9?Ar atlikušo eļļu lai priesteris apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi virs vainas upura asinīm.8%Lai priesteris iemērc labās rokas pirkstu eļļā, kas viņa kreisajā rokā, un ar pirkstu slaka eļļu septiņas reizes Kunga priekšā.J7Lai priesteris lej no eļļas kausiņa savā kreisajā plaukstā.6Lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi.C5 Lai viņš kauj jēru tajā vietā, kur kauj grēku upuri un sadedzināmo upuri – svētajā vietā, jo vainas upuris tiek priesterim tāpat kā grēku upuris, tas ir svētumu svētums!4% Lai priesteris ņem vienu jēru un pienes to par vainas upuri kopā ar kausiņu eļļas. Tos lai šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā.3 Priesteris, kas viņu šķīsta, lai ved šķīstāmo ar visām šīm lietām Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm.E2 Astotajā dienā lai viņš ņem divus jērus bez vainas, gadu vecu avi bez vainas un trīs desmitdaļas ēfas labāko miltu labības dāvanai, iejautus eļļā, un vienu kausiņu eļļas.Q1 Septītajā dienā lai viņš noskuj visus matus uz galvas, arī bārdu un uzacis un noskuj visus savas miesas matus, lai mazgā visas savas drānas un mazgā ūdenī miesu, tad viņš būs šķīsts!&0GLai šķīstāmais mazgā savas drānas, noskuj matus un mazgājas ūdenī un pēc tam lai iet uz nometni, bet mīt ārpus savas telts vēl septiņas dienas.y/mLai slaka pār šķīstāmo septiņas reizes un tad atzīst viņu par šķīstu, un palaiž vaļā dzīvo putnu..)Lai ņem dzīvo putnu, ciedru koku, purpuru un īzapu un iemērc tos kopā ar dzīvo putnu tā putna asinīs, kas nokauts virs tekoša ūdens.T-#Lai priesteris pavēl nokaut vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens.,{tad priesteris lai pavēl priekš šķīstāmā ņemt divus dzīvus, šķīstus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu.+yLai priesteris iziet ārpus nometnes un lai priesteris apskata, un redzi – ja spitālīgais ir dziedēts no sērgas,g*I“Šis ir likums par spitālīgo viņa šķīstīšanās dienā. Viņu lai ved pie priestera.) 5Kungs sacīja Mozum:'(I ;Šis ir likums par spitālības sērgu vilnas vai linu drānās, vai pinumā, vai audumā, vai ādas darinājumā – vai tas ir šķīsts vai nešķīsts.”,'S :Drānas vai pinums, vai audums, vai jebkāds ādas darinājums – kad tu to esi izmazgājis un noņēmis sērgu, lai tiek mazgāts vēlreiz, tad tas ir šķīsts!&3 9Ja tā atkal parādās drānās vai pinumā, vai audumā, vai kādā ādas darinājumā, ja tā izlaužas – sadedziniet to ugunī, tā ir sērga!%5 8Bet, ja priesteris apskata, un redzi – sērga pēc mazgāšanas ir blāva, lai to izplēš no drānām vai no ādas, vai no pinuma, vai no auduma.Y$- 7Pēc tam kad sērga izmazgāta, priesteris lai apskata sērgas vietu, un, kaut arī sērga nebūtu izplatījusies, tas ir nešķīsts, sadedziniet to ugunī, vienalga, vai puve bijusi iekšpusē vai ārpusē.t#c 6tad priesteris lai pavēl mazgāt to, kam uzmetusies sērga, un lai to ieslēdz vēl uz septiņām dienām."! 5Bet, ja priesteris to apskata, un redzi – sērga nav izplatījusies drānās vai pinumā, vai audumā, vai jebkādā ādas darinājumā,=!u 4Lai sadedzina drānas vai pinumu, vai vilnas vai linu audumu, vai jebkādu ādas darinājumu, kam uzmetusies sērga, jo tā ir ļauna spitālība, tā lai tiek sadedzināta ugunī!d C 3Lai apskata sērgu septītajā dienā – ja sērga izplatījusies uz drānām vai uz pinuma, vai uz auduma, vai uz ādas, vai uz jebkāda ādas darinājuma, tad tā sērga ir ļaunā spitālība un viss ir nešķīsts.Y- 2Lai priesteris apskata sērgu un ieslēdz to, kam sērga, uz septiņām dienām.=u 1Ja drānām uzmetas zaļa vai sarkanīga sērga – vai uz ādas, vai pinuma, vai auduma, vai uz kāda ādas darinājuma, tad tā ir spitālības sērga un tā jārāda priesterim.gI 0vai uz pinuma, vai uz vilnas vai linu auduma, vai uz ādas, vai uz jebkāda ādas darinājuma.dC /Par drānām, kam uzmetusies spitālības sērga, – uz vilnas drānām vai linu drānām,' .Visu laiku, kamēr viņam ir sērga, tas paliek nešķīsts. Viņš ir nešķīsts – lai dzīvo viens, miteklis tam lai ir ārpus nometnes!9m -Spitālīgais, kam sērga, – viņa drānas lai tiek saplēstas, viņa galva lai ir nesukāta, viņa augšlūpa lai ir apsegta, un viņš lai kliedz: nešķīsts, nešķīsts!5 ,tad viņš ir spitālīgs, tad viņš ir nešķīsts – lai priesteris atzīst viņu nešķīstāku par nešķīstu, jo viņam ir sērga uz galvas.$C +Lai priesteris viņu apskata, un redzi – ja uz viņa plikā galvvidus vai pieres ir balti sarkanīga pampuma sērga, kas izskatās kā ādas spitālība,7 *Bet, ja uz viņa plikā galvvidus vai pieres ir balti sarkanīga sērga – tā ir spitālība, kas izlauzusies uz viņa plikā galvvidus vai pieres.U% )Ja viņam mati atkāpušies no deniņiem vai no pieres, viņš ir šķīsts.U% (Ja kādam uz galvas izkrituši mati, tas ir plikpauris, viņš ir šķīsts./ 'Lai priesteris apskatās, un redzi – ja tiem uz miesas ir bālgani pampumi, tad tie ir izsitumi, kas izlauzušies no ādas, tāds ir šķīsts.H  &Par vīru vai sievu, kam uz ādas ir pampumi – balti pampumi.3 %Bet, ja kraupis paliek un tam uzaug melni mati, tad kraupis ir izdziedēts, tad viņš ir šķīsts, un priesteris lai atzīst viņu par šķīstu.)M $tad priesteris lai apskata viņu, un redzi – ja kraupis atkal izplatījies uz ādas, lai priesteris vairs nemeklē dzeltenos matus, tad viņš ir nešķīsts!I  #Bet, ja kraupis izplatās uz viņa ādas pēc šķīstīšanās,ue "Septītajā dienā lai priesteris apskata kraupi, un redzi – ja kraupis nav izplatījies uz ādas un pēc izskata nav dziļāks par ādu, tad priesteris lai atzīst viņu par šķīstu, lai viņš mazgā savas drānas un ir šķīsts.~w !tad viņš lai noskujas, bet pār kraupi lai neskuj, un priesteris lai kraupaino ieslēdz vēl uz septiņām dienām./ Y Lai priesteris apskata sērgu septītajā dienā, un redzi – ja kraupis nav izplatījies un tajā nav dzeltenu matu, un pēc izskata kraupis nav dziļāks par ādu,K  Bet, ja priesteris apskata kraupaino sērgu, un redzi – pēc izskata tā nav dziļāka par ādu un tajā nav melnu matu, tad priesteris lai ieslēdz ar kraupi sirgstošo uz septiņām dienām.l S Lai priesteris apskata sērgu, un redzi – ja tā ir dziļāka par ādu un mati tajā ir dzelteni un plāni, tad priesteris lai atzīst viņu par nešķīstu, jo tas ir kraupis uz galvas, tā ir galvas vai bārdas spitālība.A  Par vīru vai sievu, kam ir sērga uz galvas vai bārdā.% E Bet, ja pampums paliek un neizplešas uz ādas un ir blāvs, tas ir apdeguma plankums, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu, jo tā ir apdeguma rēta.'I Septītajā dienā lai priesteris apskata viņu – ja tas ir izplatījies uz ādas, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tā ir spitālības sērga.5e Bet, ja priesteris to apskata, un redzi – pampumā nav baltu matu un tā vieta nav zemāka par ādu un ir blāva, tad priesteris lai ieslēdz viņu uz septiņām dienām.sa Lai priesteris apskata to, un redzi – ja pampumā izbalojuši mati un tā vieta ir dziļāka par ādu, tad tā ir spitālība, kas izlauzusies no apdeguma, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, jo tā ir spitālības sērga.ue Par miesu, uz kuras ādas ir bijis apdegums un apdeguma vieta paliek par balti sarkanīgu vai baltu pampumu.sa Bet, ja pampums paliek un neizplatās, tad tā ir vāts rēta, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu.dC Un, ja tā izplatās uz ādas, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tā ir sērga.3a Bet, ja priesteris to apskata, un redzi – tur nav baltu matu, un tā nav zemāka par ādu, un tā ir blāvāka, tad priesteris lai ieslēdz viņu uz septiņām dienām.H  Priesteris lai apskata, un redzi – ja tas zemāks par ādu un mati tajā izbalojuši, tad lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tā ir spitālības sērga, kas izlauzusies no vāts!lS Ja vāts vietā rodas balts plankums vai balti sarkanīgs ādas pampums, lai to parāda priesterim.;s Par miesu, kuras ādā bijusi vāts, kas sadzijusi.~ Lai priesteris viņu apskata, un redzi – ja sērga vērtusies balta, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu, viņš ir šķīsts!\}3 Bet, ja jēlā miesa pazūd un vēršas balta, lai viņš atkal nāk pie priestera.|} Lai priesteris apskata jēlo miesu un atzīst viņu par nešķīstu – jēlā miesa ir nešķīsta, tā ir spitālība!F{ Tiklīdz viņam parādās jēla miesa, viņš ir nešķīsts!7zi un priesteris viņu apskata, un redzi – spitālība apklājusi visu viņa miesu, tad lai atzīst viņu par šķīstu, ja viņš viss palicis balts, tad viņš ir šķīsts!y Un, ja spitālība laužas no ādas, ja spitālība pārklāj visu sirdzēja ādu no galvas līdz kājām, visu, kas redzams priesterim,x7 tad tā ir ilgstoša spitālība viņa ādā, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, bet lai neieslēdz, jo skaidrs, ka viņš ir nešķīsts.wwi Lai priesteris apskata, un redzi – ja uz ādas ir balts plankums, mati izbalojuši un plankumā jēla miesa,Jv Ja cilvēkam ir spitālības sērga, lai viņu ved pie priestera.u' Lai priesteris apskata, un redzi – ja pampums izpleties uz ādas, tad lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tad tā ir spitālība.t1 Bet, ja pampums ādā izplatās plašāk pēc tam, kad viņš pirms savas šķīstīšanas rādījies priesterim, lai rādās priesterim vēlreiz.s Septītajā dienā lai priesteris viņu apskata vēlreiz, un redzi – ja sērga ir blāvāka, ja sērga uz ādas nav izplatījusies, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu, tas bijis tikai pampums, lai viņš mazgā savas drānas un ir šķīsts.Gr  Septītajā dienā lai priesteris viņu apskata, un redzi – ja sērga nav mainījusies, ja sērga nav izplatījusies uz ādas, tad lai priesteris ieslēdz viņu vēl uz septiņām dienām."q? Ja plankums viņa ādā ir balts un pēc izskata nav dziļāks par ādu un mati nav izbalojuši, lai priesteris ieslēdz sirdzēju uz septiņām dienām.Fp Priesteris lai apskata sērgu, kas uz ādas, un, ja sērgas vietā mati ir izbalojuši un ja sērgas vieta ir dziļāka par ādu, lai priesteris pēc apskates atzīst viņu par nešķīstu!>ow “Ikvienu, kam uz ādas ir pampums, kreve vai balts plankums un tas ādā vēršas par spitālības sērgu, lai ved pie priestera Ārona vai pie kāda no viņa dēliem priesteriem.&n K Kungs sacīja Mozum un Āronam:tmc Bet, ja viņai nav rocības priekš jēra, lai viņa ņem divas dūjas vai divus balodēnus – vienu sadedzināmajam upurim un vienu grēku upurim, un priesteris lai veic izlīgumu par viņas nešķīstumu, un viņa būs šķīsta.” Viņu gaļu jūs neēdiet un maitas neskariet – tie jums nešķīsti!|=s Un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, uz pusēm pāršķelti nagi, bet gremot tā neatgremo; tā jums nešķīsta!W<) Un zaķi, jo tas gan atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas jums nešķīsts!_;9 Un klinšu āpsi, jo tas gan atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas jums nešķīsts!*:O Taču šos no atgremotājiem un tiem, kam šķelti nagi, neēdiet – kamieli, jo tas gan atgremo, bet tam nav uz pusēm pāršķeltu nagu; tas jums nešķīsts!^97 visus, kam šķelti nagi, uz pusēm pāršķelti nagi, un kas atgremo – tos ēdiet.i8M “Sakiet Israēla dēliem: šie ir dzīvnieki, ko no visiem zemes zvēriem jūs varat ēst, –&7 K Kungs sacīja Mozum un Āronam:46e Un Mozus to dzirdēja, un tas viņam patika.o5Y Bet Ārons teica Mozum: “Redzi, šodien viņi pienesa Kunga priekšā savu grēku upuri un savu sadedzināmo upuri – un vēl tas ir nācis pār mani! – bet, ja es būtu ēdis grēku upuri šodien, vai tas patiktu Kungam?!”u4e Tiešām, tā asinis nav ienestas svētā vietā! Jums vajadzēja to ēst svētvietā, kā es pavēlēju!”H3  “Kāpēc jūs neēdāt grēku upuri svētvietā, jo tas taču ir svētumu svētums, un tas jums dots, lai nestu visas sapulces vainu, lai veiktu izlīgumu par tās grēkiem Kunga priekšā!:2o Tad Mozus meklēt meklēja grēku upura āzi, un redzi – tas jau bija sadedzināts! Un viņš sadusmojās uz Elāzāru un Ītāmāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un sacīja: 1 Lai viņi pienes cilājamā upura cisku un līgojamā upura krūts gabalu ar tauku dedzināmajiem upuriem un šūpo Kunga priekšā līgojamo upuri, un tas būs tev un taviem dēliem kopā ar tevi – mūžīga likumīgā daļa, kā Kungs ir pavēlējis.”t0c Bet līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku ēdiet šķīstā vietā – tu, tavi dēli un meitas kopā ar tevi, jo tā ir tava likumīgā daļa un tavu dēlu likumīgā daļa, kas dota no Israēla dēlu miera upuriem./ Ēdiet to svētā vietā, jo tā ir likumīgā daļa tev un taviem dēliem no Kunga dedzināmajiem upuriem, jo tā man ir pavēlēts!m.U Un Mozus sacīja Āronam un viņa atlikušajiem dēliem Elāzāram un Ītāmāram: “Ņemiet labības dāvanu, kas atlikusi no Kunga dedzināmajiem upuriem, un ēdiet to neraudzētu blakus altārim, jo tā ir svētumu svētums!S-! Māciet Israēla dēliem visus likumus, ko Kungs tiem teicis caur Mozu.”J, Lai jūs atšķirat svētu no nesvēta, nešķīstu no šķīsta!(+K “Vīnu un skurbu dzērienu nedzeriet – ne tu, ne tavi dēli –, kad ejat Saiešanas teltī, ka jūs nemirstat! Tas ir mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm!*9 Kungs sacīja Āronam:)) Neizejiet pa Saiešanas telts durvīm, ka jūs nemirstat, jo pār jums ir Kunga svaidāmā eļļa,” – un viņi darīja, kā Mozus sacīja.(7 Tad Mozus teica Āronam un viņa dēliem Elāzāram un Ītāmāram: “Neatstājiet savas galvas izpūrušas un neplēsiet savas drānas, ka jūs nemirstat un neliekat dusmām nākt pār visu sapulci. Bet jūsu brāļi, viss Israēla nams, lai apraud Kunga uguns sadedzinātos.X'+ Viņi gāja un iznesa tos viņu tērpos ārpus nometnes, kā Mozus bija teicis.&&G Tad Mozus sauca Mīšaēlu un Elcāfānu, Ārona tēvoča Uziēla dēlus, un teica tiem: “Ejiet, iznesiet savus brāļus no svētvietas ārpus nometnes!”%- Un Mozus teica Āronam: “Tā Kungs ir runājis: tajos, kas man tuvi, es būšu svēts, visai tautai es būšu godā!” – un Ārons apklusa.T$# Tad nāca uguns no Kunga vaiga, aprija viņus, un tie mira Kunga priekšā.O#  Ārona dēli Nādābs un Abīhū ņēma katrs savu kvēpināmo trauku, lika tur uguni un pār to kvēpināmās smaržzāles un pienesa Kunga priekšā svešu uguni, ko viņš tiem nebija pavēlējis." No Kunga vaiga nāca uguns un uz altāra aprija sadedzināmo upuri un taukus – tauta, to redzēdama, gavilēja un krita uz sava vaiga. ! Mozus ar Āronu iegāja Saiešanas teltī. Kad viņi iznāca ārā, tie svētīja tautu, un Kunga godība parādījās visai tautai.  Tad Ārons pacēla savas rokas pret tautu un svētīja to. Un viņš beidza upurēt grēku upuri, sadedzināmo upuri un miera upurus.}u Krūts gabalus un labo cisku Ārons šūpoja par līgojamo upuri Kunga priekšā, kā viņš Mozum bija pavēlējis.^7 – šos taukus tie lika uz krūts gabaliem, un viņš kvēpināja taukus uz altāra.sa Taukus no vērša un auna, taukasti un taukus, kas klāj iekšas un nieres, un to, kas atlicis pie aknām, Un viņš kāva vērsi un aunu tautas miera upurim, un Ārona dēli nesa viņam asinis, un viņš slacīja tās pār altāri visapkārt. Viņš pienesa labības dāvanu, ņēma pilnu sauju no tās un kvēpināja uz altāra papildus rīta sadedzināmajam upurim.O Un viņš pienesa sadedzināmo upuri un darīja ar to, kā pavēlēts.  Un viņš pienesa tautas upurvelti, ņēma āzi tautas grēku upurim, kāva to un upurēja par grēkiem tāpat kā iepriekšējo.^7 Viņš mazgāja iekšas un kājas un kvēpināja virs sadedzināmā upura uz altāra.nW Sadedzināmo upuri tie nesa viņam sacirstu gabalos, arī galvu, un viņš kvēpināja to uz altāra.} Un viņš kāva sadedzināmo upuri, un Ārona dēli nesa viņam asinis, un viņš slacīja tās pār altāri visapkārt.A Gaļu un ādu viņš sadedzināja ugunī ārpus nometnes.  Taukus un nieres, un to, kas grēku upurim atlicis pie aknām, viņš kvēpināja uz altāra, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. ; Ārona dēli pienesa viņam asinis, viņš iemērca asinīs pirkstu un zieda uz altāra ragiem, bet pārējās asinis viņš izlēja uz altāra pamata.I  Tad Ārons tuvojās altārim un kāva teļu savam grēku upurim.sa Un Mozus teica Āronam: “Tuvojies altārim un upurē savu grēku upuri un sadedzināmo upuri, veic izlīgumu par saviem un tautas grēkiem un pienes tautas upurvelti, un veic izlīgumu par visu grēkiem, kā Kungs ir pavēlējis.”fG Mozus teica: “Tā Kungs jums ir pavēlējis darīt, tad jums parādīsies Kunga godība!”|s Ko Mozus pavēlēja, to viņi atnesa Saiešanas telts priekšā, un visa sapulce nāca un stājās Kunga priekšā. un vērsi un aunu miera upurim, ko upurēt Kunga priekšā, un eļļā iejautu labības dāvanu, jo šodien Kungs jums parādīsies!”  Runā uz Israēla dēliem, saki tiem: ņemiet āzi grēku upurim, un teļu un jēru, gadu vecus, bez vainas, sadedzināmajam upurim,  Viņš teica Āronam: “Ņem teļu grēku upurim un aunu bez vainas sadedzināmajam upurim un pienes tos Kunga priekšā.N   Astotajā dienā Mozus sauca Āronu, viņa dēlus un Israēla vecajos.W )$Un Ārons ar saviem dēliem darīja visu, ko Kungs caur Mozu bija pavēlējis. '#Septiņas dienas un naktis palieciet Saiešanas telts durvīs un ievērojiet Kunga norādījumus, lai jūs nemirtu, jo man tā pavēlēts!”ue"Kā tika darīts šodien, tā Kungs ir pavēlējis darīt turpmāk, lai veiktu izlīgumu par jūsu grēkiem./!No Saiešanas telts durvīm neejiet prom septiņas dienas, līdz paiet priesteru iecelšanas laiks, jo septiņas dienas jārit jūsu iecelšanai.>y Kas no gaļas un maizes atliks, to sadedziniet ugunī!RMozus teica Āronam un viņa dēliem: “Vāriet gaļu Saiešanas telts durvīs un tur ēdiet to ar maizi, kas priesteru iecelšanas upura grozā, kā es pavēlēju Āronam un viņa dēliem: ēdiet to!Y-Un Mozus ņēma svaidāmo eļļu un asinis no altāra un slacīja pār Āronu, viņa drānām un viņa dēliem un to drānām, un viņš iesvētīja Āronu, viņa drānas, viņa dēlus un viņa dēlu drānas.6gMozus ņēma krūts gabalu un šūpoja to par līgojamo upuri Kunga priekšā – tā bija Mozus daļa no priesteru iecelšanas upura auna, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.4cUn Mozus paņēma to no viņu rokām un kvēpināja uz altāra par sadedzināmo upuri – tas ir priesteru iecelšanas upuris, tīkama smarža, dedzināmais upuris Kungam.iMViņš deva to Āronam un viņa dēliem, un tie to šūpoja par līgojamo upuri Kunga priekšā.DNo neraudzētās maizes groza, kas Kunga priekšā, viņš paņēma vienu neraudzētu cepumu un vienu maizes cepumu ar eļļu, un vienu plāceni un nolika tos uz taukiem un labās ciskas.Viņš ņēma taukus un taukasti, visus taukus, kas pie iekšām un kas atlikuši pie aknām, abas nieres un to taukus, un labo cisku.>~wTad pieveda Ārona dēlus, un Mozus zieda asinis uz viņu labās auss ļipiņām, uz labo roku īkšķiem un labo kāju īkšķiem, un Mozus slacīja asinis pār altāri visapkārt.}#Viņš to nokāva, un Mozus ņēma tā asinis un zieda uz Ārona labās auss ļipiņas, uz labās rokas īkšķa un labās kājas īkšķa.|yUn viņš pieveda otru aunu, priesteru iecelšanas upura aunu, un Ārons ar saviem dēliem lika rokas aunam uz galvas.;{qIekšas un kājas mazgāja ūdenī, tad Mozus kvēpināja visu aunu uz altāra par sadedzināmo upuri, tīkamu smaržu, dedzināmo upuri Kungam, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.Uz%Aunu sadalīja gabalos, un Mozus kvēpināja tā galvu, gabalus un treknumu.MyViņš to nokāva, un Mozus slacīja asinis pār altāri visapkārt.mxUTad viņš pieveda sadedzināmā upura aunu, un Ārons ar saviem dēliem lika rokas aunam uz galvas. b~~}}e||U|{Qzz2yoxxww=vvuut|ssernqq)pp/ounnommmllkCjj^jiiXhh gvffQe`dtcbbWa```_@_^y]]<\[[[ ZUYYY XWW*VV,UU3TsSS(RQPPPbPOcNNN#MMbLL?KKnKJJWJI;HHHGGiFF5EE;DDFCCBB{BAAR@@w??>>><==z<<,,@++**.)&(Q''K&&2%$##""R"!!( (N~\G|[i`[>i 0 & w T I-"pCoMV{ Lai viņš šūpo kūli Kunga priekšā, lai jūs būtu tīkami, – lai priesteris to šūpo otrā dienā pēc sabata.+UQ “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet zemē, ko es jums došu, un novāksiet tās ražu, tad nesiet priesterim kūli no pirmā pļāvuma.T; Un Kungs sacīja Mozum:S}Septiņas dienas pienesiet Kungam dedzināmo upuri. Septītajā dienā ir svēta sapulce, tad nedariet nekādu darbu!”LRPirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce, nedariet nekādu darbu!~QwMēneša piecpadsmitajā dienā ir Neraudzētās maizes svētki Kungam – septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi.LPPirmā mēneša četrpadsmitajā dienā mijkrēslī ir Kunga Pasha.ZO/Šie ir Kunga svētki, svētas sapulces, kas jums jāsasauc paredzētajā laikā..NWSešas dienas lai dara visus darbus, bet septītā ir sabatu sabats – svēta sapulce, tad lai nedara nekādu darbu, tas Kungam ir sabats it visur, kur jūs mītat. M“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: jums jāsvin Kungam svētki! Sauciet uz svētkiem un sviniet – šie ir mani svētki!L 5Kungs sacīja Mozum:\K3!kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai būtu jums par Dievu, – es esmu Kungs!”zJo Nesagāniet manu svēto vārdu, lai es tieku svētīts Israēla dēlu vidū, – es esmu Kungs, kas jūs svētī,@I}Turiet manus baušļus un pildiet tos – es esmu Kungs!YH-Ēdiet to tajā pašā dienā, līdz rītam neatstājiet neko – es esmu Kungs!]G5Kad jūs Kungam kaujat pateicības upuri, tad pienesiet tā, lai jūs tiktu atzīti.DFVienā dienā nekauj govi un tās teļu, avi un tās jēru.0E[“Kad piedzimst vērsis, jērs vai kazlēns, lai tas septiņas dienas paliek pie mātes, bet kopš astotās dienas tas var tikt pieņemts par dedzināmo upuri Kungam.D;Un Kungs sacīja Mozum: CNo svešinieka ņemtu nepienesiet savam Dievam par maizi neko, jo tas bojāts, tam kroplība – tas no jums netiks pieņemts.”BLopu ar saspiestiem, sadauzītiem, izplēstiem vai izgrieztiem sēkliniekiem Kungam nepienesiet – savā zemē tā nedariet!A%Vērsi vai aunu, kam kaut kas par garu vai par īsu, jūs varat upurēt par labprātīgo upuri, bet kā solījuma upuris tas nebūs tīkams.+@QAklu, tādu, kam lūzums, kam rētas, čūlas, kraupis vai augoņi, – tādus jūs Kungam nepienesiet, tādus uz Kunga altāra par dedzināmo upuri neupurējiet!7?iIkviens, kas Kungam pienes miera upuri, lai dotu zvērestu vai labprātīgu upuri, lai ņem vērsi vai sīklopu bez vainas, kam nav nekādas kroplības, tad tas būs tīkams.L>Nepienesiet neko, kam ir kāda kroplība, ka nekļūstat netīkami.Q=Lai jūs būtu tīkami, tam jābūt vērsim, aunam vai āzim bez vainas.<{“Runā uz Āronu, viņa dēliem un uz visiem Israēla dēliem un saki tiem: ikviens no Israēla nama un svešiniekiem Israēlā, kas pienes Kungam upuri – solījuma upuri vai labprātīgo upuri –, lai pienes to Kungam kā sadedzināmo upuri.;;Un Kungs sacīja Mozum:n:WLai neuzkrauj sev nodarījuma vainu, ēzdami no svētumiem, – jo es esmu Kungs, kas tos svētī!”K9Lai viņi nesagāna Israēla dēlu svētumus, kas upurēti Kungam.y8mJa kāds nejauši ēdis no svētumiem, tad lai pieliek tam klāt vēl piekto daļu un atdod svētumu priesterim.^77 Ja priestera meita kļūst atraitne vai vīrs to padzen un tai nav bērnu, un viņa atgriežas sava tēva namā kā tad, kad bija meitene, tad viņa var ēst sava tēva maizi, bet neviens svešinieks to lai neēd.t6c Ja priestera meita ir izgājusi par sievu pie svešinieka, tad lai viņa neēd no svētajām upurdāvanām.5! Bet, ja priesteris kādu pircis par sudrabu, tad tāds var ēst no svētumiem, kā arī tas, kas paša namā dzimis, var ēst viņa maizi.4 Neviens svešinieks lai neēd no svētumiem – lai no svētumiem neēd ne tas, kas apmeties pie priestera, ne algādzis.33 Lai viņi ievēro manus norādījumus, lai tiem nav grēka un tie nemirst no tā, ka sagandējuši svētumu, – es esmu Kungs, kas tos svētījis.b2?Maitu un saplosītu lai viņš neēd, lai nepaliktu ar to nešķīsts, – es esmu Kungs!w1iKad saule norietēs, viņš būs šķīsts, pēc tam viņš drīkst ēst no svētumiem, jo tā ir viņa maize. 0tad, kas tādam pieskāries, lai paliek nešķīsts līdz vakaram un neēd no svētumiem, kamēr nav mazgājis savu miesu ūdenī./vai ja cilvēks pieskaras rāpulim, kas viņu dara nešķīstu, vai cilvēkam, kas viņu dara nešķīstu ar jebkādu nešķīstību,..WJa kādam no Ārona pēcnācējiem ir spitālība vai viņam tek, lai vairās no svētumiem, kamēr taps šķīsts. Kas pieskaras mirušam vai kam noplūdusi sēkla,j-OSaki viņiem: uz jūsu paaudzēm – ja kāds no jūsu pēcnācējiem tuvosies Israēla dēlu svētumiem, ko viņi velta Kungam, un tam būs kāda nešķīstība, tad lai tas tiek iznīdēts manā priekšā – es esmu Kungs!<,s“Saki Āronam un viņa dēliem, ka ar Israēla dēlu svētajām veltēm viņi ir veltīti man, lai tie nesagāna manu svēto vārdu un to, ko viņi velta man, – es esmu Kungs!+ ;Un Kungs sacīja Mozum:U*%Tā Mozus runāja uz Āronu, uz viņa dēliem un uz visiem Israēla dēliem.))Mtaču priekškaram lai viņš klāt nenāk un altārim netuvojas, jo viņam ir kroplība – lai viņš nesagāna svētumu, jo es esmu Kungs, kas to svētī!”M(Viņš gan var ēst Dieva maizi no svētumu svētuma un svētvietas,:'oneviens no priestera Ārona pēcnācējiem, kam kāda kroplība, lai nemēģina pienest Kungam dedzināmo upuri – ja viņam kroplība, tad lai nemēģina pienest Dievam maizi!&yvai kupris, vai kas izkastrēts, vai ar baltumu acī, vai kraupains, vai čūlains, vai kam saspiesti sēklinieki, –3%cne tāds, kam lauzta kāja vai lauzta roka,$ Neviens vīrs, kam ir kāda kroplība, lai netuvojas – ne akls, ne klibs, ne tāds, kam kroplība sejā vai kādā loceklī,#“Saki Āronam: lai nevienā paaudzē neviens no taviem pēcnācējiem, kam kāda kroplība, netuvojas pienest maizi Dievam.";Un Kungs sacīja Mozum:f!GTā lai viņš nesagāna savu sēklu savā tautā, jo es esmu Kungs, kas viņu svētījis!” /Atraitni vai tādu, ko vīrs padzinis, vai ar maucību sagānītu – tādas lai viņš neņem, lai ņem sev par sievu jaunavu no paša ļaudīm.-W Lai viņš apņem sievu, kas jaunava!% Lai viņš neatstāj svētvietu un nesagāna sava Dieva svētvietu, jo viņš ir svaidīts ar sava Dieva svaidāmo eļļu – es esmu Kungs!wi Lai viņš neiet ne pie viena miroņa, lai nepieskaras pat savam tēvam vai mātei, lai nekļūst nešķīsts.fG Priesteris, kurš no saviem brāļiem ir augstākais, pār kura galvu ir lieta svaidāmā eļļa un kurš ir iecelts amatā, lai valkātu svētās drānas, lai neatstāj savu galvu nekoptu un lai nesaplēš savas drānas.sa Un, ja priestera meita sagānās maukodama, viņa ir apgānījusi savu tēvu, – lai to sadedzina ugunī.Svētī viņu, jo viņš pienes tava Dieva maizi – viņš lai tev ir svēts, jo svēts esmu es, Kungs, kas jūs svētī.nWMauku un piesmieto lai viņi neņem, un šķirteni lai viņi neņem, jo viņi ir svēti savam Dievam.lai ir svēti Dievam un neapgāna sava Dieva vārdu, jo viņi pienes Kunga dedzināmos upurus, sava Dieva maizi, – lai viņi ir svēti!oYLai tie sev neskuj pliku galvvidu, lai neapgriež bārdai malu un savā miesā lai neiegriež brūces,hKLai viņš nepadara sevi nešķīstu ar nevienu no pieprecētiem radiem, tā sevi sagānīdams.q]un jaunavu māsu, kas viņam tuvākā, kurai nav vīra –, tikai tā viņš drīkst palikt nešķīsts.H izņemot pašus tuvākos – māti, tēvu, dēlu, meitu, brāli #Kungs teica Mozum: “Saki priesteriem, Ārona dēliem: neviens no jums lai nepaliek nešķīsts, pieskardamies mironim no saviem ļaudīm,5Vīrs vai sieva jūsu vidū, kas ir garu izsaucēji vai zintnieki, lai mirtin mirst, tādus lai nomētā akmeņiem – viņu asinis ir pār tiem!”r_Un esiet man svēti, jo svēts esmu es – Kungs, un es nošķīru jūs no citām tautām, lai esat mani!lSTādēļ arī jūs atšķiriet šķīstus lopus no nešķīstiem un nešķīstus putnus no šķīstiem, nesagāniet sevi ar kādu lopu, putnu vai jebko, kas mudž pa zemi, ko es priekš jums esmu nošķīris par nešķīstību.A}un es jums teicu: jūs iemantosiet viņu zemi, es došu to jums par īpašumu – zemi, kur plūst piens un medus! Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kurš nošķīris jūs no citām tautām!{qNedzīvojiet pēc to tautu likumiem, kuras es padzinu jūsu priekšā, jo man bija noriebies viss, ko tie darīja,  Ievērojiet visus manus likumus un manas tiesas un pildiet tos, lai jūs neizvemj tā zeme, kurp es esmu jūs aizvedis mājot. Ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir nešķīstība, viņš ir atsedzis sava brāļa kailumu – lai tie paliek bez bērniem!  Ja kāds guļ ar savu tanti, tad viņš ir atsedzis sava tēvoča kailumu – tie abi nes grēku, lai tie nomirst bez bērniem.w iNeatsedz savas mātesmāsas un savas tēvamāsas kailumu – kas atsedz savu tuvinieku kailumu, tas nes vainu.Q Ja vīrs guļ ar sievu, kad tai ir mēnešreizes, un atsedz viņas kailumu, viņš ir atsedzis viņas asins avotu un viņa ir atsegusi savu asins avotu – tie abi lai tiek iznīdēti no tautas vidus.Ja vīrs ņem savu māsu, sava tēva vai savas mātes meitu, un atsedz viņas kailumu un viņa redz tā kailumu – tas ir kauns, lai tie abi tiek iznīdēti no tautas visu acu priekšā. Viņš ir atsedzis savas māsas kailumu, viņš nes savu vainu! Ja sieva tuvojas lopam un paguļas tam, tad nokauj gan to sievu, gan lopu – lai tie mirtin mirst, viņu asinis lai ir pār tiem.S!Ja kāds kopojas ar lopu – lai viņš mirst, bet to lopu jūs nokaujiet.!Ja vīrs ņem sievu un viņas māti – tā ir izvirtība, gan viņu, gan tās abas lai sadedzina ugunī, lai jūsu vidū nav izvirtības. Ja vīrs guļ ar vīru, kā ar sievu mēdz gulēt, – abi ir darījuši preteklību, lai abi tiek nonāvēti, viņu asinis ir pār tiem.vg Ja kāds guļ ar savu vedeklu – lai mirst abi, jo tie darījuši nešķīstību, viņu asinis ir pār tiem.} Kas gulējis ar sava tēva sievu, ir atsedzis sava tēva kailumu – abi lai tiek nonāvēti, viņu asinis ir pār tiem./Y Ja kāds pārkāpj laulību ar kāda vīra sievu, ja pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu – lai mirtin mirst gan tas, kas pārkāpis, gan tā, kas pārkāpusi. Ikviens, kas nolād savu tēvu vai māti, lai mirtin mirst – savu tēvu vai māti viņš ir nolādējis, lai viņa asinis nāk pār to!W)Turiet visus manus likumus un pildiet tos – es esmu Kungs, kas jūs svētī!D~Svētieties un esiet svēti, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.}-Kas gājis pie garu izsaucējiem vai zintniekiem, lai maukotu tiem pakaļ, – pret to es vērsīšu savu vaigu, es viņu iznīdēšu no tautas!7|itad es pats vērsīšu savu vaigu pret viņu un pret viņa dzimtu – es iznīdēšu no tautas gan viņu pašu, gan visus, kas tāpat kā viņš ir maukojuši pakaļ Moleham.g{IJa ļaudis izliksies neredzam to, kas savu pēcnācēju atdevis Moleham, un viņu nenonāvēs,EzPret tādu es vērsīšu savu vaigu, es iznīdēšu viņu no tautas, ka savu pēcnācēju viņš ir atdevis Moleham, padarīdams nešķīstu manu svētumu, sagānīdams manu svēto vārdu.]y5“Saki Israēla dēliem: ikviens no Israēla dēliem un svešiniekiem, kas Israēlā apmetušies, ja tas dos kādu no saviem pēcnācējiem Moleham, tas lai mirtin mirst – tādu lai ļaudis nomētā akmeņiem.x ;Un Kungs sacīja Mozum:Ww)%Turiet visus manus likumus un pildiet visas manas tiesas – es esmu Kungs!”!v=$Lai jums ir pareizi svari, pareizi atsvari, pareizi beramie un pareizi lejamie mēri – es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes.Gu #Nekrāpieties nedz pie tiesas, nedz mēros, svarā un skaitā!1t]"Lai svešinieks, kas pie jums apmeties, jums ir kā savējais, un mīli viņu kā sevi pašu, jo svešinieki jūs bijāt Ēģiptes zemē – es esmu Kungs, jūsu Dievs!Ls!Kad svešinieks piemīt pie tevis tavā zemē, nedari viņam pāri.[r1 Sirmas galvas priekšā piecelies, godā vecu un bīsties Dieva – es esmu Kungs!qNevērsieties pie garu izsaucējiem un nemeklējiet zintniekus, tie jūs padara nešķīstus! – es esmu Kungs, jūsu Dievs!MpManus sabatus turiet un manu svētvietu bijājiet – es esmu Kungs!woiNesagāni savu meitu, padarīdams par mauku, lai nekļūst maucīga zeme, lai zeme nepiepildās ar izvirtību.onYNegrieziet sev miesā brūces mirušo dēļ un neskrāpējiet sev zīmējumus ādā – es esmu Kungs!Sm!Neapgrieziet sev matus pie deniņiem un neapcērpiet malu savām bārdām.DlNeēdiet neko, kam klāt asinis. Nepareģojiet un neburiet!nkWUn piektajā gadā jūs varat ēst to augļus, lai tie jums papilnam! – es esmu Kungs, jūsu Dievs!Tj#Ceturtajā gadā visi to augļi ir svēti, lai tie ir slavas upuris Kungam!0i[Kad jūs nonāksiet tajā zemē un stādīsiet augļu kokus, tie būs itin kā neapgraizīti, un to augļi lai jums ir neapgraizīti trīs gadus, tie jums ir neēdami!,hSLai priesteris Kunga priekšā ar vainas upura aunu veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, un viņam tiks piedots grēks, ar ko viņš grēkojis._g9Lai viņš nes vainas upuri Kungam pie Saiešanas telts durvīm – vainas upura aunu.Zf/Ja vīrs pārguļ ar sievu, izšļākdams sēklu, un viņa ir verdzene, kas apsolīta citam par sievu, bet vēl nav izpirkta un tai nav dota brīvība, lai soda, bet lai tos nenonāvē, jo viņa nebija brīva."e?Turiet manus likumus – nekrustojiet divus dažādus lopus, neapsējiet savus laukus ar dažādu sēklu, nevalkājiet divējas drānas, jaukti noaustas.ndWNeatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs!Wc)Nenīsti sirdī savu brāli, pamāci savu tuvāko, lai tu neesi līdzvainīgs.[b1Nestaigā savā tautā baumodams, nealksti sava tuvākā asiņu – es esmu Kungs!yamNedari netaisnību tiesā – neiztopi nabagam, nedod priekšroku dižajam, bet tiesā savus tuvākos taisnīgi![`1Nelādi kurlo un neliec priekšā kāju aklajam, bīsties Dieva – es esmu Kungs!a_= Neapspied un neaplaupi savu tuvāko! Lai algādža alga nepaliek pie tevis līdz rītam.]^5 Nezvēriet manā vārdā melīgi un nesagāniet sava Dieva vārdu – es esmu Kungs!C] Nezodziet un nekrāpiet, un nemelojiet saviem tuvākajiem!$\C Savu vīnadārzu nenovāc pavisam un kritušās vīnogas savā vīnadārzā neuzlasi, atstāj tās nabagam vai svešiniekam – es esmu Kungs, jūsu Dievs!m[U Kad jūs novācat savā zemē ražu, laukmalu atstājiet nenovāktu. Nokritušās vārpas tu nelasi!zZoKas tādu ēdīs, tas nesīs vainu, jo būs sagānījis Kunga svētumu – tāds tiks nošķirts no savas tautas.]Y5Ja kaut ko no tā ēdīs trešajā dienā, tas būs nešķīsts un netiks pieņemts.xXkLai to ēd tajā dienā, kad jūs to kaujat, vai rīt, bet to, kas atliek līdz parītam, lai sadedzina ugunī!^W7Kad jūs kaujat miera upuri Kungam, upurējiet to tā, lai jūs būtu viņam tīkami.]V5Nevērsieties pie dievekļiem un nelejiet sev dievus – es esmu Kungs, jūsu Dievs!eUEIkviens lai bīstas savu māti un tēvu un tur manus sabatus – es esmu Kungs, jūsu Dievs!vTg“Runā uz visu Israēla dēlu sapulci un saki tiem: esiet svēti, jo es esmu svēts – Kungs, jūsu Dievs!S ;Un Kungs sacīja Mozum:7RiTuriet manus norādījumus – nerīkojieties pēc tām preteklībām, kā te tika darīts pirms jums, nepadariet sevi ar tiem nešķīstus – es esmu Kungs, jūsu Dievs!”sQaIkviens, kas darīs kādu no šīm preteklībām, ikviens, kas to darīs, tiks nošķirts no savas tautas!yPmŠī zeme jūs neizvems, ja jūs to nepadarīsiet nešķīstu – kā tā izvēma tautu, kas te bija pirms jums.vOgjo visas šīs preteklības darīja šīs zemes ļaudis, kas te bija pirms jums, bet zeme palika nešķīsta! NTuriet manus likumus un manas tiesas, nedariet nevienu no šīm preteklībām – ne savējie, ne svešinieki, kas pie jums mīt,iMMZeme bija palikusi nešķīsta, un es piemeklēju tās vainu, un zeme izvēma tos, kas tur mita!"L?Nepadariet sevi nešķīstus ar kādu no šīm lietām, jo ar visu šo sevi ir padarījušas nešķīstas citas tautas, kuras es padzinu jūsu priekšā. KNekopojies ar lopu, nepadari sevi nešķīstu, un sieva lai nestājas lopam priekšā, lai ar to kopotos, – tas ir pretdabīgi!HJ Ar vīru neguli, kā mēdz gulēt ar sievu, tā ir preteklība!gIINedod nevienu no saviem pēcnācējiem Moleham, nesagāni sava Dieva vārdu – es esmu Kungs!`H;Neguli ar tuvākā sievu, izšļākdams sēklu, – nepadari sevi ar viņu nešķīstu.TG#Netuvojies sievai, kamēr tai ir mēnešreizes, lai atsegtu viņas kailumu.`F;Neņem sievai par sāncensi viņas māsu un neatsedz tās kailumu, kamēr sieva dzīva.GE Neatsedz kādas sievas kailumu un arī viņas meitas kailumu, viņas dēla meitu un viņas meitas meitu tu neņem, lai atsegtu viņu kailumu, – tās ir tavas tuvinieces, tā ir izvirtība.NDNeatsedz sava brāļa sievas kailumu – tas ir tava brāļa kailums.`C;Neatsedz savas vedeklas kailumu, viņa ir tava dēla sieva – viņas kailumu neatsedz.]B5Neatsedz sava tēvabrāļa kailumu, netuvojies viņa sievai – viņa ir tava tante.QA Neatsedz savas mātesmāsas kailumu – viņa ir tavas mātes tuviniece.N@ Neatsedz savas tēvamāsas kailumu – viņa ir tava tēva tuviniece.}?u Neatsedz sava tēva sievas meitas kailumu, kas dzimusi tavam tēvam, – tā ir tava māsa, neatsedz viņas kailumu!}>u Neatsedz savas meitas kailumu vai savas mazmeitas kailumu – neatsedz viņu kailumu, jo tas ir tevis paša kailums.=9 Neatsedz savas māsas kailumu, kas ir tava tēva meita vai tavas mātes meita, vienalga, vai tā dzimusi namā vai citur, – neatsedz viņas kailumu!J<Neatsedz sava tēva sievas kailumu – tas ir tava tēva kailums!q;]Neatsedz sava tēva kailumu, nedz savas mātes kailumu – viņa ir tava māte, neatsedz viņas kailumu!^:7Neviens lai netuvojas savam tuviniekam, lai atsegtu viņa kailumu, – es esmu Kungs!n9WTuriet manus likumus un manas tiesas, tas cilvēkam jādara un pēc tiem jādzīvo – es esmu Kungs!k8QPildiet manas tiesas un turiet manus likumus, dzīvojiet pēc tiem – es esmu Kungs, jūsu Dievs!)7MNedariet to, ko darījāt Ēģiptē, kad tur mitāt, un nedariet to, ko mēdz darīt Kanaāna zemē, kurp es jūs aizvedu, – nedzīvojiet pēc viņu likumiem!O6“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: es esmu Kungs, jūsu Dievs.5 5Kungs sacīja Mozum:`4;Bet, ja viņš tās nemazgā un nemazgā arī savu miesu, tad viņš nes savu vainu.”K3Ikviens, kas ēdīs maitu vai ko saplosītu – gan savējais, gan svešinieks –, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram, pēc tam tas ir šķīsts.O2Ik radības dzīvība ir asinīs, kamēr tās viņā, un es Israēla dēliem esmu teicis: neēdiet nekādas asinis, jo asinis ir katras miesas dvēsele, – tiks nošķirts ikviens, kas tās ēdīs!19 Ikviens no Israēla dēliem un svešinieks, kas pie jums apmeties, kas nomedī ēdamu zvēru vai putnu, lai notecina tam asinis un apber tās ar zemi. 0  Tādēļ es teicu Israēla dēliem: neviens no jums lai neēd asinis, arī svešinieks, kas pie jums apmeties, lai neēd asinis!:/o Jo miesas dzīvība ir asinīs, un tās es jums esmu devis altārim, ka veicat izlīgumu par saviem grēkiem, – tās ir asinis, kas veic izlīgumu par visiem ļaužu grēkiem!<.s Ja kāds no Israēla nama vai svešinieks, kas pie tiem apmeties, ir ēdis asinis – pret tādu, kas ēdis asinis, es vērsīšu savu vaigu, un es nošķiršu to no savas tautas!m-U bet nenes to pie Saiešanas telts durvīm, lai upurētu Kungam, lai tiek nošķirts no savas tautas!,Saki tiem: ik vīrs no Israēla nama un svešinieks, kas pie tiem apmeties, kas upurē sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri,y+mLai tie mitas upurēt saviem āžkājiem, kam maukojuši pakaļ, – šis tiem ir mūžīgs likums uz paaudzēm.*yPriesteris lai slaka asinis pār Kunga altāri Saiešanas telts durvīs un kvēpina taukus par tīkamu smaržu Kungam.@){Tas tādēļ, lai Israēla dēli vairs nekauj savus kaujamos upurus klajā laukā, bet pienes Kungam pie Saiešanas telts durvīm un dod priesteriem, lai tie kauj miera upurus Kungam.J(un neko neatnes pie Saiešanas telts durvīm, lai upurētu Kungam Kunga Mājokļa priekšā, tas ir izlējis asinis, un asinis lai nāk pār to atpakaļ, ka tas tiek nošķirts no savas tautas.a'=ikviens no Israēla nama, kas nokauj vērsi, jēru vai āzi nometnē vai ārpus nometnes`&;“Šādi Kungs ir pavēlējis: saki Āronam, viņa dēliem un visiem Israēla dēliem:% 5Kungs sacīja Mozum:0$["Šis lai jums ir mūžīgs likums – reizi gadā veiciet izlīgumu Israēla dēliem par visiem viņu grēkiem!” Un viņš darīja, kā Kungs bija pavēlējis Mozum!1#]!Tāds lai veic izlīgumu par grēku pār svētumu svētumu, Saiešanas telti un altāri. Arī priesteriem un visai tautas sapulcei viņš lai veic izlīgumu par grēku. " Izlīgumu par grēku lai veic svaidīts priesteris, kas iecelts priestera amatā pēc sava tēva, kas valkā svētās linu drānas.V!'Tas jums ir sabatu sabats – esiet rimti! – šis jums ir mūžīgs likums. %Jo šajā dienā tika veikts izlīgums par jūsu grēkiem, lai šķīstītu jūs no visiem grēkiem Kunga priekšā, nu jūs esat šķīsti!,STas jums ir mūžīgs likums – septītā mēneša desmitajā dienā esiet rimti un nedariet nekādu darbu – nedz jūs, nedz svešinieks, kas pie jums apmeties.q]Tas, kas tos sadedzina, lai mazgā savas drānas un miesu ūdenī, pēc tam viņš var ienākt nometnē.EGrēku upura vērsi un grēku upura āzi, kuru asinis tika pienestas, lai svētvietā veiktu izlīgumu par grēku, lai iznes ārpus nometnes un sadedzina ugunī to ādas, miesu un mēslus.Tas, kurš aiztrenca āzi Azazēlam, lai mazgā savas drānas un mazgā miesu ūdenī, pēc tam viņš var ienākt nometnē.;sGrēku upura taukus lai viņš kvēpina uz altāra.=uLai viņš mazgā miesu ūdenī, uzvelk savas drānas un iet upurēt sadedzināmo upuri par sevi un sadedzināmo upuri par tautu, un veic izlīgumu par savu un visas tautas grēku.Tad Ārons lai nāk uz Saiešanas telti, novelk linu drānas, kuras bija uzvilcis, iedams uz svētvietu, un atstāj tās tur.V'Lai āzis nes visas viņu vainas uz tukšu zemi, lai āzi aiztrenc tuksnesī!jOLai Ārons liek rokas dzīvajam āzim uz galvas un atzīst pār to visas Israēla dēlu vainas, visus viņu pārkāpumus un visus viņu grēkus – lai uzkrauj tos āzim uz galvas, un lai norīkots vīrs to aizdzen tuksnesī.}Kad viņš veic izlīgumu par grēku pār svētvietu un Saiešanas telti, un altāri, tad viņš lai pieved dzīvo āzi.  Pēc tam lai pār to septiņas reizes slaka ar pirkstu asinis – lai šķīsta to un svētī no Israēla dēlu nešķīstības.4cTad viņš lai iet ārā pie altāra, kas Kunga priekšā, un veic izlīgumu par grēku pār to – ņem vērša asinis un āža asinis un ziež visapkārt altāra ragiem.T#Kad viņš iet svētvietā veikt izlīgumu par grēku, tad lai Saiešanas teltī nav neviena, kamēr viņš iznāk laukā, veicis izlīgumu par savu un sava nama grēku un visas Israēla sapulces grēku.hKTā lai viņš veic izlīgumu par grēku pret svētvietu Israēla dēlu nešķīstības dēļ, par viņu pārkāpumiem un grēkiem, un tāpat lai viņš dara ar Saiešanas telti, kas ir pie tiem viņu nešķīstības vidū.mUUn tad lai viņš nokauj grēku upura āzi par tautu un lai nes tā asinis aiz priekškara un dara ar tā asinīm, tāpat kā viņš bija darījis ar vērša asinīm – lai viņš slaka tās pār pārsegu un pārsega priekšā.Lai ņem vērša asinis un ar pirkstu slaka pār pārsegu uz austrumu pusi un lai slaka ar pirkstu septiņas reizes pārsega priekšā.  Lai kvēpināmās smaržzāles liek uz uguns Kunga priekšā, lai to dūmi pārklāj pārsegu, kas pār liecību, ka viņš nemirst.&G No altāra, kas Kunga priekšā, lai ņem pilnu ogļu pannu degošu ogļu un divas saujas tīkamu saberztu kvēpināmo smaržzāļu un ienes aiz priekškara. + Lai Ārons pienes vērsi par grēku upuri sev pašam, veic izlīgumu par savu un sava nama grēku, lai kauj vērsi par savu paša grēku upuri. + Āzi, kuram loze krīt Azazēlam, lai viņš dzīvu nostāda Kunga priekšā un, veicot izlīgumu par grēku, lai trenc to tuksnesī Azazēlam.N  To āzi, kuram krīt loze Kungam, lai Ārons upurē par grēku upuri.Y -Par abiem āžiem lai Ārons met lozes – vienu lozi Kungam un vienu Azazēlam.V 'Lai ņem abus āžus un ved tos Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm.q]Lai Ārons pienes vērsi par grēku upuri sev pašam, lai veiktu izlīgumu par savu un sava nama grēku.nWLai prasa no Israēla dēlu sapulces divus āžus grēku upurim un vienu aunu sadedzināmajam upurim.W)svētajos linu virssvārkos, lai linu īsbikses tam ir uz miesas, lai viņš ir sajozts ar linu jostu, apsējis linu turbānu – šīs ir svētās drānas! Lai mazgā ūdenī savu miesu un tad tās apvelk!iMTā Āronam jānāk uz svētvietu – ar vērsēnu grēku upurim un aunu sadedzināmajam upurim,_9Kungs teica Mozum: “Saki savam brālim Āronam, lai viņš jebkurā laikā neiet svētvietā aiz priekškara pie pārsega, kas pār šķirstu, – ka viņš nemirst! – jo pār šo pārsegu es parādos mākonī!i OUn Kungs sacīja Mozum pēc divu Ārona dēlu nāves, kad tie bija tuvojušies Kungam un miruši.!un par to, kas sirgst savās mēnešreizēs, un par tiem, kam tek – vai tas vīrs vai sieva –, un par vīru, kas guļ ar nešķīstu.[1 Šis ir likums par tecēšanu un par to, kam noplūst sēkla, padarot nešķīstu,$CTā jums jānošķir Israēla dēli no viņu nešķīstības, tad viņi nemirs nešķīstībā un nepadarīs nešķīstu manu Mājokli, kas viņu vidū.”6gPriesteris lai upurē vienu par grēku upuri un otru par sadedzināmo upuri, priesteris lai Kunga priekšā veic izlīgumu par viņas grēku nešķīstās tecēšanas dēļ.~~wAstotajā dienā lai viņa ņem divas dūjas vai divus balodēnus un nes tos priesterim pie Saiešanas telts durvīm.v}gKad viņa tiek šķīsta no savas tecēšanas, lai noskaita septiņas dienas, un pēc tam viņa ir šķīsta. |Katrs, kas tam pieskaras, ir nešķīsts, lai tas mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.3{aIk gulta, kur viņa plūšanas laikā guļ, ir tāda pati kā viņas mēnešreižu laikā. Jebkas, uz kā tā sēdējusi, ir nešķīsts tāpat kā viņas mēnešreizēs.szaSieva, kurai daudzas dienas plūstin plūst asinis, kad tai nav mēnešreižu, vai arī, kad tās plūst pēc mēnešreizēm, ir nešķīsta visu laiku, kamēr tās plūst, viņa ir nešķīsta tieši tāpat kā savās mēnešreizēs.yJa vīrs guļ ar viņu, kad tai ir mēnešreizes, viņš paliek nešķīsts septiņas dienas. Ik guļvieta, kur tā guļ, ir nešķīsta.~xwVai tā ir gulta vai jebkas, kam tā sēdējusi virsū, – ja kāds tam pieskaras, paliek nešķīsts līdz vakaram.w'Ikviens, kas pieskaras jebkam, kam tā sēdējusi virsū, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.vIkviens, kas pieskaras viņas gultai, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.xukIkviens, kas guļ ar tādu, kam mēnešreizes, ir nešķīsts. Viss, kam tā sēdējusi virsū, ir nešķīsts.(tKKad sievai tek, kad tai no miesas plūst asinis, lai septiņas dienas ilgst viņas mēnešreizes, ikviens, kas tai pieskaras, paliek nešķīsts līdz vakaram.wsiJa vīrs guļ ar sievu tā, ka noplūst sēkla, lai abi mazgājas ūdenī un paliek nešķīsti līdz vakaram.xrkGan drānas, gan ādas, pār ko tikusi sēkla, lai tiek mazgātas ūdenī un paliek nešķīstas līdz vakaram.dqCVīrs, kam noiet sēkla, lai mazgā ūdenī visu miesu un paliek nešķīsts līdz vakaram.0p[Lai priesteris tās upurē – vienu par grēku upuri un otru par sadedzināmo upuri, lai priesteris Kunga priekšā veic izlīgumu par viņa grēku tecēšanas dēļ.o+Septītajā dienā lai viņš ņem divas dūjas vai divus balodēnus, nāk Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm un dod tās priesterim.?ny Kad tas, kam tek, kļuvis vesels, lai viņš noskaita septiņas dienas savai šķīstīšanai un mazgā savas drānas, un mazgā savu miesu tekošā ūdenī, tad viņš ir šķīsts!pm[ Lai sasit visus māla traukus, kam pieskāries tāds, kam tek, bet koka traukus lai izmazgā ar ūdeni.(lK Ikviens, kas pieskāries tādam, kam tek, un nav nomazgājis rokas ūdenī, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.Dk Kas pieskaras jebkam, kas zem tāda bijis, lai paliek nešķīsts līdz vakaram, un kas ko tādu nesis, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.9jo Segli, kuros jājis tas, kam tek, ir nešķīsti.iJa tāds, kam tek, ir uzspļāvis šķīstam, lai tas mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.{hqKas pieskaras tādam, kam tek, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.g%Kurš sēž uz kaut kā, kur sēdējis tas, kam tek, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un lai paliek nešķīsts līdz vakaram.fyIkviens, kas pieskaras tā gultai, lai mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un paliek nešķīsts līdz vakaram.`e;Ik gulta, kur gulējis tāds, kam tek, un viss, uz kā tāds sēdējis, ir nešķīsts.|dsTam, kam tek, ar nešķīstību ir šādi – vai viņam no miesas tek vai mitējies tecēt, viņš ir nešķīsts.rc_“Runājiet uz Israēla dēliem un sakiet tiem: ja kādam tek no miesas, tas, kas iztek, ir nešķīsts!&b KKungs sacīja Mozum un Āronam: ~~ }||Q{RzzByxxx/wwwvovuuIttt-ss rNqpp6oo@nnKn*mllskkk)jiiWhh]h;ggJffQeeeddQccabbfaaT``q__l^]]]Q\\][[v[ZZ!YYXXXWWhVV UjTTSRRrQQbQPP:OO.NNNMZLrKKJJqIIHH GG(FF/EE]DD!CCEBBoB,AA%@@Y?>>>=='< ()to skaits Ašēra ciltij bija četrdesmit viens tūkstotis pieci simti.6= i((Ašēra dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –N< ('to skaits Dāna ciltij bija sešdesmit divi tūkstoši septiņi simti.4; e(&Dāna dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –S: #(%to skaits Benjāmina ciltij bija trīsdesmit pieci tūkstoši četri simti.99 o($Benjāmina dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –M8 (#to skaits Manases ciltij bija trīsdesmit divi tūkstoši divi simti.67 i("Manases dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –I6 (!to skaits Efraima ciltij bija četrdesmit tūkstoši pieci simti.E5 ( Jāzepa dēli, Efraima dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –T4 %(to skaits Zebulūna ciltij bija piecdesmit septiņi tūkstoši četri simti.83 m(Zebulūna dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –S2 #(to skaits Jisašhara ciltij bija piecdesmit četri tūkstoši četri simti.91 o(Jisašhara dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –Q0 (to skaits Jūdas ciltij bija septiņdesmit četri tūkstoši seši simti.5/ g(Jūdas dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –X. -(to skaits Gāda ciltij bija četrdesmit pieci tūkstoši seši simti piecdesmit.4- e(Gāda dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –P, (to skaits Šimona ciltij bija piecdesmit deviņi tūkstoši trīs simti.9+ o(Un Šimona dēli visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –O* (to skaits Rūbena ciltij bija četrdesmit seši tūkstoši pieci simti.Q) (Un Israēla dēlu pirmdzimtajam Rūbenam visās paaudzēs, dzimtās, tēvu namos, visu vārdi pa vienam vien saskaitīti, visi vīri no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visi, kas var doties karā, –U( '(Kā Kungs Mozum bija pavēlējis, tā viņš tos skaitīja Sīnaja tuksnesī.?' {(Un otrā mēneša pirmajā dienā viņi sapulcināja visu sapulci un pierakstīja, kas kurā dzimtā un tēvu namā: visus viņu vārdus no divdesmit gadu vecuma un vairāk, it visus!L& (Tad Mozus un Ārons ņēma šos vīrus, kuru vārdi bija izvēlēti.{% s(Šie ir tie, kurus izvēlējās sapulce, vadoņi no savu tēvu ciltīm, tie stāv pār Israēla dēlu tūkstošiem.3$ e(No Naftālī cilts Ahīra, Ēnāna dēls.”0# _(No Gāda cilts Eljāsāfs, Deuēla dēls.0" _( No Ašēra cilts Pagiēls, Ohrāna dēls.4! g( No Dāna cilts Ahīezers, Ammīšadaja dēls.4  g( No Benjāmina cilts Abīdāns, Gidonī dēls.x m( No Jāzepa dēliem, no Efraima cilts Elīšāma, Amīhūda dēls, no Manases cilts Gamliēls, Pedā-Cūra dēls.2 c( No Zebulūna cilts Elīābs, Hēlona dēls.3 e(No Jisašhara cilts Netanēls, Cuāra dēls.5 i(No Jūdas cilts Nahšons, Ammīnādāba dēls.; u(No Šimona cilts Šelūmiēls, Cūrī-Šadaja dēls.i O(Šie ir to vīru vārdi, kuri būs kopā ar jums – no Rūbena cilts Elīcūrs, Šedeūra dēls.d E(Kopā ar jums lai skaita viens vīrs no katras cilts, lai tas ir galvenais sava tēva namā. }(no divdesmit gadu vecuma un vairāk, visus, kas no Israēla var iet karā, saskaiti visus viņu pulkus – tu un Ārons! (“Saskaiti visu Israēla dēlu sapulci pēc viņu dzimtām, pēc viņu tēvu namiem, visus viņu vārdus, it visus vīrus 9(Kungs sacīja Mozum Sīnaja tuksnesī, Saiešanas teltī, otrā mēneša pirmajā dienā, otrajā gadā, kopš tie bija iznākuši no Ēģiptes zemes:^7"Šie ir baušļi, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Sīnaja kalnā.
$C!Lai neviens neskatās, kas labs, kas slikts, lai neko nemaina, bet, ja samainījis, tad gan tas, gan iemainītais ir svēts – tas nevar tikt izpirkts.”{ Un ik desmito daļu no liellopiem un sīklopiem, ikvienu, kas gājis zem rīkstes, – desmito daļu lai svēta Kungam!nWJa kāds grib izpirkt kaut ko no viņa desmitās daļas, tad lai pieliek tai klāt vēl piekto daļu!xkDesmitā daļa no tā, ko dod zeme – no sēklas, kas zemē, un koku augļiem, ir Kunga, tas ir svēts Kungam!cATas no cilvēkiem, kurš nodots iznīcības lāstam, nav izpērkams, tas lai mirtin mirst.U%Taču neviena velte, ko kāds Kungam velta no visa, kas tam pieder, – vai cilvēku, vai lopu, vai lauku, kas īpašumā, nevar ne pārdot, ne izpirkt – viss, kas veltīts, ir svētumu svētums Kungam.DJa lops ir nešķīsts, tad viņš lai to atpērk pēc tava vērtējuma un vēl pieliek tam piekto daļu vērtības, bet, ja tas netiek atpirkts, tad lai to pārdod pēc tava vērtējuma. )Taču pirmdzimtos, kas no lopiem kā pirmdzimtie pienākas Kungam, neviens lai nevelta – ne vērsi, ne aunu, jo tie tāpat pienākas Kungam.[ 1Viss, ko tu vērtē, lai ir svētvietas šekeļos – šekelis ir divdesmit geras.n WJubilejas gadā lai lauku atdod atpakaļ tam, no kā viņš to nopirka, kam tas bija zemes īpašums. tad priesteris lai aprēķina tā vērtību līdz jubilejas gadam un lai tas maksā pilnu vērtību – tad tas ir svēts Kungam.W )Ja kāds velta Kungam lauku, ko nopircis, kas nav bijis viņa paša īpašums,Kad lauks tiek atlaists jubilejas gadā, tas ir svēts Kungam, – šis lauks ir upurēts un tiek par īpašumu priesterim.p[Bet, ja viņš lauku neizpērk vai pārdod lauku kādam citam, tad lai tas vairs netiek izpirkts nekad. Ja tas, kas veltījis, grib savu lauku izpirkt, lai viņš pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu sudrabā, un tas ir viņa.*OBet, ja viņš velta savu lauku pēc jubilejas gada, tad priesteris lai aprēķina pēc gadiem, kas atlikuši līdz jubilejas gadam, un lai samazina vērtējumu.`;Ja viņš velta savu lauku pirms jubilejas gada, lai tā cena ir pēc tava vērtējuma.(KJa kāds velta Kungam lauku, kas tam pieder, tad lai tavs vērtējums ir pēc tā, cik apsēts – par vienu omeru kviešu sējuma piecdesmit šekeļi sudraba. Ja tas, kas veltījis, grib savu māju izpirkt, tad lai pieliek klāt tās vērtībai vēl piekto daļu sudrabā, un tā ir viņa.)Ja kāds velta savu māju Kungam par svētumu, tad priesteris lai novērtē, vai tā ir laba vai slikta; kā priesteris novērtē, tā lai ir.[1 Bet, ja viņš to grib izpirkt, tad lai pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu.kQ Un lai priesteris to novērtē – vai labs vai slikts; kā tu, priesteri, to vērtēsi, tā būs.b~? Ja lops ir nešķīsts un nav pienesams par upuri Kungam, tad lai lopu ved pie priestera.U}% Lai viņš nemaina to pret citu, lai nemaina labu pret sliktu vai sliktu pret labu, bet, ja viņš tomēr ir apmainījis lopu pret lopu, tad gan pirmais, gan tas, pret ko viņš to apmainījis, ir svēts.G|  Ja lopu velta par upuri Kungam, tad tas viss ir Kungam svēts.O{Ja kāds ir par nabagu, lai maksātu pēc tava vērtējuma, tad lai to ved pie priestera, lai viņu novērtē priesteris pēc tā, cik liela ir zvērējušā rocība, – tā lai vērtē priesteris.zJa tam ir sešdesmit gadi un vairāk: ja tas ir vīrs, tad tavs vērtējums lai ir piecpadsmit šekeļi, ja sieva – desmit šekeļi.?yyJa tas ir kāds no viena mēneša līdz piecu gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – pieci šekeļi sudraba, un sievas vērtējums lai ir trīs šekeļi sudraba. x;Ja tas ir kāds no piecu līdz divdesmit gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – divdesmit šekeļi, par sievu – desmit šekeļi.Gw Ja tā ir sieva, tavs vērtējums lai ir trīsdesmit šekeļi.vTavs vērtējums lai ir šāds: par vīru no divdesmit līdz sešdesmit gadiem – piecdesmit šekeļu sudraba pēc svētvietas šekeļa.u“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kāds ar zvērestu ir apsolīts Kungam, lai dod Kungam pēc tava vērtējuma.t ;Un Kungs sacīja Mozum:tsc.Šie ir likumi, tiesas un bauslība, ko Kungs lika starp sevi un Israēla dēliem Sīnaja kalnā caur Mozu.3ra-Viņu dēļ es atcerēšos savu derību ar viņu priekštečiem, kurus es izvedu no Ēģiptes citu tautu acu priekšā, lai būtu viņiem par Dievu, – es esmu Kungs!”=qu,Kaut arī tie mitīs savu ienaidnieku zemē, es tos nepametīšu, neatstāšos no viņiem, negribēšu viņus piebeigt un lauzt savu derību ar tiem, jo es esmu Kungs, viņu Dievs.=pu+Bet zeme vēl būs pamesta un savus sabatus atgūsies, izdeldēta, viņi tur nemitīs – tad viņi atzīs savas vainas, to, ka atmeta manas tiesas un atkāpās no maniem likumiem.&oG*Tad es atcerēšos savu derību ar Jēkabu un arī savu derību ar Īzaku, un arī savu derību ar Ābrahāmu es atcerēšos, un arī to zemi es atcerēšos.&nG)tad arī es iziešu tiem pretī un aizvedīšu viņus uz ienaidnieku zemi, varbūt tad viņu neapgraizītās sirdis pakļausies, tad viņi atzīs savu vainu!m(Bet, ja viņi atzīs savu vainu un savu tēvu vainu, savu dumpību, ko pret mani dumpojuši, un to, ka pret mani gājuši,l'Tie, kas vēl paliks pāri, sapūs grēka dēļ savu ienaidnieku zemēs, savu tēvu vainas dēļ tie sapūs kopā ar tiem.Xk+&Jūs aiziesiet bojā svešu tautu vidū, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs.}ju%Viņi klups viens pār otru kā no zobena, kaut neviens nevajās, – jūsu ienaidnieku priekšā jūs necelsieties!Hi $Bet tiem no jums, kas paliks pāri, es ienaidnieku zemēs uzsūtīšu sirds bailību, un viņus trenks čabošu lapu skaņa, viņi muks kā no zobena, un viņi kritīs, kaut neviens nevajās.zho#Visas savas izpostījuma dienas tā atgūsies tos sabatus, kuru tai nebija jūsu sabatos, kamēr jūs tur mitāt.,gS"Tad visas dienas, kamēr zeme gulēs izdeldēta, tā savus sabatus atgūsies, kad jūs būsiet projām savu ienaidnieku zemē – tad zeme savus sabatus atgūsies!f!Es jūs izkaisīšu starp tautām, atkailināšu pret jums zobenu, un jūsu zeme taps izdeldēta un jūsu pilsētas – par postažu!be? Es izdeldēšu zemi tā, ka par to šausmināsies jūsu ienaidnieki, kas tur apmetīsies.zdoJūsu pilsētas es padarīšu par postažu, jūsu svētvietas es izdeldēšu, jūsu tīkamo smaržu es neodīšu!c7Es nopostīšu jūsu augstienes, nocirtīšu jūsu saules stabus, nometīšu jūsu līķus pār jūsu nedzīvajiem elkiem, un tad es jūs pametīšu!MbJūs ēdīsiet savu dēlu miesu, un savu meitu miesu jūs ēdīsiet!maUtad arī es iešu pret jums ar dusmību. Es pats jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem.A`Ja pat tad jūs mani neklausīsiet, bet iesiet pret mani,7_iKad es jums aplauzīšu labības vārpas, tad desmit sievas ceps savu maizi vienā krāsnī, tik, cik sējāt, tik dabūsiet atpakaļ – jūs ēdīsiet, bet sāta negūsiet!=^uEs likšu, lai zobens nāk pār jums, tas riebtin atriebs manu derību, un pilsētās, kur jūs pulcēsieties, es uzsūtīšu jums sērgu, un jūs tiksiet nodoti ienaidnieka rokā![]1tad arī es iešu pret jums un sitīšu jūs vēl septiņkārt par jūsu grēkiem.L\Un, ja tad vēl jūs man nepievērsīsieties, bet iesiet pret mani,[Es uzsūtīšu jums lauka zvērus, tie jums nolaupīs bērnus, iznīdēs jūsu lopus, tā izdeldēs jūs, ka jūsu ceļi būs tukši. ZJa jūs iesiet pret mani un negribēsiet mani klausīt ar labu, tad es par jūsu grēkiem sūtīšu septiņkārt vairāk sitienu.WY)Jūsu spēks izsīks tukšā, jūsu zeme nedos ražu un koki nenesīs augļus.oXYEs jūsu dīžīgo lepnumu salauzīšu, es jūsu debesis par dzelzi padarīšu un jūsu zemi par varu!dWCJa vēl jūs mani neklausīsiet, tad es jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem.%VESavu vaigu es griezīšu pret jums, jūs sitīs jūsu ienaidnieku priekšā, pār jums valdīs tie, kas jūs nīst, un jūs bēgsiet, kaut neviens nevajās!DUtad es jums darīšu šādi – piemeklēšu jūs ar šausmām, diloni, drudzi, acu kaiti, likšu, lai galīgi nonīkstat: tukšā savu sēklu tad sēsiet, un jūsu ienaidnieki to aprīs.}Tuun atmetīsiet manus likumus, pametīsiet manas tiesas, vairs nepildīsiet manus baušļus, lauzīsiet manu derību,IS Ja jūs man neklausīsiet un nepildīsiet visus manus baušļus,%RE Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums tiem nebūtu jāvergo, es satriecu jūsu jūga kokus, es liku jums staigāt stalti![Q1 Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsiet man par tautu.@P} Savu Mājokli es likšu starp jums, es neatstāšu jūs.`O; Jūs ēdīsiet vecos krājumus un varēsiet tos izmest, lai dotu vietu jaunajai ražai.pN[ Es pats jums pievērsīšos un darīšu jūs auglīgus, vairošu jūs un slēgšu ar jums savu derību.M{Pieci jūs vajāsiet simtu, un simts jūs vajāsiet milzum daudz, un jūsu naidnieki kritīs no zobena jūsu priekšā.UL%Jūs vajāsiet savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu priekšā.K#Es došu zemei mieru, jūs gulsieties, un neviens jūs nebaidīs – es iznīdēšu no zemes ļaunus zvērus, un zobens jūsu zemi neskars. J;Kuļamais laiks jums ilgs līdz ražai, bet ražas laiks ilgs līdz sējai – savu maizi jūs ēdīsiet līdz sātam un droši dzīvosiet savā zemē.nIWtad es savlaicīgi došu jums lietu, došu jūsu zemei augļus un koki, kas uz lauka, dos savu ražu.^H7Ja jūs dzīvosiet pēc maniem likumiem, turēsiet manus baušļus un pildīsiet tos,RGIevērojiet manus sabatus un bīstieties mana svētuma – es esmu Kungs! F =Netaisiet sev dievekļus un tēlus, neslejiet elku stabus un nelieciet savā zemē akmeņus ar zīmēm, lai zemotos tiem, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs!jEO7Jo Israēla dēli ir mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes zemes, – es esmu Kungs, jūsu Dievs.uDe6Un, ja viņš netiek izpirkts šādi, tad lai viņu atlaiž jubilejas gadā – gan viņu, gan viņa dēlus.C5Lai viņš skaitās kā tāds, kas gadu no gada pie viņa ir bijis kā algādzis. Raugi, lai tas nav varmācīgs pret viņu.B}4Ja līdz jubilejas gadam palicis maz gadu, lai atmaksā pēc atlikušajiem gadiem – tā lai maksā par savu izpirkumu.uAe3Ja palicis vēl daudz gadu, tad lai atmaksā par savu izpirkšanu no savas pirkšanas maksas pēc to skaita.Z@/2Lai atmaksā tam, kas bija viņu nopircis, no savas pārdošanas gada līdz jubilejas gadam, un viņa pārdošanas maksa lai ir atbilstoša gadu skaitam – it kā viņš pie tā būtu dzīvojis kā algādzis.U?%1vai viņa tēvabrālis, viņu var izpirkt viņa tēvamāsa vai kāds no viņa miesīgiem radiem, viņu var izpirkt kāds no viņa dzimtas – vai arī viņš drīkst izpirkt sevi pats, ja iemanto turību.i>M0pēc tam kad viņš ir pārdots, viņš var tikt izpirkts. Viņu var izpirkt kāds viņa brālis8=k/Ja kāds svešinieks, kas mīt pie jums, kļūst bagāts un tavs tuvākais izput pie viņa un tiek pārdots svešiniekam, kas mīt pie jums, vai kādam no svešinieka dzimtas,d<C.Jūs varat tos nodot mantojumā saviem dēliem, lai tie manto tos par mūžīgu īpašumu, no tiem jūs varat sev ņemt vergus, bet ne no saviem brāļiem, Israēla dēliem, – te neviens lai nav varmācīgs pret otru.&;G-Un arī no tiem, kas pie jums mīt, tu drīksti pirkt, un no viņu dzimtām, kas mīt pie jums, kas dzimuši jūsu zemē – viņi lai jums ir par īpašumu.~:w,Savus vergus un verdzenes pērc no tautām, kas tev ir apkārt, – no tiem tu drīksti pirkt sev vergu vai verdzeni./9[+Neesi pret viņu bargs, bīsties Dieva!t8c*jo tie ir mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes zemes, lai tos nepārdod tālāk, kā vergus mēdz pārdot.7 )Pēc tam viņš drīkst doties no tevis projām, lai atgriežas kopā ar saviem bērniem pie savas dzimtas un savā īpašumā,}6u(Lai viņš dzīvo pie tevis kā algādzis vai tāds, kas mīt pie tevis, lai viņš tev kalpo līdz jubilejas gadam.Y5-'Ja tavs tuvākais izput un tiek tev pārdots, nepaverdzini viņu ar verga darbu.~4w&Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, lai dotu jums Kanaāna zemi, lai būtu jums par Dievu.H3 %Nedod viņam naudu par augļiem un ēdienu par pieauguma maksu.g2I$Neņem no viņa augļus un pieauguma maksu, bīsties Dieva! Lai tavs tuvākais mīt pie tevis."1?#Ja tavs tuvākais izput un tevi lūdz, tad uzturi viņu, vienalga, vai tas svešinieks vai tāds, kas mīt pie tevis, – ļauj viņam dzīvot pie tevis.k0Q"Viņu pilsētu ganības lai netiek pārdotas, jo tās ir mūžīgs īpašums, tās pieder viņiem.Q/!Ja kāds to atpērk no levītiem, tad lai tam, kas māju pārdevis levītu īpašuma pilsētā, tā tiek atlaista jubilejas gadā, jo mājas levītu pilsētās ir viņu īpašums Israēla dēlu vidū.\.3 Mājas, kas levītu pilsētās ir levītu īpašumā, levīti var izpirkt vienmēr.-Māja ciematā, kam apkārt nav mūru, lai tiek atgūta atpakaļ tāpat kā lauks – tā var tikt atpirkta vai atlaista jubilejas gadā.<,sBet, ja viņš gada laikā to nav izpircis un māja atrodas pilsētā ar mūriem, tad tā paliek pircējam uz visiem laikiem, uz paaudzēm – jubilejas gadā tā atlaista netiks.+9Ja kāds pārdod savu īpašumu pilsētā, kam apkārt mūris, tad viņš var to izpirkt līdz pārdošanas gada beigām, tik ilgi viņš var izpirkt.J*Ja viņa rocība nav pietiekama, lai to atgūtu, tad lai tas, ko viņš pārdevis, paliek pie pircēja līdz jubilejas gadam. Jubilejas gadā tas tiks atlaists, un viņš atgūs savu īpašumu. ) tad viņš lai atskaita tos gadus, kas pagājuši kopš pārdošanas, un atmaksā tam, kas pārdevis, un atgūst savu īpašumu.S(!Ja viņam nav izpircēja, bet viņa rocība ir tāda, lai varētu izpirkt,''Ja tavs brālis izput un pārdod savu īpašumu, tad lai nāk tuvākais pēc viņa, kas drīkst izpirkt, un izpērk to, ko brālis pārdevis.<&uVisā zemē, kas jums pieder, ļaujiet izpirkt zemi!~%wUn zeme lai netiek pārdota uz visiem laikiem, jo šī zeme ir mana, svešinieki un piedzīvotāji jūs esat ar mani!$1Kad jūs astotajā gadā atkal sēsiet, jūs vēl ēdīsiet veco ražu – līdz pat astotajam gadam, kad nāks jaunā raža, jūs ēdīsiet veco.g#Ies likšu, lai mana svētība nāk pār jums sestajā gadā, un ražas būs gana trīs gadiem!"Bet, ja sakāt: ko mēs ēdīsim septītajā gadā – mēs taču nedrīkstam sēt un mēs nenovāksim nekādu ražu?! –\!3Tad zeme dos savus augļus un jūs ēdīsiet līdz sātam un dzīvosiet tur droši.l SPildiet manus likumus un turiet manas tiesas – ievērojiet tās, un jūs dzīvosiet zemē droši.]5Nedariet pāri viens otram, bet bīstieties Dieva – jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.Ja vēl daudz gadu, palielini cenu, bet, ja maz gadu, tad samazini cenu – jo viņš tev pārdod pēc ražas gadu skaita. No sava tuvākā pērc pēc gadu skaita, kas pagājis kopš jubilejas gada, bet viņš lai tev pārdod pēc ražas gadu skaita.eEJa tu to pārdod savam tuvākajam vai pērc no sava tuvākā – nedariet pāri viens otram.<u Jubilejas gadā visi atgriezieties savā īpašumā.]5 Tas ir jubilejas gads, tas lai jums ir svēts, – ēdiet to, kas izaudzis uz lauka.3 Piecdesmitais gads jums ir jubilejas gads – nesējiet un nenovāciet to, kas izaudzis pats, un nelasiet vīnogas no neapgrieztiem vīnogulājiem.X+ Svētiet piecdesmito gadu, pasludiniet savā zemē brīvlaišanu visiem, kas tur mīt, tas lai jums ir jubilejas gads – atgriezieties katrs pie sava īpašuma un dodieties atpakaļ katrs pie savas dzimtas.|s Septītā mēneša desmitajā dienā skaļi pūt ragu – tā ir grēku izlīguma diena, – pūt ragu visā zemē.Noskaiti septiņus sabata gadus, pa septiņiem gadiem septiņas reizes, septiņi sabata gadi ir četrdesmit deviņi gadi.U%tavi lopi un zvēri, kas tavā zemē, – visa raža lai jums ir par ēdamo! Sabata gadā ēdiet, kas pats no sevis izaudzis, – tu un tavi vergi, verdzenes, algādži un tie, kas pie tevis apmetušies,Kas izaug pats no sevis, to nenovāc, un vīnogas no neapgrieztajiem vīnogulājiem nelasi – lai zemei ir sabatu sabats. Bet septītajā gadā ir sabatu sabats – lai zemei ir sabats Kungam – savus laukus neapsēj un savu vīnadārzu neapgriez!hKSešus gadus apsēj savus laukus un sešus gadus apgriez savu vīnadārzu, un novāc tā ražu. “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tajā zemē, ko es jums došu, tai zemei būs jāsvin sabats Kungam.* SKungs sacīja Mozum Sīnaja kalnā:?yTad Mozus runāja ar Israēla dēliem, un viņi izveda to, kas bija nolādējis, ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem – Israēla dēli darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.f GLai jums ir viena tiesa – gan svešiniekam, gan savējam, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.”T #Kas nobeidz lopu, lai to atlīdzina, bet, kas nonāvē cilvēku, lai mirst. lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu – kā viņš kādu cilvēku sakropļojis, tā lai pats tiek sakropļots!` ;Ikviens, kas sakropļo savu tuvāko, lai tam tiek darīts, kā viņš pats darīja, –P Kas nobeidz kādu lopu, lai to atlīdzina – dzīvību pret dzīvību.=wIkviens, kas nokauj kādu cilvēku, lai mirtin mirst.5eKas zaimo Kunga vārdu, lai mirtin mirst – lai viss pulks to nomētā akmeņiem, vienalga, vai tas svešinieks vai savējais, – kas zaimojis Kunga vārdu, tam jāmirst.X+Un runā ar Israēla dēliem, saki: ikviens, kas nolād Dievu, nes savu grēku.“Izved lādētāju ārpus nometnes, lai visi, kas dzirdējuši, liek rokas viņam uz galvas un viss pulks lai viņu nomētā akmeņiem.; Un Kungs sacīja Mozum:P Un viņu ielika zem apsardzes – līdz nāks spriedums no Kunga mutes.#A Un israēlietes dēls zaimoja Kunga vārdu, nolādēja to un tika atvests pie Mozus – viņa mātes vārds bija Šelomīta, Dibrī meita, no Dāna cilts.3 Reiz pie Israēla dēliem izgāja kāds israēlietes un ēģiptieša dēls. Un šis israēlietes dēls sāka nometnē kauties ar kādu israēlieti.:o Tas lai tiek Āronam un viņa dēliem – viņi drīkst to ēst svētvietā, jo tas viņiem ir svētumu svētums no Kunga dedzināmajiem upuriem – šis ir mūžīgs likums.”q]Katrā sabata dienā sakārto to Kunga priekšā vienmēr – tā Israēla dēliem ir mūžīga derība._~9Katrai rindai virsū liec tīru vīraku, kas kopā ar maizi ir piemiņas daļa Kungam.]}5Noliec tos divās rindās – pa sešiem rindā uz šķīstā galda Kunga priekšā.|Ņem labākos miltus un cep no tiem divpadsmit maizes klaipus – katrā klaipā lai ir divas desmitās daļas ēfas miltu.p{[Uz šķīstā gaismekļa lai viņš sakārto eļļas lukturīšus, lai tie ir Kunga priekšā vienmēr.:zoLai Ārons to novieto Saiešanas teltī, ārpus liecības priekškara, lai tas vienmēr deg no vakara līdz rītam Kunga priekšā – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm!y“Pavēli Israēla dēliem, lai viņi ņem tīrspiestu olīveļļu gaismeklim, kurā vienmēr degtu eļļas lukturīši.x ;Un Kungs sacīja Mozum:Cw,Un Mozus pavēstīja Israēla dēliem par Kunga svētkiem.+vQ+Tas tādēļ, lai jūs uz paaudzēm zinātu, ka es Israēla dēliem liku dzīvot būdiņās, kad tos izvedu no Ēģiptes zemes, – es esmu Kungs, jūsu Dievs!”bu?*Septiņas dienas dzīvojiet būdiņās – visi savējie Israēlā lai dzīvo būdiņās! t)Sviniet šos svētkus Kungam septiņas dienas gadā – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm, sviniet tos septītajā mēnesī.%sE(Pirmajā dienā ņemiet labāko koku augļus, palmu zarus, lapu koku un upes vītolu zarus – un septiņas dienas līksmojiet Kunga, sava Dieva, priekšā.@r{'Taču septītā mēneša piecpadsmitajā dienā, kad esat savākuši, ko jums devusi zeme, sviniet septiņas dienas Kungam svētkus. Sabats lai ir pirmajā dienā un astotajā dienā.'qI&neskaitot Kunga sabatus, neskaitot visas jūsu dāvanas, neskaitot visus jūsu zvērestus un neskaitot visus jūsu labprātīgos upurus, ko jūs dodat Kungam.Np%Šie ir Kunga svētki, kas jums jāsvin, svētas sapulces, lai pienestu Kungam dedzināmos upurus, sadedzināmos upurus, labības dāvanas, kaujamos upurus un lejamos upurus – katru savā dienā,?oy$Septiņas dienas pienesiet Kungam dedzināmos upurus, un astotajā dienā lai jums ir svēta sapulce, un pienesiet Kungam dedzināmo upuri – tie ir svētki, nedariet nekādu darbu!Gn #Pirmajā dienā ir svēta sapulce, tad nedariet nekādu darbu.ymm"“Saki Israēla dēliem: septītā mēneša piecpadsmitajā dienā septiņas dienas ir Būdiņu svētki Kungam.l;!Un Kungs sacīja Mozum:{kq Tas lai jums ir sabatu sabats – zemojieties devītās dienas vakarā, no vakara līdz vakaram sviniet sabatu!”rj_Nedariet tad nekādu darbu – tas lai jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm visur, kur vien jūs mītat.Yi-Ikvienu, kas tajā dienā dara kādu darbu, es pats izdeldēšu no savas tautas.RhIkviens, kas tajā dienā nezemojas, lai tiek nošķirts no savas tautas.g%Tajā dienā nedariet nekādu darbu, jo tā ir grēku izlīguma diena, lai veiktu izlīgumu par jūsu grēkiem Kunga, jūsu Dieva priekšā.+fQ“Šī paša septītā mēneša desmitajā dienā ir grēku izlīguma diena, tā lai jums ir svēta sapulce – zemojieties un pienesiet dedzināmo upuri Kungam.e;Un Kungs sacīja Mozum:Sd!Tad jūs nedariet nekādu darbu un pienesiet Kungam dedzināmos upurus.”|cs“Saki Israēla dēliem: septītā mēneša pirmajā dienā lai jums ir sabats ar taures skaņām, svēta sapulce.b;Un Kungs sacīja Mozum:Ta#Kad jūs novāksiet savas zemes ražu, tad atstājiet nenovāktu lauka malu un to, kas no jūsu ražas nokritis zemē, neuzlasiet, atstājiet to nabagam un svešiniekam – es esmu Kungs, jūsu Dievs!”`'Tajā pašā dienā sasauciet svētu sapulci, tad nedariet nekādu darbu – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm, kur vien jūs mītat./_YLai priesteris tos šūpo Kunga priekšā par līgojamo upuri virs pirmās pļaujas upuru maizes un diviem jēriem – tas būs svētums Kungam, tas tiks priesteriem.Z^/Kaujiet vienu āzi par grēku upuri un divus jērus, gadu vecus, par miera upuri.{]qKopā ar maizi pienesiet septiņus jērus, gadu vecus, bez vainas, vienu vērsēnu un divus aunus – tie lai ir sadedzināmais upuris Kungam, un arī labības dāvanu, un lejamo upuri, un dedzināmo upuri – visu par tīkamu smaržu Kungam.%\ENesiet no savām mājvietām divas līgojamās maizes no divām desmitām daļām ēfas labāko miltu, ceptas ar ieraugu, par pirmās pļaujas upuri Kungam.[ Līdz nākamajai dienai pēc septītā sabata saskaitiet piecdesmit dienas – un tad pienesiet Kungam jaunu labības dāvanu.Z}Sākot ar nākamo dienu pēc sabata, kopš dienas, kad pienesāt līgojamo kūli, noskaitiet septiņas pilnas nedēļas.-YULīdz dienai, kad pienesat šo upuri savam Dievam, ne maizi, ne graudus, ne grauzdētu neēdiet – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm, kur vien jūs mītat.IX  Labības dāvana lai ir šāda – divas desmitās daļas ēfas labāko miltu, kas iejauti eļļā, par dedzināmo upuri, tīkamu smaržu Kungam, un ceturto daļu hīna vīna par lejamo upuri.uWe Tajā dienā, kad liksiet šūpot kūli, upurējiet gadu vecu aunu bez vainas par sadedzināmo upuri Kungam. p~~~:}}}H|{{p{,zz~z%yyZxxx,wwwBvuuttissrrr$qqppooTn}nImmum!llikkk9jjj#ihhfh#gg'ffQeeyddcbb>>B=pViens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.H+(=Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.QG(-(3Viens vērsēns, viens auns, viens jērs, gadu vecs, – sadedzināmajam upurim.^=7(2Viens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.<+(1Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.R;(0Septītajā dienā – Efraima dēlu vadonis Elīšāma, Amīhūda dēls.: (/Miera upurim – divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci jēri, gadu veci. Šis bija Eljāsāfa, Deuēla dēla, upuris."9A(.Viens āzis grēku upurim.Y8-(-Viens vērsēns, viens auns, viens jērs, gadu vecs, – sadedzināmajam upurim.^77(,Viens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.6+(+Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.K5(*Sestajā dienā – Gāda dēlu vadonis Eljāsāfs, Deuēla dēls.4()Miera upurim – divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci jēri, gadu veci. Šis bija Šelūmiēla, Cūrī-Šadaja dēla, upuris."3A((Viens āzis grēku upurim.Y2-('Viens vērsēns, viens auns, viens jērs, gadu vecs, – sadedzināmajam upurim.^17(&Viens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.0+(%Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.W/)($Piektajā dienā – Šimona dēlu vadonis Šelūmiēls, Cūrī-Šadaja dēls.. (#Miera upurim – divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci jēri, gadu veci. Šis bija Elīcūra, Šedeūra dēla, upuris."-A("Viens āzis grēku upurim.Y,-(!Viens vērsēns, viens auns, viens jērs, gadu vecs, – sadedzināmajam upurim.^+7( Viens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.*+(Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.Q)(Ceturtajā dienā – Rūbena dēlu vadonis, Elīcūrs, Šedeūra dēls.((Miera upurim – divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci jēri, gadu veci. Šis bija Elīāba, Hēlona dēla, upuris."'A(Viens āzis grēku upurim.Y&-(Viens vērsēns, viens auns, viens jērs, gadu vecs, – sadedzināmajam upurim.^%7(Viens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.$+(Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.O#(Trešajā dienā – Zebulūna dēlu vadonis, Elīābs, Hēlona dēls."(Miera upurim – divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Šis bija Netanēla, Cuāra dēla, upuris."!A(Viens āzis grēku upurim.Y -(Viens vērsēns, viens auns, viens jērs, gadu vecs, – sadedzināmajam upurim.^7(Viens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.+(Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.M(Otrajā dienā upurēja Netanēls, Cuāra dēls, Jisašhara vadonis. (Miera upurim – divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Šis bija Nahšona, Ammīnādāba dēla, upuris."A(Viens āzis grēku upurim.Y-(Viens vērsēns, viens auns, viens jērs, gadu vecs, – sadedzināmajam upurim.^7(Viens zelta kauss, kas svēra desmit šekeļus, pilns ar kvēpināmām smaržzālēm.+( Viņa upuris – viena sudraba paplāte, kas svēra simts trīsdesmit šekeļus, viens sudraba laistāmais trauks, kas svēra septiņdesmit šekeļus pēc svētvietas šekeļa, – tie abi bija pilni ar labākajiem miltiem, kas iejauti eļļā, tā bija labības dāvana.p[( Tas, kurš pienesa savu upurvelti pirmajā dienā, bija Nahšons, Ammīnādāba dēls, no Jūdas cilts.mU( Un Kungs sacīja Mozum: “Katru dienu viens vadonis lai pienes savu upurvelti altāra iesvētei!” ( Un vadoņi pienesa altāra iesvētīšanas upuri dienā, kad tas tika svaidīts; savu upurvelti vadoņi pienesa altāra priekšā.mU( Bet Kehāta dēliem viņš nedeva, jo tiem bija darbs svētvietā, tiem viss bija jānes uz pleciem.(Četrus ratus un astoņus vēršus viņš deva Merārī dēliem viņu darbam priestera Ītāmāra, Ārona dēla, vadībā.T#(Divus ratus un četrus vēršus viņš deva Gēršona dēliem viņu darbam.@}(Un Mozus ņēma ratus un vēršus un deva tos levītiem.(“Ņem tos no viņiem, lai ar tiem dara Saiešanas telts darbus, un dod tos levītiem – katram pēc paredzētā darba!”;(Un Kungs sacīja Mozum:C(Viņi pienesa savu upurvelti Kungam – sešus segtus ratus un divpadsmit vēršus – vienus ratus no ik diviem vadoņiem un vienu vērsi no katra. To viņi pienesa Mājokļa priekšā.} u(Un upurēja arī Israēla vadoņi, galvenie savu tēvu namos, – tie bija cilšu vadoņi, kas vadīja saskaitītos.+  S(Tajā dienā, kad Mozus beidza celt Mājokli, viņš svaidīja un iesvētīja to un visus tā rīkus, altāri un visus tā rīkus – svaidīja tos un iesvētīja.^ 7(Lai tie liek manam vārdam skanēt pār Israēla dēliem, un es svētīšu viņus!”5 g(lai Kungs tev pievēršas, lai dod tev mieru!7 k(lai Kunga vaigs apgaismo tevi, lai žēlo tevi,0](lai Kungs tevi svētī, lai tevi sargā,U%(“Saki Āronam un viņa dēliem: tā svētiet Israēla dēlus, sakiet tiem:;(Un Kungs sacīja Mozum:)(Šis ir likums par nazīrieti, kurš devis zvērestu, par viņa upuri Kungam, par to, kas ir viņa nošķirtība. Arī par to, ko viņš var darīt, kam sniedzas viņa rocība – saskaņā ar zvērestu, ko viņš devis, lai viņš to dara pēc likuma par nazīriešiem.[1(Lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā – tas ir svētums, kas tiek priesterim kopā ar līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku. Pēc tam nazīrietis var dzert vīnu.”I (Tad priesteris lai ņem vārīto auna plecu un vienu neraudzētas maizes cepumu no groza, un vienu neraudzēto plāno cepumu un dod nazīrietim, kad viņš noskuvis savas nošķirtības matus.3(Saiešanas telts durvīs nazīrietis lai noskuj savu svētīto galvu, lai ņem savas svētītās galvas matus un iemet ugunī, kas zem miera upura.#(Aunu lai upurē par miera upuri Kungam kopā ar neraudzētās maizes grozu, un priesteris lai pienes arī labības dāvanu un lejamo upuri.kQ(Lai priesteris to pienes Kunga priekšā un upurē viņa grēku upuri un viņa sadedzināmo upuri.;q(un grozu neraudzētas maizes no labākajiem miltiem, cepumus, kas iejauti eļļā, un neraudzētus plānos cepumus, kas svaidīti ar eļļu, un labības dāvanu, un lejamo upuri.D~(Lai viņš pienes Kungam savu upuri – vienu gadu vecu jēru bez vainas sadedzināmajam upurim un vienu gadu vecu aitiņu bez vainas grēku upurim, un vienu aunu bez vainas miera upurim,} ( Šis ir likums par nazīrieti. Tajā dienā, kad paiet viņa nošķirtības laiks, lai viņu ved pie Saiešanas telts durvīm.6|g( Lai viņš svētī Kungam savu nošķirtības laiku un upurē gadu vecu jēru par vainas upuri, bet iepriekšējais laiks neskaitās, jo viņa nošķirtība tika apgānīta.i{M( Vienu priesteris lai upurē par grēku upuri, bet otru – par sadedzināmo upuri un veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, pieskardamies mironim, tad viņš lai atkal svēta savu galvu tajā pašā dienā.vzg( Astotajā dienā lai viņš pienes divas dūjas vai divus balodēnus priesterim pie Saiešanas telts durvīm.=yu( Ja viņam blakus piepeši kāds nomirst un viņš apgāna savu nazīrieša galvu, tad viņš lai noskuj savu galvu savā šķīstīšanās dienā, lai noskuj to septītajā dienā.Lx(Visas dienas, kamēr viņš ir nošķirts, viņš ir svēts Kungam.,wS(pat ne savam tēvam, ne savai mātei, ne savam brālim, ne savai māsai, ka nepaliek nešķīsts, tiem mirstot, jo viņam uz galvas ir nošķirtības zīme Dievam.Vv'(Visu laiku, kamēr viņš ir nošķirts Kungam, lai viņš netuvojas mironim,Nu(Visu nošķirtības zvēresta laiku lai skuveklis nenāk pār viņa galvu – iekams paiet laiks, kurā viņš nošķirts Kungam, – viņš lai ir svēts, lai ļauj uz savas galvas kuplot cirtām.mtU(Visu savu nošķirtības laiku lai neēd neko, kas gatavots no vīnogām, no to sēklām vai mizām.2s_(lai atturas no vīna un skurba dzēriena, lai nedzer ne vīna, ne skurba dzēriena etiķi, lai vispār nedzer vīnogu sulu, lai neēd ne svaigas, ne žāvētas vīnogas.r(“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: gan vīrs, gan sieva, kas dod nazīrieša solījumu, lai nošķirtu sevi Kungam,q 5(Kungs sacīja Mozum:Mp(Tad tas vīrs būs brīvs no vainas, bet sieva nesīs savu vainu.”Ao}(vai ja vīru pārņēmis greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad lai viņš nostāda sievu Kunga priekšā un priesteris dara viņai visu, kas šajā likumā.enE(Šis ir likums par greizsirdību – ja sieva piekrāpusi savu vīru un kļuvusi nešķīsta m(Bet, ja tā sieva nebūs sevi padarījusi nešķīstu un būs šķīsta, tad nekāda ļaunuma tai nebūs un tai vēl būs bērni.l-(Kad viņš tai būs devis dzert ūdeni, tad notiks tā – ja viņa būs sevi darījusi nešķīstu un krāpusi savu vīru, tad nolādējuma ūdens darīs viņai rūgtas sāpes, viņas vēders uztūks un viņas gurni izkaltīs, un tā sieva kļūs savā tautā par lāstu.k!(Lai priesteris ņem sauju no labības dāvanas par piemiņas daļu un kvēpina to uz altāra, pēc tam lai viņš dod sievai dzert ūdeni.j%(Tad lai priesteris paņem no sievas labības dāvanu par greizsirdību un šūpo labības dāvanu Kunga priekšā, un pienes to pie altāra. i (Tad lai viņš dod sievai dzert rūgto ūdeni, kas nes nolādējumu, – lai viņa norij ūdeni, kas nolād uz rūgtām sāpēm.Sh!(Šos lāstus lai priesteris raksta grāmatā un nomazgā ar rūgto ūdeni.g3(Lai ūdens, kas nes nolādējumu, ieplūst tavās iekšās un uzpūš tavu vēderu un izkaltē tavus gurnus! Un sieva lai saka: tiešām, tiešām!lfS(tad lai priesteris uzliek sievai nolādējuma zvērestu un lai priesteris saka sievai: lai Kungs padara tevi tavā tautā par lāstu un nolādējuma zvērestu – tad Kungs liks, lai tavi gurni izkalst un tavs vēders uztūkst!e(Bet, ja tā ir krāpusi savu vīru, ja ir sevi padarījusi nešķīstu un kāds cits, nevis tās vīrs, ir gulējis ar viņu,Yd-(Lai priesteris viņu nozvērina un saka sievai: ja neviens nav gulējis ar tevi un ja tu neesi nešķīsti krāpusi savu vīru, tad šis rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu, nenodarīs tev nekādu ļaunumu.ncW(Tad priesteris lai nostāda sievu Kunga priekšā, atsedz sievas galvu un liek tai rokās piemiņas labības dāvanu – tā ir labības dāvana par greizsirdību, un priesterim rokā lai ir rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu.zbo(Lai priesteris iesmeļ māla traukā svēto ūdeni un ņem pīšļus, kas uz Mājokļa grīdas, un ieber ūdenī.@a}(Lai priesteris viņu pieved un nostāda Kunga priekšā.`)(tad tas vīrs lai ved savu sievu pie priestera un pienes par viņu upuri, desmito daļu ēfas kviešu miltu. Eļļu pār tiem lai nelej un vīraku pār tiem lai neliek, jo tā ir labības dāvana par greizsirdību, tā ir labības dāvana piemiņai, kas atgādina vainu._(bet vīru pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, kas sevi ir padarījusi nešķīstu, vai ja viņu pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, bet viņa nav sevi padarījusi nešķīstu –,N^( vai ja kāds ar to gulējis, ka noplūst sēkla, un tas viņas vīram palicis noslēpts – ja tas palicis apslēpts, kaut arī viņa kļuvusi nešķīsta un liecinieku nav, un pieķerta viņa nav,k]Q( “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kādu vīru piekrāpj sieva un ir viņam neuzticīga\;( Un Kungs sacīja Mozum:p[[( Pienesēja svētā dāvana pieder viņam pašam, bet, ja kāds ko dod priesterim, tas paliek viņam.”vZg( Katra upurdāvana no visām Israēla dēlu svētajām dāvanām, ko atnes priesterim, lai viņam arī paliek.;Yq(Bet, ja tam vairs nav neviena, kam vainu atlīdzināt, tad atlīdzība par vainu jādod Kungam – tā tiek priesterim papildus tam aunam, ar ko tiek veikts izlīgums par grēku.X-(Tas lai atzīst grēku, ko darījis, un atlīdzina visu savu vainu – vēl piekto daļu lai pieliek klāt un dod tam, kam viņš ko nodarījis.W{(“Saki Israēla dēliem: ja vīrs vai sieva izdara kādu grēku, ar ko cilvēks atkrīt no Kunga, tad tie ir vainīgi!V;(Un Kungs sacīja Mozum:U (Un Israēla dēli tā darīja un izraidīja tos visus ārā no nometnes, – kā Kungs Mozum teica, tā Israēla dēli darīja.tTc(Gan vīru, gan sievu izdzen no nometnes, lai tie nepadara nešķīstu nometni, kur viņu vidū mītu es!” S(“Pavēli Israēla dēliem, lai tie izraida no nometnes visus spitālīgos, ikvienu, kam tek, un ikvienu, kas pieskāries mironim!R 5(Kungs sacīja Mozum:Q7(1Tie tika saskaitīti pēc Kunga pavēles Mozus vadībā – ikviens pēc tā, ko darīja un ko nesa, Mozus tos skaitīja, kā Kungs bija pavēlējis.?P{(0kopā bija astoņi tūkstoši pieci simti astoņdesmit.O9(/kas trīsdesmit gadus veci un vairāk un līdz piecdesmit gadu vecumam, visi, kuri var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī jādara,N (.Visi levīti, kas tika saskaitīti, kurus saskaitīja Mozus, Ārons un Israēla vadoņi pēc to dzimtām, pēc to tēvu namiem, M (-Šie ir tie, kas tika saskaitīti Merārī dēlu dzimtās, kurus Mozus un Ārons saskaitīja pēc Kunga pavēles Mozus vadībā.KL(,to kopskaits pēc viņu dzimtām bija trīs tūkstoši divi simti.#KA(+kas trīsdesmit gadus veci un vairāk un līdz piecdesmit gadu vecumam, visu, kuri var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī jādara, –MJ(*Merārī dzimtu skaits pēc viņu dzimtām, pēc viņu tēvu namiem,I7()Šis ir Gēršona dēlu skaits pēc viņu dzimtām – visu, kuri kalpoja Saiešanas teltī un kurus Mozus un Ārons saskaitīja pēc Kunga pavēles.pH[((to kopskaits pēc viņu dzimtām, pēc viņu tēvu namiem bija divi tūkstoši seši simti trīsdesmit.#GA('kas trīsdesmit gadus veci un vairāk un līdz piecdesmit gadu vecumam, visi, kuri var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī jādara, –MF(&Gēršona dēlu skaits pēc viņu dzimtām, pēc viņu tēvu namiem,E+(%Šis ir kehātiešu skaits – visu, kuri strādāja Saiešanas teltī un kurus Mozus un Ārons pēc Kunga pavēles saskaitīja Mozus vadībā.VD'($To skaits pēc viņu dzimtām bija divi tūkstoši septiņi simti piecdesmit.#CA(#kas trīsdesmit gadus veci un vairāk un līdz piecdesmit gadu vecumam, – visus, kas var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī jādara.sBa("Mozus, Ārons un sapulces vadoņi saskaitīja Kehāta dēlus pēc viņu dzimtām, pēc viņu tēvu namiem,A (!Šis ir Merārī dēlu dzimtu darbs, viss, kas tiem jādara Saiešanas teltī priestera Ītāmāra, Ārona dēla, vadībā.”+@Q( un pagalma stabi visapkārt un to pamati, to mietiņi un virves, un visi rīki visam, kas ar tiem darāms, – norādi rīkus, kuru nešana ir viņu uzraudzībā.?(Šis tiem ir jānes – un tas ir viss, kas tiem jādara Saiešanas teltī, – Mājokļa balsti un šķērskoki, to stabi un pamati,1>](kas trīsdesmit gadus veci un vairāk un līdz piecdesmit gadu vecumam, – saskaiti tos, visus, kas var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī jādara.O=(Saskaiti Merārī dēlus pēc viņu dzimtām, pēc viņu tēvu namiem,k<Q(Šis ir geršoniešu dzimtu darbs Saiešanas teltī, priestera Ītāmāra, Ārona dēla, vadībā.;1(Lai geršonieši pēc Ārona un viņa dēlu pavēles dara visu, kas tiem jādara un jānes, – nododiet viņu uzraudzībā visu, kas tiem jānes.C:(un pagalma priekškarus, un pagalma, kas ap Mājokli un altāri, vārtu priekškarus, un to auklas, un visus rīkus, kas vajadzīgi darbam ar tiem, un lai tie dara visu, kas tur darāms.&9G(lai tie nes Mājokļa aizkarus un Saiešanas telti, tās pārsegu un ģērēto ādu pārsegu, kas pār to no augšas, un Saiešanas telts durvju priekškaru,M8(Šis ir jādara geršoniešu dzimtām, šādi jākalpo un jānes –17](kas trīsdesmit gadus veci un vairāk un līdz piecdesmit gadu vecumam, – saskaiti tos, visus, kas var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī jādara.X6+(“Saskaiti arī Gēršona dēlus pēc viņu tēvu namiem, pēc viņu dzimtām,5;(Un Kungs sacīja Mozum:R4(Pat ne mirkli lai kehātieši neiet skatīties svētvietu, ka nemirst!”73i(Šādi dariet tiem, ka viņi paliek dzīvi un nemirst, kad tuvojas svētumu svētumam, – Ārons un viņa dēli lai iet un katram no tiem norāda, kas tam jādara un jānes.;2s(“Neizdeldējiet kehātiešu dzimtas no levītiem.*1Q(Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:u0e(Priestera Elāzāra, Ārona dēla, uzraudzībā ir eļļa gaismeklim, kvēpināmās smaržzāles, pastāvīgā labības dāvana, svaidāmā eļļa, tam jāuzrauga viss Mājoklis – viss, kas tur, svētvietā, ir, un visi tās rīki.”/!(Kad Ārons un viņa dēli būs pārklājuši svētvietu un visus svētvietas rīkus un nometne dosies ceļā – pēc tam lai nāk Kehāta dēli un nes to, bet lai tie nepieskaras svētumam, ka nemirst, – šis ir Kehāta dēlu pienākums, kad nes Saiešanas telti.T.#(Lai liek uz tā visus kalpošanas rīkus – ogļu pannas, dakšas, liekšķeres un laistāmos traukus, visus altāra rīkus, un lai klāj pār to ģērētu ādu pārsegu un pieliek tai nesamās kārtis.L-( Tad lai izvāc no altāra pelnus un pārklāj to ar purpura audumu.0,[( Tad lai ņem visus rīkus, kas lietoti kalpošanai svētvietā, un pārklāj tos ar purpurzilu drānu un lai pārklāj ar ģērētu ādu pārsegu un liek uz nestuvēm. +( Pār zelta altāri lai pārklāj purpurzilu drānu, pārklāj to ar pārsegu no ģērētām ādām un pieliek tai nesamās kārtis.f*G( Tad lai tie pārklāj to un visus tā rīkus ar ģērētu ādu pārsegu un liek uz nestuvēm.-)U( Lai ņem purpurzilu audumu un pārklāj gaismekli, kas dod gaismu, un tā eļļas lukturīšus, tā knaibles un ogļu pannas, un visus eļļas traukus, kas pie tā.((Tad viņi lai klāj pār to sarkanu audumu, pārklāj to ar pārsegu no ģērētām ādām un pieliek tam nesamās kārtis.''I(Pār upurmaižu galdu lai pārklāj purpurzilu drānu un liek uz tā paplātes, kausus, upurtraukus un lejamā upura krūkas, un lai uz tā maize ir vienmēr.&{(Pār to lai liek pārklāju no ģērētām ādām, un pa virsu tam klāj purpurzilu drānu un ievieto nesamās kārtis. %(Kad nometne posīsies ceļā, lai Ārons un viņa dēli iet, noņem aizkārto priekškaru un ar to pārklāj liecības šķirstu.K$(Šis ir Kehāta dēlu darbs Saiešanas teltī, svētumu svētumā.(#K(tos, kas ir trīsdesmit gadus veci un vairāk un līdz piecdesmit gadu vecumam, visus, kuri var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī darāms.\"3(“No Levī dēliem saskaiti Kehāta dēlus pēc viņu dzimtām un tēvu namiem –&! K(Kungs sacīja Mozum un Āronam:{ q(3un Mozus deva izpirkuma sudrabu Āronam un viņa dēliem, kā Kungs bija teicis, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.#(2No Israēla dēlu pirmdzimtajiem viņš ņēma tūkstoš trīs simti sešdesmit piecus šekeļus sudraba, mērot pēc svētvietas šekeļa,\3(1Un Mozus ņēma izpirkšanas sudrabu par tiem, kuri palika neizpirkti ar levītiem.fG(0un sudrabu atdod Āronam un viņa dēliem – tas ir izpirkums par tiem, kas palika pāri!”dC(/ņem piecus šekeļus par katru pēc svētvietas šekeļa, lai šekelī ir divdesmit geras,(.Šis ir izpirkums par tiem divi simti septiņdesmit trīs Israēla dēlu pirmdzimtajiem, kuru ir vairāk par levītiem, –(-“Ņem man levītus visu Israēla dēlu pirmdzimto vietā un levītu lopus – viņu lopu vietā. Lai levīti ir mani – es esmu Kungs!;(,Un Kungs sacīja Mozum:'(+Un visu pirmdzimto vīru skaits, kas mēnesi veci un vairāk, pēc to vārdiem bija divdesmit divi tūkstoši divi simti septiņdesmit trīs.\3(*Un Mozus saskaitīja visus Israēla dēlu pirmdzimtos, kā Kungs viņam pavēlēja.3()Ņem man levītus – es esmu Kungs! – visu Israēla dēlu pirmdzimto vietā, un levītu lopus – visu Israēla dēlu pirmdzimto lopu vietā.”)((Un Kungs sacīja Mozum: “Saskaiti visus Israēla dēlu pirmdzimtos, vīrus, kas mēnesi veci un vairāk, – skaiti tos pēc viņu vārdiem.8k('Visi saskaitītie levīti, ko saskaitīja Mozus un Ārons pēc Kunga pavēles pēc viņu dzimtām, visi vīri, kas mēnesi veci un vairāk, kopā ir divdesmit divi tūkstoši.(&Tie, kuri apmetās uz austrumiem no Mājokļa, pret saules lēktu Saiešanas telts priekšā, ir Mozus un Ārons, un viņu dēli. Viņu uzraudzībā ir kalpošana svētvietā – ar visu, kas Israēla dēliem. Svešinieks, kas tur tuvojas, lai mirst.J(%un pagalma stabi visapkārt, un to pamati, un to āķi un auklas.($Merārī dēlu uzraudzībā ir Mājokļa balsti un šķērskoki, un stabi, un to pamati, un visi to rīki, viss, kas ar tiem darāms,tc(#Merārī dzimtas tēva nama vadonis ir Cūriēls, Abīhaila dēls. Viņi apmetās Mājokļa ziemeļu pusē.^7("Viss viņu vīru skaits, kas mēnesi veci un vairāk, ir seši tūkstoši divi simti.Q(!Merārī – Mahlī dzimta un Mūšī dzimta, šīs ir Merārī dzimtas. y( Levītu vadoņu vadonis ir Elāzārs, Ārona dēls, priesteris, kas uzrauga tos, kuru pienākums ir svētvietas darbi.* O(Viņu uzraudzībā ir tas, kas darāms pie šķirsta un galda, un ar gaismekli, un svētvietas rīkiem, ar ko viņi kalpo, un priekškars, un visi darbi pie tā.K (Kehāta tēva nama dzimtas vadonis ir Elīcāfāns, Uziēla dēls.@ }(Kehāta dēlu dzimtas apmetās Mājokļa dienvidu pusē. (Viss viņu vīru skaits, kas mēnesi veci un vairāk, ir astoņi tūkstoši seši simti. To uzraudzībā ir tas, kas darāms svētvietā.(Un Kehātam – amrāmiešu dzimta un jichāriešu dzimta, un hebroniešu dzimta, un uziēliešu dzimta – šīs ir kehātiešu dzimtas. (pagalma priekškari un pagalma vārtu priekškars, kas ap Mājokli un altāri visapkārt, un tā auklas, un viss, kas ar to darāms. (Saiešanas teltī Gēršona dēlu uzraudzībā ir Mājoklis un telts ar tās pārsegu, un Saiešanas telts durvju priekškars,E(Geršoniešu tēva nama vadonis ir Eljāsāfs, Laēla dēls.@}(Geršoniešu dzimtas apmetās uz rietumiem no Mājokļa.b?(Viss viņu vīru skaits, kas mēnesi veci un vairāk, ir septiņi tūkstoši pieci simti.V'(Gēršonam – Libnī dzimta un Šimī dzimta, šīs ir geršoniešu dzimtas.oY(Un Merārī dēli pēc viņu dzimtām – Mahlī un Mūšī, šīs ir Levī dzimtas viņu tēvu namos.^7(Un Kehāta dēli pēc viņu dzimtām – Amrāms un Jichārs, un Hebrons, un Uziēls.T#(Un šie ir Gēršona dēlu vārdi pēc viņu dzimtām – Libnī un Šimī.Q~(Šie ir Levī dēli pēc vārdiem – Gēršons un Kehāts, un Merārī.J}(Un Mozus tos saskaitīja, kā Kungs teica, kā viņš pavēlēja.|(“Saskaiti Levī dēlus pēc viņu tēvu namiem un viņu dzimtām, saskaiti visus vīrus, kas mēnesi veci un vairāk!”1{_(Un Kungs sacīja Mozum Sīnaja tuksnesī:Sz!( Visi pirmdzimtie pieder man kopš tās dienas, kad es situ visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē. Visus Israēla pirmdzimtos es esmu svētījis sev, no cilvēka līdz lopam tie ir mani – es esmu Kungs!”!y=( “Es, redzi, es no Israēla dēliem esmu ņēmis levītu dēlus to pirmdzimto vietā, kas Israēlā pirmie no klēpja nākuši. Lai levīti pieder man!x;( Un Kungs sacīja Mozum:w( Āronu ar viņa dēliem tu iecel, lai tie ievēro, kas priesteriem jāievēro. Ja tur tuvojas svešinieks, tas lai mirst!”mvU( Dod levītus Āronam un viņa dēliem – lai tie viņam tiek dotin doti no visiem Israēla dēliem.u{(Lai viņi rīkojas ar visiem Saiešanas telts rīkiem un pilda, kas Israēla dēliem noteikts, – lai kalpo Mājoklī.t (Lai tie pilda to, kas noteikts viņam un visai Israēla dēlu sapulcei Saiešanas telts priekšā, – lai tie kalpo Mājoklī!bs?(“Ved Levī cilti un nostādi to priestera Ārona priekšā, lai tie ir viņa rīcībā.r;(Un Kungs sacīja Mozum:Zq/(Bet Nādābs un Abīhū nomira Kunga priekšā, kad tie Sīnaja tuksnesī pienesa Kungam svešu uguni, un bērnu tiem nebija. Kā priesteri kopā ar savu tēvu Āronu turpināja kalpot Elāzārs un Ītāmārs.pp[(Šie ir Ārona dēlu vārdi – tie ir svaidīti priesteri, kurus viņš bija iecēlis par priesteriem.joO(Un šie ir Ārona dēlu vārdi – pirmdzimtais Nādābs un Abīhū, un Elāzārs, un Ītāmārs.dn E(Šie ir Ārona un Mozus cilts raksti laikā, kad Kungs bija runājis ar Mozu Sīnaja kalnā.Im ("Un Israēla dēli darīja visu, ko Kungs Mozum bija pavēlējis – tieši tā viņi apmetās zem saviem karogiem, un tieši tā viņi devās ceļā, ikviens savā dzimtā, ar sava tēva namu.\l3(!Bet levīti Israēla dēliem pieskaitīti netika, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.$kC( Šis ir Israēla dēlu skaits viņu tēvu namos – visi, kas nometnē pa pulkiem tika saskaitīti, ir seši simti trīs tūkstoši pieci simti piecdesmit.j/(Visi Dāna nometnē saskaitītie ir simts piecdesmit septiņi tūkstoši seši simti – viņi lai dodas ceļā pēdējie zem saviem karogiem.”Hi (Viņa pulka skaits ir piecdesmit trīs tūkstoši četri simti.Qh(Un Naftālī cilts – Naftālī dēlu vadonis ir Ahīra, Ēnāna dēls.Hg (Viņa pulka skaits ir četrdesmit viens tūkstotis pieci simti.ffG(Blakus viņam lai apmetas Ašēra cilts, un Ašēra dēlu vadonis ir Pagiēls, Ohrāna dēls.Ie (Viņa pulka skaits ir sešdesmit divi tūkstoši septiņi simti.vdg(Dāna nometnes karogs viņu pulkos lai ir ziemeļpusē. Dāna dēlu vadonis ir Ahīezers, Ammīšadaja dēls.|cs(Visi Efraima nometnē saskaitītie ir simts astoņi tūkstoši simts savos pulkos – tie lai dodas ceļā trešie.Ib (Viņa pulka skaits ir trīsdesmit pieci tūkstoši četri simti.Va'(Un Benjāmina cilts – Benjāmina dēlu vadonis ir Abīdāns, Gidonī dēls.F`(Viņa pulka skaits ir trīsdesmit divi tūkstoši divi simti.b_?(Un blakus viņam Manases cilts – Manases dēlu vadonis ir Gamliēls, Pedā-Cūra dēls.A^(Viņa pulka skaits ir četrdesmit tūkstoši pieci simti.w]i(Efraima nometnes karogs viņu pulkos lai ir rietumpusē. Efraima dēlu vadonis ir Elīšāma, Amīhūda dēls.A\}(Un tad lai ceļā dodas Saiešanas telts. Levītu nometne lai ir pa vidu visām citām nometnēm – kā tie apmetušies, tā lai dodas ceļā, katrs savā vietā, zem saviem karogiem.[%(Visi Rūbena nometnē saskaitītie ir simts piecdesmit viens tūkstotis četri simti piecdesmit savos pulkos – tie lai dodas ceļā otrie.SZ!(Viņa pulka skaits ir četrdesmit pieci tūkstoši seši simti piecdesmit.MY(Un Gāda cilts – Gāda dēlu vadonis ir Eljāsāfs, Deuēla dēls.IX ( Viņa pulka skaits ir piecdesmit deviņi tūkstoši trīs simti.qW]( Blakus viņam lai apmetas Šimona cilts, un Šimona dēlu vadonis ir Šelūmiēls, Cūrī-Šadaja dēls.HV ( Viņa pulka skaits ir četrdesmit seši tūkstoši pieci simti.tUc( Rūbena nometnes karogs ir dienvidpusē, viņa pulkos. Rūbena dēlu vadonis ir Elīcūrs, Šedeūra dēls. T( Visi Jūdas nometnē saskaitītie ir simts astoņdesmit seši tūkstoši četri simti savos pulkos – tie lai dodas ceļā pirmie. EC~~:}||a|<{{_zCyyyaxxw2vrutt(tssrJr(qq;ppWoonnlnmll/kjjiUhhgggffIeexddcdcbbaa?`j_^^]]9\\-[pZZYYuYXX@WWmW VEUoU TT8SSfSRR.QQQ"PPSP OkO%NNMM%LLHKKDJJ8IkIHH=GGtG>=<<;?::b99877Q6655s5433\32m2'1100]/...--k-,,,v,B, +++U+***=))G(('&&+%%~$$<## "}! \ eSweqvkv&^7gDA.`  2 1 { ZPpE__UE+HQ(Ja pie jums ir apmeties svešinieks vai kāds ir pie jums jau paaudzēs un grib pienest dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam, tas lai dara tāpat kā jūs.^G7( Visi savēji lai tā dara – lai pienes dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam.FF( pēc upurējamo skaita – tā dariet ar katru, ko upurējat.TE#( Tā lai dara ar visiem vēršiem un auniem, ar visiem jēriem un kazlēniemgDI( Par lejamo upuri lai pienes pusi hīna vīna – par dedzināmo upuri, tīkamu smaržu Kungam.{Cq( tad pēc vērsēna lai pienes labības dāvanu – trīs desmitdaļas labāko miltu, iejautus pusē hīna eļļas.By(Kad par sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri upurē vērsēnu, lai pildītu solījumu vai pienestu miera upuri Kungam,WA)(Lejamajam upurim lai pienes trešdaļu hīna vīna par tīkamu smaržu Kungam.@ (Līdz ar aunu lai dod labības dāvanu no labākajiem miltiem – divas desmitdaļas ēfas, iejautus trešdaļā hīna eļļas.?y(Un vīnu lejamajam upurim – ceturtdaļu hīna vīna lai lej pār sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri katram jēram.%>E(un lai tas, kurš upurē, pienes savu upuri Kungam – labības dāvanu no labākajiem miltiem, desmito daļu ēfas, kas iejauti ceturtdaļā hīna eļļas.\=3(tad pienesiet Kungam dedzināmo upuri, arī sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri, pildot solījumu, vai upuri par svētkiem, vai labprātīgo upuri, upurējiet liellopus vai sīklopus par tīkamu smaržu Kungam,n<W(“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs ieiesiet savas mājvietas zemē, ko es jums dodu,; ;(Un Kungs sacīja Mozum:u:e(-Tad nāca lejā amālēkieši un kanaānieši, kas mita kalnienē, sakāva viņus un aiztrieca līdz Hormai.9}(,Tomēr tie iedrošinājās kāpt augšā kalnos, bet ne Kunga derības šķirsts, ne Mozus nedevās projām no nometnes.8+(+jo amālēkieši un kanaānieši jau ir tur jums priekšā, un jūs kritīsiet no zobena, jo esat atkrituši no Kunga! Kungs nebūs ar jums!”Z7/(*Neejiet, jo Kungs nav ar jums, jūs tiksiet satriekti savu ienaidnieku priekšā,V6'()Bet Mozus sacīja: “Kāpēc jūs pārkāpjat Kunga pavēli? Tas neizdosies!&5G((Tie cēlās agri no rīta un devās augšup kalnienē, sacīdami: “Redzi, mēs – mēs iesim uz to vietu, par ko Kungs teica, jo mēs esam grēkojuši!”T4#('Un Mozus to pastāstīja visiem Israēla dēliem, un ļaudis ļoti sēroja.x3k(&No tiem vīriem, kas bija gājuši izlūkot zemi, dzīvi palika Jozua, Nūna dēls, un Kālebs, Jefunnes dēls.i2M(%tie vīri, kas bija stāstījuši par to zemi nelāgus melus, nomira Kunga priekšā no sērgas.$1C($Bet vīri, kurus Mozus bija sūtījis izlūkot to zemi un kuri atgriezušies bija musinājuši pret viņu visu sapulci, stāstīdami melus par to zemi, –01(#Es, Kungs, saku, ka tā darīšu visai šai ļauno sapulcei, kas šajā tuksnesī ir sapulcējusies pret mani, – tie iznīks un nomirs šeit!”J/("Pēc to dienu skaita, kurās jūs izlūkojāt zemi, – četrdesmit dienas, jūs nesīsiet savu vainu – gadu par dienu, gadu par dienu! Tad jūs zināsiet, kā tas ir – būt naidā ar mani! .(!Jūsu dēli būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, tie saņems sodu par jūsu maucību, līdz jūsu līķi būs pazuduši tuksnesī!2-a( Bet jūsu augumi kritīs šajā tuksnesī!,5(Un jūsu mazuļi, par kuriem jūs teicāt: tie kļūs par laupījumu, – tos es turp aizvedīšu, un tie iepazīs zemi, no kuras jūs atteicāties.(+K(Jūs nenonāksiet tajā zemē, par kuru es zvērēdams pacēlu savu roku, lai jums ļautu tur dzīvot, – vien Kālebs, Jefunnes dēls, un Jozua, Nūna dēls.*!(Šajā tuksnesī kritīs jūsu augumi, visi, kas no jums tika saskaitīti, visi, kam divdesmit gadi un vairāk, kas pret mani kurnējuši!i)M(Saki viņiem – kā es esmu dzīvs! – saka Kungs: kā jūs man teicāt, tā es jums darīšu!{(q(“Cik ilgi šī ļauno sapulce kurnēs pret mani?! Es esmu dzirdējis, kā Israēla dēli kurnēt kurn pret mani!*'Q(Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:u&e(Bet ielejās mīt amālēkieši un kanaānieši! Rīt nogriezieties un pa tuksnesi ejiet uz Niedru jūru!”0%[(Bet mans kalps Kālebs gan, jo viņam bija cits gars un viņš vienmēr man sekoja. Viņu es aizvedīšu uz zemi, kurp viņš gāja, un viņa pēcnācēji to iemantos!m$U(tie neredzēs zemi, kuru es apzvērēju dot viņu tēviem. To neredzēs visi tie, kas mani nievāja!(#K(Visi vīri, kas redzēja manu godību un manas zīmes, ko es darīju Ēģiptē un tuksnesī, un pārbaudīja tās desmit reižu un tomēr neklausīja mani, –Q"(Tiešām – kā es esmu dzīvs! – Kunga godība piepildīs visu zemi!4!e(Un Kungs teica: “Es piedodu, kā tu teici! +(Piedod jel šīs tautas vainu savā lielajā žēlastībā, kā tu līdz šim esi piedevis šai tautai – no Ēģiptes līdz pat šejienei!”D(Kungs ir lēns dusmās un dāsns žēlastībā, tāds, kas piedod vainu, bet pārkāpumu nesodītu neatstāj un piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei!M(Un tagad – lai ir liels mana Kunga spēks, un tu taču esi teicis:xk(Kungs nevarēja šo tautu aizvest uz zemi, par kuru tiem bija zvērējis, un nonāvēja viņus visus tuksnesī!wi(bet, ja tu nonāvēsi šo tautu visus kā vienu, tad citas tautas, kas par tavu slavu ir dzirdējušas, teiks: (un viņi teiks šīs zemes iemītniekiem, ka zina, ka tu, Kungs, esi šīs tautas vidū, ka aci pret aci tu tiki skatīts, ak, Kungs, un pār viņiem stāvēja tavs mākonis, un mākoņu stabā tu gāji tiem pa priekšu dienā un uguns stabā naktī, –q]( Un Mozus Kungam teica: “Tad ēģiptieši gan zinās, ka tu savā spēkā aizvedi šo tautu no viņiem,( Es viņus sitīšu ar mēri un atteikšos no viņiem, bet tevi es darīšu par lielāku un varenāku tautu nekā viņi!”!=( Un Kungs teica Mozum: “Cik ilgi šī tauta mani nievās, cik ilgi viņi man neticēs – par spīti visām tām zīmēm, ko es viņiem esmu darījis?!( Bet visa sapulce teica: “Nomētājiet viņus akmeņiem!” Un tad Saiešanas teltī visiem Israēla dēliem parādījās Kunga godība.5e( Taču pret Kungu jūs nedumpojiet, nebīstieties no tās zemes ļaudīm, mēs ēdīsim tos kā maizi, viņu ēna ir prom, bet ar mums ir Kungs! Nebīstieties no viņiem!”|s(Ja mēs būsim Kungam tīkami, viņš aizvedīs mūs uz to zemi un dos to mums – zemi, kur piens un medus plūst!(Viņi teica visai Israēla dēlu sapulcei: “Tā zeme, kurai mēs gājām cauri, lai to izlūkotu, – tā zeme ir ļoti, ļoti laba!}u(Un Jozua, Nūna dēls, un Kālebs, Jefunnes dēls, kas arī bija devušies izlūkot to zemi, saplēsa savas drānas.Y-(Tad Mozus un Ārons krita uz sava vaiga visas Israēla dēlu sapulces priekšā.^7(Un viņi teica cits citam: “Izvēlēsim sev vadoni un atgriezīsimies Ēģiptē!”-U(Kādēļ Kungs ved mūs uz zemi, kur mums būs jākrīt no zobena?! Mūsu sievas un mazuļi kļūs par laupījumu! Vai mums nebūtu labāk atgriezties Ēģiptē?”,S(Visi Israēla dēli kurnēja pret Mozu un Āronu, visa sapulce viņiem teica: “Kaut mēs būtu miruši Ēģiptes zemē, kaut mēs būtu miruši šajā tuksnesī!D (Tad visa sapulce sāka brēkt – tauta raudāja visu nakti. +( !Tur mēs redzējām milžus, Anāka dēlus no milžu dzimuma, – mums likās, ka mēs esam sienāži, un tādi mēs likāmies arī viņiem!”v g( Un tie, kas bija gājuši izlūkot, stāstīja Israēla dēliem melus par to zemi: “Tā zeme, kurai mēs gājām cauri, lai to izlūkotu, ir zeme, kas aprij savus iemītniekus, un visi ļaudis, ko mēs tur redzējām, ir diženi vīri!  ( Bet vīri, kas bija gājuši kopā ar viņu, teica: “Mēs nevaram doties pret tām tautām – tie ir stiprāki par mums!” ( Bet Kālebs apklusināja ļaudis, kas bija pie Mozus, un teica: “Iesim tik un tos iekarosim, mēs taču varam tos pievārēt!” #( Negeba zemē mīt amālēkieši, bet hetieši, jebūsieši un amorieši mīt kalnienē, un kanaānieši mīt pie jūras un gar Jardānu!”#( Taču tauta, kas mīt tanī zemē, ir stipra, un pilsētas ir nocietinātas un jo lielas, un arī Anāka pēcnācējus mēs tur redzējām!( Viņi tam izstāstīja: “Mēs aizgājām uz zemi, kurp tu mūs sūtīji, – tur plūst piens un medus, un tā ir auglīga!4c( Viņi atnāca pie Mozus, Ārona un visas Israēla dēlu sapulces uz Pārānas tuksnesi pie Kādēšas un stāstīja tiem un visai sapulcei, un rādīja tās zemes augļus.J( Pēc četrdesmit dienām viņi atgriezās no zemes izlūkošanas.]5( To vietu nosauca par Eškolas ieleju, jo tur Israēla dēli nocirta vīnogu ķekaru.A}( Tad viņi nonāca Eškolas ielejā, tur viņi nocirta vienu zaru ar vīnogu ķekaru un to, iekārtu nesamajās kārtīs, nesa starp divi vīriem, tāpat arī granātābolus un vīģes.1]( Viņi uzkāpa Negebā un nonāca Hebronā, un tur bija Ahīmans, Šēšajs un Talmajs, Anāka pēcnācēji; Hebrona bija uzcelta septiņus gadus pirms Coanas Ēģiptē.`;( Un viņi devās un izlūkoja zemi no Cīna tuksneša līdz Rehobai, kur iet uz Hamātu. ;( Un vai tā zeme ir lekna vai liesa, vai tur ir koki vai nav? Saņemieties, atnesiet kādus no tās zemes augļiem!” Bet tas bija pirmo vīnogu laiks.)( vai zeme, kur tie mīt, ir laba vai slikta, un kādas ir pilsētas, kur tie mīt, vai tās ir tikai nometnes, vai tām ir arī nocietinājumi?}~u( tad apskatiet to zemi, kāda tā ir un kādi ļaudis tur dzīvo – stipri vai vāji – un vai to ir maz vai daudz,s}a( Mozus viņus sūtīja izlūkot Kanaāna zemi un sacīja tiem: “Dodieties uz Negebu un kāpiet kalnienē,s|a( Šie ir to vīru vārdi, kurus Mozus sūtīja izlūkot zemi. Hozeju, Nūna dēlu, Mozus nosauca par Jozuu.0{]( No Gāda cilts – Geuēls, Mahī dēls.4ze( No Naftālī cilts – Nahbī, Vafsī dēls.5yg( No Ašēra cilts – Setūrs, Mihaēla dēls.3xc( No Dāna cilts – Ammiēls, Gmallī dēls.Dw( No Jāzepa cilts, no Manases cilts – Gadī, Sūsī dēls.5vg( No Zebulūna cilts – Gadiēls, Sodī dēls.5ug( No Benjāmina cilts – Paltī, Rāfū dēls.1t_( No Efraima cilts – Hozeja, Nūna dēls.6si( No Jisašhara cilts – Jigals, Jāzepa dēls.4re( No Jūdas cilts – Kālebs, Jefunnes dēls.4qe( No Šimona cilts – Šāfāts, Horī dēls.Kp( Šie ir viņu vārdi. No Rūbena cilts – Šammua, Zakūra dēls.|os( Un pēc Kunga pavēles Mozus tos sūtīja no Pārānas tuksneša – visi tie vīri bija Israēla dēlu vadītāji.n7( “Sūti vīrus izlūkot Kanaāna zemi, ko es dodu Israēla dēliem, – sūti pa vienam vīram no katras tēvu cilts, ikviens no tiem ir vadonis!”m ;( Un Kungs sacīja Mozum:Ol( Pēc tam tauta aizgāja no Hacērotas un apmetās Pārānas tuksnesī.}ku( Mirjāmu ieslēdza uz septiņām dienām ārpus nometnes, un tauta nedevās ceļā, kamēr Mirjāma nebija atpakaļ.Zj/( Un Kungs teica Mozum: “Ja viņas tēvs tai būtu iespļāvis sejā, vai tā nebūtu apkaunota septiņas dienas? Lai to ieslēdz uz septiņām dienām ārpus nometnes, un pēc tam viņa var nākt atpakaļ.”Ni( Un Mozus brēca uz Kungu, sacīdams: “Dievs, jel dziedini viņu!”ghI( Lai viņa nav kā nedzīva dzimusi, kam, jau no mātes miesām nākot, pagalam puse miesas!”qg]( Tad Ārons teica Mozum: “Ak, mans kungs, neuzliec mums grēku, kaut esam bijuši dumji un grēkojuši!f)( Kad no telts pacēlās mākonis, Mirjāma kļuva spitālīga kā sniegs, Ārons pagriezās pret Mirjāmu, un redzi – viņa bija spitālīga!Ce( Kunga dusmas iedegās pret viņiem, un viņš devās prom.d9( Es ar viņu runāju pats, parādos viņam skaidri, ne mīklās! Viņš Kunga veidolu skata! Kā gan jūs nebīstaties runāt pret manu kalpu Mozu?!”Ic ( Ne tāds mans kalps Mozus! Viņš ir uzticams visā manā namā!b9( Un viņš teica: “Klausieties nu, ko es saku! Ja kāds no jums būtu pravietis, es, Kungs, viņam atklātos redzējumā, sapnī ar viņu es runātu!a}( Kungs nolaidās mākoņu stabā, nostājās telts durvīs un sauca Āronu un Mirjāmu, un tie abi panācās uz priekšu. ` ( Tad Kungs piepeši teica Mozum, Āronam un Mirjāmai: “Nāciet jūs trīs uz Saiešanas telti!” – un visi trīs gāja tur.__9( Bet Mozus bija ļoti pazemīgs, pazemīgāks par visiem cilvēkiem, kas mīt uz zemes.^( Viņi teica: “Vai tad Kungs ir runājis tikai ar Mozu, vai tad viņš nav runājis arī ar mums?!” Un Kungs to dzirdēja.] %( Mirjāma un Ārons sāka runāt pret Mozu sievas kūšietes dēļ, ko viņš bija ņēmis, – jo viņš bija apņēmis par sievu kūšieti!T\#( #No Kibrot-Taavas tauta devās uz Hacērotu, un Hacērotā viņi apstājās.b[?( "To vietu nosauca vārdā Kibrot-Taava, jo tur apraka tos, kas bija padevušies kārībai. Z( !Gaļa vēl nebija apēsta un bija tiem starp zobiem, kad iedegās Kunga dusmas uz tautu, un Kungs sita tautu ar jo smagu sodību.CY( Un tauta gāja visu dienu un nakti un visu nākamo dienu un vāca paipalas. Tas, kurš savāca vismazāk, bija savācis desmit omerus. Viņi izklāja tās klājienā visapkārt nometnei.`X;( Tad pūta Kunga vējš, atnesa no jūras puses paipalas un nometa tās ap nometni, dienas gājumā vienā pusē un dienas gājumā otrā pusē, visapkārt nometnei, aptuveni divus elkoņus biezā kārtā virs zemes.>Wy( Un Mozus devās uz nometni kopā ar Israēla vecajiem.V!( Bet Mozus viņam teica: “Vai tikai tu neesi greizsirdīgs? Lai visa Kunga tauta kļūst par praviešiem, ja Kungs tiem dod savu Garu!”vUg( Un Jozua, Nūna dēls, viens no viņa izvēlētajiem kalpiem, teica: “Mans kungs Mozu, aizliedz viņiem!”aT=( Un kāds zēns skrēja un stāstīja Mozum: “Eldāds un Mēdāds pravieto nometnē!”QS( Bet divi vīri bija palikuši nometnē, vienu sauca Eldāds un otru – Mēdāds, un arī tiem tika gars, tie bija to septiņdesmit skaitā, bet uz telti nebija gājuši, un viņi pravietoja nometnē.OR( Kungs nolaidās mākonī un runāja ar viņu, un viņš ņēma Garu, kas bija pār Mozu, un deva to septiņdesmit vīriem, vecajiem, un, kad tiem tika gars, tie sāka pravietot un vairs nemitējās.%QE( Un Mozus iznāca ārā un stāstīja tautai, ko Kungs bija teicis, un viņš sapulcināja vīrus no tautas vecajiem un nostādīja viņus visapkārt teltij.{Pq( Un Kungs teica Mozum: “Vai Kunga roka īsāka kļuvusi? Tagad tu redzēsi, vai mani vārdi ir patiesi vai ne!”O{( Vai viņiem tiks kautas avis un vērši, lai pietiktu, vai viņiem tiks nozvejotas visas jūras zivis, lai pietiktu?”N7( Un Mozus teica: “Seši simti tūkstošu ir kājnieku vien, pie kā es esmu, un tu saki: es viņiem došu gaļu, un viņi ēdīs veselu mēnesi! –eME( bet gan veselu mēnesi, kamēr tā jums nāks pa degunu ārā un liksies pretīga, – tāpēc ka jūs atmetāt Kungu, kas bija ar jums, un raudājāt viņa priekšā, sacīdami: kāpēc mēs aizgājām no Ēģiptes?!”Ly( Nevis vienu dienu jūs ēdīsiet un ne divas dienas, un ne piecas dienas, un ne desmit dienas, un ne divdesmit dienas,BK( Tautai tu saki: svētieties rītdienai, un jūs ēdīsiet gaļu, jo jūs raudājāt, Kungam dzirdot: kas mums dos ēst gaļu? Ēģiptē mums bija labi, – un Kungs jums dos ēst gaļu!@J{( Es nolaidīšos un runāšu tur ar tevi, un es ņemšu no Gara, kas ir pār tevi, un došu viņiem, un tie nesīs šīs tautas nastu kopā ar tevi, tev vairs nebūs tā jānes vienam.[I1( Un Kungs teica Mozum: “Sapulcini man septiņdesmit vīrus no Israēla vecajiem, par kuriem tu zini, ka tie ir tautas vecajie un tās uzraugi, un ved viņus uz Saiešanas telti un nostājies tur kopā ar tiem!mHU( Ja tu man tā dari, tad nokauj mani – ja esmu guvis tavu vēlību, lai es neredzu savu nelaimi!”EG( Es nevaru viens pats nest šos ļaudis, jo tie ir par smagu!jFO( No kurienes man gaļa, ko dot visiem šiem ļaudīm? Viņi raud un saka: dod mums gaļu, ko ēst!EE( Vai es visus šos ļaudis esmu ieņēmis, vai es tos dzemdēju, ka tu saki, lai nesu tos pie savas krūts, kā zīdītāja nes zīdaini, – uz zemi, kuru tu esi zvērējis viņu tēviem?!D9( Mozus teica Kungam: “Kāpēc tu esi bijis ļauns pret savu kalpu, kāpēc es neesmu guvis tavu vēlību? Tu man esi uzlicis visu šīs tautas nastu!C3( Un Mozus dzirdēja, ka tautā raud ik ģimene, katrs pie savas telts durvīm, – tad Kunga dusmas iedegās jo stipri, un Mozus bija sarūgtināts.RB( Kad naktī pār nometni nokrita rasa, tad kopā ar to nokrita arī manna.*AO( Ļaudis klaiņoja apkārt, vāca to un mala dzirnavās vai sagrūda piestā, vārīja podos vai gatavoja no tās cepumus, un to garša bija kā eļļas cepumiem.5@g( Manna bija kā koriandra sēklas, kā sveķi.Q?( Tagad mēs esam novārguši, nav nekā, tik manna mums acu priekšā!”r>_( Mēs atceramies zivis, ko Ēģiptē ēdām par velti, gurķus un melones, sīpolus, ķiplokus un puravus! =( Un salašņas, kas tur bija, sāka visu ko kārot, un Israēla dēli atkal sāka gausties un teica: “Kas mūs paēdinās ar gaļu?H< ( To vietu nosauca vārdā Tabēra, jo tur aizdegās Kunga uguns.O;( Tad tauta brēca uz Mozu, un Mozus lūdzās Kungu, un uguns mitējās.I: ( Bet, tiklīdz tauta sāka nelāgi vaimanāt, lai Kungs to dzirdētu, Kungs to izdzirdēja – tad iedegās viņa dusmas, Kunga uguns uzliesmoja starp tiem un sāka rīt nometni no viena stūra.w9i( $Kad šķirsts apstājās, viņš teica: “Nāc atpakaļ, Kungs, pie neskaitāmajiem Israēla tūkstošiem!”8( #Un, kad šķirsts devās ceļā, Mozus teica: “Celies, Kungs, padzen savus ienaidniekus, tie, kas nīst tevi, lai bēg no tevis!”U7%( "Un Kunga mākonis bija pār tiem dienā, kad tie devās projām no nometnes.(6K( !Tad viņi nogāja trīs dienu gājumu no Kunga kalna, un Kunga derības šķirsts gāja tiem pa priekšu trīs dienu gājumā, lai atrastu tiem mierīgu vietu._59( Ja tu iesi kopā ar mums, tad tas labais, ko Kungs mums darīs, būs labs arī tev!”x4k( Bet viņš teica: “Nepamet taču mūs, tu zini, ka mums būs jāapmetas tuksnesī, un tu mums būtu kā acis!k3Q( Bet Hobābs viņam teica: “Es neiešu, jo es iešu uz savu zemi, uz turieni, kur esmu dzimis.”~2w( Un Mozus teica savam sievastēvam midjānietim Hobābam, Reuēla dēlam: “Mēs dodamies ceļā uz vietu, par kuru Kungs ir teicis: to es jums došu! – Nāc kopā ar mums, un mēs būsim labi pret tevi, jo Kungs Israēlam ir solījis labu!”G1 ( Tādā kārtībā Israēla dēlu pulki devās ceļā ik reizi.C0( Naftālī dēlu cilts pulku vadīja Ahīra, Ēnāna dēls.C/( Ašēra dēlu cilts pulku vadīja Pagiēls, Ohrāna dēls../( Tad, sargādams visu nometni, ceļā devās Dāna dēlu nometnes karogs un viņu vienības – viņu pulku vadīja Ahīezers, Ammīšadaja dēls.G- ( Benjāmina dēlu cilts pulku vadīja Abīdāns, Gidonī dēls.H, ( Manases dēlu cilts pulku vadīja Gamliēls, Pedā-Cūra dēls.+{( Tad ceļā devās Efraima dēlu nometnes karogs un viņu vienības – viņu pulku vadīja Elīšāma, Amīhūda dēls.r*_( Tad ceļā devās kehātieši, kuri nesa svētvietu, – Mājoklis bija uzcelts pirms viņu atnākšanas.C)( Gāda dēlu cilts pulku vadīja Eljāsāfs, Deuēla dēls.N(( Šimona dēlu cilts pulku vadīja Šelūmiēls, Cūrī-Šadaja dēls.~'w( Pēc tam ceļā devās Rūbena nometnes karogs un viņu vienības – viņu pulku vadīja Elīcūrs, Šedeūra dēls.l&S( Tad Mājoklis tika nojaukts, un ceļā devās Gēršona dēli un Merārī dēli, kas nesa Mājokli.E%( Zebulūna dēlu cilts pulku vadīja Elīābs, Hēlona dēls.F$( Jisašhara dēlu cilts pulku vadīja Netanēls, Cuāra dēls.#( Pirmais ceļā devās Jūdas dēlu nometnes karogs un viņu vienības – viņu pulku vadīja Nahšons, Ammīnādāba dēls.]"5( Tā bija pirmā reize, kad viņi devās ceļā Mozus vadībā, kā Kungs bija licis.o!Y( Un Israēla dēli pulkos devās ceļā no Sīnaja tuksneša, un mākonis apmetās Pārānas tuksnesī.b ?( Otrā gada otrā mēneša divdesmitajā dienā mākonis pacēlās no liecības Mājokļa.R( Arī savās prieka dienās un savos svētkos, un mēnešu sākumā pūtiet taures pār saviem sadedzināmajiem upuriem un miera upuriem, lai jūsu Dievs jūs atceras, – es esmu Kungs, jūsu Dievs.”@{( Kad jūs savā zemē ejat karā pret ienaidnieku, kas jūs apspiež, tad celiet trauksmi ar taurēm, lai jūsu Kungs Dievs jūs atceras un jūs tiekat glābti no saviem ienaidniekiem.a=( Taures lai pūš priesteri, Ārona dēli, – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm!9o( Pūtiet arī, pulcējot sapulci, bet ne trauksmi.!( Kad jūs pūtīsiet trauksmi otrreiz, lai dodas ceļā tās nometnes, kas apmetušās dienvidos, – lai pūš trauksmi, kad dodas ceļā.a=( Kad jūs pūtīsiet trauksmi, lai dodas ceļā tās nometnes, kas apmetušās austrumos.lS( Bet, ja pūš tikai vienu, lai pie tevis sapulcējas vadītāji, kas ir pār Israēla tūkstošiem._9( Kad tās pūtīs, tad visa sapulce lai pulcējas ap tevi pie Saiešanas telts durvīm.nW( “Izkal sev divas sudraba taures – tās lai tev ir sapulces sasaukšanai un nometnes atstāšanai. ;( Un Kungs sacīja Mozum:-( Pēc Kunga pavēles viņi apstājās, un pēc Kunga pavēles viņi devās ceļā – ievēroja Kunga gribu Mozus vadībā, kā Kungs bija licis.H ( Ja divas dienas, mēnesi vai daudzas dienas mākonis palika pār Mājokli un mita tur, tad arī Israēla dēli dzīvoja nometnē un nedevās ceļā, bet, kad tas pacēlās, tie devās ceļā.9m( Reizēm mākonis palika no vakara līdz rītam – kad no rīta mākonis pacēlās, tad viņi devās ceļā; vai diena vai nakts – ja mākonis pacēlās, viņi devās ceļā. ( Reizēm mākonis bija pār Mājokli dažas dienas; pēc Kunga pavēles viņi apstājās, un pēc Kunga pavēles viņi devās ceļā.xk( Kad mākonis bija pār Mājokli ilgi, daudz dienu, tad Israēla dēli ievēroja Kunga gribu un nedevās ceļā..W( Pēc Kunga pavēles Israēla dēli devās ceļā, un pēc Kunga pavēles tie apstājās – visu laiku, kamēr pār Mājokli dusēja mākonis, tie dzīvoja nometnē.)( Kad mākonis pacēlās no telts, tad Israēla dēli devās ceļā, un tajā vietā, kur mākonis apstājās, tur apmetās arī Israēla dēli.cA( Tā bija vienmēr – dienā telti klāja mākonis, bet naktī tas izskatījās kā uguns.# A( Tajā dienā, kad tika uzsliets Mājoklis, mākonis apklāja Mājokli, Liecības telti, un no vakara līdz rītam tas palika pār Mājokli uguns izskatā.S !( Ja pie jums mīt svešinieks un svin Kungam Pashas svētkus, tad lai viņš svin tos pēc Pashas svētku likuma un tiesas, – lai jums viens likums gan svešiniekam, gan tam, kas dzimis pašu zemē!”Q ( Bet, ja kāds ir šķīsts un nav ceļā, taču nevēlas svinēt Pashas svētkus, tas lai tiek nošķirts no savas tautas, jo viņš nav norādītajā laikā pienesis Kunga upuri; tas nes savu grēku!t c( Neko lai neatstāj līdz rītam un kaulus lai upurim nelauž, lai dara pēc visiem Pashas svētku likumiem!Y -( otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm.P( “Runā uz Israēla dēliem un saki: ja kāds kļuvis nešķīsts, pieskardamies mironim, vai arī ja kāds no jums vai jūsu pēcnācējiem devies tālā ceļā, tas lai svin Kungam Pashas svētkus;( Un Kungs sacīja Mozum:Y-( Un Mozus tiem teica: “Pagaidiet, kamēr es uzzinu, ko jums Kungs pavēlēs!”4c( Tie viņiem teica: “Mēs esam nešķīsti, jo pieskārāmies mironim. Kāpēc no visiem Israēla dēliem tieši mums neļauj pienest Kunga upuri norādītajā laikā?”"?( Bet daži, kas bija pieskārušies mironim un kļuvuši nešķīsti, nevarēja todien svinēt Pashas svētkus, un tie tūlīt devās pie Mozus un Ārona.2_( Un tie svinēja Pashas svētkus pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā mijkrēslī, Sīnaja tuksnesī – Israēla dēli darīja visu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.I ( Un Mozus sacīja Israēla dēliem, lai tie svin Pashas svētkus.}( Sviniet tos šī mēneša četrpadsmitajā dienā mijkrēslī, norādītajā laikā, pēc visiem likumiem un tiesām!”I ( “Lai Israēla dēli svin Pashas svētkus norādītajā laikā.p ]( Otrā gada pirmajā mēnesī pēc iznākšanas no Ēģiptes zemes Kungs sacīja Mozum Sīnaja tuksnesī:~1(vien piepalīdz saviem brāļiem Saiešanas teltī, uzraudzīdami, kas uzraugāms, bet lai nekalpo, – tā nosaki levītiem viņu pienākumus.”?}{(bet lai pēc piecdesmit gadu vecuma viņi beidz kalpot,|3(“Tas ir par levītiem – par tiem, kam divdesmit pieci gadi un vairāk, kuri var doties kalpot un darīt to, kas tiem Saiešanas teltī darāms,{;(Un Kungs sacīja Mozum:&zG(Pēc tam levīti gāja darīt savu darbu Saiešanas teltī Ārona un viņa dēlu vadībā; kā Kungs Mozum par levītiem bija pavēlējis, tā viņi darīja!``W___^B]\\Z[[[iZYY>:==<<< ;;%::9/8u87Z6I55X44,3`2}1000//N..b--,,+**_))#(''8&1%$$z$##f""h!!{ c4V$GZHH%PC  ^ { [ q O5F.(Bet Dieva dusmas iedegās par to, ka viņš tomēr bija gājis, un ceļā viņam pretī stājās Kunga eņģelis; bet viņš tikām jāja uz ēzeļmātes un divi puiši bija kopā ar viņu.i-M(Tad Bileāms cēlās no rīta, apsegloja savu ēzeļmāti un gāja kopā ar Moāba augstmaņiem.2,_(Un Dievs nāca pie Bileāma naktī un teica viņam: “Ja šie vīri, kas atnākuši, sauks tevi, tad celies un ej kopā ar tiem – taču dari to, ko es tev teikšu!”a+=(Un tagad – pārlaidiet te arī šo nakti, tad es zināšu, ko vēl Kungs man teiks.”M*(Bet Bileāms atbildēja un teica Bālāka kalpiem: “Ja Bālāks man dotu pilnu savu namu ar sudrabu un zeltu, vienalga, es nevaru pārkāpt Kunga, sava Dieva, pavēli, darīdams tā vai citādi.w)i(jo es tevi jo dāsni pagodināšu, ko tu man teiksi, to es darīšu, tikai nāc jel, nolādi man šo tautu!”s(a(Tie atnāca pie Bileāma un teica viņam: “Tā saka Bālāks, Ciporas dēls: neliedzies nākt pie manis,^'7(Tad Bālāks atkal sūtīja augstmaņus – vairāk un godājamākus nekā pirmoreiz.m&U(Moāba augstmaņi cēlās, devās pie Bālāka un teica: “Bileāms atteicās nākt mums līdzi!”%/( Tad Bileāms cēlās agri no rīta un teica Bālāka augstmaņiem: “Dodieties atpakaļ uz savu zemi, jo Kungs man aizliedza iet jums līdzi!”i$M( Un Dievs teica Bileāmam: “Neej kopā ar viņiem, nenolādi šo tautu, jo tā ir svētīta!”%#E( redzi, tā tauta, kas iznāca no Ēģiptes, nu klāj visu zemi – nāc tagad un nolādi tos man, varbūt es vēl varu ar tiem cīnīties un tos padzīt.”p"[( Bileāms Dievam teica: “Moāba ķēniņš Bālāks, Ciporas dēls, sūtīja tos pie manis, sacīdams:Q!( Un Dievs nāca pie Bileāma un teica: “Kas ir šie vīri pie tevis?” +(Un viņš teica tiem: “Pārlaidiet šo nakti te, tad es jums pastāstīšu, ko Kungs man teiks.” Tad Moāba augstmaņi palika pie Bileāma.%(Tad Moāba vecajie un Midjāna vecajie gāja, tiem bija dāvanas pareģim, tie atnāca pie Bileāma un teica tam, ko Bālāks bija sacījis.gI(Un tagad, nāc jel, nolādi man to tautu, jo tā ir stiprāka par mani, varbūt es vēl varēšu sakaut to un izdeldēt no zemes virsas. Es zinu – ko tu svētī, tas ir svētīts, un, ko tu nolādi, tas ir nolādēts!”_9(Un viņš sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie upes, uz viņa zemi, un lika viņu aicināt: “Redzi, no Ēģiptes ir iznākusi tauta, tā klāj visu zemi, tie stāv man tieši pretī./Y(Un moābieši teica Midjāna vecajiem: “Tagad šis pulks noēd visu mums apkārt kā vērsis zāli!” Bālāks, Ciporas dēls, tajā laikā bija Moāba ķēniņš.zo(Un moābieši jo trīcēja no tās tautas, tādēļ ka viņu bija daudz, moābieši drebēja no Israēla dēliem.T#(Un Bālāks, Ciporas dēls, redzēja visu, ko Israēls darīja amoriešiem.[ 3(Israēla dēli devās ceļā un apmetās Moāba klajumos pretī Jardānai Jērikā.(#Un viņi kāva to un viņa dēlus, un visu viņa tautu, kamēr viņam vairs neviens nepalika pāri, un iemantoja viņa zemi. IsraēluS!("Un Kungs teica Mozum: “Nebaidieties no viņa, jo es viņu atdošu tev un arī viņa tautu, un viņa zemi, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kas mita Hešbonā.” ;(!Tad viņi pagriezās un devās ceļā uz Bāšānu, un Ogs, Bāšānas ķēniņš, iznāca viņam pretī kopā ar savu tautu, lai cīnītos pie Edreī.{( Un Mozus sūtīja izlūkot Jaazēru, un viņi ieņēma tās ciematus, un viņš sagrāba turienes amoriešu īpašumus.*Q(Israēls apmetās amoriešu zemē.y(Viņa dēli ir gājuši bojā no Hešbonas līdz Dībonai, mēs iztukšojām visu līdz Nofahai, kas līdz Mēdbai!”7(Vai tev, Moāb! Tu ej bojā, Kemoša tauta, – tā darīja savus dēlus par bēgļiem un savas meitas par gūsteknēm amoriešu ķēniņam Sīhonam!tc(Uguns nāca no Hešbonas, uguns no Sīhona pilsētas – tā aprija Moāba Āru, Arnonas augstieņu kungus!W)(Tādēļ teicēji saka: “Nāciet celt Hešbonu, lai dibina Sīhona pilsētu!"?(Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sīhona pilsēta, viņš bija karojis ar iepriekšējo Moāba ķēniņu un atņēmis tam visu viņa zemi līdz Arnonai.~w(Israēls ieņēma visas šīs pilsētas, un Israēls apmetās visās amoriešu pilsētās Hešbonā un tās ciematos. 5(Israēls viņu sakāva ar zobena asmeni un iemantoja viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, līdz Amona dēliem, jo Amona dēlu robeža bija Jaazēra.? y(Bet Sīhons neļāva Israēlam iet cauri savām robežām. Sīhons sapulcināja visus savus ļaudis un izgāja tuksnesī pretī Israēlam, devās uz Jahacu un cīnījās ar Israēlu.C (“Ļauj man iziet caur tavu zemi – uz lauku vai vīnadārzu mēs nenogriezīsimies, mēs nedzersim no akām, mēs tikai iesim pa ķēniņa ceļu, līdz šķērsosim tavas robežas!”N (Tad Israēls sūtīja vēstnešus uz Sīhonu pie amoriešu ķēniņa:i M(un no Bāmotas uz ieleju, kas Moāba laukos, kur pār tuksneša klaju noraugās Pisgas virsotne.@}(no Matānas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,(Aka, ko pravieši raka, tautas augstmaņi greba ar zižļiem un scepteriem!” – un no tuksneša viņi devās uz Matānu,J(Tad Israēls dziedāja šo dziesmu: “Guldzi, aka! Dziediet tai! (Un no turienes viņi devās uz Beēru – tā ir aka, par ko Kungs Mozum teica: “Sapulcini tautu, un es došu tai ūdeni.”[1(un upes paleja, kas stiepjas līdz Šebet-Ārai un piekļaujas Moāba robežai.”Q(Tādēļ Kunga karu grāmatā teikts: “Vāheba Sūfā un upes Arnonā,*O( No turienes viņi gāja un apmetās otrpus Arnonas, kas tuksnesī, kurš plešas no amoriešu robežām, jo Arnona ir Moāba robeža starp Moābu un amoriešiem.<u( No turienes viņi gāja un apmetās Zeredas ielejā.lS( No Obotas viņi gāja un apmetās Ije-Abarīmā, tuksnesī, kas ir pret Moābu, pret saules lēktu.3c( Un Israēla dēli gāja un apmetās Obotā.~-( Un Mozus taisīja vara čūsku un lika to karoga kāta galā; un, ja kādu sakoda čūska, tad tas palūkojās uz vara čūsku un palika dzīvs.})(Un Kungs teica Mozum: “Taisi sev ugunīgu čūsku un liec kāta galā – ja kāds tiek sakosts, lai skatās uz to, un tas paliks dzīvs!”<|s(Tad tauta nāca pie Mozus un teica: “Mēs esam grēkojuši, jo mēs runājām pret Kungu un tevi. Lūdzies Kungu, lai viņš atņem mums čūskas!” Tad Mozus lūdza par tautu.o{Y(Tad Kungs sūtīja tautā ugunīgas čūskas, un tās koda ļaudis, un Israēlā nomira daudz ļaužu.8zk(Un tauta runāja pret Dievu un Mozu: “Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes, lai mēs mirstam tuksnesī, jo šeit nav maizes un ūdens, un mums riebj šis sliktais ēdiens!”y(Un viņi gāja no Hora kalna pa ceļu, kas ved uz Niedru jūru, lai apietu Edoma zemi, bet tauta ceļā kļuva nepacietīga.x%(Kungs paklausīja Israēlam un atdeva viņam kanaāniešus, un viņš tos apkāva un izpostīja viņu pilsētas, to vietu nosauca par Hormu.{wq(Tad Israēls zvērēja Kungam: “Ja tu dotin atdosi šo tautu manā rokā, tad es nopostīšu viņu pilsētas!”-v W(Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negebā, padzirdēja, ka Israēls nāk pa Atārīmas ceļu, un viņš cīnījās pret Israēlu un saņēma gūstekņus.qu](Visa sapulce redzēja, ka Ārons ir nomiris, un viss Israēla nams apraudāja Āronu trīsdesmit dienas. t;(Mozus novilka Āronam drānas un ietērpa tajās viņa dēlu Elāzāru, un Ārons nomira tur kalna galā. Pēc tam Mozus un Elāzārs nokāpa no kalna.fsG(Un Mozus darīja, kā Kungs pavēlēja, un, visai sapulcei redzot, viņi uzkāpa Hora kalnā.r{(Noģērb Āronam drānas un uzģērb tās viņa dēlam Elāzāram, bet Ārons lai tiek piepulcināts un nomirst tur!”Gq (Ņem Āronu un viņa dēlu Elāzāru un uzved tos Hora kalnā.0p[(“Lai Ārons tiek piepulcināts savai tautai, jo viņš neieies tajā zemē, ko es dodu Israēla dēliem, tādēļ ka jūs dumpojāt pret mani pie Merības ūdeņiem!Qo(Un Kungs sacīja Mozum un Āronam Hora kalnā pie Edoma zemes robežām:Wn)(Israēla dēli aizgāja no Kādēšas, un visa sapulce nonāca pie Hora kalna.cmA(Edoms liedza Israēlam iziet cauri savām robežām, un Israēls nogriezās pa citu ceļu.~lw(Taču viņš teica: “Tu neiesi cauri!” – un Edoms iznāca viņiem pretī ar daudz ļaudīm un lielu pārspēku.Ak}(Un Israēla dēli viņam teica: “Mēs iesim tikai pa ceļu, un, ja es vai mans ganāmpulks dzers tavu ūdeni, mēs par to samaksāsim – kāda runa! – mēs tikai iziesim cauri!”njW(Bet Edoms viņam teica: “Tu neiesi cauri manām robežām! Citādi ar zobenu nākšu tev pretī!”i(Ļauj mums iziet cauri tavai zemei – mēs neiesim cauri laukiem vai vīnadārziem, mēs nedzersim ūdeni no akām, mēs iesim pa ķēniņa ceļu, mēs nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi, kamēr nebūsim izgājuši cauri tavām robežām.”=hu(un mēs brēcām uz Kungu, un viņš mūs sadzirdēja un sūtīja eņģeli, un izveda mūs no Ēģiptes, un, redzi, mēs esam Kādēšā, pilsētā, kas ir blakus tavām robežām.g (kā mūsu tēvi aizgāja uz Ēģipti un mēs mitām Ēģiptē ilgu laiku, un ēģiptieši darīja ļaunu mums un mūsu tēviem,f/(No Kādēšas Mozus sūtīja vēstnešus pie Edoma ķēniņa: “Tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas nelaimes, kas mums notikušas, –oeY( Šie ir Merības ūdeņi, kur Israēla dēli strīdējās ar Kungu, bet viņš tiem atklājās svēts.Fd( Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: “Tādēļ ka jūs man neticējāt, neatklājāt manu svētumu, Israēla dēliem redzot, jūs neaizvedīsiet šo pulku uz zemi, ko es tiem esmu devis!”c%( Tad Mozus pacēla roku un divas reizes sita pa klinti ar savu spieķi, un izplūda daudz ūdens, un dzēra visa sapulce un tās ganāmpulki.1b]( Un Mozus un Ārons sapulcināja visu sapulci klints priekšā un teica tiem: “Klausieties nu, jūs dumpinieki! Vai lai no šīs klints mēs jums iegūstam ūdeni?!”ba?( Un Mozus ņēma spieķi, kas bija stāvējis Kunga priekšā, kā Kungs bija pavēlējis.``;(“Ņem spieķi, sasauc sapulci – tu un tavs brālis Ārons – un runājiet, tai redzot, uz klinti, tad tā dos ūdeni. Tā tu iegūsi viņiem ūdeni no klints un padzirdīsi visu sapulci un tās ganāmpulkus!”_;(Un Kungs sacīja Mozum:^ (Tad Mozus un Ārons no sapulces aizgāja pie Saiešanas telts durvīm, krita uz sava vaiga, un tiem parādījās Kunga godība.:]o(Kāpēc tu mūs aizvedi no Ēģiptes un atvedi mūs uz šo slikto vietu? Te nav kur sēt labību, nav ne vīģes koku, ne vīnakoku, ne granātābolu un nav ūdens, ko dzert!”k\Q(Kāpēc tu atvedi Kunga pulku uz šo tuksnesi, lai šeit nomirtu gan mēs, gan mūsu ganāmpulki?!{[q(Tauta strīdējās ar Mozu un teica: “Kaut mēs būtu iznīkuši tad, kad Kunga priekšā iznīka mūsu brāļi!HZ (Sapulcei nebija ūdens, un viņi sacēlās pret Mozu un Āronu.Y #(Pirmajā mēnesī visa Israēla dēlu sapulce nonāca Cīna tuksnesī un tauta apmetās Kādēšā. Mirjāma nomira un tur tika apglabāta.yXm(Kam pieskaras nešķīstais, ir nešķīsts, un tas, kurš tam pieskāries, paliek nešķīsts līdz vakaram.”^W7(Šis lai ir mūžīgs likums – kurš slacījis ūdeni, kas šķīsta no nešķīstības, lai mazgā drānas, un, kurš pieskāries ūdenim, kas šķīsta no nešķīstības, lai paliek nešķīsts līdz vakaram.kVQ(Tas, kurš ir nešķīsts un nav šķīstījies no grēka, lai tiek nošķirts no sapulces, jo viņš ir apgānījis Kunga Mājokli, – ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, pār viņu nav slacīts, viņš ir nešķīsts._U9(Šķīstais lai slaka pār nešķīsto trešajā dienā un septītajā dienā un šķīsta viņu no grēka septītajā dienā – lai tas mazgā savas drānas un mazgājas ūdenī, un vakarā viņš būs šķīsts.HT (Lai šķīsts vīrs ņem īzapu, iemērc to ūdenī un slaka pār telti un pār visiem traukiem, un pār ļaudīm, kas tur, un pār to, kas pieskāries kauliem, nokautajam, mironim vai kapam.S(Priekš tā, kas kļuvis nešķīsts, lai ņem pelnus no dedzinātā grēku upura un lej traukā pār tiem tekošu ūdeni.!R=(Ikviens, kas atklātā laukā pieskaras kādam, kas nokauts ar zobenu, vai līķim, vai cilvēka kaulam, vai kapam, paliek nešķīsts septiņas dienas.XQ+(Visi atvērtie trauki, kam nav bijis ar auklu nosieta pārsega, ir nešķīsti.P(Šis ir likums par cilvēku, kas nomirst teltī. Ikviens, kas ienāk teltī, un viss, kas ir teltī, paliek nešķīsts septiņas dienas. O( Ikviens, kas pieskāries cilvēka līķim un nav šķīstījies no grēka, apgāna Kunga Mājokli – tas lai tiek nošķirts no Israēla, jo pār to nav slacīts ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tāds ir nešķīsts, tādam paliek nešķīstība.AN}( Lai tas šķīstās no grēkiem trešajā un septītajā dienā, un viņš būs šķīsts, bet, ja viņš trešajā un septītajā dienā nebūs šķīstījies, tad nekļūs šķīsts.SM!( Kas pieskaras mirušam cilvēkam, lai paliek nešķīsts septiņas dienas.6Lg( Un tas, kurš savāc teles pelnus, lai mazgā drānas un paliek nešķīsts līdz vakaram. Šis lai ir mūžīgs likums Israēla dēliem un svešiniekiem, kas mīt pie tiem.QK( Lai šķīsts vīrs savāc teles pelnus un noglabā ārpus nometnes šķīstā vietā, lai Israēla dēlu sapulce glabā tos priekš ūdens, kas šķīsta no nešķīstības, – tas ir grēku upuris.J(Arī tas, kurš to dedzināja, lai mazgā ūdenī drānas un mazgā ūdenī savu miesu un paliek nešķīsts līdz vakaram.I%(Tad lai priesteris mazgā drānas un mazgā savu miesu ūdenī, un pēc tam lai iet uz nometni. Priesteris paliek nešķīsts līdz vakaram.jHO(Lai priesteris ņem ciedru koku, īzapu un sarkanu audumu un iemet tur, kur tele tiek dedzināta.xGk(Lai tele tiek sadedzināta, viņam redzot, – lai sadedzina tās ādu, gaļu un asinis kopā ar tās mēsliem.{Fq(Lai priesteris Elāzārs ņem ar pirkstu teles asinis un slaka tās visapkārt Saiešanas teltij septiņas reizes._E9(Dodiet to priesterim Elāzāram, lai ved to ārpus nometnes un nokauj viņa priekšā.D#(“Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis: saki Israēla dēliem, lai ved pie tevis sarkanu teli, kas bez vainas un kam vēl nav likts jūgs.)C Q(Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:B( Kad būsiet upurējuši tā treknumu, jums vairs nebūs grēka. Neapgāniet Israēla dēlu svētumus, tad jūs nemirsiet!” A(Jūs drīkstat to ēst visur, jūs un jūsu tēva nams, jo tā ir jūsu alga, atlīdzība par jūsu kalpošanu Saiešanas teltī.@+(un saki tiem: kad jūs būsiet upurējuši tā treknumu, tad tas tiks atmaksāts jums kā labība no kuļamā klona un vīnspaida pārpilnība!p?[(No visām savām dāvanām upurējiet Kungam cilājamo upuri – tā treknumu, tā svētīto daļu! –'>I(Tā upurējiet Kungam cilājamo upuri no visām jūsu desmitajām tiesām, ko ņemat no Israēla dēliem, dodiet no tām Kunga upurdāvanu priesterim Āronam.s=a(Un jūsu cilājamais upuris jums tiks atmaksāts kā labība no kuļamā klona un vīnspaida pārpilnība!c<A(“Runā uz levītiem un saki tiem: kad jūs ņemat no Israēla dēliem desmitās tiesas, ko es jums no tiem esmu devis par mantojumu, tad pienesiet no tām cilājamo upuri Kungam – desmito tiesu no desmitās tiesas.;;(Un Kungs sacīja Mozum:M:(jo visas desmitās tiesas, ko dod Israēla dēli par cilājamo upuri Kungam, es esmu atdevis par mantojumu levītiem, tādēļ es tiem teicu: lai tiem nav mantojuma kā citiem Israēla dēliem!”&9G(Lai levīti dara Saiešanas telts darbus un nes savu vainu – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm. Lai tiem nav mantojuma kā citiem Israēla dēliem,f8G(Israēla dēli Saiešanas teltij lai vairs netuvojas – jo tad tie būs grēkojuši un mirs!37a(Un, redzi, Levī dēliem es esmu atdevis visas Israēla dēlu dotās desmitās tiesas par mantojumu, kā atlīdzību par viņu kalpošanu, ka tie kalpo Saiešanas teltī.&6G(Un Kungs sacīja Āronam: “Viņu zemē tev nebūs ne mantojuma, ne kopīgas daļas ar tiem – es esmu tava daļa un tavs mantojums starp Israēla dēliem!y5m(Visus svētos cilājamos upurus, ko upurējuši Israēla dēli, es esmu devis tev un taviem dēliem, un tavām meitām par likumīgo daļu uz mūžiem – tā ir sāls derība uz mūžiem Kunga priekšā – tev un taviem pēcnācējiem!”T4#(To gaļa tiks tev tāpat kā līgojamā upura krūts gabals un labā ciska.K3(Taču govs pirmdzimto vai avs pirmdzimto, vai kazas pirmdzimto tu neizpērc, tie ir svēti – slaki to asinis pār altāri un to taukus kvēpini kā dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam!22_(Šāds ir to izpirkums – mēneša laikā tu vari tos izpirkt ar sudrabu pēc tava vērtējuma, ar pieciem šekeļiem pēc svētvietas šekeļa, tas ir divdesmit geras.H1 (Visi, kas pirmie no klēpja nākuši, ko tie no cilvēka vai lopa pienes Kungam, būs tev! – taču cilvēka pirmdzimtie tev ir jāizpērk, un nešķīsto lopu pirmdzimtie tev ir jāizpērk!00](Viss, kas upurēts Israēlā, būs tavs!/( Pirmie augļi, ko tie pienes Kungam no visa, kas viņu zemēs, tiks tev – ikviens, kas šķīsts tavā namā, lai tos ēd!o.Y( Labākais no eļļas un labākais no vīna un labības pirmā vākuma, ko tie dod Kungam, – tas tev!d-C( Arī šis ir tev – viņu cilājamā upurdāvana par visiem Israēla dēlu līgojamiem upuriem ir atdota tev un taviem dēliem, un tavām meitām ar mūžīgu likumu, – ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai to ēd!K,( Ēdiet to svētumu svētumā, ik vīrs lai ēd to! Tas tev svēts!p+[( Tas tev tiks no svētumu svētumiem, no dedzināmajiem upuriem – visas viņu upurveltes, visas viņu labības dāvanas, visi grēku upuri un visi vainas upuri, ko tie dod man, – tas būs svētumu svētums tev un taviem dēliem!T*#(Un Kungs sacīja Āronam: “Es, redzi, esmu atdevis tavā uzraudzībā visu, kas man upurēts, – no visiem Israēla dēlu svētumiem es esmu tev devis daļu, un tas ir mūžīgs likums taviem dēliem.^)7(Tu un tavi dēli lai savā priesterībā kalpo pie visām altāra lietām un pie tā, kas aiz priekškara, – tur jūs kalposiet! Es dodu jums priesterību kā dāvanu. Svešinieks, kas tur tuvojas, lai mirst!”(-(Un es, redzi, esmu ņēmis jūsu brāļus levītus no Israēla dēliem jums par dāvanu – tie ir atdoti Kungam, lai kalpotu Saiešanas teltī.h'K(Kalpojiet svētvietā un kalpojiet altārī – tad dusmas vairs nenāks pār Israēla dēliem.&(Lai tie nāk tev līdzi un kalpo Saiešanas teltī, lai dara visu, kas teltī jādara, bet svešinieks jums lai netuvojas. %(Viņi lai piekalpo tev un lai kalpo teltī, taču svētvietas traukiem vai altārim lai netuvojas, ka nemirst – gan tie, gan jūs.-$U(Un ved sev līdzi arī savus brāļus, Levī cilti, tava tēva cilti, lai tie pievienojas tev un kalpo tev, un tu ar saviem dēliem kalpo Liecības telts priekšā.S# #(Un Kungs teica Āronam: “Tu un tavi dēli, un tavs nams līdz ar tevi, jūs nesīsiet vainu par grēku pret svētvietu – tu un tavi dēli līdz ar tevi nesīs vainu par grēku pret savu priesterību!W")(Ikviens, kas tuvojas Kunga Mājoklim, mirst! Vai mums visiem jāiet bojā?!”c!A(Un Israēla dēli teica Mozum: “Redzi, mēs ejam bojā, mēs pagalam, mēs visi pagalam!O (Un Mozus darīja, kā Kungs viņam pavēlēja, – tā viņš darīja!I (Un Kungs sacīja Mozum: “Atliec Ārona spieķi atpakaļ liecības priekšā, lai tas glabājas par zīmi visiem dumpīgajiem, lai beidzas viņu kurnēšana pret mani – ka viņi nemirst!” (Mozus iznesa viņu spieķus no Kunga priekšas pie visiem Israēla dēliem, un viņi apskatījās, un katrs paņēma savu spieķi..W(No rīta Mozus gāja Liecības teltī, un redzi – bija uzplaucis Ārona spieķis no Levī nama un bija sadzinis zarus, raisījis ziedus un nobriedinājis mandeles.D(Mozus noglabāja spieķus Kunga priekšā Liecības teltī.`;(Un Mozus runāja uz Israēla dēliem, un visi vadoņi viņam deva spieķus – ik vadonis pa spieķim, katrs vadonis pēc sava tēvu nama – kopā divpadsmit spieķus, un Ārona spieķis bija starp viņu spieķiem.(Un būs tā – sazaļos tā vīra spieķis, kuru es izvēlēšos. Es izbeigšu Israēla dēlu kurnēšanu, ko viņi kurn pret jums.”X+(Noglabā tos Saiešanas teltī pretī liecībai, kur es tev atklāšos zināms.`;(Ārona vārdu lai raksta uz Levī spieķa, jo viens spieķis ir viņu abu tēvu namiem./Y(“Runā uz Israēla dēliem un ņem no tiem spieķus – pa spieķim no katra tēvu nama vadoņa, kopā divpadsmit spieķus. Katrs lai raksta uz spieķa savu vārdu.;(Un Kungs sacīja Mozum:V'(Un Ārons atgriezās pie Mozus Saiešanas telts durvīs, un sērga mitējās.vg(Sērgā bija miruši četrpadsmit tūkstoši septiņi simti, neskaitot tos, kas bija miruši kopā ar Korahu.P( Viņš nostājās starp mirušajiem un dzīvajiem, un sērga mitējās.;q( Ārons darīja, kā Mozus teica, skrēja sapulces vidū – redzi, tautā jau bija sākusies sērga – un, uzlicis kvēpināmās smaržzāles, veica izlīgumu par tautas grēku.zo( Un Mozus sacīja Āronam: “Ņem kvēpināmo trauku, liec tur uguni no altāra, liec kvēpināmajā traukā kvēpināmās smaržzāles, nes ātri pie sapulces un veic izlīgumu par viņu grēku, jo nāk Kunga dusmas – sākusies sērga!”mU( “Ej prom no šīs sapulces, un es aprīšu viņus vienā mirklī!” Un viņi krita uz sava vaiga. =( Tad Kungs sacīja Mozum:>y(Un Mozus un Ārons iznāca Saiešanas telts priekšā.  (Sapulce sanāca pret Mozu un Āronu, devās uz Saiešanas telti, un, redzi, to apklāja mākonis, un parādījās Kunga godība.l S(No rīta visa Israēla dēlu sapulce runāja pret Mozu un Āronu: “Jūs nokāvāt Kunga tautu!”^ 7(par atgādinājumu Israēla dēliem – lai neviens svešinieks, kas nav no Ārona dzimuma, netuvojas kvēpināt upuri Kunga priekšā, lai tam neizietu kā Koraham un viņa pulkam. Tā Kungs pavēlēja caur Mozu. !(Un priesteris Elāzārs ņēma vara kvēpināmos traukus, kuros bija upurējuši sadegušie, un no tiem tika izkalts pārklājums altārimP (kvēpināmie trauki ar šo grēcinieku dzīvībām. Lai no tiem izkaļ plāksnes altāra pārklājumam, jo viņi tās pienesa Kungam, tāpēc tie ir svēti, lai tie top par zīmi Israēla dēliem.”(K(“Saki priesterim Elāzāram, Ārona dēlam, lai izņem kvēpināmos traukus no deguma vietas un uguni no tām lai nes projām, jo tie ir kļuvuši svēti – ;(Un Kungs sacīja Mozum:q](#Kunga uguns nāca un aprija divi simti piecdesmit vīru, kas bija pienesuši kvēpināmās smaržzāles.mU("Tiem brēcot, viss Israēls, kas bija tiem apkārt, bēga un teica: “Ka zeme arī mūs neaprij!”tc(!Un tie dzīvi nogāja šeolā ar visu, kas tiem bija, zeme viņus apklāja, un tie aizgāja bojā sapulcē.wi( Zeme atpleta muti un aprija viņus, viņu namus un visus ļaudis, kas bija pie Koraha, un visu viņu mantību.Q(Un, kad viņš beidza runāt šos vārdus, zem tiem pāršķēlās zeme!;q(Bet, ja Kungs radīs brīnumu un zeme atpletīs muti un aprīs viņus un visu, kas viņiem, un tie dzīvi noies šeolā, tad jūs zināsiet, ka šie vīri ir zaimojuši Kungu!”(Ja šie vīri nomirs tādā pašā nāvē kā visi cilvēki un viņus piemeklēs visu cilvēku liktenis, tad ne Kungs mani ir sūtījis!wi(Un Mozus teica: “Nu jūs zināsiet, ka Kungs mani ir sūtījis visu šo darīt un tas nenāk no manis paša.8~k(Un tie atkāpās no Koraha, Dātāna un Abīrāma mājokļiem, un Dātāns un Abīrāms iznāca un nostājās savu telšu durvīs kopā ar savām sievām, dēliem un mazajiem.?}y(Un viņš runāja uz sapulci, sacīdams: “Ejiet jel nost no šo ļauno vīru telts un nepieskarieties nekam, kas pieder viņiem, ka jūs netiekat aizrauti līdzi viņu grēkiem!”]|5(Tad Mozus devās pie Dātāna un Abīrāma, un viņam pakaļ gāja Israēla vecajie.p{[(“Runā uz šo sapulci: uz visām pusēm atkāpieties no Koraha, Dātāna un Abīrāma mājokļiem!”z;(Un Kungs sacīja Mozum:y5(Viņi krita uz sava vaiga un sacīja: “Dievs, ikvienas miesas gara Dievs! Tikai viens cilvēks grēkojis, vai tad tu dusmosies uz visu sapulci?”Sx!(“Nošķirieties no šīs sapulces, un es tos aprīšu vienā mirklī!”*wQ(Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:v(Un Korahs pulcināja pret viņiem visu sapulci pie Saiešanas telts durvīm, un visai sapulcei parādījās Kunga godība.9um(Un katrs ņēma savu kvēpināmo trauku, iededza tajā uguni, ielika kvēpināmās smaržzāles – viņi visi stājās Saiešanas telts durvīs un tāpat arī Mozus un Ārons.ty(Ņemiet katrs savu kvēpināmo trauku, lieciet tajā kvēpināmās smaržzāles un pienesiet Kungam! Katrs lai nāk ar savu kvēpināmo trauku – divi simti piecdesmit kvēpināmie trauki, un tu un Ārons – katrs ar savu kvēpināmo trauku!”osY(Un Mozus teica Koraham: “Esi rīt Kunga priekšā kopā ar savu pulku – tu, viņi un Ārons! Rīt!Ar}(Tad Mozus jo stipri iesvilās un teica Kungam: “Nepieskaries viņu labības dāvanai! Pat ne ēzeli no viņiem es neesmu ņēmis, un nevienam no viņiem es neesmu darījis ļaunu!”#qA(Tu taču neesi mūs atvedis uz zemi, kur piens un medus plūst, neesi devis mums laukus un vīnadārzus! Nu tu gribi izdurt mums acis?! Mēs nenāksim!”p)( Vai maz, ka tu mūs izvedi no zemes, kur plūst piens un medus, lai nonāvētu tuksnesī, – tu vēl gribi valdīt pār mums kā augstmanis?!foG( Un Mozus lika saukt Dātānu un Abīrāmu, Elīāba dēlus, bet tie teica: “Mēs nenāksim!~nw( Tādēļ tu kopā ar visu savu pulku esi sapulcējies pret Kungu! Kas tad jums Ārons, ka jūs kurnat pret viņu?!”ymm( Viņš sev ir pietuvinājis tevi un visus tavus brāļus, Levī dēlus, un jūs vēl prasāt arī priesterību?!Gl ( Vai jums maz, ka Israēla Dievs ir nošķīris jūs no visas Israēla dēlu sapulces, tuvinādams jūs sev, lai jūs kalpotu Kunga Mājoklī, lai stātos sapulces priekšā un kalpotu tiem?!>ky(Mozus sacīja Koraham: “Klausieties nu, Levī dēli!'jI(Rīt iededziet tajos uguni un lieciet tur kvēpināmās smaržzāles Kunga priekšā – tas, kuru Kungs izvēlēsies, būs svēts! Gana jums, Levī dēli!”Ti#(Dariet tā – ņemiet kvēpināmos traukus, tu, Korah, un viss tavs pulks!Rh(un runāja uz Korahu un viņa pulku, sacīdams: “Rīt Kungs parādīs, kurš pieder viņam un kurš ir svēts, – tam viņš liks sev tuvoties. Tam, ko viņš izvēlēsies, viņš liks sev tuvoties!:gq(Kad Mozus to dzirdēja, viņš krita uz sava vaiga3fa(Tie sadevās kopā pret Mozu un Āronu un teica tiem: “Gana jums! Svēta ir visa sapulce, jo tajā ir Kungs! Kādēļ jūs sakāt, ka esat lielāki par Kunga pulku?!”e (!d ?(Tad cēlās Korahs, Jichāra dēls, Kehāta dēls, Levī dēls un Rūbena dēli – Dātāns un Abīrāms, Elīāba dēli, un Ons, Peleta dēls, tie cēlās pret Mozu kopā ar vīriem no Israēla dēliem – divi simti piecdesmit sapulces ievēlētiem vadoņiem, vīriem ar vārdu!c()Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai būtu jums par Dievu, – es esmu Kungs, jūsu Dievs!”jbO((Pušķi ir tādēļ, lai jūs atcerētos visus manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam.9am('Lai jums ir pušķi – jūs tos redzēsiet un atcerēsities visus Kunga baušļus, tad jūs tos pildīsiet un nevērsīsieties turp, kurp jūsu sirdis un acis ved jūs maukot.'`I(&“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem, lai paaudzēs tie taisa pušķus uz savu drānu malām, uz katra stūra lai liek pa pušķim no purpurzilas auklas._7(%Un Kungs teica Mozum:}^u($Visa sapulce izveda viņu ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem, un viņš mira, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.]y(#Tad Kungs sacīja Mozum: “Mirtin lai mirst šis vīrs, lai visa sapulce viņu nomētā akmeņiem ārpus nometnes!”I\ ("Un viņi to apsargāja, jo nebija skaidrs, kas ar viņu darāms.f[G(!To, kuru bija pieķēruši lasām malku, viņi atveda pie Mozus un Ārona, un visas sapulces.cZA( Kad Israēla dēli bija tuksnesī, viņi pieķēra kādu vīru, kas sabatā lasīja malku.Y{(jo tāds ir nievājis Kunga vārdu un pārkāpis viņa bauslību, – lai šķirtin nošķir tādu, tas ir vainīgs.”X(Bet tas, kas to darījis apzināti – gan savējais, gan svešinieks –, tas ir zaimojis Kungu un lai tiek nošķirts no savas tautas,W/(Tam, kas dzimis starp Israēla dēliem, un tam, kas svešinieks, bet mīt pie jums, – ja kāds neapzināti grēkojis, tiem visiem viens likums..VW(Priesteris lai veic izlīgumu par tā cilvēka grēku, kas neapzināti apgrēkojies Kunga priekšā, – lai veic izlīgumu par viņa grēku, un viņam tiks piedots.iUM(Bet, ja neapzināti grēkojis viens cilvēks, lai viņš pienes par grēku upuri gadu vecu kazu.T (Tad tiks piedots visai Israēla dēlu sapulcei un svešiniekiem, kas mīt pie tiem, jo visa tauta bija neapzināti grēkojusi.YS-(Priesteris lai veic izlīgumu par visas Israēla sapulces grēku, un tiem tiks piedots, jo tas bija neapzināts grēks, un par to viņi pienesa dedzināmo upuri Kungam un grēku upuri Kungam par savu kļūdu.R}(ja tas noticis neapzināti un sapulce to nav zinājusi, tad lai visa sapulce pienes vienu vērsēnu par sadedzināmo upuri, par tīkamu smaržu Kungam, un līdz ar viņu labības dāvanu un lejamo upuri, kā pavēlēts, un vienu āzi grēku upurim.yQm(visu, ko Kungs caur Mozu pavēlējis kopš dienas, kad Kungs pavēlēja, un uz priekšu jūsu paaudzēs, tad –iPM(Bet, ja jūs neapzināti grēkosiet un nepildīsiet visus šos baušļus, ko Kungs Mozum teicis,GO (Paaudzēs dodiet Kungam par upurdāvanu pirmo no savas maizes!\N3(No savas pirmās maizes dodiet upurdāvanu – dodiet tāpat kā no kuļamā klona!NM(un kad ēdīsiet tās zemes maizi, dodiet no tās upurdāvanu Kungam!gLI(“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tajā zemē, kurp es jūs vedu,K;(Un Kungs sacīja Mozum:`J;(viena bauslība un viena tiesa lai ir gan jums, gan svešiniekam, kas mīt pie jums.”.IW(Sapulcei lai ir viens likums – jums un svešiniekam, kas mīt pie jums, – mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm. Gan jūs, gan svešinieki esat Kunga priekšā – !~~}||j{{zTyxx=wvvSuu`tt}ss~rrqq pQooQnmmllkk/jujii5hhVggHfffeekddzccobbnb'aa`g__^w^]B\\J[[ZZ'YY+XXXWWxWVV"UTTQSSdSBR_RQXPPMP+OO NNMMMLLDKKJJ9JIvI/HHTHGGqGFF3EElEDD$CCCBBUBA|A@@8??>>L==K<To skaits bija divdesmit trīs tūkstoši – visi vīri, kas mēnesi veci un vairāk, – tie netika saskaitīti kopā ar Israēla dēliem, jo tiem netika dots mantojums kopā ar Israēla dēliem.IH (=Bet Nādābs un Abīhū nomira, kad pienesa Kungam svešu uguni.QG(I(3Šāds bija Israēla dēlu skaits – seši simti viens tūkstotis septiņi simti trīsdesmit.v=g(2Šīs ir naftāliešu dzimtas pēc savām dzimtām, to skaits bija četrdesmit pieci tūkstoši četri simti.N<(1Jēceram – jēceriešu dzimta, Šillēmam – šillēmiešu dzimta.p;[(0Naftālī dēli pēc savām dzimtām: Jahceēlam – jahceēliešu dzimta, Gūnī – gūniešu dzimta,a:=(/Šīs ir Ašēra dēlu dzimtas, to skaits bija piecdesmit trīs tūkstoši četri simti.*9Q(.Ašēra meitas vārds bija Seraha.[81(-Berīas dēli: Heberam – heberiešu dzimta, Malkiēlam – malkiēliešu dzimta.7 (,Ašēra dēli pēc savām dzimtām: Jimnam – jimniešu dzimta, Jišvī – jišviešu dzimta, Berīam – berīiešu dzimta.Y6-(+Viss šūhāmiešu dzimtu skaits bija sešdesmit četri tūkstoši četri simti. 5(*Šie ir Dāna dēli pēc savām dzimtām: Šūhāmam – šūhāmiešu dzimta, šīs ir Dāna dēlu dzimtas pēc savām dzimtām.p4[()Šie ir Benjāmina dēli pēc savām dzimtām, to skaits bija četrdesmit pieci tūkstoši seši simti.i3M((Belas dēli bija Ards un Naamāns: Ardam – ardiešu dzimta, un Naamānam – naamiešu dzimta.T2#('Šefūfāmam – šefūfāmiešu dzimta, Hūfāmam – hūfāmiešu dzimta.1(&Benjāmina dēli pēc savām dzimtām: Belam – beliešu dzimta, Ašbēlam – ašbēliešu dzimta, Ahīrāmam – ahīrāmiešu dzimta,0(%Šīs ir Efraima dēlu dzimtas, to skaits bija trīsdesmit divi tūkstoši pieci simti – šie ir Jāzepa dēli pēc savām dzimtām.F/($Un šie ir Šūtelaha dēli: Ērānam – ērāniešu dzimta..+(#Šie ir Efraima dēli pēc savām dzimtām: Šūtelaham – šūtelahiešu dzimta, Beheram – bahriešu dzimta, Tahanam – tahaniešu dzimta.\-3("Šīs ir Manases dzimtas, to skaits bija piecdesmit divi tūkstoši septiņi simti.,(!Celofhādam, Hēfera dēlam, nebija dēlu, tik meitas vien, un Celofhāda meitu vārdi ir: Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.L+( Šemīdam – šemīdiešu dzimta, Hēferam – hēferiešu dzimta.L*(Asriēlam – asriēliešu dzimta, Šehemam – šehemiešu dzimta,`);(Šie ir Gileāda dēli: Īezram – īezriešu dzimta, Hēlekam – hēlekiešu dzimta,|(s(Manases dēli: Māhīram – māhīriešu dzimta, Māhīrs bija tēvs Gileādam, Gileādam – gileādiešu dzimta.>'y(Jāzepa dēli pēc savām dzimtām: Manase un Efraims.Z&/(Šīs ir zebulūniešu dzimtas, to skaits bija sešdesmit tūkstoši pieci simti.%(Zebulūna dēli pēc savām dzimtām: Seredam – sardiešu dzimta, Ēlonam – ēloniešu dzimta, Jahleēlam – jahleēliešu dzimta.^$7(Šīs ir Jisašhara dzimtas, to skaits bija sešdesmit četri tūkstoši trīs simti.P#(Jāšūbam – jāšūbiešu dzimta, Šimronam – šimroniešu dzimta.e"E(Jisašhara dēli pēc savām dzimtām: Tolam – toliešu dzimta, Puvam – puviešu dzimta,\!3(Šīs ir Jūdas dzimtas, to skaits bija septiņdesmit seši tūkstoši pieci simti.Z /(Pereca dēli: Hecronam – hecroniešu dzimta, Hāmūlam – hāmūliešu dzimta. (Jūdas dēli pēc savām dzimtām: Šēlam – šēliešu dzimta, Perecam – pereciešu dzimta, Zeraham – zerahiešu dzimta.R(Jūdas dēli bija Gērs un Onāns. Gērs un Onāns nomira Kanaāna zemē.Y-(Šīs ir Gāda dēlu dzimtas, to skaits bija četrdesmit tūkstoši pieci simti.D(Arodam – arodiešu dzimta, Arēlī – arēliešu dzimta.=w(Oznī – ozniešu dzimta, Ērī – ēriešu dzimta,(Gāda dēli pēc savām dzimtām: Cipjonam – cipjoniešu dzimta, Hagī – hagiešu dzimta, Šūnī – šūniešu dzimta,O(Šīs ir šimoniešu dzimtas – divdesmit divi tūkstoši divi simti.D( Zeraham – zerahiešu dzimta, Saulam – sauliešu dzimta.%( Šimona dēli pēc savām dzimtām: Nemuēlam – nemuēliešu dzimta, Jāmīnam – jāmīniešu dzimta, Jāhīnam – jāhīniešu dzimta,'K( Bet Koraha dēli toreiz nemira.9( Tad zeme atdarīja savu muti un aprija viņus un Korahu, viss viņa pulks mira, kad uguns aprija divi simti piecdesmit vīru, un tie kļuva par zīmi.L( un Elīāba dēli: Nemuēls un Dātāns, un Abīrāms. Šie Dātāns un Abīrāms bija sapulces izvēlētie, kuri Koraha pulkā sacēlās pret Mozu un Āronu un kuri bija sacēlušies pret Kungu.$E(Un Pallu dēli: Elīābs –nW(Šīs ir rūbeniešu dzimtas, to skaits bija četrdesmit trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit.F(Hecronam – hecroniešu dzimta, Karmī – karmiešu dzimta.r_(Rūbens, Israēla pirmdzimtais. Rūbena dēli: Hanoham – hanohiešu dzimta, Pallu – palliešu dzimta,#(“Saskaitiet visus, kam divdesmit gadu un vairāk, kā Kungs Mozum pavēlējis!” Šie ir Israēla dēli, kas iznāca no Ēģiptes zemes:a=(Un Mozus un priesteris Elāzārs runāja uz tiem Moāba klajumos pie Jardānas Jērikā:! =(“Saskaiti visu Israēla dēlu sapulci – tos, kam divdesmit gadi un vairāk, – pēc viņu tēvu namiem, visus, kas no Israēla var doties karā.”B  (Kungs teica Mozum un priesterim Elāzāram, Ārona dēlam:" A(Tas bija jau pēc sērgas.^ 7(jo viņi bija tavi ienaidnieki ar savām nelietībām, ko tie piekopa pie jums gan ar Baal-Peoru, gan ar sava vadoņa meitu Kozbī, savu māsu, kas tika nokauta dienā, kad Baal-Peora dēļ bija nākusi sērga.”9 o(“Esi naidā ar midjāniešiem un nokauj viņus,;(Un Kungs sacīja Mozum: (Midjāniešu sievas vārds, kas tika nokauta, bija Kozbī, Cūra meita, viņš bija tautas vadītājs sava tēva namā Midjānā.zo(Nokautā vīra vārds, ko nokāva kopā ar midjānieti, bija Zimrī, Sālu dēls, šimoniešu tēva nama vadonis.A}( lai tā viņam un viņa pēcnācējiem pēc viņa ir par mūžīgu priesterības derību, jo viņš bija greizsirdīgs sava Dieva dēļ un veica izlīgumu par Israēla dēlu grēku.”?{( Tāpēc saki: redzi, es dodu viņam savu miera derību,_9( “Priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēls, novērsa manas dusmas no Israēla dēliem – viņš bija greizsirdīgs ar manu greizsirdību, tādēļ es savā greizsirdībā neiznīcināju Israēla dēlus.;( Un Kungs sacīja Mozum:@}( No sērgas jau bija miruši divdesmit četri tūkstoši.&G(devās teltī pakaļ tam israēliešu vīram un nodūra abus – israēliešu vīru un sievu – caur vēderu. Tad sērga tika atturēta no Israēla dēliem.(To ieraudzīja priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēls, un viņš gāja projām no sapulces, paņēma šķēpu,R~(Un redzi – nāca kāds israēlietis un Mozus un visas Israēla dēlu sapulces acu priekšā atveda pie saviem brāļiem midjāniešu sievu, un Israēla dēli raudāja par to Saiešanas telts durvīs.q}](Un Mozus teica Israēla tiesnešiem: “Nokaujiet katrs savus vīrus, kas pieķērušies Baal-Peoram!”|1(Kungs teica Mozum: “Ņem visus šīs tautas vadoņus un pakar tos pret sauli Kunga priekšā, lai no Israēla novēršas Kunga dusmu niknums!”S{!(Israēls pieķērās Baal-Peoram, un Kungs iedegās dusmās pret Israēlu.^z7(Un tās sauca viņus pie savu dievu upuriem, un tauta ēda un zemojās viņu dieviem.My (Tad Israēls mita Šitīmā, un tauta sāka maukot ar Moāba meitām.Tx#(Tad Bileāms cēlās un devās atpakaļ, un arī Bālāks gāja savu ceļu.ewE(Un kitiešu kuģi – tie gan apspiedīs Asīriju un Ēberu, bet arī tiem pienāks gals!”Qv(Tad viņš līdzībā teica: vai tam! kas dzīvos, kad Dievs šo darīs!Mu(bet Kains tiks nosvilināts! Cik ilgi, līdz Asīrija tevi gūstīs?ytm(Un viņš paraudzījās uz kēnieti un līdzībā teica: droša ir tava mājvieta, klintī uzslieta tava ligzda,}su(Tad viņš paraudzījās uz Amālēku un līdzībā teica: pirmais starp tautām Amālēks, bet viņa gals ir posts!Ur%(Tad nāks kāds no Jēkaba un izdeldēs pilsētas, kas vēl būs atlikušas!q}(Kļūs Edoms viņam par īpašumu, viņam par īpašumu kļūs Seīrs, – saviem ienaidniekiem Israēls rādīs spēku!Ap}(Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu salūkoju, bet ne tuvu – radīsies zvaigzne no Jēkaba, nāks zizlis no Israēla, tas satrieks Moāba deniņus un paurus visiem Šēta dēliem.~ow(tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka, kurš zina Visuaugstā atziņu, kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis!une(Tad viņš līdzībā sāka teikt: “Bileāma, Beora dēla, vēsts, tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,}mu(Un tagad, redzi, es eju pie savas tautas, nāc, es tev teikšu, ko šī tauta darīs tavai tautai jau drīz vien!”=lu( kaut man Bālāks dotu pilnu savu namu ar sudrabu un zeltu, es nevaru pārkāpt Kunga pavēli – darīt ne labu, ne sliktu no sava prāta, bet, ko Kungs man sacīs, to es teikšu!qk]( Un Bileāms teica Bālākam: “Vai tad jau taviem vēstnešiem, ko tu pie manis atsūtīji, es neteicu:j ( Un tagad – mūc projām, no kurienes nācis! Es teicu: godāt es tevi pagodināšu, bet, redzi, Kungs tev godu nav devis!”Fi( Tad Bālāks iedegās dusmās pret Bileāmu, Bālāks sasita plaukstas un teica Bileāmam: “Es tevi saucu, lai tu nolādi manus ienaidniekus, bet, redzi, tu viņus svētīji trīs reizes!h)( Viņš guļas, nogulst kā lauva, kā lauvene – kas viņu piecels? – kas tevi svēta, būs svētīts, kas tevi nolād, būs nolādēts!”g5(Dievs viņu ved no Ēģiptes, kā mežonīgi vērši tie viņam! Viņš aprīs tautas, savus pretiniekus, sadragās tiem kaulus un caururbs bultām!&fG(Ūdens viņa smeļamā kausā plūdīs, viņa pēcnācējiem – ūdeņi dāsni! Būs augstāks par Agagu viņa ķēniņš, stipra būs viņa ķēniņvalsts!re_(Kā plaša upes ieleja, kā dārzi, kas upmalā, kā alvejas, ko stādījis Kungs, kā ciedri pie ūdens!Dd(Cik labas ir tavas teltis, Jēkab! Tavi mājokļi, Israēl!c(tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka, kurš redz Visuspēcīgā redzējumus, kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis!ube(Tad viņš līdzībā sāka teikt: “Bileāma, Beora dēla, vēsts, tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis,pa[(Bileāms pacēla savas acis un redzēja Israēlu mītam savās ciltīs, un pār viņu nāca Dieva Gars.` %(Un Bileāms manīja, ka Kungam labpatīk svētīt Israēlu, un viņš negāja burties kā citas reizes, bet vērsa savu vaigu pret tuksnesi.__9(Bālāks darīja, kā Bileāms teica, un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam. ^(Un Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.”W])(Tad Bālāks uzveda Bileāmu Peora virsotnē, kas slejas pār tuksneša klaju.\5(Un Bālāks teica Bileāmam: “Nāc jel, dosimies uz citu vietu, varbūt tas Dievam šķitīs pareizāk un tu varēsi tos nolādēt no turienes.”s[a(Bileāms atbildēja un teica Bālākam: “Vai tad es tev neteicu: man ir jādara viss, ko teiks Kungs!”iZM(Un Bālāks teica Bileāmam: “Ja tu tos lādēt nenolādi, tad arī svētīt nesvētī tos!”~Yw(Re, tā tauta kā lauvene ceļas, kā lauva slienas! Negulst, līdz neaprij saplosīto un nokauto asinis neizdzer!” X (Nav pesteļošanas Jēkabā, nav pareģošanas Israēlā! Nāks laiks, tad par Jēkabu teiks un par Israēlu: to Dievs darījis!EW(Dievs viņus ved no Ēģiptes, kā meža vērši tie viņam!V!(Viņš vainas Jēkabam nemanīja, trūkuma Israēlā neredzēja! Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un viņš ir līksms par savu Ķēniņu!JU(Redzi, man lika svētīt, viņš svētīja, un es atsaukt nevaru!T}(Dievs nav cilvēks, ka melos, nav cilvēka dēls, kam paliek žēl! Vai tad viņš runā un nedara, vai sola un nepilda?kSQ(Tad viņš līdzībā sāka teikt: “Celies, Bālāk, un klausies, klausies manī, Ciporas dēls!6Rg(Un viņš gāja atpakaļ pie tā, un, redzi, tas kopā ar Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura. Bālāks viņam jautāja: “Ko Kungs sacīja?”sQa(Un Kungs tuvojās Bileāmam, lika viņam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!”rP_(Tad Bileāms teica Bālākam: “Nostājies šeit pie sava sadedzināmā upura, kamēr es tur tikšos.”O(Un viņš aizveda to uz Cofīmas laukiem, uz Pisgas virsotni, uzcēla septiņus altārus un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.TN#( Un Bālāks viņam teica: “Nāc jel kopā ar mani uz citu vietu, arī no turienes tu tos varēsi redzēt – redzēsi gan tikai tos, kas tuvāk, visus neredzēsi, – un nolādi tos man no turienes!”gMI( Bet viņš atbildēja un teica: “Vai ne to, ko Kungs liek man mutē, man jārauga runāt?”*LO( Un Bālāks teica Bileāmam: “Ko tu man nodarīji?! Es tevi atvedu, lai tu uzliktu lāstu maniem ienaidniekiem, bet, redzi, tu viņus svētīdams svētīji!”-KU( Kas saskaitīs Jēkabu – kā putekļi! – un to, cik daudz Israēla vien ceturtdaļā?! Lai mirst mana dvēsele taisnā nāvi, lai mans gals tāds kā viņam!”J( No klinšu virsotnēm es tos redzu, no augstienēm es tos salūkoju – re, tā ir tauta, kas viena mīt, pie tautām nav pieskaitīta!iIM(bet kā lai nolādu, ko Dievs nav lādējis, kā lai uzlieku lāstu tam, kam Dievs nav uzlicis?!6Hg(Tad viņš līdzībā sāka teikt: “No Arāmas Bālāks mani atveda, Moāba ķēniņš – no austrumu kalniem: nāc, nolādi man Jēkabu, nāc, liec lāstu Israēlam, – G(Un viņš gāja pie viņa atpakaļ, un, redzi, tas kopā ar visiem Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura.bF?(Un Kungs lika Bileāmam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!”E(Tad Dievs tuvojās Bileāmam, un Bileāms viņam teica: “Es uzcēlu septiņus altārus un katrā altārī upurēju vērsi un aunu!”eDE(Un Bileāms teica Bālākam: “Nostājies pie sava sadedzināmā upura, un es iešu – varbūt tuvosies Kungs, panāksies man pretī, un, ko viņš man rādīs, to es tev teikšu.” Un viņš devās uz pašu virsotni.qC](Bālāks darīja, kā Bileāms teica. Bālāks un Bileāms upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.B (Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.”|As()Tad no rīta Bālāks ņēma līdzi Bileāmu un uzveda Bāmot-Baālā, un viņš no turienes redzēja daļu tautas.a@=((Un Bālāks kāva vēršus un avis un deva Bileāmam un augstmaņiem, kas bija ar viņu.N?('Un Bileāms gāja kopā ar Bālāku, un viņi nonāca Kirjat-Hucotā.>7(&Un Bileāms teica Bālākam: “Redzi, tagad es esmu atnācis pie tevis! Vai tad es pats izlemju kādu lietu? Ko Dievs liek man mutē, to es saku!” =;(%Un Bālāks teica Bileāmam: “Es taču saucu pēc tevis, lai tevi aicina! Kāpēc tu nenāci pie manis?! Vai es nebūtu spējīgs tevi pagodināt?”<%($Kad Bālāks izdzirdēja, ka Bileāms atnācis, viņš izgāja tam pretī pie Moāba pilsētas, kas pie Arnonas robežas pašā robežmalā.);M(#Un Kunga eņģelis teica Bileāmam: “Ej vien kopā ar tiem vīriem, bet saki tikai to, ko es tev teikšu!” Un Bileāms gāja kopā ar Bālāka augstmaņiem.;:q("Tad Bileāms teica Kunga eņģelim: “Es esmu grēkojis, es nezināju, ka tu esi nostājies ceļā manā priekšā, un tagad – ja tas tev šķiet slikti, es iešu atpakaļ!”95(!Tava ēzeļmāte mani redzēja un nogriezās trīs reizes, ja viņa nebūtu nogriezusies, tad es tevi būtu nokāvis, bet viņu atstājis dzīvu!”38a( Un Kunga eņģelis viņam teica: “Kādēļ tu siti savu ēzeļmāti trīs reizes? Redzi, es esmu nācis, lai stātos tev pretī, jo tavs ceļš man šķiet pazudinošs!)7M(Tad Kungs atdarīja Bileāma acis, un viņš redzēja ceļā stāvam Kunga eņģeli ar atkailinātu zobenu rokā – viņš zemojās un noliecās uz sava vaiga.f6G(Un ēzeļmāte teica Bileāmam: “Vai tad es neesmu tava ēzeļmāte, uz kuras tu visu laiku jāji līdz pat šai dienai? Vai tad es jau kādu citu reizi esmu mēģinājusi tev tā darīt?!” Un viņš teica: “Nē!”|5s(Bileāms teica ēzeļmātei: “Tāpēc, ka tu ņirgājies par mani! Ja man būtu rokā zobens, es tevi nokautu!”4 (Un Kungs atdarīja ēzeļmātes muti, un tā teica Bileāmam: “Ko es tev esmu nodarījusi, ka tu mani siti trīs reizes?!”3(Un ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli un nogūlās zem Bileāma, tad Bileāms iedegās dusmās un sita ēzeļmāti ar nūju.2(Tad Kunga eņģelis atkal pārgāja uz citurieni un nostājās šaurā vietā, kur ceļš neļāva nogriezties ne pa labi, ne pa kreisi. 1(Un, kad ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli, tā piespiedās sienai un piespieda pie sienas Bileāma kāju, un viņš atkal to sita.y0m(Tad Kunga eņģelis nostājās takā starp vīnadārziem – mūris bija vienā pusē un mūris – otrā pusē.[/1(Ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli stāvam ceļā, un tam rokā bija atkailināts zobens, un ēzeļmāte nogriezās no ceļa un devās uz lauku, bet Bileāms sita ēzeļmāti, lai dabūtu to atpakaļ uz ceļa.  Y+~G}} |5{{pzyyxxhwww]vvtuu0ttss"rrqqpp5ooSnvmmmm3lSkkk1jj0iihh>h ggyfff9eeoedd.cccbbFaa``__ ^c]]]\c[[v[ZyZ*YqXXEWW&VUUiTTTSDRRRQQQPOOMNNhMaM"LLLOKKhKJJNIIIHHGGbFFOEEiEDDD CCC4BBBaB#AAAJA@@|@>>E==z<SP/Yy7 o2Viņi ņēma un atnesa mums tās zemes augļus un stāstīja mums: laba ir zeme, ko Kungs, mūsu Dievs, mums dod!W6 +2Tie devās ceļā, gāja uz kalnieni, nonāca Eškolas ielejā un to izlūkoja.[5 32Tas man šķita labi, un es ņēmu divpadsmit vīrus – pa vīram no katras cilts.?4 {2Tad jūs visi nācāt un teicāt: sūtīsim sev pa priekšu vīrus, lai tie izlūko zemi un pastāsta mums ceļu, pa kuru mums būs jādodas, un par pilsētām, kurās mēs nonāksim.3 2Redzi, Kungs, tavs Dievs, tev devis šo zemi – celies, iemanto to, kā Kungs, mūsu tēvu Dievs, tev teicis! Nebaidies un nebaiļojies!k2 S2Un es jums teicu: nu jūs esat atnākuši uz amoriešu kalnieni, ko Kungs, mūsu Dievs, mums devis.g1 K2Tad mēs devāmies ceļā no Horeba un gājām cauri visam lielajam un briesmīgajam tuksnesim, ko jūs redzējāt ceļā uz amoriešu kalnieni, kā Kungs, mūsu Dievs, bija pavēlējis, un mēs nonācām Kādēš-Barnēā.30 e2Tolaik es pavēlēju visu, kas jums jādara.?/ {2Neizceliet tiesā nevienu, uzklausiet gan mazu, gan lielu – nebaidieties no cilvēka, jo tiesa pieder Dievam! Bet to lietu, kas jums par grūtu, nododiet man, un es to izklausīšu.. !2Un jūsu tiesnešiem es todien pavēlēju: uzklausiet savus brāļus un taisni tiesājiet starp cilvēku un viņa tuvāko, un svešinieku.j- Q2Un es ņēmu jūsu cilšu galvenos, gudrus un zinīgus vīrus, un iecēlu tos pār jums – tie bija virsnieki pār tūkstošiem, virsnieki pār simtiem, virsnieki pār piecdesmit un virsnieki pār desmit visās jūsu ciltīs.R, !2Tad jūs man atbildējāt un teicāt: tas ir labi, ko tu mums liki darīt!+ 2 Izvēlieties sev gudrus, saprātīgus un pieredzējušus vīrus pēc savām ciltīm, un es tos iecelšu jums par galvenajiem.B* 2 Kā lai es viens panesu jūsu smagumu, slogu un strīdus?!) }2 Kungs, jūsu tēvu Dievs, lai pieliek tam, cik jūs esat, vēl tūkstoš reižu klāt un lai svētī jūs, kā solījis!m( W2 Kungs, jūsu Dievs, jūs ir vairojis, un, redzi, šodien jūsu ir tik daudz, cik zvaigžņu debesīs!F'  2 Un tolaik es jums teicu: viens es ar jums vairs galā netieku!0& ]2Redziet, es jūsu priekšā esmu nolicis zemi, ejiet un iemantojiet zemi, ko Kungs zvērēja dot jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam un viņu pēcnācējiem.j% Q2Taisieties un dodieties – ejiet uz amoriešu kalnieni un pie visiem to kaimiņiem – gan klajumos, gan kalnos un ielejās, gan Negebā un jūras krastā – un uz Kanaāna zemi un Lebanonu līdz pat lielajai Eifrātas upei.`$ =2“Kungs, mūsu Dievs, runāja uz mums Horebā un teica: gana jums palikt šajā kalnā!U# '2Mozus sāka skaidrot šo bauslību viņpus Jardānas Moāba zemē, sacīdams:"" A2pēc tam, kad viņš bija nokāvis amoriešu ķēniņu Sīhonu, kurš dzīvoja Hešbonā, un Bāšānas ķēniņu Ogu, kurš dzīvoja Aštārotā, Edreī.! 2Četrdesmitā gada vienpadsmitā mēneša pirmajā dienā Mozus sacīja Israēla dēliem visu, ko Kungs viņam par tiem bija pavēlējisY  /2vienpadsmit dienu gājumā no Horeba ceļā uz Seīra kalnu, uz Kādēš-Barnēu.5 i2Šie ir vārdi, ko Mozus runāja uz visu Israēlu viņpus Jardānas, tuksnesī, klajumos pretī Niedru jūrai starp Pārānu un Tofelu, un Lābanu, un Hacērotu un Dī-Zahabu ($ Šie ir baušļi un tiesas, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai.
($ viņas kļuva par sievām vīriem no Jāzepa dēla, Manases dēlu, dzimtām, un viņu mantojums palika viņu tēvu dzimtā.iM($ Un Celofhāda meitas Mahla, Tirca, Hogla, Milka un Noa kļuva par sievām savu tēvoču dēliem,C($ Kā Kungs Mozum pavēlēja, tā Celofhāda meitas darīja.oY($ Lai mantojums nepāriet no cilts uz cilti, katra Israēla dēlu cilts lai turas pie sava mantojuma.”8k($Un ik meita, kas iegūst mantojumu kādā Israēla ciltī, lai kļūst par sievu kādam no viņas tēva cilts dzimtām – lai Israēla dēli manto katrs sava tēva mantojumu. ($Lai Israēla dēlu mantojums nepāriet no cilts pie cilts, bet katrs Israēla dēls lai turas pie sava mantojuma sava tēva ciltī.B($Šie ir vārdi, ko Kungs pavēlējis par Celofhāda meitām: lai tās iziet par sievām pie tiem, kas tām tīk, taču lai tās ir par sievām kādam, kas no viņu tēvu cilts dzimtām.kQ($Un Mozus pavēlēja Israēla dēliem, kā bija teicis Kungs: “Pareizi runā Jāzepa dēlu cilts!J($Un, kad Israēla dēliem nāks jubileju gads, tad viņu mantojums tiks pievienots tās cilts mantojumam, kurai tās piederēs, un viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu cilts mantojuma!”ue($Bet, ja tās kļūs par sievām kādam no Israēla cilšu dēliem, tad viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu mantojuma un pievienots tās cilts mantojumam, kurai viņas piederēs, un tas tiks atrauts no mūsu izlozētā mantojuma.9m($Un tie teica: “Mans kungs, Kungs ir pavēlējis izlozēt šo zemi Israēla dēliem, un Kungs ir pavēlējis manam kungam dot mūsu brāļa Celofhāda mantojumu viņa meitām.8 m($Tad nāca tēvu namu galvenie no Gileāda, Māhīra dēla, dzimtām, no Manases, Jāzepa dēla, dzimtām un runāja ar Mozu un Israēla dēlu vadoņiem, tēva namu galvenajiem.q](#"Neapgāniet zemi, kur jūs mītat un kurā es mītu, jo es esmu Kungs, kas mīt pie Israēla dēliem.”<s(#!Neapgāniet zemi, kur jūs mītat, jo asinis apgāna zemi, un zemei nevar veikt izlīgumu par grēku – par asinīm, kas tur izlietas, kā vien ar tā asinīm, kas tās izlējis!%E(# Neveiciet izlīgumu par tā grēku, kurš aizbēdzis uz patvēruma pilsētu, – lai viņš neatgriežas dzīvot savā zemē pirms augstā priestera nāves.p[(#Neņemiet neko grēka izlīgumam par slepkavu, kas vainīgs pie kāda nāves, – lai tas mirtin mirst. (#Slepkavu – ikvienu, kas kādu nokāvis, lai nokauj, ja ir liecinieki. Viens liecinieks nevar pret kādu liecināt uz nāvi.U %(#Šis jums lai ir tiesas likums uz jūsu paaudzēm it visur, kur jūs mītat.0 [(#jo tam bija jāpaliek savā patvēruma pilsētā līdz augstā priestera nāvei, tikai pēc augstā priestera nāves slepkava varēja atgriezties sava īpašuma zemē. (#un asinsatriebējs viņu atrod ārpus patvēruma pilsētas robežām, un asinsatriebējs nokauj slepkavu, tad viņam nav asins vainas,^ 7(#Bet, ja slepkava iziet ārpus patvēruma pilsētas robežām, kurp viņš aizbēdzis,_9(#Sapulce lai glābj slepkavu no asinsatriebēja, lai sapulce viņu sūta atpakaļ uz patvēruma pilsētu, kurp viņš bija aizbēdzis; tur viņš lai mīt, līdz nomirst augstais priesteris, kas svaidīts ar eļļu.U%(#tad lai sapulce iztiesā starp sitēju un asinsatriebēju pēc šīs tiesas.(K(#vai arī neredzēdams iesviež tam ar kādu akmeni, ar ko var nosist, un tas nomirst – bet viņš tam nav bijis ne ienaidnieks, nedz gribējis ko ļaunu –,hK(#Bet, ja viņš kādu piepeši pagrūž bez naida vai ar kaut ko iesviež viņam neuzglūnējis,/Y(#vai viņš ienaidā sit kādu ar roku un tas mirst, tad lai mirtin mirst tas, kas sitis, viņš ir slepkava – asins atriebējs lai nonāvē slepkavu, kad to satiek!b?(#Bet, ja kāds naida dēļ kādu pagrūž vai uzglūnējis sviež ar kaut ko un tas mirst,V'(#Asins atriebējs pats lai nonāvē slepkavu – kad satiek, tad lai nonāvē.y(#Ja viņš kādu sitis ar koku, ar ko var nosist, un tas nomiris, tad viņš ir slepkava – lai mirtin mirst slepkava!+(#Bet, ja viņš kādu sitis ar akmeni, ar ko var nosist, un tas nomiris, tad viņš ir slepkava – lai viņš mirtin mirst, viņš ir slepkava.(#Bet, ja viņš kādu sitis ar dzelzi un tas miris, tad viņš ir slepkava – lai viņš mirtin mirst, viņš ir slepkava.6~g(#Gan Israēla dēliem, gan svešiniekam, gan tādam, kas pie tiem apmeties, šīs pilsētas lai ir patvērums, lai uz turieni var bēgt ikviens, kas nogalinājis neapzināti.u}e(#Trīs pilsētas lai ir šaipus Jardānas un trīs pilsētas Kanaāna zemē – tās ir patvēruma pilsētas.0|](# Lai jums ir sešas patvēruma pilsētas.{}(# Tās pilsētas lai jums ir patvērums no atriebēja, lai slepkava nemirst, pirms nav stājies sapulces tiesas priekšā.z(# tad izraugieties sev pilsētas, kas jums būs patvēruma pilsētas, lai uz turieni var bēgt slepkava, kas kādu nokāvis neapzināti.cyA(# “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs ieiesiet pār Jardānu Kanaāna zemē,x;(# Un Kungs sacīja Mozum:Sw!(#Bet ar pilsētām, ko jūs dodat no Israēla dēlu īpašuma, dariet tā – lielākā cilts lai dod vairāk, bet mazākā cilts lai dod mazāk – katra lai dod levītiem samērā ar savu mantojumu.”qv](#Visas pilsētas, ko jūs dodat levītiem, lai pavisam ir četrdesmit astoņas un kopā ar tām ganības.1u](#Un no pilsētām, ko dodat levītiem, sešas pilsētas lai ir patvēruma pilsētas, kur atļauts bēgt slepkavām, un bez šīm lai ir vēl četrdesmit divas pilsētas.#tA(#Nomēri ārpus pilsētas uz austrumu pusi divus tūkstošus elkoņu un uz dienvidu pusi divus tūkstošus elkoņu, un uz rietumu pusi divus tūkstošus elkoņu, un uz ziemeļu pusi divus tūkstošus elkoņu, vidū lai ir pilsēta – tādas lai tiem ir ganības ap viņu pilsētām.isM(#Pilsētas ganības, ko tu dosi levītiem, lai ir tūkstoš elkoņus visapkārt pilsētas mūrim.wri(#Lai viņiem ir pilsētas, kur dzīvot, un ganības viņu lopiem – visai viņu mantībai un visām radībām.q/(#“Pavēli Israēla dēliem, lai tie dod levītiem pilsētas no sava mantojuma, kur tie var dzīvot, un lai dod levītiem ganības ap pilsētām.Mp (#Un Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai:^o7("Šie ir tie, kam Kungs pavēlēja sadalīt Israēla dēliem mantojumu Kanaāna zemē.Jn("Naftālī dēlu ciltij – vadonis Pedahēls, Amīhūda dēls.”Dm("Ašēra dēlu ciltij – vadonis Ahīhūds, Šelomī dēls,El("Jisašhara dēlu ciltij – vadonis Paltiēls, Azāna dēls,Ik ("Zebulūna dēlu ciltij – vadonis Elīcāfāns, Parnāha dēls,Dj("Efraima dēlu ciltij – vadonis Kemuēls, Šiftāna dēls,Si!("Jāzepa dēliem, Manases dēlu ciltij, – vadonis Haniēls, Ēfoda dēls,;hs("Dāna dēlu ciltij – vadonis Bukī, Joglī dēls,7gk("Benjāmina ciltij – Elīdāds, Kislona dēls,;fs("Šimona dēlu ciltij – Samuēls, Amīhūda dēls,Le("Šie ir to vīru vārdi: Jūdas ciltij – Kālebs, Jefunnes dēls,Pd("No katras cilts ņem pa vienam vadonim, lai tie sadala zemi mantojumā.xck("“Šie ir to vīru vārdi, kuri jums sadalīs mantojumā zemi, – priesteris Elāzārs un Jozua, Nūna dēls.b;("Un Kungs sacīja Mozum:~aw("Divarpus ciltis jau ir saņēmušas savu mantojumu otrpus Jardānas pretī Jērikai, austrumos pret saules lēktu.”0`[("jo Rūbena dēlu cilts jau ir saņēmusi pēc saviem tēvu namiem un Gāda dēlu cilts pēc saviem tēvu namiem un puse Manases cilts jau ir saņēmusi savu mantojumu._/(" Un Mozus pavēlēja Israēla dēliem: “Šī ir tā zeme, kas jums jāmanto lozējot – to Kungs pavēlēja dot deviņām ciltīm un pusciltij,p^[(" Lai robeža iet uz Jardānu un beidzas Sāls jūrā – šī jums ir zeme tās robežās visapkārt!”](" Lai robeža iet lejup no Šefāmas uz Riblu, austrumpusē Ainai, tad lai robeža skar Kineretas ezera austrumu piekrasti.D\(" Austrumu robežu nospraudiet no Hacar-Ēnānas uz Šefāmu.f[G(" Tad robeža lai iet līdz Zifronai un beidzas Hacar-Ēnānā, tā jums būs ziemeļu robeža.RZ("No Hora kalna nospraudiet to uz Hamātu – lai robeža beidzas Cedādā.ZY/("Šī jums ir ziemeļu robeža – no Lielās jūras nospraudiet to uz Hora kalnu.UX%("Rietumu robeža lai ir Lielā jūra – tās krasts jums ir rietumu robeža.RW("Tad no Acmonas robeža pagriežas uz Ēģiptes upi un beidzas pie jūras.+VQ("Tad robeža pagriežas no Negebas uz Skarpiju pāreju un šķērso Cīnu, un tā beidzas dienvidos no Kādēš-Barnēas un iet uz Hacar-Adāru un pāri uz Acmonu.U ("Šī jums būs dienvidu puse – no Cīna tuksneša gar Edoma pamali lai dienvidu robeža iet no Sāls jūras krasta austrumos.T'("“Pavēli Israēla dēliem un saki tiem: kad ieiesiet Kanaāna zemē, tā zeme jums tiks mantojumā – Kanaāna zeme visās tās robežās!S ;("Un Kungs sacīja Mozum:SR!(!8Tad būs tā – es darīšu jums, kā es biju domājis darīt viņiem!”fQG(!7Bet, ja jūs nepadzīsiet tās zemes iemītniekus savā priekšā, tad tie, kurus jūs tur būsiet atstājuši, jums būs kā ērkšķi acīs un dzelkšņi sānos – tie naidosies ar jums tajā zemē, kur jums jādzīvo.MP(!6Mantojiet zemi, izlozējot to savām dzimtām – lielākajai tās mantojumu tu palielini, bet mazākajai tās mantojumu samazini. Kā loze krīt, tā lai ir! Mantojiet to pēc savu tēvu ciltīm.nOW(!5Tad jūs iemantosiet to zemi un varēsiet tur apmesties, jo to zemi es esmu devis jums par mantojumu.6Ng(!4tad padzeniet savā priekšā visus tās zemes iemītniekus un izdeldējiet visus viņu kaltos tēlus un izlietos tēlus un izdeldējiet un nopostiet visas viņu augstienes!cMA(!3“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs pār Jardānu ieiesiet Kanaāna zemē,NL(!2Un Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai:`K;(!1Viņi apmetās Moāba klajumos pie Jardānas no Bēt-Ješīmotas līdz Ābel-Šitīmai.pJ[(!0Un viņi devās ceļā no Abārīma kalniem un apmetās Moāba klajumos, pie Jardānas pretī Jērikai.`I;(!/Un viņi devās ceļā no Almon-Diblataimas un apmetās Abārīma kalnos iepretī Nebo.OH(!.Un viņi devās ceļā no Dībon-Gādas un apmetās Almon-Diblataimā.EG(!-Un viņi devās ceļā no Ijīmas un apmetās Dībon-Gādā.]F5(!,Un viņi devās ceļā no Obotas un apmetās Ije-Abarīmā – jau Moāba robežās.>Ey(!+Un viņi devās ceļā no Pūnonas un apmetās Obotā.@D}(!*Un viņi devās ceļā no Calmonas un apmetās Pūnonā.CC(!)Un viņi devās ceļā no Hora kalna un apmetās Calmonā.tBc(!(Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negebā, Kanaāna zemē, padzirdēja, ka nāk Israēla dēli.UA%(!'Kad Ārons nomira Hora kalnā, viņš bija simts divdesmit trīs gadus vecs.K@(!&Priesteris Ārons uzkāpa Hora kalnā, kā Kungs bija pavēlējis, un tur viņš nomira četrdesmitajā gadā pēc Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes zemes, piektā mēneša pirmajā dienā.c?A(!%Un viņi devās ceļā no Kādēšas un apmetās Horā – tas ir kalns Edoma zemes malā.b>?(!$Un viņi devās ceļā no Ecjon-Geberas un apmetās Cīna tuksnesī – tā ir Kādēša.E=(!#Un viņi devās ceļā no Abronas un apmetās Ecjon-Geberā.@<}(!"Un viņi devās ceļā no Jotbātas un apmetās Abronā.F;(!!Un viņi devās ceļā no Hor-Gidgadas un apmetās Jotbātā.K:(! Un viņi devās ceļā no Bnē-Jaakānas un apmetās Hor-Gidgadā.I9 (!Un viņi devās ceļā no Mosērotas un apmetās Bnē-Jaakānā.D8(!Un viņi devās ceļā no Hašmonas un apmetās Mosērotā.?7{(!Un viņi devās ceļā no Mitkas un apmetās Hašmonā.=6w(!Un viņi devās ceļā no Terahas un apmetās Mitkā.>5y(!Un viņi devās ceļā no Tahatas un apmetās Terahā.C4(!Un viņi devās ceļā no Makhēlotas un apmetās Tahatā.D3(!Un viņi devās ceļā no Harādas un apmetās Makhēlotā.F2(!Un viņi devās ceļā no Šefera kalna un apmetās Harādā.J1(!Un viņi devās ceļā no Kehēlātas un apmetās Šefera kalnā.@0}(!Un viņi devās ceļā no Risas un apmetās Kehēlātā.;/s(!Un viņi devās ceļā no Libnas un apmetās Risā.E.(!Un viņi devās ceļā no Rimmon-Perecas un apmetās Libnā.E-(!Un viņi devās ceļā no Ritmas un apmetās Rimmon-Perecā.@,}(!Un viņi devās ceļā no Hacērotas un apmetās Ritmā.H+ (!Un viņi devās ceļā no Kibrot-Taavas un apmetās Hacērotā.O*(!Un viņi devās ceļā no Sīnaja tuksneša un apmetās Kibrot-Taavā.L)(!Un viņi devās ceļā no Refidīmas un apmetās Sīnaja tuksnesī.k(Q(!Un viņi devās ceļā no Ālūšas un apmetās Refidīmā, un tur tautai nebija ūdens, ko dzert.?'{(! Un viņi devās ceļā no Dofkas un apmetās Ālūšā.F&(! Un viņi devās ceļā no Sīna tuksneša un apmetās Dofkā.M%(! Un viņi devās ceļā no Niedru jūras un apmetās Sīna tuksnesī.J$(! Un viņi devās ceļā no Ēlīmas un apmetās pie Niedru jūras.#%(! Un viņi devās ceļā no Māras un nonāca Ēlīmā, un Ēlīmā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, un tie apmetās tur."(!Un viņi devās ceļā no Hīrotas un pa jūras vidu gāja uz tuksnesi, trīs dienas tie gāja pa Ētāmas tuksnesi un apmetās Mārā.|!s(!Un viņi devās ceļā no Ētāmas un atgriezās Pī-Hīrotā, kas pret Baal-Cefonu, un apmetās iepretī Migdolai.U %(!Un viņi devās ceļā no Sukotas un apmetās Ētāmā, kas tuksneša malā.H (!Israēla dēli devās ceļā no Raamsēsas un apmetās Sukotā. (!Tad ēģiptieši vēl apglabāja tos, ko viņiem bija nokāvis Kungs – visus pirmdzimtos. Tā Kungs sprieda tiesu viņu dieviem!1](!Viņi izgāja no Raamsēsas pirmajā mēnesī, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā, pēc Pashas. Israēla dēli ar stipru roku izgāja, visiem ēģiptiešiem redzot.~w(!Pēc Kunga pavēles Mozus pierakstīja, kā viņi iznāca un kā viņi gāja, un šie ir viņu ceļi pēc iziešanas. }(!Šie ir Israēla dēlu ceļi pēc tam, kad tie savos pulkos bija izgājuši no Ēģiptes zemes Mozus un Ārona vadībā.a=( *Nobahs gāja un ieņēma Kenātu un tās ciemus un nosauca tos savā vārdā par Nobahu.^7( )Manases dēls Jaīrs gāja un ieņēma tās ciemus un nosauca tos par Jaīra ciemiem.R( (Un Mozus deva Gileādu Māhīram, Manases dēlam, un viņš tur apmetās.oY( 'Tad Māhīra dēli, Manases dēli, gāja uz Gileādu, ieņēma to un padzina amoniešus, kas tur mita.r_( &un Nebo, un Baal-Meonu, to vārdi mainīti, un Sibmu – tām pilsētām, ko uzcēla, viņi deva vārdus.@}( %Rūbena dēli uzcēla Hešbonu un Elāli, un Kirjataimu,U%( $un Bēt-Nimru, un Bēt-Hārānu – nocietinātas pilsētas un avju aplokus.5g( #un Atārot-Šofānu, un Jaazēru, un Jogbohu,<u( "Gāda dēli uzcēla Dībonu un Atārotu, un Aroēru,( !Un Mozus deva viņiem, Gāda dēliem un Rūbena dēliem, un pusei Manases, Jāzepa dēla, cilts, amoriešu ķēniņa Sīhona ķēniņvalsti un Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsti – zemi un pilsētas tajās un zemi visapkārt pilsētu robežām.zo( Mēs iesim bruņoti Kunga priekšā uz Kanaāna zemi, un mūsu īpašuma mantojums otrpus Jardānas būs mums!”eE( Un Gāda dēli un Rūbena dēli atbildēja: “Mēs darīsim, ko Kungs taviem kalpiem teica!vg( Bet, ja tie nebruņosies un neies kopā ar jums, tad lai tie manto īpašumu kopā ar jums Kanaāna zemē!”Q ( Mozus tiem teica: “Ja Gāda dēli un Rūbena dēli kopā ar jums ies pāri Jardānai, visi bruņoti karam Kunga priekšā, un jūs ieņemsiet to zemi, tad dodiet viņiem par īpašumu Gileāda zemi.} u( Un Mozus deva par viņiem pavēli priesterim Elāzāram un Jozuum, Nūna dēlam, un Israēla dēlu cilšu vadoņiem.v g( bet tavi kalpi ies – ikviens būs bruņojies karam Kunga priekšā, lai cīnītos, kā mans kungs teica!”Y -( Mūsu bērni, sievas, mūsu ganāmpulki un lopi paliks tur, Gileāda pilsētās,_ 9( Gāda dēli un Rūbena dēli teica Mozum: “Tavi kalpi darīs, kā mans kungs pavēl!eE( Celiet pilsētas saviem bērniem un aplokus savām avīm, bet dariet, ko esat solījuši!”( Bet, ja jūs tā nedarīsiet, tad, redzi, jūs būsiet grēkojuši pret Kungu, tad zināsiet savu grēku, tas jūs uzmeklēs!@{( un zeme tiks iekarota Kunga priekšā, pēc tam jūs varēsiet iet atpakaļ, un jūs būsiet bez vainas Kunga un Israēla priekšā, un šī zeme būs jūsu īpašums Kunga priekšā.wi( ja ikviens no jums bruņots ies pāri Jardānai Kunga priekšā, līdz viņš būs padzinis savus ienaidniekuseE( Un Mozus viņiem teica: “Ja jūs tā darīsiet, ja bruņosieties karam Kunga priekšā –|s( jo mēs nemantosim kopā ar viņiem viņpus Jardānas, mums būs savs mantojums šaipus Jardānai uz austrumiem!”sa( Mēs neatgriezīsimies savās mājās, līdz visi Israēla dēli nebūs iemantojuši katrs savu īpašumu,A}( bet mēs paši steigsim bruņoties kopā ar Israēla dēliem, līdz būsim tos noveduši viņu novadā, lai mūsu bērni paliek nocietinātās pilsētās šīs zemes iemītnieku dēļ!y( Tad tie nāca pie viņa un teica: “Mēs uzcelsim tur saviem ganāmpulkiem avju aplokus un pilsētas saviem bērniem, ( Ja jūs novērsīsieties un nesekosiet viņam, tad viņš atkal atstās tautu tuksnesī un jūs viņus visus iedzīsiet postā!” ~( Un, redzi, jūs, grēcinieku dzimums, esat nākuši savu tēvu vietā, lai uzpūstu Kunga dusmu kvēli pret Israēlu vēl lielāku!6}g( Tad pret Israēlu iedegās Kunga dusmas un viņš lika četrdesmit gadus tiem klīst pa tuksnesi, līdz izmira visa paaudze, kas bija darījusi to, kas Kungam likās ļauns.o|Y( Vien izņemot kenazieti Kālebu, Jefunnes dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie visā sekoja Kungam!”5{e( “Tie vīri, kas iznāca no Ēģiptes, kam divdesmit gadu un vairāk, viņi neredzēs zemi, ko es apzvērēju Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, jo ne visā tie man sekoja!Lz( Tajā dienā iedegās Kunga dusmas, un viņš zvērēja, sacīdams:y%( tie aizgāja līdz Eškolas ielejai, apskatīja zemi un darīja gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie negāja uz zemi, ko Kungs tiem devis.ax=( Tā jau darīja jūsu tēvi, kad es tos no Kādēš-Barnēas sūtīju izlūkot zemi, –owY( Kāpēc jūs gribat darīt gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie neietu uz zemi, ko Kungs tiem devis?xvk( Un Mozus teica Gāda dēliem un Rūbena dēliem: “Vai lai jūsu brāļi iet karā, bet jūs paliksiet šeit?!u3( Un viņi teica: “Ja mēs esam guvuši tavu vēlību, tad lai šī zeme tiek par īpašumu taviem kalpiem, lai mums nav jāiet pāri Jardānai!”ty( zeme, ko Kungs satriecis Israēla dēlu priekšā, – tā ir zeme ganāmpulkiem, un taviem kalpiem ir ganāmpulki!”ps[( “Atārota un Dībona, un Jaazēra, un Nimra, un Hešbona, un Elāle, un Sebāma, un Nebo, un Beona irhrK( Gāda dēli un Rūbena dēli nāca un teica Mozum, priesterim Elāzāram un sapulces vadoņiem:&q I( Rūbena dēliem bija daudz ganāmpulku, Gāda dēliem bija ļoti daudz, un viņi redzēja Jaazēra zemi un Gileāda zemi, redzi, tā bija vieta ganāmpulkiem!6pg(6Mozus un priesteris Elāzārs ņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem un aiznesa uz Saiešanas telti – par Israēla dēlu piemiņas upuri Kunga priekšā.:oq(5no tā, ko karavīri bija salaupījuši katrs sev.%nE(4Kopā tie upurēja Kungam sešpadsmit tūkstošus septiņsimt piecdesmit šekeļus zelta no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem –`m;(3Mozus un priesteris Elāzārs ņēma no tiem zeltu – visas no tā darinātās lietas.Ml(2Un mēs esam atnesuši Kungam upuri no tā, kas katram bija zeltā, – rokassprādzes, kaklarotas, zīmoggredzenus, auskarus un piekarus, lai Kunga priekšā veiktu izlīgumu par mūsu grēku.”bk?(1Tie teica Mozum: “Tavi kalpi saskaitīja karavīrus, kas mums ir, un netrūkst neviena.wji(0Tad pie Mozus nāca pavēlnieki, kas pār karaspēka tūkstošiem, – virsnieki pār tūkstošiem un simtiem.Yi-(/Un no Israēla dēlu puses Mozus ņēma pa vienam no ik piecdesmit – gan no cilvēkiem, gan no lopiem – un deva tos levītiem, kas uzraudzīja kalpošanu Kunga Mājoklī, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.(hM(.Sešpadsmit tūkstoši cilvēku.3gc(-Trīsdesmit tūkstoši pieci simti ēzeļu.-fW(,Trīsdesmit seši tūkstoši vēršu.keQ(+tā puse, kas tika sapulcei, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu.idM(*Un tā puse, kuru Mozus bija nodalījis Israēla dēliem no to daļas, kas bija devušies karā,dcC()Un Mozus deva nodevu, Kunga upuri, priesterim Elāzāram, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.^b7((Un cilvēku bija sešpadsmit tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija trīsdesmit divi.faG('Ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti. Nodeva Kungam no tiem bija sešdesmit viens.b`?(&Vēršu bija trīsdesmit seši tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija septiņdesmit divi.J_(%Nodeva Kungam no sīklopiem bija seši simti septiņdesmit pieci. ^($Un puse, tā daļa, kas tika tiem, kas bija gājuši karā, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu.\]3(#un trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku – sievu, kas ar vīru nebija gulējušas./\[("un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu,1[_(!un septiņdesmit divi tūkstoši vēršu,vZg( Tik bija guvuma, kas atlicis no karavīru laupījuma, – seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopuUY%(Tad Mozus un priesteris Elāzārs darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.MX(Un no Israēla dēlu puses ņem pa vienam no ik piecdesmit – no cilvēkiem, vēršiem, ēzeļiem, sīklopiem un visiem lopiem – un dod tos levītiem, kas uzrauga kalpošanu Kunga Mājoklī.”MW(Ņem no viņu daļas un dod priesterim Elāzāram Kunga upurdāvanu.%VE(Un no karavīriem, kas bija devušies karā, noskaiti nodevu Kungam no cilvēkiem, vērsēnien, ēzeļiem un sīklopiem – pa vienam no ik pieciem simtiem.UU%(Un sadali guvumu starp tiem, kas gāja karā un karoja, un pārējo sapulci.T(“Kopā ar priesteri Elāzāru un sapulces tēvu galvenajiem saskaiti sagrābtos gūstekņus – gan cilvēkus, gan lopus.S7(Un Kungs teica Mozum:wRi(Septītajā dienā mazgājiet savas drānas, tad jūs būsiet šķīsti un pēc tam varat nākt uz nometni.”\Q3(visas lietas, kas iztur uguni, izvediet caur uguni, un tās būs šķīstas, taču lai tās tiek šķīstītas arī ar ūdeni, kas šķīsta no grēka, bet visas lietas, kas neiztur uguni, lai izved caur ūdeni.7Pk(Zeltu, sudrabu, varu, dzelzi, alvu un svinu –O}(Un priesteris Elāzārs teica karavīriem, kas bija pārnākuši no kara: “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis Mozum.N{(Šķīstiet no grēka visas drānas, visus ādas traukus, visu, kas darināts no kazu vilnas, un visus koka traukus!”YM-(Un septiņas dienas mītiet ārpus nometnes – ikviens, kas kādu nokāvis vai kas pieskāries nokautajam, lai šķīstās no grēka trešajā dienā un septītajā dienā – gan jūs, gan jūsu gūstekņi.NL(Bet visas meitenes, kas ar vīru nav gulējušas, atstājiet dzīvas! K(Un tagad nokaujiet visus bērnus, kas vīra dzimuma, un visas sievas, kam bijis vīrs, kas ar vīru gulējušas, – tās nokaujiet!J(Redzi, viņas pierunāja Israēla dēlus, kā teicis Bileāms, kļūt Kungam neuzticīgiem ar Peoru, un sērga nāca pār Kunga sapulci!KI(Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs atstājāt dzīvas visas sievas?H(Mozus sadusmojās uz karaspēka pavēlniekiem – virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, kas bija pārnākuši no kara.aG=( Un Mozus, priesteris Elāzārs un visi sapulces vadoņi iznāca no nometnes tiem pretī.JF( un veda tos pie Mozus, priestera Elāzāra un Israēla dēlu sapulces – gūstekņus, guvumu un laupījumu tie aizgādāja uz savu nometni Moāba klajumos, kas pie Jardānas iepretī Jērikai.NE( Tie ņēma visu guvumu un laupījumu – gan cilvēkus, gan lopus –_D9( Tie nodedzināja ar uguni visas viņu pilsētas, kur vien tie mita, un viņu apmetnes. C( Un Israēla dēli sagūstīja midjāniešu sievas un to bērnus, visus viņu lopus un ganāmpulkus, tie nolaupīja visu viņu mantu.2B_(Kopā ar tiem viņi nokāva Midjāna ķēniņus – Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu, piecus midjāniešu ķēniņus, un viņi nokāva ar zobenu Bileāmu, Beora dēlu.bA?(Un viņi karoja pret Midjānu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visus vīrus.;@q(Un Mozus sūtīja viņus karā pa tūkstotim no katras cilts – viņus un tiem līdzi Pinhāsu, priestera Elāzāra dēlu, un tam bija visi svētie trauki un sasaucamās taures.?}(Un no Israēla tūkstošiem tika norīkoti pa tūkstotim no katras cilts – divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru.f>G(Pa tūkstotim no cilts! Pa tūkstotim no cilts sūti tos karā no visām Israēla ciltīm!”}=u(Un Mozus sacīja tautai: “Bruņojiet vīrus karam, ka tie dotos pret Midjānu – nest Midjānam Kunga atriebību.k<Q(“Riebtin atrieb Israēla dēlus midjāniešiem! Pēc tam tu tiksi piepulcināts savai tautai.”; ;(Un Kungs sacīja Mozum:y:m(Šie ir likumi, ko Mozus pavēlēja par vīru un sievu un par tēvu un meitu, kamēr tā jauna sava tēva namā.[91(Bet, ja viņš to ir dzirdējis un liegtin aizliedz, tad viņš nes tās vainu.”68g(Bet, ja vīrs klusē vairākas dienas, tad viņš ir atļāvis viņas solījumu un atļāvis arī viņas atsacīšanos – jo viņš klusēja tajā dienā, kad to dzirdēja.a7=(Visus solījumus un visus atsacīšanās zvērestus vīrs var gan atļaut, gan aizliegt.j6O( Bet, ja viņas vīrs to noliedzis dienā, kad dzirdējis, tad viss, kas tai nācis pār lūpām, ko viņa solījusi, un tas, no kā viņa atsacījusies, nepaliek spēkā, jo viņas vīrs to aizliedzis, un Kungs viņai piedos.5/( un viņas vīrs klusējis un nav iebildis viņai, tad lai paliek spēkā visi viņas solījumi un lai paliek spēkā visas viņas atsacīšanās.[41( Ja vīra mājā viņa kaut ko solījusi vai ar zvērestu no kaut kā atsacījusiesd3C( Bet atraitnes vai šķirtenes solījumi, viss, no kā viņa atsacījusies, tai ir jāpilda.P2( Bet, ja tajā dienā, kad viņš to dzirdējis, viņš iebilst un noliedz viņas solījumu, kas tai nācis pār lūpām, un to, ko viņa sacījusi, no kaut kā atsacīdamās, tad Kungs viņai piedos.61g(ja viņas vīrs to dzird un klusē tajā dienā, kad to ir dzirdējis, tad lai paliek spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies.0{(Bet, ja viņa jau ir pie vīra, tad lai ar viņas solījumiem un to, no kā viņa ātrumā atsacījusies, ir šādi –`/;(Bet, ja viņas tēvs iebilst tajā dienā, kad to dzird, tad lai nepaliek spēkā tas, ko viņa solījusies, un lai nepaliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies. Kungs viņai piedos, jo viņas tēvs tai liedzis.Q.(un viņas tēvs ir dzirdējis, ko viņa solījusi un no kā atsacījusies, un viņas tēvs klusējis, tad lai ir spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies. ~}}Q||k{{wzzOzyxxoww vvuu=tttEss#rqqpbponnwmum lllLkk)jii^hh gg*fee'ddIccObb(a``)_^^<]]c\\[[Z_YXXXWVV.UKTT7T SHRREQQPP)OO NNM\LLQKxJfIIVHHKGG[GFEEDbCC(BAA@{??m>>'=2<;;\::9p88766l6*544X33222211T000A/t/..A.,++I+5+***1)^(''J&&)%r$$##W""!A K-<\mV_${gw 8 # ; Sap~w2Tā ir zeme, kur kvieši, mieži, vīnogulāji, vīģes koki un granātāboli, tā ir zeme, kur olīveļļa un medus,vg2Jo Kungs, tavs Dievs, ved tevi uz labu zemi – uz zemi, kur ielejās un kalnos ūdens upes, avoti un urdzes!_92Ievēro visus Kunga, sava Dieva, baušļus – staigā viņa ceļus un bīsties viņa.[12Zini savā sirdī – Kungs pamāca tevi, kā cilvēks mēdz pamācīt savu dēlu!M2Visus šos četrdesmit gadus tavas drānas nedila un kājas netūka.P2Viņš lika tev zemoties un badoties un baroja tevi ar mannu, ko nepazini ne tu, ne tavi tēvi, – lai tu zinātu, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien – cilvēks dzīvo no visa tā, ko saka Kungs!b?2Atceries visu ceļu, ko Kungs, tavs Dievs, lika tev iet visus šos četrdesmit tuksneša gadus, lai darītu tevi pazemīgu, lai pārbaudītu tevi un zinātu, kas tavā sirdī – vai tu turēsi viņa baušļus vai ne.2 a2Tev jāievēro un jāpilda visi baušļi, ko es šodien pavēlu, lai tu paliktu dzīvs, plestos daudzumā un ietu un iemantotu zemi, ko Kungs ir zvērējis mūsu tēviem. 2Neienes preteklību savā namā, ka netopi tās dēļ nolādēts, lai tā tev ir pretīga un riebtin riebj, jo tā ir nolādēta!2_2Viņu dievu tēlus sadedzini ugunī, neiekāro sudrabu un zeltu, kas tos klāj, un neņem to, ka neiekrīti viņu lamatās, – tā Kungam, tavam Dievam, ir riebeklība. 2Viņš atdos tev viņu ķēniņus, un tu izdeldēsi to vārdus zem debesīm. Neviens nestāsies pret tevi, un tu tos iznīcināsi!W)2Kungs, tavs Dievs, atdos tos tev un iztrūcinās, līdz tie tiks iznīcināti.#2Kungs, tavs Dievs, padzīs šīs tautas tavā priekšā pamazām vien – tu nevari tās iznīcināt uzreiz, lai nesavairojas lauka zvēri.a=2Netrīci viņu priekšā, jo Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi – liels un bijājams Dievs! {2Un Kungs, tavs Dievs, uzsūtīs tiem sirseņus, līdz ies bojā arī tie, kas būs palikuši un paslēpušies no tevis.d C2tās lielās sodības, ko pats redzēji, – zīmes un brīnumus, stipro roku un izstiepto elkoni, ar ko tevi no turienes izveda Kungs, tavs Dievs, – tā Kungs, tavs Dievs, darīs visām tautām, no kurām tu baidies!d C2tad nebaidies no tām, atceries, ko Kungs, tavs Dievs, darīja faraonam un visai Ēģiptei,e E2Kad tu savā sirdī teiksi: šīs tautas ir lielākas par mani, kā lai es tās padzenu? – +2Tu aprīsi visas tautas, ko Kungs, tavs Dievs, tev dos – lai tavai acij nav pret tām žēluma! Nekalpo viņu dieviem, jo tie tev ir lamatas!&G2Kungs tev noņems visas slimības, un neviena no Ēģiptes ļaunajām kaitēm, ko tu pazīsti, tevi nepiemeklēs – tās viņš uzliks tiem, kas tevi nīst.2Tu būsi svētīts vairāk par visām tautām – tev nebūs nedz neauglīgā, nedz neauglīgās un arī taviem lopiem ne.oY2 mīlēs tevi, svētīs tevi un vairos tevi, viņš svētīs tavas miesas augļus un tavas zemes augļus: labību, vīnu, eļļu, tavu vēršu un avju vaislību tajā zemē, par kuru viņš taviem tēviem zvērējis, ka dos to tev.A}2 Un būs tā – ja jūs paklausīsiet šīm tiesām, ja ievērosiet un pildīsiet tās, tad Kungs, tavs Dievs, turēs šo derību un žēlastību, kā viņš zvērējis taviem tēviem,W)2 Ievēro baušļus, likumus un tiesas, ko es tev šodien pavēlu, un pildi tos!2 bet atmaksā tiem, kas viņu nīst, – tieši viņiem un izdeldē tos! Viņš nevilcināsies – tam, kas viņu nīst, viņš atmaksās!*O2 Un zini, ka Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, uzticams Dievs, kas uz tūkstoš paaudzēm tur savu derību un žēlastību tiem, kas viņu mīl un tur viņa baušļus,G 2bet gan tādēļ, ka Kungs jūs mīl un tur savu zvērestu, ko devis jūsu tēviem, un Kungs izveda jūs ar stipru roku un izpirka jūs no vergu nama, no Ēģiptes ķēniņa, faraona, varas!)2Kungs jūs ir iemīlējis un izvēlējies ne tādēļ, ka jūsu būtu vairāk par citām tautām – jūs esat mazākā no visām tautām –,%E2Jo tu esi svēta tauta Kungam, savam Dievam, – tevi Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies no visām tautām, kas uz zemes, lai tu viņam būtu īpaša tauta.~2Dari tiem tā – nojauc viņu altārus, sadragā viņu elku stabus, nocērt viņu ašēras un sadedzini ugunī viņu tēlus!-}U2Jo viņas novērsīs tavus dēlus no sekošanas man, lai tie kalpotu citiem dieviem, un tad pret tevi iedegsies Kunga dusmas, un viņš tevi iznīcinās drīz vien!f|G2Neprecies ar viņiem, savas meitas nedod viņu dēliem un viņu meitas neņem saviem dēliem. {2un, kad Kungs, tavs Dievs, tev tos atdos un tu tos sakausi, tad iznīdēt iznīdē tos, neslēdz ar tiem derību un nežēlo tos!z #2Kad Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tajā zemē, kuru tu ej iemantot, viņš padzīs tavā priekšā daudzas tautas – hetiešus, girgašiešus, amoniešus, kanaāniešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus – septiņas par tevi lielākas un stiprākas tautas,y2Mums būs taisnība, ja mēs ievērosim un pildīsim visus šos baušļus Kunga, mūsu Dieva, priekšā, kā viņš mums pavēlējis.&xG2Un Kungs mums ir pavēlējis pildīt visus šos likumus, lai mēs vienmēr bītos Kunga, mūsu Dieva, par labu mums pašiem un mēs būtu dzīvi kā šodien!qw]2Viņš mūs izveda no turienes, lai vestu mūs un dotu mums to zemi, ko viņš mūsu tēviem zvērējis!wvi2Kungs darīja lielas zīmes un brīnumus par ļaunu Ēģiptei, faraonam un viņa namam, un mēs to redzējām!wui2tad saki savam dēlam: mēs bijām vergi faraonam Ēģiptē, un Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku!t2Kad tavs dēls reiz tev jautās: kas tās par liecībām, likumiem un tiesām, ko Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis? –Es2ka padzīs visus tavus ienaidniekus – tā Kungs ir teicis!'rI2Dariet to, kas Kungam šķiet taisns un labs, lai jums būtu labi un lai jūs varētu iet un iemantot to labo zemi, par ko Kungs ir zvērējis taviem tēviem,kqQ2Cieši ievērojiet Kunga, sava Dieva, baušļus, liecības un likumus, ko viņš jums pavēlējis.ap=2Nepārbaudiet Kungu, savu Dievu, kā jūs viņu pārbaudījāt vietā, kas saukta Masa !o+2jo Kungs, tavs Dievs, ir greizsirdīgs Dievs – ka Kunga, tava Dieva, dusmas neiedegas pret tevi un ka viņš tevi neiznīcina no zemes vaiga!An2Neseko citiem dieviem, to tautu dieviem, kas tev apkārt,Mm2 Bīsties Kunga, sava Dieva, kalpo viņam un zvēri pie viņa vārda!`l;2 tad sargies, ka neaizmirsti Kungu, kurš tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama.Mk2 un mājas, pilnas ar visādiem labumiem, kuras tu neesi piepildījis, un izcirstas akas, ko tu neesi cirtis, un vīnadārzus un olīvkokus, ko tu neesi stādījis, un, kad tu ēdīsi līdz sātam,=ju2 Kad Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tajā zemē, ko viņš apzvērēja taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, lai dotu tev lielas un labas pilsētas, ko tu neesi cēlis,Li2 un raksti tos uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem.Zh/2Piesien tos par zīmi uz savas rokas, un lai tie ir piesprādzēti tev uz pieres,g2Piekodini tos saviem dēliem, runā uz tiem, kad tu sēdi savā namā, kad tu ej pa ceļu, kad tu gulies un kad tu celies.Cf2Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, ir tev sirdī!Ne2Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku!>dy2Klausies, Israēl! Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs!1c]2Klausies, Israēl, un pielūko, ka tu tos pildi, lai tev būtu labi un lai jūs vairotos, jo Kungs, tavu tēvu Dievs, tev ir apsolījis zemi, kur plūst piens un medus.Jb2lai tu bītos Kunga, sava Dieva, lai tu turētu visus viņa likumus un baušļus, kā es pavēlu tev, tavam dēlam un tava dēla dēlam visas tavas dzīves dienas, un lai tavas dienas ir ilgas!a -2Šie ir baušļi, likumi un tiesas, ko Kungs, jūsu Dievs, pavēlējis iemācīt jums, lai jūs tos pildītu zemē, kuru jūs dodaties iemantot,(`K2!Visu ceļu, ko Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, staigājiet tā, ka paliekat dzīvi, lai jums ir labi un jums ir ilgas dienas tajā zemē, ko iemantosiet.s_a2 Piesargieties, dariet, kā Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, nenogriezieties ne pa labi, ne pa kreisi.3^a2Bet tu paliec šeit pie manis, un es teikšu tev visus baušļus, likumus un tiesas, kas tev viņiem jāmāca, lai tie pildītu tos tajā zemē, ko es dodu tiem iemantot.>]y2Ej un saki tiem: dodieties atpakaļ uz savām teltīm!)\M2Kaut nu tiem vienmēr būtu šāds prāts, ka tie bītos manis un vienmēr turētu manus baušļus – tad būtu labi gan viņiem, gan viņu dēliem un meitām.3[a2Un Kungs dzirdēja jūsu vārdus, ko jūs man bijāt teikuši, un Kungs sacīja: es dzirdēju, ko šī tauta teica, kad tie runāja ar tevi, – pareizi viņi runājuši!'ZI2Ej turp un klausies visu, ko teiks Kungs, mūsu Dievs, un tad stāsti mums visu, ko Kungs, mūsu Dievs, tev būs teicis, un mēs klausīsimies un to darīsim!sYa2Kura dzīva radība gan ir dzirdējusi dzīvā Dieva balsi runājam no uguns un palikusi dzīva kā mēs?! X2Kāpēc mums tagad mirt?! Jo šī lielā uguns mūs aprīs – ja mēs vēl reizi dzirdēsim Kunga, mūsu Dieva, balsi, mēs mirsim!^W72Jūs teicāt: tiešām Kungs, mūsu Dievs, mums ir parādījis savu godību un lielumu, un šodien mēs esam dzirdējuši no uguns viņa balsi, mēs redzējām, kā Dievs runāja uz cilvēkiem, un palikām dzīvi!V52Kad jūs bijāt dzirdējuši balsi, kas nāca no tumsas, un kalns dega ugunī, tad jūs nācāt pie manis – visi jūsu cilšu galvenie un vecajie.OU2Šos vārdus Kungs skaļā balsī runāja uz visu jūsu pulku kalnā no uguns vidus, no mākoņa un miglas un nepiebilda vairāk neko, un rakstīja tos uz divām akmens plāksnēm, un deva tās man.T2Neiekāro sava tuvākā sievu un nekāro sava tuvākā namu, lauku, vergu, verdzeni, vērsi vai ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!4Se2Un nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!R!2Un nezodz!Q;2Un nepārkāp laulību!P2Nenokauj!*OO2Godā savu tēvu un māti, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, lai tavas dienas būtu ilgas un lai tev būtu labi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod!HN 2Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un ka Kungs, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru roku un izstieptu elkoni, un tādēļ Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis ievērot sabatu.=Mu2bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nedari nekādu darbu – ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs vērsis, ne tavs ēzelis, ne tavs lops, ne svešinieks, kas mīt tavos vārtos, – tas tādēļ, lai tavs vergs un verdzene atpūstos tāpat kā tu!:Lq2 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus,OK2 Turi sabata dienu, svētī to, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis.rJ_2 Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!iIM2 Bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.IH 2 Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam – pie tiem, kas mani nīst.G2Netaisi sev tēlus un atveidus nedz no tā, kas debesīs augšā, nedz no tā, kas lejā uz zemes un kas apakšā ūdeņos./F[2Lai tev nav citu dievu manā priekšā!VE'2es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama!D'2Tolaik es stāvēju starp Kungu un jums, lai stāstītu jums, ko Kungs teiks, jo jūs bijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Viņš sacīja:AC2Aci pret aci Kungs ar jums kalnā runāja no uguns vidus!B{2Ne ar mūsu tēviem Kungs slēdza šo derību, bet gan ar mums. Tie esam mēs – šeit šodien, mēs visi esam dzīvi!520no Aroēras, kas pie Arnonas upes krasta, līdz Sīona kalnam, tas ir Hermona kalns,='2/Viņi iemantoja tā zemi un Bāšānas ķēniņa Oga zemi – abu amoriešu ķēniņu zemi, kas bija otrpus Jardānas, pret saules lēktu –;<q2.otrpus Jardānai, ielejā iepretim Bēt-Peorai, amoriešu ķēniņa Sīhona zemē, kurš mita Hešbonā un kuru sakāva Mozus un Israēla dēli, kas bija izgājuši no Ēģiptes.v;g2-Šīs ir liecības, likumi un tiesas, ko Mozus runāja uz Israēla dēliem, kas bija izgājuši no Ēģiptes,?:{2,Šī ir bauslība, ko Mozus vēstīja Israēla dēliem. 9 2+Becera, kas tuksnesī, līdzenuma zemē, ir rūbeniešiem, Rāmot-Gileāda ir gādiešiem un Golāna Bāšānā ir manasiešiem.88k2*lai turp varētu bēgt slepkava, kas bez nodoma nokāvis savu tuvāko, nebūdams iepriekš ar viņu naidā, – lai tas bēgtu uz kādu no šīm pilsētām, ka paliktu dzīvs.]752)Tad Mozus nošķīra no citām trīs pilsētas otrpus Jardānas, pret saules lēktu,^672(Tādēļ pildi viņa likumus un viņa baušļus, ko es tev šodien dodu, lai būtu labi gan tev, gan taviem dēliem pēc tevis, lai tu ilgi dzīvotu tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod uz visiem laikiem!”v5g2'Un zini šodien, atceries savā sirdī, ka Kungs ir Dievs debesīs augšā un uz zemes apakšā – nav cita!412&lai padzītu tavā priekšā lielākas un spēcīgākas tautas par tevi, lai vestu tevi turp, lai dotu tev mantojumā visu viņu zemi kā šodien!3)2%Tādēļ ka viņš mīlēja tavus tēvus un izvēlējās to pēcnācējus pēc viņiem, un pats ar savu lielo spēku izveda tevi no Ēģiptes,.2W2$No debesīm viņš tev lika dzirdēt savu balsi, lai mācītu tevi, un uz zemes viņš parādīja tev savu lielo uguni, un no uguns vidus tu dzirdēji viņa vārdus!a1=2#Tas tev tika parādīts, lai tu zinātu, ka Kungs ir tavs Dievs un nav cita, tik viņš!z0o2"Vai kāds dievs ir mēģinājis iet un ņemt sev tautu no citas tautas vidus – ar sodiem, zīmēm, brīnumiem, karu, ar spēcīgu roku, ar izstieptu elkoni un lielām bailēm – tā, kā Kungs, jūsu Dievs, darīja Ēģiptē, jums redzot?q/]2!Vai kāda tauta ir dzirdējusi Dievu balsī runājam no uguns vidus, kā tu dzirdēji un paliki dzīvs?!q.]2 Jel jautā iepriekšējām dienām, kas pirms tevis bijušas, kopš dienas, kad Dievs uz zemes radīja cilvēku, jautā visur, no vienas debesu malas līdz otrai: vai ir jau bijuši tik lieli darbi, vai ir kas dzirdēts par tādiem? -;2Jo Kungs, tavs Dievs, ir līdzcietīgs Dievs – viņš tevi nepametīs, nenīdēs un neaizmirsīs derību ar taviem tēviem, kuriem viņš zvērējis.,72Kad tev būs kāda nelaime un kad tev nākamās dienās gadīsies visas šīs lietas, tad tu atgriezīsies pie Kunga, sava Dieva, un klausīsi viņu!+2Un tur jūs meklēsiet Kungu, savu Dievu, un jūs viņu atradīsiet, ja meklēsiet viņu no visas sirds un visas dvēseles!*2Tur jūs kalposiet dieviem, kas būs cilvēka roku darināti – kokam un akmenim, kas neredz, nedzird, neēd un nesaož!)2Kungs jūs izkaisīs starp citām tautām, nelielā skaitā jūs paliksiet starp citām tautām, kur Kungs jūs aizdzīs!q(]2tad es šodien pieaicinu par lieciniekiem pret jums debesis un zemi, ka jūs drīz vien zustin zudīsiet no zemes, kuru iemantot jūs gājāt pāri Jardānai, jūsu dienas tajā vairs nebūs ilgas, jūs tiksiet pavisam iznīcināti!\'32Kad jums būs dzimuši dēli un dēlu dēli un jūs tajā zemē jau būsiet veci, bet jūs apgānīsieties, taisīdami jebkāda tēla atveidus, darīdami, kas ļauns Kunga, tava Dieva, acīs, viņu kaitinādami,O&2Jo Kungs, tavs Dievs, ir rijoša uguns, viņš ir greizsirdīgs Dievs.7%i2Sargieties, ka jūs neaizmirstat Kunga, jūsu Dieva, derību, ko viņš ar jums slēdza – netaisiet tēlus, kas jebko atveidotu, – tā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis.|$s2Man jāmirst šajā zemē – es nevarēšu pāriet Jardānu, bet jums tā jāpāriet un jāiemanto tā labā zeme.6#g2Kungs bija noskaities uz mani jūsu dēļ, un viņš zvērēja, ka es nepāriešu Jardānu, ka es neieiešu tajā labajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev par mantojumu."2Bet jūs Kungs ņēma un izveda no dzelzs kausēšanas krāsns – no Ēģiptes, lai jūs kļūtu viņam par mantojuma tautu kā šodien!x!k2Necel savas acis uz debesīm – kad redzi sauli, mēnesi, zvaigznes vai jebko no visiem debesu pulkiem, neļaujies pavedināties un nezemojies tiem, un nekalpo tiem – tos Kungs, tavs Dievs, piešķīris visām tautām, kas zem debesīm.P 2vai jebkam, kas rāpo pa zemi, vai kādai zivij, kas apakšā ūdeņos.W)2vai kādam zvēram uz zemes, vai kādam spārnainam putnam, kas lido debesīs,nW2tad nu nepazudiniet sevi, taisīdami sev tēlus vai atveidus jebkam, kas līdzīgs vīram vai sievai,|s2Un stipri sargiet savas dvēseles, jo jūs neredzējāt veidolu todien, kad Kungs Horebā runāja uz jums no uguns,ue2Tolaik Kungs man pavēlēja mācīt jums likumus un tiesas, lai jūs tos pildītu zemē, kuru ejat iemantot.2 Viņš mums pavēstīja savu derību, ko viņš pavēlēja jums pildīt – desmit likumus –, un rakstīja tos uz akmens plāksnēm.y2 Un Kungs runāja uz jums no uguns vidus, vārdus jūs dzirdējāt skanam, bet veidolu neredzējāt – tik balsi vien. 2 Tad jūs pienācāt un nostājāties kalna pakājē, un kalns dega ugunī līdz pat debesu dzīlēm – tumsa, mākonis un migla.2 visu par to dienu, kad tu stāvēji Kunga, sava Dieva, priekšā Horeba kalnā, kad Kungs man teica: sapulcini pie manis šo tautu, lai es tiem pavēstu savus vārdus, ka tie mācās bīties mani visas dienas, ko tie dzīvo uz zemes, un māca to saviem dēliem.U%2 Tikai piesargies un stipri sargi savu dvēseli, ka neaizmirsti to, ko tavas acis redzējušas, un lai tas paliek tev sirdī visas tavas dzīves dienas, un dari zināmu saviem dēliem un savu dēlu dēliem 2Un kura gan būtu tā lielā tauta, kuras likumi un tiesas ir tik taisnīgas kā visa šī bauslība, ko es jums šodien dodu.}u2Jo kura gan būtu tā lielā tauta, kurai Dievs tik tuvu kā Kungs, mūsu Dievs, vienmēr, kad mēs viņu piesaucam!=u2Turiet un pildiet tos – tā jūs būsiet gudri un saprātīgi to tautu acīs, kas, dzirdot par visiem šiem likumiem, sacīs: tiešām, gudra un saprātīga ir šī lielā tauta!2Redziet, es jums mācu likumus un tiesas, ko Kungs, mans Dievs, jums pavēlēja pildīt tajā zemē, kuru jūs ejat iemantot.a=2Bet jūs, kas bijāt pieķērušies Kungam, savam Dievam, vēl šodien visi esat dzīvi!2Jūs paši redzējāt, ko Kungs darīja Baal-Peoram – Kungs, tavs Dievs, iznīcināja visus vīrus, kas sekoja Baal-Peoram.2Tam, ko es jums pavēlu, nepielieciet neko klāt un neņemiet neko nost – ievērojiet Kunga, jūsu Dieva, baušļus, ko es jums dodu.( M2Un tagad, Israēl, klausies likumus un tiesas, ko es mācu jums pildīt, lai jūs paliktu dzīvi, ietu un iemantotu zemi, ko Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod.6i2Un mēs palikām ielejā iepretī Bēt-Peorai. )2Pavēli Jozuam, drošini un stiprini viņu, jo viņš to šķērsos šīs tautas priekšā un viņš tiem iegūs īpašumā zemi, ko tu redzi! +2Kāp Pisgas virsotnē, paraugies uz rietumiem, uz ziemeļiem, uz dienvidiem un uz austrumiem un skaties ar acīm – tu Jardānu nešķērsosi! 2Bet jūsu dēļ Kungs iedegās dusmās uz mani, viņš neklausījās manī, un Kungs man teica: gana tev! Nerunā vairs ar mani par šo!k Q2Ļauj jel man iet un ieraudzīt to labo zemi, kas viņpus Jardānas, to labo kalnieni un Lebanonu!@ {2Kungs Dievs, tu nevilcinājies rādīt savam kalpam savu varenību un stipro roku, jo kurš dievs debesīs vai uz zemes var darīt tādus darbus kā tu un tādus varoņdarbus kā tu?!(M2Tad es lūdzos Kungu, sacīdams:L2Nebaidieties no viņiem, jo par jums cīnīsies Kungs, jūsu Dievs!A}2Un Jozuam es tolaik pavēlēju: tu esi redzējis visu, ko Kungs, tavs Dievs, ir darījis šiem abiem ķēniņiem – tā Kungs darīs visām ķēniņvalstīm, kurām jūs iesiet cauri!_92līdz Kungs ļaus apmesties jūsu brāļiem tāpat kā jums, un arī viņi iemantos zemi, ko Kungs, jūsu Dievs, dod tiem viņpus Jardānas. Pēc tam ikviens var atgriezties savā īpašumā, ko es jums esmu devis. 2Bet jūsu sievas, bērni un ganāmpulki – es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku, – lai paliek jūsu pilsētās, ko es jums devu,E2Un tolaik es jums pavēlēju: Kungs, jūsu Dievs, ir devis jums šo zemi, lai jūs to iemantotu, – visi jūsu karavīri lai bruņoti dodas pa priekšu saviem brāļiem, Israēla dēliem!2un arī klajumu, Jardāna ir robeža, no Kineretas līdz klajumu jūrai – Sāls jūrai, līdz Pisgas nogāzēm austrumos."?2Un rūbeniešiem un gādiešiem es atdevu šo – no Gileādas līdz Arnonas upei, upes vidus ir robeža, un līdz Jabokas upei, kur Amona dēlu robeža,%G2Māhīram es atdevu Gileādu.<s2Jaīrs, Manases dēls, paņēma visu Argobas apgabalu līdz gešūriešu un maahiešu robežām un nosauca to savā vārdā – Bāšāna nu ir Jaīra ciemi līdz pat šai dienai.=~u2 To, kas no Gileādas atlika, un visu Bāšānu, Oga ķēniņvalsti, es atdevu pusei Manases cilts – visu Argobas apgabalu, tā ir visa Bāšāna, kas tiek saukta par milžu zemi./}Y2 Tolaik mēs iemantojām šo zemi – no pašas Aroēras, kas Arnonas ielejā. Pusi Gileāda kalnienes kopā ar tās pilsētām es atdevu rūbeniešiem un gādiešiem.e|E2 Jo no milžiem bija atlicis tikai Bāšānas ķēniņš Ogs, rau, viņa guļvieta bija no dzelzs – vai tā nestāv Amona dēlu Rabā?! – deviņus elkoņus gara un četrus elkoņus plata, pēc cilvēka elkoņa mērot.{2 visas līdzenuma pilsētas un Gileādu, un visu Bāšānu līdz Salhai un Edreī, Bāšānas Oga ķēniņvalsts pilsētām.Tz#2 sidonieši Hermonu sauc par Sirjonu, bet amorieši to sauc par Senīru –,y2Tolaik mēs atņēmām zemi diviem amoriešu ķēniņiem, kuri mita pāri Jardānai no Arnonas upes līdz Hermona kalnam –Kx2Un mēs nolaupījām visus lopus un visu, kas pilsētās laupāms.w 2Mēs viņus izdeldējām tāpat kā Hešbonas ķēniņu Sīhonu – iznīcinājām visas pilsētas, vīrus, sievas un bērnus!v+2Tās visas bija nocietinātas pilsētas ar augstiem mūriem, vārtiem un aizšaujamām bultām; un vēl arī daudzas nenocietinātas pilsētas.5ue2Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, nebija pilsētas, ko mēs tam nebūtu atņēmuši, sešdesmit pilsētas, visu Argobas apgabalu, Oga ķēniņvalsti Bāšānā.t#2Un Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums arī Bāšānas ķēniņu Ogu un visu viņa tautu, un mēs viņu sakāvām, tā ka neviens tam neatlika.Fs2Un Kungs man teica: nebaidies no viņa, jo es viņu, viņa tautu un viņa zemi atdošu tev, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kurš dzīvoja Hešbonā.r 92Tad mēs devāmies ceļā un gājām uz Bāšānu. Bāšānas ķēniņš Ogs iznāca mums pretī – viņš un visa viņa tauta, lai cīnītos Edreī.q2%Taču Amona dēlu zemei tu netuvojies – nevienai Jabokas upes pietekai un kalnu pilsētai, nekam, ko Kungs, mūsu Dievs, aizliedzis!?py2$No Aroēras, kas Arnonas upes krastā, līdz tām pilsētām, kas ielejā līdz Gileādai, nebija pilsētas, kas mums būtu nepieejama – tās visas Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums!ao=2#Mēs nolaupījām tikai lopus un to, kas bija laupāms pilsētā, ko bijām sagrābuši.n2"Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, mēs apkāvām visus vīrus, sievas un bērnus pilsētā – nepalika neviena!nmW2!Tad Kungs, mūsu Dievs, atdeva viņu mums, un mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu._l92 Un Sīhons iznāca mums pretī – viņš un viss viņa pulks, lai karotu pie Jahacas.ykm2Un Kungs man teica: redzi, es nevilcinos dot tev Sīhonu un viņa zemi! Nevilcinies ņemt viņa zemi īpašumā!Bj2Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons negribēja laist mūs cauri, jo Kungs, tavs Dievs, bija nocietinājis viņa garu un darījis spītīgu viņa sirdi, lai todien nodotu viņu tavā rokā.i92kā man ļāva Ēsava dēli, kas mīt Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā, tad es pār Jardānu došos uz to zemi, ko Kungs, mūsu Dievs, mums dod!h'2Ēdienu tu man pārdosi par sudrabu – tad es ēdīšu, un ūdeni tu man dosi par sudrabu – un es dzeršu, es tikai kājām iziešu cauri,qg]2ļauj man iziet cauri tavai zemei – es iešu tikai pa ceļu, nenogriezīšos ne pa labi, ne pa kreisi.hfK2No Kedēmotas tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ar miera vēsti un sacīju: e2Kopš šodienas es iedvesīšu bailes un briesmas no tevis visām tautām zem debess! Tās dzirdēs par tevi, drebēs un trīcēs!Bd2Celies, dodies ceļā un celies pār Arnonas upi! Redzi, es esmu atdevis tev amorieti, Hešbonas ķēniņu Sīhonu, un viņa zemi – nevilcinies gūt īpašumu, cīnies ar viņu karā!c{2Un aviešus, kas mita ciematos līdz Gazai, iznīcināja kaftorieši, kas atnāca no Kaftoras un apmetās viņu vietā.$bC2tāpat viņš darīja Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, kad viņš iznīcināja to priekšā horiešus, un tie padzina viņus un apmetās viņu vietā.a12Tā bija liela un stipra tauta – stalti kā anākieši, bet Kungs tos iznīcināja amoniešu priekšā, viņi tos padzina un apmetās to vietā,r`_2Tā ir zināma arī kā milžu zeme, tur agrāk dzīvoja milži, bet amonieši tos sauca par tarkšķiem.*_O2Un, kad tu tuvosies Amona dēliem, tad nenaidojies un nekaro ar tiem, jo no Amona dēlu zemes es tev īpašumu nedošu, to es esmu devis īpašumā Lata dēliem.8^m2šodien pie Āras tev jāpāriet Moāba robeža!-]W2tad Kungs runāja uz mani, sacīdams:P\2Un, kad bija pagalam visi karotāji, kad tie no tautas bija iznīkuši,h[K2Tiešām, Kunga roka bija pret tiem, lai izdeldētu tos no nometnes, līdz tie pavisam iznīka.~Zw2Laiks no tā brīža, kad mēs devāmies ceļā no Kādēš-Barnēas, līdz kamēr pārcēlāmies Zeredas upei, bija trīsdesmit astoņi gadi – no nometnes bija iznīkusi visa paaudze, kas toreiz bija karotāji, kā Kungs tiem bija zvērējis.bY?2 Tagad celieties un dodieties pāri Zeredas upei! Un mēs pārcēlāmies pār Zeredas upi.9Xm2 Seīrā agrāk dzīvoja horieši, bet Ēsava dēli viņus padzina, iznīcināja un apmetās viņu vietā, tāpat kā Israēls darīja ar savu īpašuma zemi, ko Kungs tam deva.dWC2 Tāpat kā anākiešus tos uzskatīja par milžiem, bet moābieši tos sauca par emiešiem._V92 Tur iepriekš dzīvoja emieši – liela un kupla tauta, tie bija gari kā anākieši.0U[2 Un Kungs man teica: nenaidojies ar Moābu un necīnies ar to karā, jo no viņa zemes es tev neko nedošu par īpašumu, Āru es esmu devis par īpašumu Lata dēliem.CT2Un mēs pagājām garām saviem brāļiem, Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, pa ceļu no Ēlatas un Ecjon-Geberas uz klajumiem, un mēs pagriezāmies un devāmies uz Moāba tuksnesi.TS#2Jo Kungs, tavs Dievs, ir svētījis tevi, viņš zina visu, ko tu darīji, kā tu gāji cauri šim lielajam tuksnesim. Visus šos četrdesmit gadus Kungs, tavs Dievs, bija ar tevi – tev nekā netrūka.kRQ2Ēdienu no tiem pērciet par sudrabu un ēdiet, un ūdeni no tiem pērciet par sudrabu un dzeriet. Q 2ka jūs necīnāties ar tiem, jo no viņu zemēm es jums nedošu pat ne pēdu, jo Seīra kalnus es esmu devis īpašumā Edomam.P2Pavēli tautai: jūs iesiet cauri savu brāļu, Ēsava dēlu, robežām, kur tie mīt Seīrā, un tie baidīsies no jums. Bet lūkojiet,DO2gana jums klīst ap šiem kalniem! Dodieties uz ziemeļiem!N32Un Kungs man teica:M 2Tad mēs gājām un pa tuksnesi devāmies ceļā uz Niedru jūru, kā Kungs man bija teicis, un ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem.NL 2.Tad jūs palikāt Kādēšā ilgu laiku. Cik dienu tur neesat mituši!K 2-Jūs atgriezāties un raudājāt Kunga priekšā, bet Kungs neklausījās, ko jūs sakāt, – viņš jūs neuzklausīja! J 2,Tad jums pretī iznāca amorieši, kas dzīvoja kalnienē, un vajāja jūs kā bites, kāva jūs līdz pat Seīrai, līdz Hormai.}I w2+Un es runāju ar jums, bet jūs mani neklausījāt un dumpojāties pret Kungu, un uzdrošinājāties kāpt kalnienē.zH q2*Bet Kungs man teica: saki viņiem: nekāpiet un necīnieties, jo es neesmu ar jums! Ka ienaidnieki jūs nesatriec!NG 2)Tad jūs man atbildējāt: mēs esam grēkojuši pret Kungu! Mēs iesim un cīnīsimies, kā Kungs, mūsu Dievs, ir pavēlējis! Tad jūs visi apjozāties ieročiem un grasījāties kāpt kalnienē.GF  2(Bet jūs dodieties ceļā un ejiet pa tuksnesi uz Niedru jūru.FE  2'Bet jūsu bērni, par kuriem jūs teicāt: tie kļūs par laupījumu, un jūsu dēli, kas šodien vēl nezina ne labu, ne ļaunu, – tie tur nonāks, tiem es to došu, un viņi to iemantos!|D u2&Jozua, Nūna dēls, kas tev palīdz, – viņš tur nonāks! Spēcini viņu, jo viņam būs jāmanto zeme Israēlam!JC 2%Un Kungs noskaitās arī uz mani un teica: arī tu tur nenonāksi!(B M2$Vien izņemot Kālebu, Jefunnes dēlu. Viņš to redzēs, viņam un viņa dēliem es došu to zemi, ko jau minusi viņa kāja, jo viņš vienmēr sekoja Kungam.yA o2#neviens no šiem vīriem, no šīs ļaunās paaudzes neredzēs to labo zemi, ko es apzvērēju dot jūsu tēviem!C@ 2"Kungs dzirdēja jūsu runas, iedegās dusmās un zvērēja:*? Q2!kas jūsu priekšā gāja pa ceļu, lai izvēlētos jums vietu, kur apmesties, – kā uguns naktī, lai rādītu ceļu, pa kuru jums iet, un kā mākonis dienā!>> {2 Un pat tad jūs neesat ticējuši Kungam, savam Dievam,!= ?2Un tuksnesī – tu pats redzēji – Kungs, tavs Dievs, tevi nesa, kā tēvs nes savu dēlu – visu ceļu, kas jums bija jāiet, līdz nonācāt šeit!< }2Kungs, jūsu Dievs, iet jums pa priekšu – viņš par jums cīnīsies tieši tāpat kā Ēģiptē jūsu acu priekšā.@; 2Tad es jums teicu: netrīciet un nebaidieties no viņiem!r: a2Kurp mums iet!? Mūsu sirdis nu tapušas mīkstčaulīgas, jo mūsu brāļi mums teica: tā ir lielāka un stiprāka tauta par mums, to pilsētas ir lielākas un nocietinātas līdz debesīm! Un arī Anāka dēlus mēs tur redzējām!)9 O2Jūs kurnējāt savās teltīs un teicāt: Kungs ir noskaities – viņš mūs tādēļ izveda no Ēģiptes zemes, lai atdotu amoriešiem, ka tie mūs iznīcina!B8 2Bet jūs negribējāt turp iet un dumpojāties pret Kungu. g~x~!}}+|q{{tzz,yxxMwevuqtt#srrqppPoo=nn'm)ll"kHkj==P<;;3:::$9887k655c5433521002//-..c--:,++*o*)})X)((I'm&&s&%%%h%<$$$$:##""! m"cJ@wFW LA0zKP!o M Q Q E 2!,z2#zA2un tas tiek tev pastāstīts, un tu to esi dzirdējis, tad izmeklē labi, un, redzi, ja patiešām ir skaidrs, ka šāda riebeklība Israēlā ir darīta,y 2ja iet un kalpo citiem dieviem un zemojas tiem vai saulei, vai mēnesim, vai kādam no debesu pulka, ko es neesmu pavēlējis,;xq2Ja kādā vietā, ko Kungs, tavs Dievs, tev devis un kur tu mīti, uzrodas kāds vīrs vai sieva un dara to, kas Kungam, tavam Dievam, šķiet ļauns, un pārkāpj viņa derību,w 2Neupurē Kungam, savam Dievam, vērsi vai avi, kam ir kāda vaina vai trūkums, – Kungam, tavam Dievam, tā ir preteklība!@v}2Neslej sev elku stabus – tos Kungs, tavs Dievs, nīst!luS2Nestādi sev ašēru – neviena koka lai nav pie Kunga, tava Dieva, altāra, kas tev būs jāceļ!jtO2Taisnību, taisnību meklē, lai tu dzīvotu un iemantotu to zemi, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod!s2Nesagrozi tiesu, nerīkojies kādam par labu un neņem kukuli, jo kukulis gudrā acis padara aklas un sagroza taisnā runu!$rC2Visās vietās, ko Kungs, tavs Dievs, tev devis, kur tu mīti, iecel pār savām ciltīm tiesnešus un virsniekus – lai tie tiesā tautu ar taisnu tiesu!fqG2Ikviens lai nāk ar dāvanu, kā Kungs, tavs Dievs, tevi svētījis, cik viņš tev ir devis!`p;2Trīs reizes gadā visi tavi vīri lai stājas Kunga, sava Dieva, priekšā vietā, ko viņš izvēlēsies, – Neraudzētas maizes svētkos, Nedēļu svētkos un Būdiņu svētkos. Lai tie nerādās Kungam tukšā!Ho 2Septiņas dienas svini svētkus Kungam, savam Dievam, vietā, ko Kungs izvēlēsies, jo Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs gan ražā, gan visā, ko tu būsi veicis, – tad gan tu priecāsies!n12Un priecājies savos svētkos – tu un tavs dēls, meita, vergs, verdzene un levīts, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kas ir pie tevis.kmQ2 Būdiņu svētkus svini septiņas dienas – kad būsi savācis ražu no sava klona un vīnspaida.Sl!2 Atceries, ka Ēģiptē tu biji vergs, ievēro un pildi visus šos likumus!k 2 Un priecājies Kunga, sava Dieva, priekšā – tu un tavs dēls, meita, vergs, verdzene un levīts, kas ir pie tevis, un svešinieks, bārenis un atraitne, kas pie tevis, – vietā, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam.~jw2 Svini Nedēļu svētkus Kungam, savam Dievam, dod labprātīgo upuri pēc tā, kā tevi svētījis Kungs, tavs Dievs.|is2 Noskaiti septiņas nedēļas – sāc skaitīt septiņas nedēļas no brīža, kad tu ar sirpi sāc pļaut labību.h2Ēd sešas dienas neraudzētu maizi un septītajā dienā noturi sapulci Kungam, savam Dievam, – tad nedari nekādu darbu!pg[2Sataisi un ēd tajā vietā, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, un no rīta atgriezies savās teltīs.Ef2Bet tev ir jādodas uz vietu, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, lai tur liktu mājot savam vārdam, – tur tu upurē Pashai vakarā, kad riet saule, laikā, kad tu iznāci no Ēģiptes.Ve'2Tu nedrīksti upurēt Pashai kādā pilsētā, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod..dW2Lai visas septiņas dienas pie tevis nemana ieraugu tavās robežās, un lai līdz rītam nepaliek pāri nekas no tās gaļas, ko tu upurēji pirmās dienas vakarā.Xc+2Neēd tos ar raudzētu maizi! Septiņas dienas ēd tos ar neraudzētu maizi, bēdu maizi, jo steigā tu izgāji no Ēģiptes zemes! Atceries dienu, kad izgāji no Ēģiptes zemes, visas savas dzīves dienas.b2Upurē Kungam, savam Dievam, avis un vēršus Pashai vietā, ko Kungs būs izvēlējies, lai liktu tur mājot savam vārdam.a 2Ievēro abība mēnesi un svini Kunga, tava Dieva, Pashu, jo abība mēnesī Kungs, tavs Dievs, tevi naktī izveda no Ēģiptes.;`s2Taču asinis tu neēd, tās izlej zemē kā ūdeni!t_c2Ēd to tur, kur mīti, – nešķīstais un šķīstais lai ēd to kopā, kā mēdz ēst stirnu vai briedi.^{2Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs, akls, ja tam ir kāda nejauka vaina, tad neupurē to Kungam, savam Dievam.w]i2Gadu no gada ēdiet tos Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko izvēlēsies Kungs, – tu un tavs nams!1\]2Visus pirmdzimtos tēviņus, kas dzimuši taviem liellopiem un sīklopiem, veltī Kungam, savam Dievam, – nejūdz darbā vērša pirmdzimto un necērp avs pirmdzimto.2[_2Lai tev nav žēl atlaist vergu brīvībā, jo savu algu viņš tev sešos gados jau divkārt atpelnījis, – tad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs it visā, ko tu dari.Z2tad ņem īlenu un pret durvīm caurdur viņa ausi un lai viņš ir tavs vergs uz mūžiem, tāpat dari ar savu verdzeni.Y 2Bet, ja viņš tev saka: es negribu doties projām no tevis! – jo viņš mīl tevi un tavu namu un viņam ir labi pie tevis,Xy2Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un Kungs, tavs Dievs, tevi izpirka – tādēļ es tev šodien tā pavēlu.W2Dāsni dod viņam no saviem sīklopiem, no sava klona un vīnspaida. Ar ko tevi svētījis Kungs, tavs Dievs, to dod viņam.7Vk2 Laizdams to brīvībā, nepalaid viņu tukšā!U'2 Ja tev tiek pārdots tavs brālis ebrejs vai ebrejiete, tad lai viņš kalpo tev sešus gadus, bet septītajā gadā laid to prom brīvībā.T2 Zemē nekad netrūks nabagu, tādēļ es tev pavēlu: plaši atdari plaukstu savam brālim, kas trūkumcietējs un nabags tavā zemē. S;2 Dod viņam, un lai tava sirds nesažņaudzas, kad tu dod viņam, jo par to tevi svētīs Kungs, tavs Dievs, it visā, ko tu dari, un visā, ko tu veic.kRQ2 Sargies, lai tavā sirdī nav nelietības un lai tu nesaki: septītais gads, brīvlaišanas gads, ir tuvu! – neesi ļauns pret savu nabaga brāli, nedodams viņam, tad viņš brēks par tevi uz Kungu, un tas tev būs grēks!bQ?2Atver viņam savu plaukstu, aizdod to, kā viņam trūkst, lai ir gana viņa vajadzībai!HP 2Ja kāds no taviem brāļiem būs nabags, kad tev būs mājvieta tavā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nenocietini savu sirdi, neaizžņaudz plaukstu skopulībā pret nabaga brāli!EO2jo Kungs, tavs Dievs, svētīs tevi, kā viņš tev solījis, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet pār tevi neviens nevaldīs!lNS2Tikai paklausi Kungam, savam Dievam, turi un pildi visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu,M)2Pielūko, lai starp jums nebūtu nabagu, jo Kungs tevi svētīdams svētīs tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod iemantot par mantojumu.QL2Svešzemniekam tu drīksti atprasīt, bet, kas tavam brālim, to atlaid.AK}2Šādi lai notiek brīvlaišana – ikviens, kas aizdevis, lai atlaiž to, ko savam tuvākajam devis, lai neatprasa to savam tuvākajam un brālim, jo tas gaida no Kunga brīvlaišanu.:J s2Kad paiet septiņi gadi, tad sarīko brīvlaišanu.zIo2Tad lai nāk levīts, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kas mīt pie tevis, – lai tie ēd līdz sātam, ka Kungs, tavs Dievs, svētītu visu, ko tu esi veicis, un visus tavus darbus.H{2Ik pēc trim gadiem dod desmito tiesu no visas savas ražas, kas tev tajā gadā bijusi, un noglabā tur, kur tu mīti.]G52Neaizmirsti levītu, kas pie tevis, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev!gFI2Izdod sudrabu par jebko, ko tava dvēsele kāros, – par liellopiem un sīklopiem, par vīnu un stipru dzērienu – un ēd tur Kunga, sava Dieva, priekšā visu, ko tava dvēsele prasa, un priecājies kopā ar savu namu!`E;2tad dod to sudrabā. Ņem sudrabu un ej uz to vietu, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs!PD2Ja ceļš ir par tālu un tu to nevari aiznest – ja pārāk tālu no tevis ir vieta, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs, lai liktu tur mājot savam vārdam, kad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs –,~Cw2Un ēd to Kunga priekšā tajā vietā, ko viņš izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam, – vienu desmito daļu no tavas maizes, jaunvīna, eļļas, no liellopiem un no sīklopiem, lai tu vienmēr mācītos bīties Kunga, sava Dieva.FB2Dod desmito tiesu no visas ražas, ko lauks nes gadu no gada.VA'2Neēdiet maitu – jūs varat to dot svešiniekam, kas mīt pie jums, lai viņš to ēd, vai pārdodiet svešzemniekam, jo jūs esat svēta tauta Kungam, savam Dievam! Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā!'@K2Visus šķīstos putnus ēdiet!D?2Visi spārnotie rāpuļi jums ir nešķīsti, tos neēdiet!O>2un stārķi, un dzērvi – visus to veidus, un pupuķi un sikspārni.5=g2un pelikānu, un maitu liju, un nirpelikānu,$<E2un ūpi, un ibisu, un dumpi,N;2un strausu, un bezdelīgu, un kaiju, un piekūnu – visus to veidus,):O2un kraukļus – visus to veidus,<9u2 un liju, un vanagu, un klijānu – visus to veidus,E82 Bet šos neēdiet – ērgli, jūras ērgli un melno ērgli,'7K2 Ēdiet visus šķīstos putnus.W6)2 Bet visus, kam nav spuru un zvīņu, tos neēdiet – tie jums ir nešķīsti!e5E2 Šos jūs varat ēst no visa, kas ūdenī, – visus, kam ir spuras un zvīņas, tos ēdiet.42un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo, – tā jums ir nešķīsta. Viņu gaļu jūs neēdiet un maitas neskariet!X3+2Taču šos jūs neēdiet no tiem, kas atgremo vai kam uz pusēm šķeltin šķelti nagi, – kamieli, klinšu āpsi un zaķi, jo atgremot tie gan atgremo, bet nagi tiem nav šķelti, tie jums ir nešķīsti,l2S2Jūs drīkstat ēst visus lopus, kam šķelti nagi, pavisam uz pusēm pāršķelti, un kas atgremo.\132briedis, stirna, staltbriedis, klinšu āzis, antilope, meža vērsis, meža āzis.>0y2Šie ir lopi, ko tu drīksti ēst: vērsis, avs, kaza,"/A2Neēd nekādu preteklību!. 2jo jūs esat svēta tauta Kungam, savam Dievam, jūs Kungs ir izvēlējies sev par īpašuma tautu no visām tautām uz zemes!d- E2Jūs esat Kunga, sava Dieva, dēli! Negrieziet savu miesu un neskujiet uzacis mirušo dēļ,&,G2 ja tu klausīsi Kungam, savam Dievam, un ievērosi visus viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, un darīsi to, kas Kungam, tavam Dievam, šķiet taisns.I+ 2 Lai tev pie pirkstiem nepielīp nekas no upurētā – lai Kungs novēršas no savas dusmu kvēles, dod tev žēlsirdību, apžēlo tevi un vairo tevi, kā viņš taviem tēviem ir zvērējis,K*2 un visu, kas tajā laupāms, sanes laukuma vidū un sadedzini Kungam, tavam Dievam, ugunī – pilsētu ar visu tās laupījumu, lai tā paliek par mūžīgām drupām un vairs netiek atjaunota!)}2 tad kautin nokauj tās pilsētas iemītniekus ar zobenu, iznīdē pilsētu un visus, kas tajā, un tās lopus ar zobenu,v(g2 tad tu pārbaudi, izmeklē un jo labi izjautā visus, un, redzi, ja tiešām šī preteklība tev ir darīta,,'S2 ka kādi nelietīgi vīri cēlušies tavā vidū un aizvīluši savas pilsētas iemītniekus, sacīdami: iesim un kalposim citiem dieviem, ko jūs nepazīstat! –Z&/2 Kad tu kādā pilsētā, ko Kungs tev dos, lai tu tur dzīvotu, dzirdēsi sakām,j%O2 Un viss Israēls lai klausās un bīstas un lai vairs nedara jūsu vidū tādu ļaunumu kā šis!$12 Nomētājiet viņu akmeņiem, lai viņš mirst, jo viņš lūkoja aizvilt tevi no Kunga, tava Dieva, kas tevi izvedis no Ēģiptes, no vergu nama.c#A2 bet kaudams to nokauj – tev pirmajam jāceļ roka to nonāvēt un visai tautai pēc tam!c"A2 tad nepiekrīti un neklausi viņam, lai tev nav žēl viņa, netaupi un neaizstāvi viņu,s!a2 to tautu dieviem, kas mums visapkārt gan tuvās, gan tālās tautās no viena zemes gala līdz otram! –n W2 Ja tevi slepenībā kūda tavs brālis, tavas mātes dēls, vai tavs dēls, tava meita vai tava paša sieva, vai tavs draugs, kas tev kā tu pats, un saka: iesim un kalposim citiem dieviem, ko nepazīsti ne tu, ne tavi tēvi, –1]2 Bet tas pravietis vai sapņu sapņotājs lai tiek nonāvēts, jo viņš dumpīgi runājis pret Kungu, jūsu Dievu, kurš jūs izveda no Ēģiptes zemes un izpirka jūs no vergu nama, – lai novērstu tevi no ceļa, pa kuru Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis iet. Izsvel ļaunumu no sava vidus!2 Sekojiet Kungam, savam Dievam, un bīstieties viņa, ievērojiet viņa baušļus un klausiet viņam, kalpojiet un pieķerieties viņam!6g2 tad neklausi tam pravietim vai sapņu sapņotājam, jo Kungs, jūsu Dievs, jūs pārbauda, lai zinātu, vai jūs mīlat Kungu, savu Dievu, no visas sirds un visas dvēseles.}u2 un notiek tā zīme vai brīnums, un viņš saka: sekosim citiem dieviem, ko jūs nepazīstat, un kalposim tiem! –]52 Ja pie jums rodas pravietis vai sapņu sapņotājs un rāda jums zīmi vai brīnumu,h M2 Ievērojiet un pildiet visu, ko es jums pavēlu, nepielieciet neko klāt un neņemiet neko nost!=u2 Nenodari Kungam, savam Dievam, to, kas Kungam riebj, kā viņi ir darījuši saviem dieviem, ko Kungs nīst, – pat savus dēlus un meitas tie dedzinājuši ugunī saviem dieviem!X+2 tad sargies, ka nekrīti lamatās, sekodams tiem pēc tam, kad tie tavā priekšā būs iznīcināti, – nesāc sekot viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas kalpoja saviem dieviem, tā darīšu arī es!%2 Kad Kungs, tavs Dievs, iznīdēs tās tautas, kurp tu ej, un padzīs tās tavā priekšā un tu būsi padzinis tos un iemantojis viņu zemi,Y-2 Ievēro un klausi visiem šiem vārdiem, ko es tev pavēlu, lai vienmēr būtu labi gan tev, gan taviem pēcnācējiem pēc tevis; tā būs, ja tu darīsi to, kas Kungam, tavam Dievam, šķiet labs un taisns.>w2 Un upurē savus sadedzināmos upurus – asinis un gaļu – Kunga, sava Dieva, altārī, un tavu upuru asinis lai tiek izlietas pār Kunga, tava Dieva, altāri, bet gaļu tu apēd!~w2 Vienīgi savus svētumus, kas tev būs, un savus solījuma upurus ņem un ej uz to vietu, ko Kungs būs izvēlējies.{2 Neēd tās, lai būtu labi tev un taviem dēliem pēc tevis – jo tad tu būsi darījis to, kas Kungam šķiet taisns!+S2 Neēd tās, izlej zemē kā ūdeni!Z/2 Pielūko, neēd asinis, jo asinis ir dzīvība, neapēd dzīvību kopā ar gaļu!_92 taču ēd to, kā ēd stirnu vai briedi, – nešķīstais lai ēd kopā ar šķīsto!zo2 Ja no tevis būs tālu tā vieta, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlējies, lai liktu tur mājot savam vārdam, tad kauj savus liellopus un sīklopus, ko Kungs tev devis, kā es tev pavēlēju, un ēd tur, kur tu mīti, vienmēr, kad tev kārojas,9m2 Kad Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā viņš solījis, un tu teiksi: nu ēdīšu gaļu! – jo tev kārosies gaļas, tad ēd gaļu ik reizi, kad tev kārojas!R 2 Sargies, ka neaizmirsti levītus – nekad, kamēr tu dzīvo savā zemē!} u2 ēd to Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, – tu un tavs dēls, meita, vergs, verdzene un levīts, kas mīt pie tevis, un Kunga, sava Dieva, priekšā priecājies par visu, ko tavas rokas paveikušas!r _2 Desmito tiesu no savas labības, jaunvīna, eļļas, no savu liellopu un sīklopu pirmdzimtajiem, no saviem solījuma upuriem, ko esi solījis, un no saviem labprātīgajiem upuriem un cilājamiem upuriem neēd tur, kur tu mīti, bet8 m2 Taču asinis neēd, tās izlej zemē kā ūdeni!G  2 Kad vien tev kārojas, kauj un ēd gaļu kā Kunga, tava Dieva, svētību, ko viņš tev devis it visur, kur tu mīti. Nešķīstais lai to ēd kopā ar šķīsto – gan stirnu, gan briedi."?2 Tikai tajā vietā, ko Kungs pats izvēlēsies vienā no jūsu ciltīm, – tur upurējiet savus sadedzināmos upurus un dariet visu, ko es jums pavēlu.W)2 Piesargieties, ka neupurējat savus sadedzināmos upurus ik vietā, ko redzat!>w2 Priecājieties Kunga, sava Dieva, priekšā – jūs un jūsu dēli, meitas, vergi un verdzenes, un levīti, kas mīt jūsu pilsētās un kam nav savas daļas un mantojuma kā jums.)2 Tajā vietā, ko Kungs, jūsu Dievs, izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam, pienesiet visu, ko es jums pavēlu, – sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas, cilājamos upurus un vislabākos no saviem solījuma upuriem, ko jūs pienesat Kungam.H 2 Pārcelieties pār Jardānu un dzīvojiet zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums mantojumā, atbrīvodams jūs no visiem ienaidniekiem, kas ir visapkārt, lai jūs varētu dzīvot drošībā.mU2 jo līdz šim jūs vēl neesat nonākuši miera vietā, mantojumā, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod.oY2 Nedariet neko no tā, ko mēs darām šeit un šodien – te ikviens dara, kas pašam šķiet pareizi,$C2 Ēdiet tur Kunga, sava Dieva, priekšā, un priecājieties kopā ar saviem namiem par visu, ko jūsu rokas veikušas, ko Kungs, jūsu Dievs, ir svētījis.6g2 Tur pienesiet savus sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas un cilājamos upurus, solījuma upurus, labprātīgos upurus un liellopu un sīklopu pirmdzimtos.2 bet gan meklējiet un ejiet uz to vietu, ko Kungs, jūsu Dievs, no jūsu ciltīm izvēlējies, lai liktu tur savu vārdu.4~e2 Tādas lietas nedariet Kungam, savam Dievam,7}i2 Nojauciet visus viņu altārus, sadragājiet visus viņu elku stabus, sadedziniet ugunī viņu ašēras, nocērtiet viņu dievu tēlus un izdeldējiet to vārdus no turienes!|32 Postīt nopostiet visas vietas, kur tās tautas, ko jūs padzināt, kalpojušas saviem dieviem – kalnos, augstienēs un zem katra zaļoksna koka!{ '2 Šie ir likumi un tiesas, kas jums jāpilda zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums iemantot, – visas dienas, ko jūs dzīvojat tajā zemē.az=2 Raugiet, ka jūs pildāt visus šos likumus un visas tiesas, ko es jums šodien pavēlu!y!2 Tagad jūs ejat pāri Jardānai, lai ietu un iemantotu zemi, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod, – jūs to iemantosiet un dzīvosiet tajā! x2 Vai tad tie nav viņpus Jardānas, kur noriet saule, to kanaāniešu zemē, kuri mīt klajumā pretī Gilgālai pie Mores ozoliem?w2 Kad Kungs, tavs Dievs, aizvedīs tevi uz zemi, kuru iemantot tu dodies, tad svētību dod Gerizīma kalnā, bet nolādi Ēbāla kalnā.+vQ2 Lāstu – ja neklausīsiet Kunga, sava Dieva, baušļiem, novērsīsieties no ceļa, ko es jums šodien pavēlu, un sekosiet citiem dieviem, ko jūs nepazīstat._u92 Svētību – ja ievērosiet Kunga, sava Dieva, baušļus, ko es jums šodien pavēlu.Dt2 Redzi, šodien es lieku jums priekšā svētību un lāstu.'sI2 Neviens nespēs stāties jums pretī – Kungs, jūsu Dievs, liks bīties un baidīties no jums visām zemēm, kurp vien jūs iesiet, kā viņš jums solīja!r2 Viss, kur vien spersiet kāju, piederēs jums – jūsu robežas būs no tuksneša un Lebanona, no Eifrātas upes līdz Rietumu jūrai.{qq2 tad Kungs padzīs jūsu priekšā visas tās tautas un jūs iekarosiet lielākas un spēcīgākas tautas par jums.p72 Ja jūs ievērosiet visus šos baušļus, ko es jums pavēlu darīt – mīlēt Kungu, savu Dievu, staigāt visos viņa ceļos un pieķerties viņam,!o=2 lai ilgas ir jūsu dienas un jūsu dēlu dienas zemē, ko Kungs jūsu tēviem apzvērēja dot, – lai tās ir tik ilgas, cik ilgi ir debesis pār zemi!Ln2 Un raksti tos uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem,vmg2 Māci tos saviem dēliem, runā uz tiem, kad tu sēdi savā namā, kad ej pa ceļu, kad gulies un kad celies.~lw2 Ņemiet šos vārdus pie sirds un dvēseles, sieniet tos par zīmi pie rokas, un lai tie ir par zīmi jums uz pieres.9km2 tad pret jums iedegsies Kunga dusmas un viņš aizdarīs debesis, ka nebūs lietus, tad Kungs nedos augļus un jūs ātri vien iesiet bojā tajā zemē, ko Kungs jums ir devis!~jw2 Sargieties, ka jūsu sirds nepieviļas un jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, un nezemojaties tiem –Ui%2 un jūsu laukiem es došu zāli lopiem, un jūs varēsiet ēst līdz sātam!h{2 tad es jūsu zemei laikā došu lietu – agrīno un vēlīno lietu, lai jūs ievāktu gana labības, vīna un eļļas,4gc2 Ja jūs klausīt klausīsiet visiem maniem baušļiem, ko es jums šodien pavēlu, – mīlēsiet Kungu, savu Dievu, un kalposiet viņam no visas sirds un visas dvēseles,f2 tā ir zeme, par kuru rūpējas Kungs, tavs Dievs, – Kunga, tava Dieva, acs vienmēr ir pār to no gada sākuma līdz gada beigām!meU2 Bet zeme, kuru iemantot tu dodies, ir kalnu un ieleju zeme – tā atdzeras ūdeni no debesu lietus,>dw2 Zeme, kuru iemantot tu dodies, nav kā Ēģiptes zeme, no kuras tu iznāci, – tur tu sēji sēklu un tūdaļ tev vajadzēja mīt ratu, lai to varētu aprasināt kā sakņu dārzu!c)2 lai jūs ilgi dzīvotu zemē, ko Kungs ir zvērējis dot jūsu tēviem un viņu pēcnācējiem pēc viņiem, zemē, kur piens un medus plūst!b2 Ievērojiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu, lai jūs būtu stipri un ietu un iemantotu zemi, kuru iemantot jūs dodaties,haK2 bet gan jūs paši savām acīm esat redzējuši visus lielos Kunga darbus, ko viņš darījis!U`%2 un ko viņš darīja Dātānam un Abīrāmam, Elīāba, Rūbena dēla, dēliem – kā zeme atdarīja savu muti un aprija viņus un viņu namus, un viņu teltis, un visus, kas no Israēla tiem sekoja, –Q_2 un ko viņš jums darīja tuksnesī, kamēr jūs atnācāt uz šo vietu,?^y2 un ko viņš darīja tā karaspēkam, viņa zirgiem un ratiem, ko viņš pārklāja ar Niedru jūras ūdeņiem, kad tie jūs vajāja, un kā Kungs tos izdeldē līdz pat šai dienai,w]i2 viņa zīmes un viņa darbus, ko viņš Ēģiptē darīja Ēģiptes ķēniņam, faraonam, un visai viņa zemei\2 Un ziniet šodien, ka nevis jūsu dēli zina un ir redzējuši Kunga, jūsu Dieva, pamācību, viņa stipro roku un izstiepto elkoni,g[ K2 Mīli Kungu, savu Dievu, un vienmēr ievēro viņa norādījumus, likumus, tiesas un baušļus.Z2 Vien septiņdesmit bija tavu tēvu, kad tie aizgāja uz Ēģipti, bet tagad Kungs, tavs Dievs, ir vairojis tevi kā zvaigznes debesīs!Y2 Viņš ir tava slava, un viņš ir tavs Dievs, kas tev darījis visas šīs lielās un varenās lietas, ko tu esi redzējis!]X52 Bīsties Kunga, sava Dieva, kalpo viņam, pieķeries viņam un zvēri viņa vārdā!OW2 Mīli arī tu svešinieku, jo svešinieki jūs bijāt Ēģiptes zemē!dVC2 Viņš ir taisnīgs pret bāreni un atraitni un mīl svešinieku, dod tam maizi un drānas.U)2 Kungs, jūsu Dievs, ir dievu Dievs un kungu Kungs, lielais, varenais un briesmīgais Dievs, kas neliekuļo kādam par labu un neņem kukuļus!IT 2 Apgraiziet savas sirds priekšādu, neesiet vairs stūrgalvīgi! S2 Taču Kungs ir iemīlējis tavus tēvus, mīlējis tos un no visām tautām izraudzījis to pēcnācējus – jūs – kā šodien!bR?2 Redzi, Kungam, tavam Dievam, pieder debesis un debesu debesis, zeme un viss, kas uz tās!kQQ2 un ievērot visus Kunga baušļus un viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu tev pašam par labu.UP%2 Un tagad, Israēl, – ko Kungs, tavs Dievs, prasa no tevis? – vienīgi bīties Kunga, sava Dieva, staigāt visus viņa ceļus, mīlēt viņu un kalpot Kungam, savam Dievam, no visas sirds un dvēseles,O12 Kungs man teica: celies un ej pa priekšu šai tautai, lai tā iet un iekaro zemi, par kuru es viņu tēviem esmu zvērējis, ka došu to viņiem.1N]2 Un es paliku kalnā tāpat kā iepriekšējo reizi – četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Kungs paklausīja man arī šoreiz, Kungs negribēja tevi iznīdēt!M2 Tādēļ levītiem nav daļas un mantojuma kopā ar saviem brāļiem – Kungs ir viņu mantojums, kā Kungs, tavs Dievs, viņiem teicis.4Lc2 Tolaik Kungs nodalīja Levī cilti, lai tā nes Kunga derības šķirstu, lai stāv Kunga priekšā, kalpo viņam un lai viņa vārdā dod svētību līdz pat šai dienai!cKA2 No turienes tie devās ceļā uz Gudgodu un no Gudgodas uz Jotbātu, zemi ar ūdens upēm..JW2 Tad Israēla dēli devās ceļā no Jaakāna dēlu akām uz Mosērotu. Tur nomira un tika apglabāts Ārons, un viņa dēls Elāzārs kļuva priesteris viņa vietā.I{2 Tad es devos lejā no kalna un ieliku tās šķirstā, ko biju taisījis, – tās ir tur, kā Kungs to ir pavēlējis!fHG2 Un viņš rakstīja uz akmens plāksnēm tādus pašus rakstus kā uz iepriekšējām – desmit likumus, ko Kungs bija uz jums runājis kalnā no uguns vidus todien, kad tika sasaukta sapulce, – un Kungs deva tās man.G-2 Tad es uztaisīju akācijkoka šķirstu, izcirtu divas tādas pašas akmens plāksnes kā iepriekšējās un ar abām plāksnēm uzkāpu kalnā.F 2 Es rakstīšu uz šīm plāksnēm tos pašus vārdus, kas bija uz iepriekšējām, ko tu sadauzīji, – liec tās šķirstā!E 2 Tolaik Kungs man teica: izcērt divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās, kāp pie manis kalnā un taisi koka šķirstu!iDM2 Viņi ir tava tauta un tavs mantojums, ko tu esi izvedis ar lielu spēku un ar izstieptu elkoni![C12 lai tajā zemē, no kuras tu mūs izvedi, neteiktu: tādēļ ka Kungs nevarēja aizvest viņus uz to zemi, ko bija viņiem solījis, un tādēļ ka viņš tos ienīda – viņš tos aizveda nonāvēt tuksnesī!B2 Atceries savus kalpus Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu – nepievērsies šīs tautas stūrgalvībai, ļaunumam un grēkam –,+AQ2 Un es lūdzos Kungu un teicu: Kungs Dievs! Neiznīdē savu tautu un mantojumu, ko tu esi izpircis savā diženumā, ko tu esi izvedis no Ēģiptes ar stipru roku!@2 Es gulēju nokritis Kunga priekšā – četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, jo Kungs bija teicis, ka jūs iznīcinās.W?)2 Jūs esat bijuši dumpīgi pret Kungu kopš tās dienas, kad es jūs iepazinu!A>}2 Kad Kādēš-Barnēā Kungs jūs sūtīja, sacīdams: celies un iemanto zemi, ko es jums esmu devis! – tad jūs dumpojāt pret Kungu, savu Dievu, neticējāt un neklausījāt viņam!D=2 Un jūs sadusmojāt Kungu Tabērā, Masā un Kibrot-Taavā.V<'2 Bet jūsu grēku – teļu, ko jūs bijāt darinājuši, es ņēmu un sadedzināju ugunī un saberzu labi smalki, līdz tas bija tik smalks kā putekļi. Putekļus es izkaisīju upē, kas tecēja no kalna!n;W2 Kungs bija sadusmojies uz Āronu un gribēja viņu iznīcināt, un tolaik es lūdzos arī par Āronu.:2 jo es bijos no dusmām un niknuma, ko Kungs dusmoja pret jums, gribēdams jūs iznīcināt, – tomēr Kungs man paklausīja arī toreiz!z9o2 Un es gulēju, nokritis Kunga priekšā kā iepriekš – četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, maizi es neēdu un ūdeni nedzēru visu jūsu grēku dēļ, ko jūs bijāt grēkojuši, darīdami, kas netīk Kungam, un viņu kaitinājuši,U8%2 Es satvēru abas plāksnes, nosviedu tās un sadauzīju jūsu acu priekšā!:7o2 Es paraudzījos, un redzi – jūs bijāt grēkojuši pret Kungu, savu Dievu, uztaisījuši izlietu teļu, ātri vien novērsušies no tā ceļa, ko Kungs jums bija pavēlējis!k6Q2 Tad es gāju un nokāpu no kalna – kalns dega ugunī, un man rokā bija abas derības plāksnes.!5=2 Atstājies no manis – es iznīcināšu viņus, izdzēsīšu to vārdus zem debesīm, bet tevi es darīšu par lielāku un stiprāku tautu nekā viņi!]452 Un Kungs man teica: es uzlūkoju šo tautu, un redzi – tā ir stūrgalvīga tauta!a3=2 Kungs man teica: celies, kāp ātri lejā no šejienes, jo tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes, ir apgānījusies – ātri gan tie novērsušies no ceļa, ko es tiem pavēlēju, un uztaisījuši sev izlietu tēlu!22 Kad četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija pagājušas, Kungs man deva divas akmens plāksnes, derības plāksnes.N12 Un Kungs man iedeva divas akmens plāksnes, kas bija aprakstītas ar Dieva pirkstu, un uz tām bija visi vārdi, ko Kungs jums bija sacījis kalnā no uguns vidus todien, kad tika sasaukta sapulce.V0'2 Kad es uzkāpu kalnā, lai saņemtu akmens plāksnes – derības plāksnes, ko Kungs ar jums bija noslēdzis, es paliku kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, maizi es neēdu un ūdeni nedzēru.Y/-2 Un Horebā tu sadusmoji Kungu, un Kungs noskaitās un gribēja jūs iznīcināt.A.}2 Atceries – neaizmirsti, kā tu tuksnesī kaitināji Kungu, savu Dievu, – kopš dienas, kad iznāci no Ēģiptes zemes, līdz atnāci šurp, jūs visu laiku dumpojāties pret Kungu!-2 Un zini, ka ne tavas taisnības dēļ Kungs, tavs Dievs, ļauj tev iemantot šo labo zemi – jo tu esi stūrgalvīga tauta!,2 Ne tavas taisnības dēļ un ne tavas sirds taisnības dēļ tu ej iemantot viņu zemi, bet šo tautu ļaunuma dēļ Kungs, tavs Dievs, padzen tos tavā priekšā – tādēļ, lai piepildītu to, ko Kungs zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.Z+/2 Kad Kungs, tavs Dievs, padzīs tos tavā priekšā, tad nesaki savā sirdī: manas taisnības dēļ Kungs mani veda iemantot šo zemi! – Kungs padzina tos tavā priekšā tādēļ, ka šī tauta bija ļauna!d*C2 Un zini šodien, ka Kungs, tavs Dievs, – viņš ir tas, kas ies tev pa priekšu kā rijīga uguns, viņš tos iznīcinās un pakļaus tev, un jūs viņus jo ātri padzīsiet un izdeldēsiet, kā Kungs tev ir solījis!)'2 Tā ir liela un stalta tauta, Anāka dēli, ko tu pazīsti, par kuriem tu esi dzirdējis sakām: kas gan var stāties pretī Anāka dēliem?!8( m2 Klausies, Israēl, šodien tu ej pār Jardānu, lai ietu un padzītu tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi, – tām ir lielas un līdz debesīm nocietinātas pilsētas!'2kā tās tautas, ko Kungs izdeldēja jūsu priekšā, tieši tā arī jūs iesiet bojā, neklausīdami Kungam, savam Dievam!&72Ja tu kādreiz aizmirsīsi Kungu, savu Dievu, sekosi citiem dieviem, kalposi un zemosies tiem, tad šodien es liecinu, ka jūs ietin iesiet bojā –"%?2Atceries Kungu, savu Dievu, jo viņš dod tev spēku iemantot labklājību, piepildīdams savu derību, ko viņš zvērējis taviem tēviem, kā šodien!c$A2nesaki savā sirdī: mans stiprums un manu roku spēks man ir devis visu šo labklājību!#!2viņš tevi tuksnesī baroja ar mannu, ko tavi tēvi nepazina, lai liktu tev zemoties, pārbaudītu tevi, bet galu galā darītu tev labu,6"g2Viņš veda tevi pāri lielajam un briesmīgajam tuksnesim, kur ugunīgas čūskas, skorpioni, kur izdegusi zeme un nav ūdens, viņš tev izšķīla ūdeni no krama klints,n!W2neturi augstu prātu un neaizmirsti Kungu, savu Dievu, kurš tevi izveda no Ēģiptes, no vergu nama! }2 kad vairosies tavas avis un vērši, kad tev ies daudzumā sudrabs un zelts, kad tev būs daudz visa, kas tev piederēs,T#2 kad tu ēdīsi līdz sātam, kad uzcelsi sev labus namus un dzīvosi tajos,2 Sargies, ka neaizmirsti Kungu, savu Dievu, neievērodams viņa baušļus, tiesas un likumus, ko es tev šodien pavēlu, –dC2 Kad ēdīsi līdz sātam, tad slavē Kungu, savu Dievu, par labo zemi, ko viņš tev devis!%2 tā ir zeme, kur tu ēdīsi maizi netaupīdams, kur tev netrūks nekā, tā ir zeme, kur akmeņi ir no dzelzs un kur kalnos tu izraksi varu! #{~~n}~||k{{/zz+yxxx/wvv'utttWssRrrOqqpppp%oo~onCnmrm lRkk=jjCii#hgcg&fee!d{ccbb'aaM``S__t^^]]]8\x[[6ZcYYY XXeWWfVVYUTT6SS9RR#QEPPBOO=NNnNMhLLKGJJII'HHGOFFEEDxCCdBBaB/AAAP@@Y??0>>1==2Atceries, ko tev darīja Amālēks, kad jūs iznācāt no Ēģiptes,W=)2Kungam, tavam Dievam, ir pretīgi visi, kas tā dara, visi, kas dara netaisni! <;2Lai tev ir pareizi un taisnīgi svari, lai tev ir pareizs un taisnīgs tilpuma mērs, tad būs ilgas tavas dienas zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.K;2Lai tavā namā nav divu dažādu tilpuma mēru – lielu un mazu!C:2 Lai tavā namā nav divu dažādu svaru – lielu un mazu!49e2 tad nocērt tai plaukstu, lai tev nav žēl!82 Kad divi vīri kaujas un kāda sieva nāk glābt savu vīru no sitēja, izstiepj savu roku un sagrābj vienu aiz pautiem,>7y2 Viņa vārds Israēlā lai tiek saukts: baskāja nams!O62 tad lai viņa brāļasieva vecajo priekšā pienāk tam klāt, novelk viņam no kājas sandali, iespļauj viņam sejā un liecina pret viņu: tā tiek darīts vīram, kas neuzceļ sava brāļa namu!52Tad lai pilsētas vecajie sauc viņu un runā ar viņu, bet, ja viņš pastāv uz savu un saka: es negribu viņu ņemt! –k4Q2Bet, ja tas negrib ņemt savu brāļasievu, tad lai viņa brāļasieva iet pie vecajiem vārtos un saka: mans vīrabrālis liedzas nostiprināt Israēlā sava brāļa vārdu un negrib man darīt to, kas vīrabrālim pienākas!32Pirmdzimtajam, ko viņa dzemdēs, lai dod vārdu pēc tā brāļa, kas miris, lai no Israēla netiktu izdzēsts viņa vārds.r2_2Ja brāļi dzīvo kopā un viens no tiem nomirst, un tam nav bijis dēla, tad mirušā sieva lai neiziet pie sveša vīra, bet lai tās vīrabrālis iet pie viņas un ņem viņu sev par sievu, lai dara to, kas vīrabrālim pienākas!81m2Neaizsien purnu vērsim, kad tas min tavu klonu!0#2Četrdesmit sitienus var sist un ne vairāk, vairāk gan lai nesit, ka ar daudziem sitieniem tavs brālis netiek apkaunots tavā priekšā.p/[2Ja negantnieks pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis viņu nogulda un sit viņu pēc viņa nodarījuma.r. a2Kad vīri ķildojas, tad lai tos atved uz tiesu un iztiesā, – taisno tu attaisno, bet negantnieku sodi._-92Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē, tādēļ es tev pavēlu visu šo ievērot!b,?2Kad novāksi vīnadārzu, tad nepārlasi, lai paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei!`+;2Kad tu lasīsi olīvas, tad nepārlasi, lai paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei!a*=2Kad tu savā laukā novāc ražu un kādu kūlīti esi aizmirsis uz lauka, neej atpakaļ, lai to paņemtu, tas lai tiek svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu it visā, ko tu dari! )2Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptē un Kungs, tavs Dievs, tevi no turienes ir izpircis, tādēļ es tev pavēlu visu šo ievērot.X(+2Nesagrozi svešinieka un bāreņa tiesu un neņem par ķīlu atraitnes drānas.''2Tēvi lai netiek nonāvēti par dēlu grēkiem, un dēli lai netiek nonāvēti par tēvu grēkiem, katrs lai tiek nonāvēts par savu grēku!C&2Tajā pašā dienā dod viņam algu, kamēr saule nav norietējusi, jo viņš ir nabadzīgs un cer uz to no visas dvēseles, – ka viņš nebrēc par tevi uz Kungu, tas tev būs grēks.z%o2Neapspied algādzi, kas ir nabags un trūcīgs, ne savu brāli, ne svešinieku, kas tavā zemē un tavos vārtos.&$G2 Noteikti atdod viņam ķīlu līdz saules rietam, lai viņš var gulēt savās drānās un svētīt tevi, un tu būsi taisnīgs Kunga, sava Dieva, priekšā.?#{2 Ja tas vīrs ir nabags, nepaturi viņa ķīlu pa nakti.M"2 Paliec ārpusē, un tas, kam tu aizdevi, lai iznes tev ķīlu ārā.b!?2 Kad tu ko aizdod savam tuvākajam kā aizdevumu, tad neej viņa namā, lai ņemtu ķīlu.Z /2 Atceries, ko Kungs, tavs Dievs, darīja Mirjāmai, kad jūs nācāt no Ēģiptes!&G2Piesargies no spitālības sērgas un sargies ļoti, dari visu, kā norādīs levītu priesteri, kā es tiem esmu pavēlējis, – ievērojiet un pildiet to!<s2Ja pieķer vīru, kas nolaupījis kādu no saviem brāļiem, Israēla dēliem, apgājies ar to kā ar vergu un pārdevis, tad laupītājs lai mirst, izsvel ļaunumu no sava vidus!mU2Neviens lai neņem par ķīlu rokas dzirnas vai dzirnakmeni, jo tad viņš ņemtu ķīlā dzīvību!.W2Ja vīrs apņem jaunu sievu, tad lai viņš neiet karā un netiek nodarbināts ar kādu darbu, gadu lai viņš ir tikai savam namam, lai priecē sievu, ko apņēmis.lS2tad viņas iepriekšējais vīrs, kas viņu bija sūtījis projām, nevar atkal ņemt viņu par sievu, jo viņa ir kļuvusi nešķīsta. Tas Kungam ir pretīgi, neapgrēcini to zemi, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod par mantojumu.<s2un arī nākamais vīrs sāk viņu nīst un raksta tai šķiršanās rakstu, dod to viņai un sūta projām no sava nama vai ja nākamais vīrs, kas to ņēmis par sievu, nomirst,D2un ja tā aiziet no viņa mājas un iet pie cita par sievu,Y /2Ja kāds ņem sievu un laulājas ar to, bet vēlāk tā zaudē viņa vēlību, jo viņš pie tās atradis ko netīkamu, un viņš raksta tai šķiršanās rakstu, dod to viņai un sūta to projām no sava nama2Kad tu ieej sava kaimiņa labībā, tad vari plūkt vārpas ar roku, bet ar sirpi sava kaimiņa labībai klāt neķeries!{2Kad tu ieej sava kaimiņa vīnadārzā, tad līdz sātam vari ēst vīnogas, cik tev kārojas, bet traukā tās neliec!  2Kas nācis pār tavām lūpām, to dari un pildi, ko esi solījis Kungam, savam Dievam, jo pats no laba prāta tu esi to teicis!G 2Ja tu vispār negribi dot solījuma upuri, tad tas nav grēks.12Kad tu dod solījuma upuri Kungam, savam Dievam, tad nekavējies ar maksu, jo Kungs, tavs Dievs, tev prasīt atprasīs un tad tas tev būs grēks.72Svešiniekam tu vari augļot, bet savam brālim neaugļo, lai Kungs, tavs Dievs, tevi svētī visā, ko tu dari tajā zemē, kuru tu dodies iemantot.wi2Neaizdod savam brālim uz augļiem naudu vai ēdienu, nedod viņam uz augļiem neko, ko mēdz dot uz augļiem.)2Nekad nepienes Kunga, sava Dieva, namā maukas atlīdzību un maucinieka algu par solījuma upuri, jo tie ir preteklība Kungam, tavam Dievam.sa2Lai nav neviena Israēla meita tempļa prostitūta, un lai nav neviens Israēla dēls tempļa prostitūta. 2Lai viņš mīt kopā ar tevi tajā vietā, ko tas izvēlējies, kādā no tavām pilsētām, kur tam ir labi, un neapspied viņu.V '2Vergu, kas pie tevis paglābies no sava kunga, neizdod atpakaļ viņa kungam.K 2Jo Kungs, tavs Dievs, staigā nometnes vidū, lai glābtu tevi un atdotu tev tavus ienaidniekus, – lai tava nometne ir svēta, lai viņš neredz pie tevis riebeklību un nenovēršas no tevis. 2Un lai kopā ar ieročiem tev ir lāpsta, un, kad tu būsi pasēdējis, tad paroc tur un aizber atkal ciet, apklāj savus izkārnījumus.4 e2 Lai tev ārpus nometnes ir vieta, kur iziet. 2 Kad pienāk vakars, lai viņš mazgājas ūdenī, un, kad saule būs norietējusi, tad viņš atkal drīkst nākt nometnē. 2 Ja pie tevis ir kāds vīrs, kas nav šķīsts dēļ tā, kas noticis naktī, tad lai viņš paiet nostāk un nenāk nometnē.]52 Ja tu dodies karagājienā pret saviem ienaidniekiem, tad sargi sevi no visa ļauna.S!2 Dēli, kas tiem dzimuši trešajā paaudzē, drīkst nākt Kunga sapulcē.|s2Lai tev nav pretīgs edomietis, jo tas ir tavs brālis, un lai tev nav pretīgs ēģiptietis, jo tu miti tā zemē.G 2Nedzenies pēc viņu labklājības un labuma nekad, nemūžam!2Bet Kungs, tavs Dievs, negribēja klausīt Bileāmu un vērsa lāstu tev par svētību, jo Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja.V'2tādēļ ka viņi nesagaidīja jūs ar maizi un ūdeni ceļā, kad jūs nācāt no Ēģiptes, un tādēļ ka viņi nolīga pret jums Bileāmu, Beora dēlu, no Petoras, Aram-Naharaimas, lai tevi nolādētu! 2Lai Kunga sapulcē līdz pat desmitajai paaudzei nenāk amonietis vai moābietis, lai neviens no tiem nekad nenāk Kunga sapulcē,tc2Lai Kunga sapulcē nenāk ārlaulībā dzimušais, lai nenāk Kunga sapulcē līdz pat desmitajai paaudzei!a=2Lai Kunga sapulcē nenāk tāds, kam saspiesti sēklinieki vai nogriezts vīra loceklis!Q~ 2Lai vīrs neņem sava tēva sievu, lai neatsedz, ko viņa tēvs apsedzis!L}2tad lai tas vīrs, kas ar to gulējis, dod meitenes tēvam piecdesmit šekeļus sudraba un lai tā kļūst viņam par sievu, jo viņš to ieguvis ar varu; vairs nekad viņš nedrīkst to atlaist!n|W2Ja kāds vīrs sastop jaunavu, kas nav saderināta, sagrābj to un guļ ar to, un tie tiek pieķerti,`{;2jo viņš to sastapa uz lauka, un saderinātā meitene kliedza, bet tai nebija palīga.z 2Meitenei tu nedari neko, meitenei nav nāves grēka, jo tas ir tāpat, ja kāds būtu uzbrucis savam tuvākajam un nokāvis to,$yC2Bet, ja kāds vīrs sastop uz lauka meiteni, kas saderināta, pievārē viņu un guļ ar viņu, tad lai tas vīrs, kas ar viņu gulējis, mirst viens pats.kxQ2tad aizved tos abus pie pilsētas vārtiem un nomētā akmeņiem, lai mirst, – meiteni tādēļ, ka viņa pilsētā nesauca palīgā, bet vīru tādēļ, ka viņš izvaroja sava tuvākā sievu! Izsvel ļaunumu no sava vidus!ewE2Ja jaunava ir saderināta vīram, bet kāds cits vīrs to pilsētā sastop un guļ ar viņu,v92Ja kādu vīru pieķer guļam ar cita vīra sievu, lai mirst abi – gan vīrs, kas ar to sievu gulēja, gan tā sieva! Izsvel ļaunumu no sava vidus!Vu'2tad lai meiteni aizved pie viņas tēva durvīm un lai pilsētas vīri nomētā to akmeņiem, ka tā mirst, jo viņa ir darījusi kaunu Israēlam, maukodama sava tēva namā! Izsvel ļaunumu no sava vidus!@t}2Bet, ja tā ir taisnība – meitene nav bijusi jaunava,4sc2soda ar simts šekeļiem sudraba un dod tos meitenes tēvam, jo viņš ir aprunājis Israēla jaunavu. Lai tā paliek viņa sieva, vairs nekad viņš nedrīkst to atlaist!Dr2Tad pilsētas vecajie lai ņem to vīru un pārmāca viņu,1q]2apmelo viņu, sacīdams: es tavai meitai jaunavības neatradu! – bet šie ir manas meitas jaunavības pierādījumi! Un lai izpleš drānu pilsētas vecajo priekšā!qp]2Lai meitenes tēvs saka vecajiem: es devu savu meitu par sievu šim vīram, un nu viņš to ir ienīdis,|os2tad lai meitenes tēvs un māte ņem meitenes jaunavības pierādījumus un nes tos pie pilsētas vecajiem vārtos.une2apmelo to, runā par to sliktu un saka: es apņēmu šo sievu, tuvojos tai, bet neatradu viņā jaunavības,Im 2 Ja kāds apņem sievu, iet pie viņas un pēc tam ienīst viņu,Ol2 Savam apsegam, ar ko tu sedzies, taisi pušķus visos četros stūros!>ky2 Nevalkā jaukti austu audumu – linus un vilnu kopā!/j[2 Near ar vērsi un ēzeli vienā jūgā!i2 Nesēj savā vīnadārzā dažādas sēklas, ka neuzkrauj lāstu visam – gan iesētajām sēklām, gan vīnadārza ražai.whi2Ja tu cel jaunu māju, tad uztaisi jumtam margas, neuzkrauj savai mājai asinsvainu, ja kāds no tā nokristu!hgK2Atlaid māti, bet mazuļus tu vari ņemt sev. Lai tev būtu labi, lai tavas dienas būtu ilgas.%fE2Ja tev ceļā gadās putna ligzda, kokā vai uz zemes, kur ir cālēni vai olas, un māte sēž uz mazuļiem vai olām, tad neņem māti kopā ar mazuļiem!e 2Lai sieva nevalkā vīra drānas un vīrs nevalkā sievas drānas, jo Kungam, tavam Dievam, ir pretīgs ikviens, kas tā dara.d{2Ja tu redzi sava brāļa ēzeli vai vērsi, kas nokritis ceļā, neizliecies neredzam, bet palīdzi viņam tos piecelt.c#2Tāpat tu dari ar ēzeli un tāpat dari ar viņa drānām, ar visu, ko tavs brālis pazaudējis, – ja tu ko atrodi, neizliecies neredzam.+bQ2Ja brālis tev tālu prom vai tu viņu nepazīsti, tad aizved to uz savām mājām, lai paliek pie tevis, kamēr tavs brālis to meklēs, – tad atdod to viņam.~a y2Ja tu redzi nomaldījušos sava brāļa vērsi vai avi, tad neizliecies to neredzam, bet atved atpakaļ savam brālim.J`2tad lai viņa līķis nepaliek kokā pa nakti, apbedī viņu tajā pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, – nepadari nešķīstu savu zemi, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod par mantojumu.v_g2Ja kāds būs grēkojis tā, ka ir sodāms ar nāvi, un ir ticis nonāvēts un tu būsi pakāris viņu kokā, ^2Tad lai pilsētas vīri nomētā to akmeņiem, lai tas mirst; izsvel ļaunumu no sava vidus! – viss Israēls lai dzird un bīstas!u]e2un lai saka pilsētas vecajiem: mūsu dēls ir spītīgs un dumpīgs, viņš neklausa mūs, rīma un žūpa!b\?2tad lai tēvs un māte grābj viņu ciet un ved pie pilsētas vecajiem pilsētas vārtos,y[m2Ja kādam ir spītīgs un dumpīgs dēls, kas neklausa tēvu un māti un neklausa arī, kad tie viņu pārmāca,CZ2Par pirmdzimto viņam jāatzīst nīstamās dēls, kas ir pirmdzimtais, un jādod viņam divkārt no visa, kas viņam ir, jo tas ir viņa spēka pirmais – tam ir pirmdzimtā tiesības.HY 2tad tajā dienā, kad viņš saviem dēliem dos mantojumu, kas viņam ir, viņš nedrīkst attiekties pret mīlamās dēlu kā pret pirmdzimto iepretī nīstamās dēlam, kas ir pirmdzimtais.'XI2Ja kādam ir divas sievas – viena mīlama un otra nīstama – un gan mīlamā, gan nīstamā dzemdē viņam dēlus, un pirmdzimtais dēls ir no nīstamās,&WG2Ja tu vairs nekāro viņu, tad laid, lai viņa iet, kur grib, bet par naudu viņu nepārdod, neapejies ar to kā ar verdzeni pēc tam, kad tu esi to ņēmis.0V[2 lai novelk gūsta drānas, mīt tavā namā un mēnesi apraud savu tēvu un māti. Pēc tam tu vari iet pie viņas un būt tās vīrs, un viņa var būt tev par sievu.OU2 tad ved viņu uz savu namu – lai tā noskuj galvu un apgriež nagus,`T;2 un tu ieraugi starp gūstekņiem skaistu sievieti, iekāro viņu un ņem sev par sievu,iSM2 Ja tu ej karā pret saviem ienaidniekiem un Kungs, tavs Dievs, tev tos nodod un tu tos sagūsti,TR#2 Izsvel grēku par nevainīgām asinīm – tā tu darīsi, kas tīk Kungam!*QO2Dod izlīgumu savai tautai, Israēlam, ko tu esi izpircis, Kungs! Nepieskaiti nevainīgas asinis savai tautai, Israēlam, – tad par asins grēku tiks izlīgts.nPW2Lai tie liecina un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis to nav redzējušas!O2Visi tās pilsētas vecajie, kurai nokautais bijis vistuvāk, lai mazgā savas rokas pār teli, kurai pie strauta pārlauzts sprands.ZN/2Tad lai nāk priesteri, Levī dēli, jo viņus Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies, lai tie kalpo viņam un dod viņa vārdā svētību un lai pēc viņu sprieduma tiktu izšķirts ik strīds un ik nodarījums.(MK2Lai tās pilsētas vecajie aizved teli, kas nav likta pie darba, pie neizsīkstoša strauta, kur nav arts un sēts, un pie tā strauta pārlauž telei sprandu.gLI2Tad tuvākās pilsētas vecajie lai ņem teli, kas nav bijusi iejūgta un nav likta pie darba.iKM2tad lai nāk vecajie un tiesneši un nomēra attālumu līdz pilsētām, kas apkārt nokautajam. J 2Ja zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev iemantot, tu atrodi kādu nokauto, kas kritis uz lauka, un nav zināms, kurš viņu nokāvis,"I?2Noposti un nocērt tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka no tiem nevar ēst, un cel aplenkuma sastatnes ap pilsētu, kas karo ar tevi, līdz tā krīt!YH-2Ja tu karodams ilgi aplenc pilsētu, lai sagrābtu to, tad nenoposti tās kokus, nevēzē cirvi pret tiem, ēd no tiem, necērt tos, jo vai tad lauka koki ir cilvēki, kas no tevis patversies viņpus mūriem?G32Tas tādēļ, lai tie jums nemācītu darīt visas savas preteklības, ko tie darījuši saviem dieviem, ka jūs negrēkotu pret Kungu, savu Dievu!F%2Iznīdēt tev ir jāiznīdē hetieši, amorieši, kanaānieši, perizieši, hivieši un jebūsieši, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis!qE]2šo tautu pilsētās, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev mantojumā, lai nepaliek dzīvs neviens, kam dvaša!\D32Tā dari ar tām pilsētām, kas no tevis ļoti tālu, kas nav šo tautu pilsētas;C32Gūsti sev laupījumā sievas, bērnus, lopus un visu, kas pilsētā laupāms, ēd saviem ienaidniekiem nolaupīto, ko tev devis Kungs, tavs Dievs.TB#2 Kungs, tavs Dievs, atdos to tev, un tu ar zobenu apkausi visus tās vīrus!NA2 Bet, ja tā neatbild ar mieru un sāk ar tevi karu, tad aplenc to, un @2 Ja tā tev atbild ar mieru, atdara tev savus vārtus, tad visi ļaudis, kas tajā, lai kļūst tev par klaušiniekiem un vergo tev.U?%2 Kad tu tuvosies kādai pilsētai, lai ar to karotu, tad piedāvā tai mieru.k>Q2 Kad virsnieki beigs runāt uz tautu, tad par tautas vadītājiem lai tiek iecelti pulka virsnieki.O=2Un lai virsnieki runā uz tautu tālāk un saka: kurš ir tas vīrs, kas bailīgs un kam dreb sirds?! Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka viņa brāļu sirdis nepārbīstas tāpat kā viņējā!<)2Un kurš vīrs ir saderinājies ar sievu un nav to apņēmis? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un to neapņem kāds cits!#;A2Un kurš vīrs ir iestādījis vīnadārzu un nav līksmojis par to? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un par to nelīksmo kāds cits!<:s2Lai virsnieki runā uz tautu un saka: kurš vīrs ir uzcēlis jaunu namu un to nav iesvētījis? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un to neiesvēta kāds cits!g9I2Kungs, jūsu Dievs, kopā ar jums iet par jums karot ar jūsu ienaidniekiem, lai glābtu jūs!78i2lai saka viņiem: klausies, Israēl! Šodien jūs dodaties karā pret saviem ienaidniekiem – lai jūsu sirdis neļimst, nebaidieties, netrīciet un netrūkstieties no tiem!D72Kad dosieties karā, lai nāk priesteris un runā uz tautu,L6 2Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un redzēsi vairāk zirgu, ratu un ļaužu nekā tev, tad nebaidies no tiem, jo Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi – viņš tevi izveda no Ēģiptes zemes!~5w2Lai tev nav viņa žēl – dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju![412Pārējie lai klausās, bīstas un vairs nekad nedara šādu ļaunumu jūsu vidū!m3U2tad dariet viņam to, ko viņš bija nodomājis darīt savam brālim! Izsvel ļaunumu no sava vidus!22Lai tiesneši izmeklē labi, un, redzi, ja tas liecinieks ir viltus liecinieks un viņš ir melīgi apsūdzējis savu brāli,1}2tad lai abas puses, kam strīds, izstrīd to Kunga priekšā un priesteru un tiesnešu priekšā, kas būs tajā laikā.R02Ja pret kādu liecina ļauns liecinieks un grib to apsūdzēt noziegumā,9/m2Viens liecinieks nedrīkst liecināt par kādu vainu vai grēku, par jebkādu grēku, ko kāds darījis, – lieta lai tiek izskatīta pēc divu vai trīs liecinieku liecības...W2Nepārliec sava tuvākā robežu, ko nosprauduši tie, kas iepriekš bijuši tavā mantojuma daļā, ko tu mantosi zemē, kuru Kungs, tavs Dievs, tev dod par guvumu.e-E2 Lai tev nav viņa žēl! Izsvel no Israēla grēku par izlietām asinīm, tad tev būs labi!z,o2 tad lai viņa pilsētas vecajie liek to sagrābt no turienes un atdod viņu asinsatriebējam, un tāds lai mirst!"+?2 Bet, ja kāds būs nīdis savu tuvāko, uzglūnēs viņam, uzbruks un sitīs viņu, ka tas nomirst, un ja tāds vīrs bēgs uz kādu no šīm pilsētām,* 2 Lai netiek izlietas nevainīgas asinis tavā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev mantojumā, – lai asinis nenāk pār tevi!U)%2 jo tu būsi ievērojis un pildījis visu šo bauslību, ko es tev šodien pavēlu, mīlēdams Kungu, savu Dievu, un vienmēr staigādams viņa ceļos, tad pievieno šīm trīs pilsētām vēl trīs citas.(52Ja Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā viņš zvērējis taviem tēviem, un dos tev visu zemi, ko viņš teicies dot taviem tēviem,:'q2Tādēļ es tev pavēlu: nošķir trīs pilsētas!+&Q2Lai asinsatriebējs dusmās nevajā slepkavu, nepanāk viņu garajā ceļā un nenosit viņu bez nāves sprieduma, jo viņš iepriekš nebija nīdis savu tuvāko. %2piemēram, ja kāds kopā ar savu tuvāko gājis uz mežu cirst kokus, atvēzējis roku ar cirvi, lai nocirstu koku, bet cirvis nomucis no kāta un trāpījis tuvākajam, tā ka tas mirst, tad tāds var bēgt uz vienu no šīm trim pilsētām un palikt dzīvs. $2Redzi, šādi slepkavas lai bēg turp un paliek dzīvi – ikviens, kas bez nodoma nositis savu tuvāko un nav to iepriekš nīdis, #2Sagatavo sev ceļus un sadali trīs daļās savu zemi, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev mantojumā, lai ik slepkava var turp aizbēgt.^"72tad nošķir trīs pilsētas savā zemē, kuru Kungs, tavs Dievs, dod tev mantojumā.! '2Kad Kungs, tavs Dievs, iznīdēs tautas, kuru zemi Kungs, tavs Dievs, tev dod, un tu būsi tos padzinis un mitīsi viņu pilsētās un namos,0 [2ja kāds pravietis būs runājis Kunga vārdā un tā nebūs noticis, tad Kungs to nav sacījis! Šis pravietis to ir sacījis augstprātībā – nebīstieties viņu!^72Un, kad tu savā sirdī teiksi: kā lai mēs pazīstam to, ko Kungs nav runājis? –6g2Bet pravietis, kurš uzdrīkstēsies runāt manā vārdā ko tādu, ko es viņam neesmu pavēlējis runāt, vai kas runās citu dievu vārdā, – tāds pravietis lai mirst!cA2Kurš neklausīs manas runas, ko tas viņiem teiks manā vārdā, tam es pats atprasīšu!12No viņu brāļiem es tiem iecelšu tādu pravieti kā tu, es likšu tam mutē savus vārdus, un tas viņiem teiks visu, ko es viņam pavēlēšu!/[2Un Kungs man teica: pareizi viņi saka!?y2Gluži kā tu prasīji Kungam, savam Dievam, pie Horeba sapulces dienā: lai man vairs nav jādzird Kunga, mana Dieva, balss, lai vairs nav jāredz šī lielā uguns, ka es nemirstu!ue2Kungs, tavs Dievs, tev dos tādu pravieti kā es – no pašu ļaudīm, no taviem brāļiem, klausiet viņu!tc2Jo šīs tautas, ko tu padzīsi, klausa zīlniekus un pareģus, bet tev Kungs, tavs Dievs, nav tā ļāvis!-W2 Esi nevainojams Kungam, savam Dievam!|s2 Kungam ir pretīgi visi, kas tā dara! Šo preteklību dēļ Kungs, tavs Dievs, viņus ir padzinis tavā priekšā.J2 vārdo, izsauc garus, ir zintnieks vai mirušo iztaujātājs, –|s2 Lai starp jums neatrodas neviens, kas sadedzina savu dēlu vai meitu ugunī vai kas pareģo, zīlē, bur, pesteļo,nW2 Kad tu nonāksi zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nemācies atdarināt to tautu preteklības.kQ2Lai tiem tiek vienādas ēdiena daļas, neskaitot to, ko viņš pārdevis no sava tēva īpašuma. 2tad lai viņš kalpo Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat kā visi viņa brāļi levīti, kas jau tur stājušies Kunga priekšā.tc2Ja kāds levīts jebkur Israēlā gribēs atstāt savu mājvietu un dosies uz vietu, ko Kungs izvēlējies,12Jo viņus Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies no visām tavām ciltīm, lai tie stātos un kalpotu Kunga vārdā, Levī un viņa dēli uz mūžiem!cA2Dod tam ik pirmo no savas labības, no vīna, no eļļas un pirmo cirpumu no savām avīm!$ C2Šī ir priesteru tiesa no tautas, no tiem, kas upurē kādu upuri – vērsi vai aunu. No tā tiem jādod priesterim plecs, abi žokļa kauli un kuņģis!r _2Lai tiem nav mantojuma kopā ar viņu brāļiem – Kungs ir viņu mantojums, kā viņš tiem zvērējis!/  [2Lai levītiem priesteriem un visai Levī ciltij nav daļas un mantojuma kopā ar visiem pārējiem Israēlā – tie lai ēd Kunga dedzināmos upurus, viņa mantojumu!> w2Lai nepaaugstinās pār saviem brāļiem, lai nenovēršas no baušļiem ne pa labi, ne pa kreisi, tad viņš paildzinās savas valdīšanas dienas, viņš un viņa dēli Israēlā.6 g2Lai tā ir pie viņa, lai viņš to lasa visas savas dzīves dienas, lai mācās bīties Kunga, sava Dieva, lai ievēro visas šīs bauslības vārdus un pilda šos likumus. 2Kad viņš sēdīsies savas valsts tronī, tad lai ņem no levītiem priesteriem un raksta grāmatā šīs bauslības norakstu.~w2Lai viņš negādā sev vairāk sievu, ka tās nenovērš viņa sirdi, un lai nekrāj pārāk daudz sudraba un zelta.D2Tikai lai viņš negādā sev vairāk zirgu un neved tautu atpakaļ uz Ēģipti, lai gādātu vēl vairāk zirgu, jo Kungs ir jums teicis: nekad vairs negriezieties pa šo ceļu atpakaļ!/Y2tad iecel sev ķēniņu, ko izraudzīsies Kungs, tavs Dievs. Iecel sev ķēniņu no saviem brāļiem; tu nedrīksti iecelt svešzemnieku, kas nav no taviem brāļiem!*O2Kad tu nonāksi zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, un iemantosi to un mitīsi tur, un tad teiksi: es iecelšu sev ķēniņu kā citas tautas, kas ap mani! –S!2 Visa tauta lai klausās, bīstas un nekad vairs neuzdrošinās tā darīt!'I2 Ja kāds savā pārdrošībā neklausīs priesteri, kurš iecelts, lai kalpotu Kungam, tavam Dievam, vai tiesnesi, tas lai mirst! Izsvel ļaunumu no Israēla! 2 Rīkojies pēc tās bauslības un tiesas, ko viņi tev norādīs, nenovērsies no tā, ko viņi tev teiks, ne pa labi, ne pa kreisi! 2 Dari tieši tā, kā viņi tev teiks tajā vietā, ko Kungs būs izvēlējies; piesargies, ka tu izdari visu, kā viņi norādīs!{2 Ej pie levītiem priesteriem un pie tiesneša, kurš būs tajā laikā, un prasi, lai tie tev saka, kāds ir spriedums!l~S2Ja kāda no daudzajām tiesu lietām, kas tev radīsies tur, kur tu dzīvosi, būs par grūtu tavam spriedumam – par asinsizliešanu, prasību vai nodarījumu –, tad celies un ej uz vietu, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs.}}u2Liecinieks lai pirmais paceļ pret tiem roku, lai nonāvētu, un visa tauta pēc tam. Izsvel ļaunumu no sava vidus! | 2Tie var tikt nonāvēti pēc divu vai trīs liecinieku liecības; pēc viena liecinieka liecības tie nedrīkst tikt nonāvēti!{}2tad ved to vīru vai sievu, kas šo ļaunumu darījis, pie saviem vārtiem un nomētājiet to vīru vai sievu akmeņiem! N~~~M}}]} ||J{{z{zMyyy xxwwmvvuu-txss+rrr4qqHppXpo|nnPmmmlkk5jjXii(hh`gggMgffFeoedccdc#bKai``1_^]]4\\A[[0ZfYYXWW VTUUOTTfSSMRRcQQ[PPOOMNNoMLKK4JhII1HHGGFEEDWCCBfAA@??l>>A==<<;:9988+77/6559449322160/..%-,++)*c*)):('&&u&#%%\$$^##0""O!!6 S3KzwzXTi`+b0 % < { X vf"I?2!Viņš sev labāko izraudzījis, jo tāda ir likumdevēja daļa! Viņš gāja pie tautas vadoņiem, Kunga taisnību pildīja un viņa tiesas ar Israēlu.tHc2!Un par Gādu viņš teica: svētīts, kas vairoja Gādu! Kā lauva viņš zviln, elkoni un skaustu pluinī!G2!Ļaudis tie kalnā sauc, tur viņi upurē taisnības upurus, jo ūdeņu pārpilnību tie zīž un apslēptos dārgumus – no smiltīm!lFS2!Un par Zebulūnu viņš teica: priecājies, Zebulūn, kad tu iznāc, un, Jisašhar, savās teltīs!CE2!Kā pirmdzimtais vērsis viņš lielisks, kā meža vērsim tam ragi, ar tiem viņš badīs tautas, it visas līdz zemes malai – tādi ir Efraima pulki, un tādi ir Manases tūkstoši!"D?2!ar zemes dāvanām un visu, kas to pilda! Lai viņš, kas mīt degošā ērkšķu krūmā, dod savu vēlību Jāzepam un viņa brāļa nazīra galvvidum!AC2!ar senkalnu virsotnēm un mūžīgo augstieņu dāvanām,IB 2!ar dāvanām, ko dod saule, ar dāvanām, kas ik mēnesi ienāk,}Au2! Un par Jāzepu viņš teica: Kunga svētīta viņa zeme ar debesu dāvanām, rasu un dzīlēm, kas apakšā mutuļo,@2! Par Benjāminu viņš teica: Kungam mīļotais! Mīt drošībā pie viņa! Viņš to sargā augu dienu, starp viņa pleciem tas mājo!?52! Svētī, Kungs, viņa spēku, lai tev tīk, ko viņš dara! Satriec gurnus tiem, kas ceļas pret viņu, un tie, kas viņu nīst, lai vairs neceļas!*>O2! Viņš norāda Jēkabam tavas tiesas un tavu bauslību Israēlam, viņš liek kvēpināmās smaržzāles tev pie nāsīm, visu sadedzināmo upuri tavā altārī.8=k2! kas saka par savu tēvu un māti: uz tiem es neraugos! – kas savus brāļus neatzīst, kas savus dēlus nepazīst. Viņš ievēro, ko tu saki, un tavu derību viņš sargā!<92!Un Levī viņš teica: lai tavs urīms un tavs tumīms tiek taisnīgam vīram, ko tu pārbaudīji Masā, ar ko tu strīdējies pie Merības ūdeņiem,@;{2!Un šis par Jūdu. Tā viņš teica: klausies, Kungs, Jūdas balsi, pie viņa tautas aizved viņu! Pats sevi viņš pratīs aizstāvēt strīdā, jo tu tam palīgs pret ienaidniekiem!D:2!Lai dzīvo Rūbens un nemirst, lai viņam ļaužu jo daudz!w9i2!Savam mīlulim viņš kļuva par ķēniņu – kad tika pulcēti tautas galvenie, kopā visas Israēla ciltis!A82!Mozus mums bauslību deva par īpašumu Jēkaba sapulcei!y7m2!Tiešām, viņš mīl savus ļaudis! Visi svētie ir tavā rokā, pie tavām kājām tie krīt, klausa, ko saki!B62!Viņš teica: “Kungs no Sīnaja nāca, no Seīra uzausa pār tiem, no Pārānas kalna atspīdēja, viņš nāca ar svētajiem pulkiem, un uguns pie viņa labās rokas – tiem likums!`5 =2!Šī ir svētība, ar ko Dieva vīrs Mozus svētīja Israēla dēlus pirms savas nāves.a4=2 4Iztālēm tu redzēsi to zemi, bet tu neiesi uz to zemi, ko es dodu Israēla dēliem!”#3A2 3tādēļ ka tu mani pievīli Israēla dēlu priekšā pie Kādēšas Merības ūdeņiem, Cīna tuksnesī, jo tu mani tur nesvētīji Israēla dēlu vidū!92m2 2Un mirsti tajā kalnā, kur tu būsi uzkāpis, un tiec piepulcināts savai tautai, – tāpat kā tavs brālis Ārons nomira Hora kalnā un tika piepulcināts savai tautai, –12 1“Kāp Abārīma kalnos, Nebo kalnā, kas iepretī Jērikai, un skaties uz Kanaāna zemi, ko es dodu Israēla dēliem par īpašumu!30c2 0Un tajā pašā dienā Kungs sacīja Mozum:)/M2 /jo tā jums nav nekāda nieka lieta, bet gan jūsu dzīvība – tā jūs sev paildzināsiet dienas tajā zemē, kuru iemantot jūs dodaties pāri Jardānai.”E.2 .viņš tiem sacīja: “Ņemiet šos vārdus, ko es jums šodien pavēlēju, pie sirds, lai jūs tos varētu mācīt saviem dēliem, ka tie ievēro un pilda visus šīs bauslības vārdus,2-a2 -Kad Mozus bija beidzis runāt uz Israēlu,o,Y2 ,Mozus nāca un sacīja visus šīs dziesmas vārdus kopā ar Jozuu, Nūna dēlu, lai dzird visa tauta.+!2 +Līksmojiet, tautas, par viņa tautu, jo viņš atriebj savu kalpu asinis, atmaksā saviem ienaidniekiem, šķīsta savu zemi un tautu!” * 2 *Savas bultas es dzirdīšu asinīm, un mans zobens rīs miesu – nokauto asinis un gūstekņus un ienaidnieka matainās galvas!)#2 )Ja es notrīšu sava zobena asmeni un mana roka sāks tiesāt, tad es atriebšu saviem ienaidniekiem, tiem, kas nīst mani, es atmaksāšu!K(2 (Līdz debesīm es savu roku pacēlu, teicu: es dzīvs uz mūžiem!)'M2 'Tagad jūs redzat, ka es – tas! Nav cita dieva, vien es! Es nāvēju, un es daru dzīvu! Es ievainoju, un es sadziedēju! Neviens nevar glābt no manas rokas!|&s2 &kas viņu upuru taukus rija un lejamo upuru vīnu tempa?! Lai tie nāk un jums palīdz! Lai tie jums ir patvērums!I% 2 %Viņš teiks: kur viņu dievi, klintis, aiz kurām tie slēpās,$y2 $Kungs tiesās savu tautu, bet savus kalpus viņš žēlos, kad redzēs, ka tiem nolaižas rokas un ka tiem gals klāt!#y2 #Es atriebšu un atdarīšu, kad tiem paslīdēs kāja, tuvu ir viņu posta diena, jau steidz tas, kas tiem nospriests!R"2 "Vai tas pie manis nav noglabāts? Vai nav manās krātuvēs aizzīmogots?A!2 !Viņu vīns – nezvēru inde un drausms odžu nāveklis! 2 Jo no Sodomas vīnakokiem ir viņu vīnogas un no Gomoras laukiem! Viņu vīnogas ir indes vīnogas, un tām rūgti ķekari!b?2 Jo viņu klints nav tāda kā mūsu Klints! Mūsu ienaidnieki paši sev tiesu sprieduši!#2 Kā lai viens vajā tūkstoti un divi liek ļaunumam bēgt?! – ja Klints tos viņiem nebūtu nodevusi, ja Kungs tos tiem nebūtu atdevis!F2 Kaut tie taptu gudrāki un reiz saprastu, nojēgtu savu galu!D2 Jo tie ir ļaudis, kam padoms zudis un kam nav saprašanas!32 ja vien no ienaidnieku dusmības es nevairītos, ka viņa ienaidnieki lepni neiedomājas, ka nesaka: mēs esam stiprāki, ne Kungs to visu darīja!U%2 Tad es teiktu: es tos izkaisīšu, cilvēkos viņu piemiņu izdeldēšu, –xk2 No ārpuses kaus zobens un no iekšpuses šaušalas – gan jaunekli, gan jaunavu, gan zīdaini, gan sirmgalvi!2 Bads tos vārdzinās, karsonis aprīs un rūgtais mēris! Un zvēru zobus tiem uzsūtīšu un odzes, kas pīšļos rāpo!H 2 Es tiem ļaunumu nesīšu, savas bultas pret viņiem sūtīšu!~w2 Manās dusmās iedegsies uguns, tā degs līdz šeola dzīlēm, aprīs zemi un tās augļus un aizdegs kalnu pamatus!C2 Tie darīja mani greizsirdīgu ar tiem, kas pat nav dievi, ar saviem elkiem mani kaitināja! Es greizsirdībā tiem uzsūtīšu tādus, kas pat nav tauta, ar nelgu tautu tos kaitināšu!32 viņš teica: es paslēpšu savu vaigu no tiem, es viņu galu vēl ieraudzīšu, jo visa to paaudze sagānījusies, tie ir dēli, kam ticības nav!Q2 To redzēja Kungs un nicināja, noskaitās uz saviem dēliem un meitām,p[2 Klinti, kas tevi dzemdināja, pret citiem tu iemainīji, tu aizmirsi Dievu, kas tevi dzemdēja sāpēs!+2 Kāva upurus dievekļiem, kas pat nav dievi, pie tādiem dieviem, ko nepazina, pie jauniem un tāliem gāja, par tiem tavi tēvi pat nenojauta!\32 Darīja viņu greizsirdīgu ar svešiem dieviem, ar preteklībām viņu kaitināja!2_2 Mans mīlulis aptaukojās un sāka spārdīties – tu aptaukojies, apvēlies, pietūki! – un atmeta Dievu, kas viņu radījis, noniecināja savas pestīšanas klinti!$C2 ar govju sviestu un kazu pienu, ar jēru treknumu, ar Bāšānas auniem un kazām, ar visleknākajiem kviešiem, – un tu dzēri sarkanās vīnogu asinis! %2 Kā seglos viņš nolika tos savas zemes augstienēs, lauka labumiem ēdināja, viņš zīdīja tos ar medu no klints un ar eļļu no krama,G  2 tā Kungs viens veda viņus, kopā ar viņu nebija cita dieva!  2 Kā ērglis nomodā par savu ligzdu, pār saviem ērglēniem plīv, izpleš spārnus, tos segdams, gulda tos savās dūnās, –  2 Viņš to atrada tuksneša zemē, tukšumā, svelmē, kailatnē, par viņu gādāja, to aprūpēja, sargāja kā savu acuraugu!G  2 Kunga daļa ir viņa tauta, Jēkabs – viņa mantojuma tiesa!!2 Kad Visuaugstais deva tautām mantojumu, kad viņš nošķīra cilvēka dēlus, viņš nolika robežas tautām pēc Israēla dēlu skaita!2 Atceries vissenās dienas, apjēdz audžaudžu gadus, jautā savam tēvam, un viņš tev teiks, saviem vecajiem, un tie tev pastāstīs!%2 Vai to jūs nodarāt Kungam?! Tauta dumjā un neldzīgā! Vai ne viņš ir tavs tēvs, kas izpircis tevi? Viņš tevi radīja un audzināja!mU2 Viņa priekšā tie apgānījušies, ne viņa dēli – nešķīsti tie, šķība un greiza paaudze! 2 Viņa darbs – vienlaidus klints! Visi viņa ceļi ir patiesi! Patiesības Dievs, kam nav vainas, taisns un taisnīgs viņš ir!E2 jo Kunga vārdu es piesaucu! Slavējiet mūsu Dieva lielumu!|s2 Lai pil kā lietus mana pamācība, lai lās kā rasa mana runa – kā lietus pār mauru, kā lītavas pār zāli,O 2 “Klausieties, debesis, un es runāšu! Sadzirdi, zeme, ko es teikšu!O2Un Mozus sacīja visai Israēla sapulcei visus šīs dziesmas vārdus.2jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs apgānīsieties un novērsīsieties no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis. Nākamajās dienās jums klāsies ļauni, jo jūs darīsiet to, kas Kungam šķiet ļauns, un kaitināsiet viņu ar saviem darbiem!”2~_2Sapulcējiet pie manis visus savu cilšu vecajos un virsniekus, un es tiem teikšu, lai tie dzird šos vārdus, es piesaukšu par lieciniekiem pret tiem debesis un zemi,1}]2jo es zinu tavu dumpību un spītu! Tiešām, kā es vēl šodien ar jums esmu kopā, jūs visu laiku esat dumpojuši pret Kungu; tad kas vēl notiks pēc manas nāves!|!2“Ņemiet šo bauslības grāmatu un ielieciet to gar malu Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā tur ir par liecību pret jums,@{}2Mozus pavēlēja levītiem, kas nesa derības šķirstu:Lz2Kad Mozus bija beidzis rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā,By2Un viņš iecēla amatā Jozuu, Nūna dēlu, un teica: “Esi stiprs un sīksts, jo tev būs jāaizved Israēla dēli uz to zemi, ko es tiem esmu zvērējis! Es būšu kopā ar tevi!”Ux%2Tajā dienā Mozus pierakstīja šo dziesmu un mācīja to Israēla dēliem.w2Un, kad tiem notiks daudz ļauna un visādas nelaimes, tad šī dziesma liecinās pret tiem, jo to viņu pēcnācēji neaizmirsīs, – es taču zinu viņu nodomus, to, ko viņi dara jau šodien, pirms vēl esmu aizvedis viņus uz zemi, ko zvērēju tiem dot!”nvW2Kad es tos atvedu uz zemi, ko biju zvērējis viņu tēviem, – zemi, kur piens un medus plūst, un viņi ēda līdz sātam un kļuva trekni, tie pievērsās citiem dieviem, kalpoja tiem, noniecināja mani un lauza manu derību.u12Tagad pierakstiet sev šo dziesmu un māciet to Israēla dēliem, lieciet to viņu mutēs, lai man šī dziesma ir liecība pret Israēla dēliem. t 2Tajā dienā es slēptin paslēpšu savu vaigu visa tā ļaunuma dēļ, ko tie darījuši, jo tie pievērsušies citiem dieviem!s-2tajā dienā manas dusmas iedegsies pret tiem, es tos atmetīšu un noslēpšu savu vaigu no tiem, un tie tiks aprīti, un tiem notiks daudz ļauna un visādas nelaimes, un tajā dienā sacīs: vai ne tādēļ, ka mans Dievs nav pie manis, man noticis viss šis ļaunums?!~rw2Un Kungs teica Mozum: “Redzi, tu apgulsies pie saviem tēviem, un tad šī tauta celsies un maukos pakaļ citiem dieviem svešā zemē, kurp tie būs aizgājuši, tie atmetīs mani un lauzīs manu derību, ko es ar šo tautu esmu slēdzis, –bq?2Un Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs nostājās telts durvīs.Hp 2Un Kungs teica Mozum: “Tev pienācis laiks mirt, sauc Jozuu, nostājieties Saiešanas teltī, un es viņu iecelšu amatā!” Tad Mozus kopā ar Jozuu gāja un nostājās Saiešanas teltī.>ow2 Un arī viņu dēli, kas to nezinās, klausīsies un mācīsies bīties Kunga, jūsu Dieva, visas dienas, ko jūs dzīvosiet tajā zemē, kuru iemantot jūs ejat pāri Jardānai.”On2 Sapulcini tautu – vīrus, sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavā mājvietā, lai tie klausās un mācās, lai bīstas Kunga, jūsu Dieva, un pielūko, ka ievēro šīs bauslības vārdus.m72 kad viss Israēls nāks stāties Kunga, tava Dieva, priekšā tajā vietā, ko viņš izvēlēsies, tad lasi šo bauslību priekšā visam Israēlam.hlK2 Mozus tiem pavēlēja: “Pēc septiņiem gadiem, kad būs atlaišanas gads, Būdiņu svētkos,k2 Tad Mozus rakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levī dēliem, kas nesa Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.j2Kungs ies tev pa priekšu, viņš būs kopā ar tevi, viņš tevi neatstās un nepametīs – nebaidies un nebaiļojies!”Qi2Un Mozus sauca Jozuu un teica viņam visa Israēla acu priekšā: “Esi stiprs un sīksts, jo tu kopā ar šo tautu iesi uz zemi, ko Kungs ir zvērējis dot viņu tēviem, un tu iemantosi to viņiem!h%2Esiet stipri un sīksti, nebaidieties un nedrebiet no tiem, jo Kungs, tavs Dievs, ies kopā ar tevi, viņš tevi neatstās un nepametīs.”lgS2Kungs viņus atdos jums, un jūs tiem darīsiet pēc visas bauslības, ko es jums esmu pavēlējis. f 2Kungs tiem darīs tāpat, kā viņš darīja amoriešu ķēniņiem Sīhonam un Ogam un viņu zemei, kad viņš tos iznīcināja.6eg2Kungs, tavs Dievs, ies tev pa priekšu tai pāri, viņš iznīcinās tavā priekšā šīs tautas, un jūs tās uzvarēsiet, un tevi vedīs pāri Jozua, kā Kungs ir teicis.d72Viņš tiem teica: “Tagad man ir simts divdesmit gadu, es vairs nejaudāju iziet un ienākt, un Kungs man ir teicis: tu pāri Jardānai neiesi! –>c {2Un Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.[b12Mīli Kungu, savu Dievu, klausi viņu un pieķeries viņam, tad tu paliksi dzīvs un paildzināsi savas dienas, dzīvodams tajā zemē, ko Kungs zvērēja dot taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.”^a72Šodien es piesaucu par lieciniekiem pret jums debesis un zemi – dzīvību un nāvi es esmu nolicis jūsu priekšā, svētību un lāstu! Izvēlies dzīvību, ka paliktu dzīvi – gan tu, gan tavi pēcnācēji! `2tad šodien es jums saku: jūs ietin iesiet bojā, nebūs ilgas jūsu dienas tajā zemē, kuru iemantot jūs ejat pāri Jardānai.w_i2Bet, ja tu novērsīsi savu sirdi un neklausīsi, ja tu atkritīsi un zemosies citiem dieviem un kalposi tiem,r^_2to es tev šodien esmu pavēlējis – mīlēt Kungu, savu Dievu, staigāt viņa ceļos un turēt viņa baušļus, likumus un tiesas, tad tu dzīvosi un vairosies, un Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs tajā zemē, kuru tu ej iemantot!^]72Redzi, šodien es tavā priekšā esmu nolicis dzīvību un labo, nāvi un ļauno, unU\%2tās vārdi tev ir jo tuvu – tavā mutē un tavā sirdī, tikai pildi tos.[2 un tā nav aiz jūras, ka tu teiktu: kurš mūsu dēļ šķērsos jūru un paņems to mums, ka es to dzirdētu un varētu ievērot!? –Z2 ne jau debesīs tā ir, ka tu teiktu: kurš mūsu dēļ uzkāps debesīs un paņems to mums, ka es to dzirdētu un varētu ievērot!? –XY+2 Jo šī bauslība, ko es tev šodien pavēlu nav nepiepildāma un neiespējama,YX-2 ja tu klausīsi Kungu, savu Dievu, un ievērosi visus viņa baušļus un viņa likumus, kas rakstīti šajā bauslības grāmatā, ja tu atgriezīsies pie Kunga, sava Dieva, no visas sirds un visas dvēseles._W92 Kungs, tavs Dievs, darīs, ka gana labi ir visi tavi darbi un tavas miesas augļi, un tavu lopu augļi, un tavas zemes augļi, Kungs atkal ar prieku darīs tev labu, kā viņš ar prieku darīja taviem tēviem, –bV?2Un tu atkal klausīsi Kungu un pildīsi visus viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu.wUi2Kungs, tavs Dievs, liks, lai visi šie lāsti nāk pār taviem ienaidniekiem un tiem, kas nīst un vajā tevi.1T]2Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu sirdi un tavu pēcnācēju sirdis, lai tu mīlētu Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un visas dvēseles, lai tu paliktu dzīvs.-SU2Kungs, tavs Dievs, aizvedīs tevi uz to zemi, ko tavi tēvi iemantoja, un tu mantosi to, un viņš būs dāsns pret tevi un darīs tevi lielāku par taviem tēviem.R 2Kaut arī tu būtu aiztriekts līdz debesu malai, pat no turienes Kungs, tavs Dievs, tevi pulcēs un no turienes tevi paņems.c2 lai viņš tevi šodien varētu ņemt sev par tautu – viņš būs tavs Dievs, kā pats tev ir solījis un kā zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.=2 lai tu varētu stāties derībā ar Kungu, savu Dievu, un zvērestā ar viņu, ko Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi slēdz,p<[2 jūsu bērni, sievas un svešinieki, kas mīt jūsu nometnē, no koku cirtēja līdz ūdens smēlējam,;2 Šodien jūs visi stāvat Kunga, sava Dieva, priekšā – jūsu cilšu galvenie, jūsu vecajie un jūsu virsnieki, visi Israēla vīri,v:g2Tad nu ievērojiet šīs derības vārdus un pildiet tos, lai jums būtu saprašana it visā, ko jūs darāt.n9W2Mēs ieņēmām viņu zemi un devām to mantojumā rūbeniešiem, gādiešiem un pusei Manases cilts.8+2Kad jūs atnācāt šurp, tad mums pretī uz karu iznāca Hešbonas ķēniņš Sīhons un Bāšānas ķēniņš Ogs, bet mēs viņus sakāvām.z7o2Maizi jūs neēdāt un ne vīnu, ne stipru dzērienu jūs nedzērāt, lai zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs.6}2Četrdesmit gadus es jūs vedu pa tuksnesi – nevienam drānas uz miesas nenovalkājās un sandales kājās nenoplīsa.a5=2Līdz pat šai dienai Kungs nav jums devis sirdi zināt, acis redzēt un ausis dzirdēt.E42redzējāt lielo sodību, visas lielās zīmes un brīnumus.93 o2Tad Mozus sauca uz Israēla dēliem un tiem sacīja: “Jūs redzējāt visu, ko Kungs Ēģiptē darīja jūsu acu priekšā faraonam, visiem viņa kalpiem un visai viņa zemei,12]2EŠie ir tās derības vārdi, kuru Kungs pavēlēja Mozum, derēdams ar Israēla dēliem Moāba zemē, papildus tai derībai, ko viņš ar tiem bija noslēdzis Horebā.`1;2DKungs liks tev ar kuģiem atgriezties Ēģiptē pa ceļu, par ko es tev solīju, ka tev to vairs neredzēt, tur jūs gribēsiet pārdoties saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet neviens jūs nepirks!”/0Y2CNo rīta tu teiksi: kaut būtu vakars! – un vakarā tu teiksi: kaut būtu rīts! – savu sirds baiļu dēļ, ko tu baiļosies, un dēļ tā, ko redzēs tavas acis.k/Q2BTava dzīvība karāsies mata galā, tu baiļosies dienu un nakti, un dzīvē tev nebūs drošuma.!.=2AStarp šīm tautām tev nebūs nedz mirkļa atpūtai, nedz miera tavu kāju pēdām, tur Kungs tev dos bailīgu sirdi, acu postu un nonīkušu dvēseli./-Y2@Kungs izkaisīs tevi starp visām tautām no vienas zemes malas līdz otrai, un tur tu kalposi citiem dieviem, ko nepazini ne tu, ne tavi tēvi, – kokam un akmenim.F,2?Un, kā Kungs par jums līksmoja, darīdams labu un vairodams jūs, tāpat Kungs līksmos par jums, deldēdams un jūs iznīcinādams, – tu tiksi izrauts no zemes, kuru tu gāji iemantot!t+c2>Un tevis būs palicis krietni maz, kur tu biji kā zvaigznes debesīs, jo tu neklausīji Kungu, savu Dievu!*'2=Kungs liks, lai pār tevi nāk arī visas slimības un brūces, kas nav aprakstītas šīs bauslības grāmatā, līdz tu tiksi iznīcināts!d)C2y22nežēlīga tauta, kas negodā vecu un nežēlo jaunu.21Kungs liks, lai pret tevi ceļas tauta no tālienes, no zemes pamales, tie laidīsies kā ērglis – tauta, kuras valodu tu nepratīsi,,S20tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Kungs tev uzsūtīs, badā, slāpēs, plikumā un trūkumā, viņš mauks tev kaklā dzelzs jūgu, līdz tu tiksi iznīcināts!mU2/Tādēļ ka tu nekalpoji Kungam, savam Dievam, ar prieku un no labas sirds, kad tev visa bija daudz,S!2.Tie lai ir par zīmi un brīnumu tev un taviem pēcnācējiem uz mūžiem!S!2-Visi šie lāsti nāks pār tevi un vajās tevi, tie piemeklēs tevi, līdz tu tiksi iznīcināts, jo neklausīji Kungu, savu Dievu, neturēji viņa baušļus un likumus, ko viņš tev bija pavēlējis.W)2,Viņš aizdos tev, bet tu viņam neaizdosi – viņš būs galva, bet tu aste!mU2+Svešinieks, kas mīt pie tevis, taps par tevi lielāks un lielāks, bet tu grimsi zemāk un zemāk!:q2*Visus tavus kokus un zemes augļus dabūs siseņi!J2)Dēlus un meitas tu dzemdēsi, bet ne sev – tie aizies gūstā!Y-2(Tev it visur būs olīvkoki, bet eļļu tu nespiedīsi – nobirs tavas olīvas!gI2'Vīnadārzu tu stādīsi un kopsi, bet vīnu tu ne dzersi, ne ievāksi – to apēdīs tārpi!V'2&Daudz sēklas tu kaisīsi uz lauka, bet maz savāksi – visu aprīs siseņi!lS2%Lai kurp tevi Kungs vestu, pie visām tautām tu kļūsi par šausmām, par biedēkli un apsmieklu!.W2$Tevi un tavu ķēniņu, ko tu sev būsi iecēlis, Kungs vedīs pie tautas, ko nepazīsti ne tu, ne tavi tēvi, un tur tu vergosi citiem dieviem – kokam un akmenim!{q2#Tavus stilbus un ceļus Kungs sitīs ar ļauniem un nedziedējamiem augoņiem – no kāju pēdām līdz pakausim!S!2"Tu paliksi traks no tā, ko redzēs tavas acis, no tā, ko tu ieraudzīsi!2!Tavas zemes augļus un visus tavus pūliņus ēdīs tauta, ko tu nepazīsti, un tu mūžam paliksi apspiests un satriekts.  2 Tavus dēlus un meitas atdos citām tautām, un tavas acis bez mitas raudzīsies un ilgosies pēc tiem, bet tu neko nejaudāsi.? y2Tavu vērsi nokaus tavu acu priekšā, bet tu to neēdīsi! Tavu ēzeli nolaupīs, tev redzot, un atpakaļ tu to nedabūsi! Tavu avi atdos taviem ienaidniekiem, glābēja tev nebūs! '2Sievu tu saderēsi, bet cits vīrs to piegulēs! Namu tu uzbūvēsi, bet pats tajā nedzīvosi! Vīnadārzu iestādīsi, bet neko nenovāksi! 2Dienas vidū tu taustīsies kā aklais tumsā, nekas tev neveiksies, vienmēr tu būsi apspiests un aplaupīts, tev nebūs glābēja!9 o2Kungs jūs sitīs ar trakumu, aklumu un stulbumu!a=2Kungs jūs sitīs ar Ēģiptes trumiem, augoņiem, kraupi un kašķi, ko nevar ārstēt!p[2Tavi līķi būs barība visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem – neviens tos nebaidīs prom!5e2Kungs liks taviem ienaidniekiem tevi sakaut – pa vienu ceļu tu iesi pret tiem, pa septiņiem ceļiem tu bēgsi! Tu kļūsi par šaušalām visām zemes ķēniņvalstīm!2Lietus vietā Kungs tavai zemei dos putekļus un pīšļus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi iznīcināts.S!2Debesis tev virs galvas būs no vara un zeme zem tavām kājām no dzelzs!#2Kungs sitīs tevi ar diloni, drudzi un karsoni, svelmi un sausumu, un labības rūsu un dzelti, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā!U%2Kungs tev uzlaidīs mēri un piebeigs tevi tajā zemē, kuru tu ej iemantot.)M2Kungs sūtīs lāstu, nemieru un neveiksmi visam, ko tu darīsi, – līdz tu tiksi iznīcināts un jo drīz iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, ka atmeti mani!<u2Nolādēts tu ienākdams, un nolādēts tu iziedams.tc2Nolādēts tavas miesas auglis un tavas zemes auglis – tavu liellopu vaislība un tavu sīklopu auglība.2~a2Nolādēts tavs grozs un tava maizes abra.H} 2nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka.?|y2Ja tu neklausīsi Kungu, savu Dievu, ja neturēsi un nepildīsi viņa baušļus un likumus, kā es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti un tie tev piepildīsies:{2Nenovērsies ne pa labi, ne pa kreisi ne no viena vārda, ko es tev šodien pavēlu, neseko citiem dieviem, lai tiem kalpotu!1z]2 Kungs darīs tevi par galvu, ne asti, tu iesi tikai augšup, ne lejup, ja klausīsi Kunga, sava Dieva, baušļiem, kā es tev šodien pavēlu, lai tu tos turi un pildi.?yy2 Kungs tev atvērs savu dārgumu krātuvi – debesis, laikā dos tavai zemei lietu un svētīs visu, ko tu dari, lai tu varētu aizdot daudzām tautām, bet tev nebūtu jāaizņemas!x2 Kungs dāsni vairos tavas miesas augļus, tavu lopu augļus un tavas zemes augļus zemē, ko Kungs taviem tēviem zvērējis tev dot!Ww)2 Visas zemes tautas redzēs, ka tu tiec saukts Kunga vārdā, un bīsies tevis! v2 Kungs tevi darīs par svētu tautu, kā viņš tev zvērējis, ja tu turēsi Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi viņa ceļos.uy2Kungs dos svētību tavām klētīm un visam, ko tu darīsi, svētīs tevi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.%tE2Tavus ienaidniekus, kas celsies pret tevi, Kungs satrieks tavā priekšā, – pa vienu ceļu tie nāks pret tevi, pa septiņiem ceļiem tie bēgs no tevis!:sq2Svētīts tu ienākdams, un svētīts tu iziedams!1r_2Svētīts tavs grozs un tava maizes abra.q2Svētīts tavas miesas auglis, tavas zemes auglis un tavu lopu auglis – tavu liellopu vaislība un tavu sīklopu auglība.Fp2svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.ooY2Tad pār tevi nāks visas šīs svētības, tās tev piepildīsies, ja tu klausīsi Kungu, savu Dievu:=n w2Ja tu klausīt klausīsi Kungu, savu Dievu, ja turēsi un pildīsi visus viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Kungs, tavs Dievs, tevi darīs augstāku par visām tautām.imM2Nolādēts, kas nedara šīs bauslības vārdus un nepilda tos! Un lai visa tauta saka: patiesi!vlg2Nolādēts, kas ņem maksu, lai kādu nokautu un izlietu nevainīgas asinis! Un lai visa tauta saka: patiesi!Tk#2Nolādēts, kas slepus nosit savu tuvāko! Un lai visa tauta saka: patiesi!Sj!2Nolādēts, kas guļ ar savu sievasmāti! Un lai visa tauta saka: patiesi!jiO2Nolādēts, kas guļ ar savu māsu, sava tēva vai mātes meitu! Un lai visa tauta saka: patiesi!Mh2Nolādēts, kas guļ ar kādu lopu! Un lai visa tauta saka: patiesi!~gw2Nolādēts, kas guļ ar sava tēva sievu, jo viņš atsedz, ko viņa tēvs apsedzis! Un lai visa tauta saka: patiesi!lfS2Nolādēts, kas sagroza tiesu svešiniekam, bārenim un atraitnei! Un lai visa tauta saka: patiesi!Ne2Nolādēts, kas maldina aklo ceļā! Un lai visa tauta saka: patiesi!Yd-2Nolādēts, kas pārceļ sava tuvākā robežu! Un lai visa tauta saka: patiesi!Qc2Nolādēts, kas negodā savu tēvu un māti! Un lai tauta saka: patiesi!.bW2nolādēts, kas taisa tēlu vai izlietu veidolu, amatnieka darinājumu, preteklību Kungam, un kas noglabā to slēptuvē! Un lai visa tauta atbild un saka: patiesi! W3~~I}}<|{{FzzyylxxZww)vv$uubttssErqq'pp`oo3nmll9kk"j!ihh\gg>ff\edccMbaa``j_^^5]\\G[[ZZ%YJXXOWWVUUuUT5SRQQ>m==I<<;(:z99t98776K55433E22100N/a.|.- ,h+**)9(\('.&y%%3$t#""f!!T vZn>FS*CL  kA  J W  ]\gqWJ<Tad Jozua Ēbāla kalnā uzcēla altāri Kungam, Israēla Dievam,vg<Un Ajas ķēniņu viņš pakāra kokā līdz vakaram, un, kad norietēja saule, Jozua pavēlēja noņemt viņa līķi no koka – to nosvieda pie pilsētas vārtiem un uzbēra pār to lielu akmens kaudzi – tur tā ir līdz šai dienai.mU<Jozua nodedzināja Aju un padarīja to par izpostījumu uz visiem laikiem – līdz pat šai dienai!ym<Taču lopus un visu, kas pilsētā laupāms, Israēls paturēja sev, kā Kungs bija teicis un Jozua pavēlējis.gI<Jozua nenolaida savu rokā pacelto šķēpu, kamēr nebija iznīcināti visi Ajas iemītnieki.z o<Un visi tajā dienā kritušie – gan vīri, gan sievas – kopā bija divpadsmit tūkstoši, visi Ajas ļaudis.r _<Kad Israēls bija nokāvis visus Ajas iemītniekus, kas bija uz lauka – tuksnesī, kur tie bija tos aizdzinuši, kad tie visi kā viens bija krituši no zobena asmens, tad viss Israēls atgriezās Ajā un kāva to ar zobena asmeni.J <Bet Ajas ķēniņu viņi sagūstīja dzīvu un atveda pie Jozuas.l S<Arī tie, kas nāca no pilsētas, devās tiem pretī, tā ka Ajas vīri nonāca pa vidu Israēlam – vieni tiem bija no vienas puses un otri no otras – un viņi tos kāva tā, ka nevienam neizdevās paglābties vai aizbēgt.4 c<Kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija slēpnī, tagad ieņēmuši pilsētu un no tās ceļas dūmi, viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas pilsētas vīrus.}u<Ajas vīri nu pagriezās atpakaļ un skatījās, un, redzi, no pilsētas padebešos cēlās dūmi! Nu tie vairs nespēja bēgt ne turpu, ne šurpu – ļaudis, kas no viņiem bija bēguši uz tuksnesi, tagad griezās pretī saviem vajātājiem.>w<Tad tie, kas bija slēpnī, steigšus cēlās un skrēja, kolīdz viņš bija izstiepis savu roku, – tie devās iekšā pilsētā, ieņēma to un steigšus aizdedzināja pilsētu.$C<Tad Kungs teica Jozuam: “Izstiep šķēpu, kas tev rokā, pret Aju, jo es to atdodu tev!” Un Jozua izstiepa pret pilsētu šķēpu, kas tam bija rokā. <Ne Ajā, ne Bētelē nepalika neviena, kas nebūtu devies pakaļ Israēlam. Tie pameta Aju nenoslēgtu un dzinās pakaļ Israēlam.<Visi ļaudis, kas bija pilsētā, tika saukti dzīties tiem pakaļ – tie dzinās pakaļ Jozuam un tā tika izvilināti no pilsētas.]5<Taču Jozua un viss Israēls izlikās, ka būtu sakauti, un bēga uz tuksneša pusi.N<Kad Ajas ķēniņš to redzēja, pilsētas vīri steidza laukā cīnīties pret Israēlu – ar visiem saviem ļaudīm viņš devās klajumā, bet nezināja, ka aiz pilsētas ir ierīkots slēpnis.(K< Ļaudis izvietojās tā – visa nometne bija uz ziemeļiem no pilsētas, bet daļa no tiem bija uz rietumiem no pilsētas. Jozua tonakt bija nogājis ielejā.vg< Tad viņš ņēma piecus tūkstošus vīru un nolika tos slēpnī starp Bēteli un Aju pilsētas rietumpusē.)M< Un visi karavīri, kas bija ar viņu, gāja un traucās, un nonāca iepretī pilsētai – tie apmetās ziemeļos no Ajas, tā ka starp tiem un Aju bija ieleja.z~o< Tad Jozua cēlās agri no rīta, izrīkoja tautu un kopā ar Israēla vecajiem devās tautas priekšgalā uz Aju.}3< Tad Jozua sūtīja tos, un tie novietojās slēpnī, apmetušies starp Bēteli un Aju – uz rietumiem no Ajas, bet Jozua tonakt palika pie tautas.|{<Kad būsiet sagrābuši pilsētu, aizdedziniet to – dariet, kā Kungs jums pavēlējis, redzi, to es jums pavēlu!”w{i<Tad jūs dodieties laukā no slēpņa un ieņemiet pilsētu, jo Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā!z7<Tie dosies mums pakaļ, un mēs izvilināsim tos no pilsētas, jo tie nodomās, ka mēs bēgam no tiem tāpat kā iepriekš, un mēs bēgsim no tiem!y5<Bet es ar tiem vīriem, kas kopā ar mani, nākšu uz pilsētu, un, kad viņi iznāks mums pretī tāpat kā iepriekš, tad mēs bēgsim no viņiem.x <Viņš tiem sacīja: “Redzi, uzglūniet pilsētai no viņas puses, neatkāpieties no pilsētas pārāk tālu un esiet gatavi!+wQ<Tad Jozua ar visiem karavīriem devās uz Aju, un Jozua izraudzījās trīsdesmit tūkstošus vīru – varenus spēkavīrus! – un lika tiem doties turp naktī.8vk<Dari ar Aju un tās ķēniņu tāpat, kā darīji ar Jēriku un tās ķēniņu, taču laupījumu un lopus, ko tur salaupīsiet, paturiet sev! Ierīko slēpni aiz pilsētas!”cu C<Kungs teica Jozuam: “Nebaidies un nebaiļojies! Ņem līdzi visus ļaudis, kas var doties karā, celies un dodies uz Aju, redzi, es esmu atdevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu, viņa pilsētu un viņa zemi!Kt<Un pāri tiem uzbēra lielu akmeņu kaudzi, tā tur ir līdz šai dienai – tad Kungs novērsa savu dusmu kvēli. Tādēļ to vietu nosauca par Āhoras ieleju, un tā to sauc līdz šai dienai.Ss!<Tad Jozua teica: “Kādēļ tu mums atnesi nelaimi?! Šodien Kungs nesīs nelaimi tev!” Tad viss Israēls meta viņam ar akmeņiem – tie viņus sadedzināja ugunī, tie viņus nomētāja akmeņiem!r!<Tad Jozua ņēma Āhānu, Zeraha dēlu, sudrabu, mēteli, zelta plāksni, viņa dēlus, viņa meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti un visu, kas viņam bija, – tur bija klāt viss Israēls, – un tie aizveda viņu uz Āhoras ieleju.iqM<Viņi to paņēma no telts, aiznesa Jozuam un visiem Israēla dēliem un izlika Kunga priekšā.py<Tad Jozua sūtīja vēstnešus, tie skrēja uz telti, un redzi – tas viss bija paslēpts teltī un sudrabs apakšā!uoe<kad ieraudzīju mūsu laupījumā labu Šināras mēteli un divus simtus šekeļu sudraba, un zelta plāksni piecdesmit šekeļu svarā, tad es tos iekāroju un paņēmu, redzi, tie ir ierakti zemē manā teltī, sudrabs ir apakšā!”une<Un Āhāns atbildēja Jozuam: “Tiešām, es esmu grēkojis pret Israēla Dievu, redzi, ko es izdarīju –'mI<Un Jozua teica Āhānam: “Mans dēls, pagodini jel Kungu, Israēla Dievu, teic viņam pateicību un stāsti man, ko esi izdarījis, – neslēp man neko!”l'<Tad viņš lika, lai viņa nams nāk pa vienam vīram, un tika norādīts Āhāns, Karmī dēls, Zabdī dēls, Zeraha dēls, no Jūdas cilts./kY<Un viņš lika nākt Jūdas cilts dzimtām, un tika norādīta zerahiešu dzimta, un viņš lika nākt zerahiešu dzimtai pa vienam vīram, un tika norādīts Zabdī.rj_<Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nākt pēc ciltīm, un tika norādīts uz Jūdas cilti.7ii<Tas, kurš būs ņēmis iznīcības lāstam lemto, lai tiek sadedzināts ugunī kopā ar visu, kas tam pieder, jo tas pārkāpis Kunga derību un darījis kaunu Israēlam!”hhK<Tad nu nāciet rīt pēc savām ciltīm – tā cilts, ko Kungs rādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, un tā dzimta, ko Kungs rādīs, lai nāk pēc saviem namiem, un tas nams, ko Kungs rādīs, lai nāk pa vienam vīram!g+< Celies! Svētī ļaudis un saki: svētieties rītdienai, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: kamēr vien pie kāda no Israēla ļaudīm ir iznīcības lāstam lemtais, tikmēr jums nepastāvēt pret savu ienaidnieku – kamēr nebūs aizvākts iznīcības lāstam lemtais! f< Tādēļ Israēla dēli nevarēja stāties pretī saviem ienaidniekiem. Tiem nācās pagriezt muguru saviem ienaidniekiem, jo nu tie paši ir nolādēti iznīcībai! Es vairs nebūšu kopā ar jums, kamēr jūs neiznīcināsiet lāstam lemto, kas jūsu vidū!Je< Israēls ir grēkojis! Tie ir pārkāpuši manu derību, ko es tiem pavēlēju, – ņēmuši mantas, kas nodotas iznīcības lāstam, zaguši un krāpuši, nolikuši tās starp savām mantām!Sd!< Un Kungs teica Jozuam: “Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga pie zemes?8ck< Tagad to uzzinās kanaānieši un visi šīs zemes iemītnieki, tie ielenks mūs un iznīdēs mūsu vārdu no zemes virsas, un ko tad tu darīsi sava varenā vārda labā?!”ab=<Ak, Kungs! Ko lai es saku pēc tam, kad Israēls pagriezis muguru saviem ienaidniekiem?!Va'<Un Jozua teica: “Ak, Kungs Dievs! Kāpēc tu šai tautai liki pāriet Jardānu – vai lai atdotu mūs amoriešu rokās, ka tie mūs izdeldē!? Kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot viņpus Jardānas!L`<Jozua saplēsa savas drānas un līdz pašam vakaram gulēja uz sava vaiga pie zemes Kunga derības šķirsta priekšā – viņš un Israēla vecajie – un tie kaisīja sev pīšļus uz galvas.;_q<Ajas vīri nokāva trīsdesmit sešus no tiem un dzinās pakaļ līdz pat Šebarīmas vārtiem, un vēl kāva tos nogāzē. Tad ļaudīm pamira sirdis – tās kļuva kā ūdens!r^_<Tad kādi divi trīs tūkstoši vīru no tautas devās uz turieni, un tiem nācās no Ajas vīriem bēgt.M]<Tie atgriezās pie Jozuas un teica viņam: “Visa tauta turp lai nedodas – lai turp dodas divi trīs tūkstoši vīru un uzbrūk Ajai. Neliec turp steigt visai tautai, jo tur ir maz ļaužu.”1\]<Jozua no Jērikas sūtīja vīrus uz Aju, kas pie Bēt-Āvenas, austrumos no Bēteles, un viņiem teica: “Dodieties izlūkot to zemi!” Un vīri devās izlūkot Aju.d[ E<Bet Israēla dēli noziedzās – aiztika iznīcībai nolādēto. Āhāns, Karmī dēls, Zabdī dēls, Zeraha dēls, no Jūdas cilts, ņēma no iznīcībai nolādētā, un tad Kunga dusmas iedegās pret Israēla dēliem.CZ<Kungs bija ar Jozuu, un viņš kļuva slavens visā zemē.YY-<Tolaik Jozua zvērēja, sacīdams: “Kunga priekšā nolādēts tas, kas atjaunos un uzcels šo pilsētu Jēriku! Savu pirmdzimto lai viņš atdod par tās pamatiem un savu jaunāko – par tās vārtiem!”^X7<Bet mauku Rāhābu un viņas tēva namu, un visus, kas bija ar viņu, Jozua atstāja dzīvus. Tie dzīvo Israēlā līdz pat šai dienai, jo viņa paslēpa vēstnešus, kurus Jozua bija sūtījis izlūkot Jēriku.W)<Pilsētu un visu, kas tajā, tie nodedzināja ar uguni, tikai sudrabu, zeltu, vara traukus un dzelzi tie nodeva Kunga nama dārgumu krātuvē.hVK<Un puiši, kas bija gājuši izlūkos, iegāja iekšā un izveda laukā Rāhābu, viņas tēvu un māti, viņas brāļus un visus, kas viņai, un visu viņas dzimtu tie izveda laukā un nomitināja ārpus Israēla nometnes.BU<Bet abiem vīriem, kas bija izlūkojuši zemi, Jozua teica: “Ejiet uz tās sievas, tās maukas, namu un izvediet ārā to sievu un visus, kas kopā ar viņu, kā esat zvērējuši!”T9<Viņi iznīcināja visu, kas bija pilsētā: gan vīrus, gan sievas, gan jaunus, gan vecus, gan vēršus, gan avis, gan ēzeļus – ar zobena asmeni!sSa<Tad ļaudis kliedza un pūta ragus. Tiklīdz ļaudis izdzirdēja ragu skaņas, tie izkliedza skaļu kliedzienu, un mūris sabruka, kā stāvējis, un ļaudis devās iekšā pilsētā – taisni uz priekšu, un viņi ieņēma pilsētu.wRi<Viss sudrabs un zelts, vara trauki un dzelzs lai ir svēti Kungam – lieciet tos Kunga dārgumu krātuvē.”aQ=<Jūs tikai sargieties no tā, kas nodots iznīcības lāstam, ka paši netiekat nolādēti – neņemiet neko no iznīcībai lemtajām lietām, lai Israēla nometne netiek lemta iznīcībai un pār to nenāk nelaime.iPM<Lai šī pilsēta tiek nodota iznīcības lāstam un viss, kas tajā, – Kungam! Vienīgi mauka Rāhāba lai paliek dzīva, viņa un visi, kas kopā ar viņu namā, jo viņa paslēpa vēstnešus, ko mēs bijām sūtījuši.~Ow<Septītajā reizē priesteri pūta ragus, un Jozua teica ļaudīm: “Kliedziet, jo Kungs jums ir devis šo pilsētu!@N{<Septītajā dienā viņi cēlās jo agri, kad ausa gaisma, un soļoja ap pilsētu tāpat kā iepriekš, bet septiņas reizes – todien viņi gāja apkārt pilsētai septiņas reizes.M<Nākamajā dienā viņi atkal vienu reizi soļoja ap pilsētu un tad atgriezās nometnē – tā viņi darīja sešas dienas.UL%< Septiņi priesteri nesa Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus, gāja un pūta ragus, un karavīri gāja tiem pa priekšu, un Kunga šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus.LK< Tad Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri nesa Kunga šķirstu.J< Tā viņš lika Kunga šķirstu nest apkārt pilsētai un soļot ap to vienu reizi. Tad tie devās uz nometni un pārnakšņoja nometnē.3Ia< Jozua pavēlēja ļaudīm: “Neklaigājiet, lai jūsu balsis pat nedzird, lai ne vārds neizlaužas jums no lūpām, līdz es jums teikšu – tad kliegtin kliedziet!”qH]< Karavīri gāja pa priekšu priesteriem, un šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus.9Gm<Notika, kā Jozua tautai bija pavēlējis, – septiņi priesteri nesa Kunga priekšā septiņus āža ragus, tie gāja, pūta ragus, un Kunga derības šķirstu nesa aiz tiem.F<Bet ļaudīm viņš sacīja: “Dodieties un ejiet apkārt pilsētai, un karavīri lai iet pa priekšu Kunga šķirstam.”6Eg<Tad Jozua, Nūna dēls, sauca priesterus un teica viņiem: “Nesiet derības šķirstu, un septiņi priesteri lai nes Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus.”WD)<Kad tie stipri pūtīs āža ragu un jūs to sadzirdēsiet, tad visi ļaudis lai izkliedz skaļu kliedzienu, un pilsētas mūris sabruks, kā stāvējis, un ļaudis lai metas turp – tieši uz priekšu.”)CM<Septiņi priesteri šķirsta priekšā lai nes septiņus āža ragus. Septītajā dienā ejiet pilsētai apkārt septiņas reizes, un priesteri lai pūš ragus.qB]<Lai visi karavīri iet riņķī pilsētai, lai soļo tai apkārt reizi dienā. Tā dariet sešas dienas.pA[<Un Kungs teica Jozuam: “Redzi, es atdodu tev Jēriku un tās ķēniņu, un tās varenos spēkavīrus!o@ [<Bet Jērika bija Israēla dēlu dēļ slēgtin noslēgusies – neviens nevarēja tur ne iet, ne nākt.?<Kunga pulka pavēlnieks teica Jozuam: “Noauj sandales no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta!” Un Jozua tā darīja.*>O<Tas atbildēja: “Nē, es esmu Kunga pulka pavēlnieks.” Jozua krita uz sava vaiga pie zemes, zemojās un teica viņam: “Ko mans kungs saka savam kalpam?”d=C< Un notika, kad Jozua bija Jērikā, viņš skatījās, un redzi – viņam pretī stāvēja kāds vīrs, un tam rokā izstiepts zobens. Jozua piegāja tam klāt un teica: “Vai tu esi mūsējais vai no pretiniekiem?”*<O< Un nākamajā rītā, kad tie bija ēduši tās zemes augļus, izsīka manna, un Israēla dēliem mannas vairs nebija, un togad tie ēda Kanaānas zemes augļus.; < Nākamajā rītā pēc Pashas svētkiem viņi ēda tās zemes augļus, neraudzētas maizes un graudus – tieši tajā dienā.:}< Israēla dēli apmetās Gilgālā – mēneša četrpadsmitajā dienā viņi Jērikas klajumos svinēja Pashas svētkus.91< Un Kungs teica Jozuam: “Šodien es jums esmu novēlis Ēģiptes lāstu.” To vietu viņi nosauca par Gilgālu – tā tas ir līdz šai dienai.T8#<Kad ļaudis bija apgraizīti, tie palika uz vietas nometnē, kamēr atlaba.7<Bet viņu dēlus viņš cēla to vietā, un tos Jozua apgraizīja, jo tie nebija apgraizīti – ceļā tie bija palikuši neapgraizīti.K6<Jo četrdesmit gadus Israēla dēli staigāja pa tuksnesi, kamēr visi ļaudis, karavīri, kas bija izgājuši no Ēģiptes, bija pagalam, tādēļ ka nebija klausījuši Kunga balsij, un Kungs bija zvērējis, ka neļaus viņiem ieraudzīt zemi, ko Kungs viņu tēviem zvērējis dot, – zemi, kur plūst piens un medus.5<jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti, taču tie, kas dzima tuksnesī ceļā pēc iziešanas no Ēģiptes, nebija apgraizīti.C4<Iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja ļaudis, visus vīrus, kas bija izgājuši no Ēģiptes, – visi karavīri bija miruši ceļā tuksnesī, visi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, –]35<Un Jozua darināja akmens nažus un apgraizīja Israēla dēlus uz Gibejas-Aralotas.b2?<Tolaik Kungs teica Jozuam: “Taisi akmens nažus un apgraizi Israēla dēlus otrreiz.”=1 w<Kad visi amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jardānai uz rietumiem, un visi kanaāniešu ķēniņi, kas pie jūras, izdzirdēja, ka Kungs Israēla dēlu priekšā apstādinājis Jardānas ūdeņus, līdz tie bija pārgājuši pāri, tad viņu sirdis pamira Israēla dēlu priekšā un tiem vairs nebija dūšas.|0s<Lai visas zemes tautas zina Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bītos Kunga, sava Dieva, visas savas dienas.”/y<tāpēc ka Kungs, jūsu Dievs, apturēja Jardānas ūdeņus jūsu priekšā, līdz jūs bijāt pāri, tieši tāpat kā Kungs, jūsu Dievs, reiz darīja ar Niedru jūru, kuru viņš apturēja mūsu priekšā, līdz mēs bijām pārgājuši pāri.K.<tad sakiet saviem dēliem: pa sausumu Israēls pārgāja Jardānu,u-e<Viņš teica Israēla dēliem: “Kad jūsu dēli nākotnē jautās saviem tēviem: kas ir šie akmeņi? –a,=<Tos divpadsmit akmeņus, ko tie bija paņēmuši no Jardānas, Jozua uzslēja Gilgālā.{+q<No Jardānas tauta kāpa augšup pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā, Jērikas austrumu pusē.l*S<Kad priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, uzkāpa augšā no Jardānas vidus un viņu kāju pēdas jau bija uz sauszemes, tad Jardānas ūdeņi atgriezās savā vietā un, tāpat kā iepriekš, pieplūda līdz krastiem.M)<Un Jozua pavēlēja priesteriem: “Kāpiet augšā no Jardānas!”e(E<“Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu, lai viņi nāk augšā no Jardānas.”'3<Kungs teica Jozuam:&<Tajā dienā Kungs darīja Jozuu varenu visa Israēla acīs, un tie bijās viņu, tāpat kā bija Mozu bijušies viņa dzīves dienās.q%]< Ap četrdesmit tūkstoši karam bruņotu vīru pārgāja upi Kunga priekšā uz kauju Jērikas klajumos.$< Israēla dēlu priekšgalā bruņoti upi pārgāja Rūbena dēli un Gāda dēli, un puse Manases cilts, kā Mozus tiem bija pieteicis.z#o< Kad visa tauta bija pārgājusi, tad pārgāja arī Kunga šķirsts, un priesteri nostājās tautas priekšgalā.U"%< Priesteri, kas nesa šķirstu, stāvēja Jardānas vidū, līdz bija izdarīts viss, ko Kungs Jozuam pavēlēja teikt tautai – visu, ko Mozus bija pavēlējis Jozuam, – un tauta steigā pārgāja upi.%!E< Jozua uzslēja divpadsmit akmeņus arī tajā vietā, kur bija stāvējušas priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas, un tur tie ir līdz šai dienai.r _<Israēla dēli darīja, kā Jozua tiem bija pavēlējis, un paņēma Jardānas vidū divpadsmit akmeņus, kā Kungs Jozuam bija sacījis, pēc Israēla dēlu cilšu skaita, un aiznesa tur, kur taisījās nakšņot, un tur tos nolika.P<tad sakiet viņiem, ka Jardānas ūdeņi izsīka Kunga šķirsta priekšā; kad tas gāja pāri Jardānai, tad Jardānas ūdeņi izsīka! Lai šie akmeņi Israēla dēliem ir piemiņa uz mūžiem!”X+<Lai tie jums ir zīme. Kad jūsu dēli reiz jautās: kas tie par akmeņiem? –6g<Un Jozua tiem sacīja: “Pārejiet upi Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā un Jardānas vidū celiet katrs uz pleciem vienu akmeni – pēc Israēla dēlu cilšu skaita.jO<Jozua pasauca divpadsmit vīrus, ko bija iecēlis no Israēla dēliem, pa vienam vīram no cilts.E<un pavēli viņiem: ņemiet tepat no Jardānas vidus, kur droši stāv priesteru kājas, divpadsmit akmeņus, nesiet tos līdzi un nolieciet tajā vietā, kur jūs šonakt nakšņosiet.”H <“Ņem no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts,E <Kad visa tauta bija pārgājusi Jardānu, Kungs teica Jozuam:<s<Un priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, droši stāvēja sausumā Jardānas vidū, un viss Israēls gāja pāri pa sausu zemi, līdz visa tauta bija pārgājusi Jardānu.nW<tad ūdeņi, kas tecēja no augšienes, apstājās kā valnis līdz pat Ādamas pilsētai, kas blakus Cāretānai, bet ūdeņi, kas tecēja lejup uz klajumu jūru jeb Sāls jūru, izsīka un tauta pārgāja upi iepretī Jērikai.H <Kad tie, kas nesa šķirstu, nonāca līdz Jardānai un priesteri, kas nesa šķirstu, bija iebriduši ūdenī – bet Jardāna bija pārplūdusi līdz pašiem krastiem visu ražas laiku –,xk<Tauta devās ārā no savām teltīm, lai ietu pāri Jardānai, un priesteri nesa šķirstu pa priekšu tautai.a=< Kad Jardānas ūdeņos apstāsies to priesteru kāju pēdas, kuri nes Kunga, visas zemes Kunga, šķirstu, tad apstāsies arī Jardānas ūdeņi, ūdeņi, kas tek no augšienes, sadalīsies un stāvēs kā valnis.”X+< Ņemiet tagad no Israēla ciltīm divpadsmit vīrus, pa vīram no katras cilts.Z/< Redzi, visas zemes Kunga derības šķirsts iet jums pa priekšu pāri Jardānai!V'< Jozua teica: “Tagad jūs zināsiet, ka dzīvais Dievs ir jūsu vidū! Viņš dzīdams izdzīs jums pa priekšu kanaāniešus, hetiešus, hiviešus, periziešus, girgašiešus, amoriešus un jebūsiešus!hK< Un Jozua teica Israēla dēliem: “Nāciet šurp un klausieties Kunga, sava Dieva, vārdus!”<Pavēli priesteriem, kas nes derības šķirstu: kad jūs nonāksiet pie Jardānas ūdeņiem, tad iebrieniet Jardānā un stāviet!”!=<Kungs teica Jozuam: “Šodien es sākšu tevi darīt varenu Israēla dēlu vidū, lai tie zina, ka es būšu ar tevi, tāpat kā es biju kopā ar Mozu. '<Un priesteriem Jozua teica: “Nesiet derības šķirstu un ejiet pa priekšu tautai!” Un viņi nesa derības šķirstu pa priekšu tautai.^ 7<Un Jozua teica tautai: “Svētieties, jo rīt Kungs darīs brīnumus jūsu vidū!”W )<Taču lai starp jums un šķirstu paliek atstatums divi tūkstoši elkoņu garumā – netuvojieties tam! Tā jūs zināsiet ceļu, pa kuru jums jāiet, jo vēl nekad iepriekš neesat šo ceļu gājuši.” /<un pavēlēja tautai: “Kad jūs redzēsiet Kunga, jūsu Dieva, derības šķirstu, ko nesīs levīti, priesteri, tad celieties un sekojiet tam.? {<Kad pagāja trīs dienas, virsnieki apstaigāja nometni3 c<Jozua cēlās agri no rīta. Viņi devās ceļā no Šitīmas un nonāca pie Jardānas – viņš un visi Israēla dēli – un apmetās tur pa nakti, pirms pārgāja upi. <Un viņi teica Jozuam: “Tiešām, Kungs ir atdevis mums visu to zemi, visi, kas mīt tajā zemē, ļimst mūsu priekšā!”'<Abi vīri devās atpakaļ, nokāpa no kalniem, cēlās pāri un gāja pie Jozuas, Nūna dēla, un pastāstīja viņam visu, kas bija noticis.;q<Viņi devās projām, gāja uz kalniem un palika tur trīs dienas, līdz vajātāji bija atgriezušies atpakaļ. Vajātāji bija tos meklējuši visu ceļu, bet nebija atraduši.<Un viņa sacīja: “Lai ir, kā jūs teicāt!” Tad viņa ļāva tiem iet, tie devās projām, un viņa izkāra pa logu sarkanu virvi.oY<Bet, ja tu kādam to pastāstīsi, tad mums nav vainas par šo zvērestu, ko tu liki mums zvērēt.”{q<Ikviens, kas dosies laukā pa tava nama durvīm, – tā asinis lai nāk pār viņa paša galvu, bet mēs būsim bez vainas, taču ikviens, kas paliks namā kopā ar tevi, – tā asinis lai nāk pār mūsu galvu, ja kāds viņam ko nodarīs.@{<Redzi, kad mēs nāksim ieņemt šo zemi, izkar pa logu sarkano virvi, ar ko tu mūs nolaidi lejā, un sapulcini pie sevis namā savu tēvu, māti, brāļus un visu sava tēva dzimtu.]5<Vīri viņai teica: “Lai uz mums negulstas vaina par šo zvērestu, ko tev devām!2_<Un viņa tiem sacīja: “Dodieties kalnos, ka nesastopaties ar vajātājiem! Slēpieties tur trīs dienas, kamēr vajātāji būs atpakaļ, tad varat iet savu ceļu!”u~e<Tad viņa nolaida tos ar virvi pa logu, jo viņas nams bija iebūvēts pilsētas mūrī, tur viņa dzīvoja.E}<Un vīri viņai teica: “Dodam savas dvēseles par jūsējām, ja neviens no jums neko nestāstīs! Kad Kungs dos mums šo zemi, tad mēs izrādīsim jums laipnību un turēsim vārdu!”| < Atstājiet dzīvus manu tēvu un māti, manus brāļus un māsas, un visu, kas tiem, – glābiet mūsu dvēseles no nāves!”{#< Un tagad zvēriet man pie Kunga – es esmu darījusi jums labu, tad nu arī jūs dariet labu mana tēva namam – dodiet man drošu zīmi!-zU< Tiklīdz mēs to izdzirdējām, tā mūsu sirdis pamira un visiem noplaka dūša jūsu dēļ, jo Kungs, jūsu Dievs, ir Dievs augšā debesīs un apakšā uz zemes!y-< Mēs esam dzirdējuši, kā Kungs jūsu priekšā licis izsīkt Niedru jūras ūdeņiem, kad jūs devāties projām no Ēģiptes, un ko jūs esat izdarījuši ar abiem amoriešu ķēniņiem, kas bija viņpus Jardānas, ar Sīhonu un Ogu, – jūs tos pagalam iznīdējāt!%xE< un teica tiem: “Es zinu, ka Kungs jums ir atdevis šo zemi. Mūs ir pārņēmušas bailes no jums, un visi, kas mīt šajā zemē, ļimst jūsu priekšā.Ew<Pirms vēl tie bija likušies gulēt, viņa uzkāpa uz jumtav'<Vīri dzinās viņiem pakaļ uz Jardānas pusi līdz pat braslam, bet vārti tika aizslēgti, tiklīdz vajātāji bija devušies tiem pakaļ.ouY<Bet viņa tos bija uzvedusi uz jumta un paslēpusi starp linu kūļiem, kas tai bija izlikti uz jumta.(tK<Un, kad slēdza vārtus, bija jau tumšs, tie vīri devās prom – es nezinu, kurp tie vīri aizgāja. Dzenieties ātri pakaļ, tad jūs viņus panāksiet!”s<Bet tā sieva noslēpa abus vīrus un sacīja: “Tiešām, šie vīri bija pie manis atnākuši, bet es nezināju, no kurienes viņi ir!,rS<Un Jērikas ķēniņš sūtīja pie Rāhābas, sacīdams: “Izdod tos vīrus, kas atnākuši pie tevis un ir tavā namā, jo tie atnākuši izlūkot visu zemi!”|qs<Kāds pastāstīja Jērikas ķēniņam: “Redzi, šonakt kādi no Israēla dēliem ir atnākuši izlūkot zemi.”}p w<Tad Jozua, Nūna dēls, no Šitīmas zemes slepeni sūtīja izlūkos divus vīrus un teica viņiem: “Ejiet un apskatiet gan to zemi, gan Jēriku!” Tie gāja un nonāca kādas maukas mājā – viņu sauca Rāhāba –, un viņi tur apmetās. o <Ikviens, kas dumposies pret tavām pavēlēm vai tevi neklausīs, lai ko tu pavēlētu, tas mirs – tikai esi stiprs un sīksts!”n <Kā klausījām Mozum, tāpat mēs klausīsim tev, lai tikai Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi tāpat, kā viņš bija ar Mozu.}m w<Un viņi atbildēja Jozuam: “Mēs darīsim visu, ko tu mums pavēlēsi, un mēs iesim visur, kurp tu mūs sūtīsi.l <kamēr Kungs atradīs jūsu brāļiem mājvietu tāpat kā jums un arī viņi iemantos zemi, kuru Kungs, jūsu Dievs, tiem dod. Pēc tam atgriezieties sava īpašuma zemē un iemantojiet to, Kunga kalps Mozus jums to ir devis viņpus Jardānas, kur lec saule.”Zk 1<Jūsu sievas, mazuļi un lopi lai paliek šajā zemē, ko jums deva Mozus, – viņpus Jardānas, bet jūs, visi varenie spēkavīri, bruņoti celieties pāri saviem brāļiem pa priekšu un palīdziet viņiem,j  < “Atcerieties vārdus, ko jums pavēlēja Kunga kalps Mozus: Kungs, jūsu Dievs, atradis jums mājvietu un dod jums šo zemi.Ii < Rūbeniešiem un gādiešiem, un pusei Manases cilts Jozua teica:]h 7< “Apstaigājiet nometni un pavēliet tautai: sagatavojiet sev iztiku, jo pēc trim dienām jums būs jādodas pāri Jardānai, jāiet un jāiemanto zeme, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod, lai jūs to iemantotu.”/g ]< Tad Jozua pavēlēja tautas virsniekiem:f < Vai es tev nepavēlēju būt stipram un sīkstam, nebīties un nebaiļoties, jo Kungs, tavs Dievs, ir kopā ar tevi, lai kurp tu ietu!”Fe  <Lai šīs bauslības grāmatas vārdi vienmēr tev ir uz lūpām, runā to dienu un nakti un pielūko, ka tu dari visu, kas tur rakstīts, jo tad tavas gaitas būs sekmīgas un tev veiksies.Od <Tikai esi stiprs un gana sīksts, pieraugi, ka tu pildi visu bauslību, ko esmu pavēlējis savam kalpam Mozum, nenovērsies no tās ne pa labi, ne pa kreisi, tad tev viss veiksies, lai kurp tu ietu.~c y<Esi stiprs un sīksts, jo tev būs jāiemanto zeme šai tautai – viņu tēviem es esmu zvērējis, ka tiem to došu!b <Visas tavas dzīves dienas neviens nebūs varenāks par tevi, es būšu ar tevi tāpat kā ar Mozu, es tevi neatstāšu un nepametīšu.#a C<no tuksneša un Lebanona līdz lielajai upei, Eifrātas upei, visu hetiešu zemi, un līdz Lielajai jūrai, kur noriet saule, – tās būs jūsu robežas!N` <Es dodu jums ik vietu, kur mīs jūsu kāju pēdas, kā solīju Mozum, _ <“Mans kalps Mozus ir miris. Celies nu un dodies pāri Jardānai – tu un visa šī tauta – uz zemi, ko es dodu Israēla dēliem.U^ )ww9vuut^ssqrr]qqppohnnYm ll>kjiihhsg^fVeeSddAcLbaa&```3_^^T]]L\[rZZPY~XtXWVUUGTT+SRR`QPOO1NNJMM LL KKJJIHHtGGEFaEE$DjD)CBAAq@??2>> =N<;:::R:99w91888V8 77t7-66q655.4W33c2201f00f//I..--O,,,^,+**)):(''')&y%%U$$+##,"t"!Q (obaMo:%94qoLh`px7 u H  m . S % ^ 2   *SyF~3Tm#JD<Šī ir zeme, ko iemantoja Jāzepa dēli Manase un Efraims.~<tad lejup uz rietumiem, uz jaflētiešu robežām līdz apakšējās Bēt-Horonas robežām, tad līdz Gezerai un beidzas pie jūras.G} <tad no Bēteles uz Lūzu pāri arkiešu robežām uz Atārotu,+| S<Bet Jāzepa dēliem krita šāda loze – no Jardānas pie Jērikas līdz Jērikas ūdeņiem uz austrumiem, pāri tuksnesim no Jērikas līdz kalnienei uz Bēteli,${C<?Bet jebūsiešus, kas mita Jeruzālemē, Jūdas dēli nevarēja izdzīt – tā nu jebūsieši mīt kopā ar Jūdas dēliem Jeruzālemē līdz šai dienai.Vz'<>Nibšāna un Sāls pilsēta, un Ēn-Gedī – sešas pilsētas ar to ciemiem.4ye<=Tuksnesī – Bēt-Arāba, Midīna, Sehāha,Zx/<Uy<un Hācor-Hadata, un Kerījot-Hecrona, tā ir Hācora,)TO<un Zīfa, un Telema, un Beālota,,SU<un Kedeša, un Hācora, un Jitnāna,(RM<un Kīna, un Dīmona, un Adāda,oQY<Jūdas dēlu galējās pilsētas dienvidos pie Edoma robežām bija: Kabceēla un Ēdera, un Jāgūra,AP<Šis ir Jūdas dēlu cilts mantojums pēc viņu dzimtām.(OK<Viņa tam teica: “Dod man svētību! – Ja izdevi mani uz sausu zemi, tad iedod man ūdens avotus!” Un Kālebs tai deva augšējos avotus un lejas avotus.N#<Kad viņa nāca, viņa to pierunāja – savu tēvu, lūdzot tam tīrumu. Viņa nokāpa no ēzeļa, un Kālebs tai jautāja: “Kas tev?”mMU<Un to ieņēma Otniēls, Kāleba brāļa Kenaza dēls, un viņš tam deva par sievu savu meitu Ahsu.wLi<Un Kālebs sacīja: “Kurš sakaus Kirjat-Sēferu un to ieņems, tam es atdošu savu meitu Ahsu par sievu!”gKI<No turienes viņš devās pret Debīras iemītniekiem – agrāk Debīru sauca Kirjat-Sēfera.rJ_<Kālebs no turienes izdzina trīs Anāka dēlus: Šēšaju, Ahīmanu un Talmaju – Anāka pēcnācējus.*IO< Kā Kungs Jozuam bija pavēlējis, tā viņš Kālebam, Jefunnes dēlam, deva daļu Jūdas dēlu vidū – anākiešu tēva pilsētu Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona.mHU< Rietumu robeža ir Lielās jūras krasts. Tādas ir visas Jūdas dēlu robežas pēc viņu dzimtām.IG < Tad robeža stiepjas līdz Ekrona grēdai ziemeļos, un tālāk robeža met loku ap Šikāronu un iet līdz Baalas kalnam, tālāk tā stiepjas uz Jabneēlu – tur robeža beidzas pie jūras.AF}< No Baalas robeža pagriežas uz rietumiem, uz Seīra kalnu, un iet uz Jeārīma kalnu grēdu ziemeļos, kur ir Kesalona, tālāk tā sniedzas lejup uz Bēt-Šemešu un aiziet uz Timnu.?Ey< No kalna virsotnes robeža met līkumu līdz Neftohas ūdeņu avotam un tālāk iet līdz Efrona kalna pilsētām, tad atkal robeža met līkumu uz Baalu – tā ir Kirjat-Jeārīma.D}<Tālāk robeža iet augšup cauri Ben-Hinnomas ielejai līdz jebūsiešu kalnienei dienvidos, kur ir Jeruzāleme, un tālāk tā iet augšup līdz kalna virsotnei, kas paceļas pār Hinnomas ieleju rietumos, kur ziemeļos beidzas Refāiešu ieleja.hCK<Tad robeža no Āhoras ielejas iet augšup līdz Debīrai un ziemeļos pagriežas uz Gilgālu, kas iepretī Adūmīmas pārejai ielejas dienvidos, tad robeža stiepjas uz Ēn-Šemešas ūdeņiem un beidzas pie Ēn-Rogēlas. B<tad robeža pāri Bēt-Hoglai iet uz ziemeļiem, uz Bēt-Arābu, pēc tam robeža iet augšup līdz Rūbena dēla Bohana akmenim.A<Austrumu robeža ir Sāls jūra līdz Jardānas ietekai. Ziemeļu robeža stiepjas no jūras līča, no Jardānas ietekas,~@w<tālāk pāri Acmonai stiepjas līdz Ēģiptes strautam – robeža beidzas pie jūras. Tā jums ir dienvidu robeža.0?[<tālāk uz dienvidiem līdz Skorpiju pārejai, pāri uz Cīnu, un tālāk augšup uz Kādēš-Barnēu, šķērso Hecronu, iet augšup uz Adāru un nogriežas uz Karku,P><Un viņu dienvidu robeža – no Sāls jūras gala, no dienvidu līča,= <Bet Jūdas dēliem pēc viņu dzimtām lozē krita Edoma pierobeža no Cīna tuksneša līdz Negebai, līdz pašiem dienvidiem.y<m<Hebronu iepriekš sauca Kirjat-Arba – Arba bija lielākais cilvēks no anākiešiem! Un zeme atguvās no kara.;#<Tāpēc līdz šai dienai Hebrona pieder kenazietim Kālebam, Jefunnes dēlam, – jo viņš vienmēr bija sekojis Kungam, Israēla Dievam.Z:/< Tad Jozua viņu svētīja un atdeva Hebronu mantojumā Kālebam, Jefunnes dēlam.]95< Tad nu dod man šo kalnieni, par ko Kungs todien teica, jo todien tu dzirdēji, ka tur ir anākieši un lielas nocietinātas pilsētas – varbūt Kungs būs ar mani un es tos izdzīšu, kā Kungs ir solījis!”?8y< Vēl šodien es esmu tikpat stiprs kā tad, kad Mozus mani sūtīja – kāds man bija spēks tad, tāds spēks man ir tagad! – es varu doties karā un darīt visu, kas vajadzīgs. 7 < Un tagad, redzi, Kungs ir uzturējis mani dzīvu, kā viņš solīja, visus šos četrdesmit piecus gadus – kopš tā brīža, kad Kungs teica Mozum šos vārdus, kad Israēls staigāja pa tuksnesi, līdz šim brīdim, kad man ir astoņdesmit pieci gadi.56e< Todien Mozus zvērēja, sacīdams: tiešām, zeme, kur minusi tava kāja, būs par mantojumu tev un taviem dēliem uz mūžiem, jo tu pilnībā sekoji Kungam, manam Dievam! 5<bet mani brāļi, kas gāja kopā ar mani, runāja tā, ka tautas sirds iztrūkās, taču es vienmēr sekoju Kungam, savam Dievam!4'<Man bija četrdesmit gadu, kad Kunga kalps Mozus mani sūtīja no Kādēš-Barnēas izlūkot šo zemi, un es viņam visu stāstīju no sirds,C3<Tad Jūdas dēli nāca pie Jozuas uz Gilgālu, un kenazietis Kālebs, Jefunnes dēls, viņam sacīja: “Tu zini, ko Kungs Kādēš-Barnēā sacījis Dieva vīram Mozum par mani un tevi.Y2-<Kā Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla dēli darīja – sadalīja zemi.41c<Jāzepa dēliem bija divas ciltis – Manase un Efraims, bet levītiem viņu zemes daļa netika dota, vienīgi pilsētas, kur dzīvot, un ganības ganāmpulkiem un lopiem.0 <Jo divām ciltīm un pusei cilts Mozus jau bija devis mantojumu viņpus Jardānas, taču levītiem viņš nedeva mantojumu, –p/[<To viņi iemantoja, metot lozes, kā Kungs caur Mozu bija pavēlējis deviņām ciltīm un pusei cilts.+. S<Šo visu Israēla dēli iemantoja Kanaāna zemē – to viņiem deva mantojumā priesteris Elāzārs un Jozua, Nūna dēls, un Israēla dēlu cilts tēvu galvenie.x-k< !Bet Levī ciltij Mozus nedeva mantojumu – to mantojums ir Kungs, Israēla Dievs, kā viņš tiem pavēlējis!Z,/< Tā Mozus sadalīja Moāba klajumus viņpus Jardānas, uz austrumiem no Jērikas.C+< un puse no Gileādas, un Aštārotā, un Edreī, Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsts pilsētas – tās tika Manases dēla Māhīra dēliem, pusei Māhīra dēlu pēc viņu dzimtām.,*S< Viņu robežas stiepās no Mahanaimas – visa Bāšāna, visa Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsts, un visi Jaīra ciemi, kas Bāšānā, sešdesmit pilsētas,g)I< Un Mozus deva zemi arī pusei Manases cilts – pusei Manases dēlu cilts pēc viņu dzimtām.a(=< Tas bija Gāda dēlu mantojums pēc viņu dzimtām – viņu pilsētas un viņu ciemati.^'7< un ielejā Bēt-Hārāma un Bēt-Nimra, un Sukota, un Cāfona – tas bija atlicis no Hešbonas ķēniņa Sīhona ķēniņvalsts viņpus Jardānas uz austrumiem. Jardāna bija robeža līdz Kineretas jūras malai.^&7< un no Hešbonas līdz Rāmat-Micpai, Betonīma un Mahanaima līdz Debīras robežām,%< Viņu robežas bija Jaazēra un visas Gileādas pilsētas, un puse no Amona dēlu zemes līdz Aroērai, kas blakus Rabai,L$< Mozus deva zemi Gāda ciltij – Gāda dēliem pēc viņu dzimtām.#< Rūbena dēlu robeža bija Jardāna – tas bija rūbeniešu mantojums pēc viņu dzimtām, viņu pilsētas un viņu ciemati.x"k< Kopā ar visiem, kas tika nokauti, Israēla dēli ar zobenu bija nokāvuši arī pareģi Bileāmu, Beora dēlu.!< un visām līdzenuma pilsētām, un visai amoriešu ķēniņa Sīhona ķēniņvalstij – viņš valdīja Hešbonā, viņu Mozus bija sakāvis kopā ar Midjāna vadoņiem Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu, Sīhonas vadoņiem, kuri mita tajā zemē.A < un Bēt-Peorai, un Pisgas nogāzēm, un Bēt-Ješīmotai,J< un Kirjataimai, un Sibmai, un Ceret-Šaharai, kas ielejas kalnā,0]< un Jahacai, un Kedēmotai, un Mefāatai,nW< Hešbonai un visām pilsētām, kas līdzenumā, – Dībonai un Bāmot-Baālai, un Bēt-Baal-Meonai,}< viņu robežas stiepās no Aroēras, kas Arnonas upes malā, un pilsētas ielejas vidū līdz visam Mēdbas līdzenumam,E< Mozus deva zemi Rūbena dēlu ciltij pēc viņu dzimtām –)< Tikai Levī ciltij Mozus nebija piešķīris mantojumu – tās mantojums ir Kunga, Israēla Dieva, dedzināmie upuri, kā viņš pavēlējis.< Taču Israēla dēli nepadzina gešūriešus un maahiešus, un gešūrieši un maahieši mīt Israēla dēlu vidū līdz šai dienai.#A< visu Bāšānas ķēniņa Oga valstību – viņš valdīja Aštārotā un Edreī, viņš bija atlicis no milžiem, kurus bija sakāvis un padzinis Mozus.sa< un Gileādu, un gešūriešu un maahiešu robežas, un visu Hermona kalnu, un visu Bāšānu līdz Salhai,xk< un arī visas amoriešu ķēniņa Sīhona, kurš valdīja Hešbonā, pilsētas līdz pat Amona dēlu robežām,}< no Aroēras, kas Arnonas upes krastā, un pilsētas, kas ielejai pa vidu, un visu Mēdbas līdzenumu līdz pat Dībonai,F< Otra puse cilts kopā ar rūbeniešiem un gādiešiem savu mantojumu, ko Mozus tiem piešķīra uz austrumiem viņpus Jardānas, jau saņēma, kad Kunga kalps Mozus tiem to piešķīra, –_9< Un tagad sadali šīs zemes par mantojumu deviņām ciltīm un pusei Manases cilts!”M< visi kalnienes iemītnieki no Lebanona līdz Misrefot-Maimai, visi sidonieši – tos es pats padzīšu Israēla dēlu priekšā, tikai izlozē tās par mantojumu Israēlam, kā es tev pavēlēju!< Un gebaliešu zeme un viss Lebanons uz saules lēkta pusi no Baal-Gādas Hermona kalna pakājē līdz pat Hamātas pieejai,iM< Uz dienvidiem – visa kanaāniešu zeme, no Sidoniešu alas līdz Afēkai, amoriešu robežām.S!< no Šīhoras, kas blakus Ēģiptei, līdz Ekronas robežai ziemeļos, kas piekrīt kanaāniešiem, pieciem filistiešu augstmaņiem – Gazas, Ašdodas, Aškelonas, Gatas, Ekronas – un vēl aviešiem.P< Šīs zemes vēl palikušas: visas filistiešu un gešūriešu robežas  1< Jozua bija vecs, jau krietni gados, un Kungs viņam teica: “Tu esi jau vecs, jau krietni gados, bet šajā zemē vēl atlicis daudz ko iemantot!O < Tircas ķēniņš – viens, – pavisam trīsdesmit viens ķēniņš!b ?< Doras ķēniņš pie Nāfat-Doras – viens, Gojīmas ķēniņš pie Gilgālas – viens,T #< Kedešas ķēniņš – viens, Jokneāmas ķēniņš pie Karmela – viens,D < Taanahas ķēniņš – viens, Megido ķēniņš – viens,M< Šimron-Meronas ķēniņš – viens, Ahšafas ķēniņš – viens,F< Mādonas ķēniņš – viens, Hācoras ķēniņš – viens,F< Afēkas ķēniņš – viens, Šāronas ķēniņš – viens,F< Tapūhas ķēniņš – viens, Hēferas ķēniņš – viens,F< Makēdas ķēniņš – viens, Bēteles ķēniņš – viens,F< Libnas ķēniņš – viens, Adullāmas ķēniņš – viens,C< Hormas ķēniņš – viens, Arādas ķēniņš – viens,E< Debīras ķēniņš – viens, Gederas ķēniņš – viens,D< Eglonas ķēniņš – viens, Gezeras ķēniņš – viens,I < Jarmūtas ķēniņš – viens, Lāhīšas ķēniņš – viens,J~< Jeruzālemes ķēniņš – viens, Hebronas ķēniņš – viens,O}< Jērikas ķēniņš – viens, Ajas ķēniņš pie Bēteles – viens,|'< kalnieni un ieleju, klajumu un nogāzes, tuksnesi un Negebu – hetiešus, amoriešus, kanaāniešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus:{)< Šie ir tās zemes ķēniņi, ko Jozua un Israēla dēli sakāva viņpus Jardānas, uz rietumiem no Baal-Gādas, Lebanona ielejā un līdz Hālāka kalnam, kas paceļas uz Seīra pusi – tos Jozua atdeva par mantojumu Israēla ciltīm pēc tiem pienākošās daļas –$zC< Kunga kalps Mozus un Israēla dēli sakāva viņus, un Kunga kalps Mozus viņu zemi atdeva par īpašumu rūbeniešiem, gādiešiem un pusei Manases cilts.8yk< un bija valdnieks pār Hermonu un Salhu, un visu Bāšānu līdz gešūriešu robežām un arī pār maahiešiem un pusi Gileādas līdz Hešbonas ķēniņa Sīhona robežām.rx_< Un Bāšānas ķēniņa Oga robežas – viņš bija atlicis no milžiem, kas mita Aštārotā un Edreī,/wY< un no klajuma Kineretas jūras austrumos līdz klajumu jūrai – Sāls jūrai, uz austrumiem, ceļā uz Bēt-Ješīmotu, un uz dienvidiem – līdz Pisgas nogāzēm.Cv< Sīhons, amoriešu ķēniņš, kas mita Hešbonā un valdīja no Aroēras, kas Arnonas ielejas malā un ielejas vidū, līdz pusei Gileādas un līdz Jabokas upei, Amona dēlu robežām,Du < Šie ir zemes ķēniņi, ko Israēla dēli sakāva, iegūdami viņu zemes viņpus Jardānas uz saules lēkta pusi, no Arnonas ielejas līdz Hermona kalnam, un visā klajumā uz austrumiem:,tS< Jozua ieņēma visu zemi – visu, kā Kungs bija teicis, – un Jozua atdeva to par mantojumu Israēlam pēc katra daļas viņa ciltī. Tad zeme atguvās no kara.hsK< Israēla dēlu zemē nepalika neviena anākieša – tie palika tikai Gazā, Gatā un Ašdodā.Cr< Tolaik Jozua devās un izkāva anākiešus – kalnienē, Hebronā, Debīrā, Anābā un visā Jūdas kalnienē, un visā Israēla kalnienē – viņu pilsētas Jozua pagalam iznīdēja.jqO< Tā tas notika, tādēļ ka Kungs bija nocietinājis viņu sirdis un sakūdījis uz karu pret Israēlu, lai tie tiktu atdoti iznīcības lāstam bez žēlastības, lai tie tiktu iznīcināti, kā Kungs bija pavēlējis Mozum.p#< Izņemot Gibeonas iemītniekus hiviešus, nebija pilsētas, kas būtu līgusi mieru ar Israēla dēliem, – viņi visus sagūstīja karā.>oy< Jozuas karš ar šiem ķēniņiem ilga daudzas dienas.6ng< no Hālāka kalna, kas slejas pret Seīru, līdz Baal-Gādai Lebanona ielejā, Hermona kalna pakājē – viņš sagūstīja visus to ķēniņus, kāva viņus un nonāvēja.m< Un Jozua ieņēma visu kalnienes zemi un visu Negebu, un visu Gošenes zemi, un zemieni, un klajumu, un Israēla kalnieni un zemieni –$lC< Kā Kungs pavēlēja savam kalpam Mozum, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā Jozua darīja – viņš nenovērsās no tā, ko Kungs Mozum bija pavēlējis.`k;< Visu, kas tajās pilsētās bija laupāms, arī lopus, Israēla dēli salaupīja sev, taču visus ļaudis tie kāva ar zobena asmeni – kamēr nebija tos iznīcinājuši tā, ka neviens, kam dvaša, nepalika pāri!j < Taču nevienu no tām pilsētām, kas stāvēja uz pakalniem, Israēls nenodedzināja, vienīgi Hācoru, ko nodedzināja Jozua.i9< Visas to ķēniņu pilsētas Jozua ieņēma un ķēniņus nokāva ar zobena asmeni – pagalam tos iznīdēja, kā bija pavēlējis Kunga kalps Mozus.h< Viņi nokāva visus, kas tur bija, – iznīdēja, ka nepalika neviens, kam dvaša! – un Hācoru nodedzināja ar uguni.g#< Tad Jozua griezās atpakaļ, ieņēma Hācoru un ar zobenu nokāva tās ķēniņu. Pirms tam Hācora bija galvenā turienes ķēniņvalsts.f{< Jozua darīja tiem, kā Kungs bija teicis, – pārgrieza viņu zirgiem cīpslas, bet kaujas ratus sadedzināja ugunī.;eq< Un Kungs nodeva tos Israēlam, kurš tos sakāva un vajāja līdz lielajai Sidonai, Misrefot-Maimai un Micpas ielejai, kas austrumos, un kāva tos, kamēr neviens nepalika pāri.sda< Tad Jozua ar visiem saviem karavīriem devās tiem pretī uz Mēromas ūdeņiem un pēkšņi uzbruka tiem.>cw< Un Kungs teica Jozuam: “Nebaidies no tiem, jo rīt ap šo laiku es ļaušu Israēlam tos visus nokaut. Viņu zirgiem pārgrieziet cīpslas, bet kaujas ratus sadedziniet ugunī!”rb_< Visi šie ķēniņi sapulcējās, nāca un nocietinājās pie Mēromas ūdeņiem, lai karotu ar Israēlu.a < Tie iznāca ar visiem saviem karapulkiem – ļaužu bija tik daudz kā smilšu jūras malā un varen daudz zirgu un kararatu!,`S< pie kanaāniešiem austrumos un rietumos, pie amoriešiem un hetiešiem, periziešiem un jebūsiešiem kalnienē, un pie hiviešiem Hermona pakājē, Micpas zemē. _ < un pie ķēniņiem, kas ziemeļu kalnienē un klajumā uz dienvidiem no Kineretas, un zemienē, un uz vakariem, Nāfat-Dorā –^ -< Kad to izdzirdēja Hācoras ķēniņš Jābīns, tas sūtīja pie Mādonas ķēniņa Jobāba, pie Šimronas ķēniņa un pie Ahšafas ķēniņa,H] < +Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē.|\s< *Visus šos ķēniņus un viņu zemes Jozua iekaroja vienā reizē – jo par Israēlu karoja Kungs, Israēla Dievs!a[=< )Jozua tos kāva no Kādēš-Barnēas līdz Gazai un visā Gošenes zemē līdz Gibeonai.iZM< (Jozua izkāva visu zemi – kalnieni un dienvidu līdzenumu, un zemieni, un piekalni, un visus ķēniņus, ka pāri nepalika neviens. Viņš iznīcināja visus, kam dzīva dvaša, kā Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.[Y1< 'Viņš ieņēma to, saņēma gūstā tās ķēniņu un visas tās piepilsētas, tie izkāva tās ar zobena asmeni – iznīcināja ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – kā viņš bija darījis Hebronai, tāpat viņš darīja Debīrai un tās ķēniņam, tāpat kā bija darījis Libnai un tās ķēniņam!TX#< &Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Debīrā un cīnījās pret to.W+< %Un viņš ieņēma to un izkāva ar zobena asmeni – tās ķēniņu, visas tās piepilsētas, ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – tāpat kā bija darījis ar Eglonu, viņš iznīcināja arī to – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija!UV%< $Tad Jozua kopā ar visu Israēlu no Eglonas devās uz Hebronu un aplenca to.2U_< #Todien viņi to ieņēma un izkāva ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – todien viņš to iznīcināja, tāpat kā bija darījis ar Lāhīšu.cTA< "No Lāhīšas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Eglonu, aplenca to un karoja pret to.S< !Tad Gezeras ķēniņš Horāms nāca palīgā Lāhīšai, bet Jozua sakāva viņu un viņa ļaudis tā, ka neviens viņam nepalika pāri!MR< Arī Lāhīšu Kungs nodeva Israēla rokā, un viņš to ieņēma, otrā dienā viņš izkāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – tāpat kā bija darījis ar Libnu._Q9< No Libnas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Lāhīšu, aplenca un karoja pret to.~Pw< Un Kungs nodeva Israēla rokā gan Libnu, gan tās ķēniņu, un viņš kāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Viņš darīja tās ķēniņam tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam._O9< Tad Jozua kopā ar visu Israēlu devās no Makēdas uz Libnu un cīnījās pret Libnu.N< Todien Jozua ieņēma Makēdu, izkāva to ar zobena asmeni, un arī tās ķēniņu viņš iznīcināja un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Makēdas ķēniņam viņš darīja tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam.NM< Kad saule laidās uz rietu, Jozua pavēlēja tos noņemt no kokiem un iemest alā, kur tie bija slēpušies, bet alas ieejai priekšā aizvēla lielus akmeņus – tie tur ir līdz pat šai dienai.qL]< Pēc tam Jozua kāva un nonāvēja viņus un pakāra piecos kokos – tie karājās kokos līdz vakaram.*KO< Jozua tiem sacīja: “Nebaidieties un nebaiļojieties! Esiet stipri un sīksti – tā Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret ko jums būs jācīnās!”J%< Kad tie bija atveduši šos piecus ķēniņus pie Jozuas, Jozua sasauca visus Israēla vīrus un teica karavadoņiem, kas bija nākuši kopā ar viņu: “Nāciet un lieciet savu kāju uz kakla šiem ķēniņiem!” – un tie nāca un lika savas kājas tiem uz kakla.=Iu< Un viņi tā darīja – izveda pie viņa no alas tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmūtas ķēniņu, Lāhīšas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.eHE< Un Jozua teica: “Atveriet alas ieeju un vediet pie manis no alas tos piecus ķēniņus!”G3< tad visi ļaudis sveiki un veseli atgriezās nometnē pie Jozuas, kas bija Makēdā. Pēc tam par Israēla dēliem neviens vairs mēli nekulstīja!F%< Kad Jozua un Israēla dēli bija tos kautin apkāvuši un tie bija pagalam, un daži atlikušie nokļuva savās nocietinātajās pilsētās,HE < Bet paši tur nepalieciet, dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem, izkaujiet tos līdz pēdējam, neļaujiet tiem nokļūt viņu pilsētās, jo Kungs, jūsu Dievs, tos nodevis jūsu rokā!”wDi< Un Jozua teica: “Aizripiniet alas ieejai priekšā lielus akmeņus un nolieciet pie tās vīrus, lai sargā!cCA< Jozuam tika pavēstīts: “Tie pieci ķēniņi ir atrasti paslēpušies Makēdas alā!”CB< Bet tie pieci ķēniņi bēga un paslēpās Makēdas alā.DA< Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē.@ < Tādas dienas nav bijis ne pirms, ne pēc tam – kad Kungs būtu klausījis cilvēka balsij! – jo Kungs karoja par Israēlu.M?< Un saule apstājās un mēness stāvēja, kamēr tauta atrieba saviem ienaidniekiem. Vai par to nav rakstīts Taisnajo grāmatā?! Tad saule stāvēja debesu vidū un nesteidza rietēt visu dienu.E>< Tad Jozua runāja uz Kungu – tajā dienā, kad Kungs nodeva Israēla dēliem amoriešus. Israēla acu priekšā viņš teica: “Saule, apstājies Gibeonā! Mēness, Ajalonas ielejā!”q=]< Kad viņi bēga no Israēla dēliem lejup pa Bēt-Horonas nogāzi, Kungs līdz pašai Azēkai tiem uzsūtīja krusu kā lielus akmeņus, un tie mira – no krusas akmeņiem mira daudz vairāk, nekā Israēla dēli nokāva ar zobenu.7<i< Un Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls kautin sakāva tos pie Gibeonas un vajāja ceļā uz Bēt-Horonas pāreju, un kāva tos līdz pat Azēkai un Makēdai.T;#< Jozua tiem uzbruka piepeši – visu nakti viņš bija nācis no Gilgālas! : < Un Kungs teica Jozuam: “Nebaidies no tiem, jo es viņus esmu atdevis tavā rokā – ne vīrs nepastāvēs tavā priekšā!”s9a< Un Jozua kopā ar visiem saviem karavīriem un visiem varenajiem spēkavīriem devās ceļā no Gilgālas.8< Un Gibeonas vīri sūtīja pie Jozuas uz Gilgālas nometni, sacīdami: “Neatraujiet saviem kalpiem palīdzīgu roku, steidziet ātri šurp, glābiet mūs un nāciet palīgā, jo pret mums sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas mīt kalnos!”7< Tad tie sapulcējās un nāca – pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmūtas ķēniņš, Lāhīšas ķēniņš un Eglonas ķēniņš, un kopā ar saviem karapulkiem tie nocietinājās iepretī Gibeonai un sāka pret to karu.r6_< “Nāciet un palīdziet man! Sakausim Gibeonu, jo tie noslēguši mieru ar Jozuu un Israēla dēliem!”M5< Tad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks sūtīja pie Hebronas ķēniņa Hohāma un Jarmūtas ķēniņa Pirāma, un pie Lāhīšas ķēniņa Jāfīas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra, sacīdams:,4S< tad viņš nobijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, gluži kā viena no ķēniņa pilsētām, un tā bija lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija spēkavīri.3 #< Kad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks izdzirdēja, ka Jozua ieņēmis Aju un to pagalam nopostījis, ka darījis ar Aju un tās ķēniņu tāpat kā ar Jēriku un tās ķēniņu, ka Gibeonas iemītnieki noslēguši mieru ar Israēlu un palikuši pie tiem dzīvot,:2o< Todien Jozua viņus padarīja par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem visai sapulcei un Kunga altārim, vietā, ko viņš sev izraudzījis, – tā tas ir līdz šai dienai.c1A< Un tā viņš tiem darīja – izglāba tos no Israēla dēlu rokas, un tie tos nenokāva.e0E< Tagad, redzi, mēs esam tavās rokās! Kā tev šķiet labi un pareizi, tā ar mums dari!”I/ < Bet tie atbildēja Jozuam un sacīja: “Tas tāpēc, ka taviem kalpiem bija daudz stāstīts, ko Kungs, tavs Dievs, pavēlējis savam kalpam Mozum – ka atdos jums visu šo zemi, lai jūsu priekšā iznīcinātu visas šīs zemes tautas. Tad nu mēs jūsu dēļ baidījāmies par savām dzīvībām un tā izdarījām.r._< Tagad esiet nolādēti un nolemti verdzībai, malkas ciršanai un ūdens smelšanai mūsu Dieva namam!”-'< Tad Jozua sasauca tos un sacīja tiem: “Kādēļ jūs pievīlāt mūs, sacīdami, ka esat no tālienes, kaut gan bijāt tepat no tuvienes!?$,C< Un vadoņi teica viņiem: “Lai tie paliek dzīvi un kļūst par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem visai sapulcei.” Tā vadoņi par viņiem lēma.u+e< Darīsim tā – atstāsim tos dzīvus, ka pār mums nenāk dusmas zvēresta dēļ, ko esam zvērējuši!” *< Un vadoņi teica visai sapulcei: “Mēs viņiem esam zvērējuši pie Kunga, Israēla Dieva, tagad mēs viņus nedrīkstam aiztikt! );< Israēla dēli viņus nenokāva, jo sapulces vadoņi tiem bija zvērējuši pie Kunga, Israēla Dieva. Bet visa sapulce kurnēja pret saviem vadoņiem.(3< Un Israēla dēli devās ceļā un trešajā dienā sasniedza viņu pilsētas. Viņu pilsētas bija Gibeona, Kefīra, Beērota un Kirjat-Jeārīma.'-< Bet trīs dienas pēc tam, kad ar tiem bija noslēgta derība, viņi uzzināja, ka tie ir tepat no tuvienes un ka tie mīt tepat viņiem blakus.t&c< Un Jozua ar tiem noslēdza mieru un derību, ka atstās tos dzīvus, un sapulces vadoņi viņiem zvērēja.F%< Tad vīri dalījās ar tiem iztikā, bet Kungam nepajautāja. $;< Un šie vīna maisi, kad tos piepildījām, bija jauni, bet tagad, redzi, tie ir cauri! Un mūsu drānas un sandales tālajā ceļā ir novalkātas!”1#]< Te ir mūsu maize! Tā bija silta, kad savās mājās mēs to ņēmām iztikai todien, kad devāmies ceļā pie jums, bet tagad, redzi, tā ir sakaltusi un sapelējusi!5"e< Un mūsu vecajie un visi, kas dzīvo mūsu zemē, mums teica: ņemiet iztiku ceļam, ejiet tiem pretī un sakiet: mēs esam jūsu kalpi! Slēdziet nu tagad ar mums derību!4!c< Un arī tas, ko viņš izdarījis abiem amoriešu ķēniņiem, kas mita viņpus Jardānas – Hešbonas ķēniņam Sīhonam un Bāšānas ķēniņam Ogam, kas Aštārotā!1 ]< Un tie viņam teica: “Tavi kalpi nāk no ļoti tālas zemes – Kunga, tava Dieva, slavas dēļ! Jo mums ir zināma viņa slava un viss, ko viņš darījis Ēģiptē!~w< Bet tie teica Jozuam: “Mēs esam tavi kalpi!” Un Jozua tiem sacīja: “Kas jūs tādi? No kurienes jūs esat?”{< Bet Israēla vīri teica hiviešiem: “Varbūt jūs mītat tepat pie mums – kā tad lai slēdzam ar jums derību?”-< Tie devās pie Jozuas uz nometni Gilgālā un teica viņam un Israēla vīriem: “Mēs nākam no tālas zemes, slēdziet nu ar mums derību!”+< un kājās tie āva novalkātas un noplēstas sandales, un tiem bija apvalkātas drēbes, un viņu iztikas maize bija sakaltusi un sapelējusi.(K< tie rīkojās ar viltu – gāja, sagādāja iztiku, uzkrāva saviem ēzeļiem izdilušus maisus un apdilušus vīna maisus, kas jau bija cauri un saplīsuši,X+< Kad Gibeonas iemītnieki uzzināja, ko Jozua bija izdarījis ar Jēriku un Aju,U%< tad tie sapulcējās, lai cīnītos ar Jozuu un Israēlu – visi kā viens!d E< Kad to izdzirdēja visi ķēniņi, kas bija viņpus Jardānas kalnos un līdzenumos un gar visu Lielās jūras piekrasti iepretī Lebanonam, – hetieši, amorieši, kanaānieši, perizieši, hivieši un jebūsieši, –6g<#No tā, ko Mozus bija pavēlējis, nebija ne vārda, ko Jozua nebūtu nolasījis priekšā visai Israēla sapulcei, sievām, bērniem un svešiniekiem, kas bija viņu vidū.<"Pēc tam viņš lasīja visus bauslības vārdus – gan svētību, gan lāstu – visu, kas rakstīts bauslības grāmatā.~w<!Un viss Israēls kopā ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abās pusēs šķirstam iepretī levītiem, priesteriem, kuri nesa Kunga derības šķirstu, – gan svešinieki, gan pašu ļaudis – viena puse iepretī Gerizīma kalnam un otra puse iepretī Ēbāla kalnam. Tā Kunga kalps Mozus jau iepriekš tiem bija pavēlējis svētīt Israēla tautu.~w< Tur uz tiem akmeņiem viņš rakstīja Mozus bauslības norakstu – to viņš rakstīja, klātesot Israēla dēliem.xk<kā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis Israēla dēliem un kā rakstīts Mozus bauslības grāmatā – altāri no netēstiem akmeņiem, ko dzelzs rīks nav skāris. Un uz tā tie upurēja sadedzināmos upurus Kungam un kāva miera upurus. na~~S}}C|{{z=y2xx=ww%vFutSssprqqpuoo*nn#mnll6k=jSii-hgg+fHedd cbb}baaaTa&```__N_^^^d^]\\][[BZZXYY~Y'XXXXAWW7VVV8UkUT`T SSLRQQcQXQ'PPJPOOO[O.NNMMCLL"K1KJJ I'HgG2FEDDCCBNAA@z???>~>==B<]<"Rūbena dēli un Gāda dēli mēdz par šo altāri teikt: “Tā mums ir liecība, ka Kungs ir Dievs.”9=m<!Tas Israēla dēliem patika, un Israēla dēli slavēja Dievu un vairs negrasījās doties karot pret tiem un iznīdēt zemi, kur bija apmetušies Rūbena dēli un Gāda dēli.K<< Tad priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, kopā ar vadoņiem devās projām no Rūbena dēliem, Gāda dēliem, no Gileāda zemes uz Kanaāna zemi pie Israēla dēliem, un visu tiem pastāstīja.v;g<Un priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, teica Rūbena dēliem, Gāda dēliem un Manases dēliem: “Tagad mēs zinām, ka Kungs ir ar mums, jo jūs neesat atkrituši no Kunga, tā jūs esat izglābuši Israēla dēlus no Kunga rokas!”M:<Kad priesteris Pinhāss, sapulces vadoņi un Israēla virsnieki pār tūkstošiem, kas bija ar viņu, dzirdēja vārdus, ko sacīja Rūbena dēli, Gāda dēli un Manases dēli, tie viņiem patika.9}<Pasargi, Dievs, ka mēs dumpotu pret Kungu vai šodien novērstos no sekošanas Kungam, celdami citu altāri sadedzināmajiem upuriem, labības dāvanām vai kaujamiem upuriem līdzās Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas viņa Mājokļa priekšā!” 8<Un vēl mēs domājām – ja mums vai mūsu pēcnācējiem reiz kāds ko tādu teiks, tad mēs sacīsim: redzi, tur ir Kunga altāra līdziniece, to mūsu tēvi uzcēla ne sadedzināmajiem upuriem, ne kaujamiem upuriem, bet par liecību starp mums un jums!%7E<bet par liecību, kas būtu starp mums un jums, un nākamajām paaudzēm pēc mums – lai mēs pildītu Kunga kalpošanu viņa priekšā ar mūsu sadedzināmajiem upuriem, kaujamiem upuriem un miera upuriem, lai kādreiz jūsu dēli neteiktu mūsu dēliem: jums nav daļas gar Kungu!6y<Tādēļ mēs nospriedām: taisīsimies jel un uzcelsim altāri – ne sadedzināmajiem upuriem vai kaujamiem upuriem,)5M<Kungs nolicis robežu starp mums un jums, Rūbena dēli un Gāda dēli, jums nav daļas gar Kungu! – tad jūsu dēli novērstu no Kunga bijības mūsu dēlus.4%<Taču nē! To mēs darījām, bažīdamies, ka kādreiz jūsu dēli varētu sacīt mūsu dēliem: kas jums daļas gar Kungu, Israēla Dievu?@3{<Ja mēs būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no sekošanas Kungam vai upurētu tur sadedzināmos upurus, labības dāvanas vai pienestu miera upurus, tad Kungs lai piemeklē pats!52e<“Dievu Dievs Kungs, dievu Dievs Kungs – viņš zina, un lai arī Israēls zina, ja tas noticis tādēļ, lai dumpotos vai atkristu no Kunga, tad nesaudzē mūs šodien!p1[<Tad Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts atbildēja Israēla virsniekiem pār tūkstošiem:W0)<Vai tad Āhāns, Zeraha dēls, jau pagalam neatkrita iznīcībai lemto mantu dēļ, kad dusmas nāca pār visu Israēla sapulci; viņš bija viens pats, bet vai tad viens pats gāja bojā par savu vainu?”)/M<Ja jūsu īpašuma zeme jums ir nešķīsta, tad dodieties uz Kunga īpašuma zemi, kur stāv Kunga Mājoklis, un iegūstiet īpašumu tur kopā ar mums. Tikai nedumpojiet pret Kungu un nepadariet par dumpiniekiem arī mūs, celdami sev citu altāri, kas nav Kunga, mūsu Dieva, altāris!(.K<Un tomēr jūs šodien novēršaties no sekošanas Kungam – šodien jūs atkal dumpojat pret Kungu, bet rīt viņš noskaitīsies pret visu Israēla sapulci!-+<Vai mums vēl nav gana ar Peora grēku – no tā mēs neesam šķīstījušies vēl līdz šai dienai –, par to Kunga sapulci ķēra sērga!K,<“Tā saka visa Kunga sapulce: cik tālu gan jūs esat atkrituši no Israēla Dieva, ka šodien novēršaties no sekošanas Kungam un esat uzcēluši sev šo altāri, tā dumpodami pret Kungu?!q+]<Tie gāja pie Rūbena dēliem, Gāda dēliem un puses Manases cilts uz Gileāda zemi un runāja ar tiem:I* <un kopā ar viņu arī desmit vadoņus – pa vienam vadonim no katra Israēla cilšu tēvu nama – katrs bija galvenais sava tēva namā, tie bija vadītāji arī pār Israēla tūkstošiem.)< Tad Israēla dēli sūtīja pie Rūbena dēliem, Gāda dēliem un puses Manases cilts uz Gileāda zemi priestera Elāzāra dēlu Pinhāsu(y< Kad Israēla dēli to izdzirdēja, viņi, visa Israēla dēlu sapulce, sapulcējās Šīlo, lai dotos pret tiem karā.N'< Tad Israēla dēli padzirdēja runas: “Redzi, Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts uzcēluši altāri Kanaāna zemes robežās, pie Jardānas akmeņu kaudzēm Israēla dēlu pusē.”Q&< Kad tie nonāca pie akmeņu kaudzēm, kas bija pie Jardānas Kanaāna zemē, tad Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts uzbūvēja pie Jardānas altāri – no skata tas bija liels altāris!%< Tā viņi atgriezās – Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts devās projām no Israēla dēliem, no Šīlo, kas Kanaāna zemē, – tie devās uz Gileāda zemi, uz sava īpašuma zemi, ko tie pēc Kunga pavēles bija iemantojuši caur Mozu.n$W<un teica tiem: “Jūs atgriežaties savās teltīs ar lieliem krājumiem, ar daudziem lopiem, ar sudrabu, zeltu, varu, dzelzi un varen daudz drānām – dalieties ar saviem brāļiem visā, ko esat laupījuši ienaidniekiem!”H# <Pusei Manases cilts Mozus bija devis īpašumu Bāšānā, bet otrai pusei Jozua deva īpašumu blakus viņu brāļiem viņpus Jardānas. Tad Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, svētīja tosI" <Jozua tos svētīja un atlaida, un tie devās uz savām teltīm. ! <Tikai sargieties, ka pildāt baušļus un ievērojat bauslību, ko Kunga kalps Mozus jums devis, – mīliet Kungu, savu Dievu, staigājiet visos viņa ceļos, turiet viņa baušļus, pieķerieties viņam un kalpojiet viņam no visas sirds un dvēseles!”g I<Tagad Kungs, jūsu Dievs, ļauj jūsu brāļiem baudīt mieru, kā viņš tiem solījis, – tad nu dodieties atpakaļ uz savām teltīm, uz zemi, kur jūsu īpašums, – Kunga kalps Mozus to devis jums viņpus Jardānas. <Jūs neatstājāt savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz pat šai dienai un stingri ievērojāt visu Kunga, sava Dieva, bauslību.!<un teica tiem: “Jūs esat pildījuši visu, ko jums pavēlēja Kunga kalps Mozus, un jūs esat klausījuši visu, ko es jums pavēlēju.H <Tad Jozua sasauca rūbeniešus, gādiešus un pusi Manases ciltseE<-Neviens solījums, ko Kungs bija devis Israēla namam, nebija tukšs – viss piepildījās!:o<,Kungs tiem ļāva visur baudīt mieru, kā viņš bija zvērējis viņu tēviem. Neviens ienaidnieks nevarēja stāties tiem pretī, visus ienaidniekus Kungs atdeva viņu rokā!}u<+Kungs deva Israēlam visu zemi, ko viņš bija zvērējis dot viņu tēviem – un tie to iemantoja un tur apmetās.eE<*Ikvienai no šīm pilsētām bija apkārt savas ganības – tā tas bija visām pilsētām.~w<)Visas šīs levītu pilsētas bija Israēla dēlu īpašuma vidū – četrdesmit astoņas pilsētas ar to ganībām. <(Atlikušajiem Merārī dēliem, kas bija no levītiem, pēc viņu dzimtām pavisam kopā tika izlozētas divpadsmit pilsētas.jO<'un Hešbona ar tās ganībām, un Jaazēra ar tās ganībām – pavisam kopā četras pilsētas.<&Un no Gāda cilts par patvēruma pilsētu slepkavām tika dota Rāmota Gileādā ar tās ganībām un vēl Mahanaima ar tās ganībām,]5<%un Kedēmota ar tās ganībām, un Mēfaata ar tās ganībām – četras pilsētas.V'<$Un no Rūbena cilts – Becera ar tās ganībām un Jahaca ar tās ganībām,Z/<#un Dimna ar tās ganībām, un Nahalāla ar tās ganībām – četras pilsētas.7<"Merārī dēlu dzimtām, levītiem, kas bija atlikuši, tika pilsētas no Zebulūna cilts – Jokneāma ar tās ganībām un Karta ar tās ganībām,kQ<!Visas geršoniešu pilsētas pēc viņu dzimtām kopā – trīspadsmit pilsētas ar to ganībām.H < Un no Naftālī cilts par patvēruma pilsētu slepkavām tika dota Kedeša Galilejā ar tās ganībām un vēl Hamot-Dora ar tās ganībām, un Kartāna ar tās ganībām – trīs pilsētas.Y-<un Helkata ar tās ganībām, un Rehoba ar tās ganībām – četras pilsētas.X +<Un no Ašēra cilts – Mišāla ar tās ganībām un Abdona ar tās ganībām,` ;<un Jarmūta ar tās ganībām, un Ēn-Gannīma ar tās ganībām – četras pilsētas.] 5<Un no Jisašhara cilts – Kišjona ar tās ganībām un Dābrata ar tās ganībām,d C<Tai levītu dzimtai, kas bija Gēršona dēli, tika dotas puses Manases cilts pilsētas – Golāna Bāšānā ar tās ganībām par patvēruma pilsētu slepkavām un vēl Beeštra ar tās ganībām – divas pilsētas.k Q<Kopā bija desmit pilsētas ar to ganībām – atlikušajiem Kehāta dēliem pēc viņu dzimtām.ue<Un no puses Manases cilts – Taanaha ar tās ganībām un Gat-Rimona ar tās ganībām – divas pilsētas.]5<un Ajalona ar tās ganībām, un Gat-Rimona ar tās ganībām – četras pilsētas.T#<Un no Dāna cilts – Eltke ar tās ganībām un Gibtona ar tās ganībām,_9<un Kibcaima ar tās ganībām, un Bēt-Horona ar tās ganībām – četras pilsētas.1<Viņiem tika atdota Šehema ar tās ganībām par patvēruma pilsētu slepkavām, tā atrodas Efraima kalnienē, un vēl Gezera ar tās ganībām,  <Pārējām Kehāta dēlu dzimtām, levītiem, kas bija atlikuši no Kehāta dēliem, tika izlozētas pilsētas no Efraima cilts.a=<Visas priestera Ārona dēlu pilsētas kopā – trīspadsmit pilsētas ar to ganībām.Z/<un Anātotu ar tās ganībām, un Almonu ar tās ganībām – četras pilsētas.X+<Un no Benjāmina cilts – Gibeonu ar tās ganībām un Gebu ar tās ganībām,<un Ainu ar tās ganībām, un Jūtu ar tās ganībām, un Bēt-Šemešu ar tās ganībām – deviņas pilsētas no šīm divām ciltīm.C~<un Holonu ar tās ganībām, un Debīru ar tās ganībām,C}<un Jatīru ar tās ganībām, un Eštmo ar tās ganībām, |< Priestera Ārona dēliem tie atdeva Hebronu ar tās ganībām par patvēruma pilsētu slepkavām un vēl Libnu ar tās ganībām,e{E< Bet pilsētas laukus un ciemus atdeva Kālebam, Jefunnes dēlam, – tie ir viņa īpašums.z< viņi deva Kirjat-Arbu – Arba bija anākiešu tēvs – tā ir Hebrona, kas atrodas Jūdas kalnienē, – un ganības, kas tai apkārt.sya< Ārona dēliem pēc viņu dzimtām, kehātiešiem, kas pie Levī dēliem, jo viņiem loze krita pirmajiem,mxU< No Jūdas dēlu cilts un no Šimona dēlu cilts viņi deva pilsētas, kas nosauktas šādos vārdos:}wu<Un Israēla dēli deva levītiem šīs pilsētas ar to ganībām, kā Kungs caur Mozu bija pavēlējis – lozējot.v<Merārī dēli saņēma pēc viņu dzimtām no Rūbena cilts, no Gāda cilts, no Zebulūna cilts – divpadsmit pilsētas.6ug<Gēršona dēli ar lozi saņēma no Jisašhara cilts dzimtām, no Ašēra cilts un no Naftālī cilts, un no otras puses Manases cilts Bāšānā – trīspadsmit pilsētas.t<Bet pārējie Kehāta dēli ar lozi saņēma no Efraima cilts dzimtām, no Dāna cilts un no puses Manases cilts – desmit pilsētas.@s{<Loze krita kehātiešu dzimtai, un levīti, kas bija no priestera Ārona dēliem, ar lozi saņēma no Jūdas cilts, no Šimona cilts un no Benjāmina cilts – trīspadsmit pilsētas.trc<Tad Israēla dēli deva levītiem no sava īpašuma, kā Kungs bija pavēlējis, pilsētas ar to ganībām.q<un runāja ar tiem Šīlo, Kanaāna zemē: “Kungs caur Mozu pavēlēja dot mums pilsētas, kur dzīvot, un ganības mūsu lopiem!”p <Tad levītu cilts tēvu galvenie nāca pie priestera Elāzāra un Jozuas, Nūna dēla, un pie Israēla cilšu tēvu galvenajiem,o< Šīs pilsētas tika iedibinātas visiem Israēla dēliem, kā arī svešiniekiem, kas mīt viņu vidū, lai turp var bēgt ikviens, kas kādu nokāvis neapzināti, – lai tāds nemirst no asinsatriebēja rokas, kamēr nav stājies sapulces priekšā.fnG<Un viņpus Jardānas, austrumos no Jērikas, viņi izraudzījās Beceru, kas tuksneša līdzenumā un pieder Rūbena ciltij, un Rāmotu Gileādā, kas pieder Gāda ciltij, un Golānu Bāšānā, kas pieder Manases ciltij.m!<Tad viņi iesvētīja Kedešu Galilejā, Naftālī kalnos, un Šehemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu – tā ir Hebrona, kas Jūdas kalnos.1l]<Lai viņš paliek tajā pilsētā, līdz viņam jāstājas sapulces priekšā, kur viņu tiesās, – lai viņš paliek tur līdz augstā priestera nāvei, kurš tobrīd ir amatā, pēc tam slepkava var doties atpakaļ uz savu pilsētu un savu namu tajā pilsētā, no kurienes viņš bēdzis.”y< Viņu robeža iet augšup uz rietumiem līdz Maralai, tad, skarot Dabešetu, pienāk pie upes, kas uz Jokneāmas pusi,q=]< Trešā loze krita Zebulūna dēliem pēc viņu dzimtām – viņu mantojuma robeža iet līdz Sarīdai.-<U< No Jūdas dēlu mantojuma tika izdalīts mantojums Šimona dēliem, jo Jūdas dēlu daļa bija par lielu; tā Šimona dēli dabūja mantojumu viņu mantojuma vidū. ; <Visi ciemi, kas apkārt šīm pilsētām līdz Baalat-Beērai un Rāmot-Negebai, ir Šimona dēlu mantojums pēc viņu dzimtām.R:<Aina un Rimmona, un Etera, un Āšāna – četras pilsētas un to ciemi.Q9<un Bēt-Lebāota, un Šārūhena – trīspadsmit pilsētas un to ciemi,68i<un Ciklaga, un Bēt-Markabota, un Hacar-Sūsa,*7Q<un Eltolada, un Betūla, un Horma,-6W<un Hacar-Šuāla, un Bāla, un Ecema,=5w<Viņu mantojumā bija Bēršeba un Šeba, un Molāda,4 <Otrā loze krita Šimonam, Šimona dēlu ciltij pēc viņu dzimtām – viņu mantojums bija Jūdas dēlu mantojuma vidū.83k<un Cēla-Elefa, un jebūsiešu pilsēta, tā ir Jeruzāleme, un Giba, un Kirjata, četrpadsmit pilsētas un to ciemi – tas ir Benjāmina dēlu mantojums pēc viņu dzimtām.*2Q<un Rekema, un Jirpēla, un Tarala,&1I<un Micpa, un Kefīra, un Moca,+0S<Arī Gibeona un Rāma, un Beērota,Q/<un Kfar-Amona, un Ofnī, un Geba – divpadsmit pilsētas ar to ciemiem.%.G<un Avīma, un Pāra, un Ofra,2-a<un Bēt-Arāba, un Cemāraima, un Bētele,u,e<Šīs pilsētas pieder Benjāmina dēlu ciltij pēc viņu dzimtām: Jērika un Bēt-Hogla, un Ēmek-Kecīca,{+q<Jardāna ir austrumu robeža – tas ir Benjāmina dēlu mantojums viņu robežās visapkārt pēc viņu dzimtām."*?<Tad robeža iet pāri uzkalnei pie Bēt-Hoglas ziemeļos un beidzas pie Sāls jūras līča ziemeļos, pie Jardānas ietekas – tā ir dienvidu robeža.g)I<Tad tā iet pāri uzkalnei, kas ziemeļos iepretim klajumam, un tad nolaižas pašā klajumā.6(g<Tad tā met līkumu uz ziemeļiem un iziet pie Ēn-Šemešas, un iet uz Glīlotu, kas iepretī Adūmīmas pārejai, tālāk tā iet lejup līdz Rūbena dēla Bohana akmenim.w'i<Tad robeža iet lejup līdz tā kalna pakājei, kas paceļas pār Ben-Hinnomas ieleju, kas ir Refāiešu ielejā, bet ziemeļos tā iet lejup pa Ben-Hinnomas ieleju līdz jebūsiešu uzkalnei dienvidos un tad iet lejup līdz Ēn-Rogēlai.&<Dienvidu mala stiepjas no Kirjat-Jeārīmas nomales, tālāk robeža iet uz rietumiem un iznāk pie Neftohas ūdeņu avota._%9<Tad robeža met līkumu un jūras pusē pagriežas uz dienvidiem, no kalna, kas dienvidos pie Bēt-Horonas, un beidzas pie Kirjat-Balas, tā ir Kirjat-Jeārīma, Jūdas dēlu pilsēta – tā ir zemes rietumu mala.>$w< No turienes robeža stiepās uz Lūzu, uz Lūzas uzkalni dienvidos, tā ir Bētele, tad robeža gāja lejup uz Atārot-Adāru, uz kalnu, kas dienvidos pie apakšējās Bēt-Horonas.<#s< Ziemeļu pusē robeža sākās no Jardānas, tad robeža gāja augšup uz Jērikas uzkalni ziemeļos, tālāk gāja uz kalniem jūras pusē un beidzās tuksnesī pie Bēt-Āvenas.}"u< Loze krita Benjāmina dēliem pēc viņu dzimtām. Viņiem lozē krita zeme starp Jūdas dēliem un Jāzepa dēliem.~!w< Un Šīlo Jozua par tiem meta lozes Kunga priekšā – tur Jozua sadalīja zemi Israēla dēliem pēc viņu daļām.! =< Tie vīri gāja, pārstaigāja to zemi un uzrakstīja turienes pilsētas grāmatā septiņās daļās. Pēc tam tie devās pie Jozuas uz Šīlo nometni.fG<Tad tie vīri cēlās un gāja, un tiem, kuri gāja, Jozua pavēlēja aprakstīt to zemi: “Ejiet, dodieties uz to zemi, aprakstiet to un atgriezieties pie manis, tad es par jums Šīlo metīšu lozes Kunga priekšā.”ue<Levītiem nav savas daļas jūsu vidū, jo viņu mantojums ir Kunga priesterība. Arī Gāds, Rūbens un puse Manases cilts jau ir saņēmuši savu mantojumu Jardānas viņā pusē uz austrumiem – to viņiem deva Kunga kalps Mozus.”/<Tad jums septiņās daļās jāuzraksta, kas tajā zemē ir, un jāatnes tas man – un es par jums metīšu lozes Kunga, mūsu Dieva, priekšā.'<Lai tie sadala to septiņās daļās – Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, bet Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos.1]<Izraugieties trīs vīrus no katras cilts, un es sūtīšu tos, lai tie ceļas un iet uz to zemi, un raksta visu, kas tur mantojams, un tad lai nāk atpakaļ pie manis.#<Un Jozua teica Israēla dēliem: “Cik ilgi vēl jūs paliksiet gļēvi un neiesiet iemantot zemi, ko jums devis Kungs, jūsu tēvu Dievs?lS<Bet starp Israēla dēliem vēl bija palikušas septiņas ciltis, kas nebija dabūjušas mantojumu. <Visa Israēla dēlu sapulce sanāca kopā Šīlo un uzslēja tur Saiešanas telti – tad tie jau bija pakļāvuši zemi.B<Lai jums tiek arī kalni, jo tur ir mežs, plēsiet tur līdumu, un tas viss piederēs jums. Taču jums jāpadzen kanaānieši, kaut arī tiem ir dzelzs kararati un tie ir spēcīgi!”'<Bet Jozua teica Jāzepa namam, Efraimam un Manasem: “Jūs esat liela tauta, un jums ir varens spēks – jums nepienākas tikai viena loze!R<Jāzepa dēli teica: “Mums nepietiek ar kalnieni! Un visiem kanaāniešiem, kas mīt ielejā, ir dzelzs kararati, – tiem, kas ir Bēt-Šeānā un tās ciemos, un tiem, kas ir Jizreēlas ielejā!”8k<Un Jozua tiem atbildēja: “Ja jūs esat liela tauta, tad dodieties mežā un plēsiet tur līdumu – periziešu un milžu zemē, ja jums ir par šauru Efraima kalnienē!”K<Tad Jāzepa dēli runāja ar Jozuu un teica: “Kādēļ tu mums esi devis mantojumā tikai vienu lozes tiesu un vienu daļu, mēs taču esam liela tauta, līdz šim Kungs ir mūs svētījis!”ym< Kad Israēla dēli pieņēmās spēkā, tie lika kanaāniešus pie klaušu darbiem, taču pavisam tos nepadzina.dC< Manases dēli nevarēja iekarot tās pilsētas, un tajā zemē palika dzīvot kanaānieši.J< Manasem bija mantojuma daļa arī Jisašhara un Ašēra zemēs – Bēt-Šeāna un tās ciemi, Jibleāma un tās ciemi, un Dora ar tās iemītniekiem un ciemiem, un Ēn-Dora ar tās iemītniekiem un ciemiem, un Taanaha ar tās iemītniekiem un ciemiem, un Megido ar tās iemītniekiem un ciemiem – triju pakalnu novads.!=< Dienvidi pieder Efraimam un ziemeļi Manasem – viņu zemes sniedzas līdz jūrai. Pie Ašēra robeža sasniedz ziemeļus, bet austrumos ir Jisašhars.[1< Tālāk robeža laidās lejup līdz Kānas upei dienvidos, līdz pašai upei – šīs pilsētas pieder Efraimam, tās ir Manases pilsētu vidū. Manases robeža iet uz ziemeļiem no upes un beidzas pie jūras.{ q<Manasem gan piederēja Tapūhas zemes, bet pati Tapūha, kas ārpus Manases robežām, piederēja Efraima dēliem. '<Manases robežas gāja no Ašēras uz Mihmetātu, kas pie Šehemas, un tālāk robeža stiepās uz dienvidiem, kur mīt Ēn-Tapūhas ļaudis.w i<jo Manases meitas ieguva mantojumu līdz ar viņa dēliem, bet Gileādas zeme tika pārējiem Manases dēliem.x k<Tādējādi Manases daļai piekrita vēl desmit, neskaitot Gileādas un Bāšānas zemi, kas viņpus Jardānas,  <Viņas nāca pie priestera Elāzāra, pie Jozuas, Nūna dēla, un pie vadoņiem un sacīja: “Kungs ir pavēlējis, lai Mozus dod mums mantojumu līdz ar mūsu brāļiem!” – un pēc Kunga pavēles viņš deva tām mantojumu līdz ar viņu brāļiem.A}<Bet Celofhādam, Hēfera dēlam, Gileāda dēlam, Māhīra dēlam, Manases dēlam, nebija dēlu, tikai meitas vien, un šie ir viņa meitu vārdi – Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.wi<Bet pārējiem Manases dēliem mantojumu izlozēja pēc viņu dzimtām – Abīezeram un Hēleka dēliem, un Asriēla dēliem, un Šehema dēliem, un Hēfera dēliem, un Šemīdas dēliem – šie vīri bija dēli Manasem, Jāzepa dēlam.7 k<Šāda loze krita Manases ciltij – viņš bija Jāzepa pirmdzimtais. Māhīram, Manases pirmdzimtajam, Gileāda tēvam, tika Gileāda un Bāšāna, jo viņš bija karavīrs. < Bet viņi nepadzina kanaāniešus, kas mita Gezerā, un kanaānieši mīt Efraima vidū līdz šai dienai un ir klaušu vergi.}< Tās ir pilsētas, kas iedalītas Efraima dēliem Manases dēlu mantojuma vidū – visas šīs pilsētas ar to ciemiem. <No Tapūhas robeža iet uz Kānas upi rietumos un beidzas pie jūras – tāds ir Efraima dēlu mantojums pēc viņu dzimtām.b?<No Jānohas tā iet lejā uz Atārotu un Naaru, tad, skarot Jēriku, iziet pie Jardānas.%E<tad robeža stiepjas līdz jūrai un Mihmetātai ziemeļos, pēc tam robeža pagriežas uz austrumiem pret Taanat-Šīlo un gar to iet uz Jānohu austrumos.1<Efraima dēlu robežas pēc viņu dzimtām bija šādas – viņu mantojuma robeža austrumos ir no Atārot-Adāras līdz augšējai Bēt-Horonai, ~r}}|{zz&yy>xxXwwvvvOuuetss4rr:qmppfonnn msm ll kujj i_hhtggagffee cccbaa``A__[^v]]7\\z[[;ZZ}YYsXXgWVVUTSS RRQQPOOQNNgMM'LqKKRJJIHHuHGFFEEDCC0BBAM@@o??h>> ==C<7;;:J99 8876\55,4v33N2v11&00J//i...-,,,8+**))>(('&&&,%%9$$q##4""8!_ ICJVFg=R0Fl_  C !O./WFTad Kungs teica Gideonam: “Ar šiem trīs simti vīriem, kuri laka, es jūs izglābšu un nodošu Midjānu jūsu rokā, bet pārējie ļaudis lai dodas mājās.”}.uFTie, kuri laka no rokas mutē, bija trīs simti vīru, bet visi pārējie ļaudis ūdeni dzēra, nometušies ceļos.?-yFTad viņš noveda ļaudis pie ūdens, un Kungs teica Gideonam: “Visus tos, kas lok ūdeni ar mēli kā suns, nostādi atsevišķi, un tāpat visus, kas metas ceļos, lai dzertu.”,FKungs teica Gideonam: “Vēl ir par daudz ļaužu. Noved tos pie ūdens, tur es tev tos atlasīšu. Par kuru es tev teikšu, ka tam jāiet tev līdzi, tas lai iet tev līdzi, bet visi, par kuriem es teikšu, ka tiem nav jāiet tev līdzi, lai neiet!”\+3FTāpēc izziņo, ļaudīm dzirdot: kurš bīstas un baiļojas, lai griežas atpakaļ un dodas prom no Gileāda kalna!” Tad divdesmit divi tūkstoši no ļaudīm griezās atpakaļ, bet desmit tūkstoši palika.?*yFUn Kungs teica Gideonam: “Pārāk daudz ļaužu ir kopā ar tevi, lai es nodotu Midjānu viņu rokās, ka Israēls nepaaugstinātos, sacīdams: mūsu paša roka ir mūs izglābusi!@) }FTad Jerubaals, tas ir Gideons, un visi ļaudis, kas bija kopā ar viņu, rīta agrumā apmetās nometnē pie Harodas avota. Midjāna nometne bija uz ziemeļiem ielejā pie Mores kalna.`(;F(Un Dievs tonakt tā darīja. Vienīgi cirpums bija sauss, bet uz visas zemes bija rasa.O'F'Un Gideons sacīja Dievam: “Neiekaisti pret mani dusmās, ka runāšu vēlreiz. Ļauj man mēģināt vēl tikai reizi ar šo cirpumu. Lai tad tikai cirpums ir sauss, bet uz visas zemes ir rasa.”&+F&Un tā arī bija, kad viņš nākamajā rītā agri piecēlās un izgrieza cirpumu. Viņš izspieda rasu no cirpuma – pilnu bļodu ar ūdeni.:%oF%redzi, te uz klona es nolieku aitas vilnas cirpumu. Ja rasa būs tikai uz cirpuma, bet visa zeme sausa, es zināšu, ka tu ar manu roku glābsi Israēlu, kā tu esi sacījis!”a$=F$Tad Gideons sacīja Dievam: “Ja tu glābsi Israēlu ar manu roku, kā tu esi sacījis,J#F#Viņš izsūtīja ziņnešus pa visu Manasi un sasauca arī tos, lai viņam seko; tāpat sūtīja ziņnešus pie Ašēra, Zebulūna un Naftālī, un tie devās augšup, lai viņiem pievienotos.p"[F"Bet Kunga Gars pārņēma Gideonu – viņš pūta ragu un sasauca abīezeriešus, lai tie viņam seko.!F!Visi midjānieši, amālēkieši un austrumnieku dēli sapulcējās, nāca pāri un apmetās nometnē Jizreēlas ielejā. F Tā Gideons todien tika nosaukts par Jerubaalu, sakot: “Baals pret viņu cīnīsies, jo viņš sagrāvis tā altāri.”$CFBet Joāšs visiem, kas viņam uzstāja, atbildēja: “Vai tad jūs cīnīsieties par Baalu? Vai jūs viņu glābsiet? Kurš par viņu cīnīsies, lai tiek nonāvēts, iekams pienāk rīts. Ja viņš ir Dievs, viņš pats cīnīsies par sevi, jo kāds ir sagrāvis viņa altāri!”"?FTad pilsētas vīri sacīja Joāšam: “Izdod savu dēlu! Viņam jāmirst, jo viņš ir sagrāvis Baala altāri un nocirtis ašēru, kas bija uz tā!”$CFTad vīri runāja savā starpā: “Kurš gan to ir izdarījis?” Viņi meklēja, noskaidroja un uzzināja: “To ir izdarījis Gideons, Joāša dēls.”,SFKad pilsētas vīri rīta agrumā cēlās, redzi, Baala altāris bija sagrauts un ašēra, kas uz tā, bija nocirsta, un vērsis bija upurēts uzceltajā altārī.PFGideons ņēma līdzi desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja, kā Kungs viņam bija sacījis. Taču viņš to darīja naktī, jo baidījās darīt dienā sava tēva nama un pilsētas vīru dēļ.]5FTev noteiktajā kārtībā jāuzceļ altāris Kungam, savam Dievam, šī nocietinātā paugura galā. Tad tev jāņem otrs vērsis un jāupurē kā sadedzināmais upuris ar malku no ašēras, ko tu nocirtīsi.”V'FTajā pašā naktī Kungs viņam sacīja: “Ņem vērsi, sava tēva ganāmpulka vedēju, un otru septiņus gadus vecu vērsi, un tev jānojauc sava tēva altāris Baalam un jānocērt ašēra, kas uz tā.FTad Gideons tur uzcēla Kungam altāri un nosauca to “Kungs ir miers”. Vēl līdz šai dienai tas aizvien stāv abīezerieša Ofrā.RFBet Kungs viņam atbildēja: “Miers ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi!”FNu Gideons saprata, ka tas bijis Kunga eņģelis, un iesaucās: “Ak vai, Kungs Dievs! Es taču skatīju Kunga eņģeli vaigu vaigā!”r_FTad Kunga eņģelis izstiepa spieķi, kas viņam bija rokā, un ar tā galu pieskārās gaļai un neraudzētajām maizēm. Uguns izšāvās no klints un aprija gaļu un neraudzētās maizes, un Kunga eņģelis nozuda viņa skatienam.FDieva eņģelis viņam teica: “Ņem gaļu un neraudzētās maizes, noliec uz šī akmens un izlej virumu.” Viņš tā arī izdarīja.0[FGideons atnāca un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas maizes no ēfas miltu. Gaļu viņš ielika grozā un virumu ielēja podā, atnesa viņam zem ozola un pasniedza.9mFJel neatstāj šo vietu, kamēr es atnākšu pie tevis, atnesīšu savu dāvanu un nolikšu tavā priekšā.” Un viņš atbildēja: “Es palikšu, līdz tu atgriezīsies.”wiFBet viņš tam sacīja: “Ja jau esmu guvis tavu vēlību, rādi man zīmi, ka tu esi tas, kas ar mani runā.cAFUn Kungs viņam teica: “Es esmu ar tevi, tāpēc tu sakausi Midjānu kā vienu vīru!”@{FBet viņš tam atbildēja: “Piedod, mans kungs, kā gan lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana dzimta ir vistrūcīgākā Manasē, un es pats esmu visjaunākais sava tēva namā.”FKungs pievērsās viņam un teica: “Ej tad savā spēkā, un tu izglābsi Israēlu no Midjāna nagiem! Vai tad ne es tevi sūtu?!”H  F Bet Gideons tam atbildēja: “Piedod, kungs, bet, ja Kungs ir ar mums, kāpēc tad mūs visas šīs nelaimes ir piemeklējušas, un kur gan ir viņa brīnumi, par kuriem mums stāstījuši mūsu tēvi, sacīdami: vai tad Kungs mūs neizveda no Ēģiptes?! – Bet nu Kungs mūs ir pametis un nodevis Midjāna nagos!”_ 9F Kunga eņģelis viņu uzlūkoja un sacīja: “Kungs ar tevi, varenais spēkavīrs!”* OF Kunga eņģelis nāca un apmetās zem abīezerieša Joāša ozola Ofrā. Viņa dēls Gideons tobrīd vīnspaidā kūla kviešus, tos slēpdams no midjāniešiem." ?F un es jums teicu: es esmu Kungs, jūsu Dievs! Jums nav jābīstas no amoriešu dieviem, kuru zemē jūs esat apmetušies. Bet jūs mani neklausījāt!” F Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešiem un visiem jūsu apspiedējiem. Es tos izdzinu jūsu priekšā un devu jums viņu zemi,BFKungs sūtīja kādu pravieti pie Israēla dēliem, un viņš tiem sacīja: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es esmu jūs atvedis no Ēģiptes un esmu jūs izvedis no verdzības nama.AFKad nu Israēla dēli brēca uz Kungu midjāniešu dēļ,\3FIsraēls bija ļoti pazemots Midjāna priekšā, un Israēla dēli brēca uz Kungu.?yFJo viņi kopā ar saviem lopiem un teltīm nāca augšup. Tie nāca kā milzīgi siseņu bari – ne skaita viņiem, ne viņu kamieļiem. Viņi nāca šajā zemē, lai to izpostītu!FViņi apsēda tos un izpostīja zemes ražu līdz pat Gazai. Viņi neatstāja Israēlā nekā ēdama – ne avi, ne vērsi, ne ēzeli!zoFUn, kā vien Israēls sēja, tā midjānieši, amālēkieši un austrumnieku dēli nāca augšup un tiem uzbruka.FMidjāns valdīja pār Israēlu. Midjāniešu dēļ Israēla dēli veidoja sev nocietinājumus kalnos, alas un cietokšņus.r aFTad Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs tos uz septiņiem gadiem atdeva Midjānam.5FTā, Kungs, lai iet bojā visi tavi ienaidnieki! Bet tie, kas viņu mīl, lai ir kā saule pilnā spēkā!” Un zemei bija miers četrdesmit gadus.U%F“Vai gan tie negrābj, nedala laupījumu?! – Vienu, divas meičas ik vīram! Raibu drānu laupījums Sīsram! Raibu drānu laupījums, izšuvums! Pa diviem izšūtiem tērpiem ik laupītās kaklam!”K~FGudrākās no galma sievām bilst, un viņa pati atkārto vārdus:*}OFPa logu izliekusies, Sīsras māte griezīgi brēc caur loga režģi: “Kādēļ gan kavējas viņa kararati? Kādēļ gan vilcinās kararatu vilcēju soļi?”|FStarp viņas kājām tas ļima, krita un gūla! Starp viņas kājām tas saļima, nokrita – kur saļimis bija, tur pakrita nokauts!'{IFTelts mietiņu viņa tvēra rokā un strādnieka āmuru labajā rokā – viņa nosita Sīsru, sadragāja tam galvu, sašķaidīja, caurdūra viņam deniņus!Zz/FViņš ūdeni lūdza, viņa pienu deva! Dižcilša kausā viņa krējumu sniedza!hyKFSvētīta no sievām ir Jaēla, kēnieša Hebera sieva, no telšu mītniecēm vissvētītākā!#xAF“Lāsts Merozai!” saka Kunga eņģelis, “lādēt nolādēti tās iemītnieki, jo tie nenāca palīgā Kungam, palīgā Kungam pret spēkavīriem!”Iw FTad klaudzēja zirga pakavi no aulekšiem, viņa vareno auļiem.qv]FKīšonas straume tos aizskaloja, mūžsenā straume, Kīšonas straume. Triec, mana dvēsele, stiprāk!QuFArī no debesīm karoja! Zvaigznes no saviem ceļiem pret Sīsru karoja!tFSanākuši ķēniņi izkaroties, tad nu izkarojās Kanaāna ķēniņi Taanahā pie Megido ūdeņiem, bet sudraba laupījumu nedabūja.xskFTaču Zebulūns – tauta, kas savu dzīvību nievā, gatavs mirt, tāpat arī Naftālī – augstieņu laukos.#rAFGileāds apmeties viņpus Jardānas, bet Dāns – kādēļ tas vēl paliek uz kuģiem? Ašērs mīt jūras piekrastē, apmetas savās kuģu piestātnēs.qFKādēļ gan sēdi starp ugunskuriem? – Vai lai klausītos ganāmpulku šņākuļošanā!? Gar Rūbena strautiem gan vareni sprieda…p7FMani vadoņi Jisašharā – kopā ar Deboru, un Jisašhars tāpat kā Bārāks ielejā izsūtīts kājām. Pie Rūbena strautiem gan vareni lēma…$oCFNo Efraima, kura saknes Amālēkā, tev seko Benjāmins tavu ļaužu pulkā. No Māhīras nāk lejup pavēlnieki, no Zebulūna – vadoņu zižļu nesēji.jnOF Tad devās lejā tautas dižciltīgo atlikums, Kungs manis dēļ devās lejā pret spēkavīriem!mF Mosties, mosties jel, Debora! Mosties, mosties jel, dziesmu sāc! Celies, Bārāk, gūsti savus gūstekņus, Abīnoama dēls!5leF Lokšāvēju balsīm ūdens smelšanas vietās tie daudzina Kunga taisnīgos darbus, viņa ciematnieku taisnīgos darbus Israēlā, kad tie sanākuši Kunga tautas vārtos.ak=F Kas uz dārgiem ēzeļiem jājat, uz paklājiem sēžat un pa ceļiem ejat – vēstiet!Vj'F Mana sirds ir ar Israēla vadoņiem, kas sevi ziedo tautai. Slavējiet Kungu!i/FIsraēls izvēlas jaunus dievus, un nu karš jau vārtos! Ja vēl kāds vairogs būtu redzams vai šķēps uz četrdesmit tūkstošiem Israēlā!{hqFNoklusuši ciematnieki, Israēlā tie apklusuši, līdz cēlos es – Debora, līdz cēlos es – māte Israēlā!mgUFŠamgara, Anāta dēla, dienās un Jaēlas dienās ceļi noklusuši, taku minēji iet apkārtceļus.[f1FKalni izkusa Kunga priekšā – Sīnajieša – Kunga, Israēla Dieva, priekšā.eFKungs, kad tu no Seīras izgāji, no Edoma laukiem iznāci, tad drebēja zeme un rasoja debess, no mākoņiem lāsoja ūdens.dFĶēniņi, klausieties, augstmaņi, dzirdiet! – Es – Kungam, es dziedāšu viņam, spēlēšu Kungam, Israēla Dievam!Wc)F“Kā plīv Israēla matu cirtas! – Tauta sevi ziedo! – Slavējiet Kungu!Db FŠādi todien dziedāja Debora un Bārāks, Abīnoama dēls:aFIsraēla dēli jo varen cīkstējās pret kanaāniešu ķēniņu Jābīnu, līdz tie kanaāniešu ķēniņu Jābīnu iznīdēja pavisam.\`3FTā Dievs todien Israēla dēlu priekšā pazemoja kanaāniešu ķēniņu Jābīnu.m_UFUn, redzi, Bārāks dzinās pakaļ Sīsram. Bet Jaēla iznāca viņam pretī un sacīja: “Nāc, es tev parādīšu to vīru, ko tu meklē!” Viņš ienāca pie tās, un redzi, Sīsra gulēja beigts, un mietiņš tam deniņos.T^#FTad Hebera sieva Jaēla ņēma telts mietiņu, satvēra rokā āmuru, klusi pienāca pie viņa un iedzina mietiņu viņa deniņos, tā ka tas iedūrās zemē. Cieši aizmidzis bez samaņas viņš nomira.w]iFViņš tai sacīja: “Nostājies telts durvīs un, ja kāds nāk un jautā, vai te kāds ir, atbildi: nav!”*\OFTad viņš tai sacīja: “Jel iedod man padzerties mazliet ūdens, jo man slāpst!” Un viņa attaisīja piena trauku, iedeva tam padzerties un apklāja viņu.2[_FJaēla iznāca Sīsram pretī un teica: “Iegriezies, mans kungs, iegriezies pie manis, nebīsties!” Viņš ienāca pie tās teltī, un viņa to apklāja ar paklāju.ZFSīsra kājām aizbēga līdz kēnieša sievas Jaēlas teltij, jo starp Hācoras ķēniņu Jābīnu un kēnieša Hebera namu bija miers.Y)FBārāks vajāja kararatus un karaspēku līdz Harošet-Gojīmai, un viss Sīsras karaspēks krita no zobena asmens, netika saudzēts neviens.:XoFKungs radīja apjukumu Sīsram un sajukumu kararatu pulkā un visā viņa karaspēkā – Bārāka zobena asmens priekšā. Sīsra nolēca no saviem kararatiem un bēga kājām.qW]FTad Debora teica Bārākam: “Celies! Šī ir tā diena, kad Kungs nodevis Sīsru tavā rokā. Vai gan pats Kungs nav izgājis tavā priekšā?!” Un Bārāks nāca lejā no Tābora kalna, un desmit tūkstoši vīru sekoja viņam.V3F Sīsra sapulcināja pie Kīšonas straumes visus savus kararatus – deviņi simti dzelzs kararatu – un visus savus ļaudis no Harošet-Gojīmas.ZU/F Sīsram tika paziņots, ka Bārāks, Abīnoama dēls, ir uzkāpis Tābora kalnā.)TMF Kēnietis Hebers bija nošķīries no kēniešiem, Mozus sievastēva Hobāba dēliem. Viņš bija uzslējis savu telti pie ozola Caanannīmā, kas pie Kedešas. SF Bārāks sapulcināja Zebulūnu un Naftālī Kedešā, desmit tūkstoši vīru sanāca kājām, un arī Debora nāca kopā ar viņu.NRF Tad viņa sacīja: “Es noteikti iešu ar tevi, tomēr ne tev tiks slava uz tā ceļa, kuru tu ej, jo sievas rokā Kungs pārdos Sīsru!” Un Debora cēlās un gāja kopā ar Bārāku uz Kedešu.wQiFBet Bārāks viņai atbildēja: “Ja tu nāksi ar mani, es iešu, bet, ja tu nenāksi ar mani, es neiešu.”P5FPie Kīšonas straumes es izdošu tev Sīsru, Jābīna karaspēka virspavēlnieku, viņa kararatus un viņa lielo pulku – es nodošu viņu tev.”O FViņa sūtīja pēc Bārāka, Abīnoama dēla, no Kedešas Naftālī novadā un sacīja viņam: “Tā ir pavēlējis Kungs, Israēla Dievs: ej, dodies uz Tābora kalnu un ņem sev līdzi desmit tūkstošus vīru no Naftālī dēliem un Zebulūna dēliem.NFViņa sēdēja zem Deboras palmas starp Rāmu un Bēteli Efraima kalnos, un Israēla dēli nāca pie viņas, lai viņa spriestu tiesu.GM FTolaik praviete Debora, Lapīdota sieva, bija soģe Israēlā.LFUn Israēla dēli brēca uz Kungu, jo Sīsram bija deviņi simti dzelzs kararatu un viņš nežēlīgi apspieda Israēlu divdesmit gadus..KWFTad Kungs viņus pārdeva kanaāniešu ķēniņam Jābīnam, kurš valdīja Hācorā. Viņa karaspēka virspavēlnieks bija Sīsra – Harošet-Gojīmas iemītnieks.cJ CFTomēr Israēla dēli turpināja darīt to, kas ļauns Kunga acīs, kad Ēhūds bija miris.I5FUn pēc viņa nāca Šamgars, Anāta dēls. Viņš sakāva filistiešus – seši simti vīru – ar vēršu dzenamo! Arī viņš izglāba Israēlu.RHFTodien Israēls pazemoja Moābu. Tad zemei bija miers astoņdesmit gadus.GFToreiz viņi sakāva visus moābiešus – ap desmit tūkstošus vīru, visus spēcīgus un stiprus, neviens pats neizbēga!MFFViņš tiem sacīja: “Sekojiet man, jo Kungs jums ir nodevis jūsu ienaidniekus moābiešus!” Viņi tam sekoja un ieņēma Jardānas braslus uz Moāba pusi, un nevienam neļāva celties pāri. EFTur nonācis, viņš pūta ragu Efraima kalnos, un Israēla dēli kopā ar viņu devās lejā no kalniem un viņš to priekšgalā.DyFBet Ēhūds aizbēga, kamēr tie vilcinājās. Viņš jau bija pagājis garām akmens tēliem un aizbēdzis uz Seīru.9CmFTā tie gaidīja, līdz apkaunējās, bet, kad neviens tā arī neatvēra jumtistabas durvis, viņi ņēma atslēgu un tās atvēra. Un redzi, viņu kungs gulēja zemē beigts!6BgFKad viņš bija aizgājis, nāca Eglona kalpi un skatījās – lūk, jumtistabas durvis aizslēgtas! Un tie sprieda: “Droši vien viņš atvieglojas vēsajā kambarī.”VA'FTad Ēhūds izgāja lievenī, aizvēra jumtistabas durvis un aizslēdza tās.@5Fka arī spals iegāja līdz ar asmeni, un tauki sakļāvās pār asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no Eglona vēdera, un mēsli iztecēja no viņa.y?mFBet Ēhūds tvēra ar kreiso roku, izrāva zobenu, kas tam bija virs labā gurna, un iedūra to viņam vēderā,K>FTad Ēhūds pienāca viņam klāt – viņš sēdēja savā atsevišķajā vēsajā jumtistabā – un teica: “Man priekš tevis ir Dieva vārds!” – un Eglons piecēlās no sava sēdekļa.A=}Fbet pats nāca atpakaļ no akmens tēliem, kas pie Gilgālas, un sacīja: “Ķēniņ, man tev ir slepena ziņa!” Tas iesaucās: “Kuš!” – un visi, kas bija pie viņa, izgāja.a<=FKad dāvana bija pienesta, viņš aizsūtīja projām ļaudis, kas bija nesuši dāvanu,];5FViņš pienesa dāvanu Moāba ķēniņam Eglonam, bet Eglons bija ļoti resns vīrs.o:YFĒhūds izgatavoja sev olekti garu abpusgriezīgu zobenu un apjoza to zem virsdrēbēm uz labā gurna.Y9-FTad Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties viņu glābējam – benjāminietim Ēhūdam, Gēras dēlam. Viņš bija kreilis. Israēla dēli sūtīja ar viņu dāvanas Moāba ķēniņam Eglonam.N8FIsraēla dēli vergoja Moāba ķēniņam Eglonam astoņpadsmit gadus.|7sF Eglons sapulcināja pie sevis amoniešus un amālēkiešus, gāja un sakāva Israēlu un ņēma sev Palmu pilsētu.:6oF Israēla dēli turpināja darīt to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs deva varu pār israēliešiem Moāba ķēniņam Eglonam, jo tie bija darījuši to, kas ļauns Kunga acīs.V5'F Tad zemē bija miers četrdesmit gadus, līdz Otniēls, Kenaza dēls, nomira.B4F Kunga Gars bija ar viņu, un viņš tiesāja Israēlu. Viņš izgāja karā, un Kungs nodeva Arāma ķēniņu Kūšan-Rišataimu viņa rokā, un viņš valdīja pār Kūšan-Rišataimu.23_F Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties Israēla dēlu glābējam, kas tos izpestīja, – Otniēlam, Kenaza dēlam, kurš bija Kāleba jaunākais brālis.52eFTad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos pārdeva Divupes Arāma ķēniņam Kūšan-Rišataimam, un Israēla dēli kalpoja Kūšan-Rišataimam astoņus gadus.1FTā Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs. Viņi aizmirsa Kungu, savu Dievu, un kalpoja baāliem un ašērām.n0WFTie ņēma viņu meitas sev par sievām un savas meitas deva viņu dēliem, un kalpoja viņu dieviem.v/gFIsraēla dēli mita starp kanaāniešiem, hetiešiem, amoriešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem.".?FTie tur bija, lai Israēls tiktu pārbaudīts – lai būtu redzams, vai tas paklausa Kunga baušļiem, kurus viņš pavēlējis viņu tēviem caur Mozu.--FTie bija pieci filistiešu augstmaņi, visi kanaānieši, sidonieši un hivieši, kas mīt Lebanona kalnos no Baal-Hermona kalna līdz Hamātai.,Ftikai tāpēc, lai liktu Israēla dēlu paaudzēm zināt un mācīties karot – tiem, kas agrāk to nebija piedzīvojuši. + FŠīs ir tautas, kuras Kungs atstāja, lai ar tām pārbaudītu Israēlu – tos, kas nebija piedzīvojuši visus kanaāniešu karus,b*?FTā Kungs atstāja šīs tautas un neizdzina tās tūlīt, un neatdeva tās Jozuas rokā.)Flai tā pārbaudītu Israēlu – vai tie ievēros Kunga ceļu, staigādami pa to, kā to darījuši viņu tēvi, vai ne.”k(QFarī es nevienu no tām tautām, ko Jozua nomirdams ir atstājis, vairs nedzīšu prom no viņiem,?'yFTad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš teica: “Tāpēc ka šie ļaudis ir aizgājuši no manas derības, ko es pavēlēju viņu tēviem, un nav klausījuši manu balsi,m&UFBet, tiklīdz soģis nomira, viņi griezās atpakaļ un atkal bija izvirtušāki par saviem tēviem, dzinās pakaļ citiem dieviem, lai tiem vergotu un tiem zemotos. Viņi neatmeta neko no saviem darbiem un savas stūrgalvības.e%EFKad Kungs lika viņu vidū celties soģiem, tad Kungs bija ar šo soģi, un viņš tos izpestīja no ienaidnieku rokas visas šī soģa dienas, jo Kungs iežēlojās par viņu vaidiem apspiedēju un nomācēju priekšā.h$KFBet arī savus soģus viņi neklausīja, jo nodevās maucībai ar citiem dieviem, zemojās tiem un jo drīz novērsās no ceļa, ko bija staigājuši viņu tēvi, kuri klausīja Kunga baušļus, – bet viņi tā nedarīja.P#FTad Kungs lika celties soģiem, kas tos izglāba no laupītāju rokām."7FVisur, kur tie devās, Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu, kā Kungs bija sacījis un kā Kungs bija tiem zvērējis, un tie bija lielos spaidos.\!3FTad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos nodeva laupītājiem, kuri tos aplaupīja, un viņš tos pārdeva apkārtējiem ienaidniekiem, ka tie vairs nevarēja pastāvēt savu ienaidnieku priekšā.D F Viņi atmeta Kungu, vergodami vergoja Baalam un aštartēm.A}F Viņi atmeta Kungu, savu tēvu Dievu, kas tos bija izvedis no Ēģiptes zemes, un dzinās pēc citiem dieviem – apkārtējo tautu dieviem – un zemojās tiem, tā sadusmodami Kungu.U%F Tad Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, – vergoja baāliem..WF Arī visa šī paaudze tika piepulcināta tēviem, un pēc viņiem cēlās cita paaudze, kas nepazina Kungu, nedz arī tos darbus, ko viņš bija darījis Izraēlam.r_F un tika apbedīts savā mantotajā novadā Timnat-Heresā, Efraima kalnos uz ziemeļiem no Gaašas kalna.FFKunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira simts desmit gadu vecs<sFTauta kalpoja Kungam visu Jozuas dzīves laiku un visu to vecajo dzīves laiku, kuri pārdzīvoja Jozuu un bija redzējuši visus Kunga lielos darbus, ko viņš darīja Israēlam.|sFTad Jozua atlaida tautu, un Israēla dēli devās ikviens uz savu mantojuma daļu, lai iegūtu īpašumā šo zemi.MFun šī vieta tika nosaukta: Bohīma. Tur viņi kāva upurus Kungam.jOFKad Kunga eņģelis bija runājis šos vārdus uz visiem Israēla dēliem, ļaudis sāka raudāt,FTad arī es sacīju: es nedzīšu viņus projām no jums. Tie būs jums līdzās, un viņu dievi kļūs jums par slazdiem.”1]Fbet jūs neslēdziet derību ar šīs zemes iedzīvotājiem! Viņu altāri jums jānojauc! – Tomēr jūs neesat klausījuši manu balsi! Kādēļ jūs tā darījāt?!a ?FKunga eņģelis nāca augšup no Gilgālas uz Bohīmu un sacīja: “Es jūs izvedu no Ēģiptes un ievedu zemē, kuru zvērēdams esmu solījis jūsu tēviem, sacīdams: es nelauzīšu savu derību ar jums nemūžam,O F$Amoriešu robežas sniedzās no Skorpiju pārejas, no Selas un tālāk. F#Tā amorieši palika dzīvot Har-Heresā, Ajalonā un Šaalbīmā. Bet Jāzepa nams tos stipri apspieda, un tie pildīja viņu klaušas.S #F"Amorieši atspieda Dāna dēlus kalnienē un neļāva tiem nokāpt ielejā.f IF!Naftālī neizdzina Bēt-Šemešas iedzīvotājus un arī Bēt-Anatas iedzīvotājus. Viņi dzīvoja starp šīs zemes iedzīvotājiem kanaāniešiem, un Bēt-Šemešas un Bēt-Anatas iedzīvotāji pildīja viņu klaušas.n YF Ašērieši dzīvoja starp šīs zemes iedzīvotājiem kanaāniešiem, jo viņi tos nebija izdzinuši.  FAšērs neizdzina Ako iedzīvotājus un Sidonas iedzīvotājus, nedz arī tos, kas Ahlābā, Ahzīvā, Helbā, Afēkā un Rehobā.  FUn Zebulūns neizdzina Kitronas iedzīvotājus un Nahalālas iedzīvotājus, kanaānieši dzīvoja kopā ar tiem un pildīja klaušas.s  cFArī Efraims neizdzina kanaāniešus, kas dzīvoja Gezerā, un kanaānieši dzīvoja Gezerā kopā ar tiem.b  AFKad Israēls pieauga spēkā, tas lika kanaāniešus klaušās, bet padzīt tos nepadzina.  -FBet Manase neieguva īpašumā Bēt-Šeānu ar tās ciemiem, nedz Taanahu ar tās ciemiem un nepadzina Doras un tās ciemu iedzīvotājus, nedz Jibleāmas un tās ciemu iedzīvotājus, nedz Megido un tās ciemu iedzīvotājus. Tā kanaānieši palika dzīvot šajā zemē.u  gFTas vīrs aizgāja uz hetiešu zemi, uzcēla pilsētu un nosauca to par Lūzu. Tā to sauc līdz šai dienai. FViņš tiem parādīja ieeju pilsētā, un tie izkāva pilsētu ar zobena asmeni, bet tam vīram un visai viņa dzimtai ļāva aiziet.! ?Fun vērotāji pamanīja iznākam no pilsētas kādu vīru. Tie viņam sacīja: “Jel parādi mums ieeju pilsētā, un mēs izrādīsim tev laipnību.”K FJāzepa nams izlūkoja Bēteli – agrāk šo pilsētu sauca Lūza,X -FArī Jāzepa nams – viņi devās augšup uz Bēteli, un Kungs bija ar viņiem. +FBet jebūsiešus, kas mita Jeruzālemē, Benjāmina dēli nepadzina – jebūsieši mīt pie Benjāmina dēliem Jeruzālemē līdz šai dienai.u gFKālebam tie deva Hebronu, kā to bija noteicis jau Mozus, un viņš padzina no turienes trīs Anāka dēlus.  FKungs bija ar Jūdu, lai tas ieņemtu kalnieni, bet ieleju iedzīvotājus tas nevarēja izdzīt, jo tiem bija dzelzs kararati.^ 9FJūda ieņēma Gazu un tās novadu, Aškelonu un tās novadu un Ekronu un tās novadu.* QFBet Jūda gāja pie sava brāļa Šimona, un tie kopā sakāva kanaāniešus, kas mita Cefatā, un nodeva to iznīcības lāstam, tāpēc šo pilsētu sauc Horma.9 oFArī kēnieša, Mozus sievastēva, dēli devās augšup no Palmu pilsētas pie Jūdas dēliem uz Jūdas tuksnesi, dienvidos no Arādas. Viņi gāja un apmetās pie šīs tautas.'~ KFViņa tam teica: “Dod man svētību! – Ja izdevi mani uz sausu zemi, tad iedod man ūdens avotus!” Un Kālebs tai deva augšējos avotus un lejas avotus.} #FKad viņa nāca, viņa to pierunāja – savu tēvu, lūdzot tam tīrumu. Viņa nokāpa no ēzeļa, un Kālebs tai jautāja: “Kas tev?”| }F Un to ieņēma Otniēls, Kāleba brāļa Kenaza dēls, jaunākais no tiem, un viņš tam deva par sievu savu meitu Ahsu.v{ iF Un Kālebs sacīja: “Kurš sakaus Kirjat-Sēferu un to ieņems, tam es atdošu savu meitu Ahsu par sievu!”gz KF No turienes viņi devās pret Debīras iedzīvotājiem – agrāk Debīru sauca Kirjat-Sēfera.y )F Jūda devās pret kanaāniešiem, kas mīt Hebronā – agrāk Hebronu sauca Kirjat-Arba –, un viņi sakāva Šēšaju, Ahīmanu un Talmaju.qx _F Pēc tam Jūdas dēli devās lejā karot ar kanaāniešiem, kas mīt kalnienē, dienvidzemē un zemienē.vw iFBet Jūdas dēli karoja ar Jeruzālemi, ieņēma to, izkāva ar zobena asmeni un nopostīja pilsētu ar uguni.v {FUn Adonī-Bezeks sacīja: “Septiņdesmit ķēniņiem tika nocirsti roku un kāju īkšķi, un tie uzlasīja to, kas krita zem mana galda. Kā es esmu darījis, tā dievi man atlīdzinājuši!” Viņš tika aizvests uz Jeruzālemi un tur nomira.fu IFAdonī-Bezeks bēga, bet viņi to vajāja, notvēra un nocirta viņam roku un kāju īkšķus.mt WFBezekā viņi sastapās ar Adonī-Bezeku un karoja ar to. Viņi sakāva kanaāniešus un periziešus.s #FJūda devās augšup, un Kungs nodeva kanaāniešus un periziešus viņu rokās, un viņi tos sakāva Bezekā – desmit tūkstošus vīru.Ir FJūda sacīja savam brālim Šimonam: “Nāc kopā ar mani karot pret kanaāniešiem man piešķirtajā daļā, un arī es iešu ar tevi uz tev piešķirto daļu.” Un Šimons gāja ar viņu.Wq +FKungs atbildēja: “Jūda ies! Redzi, es esmu nodevis šo zemi viņa rokā.”p 7FTas notika pēc Jozuas nāves. Israēla dēli jautāja Kungam: “Kurš no mums pirmais dosies augšup pret kanaāniešiem, lai cīnītos ar tiem?”o<!Un Elāzārs, Ārona dēls, nomira, un viņa dēls viņu apglabāja Pinhāsa Gibā – tā bija viņam dotā daļa Efraima kalnienē.sna< Jāzepa kaulus, ko Israēla dēli bija izveduši no Ēģiptes, viņi apglabāja Šehemā – tajā lauka daļā, ko Jēkabs bija nopircis no Šehemas tēva Hamora dēliem par simts naudas gabaliem, un tas bija Jāzepa dēlu īpašums.$mC<Israēls kalpoja Kungam visu Jozuas laiku un visu to vecajo laiku, kuri nāca pēc Jozuas un zināja visus Kunga darbus, ko viņš bija darījis Israēlā.l<Tie viņu apglabāja viņa mantojuma daļas robežās Timnat-Serahā, kas Efraima kalnienē uz ziemeļiem no Gaašas kalna._k9<Pēc tam Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira – viņš bija simt desmit gadu vecs.Ej<Tad Jozua atlaida ļaudis – katru uz savu mantojuma daļu.[i1<Tad Jozua sacīja visai tautai: “Redzi, šis akmens lai ir mums par liecību, jo tas ir dzirdējis visus Kunga vārdus, ko viņš sacījis! Tādēļ tas lai jums ir par liecību, ka nepieviļat savu Dievu!”h<Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā, ņēma lielu akmeni un uzslēja zem ozola pie Kunga svētvietas.Yg-<Todien Jozua noslēdza ar tautu derību un deva tiem Šehemā likumus un tiesas.jfO<Un tauta teica Jozuam: “Mēs kalposim Kungam, mūsu Dievam, un mēs klausīsim viņa balsij!”veg<“Tad nu aizvāciet svešos dievus, kas jūsu vidū, un šķīstiet savas sirdis Kungam, Israēla Dievam!”!d=<Tad Jozua teica tautai: “Jūs paši sev šodien esat liecinieki, ka izvēlējāties Kungu, lai kalpotu viņam!” Un tie teica: “Esam liecinieki!”@c}<Bet tauta teica Jozuam: “Nē! Mēs kalposim Kungam!”/bY<Ja jūs atmetīsiet Kungu un kalposiet svešiem dieviem, tad viņš novērsīsies, darīs jums ļaunu un iznīcinās jūs – arī tad, kad jau darījis jums labu!”#aA<Bet Jozua teica tautai: “Jūs nevarat kalpot Kungam, jo viņš ir svēts Dievs, viņš ir dedzīgs Dievs, viņš nepiedos jūsu pārkāpumus un grēkus!`-<Un Kungs padzina mūsu priekšā visas tautas, arī amoriešus, kuri mita tajā zemē, tad nu mēs kalposim Kungam, jo viņš ir mūsu Dievs!”u_e<Jo Kungs, mūsu Dievs, izveda mūs un mūsu tēvus no Ēģiptes zemes un vergu nama. Viņš mūsu acu priekšā darīja visas šīs varenās zīmes un sargāja mūs ceļā, ko gājām, un starp visām tautām, kuru vidū mēs nonācām.k^Q<Tad tauta atbildēja un teica: “Pasargi, Dievs, ka mēs pamestu Kungu un kalpotu citiem dieviem!j]O<Bet, ja jums netīk kalpot Kungam, tad izvēlieties šodien, kam kalpot – vai nu dieviem, kam jūsu tēvi kalpoja viņpus upes, vai amoriešu dieviem, kuru zemē jūs mītat; bet es un mans nams – mēs kalposim Kungam!”'\I<Tad nu bīstieties Kunga un krietni kalpojiet viņam uzticībā, aizvāciet dievus, kuriem kalpoja jūsu tēvi viņpus upes un Ēģiptē, un kalpojiet Kungam!_[9< Es devu jums zemi, ko jūsu roka nebija iestrādājusi, un pilsētas, ko jūs nebijāt cēluši – tajās jūs apmetāties! – un vīnadārzus un olīvkokus, ko jūs nebijāt stādījuši – no tiem jūs ēdāt! '~~\}|{{ zCyy(xzwvvuuMtsrrrqq'pkooLnn,m9lkkjjii;huggAfUee.d~ccbnaaa``#__+^^]"\h[ZZMYYXX;WWjVVUTTSRR'QQ{PPOlNN2MA==Q<<(;;K:|:?9P88>77/66*55`44S33211Z100[/.. --,n++E**m)v(''B&&%$$n#""!! jG)Dd>D HW[U9D b  r ? C<[$CFTad viņš nāca un pavēstīja savam tēvam un mātei: “Timnā es redzēju kādu sievieti no filistiešu meitām. Tad nu ņemiet viņu man par sievu!”c CFSimsons aizgāja uz Timnu. Timnā viņš ieraudzīja kādu sievieti no filistiešu meitām.QF Kunga Gars sāka viņu skubināt Dāna apmetnē starp Coru un Eštāolu.f~GF Sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons. Zēns auga, un Kungs viņu svētīja.U}%F Bet viņa sieva tam teica: “Ja Kungs būtu gribējis mūs nonāvēt, viņš nebūtu pieņēmis mūsu sadedzināmo upuri un dāvanu un nebūtu mums visu šo rādījis, nedz pasludinājis šīs lietas.”c|AF Un Mānohs teica savai sievai: “Mirtin mums jāmirst, jo mēs Dievu esam redzējuši!”~{wF Kunga eņģelis vairs neparādījās ne Mānoham, ne viņa sievai. Tad Mānohs saprata, ka tas bijis Kunga eņģelis.4zcF Kad liesma no altāra cēlās pret debesīm, Kunga eņģelis pacēlās augšup altāra liesmā. Mānohs un viņa sieva to redzēja, un viņi krita uz sava vaiga pie zemes. y;F Tad Mānohs ņēma kazlēnu un savu dāvanu un upurēja uz klints Kungam – tam, kurš ir brīnumains savos darbos. Mānohs un viņa sieva skatījās.`x;F Kunga eņģelis viņam sacīja: “Kāpēc tu prasi manu vārdu? Tas ir brīnumains.”wF Un Mānohs prasīja Kunga eņģelim: “Kā tevi sauc? Lai mēs varam tevi godināt, kad tevis sacītais piepildīsies!”_v9F Bet Kunga eņģelis atbildēja Mānoham: “Ja arī tu mani aizkavēsi, es neēdīšu tavu ēdienu, bet, ja tu sagatavosi sadedzināmo upuri Kungam, tad dari to!” – Mānohs nezināja, ka tas ir Kunga eņģelis.pu[F Un Mānohs teica Kunga eņģelim: “Ļauj, mēs tevi aizkavēsim un sagatavosim tev kādu kazlēnu!”5teF Lai viņa neēd neko, kas ir no vīnakoka, vīnu un reibinošu dzērienu lai viņa nedzer un lai neēd neko nešķīstu. Lai viņa ievēro visu, ko es viņai pavēlēju!”csAF Un Kunga eņģelis teica Mānoham: “No visa, ko es teicu šai sievai, lai viņa sargās!ryF Tad Mānohs teica: “Tagad, kad tavs sacītais būs piepildījies, saki, kas šim zēnam ir nospriests un darāms?”-qUF Mānohs cēlās, devās līdzi savai sievai un, atnācis pie tā vīra, teica viņam: “Vai tu esi tas, kurš runāja ar šo sievu?” Viņš atbildēja: “Es.”pF Un sieva steidzīgi skrēja un stāstīja savam vīram: “Redzi, man ir parādījies tas vīrs, kurš todien bija atnācis pie manis!” o;F Dievs uzklausīja Mānohu, un Dieva eņģelis atkal atnāca pie tās sievas, kad viņa sēdēja laukā, bet viņas vīrs Mānohs nebija kopā ar viņu.2n_F Tad Mānohs pielūdza Kungu, sacīdams: “Lūdzu, mans Kungs, lai Dieva vīrs, ko tu sūtīji, atkal nāk pie mums un māca, ko mums darīt ar zēnu, kurš piedzims!”^m7F Bet viņš man sacīja: redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu! Tad nu nedzer vīnu un reibinošu dzērienu un neēd neko nešķīstu, lai šis zēns būtu Dieva nazīrietis kopš dzimšanas līdz nāves dienai!”ql]F Tad šī sieva nāca un sacīja savam vīram: “Pie manis bija atnācis Dieva vīrs, viņš izskatījās kā Dieva eņģelis – ļoti baismīgs! Es viņam nejautāju, no kurienes viņš un kā viņu sauc, un viņš man to neteica.EkF Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, skujamais nazis lai neiet pār viņa galvu, jo šis zēns ir Dieva nazīrietis kopš dzimšanas! Viņš sāks atpestīt Israēlu no filistiešiem.”PjF Tad nu sargies dzert vīnu un reibinošu dzērienu un ēst nešķīstu!iF Kunga eņģelis parādījās tai sievai un teica: “Redzi, tu neauglīgā un nedzemdējusī, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu!yhmF Bija kāds vīrs no Coras, no Dāna dzimtas, vārdā Mānohs, viņa sieva bija neauglīga un nebija dzemdējusi.}g wF Atkal Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs četrdesmit gadus viņus nodeva filistiešu rokās.yfmF Tad Abdons, pirātonieša Hillela dēls, nomira un tika apbedīts Pirātonā Efraima zemē amālēkiešu kalnos.e5F Viņam bija četrdesmit dēlu un trīsdesmit mazdēlu – tie jāja uz septiņdesmit brašiem ēzeļiem. Viņš bija Israēla soģis astoņus gadus.MdF Pēc viņa Israēla soģis bija Abdons, pirātonieša Hillela dēls.Tc#F Tad zebulūnietis Ēlons nomira un tika apbedīts Ajalonā Zebulūna zemē.hbKF Pēc viņa Israēla soģis bija zebulūnietis Ēlons. Viņš bija Israēla soģis desmit gadus.7akF Tad Ibcāns nomira un tika apbedīts Betlēmē.6`gF Viņam bija trīsdesmit dēlu; trīsdesmit meitas viņš izdeva pie vīra, un trīsdesmit meitas viņš pārveda saviem dēliem. Viņš bija Israēla soģis septiņus gadus.=_wF Pēc viņa Israēla soģis bija Ibcāns no Betlēmes.}^uF Jiftāhs bija soģis Israēlā sešus gadus. Tad gileādietis Jiftāhs nomira un tika apbedīts Gileāda pilsētās.k]QF viņi tam sacīja: tad pasaki “šibolet”, bet viņš teica “sibolet”, jo nevarēja pareizi izrunāt. Tad tie viņu sagrāba un nokāva pie Jardānas brasliem. Tajā laikā krita četrdesmit divi tūkstoši efraimiešu._\9F Gileādieši ieņēma Jardānas braslus uz Efraima pusi, un, kad kāds izbēgušais efraimietis teica: es gribu tikt pāri, – Gileāda vīri viņam prasīja: vai tu esi efraimietis? – Kad tas teica: neesmu! –P[F Tad Jiftāhs sapulcināja visus Gileāda vīrus un karoja ar Efraimu. Gileāda vīri sakāva Efraimu, jo tie bija teikuši: “Jūs esat bēgļi no Efraima. Gileāds pieder pie Efraima un Manases.”\Z3F Kad es redzēju, ka jūs mani neglābsiet, es sažņaudzu savu dzīvību saujā un devos pāri pie Amona bērniem, un Kungs viņus nodeva manā rokā. Kāpēc tad jūs šodien esat nākuši pie manis ar karu?”Y/F Jiftāhs tiem sacīja: “Man un maniem ļaudīm bija liels ķīviņš ar Amona bērniem; tad es jūs saucu, bet jūs mani neglābāt no viņiem.YX /F Tika sasaukti Efraima vīri, un tie devās pāri uz Cāfonu un teica Jiftāham: “Kādēļ tu esi devies turp karot ar Amona bērniem, bet mūs neesi saucis sev līdzi? Mēs sadedzināsim tevi tavā namā!”gWIF (gadu no gada Israēla meitas dodas pieminēt gileādieša Jiftāha meitu četras dienas gadā.@V{F 'Kad bija pagājuši divi mēneši, viņa atgriezās pie sava tēva, un viņš tai darīja, kā bija zvērējis. Viņa vēl nebija pazinusi vīra. Un tas kļuva par ieradumu Israēlā:$UCF &Viņš teica: “Ej!” – un aizsūtīja viņu projām uz diviem mēnešiem. Un viņa kopā ar savām biedrenēm devās kalnos apraudāt savu jaunavību..TWF %Un viņa teica savam tēvam: “Lai man tā dara! Dod man divus mēnešus, ka varu iet – iešu kalnos un apraudāšu savu jaunavību kopā ar savām biedrenēm.”OSF $Viņa tam teica: “Mans tēvs, ar savu muti tu Kungam esi solījis – tagad, kad Kungs tev ir dāvājis atriebšanu taviem ienaidniekiem, Amona dēliem, dari man, kā ar savu muti esi sacījis!”NRF #Kad viņš to ieraudzīja, viņš plēsa savas drānas un teica: “Ak vai, mana meita! Liektin tu mani saliec! Tu dzen mani izmisumā! Ar savu muti es Kungam esmu solījis un atsaukt to nevaru!”>QwF "Jiftāhs nāca uz Micpu, uz savu namu, un, redzi, viņa meita dejodama iznāca viņam pretī ar tamburīnu. Viņa bija tam viena vienīgā, viņam vairāk nebija ne dēlu, ne meitu.8PkF !Viņš tos sakāva no Aroēras līdz Minnītas apkārtnei – divdesmit pilsētas, un milzīga asinspirts bija līdz Ābel-Hramīmai. Tā Israēla dēli pazemoja Amona dēlus.gOIF Jiftāhs devās pāri pret Amona dēliem, lai karotu ar tiem, un Kungs tos nodeva viņa rokā.7NiF tad notiks tā – kurš iznāks pa mana nama durvīm man pretī, kad es atgriezīšos ar uzvaru no Amona dēliem, tas būs Kungam, to es upurēšu par sadedzināmo upuri!”PMF Jiftāhs deva zvērestu Kungam: “Ja tu man dotin atdosi Amona dēlus,(LKF Kunga Gars bija pār Jiftāhu, un viņš šķērsoja Gileādu un Manasi, izgāja cauri Micpai Gileādā un no Micpas Gileādā devās pāri pret Amona dēliem._K9F Bet Amona dēlu ķēniņš neklausījās Jiftāha vēstījumu, ko tas viņam sūtīja.9JmF Tātad es neesmu grēkojis pret tevi, bet tu gan man esi darījis ļaunu, sākdams pret mani karu. Kungs Soģis šodien lai iztiesā starp Israēla dēliem un Amona dēliem!”=IuF Israēls mīt Hešbonā un tās ciemos un Aroērā un tās ciemos un visās pilsētās Arnonas krastos trīs simti gadus – kāpēc tad jūs neatbrīvojāties visā šajā laikā? H F Vai tad tu būtu labāks par Moāba ķēniņu Bālāku, Cipora dēlu? Vai gan viņš cīnījās ar Israēlu un vai karoja ar to?G%F Vai tad tu nemanto to, ko tev devis īpašumā tavs dievs Kemošs? Bet mēs mantojam visu, ko Kungs, mūsu Dievs, atsavinājis priekš mums!FF Kad nu Kungs, Israēla Dievs, ir atņēmis amoriešiem īpašumu, lai dotu savai tautai Israēlam, vai tad to iemantosi tu?kEQF Viņi iemantoja visas amoriešu robežas no Arnonas līdz Jabokai un no tuksneša līdz Jardānai.4DcF Kungs, Israēla Dievs, nodeva Sīhonu un visus viņa ļaudis Israēla rokās, un tie viņus sakāva. Tā Israēls iemantoja visu to amoriešu zemi, kuri mita šajā zemē.C5F Bet Sīhons neļāva Israēlam iet cauri savām robežām. Sīhons sapulcināja visus savus ļaudis, uzslēja nometni Jahacā un karoja ar Israēlu.'BIF Tad Israēls izsūtīja vēstnešus pie amoriešu un Hešbonas ķēniņa Sīhona, un Israēls tam teica: ļauj, mēs iziesim caur tavu zemi uz savu mājvietu.dACF Un tas devās tuksnesī un gāja apkārt Edoma zemei un Moāba zemei un nonāca pie Moāba zemes no saules lēkta puses. Nometni uzslēja viņpus Arnonas, bet Moāba robežās tie neienāca, jo Arnona ir Moāba robeža.s@aF Toreiz Israēls sūtīja vēstnešus pie Edoma ķēniņa, sacīdams: ļauj, es iziešu caur tavu zemi. Bet Edoma ķēniņš neklausījās. Un viņš sūtīja arī pie Moāba ķēniņa, bet tas nepiekrita. Tā Israēls palika Kedešā.g?IF Jo, nākdams no Ēģiptes, Israēls gāja pa tuksnesi līdz Niedru jūrai un nonāca Kedešā.k>QF un sacīja viņam: “Tā saka Jiftāhs: Israēls nav ņēmis ne Moāba zemi, ne Amona dēlu zemi!I= F Jiftāhs vēlreiz sūtīja vēstnešus pie Amona dēlu ķēniņaY<-F Amona dēlu ķēniņš atbildēja Jiftāha vēstnešiem: “Tāpēc ka Israēls, kad tas nāca no Ēģiptes, paņēma manu zemi no Arnonas līdz Jabokai un līdz Jardānai. Tad nu atdod tās tagad ar labu!”;F Jiftāhs sūtīja vēstnešus pie Amona dēlu ķēniņa, sacīdams: “Kas tev pret mani, ka esi nācis uz manu zemi karot ar mani?”*:OF Tad Jiftāhs devās līdzi Gileādas vecajiem, un tauta iecēla viņu par savu galveno un karavadoni, un Kunga priekšā Micpā Jiftāhs teica visu savu sakāmo.n9WF Gileādas vecajie teica Jiftāham: “Kungs ir liecinieks, ka mēs tiešām darīsim, kā tu saki!”#8AF Un Jiftāhs sacīja Gileādas vecajiem: “Ja vedīsiet mani atpakaļ cīnīties ar Amona dēliem un Kungs nodos viņus man, es būšu jūsu galvenais!”W7)F Tad Gileādas vecajie teica Jiftāham: “Tādēļ jau mēs tagad vēršamies pie tevis, lai tu nāktu ar mums un cīnītos ar Amona dēliem, un būtu mums galvenais – visiem Gileādas iedzīvotājiem.”56eF Bet Jiftāhs atbildēja Gileādas vecajiem: “Vai tad ne mani jūs ienīdāt un padzināt no tēva nama? Kāpēc tagad esat nākuši pie manis, kad jūs esat briesmās?”W5)F Viņi sacīja Jiftāham: “Nāc, esi mūsu vadonis karā ar Amona dēliem!”c4AF Amona dēliem karojot ar Israēlu, Gileādas vecajie devās atvest Jiftāhu no Toba zemes.<3uF Pēc kāda laika Amona dēli sāka karu ar Israēlu. 2F Tad Jiftāhs bēga no saviem brāļiem un apmetās Toba zemē. Pie Jiftāha savācās visādi salašņas un siroja kopā ar viņu.>1wF Gileāda sieva dzemdēja viņam dēlus, bet, kad šīs sievas dēli izauga, tie padzina Jiftāhu, sacīdami: “Tu neko nemantosi mūsu tēva namā, jo tu esi citas sievas dēls!”n0 YF Gileādietis Jiftāhs bija varens karavīrs, kaut arī maukas dēls, bet Jiftāha tēvs bija Gileāds.1/]F Un ļaudis, Gileādas augstmaņi, runāja savā starpā: “Kurš būs tas vīrs, kas sāks cīņu ar Amona dēliem? Tas būs visu Gileādas iedzīvotāju galvenais.”.yF Amona dēli sapulcējās un apmetās nometnē Gileādā, bet Israēla dēli sanāca kopā un apmetās nometnē Micpā.{-qF Viņi izmeta svešos dievus no sava vidus un kalpoja Kungam, un viņa sirds sažņaudzās Israēla ciešanu dēļ. ,F Un Israēla dēli teica uz Kungu: “Esam grēkojuši! Tu dari mums visu, kā redzi labu esam! Tikai atbrīvo jel mūs šodien!”f+GF Ejiet, brēciet uz dieviem, kurus esat izvēlējušies, lai tie jūs glābj spaidu laikā!”^*7F Bet jūs esat mani atmetuši un vergojat citiem dieviem! Nu es vairs jūs neglābšu!|)sF un no sidoniešu, amālēkiešu un maoniešu spaidiem, kad jūs saucāt uz mani, – vai tad es jūs neizpestīju?!(F Un Kungs atbildēja Israēla dēliem: “Vai ne no Ēģiptes un no amoriešiem, un no Amona dēliem, un no filistiešiem,'F Israēla dēli brēca uz Kungu: “Mēs esam grēkojuši pret tevi, jo bijām atmetuši savu Dievu un vergojām baāliem!”&F Amona dēli nāca pāri Jardānai karot arī pret Jūdu, Benjāminu un Efraima namu, un Israēls nokļuva lielos spaidos.#%AF Tajā gadā viņi satrieca un sagrāva Israēla dēlus – uz astoņpadsmit gadiem visus Israēla dēlus, kas viņpus Jardānai amoriešu zemē Gileādā.h$KF Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos pārdeva filistiešiem un Amona dēliem.k#QF Israēla dēli atkal sāka darīt to, kas ļauns Kunga acīs, – vergoja baāliem, aštartēm, Arāma dieviem, Sidonas dieviem, Moāba dieviem, Amona dēlu dieviem un filistiešu dieviem. Tie atmeta Kungu un nekalpoja viņam.:"qF Kad Jaīrs nomira, viņš tika apbedīts Kāmonā.K!F Viņam bija trīsdesmit dēli, tie jāja uz trīsdesmit ēzeļu kumeļiem, un tiem bija trīsdesmit pilsētas. Viņu dēļ tās sauc par Jaīra ciemiem līdz šai dienai, tās ir Gileāda zemē.c AF Pēc viņa cēlās gileādietis Jaīrs. Viņš bija Israēla soģis divdesmit divus gadus.tcF Viņš bija Israēla soģis divdesmit trīs gadus, un, kad viņš nomira, viņš tika apbedīts Šāmīrā. /F Pēc Abīmeleha cēlās Tola, Pūas dēls, Dodo dēla dēls, vīrs no Jisašhara – glābt Israēlu. Viņš dzīvoja Šāmīrā, Efraima kalnos. F 9Un visam Šehemas vīru noziegumam Dievs lika nākt pār viņu pašu galvām. Pār tiem nāca Jotāma, Jerubaala dēla, lāsts.#F 8Tā Dievs Abīmeleha noziegumu vērsa pret viņu pašu – visu, ko tas bija darījis savam tēvam, nokaudams savus septiņdesmit brāļus.U%F 7Kad Israēla vīri redzēja, ka Abīmelehs ir miris, tie visi devās mājup.V'F 6Viņš steigšus sauca puisi, savu ieroču nesēju, un sacīja tam: “Izvelc savu zobenu un nonāvē mani, lai par mani neteiktu: sieva viņu ir nokāvusi!” Viņa puisis nodūra viņu, un viņš nomira.lSF 5bet kāda sieva nometa augšējo dzirnakmeni Abīmeleham uz galvas un sadragāja viņa galvaskausu.tcF 4Abīmelehs devās pret torni, lai cīnītos pret to. Viņš tuvojās torņa durvīm, lai tās sadedzinātu,!=F 3Bet pilsētas vidū bija stiprs tornis, un visi vīri un sievas, visi šīs pilsētas pilsoņi sabēga tajā un ieslēdzās, un uzkāpa uz torņa jumta.OF 2Pēc tam Abīmelehs devās uz Tēbēcu. Viņš to aplenca un ieņēma.`;F 1Tad arī visi ļaudis ikviens nocirta pa zaram, gāja pakaļ Abīmeleham, nolika tos uz pagraba un aizdedzināja pagrabu virs tiem. Tā gāja bojā visi Šehemas torņa iedzīvotāji – ap tūkstoš vīru un sievu.!F 0Tad Abīmelehs uzkāpa Calmona kalnā, viņš un visi viņa ļaudis, un Abīmelehs ņēma rokā cirvi, nocirta koku zarus, pacēla tos, uzlika sev plecos un teica ļaudīm, kas bija pie viņa: “Kā jūs redzējāt mani darām, tā steidziet un dariet arī jūs!”eEF /Abīmeleham tika pavēstīts, ka visi Šehemas torņa pilsoņi ir sapulcējušies vienuviet.a=F .Kad visi Šehemas torņa pilsoņi to dzirdēja, viņi iegāja Derībbaala nama pagrabā.)MF -Abīmelehs visu dienu karoja pret pilsētu, kamēr ieņēma šo pilsētu un nokāva ļaudis, kas tajā. Viņš šo pilsētu nopostīja un pārkaisīja ar sāli.&GF ,Abīmelehs un pulki, kas bija pie viņa, strauji uzbruka un nostājās pilsētas vārtu ejā, bet divi pulki uzbruka visiem, kas bija laukā, un sakāva tos.A}F +Viņš ņēma ļaudis, sadalīja tos trīs pulkos un paslēpās laukos. Viņš skatījās, un redzi – ļaudis nāca ārā no pilsētas. Tad viņš cēlās tiem pretī un tos sakāva.W)F *Nākamajā dienā ļaudis izgāja laukos, un tas tika pavēstīts Abīmeleham.^ 7F )Abīmelehs dzīvoja Arūmā, bet Gaalu un viņa brāļus Zebūls izdzina no Šehemas.v gF (Abīmelehs viņu vajāja, un viņš bēga no tā, un daudzi krita nodurti līdz pat ieejai pilsētas vārtos.R F 'Gaala izgāja Šehemas pilsoņu priekšgalā un cīnījās ar Abīmelehu.L F &Tad Zebūls viņam teica: “Kur tad nu tava mute, tu, kas sacīji: kas gan ir Abīmelehs, ka mums šim jākalpo? Vai šie nav ļaudis, kurus tu nonievāji? Tad nu tagad ej un cīnies ar tiem!” 9F %Tomēr Gaala nerimās un atkal ierunājās: “Redzi, ļaudis, tie nāk lejā no zemes vidienes, un vēl viens pulks nāk no Zīlnieku ozola puses!”EF $Kad Gaala ieraudzīja šos ļaudis, viņš teica Zebūlam: “Redzi, ļaudis nāk lejā no kalnu virsotnēm!” Bet Zebūls viņam atbildēja: “Kalnu ēnas tev izskatās pēc vīriem.”~wF #Gaala, Ebeda dēls, iznāca un nostājās pilsētas vārtu ejā. Tad Abīmelehs un viņa ļaudis cēlās no slēpņa.eEF "Abīmelehs un visi viņa ļaudis cēlās naktī un paslēpās pie Šehemas – četri pulki.)F !Bet rīta agrumā, kad lēks saule, strauji uzbrūc pilsētai. Un, kad viņš un viņa ļaudis izies pret tevi, tad dari viņam, kā redzi.”H F Tad nu celies naktī, tu un tavi ļaudis, un paslēpies laukos.;qF Viņš slepus sūtīja vēstnešus pie Abīmeleha, sacīdams: “Redzi, Gaala, Ebeda dēls, un viņa brāļi ir atnākuši uz Šehemu, un, redzi, viņi musina pilsētu pret tevi.mUF Kad pilsētas pārvaldnieks Zebūls dzirdēja Gaalas, Ebeda dēla, vārdus, viņš iedegās dusmās./F Eh, ja šie ļaudis būtu manā rokā, es novāktu Abīmelehu!” Un viņš teica par Abīmelehu: “Piepulcini sev vēl karapulkus un iznāc!”r_F Gaala, Ebeda dēls, teica: “Kas gan ir Abīmelehs un kas ir Šehema, ka mums viņam jākalpo? Vai viņš nav Jerubaala dēls un Zebūls viņa pilnvarnieks? Kalpojiet Hamora, Šehemas tēva, vīriem! Kāpēc lai mēs kalpotu viņam!/YF Un, kad tie izgāja laukos, novāca vīnogas savos vīnadārzos, izspieda tās un rīkoja svētkus, tie gāja sava dieva namā, ēda un dzēra un lādēja Abīmelehu.~F Gaala, Ebeda dēls, nāca kopā ar saviem brāļiem, un viņi ienāca Šehemā. Viņš ieguva Šehemas pilsoņu uzticību.,}SF Šehemas pilsoņi viņa dēļ kalnu virsotnēs slēpņos izvietoja vīrus, kuri aplaupīja katru, kas gāja pa ceļu tiem garām. Tas tika pavēstīts Abīmeleham.R|F lai septiņdesmit Jerubaala dēliem nodarītie varasdarbi un viņu asinis nāktu pār viņu brāli Abīmelehu, kurš tos nokāva, un pār Šehemas pilsoņiem, kuri atbalstīja viņa brāļu nokaušanu.{F Bet Dievs sūtīja ļaunu garu starp Abīmelehu un Šehemas pilsoņiem, un Šehemas pilsoņi kļuva neuzticīgi Abīmeleham,6ziF Abīmelehs valdīja pār Israēlu trīs gadus.py[F Un Jotāms bēga un glābās, dodamies uz Beēru. Tur viņš dzīvoja tālu no sava brāļa Abīmeleha.3xaF bet ja ne – uguns izšausies no Abīmeleha un aprīs Šehemas pilsoņus un Millo namu, un uguns izšausies no Šehemas pilsoņiem un Millo nama un aprīs Abīmelehu!”+wQF ja nu jūs šodien esat rīkojušies patiesi un godīgi pret Jerubaalu un viņa namu, tad baudiet prieku par Abīmelehu, un arī viņš lai bauda prieku par jums,pv[F bet jūs šodien esat sacēlušies pret mana tēva namu un nokāvuši viņa dēlus, septiņdesmit vīrus uz viena akmens, un Abīmelehu, verdzenes dēlu, iecēluši par ķēniņu Šehemas pilsoņiem, jo viņš ir jūsu brālis, –huKF kad mans tēvs karoja par jums, savu dzīvību nežēlodams, un izrāva jūs no Midjāna rokas,PtF Tad, ja nu jūs esat rīkojušies patiesi un godīgi, ieceļot Abīmelehu par ķēniņu, ja esat labu darījuši Jerubaalam un viņa namam, ja esat atmaksājuši viņam, kā viņa darbi to pelna, –RsF Un dadzis sacīja kokiem: ja jau patiesi jūs mani svaidāt, lai es būtu ķēniņš pār jums, tad nāciet un tverieties manā paēnā, bet, ja ne, šausies uguns no dadža un aprīs Lebanona ciedrus!OrF Tad visi koki sacīja dadzim: nāc tu, valdi kā ķēniņš pār mums!qyF Vīnakoks tiem atbildēja: vai lai pametu jauno vīnu, kas ielīksmo dievus un vīrus, un eju locīties pāri kokiem?!NpF Tad koki sacīja vīnakokam: nāc tu, valdi kā ķēniņš pār mums!}ouF Vīģes koks tiem atbildēja: vai lai pametu savu saldumu un savus lieliskos augļus un eju locīties pāri kokiem?!QnF Tad koki sacīja vīģes kokam: nāc tu, valdi kā ķēniņš pār mums!mF Olīvkoks tiem atbildēja: vai lai pametu savu taukumu, ar ko dievi un vīri tiek godāti, un eju locīties pāri kokiem?!wliF Nāktin reiz sanāca koki, lai sev svaidītu ķēniņu, un sacīja olīvkokam: valdi kā ķēniņš pār mums!9kmF Kad to paziņoja Jotāmam, viņš gāja un nostājās Gerizīma kalna galā un skaļā balsī tiem sauca: “Uzklausiet mani, Šehemas pilsoņi, tad arī Dievs uzklausīs jūs!"j?F Visi Šehemas pilsoņi un visi no Millo nama sapulcējās un devās pie piemiņas ozola iecelt sev ķēniņu – lai Abīmelehs kļūtu viņu ķēniņš.Vi'F Viņš nāca uz sava tēva namu Ofrā un nokāva savus brāļus, Jerubaala dēlus, – septiņdesmit vīrus uz viena akmens. Bet Jerubaala jaunākais dēls Jotāms palika dzīvs, jo viņš bija paslēpies.h)F Viņi tam deva septiņdesmit sudraba gabalus no Derībbaala nama, un Abīmelehs par tiem nolīga salašņas un pārgalvjus, kas viņam sekoja.6ggF Viņa mātesbrāļi stāstīja par viņu visus šos vārdus Šehemas pilsoņiem, un to prāti nosliecās par labu Abīmeleham, jo tie sacīja: “Viņš ir mūsu brālis.”ufeF “Jel runājiet, lai klausās visi Šehemas pilsoņi: kas jums ir labāk – vai ka pār jums valda septiņdesmit vīri, visi Jerubaala dēli, vai ka pār jums valda viens vīrs? Pieminiet taču, ka es esmu no jūsu kaula un miesas!” e F Abīmelehs, Jerubaala dēls, devās uz Šehemu pie saviem mātesbrāļiem un runāja ar tiem un visu sava mātes tēva dzimtas namu:}duF#nedz arī izrādīja jel kādu laipnību Jerubaala, Gideona, namam par visu labo, ko viņš bija darījis Israēlam.qc]F"Israēla dēli nepieminēja Kungu, savu Dievu, savu atbrīvotāju no visiem apkārtējiem ienaidniekiem,b{F!Tiklīdz Gideons bija miris, Israēla dēli novērsās, dzina maucību ar baāliem un nolika sev Derībbaalu par dievu.ayF Gideons, Joāša dēls, nomira, būdams krietni gados, un tika apbedīts sava tēva Joāša kapā abīezeriešu Ofrā.t`cFUn viņa blakussieva, kas bija Šehemā, arī viņa tam dzemdēja dēlu. Viņš deva tam vārdu Abīmelehs.f_GFGideonam bija septiņdesmit dēlu, kas nākuši no viņa gurniem, jo viņam bija daudz sievu.D^FJerubaals, Joāša dēls, aizgāja un apmetās savā namā.]7FTā Midjāns tika pazemots Israēla dēlu priekšā, un viņi vairs necēla savas galvas. Tad zemei Gideona dienās bija miers – četrdesmit gadus.(\KFGideons no tā darināja efodu un novietoja to savā pilsētā Ofrā – tur viss Israēls ar to dzina maucību. Tas kļuva par slazdu Gideonam un viņa namam.`[;FViņš savāca zelta auskarus tūkstoš septiņi simti mēru svarā, neskaitot mēnestiņus, piekariņus un purpura drānas, ko valkāja Midjāna ķēniņi, un neskaitot karuļus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.}ZuFUn viņi sacīja: “Dosim labprāt!” Viņi izklāja apmetni, un ikviens nometa uz tā auskaru no sava laupījuma.,YSFGideons viņiem teica: “Es jums ko prasīšu – ikviens lai man dod auskaru no sava laupījuma!” Jo tie nēsāja zelta auskarus, tāpēc ka bija ismaēlieši.XFUn Gideons viņiem atbildēja: “Es pats pār jums nevaldīšu, un arī mans dēls pār jums nevaldīs – pār jums valdīs Kungs!”WFIsraēla vīri sacīja Gideonam: “Valdi pār mums! Tu un tavs dēls, un tavs dēla dēls, jo tu esi mūs izpestījis no Midjāna.”hVKFTad Zebahs un Calmunna teica: “Celies pats un uzbrūc mums, jo, kāds ir vīrs, tāds viņa spēks.” Un Gideons cēlās un nokāva Zebahu un Calmunnu, un viņš paņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.U'FViņš teica savam pirmdzimtajam Jeteram: “Celies, nokauj tos!” Bet jauneklis neizvilka zobenu, jo bija nobijies, viņš bija vēl zēns.T'FUn viņš teica: “Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli! Dzīvs Kungs! – būtu jūs viņus atstājuši dzīvus, es jūs nenokautu!”BSFTad viņš vaicāja Zebaham un Calmunnam: “Kādi bija tie vīri, kurus jūs nokāvāt Tāborā?” Tie sacīja: “Tie visi bija tādi kā tu, tie izskatījās kā ķēniņa dēli!”DRFViņš nogāza Penuēlas torni un nokāva pilsētas vīrus.QyFUn viņš saņēma pilsētas vecajus un ņēma tuksneša ērkšķus un dzelkšņus un lika tos matīt Sukotas vīriem.kPQFTad viņš nāca pie sukotiešiem un teica: “Redzi, Zebahs un Calmunna, par kuriem jūs mani izsmējāt, sacīdami: vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tavā rokā, ka mums būtu jādod maize taviem pārgurušajiem vīriem?” O;FViņš notvēra kādu puisi no sukotiešiem un izjautāja to, un tas viņam uzrakstīja Sukotas vadoņus un vecajus – septiņdesmit septiņus vīrus.PNF Gideons, Joāša dēls, atgriezās no kara, iedams gar Heresas nogāzi.+MQF Zebahs un Calmunna metās bēgt, un viņš tos vajāja. Viņš saņēma gūstā abus Midjāna ķēniņus Zebahu un Calmunnu un iedzina šausmas visā karaspēkā.L3F Gideons devās augšup pa telšu iemītnieku ceļu austrumos no Nobahas un Jogbohas. Viņš sakāva to karaspēku, jo karaspēks jutās drošībā.oKYF Zebahs un Calmunna bija Karkorā un kopā ar tiem viņu karaspēks – ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija atlikuši no austrumnieku dēlu karaspēka, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji, bija krituši.sJaF Tad arī Penuēlas vīriem viņš sacīja: “Kad es atgriezīšos ar uzvaru, es nogāzīšu šo torni!”&IGFNo turienes viņš devās augšup uz Penuēlu un runāja ar tiem to pašu, un Penuēlas vīri viņam atbildēja tāpat, kā bija atbildējuši Sukotas vīri.HFUn Gideons teica: “Kad Kungs nodos Zebahu un Calmunnu manā rokā, es kulšu jūsu miesas ar tuksneša ērkšķiem un dzelkšņiem!”GFBet Sukotas vadoņi atbildēja: “Vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tavā rokā, ka mums būtu jādod maize tavam pulkam?”8FkFViņš sacīja Sukotas vīriem: “Jel dodiet kaut cik maizes tiem ļaudīm, kas man seko, jo tie ir pārguruši, un es pats vajāju Midjāna ķēniņus Zebahu un Calmunnu.”E+FGideons nonāca pie Jardānas. Viņš pārgāja tai pāri, bet tie trīs simti vīru, kas bija kopā ar viņu, bija pārguruši no vajāšanas.+DQFJūsu rokās Dievs ir nodevis Midjāna vadoņus Orēbu un Zeēvu. Ko gan es būtu spējis paveikt tādu kā jūs?” Kad viņš tā runāja, viņu niknums norima.CFBet viņš tiem sacīja: “Ko gan es būtu veicis tādu kā jūs? Vai tad Efraima ievākums nav labāks par Abīezera ražu?$B EFEfraima vīri viņam teica: “Kāpēc tu mums tā esi darījis, ka nesauci mūs, kad devies cīnīties ar Midjānu!?” – tā tie viņam skarbi pārmeta.uAeFViņi sagūstīja divus Midjāna vadoņus – Orēbu un Zeēvu. Orēbu viņi nokāva pie Orēba klints, bet Zeēvu – pie Zeēva vīnspaida. Tā viņi vajāja Midjānu. Bet Orēba un Zeēva galvas pāri Jardānai viņi atnesa Gideonam.,@SFGideons izsūtīja vēstnešus visos Efraima kalnos, vēstīdams: “Nāciet lejā pret Midjānu un ieņemiet pirms tiem ūdeņus līdz Bēt-Bārai un Jardānu.”i?MFTad tika sasaukti Israēla vīri no Naftālī, Ašēra un visa Manases, un tie vajāja Midjānu.K>FKad skanēja trīs simti ragu, Kungs vērsa ikviena zobenu pret katru un pret visiem, un viss karaspēks bēga līdz pat Bēt-Šitai uz Cerēras pusi un līdz Ābel-Mholas robežai pie Tabātas.t=cFIkviens palika stāvam savā vietā apkārt nometnei. Bet nometnē visi skraidīja, bļaustījās un bēga.+<QFVisas trīs grupas pūta ragus un sasita krūkas, turēdami kreisajā rokā lāpas un labajā – ragus, ko pūst. Viņi kliedza: “Zobens Kungam un Gideonam!”H; FGideons kopā ar simts vīriem nonāca līdz nometnes malai vidējās sardzes sākumā, kad tie tikko bija nomainījuši sargus. Viņi pūta ragus un sadauzīja krūkas, kas tiem bija rokās.*:OFKad es pūtīšu ragu – tad lai visi, kas kopā ar mani, dara tāpat kā es! Tad arī jūs pūtiet ragus visapkārt nometnei un sauciet: Kungam un Gideonam!” 9FViņš tiem teica: “Skatieties uz mani un dariet tāpat. Redzi, kad es nonākšu līdz nometnes malai, tad dariet tāpat kā es.8 FViņš sadalīja tos trīs grupās ar vadītājiem, deva visiem pūšamos ragus un tukšas krūkas, kurās iekšā bija lāpas.F7FKad Gideons dzirdēja sapņa atstāstījumu un skaidrojumu, viņš zemojās un, atgriezies Israēla nometnē, sacīja: “Celieties, jo Kungs midjāniešu nometni ir nodevis jūsu rokā!”,6SFViņa biedrs atbildēja: “Tas nav nekas cits kā israēliešu vīra Gideona, Joāša dēla, zobens! Dievs ir nodevis viņa rokā Midjānu un visu šo nometni!”05[F Gideons nāca, un, redzi, kāds vīrs atstāstīja sapni savam biedram. Viņš sacīja: “Redzi, es redzēju sapni. Skatos – apaļš miežu maizes klaips veļas uz midjāniešu nometni, nonāk līdz teltij, atsitas pret to, un tā krīt. Apgāž telti kājām gaisā, un tā paliek guļam.”(4KF Midjānieši, amālēkieši un visi austrumnieku dēli gulēja ielejā kā siseņu bars, un viņu kamieļi bija bez skaita – tik daudz kā smiltis jūrmalā!;3qF un ieklausies, ko viņi runā, – tad tavas rokas kļūs stipras, un tad dodies pret nometni!” Un viņš kopā ar savu puisi Puru nokāpa līdz nometnes priekšējām rindām.P2F Bet, ja tu baidies doties lejā, ej uz nometni kopā ar savu puisi Puruu1eF Tajā pašā naktī Kungs viņam teica: “Celies, ej lejā pret nometni, jo es to esmu nodevis tavā rokā!U0%FĻaudis ņēma pārtiku un savus pūšamos ragus, un viņš aizsūtīja uz teltīm visus pārējos Israēla vīrus, bet tos trīs simtus viņš paturēja. Un midjāniešu nometne bija ielejā lejpus tiem. ~~]}} || {,zzsyxx)w2v"uPtbslsrUqq&ponnnmlkk.jRiihh-gsffJeddcbb5aa`;__^/]d\[[GZ5Y$XmWW)VVGUTTS^RRPPONMM5LLXKKIJIII5HH FF2EEFDCC+BbAA'@@0?T>>=='<9;;o::T988v766I554t322f11<00 ..-\,,P++4*))#(s''&%%)$[##"! e6p^]ts 25^)3 + s Q x ez(U_}FuFIsraēla dēliem bija žēl savu brāļu benjāminiešu. Tie sacīja: “Šodien viens zars no Israēla ir nocirsts.QEFIsraēla dēli sacīja: “Kurš nav atnācis visu Israēla cilšu sapulcē pie Kunga?” – jo tie bija saistīti ar smagu zvērestu, ka tam, kurš nebūs atnācis pie Kunga Micpā, mirtin jāmirst!hDKFNākamajā rītā agri tauta cēla tur altāri un pienesa sadedzināmos upurus un miera upurus.CFsacīdami: “Kungs, Israēla Dievs, kāpēc tā ir noticis Israēlam, ka šodien ir zudusi viena no Israēla ciltīm!?”lBSFTauta sanāca Bētelē, sēdēja tur Dieva priekšā līdz vakaram un jo skaļi un rūgti raudāja,qA _FIsraēla vīri bija zvērējuši Micpā: “Neviens no mums nedos savu meitu benjāminietim par sievu!”O@F0Tad israēlieši griezās atpakaļ pret Benjāmina dēliem un ar zobena asmeni izkāva pilnīgi visu pilsētu, pat lopus un visu, ko vien uzgāja, un visas pilsētas, kas tur bija, tie nodedzināja.? F/Bet seši simti vīru nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmona klinti, un tie mitinājās uz Rimmonas klints četrus mēnešus.>yF.Pavisam todien benjāminiešiem krita divdesmit pieci tūkstoši vīru, zobena nesēju – tie visi bija stipri vīri!L=F-Viņi nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmonas klinti, un pieci tūkstoši vīru tika notverti uz lielceļiem. Tos neatlaidīgi vajāja līdz Gidomai, un tika nokauti vēl divi tūkstoši vīru.^<7F,Benjāminiešiem krita astoņpadsmit tūkstoši vīru – tie visi bija stipri vīri!;F+Tie aplenca benjāminiešus un sekoja viņiem līdz apstāšanās vietai, trenkdami tos, līdz tie bija austrumu pusē Gibai.:3F*Viņi nogriezās israēliešu priekšā uz tuksneša ceļu, un kauja nāca tiem pa pēdām, bet tie, kuri nāca no pilsētām, tos grāva no vidus.p9[F)Tad israēlieši griezās atpakaļ, bet Benjāmina vīri izbijās, redzēdami, ka tiem jau posts klāt.8F(No pilsētas sāka celties mākonis – dūmu stabs. Benjāminieši pavērās atpakaļ, un redzi – visa pilsēta izkūpēja gaisā!S7!F'tad israēlieši kaujā lai griežas atpakaļ. Benjāminieši sāka tos kaut un nonāvēja ap trīsdesmit israēliešu vīru, sacīdami: “Mēs taču tos noteikti sakausim kā iepriekšējā kaujā!”m6UF&Israēliešiem bija noruna ar tiem, kas slēpnī, – kad no pilsētas celsies liels dūmu mākonis,z5oF%Tie, kas bija slēpnī, steigšus metās uz Gibu – viņi devās turp un izkāva visu pilsētu ar zobena asmeni.!4=F$Benjāmina dēli redzēja, ka ir sakauti, un Israēla vīri pašķīra benjāminiešiem ceļu, jo viņi paļāvās uz tiem, kas bija slēpnī pie Gibas.43cF#Kungs sakāva Benjāminu Israēla priekšā, un Israēla dēli todien nonāvēja Benjāminā divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus – tie visi bija zobena nesēji.&2GF"Desmit tūkstoši izlases vīru no visa Israēla nāca uz Gibu no pretējās puses. Cīņa bija sīva, bet benjāminieši nezināja, ka posts tiem jau klāt.+1QF!Tad visi israēlieši cēlās no savām vietām un izvietojās pie Baal-Tāmāras, un israēlieši, kas bija slēpņos, triecās no savām vietām Gibas klajumā.+0QF Benjāmina dēli sprieda: “Mēs tos sakausim tāpat kā iepriekš!” Bet Israēla dēli sarunāja: “Bēgsim un aizvilināsim viņus no pilsētas uz ceļa!”r/_FBenjāmina dēli iznāca tautai pretī un tika aizvilināti no pilsētas. Viņi devās uzbrukumā kā iepriekš un kādus trīsdesmit israēliešus nokāva klajā laukā uz lielceļiem, no kuriem viens ved uz Bēteli un otrs uz Gibu..FTrešajā dienā Israēla dēli atkal devās pret Benjāmina dēliem un izkārtojās pret Gibu kā iepriekšējās reizēs.3-cFUn Israēls izlika slēpņus apkārt Gibai. ,FTolaik tā priekšā stāvēja Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēla dēls, un viņš sacīja: “Vai man atkal doties karot ar saviem brāļiem, Benjāmina dēliem, vai mitēties?” Un Kungs atbildēja: “Ejiet, jo rīt es viņus nodošu tavās rokās!”c+AFUn Israēla dēli izjautāja Kungu, jo tajā laikā tur atradās Dieva derības šķirsts.S*!FTad visi Israēla dēli, visa tauta, gāja un nonāca Bētelē, raudāja un sēdēja tur Kunga priekšā, todien gavēdami līdz vakaram. Viņi nesa sadedzināmos upurus un miera upurus Kunga priekšā.-)UFBenjāminieši izgāja tiem pretī no Gibas un otrajā dienā atkal nonāvēja astoņpadsmit tūkstošus vīru no Israēla dēliem – tie visi bija zobena nesēji.I( FNākamajā dienā Israēla dēli devās pret Benjāmina dēliem.W')FUn Israēla dēli gāja un raudāja Kunga priekšā līdz vakaram un prasīja Kungam: “Vai mums vēl karot pret mūsu brāļiem, Benjāmina dēliem?” Un Kungs tiem atbildēja: “Dodieties pret tiem!”&FBet tauta, Israēla vīri, saņēmās un atkal izkārtojās kaujai tajā pašā vietā, kur tie bija stāvējuši iepriekšējā dienā.k%QFBenjāmina dēli iznāca no Gibas un todien nonāvēja divdesmit divus tūkstošus Israēla vīru.`$;FIsraēla vīri izgāja cīnīties ar benjāminiešiem un izkārtojās kaujai pie Gibas.Q#FTad Israēla dēli cēlās no rīta un apmetās nometnē iepretī Gibai.?"yFViņi cēlās un devās uz Bēteli izjautāt Dievu. Israēla dēli vaicāja: “Kurš no mums pirmais dosies karot ar Benjāmina dēliem?” Un Kungs atbildēja: “Jūda pirmais!”!FLīdzās benjāminiešiem tika sapulcēti četri simti tūkstoši Israēla vīru, zobena nesēju, kas visi bija karotāji.  FNo visiem šiem ļaudīm septiņi simti izlases vīru bija kreiļi – ikviens no tiem sviež akmeni uz mata un neaizmet garām!RFTodien no pilsētām tika sapulcēti Benjāmina dēli – kopā divdesmit seši tūkstoši vīru, zobena nesēju, neskaitot Gibas iedzīvotājus, no kuriem bija sapulcēti septiņi simti izlases vīru.b?FBenjāmina dēli no pilsētām sapulcējās Gibā, lai dotos karā pret Israēla dēliem./YF Izdodiet tos Gibas vīrus, neliešus, ka tos nonāvējam un izsveļam ļaunumu no Israēla!” Bet benjāminieši negribēja klausīt savus brāļus, Israēla dēlus.F Israēla ciltis sūtīja vīrus pa visu Benjāmina cilti, sacīdami: “Kas tā par ļaundarību, kas pie jums notikusi?!H F Tā Israēla vīri visi kā viens pulcējās pret šo pilsētu.}uF Ņemsim no katras Israēla cilts desmit vīrus no simta un simtu no tūkstoša, un tūkstoti no desmit tūkstošiem, lai tie ņem ēdamo ļaudīm, kad būs nonākuši Benjāmina Gibā, un atriebsim to vājprātu, ko tie darījuši Israēlā.”@}F Darīsim Gibai tā – iesim pret to, kā lozes kritīs!{qFUn visa tauta kā viens vīrs cēlās un sacīja: “Mēs neiesim savās teltīs un neiegriezīsimies savā namā!NFRaugiet nu, Israēla dēli, sakiet šeit savu vārdu un spriedumu!”1FTad es paķēru savu blakussievu, sacirtu gabalos un izsūtīju pa visiem Israēla novadiem, jo nelietību un vājprātu tie darījuši Israēlā.+FBet Gibas vīri cēlās pret mani un ielenca manu naktsmītni. Tie domāja mani nonāvēt, bet manu blakussievu piesmēja tā, ka viņa nomira. FUn levīts, nogalinātās sievas vīrs, sacīja: “Mēs ar blakussievu ienācām pārnakšņot Gibā, kas pieder Benjāminam.#FBenjāmina dēli uzzināja, ka Israēla dēli dodas uz Micpu. Tad Israēla dēli teica: “Stāstiet, kā varēja notikt tāds ļaunums!”!FDieva tautas sapulcē cēlās visas tautas balsti no visām Israēla ciltīm, četri simti tūkstoši vīru – kājnieku, zobena nesēju. !FTad visi Israēla dēli, visa sapulce no Dāna līdz Bēršebai un Gileāda zemei, kā viens vīrs gāja un sapulcējās pie Kunga Micpā.`;FTad visi, kas to redzēja, teica: “Nekas tamlīdzīgs nav noticis, nedz pieredzēts kopš tās dienas, kad Israēla dēli iznāca no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai. Lieciet vērā, apsveriet un izsakieties!”7FNonācis mājās, viņš ņēma nazi, satvēra savu blakussievu, sacirta to pa locekļiem divpadsmit gabalos un izsūtīja visās Israēla robežās.}FViņš tai sacīja: “Celies, dodamies!” Bet viņa neatbildēja. Tad vīrs pacēla viņu uz ēzeļa un devās mājup.= uFViņas kungs rītā cēlās, atvēra nama durvis un izgāja ārā, lai dotos ceļā, un, redzi, tā sieva, viņa blakussieva, gulēja nama durvju priekšā ar rokām uz sliekšņa. FSieva pārnāca rīta agrumā un nokrita tā vīra nama durvju priekšā, kur bija viņas kungs. Tur viņa palika līdz dienas gaismai.J FTaču vīri negribēja klausīties. Tad tas vīrs satvēra savu blakussievu un izgrūda ārā pie viņiem. Tie viņu ieguva un izmantoja visu nakti līdz pat rītam, un atlaida, gaismai austot.9 mFRedzi, mana meita, jaunava, un viņa blakussieva, izvedīšu jums tās! Piesmejiet tās un dariet viņām, kā jums tīk, bet šim vīram nedariet tādu vājprātīgu lietu!”/ YFTad nama saimnieks izgāja pie tiem un sacīja: “Nē, mani brāļi, jel nedariet tādu ļaunumu! Kad nu šis vīrs ir nācis manā namā, nedariet tādu vājprātu!lSFKamēr viņi iepriecināja savas sirdis, redzi, pilsētas vīri, nelieši, ielenkuši māju, dauzīja pa durvīm un sauca tam vecajam vīram, nama saimniekam: “Izved to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mēs to iegūsim!”fGFViņš to ieveda savā namā un pabaroja ēzeļus. Tad viņi mazgāja kājas, ēda un dzēra.~wFUn vecais vīrs teica: “Miers ar tevi! Lai viss, kā tev pietrūkst, ir mana rūpe, vien nenakšņo te laukumā.”,SFMūsu ēzeļiem ir gan salmi, gan barība, un man ir maize un vīns gan sev, gan šai kalponei un šim puisim, kas ir kopā ar tavu kalpu, nekā mums netrūkst.”PFTas atbildēja: “Mēs te nākam no Betlēmes Jūdā uz Efraima kalnu malieni, es esmu no turienes. Es biju aizgājis uz Betlēmi Jūdā; tagad es eju uz Kunga namu, bet neviens mani neuzņem namā!FViņš pacēla skatienu un ieraudzīja pilsētas laukumā ceļinieku. Vecais vīrs jautāja: “Kurp iedams un no kurienes nākdams?”%EFUn, redzi, kāds vecs vīrs vakarā nāca no darba tīrumā – šis vīrs bija no Efraima kalniem un ienācējs Gibā, bet turienieši bija benjāminieši.(KFViņi nogriezās turp, lai pārnakšņotu Gibā, un, tur nonācis, viņš apstājās pilsētas laukumā, bet neviens tos neaicināja savā namā pārnakšņot.mUFViņi devās tālāk, un saule rietēja, kad tie bija netālu no Gibas, kas pieder benjāminiešiem.{qF Viņš teica puisim: “Nāc, ka tiekam tuvāk kādai no šīm vietām un varam pārnakšņot Gibā vai Rāmā.” ~F Bet viņa kungs sacīja: “Mēs nepaliksim sveštautiešu pilsētā, kuri nav no Israēla dēliem, bet iesim tālāk uz Gibu!”0}[F Kad tie bija pie Jebūsas un diena bija gandrīz galā, puisis teica savam kungam: “Jel nāc, iegriezīsimies šajā jebūsiešu pilsētā un tur pārnakšņosim.”)|MF Bet tas vīrs negribēja palikt pa nakti. Viņš ar savu blakussievu un apseglotu ēzeļu pāri devās ceļā, un tie nonāca pret Jebūsu, tas ir, Jeruzālemi.K{F Kad tas vīrs cēlās, lai ietu – viņš, viņa blakussieva un puisis – tad sievastēvs, meitenes tēvs, teica: “Nu paskat, diena ir nosliekusies uz vakaru! Jel paliec pa nakti! Redzi, diena jau beidzas, pārnakšņo tepat un iepriecē savu sirdi! Tad rīt agri jūs dosieties ceļā, un tu nonāksi savā teltī.”8zkFUn viņš posās agri piektās dienas rītā, lai ietu, bet meitenes tēvs teica: “Jel iestiprinies! Uzkavējieties, kamēr ierit diena!” Un tie abi sēdās pie maltītes.qy]FKad tas vīrs cēlās, lai ietu, viņa sievastēvs spieda viņu palikt, un viņš pārnakšņoja turpat.xFTā viņi abi apsēdās, ēda un dzēra, un meitenes tēvs teica tam vīram: “Lūdzams, pārlaid jel nakti un iepriecē savu sirdi!”wFCeturtajā dienā tie cēlās agri no rīta, lai ietu, bet meitenes tēvs teica znotam: “Stiprinies ar kumosu maizes, tad vari iet.” vFMeitenes tēvs, viņa sievastēvs, viņu aizturēja, un viņš pie tā palika trīs dienas. Viņi tur ēda, dzēra un nakšņoja.juOFTad viņas vīrs cēlās un gāja viņai pakaļ, lai pierunātu un atvestu atpakaļ. Viņam līdzi bija puisis un pāris ēzeļu. Viņa to ieveda sava tēva namā, un, to ieraudzījis, meitenes tēvs viņu uzņēma ar prieku.tFBet viņa blakussieva maukoja un aizgāja no viņa uz sava tēva mājām, uz Betlēmi Jūdā, un palika tur kādus četrus mēnešus.$s EFTas notika tolaik, kad Israēlā nebija ķēniņa. Kāds levīts bija apmeties Efraima kalnu malienē, un viņš ņēma sev blakussievu no Betlēmes Jūdā.wriFTā viņi turēja godā Mihas grebto tēlu, ko tas bija darinājis, visu laiku, kamēr Dieva nams bija Šīlo./qYFUn Dāna dēli uzstādīja grebto tēlu, un Jonatāns, Gēršoma, Mozus dēla dēls, un viņa dēli bija priesteri dāniešu ciltij līdz zemes gūstniecības laikam.pFViņi nosauca pilsētu par Dānu – sava tēva Dāna vārdā, kurš tika dzemdēts Israēlam, sākumā pilsētas nosaukums bija Lajiša.Io FTai nebija neviena glābēja, jo tā bija tālu no Sidonas, un tiem nebija nekādu sakaru ar citiem cilvēkiem. Tā bija Bēt-Rehobas ielejā, un turpat viņi uzcēla pilsētu un apmetās tur.FnFPaņēmuši Mihas darināto un priesteri, kas tam bija piederējis, tie nonāca Lajišā pie bezrūpīgas tautas, kas dzīvoja mierā, apkāva tos ar zobena asmeni un pilsētu nodedzināja.myFUn Dāna dēli gāja savu ceļu, bet Miha redzēja, ka tie ir stiprāki par viņu, viņš pagriezās un devās mājup.6lgFBet Dāna dēli tam teica: “Lai mēs tevi vairs nedzirdētu, ka sakaitinātie vīri nemetas jums virsū, tad tu zaudēsi savu dzīvību un sava nama ļaužu dzīvības!”k7FViņš sacīja: “Jūs paņēmāt manis darinātos dievus un vēl priesteri un aizgājāt! Kas man vairs palicis?! Un jūs vēl prasāt: kas tev?” jFViņi sauca uz Dāna dēliem, un tie pagriezās pret viņiem un teica Miham: “Kas tad nu tev, ka esi sapulcinājis visus šos?”i FViņi bija jau krietnu gabalu no Mihas nama, kad turienes vīri, kas bija ar Mihas namu, sapulcējās un panāca Dāna dēlus.NhFViņi devās prom, sev pa priekšu vezdami mazuļus, lopus un mantas.vggFTas priesterim patika. Viņš paņēma efodu, mājas dieviņu un grebto tēlu un pievienojās šiem ļaudīm.jfOFBet tie viņam sacīja: “Klusu! Liec roku uz mutes un nāc mums līdzi! Kļūsti mums par tēvu un priesteri. Vai tad tev ir labāk būt par priesteri viena vīra namā, nevis kļūt par priesteri Israēla cilts dzimtai?”e#FKad šie iegāja Mihas namā un paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, priesteris tiem teica: “Ko jūs darāt?!”Wd)FUn tie pieci vīri, kas gāja izlūkot zemi, devās augšā, iegāja tur, paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, kamēr priesteris stāvēja vārtos ar sešiem simtiem bruņotu vīru.LcFBet vārtos nostājās seši simti bruņotu vīru no Dāna dēliem.hbKFUn viņi nogriezās turp, iegāja pie jaunekļa levīta Mihas namā un sveicināja to ar mieru.Xa+FTie pieci vīri, kas bija gājuši izlūkot Lajišas zemi, ieminējās saviem brāļiem: “Vai zināt, ka šajās mājās ir efods un mājas dieviņš, un grebts un liets tēls? Tad nu ziniet, ko darīt!”U`%F No turienes viņi devās pāri uz Efraima kalniem un nonāca pie Mihas nama._1F Tie devās augšup un apmetās Kirjat-Jeārīmā Jūdā, tāpēc šo vietu sauc par Dāna nometni līdz šai dienai, redzi, aiz Kirjat-Jeārīmas.l^SF No turienes, no Dāna dzimtas – Coras un Eštāolas – devās ceļā seši simti bruņotu vīru.H] F Kad turp dosieties, jūs nonāksiet pie bezrūpīgas tautas. Tā zeme ir plaša uz visām pusēm – jūsu rokās Dievs to nodevis! Tā ir vieta, kur netrūkst nekā, kas vien ir uz zemes!”E\F Un tie teica: “Taču celieties un ejam pret tiem! Mēs redzējām to zemi, un, lūk, tā ir ļoti laba! Vai jūs neko nedarīsiet? Neesiet kūtri turp doties, ejiet un ieņemiet to zemi!r[_FKad tie nonāca pie saviem brāļiem Corā un Eštāolā, viņu brāļi tiem jautāja: “Nu kā jums?”4ZcFTad šie pieci vīri devās tālāk un nonāca Lajišā. Viņi redzēja ļaudis, kas tur dzīvoja drošībā, pēc sidoniešu paražām, mierīgi un bezrūpīgi, un nebija neviena, kas tajā zemē tos nosodītu un apvaldītu, un tie ir tālu no sidoniešiem, un tiem nav sakaru ar citiem cilvēkiem.kYQFUn priesteris tiem atbildēja: “Ejiet ar mieru, ceļš, kurā jūs dodaties, ir Kunga ziņā!”oXYFTie viņam teica: “Jel izjautā Dievu, lai zinām, vai mums veiksies ceļā, kurā mēs dodamies!”wWiFViņš tiem sacīja: “Miha ir darījis tā un tā, viņš mani ir nolīdzis, un es esmu viņa priesteris.”9VmFNonākuši pie Mihas nama, tie ievēroja tā jaunekļa levīta izrunu, devās turp un vaicāja viņam: “Kas tevi šurp atvedis, ko tu šeit dari, un kas tev te meklējams?”U'FDāna dēli no savām robežām sūtīja piecus savas dzimtas vīrus, tie bija vareni vīri no Coras un Eštāolas, lai tie izpēta un izlūko zemi. Viņi tiem teica: “Ejiet, izlūkojiet šo zemi!” Un tie nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama un tur pārnakšņoja.>T yFTajā laikā Israēlā nebija ķēniņa, un dāniešu cilts tolaik meklēja sev īpašumu, kur apmesties, jo līdz šim viņi starp Israēla ciltīm neko nebija ieguvuši īpašumā.gSIF Tad Miha teica: “Nu es zinu, ka Kungs darīs man labu, jo šis levīts ir man priesteris!”`R;F Miha iesvētīja levītu, un jauneklis kļuva viņa priesteris un dzīvoja Mihas namā.^Q7F Viņš piekrita dzīvot pie tā vīra, un šis jauneklis bija viņam kā paša dēls.1P]F Miha viņam teica: “Paliec pie manis un esi man par tēvu un priesteri. Es došu tev desmit sudraba gabalus gadā, drēbju kārtu un uzturu.” Un levīts tur palika.O)F Miha vaicāja viņam: “No kurienes nākdams?” Un tas viņam sacīja: “Es esmu levīts no Betlēmes Jūdā un meklēju, kur apmesties.”N-FViņš devās prom no šīs pilsētas, Jūdas Betlēmes, lai kaut kur apmestos. Savu ceļu iedams, viņš nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama.oMYFBija kāds jauneklis no Betlēmes Jūdā, no Jūdas dzimtas, viņš bija levīts un bija tur apmeties.YL-FTajā laikā Israēlā nebija ķēniņa. Katrs darīja, kā tam šķita pareizi.~KwFNu Miham bija dievnams. Viņš darināja efodu un mājas dieviņus un vienu savu dēlu iesvētīja sev par priesteri.:JoFBet viņš sudrabu atdeva atpakaļ mātei, un viņa māte ņēma divsimt sudraba gabalus un deva sudrabkalim, kurš taisīja grebtu un lietu tēlu, un tas stāvēja Mihas namā.bI?FViņš atdeva tos tūkstoš un simts sudraba gabalus mātei, un viņa māte teica: “Atlicinādama esmu veltījusi šo sudrabu Kungam sava dēla labad, lai taisītu no tā grebtu un lietu tēlu. Nu es to dodu tev!”HFTas teica savai mātei: “Tie tūkstoš un simts sudraba gabali, kurus tev kāds paņēma un par kuriem tu izteici lāstu, man dzirdot, redzi – tas sudrabs ir pie manis. Es to paņēmu!” Un viņa māte teica: “Esi Kunga svētīts, mans dēls!”9G qFEfraima kalnos bija kāds vīrs, vārdā Mihajhū.KFFTad viņa brāļi un viss viņa tēva nams nāca lejā, pacēla viņu, uznesa augšā un apbedīja starp Coru un Eštāolu viņa tēva Mānoha kapā. Viņš bija Israēla soģis divdesmit gadus.E'FUn Simsons teica: “Lai tad mirst mana dvēsele kopā ar filistiešiem!” Viņš grūda ar spēku, un nams sagruva pār augstmaņiem un visiem ļaudīm, kas tur bija. To, kurus viņš nonāvēja mirstot, bija daudz vairāk nekā to, kurus viņš nonāvēja dzīvojot.D'FUn Simsons aptvēra abus vidējos stabus, uz kuriem nams turējās, un atspiedās pret tiem – pret vienu ar labo, pret otru ar kreiso roku.9CmFUn Simsons sauca uz Kungu: “Kungs Dievs, jel piemini mani un stiprini jel mani vēl tikai šoreiz, ak, Dievs, ka es atriebtos filistiešiem kaut par vienu no savām acīm!”.BWFBet nams bija pilns vīru un sievu, tur bija visi filistiešu augstmaņi. Uz jumta vien bija ap trīs tūkstoši vīru un sievu, kas skatījās Simsona uzstāšanos.#AAFUn Simsons teica puisim, kas viņu turēja pie rokas: “Palaid mani un ļauj aptaustīt stabus, uz kuriem šis nams turas, es atbalstīšos pret tiem.”Q@FKad nu viņiem metās līksmi ap sirdi, tie sacīja: “Pasauciet Simsonu, lai viņš mums uzstājas!” Tie atsauca Simsonu no cietuma, lai viņš tos uzjautrina. Tie viņu nostādīja starp stabiem.7?iFKad ļaudis viņu redzēja, tie slavēja savu dievu, jo viņi sacīja: “Mūsu dievs mums nodevis mūsu ienaidnieku, mūsu zemes postītāju, kas tik daudzus nonāvējis!”->UFFilistiešu augstmaņi sapulcējās pienest lielu upuri savam dievam Dāgonam un līksmoties. Viņi teica: “Mūsu dievs mums nodevis mūsu ienaidnieku Simsonu!”.=YFBet viņa nocirptie mati sāka ataugt.|<sFFilistieši viņu sagrāba un izdūra tam acis. Viņi to aizveda uz Gazu, iekala važās un lika tam cietumā malt.A;}FViņa uzsauca: “Filistieši nāk, Simson!” Viņš pamodās no miega un nodomāja: “Es tikšu sveikā kā vienmēr un izraušos.” Bet viņš nezināja, ka Kungs viņu atstājis.3:aFViņa to iemidzināja savā klēpī un, pasaukusi kādu vīru, izcirpa Simsonam septiņas matu šķipsnas. Tā viņa sāka viņu pakļaut, un viņa spēks viņu atstāja. 9FDelīla redzēja, ka viņš tai atklājis savu sirdi, viņa sūtīja pie filistiešu augstmaņiem un aicināja tos, sacīdama: “Nāciet nu šoreiz, jo viņš man ir atklājis savu sirdi!” Tad filistiešu augstmaņi devās pie viņas, ņemot līdzi sudrabu.8FUn viņš tai izstāstīja visu, kas tam bija uz sirds. Viņš teica: “Skujamais nazis nav nācis pār manu galvu, jo es esmu Dieva nazīrietis no mātes miesām. Ja man nodzītu matus, mans spēks atstātu mani un es kļūtu vājš un būtu kā visi citi.”s7aFKad nu viņa diendienā tam uzmācās ar savām runām un neatlaidās, viņš bija nomocīts līdz nāvei.D6FUn viņa tam teica: “Kā gan tu vari teikt: es tevi mīlu, ja tava sirds nav ar mani. Jau trešo reizi tu esi mani izsmējis un neesi pastāstījis, kur slēpjas tavs lielais spēks!”[51FDelīla viņu iemidzināja, ieauda septiņas viņa matu šķipsnas audeklā, nostiprināja ar mietiņu un uzsauca: “Filistieši nāk, Simson!” Viņš pamodās no miega, izrāva mietiņu, stelles un audeklu.G4 F Un Delīla teica Simsonam: “Tu mani visu laiku izsmej un runā melus! Pastāsti man, kā tevi var sasiet!” Un viņš teica: “Ja tu ieaudīsi septiņas manu matu šķipsnas audeklā.”R3F Tad Delīla paņēma jaunas virves, sasēja viņu ar tām un uzsauca viņam: “Filistieši nāk, Simson!” Un daži paslēpušies gaidīja guļamistabā. Bet viņš tās norāva no rokām kā diegus.27F Un viņš tai teica: “Ja mani sietin sasietu ar jaunām virvēm, ar kurām vēl nekas nav darīts, es kļūtu vājš un būtu kā citi cilvēki.”1F Tad Delīla teica Simsonam: “Re, kā tu mani esi pievīlis, sarunājis man melus! Bet nu gan pastāsti man, ar ko tevi var sasiet.”Q0F Un daži paslēpušies gaidīja viņas guļamistabā. Viņa tam uzsauca: “Filistieši nāk, Simson!” Viņš sarāva stiegras kā pakulu auklas, ko skārusi uguns, un viņa spēks netika izzināts./{FTad filistiešu augstmaņi atnesa viņai septiņas svaigas neizkaltētas loka stiegras, un viņa ar tām viņu sasēja..5FUn Simsons viņai sacīja: “Ja mani sasietu ar septiņām svaigām neizkaltētām loka stiegrām, es kļūtu vājš un būtu kā citi cilvēki.” -FTad Delīla teica Simsonam: “Pastāsti jel man, kur slēpjas tavs lielais spēks un kā tevi varētu saistīt, lai pakļautu.”y,mFPie viņas atnāca filistiešu augstmaņi un sacīja: “Piedabū viņu, izdibini, kur slēpjas viņa lielais spēks un kā mēs varētu viņu pārspēt un saistīt, lai pakļautu! Mēs katrs tev dosim tūkstoš un simts sudraba gabalus.”T+#FPēc tam viņš iemīlēja kādu sievieti Sorekas ielejā, vārdā Delīla.Y*-FBet Simsons gulēja līdz pusnaktij, cēlās pusnaktī, satvēra pilsētas vārtus un abus vārtu stabus, izcēla tos ar visu aizšaujamo bultu, uzvēla sev plecos un uznesa tā kalna galā, kas pret Hebronu.w)iFGazieši runāja: “Simsons ir atnācis šurp.” Viņi sanāca apkārt un novietojās slēpnī, lai visu nakti gaidītu viņu pilsētas vārtos. Visu nakti viņi klusu gaidīja, domādami: “Kad ausīs gaisma, mēs viņu nogalēsim.”W( +FSimsons devās uz Gazu. Tur viņš ieraudzīja kādu mauku un iegāja pie tās.K'FUn viņš bija Israēla soģis filistiešu laikā divdesmit gadus.W&)FUn Dievs pāršķēla dobumu žokļa kaulā, un no tā izplūda ūdens. Viņš dzēra un atspirga, un viņā atgriezās dzīvība. Tāpēc šo vietu sauc: Ēn-Korē, kas atrodas Lehī līdz pat šai dienai.6%gFViņš bija ļoti izslāpis un sauca uz Kungu: “Ar sava kalpa rokām tu esi devis šo lielo atbrīvošanu, un nu man jāmirst slāpēs un jākrīt neapgraizīto rokās!”Y$-FBeidzis runāt, viņš nosvieda žokļa kaulu un nosauca to vietu: Rāmat-Lehī.#FUn Simsons teica: “Ar ēzeļa žokļa kaulu guldīju daudzum daudzus, ar ēzeļa žokļa kaulu nositu tūkstoš vīru!”p"[FViņš atrada svaigu ēzeļa žokļa kaulu, izstiepa roku, satvēra to un nosita ar to tūkstoš vīru.J!FKad viņš nonāca Lehī, filistieši aurodami viņu sagaidīja. Piepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un virves ap viņa rokām kļuva kā apdeguši linu diegi un saites uz viņa rokām izira.X +F Tie viņam sacīja: “Tiešām nē! Siet mēs tevi sasiesim un nodosim viņu rokās, bet nāvēt mēs tevi nenonāvēsim!” Tā viņi to sasēja ar divām jaunām virvēm un devās ar viņu prom no klints.#AF Tie viņam sacīja: “Mēs esam atnākuši tevi saistīt un nodot filistiešu rokās.” Un viņš tiem teica: “Zvēriet, ka paši man neuzbruksiet!”  F Tad trīs tūkstoši Jūdas vīru devās lejā uz Ētāmas klints plaisu un teica Simsonam: “Vai tad tu nezini, ka filistieši valda pār mums? Ko tu mums esi izdarījis?!” Un viņš tiem atbildēja: “Kā tie man darījuši, tā es tiem atdarīju!”A}F Tad Jūdas vīri teica: “Kāpēc jūs esat nākuši pret mums?” Un tie atbildēja: “Mēs esam nākuši, lai saistītu Simsonu! Lai darītu viņam, kā viņš ir darījis mums!”X+F Filistieši devās augšup, uzslēja nometni Jūdā un devās tālāk uz Lehī.FUn viņš lielā slaktiņā tiem sadragāja lielus un gūžas. Tad viņš devās lejā un apmetās Ētāmas klints plaisā.nWFBet Simsons tiem sacīja: “Ja jūs tā darāt, es jums nudien atriebšos un tikai tad mitēšos!”b?FFilistieši runāja: “Kas to ir izdarījis?” Un tiem teica: “Simsons, timnieša znots, jo tas ir ņēmis viņa sievu un atdevis to viņa pavadonim!” Tad filistieši nāca un sadedzināja viņu un viņas tēvu.+QFViņš pielaida lāpām uguni un palaida tos filistiešu labībā. Tā viņš aizdedzināja gan status, gan nenopļauto labību, gan vīnadārzus, gan olīvkokus.FSimsons gāja un saķēra trīs simtus šakāļu, ņēma lāpas, sasēja asti ar asti un iesprauda pa lāpai starp katrām divām astēm.kQFUn Simsons tam atbildēja: “Šoreiz gan es neesmu vainīgs, ka darīšu ļaunu filistiešiem!”=uFViņas tēvs teica: “Es tiešām domāju, ka tu viņu ienīsti, un atdevu to tavam pavadonim. Vai viņas jaunākā māsa nav vēl labāka par viņu? Ņem to sev viņas vietā!”F FKviešu pļaujamā laikā Simsons ieradās apciemot savu sievu, paņēmis līdzi kazlēnu. Viņš teica: “Es iešu pie savas sievas guļamistabā,” – bet viņas tēvs neļāva tam iet.JFBet Simsona sieva tika viņa pavadonim, kas bija viņa tuvākais.r_FPiepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un viņš devās lejup uz Aškelonu, nokāva no tiem trīsdesmit vīrus, aplaupīja tos un drēbes atdeva tiem, kas bija izstāstījuši mīklu. Degdams dusmās, viņš devās uz sava tēva namu.jOFSeptītajā dienā pirms saules rieta pilsētas vīri viņam teica: “Kas gan saldāks par medu? Kas gan stiprāks par lauvu?” Un viņš tiem sacīja: “Ja nebūtu ar manu teli aruši, manu mīklu nebūtu atminējuši!”NFBet viņa gaudās septiņas dienas, kamēr tiem bija dzīres. Septītajā dienā viņš tai pastāstīja, jo viņa tik ilgi bija uzmākusies. Un viņa atminējumu izstāstīja savas tautas dēliem. FUn Simsona sieva viņam gaudās: “Tu tikai ienīsti mani, nevis mīli! Tu esi uzdevis mīklu manas tautas dēliem, bet man tu to neesi pastāstījis.” Viņš tai teica: “Pat savam tēvam un mātei es to neesmu stāstījis, kāpēc lai stāstītu tev?”saFBet septītajā dienā viņi teica Simsona sievai: “Piedabū savu vīru, lai viņš mums izstāsta mīklu, citādi mēs sadedzināsim tevi un tava tēva namu! Vai jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums iedzīvotos, vai ne tā?!”  FTad viņš tiem teica: “No ēdāja iznāca ēdiens, no stiprā iznāca saldums.” Trīs dienās viņi to nevarēja atminēt.L F Bet, ja jūs nevarēsiet man to pastāstīt, tad jūs man dosiet trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas!” Un viņi tam atbildēja: “Uzdod savu mīklu, lai mēs to dzirdam!”j OF Un Simsons viņiem teica: “Ļaujiet, es jums uzdošu mīklu. Ja jūs man pateiksiet atminējumu šajās septiņās dzīru dienās, ja pratīsiet to, tad es jums došu trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas.A F Viņu redzēdami, tie deva viņam trīsdesmit pavadoņus.r _F Tad viņa tēvs devās pie tās sievietes, un Simsons rīkoja tur dzīres, kā jaunieši mēdz to darīt.Y-F Viņš to savāca saujā un devās tālāk iedams un ēzdams. Viņš devās pie sava tēva un mātes un deva arī viņiem, un viņi ēda, bet viņš tiem nestāstīja, ka medu bija izņēmis no lauvas maitas.(KFPēc kāda laika viņš atgriezās, lai to apņemtu, bet pa ceļam nogriezās apskatīt lauvas maitu. Un redzi – lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus!U%FTad viņš devās lejā un runāja ar to sievieti, un Simsonam viņa patika.$CFPiepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un viņš kailām rokām pārplēsa lauvu kā kazlēnu! Bet tēvam un mātei viņš nestāstīja, ko bija izdarījis.$CFSimsons kopā ar savu tēvu un māti aizgāja uz Timnu. Viņi nonāca pie Timnas vīnadārziem, un redzi – viņam pretī rēkdams izlēca lauvu jaunulis!7FViņa tēvs un māte nezināja, ka tas nāk no Kunga, jo viņš meklē, kā tikt galā ar filistiešiem. Tajā laikā filistieši valdīja Israēlā.}uFTēvs un māte teica viņam: “Vai tavos rados nav meitu, vai visā mūsu tautā nav sieviešu, ka tu ej ņemt sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?!” Bet Simsons atbildēja savam tēvam: “Ņem man viņu, jo viņa man patīk!” b~~O}w}|l{{^{zvyylxxAwwvuuHtt6sisrr qTppoo;nmmllkRjjVii hrgggffeedccbHa``_e^v]]]\[[CZ[YY-XXWWVV>d==/<;;{::999877866B5j44333#2p21r1/00R0/-.--r-5,++$*p*))!(`''?&&t%%K$#"!! wrAv%FT85|1{ y , 0 \ v'Tl`]wZTāpēc Dāgona priesteri un neviens, kas nāk Dāgona namā, līdz pat šai dienai nekāpj uz Dāgona sliekšņa Ašdodā.b?ZNākamajā dienā, rīta agrumā, redzi, Dāgons bija nokritis ar seju pie zemes Kunga šķirsta priekšā, un Dāgona galva un abu roku plaukstas mētājas atsevišķi uz sliekšņa – tam bija palicis tikai rumpis.1ZKad otrā rītā ašdodieši cēlās, redzi, Dāgons bija nokritis ar seju pie zemes Kunga šķirsta priekšā! Viņi to pacēla un nolika vietā.a=ZFilistieši ņēma Dieva šķirstu, ienesa to Dāgona namā un nolika līdzās Dāgonam.` =ZKad filistieši bija atņēmuši Dieva šķirstu, tie to nesa no Eben-Ezeras uz Ašdodu.S!ZViņa teica: “Godība atrauta Israēlam, jo Dieva šķirsts atņemts!”%EZTā nosauca zēnu Īhābods, sacīdama: “Godība atrauta Israēlam!” – tāpēc, ka Dieva šķirsts bija atņemts, un viņas vīratēva un vīra dēļ.&GZBrīdī, kad viņa mira, sievas, kas stāvēja līdzās, teica: “Nebīsties, jo tu esi dzemdējusi dēlu!” Bet viņa nedz atbildēja, nedz ņēma vērā.dCZBet viņa vedeklai, Pinhāsa sievai, bija tuvu laiks dzemdēt. Kad viņa dzirdēja vēsti, ka Dieva šķirsts atņemts, ka viņas vīratēvs un arī vīrs miris, viņa saliecās un dzemdēja, jo viņu pārņēma sāpes.OZTiklīdz viņš pieminēja Dieva šķirstu, Ēlī atmuguriski krita no krēsla uz vārtu pusi, salauza sprandu un nomira, jo viņš bija vecs un smags. Viņš bija Israēla soģis četrdesmit gadus.8kZZiņnesis atbildēja: “Israēls bēga no filistiešiem, arī tautā milzum daudz krita, arī abi tavi dēli Hofnī un Pinhāss ir miruši. Un Dieva šķirsts ir atņemts!”ZVīrs sacīja Ēlī: “Es nāku no ierindas, es šodien atstāju kaujas ierindu.” Un tas vaicāja: “Kā tur gāja, mans dēls?”oYZĒlī bija deviņdesmit astoņus gadus vecs, un viņa acis bija nekustīgas, viņš nevarēja redzēt.q]ZĒlī izdzirdēja kliegšanu un vaicāja: “Ko pūlis tā klaigā?” Tad vīrs steidza vēstīt Ēlī.PZ Kad viņš tur nonāca, redzi, Ēlī sēdēja uz krēsla pie ceļa, cieši raudzīdamies, jo viņa sirds drebēja par Dieva šķirstu. Kad tas vīrs nonāca ar vēsti pilsētā, visa pilsēta brēca.!Z Kāds benjāminietis skrēja no kaujas ierindas un tajā pašā dienā nonāca Šīlo – viņa drēbes bija saplēstas un zeme uz galvas!b?Z Dieva šķirsts tika paņemts, un abi Ēlī dēli – Hofnī un Pinhāss – gāja bojā./ YZ Filistieši sāka kauju, un Israēls tika sakauts, ikviens bēga uz savu telti. Tas bija milzum liels slaktiņš – Israēlam krita trīsdesmit tūkstoši kājnieku. 'Z Saņemieties! Filistieši, esiet vīri, lai jums nav jāvergo ebrejiem, kā viņi vergoja jums! Jūs taču būsiet vīri un cīnīsieties!” yZVai mums! Kas mūs glābs no šo dievu godības varas?! Tie ir dievi, kas visvisādi tuksnesī satrieca ēģiptiešus!} uZfilistieši izbijās un runāja, ka Dievs atnācis nometnē. Viņi teica: “Vai mums! Nekas tāds agrāk nav bijis!2 _ZKad filistieši izdzirdēja kaujas saucienu, tie runāja: “Kas par varenu kaujas saucienu ebreju nometnē?!” Kad tie uzzināja, ka nometnē nonācis Kunga šķirsts,{qZKad Kunga derības šķirsts nonāca nometnē, viss Israēls izkliedza varenu kaujas saucienu, ka zeme nodrebēja!I ZUn tauta sūtīja uz Šīlo, un no turienes tika atnests pār ķerubiem sēdošā Pulku Kunga derības šķirsts. Tur kopā ar Dieva derības šķirstu bija abi Ēlī dēli Hofnī un Pinhāss.ZĻaudis atgriezās nometnē, un Israēla vecajie sacīja: “Kāpēc gan Kungs mūs šodien ir sakāvis filistiešu priekšā? Ņemsim no Šīlo sev līdzi Kunga derības šķirstu, lai viņš nāk mūsu vidū un glābj mūs no ienaidnieku nagiem.”.WZFilistieši stājās kaujai pret Israēlu, kauja izvērsās, filistieši sakāva Israēlu. Kaujas ierindā uz lauka viņi nokāva apmēram četrus tūkstošus vīru. -ZTo Samuēls sacīja visam Israēlam. Israēls izgāja karā pret filistiešiem un uzslēja nometni pie Eben-Ezeras, bet filistieši – Afēkā.dCZKungs atkal bija parādījies Šīlo – Kungs atklājās Samuēlam Šīlo ar Kunga vārdu.cAZViss Israēls no Dāna līdz Bēršebai atzina, ka Samuēls bija uzticams Kunga pravietis.p[ZSamuēls auga, un Kungs bija ar viņu, un viņš neļāva nevienam savam vārdam palikt nepiepildītam. ZUn Samuēls viņam visu atstāstīja un neko neslēpa. Un tas teica: “Viņš ir Kungs! Kā viņš tur par labu, tā dara!”4cZUn tas teica: “Ko viņš tev sacīja? Jel neslēp to no manis! Lai Dievs tev dara tā un vēl vairāk, ja tu man apslēpsi kaut ko no tā visa, ko viņš tev sacīja!”j~OZBet Ēlī pasauca Samuēlu un teica: “Samuēl, mans dēls!” Un viņš atsaucās: “Es te!”}}ZSamuēls gulēja līdz rītam, tad viņš atvēra Kunga nama durvis. Samuēls baidījās stāstīt šo redzējumu Ēlī.|!ZTāpēc es esmu zvērējis par Ēlī namu – par Ēlī nama vainu nemūžam netiks veikts izlīgums ar upuriem vai labības dāvanām!”/{YZ Es esmu viņam pavēstījis, ka es būšu viņa nama soģis mūžīgi par to vainu, jo viņš zināja, ka viņa dēli uzkrauj sev lāstu, bet viņš tos neapvaldīja.ozYZ Tajā dienā es piepildīšu pret Ēlī visu, ko esmu runājis par viņa namu, no sākuma līdz galam.yZ Un Kungs teica Samuēlam: “Redzi, es darīšu Israēlā tādas lietas, ka visiem, kas to dzirdēs, džinkstēs abas ausis!x'Z Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizes: “Samuēl, Samuēl!” – un Samuēls teica: “Runā! Tavs kalps klausās!”#wAZ Un Ēlī teica Samuēlam: “Ej un guli, bet, ja kāds tevi sauc, saki: runā, Kungs! Tavs kalps klausās!” Un Samuēls gāja un apgūlās savā vietā.&vGZTad Kungs sauca Samuēlu trešo reizi, un viņš cēlās, gāja pie Ēlī un teica: “Es te, jo tu mani sauci!” Ēlī saprata, ka zēnu bija saucis Kungs.Uu%ZSamuēls vēl nepazina Kungu, un viņam vēl nebija atklājies Kunga vārds.BtZTad Kungs atkal sauca Samuēlu, un Samuēls cēlās, gāja pie Ēlī un teica: “Es te, jo tu mani sauci!” Bet tas atbildēja: “Es tevi nesaucu, mans dēls, ej atpakaļ un guli.”)sMZUn viņš skrēja pie Ēlī un teica: “Es te, jo tu mani sauci!” Bet tas teica: “Es tevi nesaucu, ej atpakaļ un guli.” Un viņš aizgāja un apgūlās.DrZUn Kungs sauca Samuēlu, un viņš atbildēja: “Es te!”kqQZun Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, Samuēls gulēja Kunga svētnīcā, kur Dieva šķirsts.ypmZUn tajā laikā reiz, kad Ēlī bija atgūlies savā vietā un viņa skatiens sāka tumst, ka nevarēja redzēt,vo iZZēns Samuēls kalpoja Kungam pie Ēlī. Kunga vārds tajā laikā bija retums un atklāsmes netika skatītas.RnZ$Un būs tā – ikviens, kas atlicis tavā namā, nāks zemoties viņam par sudraba gabalu vai maizes klaipu un sacīs: jel iecel mani par vienu no priesteriem, lai man būtu maizes kumoss, ko ēst!”2m_Z#Bet sev es iecelšu uzticamu priesteri, kas darīs pēc manas sirds un prāta, es viņam uzcelšu paliekošu namu, un viņš staigās mana svaidītā priekšā vienmēr!wliZ"Un šī tev ir zīme, kas nāks pār abiem taviem dēliem Hofnī un Pinhāsu – viņi abi mirs vienā dienā!'kIZ!Tomēr es neatraušu visus tavējos no mana altāra – ka dzistu tavas acis un sērotu tava dvēsele, bet lielākā daļa tava nama ļaužu mirs vīra gados.zjoZ Tu redzēsi Mājokļa postu – bet Israēlam viņš darīs labu. Un tavā namā neviens nekad nesasniegs vecumu!iyZRedzi, nāk dienas, kad es nocirtīšu tavu spēku un tava tēva nama spēku un tavā namā neviens nesasniegs vecumu.+hQZTāpēc šāds ir Kunga, Israēla Dieva, vēstījums: sacīt esmu sacījis – tavam namam un tava tēva namam jāstaigā manā priekšā mūžīgi! Bet nu Kunga vēstījums ir šāds: lai tas ir tālu no manis! Kas mani godā, to es godāšu, un, kas mani nicina, tas netiks ņemts vērā!Wg)ZKāpēc jūs nievājat manu upuri un manu dāvanu, ko esmu pavēlējis pienest Mājoklī? Savus dēlus tu godā vairāk par mani – jūs aptaukojaties no visām labākajām manas Israēla tautas dāvanām!f}Zlai to no visām Israēla ciltīm izvēlētos man par priesteri – lai tas nāk pie mana altāra, kvēpina kvēpināmās smaržzāles un valkā efodu manā priekšā? Un es taču esmu devis tava tēva namam visus Israēla dēlu dedzināmos upurus!e5ZKāds Dieva vīrs nāca pie Ēlī un teica: “Tā saka Kungs: vai gan es neesmu atklājies tava tēva namam, kad tie bija Ēģiptē, faraona namā,Xd+ZBet zēns Samuēls auga un pieņēmās vēlībā gan pie Kunga, gan cilvēkiem.JcZJa cilvēks grēko pret cilvēku, Dievs tos iztiesās, bet, ja cilvēks grēko pret Kungu, kas iztiesās viņus?!” Taču tie neklausījās tēvā, jo Kungs gribēja, lai tie tiktu nonāvēti.Xb+ZNē, mani dēli, tās nav labas ziņas, ko es dzirdu izplatāmies Kunga tautā.maUZViņš teica tiem: “Kāpēc gan jūs tā darāt? No visiem es dzirdu par jūsu ļaunajiem darbiem!`)ZĒlī jau bija ļoti vecs. Viņš uzzināja visu, ko viņa dēli dara Israēlam un ka tie guļ ar sievām, kas kalpo Saiešanas telts durvīs._ZKungs gādāja par Hannu, un viņa ieņēma un dzemdēja trīs dēlus un divas meitas. Bet zēns Samuēls auga pie Kunga.=^uZUn Ēlī svētīja Elkānu un viņa sievu un sacīja: “Kungs dāvās tev dzimumu no šīs sievas tā izlūgtā bērna vietā, ko viņa Kungam lūgusi.” Un viņi devās mājās.]!Zun viņa māte tam darināja mazu priestera tērpu un ik gadu nesa to viņam. Kad viņa devās turp, viņas vīrs pienesa ikgadējo upuri.S\!ZBet Samuēls kalpoja Kunga priekšā – zēns bija apjozts ar linu efodu,_[9ZŠo jaunekļu grēks bija ļoti liels Kunga priekšā, jo tie nicināja Kunga dāvanu.0Z[ZTad tas viņam atbildēja: “Lai taču vispirms viņi kvēpina taukus, un tad tu ņem sev, ko gribi!” Bet tas sacīja: “Nē, dod tagad! Ja ne, ņemšu ar varu!”@Y{ZPat vēl pirms tauki bija kvēpināti, nāca priestera kalps un teica tam, kurš pienesa upuri: “Dod gaļu, ko cept priesterim! Viņš neņems no tevis vārītu gaļu, bet jēlu.”/XYZun dūra katlā vai podā, vai bļodā, vai pannā. Visu, ko dakša izcēla, priesteris paņēma sev. Tā viņi darīja ikreiz, kad kāds no Israēla nāca uz Šīlo.W'Z Priesteriem bija sava tiesa no ļaudīm – kad kāds pienesa upuri, kamēr gaļa vārījās, nāca priestera kalps ar trīszaru dakšu rokā:VqZ Bet Ēlī dēli bija nelieši, kas neatzina Kungu.jUOZ Tad Elkāna devās mājup uz Rāmu, un zēns kļuva par Kunga kalpu priestera Ēlī uzraudzībā.LTZ Kungs sagrauj tos, kas pretojas viņam, – pret tādiem viņš pērkonu debesīs dārdina. Kungs iztiesās zemes galus, viņš dos varu savam ķēniņam un augstu cels sava svaidītā spēku.”{SqZ Savu uzticīgo soļus viņš sargā, bet ļaundari tumsā tiks apklusināti – ne paša spēks vīru dara stipru!PRZViņš pieceļ no pīšļiem zemo, no saslaukām paceļ trūcīgo, lai sēdinātu ar augstmaņiem un godības troni dotu mantot! Jo Kungam pieder zemes balsti – uz tiem viņš pasauli stiprinājis.NQZKungs piešķir mantojumu un bagātību, gan pazemo, gan ceļ augstu.DPZKungs nokauj un dara dzīvu, noved šeolā un izved no tā.OZPārtikušie salīgst par maizi, un, kas cieta badu, tiem atliek. Neauglīgā dzemdē septiņus, bet, kurai bija daudz dēlu, tā nīkst.@N}ZVaroņu loki salauzti, bet vārguļi apjozušies spēku. MZNerunājiet vairs tik pārlieku lepni, ka uzpūtība jums nāk no mutes, jo Kungs ir zināšanas Dievs, viņš izsver visus darbus!kLQZNeviens nav tik svēts kā Kungs, neviens nestāv tev līdzās! Nav tādas klints kā mūsu Dievs!/K [ZHanna lūdza, sacīdama: “Mana sirds gavilē Kungā, Kungs manu spēku augstu cēlis, mute man lielās pret maniem naidniekiem, jo es līksmoju par tavu pestīšanu.pJ ]ZTad nu es viņu atdodu Kungam – uz visu mūžu viņš ir dots Kungam!” Un viņi tur zemojās Kungam.[I 3ZPar šo zēnu es lūdzos, un Kungs ir piepildījis manu lūgumu, ko viņam izteicu.H #ZUn viņa teica: “Ak, mans kungs, lai tava dvēsele dzīvo, mans kungs, – es esmu tā sieva, kas te pie tevis stāvēja un lūdza Kungu!4G gZTad nokāva vērsi un atveda zēnu pie Ēlī.$F EZKad viņa to bija atšķīrusi, viņa veda to līdzi un ar trim vēršiem, ēfu miltu un vīna trauku atnāca uz Kunga namu Šīlo. Zēns bija pavisam mazs.TE %ZUn viņas vīrs Elkāna atbildēja: “Dari, kā tev šķiet labi, paliec, līdz tu viņu atšķirsi. Patiesi, Kungs turēs, ko solījis.” Un sieva palika un zīdīja savu dēlu, līdz viņu atšķīra.D #ZBet Hanna negāja līdzi un teica savam vīram: “Kad zēns būs atšķirts, es to vedīšu Kunga priekšā un atstāšu tur uz mūžu.”\C 5ZElkāna un viss viņa nams devās pienest Kungam ikgadējo upuri un solījuma upuri.B 'ZKad laiks apritēja, Hanna kļuva grūta un dzemdēja dēlu. Viņa to nosauca par Samuēlu, sacīdama: “No Kunga esmu viņu izlūgusies.”/A [ZNo rīta viņi cēlās agri, zemojās Kunga priekšā un devās atpakaļ uz savām mājām Rāmā. Tad Elkāna gulēja ar savu sievu Hannu, un Kungs viņu atcerējās.@  ZViņa teica: “Kaut tava kalpone gūtu tavu vēlību!” Un sieva devās savu ceļu, un viņa ēda un vairs nelikās noskumusi.q? _ZUn Ēlī atbildēja: “Ej ar mieru, un Israēla Dievs piepildīs lūgumu, ko tu esi viņam izteikusi.”j> QZNeturi savu kalponi par tādu nelieti, jo aiz sirds pārpilnības un bēdām esmu te runājusi!”= ;ZBet Hanna atbildēja: “Nē, mans kungs, ne vīnu, ne skurbu dzērienu neesmu dzērusi, es esmu nelaimīga sieva – izkratīju sirdi Kunga priekšā.T< %ZĒlī viņai sacīja: “Cik ilgi tu būsi reibumā? Atskurbsti no vīna!” ; Z jo Hanna runāja savā sirdī – kustējās tikai viņas lūpas, bet balss nebija dzirdama. Un Ēlī domāja, ka viņa ir reibumā.Q: Z Kamēr viņa jo ilgi lūdzās Kunga priekšā, Ēlī vēroja viņas muti,9  Z Viņa deva zvērestu, sacīdama: “Pulku Kungs, ja tu lūkot uzlūkosi savu nabaga kalponi, atcerēsies un neaizmirsīsi mani, savu kalponi, un dosi savai kalponei dēlu, es viņu atdošu Kungam uz visu mūžu, un skujamais nazis neskars viņa galvu!”S8 #Z Viņa bija ļoti sarūgtināta, un viņa lūdzās Kungu un gauži raudāja.7 Z Kad Šīlo bija ēsts un dzerts, Hanna cēlās kājās. Un priesteris Ēlī sēdēja uz krēsla pie Kunga tempļa durvīm.+6 SZUn viņas vīrs Elkāna tai jautāja: “Hanna, kāpēc tu raudi? Kāpēc tu neēd, un kāpēc tava sirds bēdājas? Vai es tev neesmu labāks kā desmit dēli?”}5 wZTā tas bija no gada uz gadu: kad vien viņa devās uz Kunga namu, tā viņu kaitināja, un viņa raudāja un neēda.n4 YZUn viņas sāncense viņu ļoti kaitināja, lai sarūgtinātu, jo Kungs bija noslēdzis viņas klēpi.x3 mZbet Hannai viņš deva divreiz lielāku daļu, jo mīlēja Hannu, kaut arī Kungs bija noslēdzis viņas klēpi.w2 kZTajā dienā, kad Elkāna upurēja, viņš deva daļas savai sievai Peninnai un visiem tās dēliem un meitām,1 ;ZŠis vīrs no savas pilsētas ik gadu devās zemoties un upurēt Pulku Kungam uz Šīlo, kur abi Ēlī dēli, Hofnī un Pinhāss, bija Kunga priesteri.w0 kZViņam bija divas sievas – vienu sauca Hanna un otru Peninna. Peninnai bija bērni, bet Hannai bērnu nebija./ -ZBija kāds vīrs no Ramataim-Cofīmas Efraima kalnos. Viņu sauca Elkāna, Jerohāma dēls, Ēlīhu dēls, Tohū dēls, efrātieša Cūfa dēls.@.}PObēds dzemdināja Jišaju, Jišajs dzemdināja Dāvidu.<-uPSalmons dzemdināja Boazu, Boazs dzemdināja Obēdu,J,PAmmīnādābs dzemdināja Nahšonu, Nahšons dzemdināja Salmonu,D+PHecrons dzemdināja Rāmu, Rāms dzemdināja Ammīnādābu,@*}PŠie ir Pereca pēcnācēji: Perecs dzemdināja Hecronu,)1PKaimiņienes deva tam vārdu, runādamas: “Dēls dzemdēts Naomi…” Tās nosauca viņu vārdā Obēds. Viņš ir Dāvida tēva Jišaja tēvs.O(PTad Naomi ņēma bērnu, kļāva pie krūtīm un kļuva tam par aukli.'5PViņš veldzēs tavu dvēseli un balstīs tevi sirmumā, jo tava vedekla, kas tevi mīl, ir to dzemdējusi! Viņa tev labāka kā septiņi dēli!” &PTad sievas sacīja Naomi: “Slavēts Kungs, kurš tev šodien nav liedzis izpircēju! Viņa vārds lai tiek daudzināts Israēlā!%P Boazs ņēma Ruti, un tā kļuva viņam par sievu. Viņš nāca pie tās, un Kungs ļāva viņai tapt grūtai. Viņa dzemdēja dēlu.$P Tavs nams būs kā Pereca nams, ko Tamāra dzemdēja Jūdam, tā dzimuma dēļ, ko Kungs tev dos no šīs jaunās meitas.”_#9P Tad visa tauta vārtos un vecajie atbildēja: “Liecinieki gan! Kungs šo sievu, kas ienāk tavā namā, darīs kā Rāhēli un kā Leu, kas Israēlam uzcēlušas namu! Topi varens Efrātā, daudzināts Betlēmē!q"]P Arī moābieti Ruti, Mahlona atraitni, es ņemu sev par sievu, lai saglabātu mirušā vārdu viņa mantojumam, lai netiek iznīdēts mirušā vārds starp viņa brāļiem un viņa cilts vārtos. Šodien jūs esat tam liecinieki!”>!wP Bet Boazs sacīja vecajiem un visai tautai: “Šodien jūs esat liecinieki, ka es no Naomi rokas esmu saņēmis visu, kas piederēja Elīmeleham, un visu, kas Kiljonam un Mahlonam.S !PTad izpircējs teica Boazam: “Ņem to sev!” Un viņš novilka sandali. ;PAgrāk Israēlā, lai apstiprinātu visu runāto par izpirkšanu un maiņu, cilvēks novilka savu sandali un atdeva otram. Tā bija liecība Israēlā.#PBet izpircējs sacīja: “Es nevaru to izpirkt, lai neizpostītu savu mantojumu. Izpērc tu pats manu izpērkamo, jo es nevaru izpirkt!”NPTad Boazs teica: “Tajā dienā, kad tu saņemsi šo tīrumu no Naomi rokas, no moābietes Rutes, mirušā atraitnes, tu būsi saņēmis to, ka tev jāsaglabā mirušā vārds viņa mantojumam.”/YPTad nu es domāju – darīšu to zināmu tev: saņem to, klātesot šeit sēdošiem un klātesot manas tautas vecajiem. Ja tu to izpērc, tad izpērc, bet, ja tu neizpērc, saki to man, lai es zinu, jo nav neviena, kas to izpirktu kā vien tu un es pēc tevis.” Tas sacīja: “Es pērku!”Pun viņš teica izpircējam: “Naomi, kas atgriezusies no Moāba laukiem, pārdod mūsu brāļa Elīmeleha tīruma gabalu.vgPTad Boazs pieaicināja desmit vīrus no pilsētas vecajiem un teica: “Apsēdieties šeit!” Tie apsēdās,9 oPBoazs ienāca vārtos un apsēdās tur. Un, redzi, gāja garām izpircējs, par ko Boazs bija runājis, un Boazs sacīja: “Nāc, apsēdies šeit!” Tas pienāca un apsēdās.#APUn tā viņai sacīja: “Gaidi, mana meita, līdz tu zināsi, kā lieta iegrozās, jo šis vīrs nerimsies, iekams nenovedīs lietu galā šodien pat.”PViņa sacīja: “Šos sešus mērus miežu viņš man ir devis, sacīdams: neatgriezies pie savas vīramātes tukšā!”#APBet viņa gāja pie savas vīramātes, un tā viņai prasīja: “Nu kā tev, mana meita?” Un viņa tai izstāstīja visu, ko tas vīrs viņai darījis.2_PTad viņš sacīja: “Padod apmetni, kas tev mugurā, un pieturi to.” Viņa to turēja, un viņš iebēra sešus mērus miežu, uzlika to viņai un gāja uz pilsētu.:oPUn viņa gulēja tam kājgalī līdz rītam un piecēlās, pirms vēl var pazīt cits citu, jo viņš bija teicis: “Lai netop zināms, ka šī sieva ir nākusi uz piedarbu.”?yP Pārlaid šo nakti, bet no rīta – ja viņš tevi izpērk, labi, lai izpērk, bet, ja viņš tevi negrib izpirkt, tad es būšu tavs izpircējs. Dzīvs Kungs! Guli līdz rītam!”b?P Tas gan tiesa, ka es esmu izpircējs, bet ir vēl kāds izpircējs, kas tuvāks par mani.P Tad nu nebīsties, mana meita, visu, ko tu saki, es tev darīšu, jo visos manas tautas vārtos zina, ka tu esi varena sieva.<sP Viņš sacīja: “Kungs lai tevi svētī, mana meita! Vēl labāku par pirmo tu esi darījusi šo mīlestības darbu, neskriedama pakaļ jaunekļiem – vai nabagam vai bagātam.)P Viņš prasīja: “Kas tu?” Viņa sacīja: “Es esmu Rute, tava verdzene. Izplet savu spārnu pār savu verdzeni, jo tu esi izpircējs!”cAPNakts vidū viņš uztrūkās, pagriezās, un redzi – kāda sieva gulēja tam kājgalī! -PBoazs ēda un dzēra, un viņa sirdij bija labi. Viņš gāja atgulties kaudzes malā. Tad klusi nāca viņa, atsedza tam kājgali un apgūlās.Y -PViņa gāja uz piedarbu un darīja visu, kā vīramāte tai bija piekodinājusi.I  PUn viņa tai atbildēja: “Es darīšu visu, ko tu man saki.”  PKad viņš atgulsies, noskati to vietu, kur viņš guļ, pienāc, atsedz kājgali un apgulies. Viņš tev teiks, ko darīt.”} uPMazgājies, iesvaidies, tērpies un noej uz piedarbu! Nerādies tam vīram, līdz viņš būs beidzis ēst un dzert.~wPUn nu, vai tad Boazs, ar kura saimes meitām tu biji, nav mūsu rads? Redzi, šonakt viņš piedarbā vētī miežus!m WPViņas vīramāte Naomi sacīja: “Mana meita, vai lai meklēju tev rimtu vietu, kur tev būtu labi?%EPTā viņa lasīdama turējās kopā ar Boaza saimes meitām, līdz tika pabeigta miežu pļauja un kviešu pļauja, un viņa dzīvoja pie savas vīramātes./PUn Naomi sacīja savai vedeklai Rutei: “Tas labi, mana meita, ka tu iesi kopā ar viņa saimes meitām, ka tev cita tīrumā nenodara pāri.” PBet moābiete Rute sacīja: “Turklāt viņš man teica: turies kopā ar maniem ļaudīm, līdz tie būs beiguši visu pļauju.”dCPTad Naomi teica savai vedeklai: “Lai viņš ir Kunga svētīts, kas nav atmetis mīlestību uz dzīvajiem un mirušajiem!” Un Naomi tai sacīja: “Tas vīrs ir mūsu radinieks. Viņš ir no mūsu piederīgajiem.”#PVīramāte vaicāja: “Kur tu šodien lasīji un kur tu strādāji? Svētīts lai tas, kurš tevi ievērojis!” Un viņa stāstīja vīramātei, kurš ir tas, pie kā viņa strādājusi. Viņa teica: “Tā vīra vārds, pie kura es šodien strādāju, ir Boazs.”!=PTo viņa ņēma un pārnāca pilsētā. Viņas vīramāte redzēja, ko viņa bija salasījusi, un viņa ņēma un deva tai, ko ēdot bija atlicinājusi.}uPTā viņa lasīja tīrumā līdz vakaram. Tad viņa izkūla, ko bija salasījusi, – tur bija apmēram ēfa miežu.nWPPat vēl izvelciet priekš viņas no kūļiem un atstājiet, lai viņa salasa, un nerājiet viņu!”~}PKad viņa cēlās lasīt, Boazs pavēlēja saviem puišiem: “Lai viņa lasa arī starp statiem, un nepazemojiet viņu!k}QPAp pusdienu Boazs viņai sacīja: “Nāc šurp, ēd no šīs maizes un mērc savu kumosu skābumā.” Viņa apsēdās līdzās pļāvējiem, un viņš sniedza tai grauzdumus. Viņa ēda un bija paēdusi, un vēl atlicināja.'|IP Viņa sacīja: “Mans kungs, nu es gūstu tavu vēlību, jo tu mani mierināji un savas kalpones sirdi tu uzrunāji, bet es taču neesmu pat tava kalpone!”{P Kungs atalgos tavu darbu, pilna būs tava alga no Kunga, kas Israēla Dievs, pie kura tu esi nākusi tverties zem viņa spārniem.”rz_P Bet Boazs viņai atbildēja: “Man stāstīt ir stāstījuši par visu, ko tu esi darījusi savai vīramātei pēc vīra nāves – ka tu atstāji savu tēvu un māti un dzimto zemi un devies pie tautas, kuru tu vēl vakar nepazini.,ySP Tad viņa krita uz sava vaiga, liecās līdz zemei un sacīja viņam: “Kā gan es esmu guvusi tavu vēlību, ka tu mani ievēro – es taču esmu svešiniece!”NxP Vērs savas acis uz šo tīrumu, kuru tie pļauj, un staigā tām pakaļ – nudien, es pavēlēju puišiem, lai tevi neaizskar. Kad esi izslāpusi, ej pie traukiem un dzer, ko puiši smēluši.”"w?PTad Boazs sacīja Rutei: “Vai dzirdi, meit! Neej lasīt vārpas cita tīrumā, nedz arī dodies prom no šī, bet turies kopā ar manas saimes meitām.Hv PViņa lūdza: ļauj man savākt un uzlasīt vārpas starp statiem aiz pļāvējiem. Viņa atnākusi un palikusi – no agra rīta līdz šim brīdim viņa ir šeit, tā nav bijusi mājās.”uPUn puisis, kas iecelts pār pļāvējiem, atbildēja: “Tā ir moābiešu meitene, kas kopā ar Naomi atgriezusies no Moāba laukiem.ctAPTad Boazs jautāja savam puisim, kas iecelts pār pļāvējiem: “Kas ir šī meitene?” sPUn, redzi, Boazs nāca no Betlēmes un sacīja pļāvējiem: “Kungs ar jums!” Un tie viņam sacīja: “Kungs tevi svētī!”r7PTā viņa gāja un nonāca tīrumā, un lasīja aiz pļāvējiem. Sagadījās, ka tas bija Boaza tīruma gabals – tā, kurš no Elīmeleha dzimtas.-qUPReiz moābiete Rute sacīja Naomi: “Ja nu es ietu uz tīrumu uzlasīt vārpas aiz tā, kura acīs es gūšu vēlību?” Un viņa tai teica: “Ej, mana meita!”gp KPNaomi bija radinieks, ļoti ietekmīgs vīrs no viņas vīra Elīmeleha dzimtas, vārdā Boazs.o 7PTā Naomi atgriezās, un kopā ar viņu no Moāba laukiem pārnāca viņas vedekla moābiete Rute. Viņas nonāca Betlēmē miežu pļaujas sākumā.*n QPPilna es aizgāju, un tukšu mani Kungs ir pārvedis. Kāpēc gan jūs saucat mani Naomi, ja Kungs ir liecinājis pret mani un Visuvarenais man pāri darījis!”m }PBet viņa tām sacīja: “Nesauciet mani Naomi, sauciet mani – Mārā, jo Visuvarenais mani pārlieku sarūgtinājis..l YPTā viņas abas gāja, līdz nonāca Betlēmē. Kad viņas ieradās Betlēmē, visa pilsēta sarosījās viņu dēļ, un sievas runāja: “Vai tik tā nav Naomi!?”ik OPKad Naomi redzēja, ka viņa cieši apņēmusies nākt līdzi, viņa tai vairs neteica ne vārda. j PKur tu mirsi – es miršu, un tur mani apraks. Lai Kungs dara man tā – un vēl pieliek! – nāve vien šķirs mani no tevis!”>i yPBet Rute atbildēja: “Nespied mani tevi atstāt, ļauj sekot tev: kurp tu iesi – es iešu, kur tu mājosi – es mājošu, tava tauta būs mana tauta, tavs Dievs būs mans Dievs!h 'PUn Naomi sacīja: “Redzi, tava svaine dodas atpakaļ pie savas tautas un saviem dieviem. Dodies atpakaļ arī tu tāpat kā tava svaine.”ng YPTad viņas atkal sāka raudāt. Orpa atvadoties skūpstīja savu vīramāti, bet Rute pieglaudās tai.=f wP vai tāpēc jums gaidīt, kamēr tie izaug? Vai tāpēc jums ieslēgties, paliekot bez vīra? Nē, manas meitas! Man ir ļoti rūgti jūsu dēļ, jo Kunga roka nākusi pār mani.”]==+p`V p ]  =XFZn Jph[ZSauls teica Ahijam: “Atnesiet Dieva šķirstu!” – tolaik Dieva šķirsts bija pie israēliešiem.;gqZTad Sauls teica ļaudīm, kas bija kopā ar viņu: “Apskatieties un noskaidrojiet, kurš no mums ir prom!” Tie apskatījās, redzi, nebija Jonatāna un viņa ieroču nesēja!bf?ZSaula izlūki Benjāmina Gibā skatījās, un redzi – pūlis šķīda uz visām pusēm!&eGZLiela drebēšana bija gan nometnē, gan laukā, un drebēja visi ļaudis – gan sargi, gan sirotāji, un trīcēja zeme – viss drebēja bailēs no Dieva.d#ZŠajā pirmajā slaktiņā Jonatāns un viņa ieroču nesējs nokāva ap divdesmit vīru uz tik liela zemes gabala, ko var apart pusdienā.&cGZ Jonatāns rāpās rokām, kājām un viņa ieroču nesējs aiz viņa. Tie krita no Jonatāna rokas, un viņa ieroču nesējs tos piebeidza, iedams aiz viņa.hbKZ Un posteņa vīri sauca Jonatānam un viņa ieroču nesējam: “Kāpiet tik šurp pie mums, tad mēs jums rādīsim!” Tad Jonatāns teica savam ieroču nesējam: “Man pakaļ! Kungs viņus ir nodevis Israēla rokās!”}auZ Kad filistiešu sardze viņus ieraudzīja, tie teica: “Redzi, ebreji lien ārā no alām, kur bija slēpušies!”`Z Bet, ja viņi teiks: kāpiet šurp pie mums! – mēs kāpsim augšā, jo tā būs zīme, ka Kungs viņus ir nodevis mūsu rokās.”_{Z Ja viņi mums teiks: gaidiet, kamēr mēs tiekam pie jums! – tad paliksim uz vietas un nekāpsim augšā pie viņiem.^^7ZJonatāns teica: “Redzi, mēs iesim pāri pie tiem vīriem tā, ka viņi mūs redz.~]wZUn viņa ieroču nesējs teica: “Dari visu pēc sava prāta! Uz priekšu! Redzi, es esmu ar tevi vienis prātis!”d\CZJonatāns teica puisim, savam ieroču nesējam: “Nāc, iesim pāri pie tiem neapgraizītajiem, kas tur stāv sardzē! Varbūt Kungs rīkosies mūsu labā, jo kas var Kungam liegt glābt ar maz tāpat kā ar daudz?!”Y[-ZViena klints slējās ziemeļos pretī Mihmāsai un otra dienvidos pretī Gebai.Z+ZAbpus pārejai, pa kuru Jonatāns lūkoja tikt pāri pie filistiešu sardzes, bija smailas klintis. Vienu sauca Mirdzošais un otru Dzelošais.;YqZarī Ahija, kas nēsāja efodu, Īhāboda brāļa Ahītūva dēls, Pinhāsa dēls, Ēlī dēls, kas bija Kunga priesteris Šīlo. Un neviens nezināja, ka Jonatāns ir aizgājis.mXUZSauls bija apmeties zem granātkoka Migronā, Gibas nomalē, un pie viņa bija ap seši simti vīru,1W _ZTodien Saula dēls Jonatāns teica puisim, savam ieroču nesējam: “Nāc, iesim pāri uz filistiešu sardzi, kas viņā pusē!” Bet savam tēvam viņš neko neteica.9VoZ Bet filistieši izlika sardzi Mihmāsas pārejā..UWZ Tāpēc kaujas dienā nevienam no ļaudīm, kas bija kopā ar Saulu un Jonatānu, nebija ne zobena, ne šķēpa – tie bija tikai Saulam un viņa dēlam Jonatānam.kTQZ maksa bija pīms par lemesi, par kapli, par dakšām, par cirvi un par dzenuļa piestiprināšanu.uSeZ Tādēļ visi israēlieši gāja lejā pie filistiešiem asināt savus arklus, kapļus, cirvjus un lemešus;R{Z Visā Israēla zemē nebija neviena kalēja, jo filistieši teica: “Lai ebreji sev netaisa ne zobenu, ne šķēpu.”QZ Otrs pulks devās uz Bēt-Horonas pusi, un trešais pulks virzījās uz robežu, kas pār Ceboīmas ieleju pret tuksnesi.wPiZ Sirotāji iznāca no filistiešu nometnes trīs pulkos. Viens pulks nogriezās uz Ofras pusi, uz Šuāla zemi.OZ Tad Sauls, viņa dēls Jonatāns un ļaudis, kas bija pie viņiem, apmetās Gebā, kamēr filistieši bija uzslējuši nometni Mihmāsā.N1Z Samuēls cēlās un devās no Gilgālas augšup uz Benjāmina Gibu. Sauls uzlūkoja ļaudis, kas atradās pie viņa, to bija ap seši simti vīru.7MiZ bet nu tava valdīšana nepastāvēs. Kungs ir izmeklējis vīru pēc savas patikas, un Kungs viņu ir iecēlis par valdnieku savai tautai, jo tu nepildīji Kunga pavēli.”Z Tikai bīstieties Kunga un kalpojiet viņam uzticībā no visas sirds, jo, redzi, kādas varenas lietas viņš jums darījis!=Z Bet es – pasargi, Dievs, ka es grēkotu pret Kungu un pārstātu lūgt par jums! Es jums mācīšu labo un taisno ceļu.p<[Z Kungs nepametīs savu tautu, jo liels ir viņa vārds, un Kungam labpaticis darīt jūs par savu tautu.[;1Z Nedzenieties pakaļ tukšībai, kas nedod labumu un neglābj, jo tā ir tukšība!!:=Z Samuēls teica tautai: “Nebīstieties! Jūs gan esat darījuši ļaunu, taču nenovērsieties no sekošanas Kungam un kalpojiet Kungam no visas sirds.C9Z Visa tauta teica Samuēlam: “Lūdz par saviem kalpiem Kungu, savu Dievu, ka nemirstam, jo visiem saviem grēkiem esam pievienojuši vēl lielāku ļaunumu, prasīdami sev ķēniņu.”8Z Un Samuēls sauca Kungu, un Kungs tajā pašā dienā deva pērkonu un lietu, un visa tauta ļoti bijās Kunga un Samuēla.Y7-Z Vai pašlaik nav kviešu pļauja? Bet es saukšu Kungu, un viņš dos pērkonu un lietu! Tad ziniet un redziet, ka Kungs par milzīgu ļaunumu uzskata to, ko jūs esat darījuši, prasīdami sev ķēniņu.”Y6-Z Taču tagad stāviet un skatiet tās lielās lietas, ko Kungs dara, jums redzot!5 Z Bet, ja jūs neklausīsiet Kungu, sacelsieties pret Kunga teikto, Kunga roka būs pret jums – tāpat kā pret jūsu tēviem.M4Z Ja jūs bīsieties Kunga, viņam kalposiet un viņu klausīsiet, nesacelsieties pret Kunga teikto, jūs būsiet sekojuši Kungam, savam Dievam, gan jūs, gan jūsu ķēniņš, kas pār jums valda.y3mZ Nu, redzi, šis ir ķēniņš, kuru jūs izvēlējāties, kuru prasījāt. Redzi, Kungs ir devis jums ķēniņu!92mZ Bet, kad jūs redzējāt, ka amoniešu ķēniņš Nāhāšs nāk pret jums, jūs man teicāt: nē, lai ķēniņš valda pār mums! Taču jūsu ķēniņš ir Kungs, jūsu Dievs!(1KZ Tad Kungs sūtīja Jerubaalu un Bedānu, un Jiftāhu, un Samuēlu un atbrīvoja jūs no ienaidniekiem, kas bija jums visapkārt, un jūs dzīvojāt drošībā.:0oZ Tad viņi brēca uz Kungu: mēs esam grēkojuši, jo Kungu mēs atstājām un kalpojām baāliem un aštartēm, bet nu atbrīvo mūs no mūsu ienaidniekiem un mēs kalposim tev.5/eZ Bet tie aizmirsa Kungu, savu Dievu, un viņš tos pārdeva Sīsram, Hācoras karaspēka virspavēlniekam, un filistiešiem, un Moāba ķēniņam, un viņi karoja pret tiem.!.=Z Kad Jēkabs nonāca Ēģiptē un jūsu tēvi brēca uz Kungu, Kungs sūtīja Mozu un Āronu, kuri izveda jūsu tēvus no Ēģiptes un nomitināja šeit. -Z Tad nu stājieties, un es tiesāšos ar jums Kunga priekšā pēc visas Kunga taisnības, ko viņš darījis jums un jūsu tēviem.|,sZ Samuēls teica ļaudīm: “Kungs ir tas, kurš iecēla Mozu un Āronu un paņēma jūsu tēvus no Ēģiptes zemes.@+{Z Tad viņš tiem teica: “Kungs ir liecinieks pret jums, un viņa svaidītais šodien ir liecinieks, ka jūs pie manis neko neesat atraduši.” Un viņi atbildēja: “Liecinieks!”t*cZ Un viņi sacīja: “Tu neesi mums izspiedis un neesi mūs apspiedis, un ne no viena neesi neko ņēmis.” )Z Te es! Atbildiet man Kunga un viņa svaidītā priekšā: kura vērsi es esmu ņēmis? Kura ēzeli es esmu ņēmis? Kam esmu ko izspiedis? Kuru esmu apspiedis? No kura esmu pieņēmis izlīguma maksu, lai pievērtu acis? – un es jums to atlīdzināšu!”.(WZ Nu, redzi, šis ir ķēniņš, kas jūs vada! Bet es esmu vecs un sirms, un mani dēli ir te pie jums. Es esmu vadījis jūs kopš savas jaunības līdz šai dienai. ' Z Samuēls teica visam Israēlam: “Redzi, es esmu jūs paklausījis – visam, ko jūs man teicāt, un esmu iecēlis jums ķēniņu.O&Z Un visa tauta devās uz Gilgālu, un tur, Gilgālā, Kunga priekšā iecēla Saulu par ķēniņu. Tur viņi pienesa miera upurus Kunga priekšā, un tur Sauls un visi Israēla vīri varen līksmoja.m%UZ Tad Samuēls teica tautai: “Nāciet, iesim uz Gilgālu un tur atjaunosim ķēniņa valdīšanu!”x$kZ Bet Sauls teica: “Neviens šajā dienā netiks nonāvēts, jo šodien Kungs ir devis Israēlam glābšanu!”# Z Tad tauta sacīja Samuēlam: “Kurš teica: vai tad Sauls valdīs pār mums? Dod šurp tos vīrus, un mēs tos nonāvēsim!”U"%Z Nākamajā dienā Sauls sadalīja ļaudis trīs pulkos, tie ienāca nometnē rīta sardzes laikā un kāva amoniešus līdz dienas karstumam. Atlikušie tika izklīdināti, tā ka nepalika pat divi kopā.o!YZ Un Jābēšas vīri sacīja amoniešiem: “Rīt mēs iziesim pie jums, dariet mums, kā jums tīk.”b ?Z Un tie sacīja atnākušajiem vēstnešiem: “Tā sakiet Jābēš-Gileādas vīriem: rīt, kad saule sāks karsēt, jums būs glābšana.” Tad vēstneši gāja un stāstīja to Jābēšas vīriem, un tie līksmoja.Z Kad viņš tos sapulcināja Bezekā, Israēla dēlu bija trīs simti tūkstoši un Jūdas vīru – trīsdesmit tūkstoši.Z Viņš ņēma iejūga vēršus, sakapāja gabalos un ar vēstnešiem izsūtīja tos pa visu Israēlu, sacīdams: “Kurš nesekos Saulam un Samuēlam, tā notiks ar viņa vēršiem!” Un ļaudīm uzkrita Kunga šausmas, un tie izgāja visi kā viens.hKZ Kad Sauls to dzirdēja, pār viņu spēji nāca Kunga Gars, un viņš iedegās lielās dusmās..WZ Un, redzi, Sauls nāca no lauka nopakaļ vēršiem, un viņš jautāja: “Kas noticis ļaudīm, ka viņi raud?” Un tie viņam atkārtoja Jābēšas vīru sacīto.b?Z Kad vēstneši nonāca Saula Gibā un stāstīja to ļaudīm, visa tauta skaļi raudāja.7iZ Un Jābēšas vecajie viņam teica: “Atvēli mums septiņas dienas, un mēs sūtīsim vēstnešus pa visu Israēlu. Ja mums nebūs glābēja, tad mēs iziesim pie tevis.”.WZ Bet amonietis Nāhāšs tiem atbildēja: “Es ar jums slēgšu tikai šādu derību – jums visiem izdurs labo aci. Tā es uzkraušu pazemojumu visam Israēlam.”8 mZ Amonietis Nāhāšs devās augšup un uzslēja nometni pret Jābēš-Gileādu. Tad visi Jābēšas vīri sacīja Nāhāšam: “Slēdz ar mums derību, un mēs tev kalposim!”Z Bet kādi nelieši teica: “Kā tad šis mūs glābs?” Tie viņu nicināja un nenesa viņam dāvanu, taču viņš nelikās to manām.lSZ Arī Sauls devās mājup uz Gibu, un kareivji, kuru sirdis Dievs bija skāris, gāja viņam līdzi."?Z Samuēls izstāstīja ļaudīm valdīšanas tiesas un rakstīja tās grāmatā, un nolika to Kunga priekšā. Tad Samuēls visus ļaudis atlaida mājās.-UZ Un Samuēls teica visai tautai: “Vai redzat, kuru Kungs ir izraudzījis? Visā tautā nav tāda kā viņš!” Un visi ļaudis sauca: “Lai dzīvo ķēniņš!”9Z Tad viņi skrēja un izvilka viņu no turienes, un, kad viņš nostājās ļaužu vidū, viņš izrādījās galvas tiesu garāks par visiem ļaudīm. Z Viņi atkal jautāja Kungam: “Vai viņš maz šurp atnācis?” Un Kungs sacīja: “Redzi, viņš paslēpies pie mantām!”-UZ Tad viņš pieveda Benjāmina cilti pēc dzimtām, un tika norādīta Matrī dzimta, un tika norādīts Kīša dēls Sauls. Viņi to meklēja, bet nevarēja atrast.U%Z Samuēls pieveda visas Israēla ciltis, un tika norādīta Benjāmina cilts.fGZ Bet šodien jūs esat atmetuši savu Dievu – viņu, kas ir jūsu glābējs no visa ļauna un visām bēdām; jūs viņam teicāt: iecel mums ķēniņu! Tad nu stājieties Kunga priekšā pēc ciltīm un tūkstošiem!”G Z Viņš teica Israēla dēliem: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es atvedu Israēlu no Ēģiptes, es atbrīvoju jūs no Ēģiptes varas un visu to ķēniņvalstu varas, kuras jūs apspieda.5 gZ Samuēls sapulcināja tautu pie Kunga Micpā.. WZ Un Sauls sacīja tēvocim: “Viņš mums izstāstīja, ka ēzeļmātes ir atrastas.” Bet viņš tam neteica, ko Samuēls bija sacījis par ķēniņvalsts lietām.W )Z Tad Saula tēvocis sacīja: “Klau, pastāsti man, ko Samuēls jums teica!”> wZ Saula tēvocis vaicāja viņam un viņa puisim: “Kur jūs bijāt?” Viņš sacīja: “Meklējām ēzeļmātes, bet, kad redzējām, ka neatrodam, mēs devāmies pie Samuēla.”: qZ Kad viņš, beidzis pravietot, nonāca augstienē,Z Bet kāds vietējais piebilda: “Bet kas tad ir šo visu tēvi?” Tā tas kļuva par parunu: “Vai tad arī Sauls ir pravietis?”>wZ Tad tie, kas viņu pazina, ieraudzīja, ka viņš pravieto kopā ar praviešiem, un ļaudis runāja savā starpā: “Kas uznācis Kīša dēlam? Vai tad arī Sauls ir pravietis?”#Z Kad tie nonāca kalnā, redzi, pravieši tecēja viņam pretī. Tad Dieva Gars spēji nāca pār viņu, un viņš pravietoja kopā ar tiem.'Z Kad viņš, pagriezis muguru, devās prom no Samuēla, Dievs pārvērta viņa sirdi, un visas šīs zīmes piepildījās tajā pašā dienā.b?Z Un tu noiesi man pa priekšu uz Gilgālu, un, redzi, es nākšu pie tevis pienest sadedzināmos upurus, upurēt miera upurus. Septiņas dienas tev jāgaida, līdz es atnākšu pie tevis un teikšu, kas tev jādara.”V'Z Kad šīs zīmes tev piepildīsies, tad dari, kā redzi, jo Dievs ir ar tevi.q]Z Spēji pār tevi nāks Kunga Gars, un tu pravietosi kopā ar tiem, un tu pārvērtīsies par citu vīru.a=Z Pēc tam tu nonāksi Dieva kalnā, kur ir filistiešu sardze. Tiklīdz tu ieiesi pilsētā, tu sastapsi praviešus tekam lejā no augstienes – lauta, tamburīns, flauta un arfa tiem pa priekšu, un viņi pravietos.V'Z Viņi tevi sveicinās ar mieru un dos tev divas maizes, ņem tās no viņiem.a=Z No turienes steidzies tālāk, līdz nonāksi pie Tābora ozola. Tur tu satiksi trīs vīrus, kas dodas sastapt Dievu Bētelē. Viens nesīs trīs kazlēnus, otrs – trīs maizes klaipus un trešais – vīna maisu.7~iZ Šodien, aizejot no manis, tu Benjāmina robežās Celcahā pie Rāhēles kapa sastapsi divus vīrus, un viņi tev teiks, ka ēzeļmātes, kuras tu gāji meklēt, ir atrastas, un tagad tavs tēvs vairs nedomā par ēzeļmātēm, bet ir noraizējies par jums, sacīdams: ko lai es daru sava dēla labā?+} SZ Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un izlēja uz viņa galvas, skūpstīja viņu un teica: “Vai ne pats Kungs tevi svaidījis par valdnieku savam īpašumam?!_|9Z Kad viņi nonāca pie pilsētas robežas, Samuēls teica Saulam: “Saki puisim, lai viņš iet uz priekšu mums garām,” – un tas aizgāja – “bet tu apstājies, jo šodien es tev atklāšu Dieva vārdu.”>{wZ Tie cēlās agri, un, gaismai austot, Samuēls sauca Saulam uz jumta: “Celies, un es tevi laidīšu projām!” Sauls cēlās, un tie abi – viņš un Samuēls – izgāja ārā.Uz%Z Kad viņi no augstienes nokāpa pilsētā, viņš uz jumta runāja ar Saulu.yZ Virējs ņēma stilbu ar cisku, cēla Saulam priekšā, un Samuēls teica: “Redzi, kas bija pietaupīts, nu likts tev priekšā, ēd, jo tas tika taupīts tev līdz noliktam laikam, kad es teicu, ka esmu ielūdzis ļaudis.” Un Sauls todien ēda ar Samuēlu.kxQZ Samuēls teica virējam: “Dod to gabalu, ko es tev iedevu, teikdams, lai tu to noliec savrup.”w Z Samuēls ieveda Saulu un viņa puisi istabā un ierādīja tiem goda vietu starp ielūgtajiem, kuru bija ap trīsdesmit vīru.OvZ Sauls atbildēja: “Vai tad es neesmu benjāminietis no vismazākās Israēla cilts, vai mana dzimta nav visniecīgākā no visām dzimtām Benjāmina ciltī? Kāpēc tu man runā tādas lietas?”*uOZ Bet neraizējies par ēzeļmātēm, kas pazuda pirms trim dienām, jo tās ir atrastas. Pēc kā gan alkst viss Israēls, ja ne pēc tevis un tava tēva nama?”FtZ Samuēls atbildēja Saulam: “Es esmu redzētājs. Ej man pa priekšu uz augstieni, jo šodien jūs ēdīsiet ar mani! Rīt es tevi atlaidīšu un pastāstīšu tev visu, kas tev uz sirds.dsCZ Sauls pienāca pie Samuēla vārtos un teica: “Jel pastāsti, kur ir redzētāja nams.” rZ Kad Samuēls ieraudzīja Saulu, Kungs apliecināja viņam: “Redzi, tas vīrs, par kuru tev teicu! Viņš valdīs manu tautu!”q-Z “Rīt ap šo laiku es atsūtīšu pie tevis kādu vīru no Benjāmina zemes. Tu viņu svaidīsi par valdnieku manai tautai Israēlam, un viņš izglābs manu tautu no filistiešiem, jo es esmu uzlūkojis savu tautu, tādēļ ka tās brēkšana ir nonākusi pie manis.”QpZ Bet dienu pirms Saula atnākšanas Kungs bija devis Samuēlam atklāsmi:oZ Viņi devās augšā uz pilsētu un, ienākuši pilsētā, redzēja – Samuēls iznāca tiem pretī, iedams uz augstieni.n#Z Kolīdz ieiesiet pilsētā, tā viņu sastapsiet, pirms viņš devies uz augstieni ēst upuri. Ļaudis nesāks ēst līdz viņa atnākšanai, jo viņš svētīs upuri, pēc tam ielūgtie ēdīs. Tad nu dodieties augšā pie viņa, un tūlīt jūs viņu sastapsiet.”*mOZ Viņas tiem atbildēja: “Jā, ir. Redzi, tavā priekšā. Tagad pasteidzies, jo viņš šodien atnācis pilsētā, jo šodien tautai augstienē ir upurēšana.l%Z Dodoties augšup pa nogāzi uz pilsētu, tie sastapa meitenes, kas nākušas smelt ūdeni, un jautāja tām: “Vai šeit ir redzētājs?”zkoZ Un Sauls teica savam puisim: “Labi teikts! Nāc, iesim.” Un viņi devās uz pilsētu, kurā bija Dieva vīrs.1j]Z Agrāk Israēlā cilvēks, kas devās izjautāt Dievu, sacīja: “Nāciet, iesim pie redzētāja,” – jo to, kas šodien ir pravietis, agrāk sauca par redzētāju.i7Z Bet puisis atkal sacīja Saulam: “Redzi, kas man ir – sudraba šekeļa ceturtdaļa. Es to došu Dieva vīram, lai viņš mums izstāsta ceļu.”Ih Z Sauls teica savam puisim: “Nu labi, mēs iesim, bet ko lai tam vīram aiznesam, jo maize mūsu somās ir beigusies un dāvanas nav – nav nekā, ko aiznest Dieva vīram. Kas tad mums ir?”jgOZ Bet tas viņam teica: “Redzi, šajā pilsētā taču ir kāds Dieva vīrs, viņš ir godājams vīrs – viss, ko viņš saka, piepildās. Tad nu aiziesim turp, varbūt viņš mums pastāstīs, pa kuru ceļu mums doties.”5feZ Kad viņi nonāca Cūfa zemē, Sauls teica puisim, kas bija ar viņu: “Nāc, dosimies atpakaļ, citādi mans tēvs raizēsies ne vairs par ēzeļmātēm, bet par mums.”Ae}Z Viņi šķērsoja Efraima kalnus un izstaigāja Šalīša zemi, bet tās neatrada. Viņi izstaigāja Šaalīma zemi, bet nekā. Un viņi izstaigāja Benjāmina zemi, bet tās neatrada..dWZ Reiz Saula tēvam Kīšam bija pazudušas ēzeļmātes. Kīšs teica savam dēlam Saulam: “Ņem sev līdzi kādu no puišiem, celies un ej meklēt ēzeļmātes.”/cYZ Un viņam bija dēls, vārdā Sauls, jauns un izskatīgs, starp Israēla dēliem nebija izskatīgāka par viņu, viņš bija galvas tiesu garāks par visiem ļaudīm.b +Z Bija kāds vīrs no Benjāmina, vārdā Kīšs, Abīēla dēls, Cerora dēls, Bhorata dēls, Afīha dēls, benjāminietis – ietekmīgs vīrs."a?ZUn Kungs sacīja Samuēlam: “Paklausi viņus un iecel tiem ķēniņu!” Tad Samuēls sacīja Israēla vīriem: “Dodieties katrs uz savu pilsētu.”P`ZSamuēls noklausījās visu, ko tauta teica, un izstāstīja to Kungam._}ZLai mēs esam kā citas tautas, un mūsu ķēniņš lai spriež mums tiesu un iet mums pa priekšu karot mūsu karos!”^^7ZBet tauta atteicās klausīt Samuēlu un teica: “Nē! Ka tik mums būtu ķēniņš!i]MZTad jūs brēksiet par ķēniņu, ko būsiet izvēlējušies, bet Kungs jums tad neatbildēs!”U\%ZViņš ņems desmito tiesu no jūsu sīklopiem, un jūs būsiet viņa vergi.x[kZUn labākos no jūsu vergiem un verdzenēm un jūsu jaunekļiem, un jūsu ēzeļus viņš ņems saviem darbiem.mZUZViņš ņems desmito tiesu no jūsu sēklas un vīnadārziem un atdos saviem ierēdņiem un kalpiem.eYEZUn jūsu labākos tīrumus, vīnadārzus un olīvkokus viņš ņems un atdos saviem kalpiem._X9Z Un viņš ņems jūsu meitas par smaržu maisītājām, virējām un maizes cepējām.:WoZ Viņš iecels sev virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār piecdesmit, un tiem būs jāar viņa lauki un jāpļauj viņa raža, jātaisa viņam ieroči un kararatu rīki.CVZ Viņš teica: “Tā rīkosies ķēniņš, valdīdams pār jums, – viņš ņems jūsu dēlus un liks sev par ratu braucējiem un zirgu puišiem, un tie skries viņa ratiem pa priekšu.\U3Z Visu Kunga teikto Samuēls izstāstīja ļaudīm, kuri prasīja no viņa ķēniņu.TZ Tad nu paklausi viņus, bet nopietni tos brīdini un dari tiem zināmu, kā ķēniņš rīkosies, valdīdams pār tiem.”PSZTādi ir visi viņu darbi, ko tie darījuši kopš dienas, kad es tos izvedu no Ēģiptes, līdz šai dienai, – mani tie ir atstājuši un kalpojuši citiem dieviem; tāpat viņi dara arī ar tevi./RYZKungs sacīja Samuēlam: “Ieklausies tautas balsī – visā, ko viņi tev saka, jo ne tevi viņi ir atraidījuši, bet mani, lai es vairs nebūtu viņu ķēniņš.}QuZBet Samuēlam nepatika, ka viņi teica: “Dod mums ķēniņu, kas spriestu mums tiesu,” un Samuēls lūdza Kungu.#PAZViņi tam teica: “Redzi, tu esi vecs, bet tavi dēli nestaigā tavus ceļus. Jel iecel mums ķēniņu, kas spriestu tiesu, kā tas ir visām tautām!”KOZVisi Israēla vecajie sapulcējās un nāca pie Samuēla uz Rāmu.lNSZBet viņa dēli nestaigāja viņa ceļus un kāroja mantu, tie ņēma kukuļus un sagrozīja tiesu.\M3ZViņa pirmdzimto dēlu sauca Joēls un otro – Abija, viņi bija soģi Bēršebā.TL %ZKad Samuēls kļuva vecs, viņš iecēla savus dēlus Israēlam par soģiem. KZTad viņš atgriezās Rāmā, kur bija viņa nams un kur viņš parasti sprieda tiesu Israēlam. Tur viņš uzcēla altāri Kungam.aJ=ZIk gadus viņš apstaigāja Bēteli, Gilgālu un Micpu un visur sprieda tiesu Israēlam.2IaZSamuēls bija Israēla soģis visu mūžu.sHaZPilsētas, kuras filistieši Israēlam bija atņēmuši, atgriezās Israēla īpašumā, Israēls tās izrāva no filistiešu rokām – no Ekronas līdz Gatai, ieskaitot to apgabalus. Un arī starp Israēlu un amoriešiem bija miers.G Z Tā filistieši tika pazemoti, un tie vairs nenāca Israēla robežās. Visu Samuēla laiku Kunga roka bija pret filistiešiem.,FSZ Bet Samuēls ņēma kādu akmeni un novietoja starp Micpu un Šēnu. Viņš to nosauca par Eben-Ezeru, sacīdams: “Līdz šejienei Kungs mums ir palīdzējis.”cEAZ Israēlieši iznāca no Micpas un vajāja filistiešus, un kāva tos vēl aiz Bēt-Kāras.HD Z Tajā dienā, kad Samuēls pienesa sadedzināmo upuri un filistieši nāca karot ar Israēlu, Kungs dārdināja baisu pērkonu pār filistiešiem un samulsināja tos, un Israēls tos sakāva.'CIZ Tad Samuēls paņēma vienu zīdāmu jēru un pienesa to kā sadedzināmo upuri Kungam. Un Samuēls sauca uz Kungu Israēla dēļ, un Kungs viņam atbildēja.BZIsraēla dēli teica Samuēlam: “Nemitējies par mums piesaukt Kungu, mūsu Dievu, lai viņš mūs izpestī no filistiešu rokām!”:AoZFilistieši dzirdēja, ka Israēla dēli ir sapulcējušies Micpā, un filistiešu augstmaņi devās pret Israēlu. Kad Israēla dēli to uzzināja, tie bijās no filistiešiem.Q@ZViņi sapulcējās Micpā, smēla ūdeni un izlēja to Kunga priekšā, un to dienu viņi gavēja, sacīdami: “Mēs esam grēkojuši pret Kungu!” Un Samuēls Micpā sprieda tiesu Israēla dēliem.^?7ZSamuēls teica: “Sapulciniet visu Israēlu Micpā, un es lūgšu par jums Kungu!”R>ZUn Israēla dēli izmeta baālus un aštartes un kalpoja vienīgi Kungam.={ZTad Samuēls teica Israēla namam: “Ja jūs no visas sirds gribat atgriezties pie Kunga, izmetiet savus svešos dievus un aštartes un pievērsiet savas sirdis Kungam. Kalpojiet vienīgi viņam, lai viņš jūs izglābj no filistiešu rokām!”<7ZKopš dienas, kad šķirsts tika novietots Kirjat-Jeārīmā, bija pagājis ilgs laiks – divdesmit gadi, un viss Israēla nams raudāja pēc Kunga.=; wZKirjat-Jeārīmas vīri atnāca un aiznesa Kunga šķirstu. Viņi to atnesa uz Abīnādāva namu pakalnā, un viņa dēlu Elāzāru tie svētīja, lai viņš sargā Kunga šķirstu.+:QZUn tie izsūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jeārīmas iedzīvotājiem, sacīdami: “Filistieši ir atdevuši Kunga šķirstu – nāciet un nesiet to pie sevis!”9ZTad Bēt-Šemešas vīri teica: “Kas spēj pastāvēt Kunga, šī svētā Dieva, priekšā! Un pie kā lai tas dodas?”h8KZBet viņš sita Bēt-Šemešas vīrus, jo tie bija ielūkojušies Kunga šķirstā, – no šiem ļaudīm viņš sita septiņdesmit no piecdesmit tūkstošiem, un ļaudis sēroja, jo Kungs tik smagi bija sitis šos ļaudis..7WZun arī zelta peles pēc pieciem filistiešu augstmaņiem piederošo pilsētu skaita, kas ietvēra gan nocietinātās pilsētas, gan lauku ciematus līdz pat lielajam sēru akmenim, uz kura tie novietoja Kunga šķirstu un kurš līdz šai dienai ir Bēt-Šemešas iemītnieka Jozuas tīrumā.(6KZŠie ir zelta augoņi, ko filistieši deva par vainas upuri Kungam: viens par Ašdodu, viens par Gazu, viens par Aškelonu, viens par Gatu un viens par Ekronu,e5EZPieci filistiešu augstmaņi to visu noskatījās un tajā pašā dienā atgriezās Ekronā.L4ZLevīti nocēla Kunga šķirstu un līdzās uzlikto lādi, kurā bija zelta lietas, un nolika to uz lielā akmens. Bēt-Šemešas vīri todien pienesa sadedzināmos upurus un kāva upurus Kungam.I3 ZBet rati piebrauca pie Bēt-Šemešas iemītnieka Jozuas tīruma un tur apstājās. Tur bija liels akmens. Tad ļaudis saskaldīja ratus malkā un govis upurēja par sadedzināmo upuri Kungam.2Z Bēt-Šemešas iedzīvotāji ielejā pļāva kviešus. Kad viņi pacēla acis, viņi ieraudzīja šķirstu un līksmoja, to redzēdami.N1Z Govis devās taisni uz Bēt-Šemešu pa kādu lielceļu; tās gāja, iedamas māva un nenogriezās ne pa labi, ne pa kreisi. Filistiešu augstmaņi gāja tām pakaļ līdz Bēt-Šemešas robežām.b0?Z Kunga šķirstu viņi uzlika ratiem, arī lādi un zelta peles, un savu augoņu atveidus.s/aZ Vīri tā arī darīja – ņēma divas pirmpiena govis, iejūdza ratos un viņu teļus ieslēdza mājās.W.)Z Skatieties, ja tā ceļš mājup ved augšup uz Bēt-Šemešu, tad viņš ir tas, kas darījis mums šo lielo ļaunumu, bet, ja ne, mēs zināsim, ka viņa roka mūs nav skārusi un tas noticis nejauši.”"-?ZTad ņemiet Kunga šķirstu, lieciet to uz ratiem un zelta lietas, ko dodat viņam par vainas upuri, ielieciet lādē tam līdzās un palaidiet, lai iet.,/ZTad ņemiet un taisiet jaunus ratus un iejūdziet ratos divas pirmpiena govis, kurām vēl nav likts iejūgs, bet viņu teļus aizvediet mājās.%+EZKāpēc gan jūs nocietināt sirdis, kā to darīja ēģiptieši un faraons? Kad viņš par tiem pasmējās, tiem nācās viņus atlaist, un viņi aizgāja.:*oZPagatavojiet zemes postītāju – savu augoņu un peļu – atveidus un dodiet godu Israēla Dievam. Varbūt viņa roka nebūs tik smaga pret jums, jūsu dieviem un jūsu zemi.V)'ZTad viņi prasīja: “Kāds vainas upuris mums viņam jādod?” Un tie atbildēja: “Pieci zelta augoņi un piecas zelta peles pēc filistiešu augstmaņu skaita, jo viena sodība tautai un valdniekiem.X(+ZTie atbildēja: “Ja sūtāt prom Israēla Dieva šķirstu, nesūtiet to tukšā, bet noteikti dodiet par to vainas upuri, tad tapsiet dziedināti un sapratīsiet, kāpēc viņa roka neatlaidās no jums.”'-ZFilistieši sauca uz priesteriem un pareģiem: “Ko lai darām ar Kunga šķirstu? Paskaidrojiet mums, kā dabūt to atpakaļ savā vietā!?”C& ZKunga šķirsts bija filistiešu zemē septiņus mēnešus.k%QZ Tie, kas nenomira, tika sisti ar augoņiem, un pilsētas palīgā saucieni cēlās līdz debesīm.!$=Z Tad viņi sūtīja pēc visiem filistiešu augstmaņiem, sapulcināja tos un teica: “Sūtiet prom Israēla Dieva šķirstu, lai tas atgriežas savā vietā un nenāvē mūs un mūsu ļaudis!” – jo visā pilsētā valdīja nāvīgas šausmas, un Dieva roka tur bija jo smaga.R#Z Tad tie sūtīja Dieva šķirstu uz Ekronu, bet, kad Dieva šķirsts nonāca Ekronā, ekronieši kliedza: “Tie ir atnesuši Israēla Dieva šķirstu pie mums, lai nonāvētu mūs un mūsu ļaudis!”,"SZ Kad viņi to bija nēsājuši apkārt, Kunga roka sacēla pilsētā milzīgas šausmas. Viņš skāra pilsētniekus no maza līdz lielam, un tiem izsitās augoņi.!5ZTad viņi sūtīja pēc visiem filistiešu augstmaņiem, sapulcināja tos pie sevis un teica: “Ko lai darām ar Israēla Dieva šķirstu?” Tie atbildēja: “Israēla Dieva šķirsts jānēsā apkārt līdz pat Gatai!” Un viņi nēsāja apkārt Israēla Dieva šķirstu.1 ]ZKad Ašdodas vīri redzēja, kas notiek, tie teica: “Israēla Dieva šķirsts nevar palikt pie mums, jo viņa roka ir nežēlīga pret mums un mūsu dievu Dāgonu.”yZKunga roka smagi gūlās pār ašdodiešiem un deldēja tos. Viņš sita ar augoņiem gan Ašdodu, gan tās apkārtni. j~~2}}P|T|{zzyxxxwdv`vttWss:rrqppboQnmmm ll8kkjviihggbffee%dJccUbbap``k__2^c]];\\-[[@ZZ)YY9XX/WvVoUU[TSSqRRQQPO}NNqNMKLLKKJIISHHLGGZFFEE/DDCC BdBAA\@@)?>>>,=z="<; :9e98w8766f554Z332}2100/..<--,++ **=)L((m''Y'&&8%$$4#U#"^!!} \uV{,Tospk0 G * w 6[`>;Z Dāvids teica Jonatānam: “Ja tēvs tev bargi atcirtīs, kurš man to pastāstīs?”=}Z Jonatāns teica: “Pasargi, Dievs! Ja es manītu, ka manam tēvam padomā darīt tev ļaunu, un tev to nestāstītu!”;<qZTad izrādi laipnību savam kalpam, jo tu esi saistījies ar savu kalpu Kunga derībā. Ja esmu vainīgs, tad nonāvē mani pats – kāpēc gan tev vest mani pie sava tēva?!” ; ZJa viņš saka: labi, – tad tavs kalps ir drošībā, bet, ja viņš niknumā aizsvilstas, tad zini, ka viņam padomā ļauns.?:yZJa tavs tēvs ievēros, ka neesmu klāt, saki: Dāvids man ļoti lūdzās, ka viņš varētu aizskriet uz Betlēmi, savu pilsētu, jo visai dzimtai tur ir gadskārtējā upurēšana.T9#ZTad Dāvids sacīja Jonatānam: “Redzi, rīt ir jauns mēness, kad man katrā ziņā jāsēžas ar ķēniņu pie viena galda, bet tu laid mani, un es paslēpšos uz lauka līdz trešās dienas vakaram.U8%ZUn Jonatāns teica Dāvidam: “Es tavā labā darīšu, ko vien vēlies!” 7 ZBet Dāvids atkal teica un zvērēja: “Tavs tēvs droši zina, ka esmu guvis tavu vēlību, un viņš domā: Jonatānam tas nav jāzina, lai viņš nebēdātos. Tiešām, dzīvs Kungs un dzīva tava dvēsele! – man līdz nāvei ir tikai viens solis.”J6ZJonatāns tam sacīja: “Pasargi, Dievs! Tev nebūs jāmirst. Mans tēvs neko nedarīs – ne lielu, ne mazu, man to neatklājis. Kāpēc lai mans tēvs no manis to slēptu? Tas nevar būt!”K5 ZTad Dāvids steidzās prom no Najotas Rāmā un, atnācis pie Jonatāna, jautāja: “Ko esmu darījis, ko esmu noziedzies vai grēkojis pret tavu tēvu, ka viņš tīko pēc manas dzīvības?”-4UZArī viņš saplēsa savas drēbes, nāca pravietodams pie Samuēla un gulēja kails zemē visu dienu un nakti. Tāpēc saka: “Vai tad arī Sauls ir pravietis?” 3ZViņš devās turp, uz Najotu Rāmā, un arī pār viņu nāca Dieva Gars. Viņš klīda pravietodams, līdz nonāca Najotā Rāmā.,2SZTad viņš pats devās uz Rāmu, nonāca līdz lielajai akai pie Sehū un jautāja: “Kur ir Samuēls un Dāvids?” Un viņam teica: “Redzi, Najotā Rāmā.”/1YZTas tika pastāstīts Saulam, un viņš sūtīja citus vēstnešus, un arī viņi pravietoja. Un Sauls sūtīja vēstnešus trešo reizi, un arī tie sāka pravietot.K0ZSauls sūtīja vēstnešus saņemt Dāvidu. Kad tie redzēja praviešu pūli pravietojam un Samuēlu stāvam kā viņu vadoni, Dieva Gars nāca pār Saula vēstnešiem, un arī viņi pravietoja.K/ZUn Saulam tika stāstīts: “Redzi, Dāvids ir Najotā Rāmā.”'.IZDāvids steidzās glābties un nonāca pie Samuēla Rāmā, un izstāstīja tam visu, ko Sauls viņam nodarījis. Viņi ar Samuēlu gāja un apmetās Najotā.Y--ZSauls nu teica Mīhalai: “Kāpēc tu piekrāpi mani un ļāvi aizbēgt manam ienaidniekam, ka viņš izglābjas?!” Mīhala atbildēja Saulam: “Viņš man teica: laid mani, neliec man tevi nogalināt!”^,7ZVēstneši atnāca, un, redzi, gultā mājas dieviņi un galvgalī tam kazādas sega!+ZTad Sauls sūtīja vēstnešus apskatīt Dāvidu un teica: “Nesiet viņu pie manis ar visu gultu, lai viņu nonāvējam!”\*3ZKad Sauls sūtīja vēstnešus saņemt Dāvidu, viņa teica: “Viņš ir slims.”z)oZ Bet Mīhala paņēma mājas dieviņus un nolika gultā, galvgalī nolika kazādas segu un apsedza to ar drēbēm.Q(Z Mīhala nolaida Dāvidu pa logu, un viņš steidzās prom un paglābās.O'Z Sauls sūtīja uz Dāvida namu vēstnešus, lai viņu uzmanītu un no rīta nonāvētu. Bet Dāvida sieva Mīhala viņam pavēstīja: “Ja tu šonakt neglābsi savu dzīvību, rīt būsi beigts!”*&OZ Sauls mēģināja ar šķēpu piedurt Dāvidu pie sienas, bet viņš parāvās sāņus, un Sauls ietrieca šķēpu sienā. Un Dāvids tonakt bēga un paglābās.%{Z Bet no Kunga pār Saulu bija nācis ļaunais gars. Sauls sēdēja savā namā ar šķēpu rokā, bet Dāvids spēlēja.~$wZAtkal bija karš, un Dāvids devās cīnīties ar filistiešiem. Viņš tos pamatīgi sakāva, un tie bēga no viņa.#!ZTad Jonatāns pasauca Dāvidu un viņam to visu izstāstīja. Jonatāns aizveda Dāvidu pie Saula, un viņš palika pie tā kā iepriekš.i"MZTad Sauls paklausīja Jonatānu un zvērēja: “Dzīvs Kungs! – Dāvids netiks nonāvēts!”x!kZViņš sažņaudza savu dzīvību saujā un nokāva to filistieti. Kungs izcīnīja varenu uzvaru visam Israēlam – tu pats to redzēji un priecājies! Kāpēc tev apgrēkoties ar nevainīgām asinīm, bez iemesla nonāvējot Dāvidu?”a =ZJonatāns runāja savam tēvam Saulam labu par Dāvidu un sacīja viņam: “Lai ķēniņš neapgrēkojas pret savu kalpu Dāvidu, jo viņš nav grēkojis pret tevi – viss, ko viņš darījis, ir bijis tavā labā.5ZEs iziešu kopā ar tēvu, un mēs apstāsimies uz lauka, kurā tu būsi, un es runāšu ar tēvu par tevi – ja ko manīšu, tev izstāstīšu.” Zun Jonatāns pastāstīja Dāvidam: “Mans tēvs Sauls grib tevi nonāvēt. Tad nu uzmanies rīt no rīta un kaut kur paslēpies. +ZSauls sacīja savam dēlam Jonatānam un visiem saviem kalpiem, ka Dāvids jānonāvē, bet Saula dēlam Jonatānam Dāvids bija ļoti mīļš,+QZFilistiešu virsnieki mēdza nākt karot, un, kad vien tie nāca virsū, Dāvidam veicās vairāk nekā citiem Saula kalpiem, un viņa vārds tika augsti godāts.[1ZSauls vēl vairāk baidījās no Dāvida. Sauls ienīda Dāvidu uz visiem laikiem.`;ZSauls redzēja un saprata, ka Kungs ir ar Dāvidu un ka Saula meita Mīhala viņu mīl.hKZkad Dāvids cēlās kopā ar saviem vīriem, devās un nokāva divsimt filistiešus un viņu priekšādas pilnā skaitā atnesa ķēniņam, lai kļūtu par ķēniņa znotu. Un Sauls viņam deva savu meitu Mīhalu par sievu.3ZViņa kalpi atstāstīja šos vārdus Dāvidam, un Dāvidam likās tīkami kļūt par ķēniņa znotu. Atvēlētās dienas vēl nebija pagājušas,ueZTad Sauls teica: “Tā sakiet Dāvidam: ķēniņš neko nevēlas līgavas izpirkumam kā vien simts filistiešu priekšādas, lai būtu atriebts ķēniņa ienaidniekiem,” – jo Sauls cerēja, ka Dāvids kritīs no filistiešu rokas.?{ZUn Saula kalpi pavēstīja viņam, ko Dāvids sacījis.6gZSaula kalpi visus šos vārdus atstāstīja Dāvidam, bet Dāvids teica: “Vai tas jums šķiet nieks – kļūt par ķēniņa znotu? Es taču esmu nabags un necienīgs!”:oZUn Sauls pavēlēja saviem kalpiem: “Runājiet slepus ar Dāvidu un sakiet: redzi, tu patīc ķēniņam, un visi viņa kalpi tevi mīl, tad nu kļūsti par ķēniņa znotu!”7iZSauls domāja: “Es došu to viņam. Tā viņam kļūs par slazdu, un filistieši būs pret viņu.” Un Sauls teica Dāvidam: “Ar šo otru tu tagad kļūsi mans znots.”r_ZBet Saula meita Mīhala iemīlēja Dāvidu, un, kad par to stāstīja Saulam, viņam tas bija pa prātam.tcZTā, kad pienāca laiks dot Saula meitu Mērabu Dāvidam, viņa tika atdota par sievu meholietim Adriēlam.)ZTaču Dāvids teica Saulam: “Kas gan esmu es, kas gan ir mana ģimene un mana tēva dzimta Israēlā, ka es kļūtu par ķēniņa znotu!?”hKZSauls teica Dāvidam: “Redzi, mana vecākā meita Mēraba, es viņu došu tev par sievu, vien esi stiprs vīrs un izcīni Kunga karus!” Bet Sauls domāja: “Ne mana roka būs pret viņu, pret viņu būs filistieši!”]5ZBet viss Israēls un Jūda mīlēja Dāvidu, jo viņš tos vadīja karā un no kara.L ZUn Sauls, redzēdams, cik ļoti viņam veicas, baidījās no viņa.M ZLai ko Dāvids darīja, viss viņam veicās, un Kungs bija ar viņu. yZ Tāpēc Sauls sūtīja viņu prom un iecēla par virsnieku pār tūkstoti, un viņš vadīja ļaudis karā un no kara.b ?Z Sauls baidījās no Dāvida, jo ar viņu bija Kungs, bet no Saula viņš bija novērsies.y mZ Sauls meta šķēpu, domādams: “Pienaglošu Dāvidu pie sienas!” – bet Dāvids divas reizes izvairījās.8kZ Nākamajā dienā pār Saulu no Dieva spēji nāca ļaunais gars, viņš ārprātā trakoja savā namā, bet Dāvids, kā arvien, viņam spēlēja. Saulam rokā bija šķēps.8mZ Kopš šīs dienas Sauls sāka uzmanīt Dāvidu.[1ZSauls briesmīgi aizsvilās – šis teiciens viņam nemaz nebija pa prātam, un viņš nodomāja: “Dāvidam šie piedēvē desmitiem tūkstošu, bet man tikai tūkstošus! Tad nu šim vēl ķēniņvalsti!”hKZSpēlēdamas sievas dziedāja: “Sauls kāva tūkstošus, Dāvids – desmitiem tūkstošu!”gIZKad Dāvids bija nokāvis filistieti un tie atgriezās mājās, sievas no visām Israēla pilsētām dziedādamas un dejodamas iznāca pretī ķēniņam Saulam ar lielu prieku – ar tamburīniem un mūzikas instrumentiem.*OZDāvids gāja, kur vien Sauls viņu sūtīja, un viss viņam veicās. Sauls viņu iecēla pār karavīriem, un viņš patika visiem ļaudīm, arī Saula kalpiem.oYZJonatāns novilka apmetni un atdeva Dāvidam, tāpat savu ietērpu – pat savu zobenu, loku un jostu.Y-ZUn Jonatāns noslēdza derību ar Dāvidu, jo mīlēja viņu kā savu dzīvību.PZTodien Sauls ņēma viņu līdzi un neļāva atgriezties tēva mājās.  ZKad Dāvids beidza runāt ar Saulu, Jonatāna dvēsele saaudās ar Dāvida dvēseli. Jonatāns viņu iemīlēja kā savu dzīvību.~}Z:Sauls viņam jautāja: “Kā dēls tu esi, zēn?” Un Dāvids atbildēja: “Tava kalpa betlēmieša Jišaja dēls.”}Z9Un, tiklīdz Dāvids atgriezās, nokāvis filistieti, Abnērs ņēma un aizveda viņu pie Saula – vēl ar filistieša galvu rokās.J|Z8Un ķēniņš teica: “Izjautā, kā dēls ir šis jauneklis!”m{UZ7Kad Sauls redzēja Dāvidu izejam pretī filistietim, viņš prasīja karaspēka virspavēlniekam Abnēram: “Abnēr, kā dēls ir šis zēns?” Un Abnērs atbildēja: “Dzīva tava dvēsele, ķēniņ, kā lai es to zinu?!”kzQZ6Dāvids ņēma filistieša galvu un atnesa uz Jeruzālemi, bet viņa ieročus nolika savā teltī.[y1Z5Atgriezušies no filistiešu vajāšanas, Israēla dēli izlaupīja viņu nometni.FxZ4Israēla un Jūdas vīri cēlās, kliedza un dzinās pakaļ filistiešiem līdz pat ieplakai un Ekronas vārtiem. Nokautie filistieši palika uz Šaaraimas ceļa līdz pat Gatai un Ekronai.LwZ3Tad Dāvids pieskrējis nostājās pie filistieša, ņēma viņa zobenu, izvilka no maksts un nobeidza viņu – nocirta viņam galvu. Redzēdami, ka viņu spēkavīrs pagalam, filistieši bēga.xvkZ2Tā Dāvids pievārēja filistieti ar lingu un akmeni – Dāvids filistieti pieveica un nonāvēja bez zobena.,uSZ1Dāvids iebāza roku somā, izņēma no tās akmeni, lingoja un trāpīja filistietim pierē. Akmens ietriecās viņam pierē, un viņš nokrita ar seju pie zemes.ktQZ0Filistietis nāca virsū Dāvidam, un Dāvids žigli skrēja uz kaujas ierindu filistietim pretī.s'Z/Lai visi šeit sapulcētie zina, ka ne jau ar zobenu vai šķēpu Kungs glābj, jo šis ir Kunga karš, un viņš jūs nodos mūsu rokās.”[r1Z.Kungs šodien liks tevi manās rokās, un es tevi nokaušu un nošķelšu tev galvu. Filistiešu karapulka līķus es šodien atdošu debesu putniem un zemes radībai, lai visa zeme zina, ka Israēlam ir Dievs.Hq Z-Bet Dāvids atbildēja filistietim: “Tu nāc pret mani ar zobenu, šķēpu un pīķi, bet es nāku pret tevi ar Pulku Kunga, Israēla karaspēka Dieva, vārdu, jo tu viņu esi izaicinājis.tpcZ,Filistietis teica Dāvidam: “Panāc man šurp, es tavu miesu atdošu debesu putniem un lauka zvēriem!” oZ+Filistietis teica Dāvidam: “Vai es suns, ka tu nāc pret mani ar nūju?” Un filistietis lādēja Dāvidu pie saviem dieviem.znoZ*Filistietis paskatījās, ieraudzīja Dāvidu un noniecināja viņu, jo tas bija tikai glīts sārtvaidzis zēns.wmiZ)Filistietis staigāja šurpu turpu un pienāca tuvu Dāvidam, bet viņa vairoga nesējs gāja tam pa priekšu.l5Z(Viņš paņēma rokā nūju, upmalā izraudzījās piecus gludus akmeņus un ielika tos gana somas kabatā, un lingu rokā gāja pretī filistietim.BkZ'Dāvids apjoza zobenu virs kaujas tērpa un lūkoja staigāt, bet viņš nebija tā pieradis. Dāvids teica Saulam: “Es nevaru paiet, jo neesmu tā pieradis.” Un Dāvids to novilka.sjaZ&Sauls ietērpa Dāvidu savā kaujas tērpā, lika tam galvā vara bruņucepuri un ietērpa viņu bruņās.:ioZ%Un Dāvids piebilda: “Kungs izglāba mani no lauvas un lāča ķetnām, viņš izglābs mani arī no filistieša rokas.” Un Sauls teica Dāvidam: “Ej, Kungs ir ar tevi!”*hOZ$Tavs kalps ir kāvis gan lauvu, gan lāci, un ar šo neapgraizīto filistieti būs tāpat kā ar tiem, jo viņš ir izaicinājis dzīvā Dieva kaujas ierindu.”g3Z#es metos tam pakaļ, pieveicu to un izglābu jēru no tā žokļiem. Kad tie slējās pret mani, es tos grābu aiz bārdas, pieveicu un nonāvēju. fZ"Bet Dāvids sacīja Saulam: “Tavs kalps bija gans sava tēva avīm; kad nāca lauva vai lācis un nesa no ganāmpulka prom jēru,eZ!Sauls teica Dāvidam: “Tu nevari iet cīnīties pret šo filistieti, jo esi vēl zēns, bet viņš ir karavīrs kopš jaunības.”dZ Dāvids teica Saulam: “Lai vīriem viņa dēļ nesašļūk dūša – tavs kalps ies un cīnīsies ar šo filistieti!”ecEZTo, ko Dāvids teica, bija dzirdējuši un atstāstījuši Saulam, un tas lika viņu atvest. b ZUn viņš novērsās no tā un uzrunāja kādu citu ar tiem pašiem vārdiem, un ļaudis viņam atbildēja tāpat kā iepriekš.^a7ZBet Dāvids atbildēja: “Ko tad es esmu izdarījis? Vai tad nevar pat paprasīt?”2`_ZViņa vecākais brālis Elīābs dzirdēja viņu runājam ar vīriem un aizsvilās dusmās pret Dāvidu. Viņš teica: “Kāpēc tu nāc te lejā? Kam tu atstāji tās dažas avis tuksnesī? Es zinu, ka tu esi iedomīgs un negantu sirdi! Tu nāc te lejā tikai tāpēc, lai noskatītos cīņu!”l_SZUn ļaudis viņam atkārtoja tos vārdus un teica: “Tā darīs tam vīram, kurš viņu nokaus!”x^kZTad Dāvids prasīja vīriem, kas stāvēja viņam līdzās: “Ko darīs tam vīram, kas nokaus šo filistieti un paglābs Israēlu no kauna? Kas gan ir šis neapgraizītais filistietis, ka viņš izaicina dzīvā Dieva kaujas ierindu?”]+ZUn israēlieši runāja: “Vai redzat to vīru, kas te kāpj augšā? Viņš nāk izaicināt Israēlu! To vīru, kurš viņu nokaus, ķēniņš apdāvinās ar bagātīgām dāvanām un dos tam par sievu savu meitu, un viņa tēva namu atbrīvos no nodevām Israēlā.”U\%ZBet visi Israēla vīri, šo vīru ieraugot, lielās bailēs bēga no viņa..[WZKamēr viņš ar tiem runāja, redzi, filistiešu spēkonis Goliāts no Gatas nāca augšā no filistiešu ierindas un runāja savu sakāmo, un Dāvids to dzirdēja.qZ]ZDāvids atstāja savas lietas mantu uzraugam, skrēja uz kaujas ierindu un apsveicinājās ar brāļiem.PYZIsraēls un filistieši nostājās kaujas ierindās viens otram pretī.OXZRīta agrumā Dāvids atstāja ganu avis pieskatīt, ņēma nesamo un devās ceļā, kā Jišajs bija licis. Kad viņš sasniedza nometni, kareivji devās uz kaujas ierindu, kliegdami kara saucienu.`W;Zviņi kopā ar Saulu un visiem Israēla vīriem Ēlas ielejā karo ar filistiešiem.” VZBet šos desmit siera gabalus aiznes virsniekam, kas pār tūkstoti. Nodod sveicienus saviem brāļiem un pārnes ziņas no viņiem,U7ZJišajs teica savam dēlam Dāvidam: “Ej, paņem priekš saviem brāļiem ēfu grauzdumu un šīs desmit maizes un steidz pie brāļiem uz nometni.WT)ZBet filistietis nāca no rīta un vakarā un dižojās tā četrdesmit dienas.ZS/ZDāvids gan gāja pie Saula, gan nāca atpakaļ ganīt sava tēva avis Betlēmē.NRZDāvids bija jaunākais. Trīs vecākie bija devušies līdzi Saulam.!Q=Z Trīs vecākie Jišaja dēli gāja līdzi Saulam karā, un šo trīs dēlu vārdi ir: pirmdzimtais Elīābs, otrs – Abīnādāvs, trešais – Šamma."P?Z Dāvids bija dēls efrātietim, kas no Betlēmes Jūdā un kam vārdā Jišajs, un tam bija astoņi dēli. Saula laikā šis vīrs bija jau diezgan vecs.]O5Z Sauls un viss Israēls klausījās filistieša vārdos iztrūkušies un nobijušies.sNaZ Un filistietis teica: “Es šodien izaicinu Israēla rindas, dodiet man kādu vīru, ka sākam cīņu!”&MGZ Ja viņš mani pārspēs cīņā un nokaus, mēs būsim jūsu vergi, bet, ja es pārspēšu viņu un nokaušu, jūs būsiet mūsu vergi un vergosiet mums!”FLZViņš nostājās un sauca Israēla rindām: “Ko jūs te esat nostājušies kaujai? Vai es neesmu filistietis un jūs – Saula vergi? Izraugieties kādu vīru, kas nāks lejā pie manis! KZViņa šķēpa kāts kā audēja riestava un šķēpa smaile – seši simti šekeļu dzelzs. Tam pa priekšu gāja vairognesējs.DJZVara lielu aizsargi uz kājām un vara pīķis pār muguru.I ZGalvā tam bija vara bruņucepure, un viņš bija tērpies zvīņu bruņās. Bruņu svars bija pieci tūkstoši vara šekeļu.|HsZNo filistiešu nometnes iznāca spēkonis, vārdā Goliāts, no Gatas. Viņš bija sešas olektis un sprīdi garš.pG[ZFilistieši nostājās vienā kalnā, israēlieši nostājās otrā kalnā, un starp tiem bija ieplaka.vFgZSauls un israēlieši sapulcējās, uzslēja nometni Ēlas ielejā un izkārtojās kaujai pret filistiešiem. E ZFilistieši pulcināja spēkus karam. Viņi sapulcējās Soho, kas Jūdā, un uzslēja nometni Efes-Damīmā starp Soho un Azēku.&DGZUn, kad vien no Dieva pār Saulu nāca ļaunais gars, tad Dāvids ņēma liru un spēlēja, un Saulam kļuva viegli un labi, un ļaunais gars viņu atstāja.CZUn Sauls sūtīja pie Jišaja, sacīdams: “Ļauj, lai Dāvids paliek manā kalpībā, jo viņš ir guvis manu vēlību.”BZDāvids atnāca pie Saula un stājās viņa priekšā, un tas viņu ļoti iemīlēja, un viņš kļuva tā ieroču nesējs.AZUn Jišajs ņēma ēzeli, uzlika tam maizi, ādas trauku ar vīnu un kazlēnu un nosūtīja Saulam ar savu dēlu Dāvidu.z@oZTad Sauls sūtīja vēstnešus pie Jišaja, sacīdams: “Sūti pie manis savu dēlu Dāvidu, kurš pie avīm!”N?ZViens no puišiem teica: “Redzi, es esmu ievērojis betlēmieša Jišaja dēlu – viņš prot spēlēt, ir drosmīgs vīrs un karotājs, prātīgs vārdos un izskatīgs, un Kungs ir ar viņu.”e>EZUn Sauls teica saviem kalpiem: “Tad atrodiet prasmīgu spēlmani un atvediet pie manis!”I= ZLai mūsu kungs liek saviem kalpiem, kas tavā priekšā, sameklēt kādu, kas prot spēlēt liru. Un, kad no Dieva pār tevi nāks ļaunais gars, tad viņš lai spēlē un tev paliks labi.”V<'ZUn Saula kalpi viņam teica: “Palūk, Dievs tev ir uzsūtījis ļaunu garu.K;ZKunga Gars atstāja Saulu, un Kungs viņam uzsūtīja ļaunu garu.::oZ Samuēls ņēma eļļas ragu un svaidīja viņu brāļu priekšā, un Kunga Gars spēji nāca pār Dāvidu kopš tās dienas un turpmāk. Bet Samuēls cēlās un gāja uz Rāmu.93Z Tad viņš lika to atvest, un tas bija sārtvaidzis skaistām acīm un glītu augumu. Un Kungs teica: “Celies, svaidi viņu, jo tas ir viņš!”t8cZ Un viņš jautāja Jišajam: “Vai šie tev ir visi zēni?” Tas sacīja: “Vēl palicis jaunākais. Redzi, viņš gana avis.” Un Samuēls teica Jišajam: “Sūti pēc viņa, mēs neko nesāksim, iekams viņš nebūs atnācis.”7-Z Tā Jišajs lika saviem septiņiem dēliem nākt Samuēla priekšā, bet Samuēls teica Jišajam: “Kungs nav izvēlējies nevienu no šiem.”c6AZ Tad Jišajs lika nākt Šammam, bet Samuēls teica: “Arī šo Kungs nav izvēlējies.” 5ZTad Jišajs aicināja Abīnādāvu un lika viņam nākt Samuēla priekšā, bet tas teica: “Arī šo Kungs nav izvēlējies.”G4 ZBet Kungs atbildēja Samuēlam: “Neraugies uz viņa izskatu un dižo augumu – viņu es esmu atmetis. Jo es neskatos tā kā cilvēki. Cilvēks raugās ar acīm, bet Kungs redz sirdī.”x3kZKad tie atnāca, viņš ieraudzīja Elīābu un nodomāja: “Patiesi, viņa svaidītais ir Kunga priekšā.”K2ZViņš atbildēja: “Ar mieru! Es esmu nācis upurēt Kungam. Šķīstieties un nāciet upurēt kopā ar mani.” Un viņš svētīja Jišaju un viņa dēlus un aicināja viņus līdzi upurēt.13ZSamuēls darīja, kā Kungs teica, gāja uz Betlēmi, un pilsētas vecajie izbijušies nāca viņam pretī un vaicāja: “Vai tu nāc ar mieru?”o0YZAicini Jišaju līdzi upurēt, un es tev teikšu, kas jādara. Svaidi man to, kuru tev norādīšu.”/7ZSamuēls teica: “Kā lai es eju? Sauls to padzirdēs un mani nokaus.” Un Kungs teica: “Ņem līdzi teli un saki: es esmu nācis upurēt Kungam.. ZKungs teica Samuēlam: “Cik ilgi tu sērosi par Saulu, tādēļ ka es esmu atmetis viņu no valdīšanas pār Israēlu? Piepildi ragu ar eļļu un ej – es tevi sūtu pie betlēmieša Jišaja, jo es esmu izraudzījies ķēniņu no viņa dēliem.”5-eZ#Un Samuēls vairs netika redzējis Saulu līdz viņa nāves dienai, kaut Samuēls sēroja par Saulu. Bet Kungam bija žēl, ka viņš iecēlis Saulu par Israēla ķēniņu.],5Z"Tad Samuēls gāja uz Rāmu, bet Sauls devās augšup uz savām mājām Saula Gibā.&+GZ!Bet Samuēls teica: “Kā tavs zobens atņēma mātēm bērnus, tā tava māte būs sieva bez bērniem!” Samuēls nokāva Agagu Kunga priekšā Gilgālā.,*SZ Samuēls teica: “Atvediet pie manis amālēkiešu ķēniņu Agagu!” Agags nāca pie viņa un priecīgs domāja: “Nu gan nāves rūgtums būs gājis secen!”=)wZTad Samuēls sekoja Saulam, un Sauls zemojās Kungam.)(MZNu Sauls saka: “Esmu grēkojis! Tad vismaz pagodini mani tautas vecajo un Israēla priekšā – nāc ar mani atpakaļ, ka es zemojos Kungam, tavam Dievam.”g'IZTiešām Israēla Mūžīgais nekrāpj un nenožēlo, jo viņš nav cilvēks, kas nožēlo.” & ZUn Samuēls viņam teica: “Kungs šodien tev atrāva Israēla ķēniņvalsti un nodeva tavam tuvākajam, kas labāks par tevi.]%5ZKad Samuēls pagriezās, lai ietu, Sauls sagrāba viņa tērpa stūri un atrāva to./$YZBet Samuēls teica Saulam: “Es neiešu atpakaļ kopā ar tevi, jo tu esi atmetis Kunga vārdus un Kungs ir atmetis tevi – tu vairs nebūsi Israēla ķēniņš.”X#+ZJel piedod nu manu grēku, griezies ar mani atpakaļ, un es zemošos Kungam.”" ZSauls teica Samuēlam: “Es esmu grēkojis, pārkāpis Kunga teikto un tevis piekodināto, jo bijos ļaužu un klausīju tiem.!+ZJo dumpība ir pareģošanas grēks un elkus turēt ir augstprātība. Kā tu atmeti Kunga vārdus, tā viņš atmetīs tevi no ķēniņiem!”K ZBet Samuēls atbildēja: “Vai gan Kungam tīkamāki sadedzināmie un kaujamie upuri par paklausību Kunga balsij? Redzi, paklausība labāka par upuriem un uzklausīšana – par auna taukiem!ZĻaudis paņēma no laupījuma avis un vēršus par izraudzītu veltījumu, ko Gilgālā upurēt Kungam, tavam Dievam.”/YZSauls teica Samuēlam: “Bet kā?! Es taču klausīju Kungu un gāju, kurp Kungs mani sūtīja! Es atvedu amālēkiešu ķēniņu Agagu un iznīdēju amālēkiešus.fGZKāpēc tu neklausīji Kungu, bet meties uz laupījumu un darīji, kas ļauns Kunga acīs?”+ZUn Kungs tevi sūtīja ceļā, sacīdams: ej un nodod iznīcības lāstam šos grēciniekus amālēkiešus! Karo ar tiem, līdz tie iznīdēti!!=ZTad Samuēls teica: “Vai nav tā – kad tu pats sev šķiti mazs, tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un Kungs tevi svaidīja par Israēla ķēniņu?zoZSamuēls teica Saulam: “Klusē! Es tev stāstīšu, ko Kungs man šonakt teica!” Tas atbildēja: “Runā!”?yZSauls atbildēja: “Atvesti no amālēkiešiem. Labākās avis un vērši, ko ļaudis pasaudzēja, lai upurētu Kungam, tavam Dievam. Bet visu pārējo mēs esam iznīcinājuši.”xkZBet Samuēls teica: “Kas tā par avju blēšanu, kas skan man ausīs, un vēršu maurošanu, ko es dzirdu?”wiZ Samuēls atnāca pie Saula, un Sauls viņam teica: “Esi Kunga svētīts! Es esmu pildījis Kunga vārdus.”W)Z Rīta agrumā Samuēls gāja satikt Saulu, un Samuēlam tika teikts: “Sauls bija atnācis uz Karmelu, redzi, viņš uzcēla pieminekli sev pašam, tad griezās atpakaļ pāri kalniem lejā uz Gilgālu.”+QZ “Man žēl, ka es iecēlu Saulu par ķēniņu, jo viņš pārstājis man sekot un nepilda manus vārdus.” Un Samuēls aizsvilās un piesauca Kungu visu nakti.-WZ Tad Kunga vārds nāca pār Samuēlu:saZ Bet Sauls un viņa ļaudis saudzēja Agagu, kā arī labākos no vēršiem, avīm, teķiem un jēriem un visu, kas labs, un negribēja tos nodot iznīcības lāstam. Bet visas lietas, kas nevērtīgas un atmetamas, viņi iznīcināja.dCZAmālēka ķēniņu Agagu viņš saņēma dzīvu, bet visus ļaudis iznīcināja ar zobenu.X+ZSauls kāva amālēkiešus no Havīlas līdz pat Šūrai, kura pirms Ēģiptes. ZKēniešiem Sauls teica: “Ejiet! Steidzieties prom un atstājiet amālēkiešus, lai kopā ar viņiem neiznīcinu arī jūs, kuri izrādījāt laipnību visiem Israēla dēliem, kad tie izgāja no Ēģiptes.” Un kēnieši devās prom no amālēkiešiem.PZUn Sauls devās uz amālēkiešu pilsētu un apmetās slēpnī ielejā.ZSauls sasauca tautu un nostādīja tos Tlāimā – bija divsimt tūkstoši kājnieku, un desmit tūkstoši bija no Jūdas.L ZTagad ej, satriec Amālēku un nolādi iznīcībai visu, kas tam ir. Nesaudzē tos un nonāvē gan vīrus un sievas, gan bērnus un zīdaiņus, gan vēršus un avis, gan kamieļus un ēzeļus!” %ZTā saka Pulku Kungs: es piemeklēšu Amālēku par to, ko tas darījis Israēlam, kad tas tiem stājās pretī, kad tie nāca no Ēģiptes.  ZSamuēls teica Saulam: “Kungs mani ir sūtījis svaidīt tevi par ķēniņu viņa tautai Israēlam. Tad nu klausies Kunga vārdus. %Z4Karš ar filistiešiem bija sīvs visas Saula dienas. Kad vien Sauls ieraudzīja kādu varenu vai stipru vīru, viņš to piepulcināja sev.J Z3Jo Saula tēvs Kīšs un Abnēra tēvs Nērs bija Abīēla dēli.}Z2Saula sievu sauca Ahīnoama, Ahīmaaca meita. Saula karaspēka virspavēlnieks bija Abnērs, Saula tēvoča Nēra dēls.Z1Saula dēli bija Jonatāns, Jišvī un Malkī-Šūa, un abas viņa meitas sauca – pirmdzimto Mēraba un jaunāko Mīhala.gIZ0Viņš rīkojās drosmīgi, satrieca amālēkiešus un izrāva Israēlu no laupītāju rokām.q]Z/Kad Sauls bija saņēmis valdīšanu pār Israēlu, viņš karoja ar visiem saviem ienaidniekiem visapkārt – ar Moābu, amoniešiem, Edomu, Cobas ķēniņiem un ar filistiešiem. Visur, kur viņš devās, viņš tos pārmācīja.]5Z.Bet Sauls atstājās no filistiešu vajāšanas, un filistieši devās uz savu zemi. Z-Bet ļaudis sacīja Saulam: “Vai Jonatānam jāmirst? Viņam, kurš nesis Israēlam lielo glābšanu? Pasargi! Dzīvs Kungs! Ne mats no viņa galvas nekritīs zemē! Jo ar Dieva palīgu viņš to šodien paveicis!” Tā ļaudis izglāba Jonatānu no nāves.b?Z,Sauls sacīja: “Lai Dievs dara tā un vēl pieliek! Tev tiešām jāmirst, Jonatān!”KZ+Sauls teica Jonatānam: “Stāsti man, ko tu esi darījis!” Un Jonatāns viņam stāstīja: “Ar nūjas galu, kas man bija rokā, es gan nobaudīju mazliet medus – vai tad man jāmirst!”kQZ*Tad Sauls teica: “Metiet lozi par mani un manu dēlu Jonatānu!” Un tika norādīts Jonatāns.Z)Un Sauls teica Kungam: “Israēla Dievs, lem taisnību!” Un tika norādīti Jonatāns un Sauls, bet tauta izgāja sveikā.(~KZ(Un viņš teica Israēlam: “Jūs būsiet vienā pusē, bet mēs ar dēlu Jonatānu otrā pusē.” Un ļaudis teica Saulam: “Dari, kā tev šķiet labi.”}-Z'Kā dzīvs Kungs, Israēla glābējs! – pat ja to darījis mans dēls Jonatāns, viņš mirtin mirs!” Bet neviens visā tautā neatbildēja.}|uZ&Tad Sauls teica: “Pulcējieties šeit, jūs, visi tautas balsti, lai zinām un redzam, kur šodien noticis grēks!{'Z%Un Sauls jautāja Kungam: “Vai man dzīties pakaļ filistiešiem? Vai tu tos nodosi Israēla rokās?” Bet todien viņš tam neatbildēja. zZ$Sauls teica: “Dzīsimies pakaļ filistiešiem naktī un laupīsim viņus līdz rīta gaismai – neatstāsim dzīvu nevienu no viņiem!” Tie atbildēja: “Dari visu, kā tev šķiet labi.” Bet priesteris teica: “Vērsīsimies pie Dieva šeit pat!”]y5Z#Tā Sauls uzcēla altāri Kungam. Tas bija pirmais altāris, ko viņš cēla Kungam.x{Z"Tad Sauls teica: “Iejūciet ļaužu vidū un sakiet tiem: lai katrs atved pie manis savu vērsi un savu avi – kaujiet tos šeit un ēdiet, bet negrēkojiet pret Kungu, ēzdami asiņainu!” Tonakt ļaudis atveda katrs savu vērsi un kāva tur.*wOZ!Saulam teica: “Redzi, ļaudis grēko pret Kungu, ēdot asiņainu.” Viņš teica: “Jūs esat lauzuši uzticību! Tūliņ atveliet pie manis lielu akmeni!”ovYZ Tie metās uz laupījumu un ķēra avis, vēršus un teļus, kāva turpat uz vietas un ēda asiņainu.ouYZTodien viņi kāva filistiešus no Mihmāsas līdz Ajalonai, un ļaudis bija nomocīti līdz nemaņai.tZKur vēl, ja ļaudis šodien krietni saēstos no visa, ko tie laupījuši ienaidniekiem, jo filistiešu sakāve vēl nav gana liela.”sZJonatāns teica: “Mans tēvs nomoka visu zemi. Redziet taču, kā man iemirdzējās acis, kad es mazliet nobaudīju medu."r?ZTad kāds no ļaudīm teica: “Tavs tēvs ir ļaudis zvērināt nozvērinājis: nolādēts, kurš šodien ko ēdīs! Tāpēc ļaudis ir kā nemaņā.”Yq-ZTaču Jonatāns nebija dzirdējis, ka viņa tēvs uzlicis ļaudīm lāstu. Viņš pasniedzās ar nūjas galu, kas tam bija rokā, iemērca to medus kārē un cēla roku pie mutes; un viņa acis iemirdzējās.{pqZĻaudis iegāja mežā, un, redzi, tecēja medus! Bet neviens necēla roku pie mutes, jo ļaudis bijās zvēresta.>oyZViņi visi iegāja mežā, un tur uz zemes bija medus.xnkZIsraēla vīri todien bija paguruši, jo Sauls bija ļaudis nozvērinājis, sacīdams: “Nolādēts, kurš kaut ko ēdīs, pirms iestājas vakars un pirms es esmu atriebies saviem ienaidniekiem!” Tā neviens no ļaudīm neko nebaudīja.Vm'ZTā Kungs todien izglāba Israēlu, un kauja turpinājās līdz Bēt-Āvenai.lZVisi Israēla vīri, kas slēpās Efraima kalnos, dzirdēja, ka filistieši bēg, un arī viņi ar kauju tiem cieši sekoja.k1ZUn ebreji, kas agrāk bija ar filistiešiem un visur gāja tiem līdzi nometnēs, nu pievienojās israēliešiem, kas nāca ar Saulu un Jonatānu.j%ZSauls sasauca visus ļaudis, kas bija pie viņa, un tie devās uz kaujas vietu. Un, redzi, tie kāva viens otru, un tur bija liels juceklis.iZKamēr Sauls runāja ar priesteri, kņada filistiešu nometnē pieauga aizvien vairāk, tādēļ Sauls teica priesterim: “Mitējies!” ~}}||y|{{:zz%yy]xxGwvvuvtsssr`qqhppRoonmmllkk"jGiihNgZgfMeepddhcc4bbat`_^^]\\[ZZ#YXWWVVLUTTSS\RRQPP_OOLN|MM.LzLKJJsIIEHHJGZFEE'DDICCxBBAAd@@;?>>|=xWwZlai tad mana kunga sirds neļogās un nav apgrūtināta ar velti izlietām asinīm – ka mans kungs pats sevi atriebis. Kad Kungs darīs labu manam kungam, piemini savu kalponi!”zVoZKad Kungs būs darījis manam kungam visu labo, ko viņš tev solījis, un iecēlis tevi par valdnieku Israēlā,DUZUn, ja kāds cilvēks celtos tevi vajāt un tīkotu tavas dzīvības, tad Kungs būs iesējis mana kunga dzīvību dzīvo kūlī, bet tavu ienaidnieku dzīvības viņš izlingos ar lingu!+TQZJel piedod savas kalpones pārkāpumu, un Kungs uzcels paliekamu namu manam kungam, jo mans kungs izcīna Kunga karus; un ļaunums netiks atrasts tevī nemūžam.S{ZTe ir svētības dāvana, kuru tava kalpone atnesusi savam kungam, tā dodama puišiem, kas staigā mana kunga pēdās.cRAZUn nu, mans kungs, – dzīvs Kungs un dzīva tava dvēsele! – Kungs tevi ir atturējis izliet asinis un atriebt sevi ar paša roku. Lai taviem ienaidniekiem un tiem, kas vēlē manam kungam ļaunu, ir kā Nābālam!rQ_ZLai jel mans kungs neklausās šajā neģēlī Nābālā, jo, kāds viņa vārds, tāds viņš pats. Nejēga ir viņa vārds, un nejēdzība ir ar viņu. Bet es, tava kalpone, neredzēju mana kunga puišus – tos, kurus tu sūtīji. PZViņa krita pie viņa kājām un sacīja: “Mans kungs, tā ir mana vaina! Ļauj, lai tava kalpone runā, uzklausi savu kalponi!O ZIeraudzījusi Dāvidu, Abīgaila steigšus nokāpa no ēzeļa, krita Dāvida priekšā uz sava vaiga un klanījās līdz zemei. N;ZTā lai Dievs dara Dāvida ienaidniekiem un vēl pieliek, ja no visiem viņējiem es līdz rītam atstāšu dzīvu kaut vienu, kas pret mūri mīž!”M5ZDāvids bija teicis: “Tiešām, velti esmu sargājis visu, kas šim bija tuksnesī, ka viņam nekas nepazustu. Viņš man labu atmaksā ar ļaunu!LZJādama uz ēzeļa, viņa nonāca kalna aizsegā, un redzi – Dāvids ar saviem vīriem nāca lejā viņai pretī, un viņa tos sastapa.K}ZSaviem puišiem viņa teica: “Ejiet pa priekšu, un es jums sekošu!” Bet savam vīram Nābālam viņa neko neteica.YJ-ZAbīgaila steigšus ņēma divi simti maizes, divus ādas vīna traukus, piecas jau sagatavotas avis, piecus mērus grauzdumu, simts rozīņu plāceņu un divi simti vīģu plāceņu un sakrāva uz ēzeļiem.I7ZTad nu zini un raugi, ko darīt, jo nelaime velkas pār mūsu kungu un visu viņa namu, bet viņš ir tāds neģēlis, ka ar viņu nevar sarunāt.”yHmZGan nakti, gan dienu viņi bija kā siena ap mums visu laiku, kamēr mēs, ganīdami avis, bijām ar tiem kopā.G/ZTaču tie vīri bija pret mums ļoti labi, viņi mūs neaiztika, un nekas mums nepazuda visu laiku, kamēr mēs bijām kopā ar viņiem uz lauka.=FuZViens no Nābāla kalpiem pastāstīja viņa sievai Abīgailai: “Palūk, Dāvids no tuksneša bija atsūtījis vēstnešus ar svētību pie mūsu kunga, bet viņš tos izlamāja.AE}Z Dāvids teica saviem vīriem: “Apjoziet zobenus!” Tie apjoza zobenus, un arī Dāvids apjoza zobenu. Ap četri simti vīru gāja līdzi Dāvidam, bet divi simti palika pie mantām.gDIZ Dāvida puiši apgriezās un devās atpakaļ, atnāca pie Dāvida un visu viņam izstāstīja.(CKZ Vai tad es došu savu maizi un ūdeni, un savu kaujamo lopu, ko esmu kāvis cirpējiem, kaut kādiem vīriem, par kuriem es pat nezinu, no kurienes tie ir?!” BZ Nābāls atbildēja Dāvida kalpiem: “Kas ir Dāvids? Kas ir Jišaja dēls? Šodien ir milzums kalpu, kas pamukuši no sava kunga.nAWZ Dāvida puiši atnāca pie Nābāla un Dāvida vārdā pateica viņam visu, kas sakāms, un gaidīja.M@ZPrasi saviem puišiem, un viņi tev pastāstīs! Lai mani puiši gūst tavu vēlību, jo labā dienā mēs esam atnākuši – sniedz jel, ko nu atrodi, saviem kalpiem un savam dēlam Dāvidam!”7?iZEsmu dzirdējis, ka pie tevis ir avju cirpēji. Tad nu, kad tavi gani bija pie mums, mēs tos neaizskārām, un nekas viņiem nepazuda visu laiku, kamēr viņi bija Karmelā.X>+ZSakiet: lai ilgs mūžs tev un miers, lai miers tavam namam un visam, kas tavs.=#ZDāvids sūtīja desmit puišus, sacīdams: “Uzkāpiet Karmelā un, kad nonāksiet pie Nābāla, sveiciniet viņu manā vārdā ar mieru.@<}ZTuksnesī Dāvids padzirdēja, ka šis cērp savas avis.;7ZŠo vīru sauca Nābāls un viņa sievu Abīgaila. Sieva bija gudra un daiļa, bet vīrs – viņš bija kālebietis – pēc dabas skarbs un ļauns.M:ZMāonā bija kāds vīrs, kuram piederēja īpašums Karmelā. Šis vīrs bija ļoti bagāts, viņam piederēja trīs tūkstoši avju un tūkstotis kazu. Viņš devās uz Karmelu cirpt savas avis.&9 IZSamuēls nomira, un viss Israēls sapulcējās, apraudāja viņu un apbedīja viņa mājās Rāmā. Tad Dāvids cēlās un devās lejā uz Pārānas tuksnesi.z8oZDāvids zvērēja Saulam, un Sauls atgriezās mājās, bet Dāvids ar saviem vīriem devās augšā uz cietoksni.7ZTagad zvēri man pie Kunga, ka nepārtrauksi manu dzimumu pēc manis un neiznīcināsi manu vārdu no mana tēva nama!”h6KZNu redzi, es zinu, ka tu valdīsi kā ķēniņš un ar tevi nostiprināsies Israēla valstība.5-ZJa kāds sastop savu ienaidnieku, vai viņš to atlaidīs ar labu? Kungs tev atmaksās ar labu par šo dienu – par to, ko tu man esi darījis!w4iZTu man šodien pierādīji, ko esi man labu darījis – kad Kungs mani lika tavās rokās, tu mani nenokāvi!z3oZViņš teica Dāvidam: “Tu esi taisnāks par mani, jo tu man atdarīji ar labu, bet es tev atdarīju ar ļaunu.2ZKad Dāvids to visu bija Saulam pateicis, Sauls sacīja: “Vai tā ir tava balss, mans dēls Dāvid?” Un Sauls sāka skaļi raudāt.1ZKungs būs tiesnesis un izspriedīs starp mani un tevi. Viņš redzēs un izcīnīs manu cīņu un iztiesās mani no tavām rokām!”v0gZKo gan Israēla ķēniņš ir izgājis vajāt? Kam tu dzenies pakaļ? Beigtam sunim! Vienai vienīgai blusai!d/CZKā saka sena paruna: no ļaundariem nāk ļaundarība! – bet mana roka nebūs pret tevi.l.SZ Kungs izspriedīs starp mani un tevi, Kungs tev atmaksās par mani, bet mana roka nebūs pret tevi!-!Z Skaties, mans tēvs, paraugies uz sava tērpa stūri manā rokā! Es gan nogriezu tavam tērpam stūri, bet tevi es nenokāvu. Zini un redzi – manī nav nedz ļauna, nedz pārkāpuma, un es neesmu pret tevi grēkojis! Tu uzglūni manai dzīvībai, lai to laupītu!,{Z Redzi, šodien pats savām acīm tu redzēji, ka Kungs tevi tajā alā bija nodevis manās rokās. Mani skubināja tevi nokaut, bet manas acis iežēlojās par tevi, un es teicu: nepacelšu roku pret savu kungu, jo viņš ir Kunga svaidītais! –p+[Z Dāvids teica Saulam: “Kāpēc tu klausies ļaužu runas, kuri saka: re, Dāvids vēl tev ļaunu! –6*gZ Pēc tam arī Dāvids cēlās, iznāca no alas un sauca Saulam pakaļ: “Mans kungs, ķēniņ!” Kad Sauls atskatījās, Dāvids krita uz sava vaiga pie zemes un zemojās.)ZDāvids ar šiem vārdiem modināja šaubas savos vīros un neļāva tiem uzbrukt Saulam. Un Sauls alā piecēlās un devās tālāk.<(sZUn viņš teica saviem vīriem: “Lai Kungs mani pasargā, ka es ko tādu darītu savam kungam, Kunga svaidītajam, ka paceltu roku pret viņu – viņš ir Kunga svaidītais!”f'GZTaču pēc tam Dāvida sirds strauji sitās par to, ka viņš nogriezis Saula tērpam stūri.Y&-ZDāvida vīri sacīja viņam: “Redzi, brīdis, par kuru Kungs tev sacīja: redzi, es nododu ienaidnieku tavās rokās, dari ar viņu, ko gribi!” Dāvids piecēlās un slepus nogrieza Saula tērpam stūri.%5ZPa ceļam viņš nonāca pie avju aplokiem. Tur bija ala, un Sauls iegāja alā atviegloties, bet Dāvids ar saviem vīriem sēdēja alas dziļumā.$ZSauls ņēma trīs tūkstošus vīru, kas izraudzīti no visa Israēla, un devās meklēt Dāvidu un viņa vīrus pa kalnu kazu klintīm.{#qZKad Sauls atgriezās no filistiešu vajāšanas, viņam pastāstīja: “Redzi, Dāvids ir Ēn-Gedī tuksnesī!”P" ZNo turienes Dāvids kāpa augšā un apmetās Ēn-Gedī nocietinājumā.s!aZUn Sauls pārtrauca vajāt Dāvidu un devās pret filistiešiem. Tāpēc šo vietu sauc Mahlekotas klints.e EZTad pie Saula nāca vēstnesis un sacīja: “Nāc ātrāk! Zemē iebrukuši filistieši!”LZUn Sauls gāja kalnam pa šo pusi, bet Dāvids ar saviem vīriem kalnam pa otru pusi. Dāvids steidza aiziet no Saula, bet Sauls ar saviem vīriem lenca Dāvidu un viņa vīrus, lai tos notvertu.T#ZSauls ar saviem vīriem nāca viņu meklēt, un tas tika pastāstīts Dāvidam. Tad viņš nokāpa no klints un apmetās Māona tuksnesī. Kad Sauls to uzzināja, viņš vajāja Dāvidu Māona tuksnesī. ZViņi cēlās un devās uz Zīfu pirms Saula. Bet Dāvids ar saviem vīriem bija Māona tuksnesī uz dienvidiem no Ješimonas.lSZIzlūkojiet un uzziniet visas paslēptuves, kur viņš slēpjas, un atgriezieties pie manis ar drošām ziņām – es tad iešu ar jums. Ja vien viņš ir šajā zemē, es viņu sameklēšu starp visiem Jūdas tūkstošiem!”%EZTagad ejiet un esiet gatavi! Uzziniet un izlūkojiet vietu, kur viņš uzturas un kurš viņu tur ir redzējis, jo man teikts, ka viņš esot ļoti manīgs.OZUn Sauls teica: “Esiet Kunga svētīti, ka iežēlojāties par mani!eEZNu, ķēniņ, ja gribi nākt lejā, nāc! Mums atliek tikai nodot viņu ķēniņa rokās!”BZZīfieši kāpa augšā uz Gibu pie Saula un teica: “Vai tik tas nav Dāvids, kas slēpjas pie mums Horšā, nocietinātās vietās Hahīlas pakalnā, kas uz dienvidiem no Ješimonas?r_ZViņi abi noslēdza derību Kunga priekšā, un Dāvids palika Horšā, bet Jonatāns atgriezās mājās.1]ZViņš teica tam: “Nebīsties, jo mana tēva Saula roka tevi nesasniegs. Tu valdīsi pār Israēlu, un es būšu otrs pēc tevis – to zina arī mans tēvs Sauls.”oYZUn Saula dēls Jonatāns cēlās un gāja pie Dāvida uz Horšu un drošināja viņu ar Dieva palīgu.hKZDāvids redzēja, ka Sauls tīko pēc viņa dzīvības. Dāvids bija Horšā, Zīfas tuksnesī.0[ZDāvids uzturējās nocietinātās vietās tuksnesī, viņš mitinājās kalnos Zīfas tuksnesī, un Sauls viņu visu laiku meklēja, bet Dievs viņu nedeva tam rokā.JZ Tad Dāvids un viņa vīri – kādi seši simti – cēlās, devās prom no Keīlas un klaiņoja apkārt. Kad Saulam pastāstīja, ka Dāvids aizbēdzis no Keīlas, viņš vairs turp nedevās.}uZ Dāvids jautāja: “Vai Keīlas kungi nodos mani un manus vīrus Saula rokās?” Un Kungs atbildēja: “Nodos!”LZ Vai Keīlas kungi nodos mani viņa rokās? Vai Sauls nāks lejā, kā tavs kalps dzirdējis runājam? Kungs, Israēla Dievs, jel atbildi savam kalpam!” Un Kungs teica: “Viņš nāks lejā!”+Z Dāvids teica: “Kungs, Israēla Dievs, tavs kalps it visur dzird sakām, ka Sauls tīko nākt uz Keīlu, lai manis dēļ izpostītu pilsētu.tcZ Bet Dāvids saprata, ka Sauls pret viņu perina ļaunu, un teica priesterim Ebjātāram: “Atnes efodu!”k QZSauls sasauca visus ļaudis karam, lai kāptu lejā uz Keīlu un ielenktu Dāvidu un viņa vīrus.[ 1ZSaulam pastāstīja, ka Dāvids atnācis uz Keīlu, un Sauls teica: “Dievs viņu ievilinājis manās rokās, viņš pats sevi ir sagūstījis, ienākdams pilsētā ar divviru vārtiem un aizšaujamo bultu!”c AZKad Ebjātārs, Ahīmeleha dēls, atbēga pie Dāvida uz Keīlu, viņam līdzi bija efods.* OZTad Dāvids kopā ar saviem vīriem devās uz Keīlu, uzbruka filistiešiem, aizdzina viņu lopus un kautin sakāva viņus. Tā Dāvids izglāba Keīlas ļaudis. +ZTad Dāvids vēlreiz izjautāja Kungu, un Kungs viņam atbildēja: “Celies! Dodies lejā uz Keīlu, jo es nododu filistiešus tavā rokā!” ZBet Dāvida vīri teica viņam: “Redzi, mums jābaidās pat šeit Jūdā, kā lai vēl ejam uz Keīlu pret filistiešu rindām?” ;ZDāvids izjautāja Kungu: “Vai man iet? Vai es sakaušu filistiešus?” Kungs teica Dāvidam: “Ej! Tu sakausi filistiešus un izglābsi Keīlu.”h MZDāvidam pastāstīja: “Redzi, filistieši karo pret Keīlu, viņi aplaupa kuļamos klonus.”ZPaliec pie manis, nebīsties, jo tas, kurš tīko pēc manas dzīvības, tīko arī pēc tavējās. Pie manis tu būsi pasargāts!”:oZUn Dāvids teica Ebjātāram: “Todien es zināju, ka edomietis Doēgs ir tur un ka viņš noteikti visu izstāstīs Saulam. Manis dēļ bija jāmirst visai tava tēva dzimtai.NZEbjātārs izstāstīja Dāvidam, ka Sauls nokāvis Kunga priesterus.ueZTaču viens no Ahīmeleha, Ahītūva dēla, dēliem, vārdā Ebjātārs, izglābās un aizbēga pie Dāvida.1]ZPriesteru pilsētu Nobu viņš izkāva ar zobena asmeni – kā vīrus, tā sievas, kā bērnus, tā zīdaiņus, tāpat vēršus, ēzeļus un avis – ar zobena asmeni![1ZTad ķēniņš teica Doēgam: “Ej un uzbrūc priesteriem!” Un edomietis Doēgs griezās un uzbruka priesteriem, tas bija viņš! Todien viņš nonāvēja astoņdesmit piecus vīrus, kas nēsāja linu efodu.ZUn ķēniņš teica sardzei, kas stāvēja pie viņa: “Griezieties nāvēt Kunga priesterus, jo arī tie ir uz vienu roku ar Dāvidu – tie zināja, ka viņš bēg, un nedeva man ziņu!” Bet ķēniņa kalpi neuzdrīkstējās pacelt roku pret Kunga priesteriem.a~=ZBet ķēniņš teica: “Tev mirtin jāmirst, Ahīmeleh, un visai tava tēva dzimtai!”G} ZVai tad tikai todien es viņa dēļ izjautāju Dievu? Nē taču! Lai ķēniņš to neuzkrauj savam kalpam, nedz visai mana tēva dzimtai, jo tavs kalps par šo lietu nenieka nav zinājis!”/|YZAhīmelehs atbildēja ķēniņam: “Kurš no visiem taviem kalpiem ir tik uzticams kā Dāvids, ķēniņa znots, tavas miesassardzes virsnieks, godāts tavā namā?!g{IZ Sauls teica viņam: “Kādēļ tu un Jišaja dēls esat pret mani sazvērējušies, ka tu devi viņam maizi un zobenu un izjautāji viņa dēļ Dievu, lai viņš saceļas pret mani un man uzglūn, kā tagad ir noticis!”gzIZ Sauls teica: “Nu klausies, Ahītūva dēls!” – un tas atbildēja: “Jā, mans kungs!”"y?Z Tad ķēniņš lika saukt priesteri Ahīmelehu, Ahītūva dēlu, un visu viņa tēva dzimtu, kas bija priesteri Nobā, un viņi visi nāca pie ķēniņa.zxoZ Tas viņa dēļ izjautāja Kungu un deva viņam ceļamaizi. Tas atdeva viņam pat filistieša Goliāta zobenu!”w3Z Tad edomietis Doēgs, kas stāvēja starp Saula kalpiem, atbildēja: “Es redzēju Jišaja dēlu atnākam uz Nobu pie Ahīmeleha, Ahītūva dēla.v7ZTomēr jūs visi esat sazvērējušies pret mani! Neviens man nedeva ziņu, ka mans dēls noslēdzis derību ar Jišaja dēlu! Neviens no jums nav iežēlojies par mani un devis man ziņu, ka paša dēls kūda manu kalpu pret mani, lai tas man uzglūn, kā tagad ir noticis!”huKZSauls teica saviem kalpiem, kas pie viņa stāvēja: “Klausieties, benjāminieši! Vai tad Jišaja dēls dos jums visiem tīrumus un vīnadārzus? Vai viņš jūs visus iecels par virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem?)tMZSauls padzirdēja, ka manīts Dāvids ar saviem vīriem. Sauls Gibā sēdēja uzkalnā zem tamariska ar šķēpu rokā, un visi viņa kalpi stāvēja pie viņa. sZBet pravietis Gāds teica Dāvidam: “Nepaliec cietoksnī, ej! Dodies uz Jūdas zemi!” Un Dāvids gāja un nonāca Hereta mežā.xrkZViņš tos atveda pie moābiešu ķēniņa, un viņi palika pie tā visu laiku, kamēr Dāvids bija cietoksnī.0q[ZDāvids no turienes devās uz Micpu Moābā un teica moābiešu ķēniņam: “Ļauj, lai mans tēvs un māte mīt pie jums, līdz es zināšu, ko Dievs man darīs!”(pKZPie viņa pulcējās visi apspiestie, visi, kas grima parādos, visi, kam rūgtums sirdī, un viņš tiem kļuva par vadoni. Pie viņa bija ap četrsimt vīru.o ZDāvids bēga no turienes un patvērās Adullāmas alā. Viņa brāļi un viss viņa tēva nams uzzināja to un devās turp.n ZVai man trūkst trako, ka jūs vēl šo esat atveduši, lai tas šeit pie manis ārdītos? Vai tādam jānāk manā mājā?”zmoZAhīšs teica saviem kalpiem: “Jūs taču redzat, ka tas vīrs ir traks! Kāpēc jūs atvedāt viņu pie manis?tlcZViņš tēloja viņu priekšā, rāvās kā traks viņu rokās – spēra pa vārtiem un slienāja bārdā.ckAZ Dāvids ieklausījās šajos vārdos, un viņam uznāca bailes no Gatas ķēniņa Ahīša.6jgZ Ahīša kalpi teica viņam: “Vai šis nav Dāvids, viņu ķēniņš? Vai tad ne par šo viņi dejodami dzied: Sauls kāva tūkstošus, Dāvids – desmitiem tūkstošu!”PiZ Tajā pašā dienā Dāvids bēga no Saula pie Gatas ķēniņa Ahīša.ph[Z Priesteris atbildēja: “Redzi, filistieša Goliāta zobens, viņu tu nokāvi Ēlas ielejā, tas ietīts apmetnī aiz efoda. Ņem to, ja gribi, izņemot to, nekā cita te nav!” Un Dāvids teica: “Otra tāda nav! Dod man to!”4gcZ Dāvids jautāja Ahīmeleham: “Vai tev nav pie rokas kāds šķēps vai zobens – savu zobenu vai citus ieročus neesmu paņēmis, jo ķēniņa lieta bija steidzama!”f ZUn tur bija kāds vīrs no Saula kalpiem, kas todien bija aizkavējies Kunga priekšā, edomietis Doēgs, Saula ganu virsnieks.1e]ZTad priesteris deva viņam svētumu, jo tur nebija citas maizes kā vien upurmaizes, kas ņemamas no Kunga galda, lai noliktu karstu maizi, kad iepriekšējā noņemta.Wd)ZDāvids atbildēja priesterim: “Sievietes mums bijušas liegtas vienmēr, kad es kur dodos, un puišu rīki ir svēti arī ikdienas ceļos – un šodien vēl jo vairāk tā maize mūsos paliks svēta.”c)ZPriesteris atbildēja Dāvidam: “Parastas maizes man nav, vienīgi svētā maize – ja vien puiši būtu atturējušies no sievietēm…”Sb!ZNu, kas tev ir pie rokas? Dod man piecas maizes vai kas nu tev atrodas.”\a3ZDāvids teica priesterim Ahīmeleham: “Ķēniņš man uzticēja kādu lietu un piekodināja: neviens nedrīkst zināt, kur es tevi sūtu un ko esmu tev pavēlējis! Bet ar puišiem man sarunāts kādā vietā..`WZDāvids ieradās Nobā pie priestera Ahīmeleha, un Ahīmelehs iztrūcies iznāca Dāvidam pretī un jautāja: “Kādēļ tu esi viens un neviens nav tev līdzi?”N_ ZTad viņš cēlās un devās prom, bet Jonatāns atgriezās pilsētā.O^Z*Jonatāns teica Dāvidam: “Ej ar mieru! Mēs abi esam zvērējuši Kunga vārdā: Kungs lai ir starp mani un tevi, starp maniem pēcnācējiem un taviem pēcnācējiem – tas paliek mūžīgi!”W])Z)Kad zēns bija aizgājis, no slēptuves dienvidu pusē piecēlās Dāvids, krita uz sava vaiga pie zemes un klanījās trīs reizes. Viņi skūpstīja viens otru un raudāja, un Dāvids raudāja nevaldāmi.T\#Z(Jonatāns atdeva ieročus zēnam un sacīja: “Ej, nes tos uz pilsētu.”T[#Z'Zēns nesaprata neko, vienīgi Jonatāns un Dāvids zināja, kas par lietu.Z%Z&Un Jonatāns sauca zēnam nopakaļ: “Ātrāk! Pasteidzies! Neapstājies!” Jonatāna zēns salasīja bultas un atgriezās pie sava kunga.zYoZ%Kad zēns nonāca tur, kur bija Jonatāna izšautā bulta, Jonatāns sauca zēnam: “Vai bulta nav aiz tevis?”XZ$Viņš teica zēnam: “Skrien sameklē bultas, kuras es šaušu.” Zēns aizskrēja, un viņš izšāva bultu tam pāri.nWWZ#No rīta Jonatāns izgāja uz lauka, kā bija norunāts ar Dāvidu, un viņam līdzi bija mazs zēns./VYZ"Degdams dusmās, Jonatāns piecēlās no galda un neko neēda šajā jauna mēness otrajā dienā, jo bija satriekts par Dāvidu un to, ka tēvs viņu tā apkaunojis.{UqZ!Bet Sauls svieda uz viņu šķēpu, lai nodurtu, un Jonatāns saprata, ka viņa tēvs ir gatavs nonāvēt Dāvidu.eTEZ Jonatāns sacīja savam tēvam Saulam: “Kāpēc viņam jāmirst, ko viņš nodarījis?!”)SMZKamēr vien Jišaja dēls dzīvo uz zemes, nepastāvēsi ne tu, ne tava valdīšana! Tagad sūti pēc viņa un atved pie manis, jo viņš ir parādā nāvei!”LRZSauls iedegās dusmās pret Jonatānu un teica: “Tu samaitātās tiepīgās sievas dēls! Domā, es nezinu, ka tu esi izvēlējies Jišaja dēlu par kaunu sev un par kaunu savas mātes klēpim! QZViņš teica: jel laid mani, jo mūsu dzimtai šajā pilsētā ir upurēšana, un mans brālis pieteica, ka man tur jābūt. Tad nu, ja esmu guvis tavu vēlību, es aiztecēšu apraudzīt savus brāļus, – tāpēc viņš nav ieradies pie ķēniņa galda.”aP=ZJonatāns atbildēja Saulam: “Dāvids mani lūgtin lūdza, ka varētu iet uz Betlēmi.IO ZBet nākamajā, jauna mēness otrajā dienā Dāvida vieta atkal bija tukša. Tad Sauls teica savam dēlam Jonatānam: “Kādēļ Jišaja dēls nav nācis uz mielastu ne vakar, ne šodien?” NZTodien Sauls neko neteica, jo domāja, ka tam kaut kas atgadījies un viņš nav šķīsts – droši vien vēl nav šķīstījies.,MSZĶēniņš, kā parasti, apsēdās savā vietā uz sēdekļa pie sienas, Jonatāns piecēlās, un Abnērs apsēdās blakus Saulam, bet Dāvida vieta palika tukša.cLAZDāvids paslēpās uz lauka. Iestājās jauns mēness, un ķēniņš sēdās pie mielasta.aK=ZBet par to, ko mēs runājām, tu un es, redzi, Kungs starp mani un tevi uz mūžiem!”aJ=ZBet, ja es puikam teikšu: re, bultas ir aiz tevis, tad ej, jo Kungs tevi sūta projām.DIZTad es teikšu zēnam: ej, sameklē bultas! – Ja es saku zēnam: re, bultas ir šaipus tevis, paņem tās! – tad nāc, jo tu esi drošībā un tev nekas nedraud. – Dzīvs Kungs! –JHZEs izšaušu trīs bultas uz tā pusi, it kā es šautu mērķī.aG=Zbet parīt steidz lejā uz to vietu, kur tu slēpies toreiz, un paliec pie Ezela akmens.bF?ZJonatāns viņam teica: “Rīt ir jauns mēness, ja tava vieta būs tukša, to ievēros,sEaZJonatāns vēlreiz nozvērināja Dāvidu pie viņu mīlestības, jo viņš to mīlēja kā savu dzīvību.sDaZUn Jonatāns noslēdza derību ar Dāvida namu, sacīdams: “Kungs atprasīs no Dāvida ienaidniekiem!”CZTu neatrausi savu žēlastību manam namam nemūžam, arī tad ne, kad Kungs no zemes virsas iznīdēs visus Dāvida ienaidniekus.”eBEZUn tu, ja es vēl būšu dzīvs, vai tu neparādīsi man Kunga žēlastību, ka es nemirstu!`A;Z Lai Kungs dara Jonatānam tāpat un vēl vairāk! Bet, ja mans tēvs gribēs tev darīt ļaunu, es došu tev ziņu un sūtīšu tevi projām – tad ej ar mieru, un Kungs būs ar tevi, kā viņš bija ar manu tēvu!O@Z Tur Jonatāns teica Dāvidam: “Kungs, Israēla Dievs, ja līdz šim laikam rīt vai parīt es izdibināšu no sava tēva, ka viņš labvēlīgs Dāvidam, vai tad es nesūtīšu pie tevis ar ziņu?]?5Z Jonatāns teica Dāvidam: “Nāc, iziesim laukā!” Un viņi abi izgāja uz lauka. ZG~~}};|K{zzEyyTxwvvSuu7twsrrHqpppoun>mlkwkj*ihh\gff_eetdd'chbbEa``3_^^]e\\B[ZYXXBWVVV_UUUZTTJSRRcQQPtOOrONhNMLLMKtJJ#IIhHHGGFlFE|DDD!CC8BB Ap@@@ ??>==/Ewd Kad man kāds sacīja: Sauls ir miris! – un viņš pats sev likās labas ziņas nesējs, es viņu Ciklagā sagrābu un nokāvu! Tā bija mana atmaksa viņam par viņa labo vēsti.Dd Dāvids atbildēja beērotieša Rimmona dēlam Rēhābam un viņa brālim Baānam: “Dzīvs Kungs, kas mani izglābis no visām bēdām! C dViņi atnesa Īš-Bošeta galvu Dāvidam uz Hebronu un teica ķēniņam: “Redzi, tava ienaidnieka Saula dēla Īš-Bošeta galva – viņš tīkoja pēc tavas dzīvības. Kungs šodien ir atriebis manu kungu, ķēniņu, Saulam un viņa pēcnācējiem!”OBdKad viņi ienāca namā, viņš bija guļamistabā atlaidies guļvietā, un, kad tie bija viņu sadūruši un nonāvējuši, tie nogrieza viņam galvu, paņēma un visu nakti bēga pa klajuma ceļu.A dViņi ienāca namā it kā saņemt kviešus un iedūra viņam vēderā – pēc tam Rēhābs un viņa brālis Baāna aizbēga.@dBeērotieša Rimmona dēli Rēhābs un Baāna devās uz Īš-Bošeta namu un nonāca tur dienas karstumā, kad viņš gulēja diendusu.|?sdSaula dēla Jonatāna dēlam bija kroplas kājas. Viņam bija pieci gadi, kad no Jizreēlas pienāca ziņa par Saulu un Jonatānu, tad aukle viņu paņēma un bēga, bet steigā viņš tai nokrita un palika klibs. Viņa vārds ir Mefībošets.c>AdBeērotieši bija aizbēguši uz Gitaimu, tur tie dzīvo kā ienācēji līdz šai dienai.I= dBet Saula dēlam bija divi pulku virsnieki, beērotieša Rimmona dēli, vienu sauca Baāna un otru – Rēhābs; tie bija no Benjāmina dēliem, jo arī Beērots tiek pieskaitīts Benjāminam.r< adKad Saula dēls uzzināja, ka Abnērs Hebronā miris, viņam nolaidās rokas, un viss Israēls iztrūkās.E;d'Bet es šobrīd esmu vājš, kaut arī svaidīts par ķēniņu, un šie vīri, Cerūjas dēli, ir spēcīgāki par mani. Lai Kungs atmaksā ļauna darītājiem pēc viņu ļaundarības!”n:Wd&Ķēniņš teica saviem kalpiem: “Vai gan nezināt, ka varens karavadonis šodien kritis Israēlā!9d%Visi ļaudis, viss Israēls todien dabūja zināt, ka no ķēniņa nebija nākusi pavēle nonāvēt Abnēru, Nēra dēlu.a8=d$Visi to ievēroja, tas ļaudīm patika, jo viss, ko ķēniņš darīja, ļaudīm patika.Z7/d#Visi nāca pie Dāvida, lai pierunātu viņu kaut ko ieēst, kamēr vēl diena, bet Dāvids zvērēja: “Lai Dievs man dara tā un vēl vairāk, ja es baudīšu maizi vai ko citu, pirms saule norietējusi.”.6Wd"Tev nebija sasietas ne rokas, ne kājas, tās nebija sapītas vara važās, kā no ļaundara rokas tu esi kritis!” Un visi ļaudis vēl vairāk raudāja par viņu.e5Ed!Ķēniņš dziedāja raudu dziesmu par Abnēru: “Vai nelgas nāvē bija Abnēram mirt! –t4cd Kad Abnēru Hebronā apbedīja, ķēniņš skaļi raudāja pie Abnēra kapa, un raudāja arī visi ļaudis.)3MdDāvids teica Joābam un visiem viņa ļaudīm: “Saplēsiet savas drānas, apjoziet maisus un apraudiet Abnēru!” Un ķēniņš Dāvids gāja aiz nestuvēm. 2dBet Joābs un viņa brālis Abīšajs nokāva Abnēru tāpēc, ka tas bija nogalinājis viņu brāli Asā-Ēlu kaujā pie Gibeonas.n1WdLai tās nāk pār Joāba galvu un pār visu viņa tēva namu! Lai netrūkst Joāba namā nedz tādu, kam tecēšana, nedz spitālīgu, nedz tādu, kas atspiežas uz kruķa, nedz no zobena kritušo, nedz tādu, kam nav maizes!”$0CdKad Dāvids vēlāk to uzzināja, viņš teica: “Es un mana ķēniņvalsts uz mūžiem esam nevainīgi Kunga priekšā par Abnēra, Nēra dēla, asinīm.P/dKad Abnērs atgriezās Hebronā, Joābs viņu ieveda vārtrūmē, lai aprunātos ar viņu zem četrām acīm. Tur viņš tam iedūra vēderā, atriebdams sava brāļa Asā-Ēla asinis, un tas nomira..!dJoābs iznāca no Dāvida nama, sūtīja vēstnešus pakaļ Abnēram un lika viņam atgriezties no Sīras avota. Bet Dāvids to nezināja. -dTu taču pazīsti Abnēru, Nēra dēlu, – viņš bija nācis tevi apkrāpt un izpētīt, kad tu nāc, kur tu ej un ko tu dari.”!,=dJoābs nu dodas pie ķēniņa un saka: “Ko tu esi izdarījis! Redzi, Abnērs bija atnācis pie tevis, kāpēc gan tu viņu atlaidi? Nu viņš ir prom!A+}dKad Joābs un viss viņa karapulks pārnāca, Joābam tika pastāstīts: “Pie ķēniņa bija atnācis Abnērs, Nēra dēls, un viņš to ir atlaidis, un tas ir aizgājis ar mieru.”I* dRedzi, Joābs un Dāvida kalpi bija pārnākuši no sirojuma un atnesuši pamatīgu laupījumu. Abnērs tad vairs nebija pie Dāvida, jo viņš to bija atlaidis un tas bija aizgājis ar mieru.w)idAbnērs teica Dāvidam: “Es celšos, iešu un sapulcināšu manam kungam, ķēniņam, visu Israēlu, lai tie slēdz ar tevi derību, un tu varēsi valdīt pār visu, kā tev tīk.” Dāvids atlaida Abnēru, un viņš aizgāja ar mieru.}(udAbnērs ar divdesmit vīriem atnāca pie Dāvida uz Hebronu, un Dāvids Abnēram un viņa vīriem sarīkoja dzīres.!'=dAbnērs runāja arī ar benjāminiešiem, un tad Abnērs devās pie Dāvida uz Hebronu runāt ar viņu par visu to, ko grib Israēls un Benjāmina nams.,&SdTad nu rīkojieties! Jo Kungs ir sacījis Dāvidam: ar mana kalpa Dāvida rokām no filistiešiem un visiem tās ienaidniekiem tiks glābta mana Israēla tauta.”%{dAbnēram bija saruna ar Israēla vecajiem, un viņš teica: “Jau iepriekš jūs gribējāt sev par ķēniņu Dāvidu.$!dUn viņas vīrs gāja tai nopakaļ raudādams līdz pat Bahūrīmai. Tad Abnērs viņam sacīja: “Ej atpakaļ!” – un tas atgriezās.V#'dUn Īš-Bošets lika, lai viņu atved no tās vīra Paltiēla, Lajiša dēla.-"UdUn Dāvids sūtīja vēstnešus pie Saula dēla Īš-Bošeta, sacīdams: “Atdod manu sievu Mīhalu, kas bija man saderēta par simts filistiešu priekšādām.”F!d Un viņš atbildēja: “Labi, es slēgšu ar tevi derību, tikai vienu lietu es tev prasu, proti, tu mani neredzēsi, ja neatvedīsi pie manis Saula meitu Mīhalu, kad nāksi pie manis.”C d Abnērs savā vārdā sūtīja vēstnešus pie Dāvida, sacīdams: “Kam gan pieder zeme? Slēdz ar mani derību, un, redzi, mana roka būs ar tevi, lai pievērstu tev visu Israēlu.”Y-d Un Īš-Bošets nespēja Abnēram vairs bilst ne vārda, jo baidījās no viņa.d ka viņš no Saula nama pārņems ķēniņvalsti un cels tronī Dāvidu pār Israēlu un Jūdu no Dāna līdz Bēršebai!”tcd Lai Dievs dara Abnēram tā un vēl vairāk, ja es nedarīšu Dāvidam tā, kā Kungs viņam zvērējis –1]dAbnērs briesmīgi aizsvilās par Īš-Bošeta vārdiem un teica: “Vai es kāds suņagalva, kas pieder pie Jūdas? Vai tad man jābūt uzticamam tava tēva Saula namam, viņa brāļiem un viņa tuvākajiem!? Es taču tevi nenodevu Dāvida rokās, bet tu man šodien pārmet vainu par šo sievu!dSaulam bija blakussieva, vārdā Ricpa, Ajas meita. Īš-Bošets teica Abnēram: “Kāpēc tu esi gājis pie mana tēva blakussievas?”lSdKamēr bija karš starp Saula namu un Dāvida namu, Abnērs nostiprināja savu ietekmi Saula namā.[1dun sestais – Jitreāms no Dāvida sievas Eglas. Šie Dāvidam piedzima Hebronā.[1dceturtais – Adonījāhu, Hagītas dēls, piektais – Šefatja, Abītalas dēls,!dotrais – Kilābs no karmelieša Nābāla atraitnes Abīgailas, trešais – Abšāloms, Gešūras ķēniņa Talmaja meitas Maahas dēls,cAdHebronā Dāvidam dzima dēli. Viņa pirmdzimtais bija Amnons no jizreēlietes Ahīnoamas,z qdKarš starp Saula namu un Dāvida namu bija ilgs. Dāvids pieauga spēkā, bet Saula nams kļuva aizvien vājāks./d Asā-Ēlu viņi aiznesa un apbedīja viņa tēva kapā Betlēmē. Tad Joābs un viņa vīri gāja visu nakti, un rītausmā tie nonāca Hebronā.lSdBet no Abnēra vīriem benjāminiešiem Dāvida kalpi bija nokāvuši trīs simti sešdesmit vīru.#dJoābs atgriezās no Abnēra vajāšanas, sapulcināja visus ļaudis, un no Dāvida kalpiem bez Asā-Ēla trūka tikai deviņpadsmit vīru. dTad Abnērs ar saviem vīriem visu nakti gāja cauri Arābai, šķērsoja Jardānu, izgāja cauri aizai un nonāca Mahanaimā.widJoābs pūta ragu, un visi ļaudis apstājās un vairs nedzinās pakaļ israēliešiem un neturpināja cīņu.~wdJoābs atbildēja: “Dzīvs Dievs! Ja tu nebūtu runājis, tad tikai no rīta vīri beigtu vajāt savus brāļus.”:odUn Abnērs sauca Joābam: “Vai lai zobens rij bez mitas? Vai tad tu nezini, ka beigās būs rūgti? Cik ilgi tu vēl neteiksi ļaudīm, lai pārtrauc vajāt savus brāļus?”o YdBenjāminieši sapulcējās pie Abnēra – kopā sanāca vesels pulks, un tie nostājās kalna galā.- UdBet Joābs un Abīšajs dzinās pakaļ Abnēram, un saule jau bija norietējusi, kad viņi nonāca pie Olekts pakalna, kas pirms Gīhas ceļā uz Gibeonas tuksnesi.z odBet viņš neatstājās, un Abnērs ar šķēpa otru galu iedūra viņam vēderā. Šķēps izdūrās viņam cauri, viņš pakrita un uz vietas bija beigts. Ikviens, kas nonāca līdz vietai, kur Asā-Ēls bija pakritis un miris, apstājās.( KdAbnērs viņam vēlreiz sacīja: “Novērsies taču no manis! Kādēļ man tevi notriekt pie zemes, kā lai es pēc tam skatos acīs tavam brālim Joābam!”+ QdAbnērs viņam sacīja: “Nogriezies uz vienu vai otru pusi, satver kādu no puišiem un ņem sev viņa ieročus.” Bet Asā-Ēls negribēja beigt viņu vajāt.dCdAbnērs atskatījās un teica: “Vai tas esi tu, Asā-Ēl?” Un tas atbildēja: “Es!”hKdAsā-Ēls dzinās pakaļ Abnēram, nenovērsdamies no Abnēra soļiem ne pa labi, ne pa kreisi.~wdTur bija arī trīs Cerūjas dēli – Joābs, Abīšajs un Asā-Ēls. Asā-Ēls bija tik ātrs kā gazele laukā –gIdKauja todien bija briesmīgi nežēlīga, un Dāvida kalpi sakāva Abnēru un Israēla vīrus.dTie grāba viens otru aiz galvas un grūda viens otram sānos zobenu un krita visi reizē. Šo vietu Gibeonā sauc par Helkat-Cūrīmu. dTad no Saula dēla Īš-Bošeta puses cēlās un iznāca divpadsmit benjāminieši un arī no Dāvida kalpiem – divpadsmit vīri. dTad Abnērs teica Joābam: “Lai taču puiši ceļas un uzrīko mūsu priekšā sacīkstes!” Joābs atbildēja: “Lai notiek!”7id Ceļā devās arī Joābs, Cerūjas dēls, kopā ar Dāvida kalpiem, un viņi visi sastapās pie Gibeonas dīķa. Vieni apmetās dīķim vienā pusē un otri – otrā pusē.iMd Abnērs, Nēra dēls, kopā ar Saula dēla Īš-Bošeta kalpiem devās no Mahanaimas uz Gibeonu.cAd Dāvida valdīšanas laiks Hebronā pār Jūdas namu bija septiņi gadi un seši mēneši.'~Id Saula dēls Īš-Bošets bija četrdesmit gadus vecs, kad kļuva par Israēla ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus. Vienīgi Jūdas nams sekoja Dāvidam.s}ad Viņš to iecēla par ķēniņu Gileādam, Ašēram, Jizreēlai, Efraimam, Benjāminam un visam Israēlam. | dAbnērs, Nēra dēls, Saula karaspēka virspavēlnieks, ņēma Saula dēlu Īš-Bošetu un aizveda pāri Jardānai uz Mahanaimu.{'dTad nu lai jūsu rokas ir stipras un sirdis drošas, jo jūsu kungs Sauls ir miris, bet mani Jūdas nams ir svaidījis par savu ķēniņu!”zdTad nu arī Kungs izrādīs jums žēlastību un būs uzticams un arī es būšu jums vēlīgs, tādēļ ka jūs tā esat darījuši.=yudDāvids sūtīja vēstnešus pie vīriem, kas Jābēš-Gileādā, un sacīja: “Jūs esat Kunga svētīti par to, ka izrādījāt laipnību savam kungam Saulam, viņu apbedīdami.*xOdTad atnāca Jūdas vīri, un viņi tur svaidīja Dāvidu par ķēniņu Jūdas namam. Un Dāvidam pastāstīja, ka Saulu apbedījuši vīri no Jābēš-Gileādas.w9dTāpat Dāvids ņēma līdzi arī vīrus, kas turējās kopā ar viņu – ikkatru ar viņa saimi –, un tie apmetās Hebronas apkārtnes pilsētās.}vudUn Dāvids devās turp kopā ar abām sievām – jizreēlieti Ahīnoamu un karmelieša Nābāla atraitni Abīgailu.\u 5dPēc tam Dāvids jautāja Kungam: “Vai man doties uz kādu no Jūdas pilsētām?” Un Kungs viņam atbildēja: “Dodies!” Tad Dāvids jautāja: “Kurp man doties?” Un viņš atbildēja: “Uz Hebronu.”=t ydAk vai, varoņi krituši un kaujas ieroči pagalam!”zs qdMan sāp par tevi, brāli Jonatān, mans tik mīļotais! Tava mīlestība man bija pārāka par sievu mīlestību.Rr !dAk vai, varoņi krituši kaujas vidū! Jonatāns guļ nokauts augstienēs.{q sdIsraēla meitas, raudiet par Saulu, kas tērpa jūs smalkā audeklā un rotās, kas rotāja jūsu tērpus ar zeltu!p +dSauls un Jonatāns – tik mīļi un dārgi, dzīvē un nāvē tie netika šķirti! Viņi bija straujāki par ērgļiem, stiprāki par lauvām.o dBez nokauto asinīm, bez varoņu taukiem negriezās atpakaļ Jonatāna loks, un Saula zobens nekad nenāca atpakaļ tukšā.!n ?dJūs, Gilboas kalni, augstieņu lauki, lai nav jums ne rasas, ne lietus! – jo tur tika nosviests varoņu vairogs, Saula vairogs, ar eļļu nesvaidīts. m dJel nestāstiet to Gatā, nesludiniet Aškelonas ielās, lai filistiešu meitas nepriecājas, lai neapgraizīto meitas negavilē!Yl /d“Tavs krāšņums, Israēl, guļ nokauts augstienēs. Ak vai, varoņi krituši!ok [dViņš lika mācīt loka šāvēju dziesmu Jūdas dēliem, redzi, tā ir rakstīta Taisnīgo grāmatā.Nj dDāvids dziedāja žēlabu dziesmu par Saulu un viņa dēlu Jonatānu.i %dDāvids sacīja: “Tavas asinis lai paliek uz tavas galvas, jo tava mute liecināja pret tevi, sacīdama: es nonāvēju Kunga svaidīto.”h dTad Dāvids pasauca vienu no puišiem un teica: “Nāc šurp, uzbrūc viņam!” Un viņš tam cirta, un tas bija beigts.gg KdDāvids viņam teica: “Kā tu nebaidījies pacelt roku, lai iznīcinātu Kunga svaidīto!?”f -d Un Dāvids prasīja puisim, kas viņam stāstīja: “No kurienes tu pats esi?” Tas atbildēja: “Es esmu svešinieka amālēkieša dēls.”e /d Viņi sēroja, raudāja un gavēja līdz vakaram par Saulu un viņa dēlu Jonatānu un par Kunga tautu, Israēla namu, ka tie krituši no zobena.\d 5d Tad Dāvids sagrāba savas drēbes un pārplēsa tās, tāpat arī visi viņa vīri.Wc +d Tad es nostājos pie viņa un nogalēju viņu, jo zināju, ka pēc kritiena viņš vairs nedzīvos. Un es paņēmu kroni, kas viņam galvā, un sprādzi, kas ap augšdelmu, un, redzi, atnesu savam kungam!”b d Viņš man teica: jel nostājies pie manis un nogalē mani, jo mani sagrābuši krampji, bet dzīvība aizvien vēl ir manī!Ya /dViņš man prasīja: kas tu esi? – un es viņam atbildēju: esmu amālēkietis.\` 5dViņš pagriezās atpakaļ, ieraudzīja mani un uzsauca man, un es teicu: es te! –O_ dPuisis, kas viņam stāstīja, atbildēja: “Es nejauši nokļuvu Gilboas kalnā, un, redzi, Sauls atspiedās uz sava šķēpa, un, redzi, kararati un jātnieku virsnieki jau bija tam uz papēžiem.{^ sdDāvids jautāja puisim, kas viņam to stāstīja: “Kā tu zini, ka Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši?”U] 'dDāvids viņam teica: “Kas tur notika, stāsti taču man!” Un viņš stāstīja, ka ļaudis bēguši no kaujas lauka, ka daudzi krituši un ir beigti, ka arī Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši.\ dDāvids viņam jautāja: “No kurienes tu tāds nāc?” Viņš tam atbildēja: “Es izglābos no Israēla nometnes.”5[ gdun trešajā dienā, redzi, nāca kāds vīrs no Saula nometnes, drēbes tam bija saplēstas un pīšļi uz galvas, viņš pienāca pie Dāvida, krita pie zemes un zemojās.tZ gdKad Sauls bija miris un Dāvids atgriezies no amālēkiešu sakāves, viņš divas dienas pavadīja Ciklagā,cYAZ Tie ņēma viņu kaulus un apbedīja Jābēšā zem tamariska un gavēja septiņas dienas.%XEZ visi stipri vīri cēlās, gāja visu nakti un noņēma Saula miesas un viņa dēlu miesas no mūra Bēt-Šānā, atgriezās Jābēšā un tur sadedzināja.^W7Z Kad Jābēš-Gileādas iedzīvotāji dzirdēja, ko filistieši izdarījuši ar Saulu,eVEZ Viņa ieročus tie nolika Aštartes templī, bet ķermeni pienagloja pie mūra Bēt-Šānā.U'Z Tie nocirta viņam galvu, noņēma viņa ieročus un sūtīja apkārt pa visu filistiešu zemi, lai pavēstītu to savu elku namā un tautā.TZNākamajā dienā, kad filistieši nāca aplaupīt nokautos, tie atrada Saulu un viņa trīs dēlus, kas bija krituši Gilboas kalnā.iSMZKad israēlieši, kuri bija viņpus ielejai un Jardānas otrā pusē redzēja, ka Israēla vīri metušies bēgt, ka Sauls un viņa dēli ir miruši, tie atstāja pilsētas un bēga. Tad nāca filistieši un apmetās tajās.lRSZTā Sauls un viņa trīs dēli, viņa ieroču nesējs un visi viņa vīri kopā mira vienā dienā.vQgZKad viņa ieroču nesējs redzēja, ka Sauls miris, arī viņš metās uz sava zobena un mira kopā ar Saulu.PZSauls teica savam ieroču nesējam: “Izvelc savu zobenu un nodur mani, ka nenāk šie neapgraizītie, nesašauj mani un neņirgājas par mani!” Bet viņa ieroču nesējs baidījās un negribēja to darīt. Tad Sauls ņēma zobenu un metās uz tā.cOAZAp Saulu sākās sīva cīņa. Loka šāvēji tika viņam klāt un viņu stipri ievainoja.N#ZFilistieši sekoja Saulam un viņa dēliem cieši pa pēdām. Filistieši nogalināja Saula dēlus Jonatānu, Abīnādāvu un Malkī-Šūu.uM gZFilistieši cīnījās ar Israēlu – Israēla vīri bēga no filistiešiem un krita nokauti Gilboas kalnā.SL!Ztiem, kas Hebronā un visur, kur Dāvids un viņa vīri bija staigājuši.FKZtiem, kas Hormā, tiem, kas Bor-Āšānā, tiem, kas Atāhā,cJAZtiem, kas Rāhālā, tiem, kas jerahmeēliešu pilsētās, tiem, kas kēniešu pilsētās,AIZtiem, kas Aroērā, tiem, kas Sifmotā, tiem, kas Eštmo,VH'ZNosūtīja tiem, kas Bētelē, tiem, kas Raāmot-Negebā, tiem, kas Jatīrā,EGZDāvids atgriezās Ciklagā un no laupījuma nosūtīja daļu Jūdas vecajiem, saviem draugiem, sacīdams: “Te jums svētības dāvana no laupījuma, kas atņemts Kunga ienaidniekiem.”zFoZTā tas ir aizvien kopš tās dienas – viņš to padarīja par likumu un tiesu Israēlā līdz pat šai dienai.E+ZKā lai paklausa jūsu vārdiem?! Tiem, kas palikuši pie mantām, pienākas tāda pati daļa kā tiem, kas gājuši karā. Lai visi dalās!”/DYZBet Dāvids teica: “Tā nedariet, mani brāļi, ar to, ko Kungs mums devis! Viņš mūs ir pasargājis un nodevis mūsu rokās to bandu, kas bija pret mums nākusi.CZBet visi ļaunie un nelietīgie starp tiem, kas bija gājuši kopā ar Dāvidu, runāja: “Mēs ar viņiem nedalīsimies laupījumā, ko esam atguvuši, tāpēc ka šie nenāca kopā ar mums, – atdosim tikai katram viņa sievu un bērnus, lai ņem un staigā!”B}ZDāvids atgriezās pie tiem divi simti vīriem, kas bija pārāk novārguši, lai sekotu viņam, un kurus tie bija atstājuši pie Besoras strauta. Viņi iznāca pretī Dāvidam un viņa pulkam. Dāvids pienāca pie viņiem un sveicināja ar mieru.AZSev Dāvids ņēma visas avis un vēršus, un viņi dzina tos pa priekšu viņa ganāmpulkam, saukdami: “Šis ir Dāvida laupījums!”2@_ZNeviena netrūka – ne maza, ne liela, ne dēlu, ne meitu, ne arī kas no laupījuma un visa, ko tie viņiem bija paņēmuši. To visu Dāvids atdeva ļaudīm atpakaļ.j?OZDāvids atguva visu, ko amālēkieši bija paņēmuši, Dāvids atdabūja arī abas savas sievas.(>KZDāvids tos kāva no krēslas līdz nākamās dienas vakaram, un neviens no tiem neizbēga kā vien četri simti jaunekļu, kas aizbēga jāšus uz kamieļiem.6=gZViņš tos noveda lejā, un, redzi, tie bija izklīduši kur kurais – ēda, dzēra un līksmojās par milzīgo laupījumu, ko tie bija guvuši filistiešu un Jūdas zemē.W<)ZDāvids viņam prasīja: “Vai tu mani aizvedīsi pie šīs bandas?” Viņš teica: “Zvēri man pie dieviem, ka tu mani nenonāvēsi un neatdosi manam kungam, un es tevi aizvedīšu pie šīs bandas.” ; ZMēs sirojām krētiešu dienvidzemē un tajā, kas Jūdā, un Kāleba dienvidzemē, un mēs ar uguni nodedzinājām Ciklagu.”H: Z Tad Dāvids viņam jautāja: “Kas tu esi un no kurienes?” Puisis atbildēja: “Es esmu ēģiptietis, kāda amālēkieša vergs. Kad pirms trim dienām es saslimu, mans kungs mani pameta.*9OZ Viņi iedeva tam gabalu vīģu plāceņa un divus rozīņu plāceņus. Viņš ēda un atguvās, jo neko nebija ne ēdis, ne dzēris trīs dienas un trīs naktis.8#Z Viņi uz lauka uzgāja kādu ēģiptieti un atgādāja to pie Dāvida. Viņi tam deva ēst, un tas ēda, un viņi to padzirdīja ar ūdeni."7?Z Dāvids ar četriem simtiem vīru turpināja vajāšanu, bet divi simti vīru, kas bija pārāk novārguši, lai šķērsotu Besoras strautu, palika tur.z6oZ Tad Dāvids un viņa seši simti vīru devās ceļā un nonāca pie Besoras strauta, kur daļa no viņiem palika.;5qZun Dāvids izjautāja Kungu: “Vai man dzīties pakaļ šai bandai, vai es to panākšu?” Un viņš tam atbildēja: “Dzenies, jo tu tos noteikti panāksi un visu atgūsi!”4ZDāvids teica priesterim Ebjātāram, Ahīmeleha dēlam: “Jel nes šurp man efodu!” Ebjātārs atnesa efodu Dāvidam,C3ZPats Dāvids bija lielos spaidos, jo ļaudis teicās viņu nomētāt akmeņiem – visi bija sarūgtināti par saviem dēliem un meitām. Tomēr Dāvids guva spēku Kungā, savā Dievā.2{ZArī abas Dāvida sievas bija aizvestas gūstā – jizreēliete Ahīnoama un Abīgaila, karmelieša Nābāla atraitne.d1CZDāvids un viņa ļaudis sāka vaimanāt un raudāja, kamēr vairs nebija spēka paraudāt.0!ZDāvids ar saviem vīriem ienāca pilsētā, un, redzi, tā bija nodedzināta ar uguni un viņu sievas, dēli un meitas aizvestas gūstā!)/MZViņi aizveda gūstā sievas, kas tur bija, un visus no maza līdz lielam, bet nevienu nenogalināja. Viņi aizgāja savu ceļu un aizveda tos visus sev līdzi.5. gZKad Dāvids ar saviem vīriem trešajā dienā nonāca Ciklagā, amālēkieši bija sirojuši dienvidzemē un Ciklagā, nopostījuši Ciklagu un nodedzinājuši to ar uguni.-+Z Dāvids un viņa vīri cēlās agri, lai no rīta jau dotos prom, un atgriezās filistiešu zemē. Bet filistieši devās augšā uz Jizreēlu.,Z Tad nu celies rīta agrumā kopā ar sava kunga kalpiem, kas nākuši tev līdzi, un agri dodieties prom – līdz ar rīta gaismu.”+1Z Ahīšs atbildēja Dāvidam: “Zinu, tu esi krietns kā Dieva eņģelis, taču filistiešu augstmaņi saka: viņš nevar iet kopā ar mums karā!m*UZDāvids teica Ahīšam: “Ko esmu izdarījis? Vai tu esi varējis vainot savu kalpu kopš tās dienas, kad es pie tevis ierados, līdz pat šai dienai, ka es nedrīkstu iet cīnīties pret sava kunga ķēniņa ienaidniekiem?”Y)-ZTad nu griezies atpakaļ un ej ar mieru, neapkaitini filistiešu augstmaņus.”(!ZAhīšs sauca Dāvidu un teica viņam: “Dzīvs Kungs! – tu esi taisns, man patiktu, ja tu būtu karapulkā kopā ar mani, jo es tevī neko ļaunu neesmu manījis kopš tās dienas, kad tu pie manis atnāci, līdz pat šai dienai. Tomēr tu nepatīc augstmaņiem.'ZVai šis nav tas pats Dāvids, par kuru viņi dejodami dzied: Sauls kāva tūkstošus, Dāvids – desmitiem tūkstošu!”$&CZFilistiešu augstmaņi saskaitās uz viņu un teica: “Sūti to vīru atpakaļ, lai viņš atgriežas, kur tu viņu esi norīkojis! Viņš neies ar mums kopā karā, jo kaujā viņš var kļūt mums par pretinieku. Kā gan šis lai izpatīk savam kungam, ja ne ar šo vīru galvām?3%aZFilistiešu augstmaņi teica: “Kas tie par ebrejiem?!” Ahīšs filistiešu augstmaņiem atbildēja: “Tas taču Dāvids, Israēla ķēniņa Saula kalps, kurš ir pie manis jau vairāk nekā gadu, un neko es pie viņa neesmu manījis, kopš viņš atbēdzis pie manis, līdz pat šai dienai!”$ ZFilistiešu augstmaņi nāca ar simtiem un tūkstošiem, un arī Dāvids ar saviem vīriem soļoja pēcpulkā kopā ar Ahīšu.~# yZFilistieši sapulcēja visus savus karapulkus Afēkā, bet israēlieši bija uzslējuši nometni pie avota Jizreēlā.z"oZViņa to pasniedza Saulam un viņa kalpiem, un tie ēda. Tad viņi cēlās un tajā pašā naktī devās projām. ! ZTai sievai mājā bija barots teļš, un viņa to steigšus nokāva. Viņa ņēma miltus, iejauca un izcepa neraudzētas maizes.8 kZViņš to noraidīja, teikdams: “Es neēdīšu!” Bet viņa kalpi un arī tā sieva pierunāja viņu, un viņš tos paklausīja – piecēlās no zemes un apsēdās gultā.ZTad nu arī tu uzklausi savu kalponi. Es celšu tev priekšā maizes kumosu – ēd, un tev būs spēks doties ceļā.”fGZTā sieva pienāca pie Saula. Redzēdama, ka viņš ir galīgi pārbijies, tā sacīja viņam: “Redzi, tava kalpone ir tevi paklausījusi! Es liku savu dzīvību saujā un paklausīju taviem vārdiem, ko tu man sacīji.;qZSauls tūliņ pilnā augumā nokrita pie zemes, viņš bija pārbijies no Samuēla vārdiem, turklāt viņam nemaz nebija spēka, jo viņš visu dienu un nakti neko nebija ēdis.<sZKopā ar tevi Kungs nodevis filistiešu rokās arī Israēlu – jau rīt tu būsi pie manis kopā ar saviem dēliem! Un arī Israēla karapulku Kungs nodos filistiešu rokās!”ZTāpēc ka tu neklausīji Kungu un nepiepildīji viņa dusmu kvēli pret amālēkiešiem, Kungs tev šodien tā darījis.ZKungs ir darījis, kā viņš caur mani runājis, – Kungs izrāvis ķēniņvalsti no tavas rokas un atdevis Dāvidam, tavam tuvākajam.lSZSamuēls teica: “Kāpēc tu prasi man, ja Kungs ir novērsies no tevis un kļuvis tev pretinieks?9ZSamuēls prasīja Saulam: “Kāpēc tu mani traucēji un sauci mani?” Sauls atbildēja: “Esmu lielos spaidos – filistieši sākuši pret mani karu, bet Dievs no manis novērsies un neatbild ne caur praviešiem, ne sapņiem. Es tevi saucu, lai uzzinātu, ko man darīt!”W)ZViņš tai prasīja: “Kāds viņš izskatās?” Viņa teica: “Vecs vīrs kāpj augšā, ietinies apmetnī.” Tad Sauls saprata, ka tas ir Samuēls, un viņš noliecās ar seju līdz zemei un zemojās.Z Un ķēniņš viņai teica: “Nebaidies! Ko tu redzēji?” Sieva atbildēja Saulam: “Es redzēju Dievu kāpjam augšā no zemes!” Z Kad tā sieva ieraudzīja Samuēlu, viņa skaļi iebrēcās. Tā sieva teica Saulam: “Kāpēc tu mani piekrāpi? Tu esi Sauls!”^7Z Un sieva prasīja: “Ko man tev izsaukt?” Viņš teica: “Izsauc man Samuēlu!”nWZ Sauls viņai zvērēja pie Kunga, sacīdams: “Dzīvs Kungs! – tev nebūs vainas par šo lietu.”FZ Tā sieva viņam sacīja: “Tu taču zini, ko Sauls ir izdarījis – iztīrījis zemi no garu izsaucējiem un zintniekiem. Kāpēc tu liec lamatas manai dvēselei, lai mani nonāvētu?”G ZSauls pārģērbās, lai viņu nepazītu, un naktī kopā ar diviem vīriem atnāca pie tās sievas. Viņš teica: “Jel pareģo man caur mirušo garu un izsauc man to, kuru tev teikšu.”lSZTad Sauls teica saviem kalpiem: “Sameklējiet man kādu sievu, kas prot izsaukt mirušo garus, es došos pie viņas un meklēšu atbildi caur viņu.” Viņa kalpi tam teica: “Redzi, Ēn-Dorā ir mirušo garu izsaucēja!”hKZSauls izjautāja Kungu, bet Kungs viņam neatbildēja ne sapņos, ne ar lozēm, ne praviešiem.gIZKad Sauls ieraudzīja filistiešu nometni, viņš izbijās un viņa sirds briesmīgi drebēja. ZSapulcējās filistieši, nāca un uzslēja nometni Šūnēmā, bet Sauls sapulcināja visu Israēlu, un viņi uzslēja nometni Gilboā. 7ZSamuēls nomira. Viss Israēls viņu apraudāja un apbedīja viņa pilsētā Rāmā. Bet Sauls bija izdzinis no zemes garu izsaucējus un zintniekus.5 eZDāvids sacīja Ahīšam: “Tad tu pārliecināsies, uz ko tavs kalps spējīgs!” Un Ahīšs sacīja Dāvidam: “Tad es tevi iecelšu par savu miesassargu uz mūžu!” ,3~~~ }}"|{{x{z\yyOxxiwwjvvuuQtssbrqpp]poo1nnn0mllk~jj5ii0hhAggyffHeewdccTbb1aa*`d__^]]\r\[[MZeYY@XXWWBVV^UU8TqSSnRQQ`POO,NNAMLKK^JII8HGGwFFXEE?DDACBAA@X?>>>==<;::A9u9"88 77F66J5Z44`33 22 1x1B0e/k..a--,N+**z))y((( &&P%%$l##""I!! ! 7 Jhz NS q XI X % U6aIL,R/dĶēniņš teica tai sievai: “Ej mājās, es došu par tevi pavēli.”A.}dUn, redzi, visa dzimta cēlās pret tavu kalponi, sacīdami: izdod brāļa slepkavu! Mēs to nonāvēsim par brāļa dzīvību, ko tas laupījis, – arī šo mantinieku mēs tev iznīcināsim! – Viņi izdzēsīs oglīti, kas man vēl atlikusi, ka ne vārds, ne pēcnācējs no mana vīra nepaliek uz zemes.”-dun tavai kalponei bija divi dēli, tie abi sakāvās laukā, neviens tos neizšķīra, un viens kāva otru un nonāvēja.v,gdĶēniņš tai jautāja: “Kas tev?” – un viņa sacīja: “Patiesi, esmu atraitne, mans vīrs ir miris,+{dRunādama ar ķēniņu, tekoiešu sieva krita uz sava vaiga pie zemes, zemojās un sauca: “Palīdzi, ak, ķēniņ!”d*CdTad ej pie ķēniņa un runā ar viņu tā…” – un Joābs viņai pateica, kas jāsaka.f)GdJoābs sūtīja uz Tekou un atveda no turienes kādu gudru sievu. Viņš tai teica: “Jel izliecies par sērotāju – velc sēru drānas, ar eļļu neiesvaidies un izturies, it kā tu jau ilgu laiku sērotu par mirušo.V( )dJoābs, Cerūjas dēls, manīja, ka ķēniņš domās kavējas pie Abšāloma.k'Qd 'Ķēniņš Dāvids ilgojās pēc Abšāloma, jo viņš bija samierinājies ar to, ka Amnons miris.Q&d &Bet Abšāloms trīs gadus palika Gešūrā, kur viņš bija aizbēdzis.~%wd %Abšāloms aizbēga pie Gešūras ķēniņa Talmaja, Amīhūda dēla. Dāvids augām dienām sēroja pēc sava dēla.$-d $Tikko viņš to bija pateicis, ienāca ķēniņa dēli un skaļi vaimanāja. Arī ķēniņš un visi viņa kalpi sāka vaimanāt skaļā balsī.#yd #Un Jehonādābs teica ķēniņam: “Redzi, ķēniņa dēli ir pārnākuši. Tā arī bija, kā tavs kalps sacīja!”%"Ed "Bet Abšāloms aizbēga. Puisis, kas stāvēja sardzē, paskatījās, un redzi – milzums ļaužu nāca no kalna puses pa to ceļu, kas viņam aiz muguras.! d !Lai nu mans kungs, ķēniņš, neņem pie sirds sacīto, ka visi ķēniņa dēli ir miruši, jo pagalam ir vienīgi Amnons.” d Tad Jehonādābs, Dāvida brāļa Šemāas dēls, bilda: “Lai mans kungs nedomā, ka viņi nokāvuši visus ķēniņa dēlus, vienīgi Amnons ir pagalam. Tāds ir bijis Abšāloma nodoms jau kopš tās dienas, kad tas piesmēja viņa māsu Tamāru.d Ķēniņš pielēca kājās, pārplēsa savas drānas un nokrita pie zemes – visi viņa kalpi stāvēja blakus pārplēstām drānām.#d Kamēr tie vēl bija ceļā, Dāvidu sasniedza ziņa: “Abšāloms ir nositis visus ķēniņa dēlus – neviens pats vairs nav dzīvs!”)d Un Abšāloma puiši darīja Amnonam, kā Abšāloms bija licis. Tad visi ķēniņa dēli pietrūkās kājās, uzlēca savos mūļos un bēga.mUd Abšāloms pavēlēja saviem puišiem: “Pielūkojiet, kad Amnons būs iesilis no vīna un es jums uzsaukšu: sitiet Amnonu! – tad nonāvējiet viņu un nebīstieties. Vai tad ne es jums to pavēlu? Esiet stipri un braši!”gId Bet viņš uzstāja, un ķēniņš atlaida viņam līdzi Amnonu un pārējos ķēniņa dēlus.!=d Tad Abšāloms teica: “Ja ne, tad lai pie mums nāk vismaz mans brālis Amnons.” Ķēniņš viņam jautāja: “Kāpēc viņam jāiet tev līdzi?”Dd Ķēniņš atbildēja Abšālomam: “Nē, mans dēls, mēs taču neiesim visi, ka nekļūstam tev par nastu.” Lai gan Abšāloms uzstāja, tomēr viņš negribēja iet un to svētīja.'Id Abšāloms nāca pie ķēniņa un sacīja: “Jel redzi, pie tava kalpa ir avju cirpēji. Es lūdzu, lai ķēniņš ar saviem ļaudīm nāk pie sava kalpa.”"?d Pēc diviem gadiem, kad pie Abšālomam Baal-Hācorā pie Efraima robežām bija sanākuši avju cirpēji, Abšāloms saaicināja visus ķēniņa dēlus.%d Bet Abšāloms neteica Amnonam ne vārda – ne labu, ne ļaunu, jo Abšāloms ienīda Amnonu par to, ka tas piesmējis viņa māsu Tamāru.Fd Kad ķēniņš Dāvids to uzzināja, viņš ļoti noskaitās.wid Un viņas brālis Abšāloms teica viņai: “Vai tad kopā ar tevi nebija tavs brālis? Tad nu paliec klusu, mana māsa, viņš ir tavs brālis. Neņem to tik ļoti pie sirds.” Un Tamāra pamesta dzīvoja sava brāļa Abšāloma namā.  d Tamāra kaisīja pīšļus uz galvas, pārplēsa savu garpiedurkņu tērpu, lika sev rokas uz galvas un gāja prom vaimanādama.)Md Viņa kalps izveda viņu ārā un aizslēdza durvis. Viņai mugurā bija tērps ar piedurknēm – šādas drānas ķēniņa meitas valkāja jaunavības laikā.yd Viņš pasauca puisi, savu kalpu, un teica: “Izraidi jel šo te prom no manis, ārā no nama un aizslēdz durvis!”"?d Viņa tam sacīja: “Nē, jo, sūtīdams mani prom, tu rīkojies daudz ļaunāk par to, ko man esi jau nodarījis!” Bet viņš negribēja klausīties.Fd Pēc tam Amnonu pārņēma ļoti stiprs naids pret viņu. Naids, kas Amnonu pārņēma, bija vēl stiprāks par mīlestību, ko viņš bija jutis, un viņš tai uzsauca: “Celies un ej!”Od Bet viņš negribēja klausīties, pieveica viņu un gulēja ar viņu. +d Un es, kur lai es tad liekos ar savu kaunu? Un tu – tu kļūsi par nelgu Israēlā! Labāk runā ar ķēniņu, jo viņš mani tev neliegs.”p [d Viņa tam teica: “Nē, brāli! Nepiesmej mani, jo Israēlā tā netiek darīts. Nedari tādu trakumu!l Sd Kad viņa tos sniedza, lai tas ēstu, viņš to sagrāba un teica: “Nāc, guli ar mani, māsa!”; qd Tad Amnons teica: “Nes ēdienu manā guļamistabā, un es ēdīšu no tavas rokas.” Tamāra ņēma cepumus, ko bija pagatavojusi, un ienesa sava brāļa Amnona guļamistabā. )d Viņa ņēma pannu un nobēra viņam priekšā, bet viņš atteicās ēst. Amnons teica: “Sūtiet visus ārā!” – visi ļaudis aizgāja.d Tamāra atnāca uz sava brāļa Amnona namu, kur viņš gulēja, izmīcīja mīklu un viņa klātbūtnē sataisīja un izcepa cepumus.d Dāvids sūtīja uz mājām pēc Tamāras, sacīdams: “Jel nāc uz sava brāļa Amnona namu un pagatavo viņam maltīti!”oYd Un Amnons apgūlās un izlikās sasirdzis. Kad ķēniņš atnāca viņu apraudzīt, Amnons teica ķēniņam: “Lūdzu, lai atnāk mana māsa Tamāra un manā klātbūtnē pagatavo pāris cepumu, ka es tos ēdu no viņas rokas.”{d Un Jehonādābs viņam teica: “Liecies gultā un sirgsti. Kad tēvs nāks tevi apraudzīt, saki viņam: lūdzu, lai nāk mana māsa Tamāra un dod man ēst. Lai viņa gatavo maltīti manā klātbūtnē, ka es to redzu un ēdu no viņas rokas.”Ld Viņš tam teica: “Kāpēc tu katru dienu tāds sanīcis, ķēniņa dēls? Vai neizstāstīsi man?” Amnons tam atbildēja: “Es esmu iemīlējies Tamārā, sava brāļa Abšāloma māsā.”yd Bet Amnonam bija draugs, vārdā Jehonādābs, Dāvida brāļa Šemāas dēls, un Jehonādābs bija ļoti apķērīgs. d Amnons tā cieta, ka kļuva slims savas māsas Tamāras dēļ, jo viņa bija jaunava, un Amnons saprata, ka viņam to neiegūt. d Pēc tam bija tā: Dāvida dēlam Abšālomam bija skaista māsa, vārdā Tamāra, un Dāvida dēls Amnons iemīlējās viņā.a=d Tās ļaudis aizveda un lika pie zāģiem, dzelzs ecēšām un dzelzs cirvjiem un norīkoja uz ķieģeļu cepļiem. Tā viņš darīja visās amoniešu pilsētās. Tad Dāvids un visi ļaudis atgriezās Jeruzālemē.5ed Viņš noņēma kroni no Milkoma galvas – tas svēra talantu zelta un bija rotāts ar dārgakmeni. To uzlika galvā Dāvidam. No pilsētas izveda milzum daudz laupījuma.^~7d Tad Dāvids sapulcināja visus ļaudis un devās uz Rabu, karoja pret to un ieņēma.}-d Pulcini jel pārējos karavīrus un pabeidz ieņemt pilsētu; lai es nebūtu tas, kas ieņem šo pilsētu un mans vārds netiktu daudzināts!”| d Viņš sūtīja ziņnešus pie Dāvida ar vēsti: “Es karoju pret Rabu un ieņēmu pilsētas lejasdaļu, kur ūdenskrātuves.]{5d Tikmēr Joābs karoja pret amoniešu Rabu un ieņēma ķēniņvalsts galvaspilsētu.pz[d Viņš to pavēstīja caur pravieti Nātānu, kas, Kunga mudināts, deva tam vārdu – Kunga mīlulis.)yMd Un Dāvids mierināja savu sievu Batšebu un gāja pie viņas, un gulēja ar viņu. Viņa dzemdēja dēlu un deva tam vārdu Sālamans, un Kungs zēnu mīlēja.x9d Bet nu viņš ir miris – kam man vairs gavēt? Vai es varu atsaukt viņu atpakaļ? Es gan došos pie viņa, bet viņš pie manis neatgriezīsies.”w)d Viņš atbildēja: “Kamēr bērns bija dzīvs, es gavēju un raudāju, jo domāju – varbūt Kungs apžēlosies par mani un bērns dzīvos.v%d Kalpi tam prasīja: “Ko tu dari? Kad bērns bija dzīvs, tu gavēji un raudāji viņa dēļ, bet, tikko bērns miris, tu celies un ēd!”,uSd Tad Dāvids piecēlās no zemes, mazgājās, iesvaidījās, pārģērbās un gāja zemoties Kunga namā. Atgriezies mājās, viņš lika pasniegt maltīti un ēda."t?d Dāvids manīja, ka viņa kalpi sačukstas, un noprata, ka bērns miris. Dāvids jautāja kalpiem: “Vai bērns nomira?” Tie atbildēja: “Nomira.”sd Septītajā dienā bērns nomira. Dāvida kalpi baidījās viņam teikt, ka bērns miris, un sprieda: “Redzi, kad bērns bija dzīvs, mēs ar viņu runājām, bet viņš mūs neuzklausīja. Kā lai pasakām viņam, ka bērns miris? Ka nepadara sev ko ļaunu.”}rud Viņa nama vecajie sanāca ap viņu, lai pieceltu viņu no zemes, bet viņš tos atraidīja un neēda ar tiem kopā.lqSd Dāvids lūdzās Dievu par zēnu, Dāvids gavēja un, pārnācis mājās, visu nakti gulēja zemē.}pud Nātāns devās uz mājām. Un Kungs piemeklēja bērnu, ko Ūrijas sieva bija dzemdējusi Dāvidam, un tas sasirga.goId Taču tu esi devis Kunga ienaidniekiem iemeslu zaimot, tāpēc dēls, kas tev dzimis, mirs!”n!d Dāvids teica Nātānam: “Es esmu grēkojis pret Kungu!” Nātāns atbildēja Dāvidam: “Kungs gan noņem tavu grēku – tu nemirsi.bm?d Ko tu darīji slepenībā, to es izdarīšu visa Israēla priekšā un saules gaismā!”Il d Tā saka Kungs: redzi, no tava paša nama es ļaunumu celšu pret tevi tavu acu priekšā, es ņemšu tavas sievas un atdošu tavam tuvākajam. Viņš gulēs ar tavām sievām, saulei spīdot.k7d Tad nu zobens nemūžam neatstāsies no tava nama! – tādēļ ka tu mani nicināji, ka ņēmi hetieša Ūrijas sievu, lai viņa kļūtu tava sieva.Djd Kāpēc tu nicināji Kunga vārdus, darīdams to, kas man nepatīk? – Hetieti Ūriju tu nokāvi ar zobenu – viņa sievu tu ņēmi par sievu sev un pašu nogalēji ar amoniešu zobenu!i3d es tev devu tava kunga namu un tava kunga sievas tev pie sāniem! Es tev devu Israēlu un Jūdu, ja tas vēl par maz, piemetīšu tev vēl un vēl!'hId Tad Nātāns teica Dāvidam: “Tu esi tas vīrs! – Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es tevi svaidīju par Israēla ķēniņu, es tevi glābu no Saula rokas,ggId Par to aitiņu viņš atlīdzinās četrkārt – par to, ka tā darīja un neiežēlojās!”f3d Dāvids aizsvilās lielās dusmās par to vīru un teica Nātānam: “Dzīvs Kungs! – Par to, ko šis vīrs darījis, viņš ir nāvi pelnījis.vegd Kāds ceļinieks iegriezās pie bagātā vīra, bet tam bija žēl ņemt savu avi vai vērsi, lai pagatavotu ceļotājam, kas pie viņa iegriezies. Viņš ņēma nabaga vīra aitiņu un pagatavoja tam vīram, kas pie viņa iegriezies.”Yd-d bet nabagajam nebija nekā, tik viena maza aitiņa tam piederēja. Tā uzauga pie viņa kopā ar paša bērniem, no viņa kumosa ēda, no viņa kausa dzēra, viņa azotē gulēja, bija viņam kā paša meita.3ccd Bagātajam bija avju un vēršu bez skaita, b d Kungs sūtīja Nātānu pie Dāvida. Atnācis tas viņam sacīja: “Kādā pilsētā bija divi vīri – viens bagāts, otrs nabags.4acd Kad sēru laiks bija pagājis, Dāvids sūtīja pārvest to uz savu namu. Viņa kļuva tam par sievu un dzemdēja dēlu. Bet Kungam nepatika tas, ko Dāvids bija darījis.\`3d Ūrijas sieva dzirdēja, ka viņas vīrs Ūrija ir miris, un apraudāja savu kungu.1_]d Dāvids teica ziņnesim: “Tā saki Joābam: neraizējies, jo zobens rij te še, te tur. Cīnies vēl stiprāk pret šo pilsētu un noposti to – uzmundrini viņu!”^ d Strēlnieki no mūra šāva uz taviem kalpiem, un vairāki ķēniņa kalpi krita, arī tavs kalps hetietis Ūrija ir miris.”]d Ziņnesis sacīja Dāvidam: “Tā kā tie vīri mūs pārspēja un iznāca laukā pret mums, mēs tos atspiedām līdz vārtu ieejai.d\Cd Ziņnesis devās ceļā, atnāca pie Dāvida un vēstīja visu, ko Joābs bija licis teikt.l[Sd Kas nokāva Abīmelehu, Jerūbešeta dēlu? Vai ne sieva, kas no mūra uzmeta viņam augšējo dzirnakmeni, ka viņš nomira Tēbēcā? Kāpēc gājāt tik tuvu mūrim? – tad saki: arī tavs kalps hetietis Ūrija ir miris.”Z)d ja ķēniņš aizsvilsies dusmās un teiks tev: kādēļ gājāt cīnīties tik tuvu pilsētai, vai tad nezinājāt, ka viņi no mūra šaus?!^Y7d Un viņš pavēlēja ziņnesim: “Kad būsi pastāstījis ķēniņam kara notikumus,;Xsd Joābs sūtīja ziņu Dāvidam par kara notikumiem.W}d Kad pilsētas vīri iznāca karot pret Joābu, vairāki no Dāvida ļaudīm krita, un arī hetietis Ūrija bija pagalam.{Vqd Un, aplencot pilsētu, Joābs nolika Ūriju tādā vietā, par kuru viņš zināja, ka tur ir spēcīgi karotāji.U)d Vēstulē viņš rakstīja: “Nolieciet Ūriju priekšā, kur sīvākā kauja, un atkāpieties no viņa, lai viņš tiek nokauts un mirst.”PTd No rīta Dāvids rakstīja vēstuli Joābam un nosūtīja to ar Ūriju.HS d Dāvids viņu aicināja, un viņš pie tā ēda un dzēra, un Dāvids viņu piedzirdīja. Bet vakarā, izgājis ārā, viņš atgūlās pie sava kunga kalpiem un neaizgāja uz savām mājām.Rd Dāvids teica Ūrijam: “Šodien vēl paliec te, rīt es tevi atlaidīšu.” Tā Ūrija palika Jeruzālemē līdz nākamajai dienai. Q;d Ūrija atbildēja Dāvidam: “Dieva šķirsts, Israēls un Jūda mīt teltīs, tāpat mans kungs Joābs un mana kunga ļaudis ir nometnē uz lauka – kā lai es eju savā namā ēst, dzert un gulēt ar savu sievu?! Zvēru pie tevis un tavas dzīvības, ka es tā nedarīšu!”(PKd Dāvidam pastāstīja: “Ūrija nav aizgājis uz savām mājām!” Dāvids jautāja Ūrijam: “Vai tad tu neesi nupat no ceļa? Kādēļ tu neej mājās?”uOed Taču Ūrija apgūlās pie ķēniņa nama ieejas kopā ar visiem sava kunga kalpiem un negāja uz savu namu.Nd Tad Dāvids teica: “Noej savā namā un mazgā kājas.” Ūrija iznāca no ķēniņa nama, un viņam pakaļ nesa ķēniņa dāvanas.hMKd Kad Ūrija atnāca, Dāvids iztaujāja, kā klājas Joābam un kā ļaudīm un kā sokas karā.{Lqd Tad Dāvids sūtīja ziņu Joābam: “Atsūti pie manis hetieti Ūriju!” Un Joābs sūtīja Ūriju pie Dāvida.]K5d Un šī sieva kļuva grūta un sūtīja vēsti Dāvidam: “Esmu kļuvusi grūta.”JJd Dāvids sūtīja vēstnešus viņu atvest, un tā nāca pie viņa, un viņš ar to gulēja – viņa tikko bija šķīstījusies no savas nešķīstības –, pēc tam viņa atgriezās mājās. Id Dāvids lika ievākt ziņas par šo sievu, un viņam pastāstīja: “Tā taču Batšeba, Elīāma meita, hetieša Ūrijas sieva!”>Hwd Kādu vakaru Dāvids, piecēlies no gultas, pastaigājās pa ķēniņa nama jumtu, un no jumta viņš ieraudzīja kādu sievu mazgājamies – šī sieva bija ļoti glīta no skata.UG 'd Gadu mijā, laikā, kad ķēniņi parasti iziet karā, Dāvids sūtīja Joābu un kopā ar viņu savus ļaudis un visu Israēlu, un tie sakāva amoniešus un aplenca Rabu. Dāvids pats palika Jeruzālemē.6Fgd Kad visi ķēniņi, Hadadezera kalpi, redzēja, ka Israēls tos sakāvis, tie slēdza mieru ar Israēlu un kalpoja tam. Turpmāk aramieši baidījās palīdzēt amoniešiem._E9d Aramieši bēga no Israēla, un Dāvids nokāva aramiešiem septiņus simtus kararatu braucēju un četrdesmit tūkstošus jātnieku. Viņš notrieca Šobahu, viņu karaspēka virspavēlnieku, un tas turpat nomira.-DUd To pastāstīja Dāvidam. Viņš sapulcināja visu Israēlu, pārgāja Jardānai un nonāca Hēlāmā. Aramieši izvietojās pretī Dāvidam un cīnījās ar viņu.#CAd Hadadezers sūtīja ataicināt tos aramiešus, kas viņpus upei, un tie atnāca uz Hēlāmu ar Hadadezera karaspēka virspavēlnieku Šobahu priekšgalā.TB#d Aramieši, redzēdami, ka Israēls viņus sakāvis, sapulcējās vienuviet.:Aod Kad amonieši ieraudzīja, ka aramieši bēg, tad arī viņi metās bēgt no Abīšaja un iebēga pilsētā. Tad Joābs pārtrauca kauju ar amoniešiem un devās uz Jeruzālemi.X@+d Joābs ar saviem ļaudīm devās uzbrukumā aramiešiem, un tie bēga no viņa.{?qd Esi stiprs, un būsim stipri savu ļaužu un mūsu Dieva pilsētu dēļ! Kungs darīs, kā viņam šķiet labi!”>5d Joābs sacīja: “Ja aramieši būs stiprāki par mani, tad tu nāc man palīgā, bet, ja amonieši būs stiprāki par tevi, es iešu palīgā tev!l=Sd Pārējos ļaudis viņš nodeva savam brālim Abīšajam, un viņš tos izvietoja pret amoniešiem./<Yd Kad Joābs redzēja, ka pret viņu ir nostājušies kaujai gan no priekšpuses, gan aizmugures, viņš izvēlējās labākos Israēla vīrus un izvietoja pret Arāmu.;1d Amonieši iznāca pie pilsētas vārtiem un izvietojās kaujai, bet Cobas un Rehobas aramieši, kā arī Tobas un Maahas vīri stāvēja nomaļus.T:#d Kad Dāvids to uzzināja, viņš sūtīja Joābu un visu spēkavīru pulku.9}d Kad amonieši redzēja, ka Dāvids viņus uzskata par smerdeļiem, tie sūtīja nolīgt Bēt-Rehobas un Cobas aramiešus – divdesmit tūkstošus kājnieku, kā arī Maahas ķēniņu ar tūkstoš vīriem un Tobas vīrus – divpadsmit tūkstošus.F8d To pastāstīja Dāvidam, un viņš sūtīja tiem pretī, jo šie vīri bija ļoti pazemoti. Ķēniņš sacīja: “Palieciet Jērikā, līdz jums ataug bārda, tad varat nākt atpakaļ.”7d Tad Hānūns saņēma Dāvida kalpus, noskuva tiem pusi bārdas, nogrieza apģērbu līdz gurniem un aizraidīja viņus prom.6d amoniešu augstmaņi teica savam kungam Hānūnam: “Vai tu domā, ka Dāvids sūtījis pie tevis mierinātājus aiz cieņas pret tavu tēvu? Vai tik viņš nav sūtījis pie tevis savus kalpus, lai izpētītu, izlūkotu un izspiegotu pilsētu?!”g5Id Dāvids domāja: “Izrādīšu laipnību Nāhāša dēlam Hānūnam, jo viņa tēvs bija vēlīgs man.” Un Dāvids sūtīja savus kalpus izteikt viņam līdzjūtību par tēvu. Kad Dāvida kalpi nonāca amoniešu zemē,e4 Gd Pēc kāda laika nomira amoniešu ķēniņš, un pēc tam sāka valdīt viņa dēls Hānūns.3{d Mefībošets dzīvoja Jeruzālemē, un viņš vienmēr ēda pie ķēniņa galda. Mefībošetam bija klibas abas kājas.d2Cd Mefībošetam bija mazs dēls, vārdā Miha. Visa Cibas nama saime bija Mefībošeta kalpi.41cd Un Ciba teica ķēniņam: “Mans kungs ķēniņ, tavs kalps darīs visu, ko tu tam pavēlēsi.” Un Mefībošets ēda pie ķēniņa galda kā viens no ķēniņa dēliem.m0Ud Tu, tavi dēli un tavi kalpi apstrādāsiet viņa zemi un ievāksiet ražu, lai tava kunga dēlam būtu iztika. Un tava kunga dēls Mefībošets turpmāk ēdīs pie mana galda.” Cibam bija piecpadsmit dēlu un divdesmit kalpu./ d Ķēniņš pasauca Saula puisi Cibu un teica: “Es esmu atdevis tava kunga dēlam visu, kas piederēja Saulam un viņa namam.|.sd Mefībošets zemojās un teica: “Kas gan ir tavs kalps, ka tu esi pievērsies tādam sprāgušam sunim kā es?”G- d Dāvids viņam sacīja: “Nebīsties, jo es izrādīšu tev laipnību tava tēva Jonatāna dēļ. Es tev atdošu visus tava tēva Saula īpašumus, un turpmāk tu ēdīsi pie mana galda.”@,{d Kad Mefībošets, Saula dēla Jonatāna dēls, atnāca pie Dāvida, viņš krita uz sava vaiga un zemojās. Dāvids teica: “Mefībošet!” Un tas atbildēja: “Esmu tavs kalps!”i+Md Un ķēniņš sūtīja pēc viņa, lai atvestu no Lo-Dabaras, no Māhīra, Ammiēla dēla, nama.*!d Ķēniņš viņam prasīja: “Kur viņš ir?” Ciba teica ķēniņam: “Redzi, viņš ir Māhīra, Ammiēla dēla, namā Lo-Dabarā.”C)d Ķēniņš prasīja: “Vai nav vēl kāds vīrs Saula namā, ka es tam varētu izrādīt Dieva žēlastību?” Ciba teica ķēniņam: “Ir vēl Jonatāna dēls, kam kroplas kājas.”&(Gd Saula namā bija kalps, vārdā Ciba. Tas tika atsaukts pie Dāvida, un ķēniņš viņam vaicāja: “Tu esi Ciba?” Tas atbildēja: “Esmu tavs kalps!”y' od Dāvids teica: “Vai ir vēl kāds atlicis no Saula nama, kam es varētu izrādīt laipnību Jonatāna dēļ?”r&_dBenājāhu, Jehojādas dēls, bija miesassardzes priekšnieks, un Dāvida dēli bija palīgi kalpošanā.l%SdCādoks, Ahītūva dēls, un Ahīmelehs, Ebjātāra dēls, bija priesteri, Serāja bija rakstvedis,q$]dJoābs, Cerūjas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks; Jehošāfāts, Ahīlūda dēls, bija lietvedis.^#7dDāvids valdīja pār visu Israēlu un sprieda tiesu un taisnību visai savai tautai./"YdEdomā viņš iecēla vietvalžus – viņš tos izvietoja visā Edomā, un visi edomieši kļuva par Dāvida vergiem. Kungs sargāja Dāvidu visur, kur viņš gāja.s!ad Dāvids kļuva slavens, kad viņš atgriezās, Sāls ielejā sakāvis astoņpadsmit tūkstošus aramiešu. d aramiešiem, moābiešiem, amoniešiem, filistiešiem, amālēkiešiem, kā arī Cobas ķēniņam Hadadezeram, Rehoba dēlam, atņemto. d Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja Kungam – kopā ar zeltu un sudrabu, ko viņš bija veltījis Kungam no pakļautajām tautām:dCd Toī sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties par viņa labklājību un apsveikt ar uzvaru pār Hadadezeru, jo Toī ar Hadadezeru bija karojis. Jorāms atnesa līdzi sudraba, zelta un vara traukus.[1d Kad Hamātas ķēniņš Toī dzirdēja, ka Dāvids sakāvis Hadadezera karaspēku,b?dNo Hadadezera pilsētām Betahas un Bērotas ķēniņš Dāvids ņēma milzum daudz vara._9dDāvids ņēma zelta vairogus, kas bija Hadadezera kalpiem, un aizveda uz Jeruzālemi.#AdDāvids iecēla vietvalžus Damaskas Arāmā – aramieši kļuva par Dāvida vergiem un maksāja nodevas. Kungs sargāja Dāvidu visur, kur viņš gāja. dDamaskas aramieši nāca palīgā Cobas ķēniņam Hadadezeram, un Dāvids aramiešiem nokāva divdesmit divus tūkstošus vīru.]5dDāvids sagūstīja tūkstoti un septiņus simtus jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku no viņa karaspēka. Dāvids pārgrieza dzīslas visiem kararatu zirgiem, bet veselus atstāja simts kararatu zirgus.xkdDāvids sakāva Cobas ķēniņu Hadadezeru, Rehoba dēlu, kad tas devās atjaunot savu varu pie Eifrātas upes.nWdVēl viņš sakāva moābiešus un, noguldījis tos zemē, nomērīja ar auklu – divu auklu garumā viņš visus nonāvēja, bet vienas auklas garumā atstāja dzīvus. Moābieši kļuva par Dāvida vergiem un maksāja nodevas.l UdPēc tam Dāvids sakāva un pakļāva filistiešus. Dāvids atņēma filistiešiem varu pār novadu.BdLai tev tīk svētīt sava kalpa namu, lai tas ir mūžīgi tavā priekšā – jo tu, mans Kungs, Dievs, esi runājis, un tava kalpa nams būs svētīts ar tavu svētību mūžīgi!”jOdMans Kungs, Dievs, tu esi Dievs, tavi vārdi ir patiesi, ko tu sacīji savam kalpam – tas labs!'dTu, Pulku Kungs, Israēla Dievs, tā vēstīji savam kalpam: es tev uzcelšu namu – tavs kalps ir uzdrīkstējies tev sacīt šo lūgšanu!dTavs vārds būs varens uz mūžiem, tie sacīs: Pulku Kungs – Israēla Dievs! Un tava kalpa Dāvida nams pastāvēs tavā priekšā! dTad nu, Kungs Dievs, tiem vārdiem, ko tu runāji par savu kalpu un viņa namu, liec pastāvēt mūžam un dari, kā esi sacījis!mUdSavu tautu Israēlu tu nostiprināji sev par tautu uz mūžiem, tu, Kungs, kļuvi viņiem par Dievu!'IdKurš vēl ir kā tava tauta – kā Israēls? Vienīgā tauta virs zemes, kuru Dievs gāja izpirkt sev par tautu, lai pagodinātu sevi, lai veiktu diženas lietas, bijājamas lietas – tavā zemē, tavas tautas priekšā, kuru tu sev izpirki no Ēģiptes, no tautām un viņu dieviem! dCik liels tu, Kungs Dievs, – neviens nav kā tu, nav cita Dieva bez tevis, to liecina viss, ko dzirdējām savām ausīm!z odPēc saviem vārdiem un pēc savas sirds nolūka tu dari šīs diženās lietas, lai tavs kalps tās piedzīvotu!Q dKo vēl lai tev Dāvids saka? Tu taču pazīsti savu kalpu, Kungs Dievs! dVai tas tev vēl maz, Kungs Dievs, – tu runā par sava kalpa namu tik tālu nākotnē, un tā ir mācība cilvēkam, Kungs Dievs! 5dTad ķēniņš Dāvids nāca, apsēdās Kunga priekšā un sacīja: “Kas gan es esmu, Kungs Dievs, kas gan mans nams, ka tu mani cēli tik augstu!S!dNātāns izstāstīja Dāvidam visus šos vārdus un visu savu redzējumu.oYdTavs nams un tava valsts pastāvēs mūžīgi manā priekšā, tavs tronis būs stiprs uz mūžiem!”_9dSavu uzticību neatraušu viņam, kā es to atrāvu Saulam, kuru atstūmu, tev nākot!  dEs būšu viņa tēvs, viņš būs mans dēls! Par viņa vainu es sitīšu viņu ar ļaužu rīksti, ar cilvēkbērnu pātagām.\3d Viņš uzcels namu manam vārdam, es nostiprināšu viņa valsts troni uz mūžiem!"?d Kad tavs dienu skaits būs pilns, tu iesi pie saviem tēviem, es celšu tev pēcnācēju, kas no tevis paša dzimis, es nostiprināšu viņa valdīšanu!)d kad es iecēlu soģus savai tautai Israēlam, nu es dodu tev atelpu no visiem ienaidniekiem! Kungs tev pasludina – pats Kungs tev cels namu!*Od Es ierādīšu vietu savai tautai Israēlam – es to iedēstīšu, tas tur apmetīsies, viņu vairs netraucēs. Ļaundari to vairs nevajās, kā bija iepriekš,-d Es biju ar tevi, lai kurp tu gāji, visus tavus ienaidniekus es iznīdēju tavā priekšā, tavu vārdu es darīju diženu kā zemes varenajiem!&GdTad nu tā saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Pulku Kungs: es ņēmu tevi no ganībām, kur tu ganīji avis, lai tu būtu valdnieks manai tautai Israēlam.T~#dVisos klejojumos, iedams līdzi Israēlam, – vai es bildu kaut vārdu kādai no tām Israēla ciltīm, kam liku ganīt savu tautu Israēlu, vai es teicu: kāpēc jūs neceļat man ciedru koka namu? –}dEs neesmu dzīvojis namā, kopš izvedu Israēlu no Ēģiptes līdz pat šai dienai, – klejojumos es allaž esmu mitinājies teltī!a|=d“Ej un saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Kungs: vai tu man celsi namu, kur dzīvot?={wdTajā pašā naktī Kunga vārds nāca pār Nātānu:Zz/dNātāns teica ķēniņam: “Dari visu, kas tev padomā, jo Kungs ir ar tevi!”yydķēniņš teica pravietim Nātānam: “Redzi nu, es mītu ciedru koka namā, bet Dieva šķirsts starp aizkariem!”ex GdKad nu ķēniņš mita savā namā un Kungs viņam bija devis atelpu no visiem ienaidniekiem,?w{dUn Saula meita Mīhala palika bez bērniem visu mūžu.{vqdPat ja es būtu vēl vairāk izmeties un kailāks, šīm verdzenēm, par kurām tu runāji, es būtu godājams!”Wu)dDāvids teica Mīhalai: “Nē, Kunga priekšā, kas mani izredzējis būt pārākam par tavu tēvu un visu viņa namu un iecēlis mani par valdnieku Kunga tautai Israēlam. Un es līksmoju Kunga priekšā!stadKad Dāvids pārnāca, lai svētītu savu namu, Saula meita Mīhala iznāca viņam pretī un teica: “Nu gan godājams šodien bija Israēla ķēniņš – izģērbies verdzeņu un vergu priekšā, izģērbies kā tāds salašņa!”1s]dVisam Israēla pulkam, visai tautai – gan vīriem, gan sievām –, Dāvids izdalīja pa maizei, cepumam un vīnogu plācenim. Tad tie devās katrs uz savām mājām.{rqdKad Dāvids bija beidzis upurēt sadedzināmos upurus un miera upurus, viņš svētīja tautu Pulku Kunga vārdā.(qKdKunga šķirstu atnesa un nolika savā vietā – teltī, ko Dāvids tam bija uzslējis. Dāvids upurēja Kunga priekšā sadedzināmos upurus un miera upurus.Ap}dKad Kunga šķirsts nonāca Dāvida pilsētā, Saula meita Mīhala bija izliekusies pa logu. Viņa redzēja ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejojam Kunga priekšā un sāka to nicināt.ooYdDāvids un viss Israēla nams ar prieka saucieniem un tauru skaņām ienesa pilsētā Kunga šķirstu.Yn-dDāvids, cik spēka, dejoja Kunga priekšā, viņš bija apjozies ar linu efodu.lmSd Kad Kunga šķirsta nesēji bija pagājuši sešus soļus, viņš upurēja vērsi un nobarotu lopu.Xl+d Kad ķēniņam Dāvidam pastāstīja, ka Kungs Dieva šķirsta dēļ ir svētījis Obēd-Edoma namu un visu, kas tam, Dāvids ar līksmību gāja nest Dieva šķirstu no Obēd-Edoma nama uz Dāvida pilsētu.~kwd Kunga šķirsts palika gatieša Obēd-Edoma namā trīs mēnešus, un Kungs svētīja Obēd-Edomu un visu viņa namu.{jqd Dāvids negribēja vest Kunga šķirstu sev līdzi uz Dāvida pilsētu un novietoja to gatieša Obēd-Edoma namā.[i1d Dāvids bijās Kunga un sacīja: “Kā gan lai Kunga šķirsts nāk pie manis!”hdDāvids sadrūma par to, ka Kunga trieciens satrieca Uzu, to vietu viņš nosauca Perec-Uza. Tā to sauc līdz šai dienai.gdTad Kungs iedegās dusmās pret Uzu, un Dievs viņu tūdaļ sita par viņa kļūmi, un viņš nokrita miris līdzās Dieva šķirstam.wfidKad viņi nonāca līdz Nahona klonam, Uza pasniedzās pie Dieva šķirsta un satvēra to, jo vērši paklupa.#eAdDāvids un viss Israēla nams gavilēja Kunga priekšā ar visiem koka mūzikas instrumentiem – lirām, arfām, tamburīniem, kastaņetēm un cimbolēm.rd_dun kopā ar Dieva šķirstu izbrauca no Abīnādāva nama, kas kalnā. Ahjo gāja šķirstam pa priekšu.c{dDieva šķirstu jaunos ratos veda no Abīnādāva nama, kas kalnā. Abīnādāva dēli Uza un Ahjo vadīja jaunos ratus8bkdDāvids un visi viņa ļaudis cēlās un gāja uz Baalu Jūdā, lai atnestu Dieva šķirstu, kas tiek saukts viņa vārdā – Pulku Kunga vārdā, kurš mīt starp ķerubiem.ga KdDāvids atkal saaicināja visus Israēla karaspēka izlases vīrus – trīsdesmit tūkstošus.b`?dDāvids darīja, kā Kungs viņam lika, un kāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezerai._{dTiklīdz balzamkoku galotnēs sadzirdēsi soļus, traucies, jo tad Kungs būs izgājis sakaut filistiešu karapulku!”^ydDāvids izjautāja Kungu, un viņš teica: “Neej taisni, apej no aizmugures un dodies pret tiem no balzamkoku puses.J]dTad filistieši nāca vēlreiz un izvietojās Refāiešu ielejā.V\'dFilistieši tur pameta savus elkus, un Dāvids ar saviem vīriem tos aiznesa.I[ dDāvids devās uz Baal-Pracīmu un sakāva tur filistiešus. Tad Dāvids teica: “Kungs satrieca manus ienaidniekus pirms manis – kā ūdens šalti.” Tāpēc šo vietu sauc Baal-Pracīma. Q~~}{||{Azyy8wwVvvuutgssHrrTqtponnfmGll&kk6jiiihtgg-feedccObxaa`H_u^^A]v]\[[3ZZ1Y^XXWVUU%TuSS3RR QdPOO[NN>MMKLL2KKyJJIvHHDGGmFFNEEDgCCB_A@@0?{>> =<;;):598877m6635/47322e1100//i.w--.,,e+**)y(('b&&-%y$##""!1 -Tcx|H5M CYj4[( Y E & 1<mmqZn 1dGadījās, ka tur bija kāds nelietīgs vīrs – benjāminietis Šeba, Bihrī dēls. Tas pūta ragu un sauca: “Nav mums daļas pie Dāvida, nedz mantojuma pie Jišaja dēla – uz savām teltīm, Israēl!”4mcd,Bet israēlieši teica Jūdas vīriem: “Mums pienākas desmit daļas no ķēniņa, tātad Dāvids ir vairāk mūsu nekā jūsu. Kādēļ jūs mūs nievājat? – Vai mums pirmajiem nebija doma pārvest atpakaļ mūsu ķēniņu?” Tomēr Jūdas vīru runas bija skarbākas par israēliešu runām.@l{d+Jūdas vīri atbildēja israēliešiem: “Tāpēc, ka ķēniņš ir rada mums! Un kāpēc tas jūs tā aizkaitinājis? Vai mēs būtu ko noēduši ķēniņam vai aizstiepuši sev?”|ksd*Un redzi – visi israēlieši nāca pie ķēniņa un sacīja ķēniņam: “Kādēļ gan mūsu brāļi, Jūdas vīri, ir tevi nozaguši? – Viņi ķēniņu un viņa namu pārcēluši pāri Jardānai un visus Dāvida vīrus kopā ar viņu?”jd)Ķēniņš devās uz Gilgālu, un Kimhāms kopā ar viņu. Ķēniņu pāri cēla visi Jūdas ļaudis un puse israēliešu.id(Visi ļaudis kopā ar ķēniņu pārcēlās Jardānai. Ķēniņš skūpstīja Barzilaju un svētīja viņu, un tas atgriezās mājās.1h]d'Ķēniņš atbildēja: “Kimhāms celsies pāri kopā ar mani, un es viņam darīšu, kā tu uzskati par labu, – arīdzan visu, ko tu vēlēsies, es tev darīšu!”qg]d&Ļauj, lai es, tavs kalps, dodos atpakaļ un nomirstu savā pilsētā, kur tuvu mana tēva un mātes kaps. Bet redzi – tavs kalps Kimhāms! Viņš celsies pāri kopā ar manu kungu, ķēniņu, viņam dari, kā uzskati par labu.”tfcd%Tavs kalps tikai pārcelsies pāri Jardānai kopā ar ķēniņu. Kāpēc lai ķēniņš man tā atlīdzina?}eud$Man jau ir astoņdesmit gadu – vai es vairs pratīšu izšķirt labu no slikta, kad tavs kalps baudīs ēdienu un dzērienu vai kad klausīšos dziedātājus un dziedātājas? Kāpēc lai tavs kalps kļūtu par nastu manam kungam, ķēniņam?zdod#Barzilajs sacīja ķēniņam: “Cik nu vairs ilgas manas mūža dienas, ka es ietu pie ķēniņa uz Jeruzālemi?uced"Ķēniņš teica Barzilajam: “Celies pāri kopā ar mani, un es tevi uzturēšu pie sevis Jeruzālemē.”#bAd!Barzilajs bija ļoti vecs, viņam bija astoņdesmit gadu. Viņš bija uzturējis ķēniņu, kamēr tas mita Mahanaimā, jo viņš bija ļoti varens vīrs.ad Gileādietis Barzilajs nāca no Roglīmas un devās pār Jardānu ķēniņam pretī, lai pavadītu viņu pāri Jardānai. `dMefībošets teica ķēniņam: “Lai viņš ņem kaut visu, ja reiz mans kungs, ķēniņš, ir veiksmīgi pārnācis mājās!”w_idĶēniņš viņam teica: “Ko tik daudz runāt! Esmu nolēmis – tu un Ciba daliet tīrumu savā starpā.”=^udViss mana tēva nams bija nāvi vien pelnījis no mana kunga, ķēniņa, bet tu mani iecēli starp tiem, kas ēd pie tava galda. Kādas man tiesības vēl ko prasīt ķēniņam?”]dTaču šis nopulgoja tavu kalpu manam kungam, ķēniņam. Bet tu, mans kungs, ķēniņ, esi kā Dieva eņģelis – dari, kā tev tīk!.\WdViņš atbildēja: “Mans kungs, ķēniņ, mans kalps piekrāpa mani. Es, tavs kalps, domāju – apseglošu ēzeli un jāšu pie ķēniņa, jo tavs kalps ir klibs!~[wdKad viņš nāca uz Jeruzālemi satikt ķēniņu, tas viņam jautāja: “Kāpēc tu nenāci ar mani, Mefībošet?”UZ%dSaula dēls Mefībošets devās ķēniņam pretī. Viņš nebija rūpējies par kājām, kopis ūsas un mazgājis drēbes kopš dienas, kad ķēniņš aizgāja, līdz dienai, kad tas veiksmīgi pārnāca._Y9dUn ķēniņš teica Šimī: “Tu nemirsi!” – un ķēniņš viņam to apzvērēja.PXdDāvids sacīja: “Kas man ar jums, Cerūjas dēli, ka šodien kļūstat man par pretiniekiem! Vai šodien Israēlā kādam būtu jāmirst? – Es taču zinu, ka nu esmu ķēniņš pār Israēlu!”zWodAbīšajs, Cerūjas dēls, atsaucās: “Vai gan Šimī netiks nonāvēts par to, ka lādēja Kunga svaidīto?”V5djo tavs kalps zina, ka grēkojis! Re nu – šodien es steidzos pats pirmais no visas Jāzepa saimes, lai atnācis satiktu savu kungu, ķēniņu.”MUdViņš teica ķēniņam: “Nepieskaiti, mans kungs, man vainu, nepiemini, ko tavs kalps todien noziedzies, kad mans kungs, ķēniņš, atstāja Jeruzālemi – lai ķēniņš to neņem pie sirds,fTGdUn pārceltuve jau šķērsoja upi, lai celtu pāri ķēniņa saimi – tie steidzās, lai darītu, ko ķēniņš vēlēsies. Šimī, Gēras dēls, krita uz sava vaiga ķēniņa priekšā, kad tas cēlās pāri Jardānai.BSdAr viņu kopā bija tūkstoš vīru no benjāminiešiem un Ciba, Saula nama puisis ar saviem piecpadsmit dēliem un divdesmit kalpiem – tie traucās pāri Jardānai pretī ķēniņam.R#dUn benjāminietis Šimī, Gēras dēls, – tas pats no Bahūrīmas – steidzās lejā kopā ar Jūdas vīriem pretī ķēniņam Dāvidam.(QKdUn ķēniņš griezās atpakaļ un atnāca līdz Jardānai. Jūdas vīri gāja uz Gilgālu, lai dotos pretī ķēniņam un pārceltu ķēniņu pāri Jardānai.$PCdUn viņš sev par labu noslieca Jūdas vīru sirdis – visas kā vienu. Tie sūtīja ķēniņam ziņu: “Nāc atpakaļ kopā ar visiem saviem kalpiem!”8OkdUn Amāsam sakiet: vai tu neesi mans kauls, mana miesa? Tā lai dara man Dievs un vēl vairāk! – ja tu uz mūžu nekļūsi mana karaspēka virspavēlnieks Joāba vietā!”N{d Jūs – mani brāļi, jūs – mans kauls, mana miesa. Kādēļ jums būt pēdējiem, kas aicinās ķēniņu atpakaļ?Md Ķēniņš Dāvids sūtīja pie priesteriem Cādoka un Ebjātāra, sacīdams: “Runājiet ar Jūdas vecajiem un sakiet: kādēļ jums būt pēdējiem, kas ķēniņu aicinās atpakaļ viņa namā? – tas, ko runā viss Israēls, jau sasniedzis ķēniņa mītni. Ld Bet Abšāloms, ko mēs svaidījām valdīt pār mums, ir kritis kaujā. Ko tad jūs klusējat – jāved nu ķēniņš atpakaļ!”SK!d Un visās Israēla ciltīs ļaudis strīdējās, sacīdami: “Ķēniņš mūs izrāva no ienaidnieku nagiem, glāba mūs no filistiešu nagiem, bet nu viņš aizbēdzis no šīs zemes Abšāloma dēļ.OJd Un ķēniņš iznāca un apsēdās vārtos. Visiem ļaudīm pavēstīja: “Redzi, ķēniņš sēž vārtos!” – un viss pulks nāca ķēniņa priekšā. Bet israēlieši bēga uz savām teltīm.uIedTad nu celies, ej ārā un uzrunā savus kalpus, jo – zvēru pie Kunga! – ja tu neiesi, līdz naktij pie tevis vairs nepaliks neviena vīra, un tas būs lielākais posts, kāds pār tevi nācis kopš jaunības līdz šim brīdim!”xHkdTu mīli tos, kas nīst tevi, un nīsti tos, kas mīl tevi, – šodien tu esi parādījis, ka tavi virsnieki un kalpi tev nav nekas! Nu es zinu – ja vien Abšāloms būtu dzīvs, bet mēs visi šodien būtu miruši, tas gan tev patiktu!gGIdJoābs ieradās pie ķēniņa viņa namā un sacīja: “Nu tu esi iegrūdis kaunā visus savus kalpus, kuri šodien glāba tavu dzīvību, tavu dēlu un meitu dzīvību, tavu sievu dzīvību un tavu blakussievu dzīvību! FdBet ķēniņš bija aizsedzis seju un sauca skaļā balsī: “Dēliņ manu, Abšālom, Abšālom, manu dēliņ, manu dēliņ!”`E;dĻaudis todien pazagšus atgriezās pilsētā, it kā apkaunoti bēgtu no kaujas lauka.~DwdUzvara todien kļuva par sērām visai tautai, jo ļaudis dzirdēja runājam: “Ķēniņš skumst par savu dēlu!”UC%dJoābam pastāstīja: “Redzi, ķēniņš raud un sēro pēc Abšāloma!”B }dTad ķēniņš sāka drebēt un uzkāpa augšistabā virs vārtiem. Viņš gāja un runāja, raudādams: “Dēliņ manu, Abšālom, dēliņ manu, dēliņ manu, Abšālom! Kaut es varētu mirt tavā vietā, Abšālom, manu dēliņ, manu dēliņ!”SA!d Un ķēniņš prasīja kūšietim: “Kā klājas tam puisim Abšālomam?” Kūšietis sacīja: “Lai tā, kā šim puisim, notiek ķēniņa ienaidniekiem un visiem, kas pret tevi ceļas ar ļaunu!”,@SdUn redzi – ienāca kūšietis un sacīja: “Saņem labu ziņu, mans kungs, ķēniņ, jo Kungs tevi iztiesājis no visu to rokām, kas pret tevi sacēlušies!”a?=dĶēniņš sacīja: “Paej malā un gaidi šeit!” Viņš pagāja malā un apstājās.R>dĶēniņš prasīja: “Kā klājas tam puisim Abšālomam?” Ahīmaacs sacīja: “Es redzēju lielu kņadu, kad Joābs izsūtīja ķēniņa kalpu un mani, tavu kalpu, bet es nezinu, kas tur bija!”[=1dUn Ahīmaacs sauca ķēniņam: “Miers!” Viņš noliecās ķēniņam ar seju līdz zemei un sacīja: “Slavēts Kungs, tavs Dievs, kas gūstījis tos vīrus, kuri pacēla roku pret manu kungu, ķēniņu!”$<CdSargs sacīja: “Es redzu, ka pirmais skrien gluži kā Ahīmaacs, Cādoka dēls.” Ķēniņš sacīja: “Tas ir krietns vīrs un nāk ar labu ziņu.”0;[dTad sargs ieraudzīja vēl vienu skrejošu vīru, un sargs uzsauca vārtu sargam: “Re, vēl viens vīrs skrien!” Ķēniņš sacīja: “Tas arī būs ziņnesis.”:dSargs sauca un pavēstīja ķēniņam. Ķēniņš sacīja: “Ja viņš viens, tad tam ir laba ziņa.” Un tas nāca tuvāk un tuvāk.95dDāvids sēdēja starp abiem vārtiem, un sargs staigāja pa vārtu jumtu uz mūra. Viņš ieskatījās, un redzi – kāds vīrs viens pats skrien!85d“Lai būtu kā būdams, es skriešu!” Joābs sacīja: “Skrien arī!” – un Ahīmaacs aizskrēja pa līdzenuma ceļu un apsteidza kūšieti.e7EdAhīmaacs, Cādoka dēls, atkal sacīja Joābam: “Lai būtu kā būdams, ļauj, es arī skriešu pakaļ kūšietim!” Joābs sacīja viņam: “Kāpēc gan tu skriesi, mans dēls, – tev nav labas ziņas, ko nest!” 6 dUn Joābs teica kādam kūšietim: “Ej, stāsti ķēniņam, ko esi redzējis!” Kūšietis palocījās Joābam un aizskrēja.5!dJoābs sacīja viņam: “Šodien tu nebūsi labās ziņas nesējs. Nesīsi ziņu citu reizi, nevis šodien, kad ķēniņa dēls miris.”4+dAhīmaacs, Cādoka dēls, teica: “Ļauj, ka skrienu un nesu ķēniņam labo ziņu, ka Kungs viņu iztiesājis no viņa ienaidnieku rokām.”3dAbšāloms, vēl dzīvs būdams, bija uzslējis sev piemiņas stabu Ķēniņu ielejā, jo viņš domāja: “Man nav dēla, kas nestu tālāk manu vārdu.” Viņš nosauca piemiņas stabu savā vārdā, un to sauc par Abšāloma piemiņas stabu līdz šai dienai. 2;dViņi ņēma Abšālomu, ielika to lielā bedrē mežā un virsū sakrāva ļoti lielu akmeņu kaudzi. Bet visi israēlieši bēga katrs uz savu telti.d1CdTad Joābs pūta ragu, un karapulks pārstāja vajāt Israēlu, jo Joābs viņus apturēja._09dDesmit puiši, Joāba ieroču nesēji, apstāja Abšālomu, kāva un nonāvēja viņu.1/]dJoābs teica: “Nav man te ko gaidīt uz tevi!” – un, paķēris rokā trīs šautras, ietrieca tās Abšāloma sirdī – tas vēl dzīvs karājās ozola lapotnē..d Ja es izdarītu tādu viltību, pats savai dzīvībai kaitēdams, tas nepaliktu apslēpts ķēniņam, bet tu būtu stāvējis malā.”n-Wd Tas vīrs atbildēja Joābam: “Pat ja man iesvērtu tūkstoš sudraba gabalu, es nepaceltu roku pret ķēniņa dēlu, jo, mums dzirdot, ķēniņš pavēlēja tev, Abīšajam un Itajam: saudzējiet taču to puisi Abšālomu! –B,d Joābs sacīja tam vīram, kas viņam to pateica: “Kā – tu redzēji?! – kādēļ tad nenotrieci viņu turpat zemē? Tu būtu no manis dabūjis desmit sudraba gabalus un jostu!”m+Ud Kāds vīrs to ieraudzīja un teica Joābam: “Redzi, es redzēju Abšālomu karājamies ozolā!”p*[d Abšāloms sastapās ar Dāvida kalpiem. Abšāloms jāja uz mūļa, un, kad mūlis pagāja zem liela ozola zaru jūkļa, Abšāloma mati ieķērās ozola zaros un viņš palika starp debesīm un zemi, un mūlis zem viņa aizgāja.Y)-dKauja pletās pa visu zemi, un mežs todien aprija vairāk ļaužu nekā zobens.s(adTur Dāvida kalpi sakāva Israēla pulku. Tā todien bija milzīga sakāve – divdesmit tūkstoši krita.L'dKarapulks izgāja Israēlam pretī, un kauja notika Efraima mežā.M&dĶēniņš pavēlēja Joābam, Abīšajam un Itajam: “Es jūs lūdzu, esiet saudzīgi pret šo puisi Abšālomu!” Viss karapulks dzirdēja, ko ķēniņš par Abšālomu pavēlēja virsniekiem..%WdĶēniņš tiem sacīja: “Kā jums šķiet labāk, tā es darīšu!” Ķēniņš nostājās pie vārtiem, un viss karapulks izgāja pa simtiem un pa tūkstošiem.t$cdĻaudis sacīja: “Nenāc! Ja mēs bēgtin bēgsim, par mums tiem maza bēda! Ja puse no mums ies bojā, par mums tiem maza bēda! Jo tu viens pats kā desmit tūkstoši no mums – būs labāk, ja tu mūs no pilsētas atbalstīsi!”#{dTad Dāvids sūtīja karapulku kaujā – trešo daļu Joāba vadībā, trešo daļu Abīšaja, Cerūjas dēla, Joāba brāļa vadībā, un trešo daļu gatieša Itaja vadībā. Ķēniņš sacīja ļaudīm: “Ietin iešu jums līdzi – es ar!”~" ydDāvids nostādīja karapulku, kas bija pie viņa, un iecēla virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem.5!edun medu, un biezpienu, aitas gaļu un govs piena sieru, ko ēst Dāvidam un viņa ļaudīm. Viņi nosprieda, ka ļaudis ir izsalkuši, novārguši un izslāpuši tuksnesī.~ wdsanesa guļvietas, bļodas, māla traukus, kviešus, miežus, miltus un grauzdumus, pupas, lēcas un vēl grauzdumus, ;dKad Dāvids nonāca Mahanaimā, Nāhāša dēls Šobī no amoniešu Rabas, Ammiēla dēls Māhīrs no Lo-Dabaras un gileādietis Barzilajs no RoglīmasDdIsraēlieši un Abšāloms uzslēja nometni Gileāda zemē.cAdAbšāloms bija iecēlis Amāsu par karaspēka virspavēlnieku Joāba vietā. Amāsa bija kāda israēlieša dēls, kam vārdā Jeters – tas bija iegātnis Abīgailai, Nāhāša meitai, Joāba mātes Cerūjas māsai.r_dDāvids aizgāja uz Mahanaimu, bet Abšāloms kopā ar visiem israēliešiem pārcēlās pāri Jardānai.p[dKad Ahītofels redzēja, ka netiek darīts pēc viņa padoma, viņš apsegloja ēzeli, cēlās un devās mājup uz savu pilsētu. Viņš nodeva rīkojumus savai saimei un pakārās, un bija beigts. Viņu apbedīja sava tēva kapā.&GdTad Dāvids cēlās ar visiem saviem ļaudīm un devās pāri Jardānai. Līdz rīta gaismai vairs nebija palicis neviens, kas nebūtu šķērsojis Jardānu.b?dKad viņi bija aizgājuši, tie izkāpa no akas un devās ar vēsti pie ķēniņa Dāvida. Viņi teica Dāvidam: “Celieties un steigšus dodieties pāri upei, jo, redzi, kādu padomu par jums ir devis Ahītofels!”Z/dAbšāloma kalpi ienāca tās sievas namā un prasīja: “Kur Ahīmaacs un Jonatāns?” Sieva tiem sacīja: “Viņi pārbrida pāri strautam.” Tie viņus meklēja, bet neatrada un atgriezās Jeruzālemē.p[dSaimniece ņēma un izpleta pārklāju virs akas un izkaisīja uz tā graudus, ka nekas nebija manāms.A}dTaču kāds puisis viņus redzēja un izstāstīja Abšālomam. Bet viņi abi steigšus devās ceļā un Bahūrīmā iegāja pie kāda vīra, kam pagalmā bija aka, un nolaidās tajā.(KdJonatāns un Ahīmaacs bija Ēn-Rogēlā. Lai viņus nepamanītu ienākam pilsētā, kalpone gāja tiem pateikt, lai tie steidz ar ziņu pie ķēniņa Dāvida.1]dTad nu steigšus sūtiet pie Dāvida un sakiet viņam: nepaliec pa nakti tuksneša pārejās, celies pāri upei, iekams ķēniņš un visi viņa ļaudis nav pagalam.”"?dHūšajs pastāstīja priesteriem Cādokam un Ebjātāram: “Tāds bija Ahītofela padoms Abšālomam un Israēla vecajiem, bet šāds bija mans padoms.b?dAbšāloms un visi israēlieši sacīja: “Arkieša Hūšaja padoms ir labāks par Ahītofela padomu!” Tā Kungs bija nolicis, ka labais Ahītofela padoms tiek noraidīts – lai Kungs uzsūtītu Abšālomam postu.9d Ja viņš patversies pilsētā, viss Israēls sanesīs virves pie tās, un mēs to pilsētu ievilksim upē – pat akmentiņu tur vairs neatradīs!”:od Mēs uzbruksim viņam ikkatrā vietā, lai kur viņš būtu. Mēs uzkritīsim viņam kā zemei rasa, līdz nepaliks pāri nedz viņš, nedz kāds no vīriem, kas kopā ar viņu!"?d Mans padoms – pulcināt sapulcini pie sevis visu Israēlu no Dāna līdz Bēršebai – lai to ir kā piejūras smilšu – un pats ved viņus cīņā! ;d Tad izbīsies pat stiprinieki, kam sirdis kā lauvām, jo viss Israēls zina, ka tavs tēvs ir spēkavīrs un tie, kas kopā ar viņu, – stiprinieki!3 ad Redzi, jau tagad viņš slēpjas kādā bedrē vai kur citur. Ja kāds no šiem kritīs pašā sākumā, visur sāks runāt: posts piemeklējis tos, kas seko Abšālomam!Y -dHūšajs sacīja: “Tu taču pazīsti savu tēvu un viņa vīrus, tie ir spēkavīri, tie ir nikni kā lācene laukā, kurai laupīti bērni! Tavs tēvs ir karotājs, kopā ar ļaudīm viņš nakti negulēs.P dHūšajs sacīja Abšālomam: “Ahītofela padoms šoreiz nav labs.” ;dHūšajs atnāca pie Abšāloma, un Abšāloms tam sacīja: “Redzi, tā sacīja Ahītofels – vai mums darīt, kā viņš teica? Ja ne, runā tu!”x kdTomēr Abšāloms teica: “Pasauc taču arī arkieti Hūšaju, paklausīsimies arī viņu, kas tam sakāms!”DdŠie vārdi patika Abšālomam un visiem Israēla vecajiem. dun pārvedīšu visu tautu pie tevis. Vai tā atgriežas, atkarīgs no vīra, pēc kura tu tīko, un tad visa tauta būs mierā.” ;dEs uzbrukšu viņam, kamēr tas noguris un vārgs, uzdzīšu viņam šausmas; kad visi viņa ļaudis metīsies bēgt, es nokaušu ķēniņu vienu pašu  dAhītofels teica Abšālomam: “Ļauj, lai izraugos divpadsmit tūkstošus vīru un šonakt pat ceļos un dzenos Dāvidam pakaļ.3dJo tolaik Ahītofela dotais padoms bija līdzvērtīgs Dieva iztaujāšanai – tāds bija ikviens Ahītofela padoms gan Dāvidam, gan Abšālomam.uedViņi izpleta Abšālomam telti uz jumta, un tas gāja pie sava tēva blakussievām, visam Israēlam redzot.gIdAhītofels teica Abšālomam: “Ej pie sava tēva blakussievām, kuras viņš atstāja pieskatīt namu. Tad viss Israēls dzirdēs, ka tu savam tēvam esi kļuvis par smerdeli, un tas dos spēku visiem, kas ir ar tevi.”H dAbšāloms teica Ahītofelam: “Dod padomu, ko mums darīt!”kQdTurklāt kam gan lai kalpoju, ja ne viņa dēlam? Kā es kalpoju tavam tēvam, tāpat arī tev!”1dHūšajs atbildēja Abšālomam: “Nē! Tam, ko izraudzījis Kungs un šī tauta, un visi israēlieši, – tam es būšu un pie tā es palikšu!w~idAbšāloms teica Hūšajam: “Vai tāda ir laipnība pret draugu? Kāpēc tu negāji kopā ar savu draugu?” }dDāvida draugs arkietis Hūšajs pienāca pie Abšāloma un sauca Abšālomam: “Lai dzīvo ķēniņš! Lai dzīvo ķēniņš!”a|=dAbšāloms un viss israēliešu pulks ienāca Jeruzālemē un Ahītofels kopā ar viņu.]{5dĶēniņš ar visiem saviem ļaudīm noguruši nonāca Bahūrīmā un tur atpūtās.9zmd Tā Dāvids ar saviem vīriem gāja pa ceļu, bet Šimī gāja otrā pusē pa kalna nogāzi. Iedams viņš lādēja, svieda pāri akmeņus un putināja pīšļus uz viņu pusi.qy]d Varbūt Kungs uzlūkos manu vainu, varbūt Kungs to vērsīs par labu viņa šīsdienas lāstu dēļ!”Rxd Un Dāvids teica Abīšajam un visiem saviem kalpiem: “Redzi, paša dēls, kas no manis nācis, tīko manu dzīvību, kur nu vēl benjāminietis! Lieciet to mierā, lai lādas – Kungs viņam licis.;wqd Bet ķēniņš atbildēja: “Kas man ar jums, Cerūjas dēli! Ja viņš tā lād, tad Kungs būs viņam licis: lādi Dāvidu! – un kas gan lai vaicā: kāpēc tu tā dari?!”!v=d Abīšajs, Cerūjas dēls, sacīja ķēniņam: “Kāpēc tas sprāgušais suns lād manu kungu, ķēniņu? Iešu tur pāri un noraušu viņam galvu!”Uu%dPret tevi nu Kungs pavērsis visas Saula nama asinis – jo tu valdīji viņa vietā! Nu Kungs dod valdīšanu tavam dēlam Abšālomam, un, redzi, nu pār tevi nāk paša ļaunums, jo tu esi slepkava!”NtdLādēdams Šimī sacīja: “Ej vien, ej, tu slepkavniek un nelieti! sdViņš meta ar akmeņiem Dāvidam un visiem ķēniņa Dāvida kalpiem, kaut turpat bija visi ļaudis un visi Dāvida spēkavīri!0r[dĶēniņš Dāvids nonāca līdz Bahūrīmai, un, redzi, no turienes nāca kāds vīrs no Saula dzimtas, vārdā Šimī, Gēras dēls, – nāca un lādēt lādējās!,qSdĶēniņš sacīja Cibam: “Lai tad viss, kas pieder Mefībošetam, ir tavs!” Ciba atbildēja: “Es zemojos! Lai gūstu tavu vēlību, mans kungs, ķēniņ!”Ap}dTad ķēniņš vaicāja: “Kur tava kunga dēls?” Ciba sacīja ķēniņam: “Viņš palika Jeruzālemē, jo viņš domā: šodien Israēla nams man atdos mana tēva valdīšanu!”LodĶēniņš prasīja Cibam: “Kas tas tev tur ir?” Viņš sacīja: “Ēzeļi ķēniņa namam, ko jāt, maize un vasaras augļi puišiem, ko ēst, un vīns, ko dzert tuksnesī pagurušajiem.”bn AdKad Dāvids bija mazliet pagājis no virsotnes, redzi, viņam pretī nāca Mefībošeta kalps Ciba ar apseglotu ēzeļu pāri, kam uzkrautas divi simti maizes, simts rozīņu plāceņu un vasaras augļu un vīna maiss.lmSd%Un Dāvida draugs Hūšajs atgriezās pilsētā tobrīd, kad Abšāloms nāca iekšā Jeruzālemē.l7d$Redzi, abi viņu dēli tur ir kopā ar viņiem – Cādoka Ahīmaacs un Ebjātāra Jonatāns. Ar viņiem sūtiet man visas ziņas, ko uzzināsiet!”)kMd#Vai tad tur kopā ar tevi nebūs priesteri Cādoks un Ebjātārs? Visu, ko dzirdēsi runājam ķēniņa namā, tu pastāsti priesteriem Cādokam un Ebjātāram.Ojd"bet, ja atgriezīsies pilsētā un teiksi Abšālomam: es būšu tavs kalps, ķēniņ! Es kalpoju tavam tēvam līdz šim, un tagad es kalpošu tev, – tu sagrozīsi Ahītofela padomu man par labu.Rid!Dāvids viņam teica: “Ja tu nāksi man līdzi, tu būsi man par nastu,)hMd Kad Dāvids sasniedza virsotni, kur viņi zemojās Dievam, redzi, arkietis Hūšajs nāca viņam pretī pārplēstā apģērbā, un pīšļi tam bija uz galvas."g?dDāvidam pastāstīja: “Ahītofels ir starp sazvērniekiem kopā ar Abšālomu.” Dāvids teica: “Kungs, jel padari muļķīgu Ahītofela padomu!”QfdBet Dāvids kāpa augšup pa Olīvkalna nogāzi, kāpa raudādams. Galva tam bija apsegta, un viņš gāja basām kājām. Un visi ļaudis, kas ar viņu, kāpa augšup, galvas apseguši un raudādami.ieMdCādoks un Ebjātārs nogādāja Dieva šķirstu atpakaļ Jeruzālemē un arī paši palika tur.Yd-dRedziet, es gaidīšu pie tuksneša pārejām, līdz saņemšu ziņu no jums.”Gc dUn vēl ķēniņš teica priesterim Cādokam: “Zini, ko, atgriezies pilsētā ar mieru un tāpat tavs dēls Ahīmaacs un Ebjātāra dēls Jonatāns – abi jūsu dēli lai iet jums līdzi.zbodBet, ja viņš sacīs: tu esi man netīkams! – tad es esmu šeit, lai viņš man dara, kā uzskata par labu.”3aadĶēniņš teica Cādokam: “Nes Dieva šķirstu atpakaļ uz pilsētu. Ja esmu guvis Kunga vēlību, viņš ļaus man atgriezties un skatīt gan to, gan viņa mājvietu.O`dUn, redzi, arī Cādoks līdz ar visiem levītiem, kas nesa Dieva derības šķirstu, – viņi novietoja Dieva šķirstu, un Ebjātārs bija uzkāpis augšā, kamēr visi ļaudis atstāja pilsētu.9_mdVisa zeme raudāja skaļā balsī, kad ļaudis soļoja garām ķēniņam. Ķēniņš šķērsoja Kidronas strautu, un tad pāri gāja visi ļaudis, dodamies ceļā uz tuksnesi.-^UdDāvids teica Itajam: “Nāc un soļo uz priekšu!” Un gatietis Itajs soļoja viņam garām un visi viņa ļaudis, un visi mazie bērni, kas bija kopā ar viņu.>]wdItajs atbildēja ķēniņam: “Dzīvs Kungs un dzīvs mans kungs, ķēniņš! – Lai kur būtu mans kungs, ķēniņš, – vai nāvē, vai dzīvībā, tur būs arī tavs kalps!”S\!dTikai vakar tu esi atnācis, vai jau šodien man likt tev doties mums līdzi bēgļu gaitās? Es eju savu ceļu, bet tu atgriezies un pievienojies saviem brāļiem. Žēlastība un uzticība ar tevi!”$[CdĶēniņš teica gatietim Itajam: “Kāpēc arī tev nākt ar mums? Atgriezies, paliec pie tā ķēniņa, jo tu esi svešinieks un bēglis no savas zemes.?ZydVisi viņa kalpi nogāja viņam garām – visi krētieši un peletieši, un visi gatieši – seši simti vīru, kas bija nākuši viņam līdzi no Gatas, soļoja garām ķēniņam.^Y7dĶēniņš gāja un visi ļaudis tam pa pēdām, un pie galējā nama tie apstājās.XydĶēniņš devās prom un viss viņa nams tam pa pēdām, un ķēniņš atstāja desmit blakussievas pieskatīt māju.yWmdĶēniņa kalpi atbildēja ķēniņam: “Lai ko mūsu kungs, ķēniņš, izvēlētos, tavi kalpi ir ar tevi!”VdDāvids sacīja visiem saviem kalpiem, kas bija pie viņa Jeruzālemē: “Celieties, bēgsim! – jo neviens no mums neizglābsies no Abšāloma. Steidzieties projām, pirms viņš mūs pārsteidz – viņš mums uzgrūdīs postu un pilsētu izkaus ar zobenu!”_U9d Pie Dāvida ieradās ziņnesis un teica: “Israēla vīru sirdis ir ar Abšālomu.”aT=d Pa to laiku, kamēr Abšāloms pienesa upurus, viņš sūtīja pēc Dāvida padomdevēja gīlonieša Ahītofela uz viņa pilsētu Gilo. Sazvērestība bija plaša, un aizvien vairāk ļaužu pievienojās Abšālomam. Sd Abšālomam līdzi gāja divi simti vīru no Jeruzālemes, kas bija aicināti. Tie gāja bez viltus, neko no tā visa nezinādami.R+d Abšāloms slepus sūtīja visām Israēla ciltīm ziņu: “Tiklīdz izdzirdēsiet raga skaņu, sauciet: Abšāloms ir ķēniņš Hebronā!”[Q1d Ķēniņš viņam teica: “Ej ar mieru!” Un viņš cēlās un gāja uz Hebronu. PdDzīvodams Arāma Gešūrā, tavs kalps deva solījumu: ja tiešām Kungs pārvedīs mani Jeruzālemē, tad es viņam kalpošu.”&OGdKad Abšālomam bija apritējuši četrdesmit gadi, viņš teica ķēniņam: “Ļauj jel man doties uz Hebronu un izpildīt solījumu, ko esmu devis Kungam.N dTā Abšāloms rīkojās ar visiem israēliešiem, kas nāca pie ķēniņa uz tiesu – Abšāloms zaga Israēla vīru sirdis.bM?dKad kāds pienāca, lai zemotos viņam, viņš izstiepa roku, satvēra to un skūpstīja.!L=dAbšāloms sacīja: “Ja mani ieceltu šai zemei par tiesnesi, tad ikvienam, kas strīdus dēļ nāktu pie manis, es spriestu tiesu pēc taisnības.”yKmdAbšāloms tam teica: “Redzi, tava lieta ir taisna un pareiza, bet pie ķēniņa tevi neviens neuzklausīs.”J1dAbšāloms cēlās agri un nostājās pie ceļa, kas veda uz pilsētu. Ikvienu vīru, kas nāca pie ķēniņa iztiesāt kādu strīdu, Abšāloms pasauca un vaicāja: “No kādas pilsētas tu esi?” Kad tas atbildēja: tavs kalps ir no tādas un tādas Israēla cilts, –yI odPēc tam Abšāloms sagādāja sev kararatus, zirgus un piecdesmit skrējējus – lai skrien viņam pa priekšu.XH+d!Tad Joābs gāja pie ķēniņa un pastāstīja to viņam. Tas atsauca Abšālomu, un Abšāloms nāca pie ķēniņa un noliecās ķēniņa priekšā ar seju līdz zemei. Un ķēniņš skūpstīja Abšālomu.3Gad Abšāloms teica Joābam: “Redzi, es sūtīju pie tevis, sacīdams: nāc šurp, un es sūtīšu tevi pie ķēniņa vaicāt, kāpēc gan es esmu pārnācis no Gešūras? Man būtu labāk, ja es būtu palicis tur, – tagad es gribu sastapt ķēniņu, ja esmu vainīgs, lai viņš mani nogalina!”|FsdTad Joābs cēlās, nāca pie Abšāloma uz mājām un vaicāja: “Kādēļ tavi kalpi nodedzināja manu lauku?”\E3dTad viņš sacīja saviem kalpiem: “Skatieties, Joāba lauks ir līdzās manējam, un viņam tur ir mieži. Ejiet – es gribu, lai to nodedzina ar uguni!” Un Abšāloma kalpi nodedzināja to lauku ar uguni.D/dTad Abšāloms lika saukt Joābu, lai sūtītu viņu pie ķēniņa, bet tas atteicās nākt. Viņš sauca otrreiz, bet tas atkal atteicās nākt.SC!dUn Abšāloms nodzīvoja Jeruzālemē divus gadus, ķēniņu nesastapdams.kBQdAbšālomam piedzima trīs dēli un viena meita. Meitu sauca Tamāra, viņa bija skaista no skata.-AUdUn, apgriežot matus – viņš tos apgrieza gadu no gada, kad tie viņam kļuva pārāk smagi, – nogrieztie mati svēra divi simti šekeļu pēc ķēniņa mēra.#@AdVisā Israēlā nebija vīra, kas būtu tā izslavēts ar savu skaistumu kā Abšāloms. No kāju pēdām līdz matu galiem viņam nebija nekādas vainas.?-dBet ķēniņš teica: “Viņam jāatgriežas savā namā, mani viņš nesastaps.” Un Abšāloms atgriezās savā namā, ķēniņu nesastapis.U>%dTad Joābs cēlās un gāja uz Gešūru un pārveda Abšālomu Jeruzālemē._=9dJoābs krita uz sava vaiga pie zemes, zemojās un slavēja ķēniņu. Joābs sacīja: “Tagad tavs kalps zina, ka esmu guvis tavu vēlību, mans kungs, ķēniņ, jo ķēniņš ir izpildījis sava kalpa lūgumu.”m<UdĶēniņš teica Joābam: “Nu, redzi, es darīšu tā – ej, ved atpakaļ to puisi Abšālomu!”!;=dTavs kalps Joābs to darīja, lai izlabotu šo lietu; mans kungs ir gudrs – kā Dieva eņģelim viņa gudrība, viņš zina visu, kas šajā zemē!”9:mdUn ķēniņš vaicāja: “Vai tas viss nav ar Joāba ziņu?” Sieva atbildēja: “Dzīvs tu! – neviens nenosvērsies ne pa labi, ne pa kreisi no visa, ko runājis mans kungs, ķēniņš, jo tavs kalps Joābs – viņš man pavēlēja, viņš tavai kalponei pasacīja visu, kas sakāms šajā lietā.9/dTad ķēniņš teica tai sievai: “Jel neslēp no manis neko, par ko jautāšu.” Un šī sieva sacīja: “Jel runā, mans kungs, ķēniņ!”X8+dtā domā tava kalpone, tad lai mana kunga, ķēniņa, vārds ir man mierinājums! Jo mans kungs, ķēniņš, ir kā Dieva eņģelis – viņš izšķir labu un ļaunu, un Kungs, tavs Dievs, būs ar tevi!” 7dJa ķēniņš uzklausīs un paglābs savu kalponi no tā vīra nagiem, kas mani un manu dēlu grib iznīcināt no Dieva mantojuma,T6#dTe nu es esmu atnākusi runāt par šo lietu ar savu kungu, ķēniņu, – ļaudis ir mani sabiedējuši. Tava kalpone domāja: runāšu taču ar ķēniņu, varbūt viņš darīs, ko lūdz viņa kalpone!65gdGan mēs visi mirtin mirsim, kā ūdens, kas iztek zemē un nav vairs sasmeļams, bet Dievs neatņem dzīvību un meklē iespēju, lai atstumtais nepaliek atstumts no viņa!$4Cd Tā sieva teica: “Kāpēc tev tāds nodoms pret Dieva tautu – tā runādams, ķēniņš uzņemas vainu, jo ķēniņš neaicina atpakaļ paša atstumto!3d Tā sieva teica: “Vai tava kalpone drīkst sacīt kādu vārdu savam kungam, ķēniņam?” Viņš atbildēja: “Runā!”Z2/d Viņa sacīja: “Ķēniņ, jel piemini Kungu, savu Dievu, – ka asinsatriebējs nevairo postu, ka viņi neiznīcina manu dēlu!” Viņš atbildēja: “Dzīvs Kungs! – ne mats nenokritīs tavam dēlam.”k1Qd Ķēniņš teica: “Kas pret tevi ko runā, to ved pie manis, un viņš tevi vairs neaizskars.”+0Qd Bet tekoiešu sieva teica ķēniņam: “Lai vaina nāk pār mani, mans kungs, ķēniņ, un pār mana tēva namu, bet ķēniņš un viņa tronis lai šķīsts!” V~(}}]|r{zzpyuxxw|vv^uu tssr~qspppHp oVnFmlldkkj0ifhthg9feefdcc[bbaaK``__~_4^^Y]]~]$\\~\@[[[&ZZpZ)YYzY2XXX6WWWNWVV2UUU:TTT[TSSYSRRQQQQ+PP{POO+NN:MM?LL/KKJEIvHH\GGpFF.EuDD@CkBB AA*@@@@S???w?5>>>a>#===`<<%;M::99(8776644+3211H00R/..J-W,,.+c**`)((u''&%%x$$##!"|"!D <pz%}1pUU{$g 8 NJ|"][BaU=nUn tagad man tev ir viens lūgums – neaizraidi mani!” Un viņa sacīja: “Runā.”@T{nViņš sacīja: “Tu zini, ka man jau piederēja ķēniņvalsts un viss Israēls skatījās uz mani kā ķēniņu, bet ķēniņa vara tika manam brālim, jo tā viņam bija no Kunga.RSnTad viņš sacīja: “Man ar tevi jārunā.” Viņa teica: “Runā.”!R=n Tad Adonījāhu, Hagītas dēls, nāca pie Sālamana mātes Batšebas, un viņa jautāja: “Vai tu nāc ar mieru?” Viņš atbildēja: “Ar mieru.”ZQ/n Sālamans sēdās sava tēva Dāvida tronī, un viņa valsts kļuva ļoti stipra.AP}n Dāvids kā ķēniņš bija valdījis pār Israēlu četrdesmit gadus. Septiņus gadus viņš bija ķēniņš Hebronā, bet trīsdesmit trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē.WO)n Un Dāvids apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā.N3n Bet tagad – neatstāj viņu nesodītu, jo tu esi gudrs vīrs un zini, ko ar viņu darīt. Liec viņa sirmajai galvai noiet šeolā ar asinīm.”*MOnUn, redzi, pie tevis ir benjāminietis Šimī, Gēras dēls, no Bahūrīmas. Viņš mani nolādēja ar stipru lāstu tajā dienā, kad es devos uz Mahanaimu. Pēc tam viņš nāca lejā pie Jardānas man pretī. Un es zvērēju viņam pie Kunga, sacīdams: es tevi nenonāvēšu ar zobenu!L1nUn gileādieša Barzilaja dēliem izrādi laipnību, lai viņi ēd pie tava galda, jo viņi bija ar mani, kad es bēgu no tava brāļa Abšāloma.bK?nBet tu dari pēc savas gudrības un neļauj viņa sirmajai galvai ar mieru noiet šeolā.UJ%nUn tu arī zini, ko man ir darījis Joābs, Cerūjas dēls, ko viņš izdarīja ar diviem Israēla karaspēka virspavēlniekiem, Abnēru, Nēra dēlu, un Amāsu, Jetera dēlu, – viņš tos nogalināja, izliedams kara asinis miera laikā, un kara asinis ir pie jostas, kas ir ap viņa gurniem, un pie sandalēm, kas viņam kājās.mIUnLai Kungs piepilda savus vārdus, ko viņš man teicis: ja tavi dēli turpinās staigāt savus ceļus manā priekšā patiesībā no visas sirds un dvēseles, tad – viņš sacīja – tev netrūks, kas sēdēs Israēla tronī.hHKnievēro visu, ko vēlējis Kungs, tavs Dievs, – staigā viņa ceļus, turi viņa likumus, baušļus, tiesas un viņa liecības, kā rakstīts Mozus bauslībā, lai tev sekmējas it visā, ko tu dari, un visur, kurp tu ej.YG-n“Es aizeju pa ceļu, ko iet visa šī zeme, bet tu turies stiprs kā vīrs –UF 'nKad tuvojās Dāvida nāves diena, viņš pavēlēja savam dēlam Sālamanam:AE n5Un ķēniņš Sālamans sūtīja pēc viņa un lika viņam nākt lejā no altāra. Adonījāhu atnāca un klanījās ķēniņam Sālamanam, tad Sālamans viņam teica: “Ej mājās.”D n4Un Sālamans sacīja: “Ja viņš ir krietns vīrs, neviens viņa mats nekritīs zemē, bet, ja viņš darīs ko ļaunu, tad mirs!”TC %n3Sālamanam pastāstīja: “Redzi, Adonījāhu nobijies no ķēniņa Sālamana, satvēris altāra ragus un saka: lai ķēniņš Sālamans man šodien pat zvēr, ka viņš nenokaus savu kalpu ar zobenu!”`B =n2Un Adonījāhu baidījās no Sālamana, viņš cēlās, gāja un satvēra altāra ragus.WA +n1Tad visi Adonījāhu aicinātie izbijās, cēlās un aizgāja katrs savu ceļu.@ n0Tad ķēniņš sacīja: slavēts ir Kungs, Israēla Dievs, kurš šodien ir devis to, kas sēž manā tronī, un manas acis to redz.”v? in/Un arī ķēniņa kalpi ir ieradušies svētīt mūsu kungu, ķēniņu Dāvidu, sacīdami: tavs Dievs lai Sālamana vārdu dara augstāku par tavu vārdu un viņa troni lielāku par tavu troni. – Un ķēniņš zemojās savā guļvietā.1> an.Turklāt Sālamans sēž valdnieka tronī.D= n-Priesteris Cādoks un pravietis Nātāns viņu svaidīja par ķēniņu pie Gīhonas. No turienes viņi līksmodami atnākuši un gavilē pilsētā – tas ir troksnis, ko jūs dzirdējāt.J< n,Un ķēniņš sūtīja viņam līdzi priesteri Cādoku, pravieti Nātānu, Benājāhu, Jehojādas dēlu, kā arī krētiešus un peletiešus, un tie viņu sēdināja uz ķēniņa mūļa ķēves.; {n+Jonatāns atbildēja Adonījāhu: “Tik tiešām mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, ir iecēlis par ķēniņu Sālamanu.: 1n*Viņam vēl runājot, atnāca priestera Ebjātāra dēls Jonatāns. Un Adonījāhu sacīja: “Nāc, jo tu esi krietns vīrs un nes labu ziņu.”69 in)To dzirdēja Adonījāhu un visi viņa saaicinātie viesi, kad tie bija beiguši ēst. Un Joābs dzirdēja tauru skaņas un jautāja: “Kādēļ pilsētā tāds troksnis?”8 n(Un visa tauta devās augšā viņam pakaļ, pūzdami stabules un varen līksmodami – ka zeme rībēja no viņu saucieniem.!7 ?n'Priesteris Cādoks ņēma eļļas ragu no telts un svaidīja Sālamanu, tad tie pūta taures, un visa tauta sauca: “Lai dzīvo ķēniņš Sālamans!”O6 n&Tad priesteris Cādoks, pravietis Nātāns, Benājāhu, Jehojādas dēls, un krētieši un peletieši gāja lejā un sēdināja Sālamanu uz ķēniņa Dāvida mūļa ķēves un veda viņu uz Gīhonu.5 +n%kā Kungs bija ar manu kungu, ķēniņu, tā viņš būs ar Sālamanu un darīs viņa troni lielāku par mana kunga ķēniņa Dāvida troni!”}4 wn$Tad Benājāhu, Jehojādas dēls, atbildēja un sacīja ķēniņam: “Patiesi, tā saka Kungs, mana ķēniņa Dievs:=3 wn#Tad dodieties augšā pēc viņa, un viņš lai nāk un sēžas manā tronī, jo viņš būs ķēniņš manā vietā, un viņu es esmu iecēlis par valdnieku Israēlam un Jūdai.”"2 An"Tur priesteris Cādoks un pravietis Nātāns lai svaida viņu par Israēla ķēniņu. Pēc tam pūtiet taures un sauciet: lai dzīvo ķēniņš Sālamans!"1 An!Ķēniņš tiem sacīja: “Ņemiet līdzi sava kunga kalpus un sēdiniet manu dēlu Sālamanu uz manas mūļa ķēves un novediet viņu lejā uz Gīhonu!$0 En Un ķēniņš Dāvids sacīja: “Sauciet pie manis priesteri Cādoku, pravieti Nātānu un Benājāhu, Jehojādas dēlu!” – un tie nāca pie ķēniņa. / nTad Batšeba noliecās ar seju līdz zemei ķēniņa priekšā un teica: “Lai mans kungs, ķēniņš Dāvids, dzīvo mūžīgi!”A. nTiešām, kā es tev esmu zvērējis pie Kunga, Israēla Dieva, sacīdams, ka tavs dēls Sālamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs tronī manā vietā, tā es darīšu šodien!”k- SnUn ķēniņš zvērēja, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas izpērk manu dvēseli no visām nelaimēm!, nĶēniņš Dāvids atbildēja: “Sauciet pie manis Batšebu.” Viņa pienāca pie ķēniņa un nostājās viņa priekšā.+ ;nVai tas ir darīts ar mana kunga, ķēniņa, ziņu, un vai tu saviem kalpiem nebūtu pateicis, kas sēdēs mana kunga, ķēniņa, tronī pēc tevis?”* nBet mani, tavu kalpu, un priesteri Cādoku un Benājāhu, Jehojādas dēlu, un tavu kalpu Sālamanu viņš nav aicinājis.) !nJo šodien viņš nogāja lejā upurēt lielu skaitu vēršu, nobarotu lopu un avju, kā arī saaicināja visus ķēniņa dēlus un karaspēka pavēlniekus un priesteri Ebjātāru, un, redzi, tie ēd un dzer kopā ar viņu un sauc: lai dzīvo ķēniņš Adonījāhu! ( nNātāns sacīja: “Mans kungs, ķēniņ, vai tu esi teicis: Adonījāhu būs ķēniņš pēc manis un sēdēs manā tronī? –' nUn ķēniņam ziņoja: “Redzi, pravietis Nātāns,” – un viņš ienāca pie ķēniņa un noliecās ar seju līdz zemei.S& #nUn, redzi, viņa vēl runāja ar ķēniņu, kad ienāca pravietis Nātāns.%  nKa nenotiek tā – kad mans kungs, ķēniņš apgulsies pie saviem tēviem, tad es un mans dēls Sālamans būsim vainīgi!”$ 1nBet tu, mans kungs, ķēniņ, visa Israēla acis ir vērstas uz tevi, lai tu viņiem paziņo, kas sēdēs tronī pēc tevis, mans kungs, ķēniņ.W# +nAdonījāhu upurēja daudzus vēršus, nobarotus lopus un avis un saaicināja visus ķēniņa dēlus un priesteri Ebjātāru un karaspēka virspavēlnieku Joābu, bet tavu kalpu Sālamanu viņš neaicināja.Z" 1nUn, redzi, Adonījāhu jau ir ķēniņš, bet tu, mans kungs, ķēniņ, to nezini!!! ?nUn viņa teica: “Mans kungs, tu zvērēji savai kalponei pie Kunga, sava Dieva: tavs dēls Sālamans būs nākamais ķēniņš un sēdēs manā tronī!`  =nUn Batšeba noliecās un zemojās ķēniņam, un ķēniņš jautāja: “Ko tu gribi?” }nUn Batšeba iegāja pie ķēniņa guļamistabā; ķēniņš bija ļoti vecs, un šūnēmiete Abīšaga aprūpēja viņu.u gnRedzi, kamēr tu vēl runāsi ar ķēniņu, es iešu pie viņa pēc tevis un apstiprināšu tavus vārdus.”t en Ieej pie ķēniņa Dāvida un saki viņam: vai tu, mans kungs, ķēniņ, nezvērēji savai kalponei, sacīdams: tavs dēls Sālamans būs ķēniņš pēc manis, un viņš sēdēs manā tronī! – tad kādēļ ķēniņš ir Adonījāhu?] 7n Tagad ej, es tev dodu padomu: glāb savu dzīvību un sava dēla Sālamana dzīvību.2 an Tad Nātāns sacīja Sālamana mātei Batšebai: “Vai tu esi dzirdējusi runājam, ka Adonījāhu, Hagītas dēls, ir jau ķēniņš? Bet mūsu kungs Dāvids to nezina.q _n Bet pravieti Nātānu un Benājāhu, kā arī sardzes vīrus un savu brāli Sālamanu viņš neaicināja.H  n Adonījāhu upurēja avis, vēršus un nobarotus lopus pie Čūskas akmens Ēn-Rogēlas tuvumā un saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un visus Jūdas vīrus, ķēniņa kalpus.# CnBet priesteris Cādoks un Benājāhu, Jehojādas dēls, un pravietis Nātāns, tāpat Šimī un Reī, kā arī Dāvida sardzes vīri nebija ar Adonījāhu.r anViņš bija runājis ar Joābu, Cerūjas dēlu, un priesteri Ebjātāru, un viņi palīdzēja Adonījāhu.! ?nBet tēvs viņu nekad nebija apgrūtinājis, jautādams: “Kāpēc tu tā dari?” Turklāt viņš bija ļoti izskatīgs un bija dzimis pēc Abšāloma.M nTaču Hagītas dēls Adonījāhu paaugstinājās, sacīdams: “Es būšu ķēniņš!” Tad viņš lika sev gādāt ratus un jātniekus, kā arī piecdesmit vīrus, kas skrietu viņam pa priekšu.~ ynTā meitene bija pat ļoti skaista, viņa aprūpēja ķēniņu un kalpoja viņam, bet dzimumattiecību viņiem nebija. {nTad viņi visā Israēla zemē meklēja skaistu meiteni un atrada šūnēmieti Abīšagu un atveda viņu pie ķēniņa.G  nUn viņa kalpi sacīja: “Lai sameklē mūsu kungam ķēniņam meiteni jaunavu, kas kalpotu ķēniņam un viņu aprūpētu. Lai viņa guļ pie tā krūtīm un silda mūsu kungu ķēniņu.” nKad ķēniņš Dāvids kļuva vecs, dzīvojis jau daudzas dienas, tie sedza viņu ar drānām, bet viņam nekļuva silti.!=dDāvids uzbūvēja tur altāri Kungam un pienesa sadedzināmos upurus un miera upurus. Kungs izpildīja lūgumu par zemi, un sērga Israēlā mitējās.oYdĶēniņš teica Aravnam: “Nē, es noteikti pirkšu no tevis par maksu. Es nepienesīšu Kungam, savam Dievam, sadedzināmo upuri, kas iegūts par velti.” Un Dāvids nopirka klonu un vēršus par piecdesmit sudraba šekeļiem.}udĶēniņ, to visu Aravna atdod ķēniņam!” Tad Aravna teica ķēniņam: “Kungs, tavs Dievs, tevi uzklausīs.”3 adAravna teica Dāvidam: “Lai mans kungs, ķēniņš, ņem un upurē, kas viņam tīk! Redzi – vērši sadedzināmajam upurim, kuļamais rats un vēršu iejūgs malkai.M dAravna teica: “Kāpēc mans kungs ķēniņš nāk pie sava kalpa?” Dāvids atbildēja: “Lai pirktu no tevis šo klonu un būvētu altāri Kungam – lai manā tautā mitētos šī sērga!”& GdKad Aravna paraudzījās lejup, viņš redzēja, ka ķēniņš ar saviem kalpiem nāca pie viņa. Aravna iznāca un noliecās ķēniņam ar seju līdz zemei.I  dUn Dāvids devās, kā Kungs bija pavēlējis ar Gāda vārdiem.x kdTajā dienā Gāds nāca pie Dāvida un teica: “Dodies un cel Kungam altāri uz jebūsieša Aravnas klona!”S!dRedzot eņģeli, kas kāva cilvēkus, Dāvids teica Kungam: “Redzi, es esmu grēkojis, es esmu noziedzies, bet šīs avis – ko tās ir darījušas?! Lai tava roka ir pret mani un mana tēva namu!”p[dEņģelis izstiepa roku uz Jeruzālemi, lai to izpostītu, bet Kungam kļuva žēl darīt tādu ļaunumu. Viņš teica eņģelim, kas nīdēja tautu: “Gana! Apturi savu roku!” Kunga eņģelis bija pie jebūsieša Aravnas klona.-dUn Kungs sūtīja Israēlam mēri no tā rīta līdz noteiktajam laikam. No Dāna līdz Bēršebai tautā nomira septiņdesmit tūkstoši vīru. ;dDāvids sacīja Gādam: “Man ļoti grūti! Labāk mums krist Kunga rokā – jo liela ir viņa žēlsirdība –, nekā man krist cilvēku rokās!”1]d Gāds atnāca pie Dāvida, izstāstīja viņam un teica: “Vai nu tev un tavai zemei uznāks septiņi bada gadi, vai nu trīs mēnešus tev jābēg no ienaidniekiem, kas tevi vajās, vai trīs dienas tavā zemē būs mēris – apdomā un izlem, kādu atbildi man dot tam, kas mani sūtījis.” d “Ej un pasludini Dāvidam – tā saka Kungs: tavā priekšā es nolieku trīs lietas. Izvēlies vienu, un tā es tev darīšu!”iMd Kad Dāvids no rīta cēlās, Kunga vārds bija nācis pār Dāvida redzētāju, pravieti Gādu:eEd Pēc tam, kad Dāvids bija saskaitījis ļaudis, viņa sirds iesmeldzās, un Dāvids teica Kungam: “Esmu ļoti grēkojis, tā darīdams! Kungs, piedod jel tagad sava kalpa vainu, jo esmu izdarījis lielu muļķību!”3ad Joābs saskaitīto ļaužu skaitu paziņoja ķēniņam – Israēlā bija astoņi simti tūkstoši karotāju, zobena nesēju, bet Jūdā – pieci simti tūkstoši vīru.dViņi pārstaigāja visu zemi, un, kad bija pagājuši deviņi mēneši un divdesmit dienas, viņi pārnāca Jeruzālemē.~~wdnonāca Tīras cietoksnī un visās hiviešu un kanaāniešu pilsētās un devās uz Jūdas dienvidiem, uz Bēršebu.k}QdViņi aizgāja uz Gileādu un Tahtīm-Hodšī novadu, tad devās uz Dān-Jaanu un apkārt Sidonai,|dViņi pārgāja pāri Jardānai un uzslēja nometni Aroērā uz dienvidiem no pilsētas, kas Gāda ielejā, un devās uz Jaazēras pusi.{5dTaču ķēniņa pavēle Joābam un karaspēka virsniekiem bija stingra, un Joābs ar ķēniņa karaspēka virsniekiem devās skaitīt israēliešus.Tz#dJoābs teica ķēniņam: “Lai Kungs, tavs Dievs, vairo ļaudis vēl un vēl simtkārt un lai mana kunga, ķēniņa, acis to skata! Tomēr, mans kungs, ķēniņ, kāpēc tev sagribējies tādu lietu?”?yydTad ķēniņš teica sava karaspēka virspavēlniekam Joābam: “Ej, izstaigā visas Israēla ciltis no Dāna līdz Bēršebai un saskaiti ļaudis, lai es zinātu ļaužu skaitu!”ux gdAtkal pret Israēlu iedegās Kunga dusmas un musināja Dāvidu, kūdot: “Ej, saskaiti Israēlu un Jūdu!”7wkd'hetietis Ūrija – kopā trīsdesmit septiņi.+vSd&jitrietis Īra; jitrietis Gārēbs;Xu+d%amonietis Celeks; beērotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla ieroču nesējs;;tsd$Jigals, Nātāna dēls, no Cobas; gādietis Bānī;,sUd#karmelietis Hecro; arbietis Paarajs;\r3d"Elīfelets, maahieša dēla Ahasbaja dēls; gīlonietis Elīāms, Ahītofela dēls;Cqd!harārietis Šamma; harārietis Ahīāms, Šārāra dēls;?p{d šaalbīmietis Eljahba; Jonatāns no Jāšēna dēliem;3ocdarābs Abī-Albons; barhūmietis Azmāvets;=nwdpirātonietis Benājāhu; Hidajs no Gaašas ielejām;cmAdnetofātietis Hēlebs, Baānas dēls; Itajs, Rībaja dēls, no Gibas, no benjāminiešiem;1l_dahohietis Calmons; netofātietis Mahrajs;5kgdanatotietis Abīezers; hušātietis Mebunajs;8jmdpaltietis Helecs; tekoietis Īra, Ikēša dēls;-iWdharodietis Šamma; harodietis Elīka;ehEdAsā-Ēls, Joāba brālis, bija starp tiem trīsdesmit; betlēmietis Elhānāns, Dodo dēls; gdViņš bija godājamākais no trīsdesmit, kaut arī nebija viens no tiem trijiem, un Dāvids viņu iecēla par savu miesassargu.pf[dTādi bija Benājāhu, Jehojādas dēla, darbi, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem varoņiem.Te#dViņš nokāva kādu iespaidīga izskata ēģiptieti. Kaut ēģiptietim rokā bija šķēps, viņš izgāja pret to ar rungu, izrāva ēģiptietim no rokām šķēpu un nogalēja ar viņa paša šķēpu.QddUn Benājāhu, Jehojādas dēls, stiprinieks no Kabceēlas, kas veica varenus darbus, – viņš nokāva divus, kas bija moābiešiem kā lauvas, un sniegotā dienā nokāpa akā un nogalināja lauvu.ncWdVai gan viņš nav godājamāks par šiem trijiem un viņu virsnieks, kaut arī nebija viens no tiem?@b{dAbīšajs, Joāba brālis, Cerūjas dēls, bija tiem trijiem par galveno. Viņš atvēzēja šķēpu pret trim simtiem, tos nonāvēdams, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem.5aedViņš teica: “Lai Kungs pasarga, ka es tā darītu! Vai tās nav to vīru asinis, kas gāja pret savu dzīvību?!” – un nedzēra. Tādi bija šo trīs varoņu darbi.7`idTad trīs varoņi izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem un atnesa Dāvidam, bet viņš nedzēra un ziedoja to Kungam._dDāvidam iekārojās, un viņš teica: “Ja kāds mani padzirdītu ar ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem!”N^dDāvids toreiz bija cietoksnī, bet filistiešu sardze – Betlēmē.])d Pļaujas laikā trīs no trīsdesmit virsniekiem nokāpa pie Dāvida Adullāmas alā. Filistieši bija uzslējuši nometni Refāiešu ielejā.n\Wd bet viņš nostājās tīruma vidū, attīrīja to un kāva filistiešus, un Kungs deva lielu uzvaru.%[Ed Nākamais pēc viņa – harārietis Šamma, Āges dēls. Filistieši bija sapulcējušies Lehī, un tur bija lēcu lauks. Karapulks bēga no filistiešiem,KZd bet viņš cēlās un kāva filistiešus, līdz viņam pagura roka un zobens pielipa pie rokas. Kungs todien deva lielu uzvaru, un karapulks atgriezās pie viņa, tikai lai izģērbtu kritušos.QYd Nākamais pēc viņa – Elāzārs, ahohieša Dodo dēls, no trim varoņiem, kas bija kopā ar Dāvidu, kad viņi izaicināja filistiešus, kuri tur bija sapulcējušies karot. Israēlieši atkāpās,X1dŠie ir Dāvida varoņu vārdi: gudro sapulcēs sēdošais, triju vidū galvenais, ecnietis Adīno, kas nonāvējis astoņus simtus vienā reizē.sWadJa kāds tos ņem, tas sarūpē dzelzi vai šķēpa kātu – un tos ugunī sadedzina turpat uz vietas!”PVdBet nelieši ir kā ērkšķi, ko nosviež zemē, – rokā nav turami!9UmdVai tad mans nams nav ar Dievu? Vai ne mūžīgu derību viņš slēdza ar mani, kas viscaur sakārtota un uzturēta? Vai visa mana glābšana, viss prieks nav viņa diedzēts?wTidkā rīta gaisma, kad saule aust, kā rīts bez mākoņiem, kā gaišums pēc lietus, kas liek sazaļot zemei!~SwdIsraēla Dievs teica, Israēla klints mani uzrunāja: kas cilvēkus valda taisnībā, kas valda, bīdamies Dieva, –IR d“Kunga Gars runāja caur mani, viņa vārdi – man uz mēles.!Q ?dŠie ir Dāvida pēdējie vārdi. Tā saka Dāvids, Jišaja dēls, tā saka vīrs, kas jo augstu celts, Jēkaba Dieva svaidītais, Israēla dziesminieks:P}d3Viņš diženi glābj savu ķēniņu un savam svaidītam dod žēlastību – Dāvidam un viņa dzimumam uz mūžiem!”SO!d2tādēļ slavēšu tevi starp tautām, Kungs, un dziedāšu tavam vārdam!rN_d1kurš izvedis mani no naidniekiem! – Tu pacēli mani pār pretiniekiem, no varmākām tu paglābi mani,LMd0Dievs, kurš dāvājis man atmaksu un noliecis tautas apakš manis,^L7d/Dzīvs Kungs! Svētīta mana klints! Cildināts mans Dievs – mana glābiņa klints!YK-d.Svešuma dēliem sašļuka dūša, sajozušies tie nāk no saviem cietokšņiem.KJd-Svešuma dēli lišķēja man – kā padzird, tā tūliņ klausa!yImd,Tu mani paglābi no ļaužu ķildām, tu mani norīkoji ciltīm par galvu, tautas, ko nepazinu, tagad man kalpo!UH%d+Es samalu tos kā zemes pīšļus, kā dubļus uz ielas tos saberzu, saminu!XG+d*Tie cieši raugās, bet glābēja nav, uz Kungu – bet viņš tiem neatsaucas!RFd)tu naidnieku sprandus pavērsi man, kas mani nīda – tos es iznīdēju!NEd(Kaujai tu apjozi mani ar spēku, apakš manis tu nolieci dumpiniekus,TD#d'es satriecu tos un nobeidzu, ka tie necēlās, tie saļima man zem kājām!WC)d&Es vajāju naidniekus un nīcināju tos, negriezos atpakaļ, iekams tie kauti,?B{d%Tu darīji platus man soļus, nu neļogās mani stilbi.JAd$Tu man devi savu glābēja vairogu, tava atbilde mani paaugstina.M@d#Viņš manām rokām mācīja karot, liekt vara loku maniem delmiem!L?d"devis man kājas kā stirnai, manās augstienēs mani stiprinājis!O>d!Dievs, mans stiprais patvērums – viņš plati noklājis manu ceļu,T=#d Kurš gan ir Dievs kā vien Kungs un kurš – klints kā vien mūsu Dievs?y<mdRedzi, Dievs, – viņa ceļš taisns! Kunga sacītais – skaidrs, vairogs viņš visiem, kas tveras pie viņa!R;dAk, ar tevi es satriecu karapulkus, ar savu Dievu es lecu pār vaļņiem!H: djo tu esi mans gaismeklis, Kungs! Kungs manu tumsu dara gaišu!I9 dTu paglāb nabaga ļaudis, bet augstprāšus ar skatienu pazemo,R8dpret sirdsšķīsto tu esi sirdsšķīsts, pret viltnieku tu proti viltu!D7dUzticīgajam tu esi uzticīgs un krietnajam atdari krietnu,[61dKungs atalgoja mani pēc taisnības, pēc manas šķīstības viņa acu priekšā!A5dEs biju krietns pret viņu un sargājos darīt grēku –W4)dvisi viņa lēmumi man acu priekšā, un viņa likumi – no tiem nenovērsos!E3djo es staigāju Kunga ceļus un nenoklīdu no sava Dieva –[21dKungs atdarīja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības mani atalgoja,N1dViņš izveda mani plašumos, viņš izglāba mani, jo mīlēja mani.D0dTie man uzbruka posta dienā, taču Kungs bija mans balsts!V/'dizglāba mani no stiprā naidnieka, no maniem nīdējiem, pārlieku vareniem.Z./dViņš sniedzās no augstumiem, ņēma mani, izrāva mani no lielajiem ūdeņiem,{-qdKļuva redzamas jūras gultnes, atsedzās vaļā pasaules pamati – no Kunga rāšanās, no viņa nāšu dvašas!L,dViņš laida bultas un kliedēja tos, zibeni – un mulsināja tos.J+dDucināja no debesīm Kungs, Visuaugstais dārdināja savu balsi!;*sd spožumā viņa priekšā liesmoja uguns dzirkstis!Q)d viņš sedzās tumsu visapkārt sev, juma ūdeņu blīvu, mākoņvālus,O(d Ķerubā jāšus viņš laidās – viņu redzēja uz vēja spārniem,W')d Viņš atvāza debesis un nāca lejā – negaisa mākonis viņam zem kājām!m&Ud Cēlās dūmi no viņa nāsīm, rijēja uguns – no viņa mutes, liesmu dzirkstis no viņa sprakst!h%KdTad līgojās un drebēja zeme, debesu pamati šūpojās un grīļojās, jo viņam bija dusmas.$dsavās bēdās es saucu Kungu, es saucu savu Dievu – viņš savā pilī dzird manu balsi, mans palīgā sauciens skan viņa ausīs.F#dšeola saites apņēma mani, tvēra pēc manis nāves slazdi,G" dMani apņēma nāves bangas, gāzās pār mani posta straumes,R!dLai slavēts! – es saucu uz Kungu – no saviem naidniekiem es glābts!* OdDievs – mana klints, uz kuras tveros, mans vairogs, mans glābšanās rags, mana kalnu pils! Mans patvērums, mans glābējs – tu mani glāb no varmācības!PdViņš teica: “Kungs – mana radze, mans cietoksnis, mans glābējs!t edDāvids teica Kungam šo dziesmu dienā, kad Kungs viņu glāba no visu viņa ienaidnieku un Saula ķetnām.S!dŠie četri Gatas milžu dēli visi krita no Dāvida un viņa kalpu rokas.a=dViņš izaicināja Israēlu, bet Jonatāns, Dāvida brāļa Šimī dēls, viņu nokāva.&GdUn atkal bija karš Gatā. Tur bija kāds negants vīrs, kam rokām un kājām pa seši pirksti – divdesmit četri kopā! Arī šis bija no milžu dēliem.(KdVēl citu reizi bija karš ar filistiešiem Gobā. Betlēmes audēja Jaares dēls Elhānāns nokāva gatieti Goliātu, kam šķēpa kāts kā audēja riestava.}udVēlāk atkal bija karš ar filistiešiem Gobā. Tad hušātietis Sibehajs nokāva Safu, kas bija no milžu dēliem.QdBet Abīšajs, Cerūjas dēls, Dāvidam palīdzēja – sita un nonāvēja filistieti. Tad Dāvida vīri nozvērināja viņu: “Tu nenāksi vairs ar mums karā, lai Israēla gaismeklis neapdziest!”2_dTur bija Jišbī-Benobs, kas bija no milžu dēliem. Viņa šķēpa svars – trīs simti vara šekeļu – apjozts ar tikko kaltu zobenu, viņš teicās Dāvidu nosist.%dFilistieši atkal sāka karu pret Israēlu, un Dāvids kopā ar saviem kalpiem devās lejā cīnīties ar filistiešiem, bet Dāvids pagura.FdSaula un viņa dēla Jonatāna kaulus tie apbedīja Cēlā, Benjāmina zemē, viņa tēva Kīša kapā. Viss tika izdarīts, kā ķēniņš pavēlēja. Pēc tam Dievs apžēlojās par zemi.mUd Viņš atnesa Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus no turienes un lika tiem blakus pakārto kaulus.\3d Dāvids gāja un Jābēš-Gileādā no tās vīriem ņēma Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus – viņi tos bija nozaguši Bēt-Šeānas laukumā, kur filistieši abus pakāra todien, kad sakāva Saulu Gibā.X+d Kad Dāvidam stāstīja, ko Ricpa, Ajas meita, Saula blakussieva, ir darījusi,nWd Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un paklāja uz klints. No pļaujas laika sākuma līdz laikam, kad pār tiem no debesīm sāka gāzties lietus, viņa neļāva debesu putniem uzmesties tiem nedz dienā, nedz lauka zvēriem naktī.Fd Viņš tos nodeva gibeoniešiem, un viņi tos kalnā pakāra Kunga priekšā – visi septiņi bija pagalam. Tie tika nonāvēti pļaujas laika pirmajās dienās, sākoties miežu pļaujai.hKdĶēniņš izraudzīja divus Ajas meitas Ricpas dēlus – Armonī un Mefībošetu, ko viņa bija dzemdējusi Saulam, un piecus Saula meitas Mērabas dēlus, ko viņa bija dzemdējusi mehotietim Adriēlam, Barzilaja dēlam.)dZvēresta dēļ starp Dāvidu un Saula dēlu Jonatānu, ko tie Kungam devuši, ķēniņš saudzēja Mefībošetu, Saula dēla Jonatāna dēlu.) Mdlai mums dod septiņus no viņa dēliem, un mēs tos pakārsim Kunga priekšā – Kunga izraudzītā Saula Gibā.” Ķēniņš sacīja: “Es viņus došu.” dViņi atbildēja ķēniņam: “Tā vīra dēļ, kas mūs nīdēja un gribēja mūs iznīcināt visās Israēla robežās,[ 1dGibeonieši viņam sacīja: “Mums nevajag ne sudrabu, ne zeltu – ne no Saula, ne no viņa nama, nedz arī, lai Israēlā kāds tiktu nonāvēts.” Dāvids sacīja: “Kā jūs teiksiet, tā es darīšu.”y mdDāvids vaicāja gibeoniešiem: “Ko lai es jums daru un kā veicu izlīgumu, lai svētītu Kunga mantojumu?” dĶēniņš atsauca gibeoniešus un runāja ar tiem. – Gibeonieši bija nevis no Israēla dēliem, bet no atlikušajiem amoriešiem, un Sauls gribēja tos apkaut savā dedzībā par Israēla un Jūdas dēliem, lai gan israēlieši bija tiem zvērējuši. –3 cdDāvida laikā trīs gadus no vietas bija bads. Dāvids vērsās pie Kunga, un Kungs atbildēja: “Asinis ir pār Saulu un viņa namu, jo viņš nokāvis gibeoniešus.”8mdun arī jaīrietis Īra bija Dāvida priesteris.CdŠeva – rakstvedis, Cādoks un Ebjātārs – priesteri,Z/dAdorāms – pār klaušiniekiem; Jehošāfāts, Ahīlūda dēls, bija lietvedis,dJoābs bija visa Israēla karaspēka virspavēlnieks; Benājāhu, Jehojādas dēls, bija pār krētiešiem un peletiešiem; dTad tā sieva ar savu gudrību vērsās pie visiem ļaudīm, un viņi nocirta galvu Šebam, Bihrī dēlam, un nometa to Joābam. Viņš pūta ragu, un tie atkāpās no pilsētas un izklīda pa savām teltīm. Joābs atgriezās Jeruzālemē pie ķēniņa.dPavisam cita lieta – tas vīrs no Efraima kalniem, Šeba, Bihrī dēls! Viņš pacēlis roku pret ķēniņu, pret Dāvidu! Izdodiet man tikai viņu, un es došos no pilsētas prom!” Tā sieva sacīja Joābam: “Re, pāri mūrim tev nometīs viņa galvu!”]5dJoābs atbildēja: “Nemūžam, nemūžam! – ne es to rīšu, ne es to postīšu.9dMēs – miermīlīgi un uzticami israēlieši, bet tu grasies postīt pilsētu, kas Israēlam kā māte! Kādēļ tu gribi aprīt Kunga mantojumu?”widTad šī sacīja: “Runāt tā runāja sendienās: jautājiet padomu Ābelā! – un ar to viss bija izlemts!@~{dViņš pienāca klāt, un tā sieva prasīja: “Tu esi Joābs?” Viņš teica: “Jā.” Tā viņam sacīja: “Klausies, ko tava kalpone sacīs!” Viņš teica: “Es klausos.” } dTe kāda gudra sieva no pilsētas sauca: “Klausieties, klausieties, sakiet jel Joābam: nāc šurp, man ar tevi runāšana!”|dTad Joāba pulki nāca un aplenca viņus Ābel-Bēt-Maahā, uzbēra valni pie paša pilsētas mūra un grāva sienu, lai to nogāztu.{ dŠeba izgāja cauri visām Israēla ciltīm līdz Ābelai, Bēt-Maahai un bēriešiem – pulcināja tos, un tie viņam sekoja.zd Kad nu Amāsa bija nogrūsts no ceļa, visi gāja tai vietai pāri un, sekojot Joābam, dzinās pakaļ Šebam, Bihrī dēlam.myUd Amāsa gulēja asinīs lielceļa vidū. Kad tas vīrs redzēja, ka ļaudis tur apstājas, viņš novēla Amāsu no lielceļa uz lauka un uzmeta tam virsū drēbes, jo bija pamanījis, ka visi, kas iet garām, tur paliek stāvam.{xqd Kāds no Joāba puišiem nostājās līdzās Amāsam un sauca: “Kurš ar Joābu un Dāvidu, lai seko Joābam!”wwid Amāsa nesargājās no zobena, kas Joābam rokā, un viņš to iegrūda Amāsam vēderā – iekšas tam izgāzās zemē, un ar to pašu dūrienu tas bija beigts. Tad Joābs un viņa brālis Abīšajs dzinās pakaļ Šebam, Bihrī dēlam.vd Joābs sacīja Amāsam: “Miers tev, mans brāli!” – un ar labo roku tvēra Amāsu aiz bārdas, lai viņu skūpstītu.RudKad viņi nonāca pie lielā akmens, kas Gibeonā, Amāsa nāca tiem pretī. Joābs bija kara tērpā, kam pāri uz gurniem apjozta siksna ar zobenu makstī. Kad viņš gāja tam klāt, zobens izkrita. t;dViņam līdzi devās Joāba vīri, krētieši un peletieši, un visi spēkavīri. Viņi atstāja Jeruzālemi, lai dzītos pakaļ Šebam, Bihrī dēlam.gsIdTad Dāvids teica Abīšajam: “Nu gan Šeba, Bihrī dēls, mums nodarīs vairāk ļauna nekā Abšāloms! Ņem sava kunga kalpus un dzenies tam pakaļ, ka viņš nesasniedz nocietinātās pilsētas un mums neizsprūk.”Sr!dAmāsa aizgāja sasaukt Jūdu, bet nokavēja laiku, kas tam bija noteikts.rq_dĶēniņš teica Amāsam: “Trīs dienu laikā sasauc pie manis Jūdas vīrus un esi klāt arī pats!”*pOdAtgriezies savā namā Jeruzālemē, ķēniņš Dāvids ņēma tās desmit blakussievas, ko bija atstājis pieskatīt māju, un aizsūtīja tās uz apsargātu namu. Viņš tās uzturēja, bet negāja pie tām, un viņas palika ieslēgtas līdz pat nāves dienai, dzīvodamas kā atraitnes.&oGdTad visi israēlieši atkrita no Dāvida un sekoja Šebam, Bihrī dēlam, bet visi Jūdas vīri cieši sekoja ķēniņam no Jardānas līdz pat Jeruzālemei. v'~}p} {{Fzz#yx|wvvuit(sdrrEqqpeoo/nmm_ll5kjjSii:hggffeedd.ccb%aa9``e_^]]K\\[vZZTZYYUXXwXWpW3VVV>UTTT6SSSRRzQQQPPOyONyNMM7LoLKcJJIIHGFF)E}DD8CCBAAf@@I?>>n===!<=;;&::R:"9>888+77)66>55 4c43i22110006/{/(..v. --,,++j+*z))8(y(''"&%%D$##C""B!!3 kJQ9:\ak1`P I " f  O !>Cv6gnUn tagad, Israēla Dievs, apstiprini jel savus vārdus, kurus tu sacīji savam kalpam, manam tēvam Dāvidam!w5inUn tagad, Kungs, Israēla Dievs, turi, ko solīji savam kalpam, manam tēvam Dāvidam! Tu sacīji – tev netrūks, kas sēdēs Israēla tronī manā priekšā, ja tikai tavi dēli staigās manā priekšā tādus ceļus, kā tu staigāji.4nTu turēji solījumu savam kalpam, manam tēvam Dāvidam. Tu runāji ar savu muti un šodien ar savu roku to piepildīji!^37nun sacīja: “Kungs, Israēla Dievs, nav tāda Dieva kā tu ne augšā debesīs, ne apakšā virs zemes, kas tā uzturētu derību un žēlastību pret saviem kalpiem, kuri staigā tavā priekšā no visas sirds.x2knSālamans stāvēja Kunga altāra priekšā, iepretī visai Israēla sapulcei, viņš cēla rokas pret debesīm1-nEs tur iekārtoju vietu derības šķirstam, kurā ir Kunga derība, ko viņš noslēdza ar mūsu tēviem, kad izveda tos no Ēģiptes zemes.”V0'nKungs ir apstiprinājis savu vārdu, kuru viņš runājis, un es esmu nācis pēc mana tēva Dāvida un sēžu Israēla tronī, kā Kungs to ir sacījis, – es uzcēlu namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam!v/gntikai tu pats necelsi šo namu, bet tavs dēls, kas nācis no tava gurna, – viņš cels namu manam vārdam!u.enBet Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: tu gribēji celt namu manam vārdam un darīji labu, to gribēdams,S-!nun mans tēvs Dāvids vēlējās celt namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam.x,knkopš tās dienas, kad es izvedu savu tautu Israēlu no Ēģiptes, es visu Israēla cilšu starpā nebiju izvēlējies pilsētu, kur uzcelt namu, lai tajā mājotu mans vārds, taču es izvēlējos Dāvidu valdīt pār manu Israēla tautu,&+GnUn viņš sacīja: “Svētīts ir Kungs, Israēla Dievs, kurš ar savu muti sacījis manam tēvam Dāvidam to, ko pats ar savu roku piepildījis, sacīdams:t*cnTad ķēniņš pagriezās pret tiem un svētīja visu Israēla sapulci, un visa Israēla sapulce stāvēja.P)n Celt esmu tev uzcēlis dižu namu, vietu, kur tev dzīvot mūžīgi!”P(n Tad Sālamans sacīja: “Kungs sacījis, ka dzīvos tumšā padebesī!o'Yn un mākoņa dēļ priesteri nevarēja nostāties kalpošanai, jo Kunga godība piepildīja Kunga namu.O&n Kad priesteri izgāja no svētvietas, mākonis piepildīja Kunga namu,8%kn Šķirstā nekā cita nebija, tikai divas akmens plāksnes, kuras tur ielika Mozus Horebā, kur Kungs noslēdza derību ar Israēla dēliem, kad izveda tos no Ēģiptes zemes.%$EnKārtis bija tik garas, ka kāršu galus varēja redzēt no svētvietas iekšnama priekšā, bet no ārpuses tās neredzēja. Tur tās ir līdz šai dienai.{#qnĶerubu spārni bija izplesti pār šķirsta vietu, un ķerubi pārsedza šķirstu un nesamās kārtis no augšas.x"knPriesteri ienesa Kunga derības šķirstu savā vietā iekšnamā – svētumu svētumā zem ķerubu spārniem.>!wnĶēniņš Sālamans un visa Israēla sapulce, kas pulcējās pie viņa šķirsta priekšā, upurēja sīklopus un liellopus, tos nevarēja ne saskaitīt, ne aplēst daudzuma dēļ.} unpaņēma Kunga šķirstu, Saiešanas telti un visas svētlietas, kas bija teltī, un priesteri un levīti tās nesa.G nKad visi Israēla vecajie sanāca, priesteri ņēma šķirstu,|snĒtana mēnesī, kas ir septītais mēnesis, uz svētkiem pie ķēniņa Sālamana sapulcējās visi Israēla vīri.@ }nTad Sālamans Jeruzālemē pulcināja Israēla vecajos, visu cilšu galvenos un Israēla dēlu tēvu namu vadoņus, lai pārnestu Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas Ciānas.I n3Kad ķēniņš Sālamans bija pabeidzis visus darbus Kunga namā, viņš ienesa tur sava tēva Dāvida svētlietas – sudrabu, zeltu un traukus – un novietoja tos Kunga dārgumu krātuvēs..Wn2Bļodas, dzirkles, laistāmie trauki, kausi un ogļu pannas bija no tīra zelta, arī apkalumi nama durvīm svētumu svētumā un tempļa nama durvīm bija no zelta.7n1un no tīra zelta piecas gaismekļu pamatnes labajā pusē un piecas kreisajā pusē iekšnamam un ziedus, eļļas lukturīšus un knaibles no zelta.zon0Sālamans darināja visus Kunga nama traukus, zelta altāri un tā priekšā zelta galdu, uz kura bija upurmaize,cAn/Trauku lielā daudzuma dēļ Sālamans tos atstāja nesvērtus un nenoteica to vara svaru._9n.Ķēniņš tos atlēja Jardānas ielejas mālainajā zemē starp Sukotu un Cāretānu.&Gn-un katlus, liekšķeres un laistāmos traukus – visi šie trauki, ko Hīrāms darināja ķēniņam Sālamanam priekš Kunga nama, bija no spodrināta vara.9on,vienu vara jūru un divpadsmit vēršus zem tās,9on+un desmit pamatnes un uz pamatnēm desmit katlus,8kn*un četrsimt granātābolus abiem tīklojumiem – granātāboli bija divās rindās uz katra tīklojuma, tie bija abu kapiteļu kausiem, kas bija domāti stabu pārsegšanai,n)divus stabus un kapiteļu kausus, kas bija uz abu stabu galiem, un divus tīklojumus abu kausu pārsegšanai, kas bija uz stabu galiem, ;n(Hīrāms darināja katlus, liekšķeres un laistāmos traukus. Hīrāms pabeidza visus darbus, ko viņš darīja Kunga namā ķēniņam Sālamanam, – ;n'Viņš lika piecas pamatnes nama labajā pusē un piecas kreisajā pusē, un vara jūru viņš lika nama labajā malā, starp austrumiem un dienvidiem.*On&Viņš taisīja desmit vara katlus, ikvienā ietilpa četrdesmit batu, un ikviens katls bija četrus elkoņus augsts – uz katras no desmit pamatnēm pa katlam.Y-n%Tā viņš darināja desmit pamatnes, ikvienu izlejot pēc viena mēra un veida. 1n$Viņš iegravēja ķerubus, lauvas un palmas uz stiprinājumu virsmas un sānu malām – atbilstoši katras laukumam, un visapkārt bija vītnes.o Yn#Uz pamatnes puselkoņa augstumā bija apaļš riņķis, uz pamatnes bija stiprinājumi un sānu malas.i Mn"Četri balsti bija uz katras pamatnes četriem stūriem, pamatne un balsti bija no viena gabala.t cn!Riteņi bija taisīti tāpat kā kaujas ratu riteņi, to stiprinājumi, loki, spieķi un rumbas bija lieti. n Četri riteņi bija zem sānu malām. Pie pamatnes bija riteņu stiprinājumi, viena riteņa augstums bija pusotrs elkonis.JnTās atvere bija augšmalā, viena elkoņa augstumā, atvere bija taisīta apaļa – pusotru elkoni liela, un arī uz atveres bija grebumi, bet sānu malas bija četrstūrainas, nevis apaļas.$CnKatrai pamatnei bija četri vara riteņi un vara asis – četras pēdas tām bija par balstiem, zem katla bija lieti balsti, un katrā pusē bija vītnes.7nUz sānu malas, kas ir starp līstēm, bija lauvas, vērsis un ķerubi, un uz līstēm – virs un zem lauvām un vērša – bija iekārtas vītnes.QnŠādi bija taisītas pamatnes – sānu malas tām bija starp līstēm.!=nViņš darināja arī desmit vara pamatnes katlu uzlikšanai, katra pamatne bija četrus elkoņus gara, četrus elkoņus plata un trīs elkoņus augsta.!nJūras biezums bija plaukstas platumā, tās mala bija izveidota kā kausa mala – kā lilijas zieds, tajā ietilpa divi tūkstoši batu.vgnTā stāvēja uz divpadsmit vēršiem – trīs pagriezti uz ziemeļiem, trīs pagriezti uz rietumiem, trīs pagriezti uz dienvidiem un trīs uz austrumiem, un vara jūra bija uz vēršiem, bet vēršu mugurpuses bija vērstas pret vidu. nZem malas visapkārt tai bija ķirbjveida rotājumi – desmit uz katru elkoni, visapkārt divās rindās, izlieti vienā lējumā.DnTad viņš darināja jūru, atliedams to no vara visapkārt apaļu, tai bija desmit elkoņi no malas līdz malai, tās augstums bija pieci elkoņi un apkārtmērs – trīsdesmit elkoņi.\3nUz stabu augšgaliem bija darinātas lilijas, un viņš pabeidza darbu pie stabiem.,~SnTā viņš uzcēla stabus tempļa lievenim. Viņš uzcēla stabu labajā pusē un nosauca to par Jāhīnu un uzcēla stabu kreisajā pusē un nosauca to par Boazu. }nAbu stabu kapiteļi bija cieši virs lodes, kas bija zem tīkla, un divi simti granātābolu rindās visapkārt katram kapitelim.p|[nKapiteļi, kas balstījās uz lieveņa stabiem, bija izveidoti kā lilijas – četrus elkoņus augsti..{WnTā viņš darināja stabus un divas granātābolu rindas visapkārt tīklam, kas pārklāja kapiteļus stabu galos, tādu pašu viņš darināja arī otru kapiteli.znKapiteļus, kas bija uz stabu galiem, rotāja tīklu pinumi no ķēžu vītnēm, septiņi vienam un septiņi otram kapitelim.Ay}nUn viņš darināja divus kapiteļus, lai tos liktu uz stabu galiem, tos izlēja no vara – pieci elkoņi bija viena kapiteļa augstums, un pieci elkoņi bija otra kapiteļa augstums. xnViņš izgatavoja divus vara stabus, viena staba augstums bija astoņpadsmit elkoņi, un abu apkārtmērs bija divpadsmit elkoņi. wnTas bija atraitnes dēls no Naftālī cilts – viņa tēvs bija vara kalējs no Tīras. Viņš bija pilns gudrības, sapratnes un zināšanu un prata no vara izgatavot jebkuru lietu. Viņš nāca pie ķēniņa Sālamana un darināja visas ķēniņa lietas.>vyn Ķēniņš Sālamans sūtīja pēc Hīrāma no Tīras."u?n Lielajam pagalmam visapkārt bija trīs rindas skaldītu akmeņu un rinda tēstu ciedru. Tāds pats bija Kunga nama iekšējais pagalms un nama lievenis.Jtn un uz tiem bija dārgi, pēc mēra cirsti akmeņi un ciedra koks.as=n Pamatā bija lieli un dārgi akmeņi, desmit elkoņu akmeņi un astoņu elkoņu akmeņi,;rqn Visi nami bija darināti no dārga akmens – pēc mēra cirsta, ar zāģi apzāģēta – iekšpusē un ārpusē, no pamata līdz korei, no priekšpuses līdz lielajam pagalmam.1q]nUn dzīvojamo – gan namu, gan lieveni – uzcēla tādu pašu kā šo. Faraona meitai, kuru Sālamans bija ņēmis par sievu, viņš uzcēla tādu pašu namu kā šo. p nun troņa zāle, kurā spriest tiesu. Viņš uzcēla arī tiesas zāli un noklāja to ar ciedra koku no grīdas līdz griestiem.onViņš uzcēla stabu lieveni, piecdesmit elkoņus garu un trīsdesmit platu, un priekšā pār lieveņa stabiem bija jumtsfnGnVisas ieejas un to apmales bija četrstūru un priekšpusē – aila pret ailu trīs rindās.3mcnLogi bija trīs rindās – aila pret ailu.ulenun istabas, kas stāvēja uz četrdesmit pieciem stabiem, pa piecpadsmit katrā rindā, pārsedza ar ciedru.'kInViņš cēla māju no Lebanona koka, simts elkoņus garu, piecdesmit platu un trīsdesmit elkoņus augstu, uz četrām ciedru stabu rindām bija ciedru sijas,Qj nBet sev namu Sālamans cēla trīspadsmit gadus, līdz pilnīgi pabeidza.*iOn&un vienpadsmitā gada būla mēnesī, tas ir astotais mēnesis, tika pabeigtas visas nama daļas un viss, kas bija paredzēts. Viņš to uzcēla septiņos gados.Chn%Ceturtā gada ziva mēnesī Kunga namam tika likti pamati,hgKn$Viņš uzcēla arī iekšējo pagalmu – trīs rindas skaldīta akmens un rinda tēstu ciedru.dfCn#Viņš izgreba ķerubus, palmas un izplaukušus ziedus un pārklāja kokgriezumus ar zeltu.He n"un divviru cipreses koka durvis, katra durvju puse bija verama.Pdn!Tāpat viņš darināja tempļa ieejai četrstūru eļļas koka apmales7cin Eļļas koka divviru durvis viņš izrotāja izgrieztiem ķerubiem, palmām un plaukstošiem ziediem un pārklāja tos ar zeltu, un apkala ķerubus un palmu rakstus ar zeltu.Vb'nIekšnama ieejai darināja eļļas koka durvis ar piecstūru durvju apmalēm._a9nun nama grīdu viņš pārklāja ar zeltu – gan iekštelpās, gan ārējās telpās.`nVisās nama sienās visapkārt viņš kokā iegreba ķerubus, palmas un plaukstošus ziedus – gan iekštelpās, gan ārējās telpās,,_UnĶerubus viņš pārklāja ar zeltu.o^YnViņš novietoja ķerubus iekštelpas vidū. Ķerubu spārni bija izplesti, tā ka viens spārns pieskārās sienai un otra ķeruba spārns pieskārās otrai sienai, un viņu spārni telpas vidū saskārās – spārns ar spārnu.R]nViena ķeruba augstums bija desmit elkoņi un tikpat arī otram ķerubam.i\MnTāpat desmit elkoņus plats bija otrs ķerubs, viens mērs un viens veids bija abiem ķerubiem.[#nViens ķeruba spārns bija piecus elkoņus un otrs piecus elkoņus plats – desmit elkoņi no viena spārna gala līdz otra spārna galam._Z9nIekšnamā viņš no eļļas koka darināja divus ķerubus – desmit olektis augstus."Y?nVisu namu viņš pārklāja ar zeltu, līdz viss nams bija pabeigts, arī visu altāri, kas bija iekšnama priekšā, arī to viņš pārklāja ar zeltu.XnSālamans pārklāja nama iekšpusi ar tīru zeltu, iekšnamu aizšķērsoja ar zelta ķēdēm un pārklāja to ar zeltu.+WQnIekšnams bija divdesmit elkoņus garš, divdesmit plats un divdesmit elkoņus augsts. Viņš to pārklāja ar tīru zeltu un pārklāja arī ciedra koka altāri.[V1nIekšpusi, iekšnamu, viņš sagatavoja, lai noliktu tur Kunga derības šķirstu. U nNama iekšpuse bija no ciedra ar grieztiem pumpuru un plaukstošu ziedu rotājumiem, viss bija no ciedra, akmens nebija redzams.WT)nBet templis, proti, priekšējā svētnīca, bija četrdesmit elkoņu garumā.$SCnDivdesmit elkoņu attālumā no nama gala viņš uzcēla sienu no ciedra koka, no grīdas līdz griestiem, un tur taisīja iekšnamu – svētumu svētumu.RnNama mūrus iekšpusē no grīdas līdz griestiem viņš noklāja ar ciedra koku un nama grīdu pārklāja ar cipreses koku./Q[nUn Sālamans cēla namu un pabeidza to.UP%n es dzīvošu Israēla dēlu vidū, un es neatstāšu savu tautu Israēlu.”`O;n “Par namu, ko tu cel, – ja tu staigāsi manos likumos, pildīsi manus spriedumus un nenovērsdamies turēsi visus manus baušļus, tad es pildīšu pie tevis savu vārdu, kuru es teicu tavam tēvam Dāvidam, –-NWn Un Kunga vārds nāca pār Sālamanu:oMYn Visapkārt namam viņš uzcēla piebūvi piecu elkoņu augstumā, ciedru baļķi to savienoja ar namu._L9n Viņš namu cēla un pabeidza to, un pārsedza namu ar ciedra koka sijām un dēļiem. KnIeeja vidējā stāva telpās bija nama labajā pusē – vītņu kāpnes veda augšup uz vidējo un no vidējā uz trešo stāvu.JnNamu viņš cēla no plēstiem akmeņiem, tā ka, namu ceļot, nedzirdēja ne āmuru, ne cirvi, ne kādu citu dzelzs rīku.`I;nApakšējā stāva platums bija pieci elkoņi, vidējais bija sešus elkoņus plats un trešais bija septiņus elkoņus plats. Ārpusē, visapkārt namam viņš lika balstus, lai piebūve nebalstās uz nama mūriem.{HqnViņš cēla visapkārt nama mūrim piebūvi, visapkārt templim un vissvētākajai vietai viņš taisīja telpas.MGnViņš taisīja namam logus ar ārpusē sašaurinātām logu ailām.|FsnLievenis tempļa priekšā bija divdesmit elkoņus plats – nama platumā un desmit elkoņus garš nama priekšā.EnNams, kuru ķēniņš Sālamans cēla Kungam, bija sešdesmit elkoņus garš, divdesmit plats un trīsdesmit elkoņus augsts.XD -nČetri simti astoņdesmitajā gadā kopš Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes zemes, kad Sālamans ceturto gadu valdīja pār Israēlu, ziva mēnesī, tas ir otrais mēnesis, viņš sāka celt namu Kungam.rC_n Tos izcirta Sālamana un Hīrāma celtnieki, un gebalieši apstrādāja kokus un akmeņus nama celšanai.oBYnĶēniņš pavēlēja vest lielus un dārgus akmeņus, lai no skaldītiem akmeņiem liktu nama pamatu.'AInNeskaitot Sālamana ieceltos priekšniekus, kas uzraudzīja darbus, vēl bija trīs tūkstoši trīs simti citu – tie pārvaldīja tautu, kas darīja darbu.r@_nSālamanam bija septiņdesmit tūkstoši nastu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmens cirtēju kalnos.0?[nViņš tos sūtīja uz Lebanonu, ik mēnesi desmit tūkstošus. Mēnesi viņi bija Lebanonā un divus mēnešus savās mājās. Adonīrāms bija strādnieku pārraugs.v>gnĶēniņš Sālamans ņēma strādniekus no visa Israēla, un viņam bija trīsdesmit tūkstoši strādnieku.=nUn Kungs deva Sālamanam gudrību, kā bija solījis. Un starp Hīrāmu un Sālamanu bija miers, tie abi noslēdza derību.$<CnUn Sālamans deva Hīrāmam divdesmit tūkstošus koru kviešu viņa nama uzturam un divdesmit koru spiestas eļļas. Tik Sālamans deva Hīrāmam ik gadu.[;1nTad Hīrāms deva Sālamanam ciedru kokus un cipreses, cik vien viņš vēlējās.c:AnMani kalpi nogādās kokus no Lebanona uz jūru, un es sūtīšu pa jūru plostus uz vietu, kuru tu man noteiksi, tur es tos izjaukšu, lai tu tos vestu tālāk. Bet mans lūgums ir šāds – dod maizi manam namam!”(9KnHīrāms sūtīja pie Sālamana, sacīdams: “Es saņēmu vēsti, ko tu man sūtīji, un es darīšu visu, ko tu vēlies, gan ar ciedru kokiem, gan cipresēm.B8nKad Hīrāms dzirdēja Sālamana vārdus, viņš bija ļoti priecīgs un sacīja: “Šodien lai ir svētīts Kungs, kurš Dāvidam devis gudru dēlu, lai valda pār šo lielo tautu.”^77nUn tagad pavēli, lai cērt man Lebanona ciedrus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un algā taviem kalpiem es došu visu, ko tu prasīsi, jo tu zini, ka mums nav tik prasmīgu koku cirtēju kā sidonieši.”N6nUn, redzi, es saku, lai ceļ namu Kunga, mana Dieva, vārdam, jo Kungs ir runājis uz manu tēvu Dāvidu, sacīdams: tavs dēls, kuru es likšu tronī tavā vietā, – tas cels namu manam vārdam.l5SnUn tagad Kungs, mans Dievs, ir devis mieru visapkārt – nav pretinieka, un nenotiek nekas ļauns.H4 n“Tu zināji manu tēvu Dāvidu, ka viņam nebija iespējams celt namu Kunga, sava Dieva, vārdam, kara dēļ, tie karoja pret viņu no visām pusēm, līdz Kungs tos lika zem viņa kājām.33cnSālamans sūtīja pie Hīrāma, sacīdams:82knKad Tīras ķēniņš Hīrāms dzirdēja, ka Sālamans svaidīts par ķēniņu tēva vietā, viņš sūtīja savus kalpus pie tā, jo Hīrāms visu mūžu bija Dāvida draugs.1nNo visām tautām nāca klausīties Sālamana gudrību – tā darīja visi zemes ķēniņi, kas bija dzirdējuši par viņa gudrību.03n Viņš runāja par kokiem – no Lebanona ciedra līdz īzapam, kurš ieaug mūrī. Viņš runāja par dzīvniekiem, putniem, rāpuļiem un zivīm.i/Mn Viņš bija teicis trīs tūkstošus sakāmvārdu, un viņam bija tūkstotis un piecas dziesmas.D.n Gudrībā viņš bija pārāks par visiem cilvēkiem – par ezrāhieti Ētānu un par Hēmānu, Kalkolu un Dardu – Māhola dēliem. Viņa vārds bija zināms visās tautās visapkārt.X-+n Un Sālamana gudrība pārspēja visu austrumnieku un visas Ēģiptes gudrību.s,an Un Dievs deva Sālamanam gudrību, ļoti lielu saprašanu un tādu plašu prātu kā smiltis jūras malā.n+WnBet miežus un salmus zirgiem un rumakiem viņi nesa katrs uz savu vietu, kā katram bija norādīts.*nPārvaldnieki apgādāja ķēniņu Sālamanu un visus, kas nāca pie viņa galda, – katrs savu mēnesi, ka nekā netrūka.t)cnSālamanam bija četrdesmit tūkstoši steliņģu kaujas ratu zirgiem un divpadsmit tūkstoši jājamzirgu.(9nJūda un Israēls dzīvoja drošībā – katram piederēja savs vīnakoks un savs vīģes koks – no Dānas līdz Bēršebai visas Sālamana dienas."'?njo viņš valdīja pār visu apgabalu šaipus upes, no Tifsahas līdz Gazai, pār visiem ķēniņiem šaipus upes, un viņam bija miers no visām pusēm. &ndesmit trekni vērši un divdesmit labi ganīti liellopi, simts sīklopu, arī brieži, gazeles, stirnāži un nobaroti putni, –m%UnSālamana ēdiens vienai dienai bija trīsdesmit koras smalko miltu un sešdesmit koras rupjo miltu,5$ gnSālamans bija valdnieks pār visām zemēm no Eifrātas un filistiešu zemes līdz pat Ēģiptes robežai. Tie nesa meslus un kalpoja Sālamanam visas viņa dzīves dienas.u#enJūdas un Israēla ļaužu bija tik daudz kā smilšu jūras malā – viņi ēda, dzēra un bija priecīgi.%"EnGebers, Ūrī dēls, – Gileāda zemē, amoriešu ķēniņa Sīhona un Bāšānas ķēniņa Oga zemēs, viņš bija vienīgais pārvaldnieks tajās zemēs.)!OnŠimī, Ēlī dēls, Benjāminā,3 cnJehošāfāts, Pārūha dēls, Jisašharā,6inBaāna, Hūšaja dēls, Ašērā un Beālotā,`;nAhīmaacs – Naftālī zemē, viņš arī ņēma Bāsmati, Sālamana meitu, par sievu,,UnAhīnādābs, Ido dēls, Mahanaimā,?yn Ben-Gebers Rāmot-Gileādā, viņam bija Jaīra, Manases dēla, ciemi Gileādā – Argobas apgabals Bāšānā, sešdesmit lielas pilsētas ar mūriem un vara aizšaujamām bultām,/Yn Baāna, Ahīlūda dēls, Taanahā, Megido un visā Bēt-Šeānā, kas ir blakus Cāretānai pie Jizreēlas, no Bēt-Šeānas līdz Ābel-Mholai un viņpus Jekamāmas.X+n Ben-Abīnādāvs visā Nāfat-Dorā, Tafata, Sālamana meita, bija viņa sieva,Dn Ben-Heseds Arubotā, viņam vēl Soho un visa Hēfera zeme,Pn Ben-Dekers Mākacā, Šaalbīmā, Bēt-Šemešā, Ēlon-Bēt-Hānānā,:qnŠie ir viņu vārdi: Ben-Hūrs Efraima kalnienē,%EnSālamanam bija divpadsmit pārvaldnieki pār visu Israēlu, un viņi apgādāja ķēniņu un viņa namu – tie viņu apgādāja katrs vienu mēnesi gadā.[1nAhīšārs bija pils pārraugs, Adonīrāms, Abda dēls, – pār darba klausību.winAzarja, Nātāna dēls, – pār pārvaldniekiem, Zābūds, Nātāna dēls, bija priesteris, ķēniņa draugs,a=nBenājāhu, Jehojādas dēls, bija pār karaspēku, Cādoks un Ebjātārs – priesteri,nWnElīhorefs un Ahija, Šīšas dēli, bija rakstveži, Jehošāfāts, Ahīlūda dēls, bija lietvedis,PnŠie ir viņa pārvaldes priekšnieki: Azarja, priestera Cādoka dēls,8 onĶēniņš Sālamans valdīja pār visu Israēlu.&GnUn viss Israēls dzirdēja spriedumu, kuru ķēniņš izsprieda. Viņi bijās no ķēniņa, jo tie redzēja, ka Dieva gudrība ir viņā, lai spriestu tiesu.uenĶēniņš atbildēja un sacīja: “Dodiet viņai dzīvo bērnu un nenogaliniet to, šī ir viņa māte!” nTad tā sieva, kuras dēls bija dzīvs, uzrunāja ķēniņu, jo viņas sirds sažņaudzās par savu dēlu. Viņa sacīja: “Mans kungs, es lūdzu, dodiet viņai dzīvo bērnu, tik nenogaliniet to!” Un otra teica: “Lai nav ne tev, ne man – cērtiet!”l SnTad ķēniņš sacīja: “Cērtiet dzīvo bērnu uz pusēm un dodiet pusi vienai un pusi otrai.”T #nĶēniņš sacīja: “Atnesiet man zobenu!” Un ķēniņam atnesa zobenu.' InĶēniņš sacīja: “Viena saka – dzīvais ir mans dēls, bet mirušais ir tavs dēls, otra saka – nē, tavs dēls ir mirušais, un mans ir dzīvais.”V 'nUn otra sieva sacīja: “Nē! Dzīvais ir mans dēls, bet tavs ir mirušais!” Un šī sacīja: “Nē! Tavs dēls ir mirušais, bet dzīvais ir mans dēls!” – tā viņas runāja ķēniņa priekšā.4cnNo rīta es cēlos, lai zīdītu savu dēlu, un, redzi, viņš bija miris, bet no rīta es to uzmanīgi apskatīju, un, redzi, tas nebija mans dēls, kuru es dzemdēju!”Y-nNakts vidū viņa piecēlās un ņēma manu dēlu, kas bija man blakus – kamēr tava kalpone gulēja –, un tā noguldīja viņu pie savām krūtīm, bet savu mirušo dēlu tā noguldīja man pie krūtīm.DnUn šīs sievas dēls naktī nomira, jo viņa to nogulēja.  nUn trešajā dienā, kopš es dzemdēju, arī šī sieva dzemdēja, un mēs bijām divas vien namā, un tur nebija neviena cita.nViena sieva sacīja: “Es lūdzu, mans Kungs, es un šī sieva dzīvojām vienā namā. Šajā namā es dzemdēju, viņai klātesot.W)nPēc tam pie ķēniņa nāca divas maukas, un tās nostājās viņa priekšā.jOnSālamans pamodās, un, redzi, tas bija sapnis! Viņš gāja uz Jeruzālemi, nostājās Kunga derības šķirsta priekšā un upurēja sadedzināmos upurus un miera upurus. Tad viņš sarīkoja svētkus visiem saviem kalpiem.nJa tu staigāsi manos ceļos, turēdams manus likumus un baušļus, kā staigāja tavs tēvs Dāvids, es paildzināšu tavas dienas.”n Arī to, ko tu nelūdzi, es tev dodu – gan bagātību, gan godu. Tāda kā tu nebūs starp ķēniņiem visu tavu mūžu!n tad, redzi, es daru, kā tu runāji! Redzi, es tev dodu gudru un redzīgu sirdi! Tāda kā tu nav bijis pirms tevis un nebūs pēc tevis!G~ n Dievs viņam sacīja: “Tāpēc ka tu lūdzi šo, bet nelūdzi sev ilgu mūžu un nelūdzi sev bagātību, un nelūdzi savu ienaidnieku dzīvību, bet lūdzi saprašanu, lai izprastu tiesu,/}[n Kungam patika tas, ko Sālamans lūdza.!|=n Dod savam kalpam dzirdīgu sirdi, lai tiesātu tavu tautu, lai saprastu, kas labs un kas slikts, – kas gan spēs iztiesāt šo tavu milzīgo tautu.”{'nUn tavs kalps ir tavas tautas vidū, kuru tu izvēlējies, – tā ir tik liela tauta, ka tās daudzumu nevar ne saskaitīt, ne pārskaitīt.z1nUn tagad, Kungs, mans Dievs, tu esi licis valdīt savam kalpam mana tēva Dāvida vietā, bet es esmu jauns zēns un nezinu, ne kad nākt, ne iet.+yQnSālamans sacīja: “Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, tu darīji lielu žēlastību, jo viņš staigāja tavā priekšā uzticībā un taisnībā, sirds skaidrībā ar tevi, un tu esi saglabājis viņam doto lielo žēlastību – esi ļāvis viņa dēlam šodien sēdēt viņa tronī.ixMnNaktī Kungs parādījās Sālamanam sapnī, un Dievs sacīja: “Lūdz man, ko lai tev dodu?”w%nUn ķēniņš gāja uz Gibeonu, lai tur upurētu, jo tā bija liela augstiene. Sālamans upurēja tur uz altāra tūkstoš dedzināmo upuru.}vunSālamans mīlēja Kungu un turēja sava tēva Dāvida likumus, vienīgi viņš upurēja un kvēpināja augstienēs.`u;nTauta vēl upurēja augstienēs, jo līdz tam laikam nebija uzcelts nams Kunga vārdam.Zt 1nSālamans noslēdza laulības derību ar faraonu, Ēģiptes ķēniņu; viņš ņēma faraona meitu un atveda uz Dāvida pilsētu, pirms bija beidzis celt savu namu, Kunga namu un mūrus visapkārt Jeruzālemei.s5n.Un ķēniņš pavēlēja Benājāhu, Jehojādas dēlam, un tas izgāja ārā, kāva to, un Šimī mira. Bet valsts nostiprinājās Sālamana rokās.trcn-bet ķēniņš Sālamans būs svētīts, un Dāvida tronis būs stiprs Kunga priekšā līdz mūžībai.”/qYn,Ķēniņš sacīja Šimī: “Tu zini visu ļaunumu, kas tev bija sirdī, – to tu darīji manam tēvam Dāvidam, un Kungs nu atgriež tavu ļaunumu pār tavu galvu,Mpn+Kādēļ tu neturēji Kunga zvērestu un pavēli, ko es tev devu?”o/n*Tad ķēniņš sūtīja pēc Šimī un sacīja: “Vai es tevi nenozvērināju pie Kunga, vai neapliecināju tev, sacīdams: tajā dienā, kad tu iesi un dosies vienalga, kur, tad zini droši, ka tu tiešām mirsi! Un tu man sacīji: tie ir labi vārdi, kurus es dzirdēju._n9n)Sālamanam tika stāstīts, ka Šimī gājis no Jeruzālemes uz Gatu un ir atgriezies.mn(Tad Šimī cēlās, apsegloja savu ēzeli un devās uz Gatu pie Ahīša meklēt savus vergus. Un Šimī atveda savus vergus no Gatas. l;n'Bet trešā gada beigās divi Šimī vergi aizbēga pie Ahīša, Maahas dēla, Gatas ķēniņa. Un Šimī stāstīja: “Redzi, tavi vergi ir Gatā!”&kGn&Tad Šimī sacīja ķēniņam: “Vārdi, ko mans kungs, ķēniņš, runāja, ir labi, viņa kalps tā darīs.” Un Šimī dzīvoja Jeruzālemē ilgu laiku.j-n%Tajā dienā, kad tu celsies un iesi pāri Kidronas upes ielejai, tad zini droši – tu tiešām mirsi. Tavas asinis paliks uz tavas galvas.”i%n$Tad ķēniņš sūtīja pēc Šimī un sacīja viņam: “Cel Jeruzālemē sev namu un dzīvo tajā, bet nekur projām no turienes nedodies.h'n#Un ķēniņš iecēla Benājāhu, Jehojādas dēlu, Joāba vietā pār karaspēku, un priesteri Cādoku ķēniņš iecēla Ebjātāra vietā.g}n"Tad Benājāhu, Jehojādas dēls, gāja augšā, kāva viņu un nogalēja. Viņš to apbedīja pie viņa nama tuksnesī.@f{n!Un viņu asinis lai atgriežas pār Joāba un viņa pēcnācēju galvām uz mūžiem, bet Dāvidam, viņa pēcnācējiem un viņa namam un tronim lai ir miers no Kunga uz mūžiem.”=eun Lai Kungs liek atgriezties asinīm pār viņa galvu, jo viņš nokāva divus vīrus, taisnīgākus un labākus par viņu, un nogalēja tos ar zobenu, bet mans tēvs Dāvids to nezināja – Abnēru, Nēra dēlu, Israēla karaspēka virspavēlnieku, un Amāsu, Jetera dēlu, Jūdas karaspēka virspavēlnieku.,dSnTad ķēniņš sacīja: “Dari, kā viņš teica, nokauj viņu un apbedī, un tu noņemsi no manis un mana tēva nama tās asinis, kuras Joābs ir velti izlējis.]c5nUn Benājāhu iegāja Kunga teltī un sacīja Joābam: “Tā saka ķēniņš: nāc ārā!” Bet viņš sacīja: “Nē, es miršu šeit!” Tad Benājāhu atbildēja ķēniņam: “Tā man atbildēja Joābs.”ObnĶēniņam Sālamanam pavēstīja: “Joābs ir aizbēdzis uz Kunga telti, un, redzi, viņš ir pie altāra!” Tad Sālamans sūtīja Benājāhu, Jehojādas dēlu, sacīdams: “Ej nokauj viņu!”+aQnKad šī vēsts sasniedza Joābu, kurš bija atbalstījis Adonījāhu, bet neatbalstīja Abšālomu, Joābs bēga uz Kunga telti un stipri satvēra altāra ragus.`#nTā Sālamans padzina Ebjātāru no Kunga priesteru amata, lai piepildītos Kunga vārdi, kurus viņš bija sacījis par Ēlī namu Šīlo. _nUn priesterim Ebjātāram ķēniņš sacīja: “Ej uz Anātotu, kur tev ir tīrums, jo tu esi nolemts nāvei, bet šodien es tevi nelikšu nonāvēt, jo tu nesi Kunga Dieva šķirstu mana tēva Dāvida priekšā un esi cietis visu, ko izcieta mans tēvs.”g^InUn ķēniņš Sālamans sūtīja Benājāhu, Jehojādas dēlu, kurš kāva viņu, ka tas mira.5]enTiešām, dzīvs Kungs, kurš mani ir stiprinājis un nosēdinājis mana tēva Dāvida tronī, kurš uzcēlis manu namu, kā bija solījis! Adonījāhu mirs jau šodien!”)\MnUn ķēniņš Sālamans zvērēja pie Kunga, sacīdams: “Lai Dievs man dara tā un vēl vairāk, ja Adonījāhu nav runājis šos vārdus pret savu dzīvību.[%nTad ķēniņš Sālamans atbildēja savai mātei: “Kāpēc tu lūdz Adonījāhu tikai šūnēmieti Abīšagu, tad jau lūdz viņam arī ķēniņvalsti, jo viņš, mans brālis, ir vecāks par mani un viņu atbalsta priesteris Ebjātārs un Joābs, Cerūjas dēls.”aZ=nViņa sacīja: “Lai šūnēmieti Abīšagu dod par sievu tavam brālim Adonījāhu.”&YGnViņa sacīja: “Man ir kāds mazs lūgums, es lūdzu tevi, neatraidi mani.” Ķēniņš sacīja viņai: “Lūdz, mana māte, jo es tevi neatraidīšu.” X nTad Batšeba gāja pie ķēniņa Sālamana, lai runātu ar viņu par Adonījāhu. Un ķēniņš piecēlās, viņai ienākot, paklanījās, apsēdās tronī un lika ķēniņa mātei apsēsties viņam līdzās, un viņa apsēdās Sālamanam pie labās rokas.LWnUn Batšeba sacīja: “Labi, es runāšu par tevi ar ķēniņu.”VnAdonījāhu teica: “Lūdz ķēniņu Sālamanu, jo tevi viņš neatraidīs, lai dod man par sievu šūnēmieti Abīšagu.” s~~}x||{Gzyyxgwwvv$utssKrqppToo[nnmcmlEkk1jdjiiPhgcfxee+dccbbaa`u_s_^<]]'\\3[Y[ ZZYjXX0WW;VVUUTSSJRR#QPPkONNjMLLNKK[JJJI}HH GG:FEEVDD3CBB)A{A@@??>==n<mE U%n !Arī pēc tam Jārobāms neatgriezās no sava ļaunā ceļa, bet gāja un iecēla augstieņu priesterus no visas tautas – katram, kas gribēja, viņš deva amatu, un tas kļuva par augstieņu priesteri.n tad piepildīsies tas, ko viņš Kunga vārdā sauca pret Bēteles altāri un tempļiem Samarijas pilsētu augstienēs.”<sn Kad viņš bija to apbedījis, viņš sacīja saviem dēliem: “Kad es nomiršu, apglabājiet mani kapā, kur ir apbedīts Dieva vīrs, lieciet manus kaulus blakus viņa kauliem,b?n Viņš ielika tā līķi savās kapenēs, un viņi to apraudāja: “Vai, mans brāli!”n Un pravietis pacēla Dieva vīra līķi, lika to uz ēzeļa un atveda atpakaļ pilsētā. Vecais pravietis to apraudāja un apbedīja.n Viņš devās turp un atrada līķi guļam uz ceļa un lauvu stāvam līķim blakus – lauva nebija ne ēdis līķi, ne plēsis ēzeli.[~1n Viņš sacīja saviem dēliem: “Apseglojiet man ēzeli!” – un tie apsegloja.}}un To dzirdēja pravietis, kas viņu bija novērsis no ceļa, un viņš sacīja: “Tas ir Dieva vīrs, kas nepaklausīja Kunga vārdam, un Kungs viņu atdeva lauvam, un tas viņu saplēsa un nonāvēja, kā Kunga vārds par viņu bija sacīts.”7|in Un, redzi, vīri gāja garām un redzēja līķi guļam uz ceļa un lauvu stāvam blakus līķim. Un tie iegāja pilsētā, kur dzīvoja vecais pravietis, un to izstāstīja.3{an un tas aizjāja. Ceļā viņu sastapa lauva un to nogalināja – viņa līķis gulēja uz ceļa, un ēzelis stāvēja tam blakus, un arī lauva stāvēja blakus līķim.uzen Kad pravietis, ko viņš bija atvedis atpakaļ, bija ēdis maizi un padzēries, viņš tam apsegloja ēzeli,2y_n bet atgriezies un ēdi maizi un dzēri ūdeni šajā vietā, kur tev bija pavēlēts neēst maizi un nedzert ūdeni, tādēļ tavs līķis nenonāks tavu tēvu kapā!”6xgn Viņš sauca uz Dieva vīru, kas bija atnācis no Jūdas: “Tā saka Kungs: tādēļ ka tu neklausīji Kunga vārdam un neievēroji pavēli, ko Kungs, tavs Dievs, tev deva,jwOn Kamēr tie sēdēja pie galda, Dieva vārds nāca pār pravieti, kas bija viņu atvedis atpakaļ.Rvn Tas atgriezās kopā ar viņu un ēda maizi un dzēra ūdeni viņa namā.Lun Bet viņš tam sacīja: “Arī es esmu pravietis tāpat kā tu, un eņģelis man ir teicis Kunga vārdā: atved viņu savā namā, lai tas ēd maizi un dzer ūdeni,” – bet viņš tam meloja.~twn jo man Kunga vārdā ir teikts: neēd tur maizi un nedzer ūdeni, neatgriezies pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci.”sn Un tas sacīja: “Es nevaru atgriezties un iet tev līdzi, es neēdīšu maizi un nedzeršu ūdeni ar tevi šajā vietā,Hr n Un viņš tam sacīja: “Nāc pie manis namā un ēd maizi.”&qGn Viņš sekoja Dieva vīram un atrada to sēžam zem ozola. Viņš tam sacīja: “Vai tu esi Dieva vīrs, kurš nācis no Jūdas?” Un tas teica: “Jā.”zpon Tad viņš sacīja saviem dēliem: “Apseglojiet man ēzeli.” Tie viņam apsegloja ēzeli, un viņš aizjāja.o-n Tēvs tiem jautāja: “Pa kuru ceļu viņš aizgāja?” Dēli bija redzējuši, pa kuru ceļu aizgāja Dieva vīrs, kas bija nācis no Jūdas.Tn#n Bētelē dzīvoja kāds vecs pravietis. Viņa dēli nāca un atstāstīja visu, ko Dieva vīrs todien bija darījis Bētelē, un viņi atstāstīja savam tēvam arī to, ko viņš bija teicis ķēniņam.fmGn Un viņš aizgāja pa citu ceļu un neatgriezās pa to ceļu, pa kuru bija nācis uz Bēteli.~lwn jo Kunga vārdā man ir pavēlēts: neēd maizi un nedzer ūdeni, neatgriezies pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci.”k5n Bet Dieva vīrs sacīja ķēniņam: “Pat ja tu dosi man pusi sava nama, es neiešu ar tevi – neēdīšu maizi un nedzeršu ūdeni šajā vietā,ujen Ķēniņš teica Dieva vīram: “Nāc jel ar mani manā namā un atspirdzinies, un es tev došu dāvanu.”Si!n Tad ķēniņš sacīja Dieva vīram: “Lūdz jel Kungu, savu Dievu, aizlūdz par mani, lai mana roka kļūst vesela!” Un Dieva vīrs lūdza Kungu, un ķēniņa roka atkal kļuva vesela kā iepriekš.yhmn Altāris pāršķēlās, un pelni nobira no altāra – tā bija zīme, ko Dieva vīrs bija devis Kunga vārdā.{gqn Kad ķēniņš Jārobāms dzirdēja Dieva vīra vārdus, kurus tas sauca pret altāri Bētelē, viņš izstiepa roku no altāra un sacīja: “Sagrābiet viņu!” Bet roka, kuru viņš bija izstiepis, nokalta, un viņš nevarēja to saliekt. f n Un todien viņš deva zīmi: “Šī ir zīme, ko Kungs sacījis: redzi, altāris pāršķelsies un nobirs pelni, kas uz tā!”e!n Un tas vīrs sauca pret altāri Kunga vārdu un sacīja: “Altāri, ak, altāri, tā saka Kungs: redzi, Dāvida namā dzims dēls, vārdā Jošijāhu, un viņš upurēs uz tevis augstieņu priesterus, kas uz tevis kvēpina, un uz tevis dedzinās cilvēku kaulus!”{d sn Redzi, kāds Dieva vīrs nāca no Jūdas Kunga vārdā uz Bēteli. Jārobāms stāvēja pie altāra un kvēpināja.dcCn !Bētelē viņš bija uztaisījis altāri, uz kura upurēja astotā mēneša piecpadsmitajā dienā – mēnesī, kuru pats bija izraudzījies. Viņš rīkoja svētkus Israēla dēliem un upurēja altārī kvēpinādams.bn Astotā mēneša piecpadsmitajā dienā Jārobāms rīkoja tādus pašus svētkus kā Jūdā un pienesa upuri. To viņš darīja Bētelē – upurēja teļiem, kurus bija taisījis, un iecēla Bētelē priesterus altāriem, ko bija uzcēlis augstienēs.qa]n Viņš būvēja tempļus augstienēs un iecēla priesterus no visas tautas, tie nebija no Levī dēliem.R`n Tas bija grēks! Tauta gāja līdz pat Dānai, lai stātos tā priekšā.@_}n Vienu viņš novietoja Bētelē, bet otru nolika Dānā.;^qn Apspriedies ķēniņš darināja divus zelta teļus un sacīja tautai: “Uz Jeruzālemi iet jums ir par tālu; redzi, Israēl, tavi dievi, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes!”P]n Ja šī tauta ies uz Jeruzālemi upurēt Kunga namā, tad viņu sirdis atgriezīsies pie sava kunga, Jūdas ķēniņa Rehabeāma. Tie nogalinās mani un atgriezīsies pie Jūdas ķēniņa Rehabeāma!X\+n Un Jārobāms sacīja savā sirdī: tagad valsts atkal piederēs Dāvida namam.|[sn Jārobāms Efraima kalnā uzcēla Šehemu un tur dzīvoja. Vēlāk viņš aizgāja no turienes un uzcēla Penuēlu.]Z5n tā saka Kungs: neejiet karot pret saviem brāļiem Israēla dēliem, atgriezieties savos namos, jo no manis tas nācis!” Un tie paklausīja Kunga vārdam un devās atpakaļ, lai notiktu, kā Kungs bija teicis.uYen “Saki Sālamana dēlam Jūdas ķēniņam Rehabeāmam, visam Jūdas namam, Benjāminam un pārējai tautai:8Xmn Tad Dieva vārds nāca pār Dieva vīru Šemaju:bW?n Un Rehabeāms nāca uz Jeruzālemi un sapulcināja visu Jūdas namu un Benjāmina cilti – simts astoņdesmit tūkstošus izlases karotāju, lai karotu ar Israēla namu un atgūtu valsti Sālamana dēlam Rehabeāmam.QVn Kad viss Israēls dzirdēja, ka Jārobāms ir atgriezies, tie sūtīja pēc viņa, aicināja uz sapulci un iecēla par ķēniņu visam Israēlam. Neviens nesekoja Dāvida namam, izņemot Jūdas cilti.CUn Un Israēls ir atkritis no Dāvida nama līdz šai dienai.]T5n Ķēniņš Rehabeāms sūtīja Adorāmu, kas pārraudzīja strādniekus, bet viss Israēls viņu nomētāja akmeņiem, un viņš nomira. Bet ķēniņš Rehabeāms steigšus kāpa ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi.^S7n Bet pār tiem Israēla dēliem, kuri dzīvoja Jūdas pilsētās, valdīja Rehabeāms.R-n Tad viss Israēls redzēja, ka ķēniņš viņus nav uzklausījis, un ļaudis atbildēja ķēniņam: “Kāda mums daļa gar Dāvidu? Vai mantojums mums pie Jišaja dēla! Israēl, uz savām teltīm! Uzraugi pats savu namu, Dāvid!” Un Israēls devās uz savām teltīm..QWn Un ķēniņš neuzklausīja tautu, jo Kungs pavērsa tā, lai piepildītos viņa vārds, ko viņš bija sacījis par Jārobāmu, Nebāta dēlu, caur Ahiju no Šīlo.fPGn Viņš runāja ar tiem, kā bija ieteikuši jaunekļi: “Mans tēvs darīja smagu jūsu jūgu, bet es vēl pielikšu jūsu jūgam – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!”EOn Ķēniņš tautai atbildēja bargi, atmezdams vecajo padomu.Nn Trešajā dienā Jārobāms un visa tauta atnāca pie Rehabeāma, jo ķēniņš bija teicis: “Nāciet pie manis trešajā dienā.”-MUn Mans tēvs jums uzkrāva smagu jūgu, bet es vēl pielikšu jūsu jūgam – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem! ”sLan Un jaunekļi, kas bija ar viņu kopā uzauguši, sacīja: “Tā atbildi tautai, kas tev teica: tavs tēvs darīja grūtu mūsu jūgu, bet tu mums to atvieglini! – tā saki viņiem: mans maziņais ir resnāks nekā mana tēva gurni! Kn Viņš tiem jautāja: “Ko jūs iesakāt atbildēt šai tautai, kas man teica: atvieglini to jūgu, ko tavs tēvs mums uzlika?”J}n Bet viņš atmeta vecajo doto padomu un apspriedās ar jaunekļiem, kas bija uzauguši kopā ar viņu un viņam kalpoja.+IQn Un tie viņam sacīja: “Ja tu šajā dienā būsi tautas kalps, kalposi viņiem un atbildēsi laipniem vārdiem, tad viņi būs tavi kalpi uz visiem laikiem.”BHn Ķēniņš Rehabeāms apspriedās ar vecajiem, kas bija kalpojuši viņa tēvam Sālamanam viņa dzīves laikā, un jautāja: “Kāds ir jūsu padoms – ko lai atbildu šai tautai?”oGYn Un viņš tiem atbildēja: “Ejiet prom un nāciet pie manis pēc trim dienām!” Un tauta aizgāja.!F=n “Tavs tēvs darīja smagu mūsu jūgu, bet tu tagad atvieglini sava tēva smagās klaušas un jūgu, ko viņš mums uzlicis, tad mēs tev kalposim!”lESn Un tie sūtīja viņam pakaļ, un Jārobāms nāca ar visu Israēla sapulci un sacīja Rehabeāmam:D)n To dzirdēja Jārobāms, Nebāta dēls, kurš vēl bija Ēģiptē, kurp bija aizbēdzis no ķēniņa Sālamana. Jārobāms dzīvoja Ēģiptē.oC [n Rehabeāms devās uz Šehemu, jo viss Israēls bija sanācis Šehemā, lai viņu ieceltu par ķēniņu. Bn +Sālamans apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Rehabeāms.NAn *Sālamans valdīja Jeruzālemē pār visu Israēlu četrdesmit gadus.@ n )Citi Sālamana darbi un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība – vai tad par to nav rakstīts Sālamana darbu grāmatā?2?_n (Un Sālamans lūkoja nonāvēt Jārobāmu, bet Jārobāms sataisījās un bēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka un palika Ēģiptē līdz Sālamana nāvei.K>n 'Tādēļ es pazemošu Dāvida dzimtu, bet ne uz visiem laikiem.”=-n &Ja tu klausīsi visu, ko es tev pavēlēšu, un staigāsi manos ceļos, darīsi, kas man šķiet pareizs, un turēsi manus likumus un manus baušļus kā mans kalps Dāvids, tad es būšu ar tevi un uzcelšu tev drošu namu, kā uzcēlu Dāvidam, un es došu tev Israēlu!v<gn %Es tevi ņemšu, un tu valdīsi pār visu, ko tava dvēsele vēlēsies, un tu būsi ķēniņš pār Israēlu.A;}n $bet viņa dēlam es došu vienu cilti, lai manam kalpam Dāvidam vienmēr būtu gaismeklis manā priekšā Jeruzālemē – pilsētā, kuru es izvēlējos, lai tur mājotu mans vārds.E:n #Es atņemšu valsti viņa dēlam un došu tev desmit ciltis,79in "es neatņemšu viņam visu valsti, jo es viņu iecēlu par valdnieku uz visu mūžu mana kalpa Dāvida dēļ, kuru es izvēlējos un kurš turēja manus baušļus un likumus.28_n !Tāpēc ka viņi mani ir pametuši un zemojušies sidoniešu dievietei Aštartei, moābiešu dievam Kemošam un Amona dēlu dievam Milkomam un nav staigājuši manos ceļos, nav darījuši, kas man šķiet pareizs, un nav pildījuši manus likumus un manas tiesas, kā darīja viņa tēvs Dāvids,7)n bet viņam paliks viena cilts mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ – tā ir pilsēta, kuru es izvēlējos starp visām Israēla ciltīm!)6Mn un sacīja Jārobāmam: “Ņem sev desmit gabalus, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es izraušu valsti no Sālamana rokām un došu tev desmit ciltis,Y5-n Tad Ahija ņēma jauno mēteli, kas tam bija mugurā, sarāva divpadsmit gabalos+4Qn Toreiz Jārobāms bija izgājis no Jeruzālemes, un ceļā tam pienāca pravietis Ahija no Šīlo, kurš bija apvilcis jaunu mēteli. Tie abi uz lauka bija vieni.+3Qn Bet Jārobāms bija ietekmīgs vīrs, un Sālamans ievēroja jaunekli, ka tas labi tiek galā ar darbiem, un iecēla viņu pār visiem Jāzepa nama strādniekiem. 2 n Redzi, kādēļ viņš sacēlās pret ķēniņu – Sālamans cēla Millo un mūrēja ciet plaisas sava tēva Dāvida pilsētā.1n Sālamana kalps, efrātietis Jārobāms, Nebāta dēls no Cerēdas, kura māte bija atraitne, vārdā Cerūa, sacēlās pret ķēniņu.0n Viņš bija Israēla pretinieks visu Sālamana laiku – ļauns kā Hadads, un viņš nīda Israēlu un valdīja pār Arāmu../Wn Viņš sapulcināja pie sevis vīrus un kļuva par laupītāju pulka vadoni, bet Dāvids tos sakāva. Tad viņi devās uz Damasku, apmetās tur un valdīja Damaskā..n Un Dievs lika pret viņu sacelties Rezonam, Eljāda dēlam, kurš bija aizbēdzis no sava kunga Hadadezera, Cobas ķēniņa.-3n Bet faraons viņam sacīja: “Kā tev trūka pie manis, ka tu gribi iet uz savu zemi?” Un viņš atbildēja: “Nekā – tomēr atlaid mani!”B,n Kad Hadads Ēģiptē uzzināja, ka Dāvids apgūlies pie saviem tēviem un karaspēka virspavēlnieks Joābs ir miris, Hadads sacīja faraonam: “Laid mani, lai es eju uz savu zemi!”-+Un Un Tahpenēsas māsa dzemdēja viņam dēlu Gnubatu, un Tahpenēsa viņu nošķīra no krūts faraona namā, un Gnubats bija faraona namā kopā ar faraona dēliem.~*wn Un Hadads ieguva lielu faraona vēlību, un tas viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tahpenēsas, māsu.B)n Viņi izgāja no Midjānas un nonāca Pārānā. Viņi ņēma sev līdzi vīrus no Pārānas, nonāca Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu, maizi un zemi.k(Qn Bet Hadads un daži edomieši no viņa tēva kalpiem aizbēga uz Ēģipti. Hadads bija mazs zēns.d'Cn Joābs un viss Israēls tur palika sešus mēnešus, līdz tie iznīdēja visus edomiešus.&n Toreiz, kad Dāvids bija Edomā un karaspēka virspavēlnieks Joābs bija devies apbedīt nogalinātos, viņš izkāva visus edomiešus.f%Gn Un Kungs deva Sālamanam pretinieku, edomieti Hadadu, viņš bija no Edoma ķēniņa dzimtas.$#n Taču visu valsti es neatraušu – vienu cilti es došu tavam dēlam mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ, ko es esmu izvēlējies!”l#Sn Tomēr tavas dzīves laikā es to nedarīšu tava tēva Dāvida dēļ. Es to atraušu tavam dēlam!@"{n Un Kungs sacīja Sālamanam: “Tādēļ ka tu tā darīji un neturēji manu derību un manus likumus, ko es tev pavēlēju, es atraušu no tevis valdīšanu un došu to tavam kalpam.q!]n Dievs viņam bija pavēlējis: “Neseko citiem dieviem!” – bet Sālamans neievēroja Kunga pavēli. }n Un Kungs dusmojās uz Sālamanu, jo viņš bija novērsies no Kunga, Israēla Dieva, kas viņam bija divreiz atklājies.tcn To pašu viņš darīja visām savām sveštautiešu sievām, kuras kvēpināja un upurēja saviem dieviem.)n Tad Sālamans uzcēla altāri pretīgajam moābiešu elkam Kemošam kalnā, kas iepretī Jeruzālemei, un pretīgajam amoniešu elkam Moleham.hKn Sālamans darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un netiecās pēc Kunga, kā viņa tēvs Dāvids.a=n Sālamans sekoja sidoniešu dievietei Aštartei un pretīgajam amoniešu elkam Milkomam.*On Kad Sālamans kļuva vecs, viņa sievas pievērsa tā prātu citiem dieviem, un viņa sirds neatrada mieru pie Kunga, viņa Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.xkn Viņam bija septiņi simti augstdzimušu sievu un trīs simti blakussievu, un viņa sievas tam grozīja prātu.tcn un arī no tām tautām, par kurām Kungs bija sacījis Israēla dēliem: “Neprecieties ar tiem, un viņi lai neprecas ar jums, jo tad jūsu sirdis noteikti pievērstos viņu dieviem!” – tām Sālamans pieķērās ar mīlestību. #n Ķēniņš Sālamans mīlēja daudzas svešu tautu sievas – faraona meitu un arī moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes,>wn un no Ēģiptes tie veda kararatus par seši simti sudraba gabaliem un zirgus par simts piecdesmit. Ar viņu starpniecību tos nogādāja visiem hetiešiem un aramiešu ķēniņiem.^7n Zirgus Sālamanam ieveda no Ēģiptes un Keves. Ķēniņa tirgotāji tos pirka Kevē,tcn Jeruzālemē ķēniņš savāca tik daudz sudraba kā akmeņu un ciedru tik daudz kā mežavīģes ielejā!Pn Sālamanam piederēja kararati un jātnieki, viņam bija tūkstotis un četri simti kararatu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos izvietoja kararatu pilsētās un pie sevis Jeruzālemē.%n Viņi nāca katrs ar savu dāvanu – sudraba un zelta mantām, tērpiem, ieročiem, smaržām, zirgiem un mūļiem – un tā gadu no gada.lSn Visa pasaule vēlējās redzēt Sālamanu un dzirdēt viņa gudrību, ko Dievs viņam licis sirdī.]5n Ķēniņš Sālamans bija bagātākais un gudrākais starp visiem zemes ķēniņiem.8kn Kopā ar Hīrāma kuģiem ķēniņam jūrās bija tāljūras kuģi, reizi trīs gados tāljūras kuģi atgriezās, vezdami zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.4cn Visi ķēniņa Sālamana dzērienu kausi bija no zelta, un visi trauki Lebanona koka namā bija no tīra zelta, sudraba nebija, jo Sālamana dienās to augstu nevērtēja.{n Uz sešiem pakāpieniem abās pusēs stāvēja divpadsmit lauvas – tādas nebija darinātas nevienā ķēniņvalstī!~ wn Tronim bija seši pakāpieni, tā augšgals bija apaļš, sānos roku balsti, un pie balstiem stāvēja divas lauvas.Y -n Un ķēniņš darināja lielu ziloņkaula troni un pārklāja to ar tīru zeltu.z on un trīssimt mazu vairogu no kalta zelta, katru no trīs minām, un ķēniņš tos novietoja Lebanona koka namā.n Wn Ķēniņš Sālamans darināja divsimt kalta zelta vairogu, katru vairogu no sešsimt gabaliem zelta, yn turklāt vēl no tirgoņiem un preču tirdzniecības, kā arī no visiem Arābas ķēniņiem un zemes pārvaldniekiem.dCn Zelta svars, ko Sālamanam ik gadu atveda, bija seši simti sešdesmit seši talanti zelta,^7n Ķēniņš Sālamans deva Šebas ķēniņienei visu, ko viņa gribēja un lūdza, vēl līdzās tam, ko ķēniņš Sālamans viņai jau bija devis. Un viņa devās atpakaļ un gāja ar saviem kalpiem uz savu zemi.On Un ķēniņš taisīja koraļļkoka balstu Kunga namam un ķēniņa namam, kā arī liras un arfas dziedātājiem, tādus koraļļkokus vairs nekad neieveda, un tādi nav redzēti līdz šai dienai.tcn Un arī Hīrāma kuģi atveda zeltu no Ofīras, ieveda no Ofīras ļoti daudz koraļļkoka un dārgakmeņu.@{n Un ķēniņam deva simts divdesmit talantus zelta un ļoti daudz smaržu un dārgakmeņu, neviens vairs nekad ķēniņam Sālamanam neatveda tik daudz smaržu kā Šebas ķēniņiene.Bn Svētīts lai Kungs, tavs Dievs, kam labs prāts uz tevi, kas iecēlis tevi Israēla tronī, jo Kungs Israēlu mīl mūžīgi, – viņš tevi iecēlis spriest tiesu pēc taisnības!”tcn Svētīgi tavi vīri, svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību!@{n bet es neticēju valodām, līdz atnācu un ieraudzīju savām acīm. Redzi, tas, ko es līdz šim esmu dzirdējusi, nav pat puse no tā, ko var pateikt par tavu gudrību un labumiem!zon Un viņa sacīja ķēniņam: “Tas, ko es savā zemē esmu dzirdējusi par tevi un tavu gudrību, ir patiesība,H n un ēdienu uz viņa galda, un viņa kalpu pulku, kā tie apkalpo un ir tērpti, un dzērienu devējus, un viņa sadedzināmo upuri, ko viņš upurēja Kunga namā, – viņai aizrāvās elpa!X~+n Kad Šebas ķēniņiene redzēja visu Sālamana gudrību un viņa uzcelto namu,} n Sālamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem, nebija nekā, kas ķēniņam būtu apslēpts un ko viņš tai neatbildētu.>|wn Viņa nāca uz Jeruzālemi ar ļoti lielu karavānu. Kamieļi nesa smaržvielas, ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Viņa nāca pie Sālamana un teica tam visu, ko bija iecerējusi.{ n Kad Šebas ķēniņiene dzirdēja, ka Sālamans kļuvis slavens Kunga vārda dēļ, viņa nāca to pārbaudīt ar mīklām.zyn Tie devās uz Ofīru un no turienes atveda četri simti divdesmit talantus zelta, ko nogādāja ķēniņam Sālamanam.oyYn Hīrāms sūtīja uz kuģiem līdzi Sālamana kalpiem savus kalpus, kuģiniekus – jūras pazinējus.px[n Un ķēniņš Sālamans būvēja kuģus Ecjon-Geberā, pie Ēlatas, Niedru jūras krastā, Edoma zemē.1w]n Sālamans trīs reizes gadā pienesa sadedzināmos upurus un miera upurus uz altāra, ko bija uzcēlis Kungam, un kvēpināja Kunga priekšā. Tā viņš pabeidza namu.{vqn Bet faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas uz savu namu, kurš tai tika uzcelts. Tad viņš uzcēla Millo.tucn Sālamanam bija pieci simti piecdesmit darbu pārvaldnieku – tie valdīja pār tautu, kas darīja darbus.t3n Bet Israēla dēliem Sālamans nelika būt vergiem – tie bija viņa karavīri, kalpi, priekšnieki, virsnieki, kararatu pavēlnieki un jātnieki.s'n Viņu dēlus, kas bija atlikuši tajā zemē un kurus Israēla dēli nespēja iznīcināt, Sālamans padarīja par vergiem līdz šai dienai.rn visās tautās, kas nebija no Israēla dēliem, kas bija atlikuši no amoriešiem, hetiešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem.fqGn un visas noliktavu pilsētas, kas piederēja Sālamanam, kā arī pilsētas kararatiem un pilsētas jātniekiem un visu, ko vien Sālamans vēlējās uzcelt Jeruzālemē, Lebanonā un visā viņa pārvaldītajā zemē –3pcn Baalātu un Tadmoru – tuksneša zemē –6oin Sālamans uzcēla Gezeru un lejas Bēt-Horonu,Vn'n Faraons, Ēģiptes ķēniņš, bija nācis uz Gezeru un to ieņēmis, nodedzinājis ar uguni un nokāvis kanaāniešus, kas dzīvoja pilsētā, un viņš to deva par dāvanu savai meitai, Sālamana sievai.%mEn Un tā bija ar darba klausību, kuru ķēniņš Sālamans noteica, lai celtu Kunga namu, savu namu, Millo un Jeruzālemes mūrus, Hācoru, Megido un Gezeru.Hl n Un Hīrāms sūtīja ķēniņam simts divdesmit talantus zelta.k'n Un viņš sacīja: “Brāli, kādas pilsētas tu man esi iedevis?!” Un viņš tās nosauca par Kābūlas zemi, tā tās sauc vēl šodien.xjkn Un Hīrāms no Tīras devās apskatīt pilsētas, ko viņam bija dāvājis Sālamans, bet viņam tās nepatika.Ein un Tīras ķēniņš Hīrāms bija izpildījis visas Sālamana vēlmes par ciedru kokiem, ciprešu kokiem un zeltu, ķēniņš Sālamans deva Hīrāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē.khQn Pēc divdesmit gadiem, kad Sālamans bija uzcēlis abus namus – Kunga namu un ķēniņa namu –~gwn Un tiem atbildēs: tādēļ, ka tie atmetuši Kungu, savu Dievu, kurš viņu tēvus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērušies citiem dieviem, zemojušies un kalpojuši tiem, tādēļ Kungs lika pār tiem nākt visam viņu ļaunumam.” fn Un par šo dižo namu visi garāmgājēji šausmināsies un svilpodami sacīs: kādēļ Kungs tā darīja šai zemei un šim namam?1e]n tad es iznīdēšu Israēlu no zemes, kuru es tam devu, un es atmetīšu namu, ko es svētīju savam vārdam, un Israēls kļūs par parunu un izsmieklu visām tautām.$dCn Bet, ja tu vai tavi dēli novērsīsies no manis un neturēs manus baušļus un likumus, kurus es jums devu, un ies kalpot citiem dieviem un tiem zemoties,2c_n tad es nostiprināšu tavu ķēniņa troni pār Israēlu mūžīgi, kā es esmu runājis ar tavu tēvu Dāvidu, sacīdams: tev nekad netrūks, kas sēž Israēla tronī.!b=n Ja tu staigāsi manā priekšā tāpat kā tavs tēvs Dāvids, godīgi no sirds darīdams visu, ko es tev pavēlēju, turēdams manus likumus un tiesas,an Un Kungs viņam sacīja: “Es esmu dzirdējis tavu lūgšanu un pielūgšanu, ko tu izlūdzies manā priekšā, es esmu svētījis šo namu, kuru tu uzcēli, lai liktu tur mājot savam vārdam uz mūžiem, un manas acis un mana sirds būs tur vienmēr.a`=n Kungs parādījās Sālamanam otrreiz, tāpat kā viņš tam bija parādījies Gibeonā.{_ sn Kad Sālamans beidza celt Kunga namu, ķēniņa namu un visu, kas Sālamanam patika un ko viņš vēlējās uzcelt,K^nBAstotajā dienā viņš tautu atlaida, tie svētīja ķēniņu un gāja uz savām teltīm priecīgi, līksmu sirdi par visu labo, ko Kungs bija darījis savam kalpam Dāvidam un Israēla tautai.g]InATad Sālamans rīkoja svētkus, un viss Israēls no Hamātas līdz Ēģiptes ielejai bija kopā ar viņu lielā sapulcē Kunga, mūsu Dieva, priekšā septiņas dienas un vēl septiņas dienas, pavisam četrpadsmit dienas. \;n@Todien ķēniņš iesvētīja iekšējo pagalmu, kas Kunga nama priekšā, tur viņš upurēja sadedzināmo upuri, labības dāvanu un miera upura taukus. Vara altāris, kas atradās Kunga priekšā, bija par mazu sadedzināmajam upurim, labības dāvanai un miera upura taukiem.E[n?Sālamans upurēja miera upuri, viņš Kungam upurēja divdesmit divus tūkstošus vēršu un simt divdesmit tūkstošus avju – to ķēniņš un visi Israēla dēli veltīja Kunga namam.HZ n>Tad ķēniņš kopā ar visu Israēlu upurēja Kunga priekšā.Yyn=Lai jūsu sirdis ir pie Kunga, mūsu Dieva. Staigājiet viņa likumos un turiet viņa baušļus tāpat kā šodien!”DXnn"tad tu uzklausi no debesīm un piedod savai Israēla tautai viņas grēkus un atdod atpakaļ zemi, kuru tu esi devis viņu tēviem.R=n!Ja ienaidnieks sakautu tavu Israēla tautu, tādēļ ka viņi grēkojuši pret tevi – bet viņi tomēr atgriežas pie tevis un atzīst tavu vārdu, lūdz un izlūdzas šajā namā tavu žēlsirdību,A<}n tad tu uzklausi no debesīm un tiesā taisnīgi savus kalpus – notiesā grēcīgo, lai viņa nodarījums nāk pār viņa galvu, bet attaisno taisnīgo un dari viņam pēc taisnības.;nJa kāds grēko pret savu tuvāko un tas viņu nozvērina, uzlikdams lāstu, bet viņš iet zvērēt šajā namā tava altāra priekšā,:'nUzklausi sava kalpa un savas Israēla tautas lūgumu, ko viņi lūgs šajā vietā, uzklausi to savā mājoklī debesīs, uzklausi un piedod!.9WnLai tavas acis ir atvērtas nakti un dienu pār šo namu – vietu, par kuru tu esi sacījis: tur mājos mans vārds! Sadzirdi lūgšanu, ko tavs kalps šeit sacīs!+8QnJel pievērsies sava kalpa lūgšanai un pazemīgam lūgumam, Kungs, mans Dievs! Uzklausi raudas un lūgšanas, ar kurām tavs kalps šodien nāk tavā priekšā! 7 nVai tiešām Dievs mājo uz zemes? Redzi, debesis un debesu debesis neietver tevi, kur nu vēl šis nams, kuru es esmu uzcēlis! _~~ }[|{{9zyxxjxwRvuuutt srDqq4pp7onnnmmll(kjj(ii7hhXggg$fufeeRdcbaa`__U^^+]v]\)[[ZZ=YY^XWWVVUiTT1SSRQQiPOOO*NNMtLLKKK;JJIHHGGxFFE.EDDFCC{C4CBAAT@U??*>>6==4<<;n;::9958877p76w6 5443222 11F0//..-?,++*6)))(''w'1&8%$$k##d""n!!< gtCS?{?4(^X x \ Q.VVN[nTad nu dari tā – atcel ķēniņus un liec viņu vietā virsniekus,CZnArāmas ķēniņa kalpi sacīja: “Viņu dievi ir kalnu dievi, tādēļ viņi bija stiprāki par mums. Ja mēs ar viņiem cīnītos līdzenumā, vai tad mēs nebūtu stiprāki par tiem?0Y[nTad pie Israēla ķēniņa pienāca pravietis un sacīja: “Esi stiprs, zini un redzi, kas tev darāms, jo Arāmas ķēniņš nāks pret tevi nākamajā pavasarī.”dXCnIsraēla ķēniņš izgāja, satrieca zirgus un kararatus, un sakāva Arāmu lielā kaujā.W%nTad viņi kāva cits citu, un aramieši bēga, bet Israēls tos vajāja. Arāmas ķēniņš Ben-Hadads zirgā aizbēga kopā ar jātniekiem.SV!nPavalstu pārvaldnieku puiši izgāja no pilsētas un karaspēks aiz tiem.UynViņš sacīja: “Ja tie nāk ar mieru, sagrābiet tos dzīvus, bet, ja nāk ar karu, arī tad sagrābiet dzīvus!”{TqnPavalstu pārvaldnieku puiši izgāja pirmie. Un Ben-Hadadam tika ziņots: “No Samarijas ir izgājuši vīri.”!S=nDienas vidū viņi izgāja no pilsētas, bet Ben-Hadads un trīsdesmit divi ķēniņi, kas viņam bija nākuši palīgā, teltīs dzēra un piedzērās.?RynTad viņš sapulcināja pavalstu pārvaldnieku puišus, un to bija divi simti trīsdesmit divi. Pēc tam viņš sapulcināja visu tautu, visus Israēla dēlus, septiņus tūkstošus.AQ}nAhābs jautāja: “Kas to darīs?” Un pravietis atbildēja: “Tā saka Kungs: tavu pavalstu pārvaldnieku puiši.” – “Un kurš lai sāk kauju?” Viņš atbildēja: “Tu!”JPn Un, redzi, kāds pravietis nāca pie Israēla ķēniņa Ahāba un teica: “Tā saka Kungs: tu redzi visu šo lielo pulku – šodien es to nododu tavā rokā, lai tu zini, ka es esmu Kungs!”1O]n Tobrīd, kad Ben-Hadads dzirdēja šos vārdus, viņš dzīroja teltīs ar ķēniņiem un uzsauca saviem kalpiem: “Taisieties!” Un tie gatavojās uzbrukt pilsētai. N n Un Israēla ķēniņš atbildēja: “Sakiet: tas, kurš zobenu tikko apjozis, lai nelielās kā tāds, kas to jau noņēmis.”-MUn Tad Ben-Hadads sūtīja pie viņa un sacīja: “Lai dievi man dara tāpat un vēl vairāk! Samarijā nepietiks putekļu visu ļaužu riekšavām, kuri man seko!”ZL/n Un viņš atbildēja Ben-Hadada sūtņiem: “Sakiet manam kungam, ķēniņam: visu, ko tu liki sacīt savam kalpam pirmoreiz, es darīšu, bet šo lietu darīt es nevaru!” Un sūtņi aizgāja to pavēstīt.MKnVisi vecajie un tauta sacīja viņam: “Neklausi un nepiekrīti!”cJAnTad Israēla ķēniņš sasauca visus zemes vecajos un sacīja: “Saprotiet jel un redziet, ka šis meklē naidu, jo viņš sūtīja pēc manām sievām un dēliem, sudraba un zelta, un es taču viņam to neliedzu!”%IEnTādēļ rīt ap šo laiku es sūtīšu pie tevis kalpus un viņi pārmeklēs tavu namu un tavu kalpu namus, un tie paņems visu, ko viņu acis iekāros.”!H=nBet sūtņi nāca vēlreiz un sacīja: “Tā saka Ben-Hadads: es sūtīju pie tevis un sacīju, ka tev jādod man savs sudrabs, zelts, sievas un dēli.G}nIsraēla ķēniņš atbildēja: “Ir tā, kā mans kungs, ķēniņš, sacīja. Es esmu tavs ar visu, kas man pieder.” Fnun teica tam: “Tā saka Ben-Hadads: tavs sudrabs un zelts ir mans, un tavas labākās sievas un tavi labākie dēli ir mani!”KEnViņš sūtīja sūtņus uz pilsētu pie Israēla ķēniņa AhābaFD nArāmas ķēniņš Ben-Hadads sapulcināja visu savu karaspēku. Ar viņu kopā bija trīsdesmit divi ķēniņi, zirgi un kararati. Viņš devās augšup, aplenca Samariju un karoja pret to.AC}nTas gāja atpakaļ, ņēma viena jūga vēršus, nokāva tos, vārīja gaļu uz jūga kokiem un deva ļaudīm, un tie ēda. Tad viņš cēlās un gāja līdzi Elijam un kalpoja viņam.CBnTas atstāja vēršus, skrēja pie Elijas un sacīja: “Ļauj man noskūpstīt tēvu un māti, tad es tev sekošu!” Un viņš sacīja: “Ej vien, vai tad es tev esmu ko prasījis?”]A5nTad viņš no turienes aizgāja un sastapa Elīšu, Šāfāta dēlu, viņš ara. Divpadsmit jūgi vēršu bija tā priekšā, un viņš gāja aiz divpadsmitā. Elija pagāja tam garām un uzsvieda viņam apmetni.@1nBet es atlicināšu Israēlā septiņus tūkstošus – visus, kuru ceļi nav locījušies Baalam, un visus, kuru mute nav viņu skūpstījusi!”t?cnJa kāds izbēgs no Hazaēla zobena, to nonāvēs Jehus, kas izbēgs no Jehus zobena, to nonāvēs Elīša.>nBet Jehu, Nimšī dēlu, svaidi par Israēla ķēniņu, un Elīšu, Šāfāta dēlu, no Ābel-Mholas, svaidi par pravieti savā vietā. =nKungs viņam sacīja: “Dodies atpakaļ pa to pašu ceļu cauri tuksnesim, ej uz Damasku un svaidi Hazaēlu par Arāmas ķēniņu,<{nViņš sacīja: “Degtin es esmu iededzies par Kungu, Pulku Dievu, jo Israēla dēli ir atmetuši tavu derību, sagrāvuši tavus altārus un ar zobenu nokāvuši tavus praviešus, es vienīgais esmu palicis, un tie tīko pēc manas dvēseles.”$;Cn Kad Elija to dzirdēja, viņš aizsedza seju ar apmetni, izgāja un nostājās alas priekšā, un, redzi, balss viņam sacīja: “Kāpēc tu esi šeit?”m:Un Un pēc zemestrīces nāca uguns, bet Kunga ugunī nebija. Un pēc uguns – klusa čukstoša balss.#9An Un tas viņam teica: “Izej un stājies uz kalna Kunga priekšā.” Un, redzi, Kungs gāja garām – liels un stiprs vējš, kas kalnus aizpūš un klintis drupina, nāca Kungam pa priekšu, bet Kunga vējā nebija. Un pēc vēja nāca zemestrīce, bet Kunga zemestrīcē nebija.8}n Viņš sacīja: “Degtin es esmu iededzies par Kungu, Pulku Dievu, jo Israēla dēli ir atmetuši tavu derību, sagrāvuši tavus altārus un ar zobenu nokāvuši tavus praviešus, es vienīgais esmu palicis, un tie tīko pēc manas dzīvības.”|7sn Tur viņš pārnakšņoja kādā alā. Un, redzi, Kunga vārds nāca pār viņu: “Kāpēc tu esi šeit, Elija?”%6EnViņš cēlās, ēda, dzēra un gāja, stiprinājies viņš devās ceļā. Viņš gāja četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.z5onUn Kunga eņģelis nāca vēlreiz, pieskārās viņam un sacīja: “Celies un ēd, jo tev ejams garš ceļš.”4!nViņš paskatījās, un redzi – galvgalī uz karstiem akmeņiem cepta maize un ūdens krūka. Viņš ēda un dzēra, un atkal apgūlās.3nViņš apgūlās un aizmiga zem irbuleņu krūma, un, redzi, eņģelis pieskārās viņam un sacīja: “Celies un ēd!”Y2-nbet pats devās tuksnesī vienas dienas gājumu – gāja un, apsēdies zem irbuleņu krūma, lūdzās, vēlēdamies mirt: “Kungs, nu ir gana! Ņem manu dvēseli, jo es neesmu labāks par saviem tēviem!”1 nTo redzēdams, viņš cēlās un bēga, glābdams savu dzīvību, un nonāca Jūdas Bēršebā. Tur viņš atstāja savu puisi,50enTad Īzebele sūtīja vēstnesi pie Elijas: “Lai dievi man dara tāpat vai vēl vairāk! – rīt šajā laikā es atdarīšu tev to, ko tu nodarīji viņu dvēselēm!”u/ gnUn Ahābs izstāstīja Īzebelei visu, ko Elija bija darījis, ka viņš nokāvis ar zobenu visus praviešus.s.an.Un Kunga roka bija ar Eliju. Viņš apjozās un skrēja pa priekšu Ahābam, līdz tas nonāca Jizreēlā.z-on-Tikmēr debess apmācās melniem mākoņiem, un bija vējš un liels lietus. Ahābs brauca un nonāca Jizreēlā.Q,n,Septītajā reizē tas sacīja: “Redzi, no jūras ceļas mazs mākonītis kā cilvēka plauksta!” Tad viņš sacīja: “Kāp un saki Ahābam, lai jūdz un brauc lejā, ka lietus viņu neaptur.”&+Gn+Un viņš sacīja savam puisim: “Pakāpies jel un skaties uz jūras pusi.” Tas gāja, paraudzījās un sacīja: “Nav nekā!” Un tā septiņas reizes.*n*Un Ahābs gāja ēst un dzert, bet Elija uzkāpa Karmela kalna virsotnē, nometās zemē un piespieda vaigu saviem ceļiem.O)n)Tad Elija sacīja Ahābam: “Ej, ēd un dzer – lietus jau šalc.” (;n(Un Elija tiem sacīja: “Grābiet Baala praviešus, lai neaizbēg neviens!” Viņi sagrāba tos, un Elija tos noveda Kīšonas gravā un tur nokāva.v'gn'Visa tauta to redzēja, krita uz sava vaiga un sauca: “Kungs tiešām ir Dievs! Kungs tiešām ir Dievs!” &n&Tad Kunga uguns krita un aprija sadedzināmo upuri, malku un akmeņus kopā ar pīšļiem un izlaizīja ūdeni, kas bija grāvī.|%sn%Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka tu, Kungs, esi Dievs un tu esi iemantojis viņu sirdis!”z$on$Kad pienāca upura stunda, pravietis Elija tuvojās altārim un sacīja: “Kungs, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs! Lai šodien top zināms, ka tu esi Dievs Israēlam, ka es esmu tavs kalps un ka visu šo es esmu darījis, kā tu teici!M#n#Ūdens tecēja visapkārt altārim, un grāvis pildījās ar ūdeni.u"en"un sacīja: “Piepildiet četras krūkas ar ūdeni un izlejiet pār sadedzināmo upuri un malku!” Tad viņš sacīja: “Vēlreiz!” – un tie lēja otru reizi, un viņš tiem sacīja: “Trešo reizi!” Un tie lēja trešo reizi.C!n!Viņš sakrāva malku un sacirta vērsi, lika to uz malkas n No akmeņiem viņš Kunga vārdā uzcēla altāri un visapkārt altārim izraka grāvi, kurā ietilptu divi mēri graudu. nElija ņēma divpadsmit akmeņus pēc cilšu skaita, kas bija Jēkabam – par viņu Kungs bija teicis: Israēls būs tavs vārds.-nTad Elija sacīja tautai: “Nāciet pie manis,” – un visa tauta nāca pie viņa. Viņš no jauna sakrāva Kunga altāri, kas bija sagāzts.nTā pagāja dienas vidus, un viņi pravietoja, līdz tuvojās upura stunda, bet nebija ne balss, ne atbildes, nedz kāds tos uzklausīja.tcnUn tie sauca stiprā balsī un dūra sev, kā tiem parasts, ar nažiem un šķēpiem, līdz tecēja asinis.T#nDienas vidū Elija sāka tos izsmiet, sacīdams: “Sauciet stiprāk, viņš taču ir dievs – varbūt viņš nogrimis domās vai atvieglo vēderu, vai ir ceļā, varbūt viņš guļ, tad lai mostas!”_9nViņi ņēma vērsi, kuru viņš tiem deva, un rīkojās. Tad tie sauca Baala vārdā no rīta līdz dienas vidum: “Baal, atbildi mums!” – bet nebija ne balss, ne atbildes, un tie lēkāja ap uzcelto altāri.*OnTad Elija sacīja Baala praviešiem: “Ņemiet vienu vērsi un rīkojieties pirmie, jo jūsu ir daudz, sauciet sava dieva vārdā, bet uguni klāt nelieciet!”3nJūs sauciet sava dieva vārdā, un es saukšu Kunga vārdā, un tas dievs, kurš atbildēs ar uguni, ir Dievs!” Un tauta atbildēja: “Labi!”U%nLai mums dod divus vēršus – lai viņi izvēlas vienu vērsi sev, sacērt gabalos un liek uz malkas, bet uguni klāt lai neliek, bet es ņemšu otru vērsi un likšu uz malkas, un uguni klāt nelikšu. nTad Elija sacīja tautai: “Es esmu vienīgais pravietis, kas palicis Kungam, bet Baalam ir četri simti piecdesmit praviešu.\3nUn Elija pienāca un sacīja visai tautai: “Cik ilgi jūs svārstīsieties starp abām pusēm? Ja Kungs ir Dievs, tad sekojiet viņam, bet, ja Baals – tad sekojiet tam!” Bet tauta viņam neko neatbildēja.a=nTad Ahābs lika sasaukt visus Israēla dēlus un sapulcināja praviešus Karmela kalnā.3anBet tagad pulcini man visu Israēlu Karmela kalnā, kā arī četri simti piecdesmit Baala praviešus un četri simti Ašēras praviešus, kas ēd pie Īzebeles galda.”#AnBet viņš atbildēja: “Es neesmu tas, kas nes postu Israēlam, – tas esi tu un tava tēva nams, jo jūs atmetāt Kunga pavēles un sekojāt baāliem.b?nIeraudzījis Eliju, Ahābs viņam sacīja: “Vai tu esi tas, kas nes postu Israēlam?”]5nObadjāhu devās pie Ahāba un pastāstīja to viņam, un Ahābs gāja satikt Eliju.ynBet Elija atbildēja: “Tiešām, dzīvs ir Pulku Kungs, kura priekšā es stāvu, šodien es redzēšu ķēniņu!”Z/nUn tagad tu runā: ej, saki savam kungam: redzi, Elija! Vai tad mani nenokaus?”a =n Kungs, vai tev nav stāstīts, ko esmu darījis, kad Īzebele nokāva Kunga praviešus? Tad es no Kunga praviešiem simts vīrus paslēpu alā – pa piecdesmit un piecdesmit – un apgādāju tos ar maizi un ūdeni.C n Kad es no tevis aiziešu, tad Kunga Gars tevi aiznesīs nezin kur, bet es pastāstīšu Ahābam, un viņš tevi neatradīs un nokaus mani. Taču tavs kalps bīstas Kunga kopš jaunības.? {n Un tagad tu runā: ej, saki savam kungam: redzi, Elija!W )n Tiešām, Kungs, tavs Dievs, dzīvs! Vai palikusi kaut viena tauta vai valsts, uz kuru mans kungs nebūtu sūtījis tevi meklēt un nebūtu licis zvērēt gan valstij, gan tautai, ka tie tevi nav atraduši!j On Bet tas sacīja: “Ko es esmu grēkojis, ka tu nodod savu kalpu Ahāba rokā, lai mani nogalina?T#nUn viņš atbildēja: “Jā, esmu! Ej, saki savam kungam: redzi, Elija!”5nObadjāhu bija ceļā, un, redzi, Elija nāca tam pretī. Obadjāhu pazina viņu, krita uz sava vaiga un sacīja: “Vai tu esi mans kungs Elija?”U%nViņi sadalīja zemi – Ahābs gāja pa vienu ceļu, bet Obadjāhu pa otru.CnAhābs sacīja Obadjāhu: “Apstaigā zemi, visus ūdens avotus un ielejas, varbūt mēs atradīsim zāli un varēsim atstāt zirgus un mūļus dzīvus un mums nebūs jānokauj lopi.”'Inun, kad Īzebele nokāva Kunga praviešus, Obadjāhu ņēma simts praviešus un tos pa piecdesmit paslēpa alās, un viņš tos apgādāja ar maizi un ūdeni.PnUn Ahābs sauca nama pārraugu Obadjāhu. Obadjāhu ļoti bijās Kunga,RnElija gāja, lai stātos Ahāba priekšā, – Samarijā bija liels bads. nPēc ilgāka laika, trešajā gadā pār Eliju nāca Kunga vārds: “Ej, stājies Ahāba priekšā, un es došu zemei lietu.”vgnTad sieva sacīja Elijam: “Tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs un Kunga vārds, ko tu saki, ir patiess!”}unElija ņēma bērnu, nonesa to no jumtistabas un atdeva mātei. Un Elija sacīja: “Redzi, tavs dēls ir dzīvs!”\~3nKungs uzklausīja Eliju, un bērna dvēsele atgriezās viņā, un tas atdzīvojās.}nTad viņš pārliecās bērnam trīs reizes un sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs, liec šī bērna dvēselei atgriezties viņā!”|nun sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs! Vai pat šai atraitnei, pie kuras es mājoju, tu darīsi ļaunu un nonāvēsi tās dēlu?!”{3nViņš tai atbildēja: “Dod man savu dēlu!” – un ņēma to no viņas krūtīm, uznesa jumtistabā, kur dzīvoja, noguldīja savā guļvietāznViņa sacīja Elijam: “Kas man ar tevi, Dieva vīrs? Tu atnāci pie manis, lai atgādinātu manu vainu un lai mirtu mans dēls?!”myUnPēc kāda laika saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls un sirga smagi, līdz mitējās elpot.hxKnmilti traukā nebeidzās un krūkā eļļas nepietrūka, kā Elija bija sacījis Kunga vārdā.wnUn viņa gāja un darīja, kā Elija bija sacījis, – gan viņš, gan viņa un tās nams varēja iztikt daudzas dienas –vnjo tā saka Kungs, Israēla Dievs: milti traukā nebeigsies un krūkā eļļas nepietrūks līdz dienai, kad Kungs dos zemei lietu.”u#n Elija tai sacīja: “Nebīsties, ej un dari, kā sacīji, bet vispirms izcep un atnes man mazu plāceni, pēc tam cep sev un savam dēlam,{tqn Tā atbildēja: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, tavs Dievs, ja man būtu kas cepts! Traukā ir tikai sauja miltu un krūkā nedaudz eļļas. Redzi, esmu salasījusi pāris zaru un iešu gatavot ēst sev un savam dēlam, paēdīsim un mirsim.”Xs+n Viņa gāja pēc tā, un viņš tai sacīja: “Lūdzu, atnes gabalu maizes!”Zr/n Viņš cēlās un gāja uz Cārfatu. Kad viņš pienāca pie pilsētas vārtiem, redzi, kāda atraitne lasīja zarus, un viņš tai uzsauca: “Lūdzu, atnes man traukā mazliet ūdens, lai varu padzerties!”wqin “Celies un ej uz Cārfatu Sidonā un dzīvo tur, redzi, es pavēlēju, lai kāda atraitne tevi tur uztur.”*pQnTad Kunga vārds nāca pār viņu:DonPēc kāda laika upe izžuva, jo visā zemē nebija lietus.Yn-nKraukļi viņam nesa maizi un gaļu rītos un vakaros, un viņš dzēra no upes.lmSnUn viņš gāja un darīja, kā Kungs bija licis, – apmetās Kerītas ielejā, kas pret Jardānu.Il ndzer no upes, bet kraukļiem es pavēlēju tevi tur uzturēt.”mkUn“Aizej no šejienes, griezies uz austrumiem un paslēpies Kerītas ielejā, kas pret Jardānu, –)jOnUn Kunga vārds nāca pār viņu:Vi )nUn tišbietis Elija, no Tišbes Gileādā, sacīja Ahābam: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, Israēla Dievs, kura priekšā es stāvu, – ja šajos gados būs rasa un lietus, tad tikai tad, kad es teikšu!”Wh)n"Viņa laikā Hiēls no Bēteles atkal uzcēla Jēriku, tās pamati paņēma viņa pirmdzimto Abīrāmu, un tās vārti paņēma viņa jaunāko dēlu Segūbu, kā Kungs bija sacījis caur Jozuu, Nūna dēlu.gn!Ahābs taisīja Ašēru un darīja visu, lai sadusmotu Kungu, Israēla Dievu, vēl vairāk nekā visi iepriekšējie Israēla ķēniņi.Pfn Samarijā viņš uzcēla Baala templi un taisīja tajā altāri Baalam.DenIt kā viņam būtu par maz staigāt Jārobāma, Nebāta dēla, grēkos! Viņš vēl apņēma par sievu Īzebeli, Sidonas ķēniņa Etbaala meitu, gāja un kalpoja Baalam un zemojās tam.[d1nAhābs, Omrī dēls, darīja ļaunu Kunga acīs vairāk nekā visi iepriekšējie.'cInAhābs, Omrī dēls, sāka valdīt pār Israēlu Jūdas ķēniņa Āsas trīsdesmit astotajā gadā un valdīja pār Israēlu Samarijā divdesmit divus gadus.qb]nUn Omrī apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Samarijā, un pēc viņa valdīja viņa dēls Ahābs.}aunBet par citiem Omrī darbiem un viņa varenību – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?'`InViņš staigāja visos Jārobāma, Nebāta dēla, ceļos un grēkoja, likdams grēkot arī Israēlam, ka tas ar saviem elkiem sadusmoja Kungu, Israēla Dievu.c_AnOmrī darīja, kas ļauns Kunga acīs, un viņš bija ļaunāks nekā visi iepriekšējie.&^GnViņš nopirka no Šemera par diviem sudraba talantiem kalnu Samarijā, uzcēla kalnā pilsētu un nosauca to kalna īpašnieka Šemera vārdā par Samariju.&]GnOmrī kļuva par ķēniņu Jūdas ķēniņa Āsas trīsdesmit pirmajā gadā un valdīja pār Israēlu divpadsmit gadus, sešus gadus viņš valdīja Tircā.|\snĻaudis, kas sekoja Omrī, pārspēja tos, kas sekoja Tibnī, Gīnata dēlam. Tibnī krita, un Omrī sāka valdīt.[ nTad Israēla tauta sadalījās – puse sekoja Tibnī, Gīnata dēlam, un iecēla to par ķēniņu, bet otra puse sekoja Omrī.ZynUn par citiem Zimrī darbiem un viņa sacelšanos – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?$YCnTas notika viņa grēku dēļ, jo viņš bija darījis ļaunu Kunga acīs, staigādams Jārobāma ceļos un grēkodams, tā likdams grēkot arī Israēlam.{XqnKad Zimrī redzēja, ka pilsēta ir ieņemta, viņš patvērās ķēniņa namā, aizdedzināja to un bija pagalam.FWnOmrī un viss Israēls aizgāja no Gibtonas un aplenca Tircu.LVnKad tauta, kas bija nometnē, dzirdēja, ka Zimrī ir sacēlies un nokāvis ķēniņu, tajā pašā dienā viss Israēls nometnē iecēla par ķēniņu Omrī, Israēla karaspēka virspavēlnieku.$UCnJūdas ķēniņa Āsas divdesmit septītajā gadā Tircā septiņas dienas valdīja Zimrī. Tauta tad bija kara nometnē pret filistiešu pilsētu Gibtonu.{TqnUn citi Ēlas darbi, viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?"S?n Tas notika visu Baešas un viņa dēla Ēlas grēku dēļ, ko tie darīja, likdami grēkot Israēlam, ar saviem elkiem sadusmodami Kungu, Israēla Dievu.pR[n Tā Zimrī iznīcināja visu Baešas namu, jo pret Baešu caur pravieti Jehu bija sacīts Kunga vārds. Qn Sēdies tronī un sācis valdīt, tas apkāva visu Baešas namu un neatstāja nevienu, kas pret mūri mīž, – ne radu, ne draugu.P3n Zimrī ienāca, kāva viņu un nonāvēja – tas bija Jūdas ķēniņa Āsas divdesmit septītajā gadā – un kļuva par ķēniņu viņa vietā.#OAn Pret viņu sacēlās kalps Zimrī, kas bija pavēlnieks pār pusi no visiem kararatiem. Kad viņš Tircā bija piedzēries pils pārvaldnieka Arcas namā, NnJūdas ķēniņa Āsas divdesmit sestajā gadā Ēla, Baešas dēls, kļuva ķēniņš un divus gadus valdīja pār Israēlu Tircā.M5nUn Kunga vārds atkal tika teikts caur pravieti Jehu, Hānānī dēlu, par Baešu un viņa namu – gan ļaunuma dēļ, ko tas bija darījis Kunga priekšā, sadusmodams viņu ar saviem darbiem tāpat kā Jārobāma nams, gan tādēļ, ka viņš bija izkāvis Jārobāma namu.gLInBaeša apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Tircā. Pēc viņa valdīja viņa dēls Ēla.K!nUn citi Baešas darbi – tas, ko viņš darījis, un viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?cJAnKas Baešam mirs pilsētā, to suņi rīs, kas mirs uz lauka, to knābās debesu putni!”InRedzi, es izdedzināšu Baešas pēcnācējus un visu viņa namu! Es tavam namam darīšu tāpat kā Jārobāma, Nebāta dēla, namam.VH'n“Es tevi esmu pacēlis no pīšļiem un iecēlis par manas Israēla tautas valdnieku, bet tu staigāji Jārobāma ceļu un liki grēkot manai Israēla tautai, ka man tagad jādusmojas par viņu grēkiem!FG nJehum, Hānānī dēlam, tika sacīts Kunga vārds par Baešu:Fn"Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un staigāja Jārobāma ceļos un darīja grēkus, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.En!Baeša, Ahijas dēls, sāka valdīt pār visu Israēlu Jūdas ķēniņa Āsas trešajā gadā un valdīja Tircā divdesmit četrus gadus.8Dmn Bet starp Āsu un Baešu bija karš visu mūžu.C{nUn citi Nādāba darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?B!nTas notika Jārobāma grēku dēļ, ko viņš bija darījis un ar kuriem bija licis grēkot Israēlam un sadusmojis Kungu, Israēla Dievu.SA!nKļuvis par ķēniņu, viņš izkāva visu Jārobāma namu, netaupīja nevienu, kam dvaša, līdz Jārobāma nams bija iznīcināts – kā Kunga vārds bija sludināts caur viņa kalpu Ahiju no Šīlo.s@anBaeša viņu nonāvēja Jūdas ķēniņa Āsas valdīšanas trešajā gadā un sāka valdīt viņa vietā.1?]nAhijas dēls Baeša no Jisašhara nama sazvērējās pret viņu un nokāva to pie filistiešu pilsētas Gibtonas, kad Nādābs un viss Israēls bija aplenkuši Gibtonu.>nViņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un staigāja sava tēva ceļos un darīja grēkus, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.=nJūdas ķēniņa Āsas otrajā gadā pār Israēlu sāka valdīt Nādābs, Jārobāma dēls, viņš valdīja pār Israēlu divus gadus.< nUn Āsa apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc viņa valdīja viņa dēls Jehošāfāts.];5nUn visi citi Āsas darbi, visa viņa varenība un viss, ko viņš darīja, un pilsētas, kuras viņš uzcēla, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņa Laiku grāmatā? Bet vecumā viņam sasirga kājas.T:#nTad ķēniņš Āsa iesauca visus, kas vien bija Jūdā, neatlaida nevienu, un lika atvest akmeņus un baļķus no Rāmas, ko cēla Baeša, no tiem ķēniņš Āsa uzcēla Gebu Benjāmina zemē un Micpu.R9nKad Baeša to uzzināja, viņš pārtrauca celt Rāmu un apmetās Tircā.B8nBen-Hadads uzklausīja ķēniņu Āsu un sūtīja savus karaspēka pavēlniekus pret Israēla pilsētām un sakāva Ijonu, Dānu, Ābel-Bēt-Maahu, visu Kineretu un visu Naftālī zemi.R7n“Starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu, ir derība, redzi, es sūtu tev dāvanu, sudrabu un zeltu, ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš atkāpjas no manis!”$6CnTad Āsa ņēma visu sudrabu un zeltu, kas bija atlicis Kunga nama dārgumu krātuvēs un ķēniņa nama mantnīcās, un deva to saviem kalpiem. Ķēniņš Āsa tos sūtīja pie Ben-Hadada, Tabrimmona dēla, Hezjona dēla dēla, Arāmas ķēniņa, kurš dzīvoja Damaskā, sacīdams:51nIsraēla ķēniņš Baeša nāca pret Jūdu. Viņš sāka celt Rāmu, lai neviens nevarētu ne iznākt, ne ieiet pie ķēniņa Āsas Jūdas zemē.H4 nStarp Āsu un Israēla ķēniņu Baešu visu mūžu bija karš.f3GnViņš lika ienest Kunga namā sava tēva un savas svētlietas – sudrabu, zeltu un traukus.l2SnBet augstieņu altārus viņš neiznīcināja. Tomēr Āsas sirdī visu mūžu bija miers ar Kungu.+1Qn Savai mātei Maahai viņš atņēma ķēniņienes godu, jo viņa bija taisījusi Ašēras šausmekli. Āsa sacirta šausmekli un sadedzināja to Kidronas ielejā.o0Yn Viņš izdzina no zemes tempļa prostitūtas un aizvāca visus elkus, ko bija taisījuši viņa tēvi.O/n Āsa darīja, kas pareizs Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvs Dāvids.m.Un un valdīja Jeruzālemē četrdesmit vienu gadu. Viņa mātes vārds bija Maaha, Abīšāloma meita._-9n Jūdas ķēniņš Āsa sāka valdīt Israēla ķēniņa Jārobāma divdesmitajā gadāz,onAbījāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Viņa dēls Āsa sāka valdīt pēc viņa.,+SnUn citi Abījāma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? Un starp Abījāmu un Jārobāmu bija karš.>*ynKarš starp Rehabeāmu un Jārobāmu ilga visu mūžu.5)enjo Dāvids bija darījis to, kas pareizs Kunga acīs, un ne reizi mūžā nebija novērsies no tā, kas viņam bija pavēlēts, – vienīgi tajā lietā ar hetieti Ūriju.(1nTomēr Dāvida dēļ Kungs, viņa Dievs, tam deva gaismekli Jeruzālemē, ieceldams viņa dēlu valdīt pēc viņa un nostiprinādams Jeruzālemi,$'CnViņš palika pie sava tēva grēkiem, ko tas bija darījis pirms viņa, un viņa sirds neguva mieru pie Kunga, viņa Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.i&MnViņš valdīja Jeruzālemē trīs gadus, un viņa mātes vārds bija Maaha, Abīšāloma meita.q% _nĶēniņa Jārobāma, Nebāta dēla, astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Abījāms.9$mnRehabeāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete, un viņa dēls Abījāms sāka valdīt pēc viņa.=#wnStarp Rehabeāmu un Jārobāmu visu laiku bija karš.~"wnUn citi Rehabeāma darbi, viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?v!gnKatru reizi, kad ķēniņš gāja Kunga namā, sardze tos ņēma un pēc tam nesa atpakaļ uz sardzes istabu. nTaču ķēniņš Rehabeāms to vietā darināja vara vairogus un deva tos sardzes virsniekiem, kas apsargāja ķēniņa nama durvis.#AnViņš ņēma Kunga nama dārgumus un ķēniņa nama dārgumus, paņēma visu – viņš paņēma arī visus zelta vairogus, ko bija darinājis Sālamans.dCnĶēniņa Rehabeāma piektajā gadā Ēģiptes ķēniņš Šīšaks nāca pret Jeruzālemi.nun viņu zemē bija arī tempļa prostitūtas. Ļaudis darīja preteklības tāpat kā tautas, ko Kungs izdzina Israēla dēlu priekšā.nViņi cēla arī tempļus augstienēs un elku stabus un ašēras uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļojoša koka,nJūdas ļaudis darīja to, kas ļauns Kunga acīs, tie aizvainoja viņu vēl vairāk nekā to tēvi ar saviem grēku darbiem.?ynBet Jūdā valdīja Sālamana dēls Rehabeāms. Kad Rehabeāms sāka valdīt, viņam bija četrdesmit viens gads, un viņš valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē – pilsētā, kuru Kungs bija izvēlējies no visām Israēla ciltīm, lai tur mājotu viņa vārds. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete.nJārobāms valdīja divdesmit divus gadus, tad viņš apgūlās pie tēviem, un viņa dēls Nādābs valdīja pēc viņa.nUn pārējie Jārobāma darbi – kā viņš karoja, kā viņš valdīja, redzi, tie ir uzrakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.mUnViņu apbedīja un apraudāja viss Israēls, kā Kungs bija sacījis caur savu kalpu pravieti Ahiju.oYnTad Jārobāma sieva cēlās un atgriezās Tircā. Kad viņa pārkāpa nama slieksni, puisēns nomira.jOnViņš atmetīs Israēlu Jārobāma grēku dēļ, jo tas grēkojis un licis grēkot Israēlam.”Y-nKungs sitīs Israēlu un locīs to kā niedri ūdenī, un izraus Israēlu no šīs labās zemes, kuru devis viņu tēviem, un izkaisīs viņus aiz upes, jo tie darinājuši sev ašēras un sadusmojuši Kungu.}nUn Kungs iecels sev ķēniņu pār Israēlu, un tas iznīdēs Jārobāma namu. Šī ir tā diena – un kas vēl nāks!?>wn Viss Israēls viņu apraudās un apbedīs. Viņš Jārobāmam būs vienīgais, kurš nonāks kapā, jo Jārobāma namā tikai viņš ir kaut mazliet tīkams Kungam, Israēla Dievam.S!n Tu dodies uz mājām, bet, tiklīdz tu ieiesi pilsētā, tavs bērns mirs!tcn Kas Jārobāmam mirs pilsētā, to suņi rīs! Kas mirs uz lauka, to debesu putni knābās! Tā saka Kungs!b?n redzi, tāpēc ļaunums nāks pār Jārobāma namu! Es iznīdēšu Jārobāmam ikvienu, kas pret mūri mīž – gan saistīto, gan brīvo Israēlā! Es izdedzināšu Jārobāma namu, kā dedzina mēslus, – pavisam!5en bet tu esi darījis ļaunāk par visiem, kas bijuši pirms tevis, – tu esi gājis un darinājis sev citus dievus un tēlus, lai mani sadusmotu, un mani tu esi atmetis –5 enun atrāvu valsti Dāvida namam, un devu tev, bet tu neesi kā mans kalps Dāvids, kurš turēja manus baušļus un sekoja man, darīdams tikai to, kas taisns manās acīs, ;nEj, saki Jārobāmam: tā saka Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka es tevi paaugstināju no tautas vidus un iecēlu par valdnieku savai Israēla tautai,3 anAhija dzirdēja viņas soļus, un, kad tā ienāca pa durvīm, viņš sacīja: “Ienāc, Jārobāma sieva, kādēļ tu izliecies par citu? Man tev jāsaka skarbi vārdi.C nUn Kungs sacīja Ahijam: “Redzi, Jārobāma sieva nāk tev jautāt par savu saslimušo dēlu, tev ar viņu jārunā tā un tā. Un, kad viņa ienāks, tā izliksies par svešinieci.”, SnUn Jārobāma sieva tā darīja – viņa cēlās, gāja uz Šīlo un iegāja Ahijas namā, bet Ahija bija neredzīgs – viņa acis bija satumsušas vecuma dēļ.uenŅem desmit maizes, cepumus un medus trauku un ej pie viņa – viņš tev pateiks, kas būs ar puisēnu.”X+nun Jārobāms sacīja savai sievai: “Celies, pārģērbies, lai neviens nezina, ka tu esi Jārobāma sieva, un ej uz Šīlo – tur ir pravietis Ahija, kurš man teica, ka es būšu ķēniņš šai tautai.3 enTajā laikā saslima Jārobāma dēls Abija,hKn "Tas bija Jārobāma nama grēks, kura dēļ tie tapa izskausti un iznīcināti no zemes virsas. ~~}|{{@z.y?xOwvuuu1tssrbrqpp5ooon m\llOkjjiidhogggfceedPccbbeaa``~`"_^^8]T\[[bZZ&YY XWW0VnUUHTTASS>RR3QQPzPOjNNMLLKK`JJ$II\HH1GGFFFCEEDCC8BBxA@@f@ >>s=<;;N:y9c88!766b55w4332H100n//.--_,+**"))(''&&C%%A$$#z#&"!!% Y_wR^ +z\N6F9^ 3  " Y" e1)]x"Tad viņš uzgūlās bērnam, lika savu muti uz viņa mutes, savas acis uz viņa acīm, savas rokas uz viņa rokām un piekļāvās viņam. Un zēna miesa kļuva silta.8(mx!Viņš ienāca, aizvēra durvis un lūdza Kungu.O'x Elīša ienāca namā, un, redzi, zēns miris noguldīts viņa gultā.6&gxGēhazī bija aizgājis pirms viņiem un licis zizli pie zēna sejas, bet ne skaņas, ne maņas. Tad viņš griezās atpakaļ, satika Elīšu un teica: “Zēns nemostas!” %xBet zēna māte sacīja: “Dzīvs Kungs! Dzīva tava dvēsele! Es neatstāšos no tevis!” Tad viņš cēlās un gāja tai līdzi.7$ixViņš sacīja Gēhazī: “Apjoz savus gurnus, ņem manu zizli un ej. Ja kādu satiec, nesveicini, un, ja kāds tevi sveicina, neatbildi. Liec manu zizli pie zēna sejas.”r#_xUn viņa teica: “Vai tad es lūdzu savam kungam, lai man ir dēls? Vai es neteicu, lai mani nemāna!”p"[xTad viņa uzkāpa kalnā pie Dieva vīra un apkampa viņa kājas. Gēhazī nāca to padzīt, bet Dieva vīrs viņam teica: “Liec viņu mierā, jo viņas dvēsele ir sarūgtināta, bet Kungs to ir apslēpis un nav man sacījis.”!}xSteidzies viņai pretī un saki: vai tev, tavam vīram un bērnam klājas labi?” Viņa atbildēja: “Viss ir labi!”" ?xTā viņa gāja un nonāca pie Dieva vīra Karmela kalnā. Dieva vīrs ieraudzīja viņu nākam un sacīja savam puisim Gēhazī: “Redzi, šūnēmiete!kQxViņa apsegloja ēzeļmāti un sacīja puisim: “Ved to, ej un neapstājies, līdz es teikšu.” xViņš sacīja: “Kādēļ tu šodien iesi pie viņa – nav ne jauns mēnesis, ne sabats!” Viņa atbildēja: “Būs labi!”%ExViņa pasauca savu vīru un sacīja: “Sūti pie manis, lūdzu, vienu no puišiem ar ēzeļmāti, es steigšos pie Dieva vīra un drīz būšu atpakaļ.”_9xViņa uzgāja augšā, nolika to Dieva vīra gultā, aizvēra durvis un izgāja ārā.dCxTas aiznesa viņu pie mātes. Viņš sēdēja tai klēpī līdz dienas vidum un tad nomira.xViņš sacīja savam tēvam: “Vai, mana galva, mana galva!” Un tēvs teica savam kalpam: “Nes to pie viņa mātes!”b?xKad bērns bija paaudzies, tas kādu dienu izgāja laukā pie sava tēva un pļāvējiem.ymxTaču sieva kļuva grūta un nākamajā gadā ap to pašu laiku dzemdēja dēlu, kā Elīša viņai bija teicis.$CxViņš sacīja: “Nākamajā gadā ap šo laiku tu turēsi rokās savu dēlu.” Viņa sacīja: “Nē, mans kungs, Dieva vīrs, nemelo savai kalponei!”\3xTad viņš sacīja: “Pasauc viņu!” Tas viņu sauca, un tā nostājās durvīs.wixViņš sacīja: “Ko tad lai viņai daru?” Gēhazī teica: “Viņai nav dēla, un viņas vīrs ir vecs.” x Viņš sacīja puisim: “Teic jel viņai: redzi, tu gādā par mums un uzņemies visas rūpes; ko tu gribi, lai es tev daru? Vai tev ir kas runājams pie ķēniņa vai karaspēka virspavēlnieka?” Viņa atbildēja: “Man pietiek ar saviem ļaudīm!”mUx Viņš sacīja savam puisim Gēhazī: “Pasauc šūnēmieti!” Un tas viņu sauca, un tā ienāca.Fx Kādu dienu viņš atnācis iegāja jumtistabā un atgūlās.  x Uzcelsim mazu jumtistabu un liksim tur gultu, galdu, krēslu un gaismekli, un, ienācis pie mums, viņš varēs te apmesties.”tcx Viņa sacīja savam vīram: “Redzi, es zinu, ka tas, kurš te vienmēr iegriežas, ir svēts Dieva vīrs.-UxKādu dienu Elīša gāja uz Šūnēmu. Tur dzīvoja bagāta sieva, un tā deva viņam ēst. Katru reizi, kad viņš turp devās, viņš iegriezās pie tās paēst./YxViņa gāja un izstāstīja to Dieva vīram. Tas sacīja: “Ej, pārdod eļļu un samaksā parādu, un jūs ar dēliem varēsiet dzīvot no tā, kas paliks pāri.”$ CxKad visi trauki bija pilni, viņa sacīja savam dēlam: “Atnes vēl vienu trauku.” Tas atbildēja: “Trauku vairs nav.” Tad eļļa mitējās plūst.b ?xUn viņa aizgāja. Viņa aizslēdza durvis, dēli pienesa traukus, un viņa tos pildīja.v gxtad nāc atpakaļ, kopā ar saviem dēliem aizslēdz durvis aiz sevis, pildi traukus un pilnos liec malā.”t cxViņš sacīja: “Ej un aizņemies traukus no visiem kaimiņiem – tukšus traukus, cik vien vari dabūt, ;xElīša sacīja viņai: “Kā lai tev palīdzu? Saki man, kas tev ir namā?” Viņa atbildēja: “Tavai kalponei nav nekā, tikai krūka eļļas.”] 7xKāda sieva no praviešu dēlu sievām sauca uz Elīšu: “Tavs kalps, mans vīrs, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās Kunga! Bet nu nāk parādu piedzinējs, lai ņemtu manus divus bērnus par vergiem.”X+xTad viņš ņēma savu pirmdzimto dēlu, kuram bija jāvalda pēc viņa, un upurēja to uz mūra kā sadedzināmo upuri. Israēlu pārņēma lielas dusmas, viņi atstājās no tiem un atgriezās savā zemē.3axKad Moābas ķēniņš redzēja, ka cīņa kļuvusi par grūtu, viņš ņēma līdzi septiņus simtus vīru ar zobeniem, lai izlauztos pie Edomas ķēniņa, bet nespēja. xTie nopostīja pilsētas, un katrā labākā zemes gabalā ikviens iemeta pa akmenim, ka tie bija akmeņu pilni, visus ūdens avotus viņi aizbēra un nocirta visus labos kokus. Palika tikai Kīr-Haresetas akmens mūri. Lingotāji tos aplenca un apmētāja.xKad tie tuvojās Israēla nometnei, israēlieši cēlās, kāva moābiešus, un tie bēga. Viņi metās moābiešiem pakaļ un kāva tos.xUn tie sacīja: “Tās ir asinis! Ķēniņi ir cirtušies zobeniem un viens otru apkāvuši! Nu, Moāb, pie laupījuma!” xTie cēlās agri no rīta, un pār ūdeņiem spīdēja lecoša saule. Moābieši redzēja priekšā ūdeni, sarkanu kā asinis.%ExKad moābieši dzirdēja, ka ķēniņi nāk ar tiem karot, tie sasauca visus, kas vien spēja jozties karam, un arī visus citus un nostājās uz robežām.ymxPienāca rīts, tuvojās upura stunda, un, redzi, ūdens nāca no Edomas puses, un zeme piepildījās ar ūdeni!]5xJūs satrieksiet visas nocietinātās pilsētas un visas bagātās pilsētas, jūs nocirtīsiet visus labākos kokus, jūs aizbērsiet visus ūdens avotus un sabojāsiet ar akmeņiem visus labos zemes gabalus!”O~xBet tas Kungam vēl ir nieks, jo viņš nodos moābiešus jūsu rokā!}%xjo tā saka Kungs: jūs neredzēsiet ne vēju, ne lietu, bet šī ieleja piepildīsies ar ūdeni, un dzersiet jūs un jūsu vērši un lopi!X|+xun viņš sacīja: “Tā saka Kungs: rociet šajā ielejā grāvi pie grāvja,d{CxUn tagad atvediet man koklētāju!” Koklētājam koklējot, pār Elīšu bija Kunga roka,:zoxElīša sacīja: “Dzīvs Pulku Kungs, kura priekšā es stāvu! Ja šeit nebūtu Jūdas ķēniņa Jehošāfāta, kuru es cienu, es uz tevi nedz skatītos, nedz tevi pamanītu!dyCx Elīša sacīja Israēla ķēniņam: “Kas man ar tevi? Ej pie sava tēva un mātes praviešiem!” Bet Israēla ķēniņš sacīja: “Nē! Kungs taču nav aicinājis šos trīs ķēniņus, lai nodotu Moāba rokā!” xx Jehošāfāts sacīja: “Kunga vārds ir ar viņu!” Un Israēla ķēniņš, Jehošāfāts un Edomas ķēniņš devās pie viņa.iwMx Bet Jehošāfāts sacīja: “Vai šeit nav kāds Kunga pravietis, lai mēs varētu iztaujāt Kungu?” Kāds Israēla ķēniņa kalps atbildēja: “Šeit ir Elīša, Šāfāta dēls, kurš lēja ūdeni uz Elijas rokām.”zvox Un Israēla ķēniņš sacīja: “Ak vai! Kungs šos trīs ķēniņus ir aicinājis, lai nodotu Moāba rokā!”Hu x Tā Israēla ķēniņš, Jūdas ķēniņš un Edomas ķēniņš gāja, un, kad tie bija ceļā jau septiņas dienas, tiem aptrūkās ūdens – gan nometnei, gan lopiem, kas tiem bija līdzi.qt]xTad viņš vaicāja: “Pa kuru ceļu mēs dosimies?” Tas atbildēja: “Pa Edomas tuksneša ceļu.”!s=xViņš devās ceļā un sūtīja Jūdas ķēniņam Jehošāfātam ziņu: “Moābas ķēniņš ir sacēlies pret mani. Vai tu nāksi kopā ar mani karot pret Moābu?” Tas atbildēja: “Es nākšu – man būs kā tev, manai tautai kā tavējai, maniem zirgiem kā tavējiem!”erExTajā pašā dienā ķēniņš Jehorāms iznāca no Samarijas un sapulcināja visu Israēlu.QqxKad Ahābs nomira, Moābas ķēniņš sacēlās pret Israēla ķēniņu.pxMoābas ķēniņš Mēša bija aitkopis un sūtīja nodevās Israēla ķēniņam simts tūkstošus jēru un simts tūkstošus aunu vilnu.o xTaču viņš pieķērās Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar ko tas bija licis grēkot Israēlam, un neatstājās no tiem."n?xViņš darīja to, kas netīkams Kungam, taču ne tik ļoti kā viņa tēvs un māte. Viņš aizvāca Baala elku stabu, kuru bija darinājis viņa tēvs.(m MxJehorāms, Ahāba dēls, Samarijā sāka valdīt pār Israēlu Jūdas ķēniņa Jehošāfāta astoņpadsmitajā valdīšanas gadā un valdīja divpadsmit gadus.Sl!xBet viņš no turienes gāja uz Karmela kalnu un tad atgriezās Samarijā.kxViņš pagriezās, ieraudzīja tos un nolādēja Kunga vārdā. Tad no meža iznāca divas lācenes un saplēsa četrdesmit divus puikas.>jwxNo turienes viņš devās uz Bēteli. Viņš devās augšup pa ceļu, un no pilsētas iznāca puišeļi un viņu ķircināja: “Kāp augšā, plikpauri, kāp augšā, plikpauri!”MixUn ūdens ir dziedināts līdz šai dienai, kā Elīša bija teicis./hYxViņš izgāja ārā pie avota, iebēra tajā sāli un sacīja: “Tā saka Kungs: es esmu šo ūdeni dziedinājis, no šejienes vairs nenāks nāve un neauglība!”dgCxTad viņš sacīja: “Atnesiet man jaunu krūku un ieberiet tajā sāli.” Un tie atnesa.fxPilsētas vīri sacīja Elīšam: “Mūsu kungs taču redz, ka pilsēta ir labā vietā, bet ūdens ir slikts un zeme neauglīga.”e xTad tie atgriezās pie viņa Jērikā, kur viņš bija apmeties. Viņš tiem sacīja: “Vai es jums nesacīju, lai neejat?”7dixBet tie viņu mudināja, līdz viņam palika kauns, un viņš sacīja: “Sūtiet arī!” Un tie sūtīja piecdesmit vīrus, trīs dienas viņi meklēja, bet nekā neatrada.ycmxTie sacīja viņam: “Redzi, starp taviem kalpiem ir piecdesmit vīri stiprinieki, lai taču viņi iet un meklē tavu kungu. Vai tikai Kunga Gars viņu nav pacēlis un nometis uz kāda kalna vai ielejā!” Viņš sacīja: “Nesūtiet.”2b_xPraviešu dēli, kas bija Jērikā, ieraudzīja viņu iztālēm un sacīja: “Elijas gars ir pār Elīšu!” Tie nāca viņam pretī un nometās viņa priekšā zemē.KaxViņš ņēma apmetni, kas bija nokritis Elijam, sita ūdeņus un sacīja: “Kur ir Kungs, Elijas Dievs?” Kad viņš sita ūdeņus, tie pašķīrās uz abām pusēm, un Elīša izgāja cauri.q`]x Viņš pacēla Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, griezās atpakaļ un nostājās Jardānas krastā.;_qx Elīša to redzēja un kliedza: “Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un braucēji!” Un viņš to vairs neredzēja. Tad viņš sagrāba drānas un pārplēsa tās uz pusēm.^ x Un, viņiem tā staigājot un runājot, redzi, uguns rati un uguns zirgi viņus izšķīra, un Elija vētrā uzgāja debesīs.]x Elija sacīja: “Tavs lūgums ir grūts. Ja tu mani redzēsi, kad tikšu aizrauts projām, tev tas būs, ja ne, tad ne.”E\x Kad viņi bija izgājuši cauri, Elija sacīja Elīšam: “Saki, ko lai tev daru, pirms mani aizrauj projām no tevis?” Elīša sacīja: “Kaut jel tavs gars divtik būtu pār mani!” [xElija ņēma savu apmetni, satina to un sita ūdeņus, un tie pašķīrās uz abām pusēm, un viņi izgāja cauri pa sausu zemi.ZxTad piecdesmit vīri no praviešu dēliem nāca un iztālēm nostājās tiem pretī, bet viņi abi stāvēja pie Jardānas.@Y{xElija viņam sacīja: “Jel paliec šeit, jo Kungs mani sūta uz Jardānu!” Bet viņš sacīja: “Dzīvs Kungs! Dzīva tava dvēsele! Es tevi nepametīšu!” Tā viņi abi gāja.DXxPraviešu dēli, kas bija Jērikā, pienāca pie Elīšas un sacīja: “Vai tu zini, ka šodien Kungs aizraus projām tavu kungu?” Un viņš sacīja: “Es jau to zinu, esiet klusi!”GW xElija sacīja: “Elīša, jel paliec šeit, jo Kungs mani sūta uz Jēriku!” Bet viņš sacīja: “Dzīvs Kungs! Dzīva tava dvēsele! Es tevi nepametīšu!” Un viņi gāja uz Jēriku.JVxPraviešu dēli, kas bija Bētelē, iznāca pie Elīšas un sacīja viņam: “Vai tu zini, ka Kungs šodien aizraus tavu kungu projām?” Un viņš sacīja: “Es jau to zinu, esiet klusi!”JUxElija sacīja Elīšam: “Jel paliec šeit, jo Kungs mani sūta uz Bēteli!” Elīša sacīja: “Dzīvs Kungs! Dzīva tava dvēsele! Es tevi nepametīšu!” Un viņi gāja lejā uz Bēteli.fT IxKungs vētrā aizrāva Eliju debesīs. Tas notika tā – Elija un Elīša nāca no Gilgālas.S {xKas vēl sakāms par Ahazjāhu, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?PR xUn viņš nomira, kā Elija Kunga vārdā bija runājis. Pēc viņa sāka valdīt Jehorāms, Jūdas ķēniņa Jehorāma, Jehošāfāta dēla, otrajā valdīšanas gadā, jo viņam pašam nebija dēla.gQ Kxun teica tam: “Tā saka Kungs: tādēļ ka tu sūtīji vēstnešus iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu – it kā Israēlā nebūtu Dieva, kam jautāt viņa prātu, – tu necelsies no savas guļvietas un tiešām mirsi!” P xTad Kunga eņģelis teica Elijam: “Ej lejā un nebaidies no viņa!” Un tas cēlās un gāja viņam līdzi lejā pie ķēniņa1O _xRedzi, uguns ir nākusi no debesīm un aprijusi divus virsniekus, kas pār piecdesmit, kopā ar viņu piecdesmit vīriem, bet nu – lai mana dzīvība tev ir dārga!”N !x Tad viņš sūtīja trešo virsnieku ar viņa piecdesmit vīriem, un tas kāpa augšā. Trešais virsnieks, kas pār piecdesmit, nokrita ceļos pie Elijas, lūdzās un sacīja: “Dieva vīrs, es lūdzu, lai tev ir dārga mana un šo tavu piecdesmit kalpu dzīvība!QM x Elija atbildēja un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca Dieva uguns un aprija viņu un tos piecdesmit.)L Ox Bet ķēniņš vēlreiz sūtīja pie viņa citu virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tas sacīja: “Dieva vīrs! Tā saka ķēniņš: ātri nāc lejā!”lK Ux Elija atbildēja virsniekam, kas pār piecdesmit, un teica: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad uguns nāks lejā no debesīm un aprīs tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Un no debesīm nāca uguns un aprija viņu un tos piecdesmit.]J 7x Un viņš sūtīja pie tā virsnieku, kas pār piecdesmit vīriem, un tie kāpa augšā pie viņa. Un, redzi, viņš sēdēja kalna galā! Un tas viņam sacīja: “Dieva vīrs! Ķēniņš tev saka: nāc lejā!”#I CxTie atbildēja: “Tas vīrs bija kažokādas apģērbā, un viņa gurni bija apjozti ar ādas jostu.” Tad viņš sacīja: “Tas ir tišbietis Elija!”nH YxViņš tiem jautāja: “Kāds tad izskatījās vīrs, kas nāca jums pretī un teica šos vārdus?”"G AxTie sacīja: “Kāds vīrs nāca un mums teica: ejiet, atgriezieties pie ķēniņa, kurš jūs sūtīja, un sakiet viņam: tā saka Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu sūti iztaujāt Ekronas dievu Belcebulu? Tāpēc tu necelsies no savas guļvietas, jo tiešām tu mirsi!”YF /xKad vēstneši atgriezās, ķēniņš jautāja: “Kāpēc jūs atgriezāties?”nE YxTāpēc, tā saka Kungs, tu necelsies no savas guļvietas, un tiešām tu mirsi!” Un Elija aizgāja.n3Jehošāfāts apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā, un pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Jehorāms.=n2Tad Ahazjāhu, Ahāba dēls, sacīja Jehošāfātam: “Lai mani kalpi kuģo kopā ar taviem kalpiem.” Bet Jehošāfāts nepiekrita.<'n1Jehošāfāts taisīja tāljūras kuģus, lai brauktu uz Ofīru pēc zelta, bet tie turp neaizbrauca, jo Ecjon-Geberā kuģi tika sadragāti.?;{n0Bet Edomā nebija ķēniņa, tikai ķēniņa vietnieks.u:en/Viņš iznīcināja no zemes tempļu prostitūtas, kas vēl bija palikušas kopš viņa tēva Āsas dienām. 9 n.Bet pārējie Jehošāfāta darbi, viņa varonība un cīņas – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?88mn-Jehošāfātam ar Israēla ķēniņu bija miers.i7Mn,Tomēr augstieņu altāris netika sagrauts, tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstienēs.n6Wn+Viņš staigāja sava tēva Āsas ceļus, nenogriezās no tiem un darīja to, kas taisns Kunga acīs.65gn*Jehošāfātam bija trīsdesmit pieci gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit piecus gadus. Viņa mātes vārds bija Azūba, Šilhī meita.i4Mn)Jehošāfāts, Āsas dēls, sāka valdīt pār Jūdu Israēla ķēniņa Ahāba ceturtajā gadā.Y3-n(Ahābs apgūlās pie tēviem, un pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ahazjāhu.*2On'Bet pārējie Ahāba darbi un viss, ko viņš veica, un ziloņkaula nams, ko viņš uzcēla, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 1n&Kad Samarijas dīķī skaloja kararatus, suņi laizīja viņa asinis un turpat mazgājās maukas, kā bija sacījis Kunga vārds.F0n%Tā ķēniņš nomira, un viņu aizveda apbedīt uz Samariju.f/Gn$Saulei rietot, pa visu karapulku sauca: “Ikviens uz savu pilsētu! Ikviens uz savu zemi!”&.Gn#Kauja todien bija jo sīva, ķēniņu turēja kararatos ar vaigu pret aramiešiem, bet vakarā viņš nomira, un asinis no viņa brūces satecēja kararatos.a-=n"Bet kāds vīrs uzvilka loku uz labu laimi un trāpīja Israēla ķēniņam starp vēdera un krūšu bruņām. Tas sacīja kararatu braucējam: “Griez apkārt un ved mani prom no kaujas lauka, jo esmu ievainots.”d,Cn!Tad kararatu virsnieki redzēja, ka viņš nav Israēla ķēniņš, un atstājās no viņa.6+gn Kad kararatu virsnieki ieraudzīja Jehošāfātu, tie teica: “Tiešām, šis ir Israēla ķēniņš!” – un tie viņu aplenca, lai cīnītos, bet Jehošāfāts kliedza.$*CnBet Arāmas ķēniņš pavēlēja saviem trīsdesmit diviem kararatu virsniekiem: “Necīnieties ne ar mazu, ne lielu, bet tikai ar Israēla ķēniņu!”')InIsraēla ķēniņš sacīja Jehošāfātam: “Es iešu kaujā pārģērbies, bet tu apvelc savas drēbes.” Israēla ķēniņš devās kaujā pārģērbies.b(?nIsraēla ķēniņš un Jūdas ķēniņš Jehošāfāts devās karot pret Rāmot-Gileādu.'-nMiha sacīja: “Ja tu tiešām atgriezīsies ar mieru, tad Kungs caur mani nav runājis!” Un viņš sacīja: “Klausieties, visas tautas!”&nun sakiet: tā saka ķēniņš: lieciet viņu cietumā un dodiet viņam bada maizi un slāpju ūdeni, līdz es pārnākšu ar mieru!”%nIsraēla ķēniņš sacīja: “Ņemiet Mihu un vediet viņu pie pilsētas pārvaldnieka Āmona un ķēniņa dēla Joāša,q$]nMiha sacīja: “To tu redzēsi tajā dienā, kad bēgsi no vienas iekštelpas otrā, lai paslēptos!”#!nTad pienāca Cedekija, Kanaāna dēls, sita Miham pa seju un sacīja: “Vai tad Kunga Gars ir aizgājis no manis, lai runātu ar tevi?”i"MnUn, redzi, Kungs ir ielicis melu garu visu tavu praviešu mutēs, Kungs tev ir lēmis ļaunu!”!!nTas atbildēja: es iešu un kļūšu par melu garu visu viņa praviešu mutēs! Un viņš sacīja: pievil viņu, tu to spēsi, ej un dari!w inTad viens gars iznāca, nostājās Kunga priekšā un sacīja: es viņu pievilšu! Un Kungs tam vaicāja: kā?  nUn Kungs sacīja: kurš pievils Ahābu, lai viņš iet karot pret Rāmot-Gileādu un tur krīt? Un viens runāja šā, otrs tā. ;nMiha sacīja: “Tad nu klausies Kunga vārdu! Es redzēju Kungu sēžam tronī, un viss debesu karapulks stāvēja pie viņa labās un kreisās rokas.ynIsraēla ķēniņš sacīja Jehošāfātam: “Vai es tev neteicu, ka viņš man nepravieto labu, tik ļaunu vien!?”>wnTad viņš sacīja: “Es redzēju visu Israēlu izklīdinātu pa kalniem kā avis bez gana. Un Kungs sacīja: šiem nav vadoņa, lai viņi atgriežas katrs savā namā ar mieru!”  nĶēniņš viņam sacīja: “Cik reižu man jāliek tev zvērēt, ka tu man neteiksi neko kā vien patiesību Kunga vārdā?”fGnKad viņš ienāca pie ķēniņa, ķēniņš viņam prasīja: “Miha, vai mums iet karot pret Rāmot-Gileādu vai likties mierā?” Tas atbildēja: “Dodies karot, un tev veiksies, un Kungs to nodos ķēniņa rokā.”`;nBet Miha atbildēja: “Kungs ir dzīvs! Ko Kungs man sacīs, to es viņam runāšu!”!=n Sūtnis, kurš nāca saukt Mihu, sacīja viņam: “Redzi, pravieši vienā mutē runā ķēniņam labu, saki taču tu arī kā viņi – runā labu!”tcn Un visi pravieši pravietoja: “Ej uz Rāmot-Gileādu, tev veiksies, un Kungs to nodos ķēniņa rokā!”1n Kanaāna dēls Cedekija bija darinājis sev dzelzs ragus un sacīja: “Tā saka Kungs: ar šiem tu badīsi aramiešus, līdz tie būs pagalam!”-n Israēla ķēniņš un Jehošāfāts ķēniņa tērpos sēdēja katrs savā tronī Samarijas vārtu laukumā, un visi pravieši tiem pravietoja.nWn Tad Israēla ķēniņš pasauca kādu augstmani un sacīja: “Ved ātri šurp Mihu, Jimlas dēlu!” nIsraēla ķēniņš sacīja Jehošāfātam: “Ir vēl viens, ar kuru mēs varētu izvaicāt Kungu, bet es viņu ienīstu, viņš nekad nepravieto man labu, tik ļaunu vien! Tas ir Miha, Jimlas dēls.” Jehošāfāts sacīja: “Lai ķēniņš tā nerunā!”mUnBet Jehošāfāts sacīja: “Vai šeit nav vēl kāds Kunga pravietis, kam mēs varētu vaicāt?”`;nTad Israēla ķēniņš sapulcināja praviešus, ap četri simti vīru, un prasīja tiem: “Vai man iet karot pret Rāmot-Gileādu vai likties mierā?” Tie atbildēja: “Ej, jo Kungs to nodos ķēniņa rokā!”`;nBet Jehošāfāts sacīja Israēla ķēniņam: “Taujā vispirms pēc Kunga vārda!”a=nJehošāfātam viņš sacīja: “Vai tu nāksi man līdzi karot par Rāmot-Gileādu?” Jehošāfāts atbildēja Israēla ķēniņam: “Es darīšu kā tu, mana tauta kā tava tauta un mani zirgi kā tavi zirgi!”7nIsraēla ķēniņš sacīja saviem kalpiem: “Vai zināt, ka Rāmot-Gileāda pieder mums? Bet mēs klusējam un neatņemam to Arāmas ķēniņam!”Y -nTrešajā gadā Jūdas ķēniņš Jehošāfāts ieradās pie Israēla ķēniņa.8  onTrīs gadus nebija kara starp Arāmu un Israēlu.S !n“Vai tu redzi, ka Ahābs ir pazemojies manā priekšā? Tādēļ ka viņš ir zemojies, es nelikšu nākt ļaunumam viņa dienās, bet likšu, lai ļaunums pār viņa namu nāk viņa dēla dienās!”4 enTad Kunga vārds nāca pār tišbieti Eliju: /nKad Ahābs dzirdēja šos vārdus, viņš saplēsa drēbes, uzvilka maisa drānas uz savas miesas, gavēja, gulēja maisā un staigāja lēnīgs. nViņš darīja ļoti pretīgi, sekodams elkiem un visam, ko darīja amonieši, kurus Kungs bija padzinis, Israēla dēliem ienākot.'nNeviens cits nav bijis kā Ahābs, kas būtu tā pārdevies, lai darītu, kas Kunga skatījumā ļauns, uz to viņu mudināja sieva Īzebele.gInKas Ahābam mirs pilsētā, to rīs suņi, un, kas mirs uz lauka, to knābās debesu putni!”S!nArī par Īzebeli Kungs saka: suņi ēdīs Īzebeli Jizreēlas cietoksnī!1]nEs darīšu tavam namam tāpat kā Jārobāma, Nebāta dēla, namam un kā Baešas, Ahijas dēla, namam par to, ka tu esi apkaitinājis mani un licis grēkot Israēlam.$CnRedzi, ļaunums nāks pār tevi, un es izdedzināšu tavus pēcnācējus un iznīdēšu tos, kas pret mūri mīž, – gan saistīto, gan brīvo Israēlā!2_nAhābs teica Elijam: “Ak, tad mans ienaidnieks ir mani atradis?!” Tas atbildēja: “Es tevi atradu, jo tu esi pārdevies, lai darītu, kas Kunga skatījumā ļauns!0[nSaki viņam: tā saka Kungs: vai tu nokāvi, lai ņemtu sev? Saki viņam: tā saka Kungs: tajā vietā, kur suņi laka Nābota asinis, suņi laks arī tavas asinis!”+n“Celies, ej un satiecies ar Israēla ķēniņu Ahābu, kurš ir Samarijā, redzi, viņš ir devies uz Nābota vīnadārzu, lai ņemtu to sev.0]nKunga vārds nāca pār tišbieti Eliju:~nKad Ahābs dzirdēja, ka Nābots ir miris, viņš cēlās un devās uz jizreēlieša Nābota vīnadārzu, lai ņemtu to sev.q}]nKad Īzebele dzirdēja, ka Nābots ir nomētāts akmeņiem un miris, viņa sacīja Ahābam: “Celies un ņem sev jizreēlieša Nābota vīnadārzu, kuru viņš atteicās tev pārdot par sudrabu, jo Nābots nav dzīvs, bet miris!”e|EnTad viņi sūtīja pie Īzebeles un sacīja: “Nābots ir nomētāts akmeņiem un miris.”a{=n Tad nāca divi nelieši, nosēdās tam pretī un nepatiesi liecināja tautai pret Nābotu, sacīdami: “Nābots ir zaimojis Dievu un ķēniņu!” Viņi to izveda ārpus pilsētas, nomētāja akmeņiem, un tas mira.Kzn Tie izsludināja gavēni un nosēdināja Nābotu tautas priekšā.yn Pilsētas vīri, vecajie un dižciltīgie, kas dzīvoja tajā pilsētā, darīja, kā Īzebele bija rakstījusi vēstulē.Exn un nosēdiniet tam pretī divus neliešus, lai tie liecina pret viņu, sacīdami: tu esi zaimojis Dievu un ķēniņu! Pēc tam izvediet to ārā un nomētājiet akmeņiem, ka tas mirst!”_w9n Vēstulēs viņa rakstīja: “Izsludiniet gavēni, sēdiniet Nābotu tautas priekšā'vInTad viņa rakstīja vēstules Ahāba vārdā, aizzīmogoja ar viņa zīmogu un izsūtīja tās vecajiem un dižciltīgajiem pilsētā, kurā dzīvoja Nābots.+uQnViņa sieva Īzebele sacīja: “Ak tad tā tu tagad valdi pār Israēlu?! Celies, ēd, lai sirdij top labi! Es tev dabūšu jizreēlieša Nābota vīnadārzu!”utenViņš tai teica: “Tādēļ, ka es runāju ar jizreēlieti Nābotu un teicu: pārdod man savu vīnadārzu par sudrabu vai, ja tu gribi, es tev došu citu vīnadārzu vietā! Bet viņš atbildēja: es tev neatdošu savu vīnadārzu!”hsKnTad ienāca viņa sieva Īzebele un jautāja: “Kādēļ tev ir sadrūmis gars un tu neēd?”BrnAhābs ienāca savā namā drūms un saīdzis, jo jizreēlietis Nābots bija teicis: “Es tev neatdošu tēva mantojumu!” Viņš apgūlās gultā, aizgriezās uz otru pusi un neēda.dqCnNābots sacīja Ahābam: “Lai Kungs pasargā! Es lai tev atdotu sava tēva mantojumu!?”ipMnUn Ahābs teica Nābotam: “Atdod man savu vīnadārzu, man tur būs sakņu dārzs, jo tas ir tieši blakus manam namam, bet es tev tā vietā došu labāku vīnadārzu, un, ja gribi, es tev došu tā vērtību sudrabā!”xo mnPēc tam notika tā: jizreēlietim Nābotam bija vīnadārzs Jizreēlā blakus Samarijas ķēniņa Ahāba pilij.[n1n+Un Israēla ķēniņš gāja uz savu namu drūms un saīdzis un nonāca Samarijā.0m[n*Un tas sacīja: “Tā saka Kungs: tādēļ ka tu atlaidi manis nolādētu vīru, tava dzīvība būs viņa dzīvības vietā un tava tauta – viņa tautas vietā!”mlUn)Tad viņš steigšus norāva aizsegu, un Israēla ķēniņš pazina, ka tas ir viens no praviešiem.k%n(bet, kamēr tavs kalps rīkojās, tikmēr tas pazuda.” Israēla ķēniņš viņam sacīja: “Lai tavs spriedums ir tāds, kā tu saki!”jn'Kad ķēniņš gāja garām, viņš sauca: “Tavs kalps gāja kaujā, un, redzi, kāds nāca un pieveda man gūstekni, sacīdams: sargā šo vīru, ja viņš pazudīs, tava dzīvība būs viņa dzīvības vietā vai arī tev būs jāmaksā talants sudraba, –Oin&Tad pravietis gāja un nostājās ķēniņam ceļā ar aizklātu seju.ihMn%Bet tas sastapa citu vīru un sacīja: “Nu, sit man!” Un tas vīrs viņam sita un ievainoja.4gcn$Tad viņš tam sacīja: “Tādēļ ka tu neklausīji Kunga balsij, tiklīdz tu no manis aiziesi, tevi nogalēs lauva.” Kad tas aizgāja, lauva to notvēra un nogalēja.rf_n#Kāds vīrs no praviešu dēliem Kunga vārdā teica otram: “Nu, sit man!” – bet tas liedzās sist./eYn"Un Ben-Hadads viņam sacīja: “Es tev atdošu pilsētas, kuras mans tēvs atņēma tavam tēvam, un Damaskā tu varēsi taisīt tirgus ielas, tāpat kā mans tēvs darīja Samarijā.” Tad Ahābs teica: “Ar šādu derību es tevi atlaižu.” Viņi noslēdza derību, un viņš to atlaida.ldSn!Vīri viņa teikto saprata kā zīmi un steidzās to apstiprināt, sacīdami: “Ben-Hadads ir tavs brālis!” Un viņš sacīja: “Ejiet un atvediet viņu!” Tad Ben-Hadads iznāca pie viņa, un viņš lika tam kāpt ratos.kcQn Tie tina maisus ap gurniem un virves ap galvām, nāca pie Israēla ķēniņa un teica: “Tavs kalps Ben-Hadads saka: atstāj jel mani dzīvu!” Un ķēniņš atbildēja: “Vai viņš vēl dzīvs? Viņš ir mans brālis!”bnTad viņa kalpi tam sacīja: “Klau, mēs taču esam dzirdējuši, kādi ir Israēla nama ķēniņi, ka tie ir žēlsirdīgi ķēniņi! Tad nu tinam maisus ap gurniem un virves ap galvām un izejam pie Israēla ķēniņa, varbūt viņš atstāj tevi dzīvu!”3aanAtlikušie bēga uz Afēku, bet mūris sagruva pār divdesmit septiņiem tūkstošiem atlikušo vīru. Ben-Hadads izbēga un bēguļoja pa pilsētu no viena nama uz otru.>`wnSeptiņas dienas viņi stāvēja, apmetušies viens otram pretī, bet septītajā dienā sākās kauja, un Israēla dēli kāva Arāmu – simts tūkstošus kājnieku vienā dienā.~_wnUn Dieva vīrs pienāca klāt un sacīja Israēla ķēniņam: “Tā saka Kungs: tādēļ ka Arāms ir sacījis: Kungs ir kalnu dievs, bet nav ieleju dievs, – es nodošu visu šo lielo pulku tavā rokā, un jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!”L^nArī Israēla dēli tika izrīkoti un apgādāti, un tie izgāja tiem pretī. Israēla dēli apmetās tiem pretī, un to bija tik vien kā divi kazu pulciņi, bet aramieši piepildīja visu zemi.d]CnNākamajā pavasarī Ben-Hadads izrīkoja aramiešus un devās uz Afēku karot ar Israēlu. \nbet pats savāc sev tikpat lielu karaspēku, kā pazaudēji, – zirgu lai ir tikpat, cik bija, un kararatu lai ir tikpat, cik bija, – tad cīnīsimies ar tiem līdzenumā. Vai mēs nebūsim par viņiem stiprāki?” Viņš tos uzklausīja un tā darīja. ]~~^}||P{zzWyyxwwvuttssr3q{ponnHmll3k@jihhWgff(eeCddzcc`c!bba``!_}^^6]]\q[ZZYXX{WWVVV*UTTORRXQPPOMNMMLK9JgJHGGIFEDD9CgCB?AA)@?>t==L<7;;c:P99 877l66255$44C33(2t11V0A//.a.-h,,-++<*))E('&&E%k$p##"!G [xtzD!UB]N1% c U O 4 `.~n]zj qx Kad Ahazjāhu māte Atalja redzēja, ka viņas dēls ir miris, viņa cēlās un izdeldēja visu ķēniņa dzimumu.Ii x $Jehus Samarijā valdīja pār Israēlu divdesmit astoņus gadus.shax #Jehus apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Samarijā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehoāhāzs.g)x "Pārējie Jehus darbi un viss, ko viņš darīja, un visa viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?#fAx !austrumos no Jardānas: visā Gileāda zemē – Gāda, Rūbena un Manases apgabalā; sākot no Aroēras, kas ir Arnonas ielejā, Gileādā un Bāšānā.feGx Tajās dienās Kungs sāka apcirpt Israēla zemi, un Hazaēls kāva Israēlu visās robežās!d?x Bet Jehus nesekoja Kunga,]c5x Un Kungs sacīja Jehum: “Tādēļ ka tu darīji labi un paveici to, kas man tīk, – tu darīji Ahāba namam visu, kā es biju vēlējies, – tādēļ tavi dēli četrās paaudzēs sēdēs Israēla tronī!”'bIx Bet Jehus nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam – no kalpošanas zelta teļiem Bētelē un Dānā./a[x Tā Jehus iznīcināja Baalu Israēlā.s`ax Viņi sagrāva Baala elku stabus un sagrāva Baala namu, un ierīkoja ateju, kas tur ir līdz šai dienai.<_ux Viņi iznesa Baala nama elku stabus un sadedzināja.^x Kad beidza upurēt sadedzināmo upuri, Jehus sacīja karaspēka kājniekiem un virsniekiem: “Ejiet, kaujiet tos, lai neviens neaizbēg!” Kājnieki un virsnieki kāva tos ar zobeniem un izmeta ārā, bet pēc tam viņi iegāja Baala tempļa ēkā.]]5x Un tie gāja upurēt kaujamos un sadedzināmos upurus, bet Jehus nolika ārā astoņdesmit vīrus un sacīja: “Kurš palaidīs kādu no tiem, ko esmu jums nodevis, tā dzīvība būs viņa dzīvības vietā!”C\x Tad Jehus un Jehonādābs, Rēhāba dēls, iegāja Baala namā un sacīja Baala kalpiem: “Meklējiet un skatiet, vai jūsu vidū nav kāds Kunga kalps, lai paliek tikai Baala kalpi!”m[Ux Viņš sacīja tērpu pārzinim: “Nes visiem Baala kalpiem drānas.” Un tas atnesa tiem drānas.CZx Jehus sūtīja ziņu pa visu Israēlu, un sanāca visi Baala kalpi, nebija neviena, kurš nebūtu atnācis. Viņi sagāja Baala namā, un Baala nams bija pilns no viena gala līdz otram.QYx Jehus sacīja: “Sviniet Baalam svētkus!” Un viņi tos izsludināja.Xx Tādēļ aiciniet pie manis visus Baala praviešus, visus viņa kalpus un visus viņa priesterus. Lai visi ir klāt, jo man jānes Baalam liels upuris! Kurš nebūs klāt, tam nedzīvot!” Bet Jehus to darīja ar viltu, lai izdeldētu Baala kalpus.oWYx Tad Jehus sapulcināja visu tautu un sacīja: “Maz Ahābs kalpoja Baalam – Jehus tam kalpos daudz!V+x Nonācis Samarijā, viņš nokāva visus, kas Ahābam Samarijā bija atlikuši, līdz tie bija iznīcināti, kā Kungs to bija sacījis Elijam.zUox Jehus sacīja: “Nāc man līdzi, un tu redzēsi manu dedzību pret Kungu!” Un tas veda viņu savos kararatos.AT}x Viņš aizgāja no turienes un satika Jehonādābu, Rēhāba dēlu. Viņš gāja tam klāt un sveicināja. Tad viņš jautāja: “Vai tu pret mani esi tikpat godīgs kā es?” Jehonādābs atbildēja: “Jā!” Jehus teica: “Ja tā, tad dod roku.” Viņš deva tam roku, un tas iekāpa pie viņa kararatos."S?x Viņš sacīja: “Sagrābiet dzīvus!” Tos sagrāba dzīvus un nokāva pie Bēt-Ēkedas akas – četrdesmit divus vīrus, no tiem neatstāja nevienu.ORx Jehus satika Jūdas ķēniņa Ahazjāhu brāļus un jautāja: “Kas jūs esat?” Tie atbildēja: “Mēs esam Ahazjāhu brāļi un ejam apciemot ķēniņa dēlus un vecās ķēniņienes dēlus.”TQ#x Tad viņš cēlās, gāja un nonāca Samarijā. Ceļā uz Bēt-Ēked-RoīmuPx Jehus nokāva visus, kas Jizreēlā Ahāba namam bija atlikuši: visus augstmaņus, draugus un priesterus, ka neviens nepalika dzīvs.%OEx Jūs zināt, ka Kunga vārds nekrīt zemē – ko Kungs par Ahāba namu ir runājis, to Kungs ir darījis, – tā viņš runājis caur savu kalpu Eliju.”NNx No rīta viņš izgāja ārā, stājās visas tautas priekšā un sacīja: “Jūs esat bez vainas – tas biju es, kurš sacēlās pret savu kungu un viņu nokāva. Bet kas ir nokāvis visus šos?8Mkx Tad vēstnesis nāca un viņam teica: “Tie ir atnesuši ķēniņa dēlu galvas.” Jehus sacīja: “Lieciet tās divās kaudzēs pie vārtiem un atstājiet līdz rītam.” Lx Kad viņi saņēma vēstuli, tie nokāva visus septiņdesmit ķēniņa dēlus, ielika to galvas grozos un nosūtīja uz Jizreēlu. Kx Tad viņš tiem rakstīja otru vēstuli: “Ja jūs esat manā pusē un gribat mani klausīt, tad ņemiet jūsu kunga dēlu galvas un rīt nāciet pie manis uz Jizreēlu.” Pie pilsētas varasvīriem bija septiņdesmit ķēniņa dēli, kurus tie audzināja.aJ=x Pils pārvaldnieks un pilsētas priekšnieks, vecajie un audzinātāji sūtīja Jehum ziņu: “Mēs esam tavi kalpi – mēs darīsim visu, ko tu mums teiksi, bet ķēniņu neiecelsim. Dari, kā tev šķiet labi!”I x Tad tie jo ļoti izbijās un sacīja: “Redzi, divi ķēniņi nav spējuši stāties tam pretī – kā lai mēs pastāvam?”Hx tad izvēlieties labāko un taisnāko no sava kunga dēliem, sēdiniet to tēva tronī un karojiet par sava kunga namu!”#GAx Viņš rakstīja: “Tagad, kad jūs saņemat šo vēstuli un jūsu kunga dēli ir pie jums, un jums ir kararati, zirgi, nocietināta pilsēta un ieroči,,F Ux Ahābam Samarijā bija septiņdesmit dēli. Jehus rakstīja vēstules un sūtīja tās uz Samariju Jizreēlas virsniekiem, vecajiem un Ahāba dēlu audzinātājiem.rE_x %un Īzebeles līķis būs mēsli Jizreēlas tīrumā – neviens vairs nevarēs teikt: te ir Īzebele!”6Dgx $Tie atgriezās pie Jehus, pastāstīja to viņam, un viņš teica: “Tas ir Kunga vārds, kuru viņš runājis caur savu kalpu, tišbieti Eliju: suņi rīs Īzebeles miesu,fCGx #Tie gāja viņu apbedīt, bet neko neatrada kā vien galvaskausu, kāju stilbus un plaukstas.B-x "Viņš iegāja iekšā, ēda un dzēra un tad sacīja: “Lūkojiet taču pēc tās nolādētās un apbediet to, jo viņa ir ķēniņa meita.”A%x !Viņš tiem sacīja: “Metiet viņu ārā!” Un tie viņu izmeta ārā. Viņas asinis apslacīja mūri un zirgus, un tie viņu samīdīja. @ x Viņš pacēla skatienu uz logu un teica: “Kurš ir ar mani? Kurš?” Un divi vai trīs einuhi paskatījās pa logu uz viņu.j?Ox Kad Jehus ienāca pa vārtiem, viņa sacīja: “Kā klājas, tu, Zimrī, sava kunga slepkava?”>x Jehus nonāca Jizreēlā. Kad Īzebele to dzirdēja, viņa uzkrāsoja melnas uzacis, skaisti sakārtoja matus un raudzījās pa logu.o=Yx Ahazjāhu bija kļuvis par Jūdas ķēniņu vienpadsmitajā Jorāma, Ahāba dēla, valdīšanas gadā.`<;x Kalpi to aizveda uz Jeruzālemi un apbedīja kapā pie viņa tēviem Dāvida pilsētā.e;Ex Jūdas ķēniņš Ahazjāhu to redzēja un bēga pa Bēt-Haganas ceļu, bet Jehus to vajāja un sauca: “Kaujiet arī to kararatos!” Tas bija Gūras augstienē, pie Jibleāmas – viņš bēga uz Megido un nomira tur.^:7x vai tad vakar es neredzēju Nābota asinis un viņa dēlu asinis? – tā vēstīja Kungs. Es tev to atdarīšu šajā laukā! – tā saka Kungs. Tādēļ ņem viņu un nomet šajā laukā, kā Kungs sacījis!”19]x Jehus sacīja savam palīgam Bidkaram: “Ņem un nomet to jizreēlieša Nābota laukā, jo atceries, ka mēs abi braucām aiz viņa tēva Ahāba, un Kungs pavēstīja: 8x Bet Jehus satvēra loku un iešāva Jorāmam starp pleciem, tā ka bulta izgāja cauri viņa sirdij un viņš nokrita savos ratos.Z7/x Tad Jorāms grieza apkārt un bēgot sauca Ahazjāhu: “Nodevība, Ahazjāhu!”M6x Kad Jorāms ieraudzīja Jehu, viņš jautāja: “Vai viss kārtībā, Jehu?” Viņš atbildēja: “Kas var būt kārtībā, kamēr tavas mātes Īzebeles maucība un burvestība aug augumā!”u5ex Tad Jorāms sacīja: “Jūdziet!” Tie iejūdza viņa ratus, un Jorāms, Israēla ķēniņš, un arī Ahazjāhu, Jūdas ķēniņš, izbrauca katrs savos ratos. Viņi devās pretī Jehum un sastapās ar to jizreēlieša Nābota laukā.41x Un sargs teica: “Viņš ir nonācis līdz tiem, bet atpakaļ nejāj, bet tas tur brauc gluži kā Jehus, Nimšī dēls, – kā ārprātīgs.”<3sx Tad sūtīja otru jātnieku, viņš nonāca pie tiem un sacīja: “Tā saka ķēniņš: kālab nākat?” Jehus sacīja: “Kāda tev daļa, kālab, griez apkārt un seko man!”w2ix Jātnieks jāja tam pretī un sacīja: “Tā saka ķēniņš: kālab nākat?” Jehus atbildēja: “Kāda tev daļa, kālab, griez apkārt un seko man!” Tad sargs teica: “Vēstnesis ir nonācis līdz viņiem, bet atpakaļ nejāj.”V1'x Sargs, kas stāvēja Jizreēlas sargtornī, ieraudzīja nākam Jehus karapulku un sacīja: “Es redzu nākam karapulku.” Jorāms teica: “Ņem jātnieku un sūti pie tiem, lai jautā: kālab nākat?”0x Jehus kāpa ratos un brauca uz Jizreēlu, kur gulēja Jorāms. Un Jūdas ķēniņš Ahazjāhu bija ieradies apciemot Jorāmu.+/Qx pēc tam ķēniņš Jorāms bija atgriezies Jizreēlā sadziedēt ievainojumus, kurus tam cirta aramieši karā pret Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Tad Jehus sacīja: “Ja tāda ir jūsu griba, tad lai no pilsētas neizkļūst neviens bēglis, kas varētu iet un to pastāstīt Jizreēlā.”0.[x Jehus, Jehošāfāta dēls, Nimšī dēla dēls, sazvērējās pret Jorāmu. Jorāms ar visu Israēlu bija stāvējis Rāmot-Gileādā pret Arāmas ķēniņu Hazaēlu,-x Tad tie steidzās, ņēma katrs savas drēbes, izklāja zem viņa kājām uz kāpnēm, pūta ragu un sauca: “Jehus ir ķēniņš!”,,Sx Tie sacīja: “Nieki! Stāsti taču mums!” Jehus teica: “Viņš uz mani runāja tā un tā un teica: tā saka Kungs: es tevi svaidu par Israēla ķēniņu!”F+x Kad Jehus izgāja pie sava kunga kalpiem, tie viņam jautāja: “Vai viss kārtībā? Kāpēc šis trakais nāca pie tevis?” Viņš tiem teica: “Jūs zināt šo vīru un viņa runu!”z*ox Suņi rīs Īzebeli Jizreēlas tīrumā, un neviens viņu neapbedīs!” Pēc tam viņš atvēra durvis un bēga.n)Wx Ahāba namam es darīšu tāpat kā Jārobāma, Nebāta dēla, namam un Baešas, Ahijas dēla, namam.}(ux Viss Ahāba nams ies bojā! Es iznīdēšu Ahābam visus, kas pret mūri mīž, kā brīvo, tā saistīto Israēlā!'{x un tu apkausi sava kunga Ahāba namu, jo es atriebšu Īzebelei savu kalpu praviešu asinis un visu Kunga kalpu asinis!3&ax Tad Jehus cēlās, iegāja namā, un tas lēja viņam uz galvas eļļu, sacīdams: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es tevi svaidu par ķēniņu Kunga tautai Israēlam,3%ax Viņš iegāja karaspēka virsnieku apspriedē un teica: “Man tev kas jāsaka, virsniek.” Jehus jautāja: “Kuram no mums?” Viņš atbildēja: “Tev, virsniek!”?${x Un puisis, jaunais pravietis, gāja uz Rāmot-Gileādu.##Ax ņem eļļas trauku, izlej to viņam uz galvas un saki: tā saka Kungs: es tevi svaidu par Israēla ķēniņu! Tad atver durvis un nekavējoties bēdz!”&"Gx Tur nonācis, lūko, kur ir Jehus, Jehošāfāta dēls, Nimšī dēla dēls. Iegājis pie tā, liec tam celties no biedru vidus un ieved viņu guļamistabā, ! x Pravietis Elīša pasauca vienu no praviešu dēliem un sacīja: “Apjoz gurnus, ņem šo eļļas trauku un ej uz Rāmot-Gileādu. xĶēniņš Jorāms atgriezās Jizreēlā sadziedēt ievainojumus, kurus aramieši viņam cirta Rāmā, cīnoties pret Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Israēla ķēniņš Ahazjāhu, Jehorāma dēls, devās uz Jizreēlu apciemot Jorāmu, Ahāba dēlu, jo tas bija slims. xKopā ar Jorāmu, Ahāba dēlu, viņš gāja karā pret Arāmas ķēniņu Hazaēlu Rāmot-Gileādā. Aramieši ievainoja Jorāmu. xViņš staigāja Ahāba nama ceļu un darīja to, kas netīkams Kungam, tieši tāpat kā Ahāba nams, jo viņš bija Ahāba znots.0[xAhazjāhu bija divdesmit divus gadus vecs, kad sāka valdīt. Viņš valdīja Jeruzālemē vienu gadu. Viņa mātes vārds bija Atalja, Israēla ķēniņa Omrī meita.xIsraēla ķēniņa Jorāma, Ahāba dēla, divpadsmitajā valdīšanas gadā sāka valdīt Ahazjāhu, Jūdas ķēniņa Jehorāma dēls.xUn Jorāms apgūlās pie tēviem, un to apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā. Viņa dēls Ahazjāhu valdīja pēc viņa.yxPārējie Jorāma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?\3xEdoms ir sacēlies pret Jūdu līdz šai dienai. Tajā laikā sacēlās arī Libna.=uxJorāms bija devies uz Caīru ar visiem kararatiem. Viņš cēlās naktī un kāva edomiešus, kas bija ielenkuši viņu un kararatu virsniekus, un ļaudis bēga uz savām teltīm.JxViņa laikā Edoms sacēlās pret Jūdu un iecēla sev ķēniņu.xBet Kungs negribēja izpostīt Jūdu sava kalpa Dāvida dēļ, jo bija tam teicis, ka dos spīdekli viņam un viņa dēliem uz mūžu.#AxViņš staigāja Israēla ķēniņa ceļu un darīja tāpat kā Ahāba nams, jo Ahāba meita bija viņa sieva, un viņš darīja to, kas netīkams Kungam.r_xViņam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš sāka valdīt. Viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus.1xIsraēla ķēniņa Jorāma, Ahāba dēla, piektajā gadā pēc Jūdas ķēniņa Jehošāfāta Jūdā sāka valdīt Jehorāms, Jehošāfāta dēls.  xNākamajā dienā viņš paņēma segu, iemērca ūdenī un apklāja tā seju, un tas nomira. Pēc viņa sāka valdīt Hazaēls.+xViņš aizgāja no Elīšas un iegāja sava kunga namā. Tas jautāja: “Ko Elīša tev sacīja?” Viņš atbildēja: “Tu izveseļosies.”#Ax Hazaēls sacīja: “Kā tad tavs kalps, šis suns, lai dara tik lielas lietas?” Elīša sacīja: “Kungs man parādīja tevi kā Arāmas ķēniņu.”x Hazaēls jautāja: “Kāpēc mans kungs raud?” Un viņš atbildēja: “Tāpēc, ka es zinu – tu darīsi ļaunu Israēla dēliem, nodedzināsi viņu nocietinājumus, jaunekļus nokausi ar zobenu, mazuļus sacirtīsi gabalos un uzšķērdīsi grūtnieces!”U%x Elīša cieši viņā lūkojās, līdz tas samulsa. Un Dieva vīrs raudāja.y mx Elīša viņam sacīja: “Ej un saki: tu izveseļosies! Bet Kungs man ir rādījis, ka viņš tiešām mirs!” x Hazaēls gāja tam pretī, paņēmis dāvanas – četrdesmit kamieļu kravu visādu Damaskas labumu, gāja, nostājās Elīšas priekšā un sacīja: “Tavs dēls, Arāmas ķēniņš Ben-Hadads, sūta mani tev vaicāt: vai es izveseļošos no šīs slimības?” +xĶēniņš sacīja Hazaēlam: “Ņem dāvanas un ej pie Dieva vīra, un caur viņu iztaujā Kungu: vai es izveseļošos no šīs slimības?”  xElīša gāja uz Damasku. Arāmas ķēniņš Ben-Hadads bija slims, un viņam tika teikts: “Šurp ir atnācis Dieva vīrs.”  xĶēniņš izjautāja sievu, un viņa tam stāstīja. Tad ķēniņš tai sūtīja līdzi kādu augstmani un sacīja: “Lai viņai atdod visu, kas tai piederējis, un visu tīruma ražu – kopš tās dienas, kad viņa atstāja zemi, līdz šai dienai.”)MxKamēr viņš tam stāstīja, ka Elīša atdzīvinājis mirušo, redzi, tā sieva, kuras dēlu viņš bija atdzīvinājis, nāca ķēniņam lūgt savu namu un tīrumu. Un Gēhazī sacīja: “Mans kungs, ķēniņ, šī ir tā sieva, un šis ir viņas dēls, kuru Elīša atdzīvināja!”ymxBet ķēniņš teica Gēhazī, Dieva vīra puisim: “Jel stāsti man par visiem varenajiem Elīšas darbiem!” xKad septiņi gadi bija apritējuši, sieva atgriezās no filistiešu zemes. Viņa gāja pie ķēniņa lūgt savu namu un tīrumu.xSieva cēlās un darīja, kā Dieva vīrs teica. Viņa gāja ar savu ģimeni un septiņus gadus dzīvoja filistiešu zemē.\ 5xElīša uzrunāja sievu, kuras dēlu viņš bija atdzīvinājis, un sacīja: “Celies un ej – tu un tavs nams – un apmeties, kur vari, jo Kungs ir piesaucis badu, un tas šajā zemē ilgs septiņus gadus.”ExTā viņam notika, jo tauta to samina vārtos un tas nomira.NxVirsnieks bija atbildējis Dieva vīram: “Ja arī Kungs taisītu logus debesīs, vai tas varētu notikt?” Un viņš bija sacījis: “Redzi, pats savām acīm tu to redzēsi, bet nebaudīsi!”8kxNotika tā, kā Dieva vīrs bija teicis ķēniņam: “Rīt ap šo laiku Samarijas vārtos divi mēri miežu maksās vienu šekeli un arī mērs smalku miltu vienu šekeli.”T#xTo virsnieku, uz kura rokas ķēniņš bija balstījies, viņš iecēla par vārtu pārraugu. Vārtos tauta viņu samina, un tas mira, kā Dieva vīrs bija teicis, kad ķēniņš bija pie viņa atnācis.8kxTad tauta izgāja no pilsētas un izlaupīja aramiešu nometni. Tagad mērs smalku miltu maksāja vienu šekeli un arī divi mēri miežu vienu šekeli, kā Kungs bija teicis.<~sxViņi sekoja tiem līdz Jardānai, un, redzi, viss ceļš bija pilns drēbju un ieroču, ko aramieši bēgot bija pametuši. Un sūtņi atgriezās, lai to pastāstītu ķēniņam.}xTad tie ņēma divus ratus ar zirgiem, un ķēniņš tos sūtīja pakaļ aramiešu karapulkam, sacīdams: “Ejiet un izlūkojiet!”|{x Viens no viņa kalpiem atbildēja: “Lai ņem tos piecus zirgus, kas vēl palikuši, jo tas ir viss, kas atlicis no lielā Israēla pulka, un ar tiem notiks tāpat kā ar visu lielo Israēla pulku, kas ir pagalam. Sūtīsim tos, tad redzēsim!”7{ix Ķēniņš piecēlās naktī un sacīja saviem kalpiem: “Es jums teikšu, ko aramieši grib mums darīt! Tie zina, ka mēs esam badā, tādēļ tie ir izgājuši no nometnes un paslēpušies laukā, sacīdami: kad viņi iznāks no pilsētas, mēs viņus sagrābsim dzīvus un iekļūsim pilsētā.”Jzx Un vārtu sargi sauca un pasludināja šo vēsti ķēniņa namā.Nyx Viņi gāja, sauca pilsētas vārtu sargus un stāstīja: “Mēs bijām Arāma nometnē – tur neviena nav un nedzird cilvēka balsi, tur ir tikai piesieti zirgi un ēzeļi un pamestas teltis.”_x9x Tad viņi sacīja viens otram: “Mēs nedarām labi! Šī diena ir labās vēsts diena – ja mēs klusēsim un gaidīsim līdz rītausmai, tad būsim vainīgi. Nāciet, iesim un stāstīsim to ķēniņa namā!”xwkxKad spitālīgie nonāca nometnē, viņi iegāja kādā teltī. Viņi ēda, dzēra un ņēma no turienes sudrabu, zeltu un drēbes, gāja un noslēpa. Pēc tam tie atgriezās, iegāja citā teltī un ņēma arī no tās, gāja un noslēpa.(vKxMijkrēslī tie bija cēlušies, bēguši un pametuši savas teltis, zirgus un ēzeļus – nometni, kā tā stāvēja, – un bēguši, lai glābtu dzīvību.u}xJo Kungs bija licis Arāma nometnē sadzirdēt kararatu, zirgu un liela karaspēka troksni, un tie bija teikuši cits citam: “Palūk, Israēla ķēniņš ir pret mums nolīdzis hetiešu ķēniņu un Ēģiptes ķēniņu, lai tie nāk pret mums!”t{xMijkrēslī tie cēlās un gāja uz Arāma nometni. Viņi nonāca līdz Arāma nometnei, un, redzi, tur neviena nebija!Hs xJa iesim pilsētā, tur ir bads un mēs mirsim, ja paliksim šeit – arī mirsim. Nu tad ejam uz Arāma nometni, ja tie mūs atstās dzīvus, tad dzīvosim, bet, ja nonāvēs, tad mirsim!”rxPilsētas vārtos bija četri spitālīgi vīri, un tie sacīja viens otram: “Kāpēc mums šeit sēdēt, līdz mirstam?hqKxTad virsnieks, uz kura rokas balstījās ķēniņš, sacīja Dieva vīram: “Ja arī Kungs taisītu logus debesīs, vai tas varētu notikt?” Elīša sacīja: “Redzi, tu to redzēsi pats savām acīm, bet nebaudīsi!”Hp xBet Elīša teica: “Klausieties Kunga vārdu! Tā saka Kungs: rīt ap šo laiku Samarijas vārtos mērs smalku miltu maksās vienu šekeli un arī divi mēri miežu maksās vienu šekeli.”!o=x!Kamēr vēl viņš ar tiem runāja, redzi, ķēniņš nāca pie viņa un sacīja: “Redzi, šis ļaunums nāk no Kunga! Ko man vēl cerēt uz Kungu?”Nnx Bet Elīša sēdēja savā namā, un pie viņa bija vecajie. Un ķēniņš sūtīja turp kādu vīru. Pirms sūtnis ienāca, Elīša sacīja vecajiem: “Vai redzat, šis slepkavas dēls sūta nocirst man galvu! Kad sūtnis nāks, aizveriet durvis un turiet tās ciet! Vai tik aiz viņa jau nav dzirdami viņa kunga soļi?”mxUn viņš sacīja: “Lai Dievs man dara tā un vēl vairāk, ja šodien Elīšas, Šāfāta dēla, galva paliks viņam uz pleciem!” l;xKad ķēniņš dzirdēja sievas sacīto, viņš saplēsa drānas. Viņš gāja pa mūri, un tauta redzēja, un redzi – viņam uz kailas miesas maiss! k;xUn mēs izvārījām manu dēlu un apēdām, bet nākamajā dienā es viņai teicu: dod savu dēlu, un ēdam to, bet viņa savu dēlu ir noslēpusi!”/jYxTad ķēniņš viņai jautāja: “Ko tu vēlies?” Viņa atbildēja: “Viena sieva man teica: dod savu dēlu – ēdīsim to šodien, bet manu dēlu ēdīsim rīt.vigxViņš sacīja: “Ja Kungs tev nepalīdz, ko lai es tev palīdzu? Vai ar kaut ko no klona vai vīnspaida?”ihMxReiz, kad ķēniņš izgāja uz mūra, kāda sieva kliedza: “Palīdzi man, kungs, ķēniņ!”5gexSamarijā sākās liels bads. Aplenkums turpinājās, līdz ēzeļa galva maksāja astoņdesmit sudraba gabalus un ceturtdaļmērs lauka sīpolu – piecus sudraba gabalus.hfKxPēc tam Arāmas ķēniņš Ben-Hadads savāca visu savu karaspēku, gāja un aplenca Samariju.7eixUn ķēniņš tiem sarīkoja lielu mielastu, tie ēda un dzēra, un tad viņš tos atlaida, un tie gāja pie sava kunga. Tad aramiešu sirotāji vairs nenāca Israēla zemē._d9xViņš atbildēja: “Nē, nenokauj tos! Vai tad tu tos esi sagūstījis ar savu loku un zobenu, ka gribi nokaut? Cel tiem priekšā maizi un ūdeni, lai tie ēd un dzer un tad lai dodas atpakaļ pie sava kunga!”lcSxKad Israēla ķēniņš tos ieraudzīja, viņš sacīja Elīšam: “Tēvs, vai lai tos nokauju?”&bGxKad tie nonāca Samarijā, Elīša sacīja: “Kungs, atver tiem acis, lai tie redz!” Un Kungs atvēra tiem acis, un tie ieraudzīja, ka atrodas Samarijā!PaxTad Elīša tiem sacīja: “Šis nav īstais ceļš, un šī nav īstā pilsēta, nāciet man līdzi, un es jūs aizvedīšu pie tā vīra, kuru jūs meklējat.” Un viņš tos aizveda uz Samariju.'`IxKad aramieši sanāca ap viņu, Elīša lūdza Kungu un sacīja: “Sit jel šos ļaudis ar aklumu!” Un viņš tos sita ar aklumu, kā Elīša bija lūdzis.<_sxElīša lūdza: “Kungs, atver jel viņa acis, lai viņš redz!” Un Kungs atvēra puiša acis, un viņš redzēja, un redzi – viss kalns ap Elīšu pilns zirgu un uguns ratu!W^)xBet viņš atbildēja: “Nebaidies, jo mūsējo ir vairāk nekā viņējo.”E]xDieva vīra kalps piecēlās agri no rīta, izgāja ārā, un, redzi, visapkārt pilsētai bija karaspēks, zirgi un kararati! Tad puisis Elīšam teica: “Ak, mans kungs! Ko darīsim?”{\qxTad viņš sūtīja uz turieni zirgus un kararatus, un spēcīgu karaspēku. Naktī tie nāca un aplenca pilsētu. [;x Un viņš sacīja: “Ejiet un lūkojiet, kur viņš ir, un es likšu viņu sagūstīt!” Un ķēniņam pastāstīja: “Redzi, viņš ir Dotānā!”/ZYx Tad kāds no viņa kalpiem sacīja: “Tā nav, mans kungs, ķēniņ, Israēla pravietis Elīša atstāsta Israēla ķēniņam to, ko tu runā savā guļamistabā.”'YIx Tādēļ Arāmas ķēniņš satraukumā sasauca savus kalpus un sacīja: “Vai jūs man nepateiktu, kurš no mums ir uz vienu roku ar Israēla ķēniņu?!”X!x Un Israēla ķēniņš sūtīja uz vietu, par kuru viņu bija brīdinājis Dieva vīrs, un tā viņš pasargāja sevi ne vienu reizi vien.~Wwx Bet Dieva vīrs sūtīja pateikt Israēla ķēniņam: “Sargies iet garām šai vietai, jo tur staigā aramieši!”VxArāmas ķēniņš karoja pret Israēlu, viņš apspriedās ar saviem kalpiem un sacīja: “Mana apmetne būs tur un tur.”+x Bet Naamāns sadusmojās un aizgāja, sacīdams: “Redzi, es domāju – viņš iznāks ārā pie manis, nostāsies, piesauks Kunga, sava Dieva, vārdu, braucīs to vietu ar roku un tā noņems spitālību!=x Tad Elīša izsūtīja pie viņa ziņnesi un lika teikt: “Ej mazgājies Jardānā septiņas reizes, tad tava miesa būs šķīsta!”_<9x Un Naamāns nāca ar saviem zirgiem un ratiem un apstājās pie Elīšas nama durvīm.a;=xDieva vīrs Elīša dzirdēja, ka Israēla ķēniņš ir saplēsis drānas, un sūtīja pie viņa, lai teiktu: “Kāpēc tu plēs savas drānas? Lai taču viņš nāk pie manis un zina, ka Israēlā ir pravietis!” :xKad Israēla ķēniņš izlasīja vēstuli, viņš saplēsa drānas un sacīja: “Vai es esmu Dievs, kas nonāvē un dara dzīvu, ka viņš pie manis sūta šo vīru, lai noņemu tam spitālību, – jūs taču zināt un redzat, ka viņš meklē strīdu!”E9xViņš aiznesa Israēla ķēniņam vēstuli, kurā bija teikts: “Tagad, kad tu saņem šo vēstuli, redzi, es esmu tev sūtījis savu kalpu Naamānu, lai tu viņam noņem spitālību.”T8#xArāmas ķēniņš sacīja: “Dodies ceļā, un es sūtīšu Israēla ķēniņam vēstuli.” Tas ņēma desmit talantus sudraba, sešus tūkstošus zelta naudas, desmit kārtas tērpu un devās ceļā.b7?xNaamāns gāja un teica savam kungam: “Meitene no Israēla zemes sacīja tā un tā.” 6xUn viņa teica savai kundzei: “Ak, ja mans kungs tiktu pie pravieša, kurš ir Samarijā, tad tas viņam noņemtu spitālību.”5xAramieši bija gājuši sirot un sagūstījuši jaunu meiteni no Israēla zemes. Viņa kļuva par Naamāna sievas kalponi.d4 ExArāmas ķēniņa karaspēka virspavēlnieks Naamāns bija godājams vīrs savam kungam un baudīja tā labvēlību, jo caur viņu Kungs bija devis Arāmam uzvaru. Viņš bija varonīgs vīrs, taču sirga ar spitālību.V3'x,Viņš cēla tiem priekšā, tie ēda, un vēl atlika, kā Kungs bija teicis.25x+Viņa kalps sacīja: “Kas tas ir simts vīriem?!” Viņš atbildēja: “Dod ļaudīm, lai ēd, jo tā saka Kungs: tie ēdīs, un vēl atliks!”61gx*Tad kāds vīrs nāca no Baal-Šališas un savā maisā atnesa Dieva vīram jauno maizi – divdesmit miežu maizes un augļus. Elīša sacīja: “Dod ļaudīm, lai ēd!”0/x)Viņš sacīja: “Atnesiet miltus!” Viņš tos iebēra katlā un sacīja: “Lejiet ļaudīm, lai ēd!” Un katlā vairs nebija nekā slikta. / x(Un viņi ielēja vīriem ēdienu. Kad tie nobaudīja putru, tie kliedza: “Katlā nāve, ak, Dieva vīrs!” Tā nebija ēdama.9.mx'Bet viens no viņiem izgāja laukā salasīt zaļumus. Viņš atrada savvaļas vīteni, savāca pilnu klēpi tā augļu un atnācis iegrieza tos putras katlā, jo tos nepazina.@-{x&Elīša atgriezās Gilgālā. Zemē bija bads, un praviešu dēli sēdēja viņa priekšā. Tad viņš sacīja savam puisim: “Uzliec lielo katlu un vāri putru praviešu dēliem.”j,Ox%Tā pienāca, krita viņam pie kājām un zemojās. Tad viņa ņēma savu dēlu un izgāja ārā.+x$Viņš pasauca Gēhazī un sacīja: “Sauc šūnēmieti!” Tas viņu pasauca. Kad tā ienāca, viņš teica: “Ņem savu dēlu!”*9x#Viņš piecēlās un staigāja pa namu šurpu turpu, un atgriezies atkal uzgūlās zēnam. Tad zēns septiņas reizes nošķaudījās un atvēra acis. ~~}}(||O{zzLyxxywdvlv uztss$rrVqq|pp1onn\m~ll>kjjjiiggGfee,dcc[bb'aH``5_^^]\\W[ZZ$YhYX$WVVUU+TTSSR#QPOO3NNOM3LKK)JJ'IIBHHIGFF EDDCC%BBA@@V??<>===<;;p::9m877x76544[3321y00v//g..F--G,,+j+*[)((L'&%%$$I""t!!C 658bcZ^=ySL f Z m  TX| 85kx Ķēniņa Hizkijas ceturtajā valdīšanas gadā, septītajā Israēla ķēniņa Hozejas, Ēlas dēla, gadā, Asīrijas ķēniņš Šalmanesers nāca pret Samariju, aplenca tok4QxViņš atspieda filistiešus līdz Gazas robežām, no sargtorņa līdz pilsētas nocietinājumam!3xKungs bija ar viņu – viss, ko viņš darīja, tam izdevās. Viņš sacēlās pret Asīrijas ķēniņu un tam nekalpoja!n2WxViņš pieķērās Kungam, nenovērsās no tā un pildīja pavēles, ko Kungs bija pavēlējis Mozum.1xViņš uzticējās Kungam, Israēla Dievam. Starp visiem Jūdas ķēniņiem tam nebija līdzīga ne pirms, ne pēc viņa.Z0/xViņš nopostīja augstieņu altārus, nolauza elku stabus, nocirta ašēras un sadauzīja vara čūsku, ko bija darinājis Mozus, jo līdz tai dienai Israēla dēli tai kvēpināja un sauca to par Nehuštanu.`/;xViņš darīja to, kas tīkams Kungam, – visu, kā bija darījis viņa tēvs Dāvids..3xViņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Abī, Zeharjas meita.- xIsraēla ķēniņa Hozejas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā sāka valdīt Jūdas ķēniņš Hizkija, Āhāza dēls.',Ix)Tā šīs tautas vienlaikus bijās Kunga un kalpoja saviem elkiem. Līdz pat šai dienai arī viņu dēli un dēlu dēli dara tāpat, kā darīja viņu tēvi..+Yx(Tie neklausīja, bet darīja pa vecam.q*]x'Jums ir jābīstas vienīgi Kungu, savu Dievu, viņš jūs atbrīvos no visu jūsu ienaidnieku rokas!”_)9x&Jūs nedrīkstat aizmirst derību, kuru es ar jums noslēdzu, un bīties citus dievus!('x%Jums ir jāievēro likumi, tiesas, bauslība un pavēles, kuras viņš jums rakstīja, jāpilda tie visu mūžu un citu dievu nav jābīstas!/'Yx$Vienīgi Kungam, kurš jūs izveda no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un izstieptu elkoni! Viņu jums ir jābīstas un viņam jāzemojas, un jums ir viņam jāupurē!&)x#Kungs bija noslēdzis ar tiem derību un pavēlējis: “Citus dievus jūs nebīsieties, tiem nezemosieties, tiem nekalposiet un neupurēsiet!G% x"Bet viņi līdz šai dienai rīkojas pa vecam – nebīstas Kunga un nepilda tos likumus, tiesas, bauslību un pavēles, ko Kungs pavēlēja Jēkaba dēliem, kam viņš deva vārdu Israēls.u$ex!Tie vienlaikus bijās Kunga un kalpoja saviem dieviem pēc savu tautu paražām, no kurām tie bija atvesti.r#_x Viņi bijās Kunga un no sava vidus izvēlējās augstieņu priesterus, un tie upurēja augstieņu namos."xIvieši darināja Nibhazu un Tartāku, sefarvaimieši savus dēlus dedzināja ugunī Adrameleham un Anameleham, sefarvaimiešu dieviem.u!exVīri no Bābeles darināja Sukot-Benotu, Kūtas vīri darināja Nērgalu, Hamātas vīri darināja Ašīmu.# AxBet katra tauta darināja sev dievus un novietoja tos augstieņu namos, kurus bija cēluši samarieši. Ikviena tauta tā darīja pilsētā, kur dzīvoja.xTad atnāca viens priesteris, kurš bija aizvests no Samarijas, un apmetās Bētelē. Viņš tiem mācīja bīties Kunga.5exAsīrijas ķēniņš pavēlēja: “Lai turp dodas viens priesteris, kuru jūs atvedāt no turienes, lai viņš dodas tur dzīvot un māca tiem tās zemes dieva likumus.”xTad viņi sacīja Asīrijas ķēniņam: “Tautas, kuras tu esi atvedis un nomitinājis Samarijas pilsētās, nezina tās zemes dieva likumus, un viņš tiem ir uzsūtījis lauvas. Redzi, tās viņus nāvē, jo tie nezina tās zemes dieva likumus!”{xSākumā viņi tur dzīvoja un nebijās Kunga, bet tad Kungs tiem uzsūtīja lauvas, un tās dažus no tiem saplosīja.\3xAsīrijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, Kūtas, Auvas, Hamātas un Sefarvaimas un nomitināja viņus Samarijas pilsētās Israēla dēlu vietā, tā viņi iemantoja Samariju un dzīvoja tās pilsētās.>wxlīdz Kungs novērsa viņus no sevis, kā bija teicis caur visiem saviem kalpiem, praviešiem. Tādēļ Israēlu aizveda trimdā no viņu zemes uz Asīriju, kur tie ir vēl šodien.mUxUn Israēla dēli staigāja visos Jārobāma grēkos, kurus viņš darīja, un nenovērsās no tiem,/YxKad Kungs atrāva Israēlu no Dāvida nama, tie iecēla par ķēniņu Jārobāmu, Nebāta dēlu. Jārobāms Israēlu novērsa no Kunga un pavedināja uz lielu grēku.|sxUn Kungs atstāja visu Israēla dzimumu, pazemoja to un nodeva laupītāju rokās – viņš tos pilnīgi atstūma!zoxBet arī Jūda neturēja Kunga, sava Dieva, pavēles un rīkojās pēc Israēla likumiem, kurus bija pieņēmusi.mUxTad Kungs ļoti apskaitās uz Israēlu un atmeta to – nepalika neviena, tik vienīgi Jūdas cilts.xTie upurēja savus dēlus un meitas ugunī, pareģoja nākotni, būra un pārdevās, lai darītu ļaunu pret Kungu un viņu apkaitinātu.1xTie atmeta visas Kunga, sava Dieva, pavēles, darināja sev divu teļu tēlus, darināja Ašēru, godināja visus debesu pulkus un kalpoja Baalam.5xTie atmeta viņa likumus un derību, ko viņš bija noslēdzis ar viņu tēviem, un liecības, ko viņš tiem bija devis. Tie dzinās pakaļ elkiem, paši kļūdami par tukšību, un darīja kā apkārtējās tautas, par kurām Kungs bija pavēlējis: “Nedariet kā tās!”vgxBet tie neklausīja un spītējās stūrgalvīgi tāpat kā viņu tēvi, kuri neticēja Kungam, savam Dievam.,Sx Un Kungs liecināja pret Israēlu un Jūdu ar visiem saviem praviešiem un redzētājiem, sacīdams: “Atgriezieties no sava ļaunā ceļa un pildiet manus baušļus un likumus, pēc bauslības, ko es pavēlēju jūsu tēviem un ko es jums darīju zināmu ar saviem kalpiem, praviešiem!”Px Viņi kalpoja elkiem, par ko Kungs tiem bija teicis: “Nedariet to!”7x Viņi kvēpināja uz katras augstienes tāpat kā tautas, kuras Kungs bija aizdzinis, tiem ienākot, un darīja ļaunas lietas, apkaitinādami Kungu.d Cx Uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļoksna koka viņi uzslēja Ašēras elku stabus./ Yx Slepenībā Israēla dēli rīkojās pret Kungu, savu Dievu. Viņi cēla augstieņu altārus visās pilsētās, gan pie sargu torņiem, gan nocietinātās pilsētās. xViņi rīkojās pēc to tautu likumiem, kuras Kungs bija izdzinis, ienākot Israēla dēliem. Tā darīja Israēla ķēniņi!> wxTas notika tāpēc, ka Israēla dēli grēkoja pret Kungu, savu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes, no Ēģiptes ķēniņa faraona varas, – bet viņi bijās citus dievus!R xHozejas devītajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš ieņēma Samariju un aizveda Israēlu trimdā uz Asīriju. Viņš lika tiem dzīvot Hlahā, Hāborā pie Gozānas upes un Mēdijas pilsētās.oYxTad Asīrijas ķēniņš nāca pār visu zemi, nonāca Samarijā un trīs gadus turēja to aplenkumā.xBet Asīrijas ķēniņš atklāja, ka Hozeja rīko sazvērestību – viņš bija sūtījis vēstnešus pie Ēģiptes ķēniņa So. Viņš nebija maksājis Asīrijas ķēniņam ikgadējos meslus. Un Asīrijas ķēniņš viņu saņēma ciet un ieslodzīja cietumā.saxPret viņu cēlās Asīrijas ķēniņš Šalmanesers, un Hozeja kļuva par viņa kalpu un maksāja meslus.a=xViņš darīja to, kas netīkams Kungam, bet ne tā, kā Israēla ķēniņi pirms viņa. /xJūdas ķēniņa Āhāza divpadsmitajā valdīšanas gadā pār Israēlu Samarijā sāka valdīt Hozeja, Ēlas dēls, un valdīja deviņus gadus. xĀhāzs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Viņa dēls Hizkija sāka valdīt pēc viņa.yxPārējie Āhāza darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?~wxAsīrijas ķēniņa dēļ viņš novāca templī uzcelto sabata aizslietni un pārvietoja Kunga nama ķēniņa ieeju.,SxĶēniņš Āhāzs nocirta pamatņu līstes, nocēla no tām vara katlus, noņēma jūru no vara vēršiem, uz kuriem tā balstījās, un nolika uz akmens grīdas.OxPriesteris Ūrija visu darīja tā, kā ķēniņš Āhāzs pavēlēja.~yxĶēniņš Āhāzs pavēlēja priesterim Ūrijam: “Lielajā altārī kvēpini rīta sadedzināmo upuri un vakara labības dāvanu, ķēniņa sadedzināmo upuri un labības dāvanu un visas tautas labības dāvanu, un sadedzināmo upuri, un lejamo upuri un slacini tur visu sadedzināmo upuru asinis un visu kaujamo upuru asinis. Bet par vara altāri es vēl padomāšu!”*}OxVara altāri, kas bija Kunga priekšā starp jauno altāri un Kunga namu, viņš aiznesa no tempļa priekšpuses un nolika sānis, ziemeļu pusē savam altārim.| x Viņš kvēpināja sadedzināmo upuri un labības dāvanu un izlēja lejamo upuri, un slacīja pār altāri miera upura asinis.j{Ox Kad ķēniņš pārnāca no Damaskas un ieraudzīja altāri, viņš piegāja pie tā un upurēja.9zmx Priesteris Ūrija uzcēla altāri tieši tā, kā ķēniņš Āhāzs bija rakstījis no Damaskas. Priesteris Ūrija to pabeidza, pirms ķēniņš Āhāzs pārnāca no Damaskas.by?x Ķēniņš Āhāzs gāja uz Damasku satikt Asīrijas ķēniņu Tiglat-Pilēseru. Damaskā ķēniņš Āhāzs ieraudzīja altāri un aizsūtīja priesterim Ūrijam altāra attēlu un paraugu – kā tas bija darināts.5xex Asīrijas ķēniņš uzklausīja viņu. Asīrijas ķēniņš cēlās pret Damasku, ieņēma to un tās iemītniekus aizveda trimdā uz Kīru. Recīnu viņš lika nonāvēt. wxĀhāzs ņēma Kunga nama sudrabu un zeltu, kā arī ķēniņa nama dārgumus un nosūtīja tās kā dāvanu Asīrijas ķēniņam.Vv'xĀhāzs sūtīja vēstnešus pie Asīrijas ķēniņa Tiglat-Pilēsera un sacīja: “Es esmu tavs kalps un tavs dēls – nāc un glāb mani no Arāmas ķēniņa un Israēla ķēniņa, kuri man uzbrūk!”"u?xTolaik Arāmas ķēniņš Recīns pievienoja Ēlatu Arāmam. Viņš izdzina jūdus no Ēlatas, aramieši ienāca Ēlatā un dzīvo tur līdz šai dienai.&tGxToreiz Arāmas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljāhu dēls, devās karot pret Jeruzālemi, tie aplenca Āhāzu, bet nespēja uzvarēt.bs?xViņš upurēja un kvēpināja augstieņu altāros, pakalnos un zem katra zaļoksna koka.+rQxViņš staigāja Israēla ķēniņu ceļu un pat savu dēlu sadedzināja, tāpat kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs bija izdzinis, Israēla dēliem ienākot.3qaxĀhāzs sāka valdīt divdesmit gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, bet nedarīja to, kas tīkams Kungam, viņa Dievam, kā viņa tēvs Dāvids.tp exPekaha, Remaljāhu dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Āhāzs, Jotāma dēls.ox&Jotāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem – tēva Dāvida pilsētā. Viņa dēls Āhāzs sāka valdīt pēc viņa.gnIx%Viņa dienās Kungs sūtīja pret Jūdu Arāmas ķēniņu Recīnu un Pekahu, Remaljāhu dēlu.myx$Pārējie Jotāma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?l1x#Nenovāca tikai augstieņu altārus, un tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros. Viņš uzcēla Kunga nama Augšējos vārtus.pk[x"Viņš darīja to, kas tīkams Kungam. Visu viņš darīja tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Uzija.j+x!Viņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Jerūša, Cādoka meita.ix Israēla ķēniņa Pekaha, Remaljāhu dēla, otrajā valdīšanas gadā par Jūdas ķēniņu kļuva Jotāms, Uzijas dēls.yhmxPārējie Pekaha darbi un viss, ko viņš darīja, redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!g9xHozeja, Ēlas dēls, sacēlās pret Pekahu, Remaljāhu dēlu, kāva to un nonāvēja. Viņš sāka valdīt Jotāma, Uzijas dēla, divdesmitajā gadā.vfgxIsraēla ķēniņa Pekaha laikā Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilēsers nāca un ieņēma Ijonu, Ābel-Bēt-Maahu, Jānohu, Kedešu, Hācoru, Gileādu, Galileju un visu Naftālī zemi, un visus to iemītniekus aizveda trimdā uz Asīriju.e%xViņš darīja to, kas netīkams Kungam, un nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.(dKxJūdas ķēniņa Azarjas piecdesmit otrajā valdīšanas gadā Samarijā pār Israēlu sāka valdīt Pekahs, Remaljāhu dēls. Viņš valdīja divdesmit gadus.zcoxPārējie Pekahja darbi un viss, ko viņš darīja, redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!bxPret ķēniņu sacēlās virsnieks Pekahs, Remaljāhu dēls. Kopā ar viņu bija piecdesmit vīru no Gileāda dēliem. Viņš to nokāva Samarijas ķēniņa namu nocietinājumā, kā arī Argobu un Arji. Viņš to nonāvēja un sāka valdīt tā vietā.a-xViņš darīja to, kas netīkams Kungam. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.`1xJūdas ķēniņa Azarjas piecdesmitajā valdīšanas gadā Samarijā pār Israēlu sāka valdīt Pekahjs, Menahema dēls, un valdīja divus gadus.W_)xMenahems apgūlās pie tēviem, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Pekahjs.^xPārējie Menahema darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?F]xŠo naudu Menahems izspieda no Israēla. Katram bagātniekam bija jādod Asīrijas ķēniņam piecdesmit šekeļus sudraba. Tad Asīrijas ķēniņš devās atpakaļ un nepalika tajā zemē.!\=xAsīrijas ķēniņš Pūls nāca pret to zemi, bet Menahems deva Pūlam tūkstoš sudraba talantus, lai viņš tam palīdzētu nostiprināt valdīšanu.*[OxViņš darīja to, kas netīkams Kungam. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas visu savu mūžu bija licis grēkot Israēlam. ZxJūdas ķēniņa Azarjas trīsdesmit devītajā gadā Samarijā uz desmit gadiem pār Israēlu sāka valdīt Menahems, Gādī dēls.@Y{xToreiz Menahems izkāva Tifsahu un visu, kas bija tur un tās robežās, sākot no Tircas, jo tie neatvēra viņam vārtus. Viņš to sakāva un uzšķērda tur visas grūtās sievas.X}xPar pārējiem Šallūma darbiem un viņa sazvērestību, redzi, par to ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā!WxMenahems, Gādī dēls, nāca no Tircas uz Samariju un nokāva Šallūmu, Jābēša dēlu, nonāvēja to Samarijā un valdīja pēc tā.Vx Jūdas ķēniņa Uzija trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Samarijā vienu mēnesi valdīja Šallūms, Jābēša dēls.Uyx Šis ir Kunga vārds, ko viņš sacīja Jehum: “Tavi dēli četras paaudzes sēdēs Israēla tronī.” Un tā bija.\T3x Redzi, pārējie Zeharjahu darbi ir ierakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.Sx Pret viņu sacēlās Šallūms, Jābēša dēls, nokāva viņu tautas priekšā, nonāvēja viņu un pats sāka valdīt viņa vietā.1R]x Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā viņa tēvi. Viņš nenovērsās no Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam. QxJūdas ķēniņa Azarjas trīsdesmit astotajā gadā Samarijā sešus mēnešus pār Israēlu valdīja Zeharjahu, Jārobāma dēls.PxAzarja apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Jotāms.OyxPārējie Azarjas darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?TN#xKungs sita ķēniņu ar spitālību, viņš bija spitālīgs līdz savai nāves dienai. Ķēniņš dzīvoja atsevišķā namā, un ķēniņa dēls Jotāms bija pārvaldnieks un tiesāja tās zemes tautu.jMOxNenovāca tikai augstieņu altārus, tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros.eLExViņš darīja to, kas tīkams Kungam. Visu viņš darīja tāpat kā viņa tēvs Amacjāhu.K3xViņš sāka valdīt sešpadsmit gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus. Viņa mātes vārds bija Jeholjāhu no Jeruzālemes.zJ qxIsraēla ķēniņa Jārobāma divdesmit septītajā gadā sāka valdīt Jūdas ķēniņš Azarja, Amacjāhu dēls.qI]xJārobāms apgūlās pie tēviem, Israēla ķēniņiem, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Zeharjahu.eHExPārējie Jārobāma darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varonība, kā viņš cīnījās un kā pievienoja Israēlam Damasku un Jūdas Hamātu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?GxBet Kungs nebija teicis, ka iznīcinās Israēla vārdu apakš debess, tāpēc viņš to izglāba ar Jārobāma, Jehoāša dēla, roku.wFixKungs redzēja, ka Israēla ciešanas ir jo rūgtas, ne saistītajiem, ne brīvajiem nebija palīga Israēlā.XE+xViņš atguva Israēla iepriekšējās robežas no Hamātas līdz klajumu jūrai, kā Kungs, Israēla Dievs, bija sacījis. Viņš bija runājis caur savu kalpu, pravieti Jonu, Amitaja dēlu, no Gat-Heferas.D3xViņš darīja to, kas netīkams Kungam, un nenovērsās no visiem Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.IxPārējie Amacjāhu darbi – vai tad par tiem nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?=#xJūdas ķēniņš Amacjāhu, Jehoāša dēls, pēc Israēla ķēniņa Jehoāša, Jehoāhāza dēla, nāves vēl dzīvoja piecpadsmit gadus.<xJehoāšs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Samarijā pie Israēla ķēniņiem. Pēc viņa sāka valdīt tā dēls Jārobāms.K;xPārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, viņa varenība un kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?$:CxViņš paņēma visu zeltu un sudrabu, visus traukus, kurus atrada Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, saņēma ķīlniekus un atgriezās Samarijā.9+x Israēla ķēniņš Jehoāšs pie Bēt-Šemešas sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacjāhu, Jehoāša dēlu, Ahazjāhu dēla dēlu. Tad viņš devās uz Jeruzālemi un nopostīja Jeruzālemes mūrus no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem – četri simti elkoņu garumā.?8{x Israēls sakāva Jūdu, un ikviens bēga uz savu telti.77x Bet Amacjāhu neklausījās. Tad Israēla ķēniņš Jehoāšs devās karā – viņš un Jūdas ķēniņš Amacjāhu devās uz Bēt-Šemešu Jūdā.>6wx Patiesi, tu esi sakāvis Edomu, tādēļ tava sirds lepojas. Paliec ar godu savā namā! Kādēļ tu gribi sākt ķildu sev pašam par ļaunu? Tu kritīsi un Jūda kopā ar tevi!”~5wx Israēla ķēniņš Jehoāšs sūtīja pie Jūdas ķēniņa Amacjāhu, lai pavēstītu: “Lebanona ērkšķu krūms sūtīja pie Lebanona ciedra koka un sacīja: dod savu meitu manam dēlam par sievu, bet Lebanona lauka zvēri samina ērkšķi. 4xTad Amacjāhu sūtīja vēstnešus pie Jehoāša, Jehoāhāza dēla, Jehus dēla dēla, lai teiktu: “Nāc, tiksimies kaujā!”3/xSāls ielejā viņš nokāva desmit tūkstošus edomiešu un karā sagrāba Selu. Viņš to nosauca par Jokteēlu, tā to sauc līdz šai dienai.l2SxBet slepkavu dēlus viņš nelika nonāvēt, jo, kā rakstīts Mozus bauslības grāmatā, Kungs ir pavēlējis: “Nenonāvējiet tēvus dēlu vietā un dēlus nenonāvējiet tēvu vietā, katrs lai mirst savu grēku dēļ.”1{xKad viņa vara bija nostiprinājusies, viņš lika nokaut tos savus kalpus, kas bija nokāvuši ķēniņu, viņa tēvu.j0OxNenovāca tikai augstieņu altārus. Tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros.y/mxViņš darīja to, kas tīkams Kungam, – nevis tā, kā tēvs Dāvids, bet gan tā, kā viņa tēvs Jehoāšs.'.IxViņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, Jeruzālemē viņš valdīja divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehoadāna no Jeruzālemes.- xIsraēla ķēniņa Jehoāša, Jehoāhāza dēla, otrajā valdīšanas gadā sāka valdīt Amacjāhu, Jūdas ķēniņa Jehoāša dēls.S,!x Tad Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, pilsētas, kas bija atņemtas viņa tēvam Jehoāhāzam. Karā Jehoāšs viņu trīs reizes sakāva un atguva Israēla pilsētas.^+7x Arāmas ķēniņš Hazaēls nomira, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Ben-Hadads.K*x Un Kungs bija viņiem žēlsirdīgs, apžēlojās un pievērsās viņiem savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu. Līdz šim viņš taču nebija gribējis tos iznīdēt un padzīt!])5x Aramiešu ķēniņš Hazaēls apspieda Israēlu visu Jehoāhāza valdīšanas laiku.](5x Tobrīd apbedīja kādu vīru, un, redzi, viņi ieraudzīja sirotājus! Viņi to vīru iegrūda Elīšas kapā, bet, kad tas vīrs saskārās ar Elīšas kauliem, tas atdzīvojās un nostājās uz savām kājām.`';x Elīša nomira, un viņu apbedīja. Gada sākumā moābiešu sirotāji ielauzās zemē.8&kx Tad Dieva vīrs sadusmojās uz viņu un sacīja: “Būtu sitis piecas vai sešas reizes, tad būtu Arāmu sakāvis pavisam, bet tagad tu sakausi Arāmu tikai trīs reizes!”%-x Elīša sacīja: “Ņem bultas!” Viņš paņēma. Un viņš teica Israēla ķēniņam: “Sit zemi!” Viņš sita trīs reizes un mitējās.$x un sacīja: “Atver austrumu logu.” Viņš atvēra. Tad Elīša sacīja: “Šauj!” Un viņš izšāva. Elīša sacīja: “Tā ir Kunga glābšanas bulta – bulta, kas glābs no Arāmas, jo Afēkā tu kausi aramiešus, līdz tie būs pagalam!” # x Viņš sacīja Israēla ķēniņam: “Tver loku savā rokā!” Ķēniņš satvēra, Elīša uzlika savas rokas uz viņa rokām\"3x Elīša viņam sacīja: “Ņem loku un bultas!” Un viņš ņēma loku un bultas.K!x Elīša saslima ar slimību, no kuras viņš vēlāk nomira. Bet Israēla ķēniņš Jehoāšs nāca pie viņa, raudāja un sacīja: “Mans tēvs, mans tēvs, Israēla kararati un jātnieki!” x Jehoāšs apgūlās pie tēviem. Jārobāms sēdās viņa tronī, bet Jehoāšu apbedīja Samarijā pie Israēla ķēniņiem.Lx Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?*Ox Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, nenovērsās no visiem Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un palika tajos.$Cx Jūdas ķēniņa Jehoāša trīsdesmit septītajā gadā Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, sāka valdīt pār Israēlu Samarijā un valdīja sešpadsmit gadus.tcx Jehoāhāzs apgūlās pie tēviem, viņu apbedīja Samarijā. Pēc viņa sāka valdīt tā dēls Jehoāšs.+x Pārējie Jehoāhāza darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?[1x Jehoāhāzam nebija palicis vairāk karavīru kā vien piecdesmit jātnieku, desmit kararatu un desmit tūkstoši kājnieku, jo tos bija izdeldējis Arāmas ķēniņš – padarījis tos kā samītus putekļus. ;x Taču tie nenovērsās no Jārobāma nama grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, palika tajos, un arī Ašēra palika stāvam Samarijā. x Kungs Israēlam deva glābiņu, un tie tika vaļā no aramiešu rokas, un Israēla dēli varēja dzīvot savās teltīs kā agrāk.'x Tad Jehoāhāzs lūdzās Kungu, un Kungs viņu uzklausīja, jo viņš redzēja Israēla apspiestību – kā Arāmas ķēniņš tos apspieda. x Kungs iedegās dusmās pret Israēlu un uz ilgiem laikiem to nodeva Arāmas ķēniņa Hazaēla un viņa dēla Ben-Hadada rokā.'Ix Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un staigāja Jārobāma, Nebāta dēla, grēkos, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un nenovērsās no tiem.= wx Jūdas ķēniņa Jehoāša, Ahazjāhu dēla, divdesmit trešajā valdīšanas gadā pār Israēlu sāka valdīt Jehoāhāzs, Jehus dēls, un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus.U%x Viņa kalpi Jehozābāds, Šimāta dēls, un Jehozābāds, Šomera dēls, nokāva viņu, un viņš nomira. Viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacjāhu sāka valdīt pēc viņa.~wx Viņa kalpi cēlās un sazvērējās pret viņu, un nokāva Jehoāšu Millo namā – no turienes iet lejā uz Sillu.}x Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?Mx Un Jūdas ķēniņš Jehoāšs ņēma visas svētās dāvanas, ko bija devuši Jūdas ķēniņi Jehošāfāts, Jehorāms, viņa tēvs Ahazjāhu, kā arī savas dāvanas – visu zeltu, kas atradās Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, – un sūtīja tās Arāmas ķēniņam Hazaēlam, un tas aizgāja no Jeruzālemes.{x Tajā laikā Arāmas ķēniņš Hazaēls karoja pret Gatu un to ieņēma. Tad Hazaēls nolēma doties pret Jeruzālemi.kQx Bet nauda no vainas izpirkšanas un grēku upuriem Kunga namā netika nesta, tā bija priesteriem.x kx Tiem vīriem, kuriem deva naudu, lai to izmaksātu strādniekiem, norēķinus neprasīja, jo tie bija uzticami.G  x To deva darbu pārraugiem, kuri aizdarīja Kunga nama plaisas.1 ]x Taču no Kunga namā ienākušās naudas Kunga namam netaisīja ne sudraba bļodas, ne dzirkles, ne laistāmos traukus, ne taures, ne zelta traukus, ne sudraba traukus.1 ]x mūrniekiem un akmeņkaļiem – koku iegādei un akmeņu tēšanai, lai aizdarītu Kunga nama plaisas, kā arī visiem citiem izdevumiem, kas namam bija nepieciešami. x Saskaitīto naudu viņi deva Kunga nama darbu pārraugiem. Tie izmaksāja to kokgriezējiem un namdariem, kas strādāja Kunga namā,*Ox Kad tie redzēja, ka lādē ir daudz naudas, nāca ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris – viņi savāca un saskaitīja visu naudu, kas bija Kunga namā.Z/x Priesteris Jehojāda ņēma lādi, izurba vākā caurumu un nolika to blakus altārim labajā pusē. Kad vien kāds ienāca Kunga namā, priesteri, durvju sargi, tur ielika visu naudu, kas ienāca Kunga namā.b?x Priesteri piekrita neņemt naudu no tautas un nenodarboties ar nama plaisu aizdarīšanu.}x Tad ķēniņš Jehoāšs sauca priesteri Jehojādu, pārējos priesterus un tiem sacīja: “Kāpēc jūs neesat aizdarījuši nama plaisas? Tagad jūs vairs neņemsiet naudu no tiem, kurus pazīstat, bet nodosiet to nama plaisu aizdarītājiem!”hKx Ķēniņa Jehoāša divdesmit trešajā gadā priesteri nama plaisas vēl nebija aizdarījuši.}ux priesteri lai ņem no tiem, kurus pazīst, un izlieto nama mūru plaisu labošanai – visu, kas tur ir labojams!”G x Jehoāšs sacīja priesteriem: “Visu tempļa naudu, kas ienāk Kunga namā, kas vien tur ir apritē, visas galvasnaudas un visu brīvprātīgi doto naudu, kas no sirds ziedota Kunga namam,q]x Tikai augstieņu altārus viņš nenovāca. Tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros.cAx Visu mūžu Jehoāšs darīja to, kas tīkams Kungam. Viņu mācīja priesteris Jehojāda.x Jehus septītajā gadā Jehoāšs sāka valdīt un valdīja Jeruzālemē četrdesmit gadus. Viņa mātes vārds bija Cibja no Bēršebas.5~ ix Jehoāšs sāka valdīt septiņu gadu vecumā.p}[x Tad visa vienkāršā tauta līksmoja, un pilsēta norima. Atalju nonāvēja ar zobenu ķēniņa namā.|x Tad viņš ņēma virsniekus pār simtiem, kariešus, skrējēju sardzi un visu vienkāršo tautu, un kopā ar ķēniņu viņi devās lejā no Kunga nama un gāja pa skrējēju sardzes vārtiem uz ķēniņa namu, un Jehoāšs sēdās ķēniņa tronī.W{)x Tad visa vienkāršā tauta iegāja Baala namā un sadragāja altāri un tēlus sadauzīja gabalos. Baala priesteri Matānu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris Jehojāda iecēla sargus Kunga namam. zx Jehojāda noslēdza derību starp Kungu, ķēniņu un tautu – lai tā būtu Kunga tauta – un derību starp ķēniņu un tautu.`y;x Viņi to satvēra, aizveda pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa namu un tur nonāvēja.txcx Priesteris Jehojāda pavēlēja virsniekiem pār simtiem, karaspēka pavēlniekiem: “Vediet viņu ārā cauri rindām un, ja kāds viņai seko, nonāvējiet to ar zobenu!” Jo priesteris bija sacījis, lai to nenonāvē Kunga namā.wx Un viņa skatījās, un redzi – uz paaugstinājuma pēc ieražas stāv ķēniņš, arī virsnieki un taurētāji blakus ķēniņam. Visa vienkāršā tauta priecājās un pūta taures. Tad Atalja saplēsa drānas un kliedza: “Sazvērestība, sazvērestība!”`v;x Kad Atalja dzirdēja karavīru un ļaužu balsis, viņa iegāja pie tautas Kunga namā.Iu x Tad viņš izveda ārā ķēniņa dēlu, uzlika viņam kroni un iedeva liecību, iecēla viņu par ķēniņu un svaidīja ar eļļu. Viņi sita plaukstas un sauca: “Lai dzīvo ķēniņš!”t9x Skrējēju sardzes vīri katrs ar ieroci rokā nostājās no Kunga nama dienvidu puses līdz ziemeļu pusei ap altāri un namu, visapkārt ķēniņam.rs_x Virsniekiem pār simtiem priesteris iedeva ķēniņa Dāvida šķēpus un vairogus, kas bija Kunga namā._r9x Virsnieki pār simtiem darīja visu, ko priesteris Jehojāda pavēlēja. Tie ņēma katrs savus vīrus – gan tos, kas sabatā bija brīvi, gan tos, kam bija jāiet sardzē, – un devās pie priestera Jehojādas.'qIx Stājieties ķēniņam visapkārt katrs ar savu ieroci – kurš ielaužas ierindā, tam jāmirst! Esiet pie ķēniņa visu laiku, vai viņš nāk vai iet!”bp?x Divi pulki no jums, visi, kam sabatā jāiet sardzē, lai sargā Kunga namu un ķēniņu!qo]x otra trešdaļa tempļa vārtus un vēl trešdaļa – vārtus, ko pārmaiņus sargā skrējēju sardze.mnUx Viņš pavēlēja: “Dariet tā: viena trešdaļa no jums sabatā lai iet un sargā ķēniņa namu,pm[x Septītajā gadā Jehojāda lika ataicināt virsniekus pār simtiem no kariešiem un skrējēju sardzes un ieveda tos Kunga namā. Viņi noslēdza derību, un viņš lika tiem zvērēt Kunga namā un tad parādīja ķēniņa dēlu.Wl)x Viņi abi sešus gadus slēpās Kunga namā, kamēr Atalja valdīja pār zemi.k'x Bet ķēniņa Jorāma meita Jehošeba, Ahazjāhu māsa, ņēma Jehoāšu, Ahazjāhu dēlu, un zagšus aiznesa viņu projām no ķēniņa dēliem, kas tika nonāvēti, un kopā ar zīdītāju ieveda viņu guļamistabā. Viņu paslēpa no Ataljas, tā viņu nenonāvēja. a~~}o|]{{SzyrxxWwvvuut'sIrr1qpooMnn7mlllkk7jiiDhgg9feeddd[cc(bbVaa*``._8^^]B\\[LZZrYYLXX{==m<<% B  @ q up+bgyxCedekijas dēlus nokāva viņa acu priekšā un tad izdūra Cedekijam acis. Viņu sasēja ar divām vara važām un aizveda uz Bābeli.exExTie sagrāba ķēniņu un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu. Tie viņam sprieda tiesu.wxKaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca viņu Jērikas klajumos, kad viss viņa karaspēks no viņa bija aizklīdis.EvxPilsētas mūri bija izlauzti. Naktī visi karavīri bēga pa vārtu ceļu starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza, jo visapkārt pilsētai bija kaldieši, – tie bēga pa klajumu ceļu.ouYxCeturtā mēneša devītajā dienā pilsētā bija liels bads, vienkāršajiem ļaudīm nebija maizes.]t5xPilsēta bija aplenkta līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam valdīšanas gadam.Ws +xViņa valdīšanas devītajā gada desmitajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā pret Jeruzālemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku, aplenca to un cēla tai visapkārt valni.r#xAr Jeruzālemi un Jūdu tā notika Kunga dusmu dēļ, jo viņš tās atstūma no sevis. Vēlāk Cedekija sacēlās pret Bābeles ķēniņu.QqxViņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījis Jehojākīms.-pUxCedekija sāka valdīt divdesmit viena gada vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas.o{xViņa vietā Bābeles ķēniņš iecēla par ķēniņu viņa tēvoci Matanju un pārdēvēja viņa vārdu par Cedekiju.Fnxun arī visus karavīrus, septiņus tūkstošus, tūkstoti amatnieku un kalēju – tie visi bija stipri un varēja doties karā, tāpēc Bābeles ķēniņš tos aizveda gūstā uz Bābeli.Im xNebūkadnecars aizveda trimdā uz Bābeli Jehojāhīnu, ķēniņa māti un ķēniņa sievas, viņa einuhus un zemes pārvaldniekus – tos viņš aizveda gūstā uz Bābeli no Jeruzālemes –]l5xViņš ņēma gūstā visu Jeruzālemi, visus augstmaņus un stipros vīrus – desmit tūkstošus gūstekņu un visus amatniekus un kalējus. Viņš neatstāja tur nevienu, tikai vienkāršos trūcīgos ļaudis.Kkx Viņš lika ņemt visus Kunga nama dārgumus un ķēniņa nama dārgumus un izplēsa visas zelta lietas, ko Kunga templim bija darinājis Israēla ķēniņš Sālamans, kā Kungs to bija teicis.Zj/x Jūdas ķēniņš Jehojāhīns izgāja ārā pie Bābeles ķēniņa – viņš un viņa māte, viņa kalpi, augstmaņi un einuhi. Bābeles ķēniņš saņēma viņus gūstā savas valdīšanas astotajā gadā.`i;x Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāca pret pilsētu, ko bija aplenkuši viņa kalpi.ihMx Tajā laikā Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara kalpi nāca pret Jeruzālemi un aplenca pilsētu.Rgx Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījuši viņa tēvi.3faxJehojāhīns sāka valdīt astoņpadsmit gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus. Viņa mātes vārds bija Nehušta, Elnātāna meita, no Jeruzālemes.He xĒģiptes ķēniņš turpmāk vairs negāja ārpus savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija atņēmis visu, kas piederēja Ēģiptes ķēniņam, – no Ēģiptes ielejas līdz Eifrātas upei.]d5xJehojākīms apgūlās pie tēviem, pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehojāhīns.cxPārējie Jehojākīma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? bxArī nevainīgo asiņu dēļ, ko tas bija izlējis tā, ka Jeruzāleme bija pilna nevainīgu asiņu, – Kungs to negribēja piedot.zaoxTiešām, kā Kungs sacīja, tā Jūdai notika – viņš to atgrūda no sevis visu Manases darīto grēku dēļ._`9xUn Kungs sūtīja pret viņu kaldiešu, aramiešu, moābiešu un amoniešu pulkus. Viņš tos sūtīja pret Jūdu, lai to izdeldētu, – pēc Kunga vārda, ko viņš bija runājis caur saviem kalpiem, praviešiem. _ xViņa laikā uzbruka Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars. Jehojākīms trīs gadus bija viņa kalps, bet tad viņš pret to sacēlās.R^x%Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījuši viņa tēvi.-]Ux$Jehojākīms sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Zebūda, Pedāja meita, no Rūmas.~\wx#Jehojākīms faraonam deva sudrabu un zeltu. Viņš uzlika zemei nodevu, lai pēc faraona pavēles nomaksātu naudu, – katrs maksāja, kā bija novērtēts. Viņš izspieda no vienkāršiem ļaudīm sudrabu un zeltu, lai dotu to faraonam Neho.G[ x"Jošijāhu vietā faraons Neho par ķēniņu iecēla viņa dēlu Eljākīmu un pārdēvēja viņa vārdu par Jehojākīmu. Jehoāhāzu viņš ņēma līdzi uz Ēģipti, un viņš nomira tur.$ZCx!Faraons Neho viņu sagūstīja Riblā, Hamāta zemē, lai tas nevaldītu Jeruzālemē, un uzlika zemei nodevas – simts talantus sudraba un talantu zelta.RYx Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījuši viņa tēvi.1X]xJehoāhāzs sāka valdīt divdesmit trīs gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus, un viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas.MWxViņa kalpi to mirušu aizveda no Megido, nogādāja Jeruzālemē un apbedīja viņa kapenēs. Tad vienkāršie ļaudis ņēma Jošijāhu dēlu Jehoāhāzu un svaidīja par ķēniņu tēva vietā.SV!xViņa dienās Ēģiptes ķēniņš faraons Neho devās pret Asīrijas ķēniņu pie Eifrātas upes. Ķēniņš Jošijāhu devās cīnīties ar to, bet tas viņu nonāvēja, kad tie sastapās pie Megido.UxPārējie Jošijāhu darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?VT'xKungs bija teicis: “Arī Jūdu es atgrūdīšu no sevis, kā atgrūdu Israēlu, un es atmetīšu šo pilsētu, kuru izvēlējos, – Jeruzālemi un templi, par kuru es sacīju: tur mājos mans vārds!”SxTomēr Kungs neatkāpās no savas lielās dusmības, ar kādu bija iededzies pret Jūdu, jo Manase viņu bija sadusmojis.NRxPirms viņa nav bijis līdzīga ķēniņa, kurš tā būtu pievērsies Kungam no visas sirds, visas dvēseles un visa spēka pēc Mozus bauslības. Arī pēc viņa vairs nav bijis tāda kā viņš.QxArī garu izsaucējus, zintniekus, mājas dieviņus, elkus un visas preteklības, kas tika redzētas Jūdas zemē un Jeruzālemē, Jošijāhu iznīcināja, lai nostiprinātu bauslības vārdus, kas bija rakstīti grāmatā, ko priesteris Hilkija atrada Kunga namā.pP[xVienīgi ķēniņa Jošijāhu astoņpadsmitajā gadā Jeruzālemē tika svinēti Pashas svētki Kungam!O/xJo tādi Pashas svētki kā šie nebija svinēti kopš soģu laika, kad tie Israēlā sprieda tiesu, – ne Israēla, ne Jūdas ķēniņu laikā. NxĶēniņš pavēlēja visai tautai: “Sviniet Kungam, savam Dievam, Pashas svētkus, kā rakstīts šajā derības grāmatā!”!M=xViņš nokāva uz altāriem visus augstieņu priesterus, kas tur bija, un sadedzināja uz tiem cilvēku kaulus, pēc tam viņš atgriezās Jeruzālemē.3LaxJošijāhu lika nojaukt arī visus Samarijas pilsētu augstieņu namus, ko bija cēluši Israēla ķēniņi, lai sadusmotu Kungu. Viņš visu darīja tāpat kā Bētelē.5KexĶēniņš teica: “Lai viņš dus mierā, un neviens lai neaiztiek viņa kaulus!” Tā tie izglāba viņa kaulus un tā pravieša kaulus, kurš bija nācis no Samarijas.iJMxTad viņš sacīja: “Kas tas par kapakmeni, ko es tur redzu?” Tās pilsētas vīri viņam teica: “Tas ir tā Dieva vīra kaps, kurš šeit atnāca no Jūdas un pasludināja visu, ko tu izdarīji ar Bēteles altāri.”tIcxTad Jošijāhu pagriezās un ieraudzīja kalnā kapenes. Viņš sūtīja ņemt kaulus no kapenēm un sadedzināja tos altārī – tā viņš to sagānīja pēc Kunga vārda, ko bija sacījis Dieva vīrs, kas šīs lietas pasludināja.xHkxArī altāri Bēteles augstienē, ko bija darinājis Jārobāms, Nebāta dēls, kurš lika grēkot Israēlam, – arī to altāri un augstieni viņš noplēsa, nodedzināja augstienes namu un saberza pīšļos! Viņš sadedzināja Ašēru!fGGxViņš sadragāja elku stabus, nocirta ašēras un to vietas piepildīja ar cilvēku kauliem.F'x Ķēniņš Jošijāhu sagānīja arī augstieņu altārus Jeruzālemes apkārtnē, pa labi no Samaitāšanas kalna – tās Israēla ķēniņš Sālamans bija cēlis sidoniešu preteklībai Aštartei, moābiešu preteklībai Kemošam un amoniešu riebeklībai Milkomam.bE?x Altārus uz Āhāza augšistabas jumta, kurus bija darinājis Jūdas ķēniņš, un Manases darinātos altārus, kas bija abos Kunga nama pagalmos, ķēniņš noplēsa un to atliekas steigšus izmeta Kidronas ielejā.AD}x Viņš lika aizvākt zirgus, kurus Jūdas ķēniņi bija nolikuši par godu saulei pie einuha Netan-Meleha istabas, kas bija pie Kunga nama ieejas, un sadedzināja ugunī saules ratus.}Cux Viņš sagānīja Tofetu, kas bija Ben-Hinnomas ielejā, lai neviens neupurētu ugunī savu dēlu vai meitu Moleham.Bx Kaut arī augstieņu priesteri nedrīkstēja nākt pie Kunga altāra Jeruzālemē, tie ēda neraudzēto maizi kopā ar saviem brāļiem.3AaxViņš lika sanākt no Jūdas pilsētām visiem priesteriem un no Gebas līdz Bēršebai sagānīja augstieņu altārus, kuros priesteri bija kvēpinājuši. Viņš noplēsa augstieņu altārus pie vārtiem – pilsētas augstmaņa Jozuas pievārtē. Tās atradās pilsētas vārtu kreisajā pusē.p@[xViņš noplēsa tempļa prostitūtu namus, kas bija Kunga namā, – tajos sievas auda Ašērai teltis.Y?-xViņš lika, lai no Kunga nama prom no Jeruzālemes uz Kidronas ieleju aiznes Ašēru un sadedzina to Kidronas ielejā. Viņš lika to saberzt pīšļos un pīšļus izkaisīt pār vienkāršo ļaužu kapiem.a>=xViņš atcēla elku priesterus, kurus Jūdas ķēniņi bija iecēluši kvēpināt Jūdas pilsētu augstienēs un visapkārt Jeruzālemei, kvēpināt Baalam, saulei un mēnesim, zvaigznājiem un visiem debesu pulkiem.=xĶēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilkijam un virspriesteriem, un durvju sargiem iznest ārā no Kunga tempļa visas Baalam, Ašērai un debesu pulkiem taisītās lietas un sadedzināt tās ārpus Jeruzālemes Kidronas laukos, un pelnus nest uz Bēteli.$<CxĶēniņš stāvēja uz paaugstinājuma un Kunga priekšā noslēdza derību, solīdams, ka no visas sirds un dvēseles sekos Kungam, pildīs viņa baušļus, viņa liecības un viņa likumus, ievērodams šajā grāmatā rakstītos derības vārdus. Visa tauta saistījās derībā.w;ixĶēniņš devās uz Kunga namu un kopā ar viņu visi Jūdas vīri un visi Jeruzālemes iemītnieki, priesteri, pravieši un visa tauta no maza līdz lielam. Viņš tiem lasīja priekšā Kunga namā atrastās derības grāmatas vārdus.W: +xĶēniņš lika, lai pie viņa sapulcējas visi Jūdas un Jeruzālemes vecajie.L9xRedzi, tādēļ es tevi piepulcināšu tēviem un mierā tevi guldīs kapā, tavas acis neredzēs visu ļaunumu, kam es likšu nākt pār šo vietu!” Šos vārdus viņi atstāstīja ķēniņam.8 xtāpēc, ka tava sirds ir jūtīga un tu zemojies Kunga priekšā, dzirdēdams viņa vārdus par šo vietu, tās iemītniekiem, visām šausmām un lāstu, un tu saplēsi savas drānas un raudāji manā priekšā, – tāpēc es tevi uzklausu, saka Kungs.7xTā sakiet Jūdas ķēniņam, kurš jūs sūtīja iztaujāt Kungu: tā saka Kungs, Israēla Dievs, par to, ko tu dzirdēji:A6}xTas būs tāpēc, ka tie mani atmeta un kvēpināja citiem dieviem, mani sadusmodami ar visiem savu roku darinājumiem. Manas dusmas ir iedegušās pret šo vietu, un tās neapdzisīs!5#xtā saka Kungs: redzi, ļaunums nāks pār šo vietu un tās iemītniekiem. Notiks viss, par ko Jūdas ķēniņš lasīja šajā grāmatā!m4UxViņa tiem sacīja: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: sakiet vīram, kurš jūs pie manis sūtīja:n3WxTad priesteris Hilkija, Ahīkāms, Ahbors, Šāfāns un Asāja gāja pie pravietes Huldas, tērpu pārziņa Šallūma, Tikvas dēla, Harhasa dēla dēla sievas – viņa dzīvoja Jeruzālemes nomalē, – un tie runāja ar viņu.2#x “Ejiet un iztaujājiet Kungu manis, tautas un visas Jūdas dēļ par atrastās grāmatas vārdiem, jo Kunga dusmas ir lielas – tās ir iedegušās pret mums, jo mūsu tēvi nav pildījuši šīs grāmatas vārdus un nav darījuši visu, kas tajā mums sacīts!”!1=x Tad ķēniņš pavēlēja priesterim Hilkijam un Ahīkāmam, Šāfāna dēlam, Ahboram, Mihas dēlam, rakstvedim Šāfānam un ķēniņa kalpam Asājam:^07x Kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, viņš saplēsa savas drānas./-x Un rakstvedis Šāfāns stāstīja ķēniņam: “Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.” Un Šāfāns to lasīja ķēniņam priekšā..)x Rakstvedis Šāfāns nāca pie ķēniņa un ziņoja: “Tavi kalpi ņēma naudu, kas bija templī, un deva to Kunga nama darbu pārraugiem.”+-QxAugstais priesteris Hilkija sacīja rakstvedim Šāfānam: “Es atradu Kunga namā bauslības grāmatu!” Hilkija iedeva grāmatu Šāfānam, un tas to lasīja.W,)xBet par izsniegto naudu norēķinus neprasīja, jo tie visu darīja uzticīgi.l+Sxamatniekiem, namdariem un mūrniekiem, lai tie pērk kokus un tēstus akmeņus un salabo templi.”*{xun to lai dod Kunga nama darbu pārraugiem, un tie lai dod naudu Kunga nama strādniekiem tempļa plaisu labošanai –)}x“Ej pie augstā priestera Hilkijas un saskaiti naudu, kas ienākusi Kunga namā, ko durvju sargi savākuši no tautas,$(CxKad ķēniņam Jošijāhu bija astoņpadsmit gadu, viņš sūtīja rakstvedi Šāfānu, Acaljāhu dēlu, Mešullāma dēla dēlu, uz Kunga namu un sacīja:'xViņš darīja to, kas tīkams Kungam, un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.+& SxJošijāhu sāka valdīt astoņu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīsdesmit vienu gadu, un viņa mātes vārds bija Jedīda, Adāja meita, no Bockatas.N%xViņu apbedīja kapā Uzas dārzā. Pēc tam sāka valdīt Jošijāhux$kxPārējie Āmona darbi, ko viņš darīja, – vai tad par tiem nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?$#Cxbet vienkāršie ļaudis nokāva visus, kas bija sazvērējušies pret ķēniņu Āmonu. Vienkāršie ļaudis iecēla par ķēniņu viņa dēlu Jošijāhu.S"!xĀmona kalpi sazvērējās pret ķēniņu un nonāvēja viņu paša namā,L!xViņš pameta Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Kunga ceļus.x kxViņš staigāja visus sava tēva ceļus un kalpoja elku tēliem, kuriem bija kalpojis un zemojies viņa tēvs.^7xViņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Manase.)MxĀmons sāka valdīt divdesmit divu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē divus gadus, un viņa mātes vārds bija Mešullemeta, Hārūca meita, no Jotbas.xManase apgūlās pie tēviem un tika apbedīts sava nama dārzā, Uzas dārzā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Āmons."?xUn pārējie Manases darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa pastrādātie grēki – vai tad par tiem nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā??yxManase ne tikai grēkoja, pavedinādams Jūdu darīt to, kas netīkams Kungam, bet arī izlēja varen daudz nevainīgu asiņu, līdz Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram!!=xTādēļ ka tie ir darījuši to, kas man netīkams, un sadusmojuši mani kopš tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai!”)xEs atmetīšu sava īpašuma atlikumu un nodošu tos viņu ienaidnieku rokā. Tie kļūs par laupījumu un guvumu visiem saviem ienaidniekiem.6gx Pār Jeruzālemi es izstiepšu mērauklu tāpat kā pār Samariju un svēršu to kā Ahāba namu! Es izslaucīšu Jeruzālemi kā bļodu – to izslauka un pagriež uz leju!&Gx un tādēļ tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es likšu nākt pār Jeruzālemi un Jūdu tādam ļaunumam, ka katram, kas to dzirdēs, džinkstēs ausis!Cx “Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir darījis šīs preteklības, kas ļaunākas par visām, ko pirms viņa darījuši amorieši, un ar saviem elkiem licis grēkot arī Jūdai, –6ix Kungs runāja caur saviem kalpiem praviešiem:%x Bet viņi neklausīja! Manase tos pievīla darīt ļaunu, kā darīja citas tautas, kuras Kungs bija iznīdējis, Israēla dēliem ienākot.H xIsraēla kājai es nelikšu kustēt no zemes, kuru es devu viņu tēviem, ja tie ievēros un pildīs visu, ko es viņiem pavēlēju, un visu bauslību, ko tiem pavēlēja mans kalps Mozus.”p[xAšēras tēlu, kuru bija darinājis, viņš ielika namā, par ko Kungs bija teicis Dāvidam un viņa dēlam Sālamanam: “Šajā namā un Jeruzālemē, kuru es izvēlējos no visām Israēla ciltīm, mans vārds mājos mūžīgi!*OxSavu dēlu viņš upurēja ugunī, zīlēja, pareģoja, izsauca mirušo garus, darīja burvestības – viņš darīja daudz netīkama Kungam, viņu sadusmodams.H xun cēla altārus visam debesu pulkam abos Kunga nama pagalmos.r_xViņš cēla altārus Kunga namā, par kuru Kungs bija teicis: “Jeruzālemē mājos mans vārds,” –uexViņš atjaunoja augstienes, ko bija nopostījis viņa tēvs Hizkija. Viņš lika celt Baala altāri un darināja tādas ašēras, kādas bija darinājis Israēla ķēniņš Ahābs, kā arī zemojās visam debesu pulkam un kalpoja tiem. xViņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs bija padzinis, Israēla dēliem ienākot.  xManase sāka valdīt divpadsmit gadu vecumā, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus. Viņa mātes vārds bija Hefcība.U %xUn Hizkija apgūlās pie tēviem. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Manase.b ?xPārējie Hizkijas darbi un visa viņa varenība, un tas, kā viņš taisīja ūdenskrātuvi un ūdensvadu un kā viņš ūdeni novadīja uz pilsētu, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?& GxHizkija sacīja Jesajam: “Labs ir Kunga vārds, kuru tu pavēstīji.” Un tas nodomāja: “Kāpēc ne? Kaut tik manā laikā būtu miers un drošība.”xDaži tavi dēli, kas no tevis cēlušies, kurus tu dzemdināji, tiks paņemti uz Bābeles ķēniņa pili par einuhiem!” ;xredzi, nāks diena, kad visu, kas ir tavā namā un ko tavi tēvi krājuši līdz šai dienai, aizvedīs uz Bābeli – nepaliks nekā! – saka Kungs.8mxJesaja teica Hizkijam: “Klausies Kunga vārdu:<sxViņš jautāja: “Ko tie redzēja tavā namā?” Hizkija teica: “Viņi redzēja visu, kas ir manā namā – manās mantnīcās nebija nekā, ko es tiem nebūtu rādījis.”LxTad pravietis Jesaja nāca pie Hizkijas un teica: “Ko šie vīri sacīja, un no kurienes tie pie tevis bija atnākuši?” Hizkija atbildēja: “Tie atnākuši no tālas zemes, no Bābeles!” x Hizkija uzklausīja vēstnešus un izrādīja tiem savu dārgumu krātuvi – sudrabu, zeltu, balzamus, dārgo eļļu, ieroču namu un visu, kas bija atrodams mantnīcās. Hizkijas namā un visā viņa valstī nebija nekā, ko viņš tiem nebūtu parādījis.-x Tolaik Bābeles ķēniņš Brodah-Baladāns, Baladāna dēls, sūtīja vēstuli un dāvanu Hizkijam, jo bija uzzinājis, ka Hizkija ir saslimis. x Pravietis Jesaja sauca uz Kungu, un viņš lika ēnai virzīties pa Āhāza saules pulksteņa iedaļām desmit iedaļas atpakaļ. x Hizkija teica: “Kas ēnai ko nepavirzīties desmit iedaļas uz priekšu!? Nu nē – lai ēna virzās desmit iedaļas atpakaļ!”#Ax Jesaja atbildēja: “Zīme no Kunga, ka Kungs darīs to, ko teicis, būs šāda – ēna ies desmit iedaļas uz priekšu vai desmit iedaļas atpakaļ.” ~xUn Hizkija teica Jesajam: “Kāda būs zīme, ka Kungs mani dziedina un ka es trešajā dienā varēšu doties uz Kunga namu?”p}[xJesaja teica: “Ņemiet saspiestas vīģes.” Tie ņēma un lika uz augoņa, un viņš kļuva vesels.?|yxTavai dzīvei es pielikšu vēl piecpadsmit gadus. Es atbrīvošu šo pilsētu un tevi no Asīrijas ķēniņa rokas, es pasargāšu šo pilsētu manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”q{]x“Griezies atpakaļ un saki manas tautas valdniekam Hizkijam: tā saka Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: es dzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras, redzi – es tevi dziedināšu! Trešajā dienā tu dosies uz Kunga namu!czAxBet Jesaja vēl nebija aizgājis līdz pilsētas vidum, kad Kunga vārds nāca pār viņu:y7x“Ak, Kungs, atceries taču, ka es staigāju tavā priekšā patiesībā un no visas sirds un ka es darīju labu!” – un Hizkija gauži raudāja.6xixHizkija pagriezās pret sienu un lūdza Kungu:Hw xTajās dienās Hizkija saslima uz miršanu. Pie viņa atnāca pravietis Jesaja, Āmoca dēls, un sacīja: “Tā saka Kungs: nokārto sava nama lietas, jo tu mirsi un vairs neatveseļosies.”Jvx%Kad viņš zemojās sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adramelehs un Sarecers nokāva viņu ar zobenu, bet paši aizbēga uz Arārata zemi. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ēsar-Hadons.bu?x$Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs nojauca nometni, devās atpakaļ un apmetās Ninivē.+tQx#Tonakt Kunga eņģelis gāja un nokāva Asīrijas nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Pārējie rīta agrumā cēlās, un, redzi, visi gulēja beigti!^s7x"es pasargāšu šo pilsētu, es to glābšu – manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”jrOx!Viņš aizies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis, viņš šajā pilsētā neienāks, teicis Kungs,5qex Tādēļ tā saka Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šajā pilsētā neienāks, viņš tur bultu neiešaus, ar vairogu tai priekšā nestās un valni pret to neuzbērs!epExJo no Jeruzālemes nāks atlikums un izglābtie no Ciānas kalna – to darīs Kunga degsme!ooYxJūdas nama izglābtie un atlikušie ies vairumā, sakne – uz leju, bet auglis uz augšu riesīsies!MnxUn šī tev ir zīme – šogad ēdīs to, kas atmatā, un arī nākamā gadā atmatā augušo, bet trešajā gadā jūs sēsiet un vāksiet, jūs stādīsiet vīnadārzus un ēdīsiet to augļus!EmxTādēļ ka tu dumpo pret mani un tava nekaunība man nākusi ausīs, es tavās nāsīs ievēršu riņķi un likšu laužņus tev mutē – sūtīšu tevi pa to pašu ceļu, ko esi nācis!Yl-xVai tu celies vai sēdies, vai ej, vai nāc – es zinu, kā tu dumpo pret mani!>kwxTo iemītniekiem nolaižas rokas, tie satriekti un apkaunoti, tie kļuvuši kā zāle uz lauka, kā nezāļu dīgsti, kā jumta zālājs, kā labības rūsa, pirms druva nobriedusi!6jgxVai jau sen neesi dzirdējis, ka to es esmu darījis, kopš senām dienām tā nolicis, un tagad es lieku tā notikt – lai drupu kaudzēs sabrūk nocietinātās pilsētas!wiixTikko paroku – un tūdaļ svešzemju ūdeni dzeru, ar savu kāju pazolēm visas Ēģiptes straumes nosusinu!rh_xSaviem vēstnešiem tu liki izsmiet manu Kungu, tu sacīji: man daudz kararatu, es kāpšu kalnu virsotnēs, tur augstu Lebanonā, es nocirtīšu slaidos ciedrus, lepnākās cipreses, nokļūšu tā augstienēs un auglīgajā mežā!pg[xKo tu paļāji un nievāji, pret ko pacēli balsi, pret ko augstu cēli acis – tas Israēla Svētais!fxKungs par viņu ir sacījis: nicina tevi un nievā jaunava, Ciānas meita, tev aiz muguras šūpo galvu, Jeruzālemes meita! e;xJesaja, Āmoca dēls, sūtīja ziņu Hizkijam: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es dzirdēju, ka tu lūdzi mani Asīrijas ķēniņa Sanherība dēļ.dxTad nu, Kungs, mūsu Dievs, glāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstis zina, ka tu, Kungs, esi vienīgais Dievs!”c{xun viņu dievi iemesti ugunī, jo tie nav dievi, tie cilvēka darināti – koks un akmens –, tāpēc tie izdeldēti!KbxTiešām, Kungs! – Asīrijas ķēniņš izdeldējis tautu zemes,axPievērs, Kungs, ausi un klausies, atver, Kungs, acis un redzi, ieklausies, ko sacījis Sanherībs, ko teicis, izsmiedams dzīvo Dievu!`1xHizkija lūdza Kungu: “Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstīm, tu darināji debesis un zemi!_xHizkija ņēma vēstnešu atnesto vēstuli, lasīja to un tad devās uz Kunga namu. Tur Hizkija attina to Kunga priekšā.^yx Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefarvaimas pilsētas ķēniņš, un Hēnas un Ivas valdnieki?”]%x Vai viņus izglāba to tautu dievi, kuras izdeldēja mani tēvi – Gozānu un Hārānu, un Recefu, un Ēdenes dēlus, kas bija Telāsārā.\x Redzi, tu jau esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm – tās nopostījuši! – un tu vēl ceri glābties!?&[Gx “Tā sakiet Jūdas ķēniņam Hizkijam: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu paļaujies, domādams, ka Jeruzāleme netiks atdota Asīrijas ķēniņam!@Z{x jo bija dzirdējis runājam par Kūšas ķēniņu Tirhāku, ka tas jau devies pret viņu cīnīties! Kad viņš to bija padzirdējis, tas sūtīja vēstnešus pie Hizkijas, sacīdams:Y1xKad rab-šākehs atgriezās, viņš sastapa Asīrijas ķēniņu uzbrūkam Libnai. Viņš bija dzirdējis, ka tas jau devies projām no Lāhīšas,$XCxRedzi, kādu garu es viņam došu – viņš saklausīsies tenkas un dosies atpakaļ uz savu zemi, un es likšu, lai viņš krīt no zobena savā zemē!”W9xun Jesaja tiem teica: “Sakiet savam kungam: tā saka Kungs: nenobīsties dzirdēto vārdu dēļ, ar kādiem Asīrijas ķēniņa kalpi mani paļāja!3VcxĶēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas,U'xVarbūt Kungs, tavs Dievs, sadzirdēs, ko sacījis rab-šākehs, kuru Asīrijas ķēniņš sūtījis izsmiet dzīvo Dievu, varbūt viņš to sodīs par visiem vārdiem, ko Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis! Bet tu raidi lūgšanu par to atlikumu, kas te vēl palicis!”T5xViņi tam teica: “Tā saka Hizkija: šī diena ir nelaimes, soda un nievu diena – bērni jau līdz klēpjgalam tikuši, bet dzemdēt nav spēka!SxViņš sūtīja nama pārraugu Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un priesteru vecajos, maisos tērptus, pie pravieša Jesajas, Āmoca dēla.tR exKad ķēniņš Hizkija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drānas, ietinās maisā un devās uz Kunga namu.UQ%x%Tad namu pārraugs Eljākīms, Hilkijas dēls, un rakstvedis Šebna, un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls, nāca pie Hizkijas, saplēsuši savas drānas, un atstāstīja viņam, ko bija teicis rab-šākehs.xPkx$Bet tauta klusēja un neatbildēja ne vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis: “Jūs nedrīkstat atbildēt!”O x#Kurš no visiem zemes dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad lai Kungs izglābj Jeruzālemi no manas rokas?”N x"Kur ir Hamātas un Arpadas dievi, kur ir Sefarvaimas, Hēnas un Ivas dievi – vai tie ir paglābuši Samariju no manas rokas?`M;x!Vai kādas tautas dievi tiešām ir izglābuši savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas?L%x līdz es nākšu un vedīšu jūs uz zemi, kas līdzīga jūsu zemei, tā ir labības un vīna zeme, maizes un vīnadārzu zeme, olīvkoku un medus zeme – un jūs dzīvosiet un nemirsiet! Neklausieties uz Hizkiju, viņš jūs maldina, sacīdams: Kungs mūs izglābs!QKxNeklausieties Hizkiju! Tā saka Asīrijas ķēniņš: noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis, tad katrs ēdīs no sava vīnakoka un sava vīģes koka un katrs dzers ūdeni no savas akas,JxUn lai Hizkija nedod jums cerības uz Kungu, sacīdams: patiesi Kungs mūs izglābs un neatdos šo pilsētu Asīrijas ķēniņa rokā!nIWxtā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs nekrāpj, jo viņš nav spējīgs izglābt jūs no manas rokas!#HAxRab-šākehs nostājās un sauca stiprā balsī jūdu valodā – viņš runāja un sacīja: “Klausieties lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdu:ZG/xRab-šākehs tiem sacīja: “Vai mans kungs lai saka šos vārdus tavam kungam? Vai ne labāk tiem vīriem, kas dzīvo šajos mūros un kuriem kopā ar jums būs jāēd savi mēsli un jādzer savi mīzali?”eFExEljākīms, Hilkijas dēls, Šebna un Joāhs sacīja rab-šākeham: “Runājiet taču ar saviem kalpiem aramiešu valodā, jo mēs to saprotam – nerunājiet ar mums jūdu valodā, dzirdot ļaudīm, kas ir uz mūra!”EyxVai tad es bez Kunga ziņas esmu nācis nopostīt šo vietu? Kungs man sacīja: celies pret šo zemi un izposti to!”~DwxKā tad tu atsitīsi vienu virsnieku, mana kunga mazāko kalpu?! Bet tu uzticies Ēģiptes kararatiem un jātniekiem!C-xTad nu salīgsti ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divus tūkstošus zirgu, ja vien tu būtu spējīgs dabūt tiem jātniekus!\B3xBet, ja jūs sakāt: mēs uzticamies Kungam, mūsu Dievam! – vai Hizkija nenopostīja viņa augstienes un altārus, Jūdā un Jeruzālemē pasludinādams: jums jāzemojas tikai Jeruzālemes altāra priekšā!?CAxRe nu! Tu uzticies zizlim, salauzītai Ēģiptes niedrei – kurš uz tās balstās, tam tā dur rokā un caururbj to! – tāds ir Ēģiptes ķēniņš faraons un visi, kas tam uzticas!~@wxTu runā tik tukšus vārdus, bet karam vajag spēku un padomu! Kam tu tagad esi uzticējies, ka sacēlies pret mani??'xRab-šākehs viņiem teica: “Sakiet Hizkijam: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: vai tad tā ir uzticība? Kam tu uzticies?>7xtie sauca ķēniņu. Pie viņiem iznāca Eljākīms, Hilkijas dēls, kurš bija namu pārraugs, rakstvedis Šebna un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls.;=qxAsīrijas ķēniņš sūtīja tartānu, rab-sarīsu un rab-šākehu ar spēcīgu karaspēku no Lāhīšas pie ķēniņa Hizkijas uz Jeruzālemi. Tie cēlās un nāca uz Jeruzālemi. Kad tie bija atnākuši un nostājušies pie augšējās ūdenskrātuves iztekas, kas ir ceļa malā pie Velētāju tīruma,'<IxToreiz Hizkija noņēma no Kunga tempļa durvīm un durvju balstiem zeltu, ko Jūdas ķēniņš Hizkija tur bija uzklājis, un atdeva to Asīrijas ķēniņam.\;3xHizkija atdeva visu sudrabu, kas atradās Kunga namā, un ķēniņa nama dārgumus.:xTad Jūdas ķēniņš Hizkija sūtīja pie Asīrijas ķēniņa uz Lāhīšu un sacīja: “Es esmu grēkojis! Atstāj mani, es došu, ko tu prasīsi!” Asīrijas ķēniņš prasīja Jūdas ķēniņam Hizkijam trīs simtus sudraba un trīsdesmit zelta talantus.&9Gx Ķēniņa Hizkijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš Sanherībs nāca pret visām nocietinātajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.)8Mx jo viņi neklausīja Kunga, sava Dieva, balsij un pārkāpa viņa derību, ko Kungs bija pavēlējis savam kalpam Mozum. Ne tie ko klausīja, ne tie ko darīja.7)x Asīrijas ķēniņš Israēlu aizveda trimdā uz Asīriju. Viņš lika tos aizvest uz Hlahu, Hāboru pie Gozānas upes un Mēdijas pilsētām,61x un ieņēma trešā gada beigās. Sestajā Hizkijas valdīšanas gadā Samarija tika ieņemta, tas bija devītais Israēla ķēniņa Hozejas gads. 95~~/}n} |}|{{zyxxw~vutssPrHqq[q ppppppoooNnnn;mmm_m0lllKkk`k8kjjjj\j0iiini+hhggg'fffGee}edd2cc=bbbGaa2a```(__"^^^,]]]Y\\\o[[[[ZZ1YYY XXWW-VVV#UUuUTTbSSS9RRRnR&QQIQPPjPOOkNNN;MMALLKlJJIIaI1I HHlGGG[GFFmF"EEEDDNCCCBB=AAA@@@W@ ?>>D==r<<Pārējiem Merārī dēliem no Zebulūna cilts: Rimmonu ar tās ganībām, kā arī Tāboru ar tās ganībām.{&o=No Naftālī cilts: Kedešu Galilejā ar tās ganībām, Hammonu ar tās ganībām, Kirjataimu ar tās ganībām.=%u#w:Rāmotu ar tās ganībām, Ānēmu ar tās ganībām,X")9un no Jisašhara cilts: Kedešu ar tās ganībām, Dābratu ar tās ganībām,!8Gēršoma dēliem, pēc viņu dzimtām, no puses Manases cilts Bāšānā deva Golānu ar tās ganībām, Aštārotu ar tās ganībām, 7un no puses Manases cilts: Ānēru ar tās ganībām, kā arī Bileāmu ar tās ganībām. Tās deva pārējām Kehāta dēlu dzimtām.A}6Ajalonu ar tās ganībām, Gat-Rimonu ar tās ganībām,E5Jekamāmu ar tās ganībām, Bēt-Horonu ar tās ganībām,pY4Viņiem deva patvēruma pilsētas: Šehemu ar tās ganībām Efraima kalnos, Gezeru ar tās ganībām,U#3Dažiem no Kehāta dēlu dzimtām piederēja pilsētas Efraima cilts zemē.fE2No Jūdas, Šimona un Benjāmina ciltīm viņiem izlozēja šīs tikko nosauktās pilsētas.F1Tā Israēla dēli levītiem deva pilsētas ar to ganībām.wg0Merārī dēliem, pēc viņu dzimtām, izlozēja divpadsmit pilsētas no Rūbena, Gāda un Zebulūna ciltīm./Gēršoma dēliem, pēc viņu dzimtām, Bāšānā deva trīspadsmit pilsētas no Jisašhara, Ašēra, Naftālī un Manases ciltīm.ta.Pārējiem Kehāta dēliem no viņa cilts dzimtas izlozēja desmit pilsētas no puses Manases cilts zemes.=s-No Benjāmina cilts zemes: Gebu ar tās ganībām, Ālemetu ar tās ganībām, Anātotu ar tās ganībām. Pavisam viņiem piederēja trīspadsmit pilsētas citu dzimtu robežās.F,Āšānu ar tās ganībām, Bēt-Šemešu ar tās ganībām.?y+Hīlēzu ar tās ganībām, Debīru ar tās ganībām,xi*Ārona dēliem deva patvēruma pilsētas: Hebronu un Libnu ar to ganībām, Jatīru un Eštmo ar to ganībām,J )bet pilsētas tīrumus un ciemus deva Kālebam, Jefunnes dēlam.=u(Viņiem deva Hebronu Jūdas zemē ar tās ganībām,}s'Šīs ir viņu dzīvesvietas un viņu apmetņu robežas, jo Ārona dēliem, kehātiešu dzimtai, krita pirmā loze.4c&viņa dēls Cādoks, viņa dēls Ahīmaacs.K%viņa dēls Merājots, viņa dēls Amarja, viņa dēls Ahītūvs,B $viņa dēls Bukī, viņa dēls Uzī, viņa dēls Zerahja,f E#Šie ir Ārona dēli – viņa dēls Elāzārs, viņa dēls Pinhāss, viņa dēls Abīšūa,S "Ārons un viņa dēli upurēja uz sadedzināmo upuru altāra un kvēpināšanas altāra, veica visus darbus svētumu svētumā, lai izlīgtu par Israēla grēkiem, kā to pavēlējis Dieva kalps Mozus.q [!Viņu brāļi, pārējie levīti, tika iecelti, lai veiktu visus darbus Saiešanas teltī, Dieva namā.B  Mahlī dēls, Mūšī dēls, Merārī dēls, Levī dēls.2_Amcī dēls, Bānī dēls, Šemera dēls,:oHašabjas dēls, Amacjāhu dēls, Hilkijas dēls,~uUn viņu brāļi, Merārī dēli, stāvēja kreisajā pusē. Ētāns – Kīšī dēls, Abdī dēls, Mallūha dēls,4cJahata dēls, Gēršoma dēls, Levī dēls.3aĒtāna dēls, Zimmas dēls, Šimī dēls,2_Etnī dēls, Zeraha dēls, Adājas dēls,9mMihaēla dēls, Baasējas dēls, Malkijas dēls,\1Viņa brālis Āsāfs stāvēja pa labi. Āsāfs – Berehjas dēls, Šimas dēls,EJichāra dēls, Kehāta dēls, Levī dēls, Israēla dēls.ETahata dēls, Asīra dēls, Ebjāsāfa dēls, Koraha dēls,F~Elkānas dēls, Joēla dēls, Azarjas dēls, Cefanjas dēls,B}Cūfa dēls, Elkāna dēls, Mahata dēls, Amāsaja dēls,F|Elkānas dēls, Jerohāma dēls, Elīēla dēls, Toha dēls, {Šie ir tie, kas kalpoja kopā ar saviem dēliem: no kehātiešu dēliem – dziedātājs Hēmāns, Joēla dēls, Samuēla dēls,z#Viņi kalpoja Saiešanas telts priekšā ar dziesmām, līdz Sālamans uzcēla Kunga namu Jeruzālemē. Viņi kalpoja noteiktā kārtībā.nyUŠie ir tie, kurus Dāvids iecēla par dziedātājiem Kunga namā, kad tur tika novietots šķirsts.Dxviņa dēls Šima, viņa dēls Hagija, viņa dēls Asāja.]w3Merārī dēls – Mahlī, viņa dēls Libnī, viņa dēls Šimī, viņa dēls Uza,@v{ Samuēla dēli – pirmdzimtais Joēls un otrais Abija.Ku viņa dēls Elīābs, viņa dēls Jerohāms, viņa dēls Elkāna.Mt viņa dēls Elkāna, Elkānas dēls – Cofajs, viņa dēls Nahats,?sy viņa dēls Elkāna, viņa dēli Amāsajs un Ahīmots,Zr- viņa dēls Tahats, viņa dēls Ūrīēls, viņa dēls Uzija, viņa dēls Sauls,Jq viņa dēls Elkāna, viņa dēls Ebjāsāfs, viņa dēls Asīrs,RpKehāta dēls – Ammīnādābs, viņa dēls Korahs, viņa dēls Asīrs,Xo)viņa dēls Joāhs, viņa dēls Ido, viņa dēls Zerahs, viņa dēls Jeatrajs.LnGēršoma dēls – Libnī, viņa dēls Jahats, viņa dēls Zimma,Ym+Merārī dēli – Mahlī un Mūšī. Šīs ir levītu dzimtas pēc to tēviem.Al}Kehāta dēli – Amrāms, Jichārs, Hebrons un Uziēls.=kuŠie ir Gēršoma dēlu vārdi – Libnī un Šimī.7j kLevī dēli – Gēršoms, Kehāts un Merārī.eiC)Jehocādāks devās trimdā, kad Kungs ar Nebūkadnecara roku aizveda Jūdu un Jeruzālemi.Fh(Azarja bija Serājas tēvs, Serāja bija Jehocādāka tēvs,Dg'Šallūms bija Hilkijas tēvs, Hilkija bija Azarjas tēvs,Ef&Ahītūvs bija Cādoka tēvs, Cādoks bija Šallūma tēvs,@e{%Azarja bija Amarjas tēvs, Amarja bija Ahītūva tēvs,udc$Jehohānāns bija Azarjas tēvs, viņš bija pirmais priesteris templī, ko Sālamans uzcēla Jeruzālemē.Gc#Ahīmaacs bija Azarjas tēvs, Azarja bija Jehohānāna tēvs,Eb"Ahītūvs bija Cādoka tēvs, Cādoks bija Ahīmaaca tēvs,Da!Merājots bija Amarjas tēvs, Amarja bija Ahītūva tēvs,@`{ Uzī bija Zerahjas tēvs, Zerahja bija Merājota tēvs,;_qAbīšūa bija Bukī tēvs, Bukī bija Uzī tēvs,H^ Elāzārs bija Pinhāsa tēvs, Pinhāss bija Abīšūas tēvs,s]_Amrāma dēli – Ārons, Mozus un Mirjāma. Ārona dēli – Nādābs, Abīhū, Elāzārs un Ītāmārs,A\}Kehāta dēli – Amrāms, Jichārs, Hebrons un Uziēls.8[kLevī dēli – Gēršons, Kehāts un Merārī.ZTad Israēla Dievs samusināja Asīrijas ķēniņu Pūlu, tas ir, Asīrijas ķēniņu Tiglat-Pilēseru, un viņš aizveda trimdā Rūbena, Gāda un pusi Manases cilts. Viņš tos aizveda uz Hlahu, Hāboru, Hāru, līdz Gozānas upei, kur tie mīt līdz šai dienai.YBet viņi grēkoja pret savu tēvu Dievu un maukoja ar tās zemes tautu dieviem – šīs tautas Dievs iznīcināja Israēla priekšā!X-Šie ir cilts tēvi: Ēfers, Jišī, Elīēls, Azriēls, Jeremija, Hodavja un Jahdiēls, vareni spēkavīri, slaveni vīri, tēvu namu galvenie.WPuse Manases cilts dēlu dzīvoja zemēs no Bāšānas līdz Baal-Hermonam, Senīram un Hermona kalnam, un viņu kļuva ļoti daudz.V{jo nokauto bija daudz, tie krita, tas bija Dieva karš! Israēlieši dzīvoja viņu zemē, līdz tika aizvesti trimdā.MUViņi paņēma hagriešu ganāmpulkus – piecdesmit tūkstošus kamieļu, divi simti piecdesmit tūkstošus avju, divus tūkstošus ēzeļu, kā arī simts tūkstošus dzīvu palikušo cilvēku,IT viņi piesauca Dievu un kaujā saņēma palīdzību pret hagriešiem un pret visiem, kas bija kopā ar tiem, – tos nodeva viņu rokā! Dievs paklausīja lūgšanu, jo viņi tam uzticējās.@S{Tie karoja ar hagriešiem Jetūru, Nafīšu un Nodābu,>RuRūbena un Gāda dēli un puse Manases cilts karotāju, kas apmācīti kaujā nest vairogu un zobenu un šaut ar loku, bija četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti sešdesmit.uQcCilts rakstos viņi visi tika ierakstīti Jūdas ķēniņa Jotāma un Israēla ķēniņa Jārobāma laikā.P{Viņi dzīvoja Gileādā, Bāšānā un to apkārtējās pilsētās, kā arī visās Šāronas ganību lauku robežās.;OqGalvenais bija Ahī, Abdiēla dēls, Gūnī dēls.N3Šie bija Abīhaila dēli – viņš bija Hūrī dēls, Jāroha dēls, Gileāda dēls, Mihaēla dēls, Ješīšaja dēls, Jahdo dēls, Būza dēls.xMi Viņu brāļi pēc cilts tēviem: Mihaēls, Mešullāms, Šeba, Jorajs, Jaakāns, Zīa un Ēbers – septiņi.[L/ Joēls bija galvenais, otrais bija Šefāms, tad Jaanajs un Šāfāts Bāšānā.IK  Gāda dēli dzīvoja tiem pretī Bāšānas zemē līdz Salhai.J  Saula laikā viņi karoja ar hagriešiem, un tie krita no viņu rokas. Viņi dzīvo to teltīs visā Gileādas austrumu pusē.I Austrumos viņš dzīvoja līdz tuksneša malai, šaipus Eifrātas upes, jo viņa lopi bija savairojušies Gileāda zemē.kHOBela, Āzāza dēls, Šemas dēls, Joēla dēls, kurš dzīvo Aroērā līdz Nebo un Baal-Meonai.pGYViņa brāļi bija ierakstīti cilts rakstos pēc to dzimtām – Jeiēls bija galvenais un Zeharjahu,F{viņa dēls Beēra, kuru Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilēsers aizveda trimdā, viņš bija Rūbena dzimtas augstmanis.AE}viņa dēls Miha, viņa dēls Reāja, viņa dēls Baals,ID Joēla dēli – Šemaja, viņa dēls Gogs, viņa dēls Šimī,SCRūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli bija Hanohs, Pallu, Hecrons, Karmī.Byjo Jūda kļuva stiprākais starp saviem brāļiem un no tā cēlās valdnieks, bet pirmdzimtība piederēja Jāzepam.pA [Israēla pirmdzimtā, Rūbena, dēli – viņš bija pirmdzimtais, bet, tādēļ ka bija apgānījis sava tēva gultu, pirmdzimtība tika atdota Israēla dēla Jāzepa dēliem, taču cilts rakstos viņš nebija ierakstīts pirmais,R@+Viņi apkāva atlikušos amālēkiešus un dzīvo tur līdz šai dienai.?*Pieci simti vīru no Šimona dēliem devās uz Seīra kalnu, un viņu vadītāji bija Pelatja, Naarja, Refāja un Uziēls, Jišī dēli.j>M)Šie, kuru vārdi ir uzrakstīti, nāca Jūdas ķēniņa Hizkijas laikā un izkāva turienes hāmiešu un māoniešu apmetnes, un tos iznīcināja. Tālab līdz šai dienai viņi dzīvo to vietā, jo tur viņiem ir ganības.=(Viņi atrada leknas un labas ganības, zeme bija ļoti plaša, klusa un mierīga. Pirms tam tur bija dzīvojuši Hāma dēli.[</'Savām avīm ganības meklēdami, tie gāja un nonāca Gdorā, ielejas austrumos.k;O&Šie, kuru vārdi ir nosaukti, bija savu dzimtu augstmaņi, un viņu tēvu nams kļuva jo stiprs.[:/%Zīza, Šifī dēls, Allona dēls, Jedājas dēls, Šimrī dēls, Šemajas dēls.W9'$un Eljoēnajs, Jaakoba, Jošohāja, Asāja, Adiēls, Jesīmiēls, Benājāhu,G8#Joēls, Jehus, Jošibja dēls, Serājas dēls, Asiēla dēls,67g"Mešobābs, Jamlēhs, Joša, Amacjāhu dēls,6/!Viņiem piederēja visi ciemi pie šīm pilsētām līdz Baalai. Tās ir vietas, kur viņi dzīvoja, un viņiem bija uzrakstīti cilts raksti –\51 Viņu ciemi bija: Ētāma, Aina, Rimmona, Tohena un Āšāna – piecas pilsētas.4}Bēt-Markabotā, Hacar-Sūsā, Bēt-Birī un Šaaraimā. Šīs bija viņu pilsētas līdz Dāvida valdīšanas sākumam.'3IBetuēlā, Hormā un Ciklagā,!2=Bilhā, Ecemā, Toladā,?1yViņi dzīvoja Bēršebā, Molādā un Hacar-Šuālā, 09Šimī bija sešpadsmit dēli un sešas meitas, bet viņa brāļiem nebija daudz dēlu, un arī visa dzimta nepieauga tādā skaitā kā Jūdas dēli.P/Mišmas dēls bija Hammuēls, viņa dēls Zakūrs, viņa dēls Šimī.N.viņa dēls Šallūms, viņa dēls – Mibsāms, viņa dēls Mišma.I- Šimona dēli bija Nemuēls, Jāmīns, Jārībs, Zerahs, Sauls;r,]Viņi bija podnieki un dzīvoja Netaīmā un Gedērā, tur viņi dzīvoja un strādāja ķēniņa labā. + un Jokīms un Kozēbas vīri, Joāšs un Sārāfs, kuri pārvaldīja Moābu un atgriezās Betlēmē – pēc seniem nostāstiem. *Šēlas, Jūdas dēla, dēli – Gērs, Lēha tēvs, un Lada, Mārēša tēvs, kā arī linu darinātāju dzimtas no Bēt-Ašbes,l)QŠimona dēli – Amnons, Rinna, Ben-Hānāns un Tīlons. Jišī dēli – Zohēts un Ben-Zohēts.`(9Hodijas sievas, Nahama māsas, dēli – Keīla, garmiešu tēvs, un maahietis Eštmo.='sviņa sieva, kas bija jūdiete, dzemdēja Jeredu, Gdoras tēvu, un Heberu, Soho tēvu, un Jekūtiēlu, Zānoha tēvu. Šie ir faraona meitas Bitjas, kuru apprecēja Mereds, dēli.}&sEzras dēli – Jeters, Mereds, Ēfers un Jālons. Viņa ieņēma Mirjāmu, Šammaju un Jišbahu, Eštmo tēvu, –B%Jehallelēla dēli bija Zīfs, Zīfa, Tīrja un Asarēls.^$5Kāleba, Jefunnes dēla, dēli bija – Īru, Ēla un Naams. Ēla dēls bija Kenazs.y#kMeonotajs bija Ofras tēvs, un Serāja bija Joāba tēvs, kas bija Gē-Harašīma tēvs, jo tie bija amatnieki.X") Kenaza dēli – Otniēls un Serāja, Otniēla dēli bija Hatats un Meonotajs.t!a Eštons bija Bēt-Rāfas, Pāsēha un Tehinnas tēvs, kas bija Īr-Nāhāšas tēvs. Šie ir Rēhas vīri.N  Šūhas brālis Kelūbs bija Mehīra tēvs, viņš ir Eštona tēvs,hI Jaabēcs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Svētī mani bagātīgi un paplašini manas robežas, lai tava roka ir ar mani – sargi mani no ļauna, lai nesāp mana sirds!” Un Dievs lika notikt tam, ko viņš lūdza. Jaabēcs bija godājamākais no brāļiem, viņa māte tam deva vārdu Jaabēcs, sacīdama: “Sāpēs es viņu dzemdēju!”H Kocs bija Hārūma dzimtu Ānūba, Cobēba un Aharhēla tēvs.6gHelas dēli bija Cerets, Jichārs un Etnāns.c?Naara viņam dzemdēja Ahuzāmu, Hēferu, Tēmānu un Ahaštārī. Viņi ir Naaras dēli.H Ašhūram, Tekoas tēvam, bija divas sievas – Hela un Naara.{oPenuēls bija Gdoras tēvs, Ezers bija Hūšas tēvs. Šie ir Hūra, Efrāta pirmdzimtā, Betlēmes tēva, dēli.{oViņu tēvs bija Ētāms – no viņa cēlies Jizreēls, Jišma un Jidbašs, viņu māsas vārds bija Celelponī.~uŠobāla dēls bija Reāja, viņš bija Jahata tēvs, Jahats bija Ahūmaja un Lahada tēvs. Šī ir coriešu dzimta.F Jūdas dēli bija Perecs, Hecrons, Karmī, Hūrs un Šobāls.veEljoēnajam bija septiņi dēli – Hodavja, Eljāšībs, Pelāja, Akūbs, Jehohānāns, Dlāja un Ānānī.I Naarjas trīs dēli bija – Eljoēnajs, Hizkija un Azrīkāms.wŠehanjas dēls – Šemaja, un Šemajas dēli – Hatūšs, Jigals, Bārīhs, Naarja un Šāfāts – pavisam seši.c?Hananjas dēli – Pelatja un Ješaja, un Refājas dēli – Arnāns, Obadja un Šehanja.MUn vēl pieci – Hašuba, Ohels, Berehja, Hasadja, Jūšab-Heseds.~uPedājas dēli – Zerubābels un Šimī, Zerubābela dēli – Mešullāms un Hananja, Šelomīta bija viņu māsa.H Malkīrāms, Pedāja, Šenacars, Jekamja, Hošāma un Nedabja.OGūstā aizvestā Jehojāhīna dēls bija Šaltiēls, viņa dēli –H  Jehojākīma dēls – Jehojāhīns, viņa dēls – Cedekija.v eJošijāhu dēli – pirmdzimtais Jehohānāns, otrais Jehojākīms, trešais Cedekija, ceturtais Šallūms.( KĀmons, viņa dēls Jošijāhu.G  Āhāzs, viņa dēls Hizkija, viņa dēls Manase, viņa dēlsI   Amacjāhu, viņa dēls Azarja, viņa dēls Jotāms, viņa dēlsJ  Jorāms, viņa dēls Ahazjāhu, viņa dēls Joāšs, viņa dēlsuc Sālamana dēls – Rehabeāms, viņa dēls Abija, viņa dēls Āsa, viņa dēls Jehošāfāts, viņa dēls_7 Šie visi bija Dāvida dēli, neskaitot blakussievu dēlus. Viņu māsa bija Tamāra.<sElīšāma, Eljāda un Elīfelets – vēl deviņi.!=Nogahs, Nefegs, Jāfīa,-UUn Jibhārs, Elīšāma, Elīfelets,{Šos četrus Jeruzālemē viņam dzemdēja Batšeba, Ammiēla meita, – tie ir Šima, Šobābs, Nātāns un Sālamans.%CHebronā viņam dzemdēja sešus dēlus, tur viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus, bet Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.Z-piektais Šefatja – no Abītalas, sestais Jitreāms – no viņa sievas Eglas.}strešais Abšāloms – Maahas, Gešūras ķēniņa Talmaja meitas dēls, ceturtais Adonījāhu – Hagītas dēls,%~ EŠie ir Dāvida dēli, kas viņam tika dzemdēti Hebronā: pirmdzimtais Amnons – no jizreēlietes Ahīnoamas, otrs Daniēls – no karmelietes Abīgailas,/}W7un arī tās rakstvežu dzimtas, kas dzīvoja Jaabēcā, – tīrieši, šimātieši, sohoieši – tie ir kēnieši, kas cēlušies no Hammata, Rēhāba nama tēva.v|e6Salmas dēli bija Betlēme – tie ir netofātieši, Atārot-Bēt-Joāba un puse mānahatiešu, un corieši,{5un no Kirjat-Jeārīma dzimtas – jitrieši, pūtieši, šūmieši un mišrāieši, no šiem ir cēlušies corieši un eštaolieši.dzA4Šobālam, Kirjat-Jeārīma tēvam, bija dēls Roe – tā ir puse no mānahatiešu cilts,Iy 3Salma – Betlēmes tēvs, un Hārēfs – Bēt-Gādēra tēvs.hxI2Šie bija Kāleba dēli. Efrāta pirmdzimtā Hūra dēls Šobāls bija Kirjat-Jeārīma tēvs.vwe1viņa dzemdēja arī Šaafu, Madmannas tēvu, un Ševu, Mahbēnas un Gibejas tēvu. Kāleba meita bija Ahsa.@v{0Kāleba blakussieva Maaha dzemdēja Šeberu un Tirhanu,Pu/Johdaja dēli bija Regems, Jotāms, Gēšāns, Pelets, Ēfa un Šaafs.ftE.Kāleba blakussieva Ēfa dzemdēja Hārānu, Mocu un Gāzēzu. Hārāns bija Gāzēza tēvs.As}-Šammaja dēls ir Māons. Māons bija Bēt-Cūras tēvs.Sr,Šēma bija tēvs Rahamam, Jorkoāma tēvam. Rekems bija tēvs Šammajam.Bq+Hebrona dēli bija – Korahs, Tapūha, Rekems un Šēma. p*Jerahmeēla brāļa Kāleba dēli bija – Mēša, pirmdzimtais, viņš ir Zīfas tēvs, viņa dēls ir Mārēša, Hebrona tēvs.Ko)Šallūms bija Jekamjas tēvs, un Jekamja bija Elīšāmas tēvs.En(Elāsa bija Sismaja tēvs, un Sismajs bija Šallūma tēvs.@m{'Azarja bija Heleca tēvs, un Helecs bija Elāsas tēvs.>lw&Obēds bija Jehus tēvs, un Jehus bija Azarjas tēvs.Dk%Zābāds bija Eflāla tēvs, un Eflāls bija Obēda tēvs.Ej$Ataja bija Nātāna tēvs, un Nātāns bija Zābāda tēvs.diA#Šēšāns deva savu meitu Jarham, savam kalpam, par sievu, un tā viņam dzemdēja Ataju.whg"Šēšānam nebija dēlu, tik meitas vien. Kāds Šēšāna kalps bija ēģiptietis, viņa vārds bija Jarha.Pg!Jonatāna dēli – Pelets un Zāza. Šie visi bija Jerahmeēla dēli.]f3 Šammaja brāļa Jādas dēli bija Jeters un Jonatāns. Jeters nomira bez bērniem.]e3Apaima dēls – Jišī. Jišī dēls – Šēšāns, Šēšāna dēls – Ahlājs.NdNādāba dēli – Seleds un Apaims, bet Seleds nomira bez bērniem.Zc-Abīšūra sievas vārds bija Abīhaila, viņa tam dzemdēja Ahbānu un Molīdu.Yb+Onāma dēli bija Šammajs un Jāda. Šammaja dēli – Nādābs un Abīšūrs.RaJerahmeēla pirmdzimtā Rāmas dēli bija – Maacs, Jāmīns un Ēkers.V`%Jerahmeēlam bija vēl viena sieva, vārdā Atāra, viņa bija Onāma māte.k_OHecrona pirmdzimtā Jerahmeēla dēli bija – Rāms, pirmdzimtais, Būna, Orens, Ocems un Ahija.h^IKad Hecrons nomira Kāleba Efrātā, Hecrona sieva Abija tam dzemdēja Ašhūru, Tekoas tēvu.]3Gešūrs un Arāms tiem atņēma Jaīru un tās ciemus, Kenātu un tās ciemus, sešdesmit pilsētas. Šie visi ir Māhīra, Gileāda tēva, dēli.`\9Segūbs bija Jaīra tēvs, viņam piederēja divdesmit trīs pilsētas Gileāda zemē.[Pēc tam Hecrons gāja pie Gileāda tēva Māhīra meitas, viņš to apņēma sešdesmit gadu vecumā, un tā viņam dzemdēja Segūbu.IuJūdas dēli ir Gērs, Onāns, Šēla – šos trīs viņam dzemdēja kanaāniete Šūas meita. Jūdas pirmdzimtais Gērs darīja to, kas netīkams Kungam, un viņš lika tam mirt.AH}Dāns, Jāzeps, Benjāmins, Naftālī, Gāds un Ašērs.WG )Šie ir Israēla dēli: Rūbens, Šimons, Levī, Jūda, Jisašhars, Zebulūns,MF 6valdnieks Magdiēls un valdnieks Īrāms. Šie bija Edoma valdnieki.,E U5valdnieki Kenazs, Tēmāns, Mibcars,.D Y4valdnieki Āholībāma, Ēla, Pīnons,ZC /3Un nomira Hadads. Edoma valdnieki bija – valdnieki Timna, Alja (Alva), Jetēts,4B c2Kad nomira Baal-Hānāns, viņa vietā sāka valdīt Hadads. Viņa pilsētas vārds bija Pāu, viņa sievas vārds bija Mehētabēla, Matrēda meita, Mē-Zahāba mazmeita.RA 1Kad nomira Sauls, viņa vietā sāka valdīt Baal-Hānāns, Ahbora dēls.Q@ 0Kad nomira Samla, viņa vietā sāka valdīt Sauls no pieupes Rehobotas.J? /Kad nomira Hadads, viņa vietā sāka valdīt Samla no Masrēkas.> /.Hūšāms nomira, un viņa vietā sāka valdīt Hadads, Bedada dēls, kurš sakāva Midjānu Moāba klajumos. Viņa pilsētas vārds bija Avīta.T= #-Kad nomira Jobābs, viņa vietā sāka valdīt Hūšāms no Tēmāna zemes.V< ',Kad nomira Bela, viņa vietā sāka valdīt Jobābs, Zeraha dēls, no Bocras.; +Šie ķēniņi valdīja Edoma zemē, pirms vēl Israēlā valdīja ķēniņš Bela, Beora dēls, viņa pilsētas vārds bija Dinhāba.\: 3*Ēcera dēli – Bilhāns, Zaavāns un Jaakāns. Dīšona dēli – Ūcs un Arāns.`9 ;)Anas dēli – Dīšons, un Dīšona dēli – Hamrāns, Ešbāns, Jitrāns un Kerāns.d8 C(Šobāla dēli – Aljāns, Mānahats, Ēbāls, Šefo, Onāms. Cibona dēli – Aja un Ana.F7 'Lotāna dēli – Horī un Homāms. Lotāna māsa bija Timna.X6 +&Seīra dēli – Lotāns, Šobāls, Cibons, Ana, Dīšons, Ēcers un Dīšāns.95 o%Reuēla dēli – Nahats, Zerahs, Šamma un Miza.X4 +$Elīfaza dēli – Tēmāns, Omārs, Cefo, Gatāms, Kenazs, Timna un Amālēks.I3  #Ēsava dēli – Elīfazs, Reuēls, Jeūšs, Jaalāms un Korahs.L2 "Ābrahāms bija Īzaka tēvs, Īzaka dēli bija Ēsavs un Israēls.b1 ?!Midjāna dēli bija Ēfa, Ēfers, Hanohs, Abīda, Eldāa – šie visi ir Ketūras dēli.%0 E Ābrahāma blakussievas Ketūras dēli – viņa dzemdēja Zimrānu, Jokšānu, Medānu, Midjānu, Jišbāku, Šūhu. Jokšāna dēli bija Šeba un Dedāns.@/ }Jetūrs, Nafīšs un Kēdema – šie ir Ismaēla dēli.+. SMišma, Dūma, Masa, Hadads, Tēma,]- 5Šie ir pirmdzimtā, Ismaēla, cilts raksti: Nebājots, Kēders, Adbeēls, Mibsāms,1, _Ābrahāma dēli bija Īzaks un Ismaēls.)+ OĀbrams, kurš kļuva Ābrahāms.!* ?Serūgs, Nāhors, Terahs,) 7Ēbers, Pelegs, Reū,$( EŠēms, Arpahšads, Šelahs,E' Ofīram, Havīlam, Jobābam – šie visi ir Joktāna dēli.&& IObālam, Abīmāēlam, Šebam,%% GHadorāmam, Ūzālam, Diklam,I$  Joktāns bija tēvs Almodadam, Šelefam, Hacarmāvetam, Jeraham,# 1Ēbers bija tēvs diviem dēliem – pirmā vārds bija Pelegs, tādēļ ka viņa laikā tika dalīta zeme, bet otra brāļa vārds bija Joktāns.C" Arpahšads bija Šelaha tēvs un Šelahs – Ēbera tēvs,d! CŠēma dēli – Ēlāms, Ašūrs, Arpahšads, Lūds, Arāms, Ūcs, Hūls, Geters, Mešehs.5  garvadiešiem, cemāriešiem un hamātiešiem., Uhiviešiem, arkiešiem, sīniešiem,6 iun jebūsiešiem, amoriešiem, girgašiešiem,@ } Kanaāns bija tēvs Sidonam, savam pirmdzimtajam, Hētam] 5 patrosiešiem un kasluhiešiem – no tiem ir cēlušies filistieši un kaftorieši.U % Micraims bija tēvs lūdiešiem, anēmiešiem, lehābiešiem, neftohiešiem,R  Kūšs bija Nimroda tēvs, kurš pirmais bija tāds stiprinieks uz zemes.c A Kūša dēli – Seba, Havīla, Sabta, Raama un Sabteha. Raamas dēli – Seba un Dedāns.< uHāma dēli – Kūšs, Micraims, Pūts un Kanaāns.I  Jāvāna dēli – Elīša, Taršīša, kitieši un rodānieši.7 kGomera dēli – Aškanazs, Dīfats un Togarma.Z /Jafeta dēli – Gomers, Māgogs, Mādajs, Jāvāns, Tubals, Mešehs un Tīrāss.% GNoa, Šēms, Hāms un Jafets.$ EHanohs, Metušelahs, Lemehs,& IKēnāns, Mahalalēls, Jereds, ;Ādams, Šēts, Enošs,OxĶēniņš viņam vienmēr deva ēdienu – visas viņa dzīves dienassaxViņš lika tam novilkt cietuma drānas, un viņš vienmēr ēda pie ķēniņa visas savas dzīves dienas.tcxViņš ar to runāja laipni un deva tam troni pār visu to ķēniņu troņiem, kas bija pie viņa Bābelē. xTrīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna gūsta gadā, divpadsmitajā mēnesī, divdesmit septītajā mēneša dienā Bābeles ķēniņš Evīl-Mrodahs savā pirmajā valdīšanas gadā atbrīvoja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu no cietuma. #xTad cēlās visa tauta, no maza līdz lielam, un arī karaspēka virsnieki, un visi devās uz Ēģipti, jo viņi baidījās no kaldiešiem.} uxBet septītajā mēnesī nāca Ismaēls, Netanjas dēls, Elīšāmas dēla dēls, no ķēniņa dzimtas, un desmit vīri kopā ar viņu – tie kāva Gedaljāhu, un viņš nomira, tāpat arī jūdus un kaldiešus, kas bija kopā ar viņu Micpā.1 ]xGedaljāhu zvērēja viņiem un viņu vīriem: “Nebaidieties no kaldiešu kalpiem, dzīvojiet savā zemē un kalpojiet Bābeles ķēniņam, tad jums klāsies labi!”( KxKad visi karaspēka virsnieki un viņu vīri uzzināja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis par uzraugu Gedaljāhu, uz Micpu pie Gedaljāhu gāja Ismaēls, Netanjas dēls, Jehohānāns, Kārēha dēls, Serāja, netofātieša Tanhumeta dēls, un Jaazanja, maahietis, – viņi un viņu vīri.0[xValdīt pār atlikušo tautu Jūdas zemē, ko tur bija atstājis Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, viņš iecēla Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēla dēlu.5xBābeles ķēniņš tos nokāva, viņš nonāvēja tos pie Riblas Hamāta zemē. Visus jūdus aizveda trimdā – projām no viņu zemes. GedaljāhucAxSardzes virsnieks Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Riblu pie Bābeles ķēniņa.#AxNo pilsētas viņš ņēma vienu einuhu, kurš bija karavīru uzraugs, piecus vīrus, ķēniņa padomniekus, kas bija pilsētā, un karaspēka virspavēlnieka rakstvedi, kurš pulcēja vienkāršos ļaudis karam, un sešdesmit vīrus no vienkāršajiem ļaudīm, kas bija pilsētā.mUxSardzes virsnieks ņēma augsto priesteri Serāju un otru priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus.yxViena staba augstums bija astoņpadsmit olektis, un uz tā atradās vara kapitelis, kapiteļa augstums bija trīs olektis, visapkārt kapitelim bija tīklojums un granātāboli – viss no vara! Otrs stabs bija tāds pats kā šis, ar tīklojumu.}xabus stabus, vara jūru un pamatnes, ko Sālamans bija darinājis Kunga namam. Visus vara traukus ne nosvērt nevarēja!iMxSardzes virsnieks ņēma ogļu pannas un laistāmos traukus, kas bija no tīra zelta un sudraba,jOxTie paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, kausus un visus vara traukus, kurus lietoja templī. x Kaldieši salauza gabalos Kunga nama vara stabus un pamatnes, un vara jūru, kas bija Kunga namā. Varu tie aizveda uz Bābeli.b~?x Sardzes virsnieks atstāja par vīna dārzniekiem un zemniekiem vistrūcīgākos ļaudis.=}ux Atlikušo tautu, kas bija palikusi pilsētā, un bēgļus, kas bija aizbēguši pie Bābeles ķēniņa, un atlikušos strādniekus sardzes virsnieks Nebūzaradāns aizveda trimdā.s|ax Viss kaldiešu karaspēks, kas bija kopā ar sardzes virsnieku, nopostīja mūrus visapkārt Jeruzālemei. {x Viņš nodedzināja Kunga namu un ķēniņa namu, un visus Jeruzālemes namus – viņš nodedzināja ar uguni katru lielāku namu.Gz xPiektā mēneša septītajā dienā, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitajā valdīšanas gadā, uz Jeruzālemi devās Bābeles ķēniņa kalps, sardzes virsnieks Nebūzaradāns. n~~R}}y}||{k{zzvyyExxCwww3wvVuuLutt\tsssMsrr8qqqmqFqpp>ooqo!nnnmmmm`m%mllltlOl'kkkk3jjjljii=ihh.gg.feeUdddIccc bbNaa)``/__;^^X]|]#\\[[HZZOYY`XXX WVVV9UUU5TTZT&SSKRRFQQPPROONNGMMILL3KK-JIHHGG+FFiFEvDDWCC6BB,=6<333Q32F2111i1/00/.-,++Y**>))w)<((d''d&&+%%$$R#""v!o!)\\]]s nvI54 K _ % w 6,4wpKYKad Dāvids beidza upurēt sadedzināmos upurus un miera upurus, viņš svētīja tautu Kunga vārdā.J Dieva derības šķirstu tie ienesa un novietoja Dāvida uzceltajā teltī. Viņi upurēja Dievam sadedzināmos upurus un miera upurus.KIKad Kunga derības šķirsts bija atnests līdz Dāvida pilsētai, Mīhala, Saula meita, skatījās pa logu un ieraudzīja ķēniņu Dāvidu līksmi dejojam, un viņa savā sirdī to nicināja.HyViss Israēls nesa Kunga derības šķirstu ar gavilēm, ragu, tauru un cimboļu skaņām, spēlēdami arfas un liras.0GYDāvids bija tērpies garā smalka lina kreklā. Visi levīti nesa šķirstu, arī dziedātāji un mūzikas vadītājs Kenanjāhu. Arī Dāvidam bija linu plecu sega.F{Dievs palīdzēja levītiem, kas nesa Kunga derības šķirstu. Viņi upurēja septiņus vērsēnus un septiņus aunus. E Tad Dāvids, Israēla vecajie un virsnieki pār tūkstošiem ar prieku gāja nest Kunga derības šķirstu no Obēd-Edoma nama.FDPriesteri Šebanjāhu, Jehošāfāts, Netanēls, Amāsajs, Zeharjahu, Benājāhu un Elīezers pūta taures Dieva šķirsta priekšā. Obēd-Edoms un Jehija bija vārtu sargi pie šķirsta.MKopā ar tiem viņu otrās kārtas brāļus – Zeharjahu dēlu, Jaaziēlu, Šemīramotu, Jeiēlu, Unnī, Elīābu, Benājāhu, Maasejāhu, Matitjāhu, Elīflēhu, Miknējāhu, Obēd-Edomu un Jehiēlu, tie bija vārtu sargi.*=MLevīti norīkoja Hēmānu, Joēla dēlu, un no viņu brāļiem Āsāfu, Berehjas dēlu, no Merārī dēliem, saviem brāļiem, – Ētānu, Kūšājāhu dēlu.5<cDāvids lika levītu vadoņiem norīkot savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiem – arfām, lirām un cimbolēm, lai būtu dzirdamas to priecīgās skaņas.~;uLevī dēli nesa šķirstu, kā Mozus bija pavēlējis Kunga vārdā – iekārtu pār pleciem pārliktās kārtīs.[:/Tad priesteri un levīti svētījās, lai nestu Kunga, Israēla Dieva, šķirstu. 9  Pirmajā reizē jūs šeit nebijāt, un Kungs, mūsu Dievs, mūs satrieca, jo mēs par to nerūpējāmies, kā bija noteikts.”88i un sacīja tiem: “Jūs esat levītu tēvu namu galvenie, svētījieties kopā ar saviem brāļiem un tad uznesiet Kunga, Israēla Dieva, šķirstu tam sagatavotajā vietā.7 Dāvids saaicināja priesterus Cādoku un Ebjātāru, levītus Ūrīēlu, Asāju, Joēlu, Šemaju, Elīēlu un AmmīnādābuO6 No Uziēla bija vadonis Ammīnādābs ar brāļiem, simts divpadsmit.N5 No Hebrona dēliem bija vadonis Elīēls ar brāļiem, astoņdesmit.P4No Elīcāfāna dēliem bija vadonis Šemaja ar brāļiem, divi simti.S3No Gēršoma dēliem bija vadonis Joēls ar brāļiem, simts trīsdesmit.U2#No Merārī dēliem bija vadonis Asāja ar brāļiem, divi simti divdesmit.X1)No Kehāta dēliem bija vadonis Ūrīēls ar brāļiem, simts divdesmit vīri.60gDāvids pulcināja Ārona dēlus un levītus.}/sDāvids sapulcināja Jeruzālemē visu Israēlu – lai ienes Kunga šķirstu vietā, kuru viņš bija sagatavojis.2.]Tad Dāvids sacīja: “Lai Dieva šķirstu nenes neviens cits kā vien levīti, jo Kungs uz visiem laikiem izvēlējies, lai viņi kalpotu un nestu Kunga šķirstu!”t- cViņš cēla sev namus Dāvida pilsētā, sagatavoja vietu Dieva derības šķirstam un uzslēja tam telti.u,cDāvida vārds kļuva zināms visās zemēs, un Kungs visām apkārtējām tautām iedvesa bailes no viņa.}+sDāvids darīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi kāva filistiešu karapulku no Gibeonas līdz Gezerai. *Kad tu balzamkoku galotnēs dzirdēsi soļus, tad ej kaujā, jo Dievs tev pa priekšu būs izgājis sist filistiešu karapulku!”)Dāvids atkal jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: “Neseko tiem, bet ej apkārt un uzbrūc iepretī balzamkokiem.0([ Filistieši vēlreiz ielauzās ielejā.U'# Tur viņi bija pametuši savus dievus. Dāvids lika tos sadedzināt ugunī.S& Tie gāja uz Baal-Pracīmu, un Dāvids tur viņus sakāva. Dāvids sacīja: “Dievs satrieca manus ienaidniekus ar manu roku – kā ūdens šalti!” Tāpēc viņi to vietu nosauca par Baal-Pracīmu./%W Un Dāvids jautāja Dievam: “Vai man doties pret filistiešiem, vai tu tos nodosi manā rokā?” Kungs viņam atbildēja: “Ej, es viņus nodošu tavā rokā!”;$q Filistieši nāca un ielauzās Refāiešu ielejā.-#SKad filistieši uzzināja, ka Dāvids svaidīts par ķēniņu visam Israēlam, visi filistieši devās meklēt Dāvidu. To uzzinājis, Dāvids izgāja tiem pretī.-"UElīšāma, Beeljāda un Elīfelets.!!=Nogahs, Nefegs, Jāfīa,' IJibhārs, Elīšūa, Elfelets,gGŠie ir viņa bērnu vārdi, kuri dzima Jeruzālemē: Šammua, Šobābs, Nātāns, Sālamans,^5Dāvids arī Jeruzālemē ņēma sievas, un Dāvidam tika dzemdēti dēli un meitas.Dāvids saprata, ka Kungs nostiprina viņa varu pār Israēlu, jo viņa valsts plauka un zēla viņa tautas Israēla dēļ. 3Tīras ķēniņš Hīrāms sūtīja pie Dāvida vēstnešus un nosūtīja viņam arī ciedru kokus, mūrniekus un namdarus, lai uzceļ viņam namu.} Tā Dieva šķirsts palika Obēd-Edoma namā trīs mēnešus, un Kungs svētīja Obēd-Edoma namu un visu, kas tam bija.r] Dāvids nenogādāja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet novietoja to gatieša Obēd-Edoma namā.b= Todien Dāvids bijās Dieva un sacīja: “Kā lai es nesu Dieva šķirstu pie sevis?”ta Dāvids sadrūma, jo Kungs satrieca Uzu. To vietu viņš nosauca Perec-Uza. Tā to sauc līdz šai dienai. Tad Kungs iedegās dusmās pret Uzu un sita viņu, jo tas bija pielicis šķirstam roku. Viņš mira tur, Dieva priekšā.lQ Kad viņi bija nonākuši pie Kidona klona, Uza ar roku atbalstīja šķirstu, jo vērši paklupa.  Dāvids un viss Israēls no visa spēka gavilēja Dieva priekšā ar dziesmām, lirām, arfām, tamburīniem, cimbolēm un taurēm.eC Dieva derības šķirstu veda jaunos ratos no Abīnādāva nama. Ratus vadīja Uza un Ahjo.B} Dāvids un viss Israēls devās augšup uz Baalātu pie Kirjat-Jeārīmas, kas ir Jūdā, lai no turienes pārvestu Dieva šķirstu, kas saukts starp ķerubiem mītošā Kunga vārdā./ Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu no Šīhoras upes Ēģiptē līdz Hamātas pievārtei, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārīmas.]3 Un visa sapulce sacīja, lai tā darot, jo visai tautai šķita, ka tā ir pareizi.a; Tad pārvedīsim mājup mūsu Dieva šķirstu, jo Saula laikā mēs to nemeklējām.”3 Un Dāvids teica visai Israēla sapulcei: “Ja jums šķiet labi un ja tas ir no Kunga, mūsu Dieva, tad sūtīsim pie visiem pārējiem mūsu brāļiem visā Israēla zemē, arī pie priesteriem un levītiem viņu pilsētās ar to ganībām, lai viņi sapulcējas pie mums.^ 7 Dāvids apspriedās ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar katru vadītāju.  )Arī tuvāk mītošie no Jisašhara, Zebulūna un Naftālī ciltīm lielā daudzumā veda ar ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem ēdienus, ko gatavo no miltiem, vīģu plāceņus, rozīņu plāceņus, vīnu un eļļu, jo Israēls līksmoja.| q (Kopā ar Dāvidu viņi tur pavadīja trīs dienas. Viņi ēda un dzēra, ko viņu brāļi tiem bija sagatavojuši.J  'Visi šie varoņi kaujas ierindā nāca uz Hebronu, stingri apņēmušies iecelt Dāvidu par visa Israēla ķēniņu. Tā viss atlikušais Israēls vienprātīgi iecēla Dāvidu par ķēniņu.  &No viņpus Jardānas mītošajiem Rūbena, Gāda un puses Manases cilts ar visiem kara ieročiem bija simts divdesmit tūkstoši.V % %No Ašēra kaujai cēlās bruņotas vienības, četrdesmit tūkstoši vīru.W' $No Dāna bija divdesmit astoņi tūkstoši seši simti kaujai bruņotu vīru.} #No Naftālī bija tūkstoš virsnieku un kopā ar tiem trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru ar vairogiem un šķēpiem.1 "No Zebulūna bija bruņotas vienības kaujai ar visiem kaujas ieročiem, piecdesmit tūkstoši vīru, tie palīdzēja Dāvidam ar nedalītu sirdi.)K !No Jisašhara dēliem – prātīgi vīri, tie zināja, kas Israēlam kurā laikā jādara. Tie bija divi simti virsnieku, kuriem pakļauti visi viņu brāļi. No puses Manases cilts bija astoņpadsmit tūkstoši – bija nosaukti to vārdi, kuri dosies un iecels Dāvidu par ķēniņu.~u No Efraima dēliem bija divdesmit tūkstoši astoņi simti varonīgu karavīru, kuri tika godāti viņu tēvu namos.|q No Benjāmina dēliem, Saula brāļiem, – trīs tūkstoši. Līdz tam vairākums no tiem atbalstīja Saula varu.gG Cādoks – jauns, varonīgs karavīrs, un no viņa tēva nama bija divdesmit divi virsnieki.kO Jehojāda bija Ārona dzimtas vadītājs, un kopā ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti.8k No Levī dēliem četri tūkstoši seši simti.X~) No Šimona dēliem varonīgi karavīri kaujās bija septiņi tūkstoši simts.i}K Jūdas dēli, bruņoti karam, nesa vairogus un šķēpus, kopā seši tūkstoši astoņi simti. | Šis ir karam bruņoto virsnieku skaits. Tie devās pie Dāvida uz Hebronu atgūt Dāvidam Saula valsti, kā Kungs bija sacījis.{ Dienu no dienas viņi nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz Dāvida karapulks kļuva tik liels kā Dieva karapulks!z} Viņi palīdzēja Dāvidam karot pret sirotāju vienībām, jo tie visi bija vareni spēkavīri un karaspēka virsnieki.5yc Kad viņš devās uz Ciklagu, tad no Manases viņam pievienojās Adnahs, Jozābāds, Jedīaēls, Mihaēls, Jozābāds un Cilletajs – Manases virsnieki pār tūkstošiem.x Daži Manases vīri pievienojās Dāvidam, kad viņš kopā ar filistiešiem devās karot pret Saulu. Bet viņš nepiedalījās karā, jo apspriedušies filistiešu augstmaņi sūtīja viņu prom, sacīdami: “Ka mūsu galvas nekrīt viņa kunga Saula dēļ!”~wu Tad Gars nāca pār Amāsaju, virsnieku pār trīsdesmit: “Dāvid, mēs esam tavi, ar tevi mēs, Jišaja dēls! Miers! Lai tev miers! Miers taviem palīgiem! Tev palīdz Dievs!” Tad Dāvids tos pieņēma un iecēla par vienību virsniekiem.v} Dāvids izgāja tiem pretī un tos uzrunāja: “Ja jūs nākat pie manis ar mieru man palīdzēt, tad mana sirds ar jums būs vienota, bet, ja mani nodosiet pretiniekiem, neturēšu ļaunu, jo to redz mūsu tēvu Dievs, viņš par to atmaksās!”Ju Daži Benjāmina un Jūdas dēli nāca pie Dāvida uz cietoksni.0tY Viņi bija tie, kuri šķērsoja Jardānu pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi līdz malām, un viņi padzina ielejas iemītniekus uz austrumiem un rietumiem.wsg Šie karaspēka vadoņi bija no Gāda dēliem, zemākie bija virsnieki pār simtu, augstākie pār tūkstoti.7ri Jeremija desmitais, Mahbannajs vienpadsmitais.5qe Jehohānāns astotais, Elzābāds devītais,,pS Atajs sestais, Elīēls septītais,0o[ Mišmanna ceturtais, Jeremija piektais,@n{ Ezers bija galvenais, Obadja otrais, Elīābs trešais,Nm No Gāda dēliem Dāvidam tuksneša cietoksnī pievienojās vareni spēkavīri – karavīri, gatavi karot, turēt šķēpu un vairogu, no skata tie līdzīgi lauvām un žigli kā gazeles kalnos!6lg Joēls un Zebadja, Jerohāma dēli no Gdoras.Lk korahieši Elkāna, Jišijāhu, Azarēls, Joezers un Jāšābāms,Nj harīfieši Elūzajs, Jerīmots, Bealja, Šemarjāhu un Šefatjāhu,Ji Un gedērotieši Jeremija, Jahaziēls, Jehohānāns, Jozābāds,fhE Gibeonietis Jišmaja bija varonis starp tiem trīsdesmit, viņš vadīja trīsdesmit vīrus.g% To vadonis bija Ahīezers un Joāšs, Šemāas dēli no gibejiešiem, Jeziēls un Pelets, Azmāveta dēli, arī anatotieši Brāha un Jehus. f Bruņoti ar loku, tie prata mest akmeņus un šaut bultas gan ar labo, gan kreiso roku. Tie bija no Saula brāļiem, no Benjāmina. e  Šie ir tie, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tolaik, kad viņu vajāja Sauls, Kīša dēls. Tie bija varoņi, kas līdzēja karot.4dc /mecobajieši Elīēls, Obēds un Jaasiēls.\c1 .mahanaimietis Elīēls, Jerībajs un Jošavja, Elnaama dēli, un moābietis Jitma,Eb -tīcieši Jedīaēls, Šimrī dēls, un viņa brālis Joha,Ma ,aštārotietis Uzija, Šāma un Jeiēls, aroērieši Hotāma dēli,8`k +Hānāns, Maaha dēls, mitnietis Jehošāfāts,a_; *rūbenietis Adina, Šīzas dēls, Rūbena vadonis, un pie viņa bija trīsdesmit vīri.2^_ )hetietis Ūrija, Zābāds, Ahlāja dēls,,]S (jitrietis Īra, jitrietis Gārēbs,X\) 'amonietis Celeks, berotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla, ieroču nesējs,:[o &Joēls, Nātāna brālis, Mibhārs, Hagrī dēls,2Z_ %karmelietis Hecro, Naarajs, Ezbaja dēls,1Y] $meherātietis Hēfers, pelonietis Ahija,FX #harārietis Ahīāms, Sāhāra dēls, Elīfals, Ūras dēls,KW "gizonieši Hāšēma dēli, harārietis Jonatāns, Šāges dēls,:Vo !bahūrīmietis Azmāvets, šaalbīmietis Eljahba,:Uo Hūrijs no Gaašas ielejām, arbatietis Abīēls,VT% Itajs, Rībaja dēls, no Gibas Benjāmina dēliem, pirātonietis Benājāhu,FS netofātietis Mahrajs, netofātietis Hēleds, Baānas dēls,1R] hušātietis Sibehajs, ahohietis Īlajs,>Qw tekoietis Īra, Ikēša dēls, anatotietis Abīezers,.PW harorietis Šamma, pelonietis Helecs,aO; Karaspēka varoņi bija Asā-Ēls, Joāba brālis, Elhānāns, Dodo dēls no Betlēmes,Ny Viņš bija visgodājamākais no trīsdesmit, bet ne tāds, kā pirmie trīs. Un Dāvids viņu iecēla par savu sargu.^M5 To paveica Benājāhu, Jehojādas dēls, un viņš tika godāts trīs varoņu vidū.rL] Viņš kāva arī ēģiptieti, kurš bija piecas olektis garš, ēģiptietim rokā bija šķēps kā audēja riestava, bet viņš pie tā devās ar zizli, izrāva ēģiptietim no rokas šķēpu un nokāva to ar viņa paša šķēpu!UK# Benājāhu, Jehojādas dēls, stiprinieka dēls no Kabceēlas, darīja varenas lietas – viņš kāva divus moābiešus, kuri bija kā lauvas! Viņš devās un bedrē kāva lauvu, turklāt todien sniga!oJW Viņš tika godāts arī starp otriem trim un bija to virsnieks, bet nekļuva tāds kā pirmie trīs.I3 Abīšajs, Joāba brālis, bija galvenais trijiem, viņš vadīja savu šķēpu pret trīs simtiem un tos nokāva. Viņš tika godāts triju vidū.YH+ un teica: “Mans Dievs, pasargi, ka es tā darītu! Vai man jādzer šo vīru asinis un dzīvība? Viņi to atnesa, savu dzīvību netaupot, – es to nedrīkstu dzert!” Tādu darbu paveica trīs varoņi!OG Tad tie trīs izlauzās cauri filistiešu nometnei un pasmēla ūdeni no Betlēmes akas, kas pie vārtiem, viņi to ņēma un atnesa Dāvidam. Bet Dāvids negribēja to dzert, viņš izlēja KungamqF[ Slāpēs Dāvids teica: “Kurš man dos dzert ūdeni no Betlēmes akas, kas pie pilsētas vārtiem?”_E7 Tolaik Dāvids bija cietoksnī, bet filistiešu karaspēka mītne atradās Betlēmē.D! Trīs no trīsdesmit vadoņiem nāca lejā pie Dāvida, uz klinti pie Adullāma alas. Filistiešu nometne bija uzcelta Refāiešu ielejā.C bet viņš nostājās lauka vidū, pasargāja viņus, kaudams filistiešus! Kungs viņus izglāba, dāvāja varenu glābiņu!B Viņš bija kopā ar Dāvidu Pas-Dammīmā, kad filistieši pulcējās karam, un tur bija miežu lauks, un tauta bēga no filistiešiem,iAK Nākamais pēc viņa bija ahohietis Elāzārs, Dodo dēls, viņš bija viens no trim varoņiem./@W Šie ir Dāvida varoņi: Jāšābāms, Hahmonī dēls, pavēlnieks trīsdesmit vīriem, viņš vadīja savu šķēpu pret trīs simtiem un nokāva tos vienā reizē!$?A Šie ir Dāvida varonīgo vīru pavēlnieki, kas atbalstīja viņa valsti kopā ar visu Israēlu, lai viņš valdītu, kā Kungs bija teicis par Israēlu.H> Dāvids kļuva arvien varenāks, jo Pulku Kungs bija ar viņu!f=E Viņš būvēja, sākot no Millo, apkārt pilsētai, bet Joābs atjaunoja pārējo pilsētu.V<% Dāvids dzīvoja tajā cietoksnī, tādēļ to nosauca par Dāvida pilsētu.?;w Un Dāvids sacīja: “Kurš pirmais uzbruks jebūsiešiem, tas būs vadonis un pavēlnieks!” Pirmais augšā uzkāpa Joābs, Cerūjas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku.: Jebūsas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: “Tu šeit neienāksi!” Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, tā ir Dāvida pilsēta.w9g Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi – tā ir agrākā Jebūsa, tajā zemē dzīvoja jebūsieši.V8% Tad visi Israēla vecajie nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Hebronā Dāvids noslēdza ar tiem derību Kunga priekšā, un tie svaidīja Dāvidu par Israēla ķēniņu, kā Kungs bija sacījis Samuēlam.W7' Gan vakar, gan aizvakar, gan tad, kad Sauls bija ķēniņš, tu esi vadījis Israēlu, un Kungs, tavs Dievs, tev ir sacījis: tu ganīsi manu tautu Israēlu un kļūsi valdnieks manai tautai, Israēlam!”{6 q Tad viss Israēls sapulcējās pie Dāvida Hebronā un sacīja: “Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas!q5[ nevis meklējis Kungu – tādēļ viņš tam lika mirt un piešķīra valsti Dāvidam, Jišaja dēlam.4 Tā Sauls nomira, būdams neuzticīgs Kungam, neklausīdams Kunga vārdam, turklāt viņš bija iztaujājis mirušo garu izsaucēju,;3o cēlās visi stiprie vīri, paņēma Saula un viņa dēlu miesas, atnesa tās uz Jābēšu un apbedīja viņu kaulus zem terebintes koka Jābēšā, un gavēja septiņas dienas.T2! Kad visi Jābēš-Gileādā dzirdēja, ko filistieši izdarījuši Saulam,_17 Viņa ieročus tie nolika savu dievu namā, bet viņa galvu pienagloja Dāgona namā.0) Tie viņu izģērba, paņēma viņa galvu un ieročus un sūtīja tos visapkārt pa filistiešu zemi kā prieka vēsti viņu elkiem un tautai./{ Nākamajā dienā, kad filistieši nāca aplaupīt nokautos, tie atrada Saulu un viņa dēlus kritušus Gilboas kalnā.H. Visi Israēla vīri redzēja, kas notiek ielejā – ka viņi bēg, ka Sauls un viņa dēli ir miruši, tāpēc tie pameta savas pilsētas un bēga, bet filistieši nāca un apmetās tajās.S- Tā nomira Sauls un viņa trīs dēli, viss viņa nams nomira vienlaikus.a,; Kad ieroču nesējs redzēja, ka Sauls ir miris, arī viņš krita uz zobena un nomira.z+m Tad Sauls sacīja savam ieroču nesējam: “Izvelc savu zobenu un nodur mani, lai nenāk šie neapgraizītie un neizsmej mani.” Bet viņa ieroču nesējs nespēja to izdarīt, jo ļoti baidījās. Tad Sauls ņēma zobenu un krita uz tā.e*C Kauja ap Saulu kļuva arvien sīvāka, loka šāvēji tika viņam klāt un viņu ievainoja. ) Filistieši cieši sekoja Saulam un viņa dēliem. Filistieši nokāva Jonatānu, Abīnādāvu un Malkī-Šūu – Saula dēlus.o( Y Filistieši karoja ar Israēlu, Israēla vīri bēga no filistiešiem un nokauti krita Gilboas kalnā.' ,Ācēlam bija seši dēli, un šie ir viņu vārdi: Azrīkāms, Bohrū, Ismaēls, Šearja, Obadja un Hānāns, šie ir Ācēla dēli.c&? +Moca bija Binas tēvs, viņa dēls bija Refāja, viņa dēls Elāsa, viņa dēls Ācēls.r%] *Āhāzs bija Jaāras tēvs, un Jaāra bija Ālemeta, Azmāveta un Zimrī tēvs, Zimrī bija Mocas tēvs,1$] )Mihas dēli: Pītons, Melehs un Tahrēa.N# (Jonatāna dēls bija Merīb-Baals, un Merīb-Baals bija Mihas tēvs." 'Nērs bija Kīša tēvs, un Kīšs bija Saula tēvs, un Sauls bija Jonatāna, Malkī-Šūas, Abīnādāva un Ešbaala tēvs.|!q &Miklots bija Šimāma tēvs. Arī viņi dzīvoja kopā ar saviem radiem, netālu no saviem brāļiem Jeruzālemē.) M %Gdora, Ahjo, Zeharja un Miklots.V% $Viņa dēli: pirmdzimtais Abdons, tad Cūrs, Kīšs, Baals, Nērs, Nādābs,R #Gibeonā dzīvoja Gibeona tēvs Jeiēls, viņa sievas vārds bija Maaha.fE "Šie ir tēvu namu galvenie, vadoņi pēc levītu cilts rakstiem, kas dzīvoja Jeruzālemē.(I !Levī tēva nama galvenie, dziedātāji, kas dzīvoja tempļa istabās, bija atbrīvoti no pārējās kalpošanas, dienām un naktīm aizņemti ar savu darbu.dA Bet vairāki no kehātiešu dēliem un viņu brāļiem ik sabatu gādāja par upurmaizēm.r] Matitjam no levītiem, viņš bija korahieša Šallūma pirmdzimtais, tika uzticēta plāceņu cepšana.J Bet daži priesteru dēli jauca ziežu maisījumu smaržvielām. Un daži tika iecelti, lai būtu atbildīgi par traukiem un svētlietām, smalkajiem miltiem, vīnu, eļļu, vīraku un smaržvielām.  Daži no viņiem bija atbildīgi par kalpošanas piederumiem – noteiktā skaitā tos ienesa un tādā pašā skaitā tos aiznesa.[/ Viņi mājoja visapkārt Dieva namam, jo viņi to sargāja un ik rītu atslēdza. Tie bija uzticīgi – četri spēcīgi vārtu sargi no levītiem, viņi bija atbildīgi par Dieva nama telpām un dārgumu krātuvēm.a; Viņu brāļiem no saviem ciematiem katras septiņas dienas bija jānāk kopā ar tiem.b= Vārtu sargi stāvēja pret četriem vējiem – austreni, rieteni, ziemeli un dienvidu.Q Viņi ar saviem dēliem bija Kunga nama vārtu sargi, telts nama sargi.P Kopā par vārtu sargiem tika izvēlēti divi simti divpadsmit. Viņi bija ierakstīti cilts rakstos savos ciematos. Dāvids un redzētājs Samuēls tiem uzticējās un iecēla viņus šajā amatā.K Zeharja, Mešelemjāhu dēls, bija Saiešanas telts ieejas sargs.V% Iepriekš pār tiem valdīja Pinhāss, Elāzāra dēls, Kungs bija ar viņu.X) Šallūms, Kores dēls, Ebjāsāfa dēls, Koraha dēls, un viņa brāļi no tēva nama, korahieši, bija atbildīgi par durvju sargu darbu Saiešanas teltī, un viņu tēvi bija Kunga nometnes ieejas sargi.x i ķēniņa vārtos, kas pret rītiem, – līdz pat šim laikam! Tie bija vārtu sargi no Levī dēlu nometnes.e C Vārtu sargi: Šallūms, Akūbs, Talmons, Ahīmans un viņu brāļi. Šallūms ir galvenais  Obadja, Šemajas dēls, Gālāla dēls, Jedūtūna dēls. Berehja, Āsas dēls, Elkānas dēls, viņš dzīvoja Netofātas ciematos._ 7 un Bakbakars, Herešs, Gālāls un Matanja, Mihas dēls, Zihrī dēls, Āsāfa dēls.h I No levītiem: Šemaja, Hašūba dēls, Azrīkāma dēls, Hašabjas dēls, no Merārī dēliem,  Un viņu brāļi, galvenie tēvu namos, kopā tūkstotis septiņi simti sešdesmit vareni spēkavīri, Kunga nama darbu veicēji.$A Adāja, Jerohāma dēls, Pašhūra dēls, Malkijas dēls, un Masajs, Adiēla dēls, Jahzēra dēls, Mešullāma dēls, Mešillēmota dēls, Immēra dēls.zm Azarja, Hilkijas dēls, Mešullāma dēls, Cādoka dēls, Merājota dēls, Dieva nama pārziņa Ahītūva dēls,8k No priesteriem: Jedaja, Jehojārībs, Jāhīns,}s un viņu brāļi pēc to dzimtām, kopā deviņi simti piecdesmit seši. Visi šie vīri bija galvenie tēvu namos. Jibneja, Jerohāma dēls, un Ēla, Uzī dēls, Mihrī dēls un Mešullāms, Šefatjas dēls, Reuēla dēls, Jibnījas dēls,Z- No Benjāmina dēliem: Sallus, Mešullāma dēls, Hodavjas dēls, Senūas dēls,V% No Zeraha dēliem: Jeuēls un viņa brāļi, kopā seši simti deviņdesmit.>w No šiloniešiem: pirmdzimtais Asāja un viņa dēli.jM Ūtajs, Amīhūda dēls, Omrī dēls, Imrī dēls, Bānī dēls no Pereca dēliem, Jūdas dēls.[~/ Jeruzālemē dzīvoja vairāki no Jūdas, Benjāmina, Efraima un Manases dēliem.}{ Pirmie iemītnieki savos īpašumos, savās pilsētās, bija israēlieši – priesteri, levīti un tempļa kalpotāji..| W Viss Israēls tika ierakstīts cilts rakstos, redzi, tie tika ierakstīti Israēla ķēniņu grāmatā. Un Jūdu aizveda trimdā uz Bābeli viņu neuzticības dēļ.{5(Ūlāma dēli bija vareni spēkavīri, loka šāvēji, un tiem bija daudz dēlu un dēlu dēlu – simts piecdesmit! Visi tie bija Benjāmina dēli.cz?'Viņa brāļa Ēšeka dēli ir pirmdzimtais Ūlāms, otrais Jeūšs, trešais Elīfelets.y%&Ācēlam bija seši dēli, un šie ir viņu vārdi: Azrīkāms, Bohrū, Ismaēls, Šearja, Obadja un Hānāns. Šie visi bija Ācēla dēli.\x1%Moca bija Binas tēvs, viņa dēls Rāfa, viņa dēls Elāsa, viņa dēls Ācēls.qw[$Āhāzs bija Jehoadas tēvs, Jehoada bija Ālemeta, Azmāveta un Zimrī tēvs, Zimrī bija Mocas tēvs,9vm#Mihas dēli: Pītons, Melehs, Tarēa un Āhāzs.Ku"Jonatāna dēls bija Merīb-Baals, Merīb-Baals bija Mihas tēvs,vte!Nērs bija Kīša tēvs, Kīšs Saula tēvs, Sauls Jonatāna, Malkī-Šūas, Abīnādāva un Ešbaala tēvs.esC un Miklots, Šimāma tēvs. Arī viņi dzīvoja Jeruzālemē – iepretī saviem brāļiem.r3Gdora, Ahjo, ZehersXq)Viņa pirmdzimtais dēls bija Abdons, pēc tam Cūrs, Kīšs, Baals, Nādābs,Jp Gibeonā dzīvoja Gibeona tēvs, viņa sievas vārds bija Maaha.Zo-Tie savā paaudzē bija tēvu namu galvenie un vadoņi un dzīvoja Jeruzālemē.7niJaarešja, Elija un Zihrī ir Jerohāma dēli.'mIŠamšerajs, Šeharja, Atalja,0l[Jifedja un Penuēls ir Šāšaka dēli.%kEHananja, Ēlāms, Anatotija,"j?Abdons, Zihrī, Hānāns,%iEJišpāns, Ēbers, Elīēls,5heAdāja, Brāja un Šimrāts ir Šimī dēli.)gMElīēnajs, Cilletajs, Elīēls,"f?Jākīms, Zihrī, Zabdī,8ekJišmerajs, Jizlia un Jobābs ir Elpaala dēli.2d_Un Zebadja, Mešullāms, Hizkija, Hebers,3caMihaēls, Jišpa un Joha ir Berīas dēli.!b=Zebadja, Arāds, Ēders,#aAAhjo, Šāšaks, Jeremots,m`S Berīa un Šema bija tēvu namu galvenie, Ajalonas iedzīvotāji, kas padzina Gatas iedzīvotājus.Y_+ Elpaala dēli: Ēbers, Mišāms, Šemeds, kurš uzcēla Ono, Lodu un to ciemus.=^u Arī Hušīma viņam dzemdēja Abītūvu un Elpaalu.M] Jeūcu, Sāhaju un Mirmu, šie ir viņa dēli, tēvu namu galvenie.H\  Viņa sieva Hodeša dzemdēja Jobābu, Cibju, Mēšu, Malkomu,[wŠaharaimam Moāba zemē pēc tam, kad viņš bija aizraidījis savas sievas Hūšīmu un Baāru, dzima pēcnācēji.cZ?Naamāns, Ahija un Gēra, viņš tos vadīja ceļā. Viņš bija tēvs Uzam un Ahīhudam.tYaŠie ir Ēhūda dēli, tēvu namu galvenie. Tie dzīvoja Gebā, līdz viņus aizveda trimdā uz Mānahatu.(XKGēra, Šefūfāns un Hūrāms.$WCAbīšūa, Naamāns, Ahohs,4VcBelas dēli bija: Adārs, Gēra, Abīhūds,-UUceturtais bija Noha, piektais Rāfa.aT =Benjāmins bija tēvs savam pirmdzimtajam Belam, otrajam Ašbēlam un trešajam Ahraham,.SU(Visi šie bija Ašēra dēli, galvenie tēvu namos, vareni spēkavīri, augstdzimuši vadoņi savos cilts rakstos. Karotāju skaits bija divdesmit seši tūkstoši.0R['Ullas dēli: Ārahs, Haniēls un Ricja.-QU&Jetera dēli: Jefunne, Pispa un Ara.9Pm%Becers, Hods, Šamma, Šilša, Jeters un Beēra.@O{$Cofaha dēli: Sūhs, Harnefers, Šuāls, Bērī, Jimra,IN #Viņa brāļa Hēlema dēli: Cofahs, Jimna, Šēlešs, Āmāls.AM}"Viņa brāļa Šemera dēli bija Rohga, Jahba un Arāms.OL!Jaflēta dēli: Pāsahs, Bimhāls un Ašvats, šie ir Jaflēta dēli.QK Hebers bija Jaflēta, Šemera un Hotāma tēvs, Šūa bija viņu māsa.GJBerīas dēli: Hebers, Malkiēls, viņš bija Birzaita tēvs.NIAšēra dēli: Jimna, Jišva, Jišvī, Berīa un viņu māsa Seraha.5HcUn pie Manases dēlu robežas – Bēt-Šeāna un tās ciemi, Taanaha un tās ciemi, Megido un tās ciemi, Dora un tās ciemi. Tajos dzīvoja Israēla dēla Jāzepa dēli.(GIViņu īpašumi un dzīvesvietas bija Bētele un tās ciemi, uz austrumiem Naara un uz rietumiem Gezera un Šehema ar tās ciemiem līdz Ajai un tās ciemiem..FWviņa dēls Nūns, viņa dēls Jozua.MEviņa dēls Ladāns, viņa dēls Amīhūds, viņa dēls Elīšāma,gDGViņa dēli: viņa dēls Refahs, viņa dēls Rešefs, viņa dēls Telahs, viņa dēls Tahans,SCViņa meita Šeera uzcēla lejas un augšas Bēt-Horonu un Ūzēn-Šeeru.B7Un viņš gāja pie savas sievas, tā kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņš nosauca to vārdā Berīa, jo ļaunums bija nācis pār viņa namu.\A1Viņu tēvs Efraims tos apraudāja dienām ilgi, viņa brāļi nāca to mierināt.)@Kun viņa dēls Zābāds, un viņa dēls Šūtelahs. Ezeru un Elādu nokāva Gatas vīri, tās zemes iedzimtie, jo viņi bija nākuši lejā atņemt tiem lopus.?yEfraima dēli: Šūtelahs, un viņa dēls Bereds, un viņa dēls Tahats, un viņa dēls Elāda, un viņa dēls Tahats,B>Šemīdas dēli bija Ahjāns, Šehems, Likhī un Aniāms.F=Viņa māsa Moleheta dzemdēja Īšhodu, Abīezeru un Mahlu.d<AŪlāma dēls bija Bedāns – šie ir Gileāda, Māhīra dēla, Manases dēladēla dēli.;#Māhīra sieva Maaha dzemdēja dēlu un deva tam vārdu Perešs, un viņa brāļa vārds bija Šerešs, viņa dēli bija Ūlāms un Rekems.:)Māhīrs ņēma sev par sievu Hupīma un Šupīma māsu, kuras vārds bija Maaha. Otra dēla vārds bija Celofhāds, viņam bija tikai meitas.v9eManases dēli: Asriēls, kuru tam dzemdēja aramiešu blakussieva, viņa dzemdēja Māhīru, Gileāda tēvu.]83 Naftālī dēli bija: Jahceēls, Gūnī, Jēcers un Šallūms, Bilhas pēcnācēji.J7  Šupīms un Hupīms bija Īra dēli, Hušīms bija Ahēra dēls.6  Visi šie bija Jedīaēla dēli, tēvu namu galvenie, vareni spēkavīri – karā gāja septiņpadsmit tūkstoši divi simti. 5  Jedīaēla dēls bija Bilhāns, Bilhāna dēli bija Jeūšs, Benjāmins, Ēhūds, Kanaāns, Zētāns, Taršīšs un Ahīšahars. 4  Tie savā paaudzē bija tēvu namu galvenie, vareni spēkavīri, ierakstīti cilts rakstos bija divdesmit tūkstoši divi simti.3Behera dēli bija Zmīra, Joāšs, Elīezers, Eljoēnajs, Omrī, Jeremots, Abija, Anātots un Ālemets, šie visi bija Behera dēli. _{~~}}8|||.{{{6zzz;yyyXyxx_xwwewvvvuucuttyssVrr@qq)pkooknnMnmml`kk.jwiihh$gghffeeCdccUbbaa-``&__M^v]]9\\8[ZZ4YY:XXsXWWVU(TSRQQQPoPO^NNMLL(KbJIHHGsFF"EEhEDoCCB&AA}@@@2?>>=<;::K:9p88?7g66h55X44b43322000/Q.x--H,,"+**8))0(G''~'&%%{%O$$$)##K"i"&!!!B! \ J4|5RL1h6@}Yl+X% Y s 8 -n!7RX\Y_QHDivdesmit otrā Gidaltī, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.RGDivdesmit pirmā Hotīram, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.NFDivdesmitā Elīātam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.QEDeviņpadsmitā Mallotī, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.RDAstoņpadsmitā Hānānī, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.WC'Septiņpadsmitā Jošbekāšam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.QBSešpadsmitā Hananjāhu, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.PAPiecpadsmitā Jeremotam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.R@Četrpadsmitā Matitjāhu, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.R?Trīspadsmitā Šebuēlam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.O>Divpadsmitā Hašabjam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.P=Vienpadsmitā Azarēlam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.H< Desmitā Šimī, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.L;Devītā Matanjāhu, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.H: Astotā Jesajam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.M9Septītā Jesarēlam, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.I8  Sestā Bukijāhu, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.K7 Piektā Netanjāhu, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.J6  Ceturtā Jēceram, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.I5  Trešā Zakūram, viņa dēliem un brāļiem, kopā divpadsmit.p4Y Pirmā loze no Āsāfa krita Jāzepam, otrā Gedaljāhu, viņa brāļiem un dēliem, kopā divpadsmit.v3eSavas kalpošanas reizes viņi izlozēja visi kopā – gan mazie, gan lielie, gan mācītie, gan mācekļi.2Viņu skaits kopā ar brāļiem, kas bija mācīti spēlēt Kungam – visi, kas to prata, – bija divi simti astoņdesmit astoņi.=1sViņi visi bija pakļauti savam tēvam un spēlēja Kunga namā cimboles, arfas un liras Dieva nama kalpošanā, kas bija pakļauta ķēniņam, Āsāfam, Jedūtūnam un Hēmānam./0WVisi šie bija ķēniņa redzētāja Hēmāna dēli. Dievs bija pavēlējis, ka tiem jāpūš taures. Dievs Hēmānam bija devis četrpadsmit dēlus un trīs meitas.C/Hēmānam Hēmāna dēli – Bukijāhu, Matanjāhu, Uziēls, Šebuēls, Jerīmots, Hananja, Hānānī, Elīāta, Gidaltī, Romamtī-Ezers, Jošbekāša, Mallotī, Hotīrs un Mehazīots.b.=Jedūtūnam Jedūtūna dēli – Gedaljāhu, Jēcers, Jesaja, Šimejs, Hašabjāhu un Matitjāhu, pavisam seši, pakļauti savam tēvam Jedūtūnam. Ar lirām un praviešu dziesmām viņi pateicās un slavēja Kungu.-!Āsāfa dēli – Zakūrs, Jāzeps, Netanja un Asarēla. Āsāfa dēli bija pakļauti pravietim Āsāfam, bet viņš pakļauts ķēniņam.I, Dāvids un karaspēka virsnieki nošķīra Āsāfa, Hēmāna un Jedūtūna dēlus pravietiskai kalpošanai liru, arfu un cimboļu pavadījumā. Šis ir to vīru saraksts, kam tas bija jādara:y+kArī par viņiem meta lozes tāpat kā par viņu brāļiem, Ārona dēliem, klātesot ķēniņam, Cādokam, Ahīmeleham un priesteru un levītu cilts tēviem – par tēvu namu galvenajiem lēma tāpat kā par viņu jaunākajiem brāļiem.g*Gno Mūšī dēliem – Mahlī, Ēders un Jerīmots. Šie ir Levī dēli, pēc viņu dzimtām.0)[no Kīša – Kīša dēls Jerahmeēls,3(ano Mahlī – Elāzārs, kam nebija dēlu,K'no Merārī dēliem Jaazijāhu, Beno, Šohams, Zakūrs un Ibrijs,L&no Merārī dēliem Mahlī un Mūšī, no Jaazijāhu dēliem Beno,>%wMihas brālis Jišija, no Jišijas dēliem Zeharjahu,=$uno Uziēla dēliem Miha, no Mihas dēliem Šāmīrs,k#Ono Hebrona dēliem: Jerijāhu, otrais bija Amarja, trešais bija Jahaziēls, ceturtais Jekamāms,<"sno Jichāra Šelomots, no Šelomota dēliem Jahats,6!gno Rehabjāhu dēliem galvenais bija Jišija,_ 7Pārējie Levī dēli: no Amrāma dēliem Šebuēls, no Šebuēla dēliem Jehdejāhu,Šī bija noteiktā kārtība kalpošanai Kunga namā, ko viņu tēviem caur Āronu bija pavēlējis Kungs, Israēla Dievs.A}divdesmit trešā Dlājāhu, divdesmit ceturtā Maazjam.?ydivdesmit pirmā Jāhīnam, divdesmit otrā Gāmūlam,:odeviņpadsmitā Petahjam, divdesmitā Ecehiēlam,>wseptiņpadsmitā Hēzīram, astoņpadsmitā Picēcam,6gpiecpadsmitā Bilgam, sešpadsmitā Immēram,:o trīspadsmitā Hupam, četrpadsmitā Ješebābam,<s vienpadsmitā Eljāšībam, divpadsmitā Jākīmam,/Y devītā Jozuam, desmitā Šehanjāhu,)M septītā Kocam, astotā Abijam,.W piektā Malkijam, sestā Mijāmīnam,.Wtrešā Hārimam, ceturtā Seorīmam,8kPirmā loze krita Jehojārībam, otrā Jedajam,'Rakstvedis Šemaja, Netanēla dēls, no levītiem, viņus pierakstīja, klātesot ķēniņam un augstmaņiem, un priesteriem Cādokam un Ahīmeleham, Ebjātāra dēlam, un priesteru un levītu tēvu namu galvenajiem – gan no Elāzāra, gan no Ītāmāra tēvu namiem.(IGan vienus, gan otrus viņi izvēlēja, metot lozes, jo svētvietas pārstāvji un Dieva pārstāvji bija gan no Elāzāra dēliem, gan no Ītāmāra dēliem.PStarp Elāzāra dēliem bija vairāk galveno nekā starp Ītāmāra dēliem, tādēļ viņš iedalīja tā: sešpadsmit no Elāzāra dēlu tēva nama galvenajiem un astoņi no Ītāmāra tēva nama.}Dāvids kopā ar Cādoku no Elāzāra dēliem un Ahīmelehu no Ītāmāra dēliem iedalīja viņus kalpošanas kārtās.wNādābs un Abīhū nomira pirms sava tēva, un viņiem nebija dēlu. Elāzārs un Ītāmārs kļuva par priesteriem.^  7Ārona dēlu dalījums: Ārona dēli bija Nādābs, Abīhū, Elāzārs un Ītāmārs.  Viņi bija atbildīgi par Saiešanas telti, svētvietu, un tiem bija jāpalīdz saviem brāļiem, Ārona dēliem, kalpot Kunga namā.0 Yun vienmēr, kad Kungam tika upurēti sadedzināmie upuri sabatā, jaunajā mēnesī un svētku dienās, kā noteikts pēc viņu skaita, – vienmēr Kunga priekšā.b =Ik rītu tiem bija jāpulcējas, lai pateiktos un slavētu Kungu, tāpat arī ik vakaru,, Qkā arī jāgatavo upurmaizes, smalkie milti labības dāvanai, neraudzētie plāceņi, uz plāts ceptas un ar eļļu sajauktās maizes un viss, ko mēra un sver.7jo viņiem bija jāpalīdz Ārona dēlu kalpošanā Kunga namā: pagalmā, mantnīcās, visu svētlietu tīrīšanā, kalpošanas darbos Dieva namā,vePēc Dāvida pēdējiem norādījumiem, tika saskaitīti Levī dēli, kuriem bija divdesmit un vairāk gadu,ONu vairs levītiem nav jānes ne Mājoklis, ne kalpošanas trauki.”}sjo Dāvids sacīja: “Kungs, Israēla Dievs, ir devis mieru savai tautai, un viņš Jeruzālemē mitīs mūžīgi!GŠie ir Levī dēlu tēvu namu galvenie, atsevišķi tika pierakstīts tēvu namu skaits un to vārdi, kuri pārzināja Kunga nama kalpošanas darbus, kuriem bija divdesmit un vairāk gadu,BMūšī dēli: Mahlī, Ēders un Jeremots, pavisam trīs.xiElāzārs nomira, bet dēlu viņam nebija, tik meitas vien, un viņu brālēni, Kīša dēli, tās apprecēja.OMerārī dēli: Mahlī un Mūšī. Mahlī dēli: Elāzārs un Kīšs.<sUziēla dēli: pirmais bija Miha un otrais Jišija.pYHebrona dēli: pirmais bija Jerijāhu, otrais Amarja, trešais bija Jahaziēls un ceturtais Jekamāms.1~]Jichāra dēli: Šelomīts bija pirmais.y}kElīezera dēls bija Rehabjāhu, pirmais. Elīezeram cita dēla nebija, bet Rehabjāhu bija daudz pēcnācēju.1|]Gēršoma dēli: Šebuēls bija pirmais.1{]Mozus dēli bija Gēršoms un Elīezers.@z{Dieva vīra Mozus dēli tika pieskaitīti Levī ciltij.^y5 Amrāma dēli bija Ārons un Mozus. Ārons tika nošķirts, lai viņš un viņa dēli uz mūžiem tiktu iesvētīti svētumu svētumam – kvēpināt upuri Kungam, kalpot viņam un slavēt viņa vārdu mūžīgi.Ox Kehāta dēli: Amrāms, Jichārs, Hebrons un Uziēls, pavisam četri.w  Jahats bija galvenais, otrais bija Zīza. Jeūšam un Berīam nebija daudz dēlu, tādēļ tos skaitīja par vienu tēva namu.Xv) Šimī dēli: Jahats, Zīna, Jeūšs un Berīa. Šie četri bija Šimī dēli.nuU Šimī dēli: Šelomots, Haziēls un Hārāns, pavisam trīs. Šie bija Ladāna tēvu nama galvenie.Wt'Ladāna dēli: Jehiēls bija galvenais, un Zētāms un Joēls, pavisam trīs.)sMNo Gēršona: Ladāns un Šimī.`r9Dāvids viņus sadalīja vienībās pēc Levī dēliem Gēršona, Kehāta un Merārī.!q;vārtu sargu bija četri tūkstoši un to, kas slavēja Kungu ar mūzikas instrumentiem, “kurus es darināju slavēšanai”, bija četri tūkstoši.zpmNo tiem Kunga nama darbu uzraugu bija divdesmit četri tūkstoši, ierēdņu un tiesnešu bija seši tūkstoši,{ooLevīti, kam bija trīsdesmit un vairāk gadu, tika saskaitīti, un kopā to bija trīsdesmit astoņi tūkstoši.QnViņš sapulcināja visus Israēla augstmaņus, priesterus un levītus.rm _Kad Dāvids bija vecs, dzīvojis gana dienu, viņš iecēla savu dēlu Sālamanu par ķēniņu Israēlam.elCTad nu ar sirdi un dvēseli tiecieties pie Kunga, sava Dieva, celieties un celiet namu, svētvietu Kungam Dievam, un novietojiet Kunga derības šķirstu un traukus, kas svēti Dievam, namā, ko uzcels Kunga vārdam!”$kA“Vai Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums un nav devis mieru it visur? Viņš ir nodevis man zemes iemītniekus, un zeme ir pakļauta Kungam un viņa tautai.]j3Dāvids pavēlēja visiem Israēla augstmaņiem palīdzēt viņa dēlam Sālamanam:ri]Zelta, sudraba, vara un dzelzs ir tik daudz, ka ne saskaitīt! Celies un rīkojies, Kungs ir ar tevi!”ihKTev ir arī daudz strādnieku: akmeņkaļi, akmens un koka meistari un dažādu darbu pratēji.gRedzi, nabadzībā es esmu sakrājis Kunga namam simts tūkstošus talantu zelta un tūkstoš tūkstošus talantu sudraba, un varu un dzelzi tik daudz, ka ne nosvērt, un esmu gādājis arī kokus un akmeņus, bet pie tiem tev vēl būs jāliek klāt.f- Tev veiksies, ja tu rūpīgi pildīsi likumus un tiesas, ko Kungs deva Mozum priekš Israēla! Esi stiprs un drošs! Nebīsties un nebaiļojies!e Vienīgi Kungs tev dos saprašanu un zināšanu un iecels tevi pār Israēlu, lai tu ievēro Kunga, sava Dieva, bauslību.d Tad nu, mans dēls, Kungs būs ar tevi, un tev veiksies, tu uzcelsi namu Kungam, savam Dievam, kā viņš par tevi sacījis!"c= Viņš cels namu manam vārdam, un viņš būs mans dēls, un es būšu viņa tēvs – es nostiprināšu viņa ķēniņa troni pār Israēlu mūžīgi!Ub# Redzi, tev ir dzimis dēls, viņš būs miera vīrs, un es viņam došu mieru visapkārt no visiem viņa ienaidniekiem. Viņa vārds būs Sālamans, es došu Israēlam mieru un rimtumu visu viņa mūžu!Ha bet Kunga vārds nāca pār mani un sacīja: tu esi izlējis daudz asiņu un esi bijis liels karotājs, tāpēc tu necelsi namu manam vārdam, jo tu esi lējis uz zemes pārāk daudz asiņu!k`ODāvids sacīja Sālamanam: “Mans dēls, man bija padomā celt namu Kunga, mana Dieva, vārdam,o_WViņš aicināja savu dēlu Sālamanu un piekodināja, ka tam jāuzceļ nams Kungam, Israēla Dievam.^)Dāvids sacīja: “Mans dēls Sālamans ir jauns un maigs, bet namam, kas domāts Kungam, ir jābūt sevišķi lielam, lai tas tiek teikts un slavēts visās zemēs – tādēļ es visu sagatavošu tā celšanai!” Pirms savas nāves Dāvids paguva daudz ko sagatavot.i]Kun ciedru kokus, ka ne saskaitīt! Dāvidam ciedru kokus vairumā veda sidonieši un tīrieši.x\iDāvids sagatavoja daudz dzelzs naglām, durvīm, vārtiem un savienojumiem un tik daudz vara, ka ne nosvērt,[Dāvids pavēlēja sapulcināt svešzemniekus, kas bija Israēla zemē, un nozīmēja akmeņkaļus tēst akmeņus Dieva nama celšanai.kZ QDāvids sacīja: “Šis ir Kunga Dieva nams, un šis ir sadedzināmo upuru altāris Israēlam!”\Y1Bet Dāvids nespēja iet tur lūgt Dievu, jo baidījās no Kunga eņģeļa zobena.}XsKunga telts, ko Mozus bija taisījis tuksnesī, un sadedzināmo upuru altāris tolaik atradās Gibeonas augstienē.sW_Kad Dāvids redzēja, ka Kungs viņam atbildējis uz jebūsieša Ornāna klona, viņš sāka tur upurēt.LVTad Kungs pavēlēja eņģelim, un tas atlika savu zobenu makstī.=UsDāvids uzcēla Kungam altāri un pienesa sadedzināmo upuri un miera upuri. Viņš piesauca Kungu, un viņš tam no debesīm atbildēja ar uguni pār sadedzināmā upura altāri.@T{Dāvids Ornānam samaksāja seši simti šekeļu zelta.8SiBet ķēniņš Dāvids teica Ornānam: “Nē! Es visu pirkšu par pilnu maksu, jo Kungam es nepienesīšu to, kas ir tavs, nedz arī sadedzināmo upuri, kas ir par velti!”TR!Ornāns teica Dāvidam: “Ņem un dari, kungs, ķēniņ, kā tev šķiet labi. Redzi, šo vērsi es dodu par sadedzināmo upuri, kuļamos ratus malkai un kviešus labības dāvanai – es dodu visu!”Q5Dāvids sacīja Ornānam: “Dod man klona vietu, lai varu tur uzcelt Kungam altāri. Dod man to par pilnu maksu, lai no tautas atstājas mēris.” PDāvids nāca pie Ornāna, Ornāns paskatījās, ieraudzīja Dāvidu un nāca Dāvidam pretī pa klonu, klanīdamies līdz zemei.OOrnāns pagriezās un ieraudzīja eņģeli! Viņa četri dēli, kas bija kopā ar viņu, paslēpās. Tobrīd Ornāns kūla kviešus.FNDāvids devās augšup, kā Gāds Kunga vārdā bija teicis.MTad Kunga eņģelis sacīja Gādam: “Saki Dāvidam, lai Dāvids dodas augšup un uz jebūsieša Ornāna klona ceļ Kungam altāri.”uLcDāvids teica Dievam: “Vai tad ne es liku skaitīt tautu?! Es esmu tas, kurš grēkojis un darījis ļauni, bet ko tad darījušas šīs avis? Kungs, mans Dievs, stājies jel pret mani un mana tēva namu, bet nesodi savus ļaudis!”OKDāvids paskatījās augšup un ieraudzīja Kunga eņģeli stāvam starp zemi un debesīm izvilktu zobenu, kas pacelts pār Jeruzālemi! Tad Dāvids un vecajie, maisos tērpti, krita uz sava vaiga.JKungs sūtīja eņģeli postīt Jeruzālemi, un, kad viņš to postīja, Kungs to uzlūkoja – un viņš mitējās darīt ļaunu un sacīja posta eņģelim: “Gana! Apturi savu roku!” Tobrīd Kunga eņģelis stāvēja pie jebūsieša Ornāna klona.`I9Tad Kungs sūtīja Israēlam mēri, un Israēlā krita septiņdesmit tūkstoši vīru.'HG Dāvids sacīja Gādam: “Es esmu lielā postā, tomēr labāk krītu Kunga rokās, jo viņa žēlsirdība ir liela, bet cilvēka rokās krist es negibu!”G% Vai nu trīs bada gadi, vai trīs mēneši tev jābēguļo no pretiniekiem, no ienaidnieku zobena, kas tevi vajā, vai lai trīs dienas Kunga zobens, mēris un Kunga eņģelis posta zemi visos Israēla novados? Apdomā, ko man teikt tam, kurš mani šurp sūtījis!”QF Gāds devās pie Dāvida un teica viņam: “Tā saka Kungs: izvēlies!~Eu “Ej un saki Dāvidam: tā saka Kungs: es tev ļauju izvēlēties vienu no trīs lietām, un to es tev darīšu!”1D] Kungs teica Dāvida redzētājam Gādam:CDāvids teica Dievam: “Es esmu ļoti grēkojis, tā darīdams, noņem jel sava kalpa vainu, jo es esmu izdarījis lielu muļķību!”HB Bet Dievam šī lieta šķita ļauna, un viņš sita Israēlu.[A/Levīti un benjāminieši netika skaitīti, jo Joābam riebās ķēniņa pavēle.n@UJoābs paziņoja Dāvidam saskaitīto ļaužu skaitu – viss Israēls kopā bija tūkstoš tūkstoši un simts tūkstoši vīru, kas spēja rīkoties ar zobenu, bet Jūdā tādu vīru bija četri simti septiņdesmit tūkstoši.?{Taču Joābam bija jāpilda ķēniņa teiktais, viņš pārstaigāja visu Israēlu un pēc tam atgriezās Jeruzālemē.N>Tad Joābs teica: “Lai Kungs simtkārt vairo savu ļaužu skaitu! Mans kungs, ķēniņ, vai tie visi nav mana kunga kalpi? Kāpēc mans kungs to prasa? Kāpēc uzlikt Israēlam tādu sodību?” =9Dāvids sacīja Joābam un tautas augstmaņiem: “Ejiet un saskaitiet Israēlu no Bēršebas līdz Dānam un ziņojiet man, kāds ir viņu skaits!”R< Sātans sāka kaitēt Israēlam un vedināja Dāvidu saskaitīt Israēlu.O;Šie bija Gatas milži, un tie krita no Dāvida un viņa kalpu rokas.e:CKad viņš izsmēja Israēlu, Dāvida brāļa dēls Jonatāns, Šimas dēls, viņu nokāva.97Un bija vēl viens karš Gatā, tur bija kāds liela auguma vīrs, kam bija pa sešiem pirkstiem – kopā divdesmit četri! Arī viņš bija milzis.*8MUn notika vēl viens karš ar filistiešiem – Elhānāns, Jāīra dēls, kāva gatieti Lahmī, Goliāta brāli, kura šķēpa kāts bija kā audēja riestava.7-Pēc tam izcēlās karš ar Gezeras filistiešiem. Toreiz hušātietis Sibehajs kāva Safu, kurš bija no milžiem, – tā viņi tika pazemoti.[6/Viņš lika izvest turienes ļaudis, lika tiem zāģēt un strādāt ar dzelzs kaltiem un zāģiem. Tā Dāvids darīja ar visām amoniešu pilsētām. Pēc tam Dāvids un visi ļaudis atgriezās Jeruzālemē.O5Dāvids noņēma kroni no Milkoma galvas – tas svēra vienu talantu zelta, un tajā bija dārgakmens, un to uzlika galvā Dāvidam. No šīs pilsētas viņš pārveda ļoti bagātīgu laupījumu.g4 INākamā gada pavasarī, ap to laiku, kad ķēniņi mēdz iet karā, Joābs veda karaspēku un nopostīja amoniešu zemi. Viņš gāja un aplenca Rabu. Dāvids vēl bija Jeruzālemē, bet Joābs sakāva un nopostīja Rabu.03YKad Hadadezera kalpi redzēja, ka Israēls tos sakāvis, tie noslēdza mieru ar Dāvidu un kalpoja viņam. Aramieši nekad vairs nemēģināja palīdzēt amoniešiem.B2}Aramieši bēga no Israēla. Dāvids nokāva septiņus tūkstošus aramiešu kararatu vīru un četrdesmit tūkstošus kājnieku, un nonāvēja arī karaspēka virspavēlnieku Šobahu.J1 To pateica Dāvidam, un viņš, sapulcinājis visu Israēlu, šķērsoja Jardānu, devās turp un nostājās tiem pretī. Dāvids izvietojās kaujai ar aramiešiem, un tie ar viņu cīnījās.Y0+Kad aramieši redzēja, ka Israēls tos ir sakāvis, tie sūtīja vēstnešus un lika ierasties tiem aramiešiem, kas dzīvo aiz Eifrātas upes, ar Hadadezera karaspēka virspavēlnieku Šobahu priekšgalā.,/QKad amonieši ieraudzīja, ka aramieši bēg, tad arī viņi metās bēgt no Joāba brāļa Abīšaja un iebēga pilsētā. Pēc tam Joābs devās uz Jeruzālemi.Y.+Joābs ar saviem ļaudīm devās uzbrukumā aramiešiem, un tie bēga no viņa.|-q Esi stiprs, un būsim stipri savu ļaužu un mūsu Dieva pilsētu dēļ! Kungs darīs, kā viņam šķiet labi!”,5 Viņš sacīja: “Ja aramieši būs stiprāki par mani, tad tu nāc man palīgā, bet, ja amonieši būs stiprāki par tevi, es iešu palīgā tev!l+Q Pārējos ļaudis viņš norīkoja pie sava brāļa Abīšaja, un tie nostājās pret amoniešiem.'*G Joābs redzēja, ka gan priekšā, gan aizmugurē pret viņu ir sastājušies kaujai. Viņš no visa Israēla izvēlējās labākos un izvietoja pret Arāmu.~)u Amonieši iznāca pie pilsētas vārtiem un izvietojās kaujai, bet atnākušie ķēniņi stāvēja nomaļus laukā._(7To uzzinājis, Dāvids sūtīja turp Joābu un visa karaspēka varonīgos karavīrus.Y'+Viņi nolīga trīsdesmit divus tūkstošus kararatu, kā arī Maahas ķēniņu ar viņa ļaudīm. Tie nāca un apmetās pretī Mēdbai, un amonieši tika sapulcēti no savām pilsētām un nāca cīnīties.b&=Kad amonieši saprata, ka padarījuši sevi par smerdeļiem Dāvida priekšā, Hānūns un amonieši sūtīja tūkstoš sudraba talantus, lai nolīgtu kararatus un jātniekus no Aram-Naharaimas, Aram-Maahas un Cobas.]%3Tiklīdz Dāvidam pastāstīja par tiem vīriem, viņš sūtīja tiem pretī, jo šie vīri bija ļoti pazemoti. Ķēniņš sacīja: “Palieciet Jērikā, līdz jums ataug bārda, un tikai tad atgriezieties.”$Tad Hānūns saņēma Dāvida kalpus, noskuva tos un apgrieza viņiem apģērbu līdz gurniem un aizraidīja viņus prom.Z#-Bet amoniešu augstmaņi sacīja Hānūnam: “Vai tu domā, ka Dāvids ir godājis tavu tēvu, sūtīdams paust līdzjūtību? Vai viņa kalpi nav nākuši pie tevis izpētīt, izlūkot un izspiegot zemi?”"Dāvids sacīja: “Es izrādīšu laipnību Nāhāša dēlam Hānūnam, jo viņa tēvs izrādīja laipnību man!” Un Dāvids sūtīja vēstnešus izteikt līdzjūtību par viņa tēvu. Dāvida kalpi devās uz amoniešu zemi pie Hānūna izteikt līdzjūtību.g! IPēc kāda laika nomira amoniešu ķēniņš Nāhāšs, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls.{ oBenājāhu, Jehojādas dēls, bija miesassardzes priekšnieks, bet Dāvida dēli bija ķēniņa galvenie palīgi.nUCādoks, Ahītūva dēls, un Abīmelehs, Ebjātāra dēls, bija priesteri, un Ševa bija rakstvedis.r]Joābs, Cerūjas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks; Jehošāfāts, Ahīlūda dēls, bija lietvedis.ODāvids valdīja pār visu savu tautu Israēlu ar tiesu un taisnību. un Edomā viņš izvietoja karapulkus. Visi edomieši kļuva Dāvida kalpi, un Kungs Dāvidam deva uzvaru visur, kur vien viņš gāja.b= Cerūjas dēls Abīšajs sakāva edomiešus Sāls ielejā – astoņpadsmit tūkstošus,8i ķēniņš Dāvids veltīja Kungam, tāpat arī sudrabu un zeltu, kas tika ņemts no visām tautām: edomiešiem, moābiešiem, amoniešiem, filistiešiem un amālēkiešiem.Y+ un sūtīja savu dēlu Hadorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties, kā viņam klājas, un apsveikt ar uzvaru kaujā pār Hadadezeru – Toī bija karojis ar Hadadezeru. Visus zelta, sudraba un vara traukushI Hamātas ķēniņš Toī uzzināja, ka Dāvids sakāvis Cobas ķēniņa Hadadezera karaspēku,+No Hadadezera pilsētām Tibhatas un Kūnas Dāvids ņēma milzum daudz vara – no tā Sālamans darināja vara jūru, stabus un vara traukus.a;Dāvids paņēma zelta vairogus, kas bija Hadadezera kalpiem un aizveda uz Jeruzālemi.2]Dāvids izvietoja karapulkus Damaskas aramiešu valstī, un aramieši kļuva Dāvida kalpi un maksāja nodevas. Kungs deva Dāvidam uzvaru visur, kur vien viņš gāja.Cobas ķēniņam Hadadezeram nāca palīgā Damaskas aramieši, un Dāvids nokāva divdesmit divus tūkstošus aramiešu.SDāvids saņēma gūstā tūkstoš kararatu, septiņus tūkstošus jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku. Dāvids visiem kara zirgiem pārgrieza kāju dzīslas un atstāja tikai simts kararatus.wKad Cobas ķēniņš Hadadezers devās nostiprināt savu varu pie Eifrātas upes, tad Dāvids viņu Hamātā sakāva.T!Viņš sakāva Moābu, moābieši kļuva Dāvida kalpi un maksāja meslus.o YPēc tam Dāvids sakāva un pakļāva filistiešus. Viņš atņēma filistiešiem Gatu un tās ciemus.Lai tev tīk svētīt sava kalpa namu, lai tas ir mūžīgi tavā priekšā – ko tu, Kungs, svētī, tas ir svētīts uz mūžiem!”T!Ak, Kungs, tu esi Dievs, tu esi solījis savam kalpam šīs labās lietas!  Jo tu, mans Dievs, tā vēstīji savam kalpam: es tev uzcelšu namu – tavs kalps ir uzdrīkstējies tev sacīt šo lūgšanu!2 ]Tavs vārds būs stiprs un varens uz mūžiem, tie sacīs: Pulku Kungs – Israēla Dievs! – tu Israēla Dievs! Un tava kalpa Dāvida nams pastāvēs tavā priekšā!  Tad nu, Kungs Dievs, tiem vārdiem, ko tu runā par savu kalpu un viņa namu, liec pastāvēt mūžam un dari, kā esi sacījis!j MSavu tautu Israēlu tu padarīji sev par tautu uz mūžiem! Tu, Kungs, kļuvi viņiem par Dievu!  Kurš vēl ir kā tava tauta – kā Israēls? Vienīgā tauta virs zemes, kuru Dievs gāja izpirkt sev par tautu, lai pagodinātu sevi, lai veiktu diženas lietas, bijājamas lietas – tavas tautas priekšā izdzenot tautas, tu tos no Ēģiptes izpirki!q[Ak, Kungs, neviens nav kā tu, nav cita Dieva bez tevis, to liecina viss, ko dzirdējām savām ausīm!wgAk, Kungs, sava kalpa dēļ un pēc savas sirds nolūka tu dari šīs diženās lietas un dari tās zināmas!\1Ko vēl lai tev Dāvids saka par tava kalpa godību? Tu taču pazīsti savu kalpu!5Vai tas tev vēl maz, ak, Dievs! Tu runā par sava kalpa namu tik tālu nākotnē un rādi man nākamās paaudzes, kurām tu liksi nākt, ak, Dievs!&ETad ķēniņš Dāvids gāja, apsēdās Kunga priekšā un sacīja: “Kas gan es esmu, Kungs Dievs, kas gan mans nams, ka līdz šejienei tu mani vadīji!?DVisu dzirdēto un redzēto Nātāns atstāstīja Dāvidam.r]Es viņu nostiprināšu viņa namā un viņa valstībā mūžīgi! Viņa tronis pastāvēs mūžīgi!” 9 Es būšu viņam par tēvu, un viņš būs man par dēlu! Es viņam neatņemšu savu derības žēlastību, kā to atņēmu tam, kas bija pirms tevis!N Viņš uzcels manu namu, un es nostiprināšu viņa troni mūžīgi!-S Kad tavu dienu skaits būs pilns un tu iesi pie tēviem, tad es tavā vietā celšu tavu dzimumu – vienu no taviem dēliem – un es nostiprināšu viņa valsti!)~K Un kopš tā laika, kad es iecēlu soģus pār savu tautu Israēlu, es pakļāvu visus tavus ienaidniekus. Tagad es daru tev zināmu – tev namu uzcels Kungs!3}_ Es dēstīšu savu tautu Israēlu šajā vietā, un es to audzēšu, un tie tur mitīs, nemiera tur nebūs, netaisnības darītāji tos vairs nenomāks, kā bija agrāk!|Es būšu ar tevi visur, kur tu iesi, es iznīdēšu visus tavus ienaidniekus, un es celšu tavu vārdu pār visiem vārdiem uz zemes!{-Un tagad saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Pulku Kungs: es ņēmu tevi no ganībām, no avju pulka, lai tu valdītu pār manu tautu Israēlu!4zaVisur, kur vien es Israēlam liku iet, tur taču es neteicu katram Israēla soģim, kam pavēlēju ganīt savu Israēla tautu: kāpēc jūs man neceļat ciedru koka namu?y%jo es neesmu dzīvojis namā kopš dienas, kad es izvedu Israēlu, līdz šai dienai, bet es mitu no telts uz telti un no mītnes uz mītni.`x9“Ej un saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Kungs: tu necelsi man namu, kur dzīvot,5weBet tonakt pār Nātānu nāca Dieva vārds:]v3Nātāns sacīja Dāvidam: “Dari visu, ko esi nodomājis, jo Dievs ir ar tevi!”:u oUn bija tā – Dāvids dzīvoja savā namā, un reiz viņš sacīja pravietim Nātānam: “Redzi, es dzīvoju ciedru koka namā, bet Kunga derības šķirsts zem aizkariem!”\t1+Pēc tam visi ļaudis devās uz mājām. Dāvids pārnāca un svētīja savu namu.s3*Hēmāns un Jedūtūns bija kopā ar tiem – lai ar taurēm un cimbolēm skandētu Dievam dziesmas un mūziku! Jedūtūna dēli bija vārtu sargi.:rm)Ar tiem bija arī Hēmāns un Jedūtūns, kā arī pārējie, kas bija šķīstījušies un kuru vārdi tika izvēlēti, lai slavētu Kungu, jo viņa žēlastība ir mūžīga!*qM(lai altārī vienmēr pienestu sadedzināmos upurus Kungam rītā un vakarā, lai visu darītu, kā rakstīts Kunga bauslībā, ko viņš pavēlējis Israēlam.fpE'Priesteris Cādoks ar saviem brāļiem priesteriem bija pie Kunga telts Gibeonas augstienē,ow&Obēd-Edoms – Obēd-Edoms bija Jedūtūna dēls – un viņa sešdesmit astoņi brāļi, un Hosa bija vārtu sargi.n%Kunga derības šķirsta priekšā viņš atstāja Āsāfu un viņa brāļus, lai tie vienmēr kalpo pie šķirsta katrs savā dienā.m$Svētī, Kungs, Israēla Dievs, no mūžības līdz mūžībai!” Tad visa tauta sacīja: “Patiesi! Lai slava Kungam!”l%#Sauciet: Glābēj, Dievs, glāb mūs! Sapulcini un sargi no svešām tautām! Pateiksimies tavam svētajam vārdam, slavējot tevi sveiksim!Ok"Pateicieties Kungam – viņš ir labs, mūžīga viņa žēlastība!Gj!Tad Kungam gavilēs koki mežā, jo viņš nāk tiesāt zemi!Ki Lai krāc jūra savus ūdeņus! Lai līksmo lauki ar savu devumu!Uh#Priecājas debess un līksmo zeme, lai teicam tautām: Kungs ir Ķēniņš!QgDrebi viņa priekšā, visa zeme! Zeme ir nostiprināta, tā neļogās!xfiKunga vārds lai tiek godāts! Nesiet labības dāvanas, pienesiet viņam! Slavējiet Kungu svētā greznumā!:eoKungs lai tiesā tautas, lai Kungam gods un vara!QdSpēks un greznums viņa priekšā, pie viņa mīt prieks un varenība!GcJo visu tautu dievi ir elki, bet Kungs ir debesis darinājis!QbKungs ir liels un augsti teicams! Bijājams vairāk par visiem dieviem!\a1Stāstiet tautām par viņa godību un visiem ļaudīm par viņa brīnuma darbiem!D`Dziedi Kungam, visa zeme! Teic ik brīdi viņa glābšanu!N_neaiztieciet manus svaidītos un maniem praviešiem nedariet ļaunu!Q^viņš nevienam jūs neļāva apspiest, aprāja ķēniņus jūsu dēļ:Q]gājāt no tautas pie tautas, no vienas valsts atkal citos ļaudīs –=\uKad jūs vēl mazā skaitā kā ceļinieku pulciņšJ[ sacīdams: tev es došu Kanaāna zemi, jums par mantojuma daļu!SZko viņš cēlis par likumu Jēkabam – par mūžīgu derību Israēlam,MYko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu, ko viņš Īzakam apzvērējis,fXENemūžam neaizmirstiet viņa derību, vārdu, ko viņš devis – uz tūkstoš audzēm –,?WyViņš ir Kungs, mūsu Dievs! Viņš tiesā visu zemi!OV jūs, viņa kalpa Israēla dzimums, Jēkaba dēli, viņa izredzētie!RU Atcerieties viņa darītos brīnumus, viņa zīmes un spriestās tiesas,NT Alkstiet Kungu un viņa spēku, viņa klātieni vienmēr meklējiet![S/ lepojieties ar viņa svēto vārdu! Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!MR dziediet viņam, skandiniet viņam, stāstiet par viņa brīnumiem,YQ+“Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu! Vēstiet tautām viņa darbus,mPSTā bija pirmā reize, kad Dāvids lika Āsāfam un viņa brāļiem pateikties Kungam ar dziesmām.gOGPriesteri Benājāhu un Jahaziēls bez mitas pūta taures Dieva derības šķirsta priekšā.fNEĀsāfs bija galvenais, otrs bija Zeharja, tad Jeiēls, Šemīramots, Jehiēls, Matitja, Elīābs, Benājāhu, Obēd-Edoms. Jeiēls atbildēja par mūzikas instrumentiem, arfām un lirām, bet Āsāfs spēlēja cimboles.|MqViņš lika levītiem kalpot Kunga šķirsta priekšā – pieminēt, pateikties un slavēt Kungu, Israēla Dievu.L{Visiem Israēla ļaudīm – gan vīriem, gan sievām – viņš katram deva maizes gabalu, rausi un rozīņu plāceni. 8~~[~}} ||"{}{5zz6yyJxxsww7vvvuu6ttssrqqjponmmLll[kk%jjiihggnffFeeedddcc4baa/``n__M^^w]]][ZZY{XX7WVUU-TSScRQQPPTONN.MXL,KvJJqIIHGGZFFLEElDDSCCBXA@@??>k>+=z<<`;;Y::9^88+77<66 44322H11300/R.--++8**)e((@&&^%$$(#d#"x!!_ [<F({hq'nq*,c : m $ GH6+;U bet Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: tu no sirds gribēji celt namu manam vārdam, tu darīji labi, jo tas nāca no sirds,QMans tēvs Dāvids vēlējās celt namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam,taču es izvēlējos Jeruzālemi, lai tur mājotu mans vārds, un es izvēlējos Dāvidu, lai viņš valda pār manu Israēla tautu.lQno dienas, kad es izvedu tautu no Ēģiptes zemes, es neizvēlējos visu Israēla cilšu starpā nevienu pilsētu, kur celt namu, lai tur mājotu mans vārds, un es neizvēlējos nevienu vīru, kas vadītu manu Israēla tautu,%Un viņš sacīja: “Slavēts Kungs, Israēla Dievs! Ar savu muti viņš runāja uz manu tēvu Dāvidu un ar savu roku sacīto piepildīja:nUĶēniņš pagriezās pret tiem un svētīja visu Israēla sapulci. Visa Israēla sapulce stāvēja.OTev augstu namu es cēlu – tā vieta, kur tev dzīvot mūžīgi!”J Tad Sālamans sacīja: “Kungs saka: tumšā padebesī mitīšu!pYun mākoņa dēļ priesteri nevarēja nostāties kalpošanai, jo Kunga godība piepildīja Dieva namu!<q Un tiem tā saskanēja, it kā tie pūstu vienu tauri un dziedātu vienā balsī – viņi slavēja Kungu un pateicās viņam. Kad sāka skanēt taures, bungu šķīvji un mūzikas instrumenti, lai slavētu Kungu – viņš ir labs, viņa žēlastība ir mūžīga! – Kunga nams piepildījās ar mākoni, tie bija visi levīti dziedātāji – Āsāfs, Hēmāns, Jedūtūns ar saviem dēliem un brāļiem, tērpušies smalkā linā, ar cimbolēm, arfām un lirām. Tie stāvēja altārim austrumu pusē, un kopā ar tiem bija simts divdesmit priesteri, kas pūta taures.$A Tad priesteri izgāja no svētvietas, jo visi priesteri, kas tur piedalījās, bija svētījušies, viņi nebija sadalījušies pēc kalpošanas kārtām,0Y Šķirstā nekā cita nebija, tikai divas akmens plāksnes – tās Mozus deva Horebā, kur Kungs noslēdza derību ar Israēla dēliem, kad tie izgāja no Ēģiptes.&E Kārtis bija tik garas, ka kāršu galus no šķirsta puses varēja redzēt iekšnama priekšā, bet ārpusē tās neredzēja. Tā tas ir līdz šai dienai.|qĶerubu spārni bija izplesti pār šķirsta vietu, un ķerubi pārsedza šķirstu un nesamās kārtis no augšas.zmPriesteri ienesa Kunga derības šķirstu tā vietā, nama iekšnamā, svētumu svētumā zem ķerubu spārniem.H Ķēniņš Sālamans un visa Israēla sapulce, kas pie viņa pulcējās derības šķirsta priekšā, upurēja sīklopus un liellopus – to bija tik daudz, ka nedz saskaitīt, nedz aplēst!zmun uznesa šķirstu, Saiešanas telti un visas svētlietas, kas bija teltī, – tās nesa priesteri un levīti.M Kad visi Israēla vecajie bija sanākuši, levīti ņēma šķirstu[ /Septītajā mēnesī uz svētkiem pie ķēniņa sapulcējās visi Israēla vīri.G Pēc tam Sālamans sapulcināja Israēla vecajos, visu cilšu galvenos, Israēla dēlu tēvu namu vadoņus Jeruzālemē, lai pārnestu Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas Ciānas.E  Tad visi darbi, kurus Sālamans darīja Kunga namā, tika pabeigti. Un Sālamans tur ienesa sava tēva Dāvida svētlietas, sudrabu, zeltu un traukus un lika tos pie Dieva nama dārgumiem.% CUn dzirkles, laistāmie trauki, kausi un ogļu pannas bija no tīra zelta, arī nama iekšējās durvis svētumu svētumam un durvis templim bija no zelta!RUn ziedus, eļļas lukturīšus un knaibles no zelta – no tīra zelta!}sun iekšnama priekšā, kā noteikts, novietoja gaismekļu pamatnes un eļļas lukturīšus gaismai no tīra zelta.jMSālamans darināja visus Dieva nama traukus, zelta altāri un galdus, uz kuriem likt upurmaizi,W'Sālamans visiem šiem traukiem nenoteica vara svaru, jo to bija ļoti daudz.\1Ķēniņš tos atlēja Jardānas ieloka mālainajā zemē starp Sukotu un Cerēdu.-un katlus, liekšķeres un dakšas – visi šie trauki, kurus darināja Hūrām-Abī ķēniņa Sālamana Kunga namam, bija no spodrināta vara.7iun vara jūru un divpadsmit vēršus zem tās,<skā arī darināja pamatnes un uz pamatnēm katlus,0Y un četrsimt granātābolus abiem tīklojumiem – granātāboli bija divās rindās uz katra tīklojuma, lai pārsegtu abus kapiteļa kausus, kas bija uz pīlāriem,  divus stabus un kapiteļu kausus uz abiem stabu galiem un divus tīklojumus abu kausu pārsegšanai, tie bija uz stabu galiem,!~; Hūrāms darināja katlus, liekšķeres un laistāmos traukus. Tad Hūrāms bija galā ar visām lietām, ko darināja ķēniņa Sālamana Dieva namam:?}y Vara jūru lika nama labajā stūrī dienvidaustrumos.`|9 Tad taisīja priesteru pagalmu un lielo pagalmu ar durvīm. Durvis pārklāja ar varu. {9Tad viņš taisīja desmit galdus un novietoja templī – piecus labajā, piecus kreisajā pusē. Un viņš darināja simts zelta laistāmos traukus. zViņš darināja desmit zelta gaismekļus, kā bija noteikts, un novietoja tos templī – piecus labajā, piecus kreisajā pusē.?ywViņš darināja desmit katlus – piecus novietoja nama labajā un piecus kreisajā pusē, lai tajos mazgātu un apskalotu sadedzināmo upuri, bet priesteri mazgājās vara jūrā.x!Tās biezums bija plaukstas platumā, tās mala bija veidota kā kausa mala, kā lilijas zieds, tajā satilpa trīsdesmit tūkstoši batu.ewCTā stāvēja uz divpadsmit vēršiem – trīs pagriezti uz ziemeļiem, trīs uz jūras pusi, trīs pagriezti uz dienvidiem, trīs uz saules lēkta pusi. Vara jūra bija uz tiem, bet to pēcpuses bija vērstas uz vidu.vZem malas riņķī visapkārt tai bija vēršu tēli – desmit uz katru elkoni, visapkārt divās rindās, izlieti vienā lējumā.)uKTad no vara atlēja jūru – pilnīgi apaļu, desmit elkoņus no vienas malas līdz otrai, piecus elkoņus augstu, tās apkārtmērs bija trīsdesmit elkoņi.st aViņš darināja divdesmit elkoņus garu, divdesmit elkoņus platu un desmit elkoņus augstu vara altāri.$sAStabus novietoja tempļa priekšā – vienu labajā, otru kreisajā pusē. Tiem viņš deva vārdus – labajā pusē bija Jāhīns, kreisajā – Boazs.*rMViņš darināja tādas ķēžu vītnes kā iekšnamā un lika tās uz stabu galiem. Viņš darināja arī simts granātābolus un lika tos uz ķēžu vītnēm.qNama priekšā viņš darināja divus trīsdesmit piecus elkoņus augstus stabus. Uz stabu galiem bija piecus elkoņus augsti kapiteļi.gpGViņš darināja lina priekškaru – purpurzilu, purpura un karmīna, tajā ieauda ķerubus.o Šo ķerubu spārni bija izplesti divdesmit elkoņu platumā, ķerubi stāvēja uz savām kājām, un to sejas bija vērstas pret namu./nW arī otra ķeruba spārna garums bija pieci elkoņi, un tas pieskārās sienai, un arī otrs spārns – pieci elkoņi, un tas savienojās ar pirmā ķeruba spārnu.Am{ Ķerubu spārnu garums bija pieci elkoņi. Viena spārna garums – pieci elkoņi, tas pieskārās sienai, un otrs spārns – pieci elkoņi, un tas pieskārās otra ķeruba spārnam,Wl' Svētumu svētumam darināja divus ķerubu tēlus, kurus pārklāja ar zeltu.`k9 Naglu svars bija piecdesmit šekeļi zelta. Arī iekštelpas viņš izklāja ar zeltu.MjViņš darināja svētumu svētumu, tās garums bija nama platumā – divdesmit elkoņi, arī tās platums – divdesmit elkoņi. Viņš to izklāja ar sešiem simtiem talantu vislabākā zelta.jiMNama sijas, sliekšņus, mūrus un durvis pārklāja ar zeltu, un sienās tika izgrebti ķerubi.`h9Lai nams būtu grezns, viņš izrotāja to ar dārgakmeņiem. Zelts bija no Parvaimas. gLielo namu viņš pārklāja ar cipreses koku, to pārklāja ar vislabāko zeltu, uz tā bija iegrebtas palmas un ķēžu vītnes.fLieveņa garums bija nama platumā divdesmit elkoņi, augstums simts divdesmit. Iekšpusi viņš pārklāja ar tīru zeltu. e Sālamana celtā Dieva nama pamata mēri bija šādi: garums, pēc vecā mēra, sešdesmit elkoņi un platums divdesmit elkoņi.[d/Viņš sāka celt savas valdīšanas ceturtā gada otrā mēneša otrajā dienā.@c {Jeruzālemē Morijas kalnā Sālamans sāka celt namu Kungam, kas tur bija parādījies viņa tēvam Dāvidam, vietā, ko Dāvids bija sagatavojis, kur bija jebūsieša Ornāna klons.Bb}No tiem septiņdesmit tūkstošus viņš iedalīja par kravu nesējiem, astoņdesmit tūkstošus akmeņu plēšanai kalnos un trīs tūkstošus seši simti par ļaužu darba uzraugiem.Ua#Sālamans saskaitīja visus svešiniekus, kas dzīvoja Israēla zemē, salīdzinādams ar skaitu, ko bija saskaitījis viņa tēvs Dāvids, un tagad to bija simts piecdesmit trīs tūkstoši seši simti.`un mēs nocirtīsim Lebanonā tik koku, cik vien tev vajag, un aizpludināsim tos pa jūru uz Jafu, un tu tos nogādāsi Jeruzālemē.”g_GTad nu sūti saviem kalpiem to, ko mans kungs teicis, – kviešus, miežus, eļļu un vīnu,t^a viņa māte ir no Dāna meitām, viņa tēvs ir tīrietis, viņš prot apstrādāt zeltu, sudrabu, varu un dzelzi, akmeņus un koku un purpura, purpurzila, smalka lina un karmīna audumu un prot gravēt – viņš pratīs ikvienu sarežģītu darbu, kāds viņam tiks dots, un strādās kopā ar taviem amatniekiem un mana kunga Dāvida, tava tēva, amatniekiem.J]  Re, es sūtu gudru, zinīgu un prasmīgu vīru – Hūrām-Abī,T\! Hūrāms sacīja: “Slavēts Kungs, Israēla Dievs, kurš darinājis debesis un zemi, kurš ķēniņam Dāvidam devis gudru, zinīgu un apdomīgu dēlu – tas uzcels namu Kungam un sev valdnieka namu![1 Tīras ķēniņš Hūrāms sūtīja Sālamanam atbildes vēstuli: “Tādēļ ka Kungs mīl savu tautu, viņš tevi tai iecēlis par ķēniņu!”UZ# Redzi, taviem kalpiem, koku cirtējiem, es došu divdesmit tūkstošus koru vētītu kviešu, divdesmit tūkstošus koru miežu, divdesmit tūkstošus batu vīna un divdesmit tūkstošus batu eļļas.”WY'tie sagatavos daudz koku, jo nams, ko es ceļu, būs liels un brīnišķīgs!/XWSūti man arī ciedru kokus, cipreses un sarkankoku no Lebanona, jo es zinu, ka tavi kalpi prot cirst Lebanona kokus; redzi, mani kalpi būs kopā ar taviem kalpiem,,WQTad nu sūti man gudru vīru, kas prot apstrādāt zeltu, sudrabu, varu un dzelzi, kā arī purpura, karmīna un purpurzilus audumus, un sūti arī tādu, kas prastu gravēt, – lai tas strādā kopā ar maniem strādniekiem no Jūdas un Jeruzālemes, kurus apmācījis mans tēvs Dāvids.V7Kurš gan spēj viņam uzcelt namu? Pat visas debesis nespēj viņu aptvert! Kas gan esmu es, ka ceļu viņam namu, lai kvēpinātu viņa priekšā?!UU#Nams, ko es ceļu, ir liels, jo mūsu Dievs ir lielāks par visiem dieviem!8TiRedzi, es ceļu namu, kas svētīts Kunga, mana Dieva, vārdam, lai tur viņa priekšā kvēpinātu vīraku un vienmēr tur atrastos upurmaize, lai tur pienestu sadedzināmos upurus rītos un vakaros, sabatā un jaunā mēnesī, un visos svētkos, ko Kungs, mūsu Dievs, uz mūžiem noteicis Israēlam.ESSālamans sūtīja pie Tīras ķēniņa Hūrāma un sacīja: “Dari tāpat, kā darīji manam tēvam Dāvidam – tu sūtīji viņam ciedrus, lai viņš var uzcelt sev namu, kur dzīvot.BR Septiņdesmit tūkstošus vīru Sālamans norīkoja par nastu nesējiem un astoņdesmit tūkstošus – par akmeņkaļiem kalnos. Tos pārraudzīja trīs tūkstoši seši simti uzraugu.OQ Sālamans nolēma celt namu Kunga vārdam, bet sev – valdnieka namu.2P _No Ēģiptes ieveda kararatus par sešiem simtiem sudraba gabalu un zirgus par simts piecdesmit. Tirgoņi tos gādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Arāma ķēniņiem.\O 3Zirgus Sālamans ieveda no Ēģiptes, no Keves. Ķēniņa tirgoņi tos pirka Kevē.|N sJeruzālemē ķēniņš saveda tik daudz sudraba un zelta kā akmeņu un tik daudz ciedru kā mežavīģes ielejā!TM #Sālamans sapulcināja kararatus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kararatu un divpadsmit tūkstoši jātnieku. Viņš tos novietoja kararatu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē.pL [ No Gibeonas augstienes, no Saiešanas telts, Sālamans devās uz Jeruzālemi un valdīja pār Israēlu.BK  tad es došu tev gudrību un zināšanas, es došu tev arī bagātību, pārticību un godu, un es darīšu tevi par ķēniņu, kāda nav bijis pirms tevis un nebūs arī pēc tevis!”/J Y Dievs atbildēja Sālamanam: “Tādēļ ka tev uz sirds bija šāds lūgums un tu nelūdzi bagātību, pārticību, godu, nedz savu ienaidnieku dzīvību un nelūdzi arī sev ilgu mūžu, bet lūdzi gudrību un zināšanas, lai spriestu tiesu manai tautai, kurai es tevi iecēlu par ķēniņu,I } Jel dod man gudrību un zināšanas, lai spēju vadīt tautu, jo kurš gan spēj spriest tiesu tavai lielajai tautai!”(H K tad nu, Kungs Dievs, lai tiek piepildīts solījums manam tēvam Dāvidam, jo tu iecēli mani par ķēniņu tautai – tās ir tik daudz kā putekļu uz zemes!G Sālamans sacīja Dievam: “Tu esi izrādījis lielu laipnību pret manu tēvu Dāvidu un esi mani iecēlis par ķēniņu viņa vietā,WF )Tonakt Dievs parādījās Sālamanam un sacīja: “Lūdz, ko lai tev dodu!”E Sālamans piegāja klāt vara altārim, kas bija pie Saiešanas telts Kunga priekšā, un upurēja uz tā tūkstoti sadedzināmo upuru.D 1Kunga mājokļa priekšā bija vara altāris, ko darinājis Becalēls, Ūrī dēls, Hūra dēls. To lietoja Sālamans un tie, kas bija sapulcēti."C ?bet Dieva derības šķirstu Dāvids bija atvedis no Kirjat-Jeārīmas uz vietu, ko Dāvids tam bija sagatavojis, un Jeruzālemē tam bija uzcelta telts."B ?Sālamans un visa sapulce kopā ar viņu devās uz augstieni Gibeonā, jo tur bija Dieva Saiešanas telts, ko tuksnesī bija taisījis Kunga kalps Mozus,+A QUn Sālamans apspriedās ar visu Israēlu, ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar soģiem, ar visiem vadoņiem un visiem Israēla tēvu namu galvenajiem.y@ oSālamans, Dāvida dēls, nostiprināja savu valdīšanu – Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu un darīja varenu.?tur ir rakstīts arī par viņa valdīšanu, varonību un tiem laikiem, ko pieredzēja viņš, Israēls un visu zemju valstis>!Par ķēniņa Dāvida darbiem no pirmā līdz pēdējam ir rakstīts redzētāja Samuēla, pravieša Nātāna un redzētāja Gāda darbos,=wViņš nomira lielā vecumā, sāts mūža dienu, bagāts un godāts. Viņa dēls Sālamans sāka valdīt pēc viņa.-<SLaiks, kad viņš valdīja pār Israēlu, bija četrdesmit gadu. Septiņus gadus viņš valdīja Hebronā, un trīsdesmit trīs gadus viņš valdīja Jeruzālemē.=;uDāvids, Jišaja dēls, valdīja pār visu Israēlu.":=Viss Israēls redzēja, ka Kungs Sālamanu dara varenu – viņš tam deva ķēnišķu godību, kādas nav bijis nevienam Israēla ķēniņam pirms tam.q9[Ķēniņam Sālamanam bija pakļauti visi augstmaņi, spēkavīri un arī visi ķēniņa Dāvida dēli.8Sālamans sēdās Kunga tronī un kļuva par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā. Viņam viss veicās, un viss Israēls viņu klausīja.J7 Todien viņi ēda un dzēra Kunga priekšā ar lielu prieku un apstiprināja par ķēniņu Dāvida dēlu Sālamanu. Kunga priekšā viņi to svaidīja par valdnieku, bet Cādoku par priesteri.66eNākamajā dienā viņi lielā skaitā pienesa Kungam sadedzināmos upurus par visu Israēlu: tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus, kā arī dzeramo upuri.15[Dāvids sacīja visai sapulcei: “Slavējiet Kungu, savu Dievu!” Un visa sapulce slavēja Kungu, savu tēvu Dievu, viņi pielūdza un zemojās Kungam un ķēniņam.&4EĻauj manam dēlam Sālamanam no visas sirds pildīt tavus baušļus, liecības un likumus! – lai viņš paveic visu, lai uzbūvē celtni, ko sāku es!”3Kungs, mūsu tēvu Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs! Uzturi mūžam šādu nodomu savas tautas sirdī! Pievērs sev viņu sirdis!:2mEs zinu, mans Dievs, – tu pārbaudi sirdis, tev tīkami taisnīgie! Taisnu sirdi un labprāt es visu devu! Tagad arī tava tauta, kas šeit, es redzu – tev ziedo ar prieku! 1Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko savācām, lai celtu namu tavam svētajam vārdam, – tevis dota, jo tev pieder viss!0Kā svešinieki mēs tavā priekšā, visi mūsu tēvi kā ceļinieki, mūsu dienas kā ēna pār zemi – un cerību nav! /Bet kas esmu es, kas ir mana tauta, ka spējām tā ziedot kā šoreiz!? Viss nāk no tevis – kas nāk no tevis, to atdevām tev!L. Mūsu Dievs, tagad tev pateicamies! Slavējam tavu diženo vārdu!y-k Bagātība un gods – no tevis! Tu valdi pār visu, tavā rokā spēks un vara! Stipru un varenu tu visu dari!, Kungs, tu varens un liels, dižens, mūžīgs un cēls! Viss, kas debesīs un virs zemes, tava valstība, Kungs! Tu – visam pāri!++ Visai sapulcei klātesot, Dāvids slavēja Kungu, sacīdams: “Slavēts tu, Kungs, Israēla Dievs! Mūsu tēvs no mūžības līdz mūžībai!*% Tauta priecājās par labprātīgajiem ziedojumiem, jo visi Kungam ziedoja no sirds pilnības! Un arī ķēniņš Dāvids varen priecājās!r)]Kam vien bija dārgakmeņi, tas deva tos Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla pārziņā.N(Viņi ziedoja darbiem Dieva namā piecus tūkstošus talantu un desmit tūkstošus dariku zelta, desmit tūkstošus talantu sudraba, astoņpadsmit talantu vara un simts tūkstošus talantu dzelzs.'#Tad arī tēvu namu galvenie, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un simtiem un ķēniņa galminieki ziedoja labprātīgi.&zeltu zeltlietām, sudrabu sudrablietām un visam, ko darina amatnieki. Kurš vēl šodien labprātīgi ziedos Kungam?!”z%mtrīs tūkstošus talantu zelta, Ofīras zelta, septiņus tūkstošus talantu sudraba, nama sienu pārklājumam,2$]Turklāt es tik ļoti esmu vēlējies Dieva namu, ka esmu tam veltījis savu mantu, savu zeltu un sudrabu – to es pievienoju tam, ko biju sagatavojis svētajam namam:(#IEs esmu sagādājis Dieva namam, ko vien spēju: zeltu zeltlietām, sudrabu sudrablietām, varu – tam, kas no vara, dzelzi – tam, kas no dzelzs, un koku – tam, kas no koka, oniksa akmeņus, ieliekamos akmeņus, briljantus, raibus akmeņus, visādus dārgakmeņus un daudz marmora.R" Ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Dievs ir izvēlējies tikai viņu, manu dēlu Sālamanu, jaunu un maigu puisi, bet darbs ir liels, jo ne cilvēkam domāts šis templis, bet Kungam Dievam!>L==J<w Kad viņš zemojās, Kunga dusmas novērsās, un viņš netika pilnīgi pazudināts. Arī Jūdā notika labas lietas.}=s Ik reizi, kad ķēniņš gāja Kunga namā, sardze gāja un tos ņēma un pēc tam nesa atpakaļ uz sardzes istabu.<! To vietā ķēniņš Rehabeāms darināja vara vairogus un deva tos sardzes virsniekiem, kas stāvēja sardzē pie ķēniņa nama durvīm.F; Ēģiptes ķēniņš Šīšaks nāca pret Jeruzālemi un paņēma Kunga nama un ķēniņa nama dārgumus – viņš paņēma visu! Viņš paņēma arī Sālamana darinātos zelta vairogus.r:] taču viņi kļūs tā kalpi, lai saprastu atšķirību starp kalpību man un citu zemju ķēniņiem.”}9s Kungs redzēja, ka viņi ir pazemīgi. Tad Kunga vārds nāca pār Šemaju: “Tādēļ ka viņi ir zemojušies, es tos neizpostīšu, bet ļaušu tiem kaut mazliet glābties, es neizliešu savu dusmu kvēli pār Jeruzālemi ar Šīšaka roku,^85 Tad Israēla augstmaņi un ķēniņš zemojās un sacīja: “Kungs ir taisnīgs!”c7? Tad pie Rehabeāma un Jūdas augstmaņiem, kuri, slēpdamies no Šīšaka, bija sapulcējušies Jeruzālemē, nāca pravietis Šemaja un sacīja: “Tā saka Kungs: jūs pametāt mani, un es jūs pametu Šīšakam!”X6) Viņš ieņēma Jūdas nocietinātās pilsētas un nonāca līdz Jeruzālemei.<5q ar tūkstoti un diviem simtiem kararatu, sešdesmit tūkstošiem jātnieku, un nebija skaita ļaudīm, kas nāca tam līdzi no Ēģiptes, – lūbieši, sukotieši un kūšieši.4 Tādēļ ka viņi kļuva neuzticīgi Kungam, ķēniņa Rehabeāma piektajā gadā Ēģiptes ķēniņš Šīšaks uzbruka Jeruzālemei3  Kad Rehabeāma valdīšana bija kļuvusi pamatīga un stipra, viņš atmeta Kunga bauslību un viss Israēls kopā ar viņu.B2} Viņš bija saprātīgs un sadalīja visus savus dēlus pa visu Jūdas un Benjāmina zemi, pa visām nocietinātajām pilsētām, deva tiem daudz pārtikas un sagādāja pulkiem sievu. 1 Rehabeāms iecēla Maahas dēlu Abiju par galveno, par vadoni saviem brāļiem, jo viņš bija nolēmis to iecelt par ķēniņu.g0G Rehabeāms mīlēja Maahu, Abšāloma meitu, vairāk par visām savām sievām un blakussievām. Viņam bija astoņdesmit sievas un sešdesmit blakussievas. Viņam dzemdēja divdesmit astoņus dēlus un sešdesmit meitas.r/] Pēc tam viņš apņēma Abšāloma meitu Maahu, kas viņam dzemdēja Abiju, Ataju, Zīzu un Šelomītu.B. Viņa tam dzemdēja dēlus: Jeūšu, Šemarju un Zāhamu.z-m Rehabeāms ņēma par sievu Mahalatu, Dāvida dēla Jerīmota meitu, un Abīhailu, Jišaja dēla Elīāba meitu.%,C Tā viņi nostiprināja Jūdas valsti un atbalstīja Rehabeāmu, Sālamana dēlu, trīs gadus – visus trīs gadus staigādami Dāvida un Sālamana ceļu.)+K Tie, kas no sirds meklēja Kungu, Israēla Dievu, no visām Israēla ciltīm kopā ar levītiem devās uz Jeruzālemi, lai upurētu Kungam, viņu tēvu Dievam.m*S un iecēluši priesterus gan augstienēm, gan āžkājiem, gan teļiem, ko paši bija darinājuši.")= jo levīti atstāja savas zemes platības un īpašumus un devās uz Jeruzālemi. Jārobāms un viņa dēli tos bija atcēluši no Kunga priesteru amataQ( Priesteri un levīti no visām Israēla robežām atgriezās pie viņa,' Katrā pilsētā bija vairogi un šķēpi, viņš tās bija vareni nostiprinājis. Viņam bija palikusi Jūda un Benjāmins.}&s Viņš nostiprināja nocietinājumus, iecēla pilsētām pārvaldniekus un krāja tajās pārtiku, eļļu un vīnu.S% Coru, Ajalonu, Hebronu – nocietinātas pilsētas Jūdā un Benjāminā.%$E Adoraimu, Lāhīšu, Azēku, #; Gatu, Mārēšu, Zīfu,%"E Bēt-Cūru, Soho, Adullāmu,/!Y Viņš cēla Betlēmi, Ētāmu, Tekou,S  Rehabeāms dzīvoja Jeruzālemē un cēla Jūdā nocietinātas pilsētas.L tā saka Kungs: necelieties un nekarojiet ar saviem brāļiem, bet atgriezieties katrs savā namā, jo tā lieta nākusi no manis!” Tie uzklausīja Kunga vārdu un negāja karot ar Jārobāmu.kO “Saki Sālamana dēlam, Jūdas ķēniņam Rehabeāmam un visam Israēlam Jūdā un Benjāminā:9m Tad Kunga vārds nāca pār Dieva vīru Šemaju:; q Rehabeāms nāca uz Jeruzālemi un sapulcināja Jūdas un Benjāmina namu, simts astoņdesmit tūkstošus izlases karotāju, lai karotu ar Israēlu un atgūtu valsti Rehabeāmam.D Un Israēls ir atkritis no Dāvida nama līdz šai dienai.\1 Ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadorāmu, kas pārraudzīja strādniekus, bet Israēla dēli viņu nomētāja akmeņiem, un viņš nomira. Ķēniņš Rehabeāms steigšus kāpa ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi._7 Bet pār tiem Israēla dēliem, kuri dzīvoja Jūdas pilsētās, valdīja Rehabeāms.y Kad ķēniņš neuzklausīja Israēlu, tauta sacīja ķēniņam: “Kāda mums daļa gar Dāvidu, vai mantojums mums pie Jišaja dēla? Israēl, visi uz savām teltīm! Uzraugi pats savu namu, Dāvid!” Un viss Israēls devās uz savām teltīm./W Un ķēniņš neuzklausīja tautu, jo Dievs pavērsa tā, lai piepildītos Kunga vārds, ko viņš bija sacījis par Jārobāmu, Nebāta dēlu, caur Ahiju no Šīlo.R Viņš runāja ar tiem, kā bija ieteikuši jaunekļi: “Es darīšu smagu jūsu jūgu un vēl tam pielikšu – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!”W' Ķēniņš tiem atbildēja bargi, ķēniņš Rehabeāms atmeta vecajo padomu. Trešajā dienā Jārobāms un visa tauta atnāca pie Rehabeāma, jo ķēniņš bija teicis: “Nāciet pie manis trešajā dienā.”-S Mans tēvs jums uzkrāva smagu jūgu, bet es vēl pielikšu jūsu jūgam – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!”ta Un jaunekļi, kas bija ar viņu kopā uzauguši, sacīja: “Tā atbildi tautai, kas tev teica: tavs tēvs darīja grūtu mūsu jūgu, bet tu mums to atvieglini! – tā saki viņiem: mans maziņais ir resnāks nekā mana tēva gurni!  Viņš tiem jautāja: “Ko jūs iesakāt atbildēt šai tautai, kas man teica: atvieglini to jūgu, ko tavs tēvs mums uzlika?”}s Bet viņš atmeta vecajo padomu un apspriedās ar jaunekļiem, kas bija uzauguši kopā ar viņu un viņam kalpoja..U Un tie viņam sacīja: “Ja tu labi izturēsies pret šo tautu, būsi tiem labvēlīgs un atbildēsi laipniem vārdiem, viņi būs tavi kalpi uz visiem laikiem!”C Ķēniņš Rehabeāms apspriedās ar vecajiem, kas bija kalpojuši viņa tēvam Sālamanam viņa dzīves laikā, un jautāja: “Kāds ir jūsu padoms – ko lai atbildu šai tautai?”b = Un viņš tiem atbildēja: “Nāciet pie manis pēc trim dienām!” Un tauta aizgāja. 1 “Tavs tēvs darīja smagu mūsu jūgu, bet tu atvieglini sava tēva smagās klaušas un jūgu, ko viņš mums uzlicis, tad mēs tev kalposim!”h I Tad tie sūtīja viņam pakaļ, un Jārobāms un viss Israēls atnāca un sacīja Rehabeāmam: ' To dzirdēja Jārobāms, Nebāta dēls, kurš atradās Ēģiptē, kurp bija aizbēdzis no ķēniņa Sālamana. Jārobāms dzīvoja Ēģiptē.p  [ Rehabeāms devās uz Šehemu, jo viss Israēls bija sanācis Šehemā, lai ieceltu viņu par ķēniņu.  Sālamans apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Rehabeāms.Z- Ķēniņš Sālamans Jeruzālemē valdīja četrdesmit gadus pār visu Israēlu.^5 Un visi pārējie Sālamana darbi no pirmā līdz pēdējam – vai tad par tiem nav rakstījuši Laiku grāmatā pravietis Nātāns, Ahija no Šīlo un redzētājs Ido redzējumos par Jārobāmu, Nebāta dēlu!?F Zirgus Sālamans ieveda gan no Ēģiptes, gan citām zemēm.uc Ķēniņš Jeruzālemē savāca tik daudz sudraba kā akmeņu un tik daudz ciedru kā mežavīģes ielejā!kO Viņš valdīja pār visām valstīm no Eifrātas un filistiešu zemes līdz Ēģiptes robežām.0Y Sālamanam bija četri tūkstoši steliņģu zirgiem un ratiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku. Tos viņš izvietoja kararatu pilsētās un pie sevis Jeruzālemē.# Viņi nāca katrs ar savu dāvanu – sudraba un zelta lietām, tērpiem, ieročiem un smaržām, zirgiem un mūļiem, un tā gadu no gada.ve Visi zemes ķēniņi vēlējās sastapt Sālamanu, lai dzirdētu viņa gudrību, ko Dievs viņam bija devis.nU Ķēniņš Sālamans kļuva varenāks par visu zemju ķēniņiem – gan bagātībā, gan gudrībā!,~Q jo ķēniņa kuģi kopā ar Hūrāma kalpiem devās uz Taršīšu – reizi trijos gados Taršīšas kuģi veda zeltu, sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.5}c Visi ķēniņa Sālamana dzērienu trauki bija no zelta, visi trauki Lebanona koka namā bija no tīra zelta – sudraba nebija, jo Sālamana dienās to neturēja vērtē,u|c Malās uz katra pakāpiena bija lauvas – kopā divpadsmit. Tāds nekad nevienā valstī nebija darināts!|{q Tronim bija seši pakāpieni un zelta kājsols, troņa sānos roku atbalsti, un blakus balstiem bija divas lauvas.Wz' Ķēniņš darināja lielu ziloņkaula troni un pārklāja to ar tīru zeltu."y= Darināja arī trīs simti mazu vairogu no kalta zelta – katru vairogu no trīs simti gabaliem zelta, un ķēniņš tos novietoja Lebanona koka namā.x Ķēniņš Sālamans darināja divi simti lielu vairogu no kalta zelta – katra vairoga kalšanai izlietoja seši simti gabalus zelta.w arī no tirgoņiem un lieltirdzniecības, un visiem Arābijas ķēniņiem un zemes pārvaldniekiem Sālamanam ienāca zelts un sudrabs.Nv Sālamanam ik gadu ienāca seši simti sešdesmit seši mēri zelta,[u/ Ķēniņš Sālamans deva Šebas ķēniņienei visu, ko viņa vēlējās un lūdza, – vairāk par to, ko viņa bija devusi ķēniņam. Tad viņa kopā ar saviem kalpiem devās atpakaļ un gāja uz savu zemi.0tY Ķēniņš taisīja koraļļkoka apmales Kunga namam un ķēniņa namam, kā arī liras un arfas dziedātājiem – Jūdas zemē tādas nekad agrāk nebija redzētas!bs= Arī Hūrāma un Sālamana kalpi no Ofīras atveda zeltu, koraļļkoku un dārgakmeņus.5rc Un viņa ķēniņam deva simts divdesmit mēru zelta un ļoti daudz smaržu un dārgakmeņu – tādu smaržu, kādas Šebas ķēniņiene deva Sālamanam, vairs nav bijis!Gq Slavēts lai Kungs, tavs Dievs, kam labs prāts uz tevi, kas iecēlis tevi Israēla tronī, jo tavs Dievs Israēlu mīl mūžīgi, – viņš tevi iecēlis spriest tiesu pēc taisnības!”upc Svētīgi tavi vīri, svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību!?ow bet es neticēju valodām, līdz atnācu un ieraudzīju savām acīm. Redzi, tas, ko es līdz šim esmu dzirdējusi, nav pat puse no tā, ko var teikt par tavu gudrību un labumiem!{no Un viņa sacīja ķēniņam: “Tas, ko es savā zemē esmu dzirdējusi par tevi un tavu gudrību, ir patiesība,Cm un ēdienu uz viņa galda, un viņa kalpu pulku, kā tie apkalpo un tērpti, un dzērienu devējus, un viņa sadedzināmo upuri, ko tas upurēja Kunga namā, – viņai aizrāvās elpa!Yl+ Kad Šebas ķēniņiene redzēja visu Sālamana gudrību un viņa uzcelto namu,xki un Sālamans tai atbildēja, un nebija nekā, kas Sālamanam būtu apslēpts un ko viņš nevarētu atbildēt.j Šebas ķēniņiene dzirdēja par Sālamana slavu un ar ļoti lielu karavānu nāca pie Sālamana uz Jeruzālemi pārbaudīt viņu ar mīklām. Kamieļi nesa smaržas, daudz zelta un dārgakmeņu. Viņa runāja ar Sālamanu par visu, ko bija nodomājusi,ci?Hūrāms sūtīja viņa kalpiem līdzi savus kalpus, kas pazina jūru. Kopā ar Sālamana kalpiem tie devās uz Ofīru un no turienes atveda četri simti piecdesmit talantus zelta, ko nogādāja ķēniņam Sālamanam.Xh)Tad Sālamans devās uz Ecjon-Geberu, pie Ēlatas, jūras krastā Edoma zemē.gTā Sālamans pabeidza visus darbus – no dienas, kad Kunga namam lika pamatakmeni, līdz dienai, kad Kunga nams tika pilnīgi pabeigts.zfmViņi cieši ievēroja ķēniņa pavēles par priesteriem, levītiem, par visām lietām un dārgumu krātuvēm.#e?Viņš noteica tādu pašu kārtību kā viņa tēvs Dāvids. Priesteriem bija kalpošanas maiņas un levītiem sardzes, lai tie slavē un palīdz priesteriem, kā katru dienu paredzēts. Pie visiem vārtiem bija vārtu sargu vienības, jo tā bija pavēlējis Dieva vīrs Dāvids.6de Diendienā tika upurēts, kā Mozus bija noteicis – sabatā, jaunā mēnesī un trīs reizes gadā: Neraudzētās maizes svētkos, Nedēļu svētkos un Būdiņu svētkos.vce Pēc tam Sālamans upurēja Kungam sadedzināmo upuri uz Kunga altāra, ko bija uzcēlis lieveņa priekšā.rb] Faraona meitu Sālamans pārveda no Dāvida pilsētas uz namu, ko bija viņai uzcēlis. Viņš pasludināja: “Mana sieva nevar dzīvot Israēla ķēniņa Dāvida namā, jo vieta, kur atrodas Kunga derības šķirsts, ir svēta!”jaM Ķēniņam Sālamanam bija divi simti piecdesmit galveno pārvaldnieku, tie valdīja pār tautu.`  Bet Israēla dēliem Sālamans nelika vergot savos darbos, jo tie bija karavīri, galminieki, kararatu virsnieki un jātnieki. _9un viņu dēli, kas bija atlikuši tajā zemē un kurus Israēla dēli nespēja iznīcināt, Sālamans padarīja par klaušiniekiem līdz šai dienai.^Visas tautas, kas nebija no Israēla, visi, kas bija atlikuši no hetiešiem, amoriešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem,]Tika uzcelta arī Baalāta un visas noliktavu pilsētas, kas piederēja Sālamanam, kā arī visas pilsētas kararatiem un pilsētas jātniekiem – tika uzcelts viss, ko vien Sālamans vēlējās uzcelt Jeruzālemē, Lebanonā un visā viņa pārvaldītajā zemē.!\;Viņš uzcēla augšējo Bēt-Horonu un lejas Bēt-Horonu, abas pilsētas bija nocietinātas ar mūriem, un tajos bija vārti ar aizšaujamām bultām.^[5Tuksnesī viņš uzcēla Tadmoru. Hamātā viņš uzcēla visas noliktavu pilsētas.BZPēc tam Sālamans devās pret Hamat-Cobu un ieņēma to.|Yqkā arī pilsētas, kuras Sālamanam deva Hūrāms, – Sālamans tās uzcēla un nomitināja tur Israēla dēlus.OX Pēc divdesmit gadiem Sālamans bija uzcēlis Kunga namu un savu namu,~WuTad tiem atbildēs: tāpēc, ka tie atmetuši Kungu, savu Dievu, kurš viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērušies citiem dieviem, zemojušies un kalpojuši tiem, – tāpēc viņš lika, lai pār tiem nāk viss šis ļaunums!”VwPar šo augsto namu visi garāmgājēji šausmināsies un sacīs: kāpēc Kungs tā darīja šai zemei un šim namam?)UKtad es tos izraušu no savas zemes, kuru tiem devu, un atmetīšu šo namu, kuru svētīju savam vārdam, un tas kļūs par parunu un izsmieklu visām tautām!T3Bet, ja jūs novērsīsieties un atmetīsiet manus likumus un baušļus, kurus es jums devu, sekosiet un kalposiet citiem dieviem, tiem zemodamies,S tad es nostiprināšu tavu ķēniņa troni, kā apsolīju tavam tēvam Dāvidam, sacīdams: tev netrūks, kas valda Israēlā! RBet tu, ja tu rīkosies tāpat kā tavs tēvs Dāvids un darīsi visu, kā es tev pavēlēju, un turēsi manus likumus un tiesas,zQmEs esmu izvēlējies šo namu, lai mans vārds tur mājotu mūžīgi, – manas acis un sirds būs tur vienmēr!_P7Tātad pār šo vietu manas acis būs nomodā un manas ausis pievērstas lūgšanām.WO'un mana tauta, kas saukta manā vārdā, zemosies un lūgs – meklēs mani un atgriezīsies no sava ļaunā ceļa –, tad es no debesīm uzklausīšu tos, piedošu viņu grēkus un dziedēšu viņu zemi!N Kad es aizvēršu debesis un nebūs lietus vai pavēlēšu siseņiem aprīt to, kas uz zemes, vai uzsūtīšu ļaudīm mēriM Tad naktī Kungs parādījās Sālamanam un sacīja: “Es dzirdēju tavu lūgšanu un izvēlējos šo vietu par upura namu!L+ Sālamans pabeidza celt Kunga namu un ķēniņa namu – viņš sekmīgi pabeidza visu, kas Sālamanam bija jādara Kunga namā un savā namā.HK  Septītā mēneša divdesmit trešajā dienā viņš ļaudis atlaida mājās – tie bija līksmi un priecīgi par visu labo, ko Kungs darījis Dāvidam, Sālamanam un savai Israēla tautai!~Ju Astotajā dienā viņiem bija sapulce. Septiņas dienas viņi iesvētīja altāri, un septiņas dienas bija svētki.I+Toreiz Sālamans rīkoja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls no Hamātas līdz Ēģiptes upei bija kopā ar viņu, varen liela sapulce!~HuSālamans iesvētīja iekšējo pagalmu, kas Kunga nama priekšā, – viņš tur pienesa sadedzināmo upuri un miera upura taukus, jo Sālamana darinātais vara altāris bija par mazu sadedzināmajam upurim, labības dāvanai un upura taukiem.G!Savās vietās stāvēja priesteri un levīti ar mūzikas instrumentiem, ko bija darinājis ķēniņš Dāvids, lai pateiktos Kungam ar Dāvida slavas vārdiem: viņa žēlastība ir mūžīga! Priesteri ar taurēm stāvēja iepretī – tur stāvēja viss Israēls.(FIĶēniņš Sālamans upurēja divdesmit divus tūkstošus liellopu un simts divdesmit tūkstošus sīklopu. Ķēniņš un visi ļaudis iesvētīja Dieva namu.TE!Gan ķēniņš, gan visi ļaudis Kunga priekšā upurēja kaujamos upurus.uDcVisi Israēla dēli redzēja krītošo uguni un Kunga godību, kas apņēma namu, un viņi noliecās ar seju pie zemes uz akmens grīdas, un tie slavēja Kungu un viņam pateicās: “Viņš ir labs, viņa žēlastība ir mūžīga!”SCun priesteri nespēja ieiet Kunga namā, jo to piepildīja Kunga godība!~B wKad Sālamans beidza lūgt, no debesīm krita uguns un aprija sadedzināmo upuri. Tad Kunga godība piepildīja namu,sA_*Kungs Dievs! Nenovērsies no sava svaidītā! Atceries žēlastību, ko solīji savam kalpam Dāvidam!”-@S)Kungs, Dievs, rodi jel dusas vietu, tu un tavas varenības šķirsts! Tavi priesteri, Kungs Dievs, lai tērpjas glābšanā, tevis apžēlotie lai līksmo labumā!f?E(Tad nu, ak, Dievs, lai tavas acis ir nomodā un ausis pievērstas lūgšanām šajā vietā!>7'tad uzklausi no debesīm, savas mājvietas, viņu lūgšanas un pielūgšanas un spried viņiem tiesu, piedod savai tautai, kas pret tevi grēkojusi.t=a&Ja viņi atgriežas pie tevis no visas sirds un dvēseles savā gūsta zemē, ja viņi lūdzas, pagriezušies pret savu zemi, kuru tu devi viņu tēviem, pret pilsētu, kuru tu esi izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam,'<G%un gūsta zemē viņu sirdis atgriežas pie tevis, un gūsta zemē tie lūdz tevi, sacīdami: mēs esam grēkojuši un netaisni darījuši, mēs esam ļauni!';G$Ja viņi grēkotu pret tevi, jo nav cilvēka, kas negrēko, un tu dusmo uz tiem un liec viņus ienaidniekam saņemt un aizvest gūstā uz tālu vai tuvu zemi_:7#tad no debesīm uzklausi viņu lūgšanas un pielūgšanas, spried tiem taisnu tiesu.Q9"Ja tava tauta ietu karā pret ienaidniekiem, ceļā, kurā tu viņus sūtītu, un ja tie pielūgtu tevi, pagriezušies pret šo pilsētu, kuru tu izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam,8!tad uzklausi no debesīm, savas mājvietas, un dari visu, kā dēļ svešzemnieks sauc uz tevi, lai visas zemes tautas pazītu tavu vārdu un bītos tevis tāpat kā tava Israēla tauta un lai tie zina, ka tavs vārds ir pasludināts pār šo namu, kuru es uzcēlu.M7 Un arī svešzemnieks, kurš nav no tavas Israēla tautas, bet atnācis no tālas zemes, jo tavs vārds ir liels, tava roka ir stipra, tavs elkonis pacelts, – ja tas nāk un lūdz šajā namā,6Lai tie bīstas tevis un staigā tavu ceļu visas mūža dienas, kuras dzīvos šajā zemē, ko tu esi devis mūsu tēviem.55tu uzklausi no debesīm, savas mājvietas, piedod un atmaksā nodarīto, jo tu pazīsti viņu sirdis, tu proti atšķirt katra cilvēka dēla sirdi.?4wtad ikvienu lūgšanu, ikvienu pielūgšanu, ko tev lūdz jebkurš cilvēks no visas tavas Israēla tautas – saprot postu un sāpes un lūgšanā izstiepj rokas pret šo namu –,#3?Ja zemē būtu bads, mēris, sausums, labības rūsa, siseņi, kukaiņi vai arī ienaidnieki celtos pret šīs zemes vārtiem, ja būtu posts un sērgas,M2tad uzklausi debesīs un piedod grēkus saviem kalpiem un savai Israēla tautai, jo tu viņiem mācīsi labo ceļu, pa kuru iet, un tu dosi lietu zemei, kuru tu esi devis savai tautai mantojumā.b1=Ja debesis būtu aizslēgtas un nelītu lietus, tādēļ ka viņi ir grēkojuši pret tevi, – taču, ja viņi lūdz šajā vietā un atzīst tavu vārdu un atgriežas no saviem grēkiem, jo tu viņus esi pazemojis,0tad uzklausi no debesīm un piedod savai Israēla tautai tās grēkus un atdod atpakaļ zemi, kuru tu devi viņu tēviem.;/oJa tavu Israēla tautu ienaidnieks sakauj, tādēļ ka tā grēkojusi pret tevi, – taču, ja tā atgriežas un atzīst tavu vārdu, lūdzot un nožēlojot to tev šajā namā,5.ctad uzklausi no debesīm un tiesā taisnīgi savus kalpus – sodi grēcīgo, lai nodarījums nāk pār viņa galvu, bet attaisno taisnīgo un dari viņam pēc taisnības!-Ja kāds vīrs grēko pret savu tuvāko un tas nozvērina viņu ar lāstu, un viņš iet zvērēt šajā namā, tava altāra priekšā,,5Uzklausi sava kalpa un savas Israēla tautas lūgumu, ko viņi lūgs šajā vietā, ak, uzklausi no sava mājokļa, no debesīm, uzklausi un piedod!5+cLai tavas acis dienu un nakti ir nomodā pār šo namu – vietu, par kuru tu esi sacījis: tur mājos mans vārds! Uzklausi lūgšanu, ko šajā vietā sacīs tavs kalps!*'Jel pievērsies sava kalpa lūgšanai un viņa pazemīgam lūgumam, Kungs, mans Dievs! Uzklausi raudas un lūgšanu, ko tev lūdz tavs kalps.)Vai patiesi Dievs mājo pie cilvēkiem uz zemes? Redzi, debesis un debesu debesis neietver tevi, kur nu vēl šis nams, ko esmu uzcēlis!i(KTagad, Kungs, Israēla Dievs, apstiprini savus vārdus, kurus tu sacīji savam kalpam Dāvidam!'{Un tagad, Kungs, Israēla Dievs, turi, ko sacīji savam kalpam, manam tēvam Dāvidam! Tu sacīji – tev netrūks, kas sēdēs Israēla tronī manā priekšā, ja vien tavi dēli staigās manas bauslības ceļos, kā tu staigāji manā priekšā. &Tu turēji to, ko biji teicis savam kalpam, manam tēvam Dāvidam. Tu runāji ar savu muti un šodien ar savu roku to piepildīji!K%un sacīja: “Kungs, Israēla Dievs, ne debesīs, ne virs zemes nav tāda Dieva kā tu, kas turētu derību un darītu žēlastību saviem kalpiem, kuri staigā tavā priekšā no visas sirds!$# Sālamans bija darinājis vara paaugstinājumu un to nolicis ārējā pagalmā, tā garums bija pieci elkoņi, platums pieci elkoņi un augstums trīs elkoņi – viņš stāvēja uz tā, tad nometās ceļos pretī visai Israēla sapulcei, pacēla rokas pret debesīmi#K Viņš stāvēja Kunga altāra priekšā, iepretī visai Israēla sapulcei, rokas pacēlis, –s"_ Un es tur noliku derības šķirstu, kurā ir Kunga derība, ko viņš noslēdzis ar Israēla dēliem!”>!u Un Kungs ir apstiprinājis savu sacīto, un es esmu cēlies no sava tēva Dāvida un sēžu Israēla tronī, kā Kungs to ir teicis. Es uzcēlu namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam! y vienīgi tu pats necelsi namu, to darīs tavs dēls, kas nācis no taviem gurniem, – viņš cels namu manam vārdam!  ~~A}}/|h{{{Dzyxx6ww$v;uttOssBrqqppepo}onkmllkk)jjii,hhVggwfeeddMcDbbaf``R__^]]N\\[ZZYYeXXSWWQVVUTSSRQQbPPiOO,NrNLKK`JJ1I~IHTGGQFnEE5DyD#CBBA1@@+?>7=~<<$;1:998877l66255K4n334211^00/..R-,,++>*))(('&i&%\$#"" n O;[B/o(= L [ n~ m{)9KGada beigās aramieši devās karā un nāca uz Jūdu un Jeruzālemi. Tie nomaitāja visus tautas augstmaņus. Visu laupījumu tie aizveda Damaskas ķēniņam..8UĶēniņš Joāšs nepieminēja laipnību, ko bija parādījis viņa tēvs Jehojāda, – viņš nokāva tā dēlu. Mirstot tas teica: “Kungs redz un atmaksā!”{7oBet tie sazvērējās pret viņu un Kunga nama pagalmā nomētāja akmeņiem – tā bija pavēlējis ķēniņš.u6cTad Dieva Gars apņēma priestera Jehojādas dēlu Zeharju, viņš nostājās ļaužu priekšā un sacīja: “Tā saka Dievs: kāpēc jūs pārkāpjat Kunga pavēles? Jums neveiksies, jo jūs pametāt Kungu un viņš pametīs jūs!”x5iTad Kungs sūtīja tiem praviešus, lai tie atgriežas pie viņa, bet tie viņus aizraidīja un neklausījās.4/Viņi pameta Kunga, savu tēvu Dieva, namu un sāka kalpot ašērām un tēliem. Šī nodarījuma dēļ pār Jūdu un Jeruzālemi nāca dusmība.o3WPēc Jehojādas nāves Jūdas augstmaņi nāca un zemojās ķēniņam, un ķēniņš tos uzklausīja.{2oViņu apbedīja Dāvida pilsētā pie ķēniņiem, jo viņš bija darījis labi Israēlam, Dievam un viņa namam.o1WJehojāda bija pieredzējis daudz dienu un kļuva vecs. Viņš nomira simts trīsdesmit gadu vecumā.0Kad darbs bija galā, tie atnesa pārējo naudu ķēniņam un Jehojādam. Viņš no tās darināja lietas Kunga namam – traukus kalpošanai, kausus upuriem, arī zelta un sudraba traukus. Visu Jehojādas laiku Kunga namā vienmēr pienesa sadedzināmos upurus./ Strādnieki darīja darbus, un atjaunošana veicās. Dieva nams atguva savu sākotnējo izskatu, un viņi to nostiprināja.I.  Ķēniņš un Jehojāda to deva Kunga nama darbu veicējiem, kas nolīga akmeņkaļus un amatniekus, lai tie atjauno Kunga namu, kā arī vara un dzelzs kalējus Kunga nama nostiprināšanai.-7 Kad pienāca laiks, levīti aiznesa lādi ķēniņa ierēdņiem, un tie redzēja, ka tajā ir daudz naudas, tad nāca ķēniņa rakstvedis un augstā priestera ierēdnis – iztukšoja lādi un aiznesa atpakaļ vietā. Tā viņi darīja dienu no dienas un savāca daudz naudas.],3 Visi augstmaņi un tauta priecājās – nesa un meta lādē, līdz tā bija pilna.+  Tad Jūdā un Jeruzālemē tika sludināts: “Nesiet nodevas Kungam, kā Dieva kalps Mozus tuksnesī pavēlēja Israēlam!”b*=Ķēniņš pavēlēja tiem izgatavot lādi, un to nolika ārpusē pie Kunga nama ieejas. )Jo grēcīgā Atalja un viņas dēli bija postījuši Dieva namu, un arī visas Kunga nama svētlietas bija lietotas baāliem. –i(KTad ķēniņš sauca augsto priesteri Jehojādu un teica: “Kādēļ tu nesūtīji levītus savākt no Jūdas un Jeruzālemes nodevas, kā Mozus, Kunga kalps, to pavēlēja Israēla sapulcei darīt saiešanas labad?” –V'%Viņš sapulcināja priesterus un levītus un sacīja: “Ejiet pa Jūdas pilsētām, vāciet no visa Israēla naudu, lai ik gadu nostiprinātu Dieva namu. Steidziet to darīt!” Bet levīti nesteidzās.6&gPēc tam Joāšs nolēma atjaunot Kunga namu.^%5Jehojāda izraudzījās viņam divas sievas, tās viņam dzemdēja dēlus un meitas.Q$Visu priestera Jehojādas laiku Joāšs darīja to, kas tīkams Kungam.# !Joāšs sāka valdīt septiņu gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit gadus. Viņa mātes vārds bija Cibja no Bēršebas.["/Tad visi ļaudis līksmoja, un pilsēta norima. Atalja tika nonāvēta ar zobenu.w!gViņš ņēma virsniekus pār simtiem, dižciltīgos, tautas pārvaldniekus un visus ļaudis, un kopā ar ķēniņu tie izgāja no Kunga nama un pa Augstajiem vārtiem devās uz ķēniņa namu. Tur tie sēdināja ķēniņu valsts tronī.T !Viņš nolika sargu Kunga nama vārtos, lai tur neieiet nekas nešķīsts!zmJehojāda iecēla sargus Kunga namam. Tos pārvaldīja priesteri levīti, kurus Dāvids bija nošķīris kalpošanai Kunga namā, lai tie pienes upurus Kungam, kā rakstīts Mozus bauslībā, – ar prieku un dziesmām, kā darīja Dāvids.#Tad visi ļaudis iegāja Baala namā, nogāza altārus un sadauzīja gabalos tēlus. Baala priesteri Matānu tie nokāva altāra priekšā._7Jehojāda noslēdza derību starp sevi, tautu un ķēniņu – ka tie ir Kunga tauta.[/Viņi to satvēra, pa Zirgu vārtiem aizveda uz ķēniņa namu un tur nonāvēja.Priesteris Jehojāda izgāja pie virsniekiem pār simtiem, pie karaspēka pavēlniekiem, un sacīja: “Vediet viņu ārā cauri rindām, un, ja kāds tai seko, tad nonāvējiet to ar zobenu!” Jo priesteris bija teicis: “Nenonāvējiet viņu Kunga namā!”9k Un viņa skatījās, un redzi – ķēniņš stāv pie ieejas uz paaugstinājuma! Ķēniņam blakus virsnieki un taurētāji! Visi ļaudis priecājas un pūš taures, dziedātāji ar mūzikas instrumentiem pavada slavas dziesmas! Tad Atalja saplēsa savas drānas un kliedza: “Nodevība, nodevība!”q[ Kad Atalja dzirdēja, ka ļaudis skrien, slavēdami ķēniņu, viņa devās uz Kunga namu pie ļaudīm.D Tad tie izveda ārā ķēniņa dēlu, uzlika viņam kroni un liecības zīmi, iecēla par ķēniņu, un Jehojāda ar saviem dēliem viņu svaidīja un teica: “Lai dzīvo ķēniņš!”1 Viņš nostādīja visus ļaudis ap altāri un namu, katru ar savu ieroci, no nama dienvidu puses līdz nama ziemeļu pusei visapkārt ķēniņam. 9 Priesteris Jehojāda virsniekiem pār simtiem deva šķēpus, mazos vairogus un vairogus – visu, ko ķēniņš Dāvids bija noglabājis Dieva namā.ykLevīti un visi Jūdas ļaudis darīja, kā priesteris Jehojāda bija pavēlējis. Ikviens bija ar saviem vīriem – gan tie, kas sabatā brīvi, gan tie, kam sabatā jāiet sardzē, – jo priesteris Jehojāda neatlaida nevienu vienību. 9Levīti lai stājas visapkārt ķēniņam katrs ar savu ieroci – kas ielaužas namā, tam jāmirst! Esiet pie ķēniņa, vai viņš nāk vai iet!”'bet neiet Kunga namā – tur lai iet tikai priesteri un levīti, kam jākalpo, jo tie ir svētīti. Visi ļaudis lai dara, kā Kungs teicis! otra trešdaļa pie ķēniņa nama, bet trešā trešdaļa – pie Pamatu vārtiem. Pārējie ļaudis lai ir Kunga nama pagalmā,{Jums ir jārīkojas šādi – sabatā viena trešdaļa no jums kopā ar priesteriem un levītiem lai iet pie vārtiem,3_Visa sapulce Dieva namā noslēdza derību ar ķēniņu, un Jehojāda tiem sacīja: “Redzi, ķēniņa dēls, lai viņš valda, kā Kungs ir teicis par Dāvida dēliem!Visapkārt Jūdā, no visām Jūdas pilsētām viņi pulcināja levītus, Israēla tēvu namu galvenos, un tie nāca uz Jeruzālemi.~ wSeptītajā gadā Jehojāda sadūšojās un savāca virsniekus pār simtiem: Azarju, Jerohāma dēlu, Ismaēlu, Jehohānāna dēlu, Azarju, Obēda dēlu, Maasejāhu, Adājāhu dēlu, un Elīšāfatu, Zihrī dēlu, – un slēdza ar tiem derību.m S Viņš bija kopā ar tiem Dieva namā, viņu slēpa sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār zemi.` 9 Bet ķēniņa meita Jehošeba ņēma Joāšu, Ahazjāhu dēlu, un zagšus aiznesa viņu prom no ķēniņa dēliem, kas tika nonāvēti. Viņa to kopā ar zīdītāju ieveda guļamistabā. Tā Jehošeba, ķēniņa Jehorāma meita un priestera Jehojādas sieva, būdama Ahazjāhu māsa, slēpa viņu no Ataljas – tā viņš netika nonāvēts.  Kad Atalja, Ahazjāhu māte, redzēja, ka viņas dēls ir miris, viņa cēlās un iznīcināja visu Jūdas nama ķēniņa dzimumu.  Ahazjāhu, kas slēpās Samarijā, tika uzmeklēts un notverts. Viņu atveda pie Jehus un nonāvēja. Viņu apbedīja, sakot: “Viņš ir Jehošāfāta dēls, kurš no visas sirds meklēja Kungu.” Ahazjāhu namā nebija neviena, kas spētu noturēt valstī varu.' GKad Jehus bija izpildījis spriedumu Ahāba namam, viņš sastapa Jūdas augstmaņus, Ahazjāhu brāļa dēlus, kas kalpoja Ahazjāhu, un viņš tos nokāva.>uDievs pazudināja Ahazjāhu ar to, ka viņš devās pie Jehorāma un kopā ar Jehorāmu izgāja pretī Jehum, Nimšī dēlam, kuru Kungs bija svaidījis Ahāba nama iznīdēšanai.Viņš atgriezās Jizreēlā sadziedēt ievainojumus, kurus viņam bija cirtuši Rāmā, kad viņš cīnījās ar Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Tad Jūdas ķēniņš Ahazjāhu, Jehorāma dēls, devās uz Jizreēlu apciemot Jehorāmu, Ahāba dēlu, jo tas bija slims.@yjo viņš sekoja to padomam. Kopā ar Israēla ķēniņu Jehorāmu, Ahāba dēlu, viņš devās uz Rāmot-Gileādu karot ar Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Aramieši Jehorāmu savainoja. 9Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā Ahāba nams, jo pēc tēva nāves padomdevēji viņam bija no turienes, un tas viņu iznīcināja,fEArī viņš staigāja Ahāba nama ceļos, jo viņa māte tam bija padomdevēja pārkāpumos.#Ahazjāhu sāka valdīt divdesmit divu gadu vecumā. Jeruzālemē viņš valdīja vienu gadu, viņa mātes vārds bija Atalja, Omrī meita. Jeruzālemes iedzīvotāji viņa vietā par ķēniņu iecēla viņa jaunāko dēlu Ahazjāhu, jo pārējos, kas bija vecāki, nokāva sirotāji, kas kopā ar arābiem bija uzbrukuši nometnei. Pēc tam sāka valdīt Ahazjāhu, Jehorāma dēls, Jūdas ķēniņš.T!Viņš sāka valdīt trīsdesmit divu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl. Viņu apbedīja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapenēs.GTā ilga līdz nākamā gada beigām, tad viņa iekšas izvēlās slimības dēļ, un viņš mira lielās mokās. Viņa ļaudis tam nededza bēru liesmu, kā tas bija darīts viņa tēviem.DPēc tam Kungs sita viņa iekšas ar nedziedināmu sērgu.P~Tie devās pret Jūdu, ieņēma to un sagrāba sev gan visu mantu, kas bija ķēniņa namā, gan viņa dēlus un sievas – neatlika neviena viņa dēla, vienīgi viņa jaunākais dēls Jehoāhāzs.h}IKungs modināja naidu pret Jehorāmu filistiešos un arābos, kuri mita līdzās kūšiešiem.b|=Bet tevi pašu ķers smaga sērga, šajā ilgajā slimībā tev izgāzīsies iekšas!”o{WRedzi, Kungs sitīs ar briesmīgu postu tavus ļaudis, tavus dēlus, tavas sievas un visu tavu mantu!Zz- bet tu staigā Israēla ķēniņu ceļos, likdams maukot Jūdai un Jeruzālemes iedzīvotājiem tāpat, kā mauko Ahāba nams! Arī savus brāļus, sava tēva namu, kas bija labāki par tevi, tu esi nokāvis!Gy Viņam pienāca pravieša Elijas vēstule, kurā bija teikts: “Tā saka Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tu nestaigā ne sava tēva Jehošāfāta ceļos, ne Jūdas ķēniņa Āsas ceļos,x Viņš arī taisīja augstieņu altārus Jūdas kalnos – tā viņš lika maukot Jeruzālemes iedzīvotājiem un veda Jūdu neceļos.w7 Edoms ir sacēlies pret Jūdas valdīšanu līdz šai dienai. Tolaik pret viņu sacēlās arī Libna, jo viņš bija pametis Kungu, savu tēvu Dievu!,vQ Tad Jehorāms devās turp ar virsniekiem un visiem saviem kararatiem. Viņš cēlās naktī un kāva edomiešus, kas bija ielenkuši viņu un kararatu virsniekus._u7Viņa dienās Edoms sacēlās pret Jūdas valdīšanu un iecēla pats savu ķēniņu.0tYBet Kungs negribēja izpostīt Dāvida namu derības dēļ, ko bija noslēdzis ar Dāvidu, – viņš bija solījis dot gaismekli viņam un viņa dēliem uz mūžiem.s7Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļu, darīja tāpat kā Ahāba nams, jo viņa sieva bija Ahāba meita. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam!zrmJehorāmam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus."q=Kad Jehorāms bija pārņēmis sava tēva valsti un nostiprinājies, viņš nokāva ar zobenu visus savus brāļus un arī daudzus Israēla augstmaņus./pWViņa tēvs tiem bija devis daudz dāvanu – sudrabu, zeltu, dārglietas un nocietinātas Jūdas pilsētas, bet valsts tika Jehorāmam, jo viņš bija pirmdzimtais.*oMViņam bija brāļi, Jehošāfāta dēli, Azarja, Jehiēls, Zeharjahu, Azarja, Mihaēls un Šefatjāhu – visi tie bija Israēla ķēniņa Jehošāfāta dēli.n Jehošāfāts apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Jehorāms.Ym+%Tad Elīezers, Dodāvāhu dēls, no Mārēšas, pravietoja Jehošāfātam: “Tādēļ ka tu vienojies ar Ahazjāhu, Kungs satrieks to, ko tu taisīji!” – kuģi tika sadragāti un nenokļuva Taršīšā!nlU$Viņi vienojās būvēt kuģus, ar kuriem braukt uz Taršīšu. Kuģus viņi būvēja Ecjon-Geberā.sk_#Pēc tam Jūdas ķēniņš Jehošāfāts vienojās ar Israēla ķēniņu Ahazjāhu, kurš darīja ļaunu.=js"Un pārējie Jehošāfāta darbi no pirmā līdz pēdējam – redzi, tie ir aprakstīti Jehus, Hānānī dēla, stāstos, kurus viņš pierakstījis Israēla ķēniņu grāmatā!vie!Vienīgi augstieņu altārus viņš nenovāca. Ļaužu sirdis nebija pilnīgi nodevušās savu tēvu Dievam.phY Viņš staigāja sava tēva Āsas ceļu un nenovērsās no tiem, darīja tikai to, kas tīkams Kungam.;goJehošāfātam bija trīsdesmit pieci gadi, kad viņš sāka valdīt Jūdā. Viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit piecus gadus. Viņa mātes vārds bija Azūba, Šilhī meita.\f1Jehošāfāta valsts vairs netika traucēta – Dievs bija devis mieru visapkārt. e Pār visām zemes valstīm, kur vien to uzzināja, tagad nāca Dieva šausmas, jo Kungs bija karojis ar Israēla ienaidniekiem!RdAr arfām, lirām un taurēm viņi devās uz Jeruzālemi, uz Kunga namu./cWPēc tam visi Jūdas un Jeruzālemes vīri ar Jehošāfātu priekšgalā ar prieku atgriezās Jeruzālemē, jo Kungs tos bija iepriecinājis, sakaudams ienaidniekus.b/Ceturtajā dienā viņi sapulcējās Brāhas ielejā, un tur viņi pateicās Kungam. Tādēļ to vietu līdz šai dienai sauc par Brāhas ieleju.oaWTad Jehošāfāts ar saviem ļaudīm devās laupīt, kas laupāms, un viņi tur atrada milzum daudz mantu, drānu un dārglietu. Viņu guvums bija tāds, ka ne panest! Viņi tur palika trīs dienas, jo laupāmā bija ļoti daudz.`/Kad jūdi nonāca vietā, no kuras pārredzams tuksnesis, tie ieraudzīja pulku, un, redzi, līķi vien gulēja zemē, neviens nebija paglābies!7_gĀmona dēli un moābieši stājās pret Seīra kalnu iemītniekiem, lai tos satriektu un iznīcinātu. Nogalinājuši Seīra kalnu iemītniekus, tie sāka galēt cits citu!5^cKad viņi sāka priekā gavilēt un slavēt, Kungs izlika slazdus Āmona dēliem, moābiešiem un Seīra kalnu iemītniekiem, kas nāca pret Jūdu, un tie tika iznīdēti.c]?Apspriedies ar ļaudīm, viņš iecēla dziedātājus Kungam un tos, kam jāslavē Kungs svētā pielūgsmē! Tie devās karaspēkam pa priekšu un sauca: “Pateicieties Kungam, jo viņa žēlastība ir mūžīga!” \ Viņi cēlās agri no rīta un devās uz Tekoas tuksnesi. Pirms tie devās ceļā, Jehošāfāts nostājās un sacīja: “Klausies, Jūda un Jeruzālemes ļaudis, uzticieties Kungam, savam Dievam, paļaujieties uz viņa praviešiem, tad jums veiksies!”w[gLevīti, kehātiešu dēli un korahiešu dēli nostājās, lai skaļā balsī slavētu Kungu, Israēla Dievu!Z Tad Jehošāfāts noliecās ar seju līdz zemei, un arī Jeruzālemes iedzīvotāji krita Kunga priekšā un pateicās Kungam.`Y9Šajā kaujā jums nebūs jākaro – tikai jānostājas, jāstāv un jānoraugās, kā Kungs jūs glābj, Jūda un Jeruzāleme! Nebīstieties un nebaiļojieties, rīt dodieties pret tiem, un Kungs būs ar jums!” XRīt dodieties pret tiem; redzi, tie nāks augšup pa Cīcas pāreju, un jūs tos sastapsiet ielejas galā pie Jeruēla tuksneša.YW+Un viņš sacīja: “Pielūko, Jūda un Jeruzālemes ļaudis, un ķēniņ Jehošāfāt, tā jums saka Kungs: nebīstieties un neesiet izmisuši šī milzīgā pulka dēļ, jo tas nav jūsu, bet Dieva karš!V3Un pār Jahaziēlu, Zeharjahu dēlu, Benājāhu dēlu, Jeiēla dēlu, Matanjas dēlu, levītu no Āsāfa dēliem, šajā sapulcē nāca Kunga Gars!SU Visi jūdi stāvēja Kunga priekšā, arī viņu bērni, sievas un dēli.8Ti Ak, mūsu Dievs! Vai tu tos netiesāsi, jo mums nav spēka pretoties šim milzīgajam pulkam, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko darīt, raugāmies vienīgi uz tevi!”uSc redzi, tie nāk, lai atmaksātu mums, lai padzītu mūs no tava īpašuma, ko tu mums esi devis mantojumā!=Rs Un, redzi, Āmona, Moāba un Seīra kalnu iemītnieki, caur kuru zemi tu neļāvi iet Israēlam, kad tas nāca no Ēģiptes zemes, un tas tiem pagāja garām, tos neiznīcinājis,_Q7 ja mūs ķers ļaunums, sodības zobens, mēris vai bads un mēs nostāsimies šī nama un tavā priekšā, jo tavs vārds mājo šajā namā, un mēs piesauksim tevi savās bēdās, tad tu uzklausi un glāb mūs!JP Viņi tur apmetās un cēla svētvietu tavam vārdam, sacīdami:2O]Vai tu neesi mūsu Dievs, kas izdzini no šīs zemes tās iemītniekus tavas tautas Israēla priekšā un devi to Ābrahāma dzimumam, kas iemīlējis tevi uz mūžiem!+NOun sacīja: “Kungs, mūsu tēvu Dievs! Vai tu neesi debesu Dievs, kas valdi pār visu tautu valstīm? Tev ir spēks un vara! Nav tāda, kas stāv tev līdzās!xMiJehošāfāts kopā ar Jūdas un Jeruzālemes sapulcētajiem nostājās Kunga namā, jaunā pagalma priekšā,/LWJūda tika sapulcināts, lai rastu Kunga palīdzību. Arī no visām Jūdas pilsētām ļaudis sanāca rast Kunga palīdzību.
Jehošāfāta lūgšana un uzvaramKSTad Jehošāfāts izbijās un apņēmās iztaujāt Kungu. Viņš visā Jūdā izsludināja gavēni.;JoTad ļaudis atnāca pie Jehošāfāta un paziņoja: “Milzīgs pulks nāk pret tevi no jūras otras puses, no Arāmas! Redzi, tie jau ir Hacecon-Tāmārā, kas ir Ēn-Gedī.”cI APēc tam Moāba dēli, Āmona dēli un kopā arī meūnieši nāca karot ar Jehošāfātu. H Redzi, augstais priesteris Amarjāhu pārzinās visas Kunga lietas, bet Zebadjāhu, Ismaēla dēls, Jūdas cilts vadonis, visas ķēniņa lietas, un ar jums būs levītu vadītāji. Esiet stipri un rīkojieties – Kungs būs kopā ar tiem, kas dara labu!”.GU Katrā strīdā, ar ko pie jums vēršas jūsu tuvākie, kas dzīvo jūsu pilsētās, – par asins izliešanu vai bauslību, pavēlēm, likumiem vai tiesām –, pamāciet tos, lai jūs nebūtu vainīgi Kunga priekšā un jūsu tuvākie nedusmotos uz jums. Dariet tā, un jums nebūs vainas!gFG Viņš tiem piekodināja: “Visu dariet tikai Kunga bijībā, patiesībā un no visas sirds!6EeArī Jeruzālemē Jehošāfāts iecēla par Kunga tiesnešiem un strīdu izšķīrējiem levītus, priesterus un Israēla tēvu namu galvenos. Un tie dzīvoja Jeruzālemē.DTad nu bīstieties Kunga, iztiesājiet rūpīgi, jo Kungs, mūsu Dievs, ir nemaldīgs, nenostājas nevienā pusē un ir neuzpērkams!”#C?un sacīja viņiem: “Apdomājiet, kā jūs to darāt, jo jūsu tiesa nāk nevis no cilvēka, bet no Kunga, kurš ir ar jums, kad pasludināt spriedumu!OBViņš iecēla zemē soģus visās Jūdas nocietinātajās pilsētās#A?Jehošāfāts dzīvoja Jeruzālemē. Viņš atkal devās pie ļaudīm no Bēršebas līdz Efraima kalniem, lai pievērstu tos Kungam, viņu tēvu Dievam.p@YTomēr tev ir arī labi darbi – tu izsvēpēji no zemes ašēras un no visas sirds sekoji Dievam!”L?Redzētājs Jehus, Hānānī dēls, devās viņu satikt un sacīja ķēniņam Jehošāfātam: “Vai bija jāpalīdz ļaundarim un jāmīl Kunga ienīstais?! Tāpēc pār tevi nāk Kunga dusmas!^> 7Jūdas ķēniņš Jehošāfāts sveiks un vesels atgriezās savā namā Jeruzālemē.$=A"Kauja todien kļuva aizvien sīvāka, un Israēla ķēniņš stāvēja ratos kaujā pret aramiešiem līdz pat vakaram. Kad rietēja saule, viņš nomira.<{!Kāds vīrs uzvilka loku, netēmēdams izšāva un trāpīja Israēla ķēniņam starp bruņu savienojumiem un krūšu bruņām. Tad viņš sacīja savam kararatu braucējam: “Griez apkārt un izved mani no kaujas lauka, jo es esmu ievainots.”`;9 Kararatu virsnieki noprata, ka viņš nav Israēla ķēniņš, un atstājās no viņa.g:GKad kararatu virsnieki ieraudzīja Jehošāfātu, tie nosprieda: “Tas ir Israēla ķēniņš!” – tie viņu cīņā ielenca, bet Jehošāfāts kliedza. Un Kungs viņam palīdzēja – Dievs aizvedināja tos no viņa.9!Bet Arāmas ķēniņš pavēlēja saviem kararatu virsniekiem: “Necīnieties ne ar mazu, ne lielu – vienīgi ar Israēla ķēniņu!”48aIsraēla ķēniņš sacīja Jehošāfātam: “Es iešu kaujā pārģērbies, bet tu apģērb savas drānas.” Israēla ķēniņš pārģērbās, un viņi devās kaujā.a7;Israēla ķēniņš un Jūdas ķēniņš Jehošāfāts devās karot uz Rāmot-Gileādu.6-Miha sacīja: “Ja tu tiešām atgriezīsies ar mieru, tad Kungs nebūs runājis caur mani.” Un viņš sacīja: “Dzirdiet, visas tautas!”5un sakiet: tā saka ķēniņš: lieciet viņu cietumā un dodiet viņam bada maizi un slāpju ūdeni, līdz es pārnāku ar mieru!”|4qIsraēla ķēniņš sacīja: “Ņemiet Mihu, vediet pie pilsētas pārvaldnieka Āmona un ķēniņa dēla Joāšay3kMiha sacīja: “Redzi, to tu redzēsi tajā dienā, kad bēgsi no vienas iekštelpas otrā, lai paslēptos!”2/Tad pienāca Cedekija, Kanaāna dēls, sita Miham pa žokli un sacīja: “Ak tad Kunga Gars ir aizgājis prom no manis, lai runātu ar tevi!?”o1WUn, redzi, Kungs ir licis melu garu visu tavu praviešu mutēs, jo Kungs tev ir nospriedis ļaunu!”0%Tas atbildēja: es iešu un kļūšu par melu garu visu viņa praviešu mutēs! Un viņš sacīja: piekrāp viņu, tu to spēsi, ej un dari!x/iTad viens gars nāca, nostājās Kunga priekšā un sacīja: es viņu piekrāpšu! Un Kungs tam vaicāja: kā?.3Un Kungs sacīja: kurš piekrāps Israēla ķēniņu Ahābu, ka viņš dodas karot pret Rāmot-Gileādu un tur krīt? Viens runāja šā, otrs tā."-=Miha sacīja: “Tad jel klausies Kunga vārdu! Es redzēju Kungu sēžam tronī, un viss debesu karapulks stāvēja pie viņa labās un kreisās rokas.,yIsraēla ķēniņš sacīja Jehošāfātam: “Vai es tev neteicu, ka viņš nepravieto man labu, tik ļaunu vien?!”;+oUn viņš sacīja: “Es redzēju visu Israēlu izklīdinātu pa kalniem kā avis bez gana. Kungs sacīja: šiem nav vadoņa, lai viņi atgriežas katrs savā namā ar mieru!” * Tad ķēniņš sacīja viņam: “Cik reižu man jāliek tev zvērēt, ka tu neteiksi neko kā vien patiesību Kunga vārdā?”U)#Kad viņš ienāca pie ķēniņa, ķēniņš viņam jautāja: “Miha, vai man iet cīnīties pret Rāmot-Gileādu vai rimties?” Viņš atbildēja: “Ej, tev veiksies, un Kungs to nodos ķēniņam.”W(' Bet Miha atbildēja: “Dzīvs Kungs! Ko mans Dievs teiks, to es runāšu!”'1 Sūtnis, kurš nāca saukt Mihu, viņam sacīja: “Redzi, pravieši vienā mutē runā ķēniņam labu, runā taču arī tu tāpat, saki labu!”q&[ Un visi pravieši pravietoja: “Ej uz Rāmot-Gileādu, tev veiksies, un Kungs tos nodos ķēniņam!”%1 Kanaāna dēls Cedekija bija darinājis sev dzelzs ragus un sacīja: “Tā saka Kungs: ar šiem tu badīsi aramiešus, līdz tie būs pagalam!”K$ Apvilkuši ķēniņa drānas, Israēla ķēniņš un Jehošāfāts, Jūdas ķēniņš, sēdēja katrs savā tronī – tie sēdēja Samarijas vārtu laukumā, un visi pravieši tiem pravietoja.l#QTad Israēla ķēniņš pasauca kādu einuhu un sacīja: “Steidzies pēc Mihas, Jimlas dēla!”"Israēla ķēniņš teica Jehošāfātam: “Ir vēl viens, kas varētu iztaujāt Kungu, bet es viņu ienīstu, jo viņš man nepravieto labu, vienmēr tik ļaunu – tas ir Miha, Jimlas dēls!” Jehošāfāts teica: “Lai ķēniņš tā nerunā!”g!GJehošāfāts sacīja: “Vai šeit nav vēl kāda pravieša, kas varētu iztaujāt Kungu?”D Israēla ķēniņš sapulcināja četri simti praviešus un sacīja tiem: “Vai man iet cīnīties Rāmot-Gileādā vai rimties?” Un tie sacīja: “Ej, Dievs tos nodos ķēniņam!”`9Jehošāfāts sacīja Israēla ķēniņam: “Taujāsim jau šodien, ko saka Kungs!”lQIsraēla ķēniņš Ahābs sacīja Jūdas ķēniņam Jehošāfātam: “Vai tu nāksi kopā ar mani uz Rāmot-Gileādu?” Viņš tam atbildēja: “Es darīšu kā tu, kā tava, tā mana tauta – es karošu kopā ar tevi!”!;Gada beigās viņš devās pie Ahāba uz Samariju. Ahābs viņam un viņa ļaudīm kāva daudz avju un vēršu un vilināja karot pret Rāmot-Gileādu.` ;Kad Jehošāfātam bija krietni daudz bagātības un goda, viņš saradojās ar Ahābu.ykŠie kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, ko ķēniņš bija izvietojis nocietinātajās pilsētās visā Jūdā.b=nākamais bija Jehozābāds ar simts astoņdesmit tūkstošiem, kas bija bruņoti karam.nUNo Benjāmina: Eljāda ar divi simti tūkstošiem varonīgu karavīru, bruņotu lokiem un vairogiem,nākamais bija Amasja, Zihrī dēls, kas Kungam kalpoja brīvprātīgi, kopā ar viņu bija divi simti tūkstoši varonīgu karavīru.X)nākamais virsnieks bija Jehohānāns ar divi simti astoņdesmit tūkstošiem,Tie pulcējās pēc savām dzimtām: Jūdas virsnieki pār tūkstošiem, virsnieks Adna ar trīs simti tūkstošiem varonīgu karavīru,uc Jūdas pilsētās un Jeruzālemē viņš veica lielus darbus, un viņam bija karavīri, vareni spēkavīri.iK Jehošāfāta varenība augtin auga. Jūdā viņš uzcēla cietokšņus un noliktavu pilsētas.oW Taču daži filistieši Jehošāfātam kā cieņas apliecinājumu pienesa meslus un sudrabu. Arī arābi viņam deva sīklopus – septiņus tūkstošus un septiņus simtus aunu un septiņus tūkstošus un septiņus simtus āžu.pY Un Kunga šausmas nāca pār visām zemes valstīm, kas ir ap Jūdu, un tie nekaroja ar Jehošāfātu. Viņi mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Kunga bauslības grāmatas. Viņi ceļoja pa visām Jūdas pilsētām un mācīja ļaudis.Y+Un kopā ar tiem levītus: Šemaju, Netanjāhu, Zebadjāhu, Asā-Ēlu, Šemīramotu, Jonatānu, Adonījāhu, Tobījāhu un Tob-Adonīju – levītus, un kopā ar tiem arī priesterus Elīšāmu un Jehorāmu.+Savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja augstmaņus, lai tie māca Jūdas pilsētās: Ben-Hailu, Obadju, Zeharju, Netanēlu un Mihu.r]Viņa sirds tiecās pēc Kunga ceļa, turklāt viņš izdeldēja Jūdas augstieņu altārus un ašēras. Un Kungs nostiprināja viņa valsti. Visi jūdi deva nodevas Jehošāfātam, un viņš iemantoja lielu bagātību un godu.] 3viņš sekoja sava tēva Dievam, pildīja viņa pavēles un nedarīja kā Israēls.} sKungs bija ar Jehošāfātu, jo viņš darīja, kā agrāk bija darījis viņa tēvs Dāvids, un nesekoja baāliem,6 eViņš izvietoja karaspēku visās Jūdas cietokšņu pilsētās, bet pulkus viņš izvietoja Jūdas zemē un tajās Efraima pilsētās, ko bija ieņēmis viņa tēvs Āsa.V  'Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehošāfāts, viņš pretojās Israēlam.a;Viņu apbedīja kapenēs, ko viņš sev bija izcirtis Dāvida pilsētā. Viņu guldīja guļvietā, kas bija pildīta ar balzamētāju gatavotām dažādām balzamu smaržām. Viņi tam dedzināja varen lielu uguni!b= Āsa apgūlās pie tēviem. Viņš nomira savas valdīšanas četrdesmit pirmajā gadā.+ Āsas trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā tam sasirga kājas, viņš smagi sirga, bet arī slimībā nemeklēja Kungu, tikai dziedniekus.mS Redzi, Āsas darbi no pirmā līdz pēdējam ir aprakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā! Āsa sadusmojās uz redzētāju un ieslodzīja to cietumā, jo viņš par to bija nikns. Tolaik Āsa tautā sāka apspiest arī citus.(I Kungs noraugās, pārlūkodams it visas zemes, viņš stiprina sirdi tiem, kas viņam uzticas! Aplam tu esi darījis, kopš šī laika nerims kari ap tevi!”(IVai kūšiešiem un lūbiešiem nebija milzīgs karaspēks ar daudziem kararatiem un jātniekiem – taču, kad tu paļāvies uz Kungu, viņš tos nodeva tev!eCTad pie Jūdas ķēniņa Āsas nāca redzētājs Hānānī un sacīja: “Arāmas ķēniņa karaspēks ir izsprucis no taviem nagiem tāpēc, ka tu paļāvies uz Arāmas ķēniņu, bet nepaļāvies uz Kungu, savu Dievu!/WTad ķēniņš Āsa norīkoja visus Jūdas ļaudis, lai tie pārved akmeņus un baļķus no Rāmas, ko bija uzcēlis Baeša, un no tiem viņš uzcēla Gebu un Micpu.\1Kad Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca celt Rāmu un atstājās no sava darba.A~{Ben-Hadads uzklausīja ķēniņu Āsu un sūtīja savus karaspēka pavēlniekus pret Israēla pilsētām. Tie sakāva Ijonu, Dānu, Ābel-Maimu un visas Naftālī noliktavu pilsētas.L}“Starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu ir derība – redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu, ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš atkāpjas no manis!”0|YTad Āsa ņēma sudrabu un zeltu, kas bija Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, un sūtīja to Arāmas ķēniņam Ben-Hadadam, kas dzīvoja Damaskā, sacīdams:A{ }Āsas trīsdesmit sestajā valdīšanas gadā Israēla ķēniņš Baeša nāca pret Jūdu. Viņš sāka celt Rāmu, lai neviens nevarētu ne iziet, ne ieiet pie Jūdas ķēniņa Āsas.KzKara nebija līdz Āsas trīsdesmit piektajam valdīšanas gadam.by=Viņš ienesa sava tēva un savas svētlietas Dieva namā – sudrabu, zeltu un traukus.nxUBet augstieņu altārus viņš Israēlā neiznīcināja. Tomēr Āsas sirdī bija miers visu mūžu.CwĶēniņš Āsa atņēma ķēniņienes godu pat savai mātei Maahai, jo viņa bija darinājusi pretīgo Ašēru. Āsa nocirta tās tēlu, sadragāja to un sadedzināja Kidronas ielejā.0vYVisa Jūda priecājās par zvērestu, jo ļaudis bija zvērējuši no visas sirds, alkdami meklēt viņu, – un viņš bija atrodams! Kungs tiem deva mieru it visur![u/Tad viņi skaļā balsī zvērēja Kungam – priecājās, pūta taures un ragus.xti Ikviens, kurš nesekos Kungam, Israēla Dievam, tiks nonāvēts – gan mazs, gan liels, gan vīrs, gan sieva!as; Viņi slēdza derību, ka sekos Kungam, savu tēvu Dievam, no visas sirds un dvēseles!wrg Todien viņi upurēja Kungam septiņi simti vēršu un septiņus tūkstošus sīklopu no atvestā laupījuma.cq? Ķēniņa Āsas piecpadsmitā gada trešajā mēnesī tie tika sapulcināti Jeruzālemē. @~I}||1{{zy^xxPwvvTuu]tss'rqppooQnnmllXkkjjEii7hh>ggff$e8d\dcscaa`_^]\\R[ZZQYYXX?WW8VVUTTSRRdQPPONMM}L(KKjJJ II HGG FaEE&D~D+CCoBB,A@@p??S>\===ISkrējēji iznēsāja ķēniņa un augstmaņu vēstules visā Israēlā un Jūdā. Ķēniņš pavēlēja: “Israēla dēli, atgriezieties pie Kunga, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dieva, tad arī viņš atgriezīsies pie tiem, kas atlikuši, paglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas.S=Tā viņi nolēma izsludināt visā Israēlā no Bēršebas līdz Dānam, lai visi nāk uz Jeruzālemi svinēt Kunga Pashas svētkus, jo tie vēl nekad nebija svinēti tik lielā skaitā, kā noteikts.D<Ķēniņam un visai sapulcei šāds nodoms likās pareizs.!;;Tie nebija paspējuši nosvinēt īstajā laikā, jo priesteri nebija līdz galam svētījušies, bet ļaudis vēl nebija sapulcējušies Jeruzālemē.:Ķēniņš ar saviem augstmaņiem un visu sapulci bija nosprieduši Pashas svētkus svinēt Jeruzālemē otrajā mēnesī.99 mHizkija izziņoja visā Israēlā un Jūdā un rakstīja vēstules arī Efraimam un Manasem, lai nāk uz Kunga namu Jeruzālemē svinēt Kunga, Israēla Dieva, Pashas svētkus.v8e$Gan Hizkija, gan visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija darījis tautai, – un viss pēkšņi notika!%7C#Liels bija sadedzināmo upuru skaits, un sadedzināmo upuri papildināja ar miera upuru taukiem un lejamo upuri. Tā tika atjaunota kalpošana Kunga namā.6"bet priesteru bija maz, un tie nespēja nodīrāt visus sadedzināmo upurus, viņiem palīdzēja viņu brāļi levīti, līdz darbs bija padarīts un priesteri bija svētījušies, jo levīti bija krietnāki par priesteriem, tie bija svētījušies jau iepriekš.N5!Upurim tika nošķirti seši simti vēršu un trīs tūkstoši avju,$4A Sadedzināmo upuru skaits, ko pienesa sapulcētie, bija septiņdesmit vēršu, simts aunu un divi simti jēru – tāds bija sadedzināmais upuris Kungam.W3'Tad Hizkija sacīja: “Nu jūs esat sevi veltījuši Kungam – tuvojieties un pienesiet pateicības upurus Kunga namā!” Un sapulcētie pienesa pateicības upurus un labprātīgos sadedzināmos upurus.$2AĶēniņš Hizkija lika augstmaņiem un levītiem slavēt Kungu Dāvida un redzētāja Āsāfa vārdiem, un tie slavēja ar prieku, zemojās un pateicās.g1GKad upurēšana beidzās, ķēniņš un visi, kas bija kopā ar viņu, zemojās un pateicās.o0WVisa sapulce pateicās, dziedātāji dziedāja un taurētāji taurēja, līdz upurēšana bija galā.G/Hizkija pavēlēja pienest uz altāra sadedzināmo upuri. Kad sāka upurēt sadedzināmo upuri, tie sāka dziesmu Kungam, pūta taures un spēlēja Israēla ķēniņa Dāvida skaņu rīkus.].3Levīti nostājās ar Dāvida darinātajiem skaņu rīkiem un priesteri ar taurēm.h-IViņš lika levītiem nostāties Kunga namā ar cimbolēm, arfām un lirām, kā bija pavēlējis Dāvids, ķēniņa redzētājs Gāds un pravietis Nātāns, jo tāda bija Kunga pavēle, ko viņš devis saviem praviešiem.h,Iun tad priesteri tos nokāva un grēka upura asinis slacīja pār altāri, lai veiktu izlīgumu par visa Israēla grēkiem, jo ķēniņš bija pavēlējis par visu Israēlu pienest gan sadedzināmo upuri, gan grēka upuri.f+EViņi atveda grēka upura āžus ķēniņa un sapulcēto priekšā, viņi uzlika tiem rokas,1*[Priesteri nokāva vēršus un slacīja to asinis pār altāri, tad kāva aunus un slacīja to asinis pār altāri, tad kāva jērus un slacīja to asinis pār altāri.l)QTie veda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņus jērus un septiņus āžus grēka upurim – par valsti, par iesvētīšanu un par Jūdu. Viņš pavēlēja priesteriem, Ārona dēliem, un tie upurēja uz Kunga altāra.f(EĶēniņš Hizkija cēlās agri, sapulcināja pilsētas augstmaņus un devās uz Kunga namu.@'yun mēs atjaunojām un iesvētījām visus traukus, ko ķēniņš Āhāzs savas nodevīgās valdīšanas laikā bija pametis novārtā, – redzi, viss ir Kunga altāra priekšā!”5&cTad viņi atnāca pie ķēniņa Hizkijas un sacīja: “Mēs šķīstījām visu Kunga namu: sadedzināmo upuru altāri un tā rīkus, galdu upurmaizēm un tā piederumus,e%CPirmā mēneša pirmajā dienā viņi sāka svētīt, un mēneša astotajā dienā viņi sanāca Kunga nama lievenī un svētīja Kunga namu astoņas dienas. Viņi beidza svētīt pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.$$APriesteri gāja šķīstīt Kunga namu. Viņi izmēza nešķīstību, kas atradās Kunga templī, Kunga nama pagalmā. Levīti to izmeta Kidronas ielejā.# Viņi sapulcināja savus brāļus, svētījās un nāca šķīstīt Kunga namu, kā ķēniņš Kunga vārdā bija pavēlējis.["/no Hēmāna dēliem Jehiēls un Šimī; no Jedūtūna dēliem Šemaja un Uziēls.a!; no Elīcāfāna dēliem Šimrī un Jeiēls; no Āsāfa dēliem Zeharjahu un Matanjāhu;s _ Tad cēlās levīti: no kehātiešu dēliem Mahats, Amāsaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls; no merāriešu dēliem Kīšs, Abdī dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no geršoniešiem Joāhs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joāha dēls;(I Tad nu, mani dēli, neesiet nolaidīgi, jo Kungs jūs ir izvēlējies, lai jūs stātos viņa priekšā un kalpotu, lai kļūtu viņa kalpi un kvēpinātu.”nU Bet tagad es vēlos slēgt derību ar Kungu, Israēla Dievu, un novērst viņa dusmu kvēli no mums.nU Redzi, tādēļ mūsu tēvi krita no zobena un mūsu dēli, meitas un sievas tika aizvestas gūstā!"=Tāpēc pār Jūdu un Jeruzālemi nāca Kunga dusmu versme, viņš nodeva tos šaušalām, šausmām un izsmieklam, kā tagad paši savām acīm redzat!!;Tie aizdarīja lieveņa durvis, izdzēsa eļļas lukturīšus, nekvēpināja kvēpināmo un Israēla Dieva svētvietā neupurēja sadedzināmos upurus!7Mūsu tēvi bija nodevīgi un darīja to, kas netīkams Kungam, mūsu Dievam, tie viņu atmeta, novērsās no Kunga mājokļa un pagrieza tam muguru.1un sacīja tiem: “Klausieties, levīti! Svētieties paši un iesvētiet Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu, izmēziet nešķīstību no svētvietas!OViņš sasauca priesterus, levītus, sapulcēja tos austrumu pagalmāgGPirmā valdīšanas gada pirmajā mēnesī viņš atvēra Kunga nama durvis un tās salaboja.PViņš darīja to, kas tīkams Kungam, tāpat kā viņa tēvs Dāvids.$ CHizkija sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Abija, Zeharjahu meita./Āhāzs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Jeruzālemē, taču ne Israēla ķēniņu kapenēs. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Hizkija.)Pārējie viņa darbi un visas viņa gaitas no pirmās līdz pēdējai – redzi, tās ir aprakstītas Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.%CUn visās pilsētās, katrā Jūdas pilsētā, viņš uzcēla augstieņu altārus, lai kvēpinātu citiem dieviem, tā sadusmodams Kungu, savu tēvu Dievu.2]Āhāzs savāca visus Dieva nama traukus, viņš sadauzīja visus šos traukus gabalos, aizdarīja Kunga nama durvis un Jeruzālemē uz katra stūra ierīkoja altārus.[/Viņš upurēja Damaskas dieviem, kas viņu sita, sacīdams: “Tāpēc ka Arāmas ķēniņu dievi palīdz, es viņiem upurēšu, un tie man palīdzēs!” Bet tie viņam un visam Israēlam bija par klupšanu!jMBūdams apspiests, viņš kļuva vēl nodevīgāks pret Kungu – tāds bija ķēniņš Āhāzs!-Tad Āhāzs ņēma mantu no Kunga nama, arī no ķēniņa un augstmaņu namiem, un deva Asīrijas ķēniņam, bet arī tas viņam nepalīdzēja._ 7Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilēsers gan atnāca, bet nepalīdzēja, tikai apspieda.t aTā Kungs pazemoja Jūdu Israēla ķēniņa Āhāza dēļ, jo viņš bija Jūdas posts un Kunga nodevējs!c ?bet filistieši izlaupījuši pilsētas – Šefelu un Negebu, kas Jūdā, – un ieņēmuši Bēt-Šemešu, Ajalonu, Gedērotu un Soho ar tās ciemiem, Timnu ar tās ciemiem un Gimzo ar tās ciemiem un palikuši tur._ 7jo atkal bija nākuši edomieši, kāvuši Jūdas ļaudis un saņēmuši gūstekņus,Y +Tolaik ķēniņš Āhāzs sūtīja pie Asīrijas ķēniņiem pēc palīdzības,QTika izvēlēti vīri, tie cēlās, ņēma gūstekņus un apģērba ar salaupīto visus, kas bija kaili, – apģērba tos, deva sandales, paēdināja un padzirdīja, svaidīja ar eļļu un visus izvārgušos cēla uz ēzeļiem. Viņi tos aizveda uz Jēriku, palmu pilsētu pie brāļu robežas, bet paši atgriezās Samarijā.hITad bruņotie vīri atstāja gūstekņus un laupījumu augstmaņu un visas sapulces priekšā.P un sacīja: “Nevediet šurp gūstekņus, jo mēs esam noziegušies pret Kungu! Vai gribat vēl ko pielikt mūsu grēkiem un vainām? Liels ir mūsu noziegums – pret Israēlu deg dusmu kvēle!”E Tad pret tiem, kas nāca no kara, cēlās vīri no Efraima vadoņiem – Azarja, Jehohānāna dēls, Berehja, Mešillēmota dēls, Jehizkijāhu, Šallūma dēls, Amāsa, Hadlaja dēls –   Tad jel klausiet mani un sūtiet atpakaļ gūstekņus, ko sagūstījāt pie saviem brāļiem, jo pār jums nāk Kunga dusmas!” Vai jūs domājat Jūdas dēlus un Jeruzālemi pakļaut kā vergus un verdzenes? Vai tad paši neesat grēkojuši pret Kungu, savu Dievu!   Tur bija Kunga pravietis Odēds. Viņš izgāja pretī karaspēkam, kas nāca uz Samariju, un sacīja: “Redzi, pār Jūdu nākusi Kunga, jūsu tēvu Dieva, dusmu versme! Viņš tos atdeva jums, bet jūs tos trakumā kāvāt – tas nu sasniedzis debesis!(IIsraēla dēli no savu brāļu cilts saņēma gūstā divi simti tūkstošus sievu, dēlu un meitu, un tie guva arī lielu laupījumu, ko aizveda uz Samariju.Efraima spēkavīrs Zihrī nokāva ķēniņa dēlu Maasejāhu, nama pārvaldnieku Azrīkāmu un Elkānu, kas bija otrais aiz ķēniņa.4aPekahs, Remaljāhu dēls, vienā dienā nokāva simts divdesmit tūkstošus Jūdas vīru – visi tie bija karavīri! – jo viņi bija pametuši Kungu, savu tēvu Dievu.X~)Tad Kungs, viņa Dievs, atdeva viņu Arāmas ķēniņam – tas viņu sakāva, ņēma gūstā daudz ļaužu un aizveda uz Damasku. Kungs viņu atdeva arī Israēla ķēniņam, un tas viņu pilnīgi sakāva.k}OViņš upurēja un kvēpināja uz katras augstienes un katra pakalna un zem katra zaļoksna koka.#|?Viņš kvēpināja Ben-Hinnomas ielejā un dedzināja ugunī pat savus dēlus kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs padzina, Israēla dēliem ienākot.`{9Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus un turklāt vēl darināja tēlus baāliem.2z _Āhāzam bija divdesmit gadu, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, bet nedarīja to, kas tīkams Kungam, kā viņa tēvs Dāvids.zym Jotāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Āhāzs.xxiKad viņš sāka valdīt, viņam bija divdesmit pieci gadi, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus.w Pārējie Jotāma darbi, visi viņa kari un viņa gaitas – redzi, tie ir aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā!Wv'Jotāms kļuva varens, jo viņa gaitas ritēja Kunga, viņa Dieva, priekšā.luQViņš karoja ar amoniešu ķēniņu un pieveica to, tāpēc amonieši togad viņam deva tūkstoš sudraba gabalus un desmittūkstoš koras kviešu, tikpat daudz amonieši viņam pienesa arī nākamajā un aiznākamajā gadā.htIJūdas kalnos viņš cēla pilsētas, bet meža pakalnos viņš cēla cietokšņus un torņus.Zs-Viņš uzcēla Kunga nama augšējos vārtus un daudzas celtnes pie Ofela mūra.%rCViņš darīja to, kas tīkams Kungam, kā bija darījis viņa tēvs Uzijāhu, bet viņš negāja Kunga svētnīcā. Bet tauta vēl aizvien bija atkritusi.q 7Jotāms sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Jerūša, Cādoka meita.2p]Uzijāhu apgūlās pie tēviem, viņu apbedīja pie tēviem ķēniņu kapu laukā, sacīdami: “Viņš ir spitālīgais!” Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jotāms.ooWPārējos Uzijāhu darbus, no pirmā līdz pēdējam, ir aprakstījis pravietis Jesaja, Āmoca dēls.]n3Ķēniņš Uzijāhu palika spitālīgs līdz nāves dienai. Spitālības dēļ viņš dzīvoja atsevišķā namā un bija šķirts no Kunga nama. Viņa dēls Jotāms valdīja ķēniņa namā un tiesāja ļaudis.qm[Augstais priesteris Azarja un visi pārējie priesteri paraudzījās uz viņu, un redzi – viņam pierē bija spitālība! Tie ar skubu veda viņu ārā no turienes, un arī viņš pats steidzās laukā, jo Kungs bija viņu sitis.mlSUzijāhu saskaitās – rokā viņam bija kvēpināmais, lai kvēpinātu. Kad viņš saskaitās uz priesteriem, viņam pierē parādījās spitālība! Tas notika, klātesot priesteriem, Kunga namā pie kvēpināšanas altāra.kViņi nostājās pret ķēniņu Uzijāhu un teica: “Ne tev, Uzijāhu, jākvēpina Kungam, vienīgi priesteriem, Ārona dēliem, kas iesvētīti, lai kvēpinātu. Ej laukā no svētvietas, jo tu esi kļuvis neuzticīgs, – tā tu negūsi godu no Kunga Dieva!”djABet aiz viņa nāca priesteris Azarja kopā ar astoņdesmit spēcīgiem Kunga priesteriem.QiBet, kļuvis stiprs, viņš palika lepns un tādēļ tika iznīcināts. Viņš bija neuzticīgs Kungam, savam Dievam, – viņš gāja Kunga templī kvēpināt kvēpināmo uz kvēpināšanas altāra!$hAJeruzālemē viņš darināja pārdomātus kara rīkus, ko bija izgudrojuši amatnieki, – tos novietoja torņos un mūru stūros, un ar tiem šāva bultas un lielus akmeņus. Viņa slava izplatījās varen tālu, jo viņš saņēma brīnišķīgu palīdzību, līdz kļuva stiprs.lgQUzijāhu visiem karavīriem taisīja vairogus, šķēpus, bruņucepures, bruņas, lokus un lingas.f Tiem bija pakļauti trīs simti septiņi tūkstoši pieci simti vīru – karaspēks, kas spēja sargāt ķēniņu no ienaidniekiem.Te! Varonīgu karavīru, tēvu namu galveno, bija divi tūkstoši seši simti.Xd) Uzijāhu karaspēks bija apmācīts karot, un karā tie devās pa vienībām, sapulcēti pēc sava skaita, ko bija veicis rakstvedis Jeiēls un virsnieks Maasejāhu ķēniņa augstmaņa Hananjāhu vadībā.hcI Viņš uzcēla torņus arī tuksnesī un izcirta daudzas ūdens tvertnes, jo viņam bija daudz liellopu gan zemienēs, gan augstienēs un arī zemkopji un vīndari vīnadārzos un auglīgos laukos, jo viņš mīlēja zemi.|bq Jeruzālemē pie Stūra vārtiem, Ielejas vārtiem un mūra stūros Uzijāhu uzcēla torņus un tos nostiprināja.xaiAmonieši maksāja Uzijāhu meslus. Viņa robežas sniedzās līdz pat Ēģiptei, jo viņš bija ļoti stiprs.x`iDievs viņam palīdzēja karot pret filistiešiem un arābiem, kas dzīvoja Gūr-Baalā, un pret māoniešiem.!_;Viņš devās karot ar filistiešiem, nopostīja Gatas, Jabnes un Ašdodas mūrus un uzcēla pilsētas pie Ašdodas un citur, kur dzīvoja filistieši.^+Viņš turējās pie Dieva Zeharjahu laikā, un tas viņu mācīja bīties Dieva. Kamēr viņš turējās pie Kunga, Dievs viņam deva veiksmi.Y]+Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, kā bija darījis viņa tēvs Amacjāhu."\=Sešpadsmit gadu vecumā Uzijāhu sāka valdīt, viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehīlja no Jeruzālemes.e[CViņš atguva Jūdai Ēlatu un atjaunoja to, kad ķēniņš jau bija apgūlies pie tēviem.}Z uVisa Jūdas tauta izraudzīja sešpadsmit gadus veco Uzijāhu un iecēla par ķēniņu viņa tēva Amacjāhu vietā.UY#Ar zirgiem viņu atveda atpakaļ un apbedīja pie tēviem Jūdas pilsētā.-XSTolaik, kad Amacjāhu novērsās no Kunga, Jeruzālemē pret viņu sazvērējās. Viņš bēga uz Lāhīšu, bet tie sūtīja uz Lāhīšu un tur viņu nonāvēja.WPārējie Amacjāhu darbi no pirmā līdz pēdējam – vai tad tie nav aprakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā?!V{Jūdas ķēniņš Amacjāhu, Joāša dēls, dzīvoja vēl piecpadsmit gadus pēc Israēla ķēniņa Jehoāhāza nāves.AU{Viņš atgriezās Samarijā ar visu zeltu un sudrabu un visiem traukiem, kas atradās Dieva namā pie Obēd-Edoma, un ar visu, kas bija ķēniņa nama mantnīcās, un ar ķīlniekiem.zTmIsraēla ķēniņš Bēt-Šemešā sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacjāhu, Joāša dēlu, Jehoāhāza dēlu. Viņš to aizveda uz Jeruzālemi un nopostīja Jeruzālemes mūrus no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem, četri simti olektis.8SkIsraēla sakauts, Jūda bēga uz saviem namiem.sR_Israēla ķēniņš Joāšs tikās aci pret aci ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu Bēt-Šemešā, kas Jūdā.QBet Amacjāhu neklausījās, jo Dievs tā bija nolicis – atdeva viņu ienaidniekam, jo viņš tiecās pēc Edoma dieviem.'PGTu saki: redzi, es sakāvu Edomu! Tava sirds līksmo un lepojas, bet paliec savā namā, kāpēc tev meklēt nelaimi? Tu kritīsi, un Jūda kopā ar tevi!”gOGIsraēla ķēniņš Joāšs sūtīja sacīt Jūdas ķēniņam Amacjāhu: “Lebanona ērkšķis sūtīja pie Lebanona ciedra teikt: dod man savu meitu par sievu, bet garām gāja Lebanona lauku zvēri un samina ērkšķi!"N=Jūdas ķēniņš Amacjāhu apspriedās un sūtīja sacīt Israēla ķēniņam Joāšam, Jehoāhāza dēlam, Jehus dēlam: “Tiksimies aci pret aci!” MKamēr viņš vēl runāja, ķēniņš sacīja: “Vai tu taisies dot ķēniņam padomu? Rimsties, citādi nokaušu!” Pravietis rimās, bet piebilda: “Es zinu, ka Dievs nodomājis tevi iznīcināt, jo tu tā esi darījis, neklausīdamies manā padomā!”8LiKungs aizsvilās dusmās pret Amacjāhu un sūtīja pie viņa pravieti, lai tas saka: “Kāpēc tu meklē to tautu dievus, kuri nespēja no tevis paglābt savus ļaudis?!”K+Atgriezdamies pēc edomiešu sakāves, Amacjāhu atveda Seīras iemītnieku dievus. Viņš kalpoja šiem dieviem, zemojās un kvēpināja tiem.YJ+ Taču karotāji, kurus Amacjāhu bija sūtījis atpakaļ, lai tie nenāk līdzi karā, uzbruka Jūdas pilsētām no Samarijas līdz Bēt-Horonai. Tie nokāva trīs tūkstošus vīru un guva lielu laupījumu.zIm Desmit tūkstošus jūdi sagūstīja dzīvus, uzveda klints virsotnē un nogrūda lejā, ka tie visi sašķīda.wHg Amacjāhu sadūšojās un veda savus ļaudis uz Sāls ieleju, tur tie kāva desmit tūkstošus Seīras vīru.G! Tad Amacjāhu lika pulkam, kas bija nācis no Efraima, doties mājup. Un tie aizsvilās pret Jūdu un atgriezās mājās, dusmās degdami. OAmacjāhu sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehoadāna no Jeruzālemes.a=;Par viņa dēliem un daudzajiem pravietojumiem, kas par viņu sacīti, un par to, kā viņš nostiprināja Dieva namu, – ir rakstīts Ķēniņu grāmatas skaidrojumā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Amacjāhu.<{Pret viņu sazvērējās šie ļaudis: amonietis Zābāds, Šimāta dēls, un moābietis Jehozābāds, Šimrīta dēls.s;_Aramieši aizgāja, pametot Joāšu smagi sasirgušu, un kalpi sazvērējās pret viņu priestera Jehojādas dēlu asiņu dēļ. To nokāva savā gultā. Viņš nomira un tika apbedīts Dāvida pilsētā, taču ne ķēniņu kapenēs.<:qKaut arī aramiešu karaspēkā bija maz vīru, Kungs viņiem nodeva visu lielo jūdu karaspēku, jo tie bija pametuši Kungu, savu tēvu Dievu! Tā viņi Joāšam sprieda tiesu. >~~H}}.||"{szztyyxwwMvuusutDsHrqqpponn%mymlgkmjjii`ihhgfee3dcbba``__ ^u]]\\[ZZ4YY%XmWVVUTSSRKQQoP[OOFNMLL'KK0JyIIGGPFEEwDCBB_A@@Y???>==-< $Sa5 U/ gKLVk.[  = f ~9_3;> a9Taču mēs savu sāli dabūjam no ķēniņa pils – mums neklājas būt ķēniņa negoda lieciniekiem, tāpēc mēs sūtām ķēniņam šo ziņojumu.%`C Lai ķēniņš zina – ja šo pilsētu uzcels un mūrus pabeigs, tad viņi vairs nedos nodevas, maksu un muitu un tālab mazināsies ķēniņa bagātība.,_Q lai ķēniņam ir zināms, ka jūdi, kas no jums atnākuši pie mums uz Jeruzālemi, ceļ šo dumpīgo un ļauno pilsētu, atjaunodami mūrus un labodami pamatus.y^k Šis ir sūtītās vēstules noraksts: “Ķēniņam Artakserksam – tavi kalpi no Viņpusupes apgabala. Tagady]k un visas citas tautas, kuras lielais un godātais Asnapars izveda un lika tām dzīvot Samarijas pilsētās.”.\U “Pārvaldnieks Rehūms, rakstvedis Šimšajs un pārējie tiesneši, valdības vīri, un persieši, erehvieši, babilonieši, sūsieši, dehajieši un elmajieši,w[gPārvaldnieks Rehūms un rakstvedis Šimšajs rakstīja ķēniņam Artakserksam par Jeruzālemi šo vēstuli:3Z_To Persijas ķēniņam Artakserksam rakstīja Bišlāms, Mitredāts, Tābēls un citi viņu biedri. Vēstuli tulkoja aramiešu valodā un rakstīja aramiešu rakstībā.|YqAhasvēra laikā, viņa valdīšanas sākumā, tie rakstīja sūdzību par Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem. X9Viņi nolīga padomdevējus, lai kavētu jūdu nodomus visu Persijas ķēniņa Kīra valdīšanas laiku līdz Persijas ķēniņa Dārija valdīšanai.RWTās zemes ļaudis centās kavēt jūdu tautai darbus un traucēja celt.lVQZerubābels, Jozua un pārējie tēvu namu galvenie tiem atbildēja: “Ne jūs, bet mēs celsim templi mūsu Dievam! Mēs paši to celsim Kungam, Israēla Dievam, kā mums pavēlējis ķēniņš, Persijas ķēniņš Kīrs!”~Uuviņi nāca pie Zerubābela un tēvu namu galvenajiem un teica: “Mēs gribam celt kopā ar jums, jo meklējam jūsu Dievu tāpat kā jūs. Mēs viņam upurējām kopš Asīrijas ķēniņa Ēsar-Hadona dienām, kad viņš atveda mūs šurp.”wT iKad Jūdas un Benjāmina pretinieki uzzināja, ka no gūsta pārnākušie ceļ templi Kungam, Israēla Dievam,iSK Ļaudis neatšķīra gaviles no asarām, tauta gavilēja tik vareni, ka bija dzirdams jo tālu!SR Daudzi veci vīri: priesteri, levīti un tēvu namu galvenie, kas bija redzējuši pirmo templi, lēja asaras un skaļi raudāja, kad lika pamatu šim templim, bet daudzi gavilēja priecīgās balsīs.PQ Viņi dziedāja, slavēdami un pateikdamies Kungam, ka viņš ir labs un viņa žēlastība pār Israēlu ir mūžīga, un visa tauta varen gavilēja – slavēja Kungu, ka Kunga namam likts pamats.LP Kad celtnieki lika Kunga nama pamatus, priesteri savos tērpos un ar taurēm, un levīti, Āsāfa dēli, ar cimbolēm, nostājās slavēt Kungu, kā bija norādījis Israēla ķēniņš Dāvids.mOS Jūdas dēli bija kā viens vīrs – Jozua ar saviem dēliem un brāļiem, un Kadmiēls ar saviem dēliem – viņi uzraudzīja Kunga nama darbu veicējus, un to darīja arī levīti, Hēnādāda dēli, viņa dēli un brāļi.NOtrajā gadā, kopš tie bija atgriezušies pie Dieva nama Jeruzālemē, gada otrajā mēnesī to sāka atjaunot Zerubābels, Šaltiēla dēls, un Jozua, Jehocādāka dēls, un arī viņu pārējie brāļi – priesteri, levīti un visi, kas no gūsta bija atgriezušies Jeruzālemē. Levītus, kuriem bija divdesmit gadu un vairāk, viņi iecēla par Kunga nama darbu uzraugiem.OMViņi deva naudu akmeņkaļiem un amatniekiem, ēdienu, dzērienu un eļļu sidoniešiem un tīriešiem, lai tie pa jūru uz Jafu vestu ciedru kokus, kā Persijas ķēniņš Kīrs bija pavēlējis. L Sadedzināmos upurus Kungam sāka pienest no septītā mēneša pirmās dienas, lai gan Kunga tempļa pamati vēl nebija likti.,KQArī pēc tam turpināja pienest sadedzināmo upuri – jaunajos mēnešos un visos svētkos, kurus svētīja Kungam, un pienesa arī labprātīgos upurus Kungam.JViņi svinēja Būdiņu svētkus, kā bija noteikts, un dienu no dienas pienesa sadedzināmo upuri, kā katrai dienai bija noteikts.I1Viņi uzcēla altāri vecajā vietā, jo baidījās no apkārtējo zemju tautām, un upurēja Kungam sadedzināmo upuri gan no rīta, gan vakarā.wHgTad cēlās Jozua, Jehocādāka dēls, ar saviem brāļiem priesteriem un Zerubābels, Šaltiēla dēls, ar saviem brāļiem un uzcēla altāri Israēla Dievam, lai upurētu sadedzināmo upuri, kā rakstīts Dieva vīra Mozus bauslībā.}G uKad pienāca septītais mēnesis, Israēla dēli no savām pilsētām visi kā viens tika sapulcināti Jeruzālemē.FFPriesteri, levīti un tauta – dziedātāji, vārtu sargi un tempļa kalpotāji – dzīvoja savās pilsētās un viss Israēls savās.$EAEDarbu veikšanai tie ziedoja tik dārgumu, cik spēja: sešdesmit vienu tūkstoti zelta dariku, piecus tūkstošus sudraba minu un simts priesteru tērpu.D DKad tēvu namu galvenie ienāca Kunga namā Jeruzālemē, viņi ziedoja Dieva nama atjaunošanai, lai tas būtu kā iepriekš.gCGCčetri simti trīsdesmit pieci kamieļi un seši tūkstoši septiņi simti divdesmit ēzeļi.]B3BArī septiņi simti trīsdesmit seši zirgi un divi simti četrdesmit pieci mūļi,A/Aneskaitot kalpus un kalpones, kuru bija septiņi tūkstoši trīs simti trīsdesmit septiņi. Vēl bija divi simti dziedātāji un dziedātājas.Q@@Visā sapulcē bija četrdesmit divi tūkstoši trīs simti sešdesmit,v?e?Pārvaldnieks tiem sacīja: “Lai tie neēd no vissvētākā, līdz priesteris metīs urīmu un tumīmu.”f>E>Tie meklēja savus cilts rakstus, bet neatrada, tāpēc kļuva nešķīsti priestera amatam.==Un no priesteru dēliem: Habajas, Koca un Barzilaja dēli, kas sievas ņēma no gileādieša Barzilaja meitām un tika saukti to vārdos.L<3"Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tevi mierā guldīs kapenēs, tavas acis neskatīs visu šo ļaunumu, ko es uzsūtīšu šai vietai un tās iemītniekiem!” Šos vārdus viņi atstāstīja ķēniņam.f=E"tāpēc ka tava sirds ir jūtīga un tu zemojies Dievam, izdzirdējis viņa vārdus par šo vietu un tās iemītniekiem, – zemojies man, saplēsi savas drānas un raudāji, tāpēc es tevi uzklausīšu! – saka Kungs.<3"Sakiet Jūdas ķēniņam, kurš jūs sūtīja iztaujāt Kungu, tā sakiet viņam: tā saka Kungs, Israēla Dievs, par vārdiem, kurus tu dzirdēji:4;a"Tāpēc ka viņi mani pameta un kvēpināja citiem dieviem, sadusmodami mani ar saviem roku darinājumiem, es izliešu savu dusmu versmi pār šo vietu, un tā nedzisīs!:1"tā saka Kungs: redzi, pār šo vietu un tās iemītniekiem nāks ļaunums – visi lāsti, kas grāmatā, ko lasīja priekšā Jūdas ķēniņam.l9Q"Viņa tiem teica: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: sakiet vīram, kurš jūs sūtīja pie manis:>8u"Hilkija un ķēniņa sūtītie devās pie pravietes Huldas, tērpu pārziņa Šallūma, Tokhata dēla, Hasras dēla, sievas, kas dzīvoja Jeruzālemes nomalē, un runāja ar viņu.7"“Ejiet iztaujāt Kungu par mani, atlikušo Israēlu un Jūdu! Atrastās grāmatas vārdos ir jo lielas Kunga dusmas – tās izlīs pār mums, jo mūsu tēvi nav ievērojuši Kunga vārdus un nav darījuši visu, kas rakstīts šajā grāmatā!”6'"Ķēniņš pavēlēja Hilkijam un Ahīkāmam, Šāfāna dēlam, Abdonam, Mihas dēlam, un rakstvedim Šāfānam, un ķēniņa kalpam Asājam:_57"Kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, viņš saplēsa savas drānas.4%"Tālab rakstvedis Šāfāns sacījis ķēniņam: “Priesteris Hilkija iedeva man grāmatu!” Un Šāfāns lasīja to ķēniņam priekšā.^35"ņēmuši naudu, kas bija Kunga namā un devuši to pārraugiem un strādniekiem.”}2s"Šāfāns aiznesa grāmatu ķēniņam un paziņoja: “Visu, ko tu pavēlēji savam kalpam, viņi ir paveikuši –1"Hilkija uzrunāja rakstvedi Šāfānu, sacīdams: “Es atradu Kunga namā bauslības grāmatu!” Hilkija grāmatu iedeva Šāfānam.0"Laikā, kad tika izmaksāta Kunga namā ienākusī nauda, priesteris Hilkija atrada Mozus doto Kunga bauslības grāmatu./}" vadīja nastu nesējus un strādniekus no darba pie darba, bet daži levīti bija rakstveži, ierēdņi un vārtu sargi.H. " Vīri visus darbus veica uzticīgi, tos pārraudzīja un vadīja levīti Jahats un Obadjāhu no Merārī dēliem, Zeharja un Mešullāms no Kehāta dēliem. Visi levīti, kas prata muzicēt,-5" Naudu deva amatniekiem un mūrniekiem, lai tie pērk tēstus akmeņus, kokus sijām un baļķus celtnēm, kuras bija sapostījuši Jūdas ķēniņi.~,u" Naudu tie nodeva Kunga nama darbu pārraugiem, bet tie to deva Kunga nama strādniekiem, lai atjauno un salabo namu.v+e" Viņi atnāca pie augstā priestera Hilkijas un atdeva Dieva namam ziedoto naudu, ko levīti durvju sargi bija savākuši no Manases, Efraima un visiem Israēla atlikušajiem, kā arī no Jūdas, Benjāmina un Jeruzālemē mītošajiem.x*i"Astoņpadsmitajā valdīšanas gadā, kad viņš bija šķīstījis zemi un templi, viņš sūtīja Šāfānu, Acaljāhu dēlu, un pilsētas augstmani Maasejāhu un lietvedi Joāhu, Jehoāhāza dēlu, lai atjauno Kunga, viņa Dieva, namu.Q)"viņš nojauca altārus, ašēras, elku stabus un satrieca tos pīšļos, kā arī nocirta visus saules stabus, tāpat viņš darīja visā Israēla zemē – pēc tam viņš atgriezās Jeruzālemē.`(9"No Manases, Efraima un Šimona pilsētām līdz pat Naftālī un visapkārt to drupāmk'O"Viņš arī dedzināja elku priesteru kaulus viņu altāros, šķīstīdams Jūdu un Jeruzālemi.k&O"Viņa vadībā tie nojauca baālu altārus un nocirta saules stabus, kas tur bija uzslieti. Ašēras, elku stabus un lietos tēlus viņš sadauzīja, saberza putekļos un izkaisīja uz to kapenēm, kuri tiem bija upurējuši.%w"Savas valdīšanas astotajā gadā, būdams vēl zēns, viņš sāka pievērsties sava tēva Dāvida Dievam, un divpadsmitajā gadā viņš sāka attīrīt Jūdu un Jeruzālemi no augstieņu altāriem, ašērām, elku stabiem un lietiem tēliem.$}"Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, un staigāja sava tēva Dāvida ceļus – nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.l# S"Jošijāhu sāka valdīt astoņu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē trīsdesmit vienu gadu. "!bet ļaudis nogalēja visus, kas bija sazvērējušies pret ķēniņu Āmonu, un iecēla viņa dēlu Jošijāhu valdīt pār tautu.D!!Viņa kalpi sazvērējās un nonāvēja viņu paša namā,l Q!Viņš nezemojās Kungam, kā bija zemojies viņa tēvs Manase, – tā Āmons vairoja savu vainu.=s!Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Manase. Āmons darināja elku tēlus, tāpat kā viņa tēvs Manase, viņš upurēja un kalpoja tiem.eC!Āmons sāka valdīt divdesmit divu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divus gadus.r]!Manase apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja paša namā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Āmons.ve!Un viņa lūgšana, viņa zemošanās Dievam un visi viņa grēki un neuzticība, un vietas, kurās viņš cēla augstieņu altārus, uzslēja ašēras un elku tēlus, līdz tika pazemots, – par to visu rakstīts redzētāju stāstos..U!Pārējie Manases darbi un viņa lūgšana Dievam, un redzētāju atbilde Kunga, Israēla Dieva, vārdā – redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu grāmatā.]3!Tomēr ļaudis joprojām upurēja augstienēs, taču vienīgi Kungam, savam Dievam.(I!Viņš atjaunoja altāri Kungam un tur upurēja miera upurus un pateicības upurus. Viņš pavēlēja jūdiem, lai tie kalpo vienīgi Kungam, Israēla Dievam.(I!Viņš aizvāca no Kunga nama svešos dievus, elku tēlus un visus altārus, kurus bija cēlis Kunga nama kalnā un Jeruzālemē, un izmēza tos no pilsētas.!Pēc tam viņš Dāvida pilsētā no Gīhonas ielejas rietumpuses līdz Zivju vārtiem un visapkārt Ofela kalnam uzcēla ārējo mūri, viņš cēla to ļoti augstu. Viņš arī iecēla karaspēka virsniekus visām Jūdas nocietinātajām pilsētām.'G! viņš nemitīgi lūdza, un Dievs uzklausīja viņa lūgšanu un atveda viņu atpakaļ uz Jeruzālemi, kur viņa valsts. Nu Manase atzina, ka Kungs ir Dievs!a;! Nonācis postā, viņš lūdza Kungu, savu Dievu, un gauži zemojās savu tēvu Dievam,#?! Tad Kungs pret tiem sūtīja Asīrijas ķēniņa karaspēka virsniekus – tie satvēra Manasi ar āķiem un, vara važās saslēgtu, aizveda uz Bābeli.M! Kungs brīdināja Manasi un viņa ļaudis, bet tie neņēma vērā.3! Bet Manase vilināja Jūdu un Jeruzālemes iemītniekus darīt ļaunu, tāpat kā tās tautas, kuras Kungs iznīcināja, Israēla dēliem ienākot.C!Es neatraušu Israēla kājas no zemes, kuru apsolīju viņu tēviem, ja vien tie turēs un ievēros visu, ko esmu tiem pavēlējis, – visu Mozus doto bauslību, likumus un tiesas!”xi!Viņš darināja elka tēlu un nolika to Dieva namā, par ko Dievs bija teicis Dāvidam un viņa dēlam Sālamanam: “Šajā namā un Jeruzālemē, ko es izvēlējos no visām Israēla ciltīm, es likšu mājot savam vārdam uz mūžiem!U#!Ben-Hinnomas ielejā viņš upurēja ugunī savus dēlus, viņš zīlēja, pareģoja, pesteļoja, izsauca mirušo garus, darīja burvestības – viņš darīja daudz netīkama Kungam, viņu sadusmodams.S!Tur abos Kunga nama pagalmos viņš cēla altārus visiem debesu pulkiem. !Viņš cēla tiem altārus pat tajā Kunga namā, par ko Kungs teicis: “Lai mans vārds Jeruzālemē mīt uz mūžiem!”E !Viņš atkal sāka celt augstieņu altārus, ko bija sagrāvis viņa tēvs Hizkija, uzslēja altārus baāliem un darināja ašēras, viņš pielūdza visus debesu pulkus un kalpoja tiem. !Manase darīja to, kas netīkams Kungam, kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs bija padzinis, Israēla dēliem ienākot.l  S!Manase sāka valdīt divpadsmit gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.? w !Hizkija apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida dēlu kapenēs. Viņu ar godu izvadīja visi Jūdas un Jeruzālemes iemītnieki. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Manase.# Pārējie Hizkijas darbi un viņa laipnība – par to Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā ir rakstījis pravietis Jesaja, Āmoca dēls!6e Kad pie viņa nāca Bābeles augstmaņu sūtņi vaicāt par zīmi, kas dota viņa zemei, Dievs atstāja viņu vienu, lai pārbaudītu un uzzinātu visu, kas viņam prātā.5 Hizkija aizdarīja augšējā Gīhona avota izteku un novadīja to lejā uz Dāvida pilsētas rietumdaļu. Hizkijam veicās viss, ko viņš darīja.mS Viņš cēla sev pilsētas, viņam bija milzums avju un vēršu, jo Dievs viņam deva daudz mantas.  un noliktavas graudu ražai, jaunam vīnam un svaigai eļļai, un novietnes visdažādākajiem lopiem, un laidarus ganāmpulkiem.+O Hizkijas bagātība un gods augtin auga. Viņš cēla mantnīcas sudrabam un zeltam, dārgakmeņiem un balzama smaržām, vairogiem un dažādām jaukām lietām Tad Hizkija, atmetis lepnību, zemojās – gan viņš, gan Jeruzālemes iemītnieki, un Kunga dusmu versme nenāca Hizkijas laikā.wg bet Hizkija neatgriezās, jo bija kļuvis lepns. Tāpēc pār viņu, Jūdu un Jeruzālemi nāca dusmu versme.q[ Tolaik Hizkija bija uz nāvi slims, un viņš lūdzās Kungu, un Kungs viņam atbildēja un deva zīmi,"= Tad daudzi pienesa dāvanas Kungam Jeruzālemē un dārglietas Jūdas ķēniņam Hizkijam, un visu tautu vidū viņš kļuva diženāks nekā iepriekš.#~? Tā Kungs paglāba Hizkiju un Jeruzālemes iemītniekus no Asīrijas ķēniņa Sanherība un visiem viņu ienaidniekiem un deva viņiem rimtumu it visur! } Tad Kungs sūtīja eņģeli, un tas nomaitāja visus varonīgos karavīrus, virsniekus un pavēlniekus Asīrijas ķēniņa nometnē, ka viņam ar kaunu bija jāatgriežas savā zemē. Kad viņš iegāja sava dieva namā, paša dēli viņu nogalēja ar zobenu. ~~V}}E||{{)zKyy+xrwwhvv uttTssr?qppGonnLmllkk7jiihgg2fee,dccicbHa``"___x_^F]].\\ [hZZLYY0XWWbVVUUDTTSBRR,QH\GGGFEE-DDClBB]AA+@U@?>==1;;;::9877 654322A1w0/...-;,,%+8** ))( 'r&&%j%$$z$##G""x"!!j x ]8/;QeW| qK K ,  P m%nQV 8  Blakus viņam mūri nostiprināja Šallūms, Lohēša dēls, priekšnieks pusei Jeruzālemes apgabala, kopā ar savām meitām.k7O Otru daļu un Cepļa torni nostiprināja Malkija, Hārima dēls, un Hašūbs, Pahat-Moāba dēls. 6  Tiem blakus, pretī savam namam, mūri nostiprināja Jedāja, Harūmafa dēls, un blakus viņam – Hatūšs, Hašabnjas dēls.i5K Tiem blakus mūri nostiprināja Refāja, Hūra dēls, priekšnieks pusei Jeruzālemes apgabala.-4STiem blakus mūri nostiprināja zeltkalis Uziēls, Harhajas dēls. Viņam blakus – ziežu taisītājs Hananja, viņi Jeruzālemi atjaunoja līdz Platajam mūrim.,3QTiem blakus mūri nostiprināja vīri no Gibeonas un Micpas – gibeonietis Melatja un mēronotietis Jādons, tie bija pakļauti Viņpusupes apgabala valdniekiem."2=Vecos vārtus nostiprināja Jehojāda, Pāsēha dēls, un Mešullāms, Besodja dēls, viņi ielika vārtu baļķus, aizvirtņus, bultas un aizšaujamos.^15Tiem blakus – tekoieši, bet viņu dižciltīgie nelieca muguru savu kungu darbā.P0Blakus tiem mūri nostiprināja Merēmots, Ūrijas dēls, Koca dēla dēls. Tiem blakus – Mešullāms, Berehjas dēls, Mešēzabēla dēla dēls. Tālāk mūri nostiprināja Cādoks, Baāna dēls.q/[Zivju vārtus uzcēla Senāas dēli, viņi ielika vārtu baļķus, aizvirtņus, bultas un aizšaujamos.Y.+Viņiem blakus cēla Jērikas vīri, un tiem blakus cēla Zakūrs, Imrī dēls._- 9Augstais priesteris Eljāšībs ar saviem brāļiem priesteriem sāka celt Avju vārtus, iesvētīja tos un ielika tajos aizvirtņus. Viņi uzcēla un iesvētīja līdz pat Simtnieku tornim, līdz Hananēla tornim.Q,Bet es tiem atbildēju: “Debesu Dievs dod mums veiksmi, mēs esam viņa kalpi un sāksim visu atjaunot! Bet jums Jeruzālemē nav nekādas daļas – ne jums ir taisnība, ne jums būs piemiņa!”K+Kad to uzzināja horonietis Sanballats, kalps Tobīja, amonietis, un arābs Gešems, tie izsmēja un nicināja mūs, sacīdami: “Ko tad nu jūs taisāties darīt? Dumpoties pret ķēniņu?”H* Es tiem stāstīju par savu Dievu, ka viņš ir bijis man labvēlīgs, un arī to, ko man bija teicis ķēniņš. Un tie teica: “Sāksim atjaunot!” Un viņu rokas apņēmās darīt labu.R)Tad es tiem sacīju: “Jūs redzat ļaunumu, kādā esam nonākuši, – Jeruzāleme ir panīkusi un tās vārti ir sadedzināti! Nāciet, atjaunosim Jeruzālemes mūrus, lai neesam par apsmieklu!”0(YBet ierēdņi nezināja, kurp es biju gājis un ko darījis. Es vēl to nebiju teicis jūdiem, priesteriem, dižciltīgajiem, ierēdņiem un pārējiem, kas strādā.'}Tad naktī es kāpu augšā pa ieleju un pārbaudīju mūri. Atpakaļ es nokļuvu pa Ielejas vārtiem, tā es atgriezos.t&aEs pagāju garām Avota vārtiem, pie Ķēniņa baseina, bet tur nebija vietas, kur mans lops tiktu cauri.$%A Naktī es izgāju pa Ielejas vārtiem uz Šakāļu avotu un Mēslu vārtiem. Es pārlūkoju sagrautos Jeruzālemes mūrus un ugunī sadedzinātos vārtus.=$s Naktī es cēlos, kopā ar mani bija daži vīri, bet es nevienam neteicu, ko man Dievs sirdī bija licis darīt Jeruzālemei. Man nebija cita lopa kā vien tas, uz kura es jāju.<#s Es iegāju Jeruzālemē un paliku tur trīs dienas."' Kad to uzzināja horonietis Sanballats un kalps Tobīja, amonietis, tie ļoti noskaitās, ka kāds ir nācis gādāt labumu Israēla dēliem.-!S Tad es devos pie Viņpusupes apgabala pārvaldniekiem un nodevu tiem ķēniņa vēstules. Ķēniņš man bija sūtījis līdzi karaspēka virsniekus un jātniekus.V %un vēstuli ķēniņa mežsargam Āsāfam, lai viņš man dod kokus baļķiem – tempļa vārtiem, pilsētas mūrim un namam, kur dzīvot.” Ķēniņš man to iedeva, jo Dieva roka bija ar mani uz labu.%Es sacīju ķēniņam: “Ja ķēniņam tīk, lai man dod vēstules Viņpusupes apgabala pārvaldniekiem, ka viņi man ļauj nonākt Jūdā,9kĶēniņš – viņam blakus sēdēja ķēniņiene – man sacīja: “Cik ilgi tu ceļosi, un kad tu atgriezīsies?” Ķēniņam labpatika mani sūtīt, un es noteicu laiku.0Yun sacīju ķēniņam: “Ja ķēniņam tīk, ka tavs kalps gūst tavu vēlību, tad sūti mani uz Jūdu, uz pilsētu, kur ir manu tēvu kapi, un es to atjaunošu!”V%Ķēniņš man sacīja: “Ko tad tu gribi?” Tad es pielūdzu debesu Dievu1[Es teicu ķēniņam: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Kā lai neskumstu, ja pilsēta, kurā ir manu tēvu kapi, ir nopostīta un tās vārti sadedzināti ugunī?”Ķēniņš man vaicāja: “Kāpēc tu esi noskumis? Tu taču neesi slims?! Tātad noskumusi ir tava sirds!” Tad es varen izbijos.K Bija nīsāna mēnesis ķēniņa Artakserksa divdesmitajā valdīšanas gadā. Vīns bija viņa priekšā, es ņēmu vīnu un devu to ķēniņam. Nekad agrāk es nebiju noskumis viņa priekšā.  Ak, Kungs, lai jel tava auss uzklausa tava kalpa lūgšanu un tavu kalpu lūgšanu, kuri ar prieku bijā tavu vārdu, liec lai tavam kalpam šodien labi sokas un dod viņam, ka šis vīrs ir tam žēlīgs!” – Es biju ķēniņa dzērienu devējs.c A Tie ir tavi kalpi un tava tauta, kuru tu esi izpircis ar lielu spēku un savu stipro roku!   bet, ja jūs atgriezīsieties pie manis, turēsiet manus baušļus un pildīsiet tos, kaut arī jūs būtu aiztrenkti līdz debess malai, tomēr es jūs no turienes sapulcēšu un atvedīšu uz vietu, kuru esmu izvēlējies, lai tur mājotu mans vārds! –  Atceries jel vārdus, kurus tu pavēlēji savam kalpam Mozum: ja jūs būsiet neuzticīgi, es jūs izkliedēšu starp tautām, Mēs esam bijuši tik samaitāti pret tevi, neesam turējuši tavus baušļus, likumus un tiesas, ko tu pavēlēji savam kalpam Mozum.& Glai jel dzird tavas ausis un tavas acis ir atvērtas, uzklausi sava kalpa lūgšanu, ko es dienām un naktīm lūdzu tavā priekšā par Israēla dēliem, taviem kalpiem, sūdzēdams Israēla dēlu grēkus, ko mēs pret tevi esam grēkojuši! Grēkojis esmu arī es un mana tēva nams!  ;un sacīju: “Ak, Kungs, debesu Dievs, lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi derību un žēlastību ar tiem, kas tevi mīl un tur tavus baušļus,o YDzirdējis šos vārdus, es apsēdos, raudāju, sēroju vairākas dienas, gavēju, lūdzu debesu DievuE Viņi man pastāstīja: “Tie, kas atlikuši tajā pavalstī un netika aizvesti trimdā, ir lielā nelaimē un kaunā, jo Jeruzālemes mūri ir sagrauti un tās vārti ir sadedzināti.”+ QHānānī, viens no maniem brāļiem, kopā ar citiem vīriem atnāca no Jūdas. Un es tiem vaicāju par jūdiem, kas izglābušies no gūsta, un par Jeruzālemi. Nehemijas, Hahaljas dēla, vārdi. Tas notika Persijas ķēniņa divdesmitā gada kislēva mēnesī, kad es biju Sūsas pilī.g G ,Šie visi bija ņēmuši svešas sievas, bet aizsūtīja tās projām kopā ar viņu bērniem^ 5 +No Nebo dēliem – Jeiēls, Matitja, Zābāds, Zebīna, Jido, Joēls un Benājāhu.& G *Šallūms, Amarja un Jāzeps.) M )Azarēls, Šelemjāhu, Šemarja,) M (Mahnadbajs, Šēšajs, Šārajs,$C 'Šelemja, Nātāns, Adāja,"? &Bānī, Binnūjs, Šimī,#A %Matanja, Matnajs, Jaasajs,'I $Vanja, Merēmots, Eljāšībs,%E #Benājāhu, Bēdja, Kelūhu,8k "No Bānī dēliem – Maadajs, Amrāms, Ūēls,eC !No Hāšuma dēliem – Matnajs, Matata, Zābāds, Elīfelets, Jerēmajs, Manase un Šimī.(K Benjāmins, Mallūhs, Šemarja.O No Hārima dēliem – Elīezers, Jišija, Malkija, Šemaja, Šimons,r] No Pahat-Moāba dēliem – Adna, Kelāls, Benājāhu, Maasēja, Matanja, Becalēls, Binnūjs un Manase.^~5 No Bānī dēliem – Mešullāms, Mallūhs, Adāja, Jāšūbs, Šeāls un Jeremots.I} No Bēbaja dēliem – Jehohānāns, Hananja, Zabajs un Atlajs.^|5 No Zatū dēliem – Eljoēnajs, Eljāšībs, Matanja, Jeremots, Zābāds un Azīza.V{% No Ēlāma dēliem – Matanja, Zeharja, Jehiēls, Abdī, Jeremots un Elija.sz_ No Israēla: no Paroša dēliem – Ramja, Jizija, Malkija, Mijāmīns, Elāzārs, Malkija un Benājāhu.^y5 No dziedātājiem – Eljāšībs, no vārtu sargiem – Šallūms, Telema un Ūrī.gxG No levītiem – Jehozābāds, Šimī, Kēlāja, tas ir Kelīta, Petahja, Jūda un Elīezers.ewC No Pašhūra dēliem – Eljoēnajs, Maasēja, Ismaēls, Netanēls, Jehozābāds un Elāsa.Mv No Hārima dēliem – Maasēja, Elija, Šemaja, Jehiēls un Uzija.5ue No Immēra dēliem – Hānānī un Zebadja.etC Tie deva savu roku, ka liks sievām aiziet, un, vainīgi būdami, deva par savu vainu aunu.%sC Atklāja, ka no priesteru dēliem ar svešām sievām dzīvo: no Jozuas, Jehocādāka dēliem un brāļiem – Maasēja, Elīezers, Jārībs un Gedaljāhu.urc Lietu par visiem vīriem, kas dzīvoja ar svešām sievām, pabeidza līdz pirmā mēneša pirmajai dienai.cq? Bet pārējie no gūsta pārnākušie darīja tā – izvēlēja priesteri Ezru un vīrus no tēvu galvenajiem, katru no sava tēva nama, pēc vārda. Viņi sāka izmeklēt šo lietu desmitā mēneša pirmajā dienā.p Vienīgi Jonatāns, Asā-Ēla dēls, un Jahazja, Tikvas dēls, nostājās pret to, un viņus atbalstīja levīti Mešullāms un Šabtajs. o Lai mūsu augstmaņi aizstāj visu sapulci un pēc tam noteiktā laikā nāk visi, kas mūsu pilsētās dzīvo ar svešām sievām, un kopā ar tiem katras pilsētas vecajie un tiesneši – līdz no mums novērsīsies Dieva dusmu degsme par šo lietu!”n# Bet ļaužu ir daudz un laiks ir lietains, nevaram taču stāvēt ārā. Šis nav vienas vai divu dienu darbs, jo mūsu noziegumu ir daudz!Xm) Un visa sapulce atbildēja skaļā balsī: “Jā, mēs darīsim, kā tu saki!l3 un tagad izsūdziet grēkus Kungam, jūsu tēvu Dievam, dariet pēc viņa prāta un nošķirieties no šīs zemes tautām un svešajām sievām!” k Priesteris Ezra piecēlās un sacīja: “Jūs esat neuzticīgi un dzīvojat ar svešām sievām, tā vairodami Israēla vainu,ijK Tad visi Jūdas un Benjāmina vīri pēc trim dienām sapulcējās Jeruzālemē, tā bija devītā mēneša divdesmitā diena, un visa tauta sēdēja laukumā pie Dieva nama, šīs lietas un stiprā lietus dēļ drebēdami.i' Ikvienam, kas pēc augstmaņu un vecajo lēmuma triju dienu laikā neatnāks, tiks atņemta visa manta un to izslēgs no gūstekņu sapulces.xhi Tad tie lika izziņot visā Jūdā un Jeruzālemē, lai visi no gūsta pārnākušie sapulcējas Jeruzālemē.Gg Tad Ezra piecēlās un no Dieva nama priekšas iegāja Jehohānāna, Eljāšība dēla, istabā, iegāja tur – maizi neēda un ūdeni nedzēra, jo sēroja par izvesto ļaužu neuzticību. f Tad Ezra cēlās un lika zvērēt augstmaņiem, priesteriem, levītiem un visam Israēlam, ka tie tā darīs. Un viņi zvērēja.We' Celies, šī ir tava lieta, mēs esam ar tevi – esi stiprs un rīkojies!”Rd Tādēļ slēgsim derību ar mūsu Dievu un liksim sievām un tiem, kas no tām dzimuši, iet projām – kā pamācījis mūsu kungs un tie, kas bijā mūsu Dieva baušļus. Darīsim pēc bauslības!Oc Tad Šehanja, Jehiēla dēls, no Ēlāma dēliem, sacīja Ezram: “Mēs bijām neuzticīgi savam Dievam un dzīvojām ar svešām sievām no tās zemes tautām, bet pat tagad Israēlam ir cerība![b 1 Kamēr Ezra tā lūdza un sūdzēja grēkus, raudādams nometies zemē Dieva nama priekšā, no Israēla sapulces pie viņa sapulcējās milzum daudz vīru, sievu un bērnu, jo tauta raudāja lielu raudāšanu.Fa Kungs, Israēla Dievs, tu esi taisns, jo mums, atlikušajiem, šodien ir glābšana! Redzi, mēs esam vainīgi tavā priekšā, jo nevaram pastāvēt tavā priekšā šīs lietas dēļ!”*`M Vai lai atkal mēs laužam tavus baušļus un saradojamies ar šīm pretīgo elku tautām? Vai tu uz mums dusmosi, līdz vairs nebūs ne atlikuma, ne glābiņa?'_G Pēc visa, kas pār mums nācis mūsu ļauno darbu un lielās vainas dēļ, tu, mūsu Dievs, esi aizkavējis mums sodu un devis glābšanu – tādu kā šo!^} Tādēļ nedodiet savas meitas viņu dēliem un neņemiet viņu meitas saviem dēliem, nemūžam nelūkojiet pēc miera ar viņiem, nedz labklājības – tad jūs kļūsiet stipri un ēdīsiet tās zemes labumus un jūsu dēli to mantos mūžīgi!] ko tu esi devis caur saviem kalpiem praviešiem, sacīdams: zeme, kuru jūs ejat iemantot, ir nešķīsta zeme. Tā ir nešķīsta ar tās zemes tautu nešķīstību, savā riebeklībā tie piepildījuši zemi no vienas malas līdz otrai ar savām preteklībām.P\ Ko lai sakām tagad, mūsu Dievs! Mēs esam atmetuši tavus baušļus,~[u jo mēs esam vergi, bet mūsu Dievs nav mūs pametis verdzībā! Viņš mums ir pievērsis Persijas ķēniņu laipnību, ļaudams atgūties un nostiprināt mūsu Dieva namu, atjaunot, kas izpostīts, lai mums būtu mūri Jūdā un Jeruzālemē.bZ= Bet tagad mazu brīdi ir dota labvēlība no Kunga, mūsu Dieva, kurš ļāva mums izglābties un uzsliet telti viņa svētvietā, lai mūsu Dievs darītu gaišas mūsu acis un ļautu mazliet atgūties no verdzības,kYO Kopš mūsu tēvu dienām līdz šīm dienām savas netaisnības dēļ mēs esam jo vainīgi! Mūsu ķēniņi un priesteri ir atdoti par laupījumu un kaunu svešzemju ķēniņu zobenam un gūstam, un tā tas ir vēl šodien!X5 un teicu: “Mans Dievs, es kaunos un bīstos paraudzīties uz tevi, mans Dievs, mūsu netaisnība ir augusi un mūsu vaina sniedzas līdz debesīm!W# Vakara upura laikā saplēstās drēbēs un apmetnī es cēlos no savām ciešanām, kritu uz ceļiem, stiepu rokas pret Kungu, savu Dievu,/VW Tad pie manis sapulcējās visi, kas gūstekņu neuzticības dēļ bija pārbijušies no Israēla Dieva vārdiem, un es šausmās sēdēju līdz vakara upura laikam.lUQ To dzirdējis, es saplēsu savas drānas un apmetni, plēsu matus un bārdu un apsēdos šausmās.@Ty Viņi ir ņēmuši sev un saviem dēliem sievas no viņu meitām un sajaukuši svēto sēklu ar šīs zemes tautām! Pirmie šajā neuzticībā ir bijuši augstmaņi un valdnieki!”.S W Kad viss bija padarīts, pie manis pienāca Israēla augstmaņi un sacīja: “Israēla tauta, priesteri un levīti nav nošķīrušies no šo zemju tautām: kanaāniešiem, hetiešiem, periziešiem, jebūsiešiem, amoniešiem, moābiešiem, ēģiptiešiem, amoriešiem un viņu preteklībām!R$Viņi nodeva ķēniņa pavēles Viņpusupes apgabala ķēniņa soģiem un pārvaldniekiem, un tie palīdzēja tautai un Dieva namam. Q #No gūsta pārnākušie upurēja sadedzināmos upurus Israēla Dievam – divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpadsmit āžus upurim par grēkiem, tas viss bija sadedzināmais upuris Kungam.@P{"Viss tika saskaitīts, nosvērts un svars pierakstīts.yOk!un ceturtajā dienā mēs nodevām sudrabu, zeltu un traukus mūsu Dieva namā priesterim Merēmotam, Ūrijas dēlam, un kopā ar viņu bija Elāzārs, Pinhāsa dēls, un Jehozābāds, Jozuas dēls, un Noadja, Binnūja dēls, no levītiem.AN} Nonākuši Jeruzālemē, mēs palikām tur trīs dienas,RMNo Ahavas upes mēs devāmies projām pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi, un mūsu Dieva roka bija ar mums, un viņš mūs sargāja no ienaidniekiem un ceļa laupītājiem.|LqTā priesteri un levīti ņēma piešķirto sudrabu, zeltu un traukus, lai nestu uz Jeruzālemi, mūsu Dieva namu./KWuzmaniet tos un sargājiet, līdz priesteru un levītu vadoņu un Israēla tēvu namu galveno priekšā tos būsiet nogādājuši Dieva nama telpās Jeruzālemē!”J/un sacīju viņiem: “Jūs esat svēti Kungam, un šie trauki ir svēti, un sudrabs un zelts ir labprātīgi ziedots Kungam, jūsu tēvu Dievam,mISdivdesmit zelta kausus tūkstoš drahmu vērtē un divus labus, pulētus vara traukus zelta vērtēHEs viņiem piešķīru seši simti piecdesmit talantus sudraba, kā arī sudraba traukus simts talantu vērtē un simts talantus zelta,8Giun piešķīru tiem sudrabu un zeltu, traukus, kas bija ziedoti mūsu Dieva namam, ko bija ziedojuši ķēniņš, viņa padomnieki, augstmaņi un viss Israēls, kas tur bija.mFSTad es nošķīru divpadsmit no priesteru vadoņiem: Šērēbju, Hašabju un desmit viņu brāļus,YE+Tā mēs gavējām un lūdzām Dievu par šo lietu, un viņš mūs uzklausīja.D/jo es kaunējos lūgt ķēniņam karaspēku un jātniekus, lai tie mūs ceļā sargā no ienaidniekiem, tādēļ ka mēs bijām teikuši ķēniņam: “Mūsu Dieva roka ir laba pret visiem, kas viņu meklē, un viņa spēks un dusmība nāk pār visiem, kas viņu atmet!”C/Tur pie Ahavas upes es izsludināju gavēni, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no viņa labāko ceļu mums, mūsu bērniem un visam,B1Tur bija divi simti divdesmit tempļa kalpotāju, kurus Dāvids un augstmaņi bija norīkojuši kalpot levītiem, tika nosaukti visu viņu vārdi.rA]arī Hašabju un kopā ar viņu Ješaju no Merārī dēliem, viņa brāļus un dēlus, divdesmit vīrus.^@5Tādēļ ka Dievs bija labs pret mums, viņi sūtīja mums kādu saprotošu vīru no Mahlī dēliem, Levī dēla dēliem, Israēla dēliem – Šērēbju kopā ar viņa dēliem un brāļiem, astoņpadsmit vīrus;M?es sūtīju viņus pie Ido, Kāsifjas apgabala priekšnieka, un teicu tiem, kas jāsaka Ido, viņa brāļiem un tempļa kalpiem Kāsifjas apgabalā, lai tie nosūta kalpotājus mūsu Dieva namam.<>qTad es sūtīju pie cilts tēviem Elīezera, Ariēla, Šemaja, Elnātāna, Jārība, Elnātāna, Nātāna, Zeharjas, Mešullāma un mācītiem vīriem Jehojārība un Elnātāna,1=[Es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, tur mēs apmetāmies uz trim dienām. Es pārlūkoju tautu un priesterus, bet neatradu tur nevienu no Levī dēliem.V<%no Bigvaja dēliem Ūtajs, Zābūds un septiņdesmit vīru kopā ar viņiem. ; un Adonīkāma dēli, kuri nāca vēlāk, šie ir viņu vārdi: Elīfelets, Jeiēls, Šemaja un sešdesmit vīri kopā ar viņiem,^:5 no Azgāda dēliem Johānāns, Kātāna dēls, un simts desmit vīru kopā ar viņu,_97 no Bēbaja dēliem Zeharja, Bēbaja dēls, un divdesmit astoņi vīri kopā ar viņu,X8) no Šelomīta dēliem Josifjas dēls un simts sešdesmit vīru kopā ar viņu,e7C no Joāba dēliem Obadja, Jehiēla dēls, un divi simti astoņpadsmit vīru kopā ar viņu,]63no Šefatjas dēliem Zebadja, Mihaēla dēls, un astoņdesmit vīru kopā ar viņu,[5/no Ēlāma dēliem Ješaja, Ataljas dēls, un septiņdesmit vīru kopā ar viņu,X4)no Ādīna dēliem Ebeds, Jonatāna dēls, un piecdesmit vīru kopā ar viņu,T3!no Šehanjas dēliem Jahaziēla dēls un trīs simti vīru kopā ar viņu,c2?no Pahat-Moāba dēliem Eljehoēnajs, Zerahjas dēls, un divi simti vīru kopā ar viņu,w1gno Šehanjas, no Paroša dēliem Zekarja un simts piecdesmit vīru kopā ar viņu, ierakstīti cilts rakstos,e0Cno Pinhāsa dēliem Gēršoms, no Ītāmāra dēliem Daniēls, no Dāvida dēliem Hatūšs, / Šie ir to tēvu namu galveno cilts raksti, kuri kopā ar mani ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā devās projām no Bābeles:l.QViņš devis man laipnību pie ķēniņa, viņa padomniekiem un visiem augstmaņiem, ķēniņa varenajiem. Es kļuvu stiprs, jo ar mani bija Kunga, mana Dieva, roka, un es sapulcēju Israēla galvenos, lai tie nāk man līdzi.q-[Slavēts lai Kungs, mūsu tēvu Dievs, kurš ķēniņa sirdij licis celt godā Kunga namu Jeruzālemē!,5Bet ikvienu, kas nepildīs tava Dieva likumu un ķēniņa likumu, tiesājiet stingri – ar nāvi, izsūtīšanu, mantas atņemšanu vai cietumu.”N+Un tu, Ezra, Dieva gudrībā, kas tev dota, iecel soģus un tiesnešus, kuri spēj tiesāt visus Viņpusupes apgabala ļaudis, lai visi zina tava Dieva likumus un lai iemāca tiem, kas tos nezina.-*SLai jums ir zināms, ka nedrīkst prasīt nodevas un muitu ne no viena priestera, levīta, dziedātāja, durvju sarga, tempļa kalpotāja un šī Dieva nama kalpa!|)qDodiet debesu Dieva namam visu, ko debesu Dievs pavēl, lai pār valsti, ķēniņu un viņa dēliem nenāk dusmas! (Sudrabu līdz simts mēriem, kviešus līdz simts korām, vīnu līdz simts batiem, eļļu līdz simts batiem un sāli bez mēra.1'[Es, ķēniņš Artakserkss, esmu pavēlējis visiem Viņpusupes apgabala mantziņiem: ko priesteris Ezra, kas mācīts debesu Dieva likumos, jums lūgs, to dodiet! –s&_Pārējās Dieva namam nepieciešamās lietas, kas tev būs vajadzīgas, ņem no ķēniņa dārgumu nama!a%;Traukus, kas tev atdoti, lai kalpotu Dieva namā, novieto Dieva priekšā Jeruzālemē.{$oAr pārējo sudrabu un zeltu dari tā, kā tev un taviem brāļiem šķiet pareizi, dariet, kā grib jūsu Dievs!#7tādēļ cītīgi pērc par šo naudu vēršus, aunus, jērus, labības dāvanas un lejamos upurus un upurē tos uz altāra Dieva namā Jeruzālemē!)"Kkā arī visu sudrabu un zeltu, ko no labprātīgiem ziedojumiem tu savāksi visās Bābeles pavalstīs, ko tauta un priesteri ziedos Jeruzālemes Dieva namam,!un aizvest sudrabu un zeltu, ko ķēniņš un viņa padomnieki labprātīgi ziedo Israēla Dievam, kas mīt Jeruzālemē, Tā kā tu esi ķēniņa un viņa septiņu padomnieku sūtīts pārbaudīt Jūdu un Jeruzālemi ar Dieva likumiem, kuri ir tavā rokā,- es pavēlu, lai manā valstī ikviens no Israēla tautas, priesteriem un levītiem, kas labprātīgi grib iet uz Jeruzālemi, iet kopā ar tevi.{o “Artakserkss, ķēniņu ķēniņš, priesterim Ezram, rakstu pazinējam, debesu Dieva likumu zinātājam. Tagad3 Šis ir tās vēstules noraksts, ko ķēniņš Artakserkss deva priesterim Ezram, rakstu pazinējam, mācītam Kunga baušļos un Israēla likumos:zm jo Ezra sirdī bija apņēmies turēties pie Kunga bauslības, pildīt to un mācīt Israēlam likumus un tiesu.$A Pirmā mēneša pirmajā dienā viņš devās projām no Bābeles un nonāca Jeruzālemē piektā mēneša pirmajā dienā – Dievs bija labs pret viņu,a;Ezra nonāca Jeruzālemē piektajā mēnesī, ķēniņa septītajā valdīšanas gadā.0YĶēniņa Artakserksa septītajā valdīšanas gadā uz Jeruzālemi devās daļa Israēla dēlu: priesteri, levīti, dziedātāji, vārtu sargi un tempļa kalpotāji.Kšis Ezra izgāja no Bābeles. Viņš bija mācīts Mozus bauslībā, kuru bija devis Kungs, Israēla Dievs. Ķēniņš deva visu, ko viņš lūdza, jo pār viņu bija Kunga, viņa Dieva, roka.`9Abīšūas dēls, Pinhāsa dēls, Elāzāra dēls, augstā priestera Ārona dēls, –1]Zerahjas dēls, Uzī dēls, Bukī dēls,7iAmarjas dēls, Azarjas dēls, Merājota dēls,9mŠallūma dēls, Cādoka dēls, Ahītūva dēls, Pēc šiem notikumiem Persijas ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā Ezra, Serāja dēls, Azarjas dēls, Hilkijas dēls,kOViņi svinēja ar prieku Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas, jo Kungs bija viņus iepriecinājis un noskaņojis labvēlīgi pret viņiem Asīrijas ķēniņu, lai stiprinātu viņu rokas Israēla Dieva nama darbos.*MNo gūsta pārnākušie Israēla dēli ēda kopā ar visiem, kas bija nošķīrušies no tās zemes nešķīstajām tautām, lai meklētu Kungu, Israēla Dievu.7gTāpēc priesteri un levīti kopīgi šķīstījās – visi bija šķīsti! Viņi kāva Pashas jēru visiem no gūsta pārnākušajiem, saviem brāļiem priesteriem un sev.c?Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā no gūsta pārnākušie svinēja Pashas svētkus. Tie iecēla priesterus viņu kārtā un levītus viņu kārtā, lai tie kalpotu Dievam Jeruzālemē, kā rakstīts Mozus grāmatā.. UViņi veltīja Dieva namam simts vēršu, divi simti aunu, četri simti jēru un divpadsmit āžu visa Israēla upurim par grēkiem – pēc Israēla cilšu skaita.} sTad Israēla dēli, priesteri, levīti un pārējie no gūsta pārnākušie priecīgi rīkoja svētkus Dieva namam.n UNamu pabeidza līdz adāra mēneša trešajai dienai, ķēniņa Dārija sestajā valdīšanas gadā.{ oUn Jūdas vecajie turpināja celt, un tiem veicās, kā pravieši Hagajs un Zeharja, Ido dēls, bija pravietojuši – viņi to cēla un pabeidza pēc Israēla Dieva pavēles un pēc Persijas ķēniņu Kīra, Dārija un Artakserksa pavēles.  Tad Viņpusupes pārvaldnieks Tatnajs, Šētar-Boznajs un viņu biedri darīja tieši tā, kā ķēniņš Dārijs tiem bija pavēlējis.F Dievs, kura vārds tur mīt, lai gāž katru ķēniņu un tautu, kas grib sagrozīt šo pavēli un izpostīt Jeruzālemes Dieva namu! Es, Dārijs, esmu pavēlējis to darīt tieši tā!”0Y Un vēl es pavēlu, lai ikvienu, kurš šo rīkojumu sagroza, piesit pie baļķa, kas izrauts no viņa mājas, – lai pakar un tā namu lai padara par mēslu kaudzi!`9 Viņi lai pienes upurus debesu Dievam un lūdz par ķēniņa un viņa dēlu dzīvību!U# Visu, kas tiem vajadzīgs upuriem debesu Dievam, – jaunus vēršus, aunus vai jērus, kviešus, sāli, vīnu vai eļļu, kā noteikts Jeruzālemes priesteriem, lai dod tiem ik dienas, bez pārtraukuma.SUn vēl es pavēlu to, kas jums jādara jūdu vecajiem: lai uzceltu Dieva namu, visi izdevumi, kas šiem vīriem rodas, jāmaksā no ķēniņa mantas, no Viņpusupes apgabala nodevām. Nekavējiet tos!q[nekavējiet Dieva nama darbus, lai jūdu pārvaldnieki un jūdu vecajie uzceļ Dieva namu savā vietā!  Tādēļ jūs, Viņpusupes pārvaldnieki Tatnaj, Šētar-Boznaj un jūsu biedri, kas esat no Viņpusupes, turieties pa gabalu unJ Arī Dieva nama zelta un sudraba traukus, ko Nebūkadnecars paņēma no Jeruzālemes tempļa un aizveda uz Bābeli, lai ved atpakaļ uz Jeruzālemes templi un novieto savā vietā Dieva namā.c?Trīs rindas lielu akmeņu un viena rinda baļķu – izdevumus apmaksās ķēniņa nams.pY“Ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā ķēniņš Kīrs deva pavēli, ka Jeruzālemes Dieva nams jāuzceļ par vietu, kur upurēt, un jāatjauno tā pamati, lai tie ir sešdesmit elkoņu augsti un sešdesmit elkoņu plati.\~1Ahmeta pilī Mēdijas pavalstī atrada kādu rulli, un tā rakstos bija rakstīts:t} cTad ķēniņš Dārijs deva pavēli, un tika pārmeklēts Bābeles grāmatu nams, kurā glabāja dārgumus.r|]Tāpēc, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai viņš meklē ķēniņa dārgumu namā, kas Bābelē, vai ir tā, ka ķēniņš Kīrs ir pavēlējis uzcelt Jeruzālemē šo Dieva namu, un, ja ķēniņam tīk, lai sūta mums atbildi!” { Tad Šēšbacars nāca un lika pamatus Dieva namam Jeruzālemē – kopš tā laika līdz šim tas tiek celts, bet nav pabeigts.{zoun sacīja tam: ņem šos traukus, ej, un novieto Jeruzālemes templī, un Dieva namu lai atjauno, kur tas bijis!xyiArī Dieva nama traukus, zeltu un sudrabu, ko Nebūkadnecars bija paņēmis no Jeruzālemes tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs ņēma no Bābeles tempļa un nodeva Šēšbacaram, kuru bija iecēlis par pārvaldnieku,{xo Tomēr Bābeles ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā ķēniņš Kīrs pavēlēja uzcelt šo namu no jauna.=ws bet mūsu tēvi sadusmoja debesu Dievu, un viņš tos nodeva kaldieša Nebūkadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā, un tas nopostīja šo namu, bet tautu aizveda gūstā uz Bābeli.Yv+ Un viņi mums atbildēja šādi – viņi teica: mēs esam debess un zemes Dieva kalpi un atjaunojam šo namu, kas bija uzcelts jau pirms daudziem gadiem – liels Israēla ķēniņš to uzcēla un pabeidza,tua Mēs tiem jautājām arī viņu vārdus, lai varētu pierakstīt un tev paziņot, kā sauc viņu galvenos.qt[ Mēs par to jautājām vecajiem un teicām: kas deva jums pavēli celt šo namu un pabeigt šos mūrus?RsLai ķēniņam zināms, ka mēs esam atnākuši uz Jūdas apgabalu, kur lielā Dieva nams, – viņi to ceļ no milzīgiem akmeņiem, mūros liek baļķus, darbs tiek darīts čakli, darbi tiem sokas!irKViņi tam sūtīja ziņu, kurā bija rakstīts: “Ķēniņam Dārijam miers lai ir bagātīgi!4qaŠis ir vēstules noraksts, kuru ķēniņam Dārijam sūtīja Viņpusupes pārvaldnieks Tatnajs un Šētar-Boznajs ar saviem biedriem no Viņpusupes Arparsehaja apgabala."p=Viņu Dievs nenovērsa skatienu no Jūdas vecajiem, un tie viņus nekavēja, līdz vēsts nonāca pie Dārija, un tas par šo lietu nosūtīja vēstuli.FoUn mēs viņiem pateicām to vīru vārdus, kuri cēla namu.=nsTolaik pie viņiem atnāca Viņpusupes pārvaldnieks Tatnajs un Šētar-Boznajs ar saviem biedriem un jautāja: “Kurš jums deva pavēli celt šo namu un pabeigt šos mūrus?”5mcTad cēlās Zerubābels, Šaltiēla dēls, un Jozua, Jehocādāka dēls, un sāka celt Jeruzālemē Dieva namu. Kopā ar tiem bija Dieva pravieši, kas viņus atbalstīja.l Israēla Dieva vārds nāca pār praviešiem Hagaju un Zeharju, Ido dēlu, – tie pravietoja jūdiem Jūdā un Jeruzālemē.kTā darbi pie Kunga nama Jeruzālemē tika pārtraukti un netika turpināti līdz Persijas ķēniņa Dārija otrajam valdīšanas gadam.Zj-Kad ķēniņa Artakserksa vēstules noraksts bija nolasīts priekšā Rehūmam, rakstvedim Šimšajam un viņa biedriem, tie ar steigu devās uz Jeruzālemi pie jūdiem un pārtrauca darbus ar spēku un varu.ri]Sargieties šo lietu darīt nolaidīgi vai tā, ka ķēniņa namam rastos lieli zaudējumi un zudumi!”rh]Tādēļ pavēliet, lai tie vīri mitējas un neceļ pilsētu, ja nu vienīgi pēc manis dotas pavēles.g!Jeruzālemē viņiem bijuši vareni ķēniņi, kuri valdījuši pār visu Viņpusupes apgabalu, un tiem maksātas nodevas, maksa un muita.f%es devu pavēli pārbaudīt, un tika atrasts, ka šī pilsēta kopš sendienām ir sacēlusies pret ķēniņiem, dumpojusies un sacēlusies.=eukad man nolasīja priekšā jūsu sūtīto vēstuli,MdUn tad ķēniņš sūtīja rīkojumu: “Pārvaldniekam Rehūmam, rakstvedim Šimšajam un pārējiem viņu biedriem, kuri dzīvo Samarijā un Viņpusupes apgabalā, lai jums labklājība! Tagad,c/Mēs darām zināmu ķēniņam – ja šī pilsēta tiks uzcelta un tās mūri pabeigti, tad Viņpusupes apgabalā tev vairs nebūs īpašuma!”bLai pārlūko tavu tēvu Ierakstu grāmatu! Ierakstu grāmatā tu izlasīsi un uzzināsi, ka šī pilsēta ir dumpīga un nes zaudējumus ķēniņiem un visiem apgabaliem. Jau no senām dienām tie ir nemiera cēlāji, tāpēc šo pilsētu iznīcināja! :~}||{zzkyyxxUwwvv7utt!ssFrQqq1ppBoo:nnmmm?lkjj=iizhh`ggJffOeegdcc{baaH``+_^]\\[[ZZYYXqX WVVMUUMTLSS9RRQPPOO-NNLLKJJDIIIIHHH_H GGGXGFFF_F$EEE|EDE DDjD5CCC}CIC BBuBAAA`A@@=????x?L?!>>>>i>C====4<<=;;<::o99T88776T5433N211y0u//0.--_,h+**))(&'&%%X$d##?""6!! Vy;%3DRxk2]6P J % Z 0 q K J N"4|\P/ 'Priesteris no Ārona dēliem būs pie levītiem, kad levīti saņems desmito tiesu, un no savas desmitās tiesas vienu desmito tiesu levīti nesīs mūsu Dieva nama telpās, nama dārgumu krātuvē,.1 &kā arī pirmo vākumu no savas labības, no ziedojuma, un visiem augļiem, un jauno vīnu un eļļu mēs nesīsim priesteriem Dieva nama telpās un dosim levītiem desmito tiesu no savas zemes, kā arī dosim levītiem desmito tiesu visās pilsētās, kur mēs strādājam.4-a %Arī savus pirmdzimtos dēlus, kā rakstīts bauslībā, un savus pirmdzimtos lopus, vēršus un avis, mēs nesīsim mūsu Dieva namā priesteriem, kas kalpo Dieva namā,,w $Mūsu zemes pirmos augļus no visiem augļu kokiem, pirmos no visiem augļiem gadu no gada mēs nesīsim Kunga namā.n+U #Mēs, priesteri, levīti un tauta, metām lozes par malkas upurveltēm, lai katra ģimene gadu no gada noteiktā laikā nestu to mūsu Dieva namā un to varētu dedzināt uz Kunga, mūsu Dieva, altāra, kā rakstīts bauslībā. * "upurmaizēm, nemitīgai labības dāvanai un nepārtrauktam sadedzināmajam upurim sabatos, jaunos mēnešos un noteiktos laikos, kā arī svētlietām un grēku upuriem, lai veiktu izlīgumu par Israēla grēkiem, kā arī visiem mūsu Dieva nama darbiem.i)K !Mēs nosakām sev bausli, ka ik gadu dosim trešdaļu šekeļa mūsu Dieva nama kalpošanai –G( Kad to zemju tautas sabatā atvedīs pārdot preces un graudus, mēs nepirksim no tiem sabatā un svētā dienā! Septītais gads mums būs sabata gads, tad mēs atlaidīsim visus parādus!^'5 Savas meitas mēs nedosim to zemju tautām un neņemsim viņu meitas saviem dēliem!x&i pievienojās saviem brāļiem, saviem dižciltīgajiem un uzņēmās zvēresta saistības, zvērēdami, ka pildīs Dieva bauslību, kas dota caur Dieva kalpu Mozu, un turēs un darīs visas Kunga, mūsu Kunga, pavēles, tiesas un likumus.}%s Pārējie ļaudis, priesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji, tempļa kalpotāji un visi, kas atšķīrušies no apkārtējo zemju tautām, lai pildītu Dieva bauslību, viņu sievas, dēli un meitas, visi, kam bija atziņa un saprašana,#$A Mallūhs, Hārims, Baāna."#? Ahija, Hānāns, Ānāns,%"E Rehūms, Hašabna, Maasēja,#!A Lohēšs, Pilha, Šobēks,# A Hozeja, Hananja, Hašūbs,#A Pelatja, Hānāns, Anāja,'I Mešēzabēls, Cādoks, Jadua,+Q Magpiāšs, Mešullāms, Hēzīrs,%E Hārīfs, Anātots, Nēbajs,#A Hodija, Hāšums, Bēcajs,"? Ātērs, Hizkija, Azūrs,'I Adonījāhu, Bigvajs, Ādīns,"? Bunnī, Azgāds, Bēbajs,I Tautas galvenie: Parošs, Pahat-Moābs, Ēlāms, Zatū, Bānī,!= Hodija, Bānī, Bnīnū.'I Zakūrs, Šērēbja, Šebanja, ; Miha, Rehobs, Hašabja,F viņa brāļi: Šebanja, Hodija, Kelīta, Pelāja, Hānāns,W' Un levīti: Jozua, Azanjas dēls, Binnūjs no Hēnādāda dēliem, Kadmiēls,6g Maazja, Bilga, Šemaja – šie ir priesteri.(K Mešullāms, Abija, Mijāmīns,%E Daniēls, Gintons, Bārūhs,$C Hārims, Merēmots, Obadja,& G Hatūšs, Šebanja, Mallūhs,$ C Pašhūrs, Amarja, Malkija,# A Serāja, Azarja, Jeremija,\ 1 Zem zīmoga bija šie vārdi: pārvaldnieks Nehemija, Hahaljas dēls, un Cedekija,  { Tādēļ mēs slēdzām taisnības derību un to pierakstījām. Mūsu augstmaņi, levīti un priesteri to apzīmogoja.1[ %Tās raža ienākas ķēniņiem, kurus tu pār mums iecēli mūsu grēku dēļ, – pār mūsu miesu un lopiem tie valda, kā viņiem tīk! Mēs esam lielā postā!” $Redzi, šodien mēs esam vergi, zemē, kuru tu devi mūsu tēviem, lai mēs ēstu tās augļus un labumus, redzi, šeit mēs esam vergi!F #Viņu pašu valstī, savā lielajā labvēlībā ko tu viņiem devi, zemē, kas plaša un trekna, – tu viņiem to devi! – viņi tev nekalpoja, neatkāpās no saviem ļaunajiem darbiem!)K "Mūsu ķēniņi un augstmaņi, priesteri un mūsu tēvi nav pildījuši tavu bauslību, nav ievērojuši tavas pavēles un tavas liecības, ko tu viņiem devi.b= !Tu esi taisnīgs it visā, kas nācis pār mums, tu esi uzticīgs, bet mēs esam ļauni!1[ Jel, mūsu Dievs, liels, varens, bijājams Dievs, tu turi derību un žēlastību, lai tev nešķiet mazas visas grūtības, kurās mēs nonākam – mūsu ķēniņi, dižkungi, mūsu priesteri, pravieši, mūsu tēvi un visa tava tauta – kopš Asīrijas ķēniņu laika līdz pat šim laikam!w Tu esi jo žēlsirdīgs, tu nedarīji tiem galu, tu viņus nepameti, jo tu esi žēlsirdīgs Dievs, tu esi žēlīgs!:m Tava laipnība pret tiem bija uz daudziem gadiem, tu liecināji tiem caur savu Garu, caur saviem praviešiem! Bet viņi neklausīja, tādēļ tu viņus atdevi svešām tautām!nU Tu liecināji tiem, lai atgriežas pie tavas bauslības, bet viņi uzpūtās, tavas pavēles neklausīja, grēkoja pret tavu tiesu, kas cilvēkam jāpilda, lai dzīvotu! Tie bija stūrgalvīgi – pagrieza muguru un neklausīja!kO Bet, kad tiem bija miers, tie atkal darīja ļaunu, un tu tos pameti ienaidniekiem, un tie pār viņiem valdīja, tad raudot tie tevi sauca, un tu no debesīm uzklausīji, daudzkārt tu viņus atbrīvoji savā žēlsirdībā!d~A Tad tu viņus atdevi pretiniekiem, un tie viņus mocīja, mokās viņi raudāja, sauca tevi, un tu no debesīm uzklausīji, jo tu esi liels žēlsirdībā! Tu devi tiem glābējus, tie viņus no ienaidniekiem izglāba!<}q Bet viņi nepakļāvās, pret tevi sacēlās, tavu bauslību pavisam atmeta, tavus praviešus, kas liecināja, lai atgriežas pie tevis, viņi nokāva – tā viņi tevi zaimoja!|y Viņi ieņēma cietokšņu pilsētas un treknu zemi, viņi ieguva namus, pilnus visāda labuma, un klints akas, vīnadārzus, olīvkokus, un milzum daudz augļu koku! Viņi ēda, pieēdās un kļuva trekni, dzīvoja tavā lielajā labumā grezni!L{ Viņu dēli gāja un mantoja zemi! Tu pakļāvi viņiem kanaāniešus, tās zemes iemītniekus, nodevi tos viņu rokās – ķēniņus un vienkāršus ļaudis, lai dara ar tiem pēc sava prāta!sz_ Viņu dēlus tu vairoji – kā zvaigznes debesīs, ievedi viņus zemē, ko viņu tēviem solīji mantot!#y? Tu viņiem atdevi valstis un tautas, tu tiem dalīji zemes, tā viņi mantoja Sīhona zemi un Hešbonas ķēniņa zemi, un Bāšānas ķēniņa Oga zemi!lxQ Četrdesmit gadus tuksnesī baroji, ka nenieka tiem netrūka – apģērbs nedila, kājas netūka!wwg Savu labo Garu tu devi, lai tiem būtu padoms, viņu mutēm tu neliedzi mannu, viņu slāpēm tu devi ūdeni!@vy Bet tu savā lielajā žēlastībā tos tuksnesī nepameti! Mākoņu stabs no tiem neatkāpās, dienā vadīdams ceļā, un naktī uguns stabs – lai gaisma ceļā, pa kuru tie iet.u Kaut arī viņi sev izlēja metāla teļu un sacīja: šis mums ir dievs, kas no Ēģiptes izveda! Tā viņi tevi zaimoja!vte Tie liedzas klausīt! Tavus darītos brīnumus viņi neatceras – stūrgalvīgi ieceļ vadoņus, lai atgrieztos Ēģiptes verdzībā! Bet tu, Dievs, tu piedod, žēlo un apžēlo! Lēns dusmās, dāsns žēlastībā! Tu viņus nepamet!Xs) Mūsu tēvi bija iedomīgi, bija stūrgalvīgi, taviem baušļiem neklausīja!Dr Kad tie bija izsalkuši, tu devi maizi no debesīm, kad tie bija izslāpuši, tu liki no klints plūst ūdenim! Tu sacīji tiem: ejiet, mantojiet zemi! Tu biji zvērējis viņiem to dot!zqm Tu viņiem mācīji svēto sabatu, pavēles, likumus, bauslību – viņiem tos pavēlēji caur savu kalpu Mozu!p' Uz Sīnaja kalna tu nāci lejā, no debesīm tu ar tiem runāji, tu devi tiem taisnu tiesu, patiesu bauslību, labus likumus, labas pavēles!loQ Tu vadīji tos ar mākoņu stabu dienā, ar uguns stabu naktī, lai ir gaisma ceļā, pa kuru iet!n% Tu viņu priekšā pāršķēli jūru, tie šķērsoja jūru pa sausu zemi! Viņu vajātājus tu iemeti dzīlē kā akmeni varenos ūdeņos!8mi Zīmes un brīnumus tu darīji faraonam, visiem viņa kalpiem un viņa zemes ļaudīm! Tu zināji, kā tie pār mums dižojās, tu pierādīji savu vārdu gluži kā šodien!flE Mūsu tēvu ciešanas Ēģiptē tu uzlūkoji, viņu raudas pie Niedru jūras tu sadzirdēji!pkY Tu redzēji, ka viņa sirds taisnīga, slēdzi ar viņu derību, ka dosi tam zemi – kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, periziešu, jebūsiešu, girgašiešu, – dosi tā pēcnācējiem! Tu savu vārdu turēji, jo tu esi taisns!vje Tu esi Kungs Dievs, tu izvēlējies Ābramu, liki tam aiziet no kaldiešu Ūras, devi tam vārdu Ābrahāms!0iY Tu vienīgais Kungs, tu veidoji debesis, debesu debesis, visus to pulkus, zemi un visu uz tās, jūru un visu tajā – visu tu dari dzīvu! Tev zemojas debesu pulki!xhi Levīti Jozua, Kadmiēls, Bānī, Hašabnja, Šērēbja, Hodija, Šebanja un Petahja sacīja: “Celieties, slavējiet Kungu, savu Dievu! No mūžības līdz mūžībai slavēts tavs godības vārds, augstāks par visu slavu un svētību!!g; Uz paaugstinājuma stāvēja levīti: Jozua, Bānī, Kadmiēls, Šebanja, Šērēbja, Bunnī, Kenānī un skaļā balsī raudāja uz Kungu, savu Dievu.Xf) Tad tie cēlās katrs no savas vietas un dienas ceturtās daļas garumā lasīja Kunga, sava Dieva, bauslības grāmatu, bet otru ceturto daļu dienas tie sūdzēja grēkus un zemojās Kungam, savam Dievam.{eo Israēla dzimums nošķīrās no visiem svešinieku dēliem un sāka sūdzēt savus grēkus un savu tēvu vainas.d  Šī paša mēneša divdesmit ceturtajā dienā Israēla dēli, tērpušies maisos un zemi uz galvas, sapulcējās gavēt.Ac{Dienu no dienas tika lasīta Dieva bauslības grāmata – kopš pirmās līdz pēdējai dienai. Svētki ilga septiņas dienas, un astotajā dienā bija svētku sapulce, kā noteikts.RbVisa no gūsta pārnākusī sapulce taisīja būdiņas un dzīvoja tajās. Tā Israēla dēli nebija darījuši kopš Jozuas, Nūna dēla, dienām līdz šai dienai, tāpēc valdīja liela līksmība.Ba}Tad tauta izgāja ārā un sanesa zarus, lai taisītu būdiņas – katrs uz sava jumta, pagalmos un Dieva nama pagalmos, laukumā pie Ūdens vārtiem un laukumā pie Efraima vārtiem.s`_visās viņu pilsētās un Jeruzālemē jāsludina un jāsauc: “Dodieties kalnos un nesiet olīvkoka zarus, eļļas koka zarus, mirtes zarus, palmu zarus un citu zaļoksnu koku zarus, un taisiet no tiem būdiņas, kā rakstīts!”_)Bauslībā, ko Kungs caur Mozu bija pavēlējis, viņi atrada rakstītu, ka septītā mēneša svētkos Israēla dēliem jādzīvo būdiņās, ^9 Nākamajā dienā pie rakstu zinātāja Ezras sapulcējās visas tautas tēvu namu galvenie, priesteri un levīti, lai pārdomātu bauslības vārdus. ] Tad visa tauta aizgāja ēst, dzert, dalīties ēdienā un vareni līksmot, jo tie bija sapratuši vārdus, kas tiem bija mācīti.l\Q Tā levīti klusināja tautu, sacīdami: “Esiet mierā, jo šī diena ir svēta! Neskumstiet!”R[ Nehemija tiem sacīja: “Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un dodiet tiem, kam nav nekā, ko ēst, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Neskumstiet, jūsu patvērums ir prieks, ko dod Kungs!”Zy Pārvaldnieks Nehemija, rakstu zinātājs priesteris Ezra un levīti, kas mācīja tautu, sacīja visai tautai: “Šī diena ir svēta Kungam, jūsu Dievam! Nesērojiet un neraudiet!” – jo visa tauta raudāja, dzirdēdama bauslības vārdus.gYGViņi lasīja un skaidroja Dieva bauslības grāmatu, lai tauta apjēgtu un saprastu lasīto.>XuJozua, Bānī, Šērēbja, Jāmīns, Akūbs, Šabtajs, Hodija, Maasēja, Kelīta, Azarja, Jehozābāds, Hānāns, Pelāja un levīti skaidroja tautai bauslību – tauta stāvēja.%WCEzra slavēja Kungu, lielo Dievu, un visa tauta paceltām rokām iesaucās: “Patiesi! Patiesi!” Viņi zemojās Kungam un noliecās ar seju līdz zemei.VEzra atvēra grāmatu, visai tautai redzot, viņš atradās augstāk par visu tautu, kad to atvēra, un visa tauta stāvēja.U)Rakstu zinātājs Ezra stāvēja uz paaugstinājuma, kas šim nolūkam bija darināts no koka. Viņam blakus pa labi stāvēja Matitja, Šema, Anāja, Ūrija, Hilkija un Maasēja, pa kreisi – Pedāja, Mīšaēls, Malkija, Hāšums, Hašbadāna, Zeharja un Mešullāms.3T_Viņš lasīja no tās Ūdens vārtu laukumā no agra rīta līdz dienas vidum vīriem, sievām un tiem, kas spēja saprast. Visa tauta klausījās bauslības grāmatā.$SAPriesteris Ezra atnesa sapulcei bauslības grāmatu, lai gan vīrs, gan sieva varētu klausīties un saprast. Tas bija septītā mēneša pirmajā dienā.0R [Visa tauta kā viens sapulcējās laukumā pie Ūdens vārtiem un sacīja rakstu zinātājam Ezram, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Kungs bija devis Israēlam.yQkHPriesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji, tempļa kalpotāji un viss Israēls dzīvoja savās pilsētās. PGPārējā tauta deva divdesmit tūkstošus zelta dariku, divus tūkstošus sudraba minu un sešdesmit septiņus priesteru tērpus.OyFCiti tēvu namu galvenie deva darbiem divdesmit tūkstošus zelta drahmu un divus tūkstošus divi simti sudraba minu.8NiEDaži tēvu namu galvenie ziedoja darbiem. Pārvaldnieks deva no mantnīcas tūkstoš zelta dariku, piecdesmit laistāmos traukus un pieci simti trīsdesmit priesteru tērpu.gMGDčetri simti trīsdesmit pieci kamieļi un seši tūkstoši septiņi simti divdesmit ēzeļi.-LSCneskaitot kalpus un kalpones, kuru bija septiņi tūkstoši trīs simti trīsdesmit septiņi. Tiem bija divi simti četrdesmit pieci dziedātāji un dziedātājas,QKBVisā sapulcē bija četrdesmit divi tūkstoši trīs simti sešdesmit,vJeAPārvaldnieks tiem sacīja: “Lai tie neēd no vissvētākā, līdz priesteris metīs urīmu un tumīmu.”fIE@Tie meklēja savus cilts rakstus, bet neatrada, tāpēc kļuva nešķīsti priestera amatam.H!?Un no priesteru dēliem: Habajas, Koca un Barzilaja dēli, kuri ņēma sievas no gileādieša Barzilaja meitām un tika saukti to vārdos.NG>Dlājas, Tobījas un Nekodas dēli – seši simti četrdesmit divi."F==Un šie ir tie, kas nāca no Tēl-Melahas, Tēl-Haršas, Kerubas, Immēras un nespēja pierādīt ne sava tēva namu, ne dzimumu, ka tie ir no Israēla:]E3S5Bakbūka, Hakūfas, Harhūra dēli,-=U4Bēsaja, Meunīma, Nefūsīma dēli,(<K3Gazāma, Uzas, Pāsēhas dēli,);M2Reājas, Recīna, Nekodas dēli,):M1Hānāna, Gidēla, Gahara dēli,+9Q0Lebāna, Hāgāba, Šamlaja dēli,(8K/Kērosa, Sīaha, Pādona dēli,=7u.Tempļa kalpotāji: Cīhas, Hasūfa, Tabāota dēli,|6q-Tempļa vārtu sargi: Šallūma, Ātēra, Talmona, Akūba, Hatīta un Šobaja dēli – simts trīsdesmit astoņi.D5,Dziedātāji: Āsāfa dēli – simts četrdesmit astoņi.Z4-+Levīti: Jozuas un Kadmiēla dēli no Hodavjas dēliem – septiņdesmit četri.43c*Hārima dēli – tūkstoš septiņpadsmit.H2 )Pašhūra dēli – tūkstoš divi simti četrdesmit septiņi.51e(Immēra dēli – tūkstoš piecdesmit divi.X0)'Priesteri: Jedajas dēli no Jozuas nama – deviņi simti septiņdesmit trīs.G/&Senāas dēli – trīs tūkstoši deviņi simti trīsdesmit.J. %Lodas, Hadīdas un Ono dēli – septiņi simti divdesmit viens.:-o$Jērikas dēli – trīs simti četrdesmit pieci.1,]#Hārima dēli – trīs simti divdesmit.H+ "Otra Ēlāma dēli – tūkstoš divi simti piecdesmit četri.-*U!Otra Nebo vīri – piecdesmit divi.:)o Bēteles un Ajas vīri – simts divdesmit trīs.2(_Mihmāsas vīri – simts divdesmit divi.?'yRāmas un Gebas vīri – seši simti divdesmit viens.^&5Kirjat-Jeārīmas, Kefīras un Beērotas vīri – septiņi simti četrdesmit trīs.4%cBēt-Azmāvetas vīri – četrdesmit divi.5$eAnātotas vīri – simts divdesmit astoņi.D#Betlēmes un Netofas vīri – simts astoņdesmit astoņi.."WGibeona dēli – deviņdesmit pieci.-!UHārīfa dēli – simts divpadsmit.8 kBēcaja dēli – trīs simti divdesmit četri.:oHāšuma dēli – trīs simti divdesmit astoņi.<sĀtēra dēli no Hizkijas – deviņdesmit astoņi.8kĀdīna dēli – seši simti piecdesmit pieci.?yBigvaja dēli – divi tūkstoši sešdesmit septiņi.?yAdonīkāma dēli – seši simti sešdesmit septiņi.GAzgāda dēli – divi tūkstoši trīs simti divdesmit divi.9mBēbaja dēli – seši simti divdesmit astoņi.<sBinnūja dēli – seši simti četrdesmit astoņi.4cZakaja dēli – septiņi simti sešdesmit.9m Zatū dēli – astoņi simti četrdesmit pieci.B Ēlāma dēli – tūkstoš divi simti piecdesmit četri.jM Pahat-Moāba dēli, no Jozuas un Joāba dēliem – divi tūkstoši astoņi simti astoņpadsmit.6g Āraha dēli – seši simti piecdesmit divi.<s Šefatjas dēli – trīs simti septiņdesmit divi.EParoša dēli – divi tūkstoši simts septiņdesmit divi.*MViņi nāca kopā ar Zerubābelu, Nehemiju, Azarju, Raamju, Nahamānī, Mordohaju, Bilšānu, Misparu, Bigvaju, Nehūmu un Baānu. Israēla tautas vīru skaits:U#šie ir tās pavalsts dēli, kas devās atpakaļ no gūstniecības, tos Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars bija aizvedis trimdā uz Bābeli. Viņi atgriezās Jeruzālemē un Jūdā katrs savā pilsētā.Y+Tad Dievs lika manai sirdij pulcināt dižciltīgos, ierēdņus un tautu, lai uzrakstītu cilts rakstus. Un es atradu kādu cilts rakstu grāmatu par tiem, kas bija atnākuši pirmie, tur bija rakstīts tā:N Pilsēta bija varen plaša, bet ļaužu maz, jo nami nebija uzcelti. Es viņiem sacīju: “Lai Jeruzālemes vārti netiek atvērti, kamēr saule nekarsē, un vārtus lai aizver un aizbultē, kamēr vēl sargi stāv sardzē! Sardzē lai stāv Jeruzālemes iedzīvotāji, katrs savā vietā, katrs sava nama tuvumā.”2 ]Tad es iecēlu par Jeruzālemes pārvaldītājiem savu brāli Hānānī un pils pārvaldnieku Hananju, jo viņš bija uzticams vīrs un bijās Dieva vairāk nekā citi.t  cKad mūris bija uzcelts un es biju ielicis aizvirtņus, tika iecelti vārtu sargi, dziedātāji un levīti. Tie man stāstīja par viņu labu, bet manis teikto atstāstīja viņam. Tobīja sūtīja vēstules, lai mani iebiedētu.Ljo daudzi jūdi viņam bija zvērējuši uzticību, tādēļ ka viņš bija Šehanjas, Āraha dēla, znots, un viņa dēls Jehohānāns bija ņēmis par sievu Mešullāma, Berehjas dēla, meitu.c?Tolaik daudzi jūdu dižciltīgie sūtīja vēstules Tobījam, bet Tobīja sūtīja tiem,>uKad to uzzināja visi mūsu ienaidnieki, visas tautas, kas mums apkārt, tie izbijās un pilnīgi zaudēja drosmi, jo atzina, ka šis darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību.iKTā mūris tika pabeigts elūla mēneša divdesmit piektajā dienā, piecdesmit divās dienās.“Atceries, mans Dievs, Tobījas un Sanballata darbus un arī pravieti Noadju un pārējos praviešus, kuri gribēja mani iebaidīt!” Viņš bija nolīgts tādēļ, lai es bailēs tā darītu un grēkotu, tad tie varētu teikt ļaunus vārdus un mani apsmiet. Es sapratu, redzi, Dievs viņu nav sūtījis! Jo viņš pravietoja pret mani, tādēļ ka Tobīja un Sanballats viņu bija nolīguši.|q Bet es teicu: “Vai tāds vīrs kā es lai bēgtu? Vai tādam kā man jāiet dzīvot templī? Nē, es neiešu!”}s Pēc tam es iegāju Šemajas, Dlājas dēla, Mehētabēla dēla dēla namā. Viņš bija ieslēdzies un sacīja:
“Tiksimies Dieva namā, tempļa vidū! Aizslēgsim tempļa durvis, jo viņi nāks tevi nokaut, naktī nāks tevi nokaut!” Taču viņi visi mūs baidīja, runādami: “Lai viņu rokas gurst darbā, lai neko nepaveic!” – “Bet tu stiprini manas rokas!”g~GTad es sūtīju, lai viņam saka: “Tas, ko tu saki, nav taisnība, to tu esi sagudrojis!”!};Tu arī esi iecēlis praviešus, lai tevi Jeruzālemē ieceļ par jūdu ķēniņu. Tagad to uzzinās ķēniņš, tādēļ nāc kopīgi apspriesties!”4|akurā bija rakstīts: “Apkārtējās tautas un Gešems saka: jūs, jūdi, esat nodomājuši sacelties un tādēļ tu cel mūri. Runā, ka tu būšot viņiem ķēniņš!]{3Tad piektajā reizē Sanballats sūtīja pie manis savu puisi ar atvērtu vēstuli,dzAČetras reizes viņi mani aicināja līdzīgiem vārdiem, un es viņiem atbildēju tāpat.#y?Es sūtīju pie viņiem vēstnešus, lai saka: “Man ir daudz darba, tāpēc nevaru doties lejā, jo, ja es ietu lejā pie jums, tad darbi apstātos.”x!Sanballats un Gešems sūtīja pie manis teikt: “Nāc, tiksimies kādā ciemā Ono līdzenumā.” Bet viņi gribēja man darīt ļaunu.`w ;Kad Sanballats, Tobīja, arābs Gešems un pārējie mūsu ienaidnieki uzzināja, ka esmu atjaunojis mūri un tajā nav atstātas plaisas – kaut gan līdz tam laikam es vēl nebiju ielicis vārtos aizvirtņus –,LvAtceries mani, Kungs, par visu labo, ko esmu darījis šai tautai!xuiKatru dienu tika gatavots viens vērsis, sešas nevainojamas avis un gatavoja arī putnus, un ik pa desmit dienām ļoti daudz vīna no visām šķirnēm! Un tomēr es nelūkoju pēc valdības maizes, jo tautai šī kalpošana bija smaga!ytkPie mana galda ēda jūdi un ierēdņi, simts piecdesmit vīru, pie mums nāca arī cittautieši no apkārtnes.s{Turklāt es pūlējos pie mūra darbiem! Tīrumus mēs neesam ieguvuši, arī visi mani puiši bija pie kopīgā darba.KrValdnieki, kas bija pirms manis, tautu smagi apspieda, ņēma no tiem maizei un vīnam četrdesmit šekeļus sudraba, un tautu apspieda pat viņu puiši, taču es tā nedarīju, jo bijos Dieva.QqNo dienas, kad man pavēlēja būt Jūdu zemes valdniekam, no ķēniņa Artakserksa divdesmitā gada līdz trīsdesmit otrajam gadam, divpadsmit gadus ne es, ne mani brāļi neēdām valdības maizi.|pq Es izpurināju apģērba azoti un teicu: “Tā Dievs izpurinās no mājas un mantības ikvienu, kurš neturēs šo solījumu! Tāds būs izpurināts un tukšs!” Visa sapulce teica: “Patiesi!” Viņi slavēja Kungu, un tauta tā darīja.#o? Un viņi teica: “Mēs atdosim un neatprasīsim. Mēs darīsim, kā tu sacīji!” Tad es sasaucu priesterus un liku tiem zvērēt, ka tā tiks darīts.*nM Atdodiet jau šodien viņu laukus, vīnadārzus, olīvkokus, mājas un simto daļu viņu naudas, labības, jaunā vīna un eļļas, ko esat tiem atņēmuši!”lmQ Arī es, mani brāļi un puiši ir devuši tiem naudu un labību, tad nu atlaidīsim tiem parādu!l% Tad es sacīju: “Tas, ko jūs darāt, nav labi! Vai mūsu ienaidnieku un citu tautu izsmiekla dēļ jūs esat pārstājuši bīties Dieva?lkQun sacīju tiem: “Cik vien bijis iespējams, mēs esam izpirkuši savus brāļus jūdus, kas pārdoti citām tautām, bet tagad jūs pārdodat savus brāļus un mums tie jāizpērk?!” Tie cieta klusu un nespēja atbildēt.%jCEs to rūpīgi apsvēru un norāju dižciltīgos un ierēdņus. Es sacīju: “Jūs no saviem brāļiem esat ņēmuši augļus!” Es sasaucu lielu sapulciHi Izdzirdējis viņu kliegšanu un sacīto, es ļoti sadusmojos.h3Redzi, mūsu miesa ir tāda pati kā mūsu brāļu miesa, viņu dēli ir tādi paši kā mūsējie, taču savi dēli un meitas mums jāpadara par vergiem, un dažas mūsu meitas jau ir verdzībā, bet mēs nespējam palīdzēt, jo mūsu lauki un vīnadārzi pieder citiem!”}gsUn vēl citi teica: “Mēs esam aizņēmušies naudu par saviem laukiem un vīnadārziem ķēniņa nodokļu dēļ!pfYBet citi teica: “Mums jāieķīlā lauki, vīnadārzi un mājas, lai bada laikā dabūtu labību!”re]Un daži teica: “Mūsu, mūsu dēlu un meitu ir daudz, lai mums dod labību, ka ēdam un dzīvojam!”Qd Sākās liela ļaužu un sievu kliegšana pret saviem brāļiem jūdiem.#c?Ne es, ne mani brāļi, ne mani puiši, ne sardzes vīri, kas pie manis, – neviens no mums nenovilka savu apģērbu, ikviens turēja rokā savu ieroci!$bATad arī es teicu ļaudīm: “Ikviens vīrs kopā ar savu puisi lai nakšņo Jeruzālemē, lai naktī tie būtu pie mums sardzē, bet pa dienu darbā.”kaOTā mēs strādājām, puse no mums turēja šķēpus no rīta blāzmas, līdz atmirdz zvaigznes.z`mja kādā vietā jūs dzirdēsiet tauru skaņas, tad pulcējieties pie mums. Mūsu Dievs cīnīsies par mums!”_+ Un es sacīju dižciltīgajiem, ierēdņiem un pārējiem ļaudīm: “Darbs ir liels un apjomīgs, pie mūra mēs esam tālu viens no otra –X^) Visiem cēlājiem ap gurniem bija apjozti zobeni. Man blakus bija taurētāji.e]C Mūra cēlāji un nastu nesēji ar vienu roku darīja savu darbu, bet otrā turēja ieroci.;\o Kopš tās dienas bija tā – puse manu jaunekļu strādāja, bet otra puse stāvēja sardzē ar šķēpiem, vairogiem, lokiem un bruņām. Virsnieki bija aiz visa Jūdas nama.%[C Kad mūsu ienaidnieki dzirdēja, ka mums tas kļuvis zināms un ka Dievs ir izjaucis viņu nodomu, mēs visi atgriezāmies pie mūra, katrs pie sava darba.ZEs visu pārlūkoju, tad cēlos un sacīju dižciltīgajiem, ierēdņiem un pārējiem ļaudīm: “Nebīstieties no tiem, atcerieties, ka mūsu Kungs ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, dēliem, meitām, sievām un mājām!”YTad šaipus mūra labi redzamās zemākās vietās es nostādīju ļaudis pēc viņu dzimtām – ar zobeniem, šķēpiem un lokiem.#X?Arī tie jūdi, kas dzīvoja pie viņiem, nāca no visas apkārtnes un desmitām reižu mums sacīja: “Lai ko jūs pasāktu, tie vēršas pret mums!”WMūsu pretinieki teica: “Ne tie zinās, ne tie redzēs, kā mēs viņu vidū nāksim, pašus kausim, darbus beigsim!”jVMJūdi sacīja: “Nastu nesēju spēki ir vāji, gruvešu daudz, mēs nespējam uzcelt mūri!”]U3Tad mēs lūdzām savu Dievu un viņu dēļ stāvējām sardzē dienām un naktīm.PTun sazvērējās kopīgi iet kaujā pret Jeruzālemi, lai tos kavētu.1S ]Kad Sanballats, Tobīja, arābi, amonieši un ašdodieši uzzināja, ka Jeruzālemes mūru atjaunošana sokas un sagrautās vietas tiek aizdarītas, tie kļuva jo nikniwRg&Un mēs cēlām mūri – viss mūris bija savienots un uzcelts līdz pusei, un ļaudis strādāja ar prieku.rQ]%Neapklāj viņu vainas un neizdzēs viņu grēkus savā priekšā, jo tie kaitēja mūra cēlājiem! –P!$Dzirdi, mūsu Dievs, kā mēs tiekam nievāti! Atgriez šo izsmieklu pār viņu pašu galvām un atdod viņus par laupījumu gūsta zemei!O#Pie viņa bija amonietis Tobīja, un tas teica: “Lai jau viņi ceļ, ja tur uzkāps lapsa, tad akmens mūris sabruks!”qN["Viņš teica saviem brāļiem un Samarijas karaspēkam: “Ko tie nespējīgie jūdi dara!? Vai viņi nav pamesti? Vai viņi vēl upurēs? Vai viņi kādu dienu to paveiks? Vai viņi atjaunos akmeņus no sadegušu drupu kaudzes?”wMg!Kad Sanballats uzzināja, ka mēs ceļam mūri, viņš iedegās dusmās, ļoti noskaitās un izsmēja jūdus.^L5 Starp mājokļa stūri un Avju vārtiem mūri nostiprināja zeltkaļi un tirgotāji.$KABlakus viņam mūri nostiprināja zeltkalis Malkija – līdz tempļa kalpotāju un tirgotāju namam, iepretim Sapulces vārtiem, līdz mājokļa stūrim.JJ Blakus viņam citas daļas nostiprināja Hananja, Šelemjas dēls, un Hānūns, sestais Cālāfa dēls, blakus viņiem, iepretim savai istabai, mūri nostiprināja Mešullāms, Berehjas dēls.I1Blakus viņiem, pretī savam namam, mūri nostiprināja Cādoks, Immēra dēls, blakus viņam – Šemaja, Šehanjas dēls, Austrumu vārtu sargs.[H/Sākot no Zirgu vārtiem, priesteri nostiprināja mūri katrs pretī savam namam.GBlakus viņam citu daļu nostiprināja tekoieši, sākot iepretim lielajam tornim, kas tur pacēlās, līdz Ofela mūrim. F un tempļa kalpotāji, kas dzīvoja Ofela kalnā, atjaunoja mūri līdz Ūdens vārtiem austrumos un tornim, kas tur pacēlās.(EIPālāls, Ūzaja dēls, sāka iepretim stūrim un augstajam tornim, kas pacēlās no ķēniņa nama cietuma pagalma. Blakus viņam – Pedāja, Paroša dēls,}DsBlakus viņiem citu daļu nostiprināja Binnūjs, Hēnādāda dēls, no Azarjas nama līdz stūrim un stūra malai.6CeAiz tiem, pretī savam namam, mūri nostiprināja Benjāmins un Hašūbs, aiz viņiem, blakus savam namam, mūri nostiprināja Azarja, Maasējas dēls, Ananjas dēla dēls.KBBlakus viņam mūri nostiprināja tuvumā dzīvojošie priesteri. A Blakus viņam citu daļu nostiprināja Merēmots, Ūrijas dēls, Koca dēla dēls, no Eljāšība nama durvīm līdz nama galam. @Blakus viņam citu daļu cītīgi nostiprināja Bārūhs, Zabaja dēls, no stūra līdz augstā priestera Eljāšība nama durvīm.?7Viņam blakus citu mūra daļu nostiprināja Micpas pārvaldnieks Ēzers, Jozuas dēls, viņš sāka iepretim uzejai pie ieroču nama, līdz stūrim.s>_Blakus mūri nostiprināja viņa brālis Bavajs, Hēnādāda dēls, pārvaldnieks pusei Keīlas apgabala.(=IBlakus viņam mūri nostiprināja levīti: Rehūms, Bānī dēls, viņam blakus savu mūra daļu nostiprināja Hašabja, pārvaldnieks pusei Keīlas apgabala.T<!Blakus viņam mūri nostiprināja Nehemija, Azbūka dēls, priekšnieks pusei Bēt-Cūras apgabala, līdz vietai, kas iepretī Dāvida kapam, un tālāk līdz izveidotajam baseinam un Stiprinieku namam.;%Avota vārtus nostiprināja Micpas apgabala priekšnieks Šallūns, Hozes dēls, viņš tos uzcēla, apjuma un ielika aizvirtņus, bultas un aizšaujamos, atjaunoja arī Šelaha baseina mūrus no ķēniņa dārza līdz pakāpieniem, kas ved lejā no Dāvida pilsētas.:Mēslu vārtus nostiprināja Bēt-Keremas priekšnieks, viņš tos atjaunoja, ielika aizvirtņus, bultas un aizšaujamos.B9} Ielejas vārtus nostiprināja Hānūns un Zānohas iedzīvotāji, viņi tos uzcēla, ielika aizvirtņus, bultas un aizšaujamos, kā arī tūkstoti elkoņu mūra līdz Mēslu vārtiem. #)~\}}&|]{{jzzqyyy>d=|<<;Q:98877!6554322 100/.-,,!+7*r*)N(('&&+%$$l#"! RJ%%7y:F}M4WO coR#8i Un ķēniņš teica Hāmānam: “Steidz, ņem drānas un zirgu, kā tikko teici, un dod jūdam Mordohajam, kas sēž ķēniņa vārtos, un neizlaid no sava sacītā neko!”eC un kāds no augstmaņiem lai pasniedz tam drānas un zirgu, ietērpj to vīru, ko ķēniņš grib pagodināt, un sēdina zirgā, ved pilsētas laukumā un sauc: tā tiek darīts vīram, ko ķēniņš grib pagodināt!”lai atnes ķēniņa drānas, ko valkā ķēniņš, un dod zirgu, uz kura jāj ķēniņš, lai dod tam vīram ķēniņa kroniU#Un Hāmāns teica ķēniņam: “Tam vīram, ko ķēniņš grib pagodināt,A{Hāmāns ienāca, un ķēniņš viņam vaicāja: “Ko lai dara vīram, ko ķēniņš grib pagodināt?” Bet Hāmāns nodomāja – ko gan ķēniņš gribētu pagodināt, ja ne mani?xiUn ķēniņa puiši viņam teica: “Redzi, pagalmā stāv Hāmāns,” un ķēniņš teica: “Lai ienāk!”KUn ķēniņš teica: “Kas ienāca pagalmā?” Ķēniņa nama ārpagalmā bija ienācis Hāmāns, lai runātu ar ķēniņu, ka Mordohajs jāpakar karātavās, kuras viņš tam bija uzslējis.&EUn ķēniņš jautāja: “Kāds gods un varenība par to doti Mordohajam?” Bet ķēniņa puiši, kas viņu apkalpoja, teica: “Nekas viņam nav dots.”6eTajās bija rakstīts par to, ko Mordohajs stāstījis par Bigtānu un Terešu, diviem ķēniņa einuhiem, durvju sargiem, kas bija lūkojuši nogalēt ķēniņu Ahasvēru. ~ Tonakt ķēniņam nenāca miegs, un viņš lika atnest Atmiņu grāmatu un Dienu grāmatu, un tās lasīja ķēniņam priekšā.y}kTad viņa sieva Zereša un viņa draugi teica: “Taisīsim piecdesmit elkoņus augstas karātavas, un rīt pasaki ķēniņam, lai Mordohaju tajās pakar, un ej uz dzīrēm priecīgs.” Tas Hāmānam patika, un viņš taisīja karātavas.c|? Bet ar to visu man nav gana, kamēr es redzu jūdu Mordohaju sēžam ķēniņa galmā!”2{] Un Hāmāns teica: “Uz ķēniņienes Esteres rīkotajām dzīrēm viņa kopā ar ķēniņu neielūdza nevienu citu, un arī rīt viņa aicina tikai mani un ķēniņu!Gz Un Hāmāns viņiem stāstīja par savu spožo bagātību un daudzajiem dēliem un par to, kā ķēniņš viņu cēlis godā un paaugstinājis pār visiem augstmaņiem un ķēniņa kalpiem.xyi Bet viņš savaldījās, aizgāja mājup un saaicināja visus savus tuvākos draugus, arī savu sievu Zerešu.Sx Todien Hāmāns aizgāja priecīgu un līksmu sirdi, bet, kad Hāmāns ieraudzīja ķēniņa galmā sēžam Mordohaju – un šis ne cēlās, ne bijās viņa –, viņš pielija dusmām pret Mordohaju.ewCja esmu guvusi ķēniņa vēlību un ķēniņam tīk apmierināt manas prasības un piepildīt manas vēlmes, tad lai ķēniņš un Hāmāns nāk uz dzīrēm, ko es rīkošu, tad es rīt darīšu, ko ķēniņš liks!”BvUn Estere atbildēja: “Redzi, ko es prasu un vēlos –u{Dzerot vīnu, ķēniņš Esterei teica: “Ko tu prasi? Tas tev tiks dots! Ko tu vēlies? Pat pusi valsts tev došu!”8tiUn ķēniņš sacīja: “Ātri vediet Hāmānu šurp un darīsim, kā Estere liek!” Un ķēniņš un Hāmāns atnāca uz dzīrēm, ko bija sarīkojusi ķēniņiene Estere.sUn Estere teica: “Ja tas ķēniņam tīk, lai ķēniņš un Hāmāns šodien atnāk uz dzīrēm, ko es viņam esmu sarīkojusi.”sr_Un ķēniņš viņai teica: “Kas tev, ķēniņiene Estere, ko tu vēlies? Pat pusi valsts tev došu!”;qoKad ķēniņš redzēja Esteri stāvam pagalmā, tā guva viņa vēlību, un ķēniņš izstiepa Esterei pretī zelta zizli, un Estere tuvojās viņam un aizskāra zižļa galu.Mp Trešajā dienā Estere apvilka ķēniņienes tērpu un nostājās ķēniņa pils iekšpagalmā iepretī ķēniņa namam, bet ķēniņš sēdēja valsts tronī valdības namā pretī nama durvīm.Jo Un Mordohajs gāja un darīja visu, ko Estere viņam pavēlēja.n#“Ej, pulcini visus jūdus, ko vien atrodi Sūsās, un gavējiet manis dēļ. Trīs dienas neēdiet un nedzeriet ne nakti, ne dienu, un arī es gavēšu un manas kalpones. Es iešu pie ķēniņa, kaut arī tas ir pret likumu, un, ja man jāiet bojā, es aiziešu!”-mUUn Estere lika atbildēt Mordohajam:ElJa tu tagad cietīsi klusu, tad atspaids un glābiņš jūdiem nāks no citurienes, bet tu un tava tēva nams ies bojā. Kas zina, vai ne šī laika dēļ tu esi kļuvusi ķēniņiene?”kw un Mordohajs lika atbildēt Esterei: “Neiedomājies, ka tu vienīgā no visiem jūdiem paglābsies ķēniņa namā.2j_ Mordohajam pastāstīja, ko Estere teica,9ik “Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa pavalstu tautas – ik vīrs un sieva – zina, ka tam, kurš nesaukts iet ķēniņa iekšpagalmā, ir viens likums – nāve, ja vien ķēniņš neizstiepj pret to savu zelta zizli – ka tas paliktu dzīvs. Bet es pie ķēniņa neesmu saukta trīsdesmit dienas.”Okurš bija aizvests trimdā no Jeruzālemes kopā ar pārējiem gūstekņiem, kurus Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars aizveda kopā ar Jūdas ķēniņu Jehonju.=Galvaspilsētā Sūsās bija kāds jūds, vārdā Mordohajs, Jaīra dēls, Šimī dēls, Kīša dēls, kāds benjāminietis,x<iTā meitene, kas ķēniņam patiks, lai valda Vaštī vietā.” Tas ķēniņam patika, un viņš tā darīja. ;Lai ķēniņš ieceļ ierēdņus visās savas valsts provincēs, un tie lai sapulcina visas meitenes, no skata glītas jaunavas, galvaspilsētas Sūsas sievu harēmā, ķēniņa einuha Hēgaja uzraudzībā, kurš sargā sievas. Lai tām dod skaistuma ziedes.y:kUn ķēniņa puiši, kas viņu apkalpoja, sacīja: “Meklēsim ķēniņam meitenes, no skata glītas jaunavas. 9 Vēlāk, kad ķēniņa Ahasvēra dusmas norima, viņš atcerējās Vaštī – ko viņa bija darījusi un kas par viņu bija lemts.R8 Un ķēniņš sūtīja vēstījumus visām provincēm – ikvienai provincei tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā, lai katrs vīrs būtu valdnieks savā namā un runātu savas tautas mēlē.d7 CŠie vārdi patika ķēniņam un augstmaņiem, un ķēniņš darīja, kā Memūhāns teica.!6 =Un, kad ķēniņa rīkojums, ko viņš pasludinājis visai plašajai valstij, kļūs zināms, tad ik sieva godās savu vīru – gan lielu, gan mazu.”5 Un, ja tas ķēniņam tīk, lai viņš izdod pavēli, kas tiek ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos un netiek atcelta, proti: lai Vaštī vairs nenāk ķēniņa Ahasvēra priekšā un viņas valdīšanu ķēniņš lai dod kādai citai, kas labāka.14 ]Un jau šodien visas Persijas un Mēdijas kundzes, kas vien būs par ķēniņieni dzirdējušas, to pašu teiks ķēniņa augstmaņiem – tad nievu un dusmu būs gana.F3 Jo ziņa par ķēniņieni izies pie visām sievām, un tās nievās savus vīrus, sacīdamas: ķēniņš Ahasvērs vēlēja vest savā priekšā ķēniņieni Vaštī, bet viņa nenāca! –L2 Un Memūhāns teica ķēniņam un augstmaņiem: “Ne tikai pret ķēniņu vien noziegusies ķēniņiene Vaštī, bet arī pret visiem augstmaņiem un tautām, kas ķēniņa Ahasvēra pavalstīs. 1 Ko nu pēc likuma darīt ar ķēniņieni Vaštī? – jo viņa nepildīja ķēniņa Ahasvēra pavēli, ko tai bija nodevuši einuhi.d0 CTuvākie viņam bija Karšna, Šētārs, Admāta, Taršīšs, Meress, Marsna un Memūhāns – septiņi Persijas un Mēdijas augstmaņi, kuri drīkstēja uzlūkot ķēniņa vaigu un sēdēja pirmajās vietās valdībā. /  Tad ķēniņš runāja ar gudrajiem, kuri zināja laikus, jo visas lietas ķēniņš kārtoja ar tiem, kas zināja likumus un tiesu.. ' Bet ķēniņiene Vaštī liedzās nākt pēc ķēniņa pavēles, ko viņai nodeva einuhi, un ķēniņš aizsvilies dusmās ļoti saniknojās.- 9 lai pie ķēniņa atved ķēniņieni Vaštī ar valdības kroni galvā, lai tautas un augstmaņi redz viņas skaistumu, jo viņa bija daiļa no skata.T, # Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds no vīna bija iesilusi, viņš teica Mehūmānam, Biztam, Harbonam, Bigtam, Abagtam, Zētaram un Karkasam, septiņiem einuhiem, kuri apkalpoja ķēniņu Ahasvēru,]+ 5 Arī ķēniņiene Vaštī rīkoja sievu dzīres ķēniņa Ahasvēra valdības pilī.z* oBet dzert nevienu nemudināja, jo ikvienam, kas viņa namā svarīgs, ķēniņš bija vēlējis darīt, kā tīk.|) sUn dzērieni zelta traukos – trauki tik dažādi! – un valdības vīna tik daudz, kā tikai ķēniņam klājas.q( ]Vieglbalts un purpurzils lina audums, ietverts ar sarkana purpura stiegrām, sudraba riņķiem piekārts pie marmora stabiem, zviļņi zeltā un sudrabā, uz grīdas smaragda, marmora un pērļu mozaīka, izlikta dārgakmeņu javā.R' Kad šīs dienas bija apritējušas, ķēniņš rīkoja dzīres visai tautai, visiem, kas bija galvaspilsētā Sūsās, – gan lielam, gan mazam, septiņu dienu dzīres ķēniņa pils dārza pagalmā.& Viņš izrādīja savas valsts bagātības spožumu un greznību un sava dižuma varenību daudzas dienas – simts astoņdesmit dienas.F% un savas valdīšanas trešajā gadā rīkoja dzīres visiem saviem augstmaņiem un kalpiem, un pie viņa bija Persijas un Mēdijas karaspēks, kā arī provinču augstmaņiem un vadoņiem.\$ 3Tolaik ķēniņš Ahasvērs sēdēja savas valdības tronī galvaspilsētā Sūsās # Tas notika ķēniņa Ahasvēra laikā, kad viņš valdīja pār simts divdesmit septiņām provincēm no Indijas līdz Etiopijai.v"e un atjaunoju malkas upurveltes noteiktos laikos un pirmo augļu pienešanu. Piemini to, Dievs, man par labu!n!U Tā es tos šķīstīju no visa svešā un atkal iecēlu priesterus un levītus, katru savā darbā,g G Piemini viņus, Dievs, jo tie aptraipījuši priestera amatu un priesteru un levītu derību! Viens no augstā priestera Jehojādas, Eljāšība dēla, dēliem bija horonieša Sanballata znots, tādēļ es to padzinu. Un tagad mēs par jums dzirdam, ka jūs darāt visu šo lielo ļaunumu un netaisnību pret mūsu Dievu, precēdami citu tautu sievas! Vai Israēla ķēniņš Sālamans nekrita grēkā tieši tādēļ? Starp daudzām tautām nav bijis tāda ķēniņa – viņš bija Dieva mīlēts, un Dievs viņu iecēla par visa Israēla ķēniņu, bet svešu tautu sievas pat viņu pavedināja grēkot!]3 Tad es rājos ar tiem, lādēju un situ dažus no tiem vīriem un plūcu tiem matus. Es liku tiem zvērēt pie Dieva – jūs nedosiet savas meitas viņu dēliem un neņemsiet viņu meitas saviem dēliem un sev!pY un puse no viņu dēliem runāja ašdodiski un neprata runāt jūdiski, bet tikai tās tautas valodā.fE Tolaik es redzēju arī, ka jūdi apprecējuši ašdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas,>u Es noteicu levītiem, lai tie šķīstās un nāk sargāt vārtus, lai tiktu svētīta sabata diena. Piemini arī to man par labu, Dievs, un žēlo mani ar savu lielo žēlastību!<q bet es tos brīdināju un sacīju tiem: “Kādēļ jūs nakšņojat pie mūra? Ja jūs tā darīsiet vēlreiz, es likšu jūs sagrābt!” Kopš tā laika viņi sabatā nenāca.pY Tad tirgoņi un dažādu preču pārdevēji vienu vai divas reizes pārnakšņoja ārpus Jeruzālemes,uc Kad sabata priekšvakarā Jeruzālemes vārtos sāka krēslot, es pavēlēju aizvērt vārtus un noteicu, lai neatver līdz sabata beigām. Vairākus savus kalpus es iecēlu par vārtu sargiem, lai sabatā netiek ienesta neviena nasta.>u Vai tā nedarīja jau jūsu tēvi? Un mūsu Dievs ir licis nākt visam šim ļaunumam pār mums un pār šo pilsētu, un jūs vairojat dusmas pret Israēlu, sagānīdami sabatu!”y Tad es norāju Jūdas dižciltīgos un sacīju tiem: “Kāpēc jūs darāt šīs ļaunās lietas un apgānāt sabatu? Pilsētā dzīvoja arī tīrieši, tie ieveda zivis un dažādas preces un sabatā tās Jeruzālemē pārdeva Jūdas dēliem.s_ Tolaik es redzēju, ka Jūdā sabatā min vīnspaidu, ka nes kūlīšus un krauj uz ēzeļiem, un arī vīnu, vīnogas, vīģes un dažādas nastas sabata dienā nes uz Jeruzālemi. Es tos brīdināju todien, kad tie pārdeva ēdamo.lQ Tādēļ piemini mani, Dievs, un neizdzēs labo, ko esmu darījis sava Dieva namam un kalpošanai!}s Par mantnīcu mantziņiem es iecēlu priesteri Šelemju, rakstvedi Cādoku, no levītiem Pedāju, un viņiem palīgos – Hānānu, Zakūra dēlu, Matanjas dēlu, jo tos uzskatīja par uzticamiem, un tiem uzdeva visu sadalīt saviem brāļiem._7 Tad visa Jūda saveda mantnīcās desmito tiesu no labības, jaunā vīna un eļļas. Es norāju pārvaldniekus un sacīju: “Kādēļ Dieva nams ir pamests?” Es tos sapulcināju un atkal iecēlu katru savā vietā. ! Es arī uzzināju, ka netiek dota levītu daļa un tādēļ levīti un dziedātāji, kas veica darbu, aizbēguši katrs uz savu īpašumu.r ] Tad es pavēlēju šķīstīt istabu un sanesu atpakaļ Dieva nama traukus, labības dāvanu un vīraku.[ / Tas mani ļoti sadusmoja, un es liku izmest no tās istabas visas Tobīja lietas.  doties uz Jeruzālemi. Tur es ieraudzīju, kāds ļaunums izdarīts – Eljāšībs bija ierīkojis Tobījam istabu Dieva nama pagalmos.E  Kamēr tas viss notika, es nebiju Jeruzālemē, jo Bābeles ķēniņa Artakserksa trīsdesmit otrajā gadā es biju devies pie ķēniņa, un pēc kāda laika es lūdzu ķēniņam atļauju Viņš tam bija ierīkojis lielu istabu, kur pirms tam bija glabāta labības dāvana, vīraks, trauki un desmitā tiesa no labības, jaunā vīna un eļļas, kas pienācās levītiem, dziedātājiem un vārtu sargiem, kā arī ziedojumi priesteriem.}s Bet pirms tam priesteris Eljāšībs bija iecelts par mūsu Dieva nama telpu pārzini, viņš bija Tobījas draugs.Z- Kad ļaudis dzirdēja bauslību, tie no Israēla nošķīra visus cittautiešus.;o jo tie nebija sagaidījuši Israēla dēlus ar maizi un ūdeni, bet bija nolīguši pret tiem Bileāmu, lai tas viņus nolād – taču mūsu Dievs lāstu pārvērta svētībā! # Todien tautai lasīja priekšā Mozus grāmatu, un tur bija rakstīts, ka amonieši un moābieši nemūžam nedrīkst nākt Dieva sapulcē,@y /Zerubābela un Nehemijas dienās viss Israēls dienu no dienas deva noteiktu daļu dziedātājiem un vārtu sargiem, un viņi deva svēto tiesu levītiem, bet levīti Ārona dēliem. .Jo kopš seniem laikiem – Dāvida un Āsāfa dienām – dziedātāju vadītāji dziedājuši slavas un pateicības dziesmas Dievam.$A -Viņi noturēja dievkalpošanu un veica šķīstīšanu. Arī dziedātāji un vārtu sargi darīja, kā Dāvids un viņa dēls Sālamans bija pavēlējis.} ,Todien tika iecelti vīri, kas pārzina mantnīcu telpas, kurās glabās pirmos augļus un desmito tiesu, ko savāks no pilsētu laukiem kā likumīgo nodevu priesteriem un levītiem, jo Jūda priecājās par priesteriem un levītiem, kuri kalpoja.A{ +Todien viņi pienesa lielus kaujamos upurus un priecājās, jo Dievs tos bija iepriecinājis ar lielu prieku! Priecājās arī sievas un bērni, Jeruzālemes prieks aizskanēja tālu!~ *un Maasēja, Šemaja, Elāzārs, Uzī, Jehohānāns, Malkija, Ēlāms un Ēzers. Dziedātāji dziedāja Jizrahjas vadībā.g}G )priesteri Eljākīms, Maasēja, Minjāmins, Miha, Eljoēnajs, Zeharja, Hananja ar trompetēm,g|G (Abi dziedātāju pulki stāvēja pie Dieva nama, arī es un puse pārvaldnieku kopā ar mani:;{o 'tad no Efraima vārtiem līdz Vecajiem vārtiem, tad līdz Zivju vārtiem, Hananēla tornim, Simtnieku tornim, tad līdz Avju vārtiem un tad apstājāmies pie Sardzes vārtiem.#z? &Otrs dziedātāju pulks devās pretējā virzienā, aiz tiem gāju es, kopā ar pusi tautas mēs gājām pa mūri no Cepļa torņa līdz Platajam mūrim,6ye %Pie Avota vārtiem, kas tiem bija priekšā, tie pa kāpnēm uzkāpa Dāvida pilsētā un tad gāja pa uzeju uz mūra, garām Dāvida namam līdz Ūdens vārtiem austrumos.Wx' $kopā ar saviem brāļiem Šemaju, Azarēlu, Milalaju, Gilalaju, Māaju, Netanēlu, Jūdu un Hānānī, tiem bija Dieva vīra Dāvida mūzikas instrumenti, un rakstu zinātājs Ezra gāja tiem pa priekšu.w' #No priesteru dēliem ar trompetēm gāja Zeharja, Jonatāna dēls, Šemajas dēls, Matanjas dēls, Mihas dēls, Zakūra dēls, Āsāfa dēls,0v[ "Jūda, Benjāmins, Šemaja un Jeremija.%uE !Azarja, Ezra un Mešullāms,:to Aiz tiem gāja Hošaja un puse Jūdas augstmaņu,6se Es uzvedu augšā uz mūra Jūdas augstmaņus un liku tiem nostāties divos lielos dziedātāju pulkos. Svētku gājiens devās pa mūri uz labo pusi līdz Mēslu vārtiem.[r/ Priesteri un levīti šķīstījās un šķīstīja arī tautu, vārtus un mūri.~qu un Gilgālas, no Gebas apkārtnes un Azmāvetas, jo dziedātāji bija uzcēluši sev ciemus visapkārt Jeruzālemei.fpE Dziedātāju dēli sapulcējās no visas Jeruzālemes apkārtnes, arī no Netofātas ciemiemDo Kad iesvētīja Jeruzālemes mūrus, no visām vietām sasauca levītus, lai tie nāk uz Jeruzālemi svinēt iesvētīšanu, priecājas, pateicas un dzied ar cimbolēm, arfām un lirām.n3 Viņi kalpoja Jehojākīma, Jozuas dēla, Jehocādāka dēla, laikā, kā arī pārvaldnieka Nehemijas un rakstu zinātāja priestera Ezras laikā.vme Matanja, Bakbukja, Obadja, Mešullāms, Talmons un Akūbs bija vārtu sargi, tie sargāja vārtu noliktavas.hlI Galvenie levīti bija: Hašabja, Šērēbja un Jozua, Kadmiēla dēls, ar saviem brāļiem, kas stāvēja tiem pretī slavēšanā un pateicības lūgšanā, kā Dieva vīrs Dāvids bija pavēlējis – sardze pie sardzes.tka Levī dēlu tēvu namu galvenos ierakstīja Laiku grāmatā līdz Jehohānāna, Eljāšība dēla, laikam.5jc Levītu Eljāšība, Jehojādas, Jehohānāna un Jaduas laikā tika pierakstīti tēvu namu galveno vārdi, un persieša Dārija valdīšanas laikā arī priesteru vārdi.e un viņa brāļi, vareni vīri, kopā simts divdesmit astoņi. Viņu uzraugs bija Zabdiēls, Gdolīma dēls.!=; un viņa brāļi, tēvu namu galvenie – divi simti četrdesmit divi. Un Amašsajs, Azarēla dēls, Ahazaja dēls, Mešillēmota dēls, Immēra dēls,L< Viņu brāļu, kas darīja Dieva nama darbus, kopā bija astoņi simti divdesmit divi. Vēl Adāja, Jerohāma dēls, Pelaljas dēls, Amcī dēls, Zeharjas dēls, Pašhūra dēls, Malkijas dēls,{;o Dieva nama pārzinis Serāja, Hilkijas dēls, Mešullāma dēls, Cādoka dēls, Merājota dēls, Ahītūva dēls.B: No priesteriem: Jedāja, Jehojārība dēls, un Jāhīns,o9W Joēls, Zihrī dēls, bija viņu uzraugs, un Jūda, Senūas dēls, bija otrs pilsētas pārvaldnieks.U8# un viņu pēcnācēji, vareni vīri, kopā deviņi simti divdesmit astoņi.73 Šie ir Benjāmina dēli: Sallu, Mešullāma dēls, Joēda dēls, Pedājas dēls, Kolājas dēls, Maasējas dēls, Ītīēla dēls, Ješajas dēls,j6M Jeruzālemē pavisam dzīvoja četri simti sešdesmit astoņi spēcīgi vīri no Pereca dēliem.5} Un Maasēja, Bārūha dēls, Hozes dēls, Hazājas dēls, Adājas dēls, Jehojārība dēls, šilonieša Zeharjas dēls.E4 Jeruzālemē dzīvoja arī daudzi Jūdas un Benjāmina dēli. No Jūdas dēliem: Atāja, Uzijas dēls, Zeharjas dēls, Amarjas dēls, Šefatjas dēls, Mahalalēla dēls no Pereca dēliem.R3 Jūdas pilsētās dzīvoja ikviens savā īpašumā, savās pilsētās: israēlieši, priesteri, levīti, tempļa kalpotāji un Sālamana kalpu dēli, bet apgabalu pārvaldnieki dzīvoja Jeruzālemē.]23 Tauta svētīja visus vīrus, kas brīvprātīgi izvēlējās dzīvot Jeruzālemē.I1 Tautas augstmaņi apmetās Jeruzālemē, bet pārējā tauta meta lozes – vienam no desmit bija jānāk dzīvot svētajā pilsētā Jeruzālemē, atlikušie deviņi palika savās pilsētās.S0 (jo Israēla dēli un Levī dēli nesīs labības, jaunā vīna un eļļas ziedojumu telpās, kur ir svētie trauki, kur kalpo priesteri, vārtu sargi un dziedātāji! Mēs nepametīsim sava Dieva namu! &K~}}||5{zzJyxwvv uptt srLqqp nmllFkjj-ihhg!fweegeddd~dcbaag`__H^^ ]x]\[ZZ/YXWWVsUU*TT*SRRRQQ/POO4NN6MMLsLKK1J|IIPHH/GGDFFPE5DDJCCiCBA@@6??Y?3>>{>==_=<"w #tad runāšu, viņu nebīdamies, jo neesmu vis tāds!Q! "Lai savu rīksti viņš atrauj man, un viņa briesmas lai nevajā mani,A } !Starp mums šķīrēja nav, kas uzliktu roku mums abiem.dA Viņš nav cilvēks kā es – kā lai atbildu viņam, kā mums abiem stāties pie tiesas?N tad vircas bedrē tu iemestu mani, ka es riebtos pat paša drānām!J Ja es mazgātos sniega ūdenī un šķīstītu delnas ar sārmu,5e Es tas negantais! Ko tad lai velti nopūlos?@{ satrūkstos savās sāpēs, zinu, tu neattaisnosi mani.L Ja es saku: mitēšos gausties, pacelšu acis, lai atspirgstu, –H aizšaujas kā niedru laivas, kā ērglis, kas metas uz ēsmu.V% Par ziņnesi žiglāk man dienas steidz, tās aiztrauc, neredzējušas laba,kO Ļaundaru rokās nodota zeme, tās tiesnešiem vaigu viņš aizklāj – ja ne viņš, kurš tad?K Ja pātaga pēkšņi nokauj, par šķīsto izbailēm viņš smej!S Tādēļ saku: viss vienalga! Gan krietno, gan ļaundari viņš nomaitā.@{ Es esmu nevainīgs! Es nezinos sevi. Man riebj dzīvot!V% Kaut es taisns, mana mute pels mani, kaut es nevainīgs, viņš vainos mani!S Ja spēkoties – viņš stiprāks, ja pie soģa – kas mans liecinieks?8k neļauj man atvilkt elpu, mielo mani ar rūgtu!I Viesulī viņš mani satriec, cērt man daudz brūču par neko,R Ja es sauktu un viņš atbildētu – neticu, ka viņš mani uzklausīs!U# Kaut man taisnība, nerodu atbildēt – lūgtin man jālūdzas savu Soģi!L  Kā tad es atbildēšu viņam? Kā rast vārdus, ko sacīt viņam?L  Dievs neaptur savas dusmas, viņa priekšā liecas lepnā palīgi!X ) Redzi, viņš sagrābj – kurš liegs viņam, kas uzsauks viņam: ko tu dari![ / Redzi, viņš iet garām, bet es neieraugu, viņš aizsteidzas, bet nemanu viņu.Q  Viņš veic lielas lietas, ka ne izprast, un brīnumus bez sava skaita!V% Gan Lāci, gan Muļķi radījis viņš, gan Sietiņu, gan Dienvidu kambarus.I viņš debesis izpleš viens pats un jūras bangas kājām min,R viņš pavēl saulei, lai neuzlec, un zvaigžņu priekšā zīmogu liek,E viņš tricina zemi no tās vietas, un tās balsti ļogās,N Viņš stumda kalnus, un tie nezina, kas tos apgāž savās dusmās,\1 Gudrs viņš sirdī, spēkā stiprs – kurš pretojies viņam un palicis sveikā?Z- Kurš gribēs ar viņu tiesāties? Tas nespēs atbildēt ne reizi no tūkstoša!M “Patiesi zinu, ka tā! Bet kurš cilvēks taisns Dieva priekšā?% G Ījabs atbildēja, sacīdams:KTavi naidnieki apvilks kaunu, un ļaundaru telts vairs nebūs.”J~ Vēl viņš pildīs tev muti smiekliem un tavas lūpas gavilēm!G}Redzi, krietno neatstumj Dievs, nedz spēcina ļaundaru roku.O|Redzi, tāds viss viņa prieks! – un no pīšļiem jau citi dīgst.Q{kad viņu izdeldē no savas vietas, tā viņu noliegs: neredzēju tevi!Lzakmeņu grēdā tam pinas saknes, starp akmeņiem tas laužas, –?yyZaļoksns tas saules staros, dārzu piepilda tā zari,NxPie sava nama šis slejas – tas brūk, turas pie tā – tas irst![w/Uz ko viņš paļāvās, tas drūp, kur šis patvērās – tur zirnekļa tīkls!Dv kas Dievu piemirst, tā tam iet, un bezgodim cerība zūd.Ku Vēl zaļš, nenoplūkts, bet agrāk par visām zālēm kalst –Nt Vai donis augs, kur dūņu nav? Vai niedre sliesies, kur nav ūdens?\s1 Vai tie tevi nemācīs, vai nesacīs tev, no savām sirdīm vai nedabūs vārdus?!Wr' mēs tik no vakardienas, mēs nezinām! – kā ēna mūsu dienas virs zemes.QqTad vaicā jel senajām paaudzēm, taujā, ko tēvi izdibinājuši, –Hp ja tavs sākums ir bijis sīks, gan tavs beigums sazels ļoti.joMja šķīsts un krietns tu, tad viņš iestāsies par tevi, atjaunos taisnības mājokli tev –In Ja tu celsies un meklēsi Dievu, Visuvarenajam karsti lūgsies,OmJa tavi dēli pret viņu noziedzās, viņš tos nodeva pašu grēkam!NlVai tad Dievs sagrozīs tiesu, vai Visuvarenais sagrozīs taisnību?Mk“Cik ilgi vēl runāsi tā? Tavas mutes vārdi kā stiprs vējš!8j mBildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:iKādēļ tu nepiedod manu vainu, kādēļ nenoņem manu grēku? Redzi, tagad es pīšļos gulstos – meklēsi mani – un nav manis!”h%Esmu grēkojis! – bet ko tev es darījis, cilvēka Uzraudzītāj? Kādēļ mani par mērķi sev noliec? Kādēļ es kļuvis sev par nastu?Zg-Cik ilgi vēl turēsi mani priekš acīm? Tu nelaid pat tik, lai noriju slienas!9fmka meklē to katru rītu, katru mirkli to tirdi?Ie Kas tev cilvēks, ka to paaugstini, ka pievērs tam savu sirdi,cd?Nu man pietiek! – ne mūžam man dzīvot, mities no manis! – manas dienas tik dvaša.>cwun mana dvēsele grib nosmakt, nāvi grib mani kauli.Lbvienalga, tu satrauc mani sapņiem, nakts jausmām tu biedē mani,La Ja saku: pagalvis lolos mani, cisas vieglinās manas nopūtas, –F` vai es jūra, vai es pūķis, ka tu izliec sardzi pret mani?c_? Tādēļ es nesavaldīšu mēli, runāšu gara mokās, gaudīšos dvēseles rūgtumā –F^ savā namā neatgriezīsies, viņa mājvieta nepazīs viņu.H]  Padebesis izirst un zūd, kas kapā nokāps, atpakaļ nenāks,I\ Kas uzlūkos, neredzēs mani, raugies uz mani – un manis nav.L[Atceries, mana dzīve kā dvesma, manas acis vairs neredzēs laba!PZPar atspoli žiglāk man dienas steidz, tās beidzas, un cerības nav.PYMiesa man klāta tārpiem un pīšļiem, āda man plaisā un pūžņo.ZX-guldamies prasu: kad celšos? – bet nakts velkas, apnicis grozos līdz ausmai.GWTāpat man doti nīcības mēneši, moku naktis man nolemtas,EVkā vergam, kas ēnas alkst, kā algādzim, kas gaida algu?ZU /Vai cilvēks nav kara kalps zemes virsū un viņa dienas kā algādža dienas –OTVai man uz mēles ir netaisnība, vai manas aukslējas nejustu postu?RSAtkāpieties! – te viltus nav, nu atkāpieties! – es palieku taisns!JR Tad nu paceliet vaigu pret mani! Vai tad es jums melotu vaigā?!BQPar bāreni kauliņus metat, tirgojaties par savu draugu!SPVai jūs domājat vārdus norāt? Vai grūtdieņa vārdi tik vējam vien?NOCik stipri ir taisnības vārdi, bet ko var pārmest tādi kā jūs?JN Māciet mani, es cietīšu klusu! Kur mana vaina, stāstiet man!QMglābiet mani no naidnieku rokām, no varmāku rokām izpērciet mani?!LLVai tad sacīju: dodiet man! No sava krājuma par mani maksājiet,MKTāpat jūs tagad ar mani – ieraugāt briesmas, jau nobīstaties!Bw Vai es tik stiprs kā akmens? Vai mana miesa no vara?KA Kur man spēks, lai vēl gaidu? Kāds mans gals, ka vēl ciešos?r@] Tad man būtu vēl mierinājums – skaudrās sāpēs es gavilētu, ka Svētā vārdus apslēpis neesmu!G? lai uzklausa un sadragā mani, izstiepj roku un nocērt mani!E>Kaut man dāvātu, ko es lūdzu, ko gaidu, kaut dotu Dievs,K=Negrib tam pieskarties mana dvēsele, nešķīsta man šī maize!H< Kas pliekanu ēdīs bez sāls? Vai olas receklim kāda garša?T;!Vai mežēzelis brēks leknā zālē? Vai vērsis mauros pie mistra siles?k:OJo Visuvarenā bultas mani ķer, un viņu indi dzer mana sirds, Dieva briesmas stājas pret mani!L9Par jūras smiltīm tas smagāk sver, tādēļ vārdi man samisas.S8“Kaut manu rūgtumu svērtin svērtu, visu manu postu uz svariem liktu!%7 GĪjabs atbildēja, sacīdams:O6Redzi nu, to izdibinājām – tā ir! Uzklausi to un zinies pats!”L5Pilnā briedumā nāksi kapā kā labības kūlis pļaujas laikā.K4tu redzēsi, kā tava dzimta zeļ un tavi dēsti kā zemes zāle!Z3-Tu atzīsi – droša ir tava telts, tu raudzīsi – mājvietā netrūks nekā,L2jo ar lauka akmeņiem derība tev un lauka zvēriem ar tevi miers!H1 par postu un badu tu smiesies, no zemes zvēriem tu nebīsies,O0no dzelošas mēles būsi paslēpts un nebaidīsies, kad nāks posts,H/ badā viņš paglābs tevi no nāves un karā no zobena varas,Y.+Sešreiz viņš tevi no mokām glābs, un septiņreiz ļaunums nesasniegs tevi,[-/Viņš ievaino, un viņš arī pārsien, viņš satriec, un viņa roka sadziedē.W,'Redzi, svētīts cilvēks, ko pārmāca Dievs! Neatgrūd Visuvarenā rīksti!F+un nabagam cerība paliek – netaisnībai aizbāzta rīkle!O*No zobena, no viņu mutes, no spēcīgā rokas viņš bēduli glābj,K)dienā tos tumsa pārsteidz, tie pusdienā grābstās kā naktī.L( kas gudros pašu viltībā notver, un blēžu nodoms nepastāv –D' kas viltnieku nolūkus sajauc, ka rokas tiem padoma nerod,;&q kas zemotos paaugstina un zudušiem glābiņu dod,Q% kas lietiem liek nolīt pār zemi un ūdeņus sūta tecēt pār ārēm,N$ kas veic lielas lietas, ko ne izprast, un brīnumus bez sava skaita,F#Nudien, pēc Dieva es dzītos un savas rūpes nodotu Dievam,L"jo cilvēks mokām dzimst, kā dzirkstis šķiļas augšup skriet.A!}Neba no pīšļiem nāk posts, ne no zemes dīgst mokas,n UViņa ražu badmira aprij, ir to paņem, kas dzelkšņos izaug, tver slāpstošie pēc viņa mantas.Mviņa dēliem glābiņa nav, vārtos apdala tos, un palīgs nenāk!REs redzēju ģeķi laižam saknes, bet pēkšņi lāsts pār viņa namu,I Muļķi nogalē paša dusmas, un nejēgu nokauj viņa dedzība!H Sauc nu, bet kas tev atbildēs? Kuru no svētajiem tu vaicāsi?KVai telts virve tiem nesatrūks? Tie mirs, bet gudrību nedabūs.Rno rīta līdz rietam tie jau sabirst, neviens pat nemana, kā tie zūd!kOkur nu vēl tiem, kas mīt māla namos, kam pamati zemes pīšļos! Nospiedīs tos tā kā kodes,Y+Redzi, saviem kalpiem viņš neuzticas un saviem eņģeļiem pierāda vainu –\1vai cilvēks paliks priekš Dieva taisns? Vai Radītājam šķīsts liksies vīrs?kOKāds stāv – es neatskārstu! – tikai veidols acu priekšā, viegla vēsma, un atskan balss:@{Dvesma aizskāra manu vaigu, mati saslējās uz miesas!GBailes un drebas sagrāba mani un manus kaulus iztrūcināja.Q neskaidrās jausmās, ko nes nakts, kad cilvēkiem uzkrīt ciets miegs.B Zagšus piezagās man vārds, tikai čukstu noģieda aussE lauva iznīkst bez medījuma, un lauvenes mazuļi izklīst!F Lauvu rūkoņa, lauvas balss, un jauno lauvu ilkņi pagalam,?y caur Dieva elpu visi zūd, un dusmu dvaša viņus rij.FGan redzēju: kas postu ar un mokas sēj – to arī pļauj,R Atceries, kad gan šķīstais ir izdeldēts, kur gan taisnie iznīdēti?N Vai dievbijība nav drošums tev un cerība tev – taisnais ceļš?U #Bet nu: pār tevi nāk – tu neizturi, tevi piemeklē – tu iztrūksties!G klupušu cēla tavi vārdi, ļodzīgus ceļus tu stiprināji!D Redzi, daudzus tu pamācīji, gurdas rokas tu spēcināji,J “Ja tev ko teiks, vai izturēsi?! Bet kurš spēs klusu ciest?4 eElīfazs no Tēmānas atbildēja, sacīdams:>wNav miera un nav miega, atpūtas nav, mokas klāt!”H no kā bītin bijos, nu notiek, no kā baiļojos, nu nāk man!FMaizes vietā nopūtas man, līst kā ūdens brēcieni mani,KVīram, kam slēpts tā ceļš, tādam, ko Dievs iegrožojis? –Ekas priecājas un līksmo, gavilē, kad atrod sev kapu? –Y+tiem, kas nāvi gaida – bet nav! – kas meklē to vairāk kā apraktu mantu,SKādēļ viņš dāvā grūtdieņiem gaismu, rūgtdieņiem dzīvību dod,MLiels un mazs, ikviens tur būs, un vergs tur brīvs no sava kunga!E~blakus gūstekņi liekas dusēt, nedzird tie uzrauga balsi.O}Tur ļaundari plosīties piekūst, tur atpūtu gūst guris un vārgs,W|'Kā neiznēsātam bija man zust – kā tiem bērniem, kas neredzēs gaismas!M{vai blakus augstmaņiem, kam zelts, kas savos namos sudrabu krāja.Qzlīdzās ķēniņiem un zemes varenajiem, kas drupas vien sev cēluši,Ly Tagad es atgūlies dusētu rāmi, gulētu miegā, būtu man miers,Mx Kādēļ uz ceļgaliem ņēma mani un krūšu galus deva man zīst?Jw  Vai nevarēju nedzimis nomirt vai, no klēpja iznākot, iznīkt?Rv Kāpēc tā man neslēdza klēpja vārtus, neslēpa mokas manām acīm?!iuK Lai aptumst mijkrēslī zvaigznes, lai cer uz gaismu – bet nekā! Lai neveras ausmas plaksti!Ntlai tie to nolād, kas gāna dienu, kam dūša kaitināt leviatānu!GsRedzi – tā nakts lai neauglīga, tanī lai neskan gaviles,jrMTo nakti lai tumsība ņem, lai tā nelīksmo starp gada dienām, lai neienāk mēnešu skaitā!bq=lai tumsa to atprasa un nāves ēna, lai sedz to padebess, lai to baida pusdienas biedi!cp?Tā diena lai top tumsa! Lai Dievam augstumos tā nerūp, lai neatspīd pār to gaišums,Oo“Lai zūd diena, kad piedzimu, un nakts, kad teica: vīrs ieņemts!#nAĪjabs runāja, sacīdams:Cm Pēc tam Ījabs atdarīja muti, lai nolādētu savu dienu.l Tie sēdēja viņam blakus zemē septiņas dienas un septiņas naktis un neteica ne vārda, jo redzēja, ka viņa sāpes ir ļoti lielas.;ko Tie pacēla acis un lūkojās no tālienes, bet nepazina viņu. Un tie pacēla balsis un vaimanāja un saplēsa savus svārkus, un svieda pīšļus debesīs pār savām galvām.vje Kad trīs Ījaba draugi dzirdēja par postu, kas nācis pār viņu, tie nāca katrs no savas mājvietas – tēmānietis Elīfazs, šūhietis Bildads un naamātietis Cofars. Tie vienojās atnākt kopā, lai viņu žēlotu un mierinātu.U Jo visu jūdu ienaidnieks agāgietis Hāmāns, Hamdāta dēls, perināja nolūku tos izdeldēt un tādēļ meta lozes, pūr, par to, kad tos iznīdēt un izdeldēt.d=A Jūdi pieņēma kā paražu to, ko bija sākuši darīt, kā Mordohajs to bija rakstījis.u<c kā dienu, kurā jūdi tika vaļā no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā to bēdas vērtās priekā un sēras par labu dienu. Lai tie padara tās par dzīru un prieka dienām un viens otram sūta mielastu un dāvanas nabagiem.e;C lai iedibinātu paražu svinēt adāra mēneša četrpadsmito un piecpadsmito dienu ik gadu: Mordohajs pierakstīja šīs lietas un sūtīja vēstules visiem jūdiem uz visām ķēniņa Ahasvēra pavalstīm, tuvām un tālām,9' Jūdu zemnieki, kas mīt laukos, kā prieka, dzīru un labu dienu svin adāra mēneša četrpadsmito dienu un tad sūta viens otram mielastu.85 Jūdi Sūsās sapulcējās adāra trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā, bet atpūtās piecpadsmitajā, padarot to par dzīru un prieka dienu.7! Tas notika adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, bet četrpadsmitajā dienā tie atpūtās – padarīja to par dzīru un prieka dienu.a6; Jūdi sapulcējās ķēniņa pavalstīs, lai aizstāvētu savu dzīvību un tiktu vaļā no saviem ienaidniekiem, tie nokāva savus nīdējus, septiņdesmit piecus tūkstošus, bet pie laupīšanas klāt neķērās.55 Jūdi Sūsās sapulcējās arī adāra mēneša četrpadsmitajā dienā un nokāva Sūsās trīs simti vīru, bet pie laupīšanas klāt neķērās.l4Q Ķēniņš teica: “Lai notiek!” Un Sūsās pildīja pavēli un pakāra desmit Hāmāna dēlus.23] Estere teica: “Ja tas ķēniņam tīk, lai arī rīt jūdiem Sūsas pilsētā ļauj darīt pēc šodienas likuma, bet desmit Hāmāna dēlus lai pakar karātavās.”&2E Un ķēniņš teica ķēniņienei Esterei: “Galvaspilsētā Sūsās jūdi izkāvuši pieci simti vīru un desmit Hāmāna dēlus. Ko tie vēl ir izdarījuši citās ķēniņa pavalstīs?! Bet, lai ko tu prasītu, tas tev tiks dots! Lai kādas tev vēlmes, tās tiks piepildītas!”]13 Tajā pašā dienā nokauto skaits tapa zināms ķēniņam galvaspilsētā Sūsās.e0C desmit jūdu ienaidnieka Hāmāna, Hamdāta dēla, dēlus, bet pie laupīšanas neķērās.5/e Parmaštu, Arīsaju, Aridaju un Vajzātu –$.C Porātu, Adalju, Arīdātu,4-c Tie nokāva Paršandātu, Dalfonu, Aspātu,P, Galvaspilsētā Sūsās jūdi nokāva un izdeldēja pieci simti vīru.+ Jūdi satrieca visus savus ienaidniekus ar zobenu, apkāva tos un pazudināja, un darīja saviem nīdējiem, ko vien gribēja.*y Mordohajs bija liels ķēniņa namā, un viņa slava izgāja pa visām pavalstīm, un Mordohajs tapa arvien varenāks.&)E Visi pavalstu augstmaņi, satrapi, vietvalži un ierēdņi, kādi vien ķēniņam bija, palīdzēja jūdiem, jo tos bija pārņēmušas bailes no Mordohaja.[(/ Jūdi sapulcējās pilsētās, visās ķēniņa Ahasvēra pavalstīs, lai galētu tos, kuri lūkoja darīt tiem ļaunu, un neviens nestājās tiem pretī, jo bailes no jūdiem bija pārņēmušas visas tautas.t' c Un divpadsmitā, adāra, mēneša trīspadsmitajā dienā, kad ķēniņa pavēlei bija jātiek pildītai, tajā dienā, kad jūdu ienaidnieki cerēja gūt virsroku, viss pavērsās tā, ka jūdi dabūja virsroku pār saviem nīdējiem.s&_Ikvienā pavalstī un ikvienā pilsētā, kur vien pienāca ķēniņa pavēle, jūdiem bija prieks un līksme, sākās dzīres un labas dienas, un daudzi no zemes ļaudīm kļuva par jūdiem, jo tos pārņēma bailes jūdu priekšā.;%qNu jūdiem bija gaisma un prieks, līksme un gods.L$No ķēniņa Mordohajs devās projām ķēnišķās drānās – purpurzilās un vieglbalta lina, ar lielu zelta vainagu un smalku linu purpura apmetni. Sūsas pilsēta gavilēja un priecājās."#=Ziņneši kāpa savos tīrasiņu rumakos, izjāja steigšus un traucās, kā ķēniņš bija vēlējis. Šis likums tika izdots galvaspilsētā Sūsās."7 Raksta noraksts bija likums ikvienai pavalstij, tas tika izsludināts visām tautām, lai jūdi tajā dienā varētu atriebties saviem ienaidniekiem.}!s vienā dienā visās ķēniņa Ahasvēra provincēs, proti, divpadsmitā, adāra, mēneša trīspadsmitajā dienā.  Šajās vēstulēs ķēniņš atļāva jūdiem visās pilsētās pulcēties un aizstāvēt savu dzīvību – nīdēt, kaut un izdeldēt ikvienas tautas vai pavalsts karaspēku, kas apdraudētu viņus, viņu bērnus, sievas vai laupītu viņu mantu –>u Viņš rakstīja ķēniņa Ahasvēra vārdā, apzīmogoja ar ķēniņa zīmoggredzenu un izsūtīja vēstules ar ziņnešiem, kuri jāja tīrasiņu rumakos no ķēniņa staļļiem.   Tad trešā, sīvāna, mēneša divdesmit trešajā dienā tika sasaukti ķēniņa rakstveži, un tie pierakstīja visu, ko Mordohajs par jūdiem pavēlēja satrapiem, vietvalžiem un pavalstu augstmaņiem simt divdesmit septiņās pavalstīs no Indijas līdz Kūšai – ikvienai pavalstij tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā, un arī jūdiem viņu rakstībā un valodā.]3Rakstiet ķēniņa vārdā par jūdiem, kas jums tīk, un apzīmogojiet to ar ķēniņa zīmoggredzenu, jo, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar ķēniņa zīmoggredzenu, tas nevar tikt atsaukts.”GUn ķēniņš Ahasvērs teica ķēniņienei Esterei un jūdam Mordohajam: “Redzi, es esmu atdevis Esterei Hāmāna namu, bet viņu pašu pakāra, jo viņš pacēla savu roku pret jūdiem.}sKā lai es noraugos ļaunumā, kas nāk pār manu tautu? Un kā lai noskatos, kā aiziet pazušanā mana dzimta?”GViņa teica: “Ja ķēniņam tīk un ja esmu guvusi viņa vēlību, un ja šī lieta šķiet ķēniņam pareiza, un ja es viņam tīku, tad lai tiek rakstīts, ka tiek atsauktas tās vēstules, ko sacerējis agāgietis Hāmāns, Hamdāta dēls, kurš rakstīja, lai visās ķēniņa pavalstīs tiek izdeldēti jūdi.s_Ķēniņš izstiepa pret Esteri savu zelta zizli, un Estere piecēlās un nostājās ķēniņa priekšā.A{Un Estere atkal uzrunāja ķēniņu, krita viņam pie kājām, raudāja un iežēlināja viņu, lai tikai ietu secen tas ļaunums, ko agāgietis Hāmāns bija iecerējis pret jūdiem.-Ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu, ko bija atņēmis Hāmānam, un deva Mordohajam. Bet Estere uzdeva Mordohajam pārvaldīt Hāmāna namu., STodien ķēniņš Ahasvērs atdeva ķēniņienei Esterei jūdu nīdēja Hāmāna namu. Mordohajs nāca pie ķēniņa, jo Estere bija pastāstījusi, kas viņš ir.nU Tie pakāra Hāmānu karātavās, kuras viņš bija uzslējis Mordohajam. Tad ķēniņa dusmas rima.  Un Harbona, kāds no einuhiem, kuri bija pie ķēniņa, teica: “Re, Hāmāna mājās stāv piecdesmit elkoņu augstas karātavas, kuras Hāmāns uzslējis Mordohajam – tam, kurš ķēniņam darījis labu.” Un ķēniņš teica: “Pakariet viņu!”GKad ķēniņš no pils dārza atgriezās turp, kur dzēra vīnu, viņš ieraudzīja Hāmānu nokritušu pār Esteres guļvietu, un ķēniņš teica: “Vai tad pat manā namā un manā klātbūtnē šis klups virsū ķēniņienei?” Līdzko šie vārdi izskanēja no ķēniņa mutes, tā sargi apcietināja Hāmānu.EUn ķēniņš dusmās cēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā, bet Hāmāns palika izlūgties ķēniņienei Esterei dzīvību, jo viņš redzēja, ka ķēniņš lēmis ļaunu.#Estere teica: “Tas neģēlis un ienaidnieks ir ļaunais Hāmāns!” Tad Hāmānu ķēniņa un ķēniņienes priekšā pārņēma bailes.ucUn ķēniņš Ahasvērs teica ķēniņienei Esterei: “Kurš sadūšojies tā darīt, un kur viņš ir?”FJo mani un manu tautu ir pārdevuši, lai nīdētu, kautu un izdeldētu. Ja mēs būtu pārdoti verdzībā, es klusētu, jo tā vēl nebūtu tik liela nelaime, ka jātraucē ķēniņš.”%CĶēniņiene Estere atbildēja: “Ķēniņ, ja es esmu guvusi tavu vēlību, tad lai man dāvā dzīvību – to es prasu! Un manu tautu – to es vēlos! 5Otrā dienā, vīnu dzerdams, ķēniņš teica: “Ko tu prasi, ķēniņiene Estere? Tas tev tiks dots! Ko tu vēlies? Pat pusi valsts tev došu!”D  Ķēniņš un Hāmāns gāja dzert vīnu pie ķēniņienes. yKamēr viņi vēl runāja, ieradās ķēniņa einuhi un steidza vest Hāmānu uz dzīrēm, ko bija sarīkojusi Estere.7 g Tur Hāmāns pastāstīja savai sievai Zerešai un saviem draugiem visu, kas ar viņu bija noticis, un viņa padomdevēji un sieva Zereša teica: “Ja Mordohajs ir no jūdu dzimuma un tu esi sācis zemoties viņa priekšā, tev viņu vairs nepievārēt, tagad tu zemosies viņa priekšā vienmēr.”k O Un Mordohajs atgriezās ķēniņa galmā, bet Hāmāns bēdīgs un apklātu galvu steidza mājup.1[ Hāmāns ņēma drānas un zirgu, ietērpa Mordohaju un veda viņu zirgā pa pilsētas laukumu, saukdams: “Tā tiek darīts vīram, ko ķēniņš grib pagodināt!” Bb~~<}}|},|||{{{7zzz$yyuy9xxxDwwwTwvvrv'uuuPttt(ssdsrrtr&qqq-ppwp*oooBnnnSnmmtm*lllNlkkpkjjmj"iii3hhhTh ggvg'fffBeeeHdddod0ccYbbbpbaal```3___<^^t^]]]/\\\\\ [[Z[ZZqZ,YYY/XXX9WWWRWVVsV(UUU-TTtT&SSSPSRRR>>b> =={=*<<*w Debesu balsti dreb un iztrūkstas, kad viņš rājas.M) Viņš robežu novilcis ūdeņiem pāri, kur gaisma mijas ar tumsu.D( Viņš aizklāj savu troni, aizsedz tam mākoni priekšā.H' Viņš sasien ūdeni padebešos, ka nesairst mākoņi zem tā.I& Viņš izpleš ziemeļus tukšumam pāri, pakar zemi pār neko.G%šeols kails stāv viņa priekšā, un nav apsega bezdibenim.>$wMirušo gari dreb zem ūdeņiem un tie, kas tur mīt,O#Kam tu sacīji šos vārdus? Un kam pieder dvaša, kas nāk no tevis?P"Ko mācīji tādam, kam gudrības nav, vai sapratni tam papilnam devi?W!'“Kā līdzēji tam, kam stipruma nav? Kā balstīji elkoni, kas bez spēka?%  GĪjabs atbildēja, sacīdams:H kur vēl cilvēks – tārps un cilvēka dēls – kāpurs!”PRedzi, pat mēness nav gaišs un zvaigznes nav šķīstas viņa acīm,fEKā cilvēks spēj būt Dieva priekšā taisns, kā var būt šķīsts no sievas dzimušais?KVai ir skaits viņa karapulkiem? Kuram tad neataust viņa gaisma?F“Viņam vara un bailes, mieru viņš rada savos augstumos.8 mBildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:T!Vai tā nav – kas man uzrādīs melus? Kurš atspēkos manus vārdus?”jMTie ceļas uz brīdi un vairs nav, tie iznīkst kā visi, tie līkst, kā vārpu gali tie vīst.NViņš dara tos drošus un spēcina, bet viņa acis vēro to ceļus!\1Viņš varenos izvazā ar savu spēku, kad viņš ceļas, tie necer vairs dzīvot.MTie aplaupa neauglīgu sievu bez bērniem un atraitnei nedara labu.{oMātes klēpis aizmirsīs tos, mielosies ar viņiem tārpi, nepieminēs tos nekur – lūst netaisnība kā koks!PIzkaltusi zeme un tveice ņem sniega ūdeņus, kaps ņem grēciniekus.a;Ūdeņi tādus aizmēž! Nolādēts viņu zemes gabals, nenāks tie savā vīnadārzā!QRīts tiem visiem kā nāves ēna, tiem tīk šaušalas un nāves ēna.X)Tumsā tie namus uzlauž, bet dienā sēž ieslēgušies, gaismas tie nejauš.oWLaulības pārkāpēja acis mijkrēsli gaida, saka: nemanīs mani ne acs! – Savu vaigu tas aizsedz.b=Pirms ausmas slepkava ceļas, nabagu un trūcīgo nokauj, pa nakti tas zogas kā zaglis.W ' Ir tādi, kas spītē gaismai, tās ceļus tie nezina, nestaigā tās takās.X ) Pilsētā cilvēki vaid, nokauto dvēseles brēc, bet Dievs nemana nelietību!Q  eļļu tie spiež starp akmeņiem, min vīnspaidu, bet pašiem slāpst.I   Kaili tie skraida, tiem drānu nav, izsalkuši tie kūļus nes,@ { Tiem bāreni atrauj no krūts un no nabaga ņem ķīlu!Gkalnu lietū tie mirkst, nav patvēruma – klinti tie skauj.;qkaili tie guļ, jo drānu nav un nav apsega salā,J tīrumā tie mistrus sašķin, ļaundara vīnadārzā tie plūc,jMkā mežēzeļi tie tuksnesī dodas un nopūlas iztiku meklēt, klajumā lūko barību bērniem,Dtrūcīgo nogrūž no ceļa! Visi nabagi meklē slēpties,Dbāreņa ēzeli aizdzen, ņem par ķīlu atraitnes vērsi,@{Ļaundari robežas pārceļ, lopus nolaupa un sev gana,a =Kāpēc Visuvarenais nav noteicis laikus un slēpj savas dienas tiem, kas viņu pazīst?A}jo ne tumsa vien mani māc, un tumsība sedz manu vaigu.I Dievs liek manai sirdij tirpt, Visuvarenais mani iztrūcina –F~Tādēļ viņa vaiga trūkstos un bīstos, kad pamanu viņu.N}Spriedumu man viņš izpildīs – un vēl daudz kas padomā viņam!K| Viņš ir viens, kas viņu novērsīs? Ko viņš vēlas, to dara!\{1 Viņa lūpu pavēlēm es klausīju, augstāk par sevi turēju viņa mutes vārdus.Jz  Viņa pēdās tecējis esmu, viņa ceļu gājis un nenovērsies.My Viņš gan zina manu ceļu. Pārbaudi mani – es būšu kā zelts!^x5 viņš ziemeļos rīkojas, bet es neieraugu, uz dienvidiem dodos – bet neredzu to!Uw#Redzi, eju uz austrumiem, bet viņa nav, uz rietumiem – bet nemanu viņa,SvTur taisnais ar viņu sacenstos, uz mūžiem es paglābtos no sava Soģa!^u5Vai viņš, varens spēkā, ar mani tiesātos? Nē! – bet viņš mani uzklausītu.Tt!es zinātu vārdus, ko viņš man atbild, un saprastu, ko viņš man saka.>swceltu tam priekšā savu tiesu, bez mitas liecinātu,BrKaut es prastu viņu atrast, kaut nāktu viņa mājoklī,Fq“Aizvien vēl žēlabās kurnu, nopūtas ar pūlēm valdu!%p GĪjabs atbildēja, sacīdams:To!Viņš izglābs nešķīsto – tas būs glābts caur tavu šķīstumu!”Hn Pazemotajam tu teiksi: celies! – jo pazemīgo viņš glābs.Jm ko nolemsi, tas tev izdosies, un tavus ceļus apspīdēs gaisma.Qltu viņu lūgsi, un viņš tevi sadzirdēs, ko solījis, tu izpildīsi,FkTad par Visuvareno tu priecāsies un uz Dievu pacelsi vaigu,Ojtad Visuvarenais kļūs par tavu zeltu un būs tev kā tīrs sudrabs.Ow Aizvada viņu uz kapiem – pie kapa tam sardzi liek.IN Kas tam pārmetīs viņa gaitas? Viņa nodarīto kas atmaksās?MMka posta diena ļaundari saudzē un dusmu dienā tas iziet sveikā?YL+Vai ceļiniekiem neesat jautājuši, vai viņu liecībām neesat ticējuši –LKJūs sakāt: kur augstmaņa nams? Kur telts, kurā ļaundari mita?AJ}Saprotu gan jūsu domas, jūsu viltu, kad uzbrūkat man!:IoBlakus tie pīšļos gulēs, un tārpi tos klās!:HoBet cits mirst ar rūgtu sirdi, nebaudījis laba.DGviņa sāni taukuma klāti, smadzenes kaulos atveldzētas.9FmViens nomirst pilns spēka itin drošs un rimts,OEVai Dievam kāds mācīs saprašanu? Viņš pašus augstākos tiesā.LDkas viņam vairs gar savu namu, kad mēnešu skaits jau aprāvies?TC!Lai viņa acis nestundu pieredz, lai Visuvarenā naidu viņš atdzeras –PBVai Dievs viņu dēliem taupa sodību? Lai atmaksā pašam – ka zin!GAka tie taptu kā salmi vējā, kā pelavas, ko viesulis dzen?z@mVai gadās, ka ļaundaru gaismekļi apdziest? Vai nāk pār tiem posts? Vai viņš dusmās piešķir tiem mokas,S?Vai tad viņu labums nav viņu rokā? – Lai man ļaundaru padoms tāls!\>1Kas ir Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, kāds labums mums, ka mēs to piesauktu?P=Dievam tie saka: atkāpies no mums, mēs tavus ceļus negribam zināt!:<o tie labi aizvada dienas, tie viegli kapā aiziet,D; tie ņem bungas un kokles un līksmo, kad stabule spēlē,E: Tie savus mazuļus gana kā jērus, un viņu bērni lēkā,P9 tiem bullis aplec – un neviļas, tiem tele apvedas – un neizmetas!L8 to nami pasargāti no briesmām, pār tiem neceļas Dieva rīkste,H7 To dzimta stipra ap viņiem, viņu atvases tiem acu priekšā,D6kādēļ ļaundari dzīvo, sasniedz vecumu vareni spēkos?H5 Iedomājos un tūliņ sabīstos, manu miesu drebuļi sagrābj:G4Uzlūkojiet mani un trūkstieties, lieciet sev roku uz mutes!T3!Vai tad pret cilvēku sūdzību ceļu? Kā lai neizsīkst mana pacietība?O2Cietieties, kamēr runāju, – kad būšu runājis, tad varat smiet!S1“Klausīt klausieties manus vārdus – tad būsiet mani mierinājuši!%0 GĪjabs atbildēja, sacīdams:R/Tāds ļaundara guvums no Dieva – mantojums, kuru tam lēmis Dievs!”Q.zudīs, kas iekrāts tā namā, – viņš aizrauts viņa dusmu dienā.@-{Debesis atklās viņa vainu, un zeme sacelsies pret to,q,[Tumsa gaida uz viņa mantu, neviena nekurta uguns to aprīs, kas paliks viņa teltī – tas izkūpēs![+/izvelk tam, no muguras iznāk, šautra tam no aknām iznāk! Briesmas pār viņu!6*gNo dzelzs asmens tas bēg, vara loks to ķer:t)aLai pilns tiek tam vēders, viņš tam uzsūtīs savu dusmu svelmi – kā lietu to izlies viņa iekšās![(/Kad visa papilnam, jau ciešanas klāt – grūtdieņu rokas stiepjas pēc viņa!Q'Nekas neglābās no viņa rijības – tādēļ nepaliks viņam labums!K&viņa vēders nezināja miera, no viņa kārības nekur tverties.O%jo viņš apspieda, atstūma nabagos, namu sev ņēma, ko nav cēlis,U$#Ko guvis, to atdos, – vis neaprīs, mantu, ko iemainījis, vis nebaudīs,S#neieraudzīs viņš straumes – upes un strautus, kur medus un krējums!B"čūsku indi viņš zīdīs, nonāvēs viņu odzes mēle,W!'Cik mantas šis norijis, tikpat izvems, – no viņa vēdera izraus to Dievs,] 3maize tam iekšās pārvērtīsies – par čūsku žulti tā kļūs viņa miesās!2_ sargā un neatdod, glabā to savā mutē,P Kaut salda viņa mutē negantība, kaut viņš bēdzina to zem mēles,Y+ Vēl jaunības spēka pilni tam kauli, bet līdz ar viņu tas pīšļos aizies.M Nabagiem glaimos viņa dēli, paša rokām tam manta būs jāatdod!W' Acs, kas to redzēja, to vairs neskatīs, viņa mājvieta to vairs neredzēs.SKā sapnis tas aizlidos – to neatradīs, kā nakts rēgs tas izgaisīs!Y+kā paša mēsls uz mūžiem tas zudīs, kas viņu pazinis, teiks: kur šis ir?QKaut viņa dižums līdz debesīm sniedz un viņa galva mākoņus skar,Nka ļaundaru gaviles tik tepat, ka bezgoža līksmība tikai mirkli!OVai nezini – kopš laikiem ir tā, kopš cilvēks likts virs zemes,W'Rājienu dzirdu, kas mani aizvaino! Mans gudrības gars palīdzēs atbildēt.O“Patiesi, manas bažas liek man atbildēt nemiera dēļ, kas manī.6 iCofars no Naamas viņam atbildēja, sacīdams:pYBīstieties paši zobena asmens, jo dusmība ir soda zobens – lai jūs zinātu, ka pastāv tiesa!”LJo jūs sakāt: kā vajāsim šo? – Atrodiet ieganstu pret mani!SEs viņu skatīšu pats, manas acis redzēs, ne citas! Nieres man tirpst!Qkad man nebūs vairs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu !NEs zinu, mans Glābējs dzīvs un galā nostāsies pāri pīšļiem,K ar dzelzs cirtni un svinu kaut tiktu uz mūžiem iekalti klintī!T !Kaut tiktu pierakstīti mani vārdi, kaut tiktu tie grāmatā ierakstīti,Q Ko vajājat mani tāpat kā Dievs? Nav vēl jums sāta no manas miesas?K Žēlojiet, draugi, žēlojiet mani, jo Dieva roka skārusi mani!L Pie ādas un miesas man līp kauli, tik smaganas mutē palikušas!RNicina mani pat tuvākie draugi, tas, kuru mīlēju, vēršas pret mani!BPat puišeļi nievā mani – pieceļos, bet runā viņi!KMana dvaša riebj manai sievai, derdzos pat miesīgiem brāļiem!GSaucu vergu, bet viņš neatbild, lūgtin man jālūdzas šo!a;nama ļaudis, un manas kalpones tur mani par svešu, kā pieklīdenis izliekos viņām.;qprom nu tuvinieki un pazīstamie, aizmirsuši maniR Manus brāļus no manis viņš šķir, un mani paziņas izliekas sveši,M kopā nāk viņa karapulki, taisa ceļu pie manis, lenc manu telti!N Iededzies dusmās viņš pret mani, nolicis mani par pretinieku sev,K no visām pusēm viņš mani grauj, manu cerību izrauj kā koku.@~{ manu godību noģērbis man, noņēmis kroni no galvas,S}Ceļš man aizmūrēts, netikt nekur, manās takās viņš nolicis tumsu,K|Par pārestību kliedzu, bet atbildes nav, saucu, bet nav tiesas!G{Ziniet, ka Dievs man darījis pāri, savu tīklu man uzmetis.Uz#Vai patiešām pret mani lielīsieties, manu pazemojumu pašam pārmezdami?ByPat ja tiešām maldījies es, mani maldi paliek ar mani!FxJau desmit reižu mani nopeļat! Nav jums kauna mani vajāt!Gw“Cik ilgi vēl mocīsiet mani un satrieksiet mani vārdiem?%v GĪjabs atbildēja, sacīdams:RuRedzi, šis ir netaisnā miteklis, tādam tur vieta, kas Dieva nezin!”Ut#Par viņa likteni rietumnieki trūksies un austrumniekus sagrābs briesmas!Psne asna, ne atvases viņam tautā, neviena palicēja viņa mājvietā!Grizvedīs viņu no gaismas tumsā, no pasaules izmetīs viņu,Jq viņa piemiņa iznīks virs zemes, viņa vārdu neminēs ielās,Dpno apakšas saknes tam kaltīs, no augšas novītīs zari,Eocits dzīvos viņa teltī, viņa mājoklī izkaisīs sēru,OnCerību izdzīs no viņa telts, pie briesmu ķēniņa viņu novedīs,Fm ēd tam ādu un miesu, ēd viņa miesu nāves pirmdzimtais ! Es teiktu to pašu, ko jūs, ja jūsu dvēselēm būtu kā manai – es rindotu pret jums vārdus un šūpotu pret jums galvu,J= Vai vēja vārdiem nāks gals? Kas tevi spiež, ka tu tā runā?L<“Daudz ko tādu jau esmu dzirdējis! Nelāgi mierinātāji jūs!%; GĪjabs atbildēja, sacīdams:M:#Mokas tie ieņem un postu dzemdē, miesas tiem grūtas ar viltu!”G9"Neauglīga būs bezgožu saime, pērkamo teltis aprīs uguns.O8!kā vīnakoks ķekarus tas nometīs, kā olīvkoks nopurinās ziedus!77i pirms laika tā pienāks, viņa zari nezaļos,K6Lai tas vildamies nenotic nīcībai – nīcība būs viņa alga,c5?Tas nepaglābsies no tumsas, liesma vītinās tā atvases, viņa mutes dvaša to aizraus.P4Ne bagāts taps, ne manta tam augs, ne viņa guvums paliks virs zemes.]33Drupu pilsētās tas dzīvo, namos, kur cilvēki nemīt, kas pārvērsti gruvešos!@2{nobarojies, tauks vaigā, noaudzējis ar speķi sānus!U1#galvu pieliecis, skrēja pret viņu, piesedzies bieza vairoga dzelkšņiem,H0 jo pret Dievu tas pacēla roku, pret Visuvareno tas dižojās,L/biedē to mokas un spaidi māc, kā ķēniņš, kas kaujai gatavs,M.ērglim par ēsmu tas klīst, zina, ka tiešām klāt tumsas diena,=-utas necer izkļūt no tumsas, tas nolūkots zobenam,G,baiļu balsis tam ausīs, miera laikā tam sirotājs uzklūp,G+Caurām dienām ļaundaris vaid, un varmākam skaitīti gadi,P*no tiem, kam pašiem bij dota zeme, ka neietikt svešam viņu starpā!O)ko gudrie vēstījuši un slēpuši nav, kas dzirdēts no tēviem –I( Es tev bildīšu, nu klausies, ko nomanījis, nu pastāstīšu,U'#kur nu vēl tāds derdzīgs un samaitāts, kas netaisnību kā ūdeni dzer!^&5Redzi, viņš saviem svētajiem neuzticas, un nav debesis šķīstas viņa acīs –V%%Kā tad cilvēks lai būtu šķīsts? Vai taisns būs, kas no sievas dzimis?@${ ka dusmas tu pret Dievu vērs, izverd no mutes vārdus!B# Ko tā aizraujas tava sirds, kas tā aptumšo tavas acis,G" Vai tev par maz, ka Dievs mierina un tik rāmi runā uz tevi?J!  Gan sirms, gan vecs ir starp mums, par tavu tēvu vecāks gados!O  Ko gan tu zini, bet mēs nezinām? Ko tādu apjaut, kas mums slēpts?T!Vai Dieva sapulcē tu noklausījies un viņa gudrības sev piesavinājies?W'Vai starp cilvēkiem pirmais tu dzimis? Vai par pakalniem tu pirmāk radīts?NTava mute tevi apsūdz, nevis es, un tavas lūpas liecina pret tevi!?yGrēks māca tavu muti, kā viltnieks tu vērp valodu!?yTu izdeldē bijāšanu, tu niecini Dieva pielūgšanu!Ltaisnojas runām, kam vērtes nav, un vārdiem, kas labumu nenes?!Q“Vai gudrs, kas pauž vēja runas, piepilda sevi ar tuksneša svelmi,; sElīfazs no Tēmānas viņam atbildēja, sacīdams:PTik viņa miesai par viņu sāp, un viņa dvēsele par viņu sēro.”]3Tā dēli ir godā, bet viņš to nezina, kaunā tie nonāk, bet viņam ne jausmas.Z-Tu pieveic viņu, uz mūžu viņš prom, tu pārvērt tam vaigu un pašu padzen.hIkā ūdens akmeņus izgrauž un pali aizrauj zemes pīšļus, tā tu sagrauj cilvēka cerību!OBet patiesi, kalns krīt un sabrūk, un klints iziet no savas vietas,Pmanas vainas tu tīstoklī aizzīmogotu, aizziestu manus pārkāpumus!OJo tad tu uzraudzītu manus soļus, tu nevērotu vairs manus grēkus,KTu sauktu, un es tev atbildētu, pēc savu roku darba tu ilgotos!q[Ja vīrs nomirst – vai atkal dzīvos? Es ciestos visu klausības laiku, kamēr atnāk nomainīt mani!ta Vai tad kapā tu paslēpsi mani, glabāsi mani, līdz dusmas pāriet, noliksi laiku, kad mani atcerēties?q [ un cilvēks apgūlies vairs necelsies! Līdz debess zudīs, tie nemodīsies, tos necels no viņu miega!7 i Ezerā ūdeņi zūd, straume noplok un žūst,S  Vīrs mirst, kad spēki izsīkst, iznīkst cilvēks – un kur viņš ir?D  no ūdens dvašas tas plaukst un dzinumus dzen kā stāds.= ukaut sakne tam zemē dēd un pīšļos iztrup celms,_7Jo pat kokam ir cerība, ka nocirsts vēl ataugas dzīs, un tā atvases neiznīks –\1novērs skatienu no viņa, lai atspirgst, līksms kā algādzis, kam diena garām!ucJa noteiktas tā dienas, ja tā mēnešu skaitu tu zini, ja tu tam robežas licis, ko šis nepārkāps, –<sVai var celties no nešķīsta šķīsts? It nekad!GUz tādu tu vērs savas acis? Mani tu ved ar sevi tiesāties?BKā puķe tas dīgst un vīst, bēg kā ēna un nepaliek.G Cilvēkam, kas no sievas dzimis, dienu maz, bet nemiera daudz!>w Cilvēks kā trūdi irst, kā drēbe, ko saēd kodes!c? siekstā tu liec man kājas, tu uzraugi visas manas takas, manu kāju pēdas tu iezīmē!P Rūgtiem vārdiem tu pārmet man, jaunības noziegumus dod man līdzi,P~ Vai vēja nēsātu lapu tu drebini? Vai sausas pelavas tu trenkā? –A}} Kādēļ savu vaigu tu slēp un turi mani par naidnieku?K| Cik man vainu un grēku? Manu noziegumu un grēku atklāj tu man!L{ Tad sauc, un es atbildēšu, vai – es runāšu, un tu atsaucies!Jz savu roku neliec man klāt, un tavas briesmas lai nebiedē mani!Fy Tik divas lietas man nedari, tad tava vaiga nevairīšos –Ex Kurš uzveiks mani tiesā – tad es apklusīšu un miršu!?wy Redzi, es gatavs tiesai – es zinu, ka taisnība man!Kv Klausīt klausieties manus vārdus, lai mana vēsts jūsu ausīs!Lu Arī tas būtu glābiņš man, jo viņa priekšā netiek bezgodis!Xt) Redzi, viņš mani nokaus – cerības nav! Viņa priekšā es aizstāvēšos.Fs Kam savu miesu man zobos ņemt un savu dvēseli likt delnā?Hr Stāviet klusu, lai es runāju – lai nāk pār mani vai kas!Hq Jūsu pamācības ir kā pīšļi, jūsu bruņas kā no māla.Qp Vai viņa diženums jūs nebiedē, vai viņa priekšā neuznāk bailes?Po Tiesādams tiesās viņš visus jūs, kas viņa dēļ slepus liekuļo!Yn+ Ko tad, ja viņš jūs pārbaudīs – vai pievilsiet viņu, kā cilvēku viļ?Em Vai viņa dēļ liekuļosiet un Dieva vietā prāvosieties?Il Vai dēļ Dieva runāsiet melus un viņa dēļ runāsiet viltu?Gk Dzirdiet jel manu liecību, manu lūpu sūdzības uzklausiet!Ij Kaut būtu klusu cietušies – tas būtu gudrāk priekš jums!Hi Patiesi, jūs esat melu kūlēji, viltus dziednieki visi jūs.Bh Patiesi, uz Visuvareno runāt, ar Dievu tiesāties gribu!Gg Ko jūs zināt, to es arī – nemaz neesmu zemāks par jums!@f } Lūk, visu redzēja mana acs, auss dzirdēja un saprata.Le tie taustās pa tumsu, un gaismas nav, tos vadā kā apdzērušos.Jd zemes valdniekiem atņem prātu, tuksnesī vadā, kur ceļa nav,Oc viņš vairo tautas un izdeldē, liek tautām plesties un izklīdina,Mb viņš dziļumus ceļ ārā no tumsas un nāves ēnu izved gaismā,Ja izsmieklu izlej pār augstmaņiem un stipriniekiem atsien jostu,O` kam visi tic, tam viņš valodu atņem un vecajos atstāj bez prāta,G_ viņš priesterus vadā basus, un dižciltīgos viņš gāž,I^ viņš ķēniņiem atņem varu un apsien tiem virvi ap gurniem,J] Padomniekus viņš vadā basus un tiesnešus dara par muļķiem,X\) Pie viņa spēks un gudra ziņa, gan krāpējs, gan apkrāptais – abi viņa!X[) Redzi, viņš ūdeņus aptur – tie izsīkst, tos palaiž – tie ārda zemi.]Z3 Redzi, viņš sagāž – neviens neuzcels, viņš ieslēdz – neviens neatdarīs!MY Pie viņa gudrība un varenība, viņam gan padoms, gan saprašana!FX Vai veču vidū gudrība mīt vai mūža ilgumā saprašana?KW Vai tad auss nepārbauda vārdus, tāpat kā mute izbauda garšu?NV Jo ik dzīva dvaša rokā viņam un viss gars, kas cilvēku miesās!LU no visiem šiem kurš gan nezinās, ka Kunga roka viņu radījusi?MT vai saki zemei, tā mācīs tevi, un stāstīs tev zivis jūrā –_S7 Bet patiesi, vaicā zvēriem, tie mācīs tevi, un putnam debesīs, un tas tev teiks,_R7 Mierā stāv sirotāju teltis un drošumā tie, kas dusmo Dievu, kas Dievu tur rokā!VQ% Tas nestundu nicina, kurš ir drošībā, tā nolikta tiem, kam kāja misas!mPS Apsmiekls savam tuvākam es – saucu Dievu, un viņš atbild! Apsmiekls es, taisnais un krietnais!\O1 Bet man ir prāts tāpat kā jums, nemaz neesmu zemāks par jums! Kas to nesaprot?MN “Patiešām, jūs esat ļaudis, ar kuriem reizē gudrība nomirs!%M G Ījabs atbildēja, sacīdams:\L1 Bet ļaundaru acis izīgs, to patvērums izputēs, to cerība – izlaist garu!”HK tu atgulsies, tevi netramdīs, vēl daudzi tev vaigā glaimos!NJ Tu paļausies, ka cerība ir, tu lūkosies vietas un dusēsi drošs,@I{ Par dienvidu spožāks tavs mūžs, un tumsa kā rīts.KH savas mokas aizmirsīsi, kā noskrējušus palus tās pieminēsi!GG tad brīvs no negoda celsi vaigu, kaldināts un nebaidīsies,VF% nometīsi grēku, kas tavā rokā, nelaidīsi netaisnību savās teltīs –JE Ja tu stiprināsi savu sirdi, ja stiepsi viņam savas plaukstas,LD Bet tukšgalvis iegūs prātu, kad mežēzelis par cilvēku dzims!OC Jo viņš niekkalbjus zina, ieraudzīs vainu – vai neliksies zinis?QB Ja viņš nāks un valgiem sies, un sasauks tiesu – kas viņam liegs?9Am Par zemi garāks to mērs un platāks par jūru.X@) Tās augstu kā debesis, ko tu darīsi? Tie dziļāk par elli, kā tu zināsi?Q? Vai Dieva dziļumus atklāt vari? Vai Visuvarenā robežas atrast vari?x>i kaut stāstītu tev gudrības noslēpumus, jo padomam divas puses! Dievs mazāk prasa, nekā pelnījis grēks!E= Patiesi, kaut runātu Dievs un vērtu uz tevi savas lūpas,M< Tu saki: mani spriedumi tīri, un es šķīsts tavā priekšā! –T;! Tu gvelz, bet vīri cieš klusu! Tu paļā, bet nav, kas tevi liek kaunā!W:' “Vai tik daudz vārdu paliks bez atbildes? Vai gan pļāpam taisnība būs?/9 [ Cofars no Naamas atbildēja, sacīdams:d8A zemi, kas kā dziļa tumsa, kur nāves ēna un maldīšanās, kur pat gaisma kā tumsa!”N7 pirms es eju – un neatgriežos – uz tumsas un nāves ēnas zemi,W6' Vai nav īss mans mūžs, mities no manis, atstājies, lai drusku atspirgstu,M5 it kā manis nebūtu bijis, no mātes klēpja – un tūliņ kapā!U4# Kam vedi no mātes miesām mani? Būtu es iznīcis, neredzētu acs mani –e3C no jauna tu liecības cel pret mani, vairo savas dusmas pret mani, jaunus pulkus pret mani!_27 Tik atgūšos – kā lauva tu mani lenc, ik brīdi tu rādi, cik dižs tu pār mani,u1c Tikko noziegšos – vai man! – pat ja es taisns – necelšu galvu, atēdies negoda, atskatījies posta!I0 Tik nogrēkošos – tu jau pamani, manu vainu tu man neatlaid!F/ Un, redzi, ko tu slēpi savā sirdī! Zinu, kas tev prātā!R. dzīvību un žēlastību devi tu man, tavs skatiens sargāja manu garu. Vb~~f~}}}.|||U| {{{ zzuz8yyyry*xxxWxwwvwvvevuuuHtttktss|s$rrr=qqqVqpp~p>}>%==:<<m(kauli tam vara teknes, kājas tam dzelzs vāles!A=}(Aste tam slejas kā ciedrs, savītas tam cisku dzīslas,P<(Palūk, kāds tam spēks gurnos, kāds tvirtums tam vēdera cīpslās!V;%(Palūk nu behemotu, ko es radīju reizē ar tevi! Kā vērsis tas zāli ēd!E:(tad arī es uzteikšu tevi, ka tava labā roka tevi glābj!B9( pīšļos apslēp tos visus, vaigu tiem tumsībā tin –D8( uzlūko lepnos un satriec tos un ļaundarus min pie zemes,<7s( šķied savas dusmas, uzlūko lepnos un saliec tos,F6( Posies tad godā un augstībā, diženumu un cēlumu ģērb,N5( Vai tev tāds elkonis kā Dievam? Vai tava balss kā viņa pērkons?L4(vai apstrīdēsi vēl manu tiesu, vainosi mani, ka taisnojos pats?M3(“Joz nu gurnus kā vīrs – es tev vaicāšu, tu man stāstīsi,.2W(Kungs atbildēja Ījabam no viesuļa:R1(Reiz jau runāju – nu klusēšu, un otru reizi – bet nu vairs ne!”@0{(“Ko tad lai atsaku – sīks es, lieku roku uz mutes."/?(Ījabs atbildēja Kungam:W.'(“Vai Visuvarenā sūdzētājs iebildīs? Vai atbildēs Dieva norājējs?”- 9(Kungs sacīja Ījabam:D,'Viņa putnēni asinis rij, kur nokautie – tur viņš.”I+ 'no turienes viņš noglūn ēsmu – tālu samana to viņa acs.V*%'Klintīs viņš apmetas, tur viņš mīt, uz klinšu zobiem un kalnu galiem,I) 'Vai ērglis ceļas, kad tu tam liec, un augstumos taisa ligzdu?P('Vai vanags laižas pēc tava prāta, pleš spārnus pret dienvidvēju?m'S'Kad taure skan, tas atbild: ī-hā! – pa gabalu saož, kur karš un virsnieku rēka un aurošana.N&'trakos auļos viņš sašūpo zemi un nestāv rāmi, kad taure sauc.N%'Kad pie sāna tam bultu maks šķind, kad šķēpi un pīķi liesmo,B$'smej par bailēm un netrūkstas, nebēg no zobena asmens.O#'Tas ielejā dīžājas un gavilē spēkā, drāžas ieročiem pretī,P"'vai tu tam liki kā sisenim lēkāt? Diži tas sprauslā, ka briesmas!F!'Vai tu devi zirgam spēku, vai tu tērpi krēpēs tā kaklu,D 'Bet, kad tā ceļas skriet, par zirgu un jātnieku pasmej!N'jo Dievs licis aizmirst tai gudrību un nav piešķīris saprašanu.Q'Pamet, it kā ne pašas bērnus! Ka pūliņi tukšā, tā nebīstas –L'aizmirst, ka kāja var samīt tās, ka lauka zvēri var sabradāt!>w'savas olas tā paļauj zemei un pīšļos tās gozē,T!' Strausenes spārni līksmi plīv, bet tie nav kā stārķenes spārni, –I ' Vai tici, ka šis tavus graudus vāks, pārvedīs tavu kūlumu?L' Vai tu paļausies, ka tas stiprs, vai uzliksi savus pūliņus tam?N' Vai siesi šo virvēm pie vagas? Vai ielejās ars, kā tu šim liec?F' Vai meža vērsis tev vergos, vai nakšņos pie tavas siles?9m'kalnos ganības meklē, pēc ik zaļuma tas tek.I 'Par pilsētas pūli tas smej, dzinēja klaigās tas neklausās,A}'Es devu tam klajumā mājas un par mitekli sāls laukus.H 'Kas mežēzeli dara brīvu, kas lauka ēzelim pinekļus atpin?Q'to mazuļi stipri, tie laukā uzaug, aizskrien, pie viņām nepārnāk.N'Tās pietupstas, savus bērnus dzemdē, savu radību pasaulē laiž,L'Vai gaidību mēnešus tām skaiti, vai zini tām atnesību laiku?O 'Vai zini, kad dzemdē kalnu kazas? Vai par stirnu radībām tu gādā?\1&)Kas krauklim dod medījumu, kad šā bērni uz Dievu brēc, tekalējot bez ēsmas?I  &(kad tie savos midzeņos gul, biezoknī pieplok, uz upuri glūn?H  &'Vai tu nomedī lauvai laupījumu un lauvēnu dzīvību uzturi,6 g&&ka pīšļi līp kopā un zemes pikas saķep?G &%Kas ar gudrību saskaita mākoņus, kas debesu krūkas izlej,P &$Kas padebešiem dāvā gudrību, kas manai debesteltij dod saprašanu?L&#Vai tu sūti zibeņus, ka tie iet un atsaucas tev: mēs šeit! –N&"Vai vari līdz mākoņiem pacelt balsi, lai klāj tevi ūdeņu pali?J &!Vai debesu likumus tu zini? Vai tu liec tiem valdīt virs zemes?]3& vai zvaigznājus vari vadīt to stundā, vai Lāceni un tās dēlus vadāt tu vari?M&Vai vari sasiet Sietiņa važas, vai Muļķa saites atraisīt vari,=u&Kā akmens ūdeņi stingst un dzelmes vaigs sasalst.A}&No kuras klēpja ledus nāk, kas dzemdēja debesu sarmu?<s&Vai tad lietum ir tēvs? Kas dzemdina rasas lāses?E&kalšņas un smilšņas lai atveldzē, lai izdiedzē zāli?T!&lai līst pār zemi, kur ļaužu nav, pār tuksnesi, kur cilvēks nemājo,M~&Kas lietus gāzmām pašķir ceļu un ceļā sūta pērkona tūces,K}&Pa kuru ceļu nogriežas rūsa, kā pajūk austrenis zemei pāri??|y&Tos es glabāju naida laikam, cīniņu un kara dienai!L{&Vai esi nācis sniega kambaros, vai krusas kambarus redzējis esi?Gz&Tu zini – tu biji jau dzimis, un dienu tev bez sava skaita!@y{&ka tu novestu mājup tās, zinātu takas uz viņu namu.Ox&Kur tas ceļš, kur gaisma mīt? – un tumsa – kur tās vieta? –Gw&Vai zemes plašumus izpratis esi? Pastāsti, ja visu to zini!Pv&Vai vērušies tev nāves vārti, vai tumsības vārtus redzējis esi?Ou&Vai esi ticis līdz jūras avotiem, vai dzelmes dibenā nonācis esi?Ht &Atrauta ļaundariem gaisma, viņu paceltais elkonis satriekts!Gs&Zeme kļūst kā spiedoga māls, un tie stāv kā uz drānas!Jr & licis ņemt zemes stūrus un nokratīt negantos no zemes virsas?Rq& Vai kaut reizi esi pavēlējis rītam un ausmai licis zināt tās vietu,Op& un teicu: tiktāl nāc, bet tālāk ne, te stās tavi lepnie viļņi!Ko& kad aizliku tai savu robežu, aizšāvu bultu un aizcirtu durvis,?ny& kad es mākoņos to ģērbu un miglas autos vīstīju,Rm&Kas stiprām durvīm aizslēdza jūru, kad tā lauzās no zemes klēpja,Hl &kad gavilēja rīta zvaigznes un līksmojās visi Dieva dēli?Bk&Zemes pamati kur gremdēti? Kas stūrakmeni tai pasvieda,Bj&Kas mēroja to, tu taču zini! Kas auklu vilka tai pāri?Ki&kur tu biji, kad es liku pamatus zemei – pastāsti, ja to zini!Jh &Joz nu gurnus kā vīrs – es tev vaicāšu, tu man stāstīsi,Fg&“Kas manu padomu aptumšo vārdiem, kuros nav zināšanas?$Lai dusmas nedara tevi par ņirgu – pat par ķīlu tu neizpirksies!T=!$Bet tu kā ļaundaris tiesāties nāc, tiesa un spriedums nāks pār tevi!i<K$Tevi viņš izvilktu no moku rīkles plašumā, kur spaidu nav! Tavs galds būtu taukuma pilns!Q;$Ciest likdams, viņš cietēju glābj, spaidos Dievs tiem atdara ausis.S:$to dvēseles jaunībā mirst, dzīve tiem īsa kā tempļa prostitūtām.K9$ Bezgožu sirdis dusmas tur, tie pat nebrēc, kad viņš tos sien,L8$ Ja nepaklausa, no šķēpa tie krīt un iznīkst pat neapjēguši._77$ Ja tie uzklausa un viņam kalpo, labi beidzas to dienas un līksmībā paiet to gadi.M6$ Viņš pamācībai atver to ausis, sauc novērsties no nelietības.O5$ viņš tiem parāda viņu darbus un vainas – ka viņi dižojušies!G4$Bet, ja tie saistīti važām, ja tie posta pinekļos tverti,i3K$Neatrauj skatienu no taisnajiem, ar ķēniņiem tronī sēdina tos, uz mūžiem tos paaugstina.F2$Ļaundarus viņš neatstāj dzīvus, bet nabagiem tiesu dod.^15$Redzi, Dievs ir dižens, bet viņš neatstumj – dižens viņš savā sirdsspēkā!K0$Paties, manos vārdos nav melu, viszinīgs vīrs tavā priekšā!P/$Notālēm savu domu sākšu, atzīšu – taisnība manam Radītājam!H. $“Pagaidi brīdi, ka bilstu tev – jo Dievam vēl ir vārdi!+- S$Un Ēlīhu runāja vēl, sacīdams:K,#Ījabs dēļ niekiem vārsta muti, bez sajēgas vairo vārdus!”W+'#Kad nu viņš aiztaupa savas dusmas, kad viņš ne dikti blēņdari tirda –Y*+#Tu sūdzies, ka redzēt viņu nedabū? Viņam pieder tiesa – tad gaidi viņu!F)# bet Dievs neklausās niecībā, Visuvarenais tos pat nemana!L(# Tad tie kliedz, bet viņš neatbild, jo ļaundari pārlieku lepni,Y'+# liek mums mācīties no zemes zvēriem, no debesu putniem gudrību aizgūt? –M&# neprasa: kur ir Dievs, mans Radītājs, kas dāvā dziesmas naktī,G%# Tie kliedz, ka varmāku daudz, tie brēc zem spēkoņu rokas,V$%#Tādiem kā tu tavs negantums, tavs taisnums tik cilvēku dēliem ko vērts.M##Ja tu taisns, ko viņam tas dod, vai viņš ko ņem no tavas rokas?V"%#Kaut tu grēkotu, kas viņam par to? Ja pilns tu nedarbu, kas viņam no tā?K!#paskaties debesīs un raugi, uzlūko padebešus augstu pār tevi!F #Atspēkošu es tevi vārdiem un ar tevi kopā tavus draugus:E#Tu prasi: kāds labums man, ko es gūtu, ja negrēkotu? –R#“Vai tu domā, ka tev taisnība, kad saki: par Dievu es taisnāks? –+ S#Un Ēlīhu runāja vēl, sacīdams:jM"%ko vairo vainu ar jaunu grēku, mūsu priekšā pat plaukstas sit, runā un runā pret Dievu!”U#"$Gribu, lai Ījabu tiesā līdz galam – ko šis liecina par grēciniekiem,D"#aplami runā Ījabs, viņa vārdiem līdz gudrībai tālu!H ""Sirdī zinīgie pasacīs man un gudrais, kas klausījies mani:`9"!Vai viņš samaksās, cik tev tīk, vai teiks: lem tu, nevis es, cik gribi, tik prasi!\1" ko pats neredzu, māci tu man – ja ļaunu es darījis, tad vairs nedarīšu? –D"Vai tu sacīsi Dievam: sodīts esmu, vairs tā nedarīšu,8k"lai nevalda bezgodis, lai nesien tautu cilpās!{"Ja viņš klusēs – kas sūdzēs viņu, ja slēps vaigu – kas viņu pamanīs? Gan tautu, gan cilvēku viņš vēro,S"Tad sasniedza viņu bēduļu klaigas, nabagu vaimanas viņš sadzirdēja.L"tos, kuri pārstāja sekot viņam un viņa ceļus neņēma vērā.7i"kā ļaundarus tos šausta, visiem redzot, –D"jo viņš to darbus zina, naktī tos sagrauj, tie sabirst,H "Dižos viņš satriec pat nejautājis, noliek citus to vietā,T!"jo viņš nevienam vēl nav nolicis laiku, kad pie Dieva jānāk uz tiesu!? y"Nav tumsas, ne melnuma nav, kur ļaundariem slēpties,M "Jo viņa acis redz cilvēka ceļus, viņš nomana visus tā soļus.j M"Piepeši mirst, nakts vidū meimurodami ļautiņi aiziet, varenais nogrūsts – tak ne ar roku!{ o"Kurš gan dižkungu pusē nenostājas un bagātos netur augstāk par nabagiem? – visi tie veidoti viņa rokām!U #"Kas ķēniņam saka: bezgodis tāds! – un augstmanim: tu, ļaundaris! –\1"Kas pats vairās tiesas, nu grib citus siet! Vai diženo Taisno tu grasies vainot?J "Ja jums prāts, tad klausieties nu, tad ausieties manos vārdos.M"tūdaļ iznīktu visa radība un cilvēks tiktu atpakaļ pīšļos.L"Ja iedomātos viņš savā sirdī atpakaļ paņemt garu un dvašu,@{" Kas viņam uzticēja zemi, kas viņam nodeva debesloku?N" Tik tiešām, Dievs nedara ļaunu, un Visuvarenais neapvērš tiesu!N" Par darbiem viņš cilvēkam maksā, pēc kā šis dzenas, to atrod.a;" Tad, prātnieki, uzklausiet mani: tālu no Dieva negantība un ļaunums no Visuvarenā!D" un saka: tas neko nedod, ja cilvēks pēc Dieva kāro! –9m"ar ļaundariem pinas, kopā iet ar negantniekiemE~"Kur vēl redzēts tāds kā Ījabs? Zaimus kā ūdeni dzer,T}!"kaut man taisnība, par meli sauc, sāpīgi vaino, kaut es bez vainas! –H| "Jo Ījabs teica: es esmu taisns! Sagrozījis Dievs manu tiesu,>{w"Spriedīsim tiesu paši vien, kopā lemsim, kas labs.Jz "jo vārdus pārbauda auss, tāpat kā aukslējas izbauda garšu.My"“Klausieties, gudrie, manus vārdus, zinātāji, sadzirdiet mani, x ="Un Ēlīhu runāja vēl:Rw!!Bet, ja ne, tad tu klausies manī, klusē, es mācīšu gudrību tev!”Sv! Ja tev ir vārdi, atspēko mani – runā! – man prieks attaisnot tevi!Bu!Uzklausi, Ījab, sadzirdi mani, paklusē, nu runāšu es!Mt!lai šā dvēseli atņemtu bedrei, apgaismotu ar dzīvības gaismu!Ks!Redzi, ko visu dara Dievs divreiz cilvēkam un vēl trīs reizes,Vr%!Manu dvēseli viņš glābs no bedres, un mana dzīvība redzēs gaismu! –rq]!Šis dziedās un cilvēku priekšā sacīs: es grēkoju, taisnību sagrozīju, bet man netika atdarīts!zpm!šis Dievu lūgs, viņš šo uzlūkos, šis redzēs viņa vaigu un uzgavilēs, šā taisnību viņš šim atdos!Xo)!Tad miesa šim uzplauks kā jaunībā, šis atgriezīsies zaļoksnās dienās,Rn!kas žēlo viņu un saka: neliec šim nokāpt bedrē, man ir ķīla! –rm]!Ja tam ir vēstnesis klāt, ja vidutājs, viens starp tūkstošiem, kas viņa taisnību var apliecināt,Fl!Dvēsele tam pošas uz bedri un dzīvība pie nāvētājiem.Pk!miesa dilst, ka vairs neredz, un izspiežas kauli, kas bija apslēpti.Bj!tā dzīvībai maize derdz, riebj dvēselei gards kumoss,Di!Cits guļ ciešanu piemeklēts, kaulu lauzējs nelaiž to,9hm!no bedres dvēseli attur un dzīvību no asmens!Gg!cilvēku novērš no netaisnības, no vīra lepnību atvaira,Bf!tad viņš atdara tiem ausis, pārmācīdams biedina tos,_e7!sapnī, nakts jausmās, kad cilvēkiem uzkrīt ciets miegs, kad snauda uznāk cisās,Hd !Ja vienu reizi runā Dievs un otru reizi, bet tie nepamana –Oc! Kāpēc tu cel pret viņu sūdzību? Jo viņa runām viņš neatbild!Pb! Nav tev taisnība! – atbildu tev, jo par cilvēku lielāks ir Dievs!Ka! viņš manas kājas liek siekstā, uzrauga visas manas takas! –G`! ieganstus viņš atrod pret mani, tur mani par naidnieku sev,K_! es esmu šķīsts un bez vainas, skaidrs es un grēka man nav –=^u!Tu runāji man ausīs, es tavus vārdus saklausīju:F]!Jā, no manis tev jābīstas nav, nedz mana roka būs smaga.Q\!Redzi, Dieva priekšā es tāds pats kā tu, no māla mīcīts arī es!@[{!ja vari, atbildi man, saņemies un stājies man pretī!GZ!Dieva Gars radīja mani, Visuvarenā dvaša dzīvina mani –QY!sirds taisnums ir manos vārdos, ko manas lūpas zina, to skaidri teic.=Xu!Redzi, atdaru muti, mana mēle no aukslējām runā,UW %!Patiesi, tik ieklausies, Ījab, manos vārdos, tik ieklausies manās runās!PV es nemaz neprotu lišķēt! – tūliņ paņemtu mani mans Radītājs.DU Nevienam vaigu es negriezīšu, nevienam es nelišķēšu,NT runāšu, lai man kļūst vieglāk, atvēršu lūpas un atbildēšu!aS; redzi, mans rumpis kā spundēts vīns, kā jauns vīna maiss – tūlīt plīsīs! –=Ru jo vārdi pārpilda mani, gars man sprindzina rumpi,UQ# Tad, patiesi, sacīšu savu sakāmo, klāstīšu jums savu prātu, patiesi,BP Ko man gaidīt? Tie nerunā, tie stāv un vairs neatbild!>Ow Tie nu mulst un vairs neatbild, vārdi tos pametuši!EN Ne ar mani runāja šis, ne jūsu vārdiem šo atspēkošu!SM Tik nesakiet: te ir gudrība! – Dievs viņu pārspēkos, neba cilvēks!uLc uz jums raudzījos, un redzi – nav starp jums tāda, kas Ījabam iebilst spēj un atbildēt viņa runām!hKI Redzi, es gaidīju jūsu runas, klausījos jūsu saprātībā, kamēr jūs meklējāt vārdus,QJ tādēļ saku: klausieties mani, klāstīšu jums savu prātu, patiesi!DI Neba vecumam veiklāks prāts, nedz vecie sapratīs tiesu,ZH- Tomēr tas gars, kas cilvēkā ir, un Visuvarenā dvaša – tie dod saprašanu!NG Spriedu – lai mūžs lemj, kam gadu daudz, tas lai gudrību māca.F+ Tad Ēlīhu, būzieša Barahēla dēls, sacīja: “Jauns es gados, bet veči jūs, tādēļ kaunējos un baidījos klāstīt jums savu prātu!]E3 Kad Ēlīhu redzēja, ka šie trīs vīri nerod atbildi, viņa dusmas iekvēlojās.YD+ Bet Ēlīhu vilcinājās Ījabu uzrunāt, jo šie bija par viņu gados vecāki.fCE un iedegās dusmās arī uz viņa trim draugiem, ka šie nerod atbildēt un attaisno Ījabu.B' Bet nu iedegās dusmās Ēlīhu, būzieša Barahēla dēls no Rāmas dzimtas. Viņš iedegās dusmās uz Ījabu, ka šis taisnāks par Dievu,lA S Tad šie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, jo viņš bija pārliecināts par savu taisnību.M@(tad lai kviešu vietā aug dzelkšņi un miežu vietā nezāles!”J? 'ka es ražu bez maksas ēdu un tās saimniekus postā dzenu, –K>&Ja mani tīrumi pret mani sauktu, ja vienā balsī vagas kliegtu,Z=-%Atklāšu savas gaitas viņam, kā lielkunga priekšā stāšos viņa priekšā.J< $Tiešām, uz pleciem nēsāšu to, kā vainagu galvā to likšu!;#Kaut būtu, kas uzklausa mani! Te mana liecība – lai Visuvarenais atbild! Lai grāmatu raksta, kas nāk ar mani tiesā!e:C"vai baidījos ļaužu pūļa vai radu nievu es bijos, aiz kauna nekāpdams slieksnim pāri?D9!Vai es kā Ādams slēpu vainu vai azotē glabāju grēku,I8  Svešinieks nenakšņoja laukā, ceļiniekam es atvēru durvis.U7#Vai tad neteica mana nama ļaudis: ikviens ir paēdis pie viņa podiem? –N6Es taču neļāvu aukslējām grēkot un viņa dzīvību nelādēju![5/Vai priecājos par mana naidnieka postu, vai tīksminājos, kad tam gāja ļauni?]43tas būtu grēks, kas nesams pie tiesas, – es būtu noliedzies Dievu tur augšā!Q3Vai mana sirds tiem paslepen ļāvās un es tiem sūtīju skūpstu? –R2Vai lūkojos saulē, kā tā spīd, un uz mēnesi – cik lepni staigā!K1Vai priecājos, ka man mantas daudz, ka diženi guvusi mana roka?M0Vai uz zeltu es paļāvos un kalumiem teicu: ak, jūs mans balsts!?D/Jo biedē mani Dieva posts un viņa dižuma es nejaudāju!O.tad lai man lāpstiņas atlīp no pleciem, lai roka nolūst no delma!H- Ja es cēlis pret bāreni roku, zinādams sev atbalstu tiesā,I, vai viņa gurni neslavēja mani, ka silda tos manu jēru vilna?L+Ja redzēju kādu pliku nīkstam vai kad bēdulim apsega nebij –T*!Šim mazam mācību devu kā tēvs, kopš mātes klēpja šai izlīdzēju.@){vai ēdu savu kumosu viens, vai bārenim no tā nedevu?M(Vai esmu nabagiem liedzis prieku vai atraitnes acīm licis raudāt,X')Viņš mātes miesās mūs radīja abus, viņš mātes klēpī mūs darināja!V&%ko tad man darīt, kad celtos Dievs? Kad viņš sauktu – ko atbildēt man?S% Ja darīju pāri savam kalpam vai kalponei, kad tie ar mani gāja tiesā,R$ un uguns, kas noēd līdz pazušanai visu manu guvumu līdz pat saknēm!J#  jo tā būtu nešķīstība un vaina, kas jānes pie tiesas! –E" tad lai mana sieva citam maļ, lai citi pie viņas guļ –Q! Ja mana sirds sievietei ļāvās, ja glūnēju pie kaimiņa sliekšņa,J  tad lai es sēju, bet cits lai ēd un manus dēstus lai izplūc!q[Ja soļi man novērsušies no ceļa, ja sirds steigusi acīm līdzi, ja negods lipis pie plaukstām –RLai viņš sver mani taisnības svaros, lai Dievs manu krietnumu izzina!PVai es niecībā staigājis esmu, vai kājas man steigušās uz viltu?EVai viņš neuzmana manus ceļus, vai neskaita man ik soli?I Vai nenāks posts pār netaisno, vai netiks atmests ļaundaris?T!Kādu daļu man dos Dievs augšā? Ko man mantot no Visuvarenā augstumos?I Derību slēdzu ar savām acīm, ka uz jaunavu pat neskatīšos!H No manas cītaras žēlabas skan, no stabules – raudu balss!9mĀda man metas melna, kauli man karstumā plēn.ETagad esmu šakāļiem brālis un draugs tuksneša putniem.MMelni man vaigi, bet ne dēļ saules; sapulcē pieceļos un brēcu!?yIekšas man kūsā un nerimst, klāt man posta dienas!T!Es meklēju labu, bet nāca ļauns, es gaidīju gaismu, bet uznāca tumsa.RVai es par grūtdieņiem neraudāju, vai neskumu dvēselē nabagu dēļ?RVai gruvešos nosviestais nestieps rokas, vai postā pamestais nebrēks?J Zinu, nāvē tu sūtīsi mani – namā, kur nonāk ik dzīvais.:oTu pacel mani un vējā nes, purini mani vētrā.H Par varmāku tu esi man kļuvis, ar stipru roku tu vajā mani.H  Es brēcu uz tevi, tu neatbildi, stāvu, bet tu tik noraugies!G viņš met mani mālos, topu līdzīgs pīšļiem un pelniem.Q Ar lielu spēku mans ģērbs ir savilkts, kā apkakle kaklu sažņaudz,E nakts man kaulus plēš, tie nemaz neguļ, kas mani grauž!; qNu mana dvēsele iztek, posta dienas ap mani nāk,iKšaušalas mani lenc, kā ar vēju mana godība aizrauta, kā mākonis mans glābiņš aizpeld.@{Pa platu plaisu tie uzbrūk, pār drupām virsū veļasH  Tie izposta manu taku, nelaimē iegrūž, neviens tos neaptur!`9 Pa labo roku plukatas stāj, kāju man priekšā liek, sataisa postam pie manis ceļu!D Grožus izrāvuši, laužņus izspļāvuši man priekšā!J  niecina mani un turas nost, manā priekšā nekaunas spļaudīt!?y Nu par mani tie trallina, ap mani tie mēles trin! –=unejēgu dēli, bezgožu dēli, notramdīti no zemes!Dpa krūmiem tie brēkā, zem dadžu lapām barā spiežas,<sgravās tiem jādzīvo, klintīs un zemes dobuļos,F~no visiem tie padzīti, kā zagļiem tiem nopakaļ pakliedz,E}Gar krūmiem sālszāli plūc, irbuleņu saknes tiem maize,k|OBadā un postā izdiluši pa smilgainēm klaiņā, vakara tumsā pa kaltušu zemi un smilšņām.;{qKam man viņu roku spēks – dūša tos pametusi!bz ?Bet nu par mani smej gados jaunāki, kuru tēvus es nelaistu pat pie saviem ganu suņiem!by=Es tiem rādīju ceļu, kā ķēniņš sēdēju pulka vidū, kā bēdīgo mierinātājs.Nxkad uzsmaidīju, tie pat neticēja, baidījās aptumšot manu vaigu.Hw Kā lietu tie gaidīja mani, kā pavasara negaisā pleta muti,NvKad biju runājis, tie mitējās! – pār tiem ritēja mani vārdi.LuManī klausījās visi un gaidīja, klusējot mana padoma cietās.9tmmans gods allaž jauns, uzvilkts loks man rokā.@s{manas saknes ūdenī sniedzas, rasa nakšņo man zaros,Ar}Teicu: vecumā nomiršu es, kā smilšu būs manu dienu,OqNetaisnā dzerokļus es sadragāju, no zobiem tam izrāvu laupījumu.EpTēvs es biju nabagiem, un svešo sūdzības es izskatīju.:ooaklajam es biju acis, un klibajam kājas es biju.]n3Taisnībā tērpos, tā ģērba mani, kā galvauts un mētelis bija mans spriedums,Em kas postā, svētīja mani, atraitnes sirdi es ielīksmoju.?ly Es glābu nabagu, kas brēc, bāreni, kam palīga nav,Ok Ļaudis dzirdēja un slavēja mani, ļaudis redzēja un godāja mani!Aj} apklusa diženo balsis, mēle tiem lipa pie aukslējām.?iy augstmaņi mitējās runāt un plaukstu lika uz mutes,Lhpuiši redzēja mani un slēpās, vecie cēlās un palika stāvam,FgKad iznācu pilsētas vārtos, kad laukumā iznācu sēdēt,Lfkad mazgājās pienā mani soļi un pat klints man izverda eļļu!Dekad vēl Visuvarenais bija ar mani un mani bērni ap mani,DdKad man bija ražas laiks un pār manu telti Dieva padoms,Vc%iededza savu gaismekli virs manas galvas, viņa gaismā es staigāju tumsā!Ub#“Kaut es būtu kā senos mēnešos, kā dienās, kad Dievs mani sargāja,/a [Ījabs turpināja savu runu, sacīdams:g`Gun sacīja cilvēkam: redzi, bijāt Kungu ir gudrība, un vairīties ļauna ir saprašana!”P_tad viņš skatīja to un pasludināja, iedibināja to un pārbaudījaD^kad viņš lietum likumu lēma un ceļu pērkona dārdiem,F]Kad viņš vējam piešķīra svaru un ūdenim nolika mēru,J\ jo viņš līdz zemes malai redz, skata visu, kas apakš debess!B[Dievs saprot ceļu pie tās, viņš vien zina tās vietu,@Z{Bezdibenis un nāve saka: tik dzirdējuši esam par to!HY Tā noslēpta visu dzīvo acīm, no debesu putniem noglabāta.GXGudrība – no kurienes tā, un saprašana – kur tā mīt?XW)Nestāv tai līdzās pat Kūšas topāzi, pat tīrā zeltā nevar to vērtēt!ZV-Koraļļi, kristāls – kas piemin tos? – par pērlēm gudrība vērtīgāka!VU%nestāv tai līdzās ne zelts, ne stikls, nevar to iemīt pret zelta trauku.OTpar Ofīra kalumiem to nedabūt, nedz dārgiem oniksiem un safīriem,DSNevar to atsvērt tīrā zeltā, sudrabā nevar atmērīt,ERDzīle saka: manī tās nav! Un dzelme saka: nav pie manis!DQ Nezin cilvēks ceļu pie tās, nevar to rast dzīvo zemē.GP Bet gudrība – kur to rast? Un saprašana – kur tā mīt??Oy Straumes nosien, lai neasaro, apslēpto iznes gaismā!EN klintīs tas gultnes izcērt, visus dārgumus redz tā acs.BM Pie krama liek cilvēks roku un izceļ ar saknēm kalnus,BLnemīņā tos lepnības dēli, nestaigā pār tiem lauva.9KmĒrglis nezina taku turp, nemana tos vanaga acs,:Jozemes akmeņos safīri gul, zelta smiltis ir tur.=IuZeme, no kuras maize nāk, apakšā ugunīs mutuļo,hHIraktuves lauž, kur ļaužu nav, kur nav minusi kāja, – šūpojas virvēs, kur neviena nav!fGECilvēks tumsai robežas sprauž, izlodā malu malas, iežus, kas tumsībā un nāves ēnā,=Fudzelzi no pīšļiem rok un iežus pārkausē varā.AE Ir vietas, kur sudrabu rod, kur zeltu tīra no sārņiem,EDCiti tam plaukšķina nopakaļ un izsvilpj no viņa vietas.BCuzklūp tam un nesaudzē, kaut bēgtin tas bēg no viņa!DBsaķer to austrenis – un prom, aizpūš no viņa vietas,JA Kā ūdeņi pār to šaušalas nāk, naktī to viesulis aizrauj,O@bagāts apguļas, bet tāds nepaliek: atdara acis – un vairs nekā!??yKā kode tas sev namu dara, kā sargs savu būdu slej,Q>ko tas iekrāj, to taisnais ģērbs, un tā sudrabu šķīstais dalīs.M=Lai tas kā pīšļus sudrabu krauj un kā dubļus apģērbu krāj,P<Kas tam paglābsies, tos nāve apraks, un atraitnes viņu neapraudās.R;ja tam daudz dēlu, zobens tos kaus, un viņa atvasēm nepietiks maizes!Q: Tādu daļu Dievs ļaundarim dod, tādu varmākas no Visuvarenā manto:F9 Redzi, jūs paši redzējāt – ko tad vēl niekus melšat!R8 Mācīšu jums, kas Dievam rokā, kas Visuvarenajam ir, neslēpšu jums. \f~~~;}}}I|||\|{{{E{zzz4yyyVyxxx6wwwgw vvv+uuuOts;rrqp>poonn[mmmllpl&kkek(jjjWiii4hhhggug,fffGeee:edd-ccxc5bb~baaaB```B__y_^^]]6\\\A\[[IZZZHZYYPXXXHWWWVVbUUU]UTTZTSSXSRRQQRQPPjP%OOOJNNN@MMsM*LLL.KKK$JJ[IIISHHHZGGGTFF}F EEDDlDCC4BBB0AAe@@@>??u?>>>0===<<[;;;x:::.9988J777[66q655<444=33s3)222.1100c0$//E...%---B-,,A++;**`))Z)((-''I&&&C%%%4$$O###e#""f"!!!v! t JU:=jX[AgBrB,mO <  _ t  o u(tLiT`U##Tavu vārdu es sacīšu saviem brāļiem, sapulces vidū es slavēšu tevi.F"Glāb mani no lauvas rīkles, no sumbru ragiem! Atbildi man!P!Sargi no zobena manu kaklu, no suņu ķetnām manu vienīgo dzīvību!U #Bet tu, Kungs, nepaliec tālu! Tu, mans glābiņš, steidzies man palīgā!Stie dala manas drēbes savā starpā un par manu apģērbu met kauliņus.T!Varu saskaitīt visus savus kaulus! – Tie skatās uz mani un vēro mani,eCRedzi, suņi mani aplenkuši! Ļaundaru bars mani apstājis, tie plosa man rokas un kājas.jMIzžuvis kā māls mans spēks, mana mēle līp pie aukslējām, nāves pīšļos tu mani guldi.s_Kā ūdens es izlaistīts, izmežģīti man visi kauli, sirds man kā vasks – tā izkūst man krūtīs.@{Tie pleš uz mani rīkli kā lauva, kas plēš un rēc.M Aplencis mani liels vēršu pulks, Bāšānas buļļi mani apstāj.=u Neatstāj mani – briesmas ir tuvu, un palīga nav!R tev es atdots vēl mātes miesās, jau mātes klēpī tu biji man Dievs!N Tu taču izvedi mani no klēpja, tu loloji mani pie mātes krūtīm,`9 meties pie Kunga! Lai viņš to glābj, lai viņš to patver, jo šis viņam tīk! –J Visi, kas redz mani, mēdās, tie šķoba lūpas un krata galvu:OBet es esmu tārps, nevis cilvēks – ļaužu paļāts un nicināts.U#uz tevi tie sauca un paglābās, uz tevi tie paļāvās un nepalika kaunā!MUz tevi paļāvās mūsu tēvi, tie paļāvās, un tu tos patvēri,DTu taču sēdi tronī, Svētais, dzied Israēls tev slavu!\1Mans Dievs, es saucu dienā – bet tu neatbildi, un naktī – bet man nav miera.\1Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu esi mani pametis? Nedod man glābiņu vaimanas!>  yKorvedim. Kā “Rītausmas stirna”. Dāvida psalms.T !Celies, Kungs, savā spēkā! Mēs dziedam un spēlējam tavai varenībai.P  jo tu tiem liec muguru pagriezt, kad savus lokus tu griez tiem vaigā!D  Tie gatavo ļaunu pret tevi, viltu tie kaļ, bet nejaudā,X ) Viņu pēcnācējus tu izdeldēsi no zemes un viņu sēklu no cilvēkbērniem!  tu metīsi viņus kā degošā krāsnī – kad tu parādīsies! Kungs savās dusmās viņus aprīs, un apēdīs viņus uguns!X) Tava roka ķers visus tavus naidniekus, tava labā roka ķers tavus nīdējus,QĶēniņš paļaujas uz Kungu – Visuaugstais to mīl, un tas neklups.X)tu viņam dāvā svētību mūžam, liec priekā tam līksmot tavā priekšā.T!Viņa godība liela, jo tu viņu sargā, godā un slavā tu viņu ietērp,^5Viņš lūdza tev mūžu, tu viņam to devi – ilgs viņa dienas mūžīgi mūžam.U#Tu nāc tam pretī ar dāsnu svētību, tu liec tam galvā tīrzelta kroni.^5Pēc kā viņa sirds alkst, tu viņam dod, ko viņa lūpas lūdz, tu viņam neliedz.b=Kungs, par tavu spēku priecājas ķēniņš, kad tu viņu glāb, redzi, viņš līksmo!! ?Korvedim. Dāvida psalms.O~ Dievs, sargi ķēniņu! Lai viņš mums atsaucas dienā, kad sauksim!F} Viņi liecas un krīt, bet mēs ceļamies un stāvam taisni!]|3Tie kaujas ratus un šie zirgus, bet mēs – Kunga, sava Dieva, vārdu daudzinām!{Nu zinu, ka Kungs glābs savu svaidīto, atsauksies tam no savām svētajām debesīm, pestīs to ar savu vareno labo roku!zzmLai gavilējam par tavu uzvaru, mūsu Dieva vārdā lai ceļam karogus! Lai Kungs piepilda visas tavas lūgsnas!Ty!Lai viņš tev dod, ko grib tava sirds, ko tu nolūko, lai viņš tev rod!Vx%lai atceras visus tavus upurus, tavi sadedzināmie upuri lai viņam tīkami.Owlai sūta no svētnīcas tev palīdzību, lai no Ciānas tevi balsta,Xv)Lai Kungs atbild tev briesmu dienā, lai Jēkaba Dieva vārds tevi paaugstina,!u ?Korvedim. Dāvida psalms.\t1Lai tev tīk manas runas un sirds pārdomas, Kungs, mana klints un mans glābējs!s{Arī no atklātas spīts savu kalpu sargi – lai nevalda tā pār mani, tad būšu krietns un brīvs no lielas vainas!Hr  Kurš pamana savas kļūmes? No apslēpta grēka attīri mani!Tq! Un tie tavam kalpam liek atcerēties – kas tos ievēro, tas manto daudz.dpA par zeltu tie tīkamāki un tīrzelta krājumiem, saldāki nekā medus un pilošas kāres.doA Kunga bijība šķīsta, tā pastāv mūžam, Kunga spriedumi taisni, visos ir patiesība,hnI Kunga pavēles skaidras, tās sirdi ielīksmo, Kunga bauslis šķīsts, tas dara acis gaišas,lmQKunga bauslība pilnīga, tā atveldzē dvēseli, Kunga liecība droša, tā vientiesi dara gudru,jlMno debesu malas tā iznāk un ripo līdz debesu galam – kas var paslēpties no viņas svelmes?dkAKā līgavainis tā iznāk no kāzu telts, līksma kā spēkavīrs, kas skrējienā metas,ujcPār visu zemi sniedzas to mērs, līdz pasaules malai viņu vārdi! Debesīs viņš uzcēlis saulei telti.;iqnav valodas, nav vārdu, viņu balsis pat nedzird!Ah}diena dienai valodas vērpj, nakts naktij nes vēsti –Ig Debesis vēsta par Dieva godu, viņa roku darbu teic debesjums,!f ?Korvedim. Dāvida psalms.ew3Viņš diženi glābj savu ķēniņu un savam svaidītam dod žēlastību – Dāvidam un viņa dzimumam uz mūžiem!Td!2tādēļ slavēšu tevi starp ciltīm, Kungs, un dziedāšu tavam vārdam!ucc1kurš patvēris mani no naidniekiem! Ak, tu pacēli mani pār pretiniekiem, no varmākām tu paglābi mani,Fb0Dievs, kurš dāvājis man atmaksu un pakļāvis man tautas,Na/Dzīvs Kungs! Slavēta mana klints! Cildināts mana glābiņa Dievs!O`.Svešinieki pārbijušies grīļojās laukā no saviem cietokšņiem.P_-Kā tie padzirda, tā tūdaļ padevās – svešinieki lišķēja man.w^g,Tu mani paglābi no ļaužu ķildām, tu mani noliki ciltīm par galvu, tautas, ko nepazinu, tagad man kalpo!R]+Es samalu tos kā putekļus vējā, kā dubļus uz ielas tos samīdīju.\\1*Tie palīgu sauca, bet glābēja nebija, un Kungu – bet viņš tiem neatsaucās!S[)tu naidnieku sprandus pavērsi man, kas mani nīda – tos es iznīdēju.XZ)(Pirms kaujas tu mani ar spēku apjozi, tu nolieci dumpiniekus manā priekšā,IY 'es satriecu tos, ka tie necēlās, tie saļima man zem kājām.XX)&Es vajāju naidniekus un panācu tos, un negriezos atpakaļ, iekams tie kauti,GW%Tu devi plašumu, kur man staigāt, ka neļogās mani stilbi.sV_$Tu devi man savu glābēja vairogu, tava labā roka mani balstīja, un tava pazemība mani paaugstināja.NU#Viņš manām rokām mācīja karot, liekt vara loku maniem delmiem!VT%"kurš man devis kājas kā stirnai, manās augstienēs darījis mani stipru!HS !Dievs, kurš man apjozis spēku un darījis taisnu manu ceļu,QR Kurš gan ir Dievs kā vien Kungs un kurš klints kā vien mūsu Dievs?}QsRedzi, Dievs, – viņa ceļš taisns! – Kunga sacītais piepildās, vairogs viņš visiem, kas tveras pie viņa!SPAk, ar tevi es satriecu karapulkus, ar savu Dievu es lecu pār vaļņiem!SOtu taču iededz manu gaismekli, Kungs! Mans Dievs dara gaišu manu tumsu!SNNabaga ļaudis tu taču paglāb, bet augstprāšiem liec nodurt skatienu,SMpret sirdsšķīsto tu esi sirdsšķīsts, pret viltnieku tu proti viltu!ELUzticīgajam tu esi uzticīgs un krietnajam atdari krietnu,`K9Kungs atalgoja mani pēc taisnības, pēc manu roku šķīstības viņa acu priekšā!BJEs biju krietns pret viņu un sargājos darīt grēku –TI!visi viņa lēmumi man acu priekšā, no viņa likumiem novērsies neesmu!FHjo es staigāju Kunga ceļus un nenoklīdu no sava Dieva –\G1Kungs atdarīja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības mani atalgoja,FFViņš izveda mani plašumos, izglāba – jo mīlēja mani.EETie man uzbruka posta dienā, taču Kungs bija mans balsts!VD%izglāba mani no naidnieka stipra, no maniem nīdējiem, pārlieku vareniem.[C/Viņš sniedzās no augstumiem, ņēma mani, izrāva mani no lielajiem ūdeņiem,BKļuva redzamas ūdeņu gultnes, vaļā atsedzās pasaules pamati – no tavas rāšanās, Kungs, no tavu nāšu dvašas!SAViņš laida bultas un šķieda tās un zibeņus svieda un kliedēja tos.e@CDucināja no debesīm Kungs, Visuaugstais dārdināja savu balsi! Krusa un uguns dzirkstis!N? zibšņi tam priekšā mākoņus šķēla! Krusa un uguns dzirkstis!X>) viņš sedzās tumsu visapkārt sev, jumās mākoņvāliem, melniem no ūdens,N= Ķerubā jāšus viņš laidās, viņš šāvās ar vēja spārniem,W<' Viņš atvāza debesis un nāca lejā – tumšs padebess viņam zem kājām!t;a Cēlās dūmi no viņa nāsīm, rijēja uguns no viņa mutes, liesmu dzirkstis skrēja viņam pa priekšu!j:Mtad grīļojās un līgojās zeme, kalnu pamati drebēja un trīsēja, jo viņam uznāca dusmas.9-savās bēdās es saucu Kungu, savu Dievu es palīgā saucu. Viņš savā pilī izdzirda manu balsi, mans palīgā sauciens tam nāca ausīs –B8šeola saites mani apņēma, saņēma mani nāves slazdi,G7Turēja mani nāves saites, gāzās pār mani posta straumes,W6'Es piesaucu Kungu, kam pienākas slava, – no saviem naidniekiem es glābts!(5IKungs, tu mana radze, mans cietoksnis un mans glābējs! Mans Dievs, mana klints, uz kuras tveros, mans vairogs un mans glābšanās rags, un mana kalnu pils!@4{Viņš teica: es mīlu tevi, Kungs, tu esi mans spēks,3 #Korvedim. Kunga kalps Dāvids sacīja Kungam šīs dziesmas vārdus todien, kad Kungs viņu glāba no visu naidnieku delnas un Saula rokas.U2#Bet es taisnots lūkošos tavā vaigā, modies veldzēšos ar tavu veidolu!*1Mar savu roku, Kungs, no vīriem, kuru mūžs ir tik vien šis laiks. No sava krājuma kuņģus tiem pildi, ka pietiek to dēliem, ka paliek pāri vēl bērniem!b0= Celies jel, Kungs, stāj pret to, saliec to, no ļaundariem glāb mani ar savu šķēpu,W/' Tie ir kā lauva, kas kāro plēst, kā jauns lauva, kas no slēpņa uzglūn.?.y ik solī tie mani apstāj, tie lūko gāzt zemē mani!D- Savos taukos tie iepletušies, ar muti tie dižīgi runā,V,% no ļaundariem, kas mani vajā, manas dzīvības naidniekiem, kas mani lenc!@+{Glabā mani kā acuraugu, savu spārnu ēnā slēp mani~*ukā brīnumu dāvā savu žēlastību – tu, glābējs ikvienam, kas no uzbrucējiem tveras pie tavas labās rokas!U)#Es saucu tevi, lai tu atbildi man, Dievs, pievērs man ausi, uzklausi mani,D(Cieši man soļi uz tavām takām, nepaslīd manas kājas.V'%Bet cilvēku darbi? – Caur tavu vārdu es turos tālu no varmāku ceļiem.&}tu pārbaudīji manu sirdi, tu nāci naktī, tu pārraudzīji, bet neatradi! Jo esmu apņēmies – negrēkos mana mute!<%sNo tevis man spriedums, tavas acis redz patiesību,$ #Dāvida lūgšana. Dzirdi, Kungs, manu taisnību, uzklausi manu brēcienu, ieklausies manā lūgšanā – tā nenāk no melīgām lūpām!#{ Tu man liec iepazīt dzīvības taku, vislielāko prieku tava vaiga priekšā, tīksmību tev pie labās rokas mūžam!S" jo tu mani šeolā nepametīsi, savam svētajam neliksi ieraudzīt bedri!U!# Man priecājas sirds, un mans gods līksmo, tiešām drošībā mana miesa,U #Arvien es turu Kungu sev priekšā – pie labās rokas – es nepaklupšu!V%Es slavēju Kungu, kas man padomu dod, pat naktī mana sirds mani pārmāca.Gjaukā vietā novads man ticis, jā, mans mantojums lielisks!GKungs, tu mana daļa un mans kauss, tu pats met manu lozi –~uTie vairo sev sāpes, kas izvēlas svešu! Es neliešu viņu lejamos asins upurus, es neņemšu viņu vārdus mutē!FBet svētie, kas šajā zemē, un diženie, kas man tīkami?J Es saku Kungam: tu esi mans Kungs, bez tevis man nav nekā laba.E Dāvida uzraksts. Sargi mani, Dievs, jo es tveros pie tevis.gGkas neaizdod naudu uz augļiem, neiet par kukuli pret nevainīgo – tāds neklups nemūžam!wgkas neieredz neliešus ne acu galā, bet godā tos, kas bīstas Kunga, kas zvēr pat pret sevi un tur vārdu,`9kas netenko ar savu mēli, kas kaimiņam nedara ļauna, kas neceļ neslavu tuvākajam,U#Kas staigā krietnumā un taisnīgi dara, un runā patiesību savā sirdī,_ 9Dāvida psalms. Kungs! Kurš mitīs tavā teltī? Kurš mājos tavā svētajā kalnā?Kaut nāktu no Ciānas glābiņš Israēlam! Kad Kungs pārvedīs savu tautu, līksmosies Jēkabs un priecāsies Israēls!@{Nabaga nodomu jūs nievājat, kad pie Kunga tas tveras.?yGan trūktin tie trūksies, jo Dievs ir taisno pulkā.gGVai bez prāta tie netaisnības darītāji? Tie ēd manu tautu kā maizi! Kungu pat nepiemin!]3Tie visi atkritēji, visi samaitāti, nav neviena, kas darītu labu, neviena paša!gGKungs no debesīm raugās uz cilvēku dēliem – vai ir kāds prātīgs, kas meklētu Dievu?  Korvedim. Dāvida psalms. Nelga saka sev sirdī: Dieva nav! Tie sagrauj un sagāna visu, ko ņem, – nav neviena, kas darītu laba!  Bet es – tavai žēlastībai es uzticos, līksmo man sirds, ka tevis glābta! Es dziedāšu Kungam, jo viņš man dāsns!Z - Lai neteic mans naidnieks: pieveicu šo! Lai nelīksmo pretinieki, ka es klūpu.c ? Raugies šurp! Atbildi man, Kungs, mans Dievs! Dod gaišumu acīm, lai neaizmiegu nāvē!  Cik ilgi vēl glabāšu dvēselē rūpes un sirdī raizes – tā cauru dienu? Cik ilgi vēl celsies naidnieks pār mani?]3 Cik ilgi vēl, Kungs, tu mani aizmirsīsi, cik ilgi tu slēpsi savu vaigu no manis?! ? Korvedim. Dāvida psalms.\1 Pa malu malām ļaundari pajuks, nāks godā, kas nievāts starp cilvēku dēliem.I Tu, Kungs, uzmani tos, tu pasargi mūs no šī dzimuma mūžam.mS Kunga vārdi ir šķīsti vārdi kā sudrabs, kas kausēts podā, no rūdām septiņkārt tīrīts.{o Dēļ nabagu posta, dēļ bēduļu kunkstiem nu es celšos, saka Kungs, un paglābšu tos, kas pēc tā šņukst!P kas saka: ar mēli gūsim! Lūpas mums kust – kurš pār mums kungs?E Iznīdēs Kungs lišķu lūpas, mēles, kas lielību runā,M Viens otram tie niekus melš ar lišķa lūpām, ar divkoša sirdi.[/ Paglāb, Kungs, jo uzticīgo trūkst, jo ticīgie zuduši starp cilvēku dēliem.>~ y Korvedim. Astoņu stīgu pavadījumā. Dāvida psalms.S} Kungs ir taisns un taisnību mīl – sirdsskaidrie uzlūkos viņa vaigu.g|G Degošas ogles un sēru viņš lies pār ļaundariem, dzeldīgs vējš ir viņu daļa kausā!\{1 Kungs pārbauda taisnos un ļaundarus – tos, kas mīl varmācību, viņš nīst.z Kungs savā svētajā templī, Kungs savā debesu tronī – viņa acis raugās, viņa acu skati pārbauda cilvēku dēlus!3ya Ja pamati sabrukuši, ko taisnajam darīt?exC Redzi, ļaundari velk loku, liek bultu uz stopa stiegras, lai sirdsskaidros medītu tumsā.lw S Korvedim. Dāvida psalms. Pie Kunga es tveros – ko sakāt man: laidies, putns, uz saviem kalniem!Yv+ Nes tiesu bāreņiem un apspiestiem, lai nebēg vairs bailēs ļaudis no zemes!Ru Nabago alkas uzklausi, Kungs! Drošini viņu sirdis, pievērs tiem ausi!Xt) Kungs ir valdnieks uz laiku laikiem – lai citas tautas paput no viņa zemes!Qs Samaitātā un ļaundara elkoni salauz, vajā negantību, lai iznīkst! r Tu taču redzi mokas un sūrumu, tu pamani to un ņem savā rokā – tik uz tevi vārgdieņi paļaujas, bāreņu palīgs tik tu!Vq% Kā ļaundaris drīkst gānīt Dievu?! Tas saka sev sirdī: viņš nevajās!Mp Jel celies, Kungs! Dievs, vēz savu roku! Neaizmirsti grūtdieņus!^o5 Tas saka sev sirdī: aizmirsis Dievs, apslēpis savu vaigu, nemūžam viņš neredz!Kn un satriekts tas zemē ļimst! Zem viņa varas vārgdieņi krīt.m Viņš uzglūn slepus kā lauva no slēpņa, viņš uzglūn, lai grūtdieni sagrābtu, viņš tver grūtdieni un rauj savā tīklā –mlS Pie apmetnēm tas paslēpies gaida, no slēpņa tas nokauj nevainīgo, uz vārgdieni tam acis lūr.Zk- Lāstu pilna tam mute un viltus, un varmācības. Tam zem mēles mokas un posts.Vj% Viņš saka sev sirdī: es nepaklupšu, audžu audzēs man neredzēt ļauna!{io Vienmēr droši tā ceļi, tava tiesa ir augstu – viņš neredz to, kas tam naidnieki – viņš par tiem smej!Lh Ļaundaris lepns – nemeklē viņu! To vien prāto, ka Dieva nav.Og Lielās ļaundaris ar savu kārību, rijīgais nolād un gāna Kungu.bf= Lepnuma pilni ļaundari grūtdieņus vajā – liec tiem krist no viltus, ko paši kaļ.Je  Kāpēc, Kungs, tu turies tālu, kāpēc paslēpies posta laikos?Kd Kungs, iedzen tiem bailes, lai tautas zina, ka ir tikai cilvēki![c/ Celies, Kungs, lai nav cilvēka uzvara, lai tautas top tiesātas tavā priekšā!Tb! Ne uz mūžu grūtdieņi aizmirsti, nedz nabagu cerība zudīs uz laikiem!La Ļaundari atgriežas šeolā – visas tautas, kas aizmirst Dievu._`7 Kungs liek sevi atzīt, viņš spriež tiesu, ar savu roku viņš satriec ļaundarus.c_? Noslīka tautas bedrē, ko pašas raka, cilpā, ko pašas slēpa, tām aizķērās kāja.`^9 Lai es teicu visu tavu slavu, Ciānas meitas vārtos lai līksmojos, ka tu glāb mani!s]_ Žēlo mani, Kungs, redzi, kā es ciešu no tiem, kas mani nīst, – tu izrāvi mani no nāves vārtiem!B\ Asinsatriebējs viņus atceras, neaizmirst nabago raudas.L[ Dziediet Kungam, kas mīt Ciānā, stāstiet tautām viņa darbus.]Z3 Tev uzticas visi, kas zina tavu vārdu, jo tu, Kungs, nepamet tos, kas tevi meklē.?Yy Kungs ir patvērums vajātam, patvērums posta laikos!WX' viņš tiesās pasauli pēc taisnības un lems pār tautām pēc patiesības.FW Bet Kungs mūžam valdīs, tiesai viņš nolicis savu troni,lVQ Satriekti naidnieki drupās uz mūžu, tu pilsētas esi izsakņojis – pat miņa par tām zudusi![U/ Tu norāj tautas, tu izdeldē ļaundarus, tu izdzēs to vārdus uz laiku laikiem.]T3 jo tu spried man tiesu un ved manu prāvu, tu nosēdies tronī un taisnīgi tiesā.QS Mani naidnieki metīsies bēgt, tie klups un ies bojā tavā priekšā,SR priecāšos tevī un līksmošos, dziedāšu tavam vārdam, Visuaugstais!JQ Pateikšos Kungam no visas sirds, teikšu tavus brīnuma darbus,=P w Korvedim. Kā “Mirsti par dēlu”. Dāvida psalms.KO Kungs, tu esi mūsu kungs, cik varens tavs vārds pār visu zemi!BN putnus debesīs un zivis jūrā, kas izlodā jūru takas!BMavis un vēršus, cik vien to ir, un visus lauka zvērus,PLliec tam valdīt pār tavu radību, visu tu noliec tam zem kājām –MKTu to noliec tik drusku zem dieviem, ar godu un slavu tu to kronē,PJkas ir cilvēks, ka tu atceries to, un cilvēkbērns, ka tu to glabā?gIGKad raugos tavās debesīs, tavu roku darbā, mēnesī un zvaigznēs, ko tu esi radījis, –HyNo mazuļu un zīdaiņu mutes tu uzcēli cietoksni pret saviem naidniekiem, lai savaldītu pretiniekus un atriebējus.GKungs, tu esi mūsu kungs, cik varens tavs vārds pār visu zemi! Es pielūgšu tavu dižumu, kas sniedzas līdz debesīm!:F qKorvedim. Gatas arfu pavadījumā. Dāvida psalms.ZE-Es pateikšos Kungam par viņa taisnību un dziedāšu visaugstā Kunga vārdam.XD)Pūliņi nāk atpakaļ pār viņu pašu un varmācība krīt pār viņa galvu.GCTas bedri rok un dziļu kaš, un iekrīt akā, ko pats racis.EBRedzi, ļaunu tas ieņem un posta grūts, un melus dzemdē.[A/viņš tam sataisījis nāvējošus ieročus, degošas bultas viņš sagatavojis!Z@- Ja kāds neatgriežas, viņš savu zobenu trin, loks viņam uzvilkts un pacelts,H?  pie Dieva, tā taisnā Soģa, pie Dieva, kas nosoda vienumēr.:>o Mans vairogs pie Dieva, kas sirdsskaidros pestī,z=m Kaut mitētos ļaundaru ļaundarība! Stiprini taisno, jo tu pārbaudi prātus un sirdis, tu esi taisnais Dievs!e<C Kungs tiesā tautas! Spried man tiesu, Kungs, pēc manas taisnības un pēc mana krietnuma.G;Tautas lai pulcējas ap tevi, atgriezies augstumos pār tām.t:aCelies jel, Kungs, savās dusmās, sacelies pret manu naidnieku negantumu, mosties un lem tiesu pār mani!l9Qtad lai pretinieks vajā mani un panāk, lai manu dzīvību iemin zemē, lai mani pamet pīšļos!K8ja es atmaksājis labu ar ļaunu vai naidnieku aplaupījis aplam,R7Kungs, mans Dievs, ja es darījis to – ja manas rokas nesušas ļaunu,T6!ka tie kā lauva nesaplēš mani, ka neaizrauj prom – bet glābēja nav!Y5+Kungs, mans Dievs, pie tevis es tveros, atpestī un glāb mani no vajātājiem,X4 +Dāvida psalms, ko viņš dziedājis Kungam – par Kūšu no Benjāmina cilts.U3# Apkaunoti apmulsīs visi mani naidnieki, kaunā tie metīsies bēgt uzreiz!B2 Kungs dzird manu gaušanos, Kungs manu lūgšanu pieņem!Y1+ Nost no manis, jūs, visi netaisnības darītāji, jo Kungs dzird manas raudas,D0Bēdu saēstas manas acis, nespodras manu naidnieku dēļ.[//Esmu apguris vaidēt – ik nakti mirkst mana gulta, asarām slapinu savas cisas.Q.Jo nāvē nepaliek ne miņas par tevi – kurš šeolā tevi slavinās!b-=Griezies atpakaļ, Kungs, manu dzīvību glāb, izpestī mani savas žēlastības dēļ!<,smanu dvēseli salauž – ak, Kungs, cik ilgi vēl?Y++žēlo mani, Kungs, jo esmu novārdzis, dziedini mani, Kungs, kaulus man lauž,D*Kungs, ne dusmās tiesā mani, ne niknumā mani pārmāci,O) Korvedim. Stīgu pavadījumam. Astoņus toņus zemāk. Dāvida psalms.R( Kungs, ikvienu taisno tu svētī, kā ar vairogu sedz to ar labvēlību.' Lai priecājas visi, kas tveras pie tevis, lai gavilē mūžam! Sargā tos, lai gavilē tevī tie, kuri mīl tavu vārdu!|&q Sodi tos, Dievs, lai tie klūp sava viltus dēļ, jo tiem daudz grēku, triec viņus prom, jo tie dumpo pret tevi!t%a Viņu vārdi nav uzticami, viņi pilni postīšanas, viņu rīkle ir vaļējs kaps, ar mēli tie lišķē.n$U Kungs, vadi mani savā taisnībā, dari taisnu manā priekšā savu ceļu, jo man uzglūn naidnieki!}#sBet es ieiešu tavā namā tavas pārpilnās žēlastības dēļ, bijādams tevi, zemošos tavam svētajam templim.F"melkuļus tu pazudini – bendes un krāpnieki Kungam riebj!S!Tavā priekšā nestāj lielmutis, tu nīsti visus, kas dara netaisnību,N Tu esi Dievs, kam netīk ļaunprātība, ļaunums pie tevis nemājo.V%Kungs, tu rītausmā dzirdi manu balsi, es rītausmā sataisos tev un gaidu.Spievērsies manām vaimanām, mans Ķēniņ un Dievs, jo es tevi lūdzos!BManos vārdos ieklausies, Kungs, sadzirdi manas nopūtas,8 mKorvedim. Stabuļu pavadījumam. Dāvida psalms.c? Mierā es gulšos un mierā iemigšu, jo vienīgi tu, Kungs, drošībā ļauj man mājot!X)Tu manai sirdij devi vairāk prieka nekā tiem, kam daudz graudu un jaunvīna!Y+Daudzi saka: kaut mēs redzētu labu! Sava vaiga gaišumu cel pār mums, Kungs!@{Upurējiet taisnības upurus un paļaujieties uz Kungu!b=Drebiet un negrēkojiet, izvaicājiet savu sirdi, kad esat gultā, – un cietiet klusu!MZiniet, taisno Kungs atlicina sev! Kungs dzird, kad es viņu saucu!^5Varenie, cik ilgi mans gods būs kaunā? Jūs niecību mīlat, jūs melus meklējat!pYKad saucu, atbildi, Dievs, mana taisnība, atlaid mani no spaidiem, žēlo un uzklausi manu lūgšanu!6 iKorvedim. Stīgu pavadījumam. Dāvida psalms.B Glābiņš – no Kunga! Tavai tautai – tava svētība!ucJel celies, Kungs, glāb mani, mans Dievs! Tu siti visus manus naidniekus vaigā, ļaundaru zobus satrieci!MNebīšos pat desmitiem tūkstošu, kas stāj visapkārt pret mani.GEs liekos gulēt un aizmiegu, mostos, jo Kungs mani stiprina.T!Skaļā balsī es saucu Kungu, un viņš man atbild no sava svētā kalna.A }Bet tu, Kungs, esi mans vairogs, mans gods, tu cel mani.F Daudzi saka par mani: nebūs viņam glābiņa pie Dieva! –L Kungs, cik man daudz naidnieku – daudz to, kas ceļas pret mani!<  uDāvida psalms, tam bēgot no sava dēla Abšāloma. 9 skūpstiet šķīstībā, ka viņš nedusmojas – tad jums pēkšņi iet bojā: gan ātri iedegas viņa dusmas! Svētīti visi, kas pie viņa tveras!>w kalpojiet Kungam bijādami un līksmojiet drebēdami,I  Tad nu, ķēniņi, esiet gudri, ņemieties prātu, zemes soģi,U# tu tās satrieksi ar dzelzs spieķi, kā podu tās šķēpelēs sadauzīsi!\1Lūdz mani, un es došu tev tautas par mantojumu, par īpašumu pasaules malas –iKPaudīšu Kunga lēmumu – viņš sacīja man: tu esi mans dēls, šodien es tevi dzemdināju!J jo – es iecēlu savu ķēniņu pār Ciānu, savu svēto kalnu!Ftad uzrunā tos savās dusmās un savā niknumā iztrūcina,8kKas debesīs sēž, pasmejas, Kungs izzobo tos,:onomauksim viņu jūgu un nometīsim viņu virves!dASastājušies pasaules ķēniņi, vadoņi sadevušies kopā pret Kungu un viņa svaidīto:W~ )Ko gan iedomā tautas, kas sazvērējušās, un ciltis prāto tik tukšu vien?G}  jo taisno ceļu Kungs zina, bet ļaundaru ceļš ir pazušana!O| Tādēļ ļaundari nepastāv tiesā, nedz grēcinieki taisno draudzē,C{ Bet ļaundariem tā nav – tos kā pelavas putina vējš.z  Tas aug kā koks, stādīts pie ūdeņu straumēm, – augļus tas laikā nes, lapas tam nenovīst, ko tas dara, viss izdodas.Sy !kam par Kunga bauslību prieks, kas dudina viņa bauslību dienu un nakti!ox [Svētīts, kas ļaundaru padomā nestaigā, uz grēcinieku ceļa nestāj un paļātāju pulkā nesēž,0w[*Ījabs nomira vecs un sāts savu dienu.v*Pēc tam Ījabs dzīvoja vēl simts četrdesmit gadu un pieredzēja savus bērnus un bērnubērnus līdz ceturtajam augumam.}us*un visā zemē nebija citu tik skaistu sievu kā Ījaba meitas, un tēvs tām deva mantas tiesu līdz ar brāļiem.ltQ*un pirmajai viņš lika vārdā – Ūbele, otrajai – Smaržule un trešajai – Smaržuvācele,4sc* Viņam bija septiņi dēli un trīs meitas,Br}* Kungs svētīja Ījaba mūža galu vēl vairāk nekā sākumu. Viņam bija četrpadsmit tūkstoši avju, seši tūkstoši kamieļu, tūkstotis jūgu vēršu un tūkstotis ēzeļmāšu.q!* Tad nāca pie viņa visi brāļi un māsas un visi agrākie paziņas un ēda ar viņu maizi viņa namā. Tie žēloja viņu un mierināja visa ļaunuma dēļ, ko Kungs viņam bija uzsūtījis. Tie deva viņam katrs vienu sudraba gabalu un katrs vienu zelta gredzenu.|pq* Kungs Ījabam visu atdeva, kad tas bija lūdzis par saviem draugiem. Kungs vairoja otrtik visu, kas Ījabam bijis.o1* Elīfazs no Tēmānas un Bildads no Šūhas, un Cofars no Naamas gāja un darīja, kā Kungs tiem bija sacījis. Tad Kungs uzlūkoja Ījaba vaigu,En*Tādēļ ņemiet septiņus vēršus un septiņus aunus un ejiet pie mana kalpa Ījaba, un upurējiet par sevi sadedzināmo upuri. Un mans kalps Ījabs lai lūdz par jums, jo tikai viņa vaigu es uzlūkošu, – ka es vēl neapkaunoju jūs par to, ka netikāt runājuši par mani patiesību kā mans kalps Ījabs.”Gm*Kad Kungs bija tā runājis ar Ījabu, Kungs sacīja Elīfazam no Tēmānas: “Dusmas man deg pret tevi un taviem diviem draugiem, ka nerunājāt par mani patiesību kā mans kalps Ījabs.El*tāpēc noliedzu sevi un nožēloju pīšļos un pelnos.”Hk *Tikai dzirdējis biju par tevi, nu manas acis tevi ierauga –Fj*Klausies jel, es runāšu, es tev vaicāšu, stāsti tu man!si_*Kurš padomu apslēpj bez zināšanas? Jā, es runāju, bet nesapratu, brīnums tas man – es nezināju.Dh*“Zinu, ka tu visu spēj, ko tu nolem, to nevar novērst!!g ?*Ījabs atbildēja Kungam:Xf))Uz dižajiem tas noraugās, viņš valdnieks pār visiem lepnības dēliem.”Oe)Nav otra tāda uz zemes pīšļiem – radīts, lai nepazīst bailes.>dw)tam no muguras zvīļo ceļš, it kā sirmotu dzīle.9cm)kā katlu verdina dzelmi, jūru kā zāļu podu,Qb)Rumpis tam klāts asām lauskām, kā ar ecēšām tas laižas dubļos,Ba)par pelavām milnu tas sauc un smej, kad šķēps svelpj.D`)loka šautra to nepadzīs, kā pelavas lingas akmeņi tam,=_u)Tas dzelzi tur par salmiem un varu par trupenu koku,E^)Zobens pret to nejaudā, ne šķēps, ne bulta, ne pīķis.H] )Kad tas ceļas, tad dievi trūkstas, no izbīļa tiem samisas.H\ )Sirds tam cieta kā akmens, kā dzirnakmens cieta tam pakaļa.I[ )Miesas kūkumi tam saliedēti, cieti sakniedēti – ka nekust!BZ)tam uz skausta sēž spēks, priekšā tam dejo šausmas!Xw) tam no nāsīm nāk dūmi kā no verdoša sutas poda,:Wo) tam no mutes liesmas skrien, lec uguns dzirkstis,FV) Tā šķavas zibeņus šķiež, tā acis kā ausmas plaksti,KU) cita citai kā pievīlētas, kā piespīlētas – nenāk vaļā.@T{)tā piedzītas viena otrai, ka pat vējš netiek cauri,ES)Mugura tam – vairogu rindas, kā ar spiedogu piespiestas,LR)Kas tam atlauzīs rīkles vārtus? Ap viņa ilkņiem – briesmas!SQ)Kas tam pārraus virsējās bruņas? Divkāršu aizsegu kas pārplēsīs?GP)Neklusēšu par tā augumu, teikšu tā spēku un samērību!UO#)Kurš parādu piedzīs man, lai nomaksāju? Kas apakš debesīm, viss mans!MN)nevienam nav dūšas to ērcināt – kurš tad stāsies pret mani?IM )Redzi, ikviens cerībā viļas – vien ieraugot to, jau ļimst,]]]b\\\V[[[BZZZYY`YXX|XWWQVVVUU`TT>SShSRRbQQPPPOO+NNN1MMMLL.KK:JJJ6IIITIHHZGGGiGFFnF'EEE>}>(===0<< &es tapis kā tāds, kas nesadzird un kura mute nejaudā iebilst.J= &Esmu kā kurlais, kas nesadzird, un kā mēmais, kas never muti,p<Y& Izliek cilpas mani vajātāji, un mani postītāji zīlē man galu – cauru dienu tie to vien prāto.T;!& Draugi un kaimiņi no manas sērgas vairās, un tuvinieki stāv iztālēm.Q:& Sirds man dauzās, spēks mani pamet, acu gaisma – arī tā jau prom!V9%& Kungs, tavā priekšā visas manas alkas, manas nopūtas tev nav apslēptas.H8 & Sastindzis es un gauži satriekts, vaidu – mana sirds brēc!E7&Gurni man karsoņa pilni, un miesā man nav veselas vietas.D6&Gauži greizs, noliektu galvu cauru dienu valkāju sēras.@5{&Smird un pūžņo manas vātis manas muļķības dēļ.J4 &Mana vaina aug pāri pār galvu, kā smaga nasta grūta tā man._37&Miesā man nav veselas vietas tava piktuma dēļ, nav miera kaulos mana grēka dēļ.A2}&Tavas bultas manī urbjas, un krīt pār mani tava roka.F1&Kungs, ne dusmībā rāj mani, nedz niknumā mani pārmāci!(0 M&Dāvida psalms, lai daudzinātu.e/C%(Palīdz tiem Kungs un tos glābj, glābj no ļaundariem un pestī, jo tie tveras pie viņa.H. %'Taisno glābiņš no Kunga, tas viņu patvērums posta laikā.L-%&bet visi ļaundari tiks iznīcināti un viņu nākotne izdeldēta.K,%%Vēro krietno un raugi sirdsskaidro, jo miermīlim būs nākotne,M+%$kad iet garām, redzi, viņa vairs nav! Es meklēju to un neatradu!S*%#Es redzēju ļaundari gūstam pārsvaru, zeļam un sakņojam paša zemē,})s%"Gaidi Kungu un ej viņa ceļu, viņš tevi paaugstinās un dos tev zemi, tu noraudzīsies, kā ļaundarus iznīdē!S(%!Kungs neatstās viņu tā rokā, neļaus viņu nomelnot tiesas priekšā.='u% Glūn ļaundaris uz taisno un lūko nonāvēt viņu.=&u%Dieva bauslība viņa sirdī, neļogās viņa soļi.B%%Taisnā lūpas teic gudrību, un viņa mēle runā tiesu,6$g%Taisnie mantos zemi un vienmēr tajā mitīs.#}%Kungs taču mīl tiesu! Viņš neatstās savus uzticīgos, mūžam tie pasargāti, bet ļaundaru sēkla tiks iznīdēta.>"w%Vairies ļauna un dari labu, tad tu dzīvosi mūžam!L!%Visiem viņš dāvā un aizdod, un viņa bērni par svētību tam.p Y%Zēns es biju un nu esmu vecs, bet neesmu redzējis taisno atstātu, nedz viņa bērnus lūdzam maizi.E%ja tas klūp, tomēr nepakrīt, jo Kungs balsta viņa roku.\1%Vīrs sper soli, bet tas nāk no Kunga – viņš ved to, kura ceļš viņam tīk,]3%jo tie, ko viņš svētī, mantos zemi, bet tie, ko viņš nolād, tiks iznīdēti.Q%Ļaundaris aizlienē, bet nejaudā atdot, taisnais ir dāsns un aizdod,jM%Bet ļaundari iznīkst – Kunga naidnieki! – kā jēru taukums tie izkūp, dūmos tie izkūp!O%ļaunā dienā tie nepaliek kaunā, un bada laikos tie staigā sāti.E%Kungs zina krietno dienas, viņu mantojums pastāv mūžam,K%jo ļaundaru elkoņi tiks salauzti, bet taisnos spēcinās Kungs.V%%Labāks mazums, kas taisnajam, nekā pārpilnība, kas daudziem ļaundariem,O%Viņu šķēps tiem pašiem durs sirdī, un viņu loks tiks salauzts.]3%Šķēpu velk ļaundari un liec loku gāzt nabagu un cietēju, nokaut sirdsskaidro.9m% Kungs par to smej, jo redz, ka viņa diena tuvu!J % Viltu kaļ ļaundaris pret taisno un griež pret viņu zobus –>w% Bet pazemīgie mantos zemi un baudīs mieru papilnam.U#% Vēl drusku, un ļaundaru nebūs, tu prasīsi: kur viņi? – un viņu nav.O% Gan ļaundari tiks iznīdēti, bet, kas gaida Kungu, tas mantos zemi.J %atlaid dusmas un atmet naidu, neskaisties – no tā tik ļauns!q[%Esi rimts Kungam un ilgojies pēc viņa, nepukojies, kad citam šķiras, kad padodas kādam kalt viltu,_ 7%kā gaismai viņš liks tavai taisnībai aust un tavai tiesai kā dienvidū spīdēt!N %Atklāj Kungam savu ceļu, paļaujies uz viņu, un viņš darīs –A }%Priecājies Kungā, un viņš dos, ko tava sirds vēlas!U #%Paļaujies uz Kungu un dari labu, tad tu mitīsi zemē un ganīsies droši!E %jo tie drīz vītīs kā stāds un kaltīs kā zaļa zāle.Z /%Dāvida psalms. Neskaisties ļaundaru dēļ, neapskaud tos, kas dara netaisnību,I $ Redzi, tur gul nekrietnie – zemē nogāzti, nejaudā celties!N$ Lai nemīda mani lepno kājas, un ļaundaru rokas lai nemētā mani!oW$ Izplet savu žēlastību pār tiem, kas pazīst tevi, un savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!P$ jo pie tevis ir dzīvības avots, tavā gaismā mēs ieraugām gaismu.Y+$ Tie mielojas ar tava nama labumiem, no saviem prieka strautiem tu dzirdini tos,_7$Cik dārga tava žēlastība, ak, Dievs! Cilvēku bērni patveras tavu spārnu ēnā.mS$Tava taisnība kā Dieva kalni, tava tiesa kā milzu dzelme – cilvēku un zvēru tu glāb, Kungs!V%$Kungs, līdz debesīm tava žēlastība un tava uzticība līdz padebešiem!`9$Postu viņš gudro savās cisās, viņš stāj uz nelaba ceļa, ļaunu viņš neatmet.O~$Viņa runas ir posts un viltus, viņš pamet gudrību un nedara labu.=}u$Viņš lišķē pats sev, savu vainu necenšas pelt.O|$Grēks uzrunā ļaundari viņa sirdī, tam acīs nav baiļu no Dieva.-{ W$Korvedim. Kunga kalpa Dāvida psalms.Oz#Tad mana mēle teiks tavu taisnību, visu dienu tā teiks tavu slavu.}ys#Lai līksmo un gavilē, kas vēl man taisnību, kas vienmēr saka: liels ir Kungs, viņam tīk, ka kalpam labi! –{xo#Kauns un misēklis visiem, kas par manu nelaimi smej! Kaunā un negodā tie lai tērpjas, kas dižojas pret mani!fwE#Neļauj tiem teikt savā sirdī: ā! Gards! – Neļauj tiem teikt: mēs aprijām viņu! –Zv-#Lem man pēc savas taisnības Kungs, mans Dievs, neļauj tiem līksmot par mani![u/#Celies jel, mosties, spried man tiesu, mans Dievs un mans Kungs, ved manu prāvu!Kt#Tu to redzēji, Kungs, – neklusē, Kungs, neesi tālu no manis!Ms#Tie pleš pret mani muti, tie saka: ā, re! Mēs jau zinājām! –Gr#Ne mieru tie runā! Pret lēnprātīgiem viltus nodomus kaļ!Xq)#Lai nesmej par mani slepenie naidnieki, kas aplam nīst mani, lai nemiedz aci!Np#Es godāšu tevi varenā sapulcē, ļaužu pulkā es slavēšu tevi!zom#Kungs, cik ilgi vēl tu noskatīsies? Glāb manu dvēseli no viņu draudiem, manu vienīgo – glāb no lauvām!An}#ar neģēļiem un iztapoņām tie trina zobus pret mani.m}#Bet, kad es klupu, tie līksmojās pulkā, pret mani pulcējās pat neģēļi, ko nepazinu, plosīja un nelikās mierā,sl_#kā par tuvāko, kā par savu brāli, kā māti apraudot, es staigāju, sērās tērpies, noliektu galvu!qk[# Bet es – kad tie sirga, es tērpos maisu, gavēdams sevi vārdzināju, savu lūgšanu nesu pie sirds,Ij # tie atmaksā man labu ar ļaunu – tie iztukšo manu dvēseli!@i{# Ceļas netaisni liecinieki – ko nezinu, to man prasa,~hu# Visi mani kauli sauc: Kungs, kurš vēl kā tu paglābj nabagu no stiprāka rokas un nabaga cietēju no laupītāja!Hg # tad mana dvēsele gavilēs Kungā, līksma, ka viņš glābis!zfm#Lai negaidot nāk pār tiem iznīcība un tīkls, ko lika, lai pašus tver, lai iznīcība tur viņus ierauj –Xe)#Bez iemesla tie man liek tīklu pār bedri, bez iemesla rok, lai nokautu mani!Ld#Lai to ceļš ir tumšs un slidens, Kunga eņģelis lai tos trenc!Gc#Lai tie top kā pelavas vējā, Kunga eņģelis lai tos dzen!kbO#Kauns un paļas tiem, kas manu dzīvību meklē! Lai bēg un mulst kaunā, kas man perina ļaunu!faE#Cel šķēpu un pīķi pret maniem vajātājiem, teic manai dvēselei: esmu tavs glābiņš!=`u#Cieši tver bruņas un vairogu, celies palīgā man!f_ G#Dāvida psalms. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas mani tiesā, karo ar tiem, kas karo pret mani![^/"Kungs izpērk savu kalpu dzīvību – kas tveras pie viņa, tie netiks tiesāti!E]"Ļaundarus nokaus ļaunums, kas taisno nīst, saņems sodu.D\"Kungs pasargā viņa kaulus, neviens no tiem netop lauzts!M["Daudz nelaimju vajā taisno, bet no tām visām Kungs viņu glābj,VZ%"Kungs tuvu tiem, kam satriekta sirds, kam sagrauzts gars, tos viņš pestī.LY"Tie sauc, un Kungs dzird, no visiem spaidiem viņš tos glābj –RX"Kunga vaigs vērsts pret ļaundariem – iznīdēt to piemiņu no zemes!IW "Kunga acis pievērstas taisnajiem un viņa ausis to saucieniem!HV "vairies ļauna un dari labu, alksti miera un dzenies pēc tā!FU"Sargi savu mēli no ļauna un savas lūpas no viltus runām,=Tu" Kurš alkst dzīves un grib pieredzēt labas dienas?LS" Nāciet, dēli, un klausieties mani, mācīšu jūs bīties Kunga.SR" Lauvām trūkst, un tie cieš badu, kas meklē Kungu, tam netrūkst laba.\Q1" Bīstieties Kunga, viņa svētītie, – nenieka tiem netrūks, kas viņa bīstas.VP%" Baudiet un redziet, cik Kungs labs! Svētīts vīrs, kurš tveras pie viņa!DO"Kunga eņģelis ir ap tiem, glābj tos, kas bīstas Kunga!QN"Redzi, nabags sauca, un Kungs sadzirdēja, izglāba no visiem spaidiem!@M{"Tie raugās viņā un staro, to sejas nemulsīs kaunā.]L3"Es meklēju Kungu, un viņš man atbildēja, no visām baismām viņš mani glāba.LK"Daudziniet Kungu tāpat kā es – kopā cildināsim viņa vārdu!NJ"Dižena mana dvēsele Kungā – klausās grūtdieņi un priecājas.FI"Es teikšu Kungu bez mitas, mana mute vienmēr viņu slavē.qH ]"Dāvida psalms, kad viņš izlikās traks Abīmeleha priekšā un tas viņu padzina, un viņš aizgāja.IG !Tava žēlastība, Kungs, lai pār mums, jo uz tevi mēs ceram!XF)!jo viņā priecājas mūsu sirdis, jo viņa svētajam vārdam mēs uzticamies.JE !Mūsu dvēseles gaida Kungu, viņš ir mūsu palīgs un vairogs,JD !ka viņš to dvēseles paglābs no nāves un dzīvības no bada.cC?!Redzi, Kunga acs pār tiem, kas viņu bijā, pār tiem, kas cer uz viņa žēlastību –FB!zirgs cīniņā pieviļ, kaut sparīgs, tas nejaudā glābt.SA!ķēniņu nesargā liels karaspēks, spēkavīru nepaglābj liels spēks,I@ !viņš iegroza ļaužu prātus un izprot visus viņu darbus –D?!no sava sēdekļa viņš vēro visus, kas mīt virs zemes,G>! No debesīm raugās Kungs, viņš redz visus cilvēka dēlus,_=7! Svētīta tauta, kam Kungs ir Dievs, – tā, ko viņš izraudzījies sev mantojumā!L<! Kunga padoms pastāv mūžam, viņa sirds domas uz audžu audzēm.E;! Kungam nerūp tautu padoms, viņam nevērtas ļaužu domas,J: ! Viņš sacīja – un tapa, viņš pavēlēja – un tur radās.Y9+!lai bīstas Kunga visa zeme, no viņa lai trūkstas visi, kas mīt zemes lokā!P8!Viņš jūras ūdeņus sameta kaudzē, saveda kambaros jūras dzelmes,V7%!Caur Kunga vārdu debesis radās, caur viņa mutes dvašu viss debesu pulks.K6!Viņš mīl taisnību un tiesu, Kunga žēlastība piepilda zemi.A5}!Taisns ir Kunga vārds, uz viņa darbiem var paļauties.M4!Dziediet viņam jaunu dziesmu, stīgojiet prasmīgi un gavilējiet!K3!Pateiciet Kungam ar cītaru, desmitstīgu arfu skandiniet viņam!G2 !Taisnie, gavilējiet Kungā! Sirdsskaidrajiem piedien slavēt!`19 Priecājieties Kungā un līksmojiet, taisnie, un gavilējiet visi, kam skaidra sirds!T0! Ļaundarim sāpju gana – kas paļaujas uz Kungu, to apjož žēlastība. / Neesiet kā zirgi, kā zirgēzeļi, kuriem trūkst saprašanas, kas ar laužņiem un iemauktiem jāsavalda – tie tevi neklausīs!`.9 Es tevi pamācīšu un rādīšu tev ceļu, es došu padomu – mana acs ir pār tevi!Y-+ Tu mani patversi, no spaidiem pasargāsi – glābiņa gavilēm mani apjozīsi!v,e Tādēļ lai tevi lūdz visi uzticīgie posta stundā – kaut milzu ūdeņi veltos, tie viņus neaizsniegs! + Es atzinos savā grēkā un neslēpu savu vainu, es teicu: atzīšos Kungam savos noziegumos! Tad tu man piedevi mana grēka vainu.N* Smagi gūlās tava roka pār mani, mans spēks zuda vasaras tveicē!I) Kamēr es neatzinos, nīka man kauli – es brēcu cauru dienu!L( svētīts, kam Kungs nepielīdzina vainu, kura gars ir bez viltus!X' + Dāvida psalms. Svētīts, kam piedoti noziegumi, kura grēki ir nolīdzināti,M&Esiet stipri, lai jūsu sirdis ir drošas, jūs, kas gaidāt Kungu!l%QMīliet Kungu, jūs viņa taisnie! Uzticīgos Kungs sargā, bet ar uzviju atmaksā lielībniekiem.|$qEs sacīju mulsumā: tu esi atrāvis skatienu no manis! Tomēr tu dzirdēji manu gaušanos, kad es brēcu uz tevi!k#OSlavēts lai Kungs, kas man sūtīja brīnumu – dāvāja savu žēlastību aplenktā pilsētā!t"aTu viņus slēp no ļaužu cilpām savā slēptuvē, tu viņus glabā savā patvērumā no mēļu paļām! !Cik liela ir tava labvēlība! Tu glabā to tiem, kas tevi bijā, tu dāvā to tiem, kas tveras pie tevis, visu cilvēku priekšā!d Alai top mēmas melīgās lūpas, kas aprunā taisno, – tie iecirtīgi, lepni un nicīgi!iKKungs, neliec mani kaunā, kad tevi saucu, – liec kaunā ļaundarus, lai tie šeolā apklust,Z-Liec savam vaigam atmirdzēt pār tavu kalpu, savā žēlastībā atpestī mani!]3Tavā rokā ir mani laiki – glāb mani no naidnieku rokas un maniem vajātājiem!FBet uz tevi es paļaujos, Kungs, es saku: tu esi mans Dievs!Daudzus es dzirdu čukstam: briesmas visapkārt, – sadevušies tie kopā pret mani, sazvērējušies atņemt man dzīvību!H  Kā mironis esmu izmests no sirds, esmu kā aizsviests trauks. Visiem naidniekiem es par apsmieklu un kaimiņiem par slogu, par biedēkli saviem paziņām – kas redz mani uz ielas, bēg no manis!   Jā, aizsteidzas raizēs mana dzīve, un mani gadi nopūtās paiet, mana grēka dēļ izsīkst mans spēks un mani kauli izdēd.gG Žēlo mani, Kungs, jo man grūti – bēdu saēstas manas acis, mana dvēsele un mana miesa.R Tu mani nedevi naidnieka rokā, man raisīji kājas, lai eju, kurp tīk.ykEs līksmošu un priecāšos par tavu žēlastību – tu ieraudzīji manu postu, tu pamanīji manas ciešanas!SEs nīstu tos, kas vēršas pie nīcīgiem elkiem, uz Kungu es paļaujos.]3Tavā rokā es nododu savu garu – tu esi izpircis mani, Kungs, patiesības Dievs!W'Neļauj man iekrist tīklā, ko tie slepus izliek, jo tu esi mans patvērums.STu mana klints un mans cietoksnis – sava vārda dēļ ved mani un vadi!xiPievērs man savu ausi, steidzies man palīgā, esi man patvēruma klints, esi droša pils, kur man glābties!a;Pie tevis, Kungs, tveros – neliec mani kaunā nemūžam! Savā taisnībā mani glāb!! ?Korvedim. Dāvida psalms.Y + lai dzied tev mans gods un neklusē! Kungs, mans Dievs, mūžam pateikšos tev!_ 7 Tu pārvērti manas vaimanas dejā, tu noraisīji man maisu un apjozi mani ar prieku,> w Uzklausi, Kungs, žēlo mani, Kungs, esi man palīgs!  kāds tev guvums no manām asinīm vai ja es nokāptu bedrē? Vai tad pīšļi slavētu tevi, vai tie paustu tavu patiesību?< s Tev, Kungs, es saucu, savu Kungu es karsti lūdzos:r]Kungs, savā labvēlībā tu darīji mani stipru kā kalnu – līdzko tu novērsies, es iztrūcinājos!:oSavā pārticībā es teicu: nemūžam neklupšu!xiJo tik mirkli viņa dusmas, bet uz mūžu viņa labvēlība! Vakarā raudas nāk sērst, bet no rīta līksme.Y+Dziediet Kungam jūs, uzticīgie, un pateicieties, pieminēdami viņa svētumu!KKungs, no šeola tu mani uzvedi, tu dzīvu izvedi mani no bedres!GKungs, mans Dievs, es brēcu uz tevi, un tu mani dziedināji,q[Es cildināšu tevi, Kungs, – kā no akas tu mani izcēli, tu neļāvi naidniekiem smieties par mani!8 mDāvida psalms. Dziesma tempļa iesvētīšanai.S Kungs lai dod spēku savai tautai, Kungs lai svētī savu tautu ar mieru!H  Kungs pār plūdiem valda, valda Kungs mūžos kā ķēniņš!`~9 Kunga balss liek dzemdēt stirnām un izģērbj mežus, viņa templī visi sauc: gods!P}Kunga balss liek drebēt tuksnesim, Kungs drebina Kādēšas tuksnesi!*|OKunga balss šķiļ uguns mēles!I{ dancina Lebanonu kā teļu un Sirjonas kalnus kā meža vērsi!Jz Kunga balss nolauž ciedrus – salauž Kungs Lebanonas ciedrus,ByKunga balss savā spēkā – Kunga balss visā dižumā!pxYKunga balss pār ūdeņiem! Godības Dievs liek pērkonam dārdēt, Kungs ir pār lielajiem ūdeņiem!NwAtzīstiet Kunga vārda godu! Klanieties Kungam svētajos mitekļos!gv IDāvida psalms. Atzīstiet, kas Kungam, jūs dievu dēli, – atzīstiet Kunga godu un spēku!Pu Glāb savu tautu un svētī savu mantojumu, gani un auklē to mūžam!Tt!Kungs ir spēks savai tautai, glābiņš un cietoksnis savam svaidītajam.s3Kungs ir mans spēks un mans vairogs, uz viņu paļaujas mana sirds – viņš man ir palīdzējis! Mana sirds līksmo, dziesmā pateikšos viņam!Ar}Slavēts lai Kungs, jo viņš uzklausījis manas gaudas!kqOJa tie nelūko uz Kunga darbiem, uz viņa roku veikumu, Kungs viņus nopostīs un vairs neuzcels!p}Dod tiem pēc viņu darba, pēc ļaunuma, ko tie darījuši, pēc viņu roku veikuma dod tiem, izmaksā tiem pilnu algu!o}Neaizrauj mani kopā ar ļaundariem, kopā ar nekrietnajiem, kas savu kaimiņu sveicina mīļi, bet sirdī glabā naidu.enCUzklausi manu gaušanos, kad es brēcu uz tevi, izstiepis rokas pret tavu svēto iekšnamu!m Dāvida psalms. Uz tevi es saucu, Kungs, mana klints, neesi kurls! Ja tu būsi mēms, es kļūšu kā tie, kas grimst bedrē!Jl Ceri uz Kungu, esi stiprs un drošini savu sirdi! Ceri uz Kungu!>kw Ticu, ka ieraudzīšu Kunga labvēlību dzīvo zemē!ljQ Neatdod mani pretinieku rīklei, jo ceļas pret mani viltus liecinieki un varmācības galvinieki!Yi+ Māci man, Kungs, tavu ceļu un ved mani pa līdzenu taku, jo man ir naidnieki!Bh Pat ja mani pamestu tēvs un māte, Kungs mani pieņemtu!g! Neslēp savu vaigu no manis, neatstum dusmās savu kalpu – tu esi mans palīgs! Neatstāj mani un nepamet mani, manas glābšanas Dievs!QfTev, mana sirds, viņš saka: meklē mani! – Tevi es meklēju, Kungs.MeUzklausi, Kungs, manu balsi, kad saucu, žēlo mani un atbildi man!zdmUn nu veikšu naidniekus, kas lenc mani, viņa teltī upurēšu gaviļu upurus, dziedāšu un spēlēšu Kungam.c{Viņš paglabās mani zem sava jumta ļaunā dienā, viņš slēps mani savas telts slēpnī, klintī viņš mani cels."b=Vienu izlūdzos no Kunga, no tā es neatkāpšos, – kaut es mājotu Kunga namā visu mūžu, kaut raudzītos Kunga jaukumā un taujātu viņu templī.a{Kaut apmetīsies pret mani karapulks – mana sirds nebīsies, kaut celsies pret mani karš – arī tad es paļaušos.l`QKad ļaundari nāk virsū ēst manu miesu, mani pretinieki un naidnieki, – tie paklūp un krīt!_ #Dāvida psalms. Kungs – mana gaisma un mans glābiņš, no kā man bīties? Kungs – manas dzīvības patvērums, no kā man baiļoties?T^! Es stāvu ar kāju uz drošas zemes – lūdzēju pulkā es teikšu Kungu!H]  Es taču staigāju krietnumā – izpērc mani un žēlo mani!O\ nedz ar tiem, kam rokā viltus, kam labā roka pēc kukuļa sniedzas!V[% Neaizrauj mani kopā ar grēciniekiem, nedz ar asins bendēm manu dzīvību,KZKungs, es mīlu namu, kur tu mājo, vietu, kur mīt tava godība.OYdziedādams pateicības balsī un stāstīdams par taviem brīnumiem.FXEs mazgāju rokas nevainībā un eju ap tavu altāri, Kungs,IW es nīstu samaitāto pulku, un pie ļaundariem es nesēdīšos!AV}Es nesēžos ar niekkalbjiem, ar liekuļiem es nesaejos,SUjo tava žēlastība man acu priekšā un es staigāju tavā patiesībā!QTPārbaudi mani, Kungs, un pārraugi mani, izlūko manu sirdi un prātu,rS _Dāvida psalms. Iztiesā mani, Kungs, jo es krietnumā staigāju un paļāvos Kungam – es nešaubījos!2R_Glāb, Dievs, Israēlu no visām bēdām!GQKrietnums un taisnīgums lai mani sargā, jo es ceru uz tevi.VP%Sargi manu dvēseli un glāb, ka nenāku kaunā, – jo pie tevis es tveros.PORaugi, cik daudz manu naidnieku – ar plēsīgu naidu tie mani nīst.=NuRaugi manu postu un mokas, piedod man visus grēkus.NMMani sirdēsti samilzuši – no šauriem žņaugiem izbrīvē mani!GLPievērsies man un žēlo mani, jo esmu vientuļš un nabags!MKManas acis arvien uz Kungu, jo viņš izvilks no tīkla man kājas.KJKungs turas ar tiem, kas viņu bijā, un māca tiem savu derību.DI Pats tas dāsnumā mitīs, un viņa dzimums iemantos zemi.YH+ Kurš ir tas, kas bīstas Kunga, – tam viņš mācīs ceļu, ko izvēlēties.GG Sava vārda dēļ, Kungs, piedod manu vainu, jo tā ir liela!vFe Visas Kunga takas ir žēlastība un patiesība – tiem, kas tur viņa derību un uzklausa viņa liecības.RE viņš vada pazemīgos uz taisnprātību, māca pazemīgiem viņu ceļu.VD%Labs un taisnīgs ir Kungs, tādēļ viņš grēciniekiem māca, kur ceļš,mCSManas jaunības grēkus un vainas nepiemini, atceries mani ar žēlastību, jo tu, Kungs, esi labs!cB?Atceries savu žēlsirdību, Kungs, un savu žēlastību, jo tās pastāv kopš mūžiem!pAYVadi mani savā patiesībā un māci mani, jo tu esi mans glābējs Dievs, uz tevi es ceru augu dienu!D@Savus ceļus, Kungs, ierādi man, savas takas man iemāci!R?Neliec tos kaunā, kas cer uz tevi, liec tos kaunā, kas steidzas nodot!g>Gmans Dievs, tev es uzticos, neliec mani kaunā, neļauj maniem naidniekiem smieties par mani!?= {Dāvida psalms. Tev pretī, Kungs, savu dvēseli ceļu,Z<- Kurš tad ir godības Ķēniņš? Pulku Kungs – viņš ir godības Ķēniņš!k;O Paceliet, vārti, savas sijas, un paslejieties, mūžsenās durvis, lai nāk godības Ķēniņš!`:9Kurš tad ir godības Ķēniņš? Kungs, stiprais un varenais, Kungs, varenais kaujā!i9KPaceliet, vārti, savas sijas, un slejieties, mūžsenās durvis, lai nāk godības Ķēniņš!K8Tāda ir cilts, kas viņa alkst, kāro tava vaiga, Jēkaba Dievs!G7tam būs svētība no Kunga, taisns mērs no glābēja Dieva.t6aKam tīras rokas un skaidra sirds, kas savu dvēseli nepiesien māņiem, kas nav nepatiesi zvērējis, –I5 Kurš uzkāps Kunga kalnā, kurš nostāsies viņa svētvietā?;4qviņš to uzcēlis uz jūrām un uzlicis uz upēm.^3 7Dāvida psalms. Kungam pieder zeme un viss uz tās, zemes virsa un tie, kas tur mīt:`29Patiesi, dāsnums un žēlastība mani pavadīs, es pārnākšu Kunga namā uz mūžu.l1QTu saklāj galdu manu naidnieku priekšā, ar eļļu tu svaidi man galvu, mans kauss plūst pāri.t0apat ja iešu pa nāves ieleju, ļauna nebīšos, jo tu esi ar mani, tavs zizlis un spieķis drošina mani.U/#manu dvēseli atveldzē, vada mani pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ,U.#Zaļās ganībās viņš mani gulda, pie rāmiem ūdeņiem viņš mani ved,?- {Dāvida psalms. Kungs ir mans gans, man netrūks nekā.],3 tie nāks un sludinās viņa taisnību tiem, kas vēl dzims, – par viņa darbiem!M+Nākamās audzes viņam kalpos, par viņu pēcnācējiem stāstīs,v*eĒd un zemojas visi zemes lepnie, viņa priekšā liecas visi, kas nokāpj pīšļos, kas dzīvību nepatur.:)ojo Kungam valstība un viņš valda pār tautām.s(_Atcerēsies un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas, zemosies tavā priekšā visas tautu saimes –l'QĒdīs nabagi un gūs sātu, slavēs Kungu, kas viņu meklē. Lai jūsu sirdis ir dzīvas mūžam!]&3Tevi es slavēšu lielajā sapulcē! Ko solīju, samaksāšu dievbijīgo priekšā!%jo viņš nav nicinājis un niecinājis nabaga ciešanas, nav slēpis savu vaigu no tā, kad tas brēca uz viņu – viņš sadzirdēja!$ Kas bīstaties Kunga, slavējiet viņu, viss Jēkaba dzimums, godājiet viņu, drebiet viņa priekšā, viss Israēla dzimums, _~~!}}.||.|{{zqz-yyyExxxMxwwQwvv^uuugu ttotsss>rruqqqpp[ooWnnn*mmmll^kkkpkjjsjiii;hhfh$gggQgff|f0eee$ddd1cccec%bbabaaK```1`__f_$^^z^3]]]V\\|\[[ZZyZ*YYY*XXX"WWW>}> ===/<<< ;;h:::]999=88Y77`7666 55R54433e322.11[00H0//....)----,,q,"+++5**~*))>((()''Q&&&S&%%"$$:###""R!!D PzIMffMyF Wz*/Y H$7u + I   R V ce*1t`t\aBNāciet klausieties, stāstīšu jums – visiem, kas bijā Dievu, – ko viņš darījis manai dvēselei!s[_BTev sadedzināmā upurī – baroti jēri! Dūmos izsmaržot likšu auniem, upurēšu vēršus un āžus!AZ}Bko bildušas manas lūpas, ko es sacīju savās bēdās!WY'B Es nākšu tavā namā nest sadedzināmo upuri, tev samaksāšu, ko solījis,qX[B ļāvis, lai auļo pār mūsu galvām! Mēs gājām caur uguni un ūdeni, līdz tu mūs izvedi veldzē!FWB tu esi mūs ievedis slazdā, uzlicis slogu uz mūsu gurniem,WV'B Tu esi mūs pārbaudījis, Dievs, mūs pārkausējis, kā pārkausē sudrabu,KUB kurš mūs licis dzīvo vidū un mūsu kājām nav ļāvis klupt.NTBSlavējiet, tautas, mūsu Dievu, lai dzird visi, kā skan tam slava,iSKBViņš valda mūžīgi savā spēkā, viņa acis uzlūko tautas, lai spītnieki nepaaugstinās.oRWBViņš pārvērta jūru par sauszemi, kājām tie pārgāja upi – tādēļ līksmosimies par viņu!ZQ-BNāciet un raugiet, ko dara Dievs, – varens viņš parādās cilvēka dēliem!NPBVisa zeme tev zemojas un dzied tev slavu, dzied slavu tavam vārdam!`O9BSakiet Dievam: cik baisi tavi darbi! Tik liels tavs spēks, ka naidnieki lišķē tev!GNBApdziediet viņa vārda godu, godību lieciniet viņa slavai!MM BKorvedim. Dziesma. Psalms. Gavilējiet Dievam, visi, kas virs zemes!aL;Apļavas ietērpjas avju baros, un ielejas sev labību uzsedz – viss gavilē un dzied!1@ Taisnais līksmos par Kungu un patversies pie viņa! Sirdsskaidrie dziedās slavu!R=@ Tad visi bīsies un teiks Dieva darbus, ko viņš veicis, tie sapratīs.G<@ Paši pret sevi tie dīda mēli! Kas to ierauga, krata galvu.=;u@Bet Dievs šaus tiem bultu, acumirklī tos ievainos!h:I@Tie sagudro nekrietnības: dabūjām gatavu smalku stiķi – dziļi paslēpta cilvēka sirds!k9O@Cieši kopā tie turas uz ļaunu, tie runā, kā slazdus izlikt, saka: kurš ieraudzīs mūs? –Q8@no slēptuves piepeši šauj uz krietno, šauj uz viņu, pat nebaidās!R7@tie kā zobenu asina sev mēli, vērš savas bultas – rūgtus vārdus,;6q@paslēp mani no kaitnieku pulka, nekrietno pūļa,W5'@Dzirdi, Dievs, manu balsi, kad sūdzos, no naidnieku briesmām pasargā mani,!4 ?@Korvedim. Dāvida psalms.v3e? Bet ķēniņš priecāsies Dievā! Godā nāks katrs, kas zvēr pie viņa, bet meļu mutes tiks aizdarītas.H2 ? lai tos nodod zobena varā, par ēsmu šakāļiem lai tie top!J1 ? Tie, kas meklē manu dvēseli nokaut, lai noiet zemes dziļumos,E0? Mana dvēsele kļaujas pie tevis, tava labā roka mani tur.F/?jo tu esi mans palīgs, un tavu spārnu ēnā es līksmojos.B.?Pieminu tevi, kad guļu, nakts stundās čukstu par tevi,S-?Taukiem kārumiem sāta man dvēsele, līksmām lūpām slavē mana mute.M,?Slavēšu tevi visu mūžu, tavā vārdā celšu augšup plaukstas.R+?tava žēlastība par dzīvību labāka – tevi slavinās manas lūpas.M*?Tavā svētnīcā raudzījos uz tevi, skatīju tavu spēku un godu,)3?Dievs, tu esi mans Dievs, es meklēju tevi! Pēc tevis slāpst mana dvēsele, pēc tevis tvīkst mana miesa kā izkaltusi un gurda zeme bez ūdens!9( o?Dāvida psalms, kad viņš bija Jūdas tuksnesī.O'> ka tevī, Kungs, žēlastība, tu atmaksā cilvēkam pēc padarītā!a&;> Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu dzirdējis, ka spēks ir pie Dieva,p%Y> Nepaļaujieties uz ieguvumu un laupījuma nekārojiet, kaut manta nes augļus, tai nepiesieniet sirdi!$> Tik dvesma ir cilvēkbērni, māns vien ir vīru dēli, svaru kausos tie augšup ceļas, par dvesmu vieglāki visi kopā!u#c> Paļaujieties vienmēr uz viņu, ļaudis, izlejiet viņa priekšā savas sirdis, Dievs ir mūsu patvērums!d"A>Pie Dieva mans glābiņš un mans gods, mana stiprā klints un mans patvērums – Dievā.]!3>Tikai viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans patvērums – es nepaklupšu!A }>Tik Dievā rod mieru mana dvēsele, jo uz viņu es ceru.mS>Tik viens tiem padomā – kā dižo nogāzt! Meli tiem tīk! Ar muti tie svētī, bet sirdī lād!|q>Cik ilgi jūs cilvēkam uzbruksiet, cik vēl ārdīsiet viņu jūs visi kā grūstošu sienu, kā ļodzīgu žogu?_7>Tik viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans patvērums – es vis nepaklupšu!?y>Tik pie Dieva es rodu mieru, no viņa mans glābiņš.- W>Korvedim Jedūtūnam. Dāvida psalms.Z-= un tavam vārdam es dziedāšu mūžam, ko solījis, maksāšu no dienas dienā!eC=Lai viņš valda mūžam Dieva priekšā, žēlastība un patiesība lai viņu uzrauga, –Q=Pieliec pie ķēniņa mūža dienām, lai viņa gadi uz audžu audzēm!^5=Jo tu, Dievs, dzirdēji manus solījumus! Tu dod mantot tiem, kas bijā tavu vārdu!P=Es mitīšu mūžam tavā teltī, es patveršos tavu spārnu pavēnī.I =Jo tu esi mans patvērums, cietokšņa tornis pret naidniekiem.hI=No zemes malas es saucu tev, kad gurst mana sirds, – uzved mani klintī, kas man par augstu!@{=Dzirdi, Dievs, manu brēcienu, uzklausi manu lūgšanu!6 i=Korvedim. Stīgu pavadījumam. Dāvida psalms.H <Ar Dievu pārspēku gūsim, viņš samīdīs mūsu naidniekus!R< Palīdzi mums pret naidnieku, pie cilvēkiem tverties – blēņas vien!Y+< Vai tu, Dievs, esi mūs pametis, vai nenāksi līdzi, Dievs, mūsu karapulkiem?T!< Kas mani ievedīs nocietinātajā pilsētā, kas var mani vadīt uz Edomu?p Y< Moābs ir mans mazgājamais kubls! Edomam uzsviežu savu sandali! Filistija, tu brēc manis dēļ! –d A< Man – Gileāda un man – Manase, Efraims ir mana bruņucepure, un Jūda ir mans zizlis!t a<Dievs runā no savas svētnīcas: es līksmošos! Es sadalīšu Šehemu, un Lieveņu ieleju es izmērošu!\ 1<Palīdzi mums ar savu labo roku un uzklausi mūs, tad tavi mīļotie būs glābti!F <Dod glābiņu tiem, kas tevi bijā, kur paglābties no loka!P<Savai tautai tu liki trūkties, tu mūs dzirdīji ar klupšanas vīnu!U#<Tu drebināji zemi, tu šķērdi to, dziedē tai plaisas, jo tā jau brūk!dA<Dievs, tu mūs atmeti, tu mūs sadragāji, tu biji noskaities – ļauj jel mums atspirgt!#?<kad viņš karoja ar Divupes aramiešiem un Cobas aramiešiem un Joābs griezās atpakaļ un apkāva edomiešus Sāls ielejā – divpadsmit tūkstošus.K !7 dienu un nakti tās staigā pa mūriem, ļaunums un mokas pilsētā mājo,`=97 Aprij viņus, Kungs, sapin viņu mēles! Es pilsētā redzu pārestību un ķildas –O<7 Es steigtos turp, kur man patvērums no aukainā vēja un no vētras!9;m7redzi, es aizlaistos tālu un mājotu tuksnesī!Z:-7Es teicu: kaut būtu man spārni kā dūjai – es lidotu prom un mitekli rastu,B97bailes un tirpas nāk pār mani, un drebas mani pārņem.D87Sirds lēkā man krūtīs, un nāves briesmas uzkritušas,j7M7naidnieku balsis un ļaundaru varmācība, jo tie nelaimi gāž pār mani un dusmās mani vajā.R67Pievērsies un atbildi man! Nomākts es savās nopūtās – tramda maniM57Ieklausies, Dievs, manā lūgšanā un neslēpies, kad tev gaužos!64 i7Korvedim. Stīgu pavadījumam. Dāvida psalms.T3!6 jo visās briesmās tas mani glābj, uz saviem naidniekiem nicīgi raugos![2/6Labprātīgu upuri nesīšu tev, tavam vārdam es pateikšos, Kungs, jo tas labs,]136Viņš atmaksās ļaunumu maniem naidniekiem! Tu savā patiesībā iznīdē viņus!M06Redzi, Dievs – mans palīgs, Kungs nāk spēcināt manu dvēseli.g/G6Svešinieki ceļas pret mani, un varmākas meklē manu dzīvību – Dievu tie neņem vērā.@.{6Dievs, uzklausi manu lūgšanu, sadzirdi manus vārdus!I- 6Dievs, ar savu vārdu glāb mani un ar savu varu mani iztiesā!_,76kad zīfieši nāca un teica Saulam: vai tad tu nezini, ka Dāvids slēpjas pie mums?6+ i6Korvedim. Stīgu pavadījumam. Dāvida psalms, *5Kaut nāktu no Ciānas glābiņš Israēlam! Kad Dievs ļaus savai tautai atgūties, līksmosies Jēkabs un priecāsies Israēls!)5Gan trūktin trūksies, kas nelikās trūkties, – izsvaidīs Dievs tavu lencēju kaulus! Tu liksi tos kaunā, jo Dievs tos atstumj!c(?5Vai bez prāta netaisnības darītāji? Tie manu tautu ēd kā maizi! Dievu pat nepiemin!I' 5Tie visi atkritēji, visi samaitāti, nav labdara, nav neviena!g&G5Dievs no debesīm raugās uz cilvēku dēliem – vai ir kāds prātīgs, kas meklētu Dievu?n%U5Nelga saka sev sirdī: nav Dieva! – Tie grauj un sagāna ar ļaunu, nav neviena, kas darītu labu!2$ a5Korvedim. Uz sēru kokles. Dāvida psalms.w#g4 Mūžam slavēšu tevi, jo tu to darīji, un piesaukšu tavu vārdu tavu svētīto priekšā, jo tas ir labs!l"Q4 Bet es kā zaļojošs olīvkoks Dieva namā – paļaujos uz Dieva žēlastību mūžīgi mūžam!q![4 redzi, vīrs, kas netvērās pie Dieva, bet paļāvās, ka gana bagāts, dūšojās, kaldams postu! –= u4Raudzīsies taisnie un bīsies, par viņu tie smies:s_4Bet Dievs tevi satrieks uz mūžiem, grābs tevi, izraus no telts, izplēsīs ar saknēm no dzīvo zemes!@{4Tu mīli tādas runas, kas aprij, un valodas, kas viļ!@{4Tu mīli ļaunu vairāk par labu, melus par patiesību!D4Postu tu kal, tava mēle kā uztrīts skuveklis, viltniek!Q4Ko lielies ar ļaunu tu, varenais? Dieva žēlastība ilgst augu dienu!iK4kad edomietis Doēgs nāca pie Saula un stāstīja: Dāvids bija atnācis Ahīmeleha namā! –! ?4Korvedim. Dāvida psalms,|q3tad tev patiks patiesie upuri – sadedzināmie un vissadedzināmie upuri, tad pienesīs uz tava altāra vēršus!J 3Dari labu Ciānai savā laipnībā, atjauno Jeruzālemes mūrus,_73Upuris Dievam ir satriekts gars – satriektu, salauztu sirdi tu, Dievs, nenicināsi!P3jo tev upuri nav pa prātam, mans sadedzināmais upuris tev nepatiktu!?y3Kungs, atdari manas lūpas, lai mana mute slavē tevi,nU3No asinsizliešanas pasargā mani, Dievs, mans glābēj, – mana mēle gavilēs par tavu taisnību.[/3Es mācīšu pārkāpējiem tavus ceļus, un grēcinieki atgriezīsies pie tevis.U#3Dod atkal man prieku, ka tu mani glāb, spēcini mani ar labprātīgu garu!G3 Nepadzen mani no sava vaiga, sava svētuma garu neatņem man!I 3 Šķīstu sirdi radi man, Dievs, un stingru garu atjauno manī!A}3 Novērsies no maniem grēkiem, dzēs visas manas vainas!S 3 Liec man dzirdēt gaviles un prieku, lai līksmo kauli, ko tu sadragāji!e C3 Manus grēkus izberz ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, lai es baltāks par sniegu!Y +3Redzi, tu gribi, lai manī ir patiesība, tad dziļi sirdī man gudrību māci!R 3Redzi, ar vainu es esmu piedzimis, grēcīgs, kopš māte mani ieņēma.0 Y3Pret tevi, tik pret tevi es esmu grēkojis, kas ļauns tavās acīs, to esmu darījis – tāpēc tu taisnīgs, kad apsūdzi mani, un šķīsts, kad spried man tiesu!N3jo savus pārkāpumus es zinu un mans grēks vienmēr man priekšā!I 3Mazgā mani tīru no vainas, no mana grēka šķīstī mani –c?3Apžēlo mani, Dievs, savā žēlastībā, savā žēlsirdībā dzēs manus pārkāpumus!_73kad pravietis Nātāns atnāca pie viņa pēc tam, kad tas bija gājis pie Batšebas.! ?3Korvedim. Dāvida psalms,gG2Kas upurē pateicību, tas mani godā, kas nosprauž ceļu, tam parādīšu, ka Dievs glābj!Y+2Ņemiet to vērā, Dievu aizmirsušie, ka jūs nesaplosu, – glābēja nebūs!ta2Tā tu dari, un es lai klusēju?! Tev šķiet, ka es esmu kā tu?! Es rāšu tevi un tiesāšos pret tevi!P2Tu sēdi un baumo par savu brāli, savas mātes dēlam tu neslavu cel.;q2Muti tu palaid uz ļaunu, un tava mēle pin melus.Y~+2Tu ieraugi zagli, un viņš tev tīk, ar laulības pārkāpējiem tu esi kopā!J} 2tu, kas ienīsti pārmācību un laid manus vārdus gar ausīm?!g|G2Bet ļaundarim Dievs saka: kā uzdrīksties manus likumus piesaukt un manu derību pieminēt,T{!2un tad piesauc mani posta dienā – es tevi glābšu, un tu godāsi mani!Hz 2Upurē Dievam pateicību, maksā Visuaugstajam, ko apsolījis,Gy2 Vai tad es ēdu vēršu gaļu, vai tad es dzeru āžu asinis?Yx+2 Ja būtu izsalcis, es tev neprasītu, jo man pieder pasaule un viss, kas tajā!Ew2 es zinu visus kalnu putnus, un visi lauka kustoņi ir mani!Hv 2 jo man pieder visi meža zvēri un lopi, kas tūkstoš kalnos,Ju 2 man nevajag vērsi no tava nama, nedz āžus no taviem aplokiem,[t/2Ne par upuriem es tevi rāju – tavi sadedzināmie upuri man priekšā vienmēr,msS2Klausies, mana tauta, es runāšu, Israēl, es liecināšu pret tevi – es esmu Dievs, tavs Dievs!Br2Debesis vēstī viņa taisnīgumu, jo Dievs ir tiesnesis!Rq2pulcējiet pie manis uzticīgos, kas upurēdami slēdza ar mani derību!Ip 2Viņš sauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu savu tautu:qo[2Nāk mūsu Dievs un neklusē – viņam pa priekšu iet rijēja uguns, viņam visapkārt stipra vētra!2n_2No Ciānas, skaistuma mēra, Dievs staro!\m 32Āsāfa psalms. Dievu Dievs Kungs runā un sauc zemi no saules lēkta līdz rietam.]l31Cilvēks savā godībā, bet bez saprašanas – līdzīgs lopam, kas aiziet bojā!Jk 1bet tu aizej pie tēviem, kur vairs neredzēs gaismas nemūžam!Pj1kaut dzīvē viņš laimīgs skaitās! Tevi slavē, kamēr tev veicas,Li1jo nāvē tas nepaņems it neko, tā gods nenokāps viņam līdzi,Jh 1Nesatrūksties, ja cits top bagāts, ja tā nams paceļas godā,Kg1Bet Dievs izpirks manu dzīvību no šeola – viņš ņems mani!f!1Tos dzīs uz šeolu kā avis, nāve tiem būs par ganu, sirdsskaidrie tos samīs, rītam austot, to apveidi gaisīs šeolā, kur tie mīt!feE1Šāds ceļš tiem, kuriem muļķība piemīt, un šāds gals tiem, kuriem tīk pašu runas.ddA1 Cilvēks savā godībā nesagaida pat rītu – viņš līdzīgs lopiem, kas aiziet bojā!jcM1 kapi tiem mājas uz mūžiem, miteklis uz audžu audzēm – kaut zemes nosauktas viņu vārdā!jbM1 Jo redzēs, ka gudrie mirst, gan muļķis, gan dulnais iet bojā, citiem tie atstāj savu mantu,@a{1 lai viņš dzīvotu laiku laikos, neieraudzījis bedri!G`1 jo augsts viņu dzīvības izpirkums, nepietiks it nemūžam,M_1Nevar izpirkt cilvēks brāli, nedz dot Dievam par viņu ķīlu –D^1kas paļaujas uz savu mantu un lielās ar savu bagātību!V]%1Kas man ko bīties posta dienās, kad mani lenc un liek kāju priekšā tie,N\1Līdzībā vērīgi ieklausīšos, ar cītaru atklāšu savu mīklu!?[y1Mana mute runās gudri, izprotot čukstēs mana sirds!OZ1jūs cilvēkbērni, jūs vīru dēli, kā bagātie, tā arī nabagie!MY1Klausieties šo, visas tautas, sadzirdiet, kas pasaulē mītat, –&X I1Korvedim. Koraha dēlu psalms.ZW-0ka šis Dievs ir mūsu Dievs uz mūžīgiem laikiem! Viņš vedīs mūs mūžam!jVM0Ielūkojieties tās vaļņos, izložņājiet tās pilis, lai varat pastāstīt vēlākai audzei,MU0 Izstaigājiet Ciānu, apstaigājiet to, saskaitiet, cik tai torņu!UT#0 Lai priecājas Ciānas kalns, lai līksmo Jūdas meitas par tavām tiesām!oSW0 Gan tavs vārds, Dievs, gan tava slava sniedzas līdz zemes malām! Taisnības pilna tava labā roka!IR 0 Aptvērām, Dievs, tavu žēlastību, ienākuši tavā templī.Q0 Ko bijām dzirdējuši, nu ieraudzījām Pulku Kunga pilsētā, sava Dieva pilsētā, – Dievs to dibinājis uz mūžiem!9Pm0ar austrumu vēju tu sadauzi Taršīšas kuģus!=Ou0Drebas tos sagrāba tur, mokas kā dzemdētājai –MN0kā paraudzījās, tā saminstinājās, iztrūkās un metās bēgt!?My0Jo, redzi, sagājās ķēniņi, tie visi nāca virsū,7Li0Tās pilīs visi zina, ka Dievs ir patvērums!K0Viņa svētais kalns slejas skaists visas zemes priekam – Ciānas kalns, Ziemeļu kalns – pilsēta dižam ķēniņam!AJ}0Liels ir Kungs un augstu slavēts mūsu Dieva pilsētā!%I G0Dziesma. Koraha dēlu psalms.}Hs/ Tautu augstmaņi pulcējas kopā – Ābrahāma Dieva tauta! – jo Dievam pieder zemes stiprie! Cik viņš augsts!HG / Dievs ir ķēniņš pār tautām, Dievs sēž svētuma tronī!>Fw/Jo visas zemes ķēniņš ir Dievs! Dziediet dziesmu!IE /Dziediet Dievam, dziediet! Dziediet mūsu ķēniņam, dziediet!5De/Dievs cēlās gavilēs, Kungs raga skaņās!QC/viņš izraugās mums mantojumu par lepnumu Jēkabam, kuru viņš mīl!FB/Viņš pakļauj tautas mums un liek ciltis mums zem kājām,RA/Jo Kungs, Visuaugstais, ir bijājams, dižens ķēniņš pār visu zemi!R@/Visas tautas, plaukšķiniet rokas! Gavilējiet Dievam ar līksmu balsi!&? I/Korvedim. Koraha dēlu psalms.?>y. Pulku Kungs ir ar mums, patvērums mums Jēkaba Dievs!V=%. Rimstiet un ziniet, ka es esmu Dievs, augstu pār tautām, augstu pār zemi!y<k. viņš aptur karus līdz zemes malām, loku viņš salauž un sadragā šķēpu, ratus viņš ugunī sadedzina!I; . Nāciet, lūkojiet Kunga darbus, kā viņš iztrūcina zemi –?:y.Pulku Kungs ir ar mums, patvērums mums Jēkaba Dievs!Q9.Dumpojas tautas, grīļojas valstis, atskan viņa balss – zeme kūst!S8.Dievs mīt tur, tā negrīļosies, Dievs tai palīdzēs jau rīta ausmā!O7.Upes straumes priecē Dieva pilsētu, Visuaugstā svētos mājokļus!O6.kaut krāktu un putotu ūdeņi, kaut drebētu kalni, tai dižojoties!V5%.Tāpēc nebīsimies, kaut apvērstos zeme un kalni iegāztos jūras dzīlē,M4.Dievs mums patvērums un spēks, vienmēr rodams palīgs briesmās.;3 s.Korvedim. Koraha dēliem. Jaunavu balsīm. Dziesma.]23-Likšu pieminēt tavu vārdu audžu audzēs! Tautas slavēs tevi mūžīgi mūžos!Y1+-Tavu tēvu pēdās ies tavi dēli, tu darīsi tos par augstmaņiem visā zemē.K0-Ved tās ar prieku un līksmību, un tās ienāk ķēniņa namā.u/c-Krāsainās drānās ved to pie ķēniņa – jaunavas iet tai pakaļ – viņas draudzenes ved tai līdzi!Q.-Cik dižena ienāk ķēniņa meita! Ar zeltu izšūdināts tās tērps!S-- Tu, Tīras meita! Ar dāvanām tautas bagātie lūkos gūt tavu vēlību!a,;- Ķēniņš iekāros tavu skaistumu – viņš ir tavs kungs, noliecies viņa priekšā!Y++- Klausies, meita, raugi, un pieliec ausi: aizmirsti savējos un sava tēva namu!j*M- Ķēniņu meitas starp tavām dārgajām! Stāv kundze pie tavas labās rokas – Ofīra zeltā!g)G- Pēc mirrēm un alvejas smaržo tavas drānas! Ziloņkaula pilīs stīgu spēle tevi priecē!(%-Tu mīli taisnību un nīsti ļaundarību, tāpēc tevi svaidījis Dievs, tavs Dievs ar gaviļu eļļu – vairāk nekā tavus līdziniekus!`'9-Tavs tronis, ak, Dievs, uz mūžu mūžiem! Tavs valdnieka spieķis ir taisnprātība!Y&+-Bultas dzen asas ķēniņa naidnieku sirdīs – tautas pie kājām tev ļimst!{%o-Tava slava lai zeļ! Jāj karā par patiesību, pazemību un taisnību! Tava labā roka tev māca varenus darbus!N$-Joz savu šķēpu pie gurna, spēkavīr, tev diženums un tev slava!# -Tu esi skaistākais starp cilvēku dēliem, laipnība ir izlieta uz tavām lūpām, tāpēc Dievs svētījis tevi uz mūžiem!y"k-Mana sirds kūsā jaukiem vārdiem! Es saku ķēniņam savas vārsmas! Mana mēle kā veikla rakstveža spalva!J! -Korvedim. Kā “Lilijas”. Koraha dēlu psalms. Mīlas dziesma.? y,celies, palīdzi mums, glāb mūs savā žēlastībā!K,Noliekta pīšļos mūsu dvēsele, plok pie zemes mūsu miesa –I ,Kādēļ savu vaigu tu slēp un aizmirsti mūsu postu un mokas?R,mosties taču, kādēļ tu guli, Kungs? Mosties, neatmet mūs uz mūžu!I ,Tevis dēļ mūs galē bez mitas un kā avis kaušanai lemj –K,vai gan Dievs to neatklātu? Viņš taču zina sirds noslēpumus![/,Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu un stiepuši rokas pret svešu dievu,H ,ka tu mūs satriec šakāļu laukā un apklāj ar nāves ēnu.I ,Mūsu sirdis nav novērsušās, nedz mūsu soļi no tava ceļa,]3,Tas viss nāk pār mums, kaut neaizmirstam tevi un pret tavu derību neturam viltu!U#,kad atskan ņirgu un smējēju balsis, kad ieraugu naidnieku un atriebēju!H ,Mans negods arvien manā priekšā, un kauns klāj manu vaigu,M,tu mūs liki tautu valodās, lai ciltis par mums tik pakrata galvu!Y+,mūs padarīji par apsmieklu kaimiņiem, par ērmu un ķēmu tiem, kas ap mums,P, tu pārdevi savus ļaudis bez peļņas un nekaulējies par mūsu cenu,J , Kā avis tu mūs ļāvi aprīt un starp tautām mūs izkaisīji,Y+, tu liki mums bēgt no naidnieka – tie, kas mūs nīst, sagrābās laupījuma!I , Bet tu mūs atmeti un pazemoji un negāji līdzi mūsu pulkiem,M, Ar Dievu lielāmies augu dienu un tavam vārdam arvien pateicamies!O ,bet tu glāb mūs no naidniekiem un tos, kas mūs nīst, liec kaunā.D ,Nedz savam lokam es uzticos, nedz mans zobens glābs mani,L ,Ar tevi naidniekus nobadām, ar tavu vārdu samīdām uzbrucējus.A },Dievs, tu esi mans valdnieks, tu sūti uzvaras Jēkabam! 7,Ne ar saviem zobeniem tie guva zemi, nedz viņu elkonis tos glāba, bet tava labā roka un tavs elkonis, un tava vaiga gaisma, jo tu viņus mīlēji.uc,Ar paša roku tu izrāvi tautas, bet viņus tu iedēstīji, tu satrieci ciltis, bet viņiem tu ļāvi zelt.ve,Dievs, mēs esam dzirdējuši, ko stāstīja mūsu tēvi, ko tu esi darījis viņu laikā, senajās dienās.& I,Korvedim. Koraha dēlu psalms.+Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī? Gaidi uz Dievu, jo atkal slavēšu viņu, savu glābiņu un savu Dievu!s_+Es iešu pie Dieva altāra, pie savas līksmības Dieva, un slavēšu tevi ar cītaru, Dievs, mans Dievs!|q+Sūti savu gaismu un patiesību, lai tās mani vada, lai tās ved mani tavā svētajā kalnā un tavos mājokļos.q[+Tu esi mans patvērums, Dievs, – kāpēc tu pamet mani? Kāpēc staigāju sērās, naidnieka vajāts?o Y+Iztiesā mani, Dievs, un ved manu prāvu pret bezdievjiem! No krāpniekiem un varmākām izglāb mani!* Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī? Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu, savu glābiņu un savu Dievu!hI* Man kož kaulos, ka naidnieki mani nievā, – tie saka man augu dienu: kur ir tavs Dievs? –u~c* Es sacīšu Dievam: mana klints! Kāpēc tu aizmirsi mani? Kāpēc es staigāju sērās, naidnieka vajāts? ao%~~~0}}}2|||O|"{{LzzTzyy1xxYxwwsvvvVuuSttstssDrrr'qqCppooononn4mmmKllBkkYkjjdjiihhh%gghg%ffKeeeTedd^d ccec bbWbaaMa!```E` _|^^^]]]}]"\\Z\[[l[ZZmZ#YYKXXNWWXWVVFUUeUTTsT"SS{S'RRcRQQiQPPOO6NNN5MMMMM LLrL)KKKOKJJzJ#III=HHHFGGGmGFFdEEDDDECCCQBBB'AApA@@j@!??~?>>m>===<<<0;;;D::V:9997888U877p7+66d6555(444A333+22211w1'00}0//B/..D--c,,k, +~+$***.))):(((;''G&&&/%%z%)$$$3##q#&""}"!!u 2?IL9ACTJA01mjh~dA ) x * I A s v/6^?y({*Z=-QBet viņu tas baros visbaltākiem miltiem! Un no klints tev došu sātīgu medu!N<QKunga nīdēji lišķēs viņam – tāds tiem liktenis uz mūžiem!V;%Qdrīz viņu pretiniekus es pazemotu, pret viņu naidniekiem es vērstu roku!Q:QKaut mana tauta klausītu man, kaut Israēls staigātu manus ceļus –N9Q tad es tos nodevu viņu siržu spītam – lai dara, kā paši prot!N8Q Bet mana tauta manī neklausījās, un mana tauta man nepakļāvās,r7]Q es esmu Kungs, tavs Dievs, kas izveda tevi no Ēģiptes zemes – plet savu muti, un es to piepildīšu!@6{Q Lai tev nav sveša dieva, un neklanies citam dievam –T5!Q Klausies, mana tauta, es brīdinu tevi! Israēl, kaut tu manī klausītos!4{QPostā tu sauci, un es tevi glābu, es atbildēju tev, pērkonā slēpies, es tevi pārbaudīju pie Merības ūdeņiem.S3Qes atbrīvoju no nastas viņa plecu, nu viņa plaukstas no groza brīvas!2wQtā viņš pavēlēja visiem Jāzepā, kad viņš izgāja pret Ēģiptes zemi – valodu, ko es nezināju, nu dzirdu:H1 Qjo tas – likums Israēlam, jo tas – Jēkaba Dieva lēmums,N0QPūtiet jaunā mēnesī ragu, pilnā mēnesī, mūsu svētku dienā,Z/-Qskandējiet dziesmu, sietiņu zvārdziniet, spēlējiet cītaru tīksmo un arfu!D.QGavilējiet Dievam, mūsu spēkam, sauciet Jēkaba Dievam,:- qQKorvedim. Gatas arfu pavadījumā. Āsāfa psalms.^,5PKungs, Pulku Dievs, atjauno mūs un liec savam vaigam starot, ka mēs tiktu glābti!\+1PMēs nenovērsīsimies no tevis – dzīvini mūs, un tavu vārdu mēs piesauksim.m*SPLai tava roka pār to, kurš tev pie labās rokas, – pār cilvēka dēlu, ko tu sev stiprinājis![)/PTo ugunī sadedzinājuši, to nocirtuši! Tava vaiga bardzībā lai tie iznīkst!](3Pšo stumbru, ko stādījusi tava labā roka, – šo dēlu, ko tu sev stiprinājis!h'IPPulku Dievs, jel pievērsies, no debesīm paveries un ieraugi to, un aprūpē šo vīnadēstu,:&oPPlosa to mežakuilis, un lauku tekuļi nogana to!Q%P tad kādēļ tu nogāzi tā žogu, lai plūc katrs, kas garām staigā?H$ P tas stiepj zarus līdz jūrai un līdz upei sniedz dzietus –?#yP kalnus apklāja tā ēna un tā pazares Dieva ciedrus,K"P tu ravēji tam visapkārt, tas sakņojās un piepildīja zemi –T!!P Vīnadēstu tu izraki Ēģiptē – tautas tu izrāvi, bet to iestādīji,W 'PPulku Dievs, atjauno mūs un liec savam vaigam starot, ka mēs tiktu glābti!a;Ptu mūs noliki kaimiņiem ko skaisties un mūsu naidniekiem ko smiet savā starpā, –OPTu barojis viņus ar asaru maizi un devis tiem asaras dzert krūkām,_7PKungs, Pulku Dievs, cik ilgi vēl kūpēs tavas dusmas pret tavas tautas lūgšanām?QPDievs, atjauno mūs un liec savam vaigam starot, ka mēs tiktu glābti!_7PEfraima un Benjāmina, un Manases priekšā – urdi savu spēku, nāc un glāb mūs!jMPIsraēla gans, ieklausies! Tu, kas ved Jāzepu kā ganāmpulku, kas ķerubos sēdi, atspīdi jel> yPKorvedim. Kā “Liecības lilijas”. Āsāfa psalms.kOO Tad mēs, tava tauta, tavu ganību avis, tev pateiksim mūžam – audžu audzēs slavēsim tevi!hIO Septiņkārt atsvied mūsu kaimiņiem krūtīs viņu ņirgas, kā tie ņirdza par tevi, Kungs!\1O Lai sasniedz tevi gūstekņu vaidi! Dižens tev elkonis – neatdod nāvei lemtos!O Kādēļ lai tautas saka: kur viņu Dievs?! – Lai tautas to piedzīvo mūsu acu priekšā, kā atriebtas tavu kalpu asinis!O Palīdzi mums, mūsu glābējs Dievs, tava vārda godības dēļ, atpestī mūs un apklāj mums grēkus tava vārda dēļ!wgONepiemini mums senos pārkāpumus! Ātrāk lai steidz mums pretī tava žēlsirdība, jo mēs gauži pagalam!@{Okas Jēkabu aprijušas un viņa mitekli izpostījušas!gGOLej savas dusmas uz tautām, kas nepazīst tevi, un pār valstīm, kas nepiesauc tavu vārdu,SOCik ilgi, Kungs? Vai mūžam tu dusmosies? Vai degs kā uguns tavs naids?[/OPar apsmieklu esam kļuvuši kaimiņiem, par ērmu un nievekli tiem, kas ap mums!c?OTās izlējušas viņu asinis kā ūdeni visapkārt Jeruzālemei – un nav, kas apbedī!n UOTās atdevušas tavu kalpu līķus par barību debesu putniem, tavu uzticīgo miesas zemes zvēriem!  OĀsāfa psalms. Dievs, tautas ielauzušās tavā mantojumā, apgānījušas tavu svēto templi, sagrāvušas Jeruzālemi drupās!R NHtas viņus ganīja ar krietnu sirdi un ar prasmīgu roku vadīja viņus.d ANGno avju takām viņš to atveda ganīt Jēkabu, viņa tautu, un Israēlu, viņa mantojumu,R NFviņš izvēlējās Dāvidu sev par kalpu un ņēma to no avju aplokiem,iKNEviņš cēla sev svētnīcu – kā debesis augstu, kā zeme, ko viņš uz mūžiem dibinājis,MNDviņš izraudzījās Jūdas cilti, Ciānas kalnu, kuru viņš mīl,J NCViņš atmeta Jāzepa telti un Efraima cilti neizraudzījās –`9NBsavu naidnieku pakaļas viņš sita trumiem – mūžīgu negodu viņš uzkrāva tiem!T!NAUn modās Kungs kā no miega, kā spēkavīrs klaigādams vīna skurbumā,MN@to priesteri krita no šķēpa, to atraitnēm nebija raudu dziesmu.H N?To jaunekļus aprija uguns, to jaunavām nebija kāzu dziesmu,RN>viņš sadzina zobenam savu tautu, uz savu mantojumu viņš saniknojās.LN=viņš atdeva gūstā savu spēku un savu godību naidnieka rokā,W'N}Mtava roka izpirka tavu tautu, Jēkaba un Jāzepa dēlus.M=MTu – Dievs, kurš brīnumus dara, tu parādi tautām savu spēku,T<!MDievs, svētumā tavs ceļš – kurš dievs vēl tik liels kā tu, Dievs?N;M Es pārdomāšu visus tavus darbus, par tevis paveikto es prātošu.b:=M Pieminēšu, ko paveicis Kungs, – jā, pieminēšu brīnumus, ko tu darījis senatnē!K9M Un saku, mana nelaime, ka Visuaugstais nepastiepj savu labo roku!V8%M vai tad žēlot aizmirsis Dievs, vai dusmās aizslēdzis savu žēlsirdību?l7QM vai uz visiem laikiem izsīkusi viņa žēlastība, vai viss cauri, kas solīts uz audžu audzēm,K6Mvai uz mūžiem mūs atmetis Kungs un nekad vairs negribēs mūs,V5%Matceros, kā dziedāju naktī, savā sirdī es prātoju, meklēja mans gars:G4MEs domāju par senajām dienām, par gadiem, kas aizgājuši,P3MTu turi man vaļā acu plakstus, es tā satriekts, ka nevaru parunāt.G2MEs pieminu Dievu un vaidu, es žēlojos, un pagurst man gars.l1QMPosta dienā es meklēju Kungu, naktī rokas man sniedzas un nepiekūst, bet dvēsele neatgūstas!K0MBalsī es brēcu uz Dievu, balsī uz Dievu, lai ieklausās manī!-/ WMKorvedim Jedūtūnam. Āsāfa psalms.L.L viņš dižajiem salauž garu un zemes ķēniņiem iedveš bailes!^-5L Solieties un dodiet Kungam, jūsu Dievam! Visi, kas apkārt, nesiet Bargajam veltes,c,?L Pat naidā cilvēki slavinās tevi – kas paglābsies tavu dusmu, ar tiem tu greznosies!B+L kad cēlās tiesāt Dievs, glābt visus nabagos uz zemes!F*L No debesīm tu spriedi tiesu – zeme bijās un cieta klusu,L)LTu, baiss esi tu! Kurš nostāvēs tavā priekšā, kad tu dusmo?!J( LTevis norāti, Jēkaba Dievs, nemaņā gan braucēji, gan zirgi!T'!Latņēmi drosmīgajiem! Tie snauž, nevienam karotājam pat roka nepakust!5&eLSpožs tu, dižens tu, kas laupījuma kalnusP%Ltur viņš salauza uguns šautras, vairogus, šķēpus un kara rīkus.E$LViņa slēpnis ir Šālēmā un viņa mājvieta Ciānā –@#{LPazīst gan Jūdā Dievu! Israēlā liels viņa vārds!?" {LKorvedim. Stīgu pavadījumam. Āsāfa psalms. Dziesma.O!K Visu ļaundaru ragus es nozāģēšu – augstu sliesies taisno ragi!I  K Bet es liecināšu mūžam, es dziedāšu slavu Jēkaba Dievam!5K Jo kauss Kungam rokā ar putojošu vīnu, garšvielām jauktu, viņš lies no tā – jā, līdz mielēm tie sūks, tie dzers, visi zemes ļaundari!RKbet no Dieva – tik viņš tiesās! Vienus nogāzīs, bet otrus uzcels.I Kjo ne no austrumiem, ne rietumiem, ne no tuksneša, ne kalniem,H KNeslejiet augstu savus ragus, nerunājiet un nestīvējieties,MKEs lielīgajiem saku: nelielieties! un ļaundariem: neslejiet ragu!NKkad sabirzīs zeme un viss, kas tur mīt, es noturēšu tās stabus!>wKRedzi, es nolieku laiku un es taisnīgi tiesāšu –jMKMēs pateicamies tev, Dievs, mēs pateicamies, tavs vārds ir tuvu – to liecina tavi brīnumi!; sKKorvedim. “Neizposti!” Āsāfa psalms. Dziesma.Z-Jneaizmirsti, ka tavi naidnieki brēkā, bez mitas rēc tie, kas dumpo pret tevi!PJCelies, Dievs, iztiesā savu tiesu! Atceries, nelgas allaž peļ tevi,NJNepamet apspiesto kaunā, lai nabaga grūtdieņi slavē tavu vārdu!W'JSargā derību! – jo pilni ir zemes tumšie kambari, varmācības mitekļi!c?JNeatmet plēsoņām savas ūbeles dvēseli, savu nabagu dzīvības neatdod aizmirstībai!U#JAtceries – naidnieks gāna tevi, Kungs, un nelgu tauta pulgo tavu vārdu.H Jtu noteici visas zemes robežas, vasaru un ziemu tu darināji!FJtev diena un tev nakts, tu noliki mēnesi spīdēt un sauli,Y+Jtu izšķēli no zemes avotus un strautus, tu izsusināji neizsīkstošas upes,R Jtu sašķaidīji leviatāna galvas, izbaroji to tuksneša iemītniekiem,R J tu satrieci jūru ar savu spēku, uz ūdeņiem sadragāji pūķu galvas,] 3J Dievs, mans Valdniek kopš senām dienām, zemes vidū, mūs glābdams, tu pūlies,T !J Kādēļ tu atturi savu roku? Velc labo roku no azotes un iznīdē viņus![ /J Cik ilgi, Dievs, gānīsies naidnieks? Vai mūžam pretinieks pulgos tavu vārdu?fEJ Nevienu zīmi vairs neredzam un vairs nav praviešu – neviena, kas zinātu, cik ilgi vēl?`9Jtie teica sev sirdī: visu nomīdīsim! – tie nodedzināja Dieva vietas visā zemē.]3Jpiegrūda uguni tavai svētnīcai, līdz pamatiem sagānīja tava vārda mājvietu,DJUn tad visus grebumus ar cirtņiem un veseriem sadragāja,J JLikās, tie paceļ augstu cirvjus – un iekšā koku biežņā!]3JRēkdami ienāca pretinieki tavā svētvietā! Savas zīmes tie lika tur par zīmi!W'JSteidzies uz bezgalīgajām drupām – svētnīcā visu sagrāvis naidnieks!JAtceries savu draudzi, ko jau sen esi izraudzījies, cilti, ko glābi sev par mantojumu, Ciānas kalnu, kur esi apmeties!o YJĀsāfa psalms. Dievs, kādēļ tu atmeti mūs uz mūžu? Tavas dusmas kūp uz avīm tavās ganībās.iKIBet es – Dieva tuvumā man ir labi, pie Dieva Kunga es tveros, lai paustu visus tavus darbus![~/IJo, redzi, kas tālu no tevis, ies bojā, tu izdeldē visus, kas neuzticīgi tev!W}'INīks mana miesa un sirds, bet manas sirds klints un daļa – Dievs mūžam!N|IKas man debesīs? Kad tu kopā ar mani – neko nevēlos virs zemes!D{Iar savu padomu vadi mani, vēlāk tu godā mani pieņemsi!Az}INu esmu vienmēr ar tevi, tu ņem mani aiz labās rokas,KyIes biju kā lops bez saprašanas un kā kustonis tavā priekšā.GxIKad rūgtin rūga mana sirds un manās iekšās durtin dūra,Yw+IKā nomoda sapnis tie ir, mans Kungs, – kad modīsies, tev riebs viņu tēli!NvIRedzi, tie satriekti vienā mirklī, aizrauti prom nāves šausmās.Iu IPatiesi, kur glums, tu tos ved, tu liec tiem sabrukt pīšļos!PtIlīdz ienācu Dieva svētnīcā – tur sapratu, kāds tiem būs gals!DsIKad es pūlējos izprast, tas man likās pārlieku grūti,Tr!IJa es nolemtu: runāšu kā tie! – es būtu pievīlis tavu bērnu cilti.;qqIsists es tiku augu dienu un pārmācīts ik rītu.KpI Tad velti es šķīstīju sirdi un nevainībā mazgāju rokas –FoI Redzi, tādi ir ļaundari, allaž tie dīki, bet manta nāk.LnI Tie runā: kā uzzinās Dievs? Vai tad Visuaugstais visu zina? –Jm I un viņa tauta iet tiem līdzi un ūdens veldzi pie tādiem rod!;lqI tie debesīs ar savu muti, ar mēli pa zemi lodā,FkItie ņirgājas un runā ļaunu, nicīgi tie ar spēku draud,EjItiem acis no taukuma spiežas, kārībā kūsā tiem sirds,PiItādēļ lepnība tiem kaklarota un varmācība kā apmetnis tos sedz,=huItie nemokās kā visi, nedz tos piemeklē kā citus,BgINav tiem nekādu likstu, dūšīgi tie un brangi miesās,QfIes sāku apskaust katru iznireli, kad palūkojos, cik ļaundariem labi!LeIBet man teju vai sametās kājas, gandrīz vai misējās solis –Vd 'IĀsāfa psalms. Tiešām vēlīgs Dievs Israēlam, tiem, kam sirds šķīsta.7ciHTe beidzas Dāvida, Jišaja dēla, lūgšanas.kbOHMūžam slavēts viņa godības vārds! Viņa gods lai piepilda visu zemi! Patiesi, jā, patiesi!NaHSlavēts Kungs Dievs, Israēla Dievs, kas vienīgais dara brīnumus! `Hlai mūžam pastāv viņa vārds, tik, cik saule spīd, lai zied viņa vārds, viņā svētītas, visas tautas lai cildina viņu! _Hlai labība klāj zemi, lai kalnā tā šalc, kā Lebanona mežs lai raža! Lai ļaudis no pilsētām spraucas kā zāle no zemes,u^cHviņš lai dzīvo! Lai viņam nes Šebas zeltu, lai vienmēr par viņu lūdz, augu dienu lai viņu svētī,H] Hno jūga un spaidiem tos izpērk, to asinis viņam dārgas –P\H viņš žēlo nabagu un sērdieni, sērdieņa dzīvību viņš glābj,Q[H Viņš sērdieni izpestī, kad tas brēc, un cietēju, kam palīga nav,PZH lai rāpo tā priekšā visi ķēniņi, lai visas tautas viņam kalpo.aY;H Taršīšas un salu ķēniņi lai nes meslus, Šebas un Sebas ķēniņi lai dod veltes,]X3H lai tuksneša ļaudis liec ceļus tā priekšā un viņa naidnieki laiza pīšļus,QWHlai viņš pavēl no jūras līdz jūrai un no upes līdz zemes galiem,TV!Hlai taisnība uzzied viņa laikā, lai miers tik ilgi, līdz mēness zūd,MUHlai nolīst pār zāļu pļavām kā lietus gāzma, kas zemē urdz,NTHlai dzīvo, cik saule debesīs un kamēr mēness, uz audžu audzēm,\S1Hlai taisni iztiesā tautas nabagos, lai pestī sērdieņus, lai satriec varmākas,AR}Hlai nes kalni mieru tautai un pakalni lai nes taisnību,LQHlai taisnīgi tiesā tavu tautu un tavus nabagus pēc patiesības,`P ;HSālamana psalms. Dod, Dievs, ķēniņam tavu tiesu un tavu taisnību ķēniņa dēlam,{OoGMana mēle sludinās tavu taisnīgumu augu dienu! Cik apkaunoti, cik apmulsuši tie, kas lūko man darīt ļaunu!ONGMana mute gavilēs, kad dziedāšu tev, un dvēsele, tevis izpirktā!zMmGAr arfu es daudzināšu tevi un tavu patiesību, mans Dievs, ar cītaru dziedāšu slavu tev, Israēla svētais!@L{GTad pieliec pie mana dižuma un atkal dari mani drošu!{KoGDaudz bēdu un nelaimju tu liki mums pieredzēt – gan atkal mūs atdzīvināsi, no zemes dzīlēm izcelsi mūs!uJcGDievs, tava taisnība sniedzas augstumos, tu esi darījis diženas lietas – Dievs, kurš vēl ir kā tu?! IGDievs, nepamet mani līdz sirmam vecumam, lai es izstāstu par tavu stipro elkoni nākamai audzei un tavu spēku visiem, kas nāks!iHKGDievs, tu mani mācīji kopš jaunām dienām – līdz šodienai paužu tavus brīnuma darbus.gGGGEs liecināšu par Dieva Kunga vareniem darbiem, es atgādināšu, ka vienīgi tu esi taisns!kFOGMana mute stāstīs par tavu taisnību, par tavu pestīšanu augu dienu, jo es nezinu tām mēra.GEGBet es cerēšu mūžam un slavēšu tevi vairāk un vairāk.ZD-G Lai mani pretinieki kaunā iznīkst, paļas un negods tiem, kas vēl man ļaunu!IC G Dievs, neturies tālu no manis, mans Dievs, palīgā steidzies!SBG saka: Dievs pametis viņu! Ķeriet un grābiet, nav viņam glābēja! –YA+G jo mani naidnieki par mani runā, manai dzīvībai uzglūn, apspriežas pulkā,J@ G Nepamet mani vecuma dienās, kad spēki man cauri, neatmet mani,B?GPilna man mute ar tavu slavu, ar tavu godību augu dienu.N>GDaudziem es šķietu savādnieks – es, kuram tu drošs patvērums!t=aGTu esi mans atbalsts kopš mātes klēpja, no mātes miesām tu pieņēmi mani, tevi es slavēju vienmēr.X<)Gjo tu mana cerība, Dievs Kungs, uz tevi es paļaujos kopš jaunības dienām!Y;+GMans Dievs, glāb mani no ļaundara rokas, no netaisnā un nežēlīgā delnas,:yGEsi man mājokļa klints, kur tverties vienmēr! Tu esi nolēmis mani glābt, jo tu esi mana radze un mans cietoksnis!Y9+GGlāb mani un pasargā savā taisnībā, pievērs man savu ausi un pestī mani!C8 GPie tevis, Kungs, tveros – neliec mani kaunā nemūžam!z7mFBet es – nabaga cietējs – Dievs, steidzies pie manis! Mans palīgs un glābējs tu, Kungs, – nekavējies! 6 FLai līksmo tevī un priecājas visi, kas meklē tevi, un allaž lai saka: liels ir Dievs! – tie, kuri mīl tavu pestīšanu!95mFLai aizbēg apkaunoti tie, kas saka: ā, re! –f4EFKauns tiem un misēklis, kas manu dzīvību meklē! Lai bēg ar negodu, kas man vēl ļaunu!;3qFDievs, nāc glāb mani, Kungs, palīgā steidzies!22 aFKorvedim. Dāvida psalms, lai daudzinātu.)1ME%Viņa kalpu dzimums tās mantos,h0IE$jo Dievs glābs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, un tie tur dzīvos, un tiem tās piederēs!M/E#Lai slavē viņu debesis un zeme, jūras un viss, kas tajās ņudz,L.E"jo Kungs uzklausa cietējus, un tos, kas gūstā, viņš nenicina!Y-+E!Raugiet, nabagie līksmo – tie, kas meklē Dievu! Lai jūsu sirdis ir možas,W,'E tas patiks Kungam labāk nekā vērsis, nekā ragainais šķeltnadzis bullis!U+#EDziesmā es slavēšu Dieva vārdu, es daudzināšu viņu ar pateicību –F*EBet es esmu nabaga cietējs, glāb, Dievs, un pasargā mani!Y)+ELai tie izdzēsti no dzīvo grāmatas, lai starp taisnajiem netiek ierakstīti!Q(EPieliec vēl vainu pie viņu vainas, lai pat necer, ka tu tos taisnosi!Z'-ETādu tie vajā, ko tu jau sitis, tu viņu ievaino, par viņa sāpēm tie tenko!J& ELai to apmetne paliek pamesta, lai viņu teltīs neviens nemīt!I% EIzlej pār tiem savu bardzību! Tavu dusmu svelme lai tos ķer!M$ELai aptumst tiem acis, ka vairs neredz, un viņu gurni lai ļogās!L#EViņu galds lai top viņiem par cilpu un viņu viesiem par slazdu!U"#EManam ēdienam tie pielika indi, kad man slāpa, tie man deva dzert etiķi.|!qEPaļas, salauzušas manu sirdi, man derdzas, es meklēju līdzjūtību, bet nekā un mierinātājus, bet neatrodu.X )ETu zini manu neslavu, kaunu un negodu – visi mani naidnieki tavā priekšā.@{Enāc, izpērc mani, man ir naidnieki – glāb tu mani!MENeslēp vaigu no sava kalpa, jo postā es, steidzies atbildēt man,jMEAtbildi man, Kungs, jo laba ir tava žēlastība, savā lielajā žēlsirdībā pievērsies man!gGELai neveļas pali pār mani, lai neaprij mani dzelme, lai nesakļauj aka savu muti pār mani!^5EVelc mani no dūņām, ka nenogrimstu, ka glābjos no naidniekiem un ūdens dzelmes!Ebet es – no tevis izlūdzos, Kungs, vēlības brīdi! Dievs, atbildi man – jo liela tev žēlastība, jo patiesa tava pestīšana!I E Aprunā mani tie, kas sēž vārtos, un dzērāji apdzied mani,J E Kad maisu paņēmu sev par apģērbu, kļuvu tiem par izsmieklu!DE Gavēdams raudāju par savu dvēseli, bet saņēmu paļas!V%E Kvēle dēļ tava nama rij mani, kad pēlēji tevi peļ, pār mani tas nāk!W'E svešs esmu kļuvis saviem brāļiem un kā citzemnieks savas mātes dēliem!?yEDēļ tevis es dzirdu paļas, negods klāj manu vaigu,%ELai netiek apkaunoti caur mani tie, kas cer uz tevi, Kungs, Pulku Kungs! Lai netiek pazemoti caur mani tie, kas meklē tevi, Israēla Dievs!LEDievs, tu pazīsti manu muļķību, mani grēki tev nav apslēpti!)KEVairāk nekā matu uz galvas ir to, kas aplam nīst mani, vareni ir tie, kas grib mani iznīdēt, – melīgie naidnieki! Kā lai atdodu to, ko neesmu zadzis?!Y+EEs esmu apguris saukt, mana rīkle ir sausa, izīgst man acis, gaidot uz Dievu!lQEEs stiegu dziļā muklājā, nav kur nostāties, es esmu ūdens dzelmē, un pali veļas man pāri!@{EGlāb mani, Dievs! Ūdeņi uzkāpuši man līdz kaklam!4  eEKorvedim. Kā “Lilijas”. Dāvida psalms.n UD$Baiss tu, Dievs, savās svētnīcās, Israēla Dievs! Dod spēku un tvirtumu tautai! Slavēts Dievs!\ 1D#Atzīstiet Dieva spēku! Pār Israēlu viņa diženums un viņa spēks padebešos!g GD"kas kopš mūžības jāj debesu debesīs – klau, viņš dārdina savu balsi, vareno balsi!? yD!Zemes valstis, dziediet Dievam, dziediet slavu Kungam,LD Lai nāk sūtņi no Ēģiptes, lai Kūša stiepj rokas pret Dievu!DNorāj jel niedru zvēru, vēršu padomi ar teļu tautu, kas samin cits citu dēļ sudraba gabaliem! Izdzenā tautas, kam badīties tīk!PDno sava tempļa, kas augšā Jeruzālemē! Tev ķēniņi sanes veltes!W'DTavs Dievs lai pavēl tavam spēkam, nostiprini, Dievs, ko tu mums devis, – DTur Benjāmins, jaunākais, visiem priekšā, Jūdas augstmaņi trokšņainā pūlī, Zebulūna augstmaņi, Naftālī augstmaņi!RDpulcējieties slavēt Dievu Kungu, jūs, kas cēlušies no Israēla! –\1Dpa priekšu dziedoņi, nopakaļ spēlmaņi, apkārt jaunavas sietiņus šķindina:c?DRedzi, tavs svētais gājiens, Dievs, mana Dieva, mana ķēniņa gājiens svētnīcā –U#Dlai tu nošķaidi asinīm kājas, lai tavu suņu mēles no naidniekiem lok!iKDKungs saka: no Bāšānas kalna tos vedīšu atpakaļ, tos vedīšu atpakaļ no jūras dzelmes,i~KDPatiesi, Dievs sašķaidīs savu naidnieku galvas un matainos pakaušus tiem, kas mīt grēkā!T}!DDievs ir mūsu glābšanas Dievs, un Dievam Kungam pieder izeja no nāves![|/DSlavēts lai Kungs diendienā, mūsu nastu viņš nes, Dievs ir mūsu glābiņš!{wDTu uzkāpi augstumos, vezdams gūstā, tu ņēmi cilvēkus sev par balvu, pat spītniekus, lai mājo pie Kunga Dieva! zDDievam kaujas ratu divkārt desmit tūkstoši – tūkstošu tūkstoši! – Kungs vidū tiem – Sīnajietis! – savā svētumā!oyWDKo tu glūni, kupru kalns, uz kalnu, kas Dievam par sēdekli tīk? Patiesi, Kungs mājos tur mūžam!GxDDievu kalns, Bāšānas kalns, kupru kalns, Bāšānas kalns!QwDKad Visuvarenais tur izsvaidīja ķēniņus, sniegs sniga pār Calmonu!|vqDvai gulšņājāt, vīri, pie avju aplokiem?! – dūjas spārni klāti ar sudrabu un tās spalvas ar zaļu zeltu!Vu%D pulku ķēniņi, tie bēg, tie bēg, nama skaistules dala sev laupījumu –5teD Kungs sūta pasacīt, ziņnešu liels pulks:RsD Tava radība dzīvo tur, tu savā laipnībā gādā par nabagiem, Dievs!krOD Dāsnu lietu tu slacīji, Dievs, pār savu mantojumu – kad tas bija panīcis, tu to aprūpēji.gqGD zeme līgojās, ak, debess lāsoja Sīnaja Dieva priekšā, Dieva, Israēla Dieva, priekšā!Zp-DDievs, kad tu gāji savas tautas priekšā, kad tu soļoji pāri tukšatnei, –ooWDDievs vientuļos iemitina namā, gūstekņus viņš rimtumā izved, taču spītnieki mīt akmenājā.QnDBāreņu tēvs un atraitņu tiesnesis, Dievs savā svētajā mājoklī!m'DDziediet Dievam, dziediet slavu viņa vārdam, sataisiet ceļu tam, kas tuksnešos jāj, – Kungs viņa vārds, līksmojiet viņa priekšā!Zl-DBet taisnie lai priecājas, lai līksmojas Dieva priekšā, lai gavilē priekā!qk[DKā dūmus aizpūš, tu aizpūt tos! Kā kūst vasks pie uguns, tā lai zūd ļaundari Dieva priekšā!_j7DLai ceļas Dievs, lai pašķīst viņa naidnieki, kas viņu nīst, lai bēg no viņa!*i QDKorvedim. Dāvida psalms. Dziesma.Ih CDievs ir mūs svētījis – lai bijā viņu visas zemes malas!KgCZeme ir devusi savu ražu, Dievs ir mūs svētījis, mūsu Dievs,FfCTautas lai slavē tevi, Dievs, lai tevi slavē visas tautas!feECLai līksmo un gavilē ciltis – vienlīdzībā tu tiesā tautas un vadi ciltis virs zemes!FdCTautas lai slavē tevi, Dievs, lai tevi slavē visas tautas!Ic CLai zina visa zeme tavu ceļu un visas tautas tavu pestīšanu!Ub#CDievs lai mūs žēlo un svētī, lai liek savam vaigam mirdzēt pār mums!7a kCKorvedim. Stīgu pavadījumam. Psalms. Dziesma.``9BSlavēts Dievs, kurš nav atmetis manu lūgšanu, nedz atrāvis man savu žēlastību!G_BTaču Dievs klausījās, viņš sadzirdēja manas lūgšanas.F^BJa es būtu lolojis sirdī ļaunu, Kungs manī neklausītos!E]BViņu es saucu skaļā balsī, viņu cildināja mana mēle. lZ ~~M~ }}f}C}||]{{{r{'zzz-yypy$xxx?wwwCwvvuuwuttkt!ss rrr^r qqvqppooooTTT=SSSJRRR_RQQ~Q+PPPGOOOZONNTMMMdMLL;KKK@JJJAIITI HHSGGGFFxF.EE_EDDQCCC>BBB(AAbA9@@@d@???!>>}>.===A<<<&;;u;::{:/9997888N777A666W555N444l4331222;111I00o0 //1...<---A,,,I++t+ **P)))g)((U'''&&d%%g$$$9###_"""G!!u! 65TY/Pd7ICKbw!jeq# \ I  '   Q3HE~*D]L)hTu radīji mēnesi laika mēram, sauli, kas zina, kur tai rietēt.R(haugstie kalni tiek kalnu kazām, klintis ir patvērums klinšu trušiem.?'yhkur putni taisa ligzdas, svēteļi to galotnēs mājo,M&hAtdzirdīti ir Kunga koki, Lebanona ciedri, ko viņš iestādījis,|%qhtu dod vīnu, kas priecē cilvēka sirdi un ka tam vaigs spožs no eļļas, un maizi, kas spēcina cilvēka sirdi.d$AhTu izdiedzē zāli lopiem un labību, ko cilvēkiem audzēt, ka tie iztiku dabū no zemes,Q#h Tu no savām istabām dzirdini kalnus, tava darba augļi piepilda zemi.="uh debesu putni mīt pie tiem, no koku lapotnēm dzied.G!h tie dzirdina visus lauka zvērus, mežēzeļi dzesē slāpes,: oh Tu avotus sūti uz upēm, starp kalniem tie urdz,W'h Tu noteici robežu, lai tie to nepārkāpj, ka tie vēlreiz nepārklāj zemi.\1htie šļācās pret kalnu, tie gāzās ielejās, līdz vietai, ko tu noteici tiem.GhTu apsauci tos, tie metās bēgt, no tava pērkona tie bēga,Phtai uzklāji dzelmi kā drēbi, augstāk par kalniem ūdeņi slējās!@{hTu liki zemi uz tās balstiem, ka neizkustas nemūžam,RhTu dari vējus par saviem vēstnešiem un uguns liesmas sev par kalpiem!iKhuz ūdeņiem uzcel savas istabas, paņem mākoņus sev par ratiem, traucies ar vēja spārniem.DhTu sedzies ar gaismu kā drānu, izplet debesis kā telti,h KhTeic, mana dvēsele, Kungu! Kungs, mans Dievs, cik tu esi liels, diženumā un slavā tērpies!mSgTeiciet Kungu, jūs, visa viņa radība, viņa valstība visās malās! Teic, mana dvēsele, Kungu!U#gTeiciet Kungu, visi viņa pulki, jūs, viņa kalpi, kas darāt viņa gribu!c?gTeiciet Kungu, jūs viņa vēstneši, kas viņa vārdu pildāt un klausāt viņa vārdam!QgKungs nolicis savu troni debesīs, un viņa valstība pavēl pār visu.Qgkatram, kas viņa derību glabā, atceras viņa baušļus un pilda tos.gBet Kunga žēlastība no mūžības līdz mūžībai ir pār tiem, kas viņa bīstas, un viņa taisnība uz dēlu dēliemPgvējš tam pārskrien, un tā nav, tur, kur tas bija, vairs ne miņas.DgKā zāle ir cilvēka mūžs, kā lauka zieds tas zied –T!gjo viņš zina, kā mēs darināti, viņš atceras, ka mēs vien pīšļi!U #g Kā tēvs žēlo savus dēlus, tā Kungs žēlo tos, kas viņa bīstas, –a ;g cik tālu ir austrumi no rietumiem, tik tālu viņš atņem no mums mūsu pārkāpumus.d Ag Cik augstu ir debesis pār zemi, tik varena tam žēlastība pār tiem, kas viņa bīstas;] 3g Ne pēc mūsu grēkiem viņš mums dara, ne pēc mūsu vainas viņš mums atmaksā.K g Ne bezgalīgi viņš rāsies, ne mūžīgi viņš mums pieminēs!W'gLīdzcietīgs un žēlīgs ir Kungs, gauss dusmās, bet dāsns žēlastībā.PgViņš vēstīja Mozum savus ceļus un savus darbus Israēla bērniem.DgTaisnību dara Kungs un taisnu tiesu visiem apspiestajiem.I gkurš tavu mūžu pilda ar labu, ka tu kā ērglis atkal jauns!_7gkurš tev dzīvību izglābj no bedres, kronē tevi ar žēlastību un žēlsirdību,T!gviņš, kurš piedod visas tavas vainas, kurš dziedē visas tavas kaites,SgTeic, mana dvēsele, Kungu un neaizmirsti balvas, ko viņš tev devis –^ 7gDāvida psalms. Teic, mana dvēsele, Kungu, viss, kas manī, – viņa svēto vārdu!SfTavu kalpu dēli gūs mājvietu, un viņu dzimums drošs tavā priekšā!3afBet tu esi tas, un taviem gadiem nav gala!d~Aftās zudīs, bet tu paliksi, tās izdils kā drānas, tu tās novilksi – tās būs nost!K}fSākumā zemei tu pamatus liki, un tavu roku darbs ir debesis –S|fes saku: mans Dievs, neņem mani pusmūžā – audžu audzēs tavi gadi!H{ fViņš ceļā ir salauzis manu spēku, īsinājis manu mūžu,Ezfkad pulcēsies kopā tautas un valstis, lai kalpotu Kungam.ByfTeiks Ciānā Kunga vārdu un slavēs viņu Jeruzālemē,Nxflai dzirdētu gūstekņu vaidus, lai atlaistu tos, kam nolemts mirt!_w7fka viņš noliecās no svētajiem augstumiem, Kungs no debesīm paskatījās uz zemi,Xv)fTas tiks uzrakstīts nākamajai audzei, lai tie, kas dzims, slavētu Kungu –]u3fViņš ir uzklausījis tukšinieku lūgšanu un nav noniecinājis viņu lūgšanos.Ht fkad Kungs būs uzcēlis Ciānu un parādīsies savā godībā!MsfTautas bīsies Kunga vārda un visi zemes ķēniņi tavas godības,Jr fjo tavi kalpi mīl tās akmeņus un tās pīšļu viņiem žēl!NqfCelies un glāb Ciānu – laiks apžēlot to, tas brīdis ir klāt,Fpf Bet tu, Kungs, mūžam valdi, un tevi piemin audžu audzēs!?oyf Mūžs man noliecies kā ēna, un es kā zāle vīstu.Rnf tava piktuma dēļ, tavas dusmības dēļ, jo tu ņēmi un padzini mani!Jm f Es pīšļus kā maizi ēdu, ar asarām savu dzērienu jaucu –Olf Augu dienu mani peļ naidnieki, kam trakums pret mani, tie mani lād!Jk fBez miega nīkstu – man klājas kā vientuļam putnam uz juma!Jj fLīdzīgs es tuksneša pūcei un kā apogs starp drupu kaudzēm!0i[fTā stenu, ka sprūst kauli man miesā!Jh fKā samīta zāle vīst mana sirds – pat aizmirstu ēst maizi.KgfProm kā dūmi rit manas dienas, un mani kauli kā krāsns gruzd.jfMfNeslēp savu vaigu no manis posta dienā! Pievērs ausi dienā, kad saucu, steidz atbildēt man!MefKungs, uzklausi manu lūgšanu, lai mans sauciens nonāk pie tevis!Qd fNabaga lūgšana, kad tas paguris izlej savas žēlabas Kunga priekšā.ac;eIk rītu es nīdēšu visus zemes ļaundarus, lai izskausti nekrietnie Kunga pilsētā!ObeViltnieks nemitīs manā namā, melkulis nepaliks manu acu priekšā!qa[eManas acis skatīs šīs zemes uzticamos, ka tie var mājot ar mani! Kas dzīvo krietni, lai man kalpo!|`qeKas apmēļo slepus savu kaimiņu, tādu es izdeldēšu! Kas nicīgi skatās un augstprātīgs, to es necietīšu!;_qeViltus būs nost no manis, es ļaunuma nepazīšu!o^WeEs neņemšos acu priekšā nekādu nelietību! Atkritēju darbus es nīstu – tie nelips pie manis!e]CeEs pūlēšos dzīvot krietni! Kad tu nāksi pie manis?! Es staigāšu krietns savā namā!a\ =eDāvida psalms. Uzticību un taisnību es apdziedāšu, tev, Kungs, es dziedāšu slavu!_[7djo Kungs – labs! Viņa žēlastība uz mūžiem, uz audžu audzēm viņa uzticība!|ZqdNāciet viņa vārtos ar pateicību un viņa pagalmos slavēdami – pateicieties viņam, slavējiet viņa vārdu,wYgdZiniet, ka Kungs, viņš – Dievs! Viņš mūs radījis un ne mēs paši! Viņa tauta un viņa ganību avis!KXdKalpojiet Kungam ar prieku, nāciet viņa priekšā ar dziesmām!6W idPateicības psalms. Gavilē Kungam, visa zeme!nVUc Cildiniet Kungu, mūsu Dievu, un klanieties viņa svētajam kalnam, jo svēts ir Kungs, mūsu Dievs!vUecKungs, mūsu Dievs, tu atbildēji tiem, piedevīgs Dievs tu biji tiem, tomēr atriebi, kad tie sagānījās!fTEcMākoņu stabā viņš uz tiem runāja – tie darīja viņa prātu un ko viņš tiem lēma!ScMozus un Ārons – starp viņa priesteriem, Samuēls starp tiem, kas sauca viņa vārdu! Tie sauca Kungu, un viņš tiem atbildēja!VR%cCildiniet Kungu, mūsu Dievu, klanieties viņam pie kājsola! Svēts viņš!Q}cVarens ķēniņš, kas taisnību mīl! Tu esi nolicis tiesu un taisnību, un patiesību Jēkabā – to tu esi darījis!IP cLai slavēts tavs vārds, tu lielais un baisais! Svēts viņš!DOcKungs Ciānā liels, un augstu viņš pār visām tautām!NN cKungs valda! Lai tautas dreb! Viņš ķerubos sēž! Lai lēkā zeme!}Msb Kunga priekšā – jo viņš nāk tiesāt zemi! Viņš tiesās pasauli pēc taisnības un tautas pēc patiesības!:Loblai straumes sit plaukstas un kopā kalni gavilēPKbLai krāc jūra un viss, kas tajā, zemes virsa un kas uz tās dzīvo,GJbar taurēm un ragu uzgavilējiet Ķēniņa, Kunga, priekšā!LIbdziediet slavu Kungam ar cītaru, ar cītaru, ar spēļu skaņām,QHbUzgavilē Kungam, visa zeme! Sauciet un līksmojiet, un dziediet slavu,GbViņš atcerējās savu žēlastību un uzticību Israēla namam! Ieraudzīja tad visas zemes malas, ka mūsu Dievs atpestī!dFAbKungs ir pasludinājis, ka viņš atpestīs, atklājis savu taisnību tautu acu priekšā.E bPsalms. Dziediet Kungam jaunu dziesmu, jo viņš ir darījis brīnumus, – tam guvusi uzvaru viņa labā roka un viņa svētais elkonis![D/a Priecājieties, taisnie, par Kungu, un pateicieties, pieminēdami viņa svētumu!PCa Gaisma iesēta priekš taisnā un priekš sirdsskaidrajiem – prieks!Ba Jūs, kas mīlat Kungu, ienīstiet ļaunu! Viņš sargā savu uzticīgo dzīvības, no ļaundaru rokas viņš glābj tos!TA!a Tu, Kungs – Visuaugstais pār visu zemi, tik augstu pār visiem dieviem!_@7aKlausās un priecājas Ciāna un līksmo Jūdas meitas par taviem spriedumiem, Kungs!i?KaApkaunoti visi tēlu pielūdzēji, kas lielās ar saviem elkiem, – klanās viņam visi dievi!T>!aStāstiet, debesis, viņa taisnību, skatiet, visas tautas, viņa godību!L=aKalni kā vasks kūst Kunga priekšā, visu zemju Kunga priekšā.E<aApgaismo pasauli viņa zibeņi – redz to, un lēkā zeme.I; aUguns iet viņam pa priekšu, visur sadedzina viņa naidniekus.R:aTumši padebeši apkārt viņam, taisnība un tiesa viņa troņa pamats.C9 aKungs valda! Lai līksmo zeme, lai priecājas visas salas!8` Kunga priekšā, jo viņš nāk, jo viņš nāk tiesāt zemi! Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas savā patiesībā.Q7` Lai gavilē lauki un viss, kas tajos! Tad dziedās visi koki mežā –Y6+` Lai priecājas debesis un lai līksmo zeme, lai krāc jūra un viss, kas tajā!v5e` Sakiet: tautās Kungs valda, nolicis pasauli, ka nepakustas, – viņš tiesās tautas pēc patiesības! –R4` Klanieties Kungam svētajos mitekļos! Drebi viņa priekšā, visa zeme!Q3`Atzīstiet Kunga vārda godu, nesiet upuri un ienāciet viņa pagalmos!L2`Atzīstiet Kungam, tautu saimes, atzīstiet Kungam spēku un godu!U1#`Diženums un slava viņam pa priekšu, spēks un godība viņa svētvietā!G0`jo visi tautu dievi – tik elki, bet Kungs debesis radījis!V/%`Liels ir Kungs un slavējams ļoti – bijājams viņš pār visiem dieviem,O.`Izstāstiet tautās viņa godu un visos ļaudīs – viņa brīnumus!]-3`Dziediet Kungam, slavējiet viņa vārdu, vēstījiet diendienā viņa pestīšanu!@, }`Dziediet Kungam jaunu dziesmu, dziedi Kungam, visa zeme!O+_ Tad es zvērēju savās dusmās: tie vis neienāks manā miera zemē!*_ Četrdesmit gadus man derdzās šī audze, un es teicu: tā ir tauta ar aplamām sirdīm, un tie nevēro manus ceļus! –a);_ kad mani kārdināja jūsu tēvi – tie mani pārbaudīja, kaut redzēja manus darbus!P(_Nenocietiniet sirdis kā pie Merības, kā todien pie Masas tuksnesī,'_jo viņš ir mūsu Dievs un mēs – viņa ganību tauta un avis, ko viņa roka gana! Kaut šodien jūs viņam klausītu!W&'_Nāciet, nolieksimies, metīsimies ceļos Kunga, mūsu Radītāja, priekšā,T%!_kuram jūra, un viņš to darinājis, un sauszemi viņa rokas veidojušas!>$w_kuram rokā zemes dzīles un kalnu gali – arī tam,J# _jo liels Dievs ir Kungs un liels ķēniņš pār visiem dieviem,Y"+_Nāksim viņa priekšā ar pateicību, ar slavas dziesmām tam uzgavilēsim –J! _Nāciet, dziedāsim Kungam, uzgavilēsim mūsu glābiņa Klintij! #^Viņš liks to grēkam atgriezties pār viņiem, un viņu ļaunuma dēļ viņš tos izdeldēs, viņš tos izdeldēs – Kungs, mūsu Dievs!O^Nu Kungs ir mans cietoksnis, un mans Dievs ir mana patvēruma klints.M^pret taisnā dzīvību sazvērējas un šķīstas asinis notiesā?!G^Vai biedrosies tu ar posta tiesu, kur mokas ar likumu noteic,?y^Kad raizes nomāca mani, tu mierinot mani ielīksmoji.S^Kad likās – slīd man kāja, tava žēlastība, Kungs, mani balstīja!M^Ja nebūtu Kungs palīgs man, drīz mājotu klusumā mana dvēsele![/^Kas celsies par mani pret netaisnajiem? Kas stāsies par mani pret nekrietnajiem?X)^jo pie taisnības atgriezīsies tiesa un viņam pakaļ – visi sirdsskaidrie!E^Jo neatstās Kungs savu tautu un savu mantojumu nepametīs,G^ lai patvertu viņu posta dienās, kad ļaundariem raks bedri!U#^ Svētīts vīrs, kuru tu norāj, Kungs, kuru tu savā bauslībā māci, –;q^ Kungs zina cilvēku domas, jo tās – tik dvesma!eC^ Kurš norāj tautas, vai tad atstās bez soda – viņš, kurš cilvēkam māca zināšanu?dA^ Kas ausi tev uzlicis – vai pats nedzird? Kas aci tev darinājis – vai pats neskatās?!Y+^Atjēdzieties jūs, dulnie ļaudis! Un jūs, muļķi, kad nāksiet pie prāta?!?y^tie saka: neredzēs Kungs! Nemanīs Jēkaba Dievs! –H ^atraitni un svešinieku tie nokauj, un bāreņus tie nogalina,I ^Tavu tautu, Kungs, tie maitā un tavu mantojumu tie sabojā –V %^Tie runā, šļākdami iecirtību, – izlielās visi, kas dara netaisnību!P ^Cik ilgi vēl ļaundari, ak, Kungs, cik ilgi vēl ļaundari līksmos?!I  ^Celies, zemes tiesnesi, atmaksā lepnajiem, kas tiem pienākas!8  m^Atmaksas Dievs, Kungs, atmaksas Dievs, atspīdi!^ 5]Tavas liecības patiesi uzticamas, svētums piedien tavam namam, Kungs, uz mūžiem![/]Par lielu ūdeņu dižajām balsīm, par jūras bangām dižāks augstumos Kungs![/]Pacēla straumes, Kungs, pacēla straumes savu balsi, pacēla straumes savu dunu!P]Nolikts tavs tronis kopš viņiem laikiem – kopš mūžības – tu!u e]Kungs valda, dižumā tērpies, tērpies Kungs spēkā un apjozies – nolicis pasauli, ka tā negrozīsies![/\un liecinās, ka Kungs ir taisnīgs – mana klints! – nav viņā netaisnības!B\tie nesīs augļus pat sirmā vecumā, tie zels un zaļosG\Stādīti Kunga namā, mūsu Dieva pagalmos, tie dzīs asnus,G\ Taisnais kā palma izaugs, kā ciedrs Lebanonā tas sliesies!V%\ Pamanīju tos, kas glūn uz mani, kas cēlās mani lauzt, nepiezagās klusu!L\ Kā meža vērsim tu slēji man ragu, tu ziedi mani ar jauneļļu!q~[\ Jo, redzi, tavi naidnieki, Kungs, jo, redzi, tavi naidnieki ies bojā, tiks izdzenāti visi nekrietnie!-}U\ Bet tu augstumos uz mūžiem, Kungs!h|I\Kaut spraucas ļaundari kā zāle un uzzeļ visi nekrietnie – iznīkt tiem uz laiku laikiem!4{c\Tik dulnais to nezina un muļķis nesaprot!Hz \cik lieli ir tavi darbi, Kungs, cik dziļi sniedz tavas domas!Sy\Tavs veikums, Kungs, mani priecē, par tavu roku darbiem es gavilēju –>xw\ar desmitstīgu kokli, ar arfu un cītaru klausoties!Ew\sacīt no rīta tavu žēlastību un tavu uzticību naktīsIv \Labi pateikties Kungam un dziedāt tavam vārdam, Visuaugstais,&u I\Psalms. Dziesma sabata dienai.Kt[es došu viņam ilgu mūžu un rādīšu viņam savu pestīšanu!usc[viņš sauc mani, un es viņam atbildēšu, ar viņu es posta brīdī, es izglābšu viņu un celšu godā,krO[Viņš pieķēries man, un es paglābšu viņu, es pasargāšu viņu, jo viņš zina manu vārdu,Qq[ Uz lauvām un odzēm tu mīsi, tu sabradāsi jaunos lauvas un čūskas!Qp[ Savās plaukstās tie tevi pacels, lai nepiesitas pie akmens tev kāja!_o7[ jo viņš saviem vēstnešiem pavēlēs par tevi – sargāt tevi visos tavos ceļos!Jn [ tev negadīsies nekas ļauns, nedz tuvosies sērga tavai teltij,am;[ Tiešām tu, Kungs, esi mans patvērums! Tev, kas izrauga Visuaugsto par savu mājokli,Rl[tik acīm tu raudzīsies, kā ļaundariem atmaksāts, to tu ieraudzīsi!ikK[Lai krīt tūkstotis tev blakus un desmit tūkstoši pa labi no tevis, bet tevi tas neskars –Jj [ne mēra, kas tumsā staigā, ne sērgas, kas uzbrūk dienvidū!Bi[Nebaidies no nakts šausmām, ne bultas, kas lido dienā,h[ar savu spārnu galiem viņš apklās tevi, un zem viņa spārniem tu patversies, kā vairogs tevi sargās viņa patiesība.Gg[Viņš glābs tevi no putnu ķērāja cilpas, no mēra posta,Xf)[saka Kungam: mans patvērum un mans cietoksni, mans Dievs, uz ko es paļaujos!He [Kas mājo Visuaugstā paspārnē un apmeties Visuvarenā ēnā,d}ZLai mana Kunga, mūsu Dieva, jaukums pār mums! Liec mūsu roku pūliņiem izdoties, mūsu roku pūliņiem – izdoties!LcZLai tavi kalpi redz tavus darbus un tavu godību – viņu bērni!]b3ZTik dienu mūs priecē, cik tu mūs sāpināji, tik gadu, cik piedzīvojām ļaunu!daAZDari mūs sātus no rīta ar savu žēlastību, tad līksmosim un priecāsimies ik dienas!P`Z Jel atgriezies, Kungs! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par saviem kalpiem!D_Z Māci mums skaitīt mūsu dienas, ka dabūjam gudru sirdi!H^ Z Kas zina tavu dusmu spēku un tavu bardzību, kā tevi bijāt?]5Z Mūsu mūžs – septiņdesmit gadu vai, kurš visai stiprs, astoņdesmit gadu, viss šis laiks – pūles un posts, garām ir, un – lidojam prom!P\Z viss mūsu mūžs tavās dusmās pagaist, mūsu gadi kā nopūta zūd.\[1Zvisas mūsu apgrēcības tavā priekšā, mūsu noslēpumi – tava vaiga gaismā,JZ ZTā mēs nīkstam tavās dusmās, un tavs naids mūs iztrūcina,IY Zno rīta tā zeļ, tad tvīkst, līdz vakaram novīst un kalst.HX ZTu izlej miegu pār tiem, no rīta – tie zāle, kas tvīkst,aW;ZJo tūkstoš gadi tavās acīs kā vakardiena, kas prom, kā sardzes laiks, kas naktī.XV)ZTu cilvēku putekļiem atdod un saki: dodieties atpakaļ, cilvēku bērni! –kUOZPirms kalni dzima un pirms tu dzemdēji zemi un pasauli, no mūžiem līdz mūžiem tu – Dievs!]T 5ZDieva vīra Mozus lūgšana. Mans Kungs, tu esi bijis mums mājoklis audžu audzēs!8SkY5Lai slavēts Kungs mūžam! Patiesi un patiesi!RRY4Kā apsmej tavi naidnieki, Kungs, kā tie apsmej tava svaidītā soļus!]Q3Y3Atceries, mans Kungs, tavu kalpu negodu, ko nēsāju krūtīs, no daudzām tautām!ZP-Y2Kur tava senā žēlastība, mans Kungs, ko zvērēji Dāvidam savā uzticībā?OOY1Kurš cilvēks dzīvo un neredz nāvi, un paglābjas no šeola varas?TN!Y0Atceries, cik man mūža – tik dvesmai tu radījis visus cilvēkbērnus!XM)Y/Cik ilgi vēl, Kungs? Vai mūžam tu slēpsies? Vai kā uguns degs tavs naids?DLY.apcirpis viņa jaunības dienas, apklājis viņu ar kaunu.HK Y-tu esi atņēmis viņa spožumu un viņa troni nogāzis zemē,AJ}Y,tu atcērt viņa zobena asmeni un nebalsti viņu kaujā,OIY+tu cel viņa pretinieku labo roku, tu priecē visus viņa naidniekus,KHY*ik garāmgājējs viņu aplaupa, kaimiņiem viņš par apsmieklu,PGY)tu sašķel visus viņa vaļņus, sagāz viņa cietokšņus gruvešos,EFY(tu lauz derību ar savu kalpu, tu vārti zemē viņa kroni,JE Y'Bet nu tu viņu atmet un atraidi un skaisties uz savu svaidīto,ID Y&kā mēness uz mūžiem, kā patiess liecinieks padebešos! –MCY%Viņa dzimums mūžam būs un viņa tronis kā saule man priekšā,MBY$reiz esmu zvērējis pie sava svētuma – vai es Dāvidam melotu?!HA Y#savu derību es nepārkāpšu, ko esmu teicis, es nemainīšu,S@Y"Bet viņam es neatraušu savu žēlastību un nepievilšu savu uzticību,L?Y!es sodīšu ar rīksti viņu pārkāpumu un ar sērgu viņu vainu!K>Y ja manus likumus tie pārkāps un manus baušļus neņems vērā,K=YJa viņa dēli atmetīs manu bauslību un nepildīs manas tiesas,[</YUz laikiem esmu nolicis viņa dzimumu un viņa troni – kamēr debesis stāvēs.R;YMūžam ar viņu būs mana žēlastība un mana derība ar viņu stipra.c:?YTiešām es viņu darīšu par savu pirmdzimto, par visaugstāko starp zemes ķēniņiem.Q9YViņš sauks man: tu – mans Tēvs, mans Dievs, mana glābiņa klints!H8 YEs likšu pār jūru viņa roku un pār upēm viņa labo roku.[7/YMana uzticība un žēlastība ar viņu, un ar manu vārdu viņš stiprumā augs.\61Yes satriekšu pretiniekus viņa priekšā un tos, kas viņu nīst, es sadragāšu.G5YNepieveiks naidnieks viņu, un ļaundaris viņu nepazemos –L4Ymana roka to balstīs vienumēr, un mans elkonis stiprinās viņu!U3#YEs atradu Dāvidu, savu kalpu, ar savu svēto eļļu es svaidīju viņu –2{YReiz tu runāji parādībā, saviem uzticīgajiem tu teici: es palīdzēju varonim, es paaugstināju izredzēto tautā!R1YJo no Kunga – mūsu vairogs, no Israēla Svētā – mūsu ķēniņš!F0Yjo viņu spēka rota – tu, un tava vēlība mūs stiprina!I/ Ytavu vārdu tie dzied augu dienu un tavu taisnību tie cildina,X.)YSvētīta tauta, kas gavilēt prot, – Kungs, tava vaiga gaismā tie staigā,d-AYTaisnība un tiesa – tava troņa pamats, žēlastība un patiesība iet tev pa priekšu.G,YTev elkonis varens, stipra tev roka, pacelta tava labā roka!Y++Y Ziemeļus un dienvidus tu esi radījis, Tābors un Hermons gavilē tavu vārdu.Z*-Y Tev debesis un tev zeme, zemes virsa un viss uz tās – tu esi tās dibinājis.N)Y Tu satrieci lepno kā līķi, ar stipru elkoni svaidīji naidniekus.N(Y Tu valdi pār lepno jūru – kad tā slej viļņus, tu rāmini tos!^'5Y Kungs, Pulku Dievs, – kurš ir kā tu? Varenais Kungs, tava uzticība – ap tevi!M&YDievs, bijāts svēto sapulcē, liels un baiss visiem, kas apkārt!W%'Yjo kurš padebešos līdzīgs Kungam, kurš ir kā Kungs starp dievu dēliem?J$ YDebesīs slavē tavus brīnumus un tavu uzticību svēto pulkā,^#5Yuz mūžiem es iedibināšu tavu dzimumu un celšu uz audžu audzēm tavu troni! –U"#YEs slēdzu derību ar savu izredzēto, es zvērēju Dāvidam, savam kalpam:]!3YEs teicu: tava žēlastība celta uz mūžiem, debesīs nolikta tava uzticība. –e CYPar Kunga žēlastību dziedāšu mūžos, es vēstīšu audžu audzēm par tavu uzticību!# CYEzrāhieša Ētāna psalms.KXTu atrauj man draugus, kaimiņus un manus paziņas – tik tumsa!J Xkā ūdens tās vislaik ap mani liecas, tās kļaujas pār mani!MXpāri man drāžas tavu dusmu svelme, tavas briesmas iznīdē mani,PXEs nabaga vārgulis kopš jaunām dienām, bailēs no tevis es stīvs,MXKādēļ, Kungs, tu atmet mani, kādēļ slēp savu vaigu no manis?U#XBet es – uz tevi, Kungs, brēcu, no rīta mana lūgšana tavā priekšā.V%X Vai tumsā uzzinās tavus brīnumus, tavu taisnību – aizmirstības zemē?Y+X Vai kapā klāstīs par tavu žēlastību, par tavu uzticību teiks pazušanā?OX Vai miroņiem tu brīnumus darīsi, vai ēnas celsies slavināt tevi?fEX Acs man ciešanās izīgst, saucu tevi, Kungs, ik dienas, stiepju pret tevi savas plaukstas!q[X Tu esi atrāvis paziņas no manis, darījis mani par riebekli viņiem – ieslēgts, nevaru izlauzties!>wXman uzgul tavs naids, visas tavas bangas mani dragā.H XTu iesviedi mani bedres dziļumos, dzelmes tumšajos kambaros,Xstarp miroņiem palaists brīvā, tāds kā nokautie, kas guļ kapā, kurus tu neatceries vairs, kas šķirti no tavas rokas!^5XTiem es pieskaitīts, kam nogrimt bedrē, pie tādiem, kas nezina, kā sev līdzēt,H XSāta nelaimēm mana dvēsele, un mana dzīvība šeolam tuvu!I XLai nāk pie tevis mana lūgšana! Ieklausies manā brēcienā!U #XKungs, manas glābšanas Dievs, dienā es saucu, naktī es tavā priekšā!v  gXDziesma. Koraha dēlu psalms. Korvedim. Dziedāšanai sēru kokles pavadījumā. Ezrāhieša Hēmāna psalms.7 iWDejodami tie dzied: visi mani avoti – tevī!O WKungs atzīmē, kad skaita tautas: gan šī, gan tā dzimusi tur! –s _WUn teiks par Ciānu: gan šis te, gan tas tur – dzimuši tajā! Visuaugstais to pats ir dibinājis! –WMan jāpiemin Lepnā un arī Bābele to vidū, kas mani pazīst! Redzi, Filistija, Tīra un Kūša – gan šī, gan tā ir dzimusi tur!?yWDižas lietas ir teiktas par tevi, tu, Dieva pilsēta!LWKungs mīl Ciānas vārtus vairāk par visiem Jēkaba mājokļiem.U %WKoraha dēlu psalms. Dziesma. Viņš lika tai pamatus uz svētajiem kalniem!pYVDod man labu zīmi – lai redz nīdēji un paliek kaunā, jo tu, Kungs, palīdzi man un mierini mani!gGVpievērsies man un žēlo mani, dod savu spēku savam kalpam un izglāb savas kalpones dēlu!~uVBet tu, mans Kungs, esi līdzcietīgs un žēlīgs Dievs, gauss dusmās, bet dāsns žēlastībā un patiesībā –ykVDievs, pārdrošnieki ceļas pret mani un varmāku bars meklē manu dzīvību – tie netur tevi sev priekšā!V%V jo tava žēlastība tik liela man – tu mani glābsi no šeola dziļumiem!a;V Pateikšos tev, mans Kungs, mans Dievs, no visas sirds un godāšu tavu vārdu mūžam,y~kV Māci man, Kungs, tavu ceļu, lai es staigāju tavā patiesībā, saliedē manu sirdi, lai bīstos tava vārda!9}mV jo liels tu un brīnumus dari, tik tu – Dievs!j|MV Visas tautas, ko tu esi radījis, nāks un nolieksies tev, mans Kungs, un slavinās tavu vārdu,R{VNav tāda starp dieviem kā tu, mans Kungs, un nav tādu darbu kā tavi.7ziVposta dienā es saucu tevi, jo tu atbildi man!Jy VIeklausies, Kungs, manā lūgšanā, sadzirdi manu gaušanos –`x9VJo tu, mans Kungs, esi labs un piedevīgs, dāsns žēlastībā visiem, kas sauc tevi![w/Viepriecē sava kalpa dvēseli, jo tev pretī, mans Kungs, es savu dvēseli ceļu!>vwVŽēlo mani, mans Kungs, jo tevi es saucu augu dienu,tuaVSargi manu dzīvību, jo es – uzticīgs! Glāb savu kalpu – tu, mans Dievs! – kas uz tevi paļaujas!bt ?VDāvida lūgšana. Vērs šurp, Kungs, savu ausi, atbildi man, jo es – nabaga cietējs!Js UTaisnība staigās viņam pa priekšu un sataisīs viņam ceļu.:roU Tad Kungs dos labu, un mūsu zeme dos savu ražu.Hq U patiesība no zemes dīgs, un taisnība lūkosies no debesīm.Ip U žēlastība tiksies ar patiesību, taisnība skūpstīs mieru,Zo-U Gan viņa glābiņš tuvu tiem, kas viņu bijā, – mājos godība mūsu zemē,nU Lai ieklausos, ko saka Dievs, – Kungs saka mieru savai tautai un saviem uzticīgajiem! Tik lai neprātībā tie neatkrīt!LmURādi mums, Kungs, savu žēlastību un savu pestīšanu dod mums!Wl'UVai tad tu negribi dzīvināt mūs no jauna, lai tava tauta priecātos tevī?[k/UVai mūžam tu būsi noskaities uz mums? Vai ilgs tavas dusmas uz audžu audzēm?Hj Uatjauno mūs, glābēj Dievs, salauz niknumu, kas tev uz mums!Hi UTu apvaldīji savu naidu, novērsies no savu dusmu kvēles –OhUtu atlaidi pārkāpumus savai tautai, tu apklāji visus tās grēkus.>gwUTu uzlūkoji, Kungs, savu zemi, tu atjaunoji Jēkabu,&f IUKorvedim. Koraha dēlu psalms.Ae}T Pulku Kungs, svētīts ir cilvēks, kurš tev paļaujas!dT Jo saule un vairogs ir Kungs Dievs – jo žēlastību un godību dāvā Kungs un neliedz laba tiem, kas krietnumā staigā!cT Laba ir diena tavos pagalmos, starp tūkstoš to izvēlos – sēdēt pie mana Dieva sliekšņa nekā mājot neganto teltīs!GbT Mūsu vairogu uzlūko, Dievs, raugies tava svaidītā vaigā!OaT Kungs, Pulku Dievs, uzklausi manu lūgšanu! Sadzirdi, Jēkaba Dievs!S`TTie dodas no spēka pie spēka, līdz visi stāv Dieva priekšā Ciānā!a_;TKad tie nāk cauri Balzamkoku ielejai, tā izverd avotus, to svētībā ietin lītavas.U^#TSvētīti ļaudis, kuru spēks – tevī, tempļa ceļš – viņu sirdīs!?]yTsvētīti, kas tavā namā mīt un allaž slavē tevi!\TPat putns rod mājas un bezdelīga ligzdu, lai perētu putnēnus pie taviem altāriem, Pulku Kungs, mans Ķēniņ un Dievs,q[[TMana dvēsele alkst un vārgst pēc Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa gavilē dzīvajam Dievam!2Z_TCik jauki ir tavi mājokļi, Pulku Kungs!?Y {TKorvedim. Gatas arfu pavadījumā. Koraha dēlu psalms.ZX-Slai zina, ka tu, kam vārds – Kungs, tu viens – Visuaugstais pār visu zemi!ZW-SLai kauns tiem un paļas uz laiku laikiem, lai tiem misējas, lai tie iet bojā,QVSKlāj viņu sejas ar negodu – ka tie sāk meklēt tavu vārdu, Kungs!JU Stā vajā tu tos ar savu vētru un ar savu viesuli tos izbiedē!AT}SKā uguns aizdedzina mežu un kā liesma iesveļ kalnus,IS SMans Dievs, dari tos kā putekļu vērpeti, kā pelavas vējā!@R{S Tie teica: kaut mēs mantotu ko no Dieva ganībām! –wQgS Dari tiem – to augstmaņiem – kā Orēbam un Zeēvam, visiem to dižvīriem – kā Zebaham un Calmunnam!QPS kā tiem, kas iznīcināti pie Ēn-Doras un tapuši zemei par mēsliem!TO!S Dari tiem kā Midjānai, kā Sīsram, kā Jābīnam pie Kīšonas strauta,LNS un Asīrija kopā ar tiem – tie visi nu – Lata dēlu stiprums!HM SGebala, Amona un Amālēks, Filistija un tie, kas mīt Tīrā,;LqSEdoma teltis un ismaēlieši, Moābs un hagrieši,GKSJau tie padomu meklē kopā, pret tevi tie derību slēdz –`J9Stie saka: ejam, izdeldam viņus starp tautām, lai Israēla vārdu nepiemin vairs! –OISpret tavu tautu tie viltu kaļ un padomu lolo pret tiem, ko tu sargi,OHSJo, redzi, tavi naidnieki ņurd, tie, kas nīst tevi, jau ceļ galvu,?GySDievs, neciet klusu! Neesi mēms, jel neklusē, Dievs! F =SDziesma. Āsāfa psalms.DERCelies, Dievs, un tiesā zemi, jo tev pieder visas tautas.YD+Rtaču kā cilvēki mirsiet jūs, kā augstmaņi krīt, tā kritīsiet jūs! –AC}RTā es teicu: dievi jūs un Visuaugstā dēli jūs visi,dBARBet šie nedz noskārš, nedz saprot, pa tumsu šie vazājas! Zemes pamati trīcēt trīc!RARpasargājiet vārgo un bēduli, no ļaundaru rokas tos izpestījiet! –N@RTaisnīgi tiesājiet vārgu un bāru, nabaga sērdieni attaisnojiet,J? Rcik ilgi vēl netaisni tiesāsiet un iestāsiet par ļaundariem?V> 'RĀsāfa psalms. Dievs nostājies dievu pulkā un starp dieviem spriež tiesu: ~Bi~~k~}}h}||\|{{U{zz@yyy7xxx@www0vvv;uuu>q>==j<<;;;C:::>999K888-77f666@555<444633a3222K211f100s0///T...p. --z-6,,,,+++_+ **C*))q)$(({(4'''7&&&@&%%%8$$$k$##e#""f"!!!D X w$ar(^8*z+Xq26_l=NS ~4>g x ! l $ } 9 4 ?r+IZ j4BZ'-wITavas rokas mani radīja un taisīja, apskaidro mani, ka mācos tavus baušļus!P&wHTavas mutes bauslība man labāka par tūkstošiem zeltā un sudrabā!?%ywGLabi man, ka es cietu, tad es mācījos tavus likumus.L$wFKā tauki trulas tiem sirdis, bet es līksmoju par tavu bauslību!Z#-wEBezdievji mani aptraipīja meliem, bet es no visas sirds pildu tavus rīkojumus!;"qwDTu esi labs un dari labu, māci man tavus likumus!I! wCPirms cietu, es maldījos, bet tagad es daru, ko tu esi teicis![ /wBMāci man labu jušanu un zināšanu, jo taviem taisnīgajiem baušļiem es ticu!@{wALabu tu darīji savam kalpam, Kungs, kā biji solījis!Lw@Kungs, zeme ir pilna tavas žēlastības, māci man savus likumus!Sw?Es biedrs visiem, kas bīstas tevis, un tiem, kas pilda tavus rīkojumus!I w>Pusnaktī ceļos slavēt tevi par tavām taisnīgajām tiesām!J w=Kaut ļaundaru virves mani apvij, es tavu bauslību neaizmirstu!<swDwvLai saka Ārona nams: uz mūžiem viņa žēlastība!;CqvLai saka Israēls: uz mūžiem viņa žēlastība!SB !vPateicieties Kungam, jo viņš ir labs, jo uz mūžiem viņa žēlastība!cA?ujo varena pār mums viņa žēlastība un Kunga patiesība uz mūžiem! Slavējiet Kungu!G@ uSlavējiet Kungu, visas tautas, cildiniet viņu, visas ciltis,L?tKunga nama pagalmos, tavā viducī, Jeruzāleme! Slavējiet Kungu!M>tko solījis Kungam, es samaksāšu visas viņa tautas priekšā –I= tTev es upurēšu pateicības upuri, Kunga vārdu es piesaukšu,g<GtAk, Kungs, es tavs kalps, es tavs kalps, tavas kalpones dēls, tu esi noņēmis manas važas!8;ktDārgi atprasa Kungs par viņa svētīto nāvi!J: tko solījis Kungam, es samaksāšu visas viņa tautas priekšā!B9t Pestīšanas kausu es celšu, Kunga vārdu es piesaukšu,L8t Kā es lai atlīdzinu savam Kungam visu viņa dāsnumu pret mani?!97mt Es sacīju savā mulsumā: ik cilvēks viļ! –@6{t Es ticēju arī, kad teicu: ak, cik es piemeklēts! –75it ka varu staigāt Kunga priekšā dzīvo zemē!a4;tTu manu dvēseli glābi no nāves, manas acis no asarām un manas kājas no klupšanas,?3ytDvēsele, topi atkal rāma, jo Kungs dāsns pret tevi!N2tKungs sarga vientiešus – es biju pagalam, bet viņš mani glāba!J1 tŽēlīgs ir Kungs un taisns, jā, mūsu Dievs ir līdzcietīgs.K0tTad es piesaucu Kunga vārdu: ak, mans Kungs, jel glāb mani! –_/7tturēja mani nāves saites, šeola cilpas sagrāba mani, es sastapu postu un likstas!D.tviņš man pievērsa savu ausi – visu mūžu es saukšu:E- tMīlu viņu, jo izdzirda Kungs manu balsi un manu gaušanos,^,5smēs esam tie, kas slavēs Kungu no šā brīža līdz mūžībai! Slavējiet Kungu!J+ sNeba miroņi slavēs Kungu, ne tie, kas klusumā nokāpuši, –M*sDebesis ir Kunga debesis, bet zemi viņš nodevis cilvēku dēliem.@){sLai svētī jūs Kungs, kurš radījis debesis un zemi!<(ssLai Kungs vairo jūs, jūs un jūsu bērnu bērnus!X')s viņš svētīs visus, kas bīstas Kunga, – svētīs gan dižos, gan sīkos!j&Ms Kungs atceras mūs, viņš svētīs, viņš svētīs Israēla namu, viņš svētīs Ārona namu,Q%s Kas bīstaties Kunga, uzticieties Kungam! Palīgs un vairogs ir viņš!E$s Ārona nams, uzticies Kungam! Palīgs un vairogs ir viņš!@#{s Israēl, uzticies Kungam! Palīgs un vairogs ir viņš!?"ysTādi paši to darinātāji un visi, kas uzticas tiem!q![srokas tiem ir, bet tie nesatausta, kājas tiem ir, bet tie nestaigā, pat ņurdēt nejaudā to rīkles!J  sausis tiem ir, bet tie nedzird, nāsis tiem ir, bet tie nesaož,Fsmute tiem ir, bet tie nerunā, acis tiem ir, bet tie neredz,A}sViņu elki ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darināti,EsJo mūsu Dievs ir debesīs, viņš dara visu, kas tam tīk!EsKādēļ lai saka tautas: kur, kur tad ir viņu Dievs?! –c AsNe mums, Kungs, ne jau mums – savam vārdam dod godu žēlastības un patiesības dēļ!NrViņš klintis par ūdens dīķiem padara un kramu par ūdens avotu!;qrDrebi, zeme, mana Kunga, Jēkaba Dieva, priekšā!RrKas jums, kalni, ka lecat kā auni, kas jums, pauguri, tā kā jērēni!H rKas tev, jūra, ka bēdz, kas tev, Jardāna, ka atpakaļ teci?7irKalni kā auni lēkāja, pauguri kā jērēni!?yrJūra ieraudzīja un bēga, Jardāna tecēja atpakaļ!U#rtad Jūda par viņa svētumu kļuva, Israēls tagad zem Kunga valdīšanas!Y -rKad Israēls izgāja no Ēģiptes, Jēkaba nams – no tautas, kam sveša mēle,Mq kas neauglīgo padara par priecīgu dēlu māti?! Slavējiet Kungu!Dqnosēdina pie varenajiem, pie savas tautas varenajiem! –T!qkas pieceļ no pīšļiem nabago un no pelniem ceļ sērdieni kājās! –Bqkas vēl tik tālu saredz – gan debesīs, gan uz zemes,FqKas ir kā Kungs, mūsu Dievs!? Kas vēl tik augstu sēdies,J  qPar visām tautām varenāks Kungs, pār debesīm viņa godība!> wqNo saules lēkta līdz rietam jāslavē Kunga vārds!6 gqLai Kunga vārds slavēts tagad un mūžīgi!L  qSlavējiet Kungu! Slavējiet, Kunga kalpi, slavējiet Kunga vārdu!i Kp Ļaundaris redz un gremžas, griež zobus, taču iznīkst – ko ļaundari kāro, tas nenotiks!fEp Viņš kaisa, viņš nabagiem dod, viņa taisnība ilgs mūžam, viņa stiprums celts godā!MpStingrs tam prāts, viņš nebīsies, kad redzēs savus naidniekus!b=pNo ļaunām runām viņam nebūs jābīstas, krietnu sirdi viņš pie Kunga būs drošs!NpJo nemūžam to nekur nepadzīs, par piemiņu mūžam viņš taisns!MpLabi vīram, kas devīgi aizdod, kas savas lietas taisnīgi kārto!_7pTumsā atspīdēja gaisma sirdsskaidrajiem – žēlīga, žēlsirdīga un taisnīga!Oplabumi un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība ilgs vienmēr!Qpvarena uz zemes būs viņa sēkla, svētīta būs sirdsskaidro paaudze,W )pSlavējiet Kungu! Svētīts vīrs, kas bīstas Kunga, kam tīk viņa baušļi,uco Gudrība sākas Kunga bijībā, krietna saprašana ir visiem, kas dara tā, viņa slava pastāvēs mūžam!p~Yo Savu tautu viņš izpircis, uz mūžiem savu derību pavēlējis, svēts un bijājams ir viņa vārds!Q}ouz mūžiem tie nolikti, uz laikiem, patiesi un taisnīgi tie pildāmi!W|'oViņa roku veikums ir patiess un taisnīgs, uzticami ir visi viņa rīkojumi,d{AoKo varenu paveicis, viņš stāstījis saviem ļaudīm un devis tiem tautas par īpašumu!Zz-oIztiku viņš dod tiem, kas viņa bīstas, viņš savu derību atceras vienmēr!Wy'oPieminamus viņš darījis savus brīnumus, žēlīgs un žēlsirdīgs Kungs!MxoDižums un gods ir viņa darbi, viņa taisnība paliek uz mūžiem!FwoLieli ir Kunga darbi, pēc tiem tiecas visi, kas tos mīļo!bv ?oSlavējiet Kungu! Es pateicos Kungam no visas sirds kopā ar sirdsskaidrajiem un sapulci!BunNo strauta ceļmalā viņš dzers, tad augstu cels galvu!Xt)nviņš tiesās tautas – miesām noklās! – dragās galvas, cik zeme plata!Us#nKungs pie tavas labās rokas, savā dusmu dienā viņš dragās ķēniņus,[r/nKungs ir zvērējis un neatsacīsies: uz mūžiem tu priesteris pēc Melhisedeka!qnTava tauta ziedojas dienā, kad tavs karaspēks svētajos kalnos! Kā rasa no ausmas klēpja tavi jaunekļi dodas pie tevis!^p5nKungs sniedz tev no Ciānas varas zizli, valdi pār naidniekiem, kas tev visapkārt!o nDāvida psalms. Kungs teica manam kungam: sēdi pie manas labās rokas, un es darīšu tavus naidniekus par kājsolu! –[n/mjo viņš stāj sērdienim pie labās rokas, glābj to no tiem, kas viņu tiesā!Im mSlavēs vien mana mute Kungu, teikšu viņu lielajā pulkā –Zl-mLai negodu apģērbj mani apsūdzētāji, lai tīstās savā kaunā kā tērpā!jkMmLai tie lād, bet tu svētī, kolīdz tie ceļas, lai tie apkaunoti, bet tavs kalps lai līksmo!Jj mlai tie zina, ka tā tava roka! Tu, mans Kungs, esi darījis to!PimPalīdzi man, Kungs, mans Dievs, glāb mani tavas žēlastības dēļ,RhmEsmu nolikts par apsmieklu tiem – kad tie redz mani, tie purina galvu!BgmCeļi man ļogās no gavēšanas, miesa man kārna tauku!If mKā ēna vakarā aizplēnu prom! Kā sisenis es vēja aizrauts!>ewmjo es esmu nabaga sērdienis, sirds man ir ievainota!pdYmBet tu, Dievs, mans Kungs, dari man tā, kā ir tavs vārds – laba ir tava žēlastība, glāb mani,Xc)mTāda ir mana Kunga atmaksa tiem, kas mani apsūdz, kas runā ļaunu par mani!Tb!mlai tie kā tērps, kurā tas tinas, un kā josta, kas tam allaž apkārt!oaWmViņš tērpās lāstos kā mētelī – lai tie kā ūdens sūcas tam iekšās un kā eļļa kaulos,s`_mViņš mīlēja lāstu – lai tas nāk pār viņu! Viņam netikās svētība – lai tā tālu no viņa!v_emjo tas nevīžoja darīt žēlastību, bet vajāja nabagu un sērdieni, un sirdī nomākto – līdz nāvei!_^7mlai tas vienmēr mana Kunga priekšā – bet lai iznīdēta viņu piemiņa no zemes,\]1mLai pieminēti Kungam viņa tēvu pārkāpumi, viņa mātes grēks lai neiznīkst,S\m Viņa pēcnācēji lai iznīdēti, no paaudzēm lai izdeldēti to vārdi!F[m Lai nav, kas viņu žēlo, kas jūt līdzi viņa bāreņiem!YZ+m Visu, kas viņam, lai augļotājs aizrauš, viņa pūliņus lai sveši aizrauj!YY+m Lai klīst apkārt viņa bērni un ubago, lai nāk nabagot no saviem graustiem!DXm Lai viņa bērni paliek bārenī un viņa sieva atraitnē!>WwmLai viņa mūžs ir īss, viņa amatu lai dabū cits!VV%mLai tiesas priekšā to atzīst par ļaundari un viņa lūgšanu par grēku!\U1mLiec pretī tādam tiesnesi ļaundari, un tādam pa labi lai stāj apsūdzētājs!ETmTie atdara man labu ar ļaunu un manu mīlestību ar naidu!JS mPar manu mīlestību tie apsūdz mani, kaut es par tiem lūdzis!;Rqmienaida vārdiem tie mani lenc, uzbrūk man aplam!bQ=mJo ļaundaru un krāpnieku mutes atdarītas pret mani – tie aprunā mani melu mēlēm,LP mKorvedim. Dāvida psalms. Tu esi Dievs, kuru slavinu, neciet klusu!EOlAr Dievu mēs jaudāsim, viņš samīdīs mūsu naidniekus!TN!l Palīdzi mums pret naidniekiem, pie cilvēkiem tverties – blēņas vien!YM+l Vai tu, Dievs, esi atmetis mūs, vai nenāksi līdzi, Dievs, mūsu karapulkiem?TL!l Kas mani ievedīs nocietinātajā pilsētā, kas var mani vadīt uz Edomu?kKOl Moābs ir mans mazgājamais kubls! Edomam es uzsviežu savu sandali! Filistija brēc manis dēļ!iJKl Man pieder Gileāda, un man pieder Manase, Efraims ir mana bruņucepure, Jūda – mans zizlis!tIalDievs runā no savas svētnīcas: es līksmošos! Es sadalīšu Šehemu, un Lieveņu ieleju es izmērošu!\H1lPalīdzi mums ar savu labo roku un uzklausi mani, tad tavi mīļotie būs glābti!OGlPacelies pār debesīm, Dievs, un pār visu zemi lai ir tava godība!WF'ljo liela pār debesīm tava žēlastība un līdz mākoņiem tava patiesība!QElTeikšu tevi starp ļaudīm, mans Kungs, skandēšu tevi starp tautām,?DylMostieties, arfa un cītara, atmodināšu rīta ausmu!SClDroša man sirds, Dievs, dziedāšu es un spēlēšu – es un mans gods! B =lDziesma. Dāvida psalms.GAk+Kas gudrs, lai iegaumē šo, lai apdomā Kunga žēlsirdību!P@k*sirdsskaidrie to redz un priecājas, un netaisnībai aizbāzta rīkle!R?k)Bet sērdieņus viņš glābj no posta, kā avju pulkus vairo to saimes,S>k(viņš izsmieklu izlej pār augstmaņiem, tuksnesī noved, kur ceļa nav!P=k'Bet šie iet mazumā un top pazemoti spaidos, nelaimē un likstās –X<)k&Viņš tos svētī, un tie ļoti vairojas, un to lopus viņš nelaiž mazumā.O;k%tie apsēj laukus un stāda vīnadārzus, un dabū bagātu ievākumu.N:k$viņš nomitina tur izsalkušos, tie dibina pilsētu, kur apmesties,S9k#Viņš dara tuksnesi par ūdens dīķi un izkaltušu zemi par avoksnāju,O8k"auglīgu zemi par sāls laukiem – to ļaunuma dēļ, kuri tur mīt!H7 k!Viņš par tuksnesi dara upes un ūdens avotus par kalšņām,O6k lai cildina viņu tautas sapulcē un vecajo saietā lai slavē viņu!k5OkLai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību, brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem, –R4kšie priecājās, ka nu šiem miers, viņš vadīja tos uz kāroto ostu.:3okViņš lika viesulim norimt, un nostāja viļņi;R2kTad tie brēca uz Kungu savās mokās – no spaidiem viņš izveda tos.P1ktie klupa un meimuroja kā apdzērušies, visa to prasme bija pagalam.V0%kVienus uznesa debesīs, otrus nonesa dziļumos, trešo sirdis izbīlī kusa,J/ kViņš teica, un sacēlās viesulis un saslēja jūras viļņus.L.ktie ir redzējuši Kunga darbus un viņa brīnumus jūras dzelmē.I- kKas jūrā brauc ar kuģiem, kas nopūlas uz lieliem ūdeņiem,Q,klai upurē pateicības upurus un slavē viņa darbus gaviļu dziesmās!g+GkLai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību, brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem,W*'ksūtīja savu vārdu un dziedēja viņus, izpestīja ikvienu no viņa bedres!G)kTie sauca Kungu savās mokās, no spaidiem viņš tos glāba,D(kik ēdiens tiem derdzās, tie nonāca pie nāves vārtiem!O'kNejēgas, kuri iet grēka ceļus, sasirga savu pārkāpumu dēļ, –M&kka viņš sadauzīja vara durvis un dzelzs aizšaujamos salauzīja!o%WkLai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību, par brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem, –N$kViņš izveda tos no tumsas un nāves ēnas un sarāva to pinekļus.L#k viņi sauca Kungu savās mokās, un viņš glāba tos no spaidiem.T"!k un viņš tos nomāca grūtā darbā, tie ļodzījās, bet palīga nebija;I! k jo tie dumpojās pret Dievu un Visuaugstā padomu noniecināja,H  k Kas mita tumsā un nāves ēnā, gūstīti postā un dzelzīs,]3k jo viņš dod padzerties izslāpušā mutei un izsalkušā muti piepilda gardumiem!gGkLai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību, brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem,T!kViņš tos veda pa taisnu ceļu, līdz tie atrada pilsētu, kur apmesties.KkTie brēca uz Kungu savās mokās, no spaidiem viņš tos glāba.Bkizsalkuši, izslāpuši – viņu dvaša pagura krūtīs.V%kTie klīda tuksnesī, kur ceļš zūd, tie neatrada pilsētu, kur apmesties,gGkun sapulcējis no zemju zemēm, no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un no jūras puses.Pktā lai saka Kunga izpirktie, kurus viņš izpircis no naidnieka rokasQ kTeiciet Kungu, jo viņš ir labs, jo viņa žēlastība uz mūžiem! –}sj0Slavēts lai Kungs, Israēla Dievs, no mūžības līdz mūžībai! Un visa tauta teica: patiesi! Slavējiet Kungu! j/Glāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, sapulcē mūs no tautu vidus, lai pateicamies tavam svētajam vārdam un ar lepnumu tevi slavējam!>wj.viņš darīja visus to gūstītājus līdzjūtīgus!b=j-viņš atcerējās savu derību ar tiem, saudzēja tos, jo liela viņa žēlastība, –Fj,Bet viņš uzlūkoja viņu postu, kad dzirdēja tos brēcam,q[j+Daudz reižu viņš tos glāba, bet tie dumpojās pret viņu un tika pazemoti savas apgrēcības dēļ.A}j*un tos apspieda viņu naidnieki un paņēma savā varā!V%j)un viņš tos atdeva tautu rokās, un pār tiem valdīja tie, kas tos nīda,Pj(Tad apskaitās Kungs pret savu tautu – viņa mantojums viņam rieba,I  j'tie apgānījās, tā darīdami, un atkāpās, tā rīkodamies! j&viņi izlēja nevainīgas asinis – savu dēlu un meitu asinis, kurus tie upurēja Kanaānas elkiem, un sagandēja zemi asinīm,6 gj%Viņi upurēja savus dēlus un meitas gariem,D j$Viņi kalpoja to elkiem – tie kļuva viņiem par slazdu.E j#bet jaucās ar tautām un mācījās darīt, kā tās dara.9mj"Tie neiznīcināja tautas, kā Kungs tiem licis,Oj!tie sarūgtināja viņa garu, ka viņš runāja, neapsvēris vārdus!T!j Tie aizdeva dusmas pie Merības ūdens, un Mozum misējās viņu dēļ –Qjtas ieskaitīts viņam par taisnības darbu audžu audzēs uz mūžiem.J jTad cēlās Pinhāss par vidutāju, un sērga tika apturēta –Ljtā tie aizsvīla viņa dusmas, un starp viņiem izpletās sērga.W'jTie uzņēmās Baal-Peora jūgu un ēda, kas upurēts nedzīviem dieviem, –Sjun izsviestu viņu sēklu starp tautām, un izkaisītu tos visās zemēs.H jTad viņš pacēla roku pret tiem, lai nosviestu tos tuksnesīDjtie kurnēja savās teltīs, tie neklausīja Kunga balsij!F~jTie nonicināja tīkamo zemi, tie nenoticēja viņa vārdam,8}ijTad viņš teica, ka viņš tos iznīcinās, – ja nebūtu Mozus, viņa izredzētais, stājies pret viņu kā mūra plaisā, novērsis viņa naidu, ka viņš tos neizdeldē!A|}jbrīnumus Hāma zemē, varenus darbus pie Niedru jūras!U{#jTie aizmirsa Dievu, savu Glābēju, kas darījis diženas lietas Ēģiptē,Zz-jtie izmija savu godību pret vērša attēlu – parasta vērša, kas zāli ēd!=yujTie Horebā taisīja teļu un pielūdza lietu tēlu,Hx jun uguns iedegās viņu vidū, liesma sadedzināja ļaundarus!Jw jtad vērās zeme un aprija Dātānu un apklāja Abīrāma saimi,RvjTie kļuva skaudīgi uz Mozu nometnē, uz Āronu, Kungam nošķirto, –Qujun viņš tiem deva, ko tie lūdza, tad uzsūtīja tiem kārnuma kaiti.Qtjkārums pārņēma tos tuksnesī, tie pārbaudīja Dievu tukšatnē –Gsj Ātri tie aizmirsa viņa darbus, tie negaidīja viņa padomu,Brj Tad viņi ticēja viņa vārdiem, dziedāja viņam slavu.Oqj Ūdeņi apklāja viņu naidniekus – neviens no tiem nepalika pāri.Rpj Viņš izglāba tos no pretinieka rokām un izpirka no naidnieka rokām.co?j Viņš rāja Niedru jūru, un tā izsusēja, viņš veda tos cauri dzelmei kā tuksnesim.RnjViņš tos izglāba sava vārda dēļ – lai visi zina viņa varenību.mjMūsu tēvi Ēģiptē neņēma vērā tavus brīnumus, aizmirsa, cik liela tava žēlastība, sadumpojās pie jūras, pie Niedru jūras.^l5jMēs grēkojām kopā ar saviem tēviem, mēs noziedzāmies un darījām negantību.kwjlai redzu, cik labi tiem, ko tu izredzējis, lai priecājos ar tavu tautu, lai lepojos kopā ar tiem, ko tu mantojis!_j7jKad lolosi savu tautu, Kungs, atceries mani, kad glābsi viņus, pamani arī mani –OijSvētīti, kas spriež taisnu tiesu, kas vienmēr rīkojas taisnīgi!PhjKas spēs izstāstīt Kunga varenos darbus, izsacīt visu viņa slavu?eg EjSlavējiet Kungu! Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs, jo viņa žēlastība uz mūžiem!Vf%i-ka turētu viņa likumus un viņa bauslību ņemtu vērā. Slavējiet Kungu!Lei,viņš tiem atdeva tautu zemes, un tie iemantoja cilšu pūliņus,Ldi+un līksmu viņš veda savu tautu, un gavilēja viņa izredzētie,Kci*Viņš neaizmirsa savu svēto solījumu savam kalpam Ābrahāmam,[b/i)Viņš atvēra klinti – un šļācās ūdens, plūda izkaltušā zemē kā upe.Ya+i(Tie lūdza, un viņš sūtīja paipalas un debesu maizi tiem deva līdz sātam.D`i'Viņš izpleta mākoni par apsegu un uguni gaismai naktī.[_/i&Priecājās Ēģipte, viņiem aizejot, jo bailes no viņiem tai bija uzkritušas!d^Ai%Bet savai tautai viņš ļāva aiziet ar sudrabu un zeltu – neviena tizla viņa ciltīs!b]=i$Viņš sita visus pirmdzimtos to zemē – pirmo no it visa, ko viņu spēks bija devis.B\i#apēda visu zāli to zemē un apēda viņu zemes augļus.>[wi"viņš teica, un nāca siseņi un kāpuri bez skaita,PZi!un sita to vīnakokus un vīģes kokus, un aplauza kokus to robežās,JY i Viņš deva tiem lietus vietā krusu, uguns liesmas viņu zemē,EXiViņš teica, un nāca mušas un knišļi visās robežās.EWiMudžēja vardes to zemē – viņu ķēniņu iekštelpās!FViViņš tiem pārvērta ūdeņus asinīs un nonāvēja zivis._U7iViņš sūtīja tumsu, lai paliek tumšs, – vai tie nesacēlās pret viņa vārdu?!GTilai sludina viņa zīmes starp tiem un brīnumus Hāma zemē.OSiViņš sūtīja Mozu, savu kalpu, un Āronu, kuru viņš izredzējis,dRAitiem viņš sagrozīja sirdis, lai nīst viņa tautu, lai vērpj viltu pret viņa kalpiem.^Q5iViņš savu tautu darīja tik auglīgu, ka to tapa vairāk par viņu naidniekiem –HP iTad Israēls nāca uz Ēģipti un Jēkabs piemita Hāma zemē.FOilai rīko augstmaņus, kā tīk, un vecajos gudrībā māca.LNilika savam namam par kungu, visai savai mantai par valdītāju –MMiĶēniņš sūtīja viņu atbrīvot, tautu valdnieks atlaida viņu,eLCilīdz piepildījās, ko viņš bija teicis, – ko Kungs bija teicis, tas attaisnoja viņu!EKiViņa kājas iekala važās, dzelzi aplika viņam ap kaklu,`J9iviņš sūtīja kādu vīru viņiem pa priekšu – Jāzepu, kuru pārdeva verdzībā.NIiKad viņš tai zemei uzsūtīja badu un salauza ik labības stiebru,RHineaiztieciet manus svaidītos un maniem praviešiem nedariet ļauna! –VG%itad nevienam viņš tos neļāva apspiest un aprāja ķēniņus viņu dēļ:^F5i kad tie staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts atkal citos ļaudīs,@E{i Kad viņu vēl bija maz, tik piemājotāji tanī zemē,NDi teikdams: tev es došu Kanaāna zemi, jums tā būs mantojuma daļa!PCi ko viņš cēlis Jēkabam par likumu, par mūžīgu derību Israēlam,MBi ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu, ko viņš Īzakam apzvērējis,jAMiViņš mūžam atcerēsies derību, ko slēdzis, vārdu, ko devis, – uz tūkstoš audzēm! –?@yiViņš ir Kungs, mūsu Dievs, viņš tiesā visu zemi!Q?ijūs, viņa kalpa Ābrahāma dzimums, Jēkaba dēli, viņa izredzētie!^>5iAtcerieties brīnumus, ko viņš darījis, viņa zīmes, tiesas, ko viņš spriedis,N=iAlkstiet Kunga un viņa spēka, viņa klātieni meklējiet vienmēr![</iLepojieties ar viņa svēto vārdu! Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!W;'idziediet viņam, spēlējiet viņa slavai, izstāstiet visus viņa brīnumus!W: )iPateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu, pavēstiet tautām viņa darbus,s9_h#Lai iznīdēti grēcinieki no zemes un ļaundaru nav vairs! Teic, mana dvēsele, Kungu! Slavējiet Kungu!B8h"Lai tīk viņam mana lūgšana – es priecāšos Kungam!_77h!Lai dziedu Kungam, kamēr es dzīvs, un spēlēju savam Dievam par godu, kamēr esmu!M6h viņš uzlūko zemi, un tā trīc, viņš skar kalnus, un tie kūp!R5hLai Kunga godība uz mūžiem, lai priecājas Kungs par savu radību –E4hTu pūt savu dvašu, un tie top, un tu atjauno zemes vaigu.s3_hTu slēp savu vaigu, un tie trūkstas, tu ņem viņu dvašu, un tie mirst un atkal paliek par pīšļiem.K2hTu dod tiem, un tie tver, tu atdari savu roku, un tie sāti laba.K1hVisi tie raugās uz tevi, ka tu dod tiem barību īstajā laikā.H0 hkuģi tur šaudās, leviatāns, ko tu radīji, blēņojas tur.g/GhRedzi, jūra ir liela un visapkārt plešas, bez skaita tur ņudz dzīvības lielas un mazas,j.MhTik daudz tu esi radījis, Kungs! To visu tu esi radījis gudrībā! Zeme ir pilna tavas mantas!D-hCilvēki iet pie sava darba un nopūlas līdz pat vakaram.G,hUzlec saule, un tie lasās prom, savos midzeņos tie apgulst.I+ hjaunie lauvas rūc pēc laupījuma, barību sev prasa no Dieva.H* hTu radi tumsu, un tad nāk nakts, tad tekā visi meža zvēri, lJ~~~6}}}E|||F{{{Bzzzez!yyny"xx|x0wwwBvvvbv uuru%ttt7sssdsrrsr"qqnqppp+oooOonnVnmmtmlll3kkkckjjj5iivi+hhh(ggg9fff?eeeKKK>O==n=.<<! Ja es teiktu: lai tumsa grābj mani, lai par nakti top gaisma ap mani! –H= pat tur tava roka vadītu mani, turētu mani tava labā roka!K< Ja es ņemtu sev rītausmas spārnus, apmestos tālu aiz jūras,W;%Ja celšos debesīs, tur esi tu, ja šeolā klāšu sev gultu – redzi, tu!I: Kurp man doties prom no tava Gara, kurp no tevis man laisties?N9Par brīnumainu šī zinība man, tik tā augstu – to nejaudāju!S8Tu nāc man aiz muguras un aizstāj priekšā, un uzliec man savu delnu.S7vēl vārds nav nācis man uz mēles – redzi, Kungs, tu visu jau zini.Y6)manu došanos un manu apmešanos tu izvētī, visi mani ceļi satek pie tevis,Q5tu zini, kad sēžos un kad ceļos, tu noproti manas domas no tāluma,P4 Korvedim. Dāvida psalms. Kungs, tu esi mani izlūkojis un izzinājis,g3EKungs man visu piepildīs! Kungs, tava žēlastība uz mūžiem – neatmet savu roku darbu!2Kad posts mani lenc, tu glāb manu dzīvību, pret manu naidnieku dusmām tu izstiep roku, un tava labā roka izglābj mani!Z1+Augstu Kungs, bet uzlūko zemos, taču augstprātīgo viņš pazīst pa gabalu!E0Tie dziedās par Kunga gaitām, jo liela ir Kunga godība!T/Visi zemes ķēniņi slavēs tevi, Kungs, tie dzirdējuši tevi runājam!Y.)Kad es saucu, tu man atbildēji, tu darīji mani staltu, man dvēselē spēks!.-SKlanos tavam svētajam templim un pateicos tavam vārdam par tavu žēlastību un patiesību, jo augstāk par visu tu esi pacēlis savu vārdu un savu apsolījumu!X, )Dāvida psalms. Pateicos tev no visas sirds, dievu priekšā dziedu tev slavu!L+ Svētīts, kas grābs tavus mazuļus un sašķaidīs pret klinti!p*WBābeles meita, tu izpostāma – svētīts, kas atmaksās tev pēc tā mēra, ko tu mums mērījusi!~)sPiemini, Kungs, edomiešiem Jeruzālemes dienu, kad tie teica: ārdiet to, ārdiet līdz pašiem tās pamatiem! –(Lai pielīp man mēle pie aukslējām, ja neatcerēšos tevi, ja neturēšu Jeruzālemi vēl augstāk par savu visaugstāko prieku!M'Ja es aizmirsīšu tevi, Jeruzāleme, lai pamirst mana labā roka!6&eKā lai dziedam Kunga dziesmu svešā zemē?%uAk, tur mūsu gūstītāji lika mums dziedāt un mūsu tirdītāji priecāties: uzdziediet mums Ciānas dziesmu! –5$cTurienes vītolos pakārām savas cītaras.L# Pie Bābeles upēm sēdējām raudādami un atcerējāmies Ciānu!F"Pateicieties debesu Dievam, uz mūžiem viņa žēlastība!J! kurš dod maizi visai radībai, uz mūžiem viņa žēlastība!J  un izrāva mūs no naidniekiem, uz mūžiem viņa žēlastība,J Kas neaizmirsa mūs, pazemotos, uz mūžiem viņa žēlastība,Nmantojumā Israēlam, savam kalpam, uz mūžiem viņa žēlastība!Gun deva iemantot viņu zemi, uz mūžiem viņa žēlastība,Hun Ogu, Bāšānas ķēniņu, uz mūžiem viņa žēlastība,HSīhonu, amoriešu ķēniņu, uz mūžiem viņa žēlastība,J un apkāva slavenus ķēniņus, uz mūžiem viņa žēlastība,OTam, kas satrieca lielus ķēniņus, uz mūžiem viņa žēlastība,Mkas veda caur tuksnesi savu tautu, uz mūžiem viņa žēlastība!_5bet faraonu un viņa karapulku iemeta Niedru jūrā, uz mūžiem viņa žēlastība,J un izveda Israēlu tai pa vidu, uz mūžiem viņa žēlastība,L kas pušu pārcirta Niedru jūru, uz mūžiem viņa žēlastība,M ar stipru roku un atvāztu elkoni, uz mūžiem viņa žēlastība,T kas izveda Israēlu no tās tautas vidus, uz mūžiem viņa žēlastība,P Tam, kas kāva Ēģiptes pirmdzimtos, uz mūžiem viņa žēlastība,T mēnesi un zvaigznes, kam naktī valdīt, uz mūžiem viņa žēlastība!Esauli, kam dienā valdīt, uz mūžiem viņa žēlastība,Mkas darinājis lielos spīdekļus, uz mūžiem viņa žēlastība,Mkas izklājis zemi pār ūdeņiem, uz mūžiem viņa žēlastība,K  kas debesis darinājis ar māku, uz mūžiem viņa žēlastība,i ITam, kas dara brīnumus un diženas lietas – viens pats! – uz mūžiem viņa žēlastība,E pateicieties kungu Kungam, uz mūžiem viņa žēlastība!E pateicieties dievu Dievam, uz mūžiem viņa žēlastība,Q  Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs, uz mūžiem viņa žēlastība,SNo Ciānas lai slavēts Kungs, kas mājo Jeruzālemē! Slavējiet Kungu!J Levī nams, teiciet Kungu! Kas bīstaties Kunga, teiciet Kungu!CIsraēla nams, teiciet Kungu! Ārona nams, teiciet Kungu!ETādi paši to darinātāji – un visi, kas uzticas tiem!A{ausis tiem ir, bet tie nedzird, nedz dvaša tiem mutē!Gmute tiem ir, bet tie nerunā, acis tiem ir, bet tie neredz,ETautu elki ir sudrabs un zelts, cilvēku rokām darināti,Qjo Kungs tiesās savu tautu un par saviem kalpiem viņš apžēlosies!K Kungs, tavs vārds ir uz mūžiem, tevi piesauks audžu audzēs,U! un atdeva viņu zemi par mantojumu, par mantojumu Israēlam, savai tautai.b~; Sīhonu, amoriešu ķēniņu, Ogu, Bāšānas ķēniņu, un visas valstis Kanaānā –I} Viņš satrieca daudzas tautas un kāva varenus ķēniņus –{|m Viņš uzsūtīja zīmes un brīnumus tev pašā viducī, Ēģipte, lai nāk pār faraonu un visiem tā kalpiem.I{ Viņš kāva Ēģiptes pirmdzimtos – gan cilvēku, gan lopu.rz[Viņš paceļ mākoņus no zemes malas, darina zibeņus lietum, viņš izved vēju no saviem kambariem._y5Visu, kas tam tīk, viņš dara debesīs un virs zemes, jūrās un dzelmju dzelmēs.QxEs gan zinu, ka Kungs ir liels, ka mūsu Kungs ir pār visiem dieviem.Iw Jo Jēkabu izraudzījis sev Kungs, Israēlu sev par īpašumu.Yv)Slavējiet Kungu, jo Kungs ir labs, dziediet viņa vārdam, jo tas ir tīkams!=uskas stāvat Kunga namā, mūsu Dieva nama pagalmos!Mt Slavējiet Kungu, slavējiet Kunga vārdu, slavējiet, Kunga kalpi,OsKungs svētī tevi no Ciānas, viņš ir debesu un zemes Radītājs!=rsPaceliet rokas svētnīcai pretī un teiciet Kungu!mq SAugšupceļa dziesma. Klau, teiciet Kungu, visi Kunga kalpi, kas stāvat Kunga namā nakts stundā!npSkā Hermona rasa, kas krīt Ciānas kalnos, jo tiem Kungs vēlējis svētību, mūžīgu dzīvību!okā laba eļļa, kas līst pār galvu, tek lejā pār bārdu, pār Ārona bārdu, kas cirtojas lejā pār tērpa apkakli,]n 3Dāvida augšupceļa dziesma. Redzi, cik labi, cik tīkami brāļiem būt kopā –Um!Viņa naidniekus es tērpšu kaunā, bet pār viņu mirdzēs viņa kronis!QlTur es pacelšu Dāvida ragu, tur likšu gaismekli savam svaidītajam!Tktās priesterus tērpšu pestīšanā, tās svētītie gavilēt gavilēs!OjAr iztiku es to svētīt svētīšu, tās nabagos mielošu ar maizi,Yi)tā mana atpūtas vieta uz laiku laikiem, te es sēdēšu, jo es to iekāroju!Hh Jo Kungs ir Ciānu izraudzījis, iekārojis par sēdekli sev: g Ja tavi dēli turēs manu derību un manas liecības, ko tiem mācīšu, arīdzan viņu dēli uz mūžiem sēdēs tavā tronī!f} Kungs zvērējis Dāvidam pēc patiesības – viņš no tās neatkāpsies: tavas miesas augli es iecelšu tavā tronī! !Sālamana augšupceļa dziesma. Ja Kungs neuzceļ namu, veltīgi pūlas tā celtnieki, ja Kungs nesargā pilsētu, veltīgi nomodā sargs!`=9~Raudādams aiziet, nes sētuvi laukā, gavilēdams nāks, pārnesīs labības kūļus!1<]~kas ar asarām sēj, ar gavilēm pļaus!6;g~Atjauno, Kungs, mūs kā straumes Negebā –A:}~Diženas lietas Kungs darīja mums, un mēs līksmojām!9~Tad pildījās smiekliem mūsu mute un mūsu valoda gavilēm, tad runāja tautās: re, diženas lietas Kungs dara ar šiem!b8 ?~Augšupceļa dziesma. Kad Kungs aizvestos pārveda Ciānā, mums likās, ka redzam sapni!e7C}bet, kas noklīst greizos ceļos, lai Kungs aiztriec nekrietnajiem līdzi! Miers Israēlam!@6{}Dari, Kungs, labajiem labu un tiem, kas sirdī skaidri,5 }Nesliesies ļaundaru spieķis pār novadu, ko taisnie mantojuši, – lai arī taisnie nestiepj pēc netaisnības savas rokas!v4e}Jeruzāleme – kalni visapkārt tai, un Kungs visapkārt savai tautai – no šā brīža līdz mūžībai.v3 g}Augšupceļa dziesma. Kas uz Kungu paļaujas, tie kā Ciānas kalns – pat nekust, mūžam paliek uz vietas.L2|Palīgs mums Kunga vārds – tā, kurš radījis debesis un zemi!\11|Mēs kā putni tikām projām no mednieku cilpas – cilpa ir pušu, un mēs prom!J0 |Teikts lai Kungs, kurš nedeva mūs par laupījumu viņu zobiem!3/a|tad veltos mums pāri trakulīgie ūdeņi!A.}|Tad ūdeņi veltos pār mums, straume celtos mums pāri,G-|tie mūs dzīvus būtu aprijuši, tā dega to dusmas uz mums!M,|ja ne Kungs, kurš tad bija ar mums, kad ļaudis cēlās pret mums,d+ C|Dāvida augšupceļa dziesma. Ja ne Kungs, kurš tad bija ar mums, lai pasaka Israēls, –H* {Aplam jau sāta mums dvēsele laisko izsmiekla un lepno nievu!b)={Apžēlojies par mums, Kungs, apžēlojies par mums, jo mēs gaužām atēdušies nievu!((I{Redzi, kā vergu acis uz sava kunga rokām, kā kalpones acis uz savas kundzes rokām, tā mūsu acis uz Kungu, mūsu Dievu: gan viņš par mums apžēlosies!O' {Augšupceļa dziesma. Uz tevi es paceļu acis, tu, kas debesīs sēdi!;&qz Kunga, mūsu Dieva, nama dēļ gādāšu par tevi!>%wzManu brāļu un draugu dēļ sacīšu: miers tev! –B$zlai valda miers tavos vaļņos, rimums tavās pilīs! –G#zLūdziet Jeruzālemei mieru: lai tie ir rimti, kas mīl tevi,H" zTur arīdzan nolikti tiesas sēdekļi, Dāvida nama sēdekļi!a!;zCiltis tur augšā kāpj, Kunga ciltis, kā pavēlēts Israēlam: slavēt Kunga vārdu.P zJeruzāleme, pilsēta, kā tu uzcelta – itin kā sasieta visa kopā!:ozNu mūsu kājas stāv tavos vārtos, Jeruzāleme!_ 9zDāvida augšupceļa dziesma. Nopriecājos, kad tie man teica: ejam uz Kunga namu! –Y+yVai tu iesi vai nāksi – Kungs sargās tevi no šā brīža līdz mūžībai.MyKungs tevi sargās no visa ļauna, viņš nosargās tavu dzīvību.8kydienā tevi neķers saule, nedz mēness naktī.OyKungs ir tas, kas tevi sargā, tavs pavēnis tev pie labās rokas –<syRedzi, tas nesnauž un neguļ, kas sargā Israēlu!KyViņš neļauj klupt tavai kājai, tas nesnauž, kas sargā tevi!DyMana palīdzība no Kunga, kurš radījis debesis un zemi.b ?yAugšupceļa dziesma. Es paceļu acis pret kalniem – no kurienes nāks man palīdzība?NxEs gribu mieru, bet, kolīdz tā saku, tā šie uzreiz nāk ar karu!=uxPar ilgu es esmu mājojis pie tiem, kas nīst mieru!FxVai! man, ka mītu Mešehā, ka mājoju pie Kēdera teltīm!?yxUzasinātas kara bultas un kvēlošas irbuleņu ogles!LxKo viņš dos tev, un ko viņš vēl tev pieliks, tu, melu mēle?!=uxKungs, glāb mani no viltus lūpām, no melu mēles!U %xAugšupceļa dziesma. Savā postā es saucu Kungu, un viņš man atbildēja.b;wEs klīstu kā zudusi avs – meklē savu kalpu! – jo tavus baušļus es neaizmirstu!X 'wDzīvini manu dvēseli, un es slavēšu tevi, un tavas tiesas palīdzēs man!R wEs ilgojos tavas glābšanas, Kungs, un tava bauslība ir mana līksme!J  wLai tava roka ir mans palīgs, jo tavus rīkojumus es izvēlos!O wLai mana mēle dzied tavus vārdus, jo visi tavi baušļi ir taisni!K  wLai manas lūpas izverd slavu, jo tu man mācīji savus likumus!GwLai mana lūgsna sasniedz tevi, kā tu sacījis, glāb mani!TwLai mans brēciens sasniedz tevi, Kungs, kā tu solījis, apskaidro mani!c=wEs ievēroju tavus rīkojumus un tavas liecības, jo visi mani ceļi ir tavā priekšā!B}wMana dvēsele tur tavas liecības un mīl tās jo ļoti.J wKungs, es ceru uz tavu glābšanu, un tavus baušļus es pildu!Z+wLiels miers tiem, kas mīl tavu bauslību, – nav nekā, kas liktu tiem klupt.MwSeptiņreiz dienā es slavēju tevi par tavām taisnajām tiesām!J wMelus es nīstu, un man tie riebj, bet tavu bauslību es mīlu!V#wPar to, ko tu saki, es tik līksms kā tas, kas dabūjis varenu laupījumu!W%wAugstmaņi vajā mani bez vainas, bet no taviem vārdiem mana sirds bīstas!S~wGalvenais tavos vārdos ir patiesība, mūžīgas tavas taisnās tiesas!^}3wRedzi, kā es mīlu tavus norādījumus, Kungs, ar savu žēlastību dzīvini mani!S|wEs paveros uz neuzticīgajiem, un man riebj, ka tavus vārdus tie netur!Y{)wDaudz man vajātāju un naidnieku – no tavām liecībām es nenovērsīšos!NzwKungs, tava žēlastība ir liela, ar tavu taisnību dzīvini mani!GywTālu no ļaundariem glābšana, jo tavs likums tiem nerūp!RxwIzstrīdi manu strīdu un izpērc mani, kā solījis – dzīvini mani!Xw'wUzlūko manas ciešanas un glāb mani, jo tavu bauslību es neesmu aizmirsis!Wv%wJau sen no tavām liecībām zināju, ka uz mūžiem tu esi tās dibinājis!>uuwTuvu tu, Kungs, un visi tavi baušļi ir patiesība!QtwVajātāji uznākuši ar ļaunu nodomu, no tavas bauslības tie tālu!Ys)wUzklausi manu balsi savā žēlastībā, Kungs, savā tiesā dari mani dzīvu!PrwModrākas man acis nekā sargiem, kamēr domāju par taviem vārdiem!QqwAgri mijkrēslī cēlos un palīgā saucu, uz taviem vārdiem es ceru!HpwEs saucu tevi – glāb mani, un es turēšu tavas liecības!]o1wEs saucu no visas sirds – atbildi man, Kungs! – un tavus likumus es pildīšu!\n/wTavas liecības uz mūžiem ir taisnīgas, skaidro tu mani, ka es palieku dzīvs!OmwNelaime un spaidi mani piemeklē, bet tavi baušļi ir mana līksme!Kl wTava taisnība taisna uz mūžiem, un tava bauslība ir patiesa!EkwKaut mazs es un nievāts, tavus rīkojumus es neaizmirstu!CjwTavi solījumi pārbaudīti gana, un tavs kalps tos mīl!EiwKaisme rij mani, jo mani naidnieki aizmirst tavus vārdus!Kh wSavās liecībās tu esi pavēlējis taisnību un īstu ticību!7ggwTaisns tu, Kungs, un taisnīgas tavas tiesas!PfwŪdens straumēm pārplūst man acis par to, ka tavu bauslību netur!GewTavs vaigs atspīd pār tavu kalpu, māci man savus likumus!Jd wIzpērc mani no apspiedēja, un es ievērošu tavus rīkojumus!TcwMani soļi atbalstās tavos vārdos, lai nevalda pār mani nekāda vaina!Xb'wPievērsies man un žēlo mani – tāda ir tiesa tiem, kas mīl tavu vārdu.Ia wEs atpletu muti un kampu, jo pēc taviem baušļiem es alkstu.8`iwTavi vārdi apgaismo un apskaidro vientiešus.L_wBrīnišķas tavas liecības, tādēļ mana dvēsele tās sargā!Y^)wTādēļ visus tavus rīkojumus par taisnīgiem turu – melu takas es nīstu!K]wTādēļ es mīlu tavus baušļus vairāk par zeltu un tīrzeltu!:\ow~Laiks Kunga darbiem, tie lauzuši tavu bauslību!I[ w}Es esmu tavs kalps, apskaidro mani, ka es tavas liecības zinu!PZw|Dari savam kalpam pēc savas žēlastības un māci man savus likumus!SYw{Manas acis tvīkst tavas pestīšanas un pēc taviem taisnības vārdiem.JX wzIestājies savam kalpam par labu, lai bezdievji mani neapspiež!NWwyEsmu darījis tiesu un taisnību, nepamet mani maniem apspiedējiem!LVwxTevi bīstoties, dreb mana miesa, un no tavām tiesām es bīstos!XU)wwKā sārņus tu izmēz visus zemes ļaunos, tādēļ es mīlu tavas liecības!VT%wvNievā visus, kas no taviem likumiem novēršas, jo melu pilns viņu viltus!NSwuPabalsti mani, un es izglābšos un turēšu tavus likumus vienmēr!PRwtKā solīji, balsti mani, ka palieku dzīvs, neapkauno mani cerībās!PQwsVācieties prom no manis, ļaundari, es turēšu sava Dieva baušļus!HP wrTu esi mana slēptuve un mans vairogs, uz tavu vārdu es ceru!9OmwqDivkošus es nīstu, un tavu bauslību es mīlu!8NkwpEs nopūlos un tavus likumus pildu līdz galam!YM+woTavas liecības uz mūžiem es iemantojis, lai tās ir līksmība manai sirdij!OLwnĻaundari man lamatas liek, bet no taviem rīkojumiem es neatstājos!OKwmMana dzīvība kā uz delnas vienmēr, tavu bauslību es neaizmirstu!GJwlManus mutes upurus pieņem, Kungs, un māci man tavas tiesas!JI wkKungs, es neganti ciešu, dari mani dzīvu, kā tu esi solījis!GHwjEs nozvērējos un nosolījos ievērot tavas taisnās tiesas!KGwiTavs vārds ir gaismeklis manām kājām un gaisma manām takām!UF#whNo taviem rīkojumiem man saprašana, tādēļ es nīstu visus melu ceļus!NEwgCik manām aukslējām gardi tavi vārdi, kā medus tie manai mutei!?DywfNo tavām tiesām es nenovēršos, jo tu pamāci mani!JC weUz ļaunas takas es kāju nesperu, tā es turos pie tava vārda!EBwdPar vecajiem es prātīgāks, jo tavus rīkojumus es pildu!TA!wcPar saviem skolotājiem es gudrāks, jo tavas liecības man ir pārdomām!L@wbPar naidniekiem es gudrāks tavu baušļu dēļ, mūžam tie mani!I? waKā es tavu bauslību mīlu – visu dienu par to vien domāju!P>w`Pat pilnībai esmu redzējis galu, bet tavi baušļi plešas bez gala!P=w_Ļaundari gaida izdeldēt mani, bet es prātoju par tavām liecībām!I< w^Es esmu tavs, glāb mani, jo es tiecos pēc taviem rīkojumiem!T;!w]Nemūžam neaizmirsīšu tavus rīkojumus, jo ar tiem tu mani dari dzīvu!Y:+w\Ja tava bauslība nebūtu mana līksme, tad pagalam es būtu savās ciešanās!A9}w[Visi gaida uz tavu tiesu šodien, jo visi ir tavi kalpi!L8wZUz audžu audzēm ticība tev – tu radīji zemi, un tā vēl ir!17]wYKungs, tavs vārds uz mūžiem debesīs!W6'wXDari mani dzīvu savā žēlastībā, un es ievērošu tavas mutes liecības!R5wWTie gandrīz izdeldēja mani no zemes, bet es tavus rīkojumus nepametu!Z4-wVVisi tavi baušļi ir patiesi, bet uz viltu ir mani vajātāji – palīdzi man!O3wUBezdievji man izrakuši bedres, tie nerīkojas pēc tavas bauslības!V2%wTCik vēl jāgaida tavam kalpam, kad tu spriedīsi maniem vajātājiem tiesu?R1wSEsmu palicis kā izkaltis ādas maiss, bet tavus likumus es neaizmirstu!N0wRTvīkst manas acis par to, ko tu esi teicis; kad tu mani mierināsi?J/ wQMana dvēsele tvīkst tavas glābšanas, uz tavu vārdu es ceru!H. wPLai mana sirds nevainojama tavos likumos, ka nepalieku kaunā!V-%wOLai pie manis pulcējas tie, kas bijā tevi, lai viņi zina tavas liecības!j,MwNLai tiek kaunā bezdievji, kas ar viltu man kaitējuši, bet es domāšu par taviem rīkojumiem!M+wMLai nāk man tava žēlsirdība, jo tava bauslība ir mana līksme!T*!wLLai tava žēlastība ir man mierinājums, kā tu pats teici savam kalpam!W)'wKKungs, es zinu, ka tavas tiesas ir taisnīgas, un ticībā tu liki man ciest.Y(+wJTie, kas tevis bīstas, redzēs mani un priecāsies, jo uz tavu vārdu es ceru! ~`~~t~}}M}||E{{{!zzqyyy)xxx;wwwEvvv@uuuLttt`t ssQrrr;qqqCpppBp oooJnnDmmwm lll(kkkjjYjii@ihh>ggfg ff%eeeEdddLccc^c!bbib$aaaAa``e`-__\^^^A]]o]\\|\,[[[/ZZZ8YYY6XXX2WWW[W VVxV*UUU?TTTYTSSLRRRSRQQfQPPP-OO{O NNrN MMM?LLLILKKTKJJ~J,IIIBHHH2GGG4FFF6EEEWE DD^DCClCBBxB+AAAG@@@A???H>>>^>==m=<///<...O.--i-,,{,#++}+3***n*()));(((Y( ''b'&&M%%%_%$$$$]$##Q"""O!!! KIJqk+3Jm!mc{'V^b~0+o w . y , E R XT a`TXF Viltprāši Kungam riebj, kas iet taisnu ceļu, viņam tīk.P Kad taisns, tas – uz dzīvi, kad dzenas uz ļaunu, tas – uz nāvi.N Ļaundara guvums viņu viļ, kas taisnību sēj, dabū patiesu algu.R Žēlsirdīgais lolo savu dvēseli, cietsirdīgais urda pats savu miesu.F  Tīkama sieva iemanto godu, ietekmīgs vīrs – bagātību.] 3 Tas putēt putēs, kas galvo par svešu, tas nemēdz aizbilst, tas staigās drošs.] 3 Kad nav kam pamācīt, ļaudis klūp, tur glābiņš, kur netrūkst padoma devēju!] 3 Kas staigā tenkodams – izmuld noslēpumu, kas stingrs garā – prot to glabāt.M  Kas savu tuvāko nopeļ, tas bez prāta, saprātīgais cieš klusu.K Taisno svētība pilsētu paaugstina, ļaundaru mutes to sagāž.S Kad taisnajiem labi, pilsēta līksmo, kad ļaundari krīt, skan gaviles.O Ar muti lišķis iznīdē tuvāko, taisnie paglābsies ar zināšanu.E Taisnais no nelaimes glābts, ļaundaris nāk viņa vietā.P Kad ļaundaris mirst, cerība zūd un gaidītie panākumi – pagalam.P Godīgos glābj viņu taisnīgums, bet viltvāržu kārība tos kampj.X) Krietno taisnīgums tiem līdzina ceļu, dēļ sava ļaunuma krīt ļaundaris.U# Dārgas mantas nelīdzēs posta dienā, bet taisnīgums paglābs no nāves.L Taisno krietnums tos vada, bet viltvāržu divkosība tos izposta.M Nāk lepnība – un nāk negods, bet gudrība ir ar pazemīgajiem.D~  Greizi svari Kungam riebj, bet pareizs atsvars viņam tīk.U}# Taisnā lūpas zina, kas jāteic, bet ļaundaru mute pilna nešķīstības.N| Taisno mute briedina gudrību, bet nešķīsta mēle taps nogriezta.E{ Taisnais neklups nemūžam, bet ļaundari neapdzīvos zemi.Uz# Kunga ceļš – krietno patvērums, bet nekrietnus viņš satriec drupās.Ay} Taisnie lai gaida prieku, bet ļaundaru cerība iznīks.Ix Kas bīstas Kunga, paildzina mūžu, bet ļaundariem gadi rūk.Rw Kā etiķis zobiem, kā dūmi acīm, tā kūtrais tiem, kas viņu sūta.[v/ Kad viesulis iet pāri, pagalam ļaundaris, bet taisnais uz mūžīgiem pamatiem.[u/ No kā ļaundaris baidās, tas viņam nāks, ko taisnais alkst, taps viņam dots.Jt Ik muļķim tīk ļaunu darīt – gudrība tīk ik sapratējam.As} Kunga svētība dara bagātu, paša pūliņi nedod neko.Sr Taisnā lūpas izgana daudzus, bet muļķi mirst, jo tiem trūkst prāta.Jq Kā izcils sudrabs taisnam mēle, ļaundarim prāts kā kriksis.Wp' Kur daudz vārdu, tur nav bez grēka, kas muti prot turēt, tas prāta vīrs.Ko Kas slēpj naidu, tas melu mēle, kas pauž tenkas, tas muļķis.an; Uz dzīvības takas, kas klausa mācībai, kas spītē pārmācībai, tas apmaldījies.Sm Taisnais nopelna, tas – uz dzīvi, ļaundaris dabū, tas – uz grēku.Vl% Bagāto mantība – viņu cietoksnis, trūcīgo posts – viņu nabadzība.Kk Gudrie glabā zināšanas sev, muļķis ver muti – posts klāt!Xj) Sapratēja lūpas glabā gudrību – bet žagars tai mugurai, kas bez prāta!Ji Ienaids kūda uz ķildu, bet ikvienu vainu apslēpj mīlestība.Vh% Kā dzīvības avots ir taisnā mute, bet ļaundaru mute slēpj pārestību.Ag} Kas miedz aci, tas aizvaino, bet balamute taps nogāzts.^f5 Kas krietnumā staigā, tas staigā droši, kas iet līkus ceļus, tiks piemeklēts!Je Sirdsgudrais klausa, ko viņam liek, bet balamute taps nogāzts.Bd Taisno piemin ar svētību, bet ļaundaru vārds satrūd.Kc Svētība rotā taisnā galvu, ļaundaru mute slēpj pārestību.Qb Kas vasarā iekrāj, tas prāta vīrs, kas ražu noguļ, tam jākaunas.Ia Šļauga sauja padara nabagu – bagātu pataisa centīga roka.V`% Taisnajam Kungs neliek ciest badu, bet ļaundaru iegribas viņš nepiepilda.G_ Neganta manta labumu nenes, bet taisnīgums glābj no nāves.d^ C Sālamana sakāmvārdi. Gudrs dēls – tēva prieks, bet dēls muļķis mātei par likstu.A]} Un tas nezina, ka viņas viesi ir ēnas šeola ielejās.A\} zagts ūdens – cik salds, un slepena maize ir tīkama!F[ kas vientiesis, lai nāk šurp! – Bezprāšiem viņa saka:>Zw sauc tiem, kas garām iet, kas steidzas savos ceļos:PY tā sēž pie sava nama sliekšņa, augšpilsētā nosēžas krēslā,JX Muļķība – ķildīga sieva, vientiese, kurai nerūp nenieka,KW Ja tu gudrs – tu gudrs pats sev, ja tu pulgo, vien tev to nest.GV Manī tiks vairotas tavas dienas un pielikti tev mūža gadi.LU Gudrības sākums ir bijāt Kungu, un zināt Svēto ir saprašana.\T1 Dod gudrajam – būs vēl gudrāks, māci taisno – tas pieņemsies zināšanā.VS% Nemāci bezkauņu, jo tas nīdīs tevi, pamāci taisno, un tas mīlēs tevi.VR% Kas bezkauņu rāj, tas dabū negodu, kas ļaundari pamāca, tam – paļas.VQ% Pametiet vientiesību – tad būsiet dzīvi! Staigājiet saprašanas ceļu!HP nāciet, ēdiet manas maizes, padzerieties vīna, ko es jaucu!FO kas vientiesis, lai nāk šurp! – Bezprāšiem viņa saka:MN un izsūtīja kalpones; nu viņa sauc no augšpilsētas augstumiem:>Mw kāva lopus, jauca vīnu, tad uzklāja mielasta galduAL  Gudrība uzcēla savu namu, uzcirta tam septiņus stabus,RK$Bet, kas mani atmet, dara sev pāri – tie, kas nīst mani, mīl nāvi!JJ #jo, kas rod mani, rod dzīvību un iemanto labvēlību no Kunga!QI"Svētīts, kas klausās manī, kas diendienā gaida pie manām durvīm,EH!Uzklausiet pamācības un topiet gudri – neatmetiet tās!VG% Un nu, dēli, klausieties manī – svētīts, kas staigā manus ceļus! –TF!es līksmojos viņa pasaules lokā un mans prieks – ar cilvēka dēliem.zEmtad es biju viņam līdzās kā darbiniece un iepriecinājums diendienā, es līksmojos viņa priekšā vislaik,fDEkad nolika jūrai robežu un ūdeņi stājās, kur viņš lika, kad nosprauda zemes pamatus,NCkad darīja stiprus mākoņus augšā un spēcināja avotus dzelmē,XB)Kad viņš uzlika debesis, es biju klāt, kad novilka apvārsni dzelmei pāri,TA!kad viņš vēl nebija taisījis ne zemi, ne āres, ne pasaules pīšļus!?@ypirms kalni bija guldīti, pirms pauguri – es dzimu,N?Kad vēl nebija dzelmes, es dzimu, kad nebija avotu, grūsnu ūdens,@>{Mūžsen es darināta, iesākumā – vēl pirms zemes!\=1Kungs mani radīja, sākdams savas gaitas, es viņam senākā – no tiem laikiem!Q<es dāvāju pārticību tiem, kas mani mīl, un viņu mantnīcas pildu.F;Taisnības ceļu es staigāju, turos pie patiesības takām,_:7Mani augļi labāki par zeltu, par tīru zeltu, un mana raža – par izcilu sudrabu.M9Bagātība un gods nāk man līdzi, augoša manta un taisns guvums.J8 Kas mani mīl, tos es mīlu, kas mani meklē, tie mani atradīs.K7ar mani augstmaņi valda un dižciltīgie – visi taisnie soģi!<6sAr mani ķēniņi valda un valdoņi taisnību lemj,B5Man padoms un gudra ziņa, es – saprašana, man spēks!w4g Bīties Dieva ir – nīst ļaunu! Lepnību, augstprātību un ļaunas gaitas, un nešķīstu muti es nīstu!P3 Es, gudrība, mītu atjautai blakus, ar mani ir zinības un izmanība.\21 jo gudrība labāka par pērlēm – nekas, ko tu vēlētos, nebūs tai līdzīgs!R1 Ņemiet manu mācību, ne sudrabu un labāk zināšanu, ne izcilu zeltu,U0# viss tur taisns tādam, kas saprot, un pareizs tam, kas atradis zināšanu!O/taisns viss, ko teic mana mute, nav tur nekā greiza vai viltīga –M.Patiesība pie manām aukslējām, riebj manām lūpām negantība,_-7klausieties, es runāšu cildenas lietas, kas nāk man pār lūpām, tas – pareizs!T,!ņemieties jūs, vientieši, prātu un jūs, muļķi, gūstiet saprašanu,@+{jums, vīri, es saucu, es runāju uz cilvēkdēliem –A*}pie vārtiem, kas pilsētā ved, vārtu ejā tā kliedz::)oKalna galā ceļa malā, krustcelēs tā stājas,7( kVai gudrība nesauc, vai sapratne neceļ balsi?N'Ceļš uz šeolu – viņas nams, lejup tas ved uz nāves kambariem!J& tik daudzus tā nodurtus gāzusi, un pulka to, ko viņa kāvusi!J% Tu nepievērsies tādas ceļam, nenoklīsti uz viņas takām –D$Tad nu, dēls, klausies manī, vērīgi lūko, ko es saku!j#Mkamēr bulta pāršķeļ tam aknas – kā putns, kas traucas cilpā un nezina, ka būs pagalam!["/viņš tūliņ tai seko kā kaujams vērsis vai kā trakais, ko savalda ar važu,N!Tā pievārē viņu savām runām, gludenām lūpām piedabū viņu,Q naudas zuteni paņēmis līdzi, vien pilnā mēnesī atgriezīsies. –LJo vīra nav mājās, viņš ir prom, viņš devies tālā ceļā,Pnāc jel, atdzersimies glāstu – līdz pat rītam gavilēsim mīlā!Eapšļakstīju savu gultu ar mirrēm, ar alveju un kanēli,A}Seģenēm sasedzu savas cisas, košiem Ēģiptes liniem,Ptādēļ es iznācu tev pretī, lai meklētu tevi, – un atradu tevi!Pmiera upura gaļa man mājās – šodien es samaksāju, ko solījusi,A} Tā satver viņu un skūpsta, un droši tā saka viņam:B te viņa ielā, te tirgū – pie katra stūra tā glūn.3a pļāpīga, tītīga, mājās tā nesēž,L Un, redzi, sieva, tam pretī – maukas drānās un manīgu sirdi,:o kad krēslo vakarā diena, nakts vidū un tumsā.FTas nāk pa ielu gar šās stūri, uz viņas namu tas soļo,\1raudzījos vientiešos, pamanīju starp puišiem kādu jaunekli gluži bez prāta.BPa sava nama logu lūkojos, caur režģi skatījos ārā,T!lai abas tevi sargā no svešinieces, no svešas sievas, kam gludena runa.KSaki gudrībai: tu mana māsa! – Par savu radu sauc zināšanu,FSien tās sev pie pirkstiem, raksti sev sirdī kā uz lapas.QGlabā manas pavēles, ja gribi dzīvot, un manu mācību kā acuraugu!C  Dēls, glabā manus vārdus un manas pavēles turi cieši!O #tas neņems nekādu izpirkumu, tas neielaidīsies – dod, cik gribi!H  "Jo dusmu kvēle vīru dedz – tas netaupīs atmaksas brīdī,B !brūces un negodu gūst, un viņa kauns netiks izdzēsts!P  Kas pārkāpj laulību, tas bezprātis – pats savu dzīvību nokauj,Onotverts tas atmaksā septiņkārt un visu, kas namā, spiests atdot!OVai nav nievāts zaglis, kaut tas zog, lai pamielotos, kad bads moka,V%Tāpat – kas iet pie cita sievas – netiks attaisnots, kas pieskaras tai!QVai cilvēks var staigāt pa kvēlām oglēm, ka viņa kājas nesviltu?NVai cilvēks var nēsāt uguni azotē, ka viņa drēbes neaizdegtos?dAmaukas cena ir plācenis maizes, bet precēta sieva – tā tev nomedīs dārgo dzīvību!`9Neļauj sirdij kārot tās skaistumu, ka tā tevi negūsta ar savu acu šķelmību –Slai sargātu tevi no ļaunas sievas, no svešinieces glāsmainās mēles!_7Jo pavēle ir lākturis un mācība – gaisma, un pārmācība ir dzīvības ceļš,`9ejot tas tevi vadīs, guļoties tas tevi sargās, kad modīsies, tas tērzēs ar tevi!F~sien to vienmēr ap savu sirdi, apsaitē to sev ap kaklu –M}Glabā, dēls, ko tēvs tev pavēl, neatmet to, ko māte tev māca,Y|+viltus liecinieks, kas dveš melus, un tāds, kas ceļ ķildas starp brāļiem.I{ sirds, kas kaļ nekrietnas domas, kājas, kas steidz uz ļaunu,Mzlepnīgas acis, melīga mēle un rokas, kas lej nevainīgas asinis,Hy Seši ir, ko Kungs nīst, un septiņi, kas viņam derdzas, –\x1bet pēkšņi nelaime nāks pār to, tas tūlīt satriekts – nebūs dziedināms!Tw!Nešķīstība tam sirdī, visu laiku tas ļaunu perina, ķildas tas ceļ,Lv ar aci mirkšķina, ar kāju piegrūž, ar pirkstiem rāda zīmes.Hu  Kas nelietis un nekrietns vīrs, tas staigā līkās valodās,Mt un jau kā staigulis trūkums tev klāt un nabadzība kā varmāka!Ss Mazliet nomiega, mazliet snaudas, mazliet saņemt rokas un atlaisties –@r{ Cik ilgi, sliņķi, vēl gulēsi, kad celsies no miega?Sqtomēr sev vasarā tā barību iekrāj, pļaujas laikā savelk sev ēsmu!OwSargā savu muti no viltus, no tenkām atturi lūpas!IN Vairāk par visu sargi savu sirdi, jo no tās dzīvība izverd!SMtās – dzīvība tam, kurš tās atrod, tās dziedina visu viņa miesu!ELlai nezūd tās tavam skatienam, glabā tās dziļi sirdī,PKDēls, vērīgi klausies manās runās, manām valodām pievērs ausi,JJ Ļaundaru ceļš kā dziļa tumsa – tie nezina, pār ko klūp.UI#Bet taisno taka kā ausmas spožums – jo gaišāks, kad tuvāk dienvidum.GHtie taču ēd negantības maizi, varmācības vīnu tie dzer!^G5Tie neaizmieg, pirms nav darīts ļauns, tiem miegs pagalam, ja nav kāds pagrūsts,FFvairies no tā, nestaigā tur, nokāp no tā un manies prom!IE Uz ļaundaru takas nestājies, nesper kāju uz ļaundaru ceļa,PD Turies pie mācības, nelaidies vaļā, glabā to, tā tava dzīvība!;Cq ejot tev neķersies solis, skrienot tu nepaklupsi!HB  Gudrības ceļu es tev mācu, vadu tevi pa taisnības taku –SA Dēls, klausies un iegaumē manus vārdus, tad dzīvosi jo daudzus gadus.K@ tā liks tev galvā jauku vainagu, godības kroni tā tev sniegs!T?!Cel to augstu, tā tevi paaugstinās, tā darīs tev godu, ja apskausi to,M>Gudrība – galvenais! Ķer gudrību! Visu atdod, ķer saprašanu!H= Neatmet to, un tā tevi sargās, mīli to, un tā tevi glābs.]<3Ķer gudrību, ķer saprašanu – un neaizmirsti, nenovērsies no maniem vārdiem!l;QViņš mani pamācīja, man sacīja: tver manus vārdus sirdī, turi manas pavēles, lai dzīvotu!N:Es arī biju dēls savam tēvam, mīļš un izredzēts savai mātei.J9 es taču dodu jums derīgu zināšanu, manu mācību neatmetiet!Z8 /Klausieties, dēli, kad tēvs jūs māca, un vērīgi lūkojiet pēc saprašanas,;7q#Godu gudrie mantos, muļķi – tie vairos negodu!I6 "Izsmējējus viņš izsmej, bet grūtdieņiem dod žēlastību!N5!Kunga lāsts pār ļaundara namu, bet taisno mitekli viņš svētī!D4 jo paklīdenis Kungam riebj – ar taisnajiem Kungs turas!=3uNeapskaud varmāku, nestaigā ceļus, ko viņš iet,I2 neķildojies aplam ar vīru, kas nav tev darījis nekā ļauna!N1Neperini ļaunu pret savu kaimiņu, kas paļāvīgs mīt tev blakus,V0%nesaki kaimiņam: pienāc citreiz! – vai: rīt iedošu! – tev ir ko dot!E/Neliedzies dot tam, kam vajag, ja vien tava roka to jaudā,O.jo Kungs būs tavs drošums, viņš sargās tavas kājas no lamatām.R-nesatrūksies pēkšņās bailēs vai ļaundara viesulī, kad tas nāks,I, gulēt iedams, tu nebaidīsies, tu apgulsies un saldi aizmigsi,E+Droši tad staigāsi savu ceļu, kāja tev nepiedauzīsies,A*}tie būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam!O)Dēls, neatlaidies no šiem diviem – no gudra padoma un izmanības,N(viņa zināšanas dēļ izlauzās dzelmes un padebeši lāsoja rasu.H' Gudrībā Kungs radīja zemi, debesis dibināja ar saprašanu,^&5Tā – dzīvības koks tiem, kas pie tās tveras, kas pie tās turas, ir svētīti!W%'kas staigā tās ceļus, sasniedz tīksmi, un visas tās takas ved pie miera.P$ilgs mūžs tai labajā rokā, kreisajā rokā tai bagātība un gods,Z#-tā vērtīgāka par dārgakmeņiem – nekas, ko tu kāro, nav tai līdzināms,R"jo tā nes vairāk peļņas nekā sudrabs un vairāk guvuma nekā zelts,H!  Svētīts, kas gudrību rod, un tas, kurš iemanto saprašanu,H   jo Kungs pārmāca to, kuru mīl, kā tēvs savu mīļo dēlu.G Kunga bardzību nenievā, neesi nīgrs, kad viņš tevi rāj,U# tad pildīsies tavas klētis pārpārēm un jaunvīns pludos tavās mucās.M Pagodini Kungu no savas mantas, no savas ražas pirmajiem augļiem,?ylai spēcināta tava miesa un spirdzināti tavi kauli!NNeliecies gudrs pats savās acīs, bīsties Kunga un vairies ļauna,KZinies viņu visos savos ceļos, un viņš iztaisnos tavas takas.T!Paļaujies uz Kungu no visas sirds – uz paša sapratni vien nepalaidies!Otad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā.pYLai uzticība un taisnība tevi neatstāj – sien tās sev ap kaklu, raksti tās sirdī kā uz lapas,Bjo tās tev dos garu mūžu, ilgus gadus un labklājību.J Dēls, manu mācību neaizmirsti un manas pavēles glabā sirdī,Nbet ļaundarus izdeldēs no zemes un viltvāržus izsakņos no tās!Bjo sirdsšķīstie apdzīvos zemi un krietnie paliks tur,H Tad nu staigā labu ļaužu ceļus un turies uz taisno takām,Nkas iet pie viņas, vairs nepārnāk, neatrod vairs dzīvības taku!I Viņas slieksnis ved lejup nāvē, pie ēnām ved viņas takas,J kas pametusi jaunības vīru, kas sava Dieva derību aizmirsusi!MTās tevi glābs no svešinieces, no cita sievas, kam gludena runa,? ykas tekā pa līkām takām un staigā greizus ceļus!K kas priecīgi darīt ļaunu un līksmo par ļaunu nešķīstību,E  kas pamet taisnības takas, lai staigātu tumsības ceļos,I   glābs tevi no ļaundaru ceļa, no tiem, kas nešķīsti runā,= u izmanība tevi sargās, un sapratne tevi uzraudzīs,K jo ienāks gudrība tavā sirdī un zināšana darīs tev prieku,Y+ Tad tu sapratīsi taisnību un tiesu, un patiesību – takas, kas ved uz labu,T!viņš uzrauga taisnības takas, viņš saviem uzticīgajiem sargā ceļu!QTaisnajiem viņš padomu glabā – vairogu visiem, kas dzīvo krietni,W'jo Kungs ir tas, kas gudrību dod, no viņa mutes – zināšana un sapratne!Ntad tu zināsi, kā bijāt Kungu, kā Dievu pazīt, tu iemācīsies,Nja meklēsi to kā sudrabu, lūkosi pēc tās kā apslēptas mantas,Rak, ja pēc atskārsmes sauksi, ja pilnā balsī pēc sapratnes kliegsi,Kja pievērsīsi gudrībai savu ausi, ja sapratnei atvērsi sirdi,P Dēls, ja tu pieņemsi manus vārdus un manas pavēles turēsi vērtē,U~ %!Bet, kas mani klausa, tas dzīvos drošs un savā rimtumā nebīsies ļauna!L}  jo vientiešu aušība tos nokauj un muļķus bezrūpība pazudina!L| Nu tie ēdīs, ko izaudzējuši, no pašu viltībām būs sāti –U{ %mans padoms tiem – vienaldzīgs, kad vien tos rāju, tie ņirdza par mani!?z {jo tie ienīda zināšanu un bijāt Kunga nevēlējās,Sy !Tad tie sauks mani, bet es neatsaukšos, tie meklēs mani, bet neatradīs,px [kad kā vētra jums uznāks bailes un nelaime kā viesulis uzbruks, kad pār jums nāks posts un mokas.Zw /tad arī es – par jūsu nelaimēm smiešos, jūs izzobošu, kad jums būs bail,Jv Jūs atmetāt visus manus padomus, kad jūs rāju, jums vienalga,Yu -Es saucu – bet jūs novērsāties, es izstiepu roku – neviens nepalūkojās!lt SUzklausiet, kad jūs rāju, – redzi, pār jums izliešu savu garu, sacīšu jums, ko gribu teikt!s vientieši, cik ilgi mīlēsiet vientiesību, un jūs, mēdītāji, tīkosiet izsmiet, un, muļķi, nīdīsiet zināšanu?Er kņadas vidū sauc, pie pilsētas vārtiem teic savas runas:4q eGudrība ielās kliedz, laukumos ceļ balsi,Jp Tā iziet visiem, kas grābtin grābj, – viņu dzīvība izput!Jo tie paši savām asinīm uzglūn, uzklūp paši savai dzīvībai!Lai tie slavē Kunga vārdu, pēc viņa pavēles tie radīti,J= slavējiet viņu, debesu debesis un ūdeņi, kas virs debesīm!Z<+Slavējiet viņu, saule un mēness, slavējiet viņu, visas gaišās zvaigznes,W;%slavējiet viņu, visi viņa vēstneši, slavējiet viņu, visi viņa pulki!R: Slavējiet Kungu! Slavējiet Kungu debesīs, slavējiet viņu augstumos,a99Tā viņš nav darījis nevienai tautai, viņa lēmumus citi nezina! Slavējiet Kungu!V8#Viņš pasludina savu vārdu Jēkabam, savus likumus un lēmumus Israēlam!^73Viņš sūta savu vārdu un kausē tos, viņš pūš savu vēju, un ūdeņi plūst.O6met savu krusu kā drupačas – viņa sals liek ūdeņiem sastingt.B5}Viņš bārsta sniegu kā vilnu, sarmu kā pelnus kaisa,G4Viņš sūta savu pavēli zemei, žigli skrien viņa vārds!W3%viņš noliek tavās robežās mieru, visbaltākiem kviešiem piepilda tevi!Z2+ jo viņš stiprina tavu vārtu bultas, viņš svētī tev viducī tavus dēlus,A1{ Cildini, Jeruzāleme, Kungu, slavē savu Dievu, Ciāna,M0 patīk Kungam tie, kas viņu bijā, kas cer uz viņa žēlastību.G/ Ne zirga spars tam tīk, ne par vīra lieliem tam prieks –M. kurš dod zvēriem viņu iztiku, kraukļu bērniem, kad tie brēc!e-Akurš debesis mākoņiem aizklāj, kurš zemei sataisa lietu, kurš kalnos izaudzē zāli,L,Pateicieties Kungam ar dziesmu, spēlējiet cītaru mūsu Dievam,T+Pazemīgos Kungs pieceļ kājās – ļaundarus viņš nogāž pie zemes.J* Liels mūsu Kungs un varens spēkā, viņa gudrībai nav mēra.K) Viņš izskaita zvaigznes, cik to, un nosauc tās visas vārdos.P(Viņš dziedē tos, kam satriektas sirdis, un apsaitē viņu brūces.G'Ceļ Jeruzālemi Kungs, Israēla trimdiniekus viņš pulcē.b& =Slavējiet Kungu! Labi dziedāt mūsu Dievam, jo viņš ir jauks, viņu piedien slavēt!i%I Kungs būs ķēniņš uz mūžiem – tavs Dievs, Ciāna, uz audžu audzēm. Slavējiet Kungu!q$Y Kungs pasargā svešinieku, bāreni un atraitni pieceļ kājās, bet ļaundara ceļu ritenī sagriež!S#Kungs atdara acis aklajiem, Kungs pieceļ nomāktos, Kungs mīl taisnos,U"!iztiesā apspiestos, dod maizi izsalkušajiem. Kungs atbrīvo gūstekņus,l!Okas radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tajās. Viņš uztur patiesību uz mūžiem,U !Svētīts, kam palīdz Jēkaba Dievs, kura cerība – Kungs, viņa Dievs,W%Pamet tos gars, tie atgriežas pīšļos, tai pašā dienā to nolūki zūd!^3Nepaļaujieties uz augstmaņiem, uz cilvēku dēliem – pie viņiem nav glābiņa.fCEs slavēšu Kungu, kamēr es dzīvs, es dziedāšu slavu savam Dievam, kamēr vien būšu!8 kSlavējiet Kungu! Slavē, mana dvēsele, Kungu!c=Lai slavē Kungu mana mute, lai teic visa radība viņa svēto vārdu mūžīgi mūžos!W%Sargā Kungs visus, kas viņu mīl, bet visus ļaundarus viņš iznīcinās!a9Viņš dod, ko tie kāro, kas bīstas viņa, viņš dzird tos brēcam un izglābj tos.NTuvs Kungs visiem, kas sauc viņu, visiem, kuri sauc viņu patiesi.OTaisns Kungs, visās savās gaitās un svēts visā, ko viņš dara.Ctu atdari savu roku un gādā ik dzīvajam, ko tas kāro.MVisu acis raugās uz tevi, un tu dod tiem barību īstajā laikā,K balsta Kungs ikvienu, kas krīt, un pieceļ katru, kas saļimis. z.S~~_~}}Q|||<{{{1zzzJzyyZy xx_xww_w vv`vuuhuttvt.sss5rrr(qqq1ppfp$ooo&nnn9mmm*llrl#kk]k jjojiicihh_h gggg&fff*eee)ddd=cczc(bb{b$aaqa``W`__i_^^}^=]]];\\\P[[[FZZZSZYYEXXXaXWWPVVVYVUUoU$TTrTSS}S/RRiRQQqQPPtP!OO^NNNLMMMLLLL7KKKRK JJYJ IIPIHHPGGGFFFFCEEEGDDDGCCCSBBB=AAAZA@@P???L?>>W> ==\=<::Rk#$O/ B ^ q  L VXZl!Lx).V %Par augstu muļķim līdz gudrībai – pilsētas vārtos šim mute neveras!R jo karā vajag gudras ziņas, ir uzvara tur, kur netrūkst padomdevēju!G Gudrs vīram ir spēks, un zinātājs stiprāks par spēkoni,Kkam zināšana, tam istabas pilnas dārgām un tīkamām mantām!KKam gudrība, tas uzceļ namu, kam saprašana, tas to nostiprina,Fjo viņu sirds perina varmācību un viņu lūpas nes postu!7 kNeapskaud ļaundarus, nealksti būt ar viņiem,}s#– Tie sita mani – man nesāpēja, tie dauzīja mani – es nemanīju! Kad modīšos, meklēšu dabūt vēl! –P"Tu būsi kā apgūlies jūras selgā, kā tāds, kas guļ masta galā!G!Tavas acis skatīs murgus, tava sirds runās nešķīstības!:o galā kā čūska tas kož un kā odze tas dzeļ!T!Neskati vīnu, ka tas sārts, ka dzalkstī kausā, ka malkojas glāsmi –T!Tiem, kas aizsēžas pie vīna, tiem, kas skrien lūkot pēc jaukta vīna!g~GKam ai! un kam vai! – kam ķildas, kam žēlas? Kam brūces par velti, kam sadugušas acis?N}Patiesi, tā glūn kā uz laupījumu – vairo viltu cilvēku vidū!=|umauka ir dziļa bedre, un šaura aka ir svešiniece!D{Atver man, dēls, savu sirdi un ievēro, ko tev mācu, –RzLai priecājas tavs tēvs un māte, lai līksmo tā, kas dzemdēja tevi!\y1Līksmot līksmosies taisnā tēvs, kas gudro dzemdinājis, priecāsies par viņu!OxPērc patiesību un vairs nepārdod gudrību, mācību un saprašanu!QwKlausi savu tēvu, kas tevi dzemdinājis, nenievā māti, kad tā veca!Jv jo tempējs un rīma tiks nabagi, snauds tos skrandās ietērps!:uonestāj starp vīna tempējiem un gaļas rīmām,QtTu klausies, dēls, un topi gudrs, un sūti savu sirdi pareizos ceļos,9smjo tad būs nākotne, tad tava cerība nezudīs!QrLai tava sirds netiecas pie grēkdariem, lai bez mitas tā bijā Kungu,>qwun es līksmošos, ja tavas lūpas runās patiesību!Up#Dēls, ja gudra būs tava sirds, priecāsies mana sirds, arī manējā! –Noar rīksti viņš tev jāper, lai viņa dzīvību glābtu no šeola!Kn Neatrauj zēnam pārmācību, netaupi rīksti – tad tas nemirs,Am} Mācībai atver sirdi un atdari ausis zinības vārdiem!Ll jo viņu Izpircējs stiprs, viņu sūdzību viņš cels pret tevi!Dk Nepārcel senu robežakmeni, bāreņu laukos nesper kāju,Oj Ar muļķi runāt – to ne, tavus prātīgos vārdus šis nonievās!Niviss, ko apēd, būs tev jāizvemj, velti tu tērē laipnus vārdus!khOviņš ir no tiem, kas kumosus skaita. Ēd un dzer! – viņš tev saka, bet tas nenāk no sirds,`wNepārcel senu robežakmeni, ko nolikuši tavi tēvi!D_ja tev nebūs ko aizmaksāt, tev no apakšas izraus pēli!D^Neesi kā tie, kas līkop līgst, kas galvo par aizdevumu,F]ka neiemācies tu viņu niķus un neizliec lamatas pats sev!Q\Neturies ar tādu, kas nasks dusmās, kas ātrs sirdī, pie tāda neej,e[Cjo Kungs nāks tiesāties viņu vietā – tiem, kas tos aplaupa, viņš laupīs dzīvību![Z/Neatņem nabagam – viņš tā jau nabags, netiesā sūrdieni pilsētas vārtos,rY]tev rādīdams īstos taisnības vārdus, lai tu vari sacīt taisnības vārdus tiem, kas sūtīja tevi!XX)Vai neesmu tev uzrakstījis trejkāršu gudrību, pilnu padoma un zināšanas,JW Paļaujies taču uz Kungu, to es tev šodien mācu – jā, tev!IV ar tīksmi glabā tās sevī, lai tās runā no tavām lūpām!PULiec ausi un klausies gudro vārdus, atdari sirdi manām zinībām –[T/Kas nabagam atrauj, tam kaut kas tiek, bet, kas bagātam pieliek, tas pats izput!SSSēž muļķība jaunekļa sirdī, bet stingra rīkste spēj to patriekt!VR%Dziļa bedre ir svešinieces mute – kuru Kungs nīst, tas tajā iekritīs!OQ Sliņķis saka: ārā ir lauva, ja iešu uz ielas, tas nokodīs mani!MP Kunga acis uzrauga zināšanu – viņš apgāž viltvāržu runas!TO! Kam sirds šķīsta, kam lūpas laipnas – pats ķēniņš tādam draugs!LN Triec pulgotāju – būs ķilda prom, aprims ēšanās un lāsti!KM Tas svētīts, kam vēlīga acs, kas dod nabagam no savas maizes!ZL-Kas sēj netaisnību, pļaus postu – tad viņa iecirtības rīkste būs pušu!LKBagāts pār nabagiem valda, kas aizņemas, paliek devējam kalps.RJUzved puisēnu uz viņa ceļa – pat vecs kļuvis, no tā nenoklīdīs.RISlazdi un cilpas viltnieka ceļā, kam dzīvība dārga, tur nestaigās!WH'Alga par pazemību, par Kunga bijāšanu – bagātība, gods un ilgs mūžs!XG)Gudrinieks pamana briesmas un patveras, bet vientieši brāžas un dabū sodu.EFBagāts ar nabagu abi turpat – abus divus radījis Kungs.bE ?Izvēlies labu slavu, nevis lielu bagātību – ne sudrabu un zeltu, bet ļaužu cieņu!=DuZirgu seglo kaujas dienai, bet uzvara nāk no Kunga.WC'Nelīdz gudrība, nedz saprašana, ne padoms, kad jāstājas Kunga priekšā.KBĻaundaris vaiksta svarīgu seju, taisnais iet drošs savu ceļu._A7Viltus liecinieks nonāks sprukās, kas stāsta, ko dzirdējis, tas pratīs izrunāt.X@)Ļaundaru upuris – tīrā derdzība, jo vairāk tādēļ, ka nests ar viltu!U?#Dažs cauru dienu prasa un prasa, bet taisns ir tas, kurš dod un neatteic.H> Sliņķa kūtrums nokauj viņu – neceļas darbam šā rokas!^=5Augstprātīgs lepnais, zaimotājs tāds! Viss, ko šis dara, pilns augstprātības.A<}Kas muti tur un valda mēli, tas pasargāts no likstām.[;/Gudrais prot iekarot varoņu pilsētu un sagāzt mūrus, uz kuriem tie paļaujas._:7Kas cenšas pēc taisnības un žēlastības, tas iemanto dzīvību, taisnību, godu.L9Gudrajam namā jaukas mantas un eļļa, bet muļķis tikai tērē!O8Labāk tad dzīvot tuksneša vidū nekā ar niknu un ķildīgu sievu!L7Par taisno dos ļaundari ķīlā, un par patieso atdos viltvārdi!Y6+Trūkumā nonāk, kas līksmību mīl, kas mīl vīnu un eļļu, bagāts netop.?5yKas pamet gudrības ceļu, mirušo pulkā drīz klāt!W4'Kad spriež taisnu tiesu, taisnajam prieks, bet nekrietnie satriekti drupās!Q3Klusa dāvana remdē piktumu, kukulis azotē – pat niknākās dusmas!Y2+ Kas aizbāž ausis, kad nabags brēc, tam neviens neatsauksies, kad pats sauks.S1 Noskatās Taisnais uz ļaundara namu – gāzīs viņš ļaundari postā!j0M Kad bezkauņu soda, vientiesis nāk pie prāta, kad pamāca gudro, viņš pieņemas zināšanā.I/  Ļaundaris kāro ļauna – nekad viņš nežēlo savu tuvāko!L. Labāk tad mājot jumta galā, ne vienā namā ar ķildīgu sievu!H- Līku loču grēkdara ceļš, bet šķīstā darbi – taisni.Y,+Ļaundarus pazudinās pašu varmācība, ka tie liedzas darīt pēc taisnības!O+Ar melu mēli mantu gūt – tik zudīga dvesma – tie meklē nāvi!S*Veicīgais zina, kā tikt pie pārpilnības, steidzīgais tiek trūkumā.P)Lepnīgas acis un lielīgs prāts – ļaundarim spīdeklis ir grēks.N(Dari pēc tiesas un taisnības – tas Kungam tīkamāk nekā upuri.\'1Ko cilvēks dara, viss tam šķiet taisns, bet izvērtēt sirdis – Kunga ziņā.U& %Ķēniņa domas Kungam kā ūdens straumes – kurp tam tīk, turp pavērš.W%'Per, ka pušu, – lai negantums iziet, lai aizķer līdz pašiem dziļumiem!F$Jaunekļu rota – viņu spēks, veču gods – sirma galva.Q#Uzticība un patiesība sargā ķēniņu, uzticība balsta viņa troni!a";Kunga gaismeklis – cilvēka gars, ar to viņš mūs izlūko līdz pašiem dziļumiem.L!Gudrs ķēniņš ļaundarus vētī, laiž tiem pāri kuļamo ratu!N Svēti apsolīt, bet tik pēc tam apdomāt – tas cilvēkam slazds.J Vīrs staigā, kur Kungs liek, kā lai cilvēks zina savu ceļu?EKungam riebj divēji atsvari, un viltoti svari nekur neder.NNesaki: es atriebšu ļaunu! – gaidi uz Kungu, viņš tevi glābs.I Nāk mantojums itin viegli, vēlāk skaties – svētības nav!H Kas lād tēvu un māti, tā lākturis dzisīs tumsas stundā.\1Kas staigā tenkodams – izmuld noslēpumu! Kam mute plata – ar tādu nepinies!PPirms ko ieprāto, prasi pēc padoma, pirms ej ar karu, izprāto visu!I Garda cilvēkam melu maize – vēlāk tam mute pilna zvirgzdu!hIKas galvo par svešu – ņem tam viņa mēteli! Kas galvo par ceļavīru – tam atņem visu!I Ir zelts, ir daudz pērļu, bet dārgākā rota – gudra runa!V%Nekur neder! – tā pircējs saka, kā prom – sāk ar pirkumu lielīties!N Nemīli miegu, ka netiec nabags, turi acis vaļā, ka staigā sāts!I  Dzirdīgu ausi un redzīgu aci – Kungs ir radījis tās abas.Q Jau no zēna var noskatīt, vai būs šķīsts sirdī un taisns darbos.G Divēji atsvari, divējs mērs – riebj Kungam šīs lietas!J  Kurš var sacīt: es sirdī šķīsts, es tīrs no sava grēka?!Y+Kad ķēniņš apsēžas tiesas krēslā, acīm vien atsijā ļaunos no labiem.STaisns vīrs pie krietnuma turas – paliek svētība arī viņa dēliem!V %Daudzi saukā: es – uzticīgs! – bet atrodi vienu, uz ko var paļauties!P Cilvēka nolūki – dziļš ūdens, bet sapratējs zina, kā pasmelt.= uRudenī sliņķis near – vasarā lūko, bet nekā!N Gods tam, kurš izvairās ķildas, bet muļķis – rauj tik vaļā!Z -Kā lauvas rūkšana ķēniņa niknums – kas šo ērcina, paspēlē dzīvību!P Vīns ir mēdītājs, brāga trakule – kas uz tiem meties, nav gudrs!J Jau piespriests sods mēdītājiem un kūliens muļķu mugurām!PNekrietns liecinieks apsmej taisnību, nelietība baro ļaundaru muti!Z-Kam tev, dēls, klausīties pamācības, ja tu neiedziļinies gudrības vārdos!^5Kas tēvam dara pāri, kas māti dzen ārā – tāds dēls par kaunu un nelietību!dAKul mēdītāju, lai vientiesis mācās! Pārmāci saprātīgo, lai pieņemas zināšanā!A}Sliņķis iemērc roku bļodā, nevīžo celt pie mutes.U#Kas Kungu bijā, tas dzīvos – tas rimtumā mitīs, posts to neaizsniegs.NKas cilvēkā tīkams? Viņa uzticība! Labāk nabags, bet ne melis!LCilvēka sirds pilna nolūkiem, bet tikai Kunga nodoms piepildās!J~ Klausies padomā, pieņem pamācību, ka beidzot tu taptu gudrs!V}%Kas dusmās nezina mēru, tas sodāms, – ja palaidīsi, būs vēl trakāk!P|Pārmāci savu dēlu, kamēr ir cerība, citādi būsi viņu nokāvis!Q{Kas nabagam žēlīgs, tas aizdevis Kungam, un viņš tam atlīdzinās.Xz)Kas turas pie baušļa, turas pie dzīvības, kas klīst bez ceļa, tas mirst.=yuLaiskums uzdzen cietu miegu, tūļa allaž pie bada.Jx Nams un manta, tas no tēviem, bet no Kunga – prātīga sieva.Vw% Posts tēvam dēls muļķis – kā nerimta pilēšana ir sievas rāšanās.Sv Kā lauvas rūkšana ķēniņa dusmas, kā rasa zālē viņa labvēlība.Ru Kam saprašana, tas apvalda dusmas, cēls tas, kurš piedod pārkāpumu.Xt) Nepiedien muļķim tīksmībā dzīvot, nedz vergam valdīt pār augstmaņiem!Es Viltus liecinieks netiks attaisnots, melkulis aizies bojā!SrKas gudrību krāj, tas palīdz pats sev, kas lolo prātu, tas rod laimi.mqSPat paša brāļi nabagu nīst, kur nu vēl draugi – tie vairās viņa, tik atrunas viņš dzird!Xp)Daudzi tīko pēc cildeno labvēlības, ikviens draugs tādam, kas dāsni dod.FoViltus liecinieks netiks attaisnots, melkulis nepaglābsies!=nuManta pulcina daudz draugu, bet nabagu draugi pamet.Jm Muļķība ved cilvēku postā, taču sirds šim īgna uz Kungu!RlKo līdz laba griba, kad nav zināšanas – žiglas kājas noved secen!Yk -Labāk nabags, kas krietnumā staigā, nekā viltus vērpējs savā muļķībā!Tj!Kam draugu daudz, tas izputēs! Bet gadās draugs, kas tuvāks par brāli.!Kukulis devējam kā burvju akmens – griezies, kur gribi, viss izdosies!E=Nepiedien nelgam augstas runas, nedz augstmanim sīki meli.H< Vecuma vainags – mazdēli, un dēlu godība – viņu tēvi.d;AKas nabagu izsmej, tas pulgo viņa Radītāju, kas līksmo par nelaimi, netiks attaisnots.R:Ļaundaris ieklausās posta runās, un melis klausās nelaimes valodās.S9Tīģelis – sudrabam un krāsns – zeltam, bet sirdis pārbauda Kungs.]83Prātīgs vergs valdīs pār necienīgu dēlu un ar tā brāļiem dalīs mantojumu.D7 Labāk sauss kumoss ar rimtumu nekā upurdzīres ar ķildu.D6!Lozes met uz tērpa malas, bet tās krīt, kā Kungs grib.o5W Kas gauss dusmās – par spēkoni pārāks, kas savalda garu – pārāks par pilsētas iekarotāju.J4 Sirma galva – godības kronis, to rod, kas taisnībā staigā._37Kas aci piemiedz, tas gudro nešķīstību, kas sakniebj lūpas, tas darījis ļaunu.J2 Vardarbīgs aizmāna arī citu līdzi, aizvilina nelabos ceļos.D1Nešķīstais saceļ ķildu, un tenkotājs šķir draugus.>0wNelietis postu rok, viņam uz lūpām sveloša uguns.@/{Darba vīram bads palīgs – skubina viņu kāra mute![./Cilvēka priekšā it kā taisns ceļš – bet tas, vienalga, ved nāves ceļos.Z--Kā medus kāres ir jauki vārdi – saldums dvēselei un dziedinājums kauliem.U,#Gudrā sirds liek tam prātīgi runāt un viņa lūpas spēj pārliecināt.Z+-Gudrība gudrajam – dzīvības avots, bet muļķus pārmāca viņu muļķība.Y*+Kam sirds gudra, to dēvē par sapratīgu, un tīkama runa spēj pārliecināt.M)Kas pats izdarīgs, tam labi, bet, kas uztic Kungam, tas svētīts.N(Labāk ar nabagiem liekt galvu nekā ar lepnajiem dalīt laupījumu.N'Pirms bojāejas nāk lepnība un pirms krišanas – augstprātība!X&)Taisno ceļš – prom no ļauna, tas glābj sev dzīvību, kas staigā modrs.`%9Gūt gudrību – ak, cik labāk par zeltu, un saprašanu – teicamāk nekā sudrabu!d$AGaišums ķēniņa vaigā nes dzīvību, un viņa laipnība – kā ziedoņa lietus tūce.W#'Ķēniņa dusmas nāk kā nāves vēstneši, taču gudrais zina tās remdēt.O" Tīk ķēniņiem taisnīgas lūpas – kas runā patiesību, to mīl!F! Riebj ķēniņiem neganti darbi, jo taisnībā turas tronis!] 3 Pareizi svaru kausi un mērs pieder Kungam, visi atsvari somā – viņa darināti.N Ķēniņa lūpas spēj pareģot, viņš neviļas, kad spriež tiesu.L Cilvēks lemj sirdī: iešu te! – taču Kungs liek viņa soļus.QLabāk mazums, bet ar taisnību nekā dižs guvums, bet ar netaisnību.OJa Kungam tīk, ko cilvēks dara, pat naidnieku viņš tam pielabina!fEŽēlastība un patiesība apklāj pārkāpumu, un, kas Kungu bijā, tas patveras no ļauna.X)Riebj Kungam ikviens augstprātis, varam saderēt – tāds netiks attaisnots!J Visu Kungs radījis savai reizei – pat ļaundaru posta dienai!BUzvel Kungam savus darbus, tad piepildīsies tavi nodomi!X)Ko cilvēks dara, viss tam šķiet tīrs, bet vērtēt dvēseles Kunga ziņā!O Cilvēks gan gudro savā sirdī, bet Kungs tam liek vārdus uz mēles.J !Kunga bijība māca gudrībā – papriekš pazemība, tad gods!`9 Kas atstumj pamācību – atmet pats sevi, kas pieņem pārmācību – gūst prātu.GKas klausās, kad dzīve pamāca, tas mitīs starp gudrajiem.H Sprigans skatiens priecē sirdi, laba vēsts spirdzina kaulus.I Tālu Kungs no ļaundariem, bet taisno lūgšanas viņš dzird.MTaisnais apdomā, iekams atbild, bet ļaundaru mute šļāc ļaunu.X)Kas grābtin grābj, pats noposta savu namu, kas vairās dāvanu, tas dzīvos!ERiebj Kungam ļaunas domas, bet laipni vārdi ir šķīsti.N Lepnā namu Kungs noplēš, bet atraitnes laukmalas viņš nosargā.Q Dzīvības taka ved gudro augšup, ka šis glābjas no šeola apakšā!Z -Prieks pašam, ka mute prot atbildēt, un vārds īstā reizē – cik tas labs!Z -Sabrūk nodomi, kad padoma trūkst, kam pulka padomnieku, tam nodomi piepildās.J  Muļķība bezprāša prieks, sapratējs staigā taisnus ceļus.DGudrs dēls tēva prieks, muļķis par kaunu savai mātei!J Sliņķim ceļā ērkšķu žogs, bet taisnīgam bruģēta taka.Z-Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu, kas gauss dusmās, tas noklusina ķildu.a;Labāk dārzāju bļoda, kad mīlestība klāt, nekā barots vērsis, kad naids līdzi.GLabāk mazums, bijājot Kungu, ne liela manta ar sirdēstiem.ONabagam grūti diendienā, bet līksms prāts – mūžīgas dzīres!T!Saprātīga sirds meklē zināšanu, bet muļķu mutes ganās muļķībā.D Līksma sirds dara vaigu gaišu, sirdssāpes salauž garu.S Netīk mēdītājam, ka šo pārmāca, – nespers ne soli gudrajam tuvu!W' Šeols un pazušana Kunga priekšā – vēl jo vairāk cilvēkbērnu sirdis!T~! Bargi tiks mācīts, kas noiet no ceļa, kas nīst pārmācību, tas mirs.T}! Riebj Kungam ļaundara gaitas, kas dzenas pēc taisnības, to viņš mīl.F|Ļaundaru upuris Kungam riebj, taisno lūgšana viņam tīk.E{Gudro lūpas bārsta zināšanu, bet muļķu sirdis viļas.BzTaisnajam namā daudz mantas, bet ļaundara guvums izput.Uy#Muļķis ņirdz, kad tēvs šo pamāca, kas klausa pārmācību, tas gudrs!_x7Dziedinoša mēle – dzīvības koks, bet, kad uz tās divkosība, tā salauž garu.Aw Taisno gaisma spulgo, bet ļaundaru spīgulis dziest.Z@- Cits savu dzīvību ar mantu izpērk, bet tukšiniekam nenākas dzirdēt draudu.i?K Cits izliekas bagāts, bet viņam – nekā, cits izliekas nabags, bet viņam – daudz mantas.O> Taisnība sargā to, kura ceļš taisns, bet ļaundari saliec grēks.P= Taisnais nīst melu darbus – ko ļaundaris dara, tas smird un derdz.L< Sliņķis alkst, taču neko nedabū, bet veicīgais – tas sāts.T;! Kas valda muti, tas nosargā savu dzīvību, kas plāta lūpas, tam posts.[:/ Cik mute prot izrunāt, tik tai laba – bet viltvāržiem tīk vien varmācība.R9  Gudrs dēls klausās tēva pamācību, bet mēdītājs neklausa bārienu.K8 Uz taisnības takas ir dzīvība, tās ceļš ved uz nemirstību.U7# Laiskais nenotvers medījumu, visdārgākā manta cilvēkam – veicīgums!M6 Taisnais vada arī savu tuvāko, bet ļaundaru ceļš noved maldos.D5 Rūpesti nomāc cilvēka sirdi, laipns vārds – priecē.E4 Veicīga roka izrīkos, bet šļauga roka pildīs klaušas.O3 Gudrinieks apslēpj zināšanu, bet muļķu sirds izbrēc muļķību.R2 Kungam riebj melīgas lūpas, kas dara pēc taisnības, tie viņam tīk.H1 Negadās taisnajam nekas slikts, bet ļaundari nelaimes pilni.M0 Kas ļaunu kaļ, tiem sirds viļas, kas domā uz labu, tiem prieks.W/' Patiesas lūpas pastāvēs mūžam, tik pamirkšķinu, vairs nav melu mēles!I. Ir, kas bilst – kā ar zobenu cērt, bet gudro mēle dziedē.[-/ Kas patiess, gan parādīs savu taisnību, bet viltus liecinieks – savus melus!O, Kad muļķis dusmīgs, to redz uzreiz, bet gudrs slēpj aizvainojumu.L+ Muļķa ceļš pašam šķiet taisns, bet gudrais uzklausa padomu.a*; Cik mute prot izrunāt, tik cilvēkam laba, un, ko rokas sastrādā, tas viņam pašam.G) Mute noved ļaundari slazdā, bet taisnais glābjas no posta.M( Ļaundaris traucas ļaundaru tīklos, bet taisno sakne dod augļus.W'' Kas kopj savu zemi, tas sāts maizes, kas dzenas pēc tukša, tas bezprātis.K& Taisnais gādā par savu lopiņu, bet ļaundaru sirdis ir cietas.Q% Labāk pazemīgs, kam savs vergs, nekā augstprātīgs, kam nav maizes!R$ Cik tā prāta, tik tās slavas, kam prāts ļogans, tas citu nicināts.A#} Apgāzti ļaundari un pagalam, bet taisno nams stāvēs.K" Ļaundaru runas glūn uz asinīm, bet taisno mute – glābiņš.H! Taisno domas – uz patiesību, ļaundaru padoms – uz viltu.H  Krietna sieva vainags savam vīram, kā kaulu puve ir dulbure!_7 Nestāvēs drošs, kas turas pie ļaunprātības, bet taisno sakne netaps kustināta.M Kas labs, tas Kungam tīkams, kas viltus pilns, tas viņam negants.S ! Kas mīl mācību, tas mīl zināšanu, kas nīst pārmācību, tas dulns.]3 Redzi, taisnais saņem algu virs zemes – jo vairāk tad ļaundaris un grēkdaris!Q Taisnā auglis – dzīvības koks, un gudrais iemanto cilvēku sirdis.[/ Kas urda savu saimi, tas mantos vēju, par kalpu kļūs muļķis sirdī gudrajam![/ Kas paļaujas uz savu bagātību, tas kritīs, bet kā koka lapotne taisnie zels!S Kas lūko uz labu, tas sagaidīs atzinību, kas meklē ļaunu, to dabūs.T! Kas labību ietur, to tauta lād, bet svētība tam, kas apcirkņus atver.J Līksms devējs būs sāts, kas pats veldzēs, taps atveldzēts.W' Ir, kas šķiež – un gūst vēl, un ir, kas taupa, bet trūkst un trūkst.G Ko taisnie kāro, tas uz labu, ko ļaundari cer – uz naidu.S Kā zelta gredzens cūkas šņukurā, tā skaista sieva bez gudra padoma.R Sit saujā! – ļaunais neizbēgs soda, bet taisno dzimums paglābsies! Fo,~~2}}j}||Q{{{m{zzuzyyy"xxqx&wwlwvvavuuu%ttXsssZsrrqqkqpp]ooo$nnn/mmm>>G>==`=<; Un, ja pievarēs vienu, divi turēsies pretī, un trīskārša saite nesatrūkst ātri.U=# Un, ja divi guļ kopā, tad tiem ir silts, bet viens – kā lai sasildās?u<c Ja pakritīs viens, otrs to piecels, bet vai! tam, kurš pakrīt viens pats un nav otra, kas viņu pieceļ.W;' Labāk diviem nekā vienam, tāpēc ka tiem tiek laba alga par viņu pūlēm.X:)Viens ir, bet viņam nav otra – ne dēla, ne brāļa. Nav gala viņa pūliņiem, un acs nerod bagātībā sāta: priekš kā es nopūlos un liedzu sev prieku? Tā arī ir tukšība, un nejauks šis amats!99mUn atkal es redzu, ka zem saules vien tukšība.V8%Labāk sauja rimtuma nekā abas riekšavas pilnas pūliņu un vēja tvarsta!A7}Muļķis sēž saņemtām rokām un ēd pats savu miesu.6%Un es uzlūkoju visus pūliņus un izmanību darbā, jo tā ir cilvēka skaudība pret savu tuvāko. Tā arī ir tukšība un vēja tvarsts!y5kbet labāk par šiem abiem ir tiem, kuru vēl nav, kuri nav redzējuši to ļaundarību, kas notiek zem saules._47Miroņi, kas jau nomiruši, man šķiet laimīgāki par dzīvajiem, kuri vēl dzīvi,H3 Un atkal es redzu visu to apspiestību, kas notiek zem saules, un redzi – apspiesto asaras! Un nav viņiem mierinātāja! Un viņu apspiedēju rokā ir spēks! Un nav viņiem mierinātāja!23Es redzēju, ka cilvēkam nav nekā labāka kā līksmot par savu darbu, jo tā ir viņa daļa. Jo kurš gan viņam parādīs, kas būs pēc viņa?a1;Kurš zina, vai cilvēkbērnu dvaša kāpj augšup, bet lopu dvaša grimst lejup zemē?Y0+Visi iet uz to pašu vietu – visi nāk no pīšļiem un atgriežas pīšļos.,/QJo cilvēkbērnu liktenis un lopu liktenis viens – kā viens mirst, tā otrs, viena dvaša tiem visiem, un cilvēks nav pārāks par lopu, jo viss ir tukšība.{.oEs sacīju sev par cilvēkbērniem: Dievs viņus ir pārbaudījis un parādījis, ka viņi ir lopi, tik tiešām!w-gEs sacīju sev: gan taisno, gan ļaundari tiesās Dievs, jo tur ir savs laiks katrai lietai un katram darbam.r,]Un ko es vēl redzēju zem saules – tiesas vietā tur negantība, un taisnības vietā tur negantība!a+;Kas ir bijis, jau atkal ir; kas būs, jau ir bijis – un Dievs lūko pēc pagājušā.*Zinu, ka viss, ko Dievs dara, pastāvēs mūžam, tam nevar ne pielikt, ne atņemt – Dievs tā ir darījis, lai tie bīstas viņa.b)= Un, ja cilvēks ēd, dzer un rod prieku visos savos pūliņos, tad tā ir Dieva dāvana.X() Zinu, ka nekas tiem nav labāk kā līksmot un priecāties, kamēr tie dzīvo.3'_ Visu viņš darījis jauku tā īstajā laikā! Pat mūžību viņš tiem ielicis sirdī – vien neatklāt cilvēkam darbus, ko Dievs darījis no iesākuma līdz galam.N& Es redzēju, kādu amatu Dievs uzlicis cilvēkbērniem nopūlēties./%Y Kas tiek darītājam no viņa pūlēm?D$laiks mīlēt un laiks nīst, laiks karam un laiks mieram.G#laiks saplēst un laiks šūt, laiks klusēt un laiks runāt,M"laiks meklēt un laiks zaudēt, laiks glabāt un laiks sviest prom,_!7laiks akmeņus mest un laiks akmeņus vākt, laiks apskaut un laiks bēgt no skavām,B laiks raudāt un laiks smiet, laiks sērot un laiks diet,Flaiks nokaut un laiks dziedināt, laiks graut un laiks celt,Llaiks dzimt un laiks mirt, laiks stādīt un laiks plūkt stādus,= wViss savā reizē un savs laiks ik lietai zem debess:`9Jo tam cilvēkam, kas viņam tīk, viņš dod gudrību, zināšanu un līksmību, bet grēciniekam viņš uzliek par amatu vairot un krāt, lai atdotu tam, kurš tīk Dievam. Arī tā ir tukšība un vēja tvarsts!0[Jo kurš ēd un gavē bez viņa ziņas?veCilvēkam nav nekā labāka kā ēst, dzert un rast savos pūliņos prieku. Es redzu, ka tas no Dieva rokas!{Jo sāpēs paiet visas viņa dienas un raizes ir viņa amats – pat naktī neatdus viņa sirds! Arī tā ir tukšība!gGKo tad gūst cilvēks par saviem pūliņiem un savas sirds bažām, ka tas pūlas zem saules?A{Jo, redzi, cilvēks ir pūlējies ar gudrību, zināšanu un prasmi, un tādam, kas nav tur pūlējies, – tādam viņš atdod savu daļu! Arī tā ir tukšība! Un liela nejaucība!eCUn izmisums sagrāba manu sirdi dēļ visiem pūliņiem, kā es biju pūlējies zem saules.4aun kas zina, vai tas būs gudrais vai muļķis, taču viņš valdīs pār visiem maniem pūliņiem, ko es ar gudru prātu pūlējos zem saules, – arī tā ir tukšība!Es ienīdu visus savus pūliņus, kā es biju pūlējies zem saules, jo man tie jāatstāj kādam, kurš būs pēc manis,zmUn es ienīdu dzīvi, jo nejauks man šķita viss, kas notiek zem saules, jo viss ir tukšība un vēja tvarsts. Jo arī gudro nepiemin mūžam tāpat kā muļķi, un jo drīz aizmirstas viss; un kā nāk, ka gudrais mirst tāpat kā muļķis?/Es sacīju sev: arī man nolikts muļķa liktenis – kādēļ tad es tik ļoti nodevos gudrībai? – Un es teicu sev, ka arī tā ir tukšība!ucGudram acis ir pierē, bet muļķis staigā tumsā – taču es zinu, ka tiem abiem nolikts viens liktenis.s_ Es esmu to redzējis – gudrība stāv augstāk par muļķību, tāpat kā gaisma ir augstāk par tumsu.+ Es pavēros un redzēju gan gudrību, gan dulnumu, gan muļķību. Ko tad spēj cilvēks, kas nāk pēc ķēniņa? Tikai to, kas jau padarīts.> u Tad es pavēros uz visu, ko manas rokas bija veikušas, uz visiem darbiem, kuros biju pūlējies, un, redzi, viss ir tukšība un vēja tvarsts – nekas nav iegūstams zem saules!; o Visu, ko manas acis kāroja, es tām ļāvu, es neliedzu savai sirdij nekādu līksmību – lai mana sirds līksmojas par manām pūlēm, jo tā man ir alga par manām pūlēm.x i Tā es augu un pletos pāri visiem, kas bijuši pirms manis Jeruzālemē – un mana gudrība arī palika man!. UEs krāju sudrabu un zeltu, ķēniņu un vietvalžu bagātības, es iegādājos sev dziedoņus un dziedones, un visu cilvēkbērnu saldumu – kundzenes, kundzenes!: mes pirku vergus un verdzenes, un jauni vergi dzima manā namā. Man bija ganāmpulki – gan vērši, gan avis –, man bija to vairāk nekā jebkuram pirms manis Jeruzālemē.Des uzplūdināju ūdens dīķus, ko dzirdīt kokus mežā,T!es iekopu dārzus un augulājus, es stādīju tajos visādus augļu kokus,X)Es ķēros pie lieliem darbiem, es cēlu sev namus, es stādīju vīnadārzus,GEs meklēju savā sirdī un nodevu vīnam miesu, bet gudrība vadīja manu sirdi, lai savaldu muļķību, un es saprotu, ko cilvēkbērniem vislabāk darīt zem debess viņu mūža dienās.QPar smiekliem es teicu: tie traki! – un par līksmību: kam tā der?!} uEs sacīju sev: nu, nāc, lai es pārbaudu tevi līksmībā – izbaudi labu! – Bet, redzi, arī tā ir tukšība!a =jo vairāk gudrības, jo vairāk raižu, un, kas vairo zināšanas, tas vairo ciešanas.  Un es ar prātu nodevos izzināt gudrību un arī izzināt dulnumu un muļķību. Es sapratu, ka arī tas ir vēja tvarsts –> wEs sacīju sev: redzi, esmu audzējis un vairojis savu gudrību vairāk nekā visi, kas pirms manis bijuši pār Jeruzālemi, un mana sirds ir guvusies lielu gudrību un zināšanu.N to, kas ir līks, nevar iztaisnot, to, kā trūkst, nevar saskaitīt.i~ MEs redzēju visu, kas tiek darīts zem saules, un, redzi, viss ir tukšība un vēja tvarsts –*} O Un es ar prātu nodevos gudri izdibināt un izmanīt visu, kas tiek darīts zem debess, – nejauks ir šis amats, ko Dievs uzlicis cilvēkbērniem nopūlēties!E|  Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē. {  Ne miņas no tiem, kas bija senāk, bet no tiem, kas vēlāk būs, tāpat ne miņas nepaliks starp tiem, kas vēl pēc viņiem būs!az = Saka par kaut ko: redzi, tas ir jauns! – Bet tas bija jau laikos, kas bija pirms mums.oy Y Kas jau ir bijis, tas atkal būs, kas jau ir noticis, tas atkal notiks – nekā jauna nav zem saules.lx SViss ir tik grūts, ka ne izstāstīt! Acis skatās un nerod sāta, ausis klausās un nepiepildās.w Visas upes uz jūru plūst, bet jūra nepielīst pilna – turp, no kurienes upes plūst, tur tās atkal atgriežas tecēt.|v sPūš uz dienvidiem, griežas uz ziemeļiem – grieztin griezdamies pūš vējš, savos griežos pārrodas vējš.Fu Saule uzlec, un saule riet, steidz elsdama turp, kur tā lec.Ct Paaudzes aiziet, un paaudzes nāk, bet zeme mūžam stāv.Ks Kas cilvēkam tiek par viņa pūlēm, kad tas nopūlas zem saules?Zr /Tukšību tukšība, saka mācītājs, tukšību tukšība – viss ir tukšība.Bq Mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa vārdi._p7Atalgojiet to par viņas veikumu – viņas darbi lai viņu slavē pilsētas vārtos!`o9Jaukums – tik māņi un skaistums – nieki, sieva jāslavē par viņas dievbijību.;nqdaudz meitu, kas krietnas, bet tu pārspēj visas!Im Tās dēli pieceļas un svētī viņu, tās vīrs viņu slavē:Bltā uzmana, kā saimei klājas, laiskuma maizi tā neēd!Fkar gudrību tā atdara muti, sirsnīgi vārdi tai uz mēles,Rjspēkā un godībā tā tērpta, ar smaidu tā sagaida nākamās dienas,Mitā darina smalkus kreklus un pārdod, jostas tā tirgoņiem nodod,Th!tās vīru godā pilsētas vārtos, kad šis sēžas starp zemes vecajiem,9gmpati tā segas auž, linā un purpurā tērpjas,`f9tai bail nav dēļ saimes, kad uznāk sniegs, jo saime tai saģērbta divām kārtām,Te!nabagam tā pastiepj devīgu plaukstu, sūrdienim tā sniedz pretim rokas,Ldrokas tai sniedzas pie sprēslenīcas, tās pirksti tver vārpstu,Fctā lūko, ka peļņa nāk, tās gaismeklis nedziest naktī,Hb tā sajož cieši savus gurnus, visu spēku tā saņem rokās,Qatā nolūko lauku un nopērk to, par pašas peļņu vīnadārzu stāda,B`tā ceļas, kad vēl nakts, baro saimi, izrīko kalpones,E_tā ir kā tirgoņa kuģis – no tālumiem iztiku pārved,H^  Tā gādā par vilnu un liniem, tā padara darbus vieglu roku,>]w Tā dara viņam labu, ļaunu ne – visu savu mūžu!?\y Uzticas tai vīra sirds – un guvums tam neiet secen.U[# Krietna sieva – kā pie tās tikt? Par pērlēm tai daudz augstāka cena!qZ[ ver savu muti, spried taisni, aizstāvi tiesā nabagu un sūrdieni! Krietnas sievas tikumu slavinājumsGYVer savu muti mēmo vietā, aizstāvi visus, kam spēki zūd,IX lai dzer un aizmirst savu postu un neatceras vairs savas mokas!HW Dodiet brāgu pazudušajam un vīnu tiem, kam rūgtums sirdī,KVtad tie dzerdami aizmirstu likumu un ik sūrdienim darītu pāri!mUSNenākas ķēniņiem, Lemuēl, nenākas ķēniņiem dzert vīnu, nedz valdniekiem kārot brāgu –MTNeatdod sievietēm savu spēku, nenododies valdnieku deldētājām!TS!Ko, mans dēls, nu ko, mana klēpja dēls, nu ko, manu apsolījumu dēls?!WR )Ķēniņa Lemuēla vārdi. Vēstījums, ko pamācībai tam devusi viņa māte.tQa!Jo, kad pienu spiež, atliek siers, kad spiež degunu, tek asinis, kad uzspiež dusmām, tad izlec ķilda!YP+ Vienalga, vai dumji tu sāktu lielīties vai gudri, ar viltu – roku uz mutes!AO}lepnajam gailim un āzim, un ķēniņam, kas ved pulkus!QNlauvam, kas stiprinieks starp zvēriem un neatkāpjas ne priekš viena,FMŠie trīs sper drošu soli, un četriem ir stalta gaita –GLķirzaku var ar roku notvert, taču tā – ķēniņu pilīs!KKsiseņiem ķēniņa nav, taču, pulkos stājušies, uzbrūk visi,LJklinšu truši, tauta ne branga, taču sataisa sev klintīs namus,KIskudras, tauta necik stipra, taču vasarā jaudā iztiku iekrāt,EHŠie četri no zemes sīkuļiem, taču tie gudrin gudri –UG#atstumtu sievu, kas paliek pie vīra, un kalponi, kas savas kundzes vietā!AF}vergu, kas tiek par ķēniņu, nejēgu, kam maizes gana,8EkZem trim trīc zeme, un četrus tā nepanes –wDgTā dara laulības pārkāpēja – tā bauda, tā noslauka lūpas, tā saka: es neesmu darījusi ļauna! –tCaērgļa ceļu debesīs, čūskas ceļu pār klinti, kuģa ceļu jūras selgā un vīra ceļu pie jaunavas!8BkTreji izbrīna mani un četrus es neizprotu –tAaAci, kas ērcina tēvu un nievājas paklausīt mātei, gravā izknābs kraukļi, ērgļu cāļi to aprīs!`@9Šeols, neauglīgs klēpis, zeme, kas netiek sāta ūdens, un uguns, kas nesaka: gana!j?MDēlei divas meitas – Dod! – Dod! Ir trīs, kas negūst sāta, četri, kas nesaka: gana! –w>gdažam zobi kā zobeni un dzerokļi kā naži, ko iznīdēt nabagos no zemes un sūrdieņus no ļaužu vidus!M= dažs nez cik augstu ceļ skatienu, un viņa plaksti lepni plešas,U<# dažs šķiet šķīsts paša acīs, taču no saviem mēsliem nav mazgāts,9;m Dažs nolād savu tēvu un nesvētī savu māti,T:! Neaprunā kalpu šā kungam, ka šis tevi nenolād un ļaudis tevi nepeļ!9/ lai nepārēdos un nenoliedzu tevi, sacīdams: kas ir Kungs? – bet lai tomēr netieku nabags, ka nesāku zagt, ka neaptraipu sava Dieva vārdu!~8ublēņas un melus liec prom no manis, ne trūkumu, ne bagātību nepiešķir man! Dod man tik maizes, cik pienākas,I7 Divas lietas tev izlūdzos – neatrauj man tās, pirms mirstu:T6!Neko nepieliec viņa vārdiem, ka viņš nenorāj tevi un neapsūdz melos!U5#Viss Dieva sacītais piepildās, vairogs viņš tiem, kas tveras pie viņa!a4;Kurš ir uzkāpis debesīs un nokāpis atpakaļ? Kurš ir savācis vēju savās saujās? Kurš ir ūdeņus iesējis drānā? Kurš ir nolicis zemei malas? Kāds viņa vārds un viņa dēla vārds – vai tu to zini?@3{Es neesmu mācījies gudrību, kā lai pazīstu Svēto!Q2Paties, nejēga es, lai sauktos cilvēks, un nav man cilvēka saprāta!b1 ?Āgūra, Jākes dēla, vārdi. Vēstījums. Es gurstu, Dievs! Es gurstu, Dievs, un smoku!h0IRiebj taisnajiem katrs, kas dara pārestību, – riebj ļaundariem, kurš iet taisnus ceļus.Z/-Daudzi lūko pēc valdnieka vēlības, bet tikai Kungs spriež cilvēkiem tiesu.V.%Bailes no cilvēkiem ved slazdā – kas uz Kungu paļaujas, tas pasargāts!i-KZagļa līdzzinātājs nīst pats sevi – viņš dzird sevi lādam, taču viņam ir jāklusē!L,Kas lepns, tas zemu kritīs, kas pazemīgs garā, tas mantos godu.Y++Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu, kas nasks dusmot, tas bieži noziedzas.E*Kad kalpu kopš zēnības lutina, tas izaug par stūrgalvi.d)APalūk uz vīru, kas vārdos steidzīgs, – no muļķa var vairāk cerēt nekā no tāda!W('Ar vārdiem vien kalps nav pārmācāms – gan saprot, bet neliekas dzirdam!S'Ja pravieši klusē, tauta izlut – svētīts, kas pie bauslības turas!]&3Rāj savu dēlu – būs tev tīksms prāts, viņš kārumiem mielos tavu dvēseli!]%3Kad pieņemas spēkā ļaundari, pieņemas grēks, gan taisnie redzēs tos krītam.O$Rīkste un rājiens nes gudrību – izlutis bērns mātei par kaunu.N#Ja ķēniņš tiesā nabagos taisnīgi, viņa tronis stiprs mūžam.N" Sūrdienis un varmāka – abi līdzās, acu gaismu abiem dod Kungs.N! Ja valdnieks ieklausās melu runās, visi viņa kalpi top ļaundari.= u Muļķis izgāž savas dusmas, gudrais tās savalda.H  Asinskārie nīst krietno, bet taisnie sargā viņa dzīvību.Z- Vai gudrais tiesāsies ar muļķi – te tas skaišas, te smej, jēgas nekādas!A}Kūdītāji satrauc pilsētu, bet gudrie novērš naidu.QTaisnais rūpējas par nabago tiesībām, ļaundaris neliekas ne zinis.OĻaundara grēks – lamatas pašam, bet taisnais līksmo un gavilē.KKas glaimo savam tuvākajam, tas izmet tīklus zem viņa kājām.lQAr tiesu un taisnību ķēniņš var stiprināt valsti – bet, kas nodokļus ceļ, tas to putina!Y+Kas gudrību mīl, priecē savu tēvu, kas pie maukām staigā, izputina mantu.PKad taisnie pieņemas, tauta līksmo, kad ļaundari valda, tauta sten.\ 3Rāj, cik gribi, šis zina labāk, bet piepeši piemeklēts – un nav dziedināms!Y+Kad ļaundari uzvar, ļaudis paslēpjas, bet, kad tie izput, taisnie pieņemas.\1Kas nabagam dod, tam pašam netrūks, bet, kurš novērš acis, to lādēs daudzi!_7Kas uzticas savam prātam, tas muļķis, bet, kas staigā gudrībā, tas paglābsies.ONegausis tik saceļ ķildas – kas uztic Kungam, top sāti atalgots.fEKas aplaupa tēvu un māti un saka: nav jau grēks! – draugs un biedrs tāds maitātājam!QKas nebaidās norāt, to vēlāk ciena – vairāk nekā lišķa mēli!RMantrausis tik steidz pēc mantas – nejauš, ka trūkums šo apsteidz!SNav labi dot priekšroku tiesā – par maizes drusku ielaisties grēkā!` 9Uzticīgam papilnam svētības – kas dzenas tik pēc bagātības, netiks attaisnots.Z -Kas kopj savu zemi, tas sāts maizes, kas dzenas pēc tukša – sāts trūkuma!T !Kas krietnumā staigā, tiks glābts, kas iet līkus ceļus, reiz kritīs.h IKas izlējis otra asinis, bēglis un tekulis līdz bedres malai – neviens lai tam nepalīdz!g GKad trūkst augstmanim prāta – grābj, cik jaudā, bet, kas nīst alkatību, dzīvos ilgi.X)Kā rūcošs lauva un plēsīgs lācis – tā ļauns valdnieks nabaga tautai!QSvētīti bijīgie – bet, kas savu sirdi nocietina, kritīs nelaimē.fE Kas slēpj savus pārkāpumus, tam neveiksies, kas atzīst un nožēlo, tas tiks apžēlots.[/ Kad taisnie līksmo – tie tik ir godi! Kad ļaundari uzvar – tukšs un kluss!R Bagātais gudrs pats savās acīs, bet prātīgs nabags redz šim cauri!dA Kas taisnos vedina uz ļauna ceļa, pats savā bedrē kritīs, bet krietnie tiks atalgoti.Q Kas no bauslības vērš prom ausi – tam pat lūgšana ir nelietība!`9Vairo vien mantu, uz augļiem aizdodams, – viss paliks tam, kas pret sūrdieni labs!_7Kas bauslību pilda, tas gudrs dēls, kas ar dzīrotājiem turas, apkauno savu tēvu.U#Labāk nabags, kas krietnumā staigā, ne bagātais, kas iet līkus ceļus.S~Ļaundari nesaprot, kas ir tiesa, bet, kas meklē Kungu, tie saprot visu!\}1Kas bauslību atmet, slavina ļaundarus, kas bauslību ievēro, karo pret viņiem.V|%Varens vīrs dara sūrdieņiem pāri – kā lietusgāze, kas apsit labību!c{?Dumpīgai zemei valdnieku bez skaita – bet, kur ļaudis prātīgi, tā zeme pastāvēs.Pz Ļaundari bēg, kaut neviens nevajā, bet taisnie ir droši kā lauvas.Zy-un gana kazas piena, ko pašam cienāties, ko cienāt saimi, ko mielot kalpones!@x{nu jēri tavam ģērbam un āži, ko maksāt par lauku,Iw Zāle nopļauta, un atāls aug, un saplūktas kalnu mētras –?vyneba uz mūžiem manta, nedz kronis uz audžu audzēm!LuLūkot lūkojies pēc savām kazām, uzmani savus govju pulkus –ttaKaut tu muļķi ar piestu grūstu miezerī kopā ar putraimiem, pat tad viņa muļķība no tā neatlēks!\s1Tīģelis – sudrabam un krāsns – zeltam, bet vīru noskata pēc viņa slavas.NrŠeolu un pazušanu nevar piebarot, un cilvēka acis nevar piebarot!NqKā ūdenī vaigs pret vaigu, tā cilvēka sirdī – otrs cilvēks._p7Kas kopj vīģes koku, ēdīs tā augļus, kas rūpējas par savu kungu, nāks godā.9omDzelzi asina dzelzs, cilvēku – otrs cilvēks.Xn)Kas grib to apvaldīt, tas ķer pēc vēja, tas lūko eļļu sasmelt ar delnu!Vm%Pile pēc piles lietainā dienā un sievas rāšanās – viens un tas pats!Xl)Skaļā balsī šis kaimiņu sveic, agrumā cēlies, tas domā, ka viņu lād!ck? Kurš galvo par svešu, tam atņem mēteli! Kurš galvo par svešinieci, tam atņem visu!Vj% Gudrais patveras, manīdams briesmas, vientieši brāžas – un dabū sodu.]i3 Dēls, esi gudrs un priecē manu sirdi, lai man ir ko atbildēt tam, kas mani peļ!%hC Turies pie draugiem un pie sava tēva draugiem, ka tev nelaimes dienā nav jātek uz brāļa namu – labāk kaimiņš, bet tuvu, nekā brālis, bet tālu!Wg' Eļļa un kvēpināmais priecē sirdi, draudzības saldums stiprina dvēseli.?fyKā putns atstāj savu ligzdu, tā vīrs savas mājas!He Paēdis nonievā medus kāres, neēdušam pat rūgts ir salds!QdKad draugs sāpina, tas no sirds! Kad naidnieks skūpsta, tas no lieka!DcLabāks izsacīts pārmetums nekā noklusēta mīlestība!cb?Naids ir cietsirdīgs, dusmas ir trakas – bet kas var pastāvēt skaudības priekšā?!Xa)Akmens ir smags, un smilts sver pulka, bet muļķa dusmas smagākas par abiem!J` Lai cits tevi liela, ne paša mute – svešas, ne tavas lūpas!>_ yNedižojies ar rītdienu – tu nezini, ko tā nesīs.L^Melu mēle nīst to, kuram dzeļ, un glāsmīga mute liek paklupt.M]Kas bedri rok, pats tur iekrīt, kas akmeni veļ, tam tas uzveļas.[\/Lai cik viltīgi viņš slēptu naidu, gan viņa ļaunums nāks tautas priekšā!T[!kaut tas saldina savu balsi, netici tam, septiņas nelietības tam sirdī!=ZuLūpām liekuļo naidnieks, krūtīs tas lolo viltu,QYKā sudraba vāpe uz māla poda – tā kvēlas lūpas un ļauna sirds!VX%Tenkotāja vārdi kā gardi kumosi – gludi ieslīd pašos sirds dziļumos!XW)Ogles speltei un malka ugunij, un kašķa meklētājs, lai nenoslāpst ķilda!SVKad malkas trūkst, apdziest uguns, kad prom kūdītājs, aprimst ķilda.BUtā tāds, kas piemuļķo otru un saka: tik pajokoju! –4TcKā dulns, kas sēj uguni, bultas un nāvi,VS%Vai rausi aiz ausīm svešu suni? Vai skriesi iekarsis, kur sveši plēšas?VR%Sliņķis paša acīs gudrāks par septiņiem, kas prot trāpīgi atbildēt!MQMērc sliņķis bļodā roku – par grūtu šim celt to pie mutes.EPDurvis grozās savās virās un sliņķis – savā gultā.HO  Sliņķis saka: uz ceļa ir lauva, lauvu māte staigā ielās!_N7 Paskat, vīrs, kas gudrs paša acīs – no muļķa var vairāk cerēt nekā no šā!\M1 Kā suns atgriežas pie saviem vēmekļiem, tā muļķis atkārto savu muļķību.fLE Tas Dižais, kas visu rada, – pat muļķi viņš liek pie darba un blandoņas nostrādina!JK  Dzelkšņains zars žūpas rokā – sakāmvārds muļķa mutē!;JqKā lingu aizlingots – muļķim rādītais gods!KIKleinas klibiķim kājas – tāds ir sakāmvārds muļķa mutē!SHTas cērt sev kājā, tas dzer savu postu, kas muļķim uztic nest ziņu!PGAtbildi muļķim pēc viņa muļķības, ka viņš nenotur sevi gudru!MFNeatbildi muļķim pēc viņa muļķības, ka tu netopi kā viņš!SEPātaga – zirgam, iemaukti – ēzelim un rīkste – muļķu mugurām!bD=Kā zvirbulis aizspurdz, kā bezdelīga aizlaižas, tā aplams lāsts aizšaujas garām.XC +Kā sniegs vasarai, kā lietus pļaujas laikam, tāpat nepiedien muļķim gods!YB+Nograuta pilsēta bez mūriem – tāds ir vīrs, kurš nevalda pār savu garu!AA}Ne pārēsties medu ir labi, ne paģērēt godu ir gods!Z@-Izbradāts avots, sagrauta aka – ir taisnais, kas paklūp ļaundara priekšā!L?Vēss ūdens kaltušai rīklei – ir laba vēsts no tālas zemes!L>Labāk tad mājot jumta galā, ne vienā namā ar ķildīgu sievu!E=Ziemeļvējš apmāc debesis – vaigu nomāc aprunāšana.X<)tu būsi sarausis kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Kungs tev atlīdzinās.\;1Ja tavs naidnieks izsalcis, paēdini viņu, un, ja tam slāpst, padzirdi viņu –t:aKā novilkt mēteli aukstā dienā, kā liet etiķi pie sārma – tā dziesmas dziedāt skumīgai sirdij!]93Kā aizlūzis zobs, kā grīļīga kāja – uz viltvārdi paļauties posta dienā!^85Kā milna un šķēps un kā asa bulta – tāds, kurš pret kaimiņu liecina melus!X7)Neej par biežu kaimiņa namā, ja būs tam pār mēru, viņš ienīdīs tevi!L6Atradi medu? – ēd ar sātu, ja būs tev pār mēru, izvemsi to!U5#Kas savaldīgs, dabū valdnieku savā pusē, un mīksta mēle lauž kaulus.U4#Mākoņi un vējš, bet lietus nav! – tāpat tas, kurš tik sola un sola. 3  Kā sniega dzestrums pļaujas laikā, tā uzticams vēstnesis tiem, kas viņu sūta! Viņš atspirdzina dvēseli saviem kungiem!W2' Kā zelta gredzens un tīrzelta rota, tā gudrā rājiens dzirdīgām ausīm!O1 Kā zelta āboli, sudrabā iedarināti, tā vārdi, vietā pasacīti!S0 jo tevi liks kaunā, kas to padzirdēs, un neslava neatstāsies no tevis!=/u Tiesājies ar vienu, bet cita noslēpumus neatklāj,b.=nesteidzies tūdaļ celt tiesas priekšā, jo ko gan darīsi, ja tas otrs apkaunos tevi?x-ilabāk lai saka: nāc tu tuvāk! – nekā tev atkāpties augstdzimuša priekšā! Ko tavas acis redzējušas,M,Nedižojies ķēniņa galmā un starp augstmaņiem nenostājies –W+'prom ļaundari no ķēniņa galma – un stiprs taisnībā būs viņa tronis!A*}Prom sārņus no sudraba – un kalējam iznāks trauks,S)Ne debesu augstumu, ne zemes dziļumu, ne ķēniņu domas nevar izmērot.A(}Dieva gods – apslēpt, bet ķēniņu gods – atklāt.b' ?Arī šie ir Sālamana sakāmvārdi, ko pārrakstījuši Jūdas ķēniņa Hizkijas vīri.J& "un jau piestaigā trūkums pie tevis un nabadzība kā varmāka!S%!mazliet nomiega, mazliet snaudas, mazliet saņemt rokas un atlaisties –K$ Un es raudzījos un ņēmu vērā, es skatījos un guvu mācību:g#Gredzi, viss aizaudzis dzelkšņiem, no vienas vietas klāts dadžiem, sabrukusi akmens sēta.G"Gar sliņķa lauku es gāju un gar bezprāša vīnadārzu –S!Nesaki: kā viņš man, tā es viņam! Tam atdarīšu, ko viņš man! –V %Neej pret kaimiņu liecināt tukšu – vai tad gribi saukties par mēlnesi?hIPadari ārā savus darbus, nostrādā godam, kas laukā veicams, – tad nāc un cel sev namu!3aTaisni vārdi – kā skūpsts uz lūpām!T!bet, kas šo norāj, tam jauki iet – nāk pār tādiem dāsna svētība!T!Kas ļaundarim saka: tu taisns! – to tautas nolādēs un ciltis nīdīs,DArī tā teikuši gudrie: dot priekšroku tiesā nav labi!Qjo pēkšņi var nelaime nākt no tiem, posts no abiem – vai tad ne?!W'Bijā Kungu, mans dēls, un ķēniņu – pret šiem diviem tu nesacelies –J jo nebūs nākotnes nekrietnajiem, ļaundaru gaismeklis dzisīs!;qNepukojies nekrietnā dēļ, neapskaud ļaundarus,Ska Kungs neierauga, jo viņam nepatiks un viņš atraus tam savas dusmas!c?Ja tavs naidnieks krīt, tad nepriecājies, ja viņš klūp, lai tev nelīksmo sirds, –Sjo septiņreiz kritīs taisnais un celsies, bet ļaundarus gāzīs posts!W'Neuzglūni kā ļaundaris taisnā miteklim, negrasies postīt viņa mājokli,gGtāpat gudrība tavai dvēselei, ja to atradīsi, tev būs nākotne un tava cerība nezudīs!Y+ Ēd, dēls, medu, jo tas ir labs, medus kāres ir saldas tavām aukslējām –%C Ja teiksi: mēs taču nezinājām! – vai tas, kurš vērtē sirdis, nemanīs? Tas, kurš uzrauga tavu dvēseli, zinās, viņš dos katram pēc nopelniem!L Izglāb tos, kurus ved nāvē, kas velkas uz kaušanu, tos izrauj!?y Palaidies tik posta dienā – cauri būs tavs spēks!K  Muļķīgo stiķi – grēks, ļaužu dzimumam riebj mēdītāji!> wKas gudro uz ļaunu, tam vārdā – viltusvērpējs! ?{#~]}}T||{zzPyyry xwwvvzuuuNttt;sss!rrKqqJppOoooo nnEmmqmlpkkAjjiiChhhggNfee*ddcbb a`__ ^2]]7\\([ZZPYVXX7WWVV:UUHTTTSSyS"RRnQQQ-PPeP OO#NNgMMpMLaKKtJJJIUHHGGG/FEE/DDCCBBuAAAW@@??.>k== <r:? 1CD3vN > r v sZa@2?gM I" Klausieties Kunga vārdus, Sodomas varenie! Sadzirdiet mūsu Dieva bauslību, Gomoras ļaudis!oL Y" Ja Pulku Kungs nebūtu ļāvis izbēgt kaut dažiem no mums, mēs būtu kā Sodoma, Gomorai līdzīgi!jK O"Pamesta Ciānas meita kā būda vīnadārzā, kā patvertne gurķu laukā, kā aplenkta pilsēta!"J ?"Jūsu zeme izdeldēta, jūsu pilsētas ugunī nodedzinātas, zemes augļus jums acu priekšā apēd sveši – zeme izdeldēta un svešinieku nopostīta!I +"No kāju pēdām līdz galvai nav veselas vietas! Brūces un rētas, sasitumi un pušumi, neizspiesti un nepārsieti, ar eļļu nemiekšķēti!mH U"Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit? Kādēļ vēl pretojaties? Ik galva ir slima, ik sirds sasirgusi!%G E"Vai! grēcīgā tauta, ļaudis, kam smaga vaina, ļaundaru sēkla, gānekļu dēli – Kungu tie atmetuši, Israēla svētumu nievājuši, prom aizgājuši!sF a"Vērsis zina savu saimnieku un ēzelis, kur saimnieka sile, – bet Israēls nezina un mana tauta nejēdz!E "Klausieties, debesis, un sadzirdi, zeme, jo Kungs runā! Par dēliem es gādāju, audzināju, bet tie man darīja ļaunu!D 3"Jesajas, Āmoca dēla, redzējums, ko viņš redzēja par Jūdu un Jeruzālemi Jūdas ķēniņu Uzijāhu, Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu dienās._C7“Steidzies, mīļais mans, līdzīgs gazelei vai briedulēnam smaržāju kalnos!”kBO “Dārzu iemītniece, tavu balsi uzklausa draugi, ļauj man to dzirdēt!”
Līgava:Aw Tas vīnadārzs, kas ir man, nes tūkstoti tev, Sālaman, un divus simtus augļu sargiem.”
Līgavainis:@ Sālamanam bija vīnadārzs Baal-Hamonā, viņš šo vīnadārzu nomāja sargiem, katram par augļiem bija jāmaksā tūkstoti sudraba.`?9 “Es esmu mūris, un manas krūtis kā torņi, tad es kļuvu miera avots viņa acīs.>- Ja viņa būtu mūris, mēs tur uzceltu sudraba žogu, bet, ja viņa būtu durvis, mēs tās aizdarītu ciedru dēļiem.”
Līgava:={“Mūsu māsa vēl maza, un viņai vēl krūšu nav – ko mums darīt ar māsu tai dienā, kad viņa tiks bildināta?1<[Pali nevar apslāpēt mīlestību, un upes nevar to apslīcināt – ja kāds dotu par viņu visu naudu no sava nama, tas tiktu smietin apsmiets.”
Koris:;;oLiec mani kā zīmogu uz savas sirds, kā zīmogu uz sava pleca, jo stipra kā nāve ir mīla, grūta kā kaps ir kaisle, tās liesmas kā uguns liesmas, Kunga varenās liesmas!G:“Kas nāk tur no tuksneša, pieglaudusies pie sava mīļā?”
Līgava: “Zem ābeles es tevi atmodināju – tur mocījās tava māte, tur viņa mocījās, tevi dzemdēdama.)9K“Es jūs nozvērinu, Jeruzālemes meitas, – kādēļ jums modināt, kādēļ jums atmodināt mīlestību, pirms tai labpatīk pašai!”
Koris:^85Viņa kreisā roka zem manas galvas un labā mani skauj.”
Līgavainis: 7Es tevi vestu, es tevi pavadītu savas mātes namā, tu mani mācītu, es tevi dzirdītu ar vircotu vīnu, ar manu granātu sulu.6 !Kas gan dos man tevi par brāli, manas mātes krūtīm zīdītu! Tad es tevi sastaptu laukā, skūpstītu tevi, un neviens mani nepulgotu.5'Mandragora dod smaržu, un ap mūsu durvīm ir visādi saldi augļi – svaigus un sažāvētus, mīļais mans, es tev esmu tos saglabājusi.4/ Ceļamies agri un ejam vīnadārzos lūkot, vai vīnstīga rieš, vai pumpuri atvērušies, vai plaukst granātkoki, – tur es glāstīšu tevi.@3{ Nāc, mans mīļais, izejam laukos, nakšņojam ciemos!92m “Es – mīļajam manam, un viņš mani kāro.1 Tavas aukslējas kā labs vīns! Tas glāsta mana mīļotā muti, plūst man pār lūpām un zobiem.”
Līgava:0{ Es saku – kāpšu palmā, ķeršos pie zariem! Un lai tavas krūtis kā vīna ķekari un tavu nāšu elpa kā āboli.G/Tavs augums ir palmai līdzīgs un tavas krūtis kā ķekari.@.{Cik skaista un cik tīkama, tu, baudpilnā mīlestība!l-QTava galva pār tevi kā Karmels, tavas matu cirtas kā purpurs – ķēniņš sagūstīts tajās. ,9Tavs kakls kā ziloņkaula tornis, tavas acis – Hešbonas dīķi pie Bat-Rabīmas vārtiem, tavs deguns kā Lebanona tornis, kas raugās uz Damasku.E+Abas tavas krūtis kā divi stirnēni, kā gazeļu dvīņi.t*aTava naba – apaļš trauks, kurā neizsīkst vīns. Tavs vēders – lilijām apsprausta kviešu stirpa.s)_Cik skaistas tavas pēdas sandalēs, tu, augstmaņa meita. Tavu gurnu apaļums ir kā rotkaļa darināts.B( “Atgriezies, atgriezies, Šulamīte, atgriezies, atgriezies, lai tevi aplūkojam.”
Līgavainis: “Kas jums ko redzēt no Šulamītes, kad tā dejo starp diviem pulkiem?T'! es nezināju, ka mana dvēsele mani iecēlusi Ammīnādāba goda ratos.”x&i Es nokāpu riekstu dārzā palūkot dzinumus ielejā, raudzīt, vai vīnstīga rieš, vai plaukst granātkoki,{%o Kura ir tā, kas raugās lejup kā ausma, skaista kā mēnesnīca, šķīsta kā saule, barga kā karogoti pulki?T$! viena vienīga dūja mana, skaidrā mana, viena vienīga savai mātei, savai dzemdētājai šķīsta, meitas to uzlūko un sauc to laimīgu, un sauc to laimīgu, valdnieces un mīļākās viņu slavina.[#/Seši desmiti valdnieču, astoņi desmiti mīļāko, un jaunavām skaita nav, –="uKā granātābola šķēles tavi vaigi aiz plīvura.!Tavi zobi kā avju pulks, kas kāpj augšup pēc peldes, – katra no tām dvīņus atnesusi, un izmetušos nav viņu vidū.n UNovērs acis no manis, jo tās mani satrauc. Tavi mati kā kazu bars, kas pa Gileāda nogāzēm tek.eC“Skaista tu, draudzene mana, kā Tirca, daiļa kā Jeruzāleme, barga kā karogoti pulki.hIEs – mīļajam un mīļais – man, viņš, kurš lilijās gana.”
Līgavainis:iK“Mans mīļais nokāpis savā dārzā pie mētru dobēm apraudzīt dārzus, saplūkt lilijas.$ C“Kurp aizgājis tavs mīļais, tu, visskaistākā starp sievām? Kurp devies tavs mīļais? – Mēs iesim tev līdzi to meklēt.”
Līgava:Viņa aukslējas ir saldums, un viņš viss – kārums. Tāds ir mans mīļais, tāds ir mans draugs, jūs, Jeruzālemes meitas.”veViņa lieli ir marmora stabi uz zelta pamatiem, viņš līdzīgs Lebanonam – tā vissmuidrākajam ciedram.{oViņa rokas ir zelta stieņi, kas klāti dārgakmeņiem, viņa vēders ir pulēts ziloņkauls, rotāts safīriem.mS Viņa vaigi kā mētru dobes, kur audzē smaržzāles. Viņa lūpas ir lilijas, kas izlāso mirres.V% Viņa acis kā dūjas pie ūdens upēm, pienā peras, pilnībā sēdēdamas.S Viņa galva no tīra zelta, viņa viļņotās cirtas melnas kā kraukļi.T! “Mans mīļais ir spulgs un sārts, starp desmit tūkstošiem pamanāms.5c “Kas tavam mīļajam labāks nekā citiem, tu, visskaistākā starp sievām? Kas tavam mīļajam labāks nekā citiem, ka tu mūs tā nozvērini?”
Līgava:/Es jūs nozvērinu, Jeruzālemes meitas, – ja jūs sastapsiet manu mīļo, ko teiksiet viņam? Ka es esmu mīlas sērgā!”
Koris:s_Mani sastapa sargi, pa pilsētu apgaitā ejot, sita mani, savainoja – norāva man apsegu vaļņu sargi!:mEs atvēru mīļajam, bet mīļais bija prom, bija aizgājis; ar viņa vārdiem dvēsele atstāja mani. Es meklēju viņu, bet neatradu, es saucu viņu, bet viņš neatsaucās.Es cēlos atvērt mīļajam, no manām rokām pilēja mirres, no maniem pirkstiem plūda mirres uz aizbīdņa turekļiem.OMīļais mans savu roku ielaida spraugā, un manī viss iešalkojās.wgEs drānas noģērbusi – kā man atkal tās apvilkt? Es kājas nomazgājusi – kā man atkal tās sabrist?T !“Es guļu miegu, bet mana sirds nomodā – klau! Mans mīļotais klaudzina: atdari man, māsa mana, draudzene mana, dūja mana, skaidrā mana, – galva man pilna ar rasu, cirtas ar pusnakts lāsēm!I  “Es ienācu savā dārzā, māsa mana, līgava, savācu mirres un balzamu, ēdu šūnas ar medu, dzēru vīnu un pienu. Ēdiet, draugi, dzeriet un reibstiet, mīļie!”
Līgava: 1Mosties, ziemeli, nāc, dienvidvējš, dves manā dārzā – izplūdīs smarža, lai mans mīļotais nāk savā dārzā un ēd saldos augļus!”B “Dārzu avots, dzīvūdens aka un straumes no Lebanona. #Narde un safrāns, kalme un kanēlis ar visiem vīraka kokiem, mirres un alvejas līdz ar vislabākajām smaržām.”
Līgava:S Tavs klēpis ir granātu dārzs ar saldiem augļiem, ar hennu un nardēm.^5 Aizslēgts dārzs, tu māsa mana, līgava, – aizslēgts avots, aizzieģelēta aka.~u Medus lāso tev lūpās, līgava, – piens un medus zem tavas mēles, un tavas drēbes smaržo kā Lebanona ciedri. Cik brīnišķi tavi glāsti, māsa mana, līgava, – tavi glāsti par vīnu gardāki, tavas eļļas dvesma – par visām smaržām.  Tu mani iekveldināji, māsa mana, līgava, – tu mani iekveldināji tik ar acu kaktiņu, tik ar vienu krelli no tavas rotas.7gMan līdzi no Lebanona, līgava mana, nāc man līdzi no Lebanona! Dodies šurp no Amānas virsotnes, no Senīra un Hermona virsotnes, no lauvu mītnēm, no panteru kalniem.BVisa tu esi skaista, draudzene mana, un tevī nav vainas.^5Kamēr diena vēl dvašo un ēnas bēg, es došos uz mirru kalnu un vīraka pauguru.Z-Abas tavas krūtis kā divi stirnēni, kā gazeļu dvīņi, kas lilijās ganās.Tavs kakls kā Dāvida tornis, kas celts priekš ieročiem – tūkstoš vairogu pakārti tur, un ikviens pieder varonim.x~iKā purpura aukla ir tavas lūpas, un tava mute ir jauka. Kā granātābola šķēles tavi vaigi aiz plīvura. }Tavi zobi ir cirptu avju pulks, kas kāpj augšup pēc peldes – katra no tām dvīņus atnesusi, un izmetušos nav viņu vidū.3| a“Redzi, cik tu skaista, draudzene mana! Redzi, cik tu skaista – tavas acis ir dūjas aiz tava plīvura. Tavi mati ir kā kazu bars, kas tek lejup no Gileāda kalniem.4{a Nāciet laukā un lūkojieties, Ciānas meitas, uz valdnieku Sālamanu – galvā tam kronis, ar kuru māte to kronējusi viņa kāzu dienā, viņa sirdsprieka dienā.”{zo tam sudraba balsti, zelta atzveltne, purpura sēdeklis un iekšpuse izgreznota ar Jeruzālemes meitu mīlestību.Ky Sev krēslu darinājis valdnieks Sālamans no Lebanona kokiem –cx?Visi apjozti zobeniem, kaujās ievingrināti, katram zobens pie gurna pret nakts bailēm.^w5Redzi, Sālamana nestuves – tām apkārt sešdesmit stipro no Israēla stiprajiem.}vs“Kas tur no tuksneša ceļas kā dūmu vāls, kūp kā mirres un vīraks un kā visas smaržu tirgoņa kvēpalas?3u_“Es jūs nozvērinu, Jeruzālemes meitas, pie gazelēm un lauka briežiem – nemodiniet, neatmodiniet mīlestību, pirms tai labpatīk pašai!”
Līgava:etCBet, tiklīdz no viņiem es atgāju nost, tūdaļ sastapu to, kuru mana dvēsele mīl, es satvēru viņu un nelaidu vaļā, kamēr to neievedu savas mātes namā, savas dzemdētājas istabā.”
Līgavainis:ksOMani sastapa sargi, pa pilsētu apgaitā ejot: vai to, kuru mana dvēsele mīl, jūs nemanījāt? r Nu celšos un apstaigāšu pilsētas ielas un laukumus, es meklēšu to, kuru mana dvēsele mīl. Es meklēju viņu un neatradu.jq OSavā guļvietā pa nakti es meklēju to, kuru mana dvēsele mīl, es meklēju viņu un neatradu.pKamēr diena vēl dvašo un ēnas bēg, atgriezies, mīļais mans, esi līdzīgs gazelei vai briedulēnam kalnāja plaisās.Io “Mīļais – man un es – viņam, tam, kurš lilijās gana.n“Ķeriet lapsas, tās mazās lapsas, kas posta mums vīnadārzus, jo mūsu vīnadārzi ir ziedos.”
Līgava:0mY“Mana dūja kalnāja plaisās, klints patvērumā – rādi man vaigu, ļauj sadzirdēt tavu balsi, jo tava balss salda un tavs vaigs tīkams.”
Koris:l/ Savus augļus sāk briedēt vīģe, vīnakoki smaržo un zied. Celies, nāc, draudzene mana, skaistā mana, jel nāc!”
Līgavainis:ekC Ziedi parādījušies zemē, klāt dziesmu laiks, un ūbeles balss ir dzirdama mūsu zemē.Fj Redzi, ziema jau pagājusi, lītavas pārstājušas un prom.diA Mans mīļais atsaucās un teica man: celies jel, draudzene mana, skaistā mana, jel nāc!h mans mīļais līdzīgs gazelei vai briedulēnam. Redzi, viņš stāv aiz mūsu sienām, raugās pa logiem, zibšņo caur slēģiem.egC“Mana mīļotā balss! Redzi, viņš nāk, skriedams pa kalniem, lēkdams pār pauguriem,3f_“Es jūs nozvērinu, Jeruzālemes meitas, pie gazelēm un lauka briežiem – nemodiniet, neatmodiniet mīlestību, pirms tai labpatīk pašai!”
Līgava:^e5Viņa kreisā roka zem manas galvas un labā mani skauj.”
Līgavainis:kdOSpēciniet mani ar rozīņu plāceņiem, spirdziniet mani ar āboliem, jo es esmu mīlas sērgā.PcViņš mani ieveda vīna namā, viņa karogs pār mani ir mīlestība.b“Kā ābele meža kokos, tā mans mīļais starp dēliem. Cik tīkami sēdēt man viņa paēnā, un viņa auglis manai mutei salds.daA“Kā lilija starp ērkšķiem, tā draudzene mana starp meitām.”
Līgava:H` Es klajuma narcise, ielejas lilija.”
Līgavainis:?_ {Mūsu nama sienas ir ciedri, mūsu griesti ir cipreses.X^ +“Redzi, cik tu skaists, mīļais mans, un tīkams, ak, mūsu guļvieta zaļo!z] o“Redzi, cik tu skaista, draudzene mana! Redzi, cik tu skaista – tavas acis ir dūjas!”
Līgava:c\ AMīļais man ir ciprešu ziedu ķekars Ēn-Gedī vīnadārzos.”
Līgavainis:G[   Mīļais man ir mirru pušķis, kas dus starp manām krūtīm.HZ   “Kamēr valdnieks sēž dzīru solā, mana narde dod smaržu.YY - “Zelta rotas mēs tev kalsim – ar sudraba lāsumiem.”
Līgava:SX ! Tavi vaigi ir skaisti rotās un tavs kakls krellēs.”
Koris:LW  “Manai ķēvei faraona ratos es tevi pielīdzinu, draudzene mana.V -“Ja tu to nezini, visuskaistā starp sievām, dodies pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu mājokļiem.”
Līgavainis:=U uTeic man, tu, ko mana dvēsele mīl: kur tu gani? Kur guldini avis diendusā? Kādēļ man būt kā tām, kas aizsegtas staigā gar tavu biedru ganāmpulkiem!”
Koris:>T wNebrīnieties, ka es melnīgsnēja, jo saule mani apdedzinājusi. Manas mātes dēli apskaitušies uz mani, viņi lika man sargāt vīnadārzus – savu vīnadārzu es nenosargāju._S 9“Es melna un daiļa, Jeruzālemes meitas, kā Kēdera teltis, kā Sālamana aizkari.mR UVelc mani sev līdzi – mēs skriesim; valdnieks ved mani savos mājokļos!”
Koris: “Līksmosim, priecāsimies ar tevi, daudzināsim tavu mīlu vairāk nekā vīnu – pelnīti tevi mīl.”
Līgava:nQ Wjaukāka par tavas eļļas dvesmu. Tavs vārds ir kā izlieta eļļa – tādēļ jaunavas tevi mīl.^P 7“Lai viņš mani skūpsta savas mutes skūpstiem, jo tava mīla par vīnu gardāka,Līgava:\N1 Jo Dievs iztiesās visu, kas darīts, – visu apslēpto, vai tas labs vai ļauns.zMm Saņemot kopā visu dzirdēto: bīsties Dieva un ievēro viņa baušļus, jo tas ir viss, kas cilvēkam jādara!L{ Un vēl, mans dēls, uzmanies – lielai grāmatu sacerēšanai nav gala un liela aizraušanās ar tām nopūlē miesu!K Gudro vārdi ir kā vēršu dzenamie dzelkšņi, un kā iedzītas naglas ir savāktie izteicieni, kas vienīgā Gana doti.eJC Mācītājs pūlējās atrast tīkamus vārdus – uzrakstīti ir īsti patiesības vārdi.I Mācītājs ne tikai pats bija gudrs vīrs, viņš mācīja gudrību tautai un apsvēra, pārlūkoja un sarindoja daudzus sakāmvārdus.BH Tukšību tukšība, saka mācītājs, viss ir tukšība!aG; un atgriežas pīšļi zemē, kur tie bija, bet gars atgriežas pie Dieva, kas to deva!}Fs līdz pušu sudraba saite un sadauzīta zelta bļoda, un sasista krūka pie avota, un salauzts ritenis ūdens akai,mES ir augstāk pakāpties tas bīstas – briesmas tam visur ceļā. Vēl mandeļkoks zied, bet sienāzis sevi nes kā nastu, un kaperkrūma auglis viļ, jo cilvēks iet uz savu mūža namu un apraudātāji jau riņķo apkārt –D un durvis uz ielu ciet, un noklust dzirnu balss, un cilvēks ceļas ar putnu balsīm – jo dziesmu meitas visas pieklusušas,C) dienā, kad dreb nama sargi un liecas pie zemes spēka vīri, kad malējas mitas, jo viņu tik maz, kad sadrūmst sievas, kas raugās pa logu,wBg Pirms vēl saule ir aptumsusi un gaisma, un mēness, un zvaigznes, un mākoņi atgriežas, nesdami lietu, –A 5 Atceries Radītāju savās jaunības dienās, pirms ļaunās dienas ir atnākušas un klāt gadi, par kuriem tu teiksi: man nav no tiem patikas! –h@I Izmet rūpes no sirds, izdzen sāpes no miesas, jo zēnība un dzīves rīts – ir tukšība!9?k Priecājies, puisi, savā zēnībā, sirds lai tev līksmo jaunības dienās, staigā, kur sirds tev liek un kur acis rāda, bet zini, ka par visu Dievs tevi sauks pie tiesas!> Ja daudz gadus cilvēks dzīvos – vislaik lai līksmo! Un lai atceras: tumsas dienas būs daudzas, viss, kas nāks, – tukšība!7=i Salda ir gaisma, un jauki acīm redzēt sauli!< Tāpēc no rīta sēj savu sēklu un vakarā neapturi roku, jo tu nezini, kas izdosies – šis vai tas vai abi būs vienlīdz labi.;w Tāpat kā tu nezini, kā gars nonāk kaulos grūtnieces miesā, tāpat tu nezini, kā Dievs dara visus savus darbus.f:E Kas uzmana vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas rauga mākoņus, netiek pie pļaušanas.9- Ja mākoņi ir pilni lietus, tie izlīst pār zemi, un, ja koks krīt pret dienvidiem vai ziemeļiem, tas paliek guļam tajā vietā, kur krīt.l8Q Dod septiņiem vai pat astoņiem katram pa daļai, jo tu nezini, kas ļauns var notikt virs zemes.R7  Sūti savu maizi pār ūdeņiem, lai pēc daudz dienām to atkal dabūtu.61 Pat savās domās nelādi ķēniņu un savā guļamistabā nelādi bagāto, jo debesu putns var aiznest tavu balsi un spārnainis – izstāstīt.^55 Maizi ceļ galdā, lai smietu, un vīns dara dzīvi līksmu, un nauda sagādā visu.V4% Kūtruma dēļ iegāžas jumts, un laiskas rokas liek tecēt nama griestiem. 3 Slavēta tu, zeme, kur dižciltīgs vīrs par ķēniņu un kur augstmaņi dzīro īstā laikā – spēkpilni, nevis apskurbuši!T2! Vai! tev, zeme, kur zēns par ķēniņu un kur augstmaņi dzīro no rīta!V1% Muļķa pūliņi to tā nokausē, ka viņš nejaudā aiziet līdz pilsētai.q0[ Muļķis runā par daudz, neviens nezina, kas būs, un kas viņam var pastāstīt, kas būs pēc viņa?O/ Viņa runas sākums ir muļķība un runas beigas ir nejauks dulnums.].3 Vārdi, kas nāk no gudrā mutes, ir tīkami, bet muļķa lūpas aprij viņu pašu.]-3 Ja čūska iekož, pirms tā apvārdota, tad no vārdu zinātāja vairs nav labuma.{,o Ja cirvis ir truls un tu neuztrin asmeni, tad jāsasprindzina spēks – taču derīgāk ir likt lietā gudrību.R+ Kas veļ akmeņus, to tie apdauza, kas šķeļ baļķus, to tie apdraud.Z*- Kas rok bedri, pats tur iekrīt, un, kas gāž sētas mūri, tam iekož čūska.S) Es esmu redzējis vergus zirgos, bet augstmaņus ejam pa zemi kā vergus!G( muļķība iecelta lielos augstumos, bet bagātie sēž zemu.W'' Es esmu redzējis postu zem saules – aplamību, kas ceļas valdnieku dēļ:o&W Pat ja pavēlnieks ir sadusmojies uz tevi, nepamet savu vietu, jo rāmums nolīdzina pat lielu vainu.g%G Pat ceļā, kur muļķis iet, tam prāta nepietiek, un viņš visiem parāda, ka ir muļķis.G$ Gudrā prāts ir viņa veiksme, muļķa prāts viņa nelaime.# Kā mirstošas mušas sasmirdina un padara šķērmu smaržīgu tirgoņa eļļu, tā maza muļķība pārsver milzum gudrības.a"; Gudrība ir pārāka par kara rīkiem, bet viens grēcinieks var pazudināt daudz laba!\!1 Labāk uzklausīt, ko gudrais klusībā saka, nevis ko muļķu pavēlnieks kliedz.x i Un es saku: labāk gudrība nekā spēks – tomēr nabaga gudrība top nicināta un viņa vārdos neklausās. Bet tur atradās gudrs nabaga vīrs, un viņš izglāba pilsētu ar savu gudrību, bet neviens to nabaga vīru neatcerējās. Bija kāda maza pilsēta, un tajā nedaudz cilvēku, un liels ķēniņš nāca pret to un aplenca, un uzcēla pret to augstus torņus.T! Arī te es saskatīju gudrību, kas zem saules, un man tā izlikās liela.B} Jo cilvēks nezina savu stundu! Tāpat kā zivis, kas krīt ļaunā tīklā, un kā putnus, kas notverti cilpā, tāpat cilvēkbērnus sagūsta ļauns laiks, kas tiem pēkšņi uznāk.uc Redzi, ko vēl es ieraudzīju zem saules: nedz žiglākie uzvar skrējienā, nedz spēcīgākie kaujā, nedz gudrākajiem maize, nedz saprātīgākajiem bagātība, nedz zinīgākajiem vēlība – laiks un gadījums valda pār visiem.) Ko tava roka spēj izdarīt, to dari ar visu spēku, jo tur nebūs ne darba, ne domas, ne zināšanas, ne gudrības – kapā, kurp tu dodies.`9 Baudi dzīvi ar sievieti, kuru mīli, visas savas nīcīgās dzīves dienas, ko viņš tev devis zem saules – visas savas nīcīgās dienas, jo tā tava daļa dzīvē un pūliņos, kamēr tu nopūlies zem saules!R Lai tavas drānas vienmēr ir baltas un svaidāmā eļļa tev uz galvas!iK Ej un ēd savu maizi ar prieku, dzer līksmā prātā savu vīnu – Dievam patīk, ko tu dari!3 Gan viņu mīlestība, gan viņu naids, gan viņu skaudība jau ir zudusi, un nemūžam viņiem vairs nebūs daļas pie tā, kas notiek zem saules. Jo dzīvie zina, ka viņi mirs, bet mirušie nezina neko, un nekā tiem vairs neiegūt – pat atmiņa par tiem ir zudusi.nU Kurš pieskaitīts dzīvajiem, tam ir cerība – jo, patiesi, labāk dzīvs suns nekā miris lauva!R Redzi, kāds ļaunums ir visā, kas notiek zem saules: viens liktenis visiem, un cilvēkbērnu sirds ir ļaunuma pilna, un dulnums tiem sirdī, kamēr tie dzīvi, un pēc tam – prom pie mirušajiem!fE Vienādi visiem, viens liktenis taisnajam un ļaundarim, labam un šķīstam un nešķīstam, upurētājam un tam, kas nenes upurus. Kā labajam, tā grēciniekam! Tam, kas zvēr, tāpat kā tam, kurš vairās zvēresta!. W To visu es apsvēru sirdī un izprātoju, ka taisnie un gudrie un viņu darbi ir Dieva rokā: vai mīlestība, vai naids, to cilvēks nezina, viss viņiem priekšā.X)es ieraudzīju, ka visu, ko Dievs dara, cilvēkam neatklāt – visu, kas notiek zem saules. Lai kā cilvēks pūlētos meklēt, viņš to neatklās – kaut gudrais teiktu, ka to zina, viņam to neatklāt!Kad es ar prātu nodevos izzināt gudrību un izlūkot amatu, ko tas veic virs zemes dienu un nakti, ka ne miega tam acī,B}Un es sveicu prieku, jo cilvēkam nav nekā laba zem saules kā vien ēst, dzert un priecāties. Tas viņu pavada viņa pūliņos, cik vien dzīves dienu Dievs viņam devis zem saules.F Tukšība ir tas, kas tiek darīts virs zemes – ka ir taisnie, kuriem notiek pēc ļaundaru darītā, un ļaundari, kuriem notiek pēc taisno darītā. Es saku, ka arī tā ir tukšība!e C Bet ļaundarim nebūs labi, neilgs viņa dienas, viņš kā ēna, jo nebīstas Dieva vaiga.% C Kaut grēcinieks dara ļaunu simts reižu un viņam vēl tiek dots laiks, tomēr es zinu, ka labi būs tiem, kas bīstas Dieva, jo tie bīstas viņa vaiga.t a Tā kā spriedums par ļaunu darbu netiek izpildīts ātri, tad cilvēkbērnu sirdis tiecas darīt ļaunu.6 e Tad es redzēju guldām ļaundarus kapā – un nāca uz svēto vietu un gāja prom! – un viņus aizmirsa pilsētā, kur viņi bija tā darījuši. Arī tā ir tukšība!0Y To visu es ieraudzīju, kad apsvēru prātā visu, kas notiek zem saules – laikā, kad cilvēks pavēl pār cilvēku pašam par ļaunu! Dieva ceļi ir neizdibināmi/WNav tāda cilvēka, kuram būtu vara pār garu – paturēt to, un nevienam nav varas pār nāves dienu, un karā nav atelpas, un ļaunums neglābj tos, kas to dara.Y+Jo viņš nezina, kas notiks, nedz kā tas notiks, – kas viņam to stāstīs?b=Katrai lietai ir savs laiks un savs paņēmiens, kaut posts smagi gulstas pār cilvēku.oWTam, kas klausa pavēlēm, nenotiks nekas ļauns, un gudrā prāts zinās īsto laiku un paņēmienu.KKad ķēniņa vārdam ir vara, kurš var tam pateikt: ko tu dari?lQNebēdz no viņa vaiga un nepastāvi uz savu, ja lieta nav droša, jo viņš dara visu, ko vēlas.PEs saku: klausi, ko ķēniņš pavēl, jo tu esi zvērējis pie Dieva. yKurš gan ir kā gudrais, kas izprot lietu dabu? Gudrība dara cilvēka vaigu laipnu, bet nīgru vaigu tā atmaidzina. Tik to, redzi, es esmu atradis – ka Dievs cilvēkus ir radījis taisnus, bet viņi paši ir izgudrojuši visādas viltības.~#Ko mana dvēsele visnotaļ meklēja, to es neatradu – vienu cilvēku starp tūkstoš es esmu atradis, bet sievieti starp šiem visiem ne!c}?Redzi, ko es atradu! – saka mācītājs. – Reizi pēc reizes, līdz nāca skaidrība!C|Es atradu – rūgtāka par nāvi ir sieviete, jo viņas sirds ir slazdi un tīkli un viņas rokas valgi. Kas labs Dieva priekšā, tas glābsies no viņas, bet grēcinieku tā notvers.#{?Ar visu sirdi es metos izzināt, pētīt un meklēt pēc gudrības un pēc skaidrības, lai izzinātu, cik neldzīgs ir ļaunums un cik muļķība dulna.Uz#Viss, kas notiek, ir tik tālu un dziļi, dziļi – kurš to spēs atrast?oyWVisā šajā es raudzīju sasniegt gudrību, sacīdams: kļūšu gudrs! – bet tā man palika tālu.]x3Jo tāpat daudzas reizes – un tava sirds to zina – arī tu esi lādējis citus.ewCTāpat neklausies visā, ko cilvēki runā, lai tev nav jādzird, kā tavs vergs tevi lād.[v/Taču nav virs zemes tāda taisna cilvēka, kas dara labu vien un nekad negrēko.^u5Gudrība dara gudro stiprāku par tiem desmit pārvaldniekiem, kas ir pār pilsētu.t{Labi būs, ja tu turēsies pie šā, bet arī no otra roku neatlaidīsi, jo tādam, kurš bīstas Dieva, veiksies viss.Vs%Neesi pārlieku negants un neesi muļķis – kādēļ tev mirt pirms laika?hrINeesi pārlieku taisns un neizrādi pār mēru savu gudrību – kādēļ tev sevi pazudināt? q Visu es esmu redzējis savā tukšajā dzīvē – gan taisno ejam bojā taisnuma dēļ, gan ļaundari pastāvam ļaunuma dēļ.!p;Labā dienā lai tev iet labi, bet ļaunā dienā piesargies! Dievs tās ir nolicis vienu pēc otras, lai cilvēks nezinātu neko, kas būs pēc viņa.Wo' Aplūko Dieva darbu – kurš gan var iztaisnot to, ko viņš saliecis līku?xni jo gudrība paglābj tāpat kā nauda, un gudrību zināt ir guvums – tā uztur dzīvus tos, kam tā pieder.Vm% Laba ir gudrība klāt pie mantas, un tā ir veiksme visiem, kas redz sauli,xli Nesaki: kā tas nāk, ka agrākie laiki bija labāki nekā šie? – Ja tu tā prasi, tas nenāk no gudrības!>+==@<<^;;/::E99N88 77V655T44433*22y2100g//U.s.-j,,k+***)))G((_(''a&n%%%$$(## ""0! <ZX5fRyk:}"q~0k  | .  } <J%*n,Lw" Tādēļ es debesis drebināšu, trūksies zeme no savas vietas – Pulku Kunga niknumā, viņa dusmu kvēles dienā!dKA" Es darīšu, ka cilvēku būs mazāk nekā tīra zelta un ļaužu – nekā Ofīras zelta!J" Es sodīšu zemi tās ļaunuma dēļ un ļaundarus dēļ viņu vainas, es likšu nekauņu lepnībai rimt un varmāku augstību pazemošu!{Io" Jo ne zvaigznes, ne zvaigznāji debesīs nedos vairs gaismu, saule satumsīs lēktā, un mēness nestaros gaismu.H{" Redzi, Kunga diena bez žēluma nāk, nikni un dusmās degot, lai zemi pagalam izdeldētu, lai grēcīgos iznīcinātu!G" Nu tie izbiedēti, krampji un sāpes tos pārņem, tie gaudo kā dzemdētājas, viens brīnās par otru – sejas tiem kvēl!>Fw" Nu pagurs visas rokas un kusīs visu cilvēku sirdis!QE" Kauciet, jo Kunga diena ir tuvu, tā nāks ar Visuvarenā varasdarbiem!cD?" Tie nāk no tālas zemes, no debesu malām – Kungs dusmu ieročiem nopostīs visu zemi!C" Kalnos dun soļi – kā pulka ļaužu, dārd tautu valstis, pulcēdamās kopā – Pulku Kungs kārto savus pulkus karam!nBU" Es pavēlēju saviem svētītajiem, savās dusmās sasaucu spēkavīrus – manā lepnumā līksmot!wAg" Kailā kalnā paceliet karogu, sauciet tiem skaļi – mājiet ar roku, lai viņi ienāk pa cildeno vārtiem!C@ " Vēstījums par Bābeli, ko redzēja Jesaja, Āmoca dēls._?7" Skandē un gavilē, Ciānas iemītniece, jo varens pie tevis ir Israēla Svētais!”I> " Dziediet Kungam – viņš diženi dara, lai zina to visa zeme! =9" Tajā dienā jūs sauksiet: “Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu, sakiet, lai tautas zina viņa darbus, pieminiet, cik augsts viņa vārds!=<u" Līksmi jūs ūdeni smelsiet no glābšanas avotiem!;%" Redzi, Dievs mana glābšana! Esmu drosmīgs un bezbailīgs! – Mans spēks un mana dziesma ir Kungs! Viņš man par glābšanu kļuvis!”: }" Tajā dienā tu teiksi: “Es tev pateicos, Kungs, – tu biji dusmīgs pret mani, bet novērsi dusmas, mierināji mani! 9" Pašķirsies ceļš tautas atlikumam, kas Asīrijā palicis, – tāpat kā Israēlam todien, kad tas izgāja no Ēģiptes zemes!8'" Izraus Kungs Ēģiptes upei mēli, ar svelmainu garu stieps roku pret upi, sašķels to septiņās straumēs, ka sausām kājām var pāriet!-7S" Uz jūras pusi tie metīsies – filistiešiem kaklā, kopā aplaupīs tos, kas mīt austrumos, – pret Edomu un Moābu pacels roku, un Amona dēli tiem klausīs!6" Tad zudīs Efraima niknums un Jūdas nīdēji tiks iznīdēti, Efraims vairs neniknosies pret Jūdu un Jūda nenaidosies ar Efraimu!5/" Viņš pacels karogu tautām, pulcēs no Israēla patriektos, kas no Jūdas izdzenāti – viņš salasīs tos no visiem četriem zemes stūriem!a4;" Tā būs tajā dienā – Kungs stieps savu roku otrreiz, lai atgūtu to, kas viņam no tautas atlicis, kas atlicis Asīrijā un Ēģiptē, Patrosā, Kūšā un Ēlāmā, un Šinārā, Hamātā un jūras piekrastē!3" Tā būs tajā dienā – Jišaja sakne kļūs par karogu tautām, tad tautas meklēs viņu un būs viņa miervieta godā!2" Neviens nedarīs ļauna, nepostīs neko manā svētajā kalnā, jo zeme būs pārpilna Kunga atziņas, kā ūdens uz jūru tā plūdīs!X1)" Zīdainis kaitēsies pie odzes alas, un čūsku midzenī mazulis bāzīs roku!k0O" Govs ganīsies kopā ar lāci, kopā tiem mazuļi gulšņās, un lauva ēdīs salmus kā vērsis! /" Vilks mitīs kopā ar jēru, pantera kopā ar kazlēnu gulēs, tele, lauvēns un nobarots vērsis blakus – mazs zēns tos ganīs!U.#" Taisnība būs josta viņam ap krustiem, un ticība būs viņa gurnu josta!,-Q" taisnībā viņš par nabagiem spriedīs un godīgi lems par visu zemi, ar savas mutes zizli viņš sitīs zemi, ar savu lūpu dvesmu viņš nonāvēs ļaundarus! ," Kunga bijība būs viņa tikums, viņš nespriedīs pēc tā, ko acīm redzējis, viņš nelems pēc tā, ko ausīm dzirdējis, –~+u" Dusēs pār viņu Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un varonības gars, atziņas gars un Kunga bijība!J* " Nāks dzinums no Jišaja celma, un atvase kuplos no viņa saknes!\)1" "Meža biezokņus viņš apkapās ar dzelzi – Lebanona krāšņums tiks nogāzts!(" !Redzi, Kungs, Pulku Kungs, viņš briesmīgs – apcirtīs zarus, kas augstin augsti, tie gulēs zemē, pauguri kļūs par ielejām!l'Q" Jau šodien tie Nobā stāvēs, kratīs dūres pie Ciānas meitas kalna, pie Jeruzālemes pakalna!=&u" Madmēna aizlaidusies! Gēbīmā mītošie glābjas!W%'" Brēc pilnā rīklē, Galīmas meita! Ieklausies, Lajiša! Atbildi, Anātota!_$7" Viņi pārejai pārgāja, Gibā pa nakti palika – drebēja Rāma, Saula Giba bēga!V#%" Viņš nāca uz Ajatu, gāja caur Migronu, Mihmāsā savus vezumus atstāja!"" Tajā dienā būs tā – viņš noņems tev nastu no pleciem un nūju no tava kakla – pagalam būs to jūgs viņu treknuma dēļ!!+" Tad Pulku Kungs ņems rīksti pret tiem, kā bija tad, kad pie Orēba klints sita Midjānu, un savu nūju pret jūru viņš cels kā Ēģiptē!K " Vēl mazliet un beigsies niknums, un manas dusmas tos nīdēs!”:m" Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Kungs: “Mana tauta, kas Ciānā mīti! Nebaidies no Asīrijas – ar nūju tie sitīs, un viņu spieķis celsies pret tevi, kā bija Ēģiptē!L" Jo beigas ir noliktas! Kungs, Pulku Kungs, tā darīs visai zemei!" Israēl, kaut tev būtu ļaužu kā jūras smilšu – no tiem atgriezīsies tik atlikums! Gals ir lemts, taisnība pludo!F" Atlikums, Jēkaba atlikums, atgriezīsies pie Varoņa Dieva!E" Tajā dienā būs tā – Israēlā atlikušie, tie no Jēkaba nama, kas izglābušies, vairs neglaudīsies pie tā, kas viņus sita, un uzticīgi glaudīsies pie Kunga, Israēla Svētā.P" Viņam mežā tik pāris koku paliks, pat zēns varēs tos saskaitīt!wg" Viņa meža un vīnadārza godību, viņa dvēsele un viņa miesu tas piebeigs, kā mirējs viņš izdēdēs! " Tad Israēla gaisma par uguni kļūs un tā Svētais par liesmu! Degs un rīs viņa dzelkšņus un viņa ērkšķus tajā dienā!" Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, uzsūtīs viņa branguļiem diloni, viņa godībai apakšā sāks gruzdēt karsonis – kā uguns degs!4a" Vai lai cirvis dižojas cirtēja priekšā? Vai lai zāģis lielās tam, kas to velk? Vai tad nūja šūpo savu vēzētāju – vai miets spēs cilāt to, kas to cēlis?!0Y" Kā ligzdu mana roka atrada tautu bagātību, kā vāc atstātas olas, tā es visu savācu! Neviens ne spārnu nepakustināja, ne muti papleta, ne iečiepstējās!”D" Viņš saka: “Ar savu stipro roku es darīšu, un ar savu gudrību, jo es saprotu – es nojaukšu tautu robežas, tiem dārgumus nolaupīšu, kā vērsis nobadīšu tos, kas tur mīt!F" Kad Kungs bija beidzis visus savus darbus Ciānas kalnā un Jeruzālemē, viņš sacīja: “Es piemeklēšu lielīgās sirds augli – Asīrijas ķēniņu un viņa acu augsto lepnību!”oW" kādēļ lai nedaru Jeruzālemei un tās veidoliem, kā es darīju Samarijai un tās dievekļiem?!”kO" Mana roka ir ķērusi tādu dievu valstis, kam lielāki tēli nekā Jeruzālemē un Samarijā –xi" Vai ne tāda pati kā Karkemīša ir Kalne, vai tad Arpada nav kā Hamāta, vai tad Damaska nav kā Samarija?!=u" Viņš saka: “Vai mani vadoņi visi nav ķēniņi?" Bet viņam tā nešķiet, tā viņš nedomā savā sirdī, jo viņam prātā ir iznīcināt un iznīdēt ne mazumu tautu!* M" Pret bezgožu tautu es sūtīju tos, tautai, kas mani dusmo, tos uzrīdīju! Lai laupa, kas laupāms, lai grābj, kas grābjams, lai samin kā mēslus uz ielas!U #" Vai! – Asīrija ir mana dusmu nūja, tiem rokā ir mana niknuma spieķis! w" Ar cietumniekiem rāposiet, kopā ar nokautajiem kritīsiet – vēl viņa dusmas nerimsies, vēl pacelta viņa roka!  " Ko jūs darīsiet soda dienā – postā, kas no tālienes nāks? Pie kā pēc palīga bēgsiet, kur savu godību pametīsiet?  " kas sagroza trūcīgā tiesu, manas tautas nabagiem taisnību atrauj, pat no atraitnes izplēš laupījumu un bāreņus aptīra!_ 9" Vai! tiem, kas netaisnus likumus pasludina, vai! rakstvežiem, kas apspiešanu perina, " Manase rij Efraimu, Efraims – Manasi, kopā tie metas pret Jūdu – tādēļ viņa dusmas nav rimušas, vēl pacelta viņa roka!jM" Pa labi tie graiza – bet badā, pa kreisi tie rij – bet sāta nav, viens otra miesu tie rij!`9" Pulku Kunga dusmas pārpelno zemi, tauta top par ēsmu ugunij, neviens nesaudzē otru!{o" Kā uguns deg ļaundarība, rij ērkšķus un dzelkšņus, meža biezokņus aizdedzina, tie izkūp dūmu mutulī.nU" Tādēļ par tās jaunekļiem Kungs nepriecājas, tās bāreņus un atraitnes viņš nežēlo, jo tie visi – bezgoži un ļaundari, ik mute muļķību gvelž – tādēļ viņa dusmas nav aprimušas, vēl izstiepta viņa roka!H " Tie, kas vada šo tautu, to viļ, viņu vadītie tiks aprīti!Q" vecajie un godājamie ir galva, un pravieši, kas māca melus, ir aste!Y+" Kungs nocirta Israēlam galvu un asti, stalto palmu un niedri vienā dienā –T!" Bet tauta neatgriezās pie tā, kas to bija sitis, Pulku Kungu nemeklēja. ~" aramieši austrumos, filistieši rietumos rij Israēlu pilnām mutēm – pat tad viņa dusmas nenorima, vēl pacelta viņa roka!_}7" Tad Kungs ļāva, ka sokas viņu naidniekam Recīnam, viņu naidniekus sakūdīja –{|o" “Ķieģeļi sakrituši, bet tēstus akmeņus uzcelsim! Mežavīģes nocirstas, bet ciedrus mēs ataudzēsim!”V{%" Zinās visa tauta – Efraims un samarieši, kas savā sirds lielībā saka:?zy" Šo Kungs teicis par Jēkabu, un tas notiks Israēlam!eyC" Pletīsies viņa vara, nebeigsies miers Dāvida tronim un viņa valstij, lai celtu to, balstītu to ar tiesu un taisnību no šī mirkļa uz mūžiem – Pulku Kunga kvēle to paveiks! Dieva dusmas par Israēla lepnību6xe" Jo bērns mums ir dzimis, mums ir dots dēls, vara uz viņa pleciem, un viņu sauks vārdā – Brīnišķais padomdevējs, Varonis Dievs, Mūžīgais tēvs, Miera princis.pwY" Visi tie zābaki, kas kaujā mīdās, un drānas, kas asinīs novārtītas, sadegs par barību ugunij!v" To jūgu, ko tā nes, un nūju, kas tai uz pleciem, spieķi, kas rokā apspiedējiem, – tu satrieksi kā Midjāna dienās!u#" To tautu tu vairosi, darīsi lielu prieku, tie priecāsies tavā priekšā, kā mēdz priecāties par ražu, kā gavilē, dalot laupījumu!kt Q" Tauta, kas staigāja tumsā, redzēs varenu gaismu, tumsības zemes mītniekiem atspīdēs gaisma!]s3"Bet tiem, kas tagad apspiesti, vairs tumsības nebūs! Agrākos laikos viņš apkaunoja Zebulūna zemi un Naftālī zemi, bet nākamos viņš dos godu jūras ceļam, kas viņpus Jardānas, – visam tautu lokam!grG"Uz zemi tie raudzīsies, redzi, nelaime, tumsa, tumsība, spaidi, un tie tumšumā ietriekti!"q="Grūtumā un badā tie vilksies caur zemi, kad badā bijuši, tā noskaitīsies, ka lādēs savu ķēniņu un savu Dievu un griezīs ģīmjus uz augšu!^p5"Pie bauslības un liecības! Tiešām – tiem, kas tā saka, vairs neredzēt ausmu!Tu"Kungs liks, lai tev, tavai tautai un tava tēva namam pienāk tādas dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Efraims atšķēlās no Jūdas. Nāks Asīrijas ķēniņš!”S"Jo, pirms zēns mācēs atmest ļaunu un izvēlēties labu, tā zeme, kuras abi ķēniņi tev tagad iedzen šausmas, gulēs pamesta.[R/"Viņš ēdīs krējumu un medu, līdz mācēs atmest ļaunu un izvēlēties labu.~Qu"Tādēļ Kungs pats dos jums zīmi, redzi, jaunava kļūs grūta, dzemdēs dēlu un dos viņam vārdu Immānū-Ēls.P}" Tad Jesaja teica: “Klausies jel, Dāvida nams! Vai maz, ka jūs tielējaties ar cilvēkiem – nu arī ar manu Dievu?!LO" Bet Āhāzs teica: “Es neprasīšu, Kungu es nepārbaudīšu!”kNO" “Prasi sev zīmi no sava Dieva Kunga – vai no šeola dziļumiem vai no augšas augstumiem!”3Ma" Un Kungs vēl runāja uz Āhāzu un teica:xLi" Efraima galva ir Samarija, un Samarijas galva ir Remaljāhu dēls! – ja neticēsiet, tad nepastāvēsiet!”K%"jo Arāma galva ir Damaska un Damaskas galva ir Recīns – ne sešdesmit pieci gadi nepaies, kad sakaus Efraimu, ka tas nebūs vairs tauta!EJ"Tādēļ tā saka Kungs Dievs: tas nenotiks, un tā nebūs,sI_"iesim pret Jūdu, iedzīsim tam bailes, paņemsim to sev un iecelsim tur par ķēniņu Tābala dēlu! –QH"Arāms ir sakūdījis pret tevi Efraimu un Remaljāhu dēlu, sacīdams:OG"un viņam saki: rimsties un klusē! Nebaidies, lai tava sirds neļimst no šiem abiem apdegušajiem un kūpošajiem ugunskura bluķiem – no aramieša Recīna dusmu kvēles un no Remaljāhu dēla!$FA"Un Kungs teica Jesajam: “Dodies pie Āhāza kopā ar savu dēlu Šeār-Jāšūbu uz augšējā dīķa kanāla galu, kas pa ceļam uz Velētāju tīrumu,,EQ"Un Dāvida namam tika pavēstīts: “Arāms apvienojies ar Efraimu!” – tad drebēja sirds gan ķēniņam, gan viņa tautai – kā mežā no vēja dreb koki!]D 5"Jūdas ķēniņa Āhāza, Jotāma dēla, Uzijāhu dēla, dienās Arāma ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljāhu dēls, nāca pret Jeruzālemi, lai karotu ar to, bet tie nevarēja to pieveikt.C1" kaut desmitā daļa būs atlikusi, tā atkal tiks izsvelta kā terebinte, kā ozols, līdz celmam nocirsta – tomēr svēta sēkla šis celms!”?By" Kungs cilvēkus padzīs, un zeme pagalam būs pamesta,2A]" Un es teicu: “Cik ilgi, Kungs?!” Un viņš teica: “Līdz viss būs izdeldēts – pilsētās ne iemītnieka, mājās ne cilvēka, un zeme izdeldēta kā postaža!3@_" Tauka šai tautai sirds, ausis tiem biezas, acis salipušas, ar acīm tie neredz, ar ausīm tie nedzird, ar sirdi tie nesaprot – neatgriežas un dziedēties negrib!”?{" Un viņš teica: “Ej un tā saki tautai: dzirdēt jūs dzirdat, bet nesaprotat, redzēt jūs redzat, bet nesajēdzat!>}"Un es dzirdēju Kungu sakām: “Kuru lai es sūtu? Kurš ies un runās par mums?” Tad teicu: “Es te, sūti mani!” ="Viņš pieskārās manai mutei un teica: “Redzi, tā pieskaras tavām lūpām – noņemta tava vaina, apklāts tavs grēks!”|<q"Tad man pielidoja viens serafs, un rokā tam bija kvēlojoša ogle, ko tas ar knaiblēm bija paņēmis no altāra.5;c"Un es teicu: “Vai! man – pagalam es, jo man nešķīstas lūpas un mītu tautā, kam nešķīstas lūpas, – bet manas acis nu skatījušas Ķēniņu, Pulku Kungu!”T:!"Sliekšņu pamati trīcēja no saucēja balss, un nams pildījās dūmiem.c9?"Un tie sauc: “Svēts, svēts, svēts Pulku Kungs – visa zeme pilna viņa godības!” 8 "Un virs tā stāv serafi – katram ir seši spārni, ar diviem tie aizsedz seju, ar diviem klāj kājas, un ar diviem tie lido!7 #"Tajā gadā, kad nomira ķēniņš Uzijāhu, es redzēju Kungu sēžam augstā un dižā tronī, un viņa tērpa krokas piepildīja templi.}6s"Todien tie rēks pār to, kā rēc jūra! Kad palūkosies uz zemi, redzi, tumsa un posts, un miglā tumsusi gaisma!5w"Tiem auri kā lauvām, tie aurē kā lauvēni, rēkdami sagrābj laupījumu,
aizrauj prom – neglābt nevienam!w4g"tiem bultas ir asas, tiem visiem nostiepti loki, kā klints viņu zirgu pakavi, un riteņi tiem kā virpulis!3)"Neviens nav noguris, neviens neklūp, neviens nesnauž, neviens neguļ, gurnu josta nevienam nav vaļīga, sandalēm siksnas nav satrūkušas,}2s"Viņš pacels karogu tautām no tālienes, pasvilps no zemes pamales tiem, un, redzi, tie jau nāk ātri un viegli!l1Q"Tādēļ Kungs iedegās dusmās pret savu tautu, viņš izstiepa savu roku pret tiem un sita viņus – trīcēja kalni, viņu līķi bija kā mēsli ielas vidū, pat tad viņa dusmas nenovērsās un viņa roka vēl izstiepta!S0"Tādēļ – kā uguns mēle rij salmus un liesmās plok zāle, tā nīks tiem saknes un viņu ziedi kā putekļi putēs, jo Pulku Kunga bauslību tie atmetuši un Israēla Svētā sacīto nievājuši!K/"Kas par kukuli attaisno ļaundari un taisnajiem atņem taisnību!M."Vai! tiem, kas varoņi vīnu dzert un stiprinieki dzērienus jaukt!N-"Vai! tiem, kas sevi par gudriem tur un paši sevi par saprātīgiem!,+"Vai! tiem, kas sauc ļaunu par labu un labu par ļaunu, notur tumsu par gaismu un gaismu par tumsu, notur rūgtu par saldu un saldu par rūgtu!+%"Kas saka: viņš lai steidz, lai ātri dara savu darbu, ka mēs ieraugām! Lai tuvojas, lai nāk Israēla Svētā padoms, ka mēs ieraugām!V*%"Vai! tiem, kas velk vainu ar nestiprām auklām un grēku ar ratu striķiem!K)"Tur leknumā ganīsies jēri un drupās kazlēni barosies trekni!c(?"Pulku Kungs būs augsts – viņam tiesa, svētosies svētais Dievs – viņam taisnība!P'"Zemosies cilvēks un noslīgs vīrs, un augstprāšu skatiens noplaks!&+"Tādēļ šeols atpletīs savu rīkli, plaši atvāzīs savu muti – tur saļims gan dižciltīgie, gan pūlis, gan bļāvēji, gan aurotāji.x%i" Tādēļ mana tauta ies trimdā – jo nesajēdz! Tās godātie vīri cietīs badu, un pūlis tvīks slāpēs! $ " Tur ir liras un arfas, bungas un stabules, un vīns tiem plūst dzīrēs, bet Kunga darbi tiem nerūp, tie viņa veikumu neredz!o#W" Vai! tiem, kas rīta agrumā ceļas, stipram dzeramam pakaļ skrien, līdz vēlam vakaram vīnā deg!N"" Desmit vīnadārzi dos vienu grozu un maiss graudu – tik sauju!”s!_" Pulku Kungs saka man: “Daudzie nami par postažu kļūs, lieli un labi tie, bet neviens tajos nemitīs!y k"Vai! tiem, kas krāj namu pie nama, liek lauku pie lauka, ka vairs ne vietas – nu vieni jūs mītat uz zemes!'G"Pulku Kunga vīnadārzs ir Israēla nams, un Jūdas vīri ir viņa prieka stādi, viņš gaidīja tiesu, un še – asinis, taisnību, un še – brēkšana!!"Par postažu pataisīšu, vairs to ne griezīs, ne cirps, tur sliesies dzelkšņi un ērkšķi, un mākoņiem pavēlēšu nedot tam lietu!"Tagad nu ziniet, ko darīšu savam vīnadārzam! Es tam noņemšu žogu – lai izrij, noplēsīšu mūri – lai izmīda! "Ko vēl lai daru savam vīnadārzam, ko neesmu tam darījis?! Es taču cerēju, ka ienāksies vīnogas, bet ienācās skābules?!mS"Un tagad, Jeruzālemes iemītnieki un Jūdas vīri, spriediet tiesu starp mani un manu vīnadārzu!6e"Viņš to uzraka, akmeņus nolasīja, labiem vīnastādiem apstādīja, vidū uzslēja torni, izcirta vīnspaidu, gaidīja, ka ienāksies vīnogas, bet ienācās skābules! "Jel dziedāšu manam mīļajam mana mīļā dziesmu par viņa vīnadārzu! Manam mīļajam bija vīnadārzs leknā kalngalā.fE"viņš būs pajumte, kas dienā noēno karstumu, patvērums un slēptuve negaisā un lietū!3_"tad Kungs radīs mākoni visapkārt Ciānas vaļņiem, un pār visām tās sapulcēm – mākoni dienā un liesmainu uguns spozmi naktī – visu, kas godājams, apsegs,w"Kad Kungs nomazgās Ciānas meitu netīrību un Jeruzālemes asinis, noskalos ar taisnības garu, ar garu, kas sveļ,#"Tie, kas būs atlikuši Ciānā, palikuši Jeruzālemē, tiks saukti par viņa svētajiem – katrs, kas pierakstīts dzīvot Jeruzālemē!"Tajā dienā Kunga atvase būs rota, krāšņums un lepnums un zemes augļi – lepnums un krāšņums Israēla glābtajiem!@ {"Todien septiņas sievas pieķersies vienam vīram un sacīs: “Savu maizi mēs ēdīsim un pašu drānas mēs valkāsim, tik lai mums dod tavu vārdu – atņem mums mūsu negodu!”I "Raudās un sēros tās vārti – izmisusi tā tupēs uz zemes!@{"Tavi vīri no zobena kritīs un tavi varoņi – karā!*M"Balzamsmaržu vietā būs puvums, jostas vietā striķis, matu cirtu vietā pliks pauris un purpura drānu vietā būs apjozts maiss. Tas būs skaistuma vietā!N"un spoguļus, un linu veļu, un galvas apsējus, un kuplās drānas!I "un svētku drānas, un kleitas, un lielos lakatus, un somiņas,0 ["un zīmoggredzenus, un deguna riņķus,e C"un galvas apsegus, un kāju saitiņas, un jostiņas, un smaržu kastītes, un bureklīšus,6 g"un auskarus, un rokassprādzes, un plīvurus,[ /"Tajā dienā Kungs atņems tām kāju rotas un kakla ķēdītes, un mēnestiņus,K "noskūs Kungs Ciānas meitām paurus, Kungs viņu kaunumu atsegs!"="Un Kungs teica: tādēļ ka Ciānas meitas ir lepnas, staigā izslietiem kakliem, mirdzina acīm, staigā, iedamas gorās, sīkiem solīšiem žvadzina,dA"Kādēļ jūs apspiežat manu tautu un nabagiem darāt pāri? – saka Kungs, Pulku Kungs.)"Kungs sāk tiesāties ar savas tautas vecajiem un vadoņiem: kā uguns jūs aprijāt vīnadārzu, kas nabagiem nolaupīts – tas jūsu namos!O" Kungs, nostājies tiesāt tautu, stājies, lai spriestu pār tautām!{" Manai tautai par vadoņiem zīdaiņi, sievas valda pār to! Mana tauta, tavi vadoņi maldina tevi un jauc tavus ceļus!M" Vai! ļaundarim – slikti tam, ko darījis, tiks atdarīts pašam!O" Sakiet taisnajam, lai tam ir labi, jo tas baudīs sava darba augļus!7" To iecirtīgie ģīmji liecina paši par sevi, kā Sodoma tie stāsta savus grēkus un neslēpj, – vai! viņu dvēselēm – paši sev ļaunu dara!pY"jo klupusi Jeruzāleme un kritusi Jūda, to mēles un darbi pret Kungu – tie viņa godībai spītē."Bet todien viņš atbildēs: es neesmu dziedētājs, man mājā maizes un drānu nav, nelieciet mani par vadoni tautai! –q~["Tad vīrs tvers brāli sava tēva namā: tev drānas – tu vadonis mums! Šis grausts nu tavā ziņā!l}Q"Tautā viens nomāks otru un ikviens savu tuvāko, zēns bruks virsū vecam un nejēga godājamam!V|%"Tiem par vadoņiem es iecelšu zēnus, kā sagribēs, tā valdīs pār tiem!f{E"virsnieku pār piecdesmit un godājamu vīru, padomdevēju, namdaru vadoni un apvārdotāju!Hz "spēkavīru un karavīru, tiesnesi, pravieti, pareģi, vecajo, y "Taču, redziet, Kungs, Pulku Kungs, atņems Jeruzālemei un Jūdai gan balstu, gan pabalstu – maizes balstu un ūdens pabalstu,Sx"Atstājieties no cilvēka, kam dvaša nāsīs, – jo kas gan viņš ir?!w"Lien akmeņu spraugās un klinšu aizās no Kunga šausmām, no viņa augstības goda, kad viņš celsies šausmināt zemi!v'"Tajā dienā cilvēki aizmetīs savus sudraba dievekļus, savus zelta dievekļus, ko bija taisījuši, lai zemotos žurkām un sikspārņiem!u{"Lien klinšu plaisās un zemes alās no Kunga šausmām, no viņa augstības goda, kad viņš celsies šausmināt zemi!'tI"Ar dievekļiem tad būs cauri!qs["Cilvēka acu lepnība nolīks, un vīra iedomība nonīks, vienīgi Kungs paaugstināsies tajā dienā!Ur#"un pret visiem Taršīšas kuģiem, un pret visiem jaukajiem acu kārumiem!Pq"un pret visiem augstajiem torņiem, un pret visiem stiprajiem mūriem,Rp"un pret visiem augstajiem kalniem, un pret visām dižajām augstienēm,foE" Un pret visiem Lebanona ciedriem, augstajiem, slaikajiem, un pret visiem Bāšānas ozoliem,tna" Tā būs Pulku Kunga diena pret visiem, kas lepni un iedomīgi, it visi, kas augstu kāpuši, – kritīs!qm[" Cilvēka acu lepnība nolīks, un vīra iedomība nonīks, vienīgi Kungs paaugstināsies tajā dienā!Zl-" Lien klintī un putekļos slēpies no Kunga šausmām, no viņa augstības goda!Jk " To priekšā līkst cilvēks un pieplok vīrs! Nepiedod viņiem!yjk"pilna tiem zeme ar dievekļiem, tie klanās tiem, ko pašu rokām darinājuši, ko pašu pirkstiem taisījuši!ri]"Tiem zeme ir pilna sudraba, zelta, bez gala tur dārgumu, tiem zeme pilna ar zirgiem, bez gala tur ratu,h-"Tu atmeti savus ļaudis, Jēkaba namu, jo tos austrumi pārņēmuši, tie zīlē tāpat kā filistieši, kā svešinieku dēli pēc rokas lūko!1g]"Jēkaba nams! Nāc, iesim Kunga gaismā!Jf "Viņš tiesās ļaudis, spriedīs par daudzām tautām, tad tie pārkals savus zobenus arklos un savus šķēpus ecēšās – tauta pret tautu vairs zobenu necels un karot vairs nemācīsies.]e3"daudzas tautas nāks un teiks: “Iesim, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba namā, lai viņš mums māca savus ceļus, un mēs iesim viņa takās!” – jo no Ciānas nāks bauslība un Kunga vārds no Jeruzālemes!d3"Tā notiks nākamajās dienās – pār kalnu virsotnēm Kunga nama kalns sliesies, tas pacelsies pār augstienēm, un tecēs pie tā visas tautas,Lc "Šis ir Jesajas, Āmoca dēla, redzējums par Jūdu un Jeruzālemi.lb S"Kļūs stiprais par pakulām un viņa darbs par dzirksteli, aizdegsies abi, ka nevienam nenodzēst!La "Tad jūs būsiet kā ozols, kam vīst lapas, kā dārzs bez ūdens!t` c"Jūs kaunēsieties par ozoliem, kas jums tā patika, un jūs pievilsieties ar dārziem, ko izvēlējāties!Y_ -"Pagalam būs visi dumpinieki un grēcinieki, un tie, kas atmet Kungu, ies bojā!T^ #"Ciāna ar tiesu tiks izpirkta, un tie, kas atgriezīsies, – ar taisnību!v] g"es došu tev tādus tiesnešus kā iepriekš, tad tevi sauks par taisnības pilsētu un uzticamo pilsētu!”r\ _"Es vērsīšu savu roku pret tevi, es tavus sārņus krāsnī pārkausēšu, nošķiršu nost visu svinu, [ "Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, Israēla Varenais, saka: “Ai! Es atgūšos no saviem naidniekiem, es atriebšos saviem naidniekiem!&Z G"Tavi augstmaņi ir dumpinieki un biedri zagļiem! Visi kukuļus mīl un dāvanām pakaļ skrien! Bāreni taisnīgi netiesā un atraitni nepārstāv strīdā!IY  "Tavs sudrabs kļuvis par sārņiem, tavs vīns ar ūdeni jaukts!X y"Kā gan par mauku kļuvusi uzticīgā pilsēta, taisnības pilnā?! Tur nakšņoja taisnība, bet tagad – slepkavas!dW C"Bet, ja jūs liegsieties, dumposiet, tad zobens jūs aprīs – Kunga mute ir runājusi!”IV  "ja vien jūs gribēsiet klausīt, tad baudīsiet zemes dāsnumu!'U I"Nu nāciet un norēķināsimies, saka Kungs, ja jūsu grēki būtu kā purpurs, tie būs balti kā sniegs, ja tie būtu karmīnsārti, tie balos kā vilna – T "mācieties darīt labu, dzenieties pēc taisnības, lai apspiestais laimīgs, taisnīgi tiesājiet bāreni, aizstāviet atraitni!sS a"mazgājieties, šķīstieties, aizvāciet savus ļaunos darbus no manām acīm, stājieties darīt ļaunu,R "Kad pletīsiet rokas, es savas acis no jums paslēpšu, pat ja bez mitas lūgsieties, es neklausīšos! Jūsu rokas asiņu pilnas –qQ ]"Jūsu mēnešu sākumus un svētkus nīst mana dvēsele, man tie kļuvuši par nastu, esmu paguris nest!"P ?" Nenesiet vairs nevērtas dāvanas, man riebj jūsu kvēpināmais! Jaunu mēnesi, sabatu un sapulces es nevaru ciest – tās ir krāšņas un grēcīgas![O 1" Kad jūs nākat rādīties man – kas no jums to prasa, ka manu pagalmu mīdāt?!1N ]" “Kam man jūsu daudzie upuri,” saka Kungs, “man līdz sātam jūsu sadedzināmo upuru auni un nobaroto lopu treknums! Vēršu, jēru un āžu asinis es nekāroju! z(~~a}}g||v{{CzWyydy%xxiwwGvvruu\uttJssrrVqq3pp;ooHnnmmXll;kkjj(ipi hh;ggAff\eeddcHbaaa``#__G^^H]] \[[VZZ)YYXhX+WLVV3UUT%SvRRBQQQ0PPNPONNNMMCLKKRJJ)I|HH>GGIFEEjDDMCC BAAyA@@0??>> ==h<<<;;H::9988E77}76U55Y44q33222F100//>..---,,x,-++%**4)((''T&%%$$*##D""M!!!< #cuVL"cIdZ8jk]`b + w 2 BySy>Dw"Ar kājām mīdīs Efraima dzērāju lepnuma vainagu!/CW"Redzi, Kungam ir kas stiprs un varens: kā krusas vētra, kā plēsējs negaiss, kā strauju ūdeņu vētra, kas pārplūst, – ar roku viņš tos noliks pie zemes!B "Vai! Efraima dzērāju lepnības vainagam un viņa godības krāšņuma vītušajam ziedam, kas galvā leknās ielejas vīna skurbušiem!1A[" Tā būs tajā dienā – pūtīs varenu ragu, tad pārnāks Asīrijas zemē zudušie un Ēģiptes zemē noklīdušie un zemosies Kungam svētajā kalnā Jeruzālemē!@ " Tā būs tajā dienā – Kungs tos kulstīs no krāčupes līdz Ēģiptes upei, pa vienam vien jūs salasīs, Israēla dēli!@?y" Kad zari nokaltuši, tos nolauž, sievas nāk dedzināt tos, tur nav ļaužu, kam saprašana, tādēļ Radītājs nežēlos tos, tas, kurš tos darinājis, nebūs tiem žēlsirdīgs!>" Nocietinātā pilsēta nu vientuļa, pļavas pārkaltušas, pamestas kā tuksnesis, tur ganās teļi, gulšņā un apgrauž pazares!I= " Tādēļ tiks apklāta Jēkaba vaina, visi šie augļi – lai novērstu viņa grēku. Visus viņu altāra akmeņus viņš sadrupina kā kaļķus – vairs necelsies ašēras un saules stabi!s<_"Dzīdams un trenkdams tu ar tiem ķīvējies, bet mitējās dusmu vētra dienā, kad nāca austrumvējš!N;"Vai sist viņš sita kā sitamu, vai kaut viņš kāva kā kaujamu?!_:7"Nākamībā sakņosies Jēkabs, ziedēs un plauks Israēls, zeme pildīsies augļiem!^95"kādēļ tiem dzīvoties manā spēkā, turēt mieru ar mani, slēgt mieru ar mani?!u8c"Dusmu man nav! Ja man tur sadīgtu dadži un ērkšķi, es dotos karā pret tiem, it visus nosvilinātu –s7_"Es, Kungs, sargāju to, ik brīdi dzirdinu to, ka neviens tam neķeras klāt, sargāju to dienu un nakti.76i"Tajā dienā dziediet par tīksmo vīnadārzu!5 1"Tajā dienā Kungs ar savu smago, lielo un stipro zobenu piemeklēs leviatānu, žiglo čūsku, leviatānu, lunkano čūsku, kaus jūras nezvēru! 49"Jo, redzi, Kungs nāk no sava mājokļa piemeklēt zemes iemītnieku vainu – tad zeme atklās asinis, kas pār to, nesegs vairs nokautos, kas tajā!}3s"Nāc, mana tauta, ej savās istabās un aizslēdz durvis, slēpies, jo vēl tik mirklis, līdz niknums būs garām.21"Dzīvos tavi miroņi, līķi celsies! Mostiet un līksmojiet, kas pīšļos mītat, jo tava rasa ir gaismas rasa, un zeme atlaidīs mirušo ēnas. 1"Mēs bijām grūsni, mēs locījāmies, bet dzemdējām tikai vēju, zemei līdzēt mēs nespējām, neradās iemītnieki uz zemes!h0I"Kā grūtniece, kam laiks klāt, kas lokās un sāpēs kauc – tādus tu darīji mūs, Kungs!^/5"Kungs, nelaimē tie meklēja tevi, tie izlija lūgsnās, kad tiem tava pārmācība.e.C"Tu vairoji tautu, Kungs, tu vairoji tautu, tu godājams, tu pleti plašumā zemes robežas!-}"Mirušie vairs dzīvi netaps, ēnas vairs necelsies, jo tu viņus sodīji un iznīcināji, tu izdeldēji viņu piemiņu!s,_" Kungs, mūsu Dievs, mūs valdījuši arī citi kungi bez tevis, taču mēs pieminam vienīgi tavu vārdu!T+!" Kungs, tu pietiesāsi mums mieru, jo visus mūsu darbus tu esi izdarījis. *9" Kungs, tava roka jau pacelta, taču viņi to nemana, liec tiem manīt – lai paliek kaunā tautas degsme, lai tavu naidnieku uguns rij viņus pašus!)" Gan ļaundaris apžēlots, taču nemācās taisnību, tas darīs nekrietnību taisnības zemē un Kunga dižuma neredzēs!(y" mana dvēsele kāro tevis naktī, mans gars alkst tevis, jo tu tiesā zemi tā, ka pasaules ļaudis mācās taisnību.['/"Tik uz tavas tiesas taku, Kungs, mēs ceram, piesaukt tavu vārdu kāro dvēsele,L&"Taisnajam ir gluda taka, taisnajam takas gludas tu nolīdzinājis!L%"Nu mīda to kājas – gan nabaga pēda, gan sērdieņa solis! –q$["Viņš augstieņu ļaudis nolicis zemu, vareno pilsētu noliecis līdz pašai zemei, nometis pīšļos!U##"Paļaujieties uz Kungu mūžam, tik uz Kungu – Kungs ir mūžīga klints!U"#"kam domas rimtas – to sargi mierā, tik mierā, jo uz tevi tā paļaujas!J! "Atveriet vārtus, lai ienāk taisnīga tauta, kas ticību sarga,w  i"Šo dziesmu todien dziedās Jūdas zemē: stipra mums pilsēta, viņš devis glābiņu – mūrus un vaļņus! " Saplaks viņa augstie nocietinājumu mūri, viņš ļaus sabrukt savu augsto nocietinājumu vaļņiem – līdz zemei un pīšļos!ta" Tad tas iepletīs savas rokas kā peldētājs peldot, bet viņa lepnums slīgs lejup – tāpat kā rokas!lQ" Kunga roka guls pār šo kalnu – Moābs tiks samīts uz vietas, kā mēslu bedrē mīcot salmus!H " Tajā dienā sacīs: “Redzi, šis ir mūsu Dievs, uz viņu mēs cerējām, un viņš mūs glābj, Kungs ir tas, uz kuru mēs cerējām, līksmosim un priecāsimies par viņa glābšanu!”#?"Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi, Kungs Dievs noslaucīs asaras no visu vaigiem, visā zemē viņš iznīdēs savas tautas kaunu, jo Kungs ir runājis!nU"Šai kalnā viņš saplēsīs apsegu, kas klājas pār visu tautu, apklāju, kas sedz visus ļaudis!#?"Pulku Kungs nu sataisīs visām tautām treknas dzīres šai kalnā – dzīres ar nostāvējušos vīnu, ar treknuma leknumiem, ar vecu briedušu vīnu!~u"Kā karstums izkveldē, tā tu apspied svešinieku aurus, karstums mākoņu ēnā – varmāku dziesma nu noklususi!3"Tu esi bijis kā cietoksnis nabagam, cietoksnis bēdulim nelaimē, aizsegs negaisā, ēna karstumā, jo varmāku dvaša – kā negaiss pret sienu!Z-"Par to tevi slavē stipras tautas, un varmācīgu tautu pilsētas bīstas tevis.+"Tu padarīji pilsētu par gruvešiem, nocietinātu pilsētu par drupu kaudzi, svešinieku pils vairs nav pilsēta, to nemūžam vairs neuzcels! /"Kungs, tu esi mans Dievs, es slavēšu tevi, es godāšu tavu vārdu, jo tu dari brīnumus! Jau no senlaikiem tavi nodomi ir patiesi un uzticami!)K"Kaunā nobālēs mēness, negodā nosarks saule – jo Pulku Kungs valdīs kā ķēniņš Ciānas kalnā un Jeruzālemē, un savu vecajo priekšā – ar godu!xi"Tos visus sapulcēs kopā, iemetīs bedrē, ieslodzīs cietumā – un beidzot pēc ilga laika tos piemeklēs!xi"Tā notiks tajā dienā, Kungs piemeklēs visus: augsto pulkus – augstumos un zemes ķēniņus – uz zemes!  "Kā dzērājs zvārosies zeme, grīļosies kā saslieta pajumte – kad tai uzkraus pārkāpumus, tā bruks un vairs necelsies!eC"Zeme bruktin bruks, plaisāt saplaisās zeme, plaisāt saplaisās zeme, zeme druptin drups!1["Tad būs tā – kas bēgs, izdzirdis briesmas, tas kritīs bedrē, un, kas izkāps no bedres, to gūstīs lamatās – jo debesu logi ir vaļā un zemes pamati trīc!; q"Briesmas, bedre un lamatas tev, zemes iemītniece!* M"No zemes pamalēm mēs dzirdējām, kā Taisnajam dzied slavu – bet es saku: posts, posts un bēdas man! Krāptin tik krāpjas, krāpnieki krāpdamies krāpj!` 9"Tādēļ austrumos godājiet Kungu un jūras salās – Kunga, Israēla Dieva, vārdu!X )"Nu tie sāk līksmē celt balsis – par Kunga lepnumu tie no rietumiem aurē!m S" Tā notiks pašā zemes viducī un tautu starpā – kā kratot olīvkoku, kā aplasot vīnastādu!F" Pilsētā postaža vien palikusi un vārti sagāzti drupās!Z-" Ielās klaigā pēc vīna, viss prieks nu projām, zemes līksme patriekta prom!]3" Satriekta juku pilsēta, visas mājas aizslēgtas ciet – neviens tur vairs neiet!O" Vīnu vairs nedzer ar dziesmām, stiprais tā dzērājiem – rūgts!Y+"Bungas stājušas rībēt, mitējies gaviļu troksnis, stīgu skaņas ir cauri!Z-"Sēro jaunvīns, nīkuļo vīns, tagad nopūšas visi, kam bija priecīga sirds.!"Tādēļ zemi aprīs lāsts un vaina – tās iemītniekus! Tādēļ tie, kas uz zemes mīt, tiks izkveldēti – pāri paliks vien daži!}"Zemi sagānījuši tie, kas tur mīt, jo bauslību pārkāpuši, pret likumiem noziegušies, lauzuši mūžīgo derību![/"Zeme sēro un vīst, kaist un tvīkst zemes virsa, nīkst visi tautas augstākie!_7"Deldēt zeme nu izdeldēta – laupīt izlaupīta, jo Kungs šos vārdus ir sacījis!p~Y"Tā būs: kā tautai – tā priesteriem, kā vergam – tā viņa kungam, kā verdzenei – tā viņas kundzei, kā pircējam – tā pārdevējam, kā aizņēmējam – tā aizdevējam, kā parādniekam – tā parāda devējam!e} E"Redzi, Kungs nopostīs zemi un izdeldēs, izšķobīs tās vaigu un izkliedēs iemītniekus!5|c"Viņas ienākums un maukas alga tiks Kungam – to neglabās un nekrās! Šis ienākums tiks tiem, kas dzīvo Kunga tuvumā, lai tie ēstu līdz sātam un grezni tērptos!*{M"Un pēc septiņdesmit gadiem Kungs piemeklēs Tīru, un tā atkal atgriezīsies pie maukas algas un maukos ar visām zemes ķēniņvalstīm pa visu zemes virsu!nzU"ņem arfu, klīsti pa pilsētu, aizmirstā mauka, glāsti stīgas, raisi dziesmas, lai tevi atceras!U"tāpat Asīrijas ķēniņš aizvedīs Ēģiptes gūstekņus un Kūšas trimdiniekus – jaunus un vecus, plikus un basus, plikām pakaļām – Ēģiptei par kaunu! = "Un Kungs sacīja: “Kā mans kalps Jesaja pliks un bass staigāja trīs gadus par zīmi un brīdinājumu Ēģiptei un Kūšai,3<_"tolaik Kungs runāja ar Jesajas, Āmoca dēla, muti: “Ej, noraisi maisu no gurniem un novelc sandales no kājām!” Un viņš tā darīja – staigāja pliks un bass.; #"Tajā gadā, kad karaspēka pavēlnieks, ko bija sūtījis Asīrijas ķēniņš Sargons, nāca uz Ašdodu, uzbruka Ašdodai un ieņēma to, :"ko Pulku Kungs svētījis, sacīdams: “Svētīta mana tauta Ēģipte un manu roku darbs Asīrija, un mans mantojums Israēls!”`99"Tajā dienā Israēls būs trešais kopā ar Ēģipti un Asīriju par svētību zemei,28]"Tajā dienā no Ēģiptes uz Asīriju ies lielceļš, un asīrieši nāks uz Ēģipti, un ēģiptieši uz Asīriju, un ēģiptieši kalpos Dievam kopā ar asīriešiem.7}"Un Kungs sitīs Ēģipti – sitīs un dziedinās, un tie atgriezīsies pie Kunga, un viņš tos uzklausīs un dziedēs.(6I"Kungs atklāsies ēģiptiešiem, un ēģiptieši todien pazīs Kungu, un tie kalpos ar upuriem un labības dāvanām un dos Kungam solījumus, un pildīs tos.15["Tā būs zīme un liecība Pulku Kungam Ēģiptes zemē, kad brēks uz Kungu apspiedēju dēļ, un viņš tiem sūtīs glābēju, pats ies strīdā un izglābs viņus!o4W"Tajā dienā Ēģiptes zemes vidū būs altāris Kungam un tā malā uzsliets piemiņas stabs Kungam!3#"Tajā dienā Ēģiptes zemē būs piecas pilsētas, kur runās Kanaānas mēlē un zvērēs Pulku Kungam – Īr-Heresa būs viena no tām!P2"Tad ēģiptieši baidīsies no Jūdas zemes – ikviens, kam viņš liks to atcerēties, bīsies Pulku Kunga nodoma, ko viņš par tiem lēmis. Ēģipte, Asīrija un Israēls atgriezīsies pie Kunga~1u"Tajā dienā ēģiptieši būs kā sievas un trīcēs bailēs no Pulku Kunga rokas, ko viņš pret tiem atvēzējis!N0"Ēģiptē neko nepaveiks – ne galva, ne aste, ne ozols, ne smilga!y/k"Kungs tai uzsūtījis viltus garu, ka Ēģipte streipuļo visā, ko dara, – kā dzērājs streipuļo vemdams!r.]" Apstulbuši Coanas augstmaņi, dulni Memfisas augstmaņi, Ēģipti pievīluši savas cilts stūrakmeņi!j-M" Kur tad ir tavi gudrie, lai taču viņi tev stāsta un teic, ko Pulku Kungs par Ēģipti lēmis!.,U" Tiešām niekkalbji ir Coanas augstmaņi, faraona gudrajiem padomniekiem ir muļķa padoms, kā varat faraonam teikt: es gudro dēls, no seniem ķēniņiem cēlies!T+!" Tās zemes stiprums tiks sagrauts, bēdāsies visi, kas strādā par algu!I* " Paliks kaunā linu mērcēji, vērpējas un kokvilnas audējas!x)i"Vaimanās zvejnieki un sēros, ikviens, kas reiz Nīlā metis āķi, kas ūdenī tīklu vilcis, – tas skums!b(="Nīlas palienes, Nīlas attekas, viss, ko nes Nīla, – izžūs, iznīks, vairs nebūs!V'%"Straumes pūs, izsīks un izžūs Nīlas attekas, niedres un meldri trunēs!;&q"Izsusīs Nīlas ūdeņi, upe izkaltīs un izžūs!u%c"Es nodošu ēģiptiešus bargam kungam, un stiprs ķēniņš valdīs pār tiem,” saka Dievs, Pulku Kungs. $ "Ēģiptiešiem tad noplaks dūša, es viņu nodomus izjaukšu, un tie meklēs elkus un pareģus, garu izsaucējus un zintniekus! #9"“Es sakūdīšu ēģiptiešus pret ēģiptiešiem, tie cīnīsies vīrs pret vīru un brālis pret brāli, pilsēta ar pilsētu un valsts ar valsti.*" O"Vēstījums par Ēģipti. Redzi, Kungs straujā mākonī jāj, līdz Ēģiptē nonāk, mūk Ēģiptes dievekļi no viņa vaiga, un ēģiptiešu sirdis nu ļimst!]!3"Tajā laikā pienesīs dāvanas Pulku Kungam tauta slaika un stalta, tauta, ko bijā tuvu un tālu, stipra tauta, kas citus min kājām, kuras zemi sadala upes! Tur, kur Pulku Kunga vārds, – uz Ciānas kalnu! "Tās nometīs kalnos maitasputniem un zemes zvēriem, maitasputni ievāks ražu no tām, un zemes zvēri ēdīs tās ziemā!1"Vēl pirms ražas, kad vairs nav ziedu, kad vīnogu ziedi par augļiem nobriest – tad nogriezīs stīgas ar dzirklēm un atvases nocirtīs nost!#"Jo Kungs man tā saka: “Es klusu skatīšos no savas vietas, kā dzidra svelme izlīst gaismā, kā rasas mākonis pļaujas karstumā!”{o"Visi pasaules iemītnieki un zemes iedzīvotāji, skatiet, ka pacelts karogs kalnos! Klausieties, kā pūš ragu!Z-"Kas sūta pa Nīlu vēstnešus niedru laivās pa ūdeni – ejiet, vēstneši vieglie, pie tautas slaikas un staltas, pie tautas, ko bijā tuvu un tālu, tautas, kas citus min kājām, kuras zemi sadala upes!9 o"Vai! zemei, kas spārnus pleš aiz Kūšas upēm!!"Pret vakaru, redzi, jau briesmas! Pirms nāk rīts, viņa vairs nebūs! Tā ir mūsu laupītāja daļa, tā kritusi tam, kas mūs aplaupa!%C" Tautas kā daudzi ūdeņi krāc, gan viņš tās atsviedīs atpakaļ, padzīs tālu projām – kā vēja dzenātas pelavas kalnos, vēja virpuļa dzītas!zm" Vai! – Ļaužu pulks jau dārd šurp, kā ūdeņi krāc, tie dimd, un tautu troksnis kā vareni ūdeņi krāc!" Todien, kad stādīji, gan iežogoji, no rīta sēji un kopi tos – bet raža ir prom sāpju dienā, kad nāks smaga sērga!1" Jo tu aizmirsi savas glābšanas Dievu, sava spēka klinti tu neatcerējies, tādēļ – kaut stādīji tīkamus stādus, sadīga sveši dzinumi!-" Tajā dienā viņa varenās pilsētas kļūs par mežājiem un skrajumiem, tās tie pametīs Israēla dēlu dēļ, tās kļūs par izpostījumu!#?"Vairs neskatīsies uz altāriem, kas paša rokām taisīti, uz to, kas paša pirkstiem darināts, nepavērsies – ne uz ašērām, ne uz saules stabiem!lQ"Tajā dienā raudzīsies cilvēks uz savu Radītāju un viņa acis uz Israēla svētumu lūkosies!7"Kad kratīs olīvkoku, tad atstās paliekam divas trīs olīvas pašā galotnē, četras piecas visaugstākajos zaros!” saka Kungs, Israēla Dievs."Tad būs itin kā pļāvējam, vācot vēl nenobriedušu labību un rokām izberžot graudus, itin kā vārpas lasot Refāiešu ielejā!]3"“Tajā dienā būs tā – izsīks Jēkaba godība, un izdils viņa miesas tauki!+"Efraima nocietinājumi būs pagalam, un Damaskas ķēnišķība, un Arāma atlikums – tie būs kā Israēla dēlu gods! – saka Pulku Kungs.pY"Pamestas Aroēras pilsētas, tās tiks ganāmpulkiem – tie tur gulšņās, un neviens tos nepadzīs!d  C"Vēstījums par Damasku. Redzi, Damaska vairs nebūs pilsēta, tā kļūs par drupu kaudzi!+ O"Un tagad Kungs saka tā: “Trīs gadus, tik ilgus kā algādža gadi, putinās Moāba godību, visu lielo pūli, un atlikums būs mazāks par mazu un vārgs!”- U" Šos vārdus Kungs teica par Moābu. " Tā būs – kad Moābs novārdzis augstienēs kāps, kad nāks uz viņa svētnīcu lūgties, tad viņš vairs nekā nespēs![ /" Tādēļ manas iekšas par Moābu īd kā kokle, mans augums – par Kīr-Heresu!" Prom prieks un līksme no Karmela, vīnadārzos vairs nedzied un nesasaucas, vīnu vīnspaidā nemin, vīnspaida dziesma nu stājusies!>u" Tādēļ es raudāšu, kad Jaazēra raudās par Sibmas vīnakokiem, ar savām asarām veldzēšu tevi, Hešbona un Elāle, jo taviem augļiem un ražai vīnspaida dziesma nu galā!A{"Jo Hešbonas lauki kalst un Sibmas vīnakoki, cittautu kungi tiem stīgas apcirtuši, tās līdz Jaazērai sniedzās, līdz tuksnesim stīgoja, dzinumiem stiepās līdz pašai jūrai!r]"Tādēļ Moābs par Moābu gaudos, visi gaudos – par Kīr-Haresetas plāceņiem tie satriekti kurnēs!"Esam par Moāba lepnumu dzirdējuši – aplam lepns! Viņa lielmanība, lepnība, bezkaunība – bez iemesla, tik pļāpas! "Žēlastībā tiks celts tronis, un ar patiesību Dāvida teltī valdīs soģis, kas taisnīgi tiesā un žigls uz patiesību!:m"Lai paliek pie tevis mani Moāba patriektie, esi tiem slēptuve no postītāja vaiga, tak jau uz galu iet apspiedējs, mitējas postītājs, šai zemē pagalam jau apspiedējs.w"Dodiet padomu, palīdziet taču – liec savu ēnu kā nakti pusdienas vidū – slēp patriektos, bēguļus nenodod!^5"Kā putnēni lidinās no ligzdas izmesti, tādas būs Moāba meitas Arnonas braslos!W )"Sūtiet jērus zemes valdniekam, no Selas pa tuksnesi uz Ciānas meitas kalnu!~-" Taču Dīmonas ūdeņi asiņu pilni, bet es sadošu Dīmonai vēl: kas Moābā izbēgs – tiem lauvas, un tiem, kas uz vietas paliks, – arī!h}I"Brēkšana sagrābusi visas Moāba robežas – līdz Eglaimai kauc, līdz Beēr-Elīmai kauc!_|7"Tādēļ – ko sakrājuši, ko sarūpējuši, to pār Arabīmas strautu projām nes!b{="Jo Nimrīmas ūdeņi pagalam izsīkuši – zāle nokaltusi, ne dīgsta, ne zaļuma nav!3z_"Mana sirds par Moābu brēc! Viņa bēgļi jau pie Coaras, pie Eglat-Šelīšijas! Luhītas pārejā raudas rāpjas augšā! Horonaimas ceļā kāpj sagrāves brēcieni! y "un brēc Hešbona un Elāle, līdz Jahacai viņu balsis dzirdamas, tādēļ Moāba gurni ļogās, par to viņam dvēsele ļimst!Wx'"Ielās tiem apjozti maisi, uz jumtiem un laukumos visi kauc un iztek raudās,w"Bajita un Dībona kāpa augstienēs raudāt, pār Nebo, pār Mēdbu Moābs gaudo – visas galvas ir plikas, nodzītas visas bārdas!v "Vēstījums par Moābu. Tik vienā naktī izdeldēta, Moāba Āra nopostīta, tik vienā naktī izdeldēta, Moāba pilsēta nopostīta!u{" Ko atbildēt cittautu vēstnešiem?! – Sakiet, ka Kungs ir Ciānu dibinājis, tur patversies viņa tautas apspiestie!t"Gaudojiet, vārti, brēc, pilsēta, līgojies, Filistija! Jo no ziemeļiem tie kā dūmi nāk – neviens viņu pulkā nav noklīdis!”s"Tad nabagu pirmdzimtie pieguļā dzīs un tukšinieki droši ganīs, bet tavu sakni es nonāvēšu badā, un tavi palicēji tiks nokauti!r!"“Nepriecājies, tu, Filistija, ka salauzta nūja, kas tevi sita! Jo no čūskas saknes nāks odze, un tās auglis – lidojošs pūķis!?qy"Ķēniņa Āhāza nāves gadā nāca šis vēstījums:xpi"To Pulku Kungs ir nodomājis – kas stāsies pretī, un viņa roka ir izstiepta – kas pavērsīs atpakaļ?!doA"Tas ir lēmums, kas visai zemei lemts, un šī ir roka, kas izstiepta pār visām tautām.n"Patriecu Ašūru no savas zemes, manos kalnos to nīdēju, lai noņemtu viņa jūgu un viņa nasta būtu nost no pleciem!”xmi"Pulku Kungs ir zvērējis: “Vai tad nav tā – kā es nodomāju, tā ir, un, kā es nospriežu, tā notiek!xli"Atdošu dzeloņcūkām, lai tiek tām, par purvu pataisīšu, prom aizmetīšu nīcībā,” saka Pulku Kungs. k"“Un es celšos pret viņiem,” saka Pulku Kungs, “iznīdēšu Bābeles vārdu un atlikušos, gan atvases, gan pēcnācējus!j"Sataisiet kautuvi viņu dēliem par viņu tēvu vainu! Ka tie neceļas un nemanto zemi, un nepieceļ pasauli pilnu ar pilsētām!”i!"Tu nepiebiedrosies viņiem pat kapā, jo savu zemi tu izdeldēji, savu tautu tu nokāvi – lai vairs nemūžam nepiemin ļaundaru sēklu!h%"bet tevi no kapa izmeta kā pretīgu kropli, tevi klās līķi, zobena caurdurtie, kas nomesti bedres akmeņos kā maitas par kāju pameslu!Qg"Pārējie tautu ķēniņi visi ir godam nogūluši ikviens savā namā,gfG"kas visu pasauli par tuksnesi pataisīja, pilsētas noplēsa un nelaida mājās gūstekņus?!e{"Tie, kas redz tevi, nu lūr, prāto par tevi: vai šis ir tas vīrs, kas tricināja zemi un drebināja ķēniņvalstis,/dY"taču šeolā nobrauci! Pašā bedrē!Uc#"Virs mākoņu virsotnēm uzkāpšu, šķitīšos kā pats Visuaugstais! –b)" Tu domāji savā sirdī: es debesīs uzkāpšu, augstāk par Dieva zvaigznēm uzcelšu savu troni, sēdēšu sapulces kalnā pašos ziemeļos!uac" Kā gan no debesīm nokriti, mirdzošais rītausmas dēls! Pats esi notriekts pie zemes, tu, tautu gāzēj!t`a" Šeolā nobraukusi tava lepnība un tavu liru čalas – tavs pēlis ir kāpuri, un tavs apsegs ir tārpi!Y_+" Tie visi bilst un saka par tevi: arī tu vājš kā mēs, nu tu mums līdzīgs!+^O" Šeols apakšā trīc tevis dēļ, jau gaida, kad nāksi, kust tev pretī mirušo gari, pat visi zemes dižmaņi, visi zemes ķēniņi ceļas no saviem troņiem!n]U"Pat cipreses līksmo par tevi un Lebanona ciedri: kopš tu sakauts, vairs nenāks cirtējs pie mums!=\u"Veldzējas, atgūstas visa zeme, visur skan gaviles!w[g"Niknumā sasita svešās tautas – kuļ un neatlaižas, valda dusmās pār citām tautām, vajā un netaupa!;Zq"Kungs satrieca ļaundaru spieķi, valdnieku zizli!vYe"tad tu sacīsi šo līdzību par Bābeles ķēniņu: “Redzi, kā mitējās apspiedējs, beigušies spaidi!uXc"Un tajā dienā Kungs tev dos atelpu no sāpēm un trīsām, un smagās verdzības, ar ko tevi verdzināja,gWG"Un tautas ņems viņus un aizvedīs pie sevis, bet Israēla nams tos iemantos sev par vergiem un verdzenēm Kunga zemē – tad gūstekņi gūstīs savus gūstītājus, viņi valdīs pār tiem, kas iepriekš tos apspieda.#V A"Jo Kungs apžēlos Jēkabu un atkal izvēlēsies Israēlu, ļaus tam apmesties paša zemē, un svešinieki mitīs līdzās un piebiedrosies Jēkaba namam.U" Viņu pilīs kauks hiēnas un šakāļi – viņu jaukajos namos! Tas laiks jau ir tuvu, viņu dienas vairs nevilksies ilgi!sT_" Tur klaiņās tuksneša zvēri, mājas būs pilnas ūpjiem, mitīs tur strausenes, tur āžkāji lēkās!vSe" Nemūžam neviens tur nemitīs, nemājos paaudžu paaudzēs, arābs tur neslies telti, un gani tur neganīs!R" Bābeli – ķēniņu valstu lepnumu, kaldiešu dārgo krāšņumu – Dievs tad apvērsīs otrādi kā Sodomu un Gomoru!nQU" ar lokiem tie šķaidīs zēnus, klēpja augli tie nežēlos, par bērniem acis tiem neiežēlosies!XP)" Redzi, es uzkūdīju viņiem mēdiešus, tie sudraba nealkst un zelta nekāro,gOG" Viņu zīdaiņus izšķaidīs acu priekšā, mājas tiem izlaupīs un piegulēs viņu sievas!NN" Tiks nodurti visi, ko atradīs, visi, ko noķers, no zobena kritīs!M{" Tie būs kā vajāti buki, kā avis, ko neviens nemeklē, ikviens metīsies pie savas tautas, katrs bēgs uz savu zemi. d&~~T}{}-||2{{Azjyy&x~ww^vvsuuttgsssrrfrqqppoonqmkllLkkj:iih4gg[fff evddyccSbbba``__^^*]] \b[[ZhYY;XX*WWVUUTSS;RRFQPOO(N,MM\LL6KKSJJuJ$IIHH:GGPFFzFESDDD$CC}CBRAAA&@@9??n>>>,==u<;;o;::+9b88k77t66[55T44%33I22?11E00/..R--:,,H,+**h*)W(''2&%%#$?#""f! *A3H=BJ6  _ < q(+~H|Dd,'S"&Tad pār Jesaju nāca Kunga vārds:+&O"&un sacīja: “Ak, Kungs, atceries taču, ka es staigāju tavā priekšā patiesībā un no visas sirds un ka es darīju labu!” – un Hizkija gauži raudāja.4%c"&Hizkija pagriezās pret sienu, lūdza KunguG$ "&Tajās dienās Hizkija saslima uz miršanu. Pie viņa atnāca pravietis Jesaja, Āmoca dēls, un teica: “Tā saka Kungs: nokārto sava nama lietas, jo tu mirsi un vairs neatveseļosies.”J# "%&Kad viņš zemojās sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adramelehs un Sarecers nokāva viņu ar zobenu, bet paši aizmuka uz Arārata zemi. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ēsar-Hadons.c"?"%%Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs nojauca nometni, devās atpakaļ un apmetās Ninivē.(!I"%$Tad Kunga eņģelis gāja un nokāva Asīrijas nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un citi rīta agrumā ceļas, un, redzi, šie visi guļ beigti!_ 7"%#es pasargāšu šo pilsētu, es to glābšu – manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”kO"%"Viņš aizies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis, viņš šajā pilsētā neienāks, teicis Kungs,6e"%!Tādēļ tā saka Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šajā pilsētā neienāks, viņš tur bultu neiešaus, ar vairogu tai priekšā nestās un valni pret to neuzbērs!lQ"% Jo no Jeruzālemes nāks atlikums un izglābtie no Ciānas kalna – to darīs Pulku Kunga degsme!pY"%Jūdas nama izglābtie un atlikušie ies vairumā, sakne – uz leju, bet auglis uz augšu riesīsies!P"%Un šī tev ir zīme – šogad ēdīs to, kas atmatā, un arī nākamajā gadā atmatā augušo, bet trešajā gadā jūs sēsiet un vāksiet, jūs stādīsiet vīnadārzus un ēdīsiet to augļus!F"%Tādēļ ka tu dumpo pret mani un tava nekaunība man nākusi ausīs, es tavās nāsīs ievēršu riņķi un likšu laužņus tev mutē – sūtīšu tevi pa to pašu ceļu, ko esi nācis![/"%Vai tu celies, vai sēdies, vai ej, vai nāc – es zinu, kā tu dumpo pret mani!?w"%To iemītniekiem nolaižas rokas, tie satriekti un apkaunoti, tie kļuvuši kā zāle uz lauka, kā nezāļu dīgsti, kā jumta zālājs, kā labības rūsa, pirms druva nobriedusi!7g"%Vai jau izsenis neesi dzirdējis – to es esmu darījis, kopš senām dienām to nolicis, un tagad es lieku tam notikt, lai drupu kaudzēs sabrūk nocietinātās pilsētas!mS"%Tikko paroku – un tūdaļ ūdeni dzeru, ar savu kāju pazolēm visas Ēģiptes straumes nosusinu!ta"%Tu saviem kalpiem liki izsmiet manu Kungu, tu sacīji: man daudz kararatu, es kāpšu kalnu virsotnēs, tur tālu Lebanonā, nocirtīšu tā slaidos ciedrus, tā lepnākās cipreses, tā augstienēs nokļūšu, tā auglīgajā mežā!s_"%Ko tu paļāji un nievāji, pret ko tu pacēli balsi, pret ko augstu cēli acis – pret Israēla Svēto!!"%Kungs par viņu sacīja šos vārdus: nicina tevi un nievā tevi, jaunava, Ciānas meita, tev aiz muguras galvu krata, Jeruzālemes meita!1"%Jesaja, Āmoca dēls, lika Hizkijam teikt: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka tu lūdzies mani Sanherība, Asīrijas ķēniņa, dēļ,y"%Tad nu, Kungs, mūsu Dievs, glāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstības zina, ka tu vienīgais esi Kungs!”  "%un viņu dievus tie ugunī meta, jo tie nav dievi, bet cilvēka roku darbs – koks un akmens –, tādēļ tie tika izdeldēti!H "%Tiešām, Kungs, Asīrijas ķēniņš nopostījis zemju zemes,'G"%Pievērs, Kungs, savu ausi un klausies, atver, Kungs, savas acis un redzi, sadzirdi visus Sanherība vārdus, ko viņš atsūtījis, izsmiedams dzīvo Dievu! "%“Pulku Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstībām, tu darināji debesis un zemi! 7"%Hizkija lūdza Kungu: "%Hizkija ņēma vēstuli, ko bija atnesuši vēstneši, lasīja to un tad devās uz Kunga namu. Tur Hizkija attina to Kunga priekšā. "% Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefarvaimas pilsētas ķēniņš, tāpat Hēnas un Ivas ķēniņi?” "% Vai viņus izglāba to tautu dievi, ko nopostīja mani tēvi – Gozānu un Hārānu, un Recefu, un Ēdenes dēlus, kas bija Telāsārā. "% Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm – tās nopostījuši! – un tu vēl ceri glābties?!"="% “Tā sakiet Jūdas ķēniņam Hizkijam: lai tevi nepieviļ Dievs, uz kuru tu paļaujies, domādams, ka Jeruzāleme netiks atdota Asīrijas ķēniņam!0Y"% padzirdējis par Kūšas ķēniņu Tirhāku sakām: tas jau devies cīnīties pret tevi! – un, to saklausījis, viņš sūtīja vēstnešus pie Hizkijas, sacīdams:*M"%Kad virsnieku vadonis atgriezās, viņš uzzināja, ka Asīrijas ķēniņš uzbrūk Libnai, – tas bija dzirdējis, ka viņš jau devies projām no Lāhīšas,"="%Redzi, es ielikšu viņā garu – viņš saklausīsies tenkas un dosies atpakaļ uz savu zemi, un es likšu, lai viņš krīt no zobena savā zemē!”)K"%un Jesaja tiem teica: “Tā sakiet savam kungam: tā saka Kungs: nenobīsties vārdu dēļ, ko dzirdēji, kad Asīrijas ķēniņa kalpi ar tiem mani paļāja!4c"%Ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas,1"%Varbūt Kungs, tavs Dievs, izdzirdēs, ko sacījis virsnieku vadonis, ko Asīrijas ķēniņš sūtījis izsmiet dzīvo Dievu, – varbūt viņš to sodīs par vārdiem, ko dzirdējis Kungs, tavs Dievs, bet tu raidi augšup lūgšanu par to atlikumu, kas te vēl atrodams!”5"%Viņi tam teica: “Tā saka Hizkija: šī diena ir nelaimes, soda un nievu diena – bērni jau līdz klēpjgalam tikuši, bet dzemdēt nav spēka!#"%Viņš sūtīja nama pārvaldnieku Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un priesteru vecajos, maisos tērptus, pie pravieša Jesajas, Āmoca dēla.u~ e"%Kad ķēniņš Hizkija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drānas, ietinās maisā un devās uz Kunga namu.\}1"$Tad Eljākīms, Hilkijas dēls, kas pārvaldīja namu, un rakstvedis Šebna, un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls, atgriezās pie Hizkijas, saplēsa savas drānas un pastāstīja viņam virsnieku vadoņa sacīto.h|I"$Tie klusēja un nebilda ne vārda, jo ķēniņa pavēle bija šāda: “Neatbildiet viņam!”{"$Kurš no visiem šo zemju dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas – tad kādēļ lai Kungs no manis glābtu Jeruzālemi!?”ozW"$Kur ir Hamātas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvaimas dievi? Vai tie izglāba Samariju no manas rokas?y!"$Lai Hizkija jūs neviļ, sacīdams: Kungs mūs glābs! Vai kāds no citu tautu dieviem ir glābis savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas?!$xA"$līdz es nākšu un ņemšu jūs sev līdzi uz zemi, kas ir tāda pati kā jūsu zeme, tā ir zeme, kur ir labība un jaunvīns, kur maize un vīnadārzi!dwA"$Neklausieties uz Hizkiju, jo tā saka Asīrijas ķēniņš: noslēdziet ar mani līgumu un nāciet pie manis, tad jūs pārtiksiet katrs no sava vīna un katrs no sava vīģes koka un jūs dzersiet katrs no savas akas, v "$Lai Hizkija jūs nedrošina ar Kungu, sacīdams: Kungs mūs noteikti izglābs, šī pilsēta netiks atdota Asīrijas ķēniņam!Wu'"$Tā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt!t"$ Tad virsnieku vadonis nostājās un skaļā balsī sauca jūdu valodā: “Klausieties lielā Asīrijas ķēniņa vārdus!fsE"$ Un virsnieku vadonis teica: “Vai mans kungs mani sūtījis sacīt šos vārdus tavam kungam un tev? Vai ne pie tiem vīriem, kas sēž uz mūra un kam kopā ar jums būs jāēd pašu mēsli un jādzer pašu mīzali?”Yr+"$ Tad Eljākīms, Šebna un Joāhs teica virsnieku vadonim: “Runā jel ar saviem kalpiem aramiešu valodā, jo mēs to saprotam, – nerunā ar mums jūdu valodā, ka nedzird tie ļaudis, kas ir uz mūra!”q"$ Un tagad – vai tad bez Kunga ziņas es esmu nācis pret šo zemi, lai to nopostītu! Kungs man teica: ej uz to zemi un noposti to!”p+"$ Kā tad tu taisies stāties pretī kaut vienam no mana kunga mazākajiem virsniekiem! – bet tu paļaujies uz Ēģiptes zirgiem un kararatiem! o9"$Tad nu salīgstiet ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es jums došu divus tūkstošus zirgu – vai jums ir gana jātnieku, ko uz tiem sēdināt?!_n7"$Bet, ja tu man saki: mēs paļaujamies uz Kungu, mūsu Dievu! – vai tad ne viņš ir tas, kura augstienes un altārus Hizkija novāca, sacīdams Jūdai un Jeruzālemei: jums jāzemojas tikai vienā altārī! –Um#"$Redzi, tu paļaujies uz Ēģipti, uz aizlauztu niedres spieķi – kas uz tā atbalstās, tam tas izduras cauri plaukstai! – tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas.l"$Es saku: tavs karošanas padoms un spēks ir tikai vārdi tev uz lūpām! Uz ko tu tagad paļaujies, ka dumpo pret mani?!(kI"$Un virsnieku vadonis tiem teica: “Tā runājiet ar Hizkiju: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: kas tev par paļāvību! Uz ko tu paļaujies?j+"$Tam pretī iznāca Eljākīms, Hilkijas dēls, kas bija nama pārvaldnieks, un rakstvedis Šebna, un Joāhs, Āsāfa dēls, kas bija lietvedis.bi="$Tad Asīrijas ķēniņš pie ķēniņa Hizkijas sūtīja lielu karaspēku no Lāhīšas uz Jeruzālemi kopā ar savu virsnieku vadoni, lai tas nostājas ceļā uz augšējo dīķi, kur iet taka uz Velētāju tīrumu.h 1"$Ķēniņa Hizkijas četrpadsmitajā gadā Asīrijas ķēniņš Sanherībs cēlās pret visām nocietinātajām Jūdas pilsētām un sagrāba tās.%gC"# Kunga izpirktie atgriezīsies, ar gavilēm steigs uz Ciānu, mūžīgs prieks klās viņu galvas, tos pārņems līksme un prieks, bēgs bēdas un skumjas!cf?"# Tur nebūs lauvu, plēsīgi zvēri tur nenāks, to tur nebūs – tur izpirktie staigās! e "#Tur būs taka un ceļš, to sauks par svēto ceļu, nešķīstais neies pa to – tas ceļa gājējiem, muļķi tur neklīdīs!d "#Smiltāji kļūs par dīķiem, izdegušā zemē izvirdīs ūdens, šakāļu midzenis sazaļos, tur zāles un niedrāji kuplos!|cq"#Tizlais tad lēks kā briedis un gavilēs mēmajam mēle – tad tuksnesī ūdeņi uzbangos un kailatnē straumes!Ab}"#Tad aklajam atvērsies acis un atdarīsies kurlā ausis!a7"#Sakiet izbiedētajām sirdīm: “Esiet stipras un nebaidieties! Redzi, jūsu Dievs! Atriebt viņš nāk, atmaksas Dievs, viņš nāk jūs glābt!”J` "#Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus!._U"#Plauktin lai plaukst un līksmot lai līksmo ar dziesmu, tai dos Lebanona godu, Karmela un Šāronas varenību – tie ieraudzīs Kunga godu, mūsu Dieva varenību!a^ ="#Lai līksmo tuksnesis un izkaltusi zeme, lai kailatne priecājas un plaukst kā lilijas!]'""Tādu lozi viņš izmetis tiem, tādu mēru viņa roka tiem piešķīrusi – uz mūžiem tie iemantos to, uz audžu audzēm tie dzīvos tur!1\[""Meklējiet Kunga grāmatā un lasiet – tur netrūks neviena no šiem, ne viena, ne otra tur netrūks, jo Kunga mute tā vēlējusi un viņa Gars tos tur sapulcējis!q[[""Tur lēcējčūska ligzdos un dēs, perēs un lolos tur savas olas, tur maitasputns sev atradīs pāri! Z""Tur plēsoņas ar hiēnām tiksies, tur āžkāji sasauksies viens ar otru, tur naksneniece apmetīsies, sev atpūtas vietu radīs.Y#"" Pār tās mūriem pacelsies ērkšķi, nātres un dadži – pār nocietinājumiem, tā būs šakāļu mājvieta un patvērums strausenēm!gXG"" Tās dižciltīgajiem vairs nebūs valsts, ko saukt vārdā, ar tās augstmaņiem būs cauri! W "" To mantos dzeloņcūkas un ūpji, pūces un kraukļi tur mitīs, un viņš pār to izstieps sajukuma mēru un jucekļa atsvarus!V!"" Dienu un nakti tā nedzisīs, mūžam no tās celsies dūmi, no audzes audzē tā kalšņa vien paliks, nemūžam tur vairs neviens neies!mUS"" Visas Edoma upes tiks pārvērstas piķī un tā pīšļi par sēru, zeme kļūs par degošu piķi!FT""Jo Kungam atriebes diena, atmaksas gads strīdā par Ciānu! S""Meža vērši kritīs kopā ar tiem, bullēni kopā ar vēršiem – viņu zeme atdzersies asiņu un viņu pīšļi tauku treknumu!+RO""Kunga zobens asiņu pilns, ar tauku treknumu, ar jēru un āžu asinīm, ar aunu nieru taukiem, jo Bocrā Kunga kaujamais upuris un liels slaktiņš Edoma zemē!{Qo""Tad debesīs mans zobens atdzersies – redzi, pret Edomu tas laidīsies, pret tautu, ko esmu lēmis iznīcībai! P""Satrups viss debesu pulks, kā rakstu rullis saritināsies debesis, visi to pulki nobirs kā vīnakokam lapas, kā nobirst vīģes!qO[""Viņu nokautie lai tiek izmesti, no to līķiem lai ceļas smārds, lai viņu asinīm pārplūst kalni!N""Jo Kungam dusmas pret visām tautām un niknums pret visiem to pulkiem, viņš tās nīcībai nolēmis, atdevis nokaušanai! M ""Nāciet, tautas, klausieties, sadzirdiet, ļaudis, klausies, zeme, un viss, kas to pilda, zemes virsa un viss, kas nāk no tās!aL;"!Neviens, kas tur mīt, tad neteiks: es sirgstu! – Tautai, kas tur mīt, piedos vainu! K"!Vaļīgas tavas virves, nevar noturēt mastus, nedz nostiept buru – kad dalīs dāsno laupījumu, pat tizlais sev salaupīs gana!iJK"!Kungs ir mūsu soģis, Kungs mums likumus dod, Kungs ir mūsu ķēniņš, viņš izglābs mūs!I"!Jo tur mums savā godībā Kungs, tur upes un plašas straumes, tur netikt ar airu laivu,
neizbraukt vareniem kuģiem!DH"!Raugies, Ciāna, mūsu svētku pilsēta, tavas acis skatīs Jeruzālemi, rimtu mājvietu, telti, ko neizļodzīt, – tās mietiņus neizraus nemūžam, tās saites nekad vairs nesaraus!~Gu"!Šo neķītro tautu tu vairs neredzēsi – tautu, kam tumša runa, ko nesajēgt, kam stostīga mēle, ko nesaprast!lFQ"!tava sirds čukstēs šausmās: kur ir skaitītājs, kur ir svērējs, kur ir torņu skaitītājs!NE"!Savām acīm tu skatīsi ķēniņa jaukumu, zemes tāles tu lūkosi,~Du"!tāds augstumos dzīvos, klinšu cietoksnis tam būs patvērums, tam dos viņa maizi, tam ūdens būs nodrošināts!SC"!Kas staigā taisnībā un patiesi runā, kas varmācīgu guvumu nievā, kas savu roku krata un kukuli neņem, kas aizbāž ausis, kad sauc uz varasdarbiem, kas aizklāj acis, lai ļaunu neredzētu, –'BG"!Baidās Ciānā grēcinieki, trīsas sakampj bezdievjus: kurš no mums paliks dzīvs? Te rijoša uguns! Kurš no mums paliks dzīvs? Te mūžīga kvēle! –RA"! Tālie, klausieties, ko es darījis, tuvie, zinieties manu varenību!”]@3"! Tautas būs kā izdedzināti dzelkšņi, kā izplēsti ērkšķi, kas ugunī plēn!`?9"! Pelavas ieņēmusi, tu dzemdēsi salmus, – jūsu dvesma būs uguns, kas aprīs jūs!^>5"! “Tagad es celšos,” saka Kungs, “tagad es pacelšos, tagad es paaugstināšos!x=i"! Zeme sēro un nīkst, satriekts Lebanons dēd, Šārona ir kā kalšņa, Bāšānā un Karmelā nobirst lapas!z<m"!Izdeldētas stigas, vairs neviens neiet pa taku, lauzta derība, atmestas pilsētas, vairs par cilvēku nedomā!I; "!Redzi, viņu varoņi brēc ielās un miera sūtņi rūgti raud.:}"!Tu vienmēr uz viņu paļausies, gudrībā un atziņā ir glābiņa papilnam, Kunga bijāšana ir tev dārgums no viņa!b9="!Augstu Kungs, jo viņš mīt augstumos, – viņš pildīs Ciānu ar tiesu un taisnību!\81"!Jums savāks laupījumu: kā kāpuri rij, kā siseņi skrien, tā skraidelēs tur.T7!"!No pūļa klaigām bēga tautas, no tavas dižošanās tautas izmētātas!p6Y"!Kungs, tu mums žēlsirdīgs, uz tevi ceram! Lai viņa roka ik rītu ir mūsu glābiņš posta laikā!<5 s"!Vai! tev, postītāj, kas pats neesi postīts, un krāpniek, kas pats neesi krāpts! Kad būsi mitējies postīt, tad izpostīs tevi! Kad būsi stājies krāpt, tad apkrāps tevi!f4E" Svētīti, jūs visi, kas pie ūdeņiem sējat, jūs varat atpīt vēršu un ēzeļu kājas!E3" kad krusa sakapās mežu un pilsēta tiks pagalam pazemota!Z2-" Mana tauta mitīs miera pļavās, drošās mājvietās un rimtās miera vietās,W1'" tad taisnība atnesīs mieru, taisnība dos mieru un paļāvību uz mūžiem!J0 " Tad tuksnesī mitīs tiesa un taisnība auglīgā zemē dzīvos,/{" līdz no augšienes pār mums izlies Garu – tad tuksnesis kļūs par auglīgu zemi un auglīgu zemi turēs par mežu!).K" Jo pils nu pamesta, trokšņainā pilsēta atstāta, pakalns un sargtornis uz mūžiem grimuši čūkslājā, mežēzeļiem par prieku un lopiem par ganībām,u-c" par manas tautas zemi, kur dadži un ērkšķi slejas, par visiem līksmajiem namiem, kas prieka pilsētā!\,1" Sitiet sev sērās pie krūtīm par tīkamiem laukiem, par auglīgiem vīnakokiem,r+]" Drebiet, aušas, trīciet, drošules, plēsiet drānas un palieciet kailas, joziet sev maisu ap gurniem!o*W" Nepaies ne gads, kad jūs trīcēsiet, drošules, jo vīna raža būs cauri un vairs nebūs ko vākt!s)_" Aušīgās sievas, celieties, klausieties manu balsi! Pašpaļāvīgās meitas, sadzirdiet manus vārdus!A(}" Bet diženam dižena padoms – tāds dižumā balstās! '" Blēža rīks – ļaundarība, un viltu viņš kaļ, lai nabagos melu vārdiem putinātu, kur trūcīgā vārdos taču taisnība!>&u" jo nelga tik neldzības gvelž un viņa sirds dara ļaunu, lai piekoptu bezdievību un runātu aplam par Kungu, lai to, kas badā, vēl patukšotu, lai slāpstošam atrautu valgmi!M%" nelgu vairs nesauks par dižu, un blēdi vairs neturēs cienījamu,M$" aušīgiem sirdis sajēgs, un stostīga mēle sāks runāt skaidri,N#" Redzīgajiem acis netiks aizdarītas, dzirdīgo ausis ieklausīsies,"" Ikviens taps kā pavēnis, kā patvērums no negaisa, kā ūdens straumes sausumā, kā varenas klints ēna pagurušai zemei.N! " Redzi, taisnībā valdīs ķēniņš, un pēc tiesas lems augstmaņi! " Tās klints šausmās sagrūs, augstmaņi bīsies no karoga,” saka Kungs, kam Ciānā liesmu kvēle un kam Jeruzālemē krāsns!"Asīrija nekritīs no vīra zobena, nedz cilvēka zobens to aprīs – tomēr tie bēgs no zobena un tās jaunekļus aizdzīs klaušās!  "Tajā dienā jūs visi atmetīsiet savus sudraba dievekļus un savus zelta dievekļus, ko savām rokām par grēku darinājuši!S"Atgriezieties pie viņa, no kura esat galīgi atkrituši, Israēla dēli!uc"Kā putni, kas laidelējas, tā Pulku Kungs sargās Jeruzālemi, sargās un izglābs, saudzēs un paglābs!wg"Jo Kungs man teica tā: “Kā lauva ņurd vai lauva jaunulis pie laupījuma, kaut klaigā uz viņu viss ganu pulks – no klaigām tas nebīstas, no pūļa vis netrūkstas! Tā nāks lejā Pulku Kungs cīnīties Ciānas kalna virsotnē!L"Ēģiptieši ir cilvēki, nevis dievi, un viņu zirgi ir miesa, ne gars – Kungs jau izstiepis savu zobenu, kad klupinās palīgu, tad kritīs ir tas, kam šis palīdzējis, – visi ies bojā!*M"Bet arī viņam gudrības gana, viņš nesīs nelaimi, savus vārdus viņš neatsauks – viņš celsies pret ļaundaru namu un tiem, kas nekrietnajiem palīdz!^ 7"Vai! tiem, kas dodas uz Ēģipti pēc palīga, kas uz zirgiem paļaujas! Viņi paļaujas uz kararatiem, jo to daudz, un uz jātniekiem, jo tie varen stipri! Uz Israēla Svēto tie neraugās, un Kungu tie nemeklē!6e"!jo kurtuve jau sen ierīkota – arī ķēniņam tā jau gatava – dziļa un plata, un uguns sārts, un malkas papilnam – Kunga dvesma kā sēra straume to aizdedzinās!7" Ikreiz, kad pāri ies pārmācības rīkste, ar kuru tos šaustīs Kungs, – ar bungām un stīgām, ar cīņai paceltu roku viņš karos pret tiem,M"No Kunga balss izbīsies Asīrija, kad viņš to sitīs ar rīksti!.U"Kungs liks, lai atskan viņa godības balss – tad redzēs, kā viņa elkonis noliecas dusmu kvēlē un rijošā uguns liesmā, vētrā, negaisā un akmens krusā!"Tad jums būs dziesma kā naktī, kad svētkus svin, līksma sirds, kā stabulei līdzi ejot, tekot uz Kunga kalnu, uz Israēla klinti!!"viņa elpa kā plūstoša upe, kas līdz kaklam sniedzas, – nu šūpos tautas nīcības sietā, nu tautām žokļos būs maldu iemaukti!)"Redzi, Kunga vārds no tālienes nāk, deg viņa dusmas un mākoņi griežas, viņa lūpas ir niknuma pilnas un viņa mēle kā rijoša uguns,O"Tad mēnessgaisma būs kā karsētājas gaisma, bet karsētājas gaisma būs septiņkārša, kā to septiņu dienu gaisma, kad Kungs pārsies savas tautas vātis un dziedēs brūces, ko bija sitis. "Tad visos augstajos kalnos un visos dižajos pauguros būs straumes, kur ritēs ūdens, – lielā slaktiņa dienā grūs torņi!r]"Vērši un ēzeļi, kas strādā zemi, ēdīs skābētu mistru, kas ar liekšķeri un dakšām maisīts. "Tad viņš sēklai dos lietu, un labība, ko dos zeme, būs lekna un trekna, tajā dienā tavi ganāmpulki ganīsies plašā zālainē. #"tad tu aizmēzīsi savus sudraba pārklātos tēlus, savus zeltā kaltos lējumus aizmetīsi kā nešķīstību. Ejiet! – tu teiksi tiem.s _"Kad tu griezīsies pa labi vai kreisi, tad dzirdēsi aiz muguras sakām: šis ir ceļš, ejiet pa to! – "Kungs jums dos sēru maizi un spaidu ūdeni, bet tavs Skolotājs vairs neslēpsies, pats savām acīm tu redzēsi Skolotāju. 1"Ciānas tauta, kas mīti Jeruzālemē, raudāt tev nebūs jāraud, žēlot viņš žēlos, kad tu kliegsi, tikko sadzirdēs – tūdaļ atbildēs!)K"Taču Kungs gaida jūs apžēlot, tādēļ viņš ceļas, lai būtu jums žēlsirdīgs, – jo Kungs ir taisnas tiesas Dievs, svētīti visi, kas cer uz viņu.8i"Tūkstotis – no viena vīra kara sauciena un no piecu vīru kara sauciena – visi! Tā jūs bēgsiet! No jums tikai karoga kāts kalngalā paliks, tik miets paugura galā!  "Turklāt jūs sakāt: nē! Zirgos aizbēgsim! – Tad nu bēdziet! – Rumakos aiztrauksim! – Ātri būs jūsu vajātāji! –&E"Jo tā saka Kungs Dievs, Israēla Svētais: “Atgriežoties un rimstot jūs būtu glābti, klusi un paļāvīgi jūs būtu vareni – bet jūs negribat!”(I"Viņš tos sadauzīs kā podnieks krūku, sadragās bez žēlastības, ka neatradīsies pat māla lauska, ar ko krāsnī izgrābt ogles vai pasmelt ūdeni.”lQ" pār jums nāks vaina, kā plaisa, kas liek krist greizam mūrim – augsts, bet piepeši sabrūk!%" Tādēļ tā saka Israēla Svētais: “Tādēļ ka jūs nicināt šo vārdu, paļaujaties uz varmācību un negodīgumu un uzticaties tām,R" aizvācieties no ceļa, nost no takas, prom no mums Israēla Svēto! –" Tie redzētājiem saka: neredziet! Un praviešiem: neskatiet mums taisnību – runājiet, kā mums patīk, skatiet tik tīkamu vien,gG" Jo tā ir dumpīga tauta – dēli, kas pieviļ, dēli, kas negrib klausīt Kunga bauslībai!~{"Tagad ej un raksti to viņiem uz dēlīša, ieraksti grāmatā, lai paliek nākamām dienām, par liecību uz mūžiem!d}A"Ēģipte ir nieks un neko nevar līdzēt, tādēļ es to saucu par lepno, kam jāiznīkst!x|i"Vēstījums par dienvidu nezvēriem. Posta un moku zeme, no turienes nāk lauvas un lauvenes, odzes un lidojoši pūķi. Tie nes savas bagātības uz ēzeļu mugurām un savus dārgumus uz kamieļu kupriem – tautai, kas tiem neko nedos!{"visi piedzīvos kaunu dēļ tautas, kam nav ko dāvāt, – tā nevar ne līdzēt, nedz ko dot, tik kaunu un apsmieklu!”\z1"Kaut gan viņa augstmaņi jau Coanā un viņa sūtņi jau Hānesā ieradušies –ay;"Bet faraona patvērums jums taps par kaunu un glābiņš Ēģiptes ēnā par izsmieklu!x "Tie grasās uz Ēģipti doties – man vis nav prasījuši! – un tverties faraona patvērumā, un glābties Ēģiptes ēnā!w #"“Vai! dumpīgiem dēliem,” saka Kungs, “ka tie dara ne pēc mana padoma, ka tie līgst ne pēc mana Gara, krādami grēku pie grēka!Rv"Tad maldu gari zināsies saprašanu un kurnētāji pieņems mācību!”"u="Kad viņš un viņa pēcnācēji ieraudzīs manu roku darbus pie sevis, tie svētīs manu vārdu, tie svētīs Jēkaba Svēto un bīsies Israēla Dieva.t"Tādēļ Kungs, kas izpirka Ābrahāmu, tā saka Jēkaba namam: “Tagad Jēkabs vairs nebūs kaunā, nu viņa vaigs vairs nenobālēs!ysk"kas cilvēku apgrēcina ar vārdiem, kas uzglūn vārtos tam, kas spriež tiesu, un ar niekiem novērš taisno!drA"varmākas būs prom, vairs nebūs izsmējēju, iznīdēti būs visi, kas dara netaisnību,fqE"Nelaimīgie priekā piepulcēsies Kungam, un nabaga ļaudis līksmos par Israēla Svēto –dpA"Tajā dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, no miglas un tumsas raudzīsies aklo acis!moS"Vēl tikai mirklis – un Lebanons kļūs par auglīgu dārzu, un auglīgu dārzu turēs par mežu!Un#"Jūs atsprākleņi! Vai tad māls uzskatāms par tā veidotāju, vai tad darinājums par savu darinātāju saka: viņš mani nav taisījis! Vai veidotais saka par savu veidotāju: viņš nekā nesaprot!?m"Vai! tiem, kas savus nodomus slēpj no Kunga jo dziļi, tumsā to darbi, un viņi saka: “Kurš mūs ieraudzīs, kurš mūs pazīs!”l"tādēļ, redzi, es šai tautā vēl darīšu brīnumu brīnumus, ies gudro gudrība postā, un prāts no saprātīgajiem slēpsies!”Ik " Tad Kungs teica: “Tādēļ ka šī tauta man tuvojas tikai ar muti un godā mani tikai ar lūpām, bet sirds tiem tālu no manis, un manis bijāšana tiem tikai samācīts cilvēku bauslis,~ju" Tad grāmatu iedod kādam, kurš burtot neprot, un saka: lasi nu šo! – Bet tas saka: es neprotu lasīt grāmatā!=is" Jums šis redzējums ir kā aizzīmogotas grāmatas vārdi – to viņi iedod kādam, kurš prot burtot, un saka: lasi nu šo! – Bet tas saka: es nevaru, jo tā ir aizzīmogota!h" Jo Kungs pār jums izlējis miega garu, aizvēris jūsu acis – praviešus – un apsedzis jūsu galvas – redzētājus!g" Ļimstiet, ka saļimstat, žilbstiet, ka apžilbstat – tie piedzēruši, bet ne no vīna, tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena!f{"Būs tā – izsalkušais sapņo un, redzi, jau ēd! – bet pamostas tukšā dūšā, izslāpušais sapņo un, redzi, jau dzer! – bet pamostas, redzi, dvēsele gurst bez veldzes – tā būs visu tautu pulkam, kas cīnīsies pret Ciānas kalnu!e5"Kā sapnis nāks redzējums naktī – visu tautu pūlis cīnās pret Ariēlu, visi cīnās pret to, pret viņas nocietinājumiem un žņaudz viņu!zdm"Pulku Kungs tevi piemeklēs ar pērkonu, zemestrīci un varenu balsi, ar virpuli, auku un rijošas uguns liesmu!~cu"Svešinieku pulks būs kā sīki putekļi, varmāku pulks kā izkaisītas pelavas, tie nāks piepeši, pēkšņi –b-"Tad tu runāsi zemāka par zemi, zemu pīšļos skanēs tevis sacītais, kā rēgs no zemes kāps tava balss, no pīšļiem čukstēs tava runa.eaC"Es apmetīšos tev visapkārt, lenkšu tevi ar torņiem, celšu ap tevi aplenkuma vaļņus!_`7"Es apspiedīšu Ariēlu, tur celsies vaidi un gaudas, tā kļūs man par Dieva lauvu!_ {"Vai! – Ariēla, Ariēla ! Pilsēta, kurā apmeties Dāvids! Lieciet gadu pie gada, lai aizrit svētki pēc svētkiem!^^5"Arī tas nāk no Pulku Kunga – viņš ir brīnišķīgs padomā, varens saprātā!]"Labību nemaļ klonā, to nedauza par ilgu – kultin to pārkuļ, ar spēku iet pāri vērša rats, bet pavisam to nesamaļ!}\s"Ne jau uz klona kuļ dilles, nedz vērša ratu pār ķimenēm laiž – dilles izsit ar nūju un ķimenes ar mietu!D["Tiešām, viņam tā noteikts, tā Dievs viņu izrīkojis!'ZG"Kad lauks būs līdzens, vai viņš nekaisīs tur dilles un nesēs ķimenes? Vai nesviedīs kviešus rindās un miežus, kur pienākas, vai neapkaplēs malu?HY "vai visu laiku arājs ars sējas lauku, ars tik un ecēs zemi?`X9"Klausieties un sadzirdiet manu balsi, uzklausiet un ieklausieties manis sacītajā –W5"Tālab nepaļājiet, ka jūsu važas netop vēl stingrākas, es dzirdēju: iznīcība jau lemta – no Kunga, Pulku Kunga, tā nāks pār visu zemi!4Va"Jo Kungs celsies Peracīma kalnā, tas trīcēs kā Gibeonas ieleja – lai darītu savu darāmo, svešs viņa darāmais, lai savu darbu paveiktu, svešatns viņam darbs!NU"Par īsu gulta – ne izstiepties, par šauru sega – ne ietīties!T!"Kad tie jums ies pāri, tie pārņems jūs, ik rītu gāzīsies pāri, dienu un nakti – būs tikai šaušalas, lai jūs saprastu vēsti! S"Jūsu derība ar nāvi tiks apklāta, jūsu līgums ar šeolu nebūs spēkā, plūdi pārņems, iedami pāri, tie jūs aizslaucīs! R "Tiesu es likšu par savu mēru un taisnību par atsvaru – tad krusa noraus meļu pajumti un paslēptuvi aizskalos ūdeņi!”#Q?"Tādēļ tā saka Kungs Dievs: “Redzi, es likšu Ciānā pamata akmeni, raudzes akmeni, dārgu stūrakmeni, pamatu pamatu – kas tic, tas netrūksies!RP"Tādēļ, ka jūs teicāt: “Mēs derību noslēguši ar nāvi un šeolu arīdzan – kad plūdu uzplūdi pāri nāks, mūs jau tie neķers, jo meli ir mūsu patvērums un viltus mums paslēptuve!”iOK"Tādēļ klausieties Kunga vārdus, jūs, paļātāji, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē!RN" Tāds būs tiem Kunga vārds: “Soli tur, soli šur, soli tur, soli šur, teci nu, teci nu, drīz šurp, drīz turp!” – lai tie staigā un atpakaļ klūp, lai tiek satriekti, notverti, sagrābti!M" Viņš jau tiem teica: “Te ir miera vieta, lai atpūšas nogurušais, šeit ir rimta vieta,” – bet tie dzirdēt vis negribēja!YL+" Nē taču! – ar stingrām lūpām un svešu mēli viņš runās uz šo tautu!_K7" soli tur, soli šur, soli tur, soli šur, teci nu, teci nu, drīz šurp, drīz turp?!J" Kam lai viņš ierāda zināšanu, kam lai viņš skaidro vēsti, vai tiem, kas atņemti no mātes piena, kas tikko no krūts atrauti –JI "It visi galdi vēmekļu pilni, piegānīts, ka vairs nav vietas!TH!"Bet arī tie grīļojas vīnā, no stipra dzēriena zvārojas, gan priesteris, gan pravietis no stiprā grīļojas, vīna tie apdulluši, no stiprā tie zvārojas, šļupst redzējumus, muld spriedumus!cG?"Un taisnības gars tiem, kas sēž tiesā, un varenums tiem, kas vārtos aptur naidnieku.gFG"Tajā dienā Pulku Kungs būs lepnuma vainags un krāšņa galvasrota savas tautas atlikumam.UE#"Viņa godības krāšņā greznuma vītušais zieds, kas galvā leknās ielejas dzērājiem, kļūs kā pirmās ražas vīģe vasaras sākumā, kas vien redzēs, pamanīs to – kā rokā, tā aprīs to! #?~~}})||"{xzzdyy~xxpwww:vvtts]sr~rqqSS[RRSRQQPLOOPNNSMMLL=KK@JmIIIHHUGG0FpEED}CCYBBAAAz@??>>p==d=Mw",Kas saka dzīlei: kalsti! Tavas upes es nosusināšu!NL",Kas piepilda savam kalpam solīto, kas savu vēstnešu sacīto apstiprina, kas saka Jeruzālemei: tā būs apdzīvota! – un Jūdas pilsētām: jūs atkal uzcels, jūsu drupas es atkal uzsliešu!K",Kas liek pievilties krāpnieku zīmēm, kas pareģu darbus sagandē, kas gudriem spēj stāties pretī un viņu zināšanu piemuļķo?!CJ",Tā saka Kungs, tavs Izpircējs, kas tevi veidojis kopš mātes klēpja: “Es, Kungs, esmu radījis visu, viens pats izstiepis debesis un izpletis zemi – kas bija kopā ar mani?! –CI",Dziediet debesis, jo Kungs rīkojas, līksmojiet, zemes dzīles, lai izlaužas gaviles ik kalnam un visiem kokiem mežā, jo Kungs izpircis Jēkabu un viņš tiks daudzināts Israēlā!Hw",Kā mākoni es aiztrencu tavus noziegumus, kā dūmaku tavus grēkus – atgriezies pie manis, es tevi esmu izpircis!|Gq",Atceries to, Jēkab un Israēl, jo tu mans kalps, es tevi radīju, tu mans kalps, Israēl, es tevi neaizmirsīšu!F",Kas pārtiek no pīšļiem, tas savu sirdi paļauj maldiem, tas nevar pats sevi glābt, tas neteiks: vai ne meli pie manas labās rokas?oEW",Nevienam tas nenāk ne prātā, neviens neatzīst, neapjēdz un nesaka: pusi es sadedzināju ugunī, cepdams uz oglēm maizi, cepu gaļu un ēdu, bet to, kas palika pāri, uztaisīju par pretekli un zemojos koka kluča priekšā!_D7",Viņi nezina un nejēdz, acis tiem aizdarītas, ka neredz, un sirdis – ka nesaprot! C",Bet atlikumu uztaisa par dievu un elku, krīt zemē tā priekšā un zemojas tam, pielūdz un saka: glāb mani, tu esi mans dievs!B!",Pusi sadedzina ugunī, lai paēstos gaļu, cep liesumu un ēd līdz sātam, ņem siltumam un saka: heijā! Man silti, es redzu, kā kuras!0AY",tas ļaudīm ir kurināmais, to ņem un sildās vai dedzina un cep uz tā maizi, arīdzan uztaisa par dievu un zemojas tam, darina tēlu un krīt zemē tā priekšā!@{",Viņš cērt sev ciedrus, ņem cipresi vai ozolu, kas mežā starp kokiem uzaudzis, iestāda egli, un lietus to audzē,1?[", Kokgriezējs nostiepj auklu, ar irbuli izzīmē, ar grebli izgrebj, ar cirkuli apvelk un taisa to pēc cilvēka veidola, pēc cilvēka krāšņuma – lai mīt mājā!'>G", Kalējs ar sitamo uz oglēm darina, ar āmuru veido to, ar savu stipro roku sastiprina; bet, kad izsalcis, tad nav spēka, ja ūdeni nepadzeras, tad pagurst!=/", tie paši un viņu biedri tiks kaunā, un amatnieki tik cilvēki vien, lai tie visi sapulcējas un nostājas – visi nobīsies un paliks kaunā!L<", Kas darinās dievus un lies tēlus, kuri nedod nekādu labumu, –;+", Visi, kas darina tēlus, ir niekkalbji, viņu dārgumi tiem neko nedod, viņu liecinieki neko nav redzējuši, un tie nezina, ka paliks kaunā!w:g",Nebīsties un nebaiļojies – vai jau izsenis es neesmu tev to sacījis un sludinājis, un jūs esat mani liecinieki –, vai ir vēl kāds cits Dievs bez manis!? Nav citas klints, es nezinu tādu!” Bezvērtīgo elku tēlu taisītāji91",Kurš ir kā es? – lai runā, lai saka un izklāsta – kopš es iedibināju mūžīgo tautu līdz pat tam, kas vēl nāks, – lai stāsta! – 8 ",Tā saka Kungs, Israēla Ķēniņš, Izpircējs, Pulku Kungs: es esmu pirmais, un es esmu pēdējais, nav cita Dieva bez manis!7",viens sacīs: es Kungam! otrs sauksies: Jēkaba vārdā! cits ar savu roku rakstīs: Kungam! – un nēsās Israēla vārdu.A6}",tie sadīgs kā zāle, kā vītoli pie ūdens straumēm,45a",Kā es izleju ūdeni pār sausu zemi un straumes pār kalšņu, tāpat es izliešu savu Garu pār taviem pēcnācējiem un savu svētību pār tiem, kas celsies no tevis,%4C",tā saka Kungs, tavs Radītājs, kas tevi no mātes klēpja veidojis, viņš tev palīdzējis: nebīsties, mans kalps Jēkab, Ješurūn, mans izredzētais!J3 ",Tagad klausies Jēkab, mans kalps, un Israēl, mans izredzētais,o2W"+tad nu es pazemoju svētnīcas augstmaņus, atdevu Jēkabu nīcības lāstam un Israēlu – nievām!R1"+Tavs cilts tēvs ir grēkojis, un tavi vidutāji noziegušies pret mani,E0"+Atgādini man, un iesim tiesā, nosauc savus attaisnojumus!i/K"+Es – es esmu tas, kurš izdzēš tavus noziegumus pats sevis dēļ un nepiemin tavus grēkus!*.M"+Par sudrabu tu man nepirki kalmes, ar savu kaujamo upuru taukiem mani nemieloji, taču apgrūtināji mani ar saviem grēkiem, nopūlēji mani ar savām vainām!.-U"+Savu sadedzināmo upuru aunus tu man nenesi, ar kaujamiem upuriem tu mani negodāji, es tevi neapgrūtināju ar labības dāvanām, nedz nopūlēju tevi ar vīraku!O,"+Bet tu nepiesauci mani, Jēkab, tu nepūlējies manis dēļ, Israēl!;+q"+tautu, ko es sev veidoju, lai tie teic manu slavu!*!"+mani godās lauka zvēri, šakāļi un strausenes, jo es tuksnesī došu ūdeni un upes tukšatnē, lai padzirdītu savu izredzēto tautu, )"+Redzi, es visu darīšu jaunu, jau tagad tas raisās, vai vēl neapjēdzat – es sataisīšu tuksnesī ceļu un tukšatnē upes,>(w"+“Nepieminiet bijušo un nedomājiet par pagājušo.'%"+kas izved cīņā kararatus un zirgus, gan karaspēku, gan stipriniekus – tie guļ vienuviet un necelsies, noplakuši kā apdzisis deglis!M&"+Tā saka Kungs, kas jūrā pašķir ceļu un taku varenos ūdeņos,R%"+Es esmu Kungs, jūsu Svētais, Israēla Radītājs, jūsu Ķēniņš!”1$["+Tā saka Kungs, jūsu Izpircējs, Israēla Svētais: “Pēc jums es sūtīšu uz Bābeli, un aizvedīšu kā bēgļus visus kaldiešus kuģos, ar kuriem tie lepojās!{#o"+ Jau kopš tās dienas es tas esmu, neviens neglābsies no manas rokas. Kad es daru – kurš stāsies pretī?!”""+ Es pasludināju, un es izglābu, es jums jau sacīju: jums nav neviena cita, un jūs esat mani liecinieki, saka Kungs, un es esmu Dievs!9!m"+ Es, es esmu Kungs, nav cita Glābēja bez manis!Q "+ “Jūs mani liecinieki,” saka Kungs, “un mani kalpi, ko izvēlējos, tādēļ atzīstiet un uzticieties man, apjēdziet, ka es tas esmu, pirms manis neviena Dieva nav bijis un nebūs pēc manis!\1"+ Visas tautas nu sapulcētas, ļaudis kopā sanākuši, kurš no tiem var pastāstīt, kas bijis iepriekš, mums pasacīt – lai tie dod savas liecības un būs attaisnoti, lai klausās un saka: tā patiesība!U#"+Akla tauta, kaut tiem ir acis, un kurlie, kaut tiem ir ausis, – lai nāk!jM"+visus, kas saukti manā vārdā, ko es esmu radījis savam godam, veidojis un pats taisījis!”#"+ziemeļiem es teikšu: atdodiet, – un dienvidiem: neturiet ciet! Pārvediet manus dēlus no tālienes un manas meitas no zemes malas! –zm"+Nebīsties, jo es esmu ar tevi, tavus pēcnācējus es pārvedīšu no austrumiem, no vakariem tevi sapulcēšu,"+Tādēļ ka esi man vērtīgs, tu pagodināts, un es mīlu tevi – es atdošu ļaudis par tevi un tautas par tavu dzīvību!"+Jo es esmu Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais ir tavs glābējs, par tevis izpirkšanu es atdevu Ēģipti, Kūšu un Sebu – par tevi!/"+Kad tu iesi caur ūdeņiem, es būšu ar tevi, un cauri upēm, tās tevi neaizraus, kad caur uguni iesi, tu nesadegsi, liesma tevi neapsvilinās! 7"+Tagad tā saka Kungs, tavs Radītājs, Jēkab, tavs Veidotājs, Israēl: “Nebaidies, es tevi izpirkšu, es tevi nosaucu tavā vārdā, tu esi mans!+O"*Tad viņš pār to izlēja savu dusmu kvēli un cīņas sparu, dedza uguni tam visapkārt – bet tas neapzinājās, sveilēja viņu – bet tas neņēma vērā!;o"*Kas nodeva sirotājiem Jēkabu un Israēlu laupītājiem – vai ne Kungs, pret kuru mēs grēkojuši! – un tie vēl negrib staigāt viņa ceļos un klausīt viņa bauslībai!O"*Kurš no jums var uzklausīt šo, lai ausās un klausās nākamībai!M"*bet tā ir aplaupīta un aptīrīta tauta, tie visi ir notverti alās un cietumu namos ieslēgti, par laupījumu tie kļuvuši, un nav kas tos glābj, par guvumu, un neviens nesaka: atdodiet! –W'"*Kungs kāroja viņa taisnības dēļ padarīt bauslību lielu un diženu, –`9"*Tu gan redzi daudz, bet nepamani, ausis vaļā, bet nedzird!” Israēla nepaklausība3"*Kurš vēl ir tik akls kā mans kalps un kurls kā manis sūtītais vēstnesis, kurš ir tik akls kā mans uzticamais un tik akls kā Kunga kalps?!;q"*Kurlie, klausieties! Aklie, skatiet, ka ieraugāt!ta"*Tad atkāpsies un paliks kaunā tie, kas uz elkiem paļaujas un kas lējumiem saka: jūs esat mūsu dievi!N "*Aklos es vedīšu pa ceļiem, ko tie nepazīst, pa takām, ko tie nezina, es viņus vadīšu, tumsu to priekšā vērtīšu gaismā un grambas līdzenumā – tā es darīšu un neko nepametīšu! {"*Es noplicināšu kalnus un pakalnus, visu zelmeni izkaltēšu, pārvērtīšu upes par sērēm un nosusināšu dīķus!s _"*“Mūžam es valdījos, es klusēju un atturējos – kā dzemdētāja es kliegšu, sēkdams un elsdams! "* Kungs kā spēkavīrs iziet, kā karavīrs rieš savu kvēli, tiešām viņš rēc un aurē, pret saviem naidniekiem viņš varens!F "* Lai Kungam dod godu, lai viņa slavu teic jūras piekrastē!"* Lai skandē tuksnesis un tā pilsētas, arī ciemi, kur Kēders mīt, gavilējiet, klinšu iemītnieki, no kalnu virsotnēm klaigājiet!5"* Dziediet Kungam jaunu dziesmu, slavējiet viņu no zemes malām, jūs, kas dodaties jūrā, un visi, kas tur mīt, un piekraste un tās iemītnieki!"* Iepriekšējās lietas ir piepildījušās, un tagad es vēstīšu jaunas, pirms tās notiek, – es tās darīšu jums zināmas!”fE"*Es esmu Kungs – tas ir mans vārds, savu godu nevienam es nedošu, nedz savu slavu elkiem![/"*Lai atdarītu acis akliem, lai no spaidiem izvestu ieslodzītos, kas tumsā mīt!)"*“Es esmu Kungs, es tevi taisnībā saucu, es tevi tveru pie rokas, sargu tevi un ieceļu tevi par derību tautai, par gaismu visām tautām!1["*Tā saka Dievs Kungs, kas radījis debesis un tās izpletis, kas izplājis zemi un to, kas tur dīgst, kas dod dvašu ļaudīm uz tās un garu tiem, kas staigā pa to! "*Viņš nebūs nedz salauzts, nedz slābs, iekams nepiepildīs tiesu uz zemes – uz viņa bauslību cerību liek jūras salas!”r]"*aizlauztu niedri viņš nenolauzīs, kvēlošu degli viņš nenodzēsīs, uzticīgi viņš nesīs tiesu!G"*Viņš nebrēks un neklaigās, ielās nedzirdēs viņa balsi, ~ ;"*“Redzi, tas ir mans kalps, es viņu stiprinu, mans izredzētais, kas manai dvēselei tīk, – es viņam devu savu Garu, viņš nesīs tautām tiesu!_}7")Redzi, tie visi ir niecība, tukšība ir viņu darbi, viņu elki vien tukšs vējš!y|k")Es skatos, un tur nav neviena, starp tiem nav neviena, kas dotu padomu, un, kad jautāju, neviens man neatbild.b{=")Vispirms Ciānai: redzi, redzi, tie! – un Jeruzālemei: es sūtu prieka vēstnesi! –Az{")Kas to būtu jau iesākumā teicis, ka mēs zinātu jau iepriekš, ka mēs varētu sacīt: viņam taisnība! – Taču nav teikts un nav sacīts, nav neviens dzirdējis jūs runājam!+yO")Es ziemeļos urdīju kādu, un tas nāca no saullēktiem, piesaukdams manu vārdu, viņš nāk pār valdniekiem kā pār glūdu, kā podnieks, mīcīdams mālus!ax;")Redzi, jūs neesat nekas, jūsu darbi ir tukšība, pretīgs ir tas, kas jūs izvēlas! w")Stāstiet, kas notiks vēlāk, lai mēs zinām, ka jūs esat dievi, dariet taču labu vai ļaunu, lai trūkstamies un drebam visi!Cv")Lai tie nāk un mums saka, kas notiks! Stāstiet mums, kas bija iepriekš, un mēs tam pievērsīsim savas sirdis, lai zinātu, kas notiks turpmāk, un stāstiet mums to, kas vēl būs!bu=")Nāciet ar savu lietu tiesā, saka Kungs, šurp jūsu prasību, saka Jēkaba ķēniņš.t")lai viņi redz un zina, lai pievēršas tam un sajēdz visi, ka Kunga roka to darījusi, ka Israēla Svētais to radījis!sy")Es tuksnesī stādīšu ciedrus, akācijas, mirres un olīvkokus, kailatnē es dēstīšu cipreses, gobas un pīnijas,r5")Es likšu, lai kalnu korēs izlaužas upes un ieleju vidū avoti, es tuksnesi padarīšu par ūdens klajumu, un izkaltušā zemē izvirdīs ūdeņi!q7")Nabagie un sūrdieņi meklē ūdeni – bet nav! Tiem slāpēs tūkst mēle – es, Kungs, tiem atbildēšu, es, Israēla Dievs, viņus nepametīšu!p")Tu tos vētīsi, un vējš tos aizraus, un viesulis tos izkaisīs, – bet tu līksmosi par Kungu, par Israēla Svēto tu gavilēsi! o9")Redzi, es tevi padarīšu par kuļamo veltni, kas no jauna taisīts, kam asas tapas, tu kulsi kalnus un satrieksi tos, tu paugurus vērtīsi pelavās!n}")Nebaidies, Jēkab, tu tārps, un tu, Israēl, – es tev palīdzēšu, saka Kungs, tavs izpircējs ir Israēla Svētais!qm[") Jo es esmu Kungs, tavs Dievs, es stiprinu tavu labo roku, es saku tev: nebaidies, es esmu tavs palīgs!lw") Tu tos meklēsi, bet neatradīsi – tos, kas sacenšas ar tevi, – no tiem paliks tik nieks, kas ar tevi karojuši!qk[") Redzi, paliks kaunā un apsmieklā visi, kas neieredz tevi, kā nieki tie zudīs, kas strīdā ar tevi!!j;") Nebaidies, jo es esmu ar tevi, nebīsties, es esmu tavs Dievs, es spēcināšu tevi, tev palīdzēšu, ar savu labo taisnības roku es tevi uzturēšu!i!") kurus no zemes malām es esmu sapulcējis, no nostūriem kopā sasaucis, teicis: jūs, mani kalpi, jūs es izraudzījos un neesmu atmetis!jhM")Tu, Israēl, esi mans kalps, Jēkab, es tevi izraudzījos, mana mīļā Ābrahāma pēcnācēji,g/")Amatnieks drošināja zeltkali un vesera cilātājs to, kas ar āmuru zvetē, tie teica: stiprinājums ir labs, un piesita ar tapām, lai nekust!@f{")viens otram līdzēja, viens otram sacīja: esi stiprs![e/")Redzēja salas un bijās, trīcēja zemes malas, tie tuvojās, pienāca klāt –d")Kurš to ir radījis un darinājis, izsaucot ļaužu audzes no iesākuma? – Es, Kungs, esmu pirmais, un ar pēdējiem – tas esmu es!Mc")Viņš vajā tos, droši tiem pāri iet, taku kājām viņš nemin!`b9")Kurš parādās no saullēkta puses – ik uz soļa viņam taisnība pretī nāk? Tautas noliktas viņa priekšā, viņš ķēniņus samin, par pīšļiem tos padara ar savu zobenu, kā salmus sakapā ar savu loku!a ")Klusējiet manā priekšā, jūras salas, tautas, atgūstiet spēku! Tad nāciet un runājiet, sanāksim visi kopā uz tiesu!t`a"(Bet, kas cer uz Kungu, atgūst spēku, ceļas spārnos kā ērgļi, skrej un nepiekūst, iet un nepagurst!F_"(Nogurst jaunekļi, un pagurst varoņi – kluptin tie klūp!H^ "(Viņš nogurušam dod spēku un spēcina to, kam nav stipruma!+]O"(Vai tu nezini, vai tu neesi dzirdējis – mūžīgs Dievs ir Kungs, kas radījis zemes malas, viņš nepagurs un nepiekusīs, neizdibināma ir viņa saprašana!\w"(Jēkab, kādēļ tu saki un tu, Israēl, runā: manas gaitas Kungam apslēptas, Dievam gar manu tiesu nav daļas! –O["(paceliet augšup acis, redziet, kas radījis šos, kas pēc skaita visiem to pulkiem liek rasties, kas tos visus nosaucis vārdā savā lielajā varā un spēka stiprumā, ka tur netrūkst nenieka!SZ"(Kam jūs mani pielīdzināsiet, ka es tam būtu līdzīgs, saka Svētais,"Y="(Knapi iedēstīti, knapi iesēti, knapi saknes laiduši, zemē iesakņojušies – viņš tiem uzdveš, un tie nokalst, un vētra tos izrauj kā salmus!KX"(Viņš vareno par nieku padara, zemes valdnieku pataisa par neko!W"(kas sēž pār zemes jumu – tās mītnieki ir kā siseņi, kas debesis izstiepj kā aizkaru, kas tās izpleš kā telti, kur dzīvot!?V"(Vai jūs nezināt, vai jūs nedzirdat, vai jau no iesākuma jums nav sacīts, vai kopš zemes radīšanas jūs nesajēdzat,U"(Kam tāds upuris nav pa spēkam, tas izraugās koku, kas nepūst, to izvēlas gudrs amatnieks, lai uzslietu elku, kas nekust!sT_"(Vai ar tēlu, ko izlējis amatnieks vai ko zeltkalis ar zeltu pārklājis un kam sudraba ķēdes nokalis?DS"(Ar ko jūs Dievu salīdzināsiet, ar ko viņu samērosiet?TR!"(Visas tautas nav nekas viņa priekšā, tās viņam nieks vien un sīkums!RQ"(Lebanonā nepietiek malkas, tur nepietiek zvēru sadedzināmajam upurim!tPa"(Redzi, tautas kā piliens kausā, kā puteklis pie atsvara, redzi, viņš paceļ salas kā smilšu graudu!O"(Kam viņš padomu prasījis, lai viņam ko paskaidrotu, lai viņu mācītu tiesas lietās, lai viņam mācītu zināšanu un saprašanu?>Nw"( Kas Kunga Garu ir izmērījis, kas viņam padomu dos?*MM"( Kas ar sauju ūdeņus izmērījis, kas debesis rokām aptvēris, kas zemes pīšļus mērtraukā sabēris, kas kalnus svaros nosvēris un ar atsvariem pakalnus?L"( Kā gans savu pulku viņš ganīs, viņš pulcēs ar savu elkoni, pie savām krūtīm jērus nesīs, un avjumātes aprūpēs!K"( redzi, Kungs Dievs ar spēku nāk, ar savu izstiepto elkoni valda, redzi, viņam ir atmaksa, viņa atdarīšana iet viņam pa priekšu!'JG"( Kāp augstā kalnā, kāp, vēstī Ciānai labu, sauc no visa spēka, vēstī Jeruzālemei labu, sauc, nebaidies, saki Jūdas pilsētām: redzi, jūsu Dievs,NI"(Zāle nokalst, ziedi novīst, bet mūsu Dieva Vārds paliek mūžam!eHC"(Nokalst zāle, novīst ziedi, ja tiem uzpūš Kunga dvesma, tiešām, ļaudis ir kā zāle! G"(Balss saka: “Sauc!” – Un es teicu: “Ko lai es saucu?!” – Visa radība ir kā zāle, viss tās jaukums kā ziedi laukā!\F1"(Lai Kunga godība atklājas, lai redz visa radība, jo Kunga mute ir runājusi!”zEm"(Visas ielejas lai aizber, visus kalnus un paugurus nolīdzina, lai nelīdzens paliek līdzens un raupjums gluds!cD?"(Balss sauc: “Tuksnesī sataisiet Kungam ceļu, klajumā nolīdziniet taku mūsu Dievam!:Cm"(Runājiet sirsnīgi uz Jeruzālemi, sauciet uz to, jo tās ciešanas ir piepildītas un tās vaina piedota, jo tā divkārt no Kunga rokas dabūjusi par visiem saviem grēkiem!@B }"(“Mieriniet, mieriniet manu tautu,” saka jūsu Dievs.A+"'Un Hizkija teica Jesajam: “Labs ir Kunga vārds, ko tu sacīji!” – jo viņš domāja: “Manas dzīves laikā būs miers un drošība!”\@1"'un tavus dēlus, kas tev dzimuši, ņems par einuhiem Bābeles ķēniņa pilī!”?%"'redzi, nāk dienas, kad uz Bābeli aiznesīs visu, tavā namā un ko tavi tēvi krājuši līdz šai dienai, neatliks nekā, tā saka Kungs,@>{"'Jesaja teica Hizkijam: “Klausies Pulku Kunga vārdus:3=_"'Un Jesaja teica: “Ko tie redzēja tavā namā?” Hizkija sacīja: “Tie redzēja visu, kas ir manā namā; manā mantnīcā nav nekā, ko tie nebūtu redzējuši!”W<'"'Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hizkijas un sacīja: “Ko teica šie vīri, un no kurienes tie pie tevis nākuši?” Hizkija sacīja: “Tie atnākuši pie manis no tālas zemes, no Bābeles!”';G"'Hizkija priecājās par to un izrādīja visu savu dārgumu krātuvi – sudrabu, zeltu, smaržvielas un dārgo eļļu – un visu savu ieroču namu, un visu, kas vien atradās viņa mantnīcā, – Hizkijas namā nebija lietas, ko viņš no visiem saviem labumiem nebūtu parādījis.4: c"'Tajā laikā Bābeles ķēniņš Merodah-Baladāns, Baladāna dēls, sūtīja Hizkijam vēstules un dāvanas, jo viņš bija dzirdējis, ka tas sasirdzis un atkal atlabis.`99"&Un Hizkija sacīja: “Kāda būs zīme, ka es atkal varēšu doties uz Kunga namu?”c8?"&Tad Jesaja teica: “Ņemiet vīģu plāceni un lieciet uz augoņa, tad viņš atlabs!”X7)"&Kungs glābs mani – visas manas dienas es spēlēšu stīgas Kunga namā!”o6W"&Dzīvie, dzīvie – tie tev pateiksies kā es šodien, tēvs darīs zināmu dēliem, ka tu uzticams!s5_"&Šeols tev nepateiksies, nāve tevi neslavēs – vairs necer tie, kas bedrē nokāpuši, ka tu uzticams!4"&Redzi, rūgtum rūgtais nāk man par labu, tu izrāvi manu dvēseli no nīcības bedres, tu sev aiz muguras aizliki visus manus grēkus!b3="&Mans Kungs! Tā cilvēks dzīvo, tur mans gars mīt – dod man spēku un dzīvini mani!|2q"&Ko lai es saku, viņš man tā teica – viņš arī darīja, visi mani gadi aizskrējuši, nu dvēselē rūgtums!1%"&Kā bezdelīga, kā dzērve es klaigāju, kā balodis guldzinu, man acis gurdas, ka ne pacelt, – mans Kungs, esmu nospiests, palīdzi man!u0c"& Līdz rītam saucu pēc palīga, kā lauva viņš lauž man visus kaulus, dienu un nakti viņš galē mani!%/C"& Mans mājoklis aizrauts, no manis noritināts kā ganu telts, kā audējs es savu dzīvi tinu, nu izrauts no stellēm – dienu un nakti viņš galē mani!v.e"& Es teicu: vairs man neredzēt Kungu, Kungu dzīvo zemē, vairs man cilvēku neredzēt tur, kur mīt beigtie!- "& “Es sacīju: jau pusmūžā man ir jāaiziet, uz šeola vārtiem es norīkots uz visiem gadiem, kas manam mūžam atlikuši!l,Q"& Šo rakstīja Jūdas ķēniņš Hizkija par savu slimību pēc tam, kad bija no slimības atlabis:e+C"&Redzi, es pagriezīšu atpakaļ ēnu Āhāza saules pulkstenī, pagriezīšu atpakaļ sauli par desmit iedaļām!” – un tad saule pakāpās atpakaļ par desmit iedaļām, tāpat kā pirmīt bija kāpusi uz priekšu.G*"&Un šī tev ir zīme no Kunga, ka Kungs darīs, kā solījis.m)S"&Es izglābšu tevi no Asīrijas ķēniņa rokas un arī šo pilsētu – es sargāšu šo pilsētu!<(q"&“Ej un runā uz Hizkiju: tā saka tava tēva Dāvida Dievs: es sadzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras – redzi, es pielikšu tavai dzīvei vēl piecpadsmit gadus!  ~~P}}E||'{gzz>S>=r= ? L F  ? JS": b"<Tu zīdīsi tautu pienu, tu zīdīsi no ķēniņu krūts, tu zināsi, ka es esmu Kungs, tavs Glābējs un Izpircējs, Jēkaba Varenais!a%"<Tādēļ ka tu biji aizmirsta un nīsta un neviens negāja pie tevis, es tevi darīšu par mūžīgu lepnumu, par līksmi uz audžu audzēm!0`Y"<Tavu apspiedēju dēli pazemīgi dosies pie tevis, visi, kas nievāja tevi, zemosies tev pie kājām – tevi sauks par Kunga pilsētu, par Ciānu Israēla Svētajam!_!"< Lebanona godība nāks pie tevis, gan ciprese, gan priede, gan goba – tas manas svētvietas krāšņumam, savu kājsolu es pagodināšu![^/"< Tā tauta un valsts, kas tev nekalpos, ies bojā, un tās tautas putēt izputēs!]5"< Tavi vārti vienmēr būs atvērti, ne dienu, ne nakti tie netiks slēgti, lai savestu pie tevis tautu bagātības un viņu ķēniņus rindām vien.\"< Svešinieku dēli cels tavus mūrus, un viņu ķēniņi tev kalpos – jo es tevi situ savā niknumā, bet ar prieku es tevi apžēlošu!^[5"< Uz mani cer salas, un Taršīšas kuģi ies pirmie, lai no tālienes pārvestu tavus dēlus un ar tiem kopā viņu sudrabu un zeltu – tava Dieva Kunga vārdam un Israēla Svētajam, jo viņš tevi daudzinājis!JZ "<Kas ir tie, kas aizskrien kā mākoņi un kā dūjas gar logiem?8Yi"<Pie tevis pulcēsies visas Kēderas avis, Nebājotas auni tev kalpos – man par tīksmi tos pienesīs uz mana altāra, un savam krāšņajam namam es vēl krāšņumu došu!X'"<Tev būs kamieļu bariem vien, kamielēni no Midjānas un Ēfas; tad nāks no Šebas – nesīs zeltu un vīraku, slavēs Kungu un sludinās!W+"<To ieraudzījis, tu starosi, iedrebēsies un līksmos tev sirds, jo pie tevis savedīs jūras dārgumus un tautu bagātības nonāks pie tevis.V-"<Lūkojies visapkārt un redzi: tie visi pulcējas, tie nāk pie tevis – tavi dēli no tālienes pārnāks, un tavas meitas atnesīs uz rokām.RU"<Tautas nāks pie tavas gaismas un ķēniņi – pie tava lēkta gaismas.xTi"<Redzi, krēsla apklāj zemi un tumsa tautas, bet pār tevi atausīs Kungs, un viņa godību redzēs pār tevi!SS !"<“Celies un staro, jo nāk tava gaisma, Kunga godība pār tevi ataususi!/RW";“Un es – šī ir mana derība ar viņiem,” saka Kungs, “mans Gars ir pār tevi, un tavā mutē es esmu ielicis savus vārdus. Lai tie nav tālu no tavas mutes, no tavu pēcnācēju mutes un no tavu pēcnācēju pēcnācēju mutes,” saka Kungs, “no šī brīža līdz mūžībai!”}Qs";“Viņš nāks uz Ciānu kā izpircējs – pie tiem no Jēkaba cilts, kas novērsušies no grēka,” saka Kungs.Py";Rietumos bīsies Kunga vārda un austrumos – viņa goda, jo viņš nāks kā krācoša upe, kuru triec Kunga vējš!*OM";Pēc viņu darbiem – tā viņš tiem atmaksās, atmaksās dusmās saviem pretiniekiem, atmaksās saviem naidniekiem, atmaksās piekrastes salām – atdarīs! N9";Viņš apvilka taisnību kā krūšu bruņas, glābšanas bruņucepuri uzlika galvā, viņš apvilka atriebības drānas un ietinās niknuma apmetnī!M-";Viņš redzēja, ka nav neviena, pārsteigts, ka nav, kas aizstāv, tad viņš saņēmās – savu elkoni un savu taisnību – tos lika lietā!L{";Nu re, patiesības trūkst, kas atkāpjas no ļauna, tas kļūst par laupījumu – Kungs redz un nīst, ka nav tiesas!uKc";Tiesa ir prom no mums un taisnība stāv iztālēm, patiesība paklupusi ielās, taisnīgums nevar atnākt!4Ja"; Mēs noziedzāmies un noliedzām Kungu, novērsāmies un nesekojām savam Dievam, runājām tik par varasdarbiem un dumpi, ar to mēs esam grūti, no sirds nāk tik meli! I"; Daudz mūsu pārkāpumu pret tevi, mūsu grēki liecina pret mums – tiešām, mums tikai pārkāpumi, savas vainas mēs zinām! H "; Mēs visi rēcam kā lāči, kā dūjas vaidam un dūdojam, uz tiesu ceram – bet nav, uz glābiņu – bet tas tālu no mums!G)"; Kā akli taustāmies gar sienām, taustāmies, it kā nebūtu acu, dienas vidū klūpam kā mijkrēslī, starp stipriniekiem mēs kā miroņi!F'"; Tādēļ tiesa tālu no mums, taisnības nav pie mums, mēs cerējām uz gaismu, bet, redzi, tumsa, uz gaišuma, un krēslā mums jāstaigā!uEc";Miera ceļu tie nezina, un nav tiesas viņu gaitās, ceļi tiem greizi, ikviens, kas tos iet, nezina miera.D/";Kājas tiem tik uz ļaunu skrien, tie steidz izliet nevainīgas asinis, viņu domas ir pilnas nekrietnības, posts un sagrāve, kur vien tie iet!C3";Ko tie auduši, tas drānām nederēs, ar savu darinājumu tiem neapsegties, viņu darbi ir netaisnības darbi, un rokas tiem pilnas ļaundarības!B ";Čūsku olas tie izperē un zirnekļu tīklus noauž – kas tās olas ēd, tas mirst, kad tādu olu pāršķeļ, iznāk odze!A/";Neviens nesauc pēc taisnības, neviens netiesā pēc patiesības, tik tukšībai paļaujas un runā niekus, ļaunumu ieņēmuši, dzemdē postu!@{";Jūsu rokas nošķiestas asinīm un jūsu pirksti noziegumiem, jūsu lūpas runā melus, un jūsu mēles gvelž niekus!q?[";Taču jūsu vainas jūs nošķir no Dieva, jūsu grēki apslēpj viņa vaigu, ka viņš jūs nesadzird!i> M";Redzi, Kunga roka nav par īsu, ka nevarētu glābt, viņa auss nav tik kurla, ka nesadzirdētu!=7":tad Kungs būs tavs prieks! Es vedīšu tevi pa zemes virsotnēm, es ēdināšu tevi ar tava tēva Jēkaba mantojumu – jo Kunga mute tā runājusi!<{": Ja tu sabatā nespersi ne soli, ja manā svētajā dienā nedarīsi, kas pašam tīk, ja sabats tev liksies kā prieks, kā svētums Kungam godājams – ja godāsi to, nesteigdams savās gaitās, sev tīkamo nemeklēdams un tukšu nepļāpādams,#;?": No jauna tu uzcelsi vecās drupas, mūžsenos pamatus tu uzsliesi, tevi dēvēs par plaisu aizdarītāju, par ielu atjaunotāju, kas gādā, kur dzīvot!7:g": Tad tevi vienmēr vadīs Kungs, viņš tevi pabaros pat kaltušā zemē, stiprinās tavus kaulus, tad tu būsi kā atvildzis dārzs, kā ūdens avots, kur neizsīkst valgme./9W": Ja visu līdz pēdējam atdosi izsalkušam, kad apspiestai dvēselei dosi sātu, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā un tavs mijkrēslis – spožs kā dienasvidus!8#": Tu sauksi, Kungs atbildēs, tu brēksi, viņš teiks: es šeit! – ja nebūsi apspiedējs, ja rokas nepalaidīsi un neganti neizrunāsies!7!":tad tava gaisma izlauzīsies ausmā, tava dziedināšana steigs plaukt, taisnība ies tev pa priekšu, un Kunga godība būs tavs aizsegs.@6y":Un tāds, kad ar izsalkušo tu dali savu maizi, kad nabagu un bezpajumtnieku tu ieved namā, kad ieraugi kailo un apģērb viņu, kad nenovērsies no otra, kas tāds kā tu pats, –65e":Vai ne šāds ir gavēnis, ko es pieņemtu, – kad tiek atraisītas apspiestības važas, kad noņem spaidu jūgu, kad apspiesto atlaiž brīvībā un sarauj visas saites!R4":Vai šāds ir gavēnis, ko es pieņemtu, diena, kad cilvēkam vārdzināt sevi, kad galvu liec kā niedri, tērpj maisu un pīšļiem kaisās? – Vai to jūs saucat par gavēni, Kungam tīkamu dienu!35":Redzi, jūs gavējat, lai kašķētos un kautos, un neganti triecat ar dūri – ne tāda nu jūsu gavēšana, ka augšienē dzirdētu jūsu balsis!42a":Kādēļ mēs gavējām un tu neredzēji, vārdzinājām sevi un tu nezināji! – pat gavēņa laikā jūs meklējat sev tīkamo un visus savus klaušiniekus apspiežat!S1":Dienu no dienas tie meklē mani, manas gaitas tie kāro zināt – itin kā tauta, kas taisnību darījusi, kas sava Dieva tiesas nav pametusi, tie jautā man tiesas spriedumus, Dieva tuvuma tie kāro.0 ":Sauc pilnā rīklē, netaupies! Cel savu balsi kā ragu! Stāsti manai tautai par tās pārkāpumiem un Jēkaba namam par viņa grēkiem!>/w"9Nav miera, saka mans Kungs, nav ļaundariem miera!”j.M"9Bet ļaundari bango kā jūra, klusēt tie nevar, tie uzbango savos ūdeņos dūņas un dubļus!k-O"9radīšu lūpu augli – mieru, tik mieru tālam un tuvam,” saka Kungs, “es dziedēšu viņu!\,1"9Es redzēju viņa gaitas, bet es dziedēšu viņu, es vadīšu viņu. Sērotājiemx+i"9Par mantrausības grēku es dusmoju, es viņu situ, apslēpos, dusmoju, bet viņš atkal turp, kur sirds velk!&*E"9Ne uz mūžiem es turēšu strīdu, ne uz visiem laikiem es dusmošu – tad manā priekšā nonīktu ikviena dvēsele, ikviens, kam dvaša, ko es radījis!)"9Jo tā saka Augstais un Dižais, kas dzīvo mūžam – Israēla Svētais ir viņa vārds: “Es mītu augstumos un svētumā un arī pie tiem, kas satriekti, kam noplacis gars, lai ar garu dzīvinātu noplakušos, lai dzīvinātu sirdī satriektos!m(S"9Tad teiks: “Līdziniet, līdziniet, sataisiet ceļu, nost šķēršļus no manas tautas ceļa!”('I"9 Kad brēksi, lai elki tevi glābj, tos visus sakamps vējš, sagrābs dvesma – bet, kas glābjas pie manis, tas iemantos zemi, tam tiks mans svētais kalns!S&"9 Es teikšu, kas tava taisnība un tavi darbi, – tie tev vis nelīdzēs!$%A"9 No kā tu bijies un baidījies, kad meloji? Mani tu neatcerējies, pie sirds vis neņēmi, – vai es mūžam necietu klusu, tev nebija manis jābīstas!?~$u"9 Pagurusi no tālajiem ceļiem, vis nesacīji: tas velti! – tavām rokām atradās spēks, par vājinieci nepaliki!#"9 Pie ķēniņa tu klīdi ar eļļu, biji dāsna ar smaržām, tālu savus vēstnešus sūtīji, līdz pat šeolam noslīgi!:"m"9Pie durvīm un to apmales tu pieliki dievekļu zīmes, mani atmetot, tu kāpi tur, plati atsedzi savu gultu! Kuru gultas tev tīk – ar tiem tu līgsti, to kailumā lūkojies!d!A"9Augstā un stāvā kalnā tu uzklāji savu gultu – tur tu kāpi dedzināt kaujamo upuri!* M"9Ielejas akmeņiem tiek tavs pienesums, tiem, tiem – tava loze! Jo tiem tu lēji lejamo upuri, tiem pienesi labības dāvanu – vai lai palieku ar to mierā?!"9Zem ozoliem jūs tvīkstat kaislē un zem katra zaļoksna koka, jūs nokaujat savus bērnus ielejās un klinšainās aizās!~u"9Par ko jūs ņirdzat? Par ko plešat savu muti? Ko karināt mēli!? Vai tad jūs neesat grēka bērni un melu dēli?[/"9Bet jūs, nu panāciet šurp, zīlnieces dēli un laulības pārkāpējas bērni!Z-"9Bet iemantos mieru tas, kurš gājis taisnu ceļu, un atdusēs savā guļvietā. !"9Taisnais iet bojā, un nav neviena, kas to ņemtu pie sirds, uzticamo vīru aizrauj, bet neviens pat nemana, ka nelaime aizrāvusi taisno!q["8 Ejam, ņemam vīnu, pielejamies ar stipru dziru! Rītdiena būs kā šodiena – pat krietni brangāka!"8 Tie ir suņi, kam kāra rīkle, tie nezina sāta, tie ir gani, kam sajēgas nav – katrs skrien savu ceļu, kārodams paša labuma!"8 Viņa sargi visi ir akli, tie neapjauš, visi tie ir mēmi suņi, tie nespēj riet – miegā murgo, snaudiens tiem mīļš!N"8 Visi lauka zvēri, nāciet un rijiet, un arīdzan visi meža zvēri!y"8Tā sacījis Kungs Dievs, kas sapulcējis Israēla trimdiniekus: “Tiem, kas jau sapulcēti, es vēl piepulcēšu!”Y+"8es aizvedīšu uz savu svēto kalnu un iepriecināšu savā lūgšanu namā! Viņu sadedzināmie upuri un kaujamie upuri būs tīkami uz mana altāra, un manu namu sauks par lūgšanu namu visām tautām!”C"8Svešinieki, kas seko Kungam, lai kalpotu viņam, lai mīlētu Kunga vārdu, lai būtu viņa kalpi, – ikvienu, kas ievēro sabatu un to nesagāna, kas cieši turas pie manas derības,1"8es došu palīga roku un slavu savā namā un mūros – tas labāk par dēliem un meitām! – mūžīgu slavu es tiem došu, tā nekad nezudīs!  "8Jo tā saka Kungs: “Einuhiem, kas ievēro manu sabatu un izvēlas to, kas man tīkams, un cieši turas pie manas derības –#"8Svešinieki, kas seko Kungam, lai nesaka: Kungs mani nošķīris no savas tautas! – Un einuhs lai nesaka: redzi, es tikai sauss koks! –/"8Svētīts cilvēks, kas to dara, un cilvēka dēls, kas pie tā turas, kas ievēro sabatu un to nesagāna, kas attur savu roku no visa ļauna.” "8Tā saka Kungs: “Turiet tiesu un dariet taisnību, jo mana glābšana tuvu pienākusi un mana taisnība drīz atklāsies. "7 Ērkšķu vietā pacelsies cipreses, dadžu vietā sliesies mirtes – Kungam par slavu, par mūžīgu zīmi, kas nekad nezudīs! 3"7 Jo priekā jūs iziesiet un mierā tiksiet vadīti, jūsu priekšā kalniem un pakalniem izlauzīsies gaviles, un visi lauka koki sitīs plaukstas!* M"7 tā būs ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes un nenāk pie manis nepiepildīts, bet gan dara, ko es esmu gribējis, paveic to, kādēļ es to sūtījis.”. U"7 Jo, kā līst lietus un sniegs krīt no debesīm, un turp vairs neatgriežas, bet gan veldzē zemi, uzplaucē to un diedzē, dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, w"7 “Cik augstākas debesis par zemi, tik augstākas ir manas gaitas par jūsu gaitām un manas domas par jūsu domām.\ 1"7“Jo manas domas nav jūsu domas un jūsu gaitas nav manas gaitas,” saka Kungs.4a"7Lai ļaundaris pamet savas gaitas un nekrietnais savus nodomus, lai atgriežas pie Kunga, tad viņš apžēlos to, nāciet pie mūsu Dieva – viņa piedošana ir plaša!Y+"7Meklējiet Kungu, kamēr viņš atrodams, piesauciet viņu, kamēr viņš tuvu!*M"7Redzi, tu sauksi tautas, ko nepazīsti, un tautas, kas nepazīst tevi, skries pie tevis, jo tavs Dievs ir Kungs un Israēla Svētais – viņš cels tevi godā.\1"7Redzi, es viņu dodu par liecinieku tautām, par vadoni un pavēlnieku tautām!”4a"7Pievērsiet man savu ausi un nāciet pie manis, klausieties un jūs būsiet dzīvi – es slēgšu ar jums mūžīgu derību, Dāvidam dotajai žēlastībai var uzticēt!G"7Kādēļ jums maksāt sudrabu par to, kas nav maize, atdot savas pūles par to, kas nedod sāta? Klausieties, klausieties uz mani, tad ēdīsiet krietni, līksmos treknumā jūsu dvēseles!2 _"7“Ak! Visi, kam slāpst, nāciet pie ūdens, kam nav sudraba – nāciet, pērciet un ēdiet, nāciet un pērciet, sudraba nevajag – par velti ņemiet vīnu un pienu!S"6Nevienam ierocim, kas taisīts pret tevi, veiksmes nebūs, ikvienu mēli, kas grasās tevi tiesāt, tu pārstrīdēsi – tas ir Kunga kalpu mantojums un viņu taisnības daļa no manis,” saka Kungs."6Redzi, es radīju kalēju, kas oglēs uzpūš uguni un taisa ieročus savam nodomam, bet es arī radīju postītāju, kas iznīdēs to!b="6Tie, kas bruktin tev uzbrūk, nenāk no manis – kas tev uzbruks, tas no tevis kritīs! ~ "6Taisnībā tu būsi dibināta, spaidi būs tālu no tevis – tad tu nebaidīsies, un briesmas būs tālu, tās tev netuvosies!O}"6 Visi tavi dēli būs Kunga mācīti, un taviem dēliem labi klāsies!h|I"6 tavus torņus ar ahātiem klāšu, tavus vārtus ar rubīniem, tavas sienas ar dārgakmeņiem!{"6 “Apspiestā, trenktā, nemierinātā, redzi, es tavus akmeņus rakstā izkārtošu un izlikšu tavus pamatus safīriem,*zM"6 Gan kalni atkāpsies un pakalni saļodzīsies, bet mana žēlastība no tevis neatkāpsies un mana miera derība neļodzīsies,” saka Kungs, tavs Žēlotājs!y5"6 Tas man ir kā Noas ūdeņi! Kā es zvērēju, ka Noas ūdeņi vairs nenāks pār zemi, tā es zvēru, ka vairs nedusmošu uz tevi un nerāšu tevi.(xI"6Kvēlās dusmās es apslēpu savu vaigu no tevis, – uz īsu brīdi! – bet ar mūžīgu žēlsirdību es tevi apžēlošu! – saka tavs Izpircējs, Kungs.^w5"6“Uz īsu brīdi es atmetu tevi, bet ar lielu žēlsirdību es tevi piepulcināšu!v"6Jo Kungs sauc tevi kā pamestu sievu, kam noskumis gars, kā savas jaunības sievu, kaut tā atmesta, tā saka tavs Dievs.u"6Jo tavs vīrs ir tavs Radītājs, Pulku Kungs ir viņa vārds, un tavs izpircējs ir Israēla Svētais – viņš ir visas zemes Dievs!t5"6Nebaidies, tu nepaliksi kaunā, nekaunies, tev nebūs apsmiekla – tu aizmirsīsi savu jaunības kaunu, savu apsmieto atraitnību tu neatcerēsies!tsa"6Pa labi un kreisi tu pletīsies, un tavi pēcnācēji iemantos tautas un apdzīvos izdeldētās pilsētas!}rs"6Plet platu savu telts vietu, izstiep sava mājokļa aizkarus, ritini garākas savas virves un mietiņus nostiprini!:q o"6“Gavilē, bezbērne, kas neesi dzemdējusi, traucies līksmē un klaigā, kas neesi radībās locījusies, jo izdeldētajai būs vairāk bērnu nekā precētai,” saka Kungs.|pq"5 Tādēļ es došu viņam daļu pie varenajiem, kopā ar stiprajiem viņš dalīs laupījumu, jo savu dvēseli viņš līdz nāvei iztukšojis un ticis pieskaitīts pārkāpējiem – kaut nesis daudzu grēkus un iestājies par pārkāpējiem.o'"5 No dvēseles mokām viņš gūsies, ar savu atziņu viņš būs sāts, taisnībā taisnots mans kalps būs daudziem, viņš nesīs to vainas.En"5 Jā, Kungam patikās viņu satriekt ar sērgu – nolicis pats sevi par vainas upuri, viņš piedzīvos pēcnācējus, viņš nodzīvos ilgu mūžu un darīs, lai notiek, kas Kungam tīk!m"5 Kopā ar ļaundariem viņam kaps, ar bagātiem viņš gāja nāvē – kaut varasdarbus nebija darījis un viltus nebija tam uz lūpām.%lC"5Spaidi un tiesa paņēma viņu – un kurš no viņa paaudzes vēl to atceras, ka viņš nogriezts no dzīvo zemes un sists manas tautas pārkāpumu dēļ?k"5Satriekts un sists, viņš pat nevēra muti – kā jērs uz kaušanu novests, kā avs pie cirpēja, kas mēma un nevar pat muti pavērt.ljQ"5Mēs visi esam noklīdušas avis, katrs iet savu ceļu, bet viņam Kungs uzlicis visu mūsu vainu.(iI"5Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ, sists mūsu vainu dēļ – mūs glāba pārmācība, kas nāca pār viņu, ar viņa brūcēm mēs dziedināti. h"5Taču viņš nesa mūsu sērgas un uzņēmās mūsu brūces, bet mēs viņu uzskatījām par piemeklētu, Dieva sistu un pazemotu.,gQ"5Nicināts un ļaužu atstumts, vīrs, kam brūces un kas pazīst sāpes, – itin kā tāds, no kā apslēpj seju, nicināts, un mēs viņu ne par ko neturējām.&fE"5Viņš slējās kā asns tā priekšā, kā sakne no izkaltušas zemes, ne tam auguma, ne košuma, ka mēs uz to raudzītos, nedz paskata, ka mums patiktos.[e 1"5Kurš ticēs tam, ko mēs dzirdējuši? Un Kunga elkonis – kuram tas atklājies?,dQ"4Bet tagad viņš izbiedēs daudzas tautas, ķēniņiem viņa priekšā mute būs ciet, tie redzēs to, kas tiem nav stāstīts, un sapratīs, ko nav dzirdējuši!icK"4Daudzi no tevis satrūkās – nemaz ne pēc cilvēka skata, un stāvs ne kā cilvēku dēliem!bb="4 Redzi, manam kalpam veiksies, viņš tiks paaugstināts, augstumos vareni paaugstināts!a"4 Bet neaizejiet steigšus, nebēdziet pa galvu, pa kaklu – jums pa priekšu ies Kungs un jums nopakaļ – Israēla Dievs! `"4 Prom, prom – aizejiet no turienes, nepieskarieties nešķīstam, aizejiet no turienes, šķīstieties, kas nesat Kunga traukus!_w"4 Kungs atsedzis savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā – tad visas zemes malas redzēs mūsu Dieva pestīšanu!q^["4 Lai jums izlaužas gaviles, Jeruzālemes drupas, jo Kungs savu tautu mierinājis, izpircis Jeruzālemi!t]a"4Tavu sargu balsis jau skan, tie visi gavilē – paši savām acīm tie redz, ka Kungs atgriežas Ciānā!*\M"4Cik tīkami sadzirdēt kalnos labas vēsts nesēja soļus – tas sludina mieru, tas vēstī labu, tas sludina glābšanu, tas saka Ciānai: tavs Dievs valdīs!~[u"4Tādēļ manai tautai jāpazīst mans vārds, lai tajā dienā zinātu, ka es esmu tas, kas runā, – redzi, es!”0ZY"4Un tagad: kas man tur ir?” saka Kungs. “Mana tauta par velti paņemta, viņu valdnieki kauc, saka Kungs, un mūžam un visos laikos mans vārds tur tiek nievāts!Yw"4Tā saka Kungs Dievs: “Vispirms mana tauta devās uz Ēģipti, lai apmestos tur, bet Asīrija to apspieda par neko!\X1"4Jo tā saka Kungs: “Par velti jūs esat pārdoti, un bez naudas jūs izpirks!”vWe"4Nopurini pīšļus, celies, gūstekne, Jeruzāleme! Atbrīvo no saitēm sev kaklu, gūstekne, Ciānas meita!2V _"4Mosties, mosties, apvelc savu spēku, Ciāna! Velc savas krāšņās drānas, Jeruzāleme, svētā pilsēta! – Tev vairs nenāks virsū neapgraizītie un nešķīstie!%UC"3Es likšu to tavu apspiedēju rokās, kuri tev teica: noliecies, ka ejam tev pāri! – tad tu lieci pie zemes muguru, lai tiem ir ceļš, kur staigāt!”4Ta"3Tā saka tavs Kungs, tavs Dievs, kas tiesājas par savu tautu: “Redzi, es paņēmu no tavas rokas skurbuma kausu, savu dusmu krūku – tev vairs nebūs jādzer no tā!SS"3Tādēļ klausieties, apspiestie, kas esat piedzēruši, bet ne no vīna!|Rq"3Tavi dēli guļ nevarīgi katrā ielgalā kā stirnas tīklā, tie Kunga dusmības pilni, tava Dieva apskaitības!Q"3Šīs divas lietas jums notikušas – kas gan mierinās tevi? – delde, drupas, bads un zobens – kā lai mierinu tevi? P "3No visiem dēliem, ko dzemdējusi, nav neviena, kas vadītu to, no visiem dēliem, ko uzaudzinājusi, nav, kas paņem pie rokas!O"3Mosties, mosties, Jeruzāleme, celies, kas dzērusi no Kunga rokas dusmības kausu, līdz mielēm izdzērusi skurbuma krūku!N5"3Es liku savus vārdus tev mutē, savas rokas ēnā paslēpu tevi, lai debesis iedēstītu, liktu pamatu zemei, lai teiktu Ciānai: tu mana tauta!”iMK"3Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas viļņo jūru, ka bangas krāc, – Pulku Kungs ir viņa vārds!TL!"3Apspiestais drīzi tiks brīvs, bedrē viņš nemirs, tam netrūks maizes!ZK-"3 bet aizmirsti Kungu, kas tevi darinājis, kas izstiepis debesis un licis pamatus zemei, un mūžīgi bīsties bez mitas no apspiedēja dusmām, kad tas nostājies iznīdēt – kur tad nu apspiedēja dusmas?!J"3 “Es! Es esmu jūsu mierinātājs, kādēļ tu bīsties no mirstīgiem cilvēkiem, no cilvēka dēliem, kas ir kā zāle,%IC"3 Kunga izpirktie atgriezīsies, ar gavilēm steigs uz Ciānu, mūžīgs prieks klās viņu galvas, tos pārņems līksme un prieks, bēgs bēdas un skumjas!Hw"3 Vai ne tu nosusināji jūru, vareno dzīļu ūdeņus, un caur jūras dziļumiem noliki ceļu, kur iziet izpirktajiem!1G["3 Mosties, mosties, tērpies spēkā, Kunga elkoni! Mosties kā senās dienās, aizgājušajās audzēs – vai ne tu biji tas, kurš sakapāja lepno un nodūra pūķi?!F"3kā drānas tās saēdīs kodes, kā vilnu sagrauzīs cirmeņi, jo mana taisnība paliek mūžam, un mana glābšana audžu audzēs!”E-"3Uzklausiet mani, kas pazīstat taisnību, jūs, tauta, kam mana bauslība sirdī, nebīstieties ļaužu nievu, neiztrūkstieties viņu paļu –pDY"3Celiet uz debesīm savas acis un lūkojieties lejup uz zemi – debesis gaisīs kā dūmi, un zeme tiks novalkāta kā drāna, tās iemītnieki izmirs kā knišļi – bet mana glābšana būs mūžīga un mana taisnība nezudīs!C"3Mana taisnība tuvu, jau klāt mana glābšana, mans elkonis tiesās tautas, piekraste jau gaida uz mani – tur cer uz manu elkoni!B"3“Klausies manī, tu, mana tauta, atdari ausis, mana cilts! – jo no manis nāks bauslība un mana tiesa kā gaisma atspīdēs tautām!>Au"3Gan Kungs mierinās Ciānu, viņš mierinās tās drupas, tās tuksnesi par Ēdeni pārvērtīs un kailatni par Kunga dārzu – tur būs līksme un prieks, pateicība un dziesmas!@7"3Uzlūkojiet savu tēvu Ābrahāmu un Sāru, kas jūs dzemdējusi, viņš bija viens, kad es viņu aicināju, – un es svētīju un vairoju viņu!” ? ;"3“Klausieties manī, kas dzenaties pēc taisnības, kas meklējat Kungu! Lūkojieties uz klinti, no kuras izcirsti, uz izrakto bedri, no kuras ņemti!A>{"2 Redzi, jūs visi, kas iededzat uguni, kas tinaties ugunsgrēkos, staigājot savas uguns gaišumā – tie ugunsgrēki, ko aizdedzāt, tie jums tika no manas rokas, nu nīksiet mokās!0=Y"2 Kurš no jums bīstas Kunga?! Klausieties viņa kalpa balsi, tie, kas staigājat tumsībā, kam nav gaišuma, – tas lai uzticas Kunga vārdam un paļaujas uz Dievu!<"2 Redzi, Kungs Dievs man palīdz – kurš gan atzīs mani par vainīgu, – redzi, tos nonēsās visus kā drānas, kodes tos saēdīs!;"2Mans Attaisnotājs jau tuvu, viņš turēs par mani strīdu, stāsimies blakus – kurš stās man tiesā pretī, lai nāk!}:s"2Bet Kungs Dievs palīdz man, tādēļ es netieku kaunā, tādēļ mans vaigs kā krams, zinu, ka kaunā nepalikšu!z9m"2Muguru es griežu sitējiem un vaigu – bārdas plēsējiem, savu vaigu es neslēpju no kauna un spļāvieniem.N8"2Kungs Dievs atdarījis manas ausis – es nedumpoju un nenovēršos!07Y"2Kungs Dievs man devis mācītu mēli, lai zinātu līdzēt nogurušam, ar vārdu viņš modina ik rītu, ik rītu modina manas ausis, lai es kā māceklis klausītos!H6 "2Es ietērpšu debesis melnā, likšu tām apvilkties maisu!”5/"2Kādēļ nebija neviena, kad es atnācu, un neviens neatbildēja, kad es saucu, – vai mana rocība būtu par īsu, lai izpirktu, un man nebūtu spēka glābt!? Redzi, uzbrēkšu, un jūra izsusēs, upes par tuksnesi taps, sasmirdīs zivis bez ūdens, nobeigsies slāpēs!f4 G"2Tā saka Kungs: “Kur ir jūsu mātes šķiršanās raksts, ka es to būtu padzinis? Un kurš ir pircējs, kam es būtu jūs pārdevis? Redzi, savu vainu dēļ jūs pārdoti, jūsu pārkāpumu dēļ padzīta jūsu māte!Q3"1Tavus apspiedējus es ēdināšu ar viņu pašu miesu, dzirdīšu pašu asinīm kā ar vīnu – tad visi dzīvie zinās, ka es, Kungs, esmu tavs Glābējs, ka Jēkaba Varenais ir tavs izpircējs!”D2"1Jo tā saka Kungs: “Pat spēkavīra gūstekņi tiks svabadi, pat varmākas gūtie paglābsies – es pats šķiršu strīdu ar tiem, kas strīdas pret tevi, es izglābšu tavus dēlus!X1)"1Vai spēkavīram var atņemt guvumu, vai varmākas gūstekņi var paglābties?U0#"1Ķēniņi tevi auklēs, un viņu kundzes zīdīs tevi, tie zemosies tev ar seju līdz zemei un tavu kāju putekļus laizīs – tad tu zināsi, ka es esmu Kungs, kaunā es nepalieku – gaidi uz mani!”>/u"1Tā saka Kungs Dievs: “Redzi, pār tautām es stiepšu savu roku, pār tautām celšu savu karogu, un tie nesīs sev pie krūtīm tavus dēlus un tavas meitas nēsās uz pleciem!M."1Un tu savā sirdī teiksi: kurš man dzemdējis šos?! – jo es biju bez bērniem un padzīta, patriekta trimdā, un kurš šos uzaudzināja? Redzi, es biju palikusi viena, no kurienes šie?!”t-a"1Tavas ausis vēl dzirdēs tavus atņemtos dēlus sakām: par šauru šī vieta, dod plašumu, kur dzīvot!,!"1Tavas drupas un tavs izpostījums, un tava izdeldētā zeme kļūs par šauru tiem, kas tur mīt, un tavi nīdētāji būs tālu no tevis!=+s"1Pacel acis un raugies visapkārt – tie visi jau sapulcējušies un nāk pie tevis! “Es esmu dzīvs,” saka Kungs, “tos visus tu apliki sev kā rotu, apjozi sev kā līgava!_*7"1Jau steidz tie, kas tevi uzcels, – tavi postītāji un nīdētāji aizies no tevis!c)?"1Redzi, sev delnās tavu vārdu es esmu iegriezis, tavi mūri ir manā priekšā vienmēr!( "1Vai sieva savu zīdaini aizmirst, vai nemīl to, kas no klēpja nācis? – Pat ja tā tevi aizmirstu, es tevi neaizmirsīšu!L'"1Un Ciāna saka: Kungs pametis mani, mans Kungs mani aizmirsis! – &"1 Gavilējiet, debesis, līksmo zeme, kalni, izlauzieties gavilēs, jo Kungs mierinājis savu tautu un savus apspiestos apžēlojis!u%c"1 Redzi, šie no tālienes nāks, Redzi, citi no ziemeļiem un jūras puses un tie – no Sīnīmas zemes!”V$%"1 Visus kalnus es padarīšu par ceļiem, un manas takas pa augšieni vīsies!#%"1 Tie necietīs izsalkumu un slāpes, tiem necirtīs svelmains vējš un saule, jo viņu žēlotājs tos vadīs, pie ūdens avotiem aizvedīs!."U"1 lai sacītu ieslodzītajiem: nāciet laukā! – un tiem, kas tumsā: rādieties šurp! Pie visiem ceļiem tie ganīsies, uz visām kalnu korēm tiem būs ganības!O!"1Tā saka Kungs: “Laipnības laikā es tev atbildēju, glābšanas dienā es tev palīdzēju, es sargāju tevi un darīju par derības tautu, lai atjaunotu šo zemi, lai atdotu atņemto mantojumu,f E"1Tā saka Kungs, Izpircējs, Israēla Svētais, nicinātam, tautu nonievātam, visādu valdnieku vergam: “Ķēniņi redzēs un piecelsies, augstmaņi zemosies, jo Kungs ir uzticams, Israēla Svētais tevi ir izredzējisb="1Un viņš teica: “Par maz, ka tu esi mans kalps, ka atjauno Jēkaba ciltis un sargā Israēlu, lai pārvestu to pie manis, – es tevi darīšu par gaismu tautām, lai mana glābšana sniegtos līdz zemes malai!”J "1Tagad runā Kungs, kas jau kopš klēpja mani darījis sev par kalpu, lai vedu Jēkabu pie viņa un Israēlu viņam piepulcinu, – es pagodināts Kunga priekšā, mans Dievs ir mans stiprums!  "1Bet es teicu: velti es pūlējos, niekiem un tukšībai šķiedu spēkus, tādēļ mana tiesa pie Kunga un mana alga pie Dieva!R"1Viņš man teica: “Tu esi mans kalps, Israēl, tevī godinās mani!”'G"1Viņš darījis manu muti par asu zobenu, paslēpis mani savas rokas ēnā, viņš darījis mani par urbjošu bultu, savā bultmakā viņš mani noglabājis!  ;"1Klausieties, salas, uz mani, un sadzirdiet, tālās tautas, – Kungs mani jau kopš klēpja saucis, kopš mātes miesām viņš piesaucis manu vārdu!<s"0“Nav miera,” tā saka Kungs, “ļaundariem!” "0Tiem tuksnesī aizvestiem neslāpa, no klints viņš tiem ūdeni plūdināja, viņš pāršķēla klinti, un izšļācās ūdens!%"0Prom no Bābeles! Bēdz no Kaldejas! Ar gavilēm stāsti un vēstī, lai aiziet līdz zemes malām, saki: Kungs izpircis savu kalpu Jēkabu!;o"0tavu pēcnācēju būtu kā smilšu un pēcteču, kas no taviem gurniem nāk, kā smilšu graudu – viņu vārds netiktu nīdēts un nīcināts no tiem, kas manā priekšā!”xi"0Kaut tu būtu klausījis maniem baušļiem, tad tavs miers būtu kā upe un tava taisnība kā jūras viļņi,3"0Tā saka Kungs, tavs Izpircējs, Israēla Svētais: “Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi māca, lai tev sokas, kas ved tevi pa ceļu, kur jāiet!,Q"0Nāciet pie manis, klausieties šo – nemūžam es neesmu runājis paslepen, kad tas notika, es jau tur biju – un tagad Kungs Dievs sūta mani un savu Garu!”V%"0Es! – es runāju un viņu saucu, es atvedu viņu, lai viņam sokas gaitas!&E"0Pulcējieties visi un klausieties, kurš cits ko tādu jau teicis? Bet Kungs mīl šo, viņš Bābelei darīs, ko gribēs, un viņa elkonis – kaldiešiem!y"0 Mana roka tā bija, kas lika pamatus zemei, mana labā roka izpleta debesis, es uzsaucu to pulkiem, un tie sastājās!|q"0 Klausies mani, Jēkab, un tu, Israēl, ko es esmu aicinājis: es esmu tas – es esmu pirmais, es esmu pēdējais! 8~}}\||^{{z4yy2xww/vuttWss}rr qipp!oonFmmlkkjjgiihNggff1edd2cmbb aa `\_^^Q]]l\\f\[lZZZ$YYXFWW$VVU+TTSSBRvQQlPPOON}NMHLL JJ I"HH.GSFFOEEDCCxC BZA@??V>>H==<;;::999.88+77.665h4433l2211#0/m..L--S,,h,++=**g))(d''/&n%%$$3##4"w!!!  ~Ic =W2jz(\jU lc k I  o (M1N1G;,Tādēļ lai sēro zeme un melnē debesis augšā, jo es esmu teicis un nodomājis, man nebūs žēl, un es neatkāpšos!”^:5,Jo tā saka Kungs: “Izpostījums būs pār visu zemi, bet pavisam to nepiebeigšu!9,Es paraudzījos, un redzi – leknā zeme jau tuksnesis! Un visas pilsētas noārdītas! Tāds savā dusmu kvēlē Kungs!X8),Es paraudzījos, un redzi – ne cilvēka! Un visi debesu putni aizlaidušies!W7',Es paraudzījos kalnos, un redzi – tie grīļojās! Trīcēja visi pakalni!b6=,Es paraudzījos uz zemi, un redzi – viss sajucis! Un uz debesīm – tās bez gaismas!5,Jo mana tauta ir muļķe, mani tā nepazīst, mani dēli ir stulbi, tie nesaprot, viņi ir gudri uz ļaunu, bet labu tie nezina. –L4,Cik ilgi vēl jāredz man karogs un jāklausās raga skaņās? –w3g,Posts nāk pār postu, jo dēd visa zeme! Pēkšņi noplēstas manas teltis, mirklī – manas telts aizkari!21,Iekšas man, iekšas man ļogās – manas sirds mūri! Sitas man sirds, nevaru klusēt, jo mana dvēsele dzird raga skaņu un kaujas kliedzienus.}1s,to tev nodara tas, ko tu dari un kur tu staigā, tas ir tavs ļaunums – jo rūgts, jo sniedz tev līdz sirdij.”V0%,Kā lauka sargi viņi tai apkārt, jo pret mani tā spītējās, saka Kungs,/,Brīdini tautas: “Redzi! Lai dzird Jeruzālemē: no tālas zemes nāk lencēji, tie ceļ savu balsi pret Jūdas pilsētām!G.,Jo balss vēstī no Dāna, sauc par nelaimi no Efraima kalna.-w,Jeruzāleme, mazgā no ļaunuma savu sirdi, ka tu tiktu glābta! Cik ilgi vēl tu turēsies pie savām grēka domām?,, Redzi, viņš kā mākonis ceļas, kā viesulis viņa rati, viņa zirgi par ērgļiem ātrāki! Vai! mums – mēs pagalam!_+7, Pārlieku liels vējš nāk pār mani, – nu gan es runāšu tiesā pret viņiem!”*, Tajā laikā teiks šai tautai un Jeruzālemei: “Svelošs pakalnu vējš manai tautmeitai tuksnesī pretī – ne sijāt, ne vētīt.$)A, Un es teicu: “Ak, Kungs Dievs! Tiešām tu esi viltin vīlis šo tautu un Jeruzālemi, sacīdams: jums būs miers! – Bet zobens jau dzīvību skar!”(%, “Tajā dienā būs tā,” saka Kungs, “nodrebēs ķēniņa sirds un augstmaņu sirdis, priesteri apstulbs un pravieši paliks mēmi!”d'A,Tādēļ jozieties maisu, vaimanājiet un kauciet, jo mums neiet secen Kunga dusmu kvēle.5&c,Lauva no biezokņa iznācis, tautu nīdētājs devies karā, iznācis no savas vietas, lai izdeldētu tavu zemi, tavas pilsētas nopostītu, ka neviens tur vairs nedzīvo.l%Q,Paceliet Ciānā karogu! Tverieties, nestāviet! Jo es nesu no ziemeļiem ļaunumu un lielu postu!2$],Stāstiet Jūdā un sakiet, lai sadzird Jeruzālemē, pūtiet ragu pār visu zemi, sauciet jo skaļi un sakiet: “Pulcējamies un ejam uz nocietinātām pilsētām!”L#,Jūdas vīri un Jeruzālemē mītošie, apgraizieties Kungam! Nost jūsu sirds priekšādu! Kamēr neizlaužas manas dusmas kā uguns, kā degsme, ko nenodzēst, – jūsu ļauno darbu dēļ.”o"W,Jo tā saka Kungs Jūdas vīriem un Jeruzālemei: “Uzplēsiet jaunu atmatu un nesējiet ērkšķos!!,Ja tu zvērēsi: dzīvs Kungs! – ar patiesību, ar tiesu, ar taisnību, tad viņš būs svētība tautām un viņš būs to slava!”  /,“Israēl! Ja gribi nākt atpakaļ,” saka Kungs, “nāc pie manis! Un, ja tu novāksi savus dievekļus prom no manis, tev nebūs jābēguļo!M,Lai tupstam kaunā, lai sedzamies negodu, jo pret Kungu, savu Dievu, esam grēkojuši – mēs un mūsu tēvi, – no jaunības līdz pat šodienai! Kunga, mūsu Dieva, balsij mēs neklausījām.ta,Bet kauna darbi kopš jaunības aprija mūsu tēvu pūles, viņu avis un vēršus, viņu dēlus un meitas.wg,Patiesi! Meli ir pakalnu svētki un klaigas uz kalniem! Patiesi! Kungs, mūsu Dievs, ir glābiņš Israēlam!#,“Atgriezieties, atkritušie dēli, es dziedēšu jūs no neuzticības!” Redzi, mēs nākam pie tevis, jo tu esi Kungs, mūsu Dievs! –,Pār kalniem dzird raudu balsi – tur lūgdamies raud Israēla dēli, jo savas takas tie sajaukuši un aizmirsuši Kungu, savu Dievu!Y+,Tiešām, kā sieva viļ savu vīru, tā tu vīli mani, Israēl!” saka Kungs.G,Es teicu: es darīšu tevi par savu dēlu, es došu tev leknāko zemi, tu mantosi lielāko dārgumu tautās!
Es teicu: mani jūs sauksiet par Tēvu, no manis jūs vairs neatkritīsiet!/,Tajās dienās Jūdas nams būs kopā ar Israēla namu, un no ziemeļu zemes tie abi kopā nāks uz zemi, ko es devu par mantojumu jūsu tēviem.-S,Tad Jeruzālemi dēvēs par Kunga troni un Kunga vārdā Jeruzālemē pulcēsies visas tautas, un neviens vairs nedzīvos pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības.kO,Un dienās, kad jūs vairosieties un augļosieties tai zemē, saka Kungs, tad lai nerunā vairs par Kunga derības šķirstu, – lai tas nenāk vairs prātā, lai to neatceras un pēc tā neilgojas, un lai no jauna nebūvē.\1,Es došu jums ganus, kas tīk manai sirdij, un tie ganīs jūs ar ziņu un apdomu.2],Nāciet atpakaļ, atkritušie dēli, saka Kungs, jūs esat mani. Es ņemšu jūs pa vienam no katras pilsētas, pa diviem no katras dzimtas, un vedīšu jūs uz Ciānu!,Q, Tik zinies savu vainu, ka dumpoji pret Kungu, savu Dievu, blandījies apkārt ar svešiem zem katra zaļoksna koka! Manā balsī tu neklausījies! – saka Kungs.@y, Ej un izkliedz šos vārdus pret ziemeļiem! Saki: atgriezies, atkritusī Israēla! – saka Kungs, es neniknošos uz tevi, jo es esmu uzticīgs, saka Kungs, vienmēr nebūšu bargs!\1, Un Kungs man teica: “Pat atkritusī Israēla ir taisnāka par neuzticīgo Jūdu!ta, Un pat tad šī neuzticīgā māsa Jūda neatgriezās pie manis no sirds, bet gan ar viltu,” saka Kungs.jM, Ar savu vieglprātes maucību tā aptraipīja zemi un pārkāpa laulību ar kokiem un akmeņiem.G,Un, kaut gan tā redzēja, ka par laulības pārkāpšanu es aizdzinu projām Israēlu un devu tai šķiršanās rakstu, neuzticīgā Jūda, tās māsa, nebijās, bet gāja un maukoja pati! 3,Un pēc tam, kad tā man visu to bija nodarījusi, es teicu: tu atgriezīsies! Bet tā neatgriezās. Un to redzēja Jūda, tās neuzticīgā māsa.3 _,Ķēniņa Jošijāhu dienās Kungs man teica: “Vai redzēji, ko darīja atkritusī Israēla? Viņa gāja maukot uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļoksna koka! ,Vai tad viņš mūžam būs bargs? Vai bardzību turēs līdz galam? – Redzi, tā tu teicies, bet darīji, cik vien varēji, ļaunu!”J  ,Tagad tu sauc uz mani: mans tēvs! Tu – mans jaunības draugs!p Y,Lieti aizkavējās un lītavu nebija, bet tev jau ir maukas piere un man tu liedzies pašai par kaunu!<q,“Pacel acis uz kailajiem kalniem un skaties! Kur tik tu neesi piesmieta!? Tu tupi priekš viņiem ceļmalā kā arābs tuksnesī, ar savu maucību un ļaunumu tu samaitā zemi!  ,Viņš teica: “Ja vīrs sūta prom savu sievu un tā aiziet no viņa un kļūst citam par sievu, vai viņš vairs pie tās var atgriezties? Vai tāda zeme lai netaptu nekrietna? Bet tu maukoji ar tik daudziem un gribi atgriezties pie manis?” saka Kungs.,%Arī no turienes tu aiziesi, matus plēšot, – Kungs ir atmetis tos, kam tu uzticējies, ar viņiem tev laba nebūs!”fE,$Kādēļ tik viegli tu ej citu ceļu? Apkaunos Ēģipte tevi tāpat, kā Asīrija apkaunoja.!,#saki: man vainas nav! Patiesi, lai viņa dusmas iet nost no manis! – Tiešām, es tiesāšu tevi par to, ka tu teici: es negrēkoju! –,"Pie tavu drānu malām atrod nabagu un nevainīgu asinis – tos tu nepieķēri, tiem laužoties iekšā! Un pat tad tu vēlN,!Cik viegli tu atrodi mīlu! Savas takas tu pieradinājis pie ļauna!~u, Vai meitene aizmirst savas rotas un līgava savu jostu? Vairs neizskaitīt dienas, kopš mana tauta aizmirsusi mani.8i,Jūsu paaudze lai raugās uz Kunga vārdu! Vai es biju Israēlam kā tuksnesis, kā tumsas zeme? Kādēļ mana tauta saka: mēs esam brīvi! Mēs vairs neiesim pie tevis! –+,“Velti es esmu sitis jūsu dēlus – manu pērienu tie nav ņēmuši vērā. Jūsu pašu zobens kā plēsīgs lauva aprija jūsu praviešus.]~3,Kādēļ jūs kurnat pret mani? Jūs visi esat dumpojuši pret mani,” saka Kungs.},Kur ir dievi, ko tu sev darināji? Lai tie ceļas, ja ļaunā brīdī var līdzēt! Cik tev pilsētu, Jūda, tik tev dievu!?|w,kuri kokam saka: mans tēvs! – un akmenim: tu mani dzemdināji! – Tie pagriezuši man muguru, seju tie novērsuši, bet, kad tiem iet ļauni, tie saka: celies un glāb mūs! –i{K,Kā pieķertam zaglim jākaunas Israēlam: ķēniņiem, augstmaņiem, priesteriem, praviešiem,|zq,Sargi savas kājas no basuma un rīkli no slāpēm! Bet tu saki: nē! Velti! Es mīlu svešos un sekošu tiem! –%"BKurš ko tādu ir dzirdējis, kurš ko tādu ir redzējis?! Vai tad zeme top vienā dienā, vai tad tautas rodas vienā reizē – tikko uznāca dzemdību mokas, tūdaļ jau dzemdēja Ciāna savus dēlus!v=e"BPirms uznāca dzemdību mokas, tā jau bija dzemdējusi, pirms uznāca radību grūtums, tai jau bija dēls!v<e"BPūļa troksnis no pilsētas, duna no tempļa – Kunga balss, kas atmaksā, ko viņa naidnieki pelnījuši!b;="BKlausieties Kunga vārdu, kas viņa vārdus bīstaties: “Jūsu brāļi, kas jūs nīst, kas jūs atgrūž mana vārda dēļ, saka: lai Kungs pagodina, ka mēs ieraugām jūsu prieku! – Taču tie paliks kaunā!”n:U"Btā arī es izvēlēšos tiem mocības un uzsūtīšu briesmas, jo, kad es saucu, neviens man neatbildēja, es runāju, bet neviens neklausījās – viņi darīja to, kas man derdzas, un, kas man netīk, to sev izvēlējās!”9 "BKauj vērsi – nogalē cilvēku! Upurē jēru – lauž sprandu sunim! Pienes labības dāvanu – cūkas asinis! Kvēpina piemiņai vīraku – gluži kā nosvētī elku! Tādu tie izvēlējušies ceļu, pie preteklībām tiem dvēsele ielīksmojas –8+"BMana roka taču radījusi itin visu, tā radies viss, saka Kungs, taču es uzlūkoju nabagu un to, kam satriekts gars, kas mana vārda bīstas.7 3"BTā saka Kungs: “Debesis ir mans tronis, un zeme ir mans kājsols! Kādu gan namu jūs man varat uzcelt, kādā gan vietā es varētu apmesties?!D6"AVilks un jēriņš ganīsies kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi; nedz ļauna, nedz posta nedarīs visā manā svētajā kalnā,” teica Kungs.h5I"AUn būs tā – pirms viņi sauks, es jau atbildēšu, vēl viņi runās, es jau uzklausīšu.4"AViņu pūliņi nebūs velti, un bērni tiem nedzims postam, tie būs Kunga svētības sēkla un viņu pēcnācēji ar tiem.+3O"ATie nebūvēs, lai dzīvotu citi, un nestādīs, lai baudītu citi. Jo kā koka mūžs būs manas tautas mūžs, mani izredzētie paši izmantos savu roku darbu.T2!"ATie namus cels un tajos dzīvos, vīnadārzus stādīs un augļus baudīs.[1/"ATur nebūs vairs zīdaiņa, kas dzīvo vien dažas dienas, nedz sirmgalvja, kas savu dienu mēru neizdzīvo. Kas simts gados nomiris, tas būs vēl jauneklis, kas nesasniegs simts gadus, būs ticis nolādēts.y0k"AEs priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu, vairs nedzirdēs tajā nedz vaimanas, nedz raudas./"ABet priecājieties un līksmojiet mūžam par to, ko es radu, jo es radu Jeruzālemi priekam un tās tautu – līksmībai.|.q"AJo es, redzi, radu jaunas debesis un jaunu zemi. Iepriekšējās vairs nepieminēs, tās vairs nenāks ne prātā.G-"AKas svētī sevi šai zemē, sevi svētīs Dievā, patiesi! Un, kas zvēr šajā zemē, tas zvērēs Dievā, patiesi! – Jo ir aizmirstas agrākās bēdas, tās ir apslēptas manām acīm.,'"AJūs atstāsiet savu vārdu maniem izredzētajiem kā lāstu: lai nonāvē tevi Kungs Dievs! – bet viņš savus kalpus sauks citā vārdā!r+]"Aredzi, mani kalpi no sirds gavilēs, bet jūs no sirdssāpēm brēksiet un garā satriekti vaimanāsiet.R*"A Tādēļ tā teica Kungs Dievs: “Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsiet izsalkuši, redzi, mani kalpi dzers, bet jūs būsiet izslāpuši, redzi, mani kalpi līksmos, bet jūs būsiet apkaunoti;e)C"A es lemšu jūs zobenam, jūs visi kritīsit ceļos, lai tiktu nokauti. Jo es saucu, bet jūs neatbildējāt, es runāju, bet jūs neklausījāties un darījāt ļaunu manās acīs, izvēlējāties to, kas man netīk.”(7"A Bet jūs, kas atstājuši Kungu, aizmirsuši manu svēto kalnu, Laimnesim klājat galdu un garšvielām jauktu vīnu pildāt Likteņdieves kausā –g'G"A Šārona būs ganības avīm, Āhoras ielejā atgulsies lopi manai tautai, kas meklēja mani.n&U"A Es izvedīšu no Jēkaba sēklu, no Jūdas – manu kalnu mantinieku, un mani kalpi tur apmetīsies.+%O"ATā teica Kungs: “Ja vien ir sula vīnogu ķekarā, tad saka: neizposti, jo ir svētība tajā! – tāpat es darīšu savu kalpu dēļ, lai neizpostītu visu.C$"Aviņu vainas un viņu tēvu vainas pie viena!” teica Kungs, “tiem, kuri kvēpināja kalnos un pakalnos zaimoja mani. Un es atmērīšu viņu agrākos darbus tiem tieši krūtīs!”w#g"ARedzi, kas rakstīts manā priekšā – es neklusēšu, bet atmaksāšu, un atmaksāšu tiem tieši krūtīs"%"Akas saka: “Tu paliec pie sevis! Netuvojies man! Jo esmu no tevis šķirta!” Tie ir kodīgi dūmi man nāsīs, uguns, kas deg visu dienu!g!G"Asēž kapu alās, nakšņo slepenās vietās, ēd cūkas gaļu, kam nešķīsta vira traukos,l Q"Atautai, kas aizvaino mani nemitīgi tieši sejā – kas upurē dārzos, kvēpina uz ķieģeļiem,iK"AEs aizvien atvēru skaujas pretestīgai tautai, kas staigā nelabu ceļu, pēc savām iedomām; !"A“Es atklājos tiem, kas nevaicāja; mani atrada tie, kas mani nemeklēja. Es teicu: es te! Es te! – tautai, kas nepiesauc manu vārdu.^5"@ Kungs, vai par visu šo tu nekā neteiksi, vai klusēsi, vai vēl mūs apspiedīsi?!"@ Mūsu svēto un diženo namu, kur tevi slavēja mūsu tēvi, nodedzinājusi uguns, visas mūsu jaukās vietas nu drupās!zm"@ Tavas svētās pilsētas kļuvušas par tuksnesi – Ciāna kļuvusi par tuksnesi, Jeruzāleme par izpostījumu!s_"@Nedusmo, Kungs, tik ļoti, ne uz visiem laikiem piemini vainu, jel uzlūko – mēs visi esam tava tauta!jM"@Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs! Mēs esam māls, un tu esi podnieks, mēs visi esam tavu roku darbs!+"@Nav neviena, kas piesauc tavu vārdu, kas būtu modrs, ka turētos pie tevis, – jo tu apslēp no mums savu vaigu un pamet mūs pašu vainās.)"@Mēs visi esam nešķīsti, visa mūsu taisnība kā sārņainas drānas, mēs visi novīstam kā lapas, mūsu vainas mūs aizrauj kā vējš.K"@Tu panācies pretī tiem, kas taisnību dara ar prieku, kas iet tavus ceļus, kas piemin tevi, – tu iedegies dusmās, jo mēs grēkojām, vienmēr mēs tādi bijuši – taču tiksim glābti!(I"@Kopš senseniem laikiem ne auss to ir dzirdējusi, ne acs to ir redzējusi, ka būtu vēl cits Dievs, izņemot tevi, kas palīdz tiem, kas uz viņu paļaujas.r]"@kad tu dari šaušalas, ko mēs pat negaidījām, kad tu nāc lejā, no tavas klātienes līgojas kalni!  "@Kā uguns aizdedz žagarus, kā uguns uzvāra ūdeni, tā tavi pretinieki iepazīs tavu vārdu, lai tautas dreb tavā priekšā;b="?Nu mēs esam kļuvuši tādi, it kā nemūžam tu pār mums nebūtu valdījis, it kā mēs nebūtu saukti tavā svētajā vārdā – kaut tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē, un tavā priekšā kalni līgotos!uc"?Tikai īsu mirkli tavai svētajai tautai kaut kas piederējis – mūsu naidnieki tavu svētumu nomīdīja!@y"?Kungs, kādēļ tu maldini mūs no saviem ceļiem, kādēļ nocietini mums sirdis, ka mēs tevis nebīstamies – nāc atpakaļ savu kalpu dēļ, cilšu dēļ, kas ir tavs mantojums!8i"?Tu gan esi mūsu Tēvs – taču Ābrahāms mūs nepazīst, un Israēls mūs nepagodā – tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, jau no senlaikiem mēs tevi saucam par savu Izpircēju!'G"?Raugies no debesīm un skati no sava svētā un dižā mājokļa – kur tavs niknums un varenums?! Tava sirds degsme un tava žēlsirdība atturas no manis! "?Kā lopus, kas ielejā nokāpj, tā viņus pie manis vadīja uz mierīgu vietu, tā tu vadīji savu tautu, lai darītu sev dižu slavu!S "? kurš tos vadīja cauri dzelmei kā zirgus caur tuksnesi, ka tie neklupa? "? kurš veda Mozu pie labās rokas, pie sava diženā elkoņa, kurš tiem priekšā pāršķēla jūru, lai uz mūžiem sev celtu slavu,& E"? Tad atcerējās viņa tauta senlaiku dienas un Mozu! Kurš ir tas, kas pārveda jūrai, kur ir ganāmpulka gans? Kur viņš, kas tiem deva savu Svēto Garu, {"? Bet tie dumpoja un apkaitināja viņa Svēto Garu, tādēļ viņš vērtās tiem par naidnieku un sāka pret tiem karu.<q"? Postā viņš tos neapspieda, un viņa sūtītais eņģelis tos glāba, savā mīlestībā un maigumā viņš tos izpirka, viņš balstīja tos un nesa kopš mūžsenām dienām!wg"?Viņš sacīja: “Tiešām viņi ir mana tauta, mani dēli, kas nepievils!” Un viņš kļuva to glābējs.X)"?Es pieminēšu Kunga žēlastību un slavēšu Kungu – par visu, ko mums piešķīris Kungs, par lielo laipnību Israēla namam, ko viņš tam rādījis savā žēlsirdībā, savā dižajā žēlastībā!xi"?Savās dusmās es saminu tautas, piedzirdīju tās savā niknumā un izlēju pār zemi to dzīvības sulas!”5"?Es lūkoju, bet palīga nebija, es raudzīju, bet nebija neviena, kas pabalstītu, – mans elkonis man palīdzēja, un manas dusmas mani balstīja!P"?jo atriebes diena bija man sirdī un izpirkšanas gads bija pienācis!gG"?“Viens pats es minu vīnspaidu, nevienas tautas pie manis nebija! Savās dusmās es tās mīdīju, savā niknumā es tās šķaidīju! Tās nošķieda dzīvības sulām manas drānas, visu manu ģērbu tās notraipīja,U#"?Kādēļ tavas drānas ir sarkanas un tavs ģērbs kā vīnspaida minējam?) M"?Kas tur nāk no Edomas, no Bocras sarkanās drānās? Stalts savā ģērbā, dižens savā varenā spēkā! “Es runāju taisnību, man ir glābšanas vara!”uc"> Tad viņus sauks – svētā tauta, Kunga izpirktie, un tevi sauks – Ilgotā, pilsēta, kas nav pametama!7~g"> Klau, Kungs skandē līdz zemes malām – sakiet Ciānas meitai: “Redzi, tava glābšana nāk, redzi, tava alga ir viņa rokā, un tava atlīdzība nāk viņam līdzi!”} "> Ejiet! Ejiet pa vārtiem! Sataisiet ceļu tautai! Būvējiet! Būvējiet ceļu, nolasiet akmeņus! Celiet pār tautām karogu! |"> Tie, kas to ievākuši, paši ēdīs no tā un slavēs Kungu, tie, kas to lasījuši, paši dzers to manas svētnīcas pagalmos!”T{!">Kungs zvērējis pie savas labās rokas un pie sava stiprā elkoņa: “Vairs nedošu tavu maizi ēst taviem naidniekiem, svešinieku dēlus vairs nedzirdīšu ar tavu jaunvīnu, ko tu esi sapūlējusi!kzO">Nerimstiet ne mirkli, kamēr viņš iedibinās, kamēr viņš uzcels Jeruzālemi zemei par slavu!y1">Taviem mūriem, Jeruzāleme, es iecēlu sargus, ne dienu, ne nakti – nekad tie necietīs klusu, jūs, kam jāpiemin Kungs, ne mirkli nerimstiet!x">Jo, kā jauneklis apņem jaunavu, tā tavi dēli tevi apņems, kā līgavainis priecājas par līgavu, tā priecāsies par tevi Dievs!Yw+">Par tevi vairs neteiks: pamestā! – par tavu zemi vairs nesacīs: izpostījums! – par tevi teiks: es tevi kāroju! – un par tavu zemi: līgava! – Jo Kungs tevi kāros un tava zeme būs viņa līgava.Uv#">Tu būsi krāšņs vainags Kunga rokā, ķēnišķs kronis Dieva plaukstā!}us">Tautas redzēs tavu taisnību un visi ķēniņi tavu godību, tad tevi sauks jaunā vārdā, kā Kungs būs teicis.t 7">Es klusu necietīšu – Ciānas dēļ! Es nerimšos – Jeruzālemes dēļ! Līdz tās taisnība ausīs kā rīts un tās glābšana degs kā lāpa! s "= Jo kā zeme izsprauc asnus, kā dārzs to, kas tur iesēts, tā Kungs Dievs sadiedzēs patiesību un slavu visu tautu priekšā!}rs"= Līksmot līksmošos par Kungu, mana dvēsele gavilēs par manu Dievu, jo viņš mani ietērpis glābšanas drānās, ietinis mani taisnības tērpā, kā līgavainim, kā priesterim devis man galvas apsegu, kā līgavu dārgumiem izgreznojis!q7"= Starp tautām būs zināmi viņu bērni un viņu pēcnācēji starp ļaudīm, tos godinās katrs, kas redzēs, jo tie ir sēkla, ko Kungs svētījis!(pI"=Jo es esmu Kungs, kas mīl tiesu, kas nīst sadedzināmā upura laupīšanu, un es došu gandarījumu pēc taisnības un noslēgšu ar tiem mūžīgu derību!%oC"=Kauna vietā jums tiks divkārša tiesa, apsmiekla vietā jūs līksmosiet par savu daļu, jums savā zemē tiks divtik, jūs iemantosiet mūžīgu prieku.'nG"=bet jūs sauks par Kunga priesteriem, par tiem, kas kalpo mūsu Dievam, – tā jūs sauks, jūs ēdīsiet tautu labumus, un ar viņu godu jūs rotāsieties.bm="=Tad nāks sveši un ganīs jūsu lopus, svešinieku dēli būs jūsu arāji un vīndari,l'"=Viņi atkal uzcels senās drupas, uzslies atkal iepriekš grauto, viņi atjaunos izdeldētās pilsētas, drupas, kas bijušas audžu audzēs!Zk-"=vērsties pie Ciānas sērotājiem, pelnu vietā dot tiem rotas un sēru vietā prieka eļļu, guruša gara vietā slavas apmetni – lai viņus sauc par taisnības ozoliem, par Kunga dēstiem, kas krāšņi!jjM"=izsludināt Kunga laipnības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu, mierināt visus sērotājus –Xi +"=Kunga Dieva Gars pār mani! Jo Kungs svaidījis mani pavēstīt labu ziņu apspiestajiem, viņš mani sūtījis pārsiet salauztās sirdis, vēstīt gūstekņiem brīvību un tiem, kas važās, brīvestību,yhk"<Mazākais kļūs par tūkstoti un sīkākais – par varenu tautu! Es, Kungs, īstā laikā to piepildīšu!”}gs"<Visi tavi ļaudis būs taisni mūžam, manu stādu atvases iemantos zemi, manu roku darbs, kam es dodu krāšņumu!f"<Tava saule vairs nerietēs, un tavs mēness vairs nenokāps, jo tava mūžīgā gaisma būs Kungs un tavas sēru dienas būs garām!e!"<Dienā tev nedos gaismu saule, naktī tev nespīdēs mēness spožums – tava mūžīgā gaisma būs Kungs un Dievs – tavs krāšņums!+dO"<Tavā zemē vairs nedzirdēs par varasdarbiem, nedz par postu un sagrāvi tavās robežās – savus mūrus tu dēvēsi par glābiņu un savus vārtus par slavu!Cc"<Vara vietā es došu zeltu, dzelzs vietā es došu sudrabu, koka vietā es došu varu un akmens vietā – dzelzi! Par tavu uzraugu es iecelšu mieru, bet par tavu vagaru – taisnību! ^~}}|{{{zAqA@d??>>>-==<<;;h:::998C766W55h44c33E22)110O//..^--,,++**Z))g((?''b'+&&+%p%$t$ #"""K! rM8Q;v0O/ e w  ' 'X%YxI , Klausieties, sadzirdiet un nelepojieties, jo Kungs ir runājis! , Es tos sarīdīšu vienu pret otru, tēvus pret dēliem, saka Kungs, netaupīšu, nesaudzēšu, nežēlošu un iznīdēšu!”\1, Un tu saki tiem: tā saka Kungs: redzi, visus šīs zemes iedzīvotājus un ķēniņus, kuri sēž Dāvida tronī, un priesterus, un praviešus, un visus Jeruzālemes iedzīvotājus es piepildīšu ar dzērumu.G, Un tu saki viņiem šos vārdus: tā saka Kungs, Israēla Dievs: visas krūkas lai pilda ar vīnu! Un viņi tev teiks: vai tad mēs tiešām nezinām, ka visas krūkas ir jāpilda ar vīnu?Y+, Jo, kā josta kļaujas ap vīra gurniem, tā es sev piekļāvu visu Israēla namu un visu Jūdas namu, saka Kungs, lai tie man būtu par tautu un par vārdu, un par slavu, un par godu; bet tie neklausījās.c?, Šai ļaunajai tautai, kas liedzas klausīties manos vārdos, staigā savas sirds stūrgalvībā un staigā pakaļ citiem dieviem, lai tiem vergotu un klanītos, klāsies tāpat kā šai jostai, kas vairs neder nekam!iK, “Tā saka Kungs: tieši tāpat es sapūdēšu Jūdas lepnību un lielo Jeruzālemes lepnību.)M, Un pār mani nāca Kunga vārds:3, Un es gāju pie Eifrātas, izraku un paņēmu jostu no tās vietas, kur biju to noslēpis, un, redzi, josta bija sapuvusi un vairs nekam nederīga., Un pēc daudzām dienām Kungs man teica: “Celies, ej pie Eifrātas un paņem no turienes jostu, ko es tev tur pavēlēju noslēpt.”S, Un es gāju un paslēpu to pie Eifrātas, kā Kungs man bija pavēlējis.w, “Ņem jostu, ko tu sev nopirki un kas tev ap gurniem, celies, ej pie Eifrātas un tur paslēp to klints plaisā.”1], Un Kunga vārds nāca otrreiz pār mani:V%, Un es nopirku sev jostu, kā Kungs bija teicis, un apliku to sev ap gurniem.r _, Kungs man teica tā: “Ej nopērc sev linu jostu un apliec to sev ap gurniem, bet ūdenī to nemērc.”`9, Bet, ja tie neklausīs, es izraušu šo tautu, izraušu un izdeldēšu!” saka Kungs.R , Un, ja tie pratīsies turēties pie manas tautas gājuma un zvērēs manā vārdā: dzīvs Kungs! – tāpat kā tie mācīja manai tautai zvērēt pie Baala, tad tie tiks ietverti manas tautas vidū. -, Bet pēc tam, kad es būšu tos izrāvis, es atkal apžēlošos par viņiem – ikvienu es vedīšu atpakaļ pie viņa mantojuma un viņa zemes.i K, Tā saka Kungs par visiem maniem ļaunajiem kaimiņiem, kuri grābstās gar manu mantojumu, kuru es devu mantot savai tautai Israēlam: “Redzi, es izraušu viņus no viņu zemes, un Jūdas namu es izraušu no viņu vidus! -, Tie sēja kviešus un ievāca ērkšķus, paši jau paguruši, bet guvuši nav neko, par savu ražu tiem jākaunas Kunga dusmu kvēles dēļ.” 1, Pār visiem kailajiem tuksneša pakalniem nākuši postītāji, jo Kunga zobens rij no viena zemes gala līdz otram, un nevienai miesai nav miera!, Par izpostījumu pataisīta, sapostīta tā vaid uz mani, izdeldēta ir visa zeme, bet nav neviena, kas to liktu pie sirds., Pulka ganu postījuši manu vīnadārzu, manu daļu tie nominuši, manu kāroto daļu par izdeldētu tuksnesi pataisījuši., Vai mana mantotā ir raibs plēsējputns? Vai plēsējputni riņķo ap to? Ejiet, pulciniet lauka zvērus, vediet tos šurpu, lai rij!gG, Mana mantotā tapa kā biezokņu lauva, savu balsi pret mani tā pacēla, tādēļ to nīstu.r], “Es pametu savu namu, es pametu savu mantoto, savas dvēseles mīļo es atdevu viņas naidnieka rokā.#, Pat tavi brāļi un tava tēva nams – pat tie tevi pievīluši, pat tie brēc tev pakaļ pilnā rīklē, netici tiem, kad tie runā labu!'G, Ja tu ar kājniekiem skrienies un tas tevi gurdina, tad kā tev skrieties ar zirgiem? Ja uz miera zemi tu paļaujies, tad ko tev darīt Jardānas biezokņos?#?, Cik ilgi sēros zeme un kaltīs zāle uz lauka – zvēri un putni ir patriekti tur mītošo ļaunuma dēļ, jo viņi teica: mūsu galu viņš neredzēs!), Tu, Kungs, pazīsti mani un redzi, tu pārbaudi manu sirdi pret tevi, dzen tos ārā kā avis uz nāvēšanu un nošķir tos kaušanas dienai!|q, Tu viņus stādīji, un tie iesakņojās, tie izauga un deva augļus, tu esi tuvu to mutēm, bet tālu to nierēm!~ -, Taisns tu, Kungs, kad es ķildā ar tevi. Tomēr runāšu ar tevi par tiesu: kādēļ ļaundariem ceļš sokas un bez rūpēm tie visi krāpjas?t}a, Tiem nekas nepaliks pāri, jo es nesīšu ļaunu Anātotas vīriem tai gadā, kad tie tiks piemeklēti!” |, Tādēļ tā saka Pulku Kungs: “Redzi, es viņus piemeklēju! Viņu jaunekļi mirs no zobena, viņu dēli un meitas mirs badā!{+, Tādēļ tā saka Kungs Anātotas vīriem, kuri dzenas pēc manas dzīvības: “Nepravietojiet Kunga vārdā, tad nemirsiet no mūsu rokas!” z, Pulku Kungs, tu tiesā taisni! Tu pārbaudi sirdis un nieres! Es taču redzēšu, kā tu tiem atrieb, jo tev es uzticu savu lietu!Ry, Bet es biju kā rāms jērs, uz kaušanu novests, un es nezināju, ka tie pret mani perina ienaidu: sapūdēsim koku kopā ar augli un nocirtīsim to no dzīvo zemes, lai viņa vārdu vairs neatceras!Mx, Kungs lika man zināt, un nu zinu, viņš man parādīja to darbus.#w?, Pulku Kungs, kas tevi dēstīja, nu runā par tevi ļaunu, jo mani kaitina Israēla nama un Jūdas nama ļaunums, ko tie darījuši, kvēpinot Baalam.” v9, Zaļojošs olīvkoks, jauks saviem pilnbrieda augļiem – tā tevi sauca Kungs, – negaisam šalcot, viņš pieliks tam uguni, visa lapotne nosvils!u, Kas manai mīļajai manā namā, ja tā perinājusi viltības? Vai upuru gaļa glābs tevi? Jo tu esi līksma tikai tad, kad dari ļaunu!}ts, Un tu par šo tautu nelūdzies, nebrēc un nelūdz par tiem, jo es nedzirdu tos, kad tie mani sauc ļaunā brīdī!*sM, Jūda, cik tev ir pilsētu, tik tev dievu! Jeruzāleme, cik tev ir ielu, tik altārus tu uzcēli, lai darītu kauna darbus, – altārus, kur kvēpināt Baalam!r#, Un Jūdas pilsētu un Jeruzālemes iedzīvotāji ies un kliegs uz dieviem, kam tie kvēpinājuši, bet tie viņus ļaunā brīdī neglābs.q5, Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es liku, lai pār tiem nāk ļaunums, no kura tie nepaglābsies, tie brēks uz mani, bet es viņos neklausīšos!ppY, tie ir atkrituši savu sentēvu pārkāpumos – tie liedzās klausīties manos vārdos un staigāja pakaļ citiem dieviem, un kalpoja tiem. Israēla nams un Jūdas nams ir lauzuši manu derību, ko es slēdzu ar viņu tēviem!”^o5, Kungs man teica: “Jūdas vīri un Jeruzālemes vīri ir pieķerti sazvērestībā,`n9, Bet tie neklausīja, pat neieklausījās! Ikviens staigāja pēc savas sirds stūrgalvības! Tādēļ es liku, lai pār tiem nāk visi šīs derības vārdi, kurus es pavēlēju tiem pildīt, bet tie nepildīja.”'mG, Jo todien, kad es viņus izvedu no Ēģiptes zemes, es jūsu tēviem piekodināju – un līdz šai dienai es piekodinu bez mitas: klausiet manai balsij! –l', Un Kungs man sacīja: “Sauc šos vārdus Jūdas pilsētās un Jeruzālemes laukumos: klausieties šīs derības vārdus un pildiet tos! –Uk#, Tas tādēļ, lai varu pildīt zvērestu, ko es zvērēju jūsu tēviem, ka došu tiem zemi, kur plūst piens un medus, – un tā tur ir vēl šodien!” Un es atbildēju un teicu: “Patiesi, Kungs!”hjI, to es pavēlēju jūsu tēviem todien, kad izvedu viņus no Ēģiptes zemes, no dzelzs lietuves, sacīdams: klausieties manā balsī un dariet visu, ko es jums pavēlu, un jūs būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs.ri], Saki tiem: tā saka Kungs, Israēla Dievs: nolādēts tas vīrs, kas nepaklausa šīs derības vārdiem,khO, “Klausieties šīs derības vārdus un sakiet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem!-g W, Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga:Ef, Savu niknumu izlej pār tautām, kas nepazīst tevi, pār dzimtām, kas nepiesauc tavu vārdu, – jo Jēkabu tās ir aprijušas, viņu tās izskaudušas un viņa ganības izdeldējušas!Se, Kungs, pamāci mani ar tiesu, bet ne ar dusmām, nepadari mani par nieku!ddA, Kungs, es zinu, ka ne cilvēka varā ir viņa ceļš, un tas, kas iet, pats neliek soļus.c, Redzi, no ziemeļu zemes ceļas balsu duna un liela trīcēšana, nu Jūdas pilsētas padarīs par izpostījumu un šakāļu midzeni!dbA, Gani ir dumji, Kungu tie nemeklē, tādēļ tiem nesokas un to ganāmpulki ir izklīduši.6ae, Mana telts nojaukta, un visas manas telts virves sarautas, mani bērni aizgājuši no manis, un to nav! Neviens vairs nepletīs manu telti, nenostieps manus telts aizkarus!s`_, Vai, kāds man posts! Mana brūce gurdina mani, bet es teicu: patiesi! Tā mana sērga, tā man jācieš!_, Jo tā saka Kungs: “Redzi, šoreiz es aizmēzīšu visus, kas mīt uz zemes, es tos turēšu aplenktus, lai tie zina!”3^a, Savāc savu nastu no zemes, tu, ielenktā!], Ne tāda ir Jēkaba daļa, jo visu veidoja viņš! Un Israēls ir viņa mantojuma cilts! Viņa vārds ir – Pulku Kungs!Q\, Tie ir tukšība, smiekla darbs, kad tos piemeklēs, tad tie ies bojā! [ , Dumjš ir cilvēks – bez zināšanas, apkaunots zeltkalis ar saviem elku tēliem, jo meli ir viņa lējumi un tajos nav gara!Z#, Kad viņš ceļ balsi – krāc debesu ūdeņi! Viņš ceļ garaiņus no zemes galiem, zibeņo lietū, un no savām krātuvēm atnes vēju!{Yo, Viņš taisīja zemi ar savu spēku un nostiprināja cietzemi ar savu prātu un gudrību, viņš izpleta debesis!pXY, To saki viņiem: dievi, kas debesis un zemi nav taisījuši, lai pazūd no zemes un no šīm debesīm!W3, Bet Kungs ir patiesības Dievs, viņš ir dzīvs Dievs un mūžīgs Ķēniņš, no viņa dusmības dreb zeme, un tautas nevar turēt viņa bargumu!"V=, Kalts sudrabs no Taršīšas vests un zelts no Ūfāzas – amatnieku un zeltkaļu darbs, purpurzilas un purpura viņu drānas, tie visi ir gudro darbs.QU, Bet vienādiņ visi ir dumji un muļķi – baālu mācība ir no koka! T , Kas gan tevis nebīstas, tautu ķēniņ! Tas pienākas tev, jo nevienai no gudrajām tautām nevienā valstī nav tāda kā tu!ZS-, Kungs, nav tāda kā tu! Tu esi liels, un tavs vārds ir liels tavā varenībā!(RI, Tie kā biedēkļi izdreijāti, tie nerunā – ceļami, stumjami, jo soļot tie nevar, nebīstieties no tiem, ļaunu tie darīt nevar un labu arīdzan ne.”\Q1, ar sudrabu un zeltu izdaiļoti, ar naglām un āmuru sasisti kopā, lai negāžas.iPK, Jo tautu dievi ir nieki – kā nocirsts meža koks, ko ar cirvi apdarinājis kokgriezējs, –|Oq, Tā saka Kungs: “Tautu ceļus jūs nestaigājiet un no debesu zīmēm nebīstieties, kā tautas bīstas no tām.7N k, Israēla nams! Klausies vārdus, ko saka Kungs!DM, Ēģipti, Jūdu un Edomu un Amona dēlus un Moābu, un tos, kam matiem apgriezta mala, kuri tuksnesī mīt, – jo visas tautas ir neapgraizītas un viss Israēls neapgraizītu sirdi!”iLK, Redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārmācīšu visus, kas apgraizīti, bet neapgraizīti!/KW, Kas grib līksmot, lai līksmo par to, ka protas un pazīst mani, jo es esmu Kungs, es dodu zemei žēlastību, tiesu un taisnību, jo tas viss man tīk, saka Kungs.J, Tā saka Kungs: lai gudrais nelīksmo savā gudrībā, lai varonis nelīksmo savā varonībā, lai bagātais nelīksmo savā bagātībā! I , Runā: “Tā saka Kungs: ļaužu līķi kritīs kā mēsli pār lauku, kā salmi pēc ražas vācēja – tos vairs nesavāks!~Hu, “Nāve pa logu iekāpusi, mūsu pilīs ienākusi, bērnus no ielām nopļāvusi un no laukumiem – jaunekļus.”G#, Klausieties, sievas, Kunga vārdus, ņemieties ausīm viņa mutes vārdus un māciet savām meitām žēlu dziesmu un vaimanas viena otrai!F, Jo no Ciānas dzird žēlu dziesmu: kā mēs izpostīti, kā apkaunoti – jo pametām zemi, jo mūs iztrieca no mūsu mājokļiem!”E, lai tās steidz šurp un sāk par mums žēlu dziesmu, lai mūsu acis pierit asarām, lai mūsu plaksti ūdeni pārplūst!hDI, Tā saka Pulku Kungs: “Jēdzieties, sauciet pēc gaudotājām, sūtiet pēc gudrām sievām,C!, Es viņus izkaisīšu starp tautām, kuras nepazīst ne viņi, ne viņu tēvi, un es trenkšu tiem pakaļ zobenu, līdz tos piebeigšu!”~Bu, redzi, tādēļ es, saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, barošu šo tautu ar vērmelēm un ar indes ūdeni dzirdīšu!iAK, bet no savas sirds stūrgalvības skrējuši pakaļ baāliem, kā viņu tēvi tiem mācījuši,@, Kungs teica: “Tādēļ ka tie atmetuši manu bauslību, ko es tiem devu, un manai balsij nav klausījuši, ko es teicu, nav darījuši,8?i, Kurš ir tik gudrs, ka var to saprast? Uz ko lai runā Kunga mute? Kam viņš lai stāsta par to – kādēļ nopostīta zeme un pārpelnota kā tuksnesis, ka ne cauri iziet?>, “Es pataisīšu Jeruzālemi par drupām un šakāļu midzeni, Jūdas pilsētas pārvērtīšu par izpostījumu, kur neviens nemīt.”W=', Pār kalniem es celšu raudas un žēlabu dziesmu un pār tuksneša ganībām – vaimanas, jo tās tā pārpelnotas, ka ne cauri iziet, nedzird pat lopus maujam, debesu putni un zvēri – visi pamukuši!l<Q, Vai tādēļ lai tos atstāju mierā? – saka Kungs, vai tādai tautai lai es neatriebju pats?”{;o, Kā izasināta bulta viņu mēle melš māņus, ar muti tie runā uz tuvāko mieru, bet sirdī tam lamatas taisa.y:k, Tādēļ tā saka Pulku Kungs: “Redzi, es kausēdams viņus pārbaudīšu! Ko citu lai manai tautmeitai daru?F9, Jūs tupat māņos un liedzaties mani pazīt!” saka Kungs.8, Ik vīrs savu tuvāko viļ, neviens nerunā patiesību, savai mēlei tie iemācījuši runāt melus, bez mitas tie nopūlas grēkos.7y, “Ik vīrs lai sargās no kaimiņa un neuzticas pat brālim, jo brālis krāpj brāli un kaimiņš baumodams staigā.,6Q, “Tie trin savas mēles kā loka dzīslu, runā melus, ne patiesību, šai zemē tie vareni, jo no ļauna uz ļaunu tie iet un mani tie nepazīst,” saka Kungs.5 -, Ja man dotu tuksnesī ceļinieku būdu, tad es pamestu savu tautu un no tiem aizietu, jo tie visi ir laulības pārkāpēji un krāpnieku pulks!4,Kaut mana galva par ūdeni taptu un manas acis par asaru avotu! Es raudātu dienu un nakti par manas tautmeitas kritušajiem!a3;,Vai Gileādā nav balzama, vai ārsta tur nav? Kādēļ mana tautmeita nav dziedināta?Y2+,Manas tautmeitas posta dēļ – es izpostīts! Es tumsā! Šausmas kampj mani!N1,Garām pļaujas laiks, un vasara prom, bet mēs vēl neesam glābti!L0,Redzi, manas tautmeitas sauc palīgā, no zemes tālumiem skan: vai nav Ciānā Kunga, vai nav tur ķēniņa!? “Kādēļ viņi kaitina mani ar saviem elku tēliem un svešajiem dievekļiem?”9/m,Kā lai remdinu savas raizes, sirgst mana sirds!v.e,“Jo, redzi, es sūtu jums čūskas un odzes, čūskuvārdi tām nelīdz, tās sadzels jūs,” saka Kungs.(-I,No Dāna dzird sprauslojam viņu zirgus, no zviedzieniem dreb visa zeme – tie nāk un aprij zemi un visu, kas to pilda, pilsētas un visus, kas tajās mīt.\,1,Ilgojāmies pēc miera, bet laba nav, pēc dziedināšanas, un, redzi, šaušalas!H+ ,Ko mēs vēl sēžam? Pulcēsimies un iesim uz nocietinātajām pilsētām, lai nonīkstam tur! – jo mūsu Dievs Kungs nīdē mūs, ar indes ūdeni dzirdī, ka pret Kungu mēs grēkojuši!*/, Es tos noplūkšu, lai vairs nav, saka Kungs, nav vīnogu vīnakokā, nav vīģu vīģes kokā, lapas novītušas un tas, ko es devu, ir prom!”8)i, Nu tie apkaunoti, jo tie darīja preteklību, kauna tie nepratās, goda tie nezināja – tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi, tie klups, kad tos piemeklēšu, saka Kungs.Z(-, Manas tautas brūci tie tik apārstē – tie saka: miers, miers, bet miera nav!H' , Tādēļ es atdošu viņu sievas citiem un viņu laukus mantos iekarotāji! Gan mazi, gan lieli – visi tie tīko pēc netaisnas mantas, gan pravietis, gan priesteris – visi tie krāpjas.y&k, Gudrie tiks kaunā, trūksies un kritīs gūstā! Redzi, Kunga vārdu tie atmetuši! Kāda vēl gudrība tiem!?% ,Kā jūs varat teikt: mēs esam gudri, un Kunga bauslība ar mums! – Redzi, par meliem to vērš rakstvežu melīgā spalva!$%,Pat stārķis debesīs zina savu reizi, pat ūbele, bezdelīga un dzērve turas pie sava gāju laika, bet mana tauta nezina Kunga spriedumu!<#q,Es klausījos uzmanīgi, bet viņi nerunāja, neviens savu ļaunumu nenožēloja, neteica: ko esmu izdarījis?! Tiem katram savs skrējiens – kā zirgam, kas aiztraucas kaujā.v"e,Kādēļ šī tauta atkritusi un Jeruzāleme novērsusies? – Tie tveras pie meliem un liedzas atgriezties!v!e,Saki viņiem: tā saka Kungs: vai ir kāds, kas krīt un neceļas? Vai ir kāds, kas aiziet un neatgriežas?= s,Un tie, kas no šīs ļaunās dzimtas vēl būs atlikuši, labāk vēlēsies nāvi, ne dzīvi – visi, kas vēl būs atlikuši tais vietās, kur es tos sadzinu, saka Pulku Kungs.w,Lai tos izkaisa zem saules un mēness un zem zvaigžņu pulkiem, ko tie mīlējuši, kam tie vergojuši, kam skrējuši pakaļ, pēc kā dzinušies un kam klanījušies, – lai tos nedz vāc, nedz aprok, lai tie ir par mēsliem uz zemes virsas!9 m,“Tajā laikā,” saka Kungs, “lai iznes no kapiem Jūdas ķēniņu kaulus, tās augstmaņu kaulus, priesteru kaulus, praviešu kaulus un Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus.8i,"Es darīšu, ka Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās vairs neskanēs ne līksmes, ne prieka balss, ne līgavaiņa, ne līgavas balss, un šī zeme kļūs par postažu.”r],!Šīs tautas līķi kļūs par barību debesu putniem un zemes zvēriem, neviens tos netramdīs projām!=s, Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, kad to vairs nesauks par Tofetu un Ben-Hinnomas ieleju, bet par Slepkavu ieleju. Tie nāks apbedīt Tofetā, jo citur vairs nebūs vietas!$A,Tie cēla ziedokļus Tofetā, Ben-Hinnomas ielejā, lai tur ugunī dedzinātu savus dēlus un meitas. To es neesmu pavēlējis, tas nenāk no manas sirds!,Jūdas dēli darīja ļaunu, man redzot, saka Kungs, savus dievekļus tie nolika namā, kas saukts manā vārdā, un aptraipīja to.,Cērp nost savus matus, met tos prom un raudi pār kailajiem kalniem, jo Kungs ir atmetis un atstūmis sava barguma audzi!,Saki viņiem: šī ir tauta, kas neklausa sava Dieva Kunga balsij un nelabojas: patiesība ir izdeldēta un iznīdēta no viņu lūpām!{o,Tu runāsi uz viņiem visus šos vārdus, bet tie tevī neklausīsies, tu sauksi uz viņiem, bet tie neatbildēs!y,viņi manī neklausījās – pat ausi nepastiepa un bija stūrgalvīgi, un darīja ļaunu vairāk par saviem tēviem!A{,No tās dienas, kad jūsu tēvi iznāca no Ēģiptes zemes, līdz pat šai dienai es esmu sūtījis pie jums daudzus savus kalpus, praviešus. Ik dienas es nemitējos, tos sūtīdams.-,Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa un staigāja savā padomā un savu ļauno siržu stūrgalvībā – gāja atpakaļ, ne uz priekšu!J ,Es pavēlēju šos vārdus: klausieties manā balsī, un es būšu jums par Dievu, un jūs būsiet mana tauta, un jūs staigāsiet pa tiem ceļiem, kurus es jums pavēlu – un jums būs labi./,Jo jūsu tēviem todien, kad es tos izvedu no Ēģiptes zemes, es neko neteicu un nepavēlēju par sadedzināmajiem upuriem un kaujamiem upuriem.},Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Jūsu sadedzināmos upurus lieciet pie jūsu kaujamiem upuriem un rijiet gaļu!A{,Tādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, šajā vietā izlīs manas dusmas un niknums – pār cilvēku un pār zvēru, pār lauka koku un pār zemes augli: viss degs, ka ne nodzēst!”S,Vai mani tie kaitina? – saka Kungs, – vai ne sevi, pašiem par kaunu?) K,Dēli vāc malku, tēvi dedz uguni, un sievas jauc mīklu, lai ceptu elku maizes debesu ķēniņienei. Viņi lej vīna upuri citiem dieviem, kaitinādami mani!Q ,Vai tu neredzi, ko viņi dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās?` 9,Un tu par šo tautu nelūdz, nekauc un nelūdz par tiem! Mani nelūdz, jo es nedzirdu![ /,Es jūs atmetīšu tāpat, kā es atmetu jūsu brāļus – visu Efraima dzimumu!$ A,tagad šim namam, kas saukts manā vārdā un uz ko jūs paļāvāties, tai vietai, kuru es devu jūsu tēviem, es darīšu tāpat, kā es darīju Šīlo!?w, Un tagad – tādēļ ka jūs darījāt visus šos darbus, saka Kungs, es nerimis runāju uz jums, es runāju, bet jūs neklausījāties, es saucu jūs, bet jūs neatbildējāt! –-, Ejiet uz manu vietu, uz Šīlo, kur es vispirms liku mist savam vārdam, un skatiet, ko es ar to izdarīju savas tautas Israēla ļaunuma dēļ!, Vai jums šķiet, ka šis nams, kas saukts manā vārdā, kļuvis par laupītāju bedri?! Patiesi, arī es to redzu! – saka Kungs.&E, Un tad jūs nākat un stājaties manā priekšā šajā namā, kas saukts manā vārdā, un sakāt: tagad esam glābti un darīsim visas šīs preteklības!), Kādēļ jums zagt, slepkavot, pārkāpt laulību? Un melīgi zvērēt un kvēpināt Baalam? Un pielūgt citus dievus, kurus jūs nepazīstat?D,Redzi, jūs paļaujaties uz melu vārdiem, kas neko nedod!lQ,tad es mājošu pie jums šajā vietā – zemē, ko es devu jūsu tēviem uz mūžīgiem laikiem.-S,un neapspiedīsiet ne svešinieku, ne bāreni, ne atraitni, un neizliesiet nevainīgas asinis šajā vietā un nepielūgsiet citus dievus – paši sev par ļaunu,L,Ja jūsu gaitas un darbi kļūs labi, ja spriedīsiet taisnu tiesueC,Nepaļaujieties uz viltus vārdiem, sacīdami: Kunga templis, Kunga templis, Kunga templis!~w,Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: lai jūsu darbi un gaitas kļūst labi, tad es mājošu pie jums šajā vietā.}/,“Stājies Kunga nama vārtos un sauc tur šos vārdus: klausieties Kunga vārdu jūs, visi jūdi, kas pa šiem vārtiem nākat zemoties Kungam!-| W,Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga:H{ ,Uz viņiem sauks: nederīgs sudrabs! – jo tos atmetis Kungs.bz=,Plēšas sveilē, no uguns sanāk svins, velti kausēts – ļaunie nav atšķirti nost!xyi,Viņi visi ir pilni spīts, staigā žvankstēdami, – kā varš un dzelzs! – viņi visi ir postītāji!”x,“Es tevi darīju par tādu, kas pārbauda metālu, par cietoksni manā tautā – lai tu zini un iztausti viņu ceļus.w1,Mana tautmeita! Joz maisu, vārties pīšļos, sēro kā par vienīgo dēlu un vaidi rūgtās žēlabās, jo pār mums piepeši nāks postītājs!Yv+,Uz lauka nenāc, uz ceļa neej, jo naidniekam zobens – visapkārt šaušalas.euC,Mēs dzirdējām baumas par to, mums nošļuka rokas, mūs sakampa sāpes kā dzemdētāju.5tc,Loku un bozi tie tver, tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav, viņu balss šņāc kā jūra, uz zirgiem tie jāj jau sarindojušies kaujai – pret tevi, Ciānas meita!”psY,Tā saka Kungs: “Redzi, no ziemeļu zemes nāk tauta, no zemes nostūriem šurp taisās liela cilts!0rY,Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es likšu šai tautai klupšanas akmeņus, un tā pār tiem klups – tēvi kopā ar dēliem un kaimiņš ies bojā ar kaimiņu!”*qM,Kam man šis vīraks, kas atvests no Šebas, vai labās smaržu niedres no tālām zemēm, jūsu sadedzināmie upuri man netīk un jūsu upuri man nav saldi!”p+,Klausies, zeme, redzi, es nesu šai tautai ļaunu – tas viņu nodomu auglis, jo manos vārdos tie neklausījās un manu bauslību nopaļāja.Ko,Tādēļ klausieties, tautas, un sapulce, zini, kas viņiem būs!cn?,Es tiem iecēlu sargus: klausieties raga skaņās! Bet viņi teica: mēs neklausīsimies.Km,Tā saka Kungs: “Uz ceļa stājiet un raugiet, prasiet pēc mūžsena gājuma – kur ir labais ceļš? Tad ejiet pa to! Atrodiet savām dvēselēm rimtu vietu! Bet viņi teica: mēs neiesim!S,Es dzirdēju dzemdētājas balsi, kas pirmoreiz radību sāpēs, – tur sten Ciānas meita un stiepj savas rokas. Vai man! Mana dvēsele gurst slepkavu priekšā.K=,Ko tu dari, izdeldētā? Kaut purpurā tērpies, kaut rotājies zelta rotām, kaut izkrāšļo acis, – velti tu taisies skaista! – tavi mīlnieki nicina tevi un pēc tavas dzīvības lūko!<3,No jātnieku un loka šāvēju dunas bēg visa pilsēta, tie mūk mežā un klintīs rāpjas – pamesta visa pilsēta, neviens tur vairs nedzīvo. 7~l}}t||G{{-zzbzyGyxwwwSvvHuutGtsCrqpp!ownmmym lakjjGiihgg-f?ee ddMcc-bbaj`o__\_/^^]D\\ [m[ZHY]XX WDVUU/TTS?RRRQQHPOOxNNMMM@LLNKK;JJzJ6IHHZGGJFF;E2D8CeC4BBzAAA@@??G>B==%<;;i::/99,8s766d554*3j211;0k0/P..-h,,+*)((;''&a%$$6##k""]!!i  9*M@<5  . P 9   c%7.qU, Par praviešiem: mana sirds satriekta, man mīksti visi kauli, es biju kā piedzēries, kā vīrs, kuru vīns pievārējis, – no Kunga un viņa svētuma vārdiem!.pU,bet gan: dzīvs Kungs, kas izveda un veda Israēla nama pēcnācējus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis, un tie dzīvos savā zemē.”o,Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes,n,Viņa dienās Jūda būs glābta un Israēls dzīvos drošībā, tas ir viņa vārds, viņu sauks: Kungs – mūsu taisnība.-mS,“Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “es riesīšu Dāvidam taisnības atvasi, un kā ķēniņš viņš valdīs ar apdomu un uz zemes darīs tiesu un taisnību!l,Es došu tām ganus, un tie tās ganīs – tām vairs nebūs nedz jātrūkstas, nedz jābīstas, un nezudīs neviena,” saka Kungs.4ka,“Es savākšu avis, kas vēl atlikušas, no visām zemēm, kur es tās biju aiztriecis, un atvedīšu tās atpakaļ uz viņu ganībām, un tās augļosies un vairosies.`j9,Tādēļ tā saka Kungs, Israēla Dievs, par ganiem, kas gana manu tautu: “Jūs aiztrencāt un padzināt manas avis, un jūs tās nemeklējāt! Redzi, es piemeklēšu jūs jūsu ļauno darbu dēļ,” saka Kungs.[i 1,“Vai! ganiem, kuri izdeldē un pazaudē avis no manām ganībām,” saka Kungs.Rh,Tā saka Kungs: “Pierakstiet viņu kā tādu, kas ir bez bērniem, kā vīru, kam nesokas viņa dienās, – nenāks no viņa pēcnācējiem vīrs, kas sēdētu Dāvida tronī un valdītu Jūdā!”1g],Zeme, zeme, zeme, klausies Kunga vārdu!8fi,Vai šis vīrs Konjāhu ir nevērtīgs sasists trauks? Vai krūka, kas netīk nevienam? Kādēļ viņš aiztriekts un viņa pēcnācēji aizvesti uz zemi, ko viņi nepazīst?Se,Un uz zemi, kur viņi kāros atgriezties, – tur tie neatgriezīsies!”d,Es aiztriekšu tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, uz citu zemi, kur jūs neesat dzimuši, – un tur jūs mirsiet!sc_,Es atdošu tevi tiem, no kuriem tu baidies, – Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram rokā un kaldiešiem!b/,“Es dzīvs,” saka Kungs, “kaut Konjāhu, Jehojākīma dēls, būtu gredzens uz manas labās rokas, tik un tā es viņu norautu no turienes!a{,Lebanona iemītniece, kas ligzdo starp ciedriem! – kā tu vaidēsi, kā tevi pārmāks sāpes – kā radību mokās!q`[,Visus tavus ganus ganīs vējš, un tavi mīlnieki gūstā aizies – tad tu būsi bez kauna, bez goda!_3,Es runāju uz tevi, kad tev klājās labi, tu teici: es neklausīšos! Tas ir ceļš, ko tu jau kopš jaunības min – tu neklausies manā balsī!}^s,Ej uz Lebanonu un kliedz, cel Bāšānā balsi, un kliedz no Abārīma kalniem, jo visi tavi mīlnieki noslānīti!Y]+,Ēzeļa kapā viņu apraks, izvazās un izmētās aiz Jeruzālemes vārtiem!”V\%,Tādēļ tā saka Kungs Jūdas ķēniņam Jehojākīmam, Jošijāhu dēlam: “Lai tie neraud par viņu: vai, mans brāli, vai, mana māsa! – lai tie viņu neapraud: vai, mans kungs, vai, diženais! –z[m,Bet tavas acis un sirds tik uz netaisnu mantu vien, tik nevainīga asinis liet, tik uz spaidiem un varasdarbiem!Zw,Viņš tiesāja sērdieņa, nabaga tiesu – tad bija labi! – “Vai tad tas nenozīmē pazīt mani?” saka Kungs. Y9,Vai tu valdi tādēļ, ka dižojies ciedros? Tavs tēvs – vai viņš neēda un nedzēra? Vai tiesu un taisnību nedarīja? Tad viņam klājās labi!X{,Tas saka: uzcelšu sev dižu namu plašām jumtistabām, izcirtīšu logus, ar ciedru izklāšu un sarkanu izmālēšu!W#, Vai! tam, kurš savu namu bez taisnības būvē un savas jumtistabas bez tiesas! Tam kaimiņš vergo par velti – pūles tam neatlīdzina.iVK, “Tajā vietā, kur viņu aizveda trimdā, – tur viņš mirs un šo zemi vairs neredzēs!”3U_, Jo tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Šallūmu, Jošijāhu dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Jošijāhu, – viņš no šejienes aizgāja un vairs neatgriezīsies:T-, Mirušo neapraudiet un par to nevaimanājiet! Raudāt raudiet par to, kurš aiziet, jo tas vairs atpakaļ nenāks un neredzēs zemi, kur dzimis!zSm, Un atbildēs: tādēļ, ka viņi atmeta sava Kunga Dieva derību – zemojās citiem dieviem un vergoja tiem!”Ry,Cauri šai pilsētai ies daudzas tautas, un tie teiks viens otram: kādēļ Kungs tā darīja šai lielajai pilsētai?Q},Es svētīšu pret tevi postītājus, katru ar savu ieroci, tie nocirtīs tavus labākos ciedrus un iemetīs tos ugunī!!P;,Jo tā saka Kungs Jūdas ķēniņa namam: “Tu mana Gileāda, Lebanona virsotne! Vai lai nepadaru tevi par tuksnesi, par pilsētu, kur neviens nemīt?yOk,Bet, ja jūs neklausīsieties šajos vārdos, es zvēru pie sevis, saka Kungs, par drupām kļūs šis nams!”N5,Ja jūs tā darīsiet, pa šiem vārtiem nāks ķēniņi, kas sēž uz Dāvida troņa, brauc ratos, jāj zirgos, – viņi un viņu kalpi, un tauta.PM,tā saka Kungs: dariet tiesu un taisnību un glābiet aplaupīto no apspiedēju rokas, un neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, nedariet pāri, un neizlejiet šai vietā nevainīgā asinis.L,saki: klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas nāk pa šiem vārtiem:QK ,Tā saka Kungs: “Ej uz Jūdas ķēniņa namu un saki tur šos vārdus:J,Es piemeklēšu jūs pēc jūsu darba augļiem! – saka Kungs, es degšu uguni viņas mežos, un tā rīs visapkārt!” I9, Redzi, es pret tevi, tu, ielejā mītošā, tu, lauka klints! – saka Kungs. Jūs sakāt: kurš trieksies pret mums, un kurš mūsu mājokļos nāks?\H1, tā saka Kungs Dāvida namam: “Tiesājiet tiesu no rīta un glābiet aplaupīto no apspiedēja rokas, kamēr vēl mans niknums kā uguns nav izgājis un iededzies, ka ne nodzēst – jūsu ļauno darbu dēļ!6Gg, Klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņa nams,!F;, Jo šai pilsētā es esmu vērsis savu vaigu uz ļaunu, ne labu, saka Kungs, tā tiks atdota Bābeles ķēniņam, un viņš to nodedzinās ar uguni!”$EA, Kas šai pilsētā dzīvos, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas izies un padosies kaldiešiem, kas jūs ielenkuši, tas dzīvos un gūs dzīvību!pDY,Un tautai tu saki: tā saka Kungs: redzi, es nolieku jūsu priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu.YC+,Un pēc tam, saka Kungs, es atdošu Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa kalpus, un tautu, un tos, kas šai pilsētā vēl būs atlikuši no mēra, zobena un bada, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, – viņu ienaidniekiem un tiem, kas lūko pēc viņu dzīvības, un viņš kaus tos ar zobenu – nesaudzēs, netaupīs, nežēlos!sB_,Un es sitīšu šīs pilsētas iedzīvotājus – gan zvērus, gan cilvēkus – ar mēri, un tie nomirs!hAI,un es karošu pret jums ar izstieptu roku un stipru elkoni – ar dusmām, niknumu un bargumu!p@Y,tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es pavērsīšu otrādi ieročus, kas jums ir rokā, ar kuriem jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret kaldiešiem, kas aplenkuši jūsu mūrus, – es visus sapulcēšu pilsētas vidū,9?m,Jeremija viņiem teica: “Tā sakiet Cedekijam:$>A,“Iztaujā priekš manis Kungu, jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāk pret mums ar karu! Varbūt Kungs dara mums brīnumu un šis aiziet no mums!”= 1,Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad ķēniņš Cedekija sūtīja pie viņa Pašhūru, Malkijas dēlu, un priesteri Cefanju, Maasējas dēlu:c<?,Kādēļ es pametu klēpi? Lai redzētu mokas un pūles? Lai manas dienas ritētu kaunā?; ,Kādēļ viņš nenogalēja mani vēl mātes klēpī! Tad mana māte būtu mans kaps un viņas klēpis paliktu mūžam grūts.:-,Lai tam vīram ir kā tām pilsētām, kuras Kungs noplēsa un nežēloja, lai viņš dzird kliedzam no rīta un kara dunu jau pusdienas laikā!k9O,Nolādēts tas vīrs, kurš pateica manam tēvam: tev piedzimis dēls, – re, kā iepriecināja!_87,Nolādēta tā diena, kad piedzimu, diena, kurā māte mani dzemdēja, nav svētīta!d7A, Dziediet Kungam, slavējiet Kungu, jo viņš izglāba nabaga dzīvību no ļaundaru rokas!6, Pulku Kungs, kas pārbauda taisno, kas redz sirdis un prātus! Ļauj, lai es ieraugu, kā tu atriebies viņiem, tev es uzticu savu lietu!<5q, Bet ar mani ir Kungs kā varonis spēcīgs! – Tādēļ klups mani vajātāji un nepārspēs mani! Tie paliks kaunā, jo nejēdz, negods tiem mūžīgs – tas netiks aizmirsts!M4, Es dzirdēju daudzas paļas: visapkārt šaušalas – apsūdzam, uzrādām viņu! Visi mani ļaudis lūko, kad kritīšu: varbūt viņš pieviļas un mēs viņu pievārēsim un sariebsim viņam!)3K, Es teicu: viņu vairs neatcerēšos, vairs viņa vārdā nerunāšu! Manā sirdī bija degoša uguns, kaulos man ieslodzīta, knapi turos to valdīt un nevaru.2,Jo, kad es runāju, es kliedzu, spaidi un varasdarbi! – es saucu. Man bija Kunga vārds par kaunu un izsmieklu cauru dienu!1/,Tu mani pierunāji, Kungs, es ļāvos pierunāties, tu mani pārspēkoji un pievārēji, es biju par izsmieklu cauru dienu, visi par mani ņirdz!>0u,Un tu, Pašhūr, un visi, kas dzīvo tavā namā, aiziesiet gūstā, jūs iesiet uz Bābeli, tur mirsiet un tiksiet aprakti – tu un visi tavi mīļie, kam tu pravietoji melus!”J/ ,Es atdošu ienaidnieka rokā visus šīs pilsētas dārgumus, visus tās krājumus un dārglietas, un visas Jūdas ķēniņu dārgumus, – tie tās izlaupīs, paņems un aiznesīs uz Bābeli!.,Jo tā saka Kungs: “Redzi, es uzsūtīšu tev šaušalas, tev un visiem taviem mīļajiem, viņi kritīs no ienaidnieka zobena, un tavas acis to redzēs! Visu Jūdu es atdošu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš aiztrieks to trimdā uz Bābeli un kaus ar zobenu! -9,Un no rīta Pašhūrs atlaida pravieti Jeremiju no siekstas, un Jeremija viņam teica: “Tevi vairs nesauks par Pašhūru, bet par Visušausmīgo!”,,Tad Pašhūrs sita pravieti Jeremiju un ielika viņu siekstā, kas atradās Benjāmina vārtos, pie Kunga nama augšdaļas.s+ a,Priesteris Pašhūrs, Immēra dēls, kas bija Kunga nama uzraugs, dzirdēja Jeremiju pravietojam šo visu.Y*+,“Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es nesu šai pilsētai un visām tās pilsētām visu ļaunumu, par ko esmu runājis, jo viņi kļuvuši stūrgalvīgus un manos vārdos nav klausījušies!”)+,Tad Jeremija nāca no Tofetas, uz kurieni Kungs bija viņu sūtījis pravietot, un viņš nostājās Kunga nama pagalmā un teica visai tautai:P(, Un Jeruzālemes mājas un Jūdas ķēniņu nami būs nešķīsti kā Tofeta – visu to māju dēļ, uz kuru jumtiem tie kvēpināja visiem debesu pulkiem un laistīja laistekļus citiem dieviem!”q'[, Tā es darīšu šai vietai, saka Kungs, un tās iemītniekiem. Šai pilsētai es darīšu kā Tofetai!H& , un saki viņiem: tā saka Pulku Kungs: es sasitīšu šo tautu un šo pilsētu tāpat, kā sasit podnieka trauku, ko vairs nesalabot! Tofetā viņi bedīs, ka vairs nebūs vietas kur bedīt!J% , Un tu sasit krūku to ļaužu priekšā, kuri iet kopā ar tevi,K$, Es likšu tiem ēst viņu dēlu gaļu un viņu meitu gaļu, un tie ēdīs viens otra gaļu aplenkumā un spaidos, ar ko tos apspiedīs viņu ienaidnieki un tie, kas lūko pēc viņu dzīvības.#,Un šo pilsētu es padarīšu par postažu un izsmieklu. Visi, kas tai ies cauri, šausmināsies par to un izsmies viņas brūču dēļ!"w,Un šajā vietā es laupīšu padomu Jūdai un Jeruzālemei, un es likšu tiem krist no zobena viņu ienaidnieku priekšā un no to rokas, kuri tīko pēc viņu dzīvības, un es atdošu viņu līķus par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem!!,Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, kad šo vietu vairs nesauks par Tofetu vai Ben-Hinnomas ieleju, bet gan par Slepkavu ieleju!; o,Un arī tādēļ, ka viņi cēluši augstienes Baalam, lai dedzinātu ugunī savus dēlus, upurēdami Baalam, – to es tiem nepavēlēju un neteicu, no manas sirds tas nenāca!eC,jo viņi mani pametuši un padarījuši svešu šo vietu, kvēpinādami citiem dieviem, kurus nepazina ne viņi, ne viņu tēvi, ne Jūdas ķēniņi, un tādēļ, ka viņi piepildījuši šo vietu ar nevainīgo asinīm!S,Saki tur: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un Jeruzālemes iemītnieki, tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es nesu šai vietai ļaunu, un ikvienam, kas to dzird, džinkstēs ausīs,ta,un ej uz Ben-Hinnomas ieleju, kur jāiet pa Podnieku vārtiem, un sauc tur tos vārdus, ko es tev teikšu! ,Tā saka Kungs: “Ej nopērc no podnieka māla krūku, paņem sev līdzi kādu no tautas, kas vecs, un kādu pieredzējušu priesteriE,Tu, Kungs, zināji viņu nolūkus nonāvēt mani, nepiedod tiem viņu vainu un viņu grēkus nemazgā no viņu sejām, lai tie klūp tavā priekšā! Tā dari tiem savas dusmības laikā!,Q,No viņu mājām lai dzird kliedzam, kad tu piepeši uzsūti tiem laupītāju bandas, jo viņi raka bedri, lai mani sagūstītu, un lamatas izlika manām kājām!4a,Tādēļ dod viņu dēlus badam, atdod zobenam viņus, viņu sievas lai ir bezbērnu atraitnes un viņu vīrus lai kauj nāve, lai viņu jaunekļus kaujā nogalē zobens!;o,Vai labs jāatdara ar ļaunu? Tie izkārpījuši manai dzīvībai bedri! Atceries, es stāvēju tavā priekšā, lai uz tiem runātu labu, lai novērstu tavas dusmas no viņiem!?y,Uzklausi mani, Kungs, sadzirdi manu strīdnieka balsi!<q,Un viņi teica: “Sazvērēsimies pret Jeremiju! Ka priesterim nezūd bauslība un gudrajam padoms, un pravietim vārds! Ejam izņirdzam viņu! Neklausīsimies viņa vārdos!”uc,Kā austrenis es tos izkaisīšu naidnieka priekšā, muguru, ne seju tiem uzgriezīšu nelaimes dienā.”,lai savu zemi par postažu padarītu, par mūžīgu izsmieklu, – ikviens, kas to šķērso, ir satriekts un nicīgi pašūpo galvu.1[,Mana tauta gan mani aizmirsusi – viņi kvēpina tukšībai, viņi grīļojas savos ceļos, mūžsenās takās, lai ietu pa nomaļām takām, nevis pa uzbērtu ceļu,nU,Vai tad varenās klintis un Lebanonu pamet sniegs? Vai tālumu ūdeņi izsīkst un vēsās straumes? , Tādēļ tā saka Kungs: nu, paprasiet tautām, vai tās ko tādu ir dzirdējušas? Šausmu lietas darījusi Israēla jaunava! , Bet tie teica: velti! Mēs iesim, kur mūsu pašu padoms mums liek, katrs pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības mēs darīsim!y, Tagad saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem: tā saka Kungs: redzi, es jums kā podnieks veidoju ļaunu un kaļu plānus pret jums. Atgriezieties jel katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi! –, Bet, ja tie darīs ļaunu manās acīs un neklausīsies manā balsī, es rimšu un nedarīšu tiem labu, kā biju domājis.H  , Drīz es runāšu par tautu un valsti, lai celtu un dēstītu!  ,Bet, ja tie novērsīsies no sava ļaunuma, par ko es ar tiem runāju, es rimšu un nedarīšu tiem ļaunu, kā biju domājis.S ,Drīz es runāšu par tautu un valsti, lai nīdētu, plēstu un deldētu!$ A,“Israēla nams, vai lai es nedaru ar jums tā, kā šis podnieks dara, saka Kungs, redzi, Israēla nams, jūs esat manā rokā kā māls podnieka rokā!) M,Un Kunga vārds nāca pār mani:5,Un trauks, ko podnieks darināja no māliem, neizdevās, un viņš atkal ķērās klāt un pārtaisīja to par citu trauku, kā viņam šķita labi.W',Un es nogāju uz podnieka namu, un, redzi, viņš strādāja pie savas ripas.[/,“Celies, ej uz podnieka namu, un tur es tev likšu sadzirdēt manus vārdus!”- W,Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga:N,Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!”uc,Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas – tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam.,tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem – viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji – un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam.5,Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu,hI,Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās! ,Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis!z~m,Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem!}/,Un saki tiem: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un visa Jūda, un visi, kas vien Jeruzālemē mītat un kas pa šiem vārtiem nākat!”|3,Tā man teica Kungs: “Ej un nostājies Tautas dēlu vārtos, pa kuriem nāk Jūdas ķēniņi un pa kuriem tie iet, un visos Jeruzālemes vārtos!{#,Lai mani vajātāji paliek kaunā – bet ne es! Satriec viņus, bet ne mani! Nes viņiem ļaunu dienu, ar divkāršu nīcību nīcini tos!@z{,Nepazudini mani, tu esi mans patvērums ļaunā dienā!xyi,Es nevairījos tev sekot! Sērgas es nekāroju! Tu zināji, kas nāk no manas mutes – tas bija tev atklāts!Ax},Redzi, viņi man saka: “Kur Kunga vārds? Lai nāk!”owW,Dziedini mani, Kungs, un es būšu dziedēts, glāb mani, un es būšu glābts, jo tu esi mana slava!v/, Israēla cerība – Kungs! Visi, kas tevi atmet, paliks kaunā, kas novēršas – piederēs zemei, jo pametuši dzīvā ūdens avotu – Kungu!Su, Tu jau no sākumiem esi visaugstais goda tronis, mūsu svētnīcas vieta,t%, Kā irbe perē olas, ko dējusi nav, tā bagātais netaisni mantu rauš, – viņa dienas apstāsies pusē, viņš nāves cisās būs nelga!s , “Es – Kungs, es caurskatu prātus, es pārbaudu sirdis un dodu ikvienam pēc viņa augļiem, pēc viņa darba augļiem!”,rS, Sirds pieviļ un sirgst! Kas zina?!*qM,Tas būs kā koks, pie ūdeņiem stādīts, pie straumēm stieps savas saknes, tam lapotne zaļos un sausuma gads paies bez rūpēm, tas nestās dot augļus.”Jp ,Svētīts vīrs, kas uzticas Kungam, Kungs būs viņa uzticība!zom,Tāds ir kā tuksneša ērkšķis, neredzēs labu – mitīs tuksneša degzemē, sāļainē, kur neviens nemīt.nw,Tā saka Kungs: “Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas, miesu par savu spēku tur un novērš sirdi no Kunga!0mY,Rokas tu atlaidīsi no sava īpašuma, ko es tev devu, tavi naidnieki kalpinās tevi zemē, kuru tu nepazīsti, jo manās dusmās tu uguni dedzi, mūžam tā degs!”l,“Mans laukvidus kalns! Tavus labumus un tavus dārgumus es atdošu laupīt un tavus pakalnus grūdīšu grēkā visur, kur vien tu esi!ykk,kamēr vien viņu dēli piemin savus altārus un ašēras – zem katra zaļoksna koka un uz pakalnu pakalniem!j ,Jūdas grēks ir ierakstīts ar dzelzs spalvu, ar dimanta grebli iegrebts uz viņu sirds plāksnēm un uz jūsu altāru ragiem,i3,“Redzi, tādēļ es lieku tiem zināt, šoreiz es likšu tiem zināt, kas ir mans spēks un varenība, un tie zinās, ka mans vārds ir Kungs!”Gh,Vai cilvēks var taisīt sev dievus? Un tie pat nav dievi!”>gu,Kungs, mans stiprums, mans spēks, mans patvērums ļaunā dienā, pie tevis nāk tautas no zemes galiem un saka: “Tiešām, melus mantoja mūsu tēvi, tukšību, kas neko nedod!9fk,Vispirms es tiem divkārt atdarīšu viņu vainas un grēkus, jo manu zemi tie aptraipīja ar savu riebekļu līķiem un ar savām preteklībām piepildīja manu īpašumu!”keO,Jo manas acis redz viņu ceļus, tie man nav apslēpti! Manām acīm nav apslēptas viņu vainas!Dd,Redzi, es sūtu daudzus zvejniekus, saka Kungs, un tie nozvejos viņus. Pēc tam es sūtīšu daudzus medniekus, un tie medīs viņus no katra kalna, no katra paugura un klinšu plaisas!?cw,Bet teiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis! Un es savedīšu tos atpakaļ viņu zemē, ko es devu to tēviem!b,Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes!Ba}, tādēļ es aiztriekšu jūs no šīs zemes uz zemi, ko nepazīstat nedz jūs, nedz jūsu tēvi, un tur jūs vergosiet citiem dieviem dienu un nakti, un es jums žēluma neparādīšu!`+, Jo jūs darāt vairāk ļauna nekā jūsu tēvi, un, redzi, jūs katrs staigājat pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības, mani neklausīdami,/_W, Tad saki viņiem: tādēļ, ka jūsu tēvi mani atmeta, saka Kungs, sekoja citiem dieviem un tiem vergoja un klanījās, bet mani atmeta un manu bauslību neturēja!f^E, Un, kad tu pastāstīsi šai tautai šo visu, viņi tev sacīs: kādēļ Kungs vērsās pret mums ar šo lielo ļaunumu? Kāda ir mūsu vaina, un kur mūsu grēks? Ar ko mēs esam grēkojuši pret Kungu, mūsu Dievu? –D], Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Redzi, šajā vietā vēl jūsu dienās un jūsu acu priekšā es apklusināšu līksmes un prieka balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi!X\),Un dzīru namā tu neej, lai sēdētu kopā ar viņiem – ēstu un dzertu!”[/,Maizi kopā ar sērotāju neviens nelauzīs, lai viņu mierinātu mirušā dēļ, mierinājuma kausu tam nedos dzert viņa tēva un mātes dēļ!Zw,Šajā zemē nomirs gan lieli, gan mazi, tos ne apraks, ne apraudās, to dēļ sevi negraizīs un matus nost nedzīs!/YW,Jo tā saka Kungs: “Neej klaigātāju namā un neej raudāt un ciest tiem līdzi, jo es šai tautai atņēmu savu mieru, saka Kungs, žēlastību un apžēlošanu!UX#,no nāvīgām sērgām tie mirs, tos nedz apraks, nedz apglabās, tie būs kā mēsli uz zemes virsas, ar badu un zobenu tos piebeigs, un viņu līķi būs par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem!”9Wk,jo tā saka Kungs par dēliem un meitām, kas šai vietā ir dzimuši, un par viņu mātēm, kas tos dzemdējušas, un par viņu tēviem, kas tos šajā vietā dzemdinājuši:OV,“Neņem sev sievu, un lai tev šajā vietā nav ne dēlu, ne meitu,)U O,Tad pār mani nāca Kunga vārds:YT+,“Es tevi izpestīšu no ļauno rokas un izpirkšu tevi no varmāku nagiem!”1S[,Es likšu tevi šai tautai par nepieejamu vara mūri, un viņi karos pret tevi, bet tevi nepievārēs, jo es esmu ar tevi, lai tevi glābtu un pestītu,” saka Kungs.vRe,Tādēļ tā saka Kungs: “Ja tu atgriezīsies, es tevi ņemšu pie sevis un tu stāvēsi manā priekšā, un, ja tu atšķirsi cēlo no nevērtīgā, tu būsi kā mana mute! Viņi atgriezīsies pie tevis, bet tu pie tiem neatgriezies!Q,Kādēļ manas sāpes ilgst mūžam un sirguļo mana brūce, liedzas dziedējama? Vai tu mānīsi mani kā strauts, kas vasarā izsīkst? P ,Smējēju pulkā es nesēdēju un nelīksmoju, es sēdēju viens tava spēka dēļ: es sēdēju, jo ar dusmām tu mani pildīji!O',Tavi vārdi atradās, un es tos apēdu, un tavi vārdi bija man sirds prieks un līksme, jo es esmu saukts tavā vārdā, Kungs, Pulku Dievs!N#,Kungs, tu zini! Atceries mani, piemeklē mani, atrieb mani maniem vajātājiem! Pacieties, nepaņem mani! Zini – tevis dēļ mani izsmej!M{,Es likšu, lai tu kalpo saviem naidniekiem zemē, ko nepazīsti, jo manās dusmās iedegās uguns, mūžam tā degs!”yLk, Tavus labumus un dārgumus es par velti atdošu laupīt – par visiem taviem grēkiem visās tavās robežās.I,Neatmet mūs sava vārda dēļ, neapzaimo savu goda krēslu, atceries, nelauz ar mums derību!a=;,Mēs zinām, Kungs, savu ļaunumu un mūsu tēvu vainas, jo pret tevi mēs grēkojuši!b<=,Vai tu mestin pameti Jūdu, vai Ciāna tavai dvēselei noriebusies? Kādēļ tu satrieci mūs un mums nav dziedēšanas? Mēs ilgojāmies pēc miera, bet laba nav, un pēc dziedēšanas laika, bet, redzi, šaušalas!-;S,Kad es izgāju uz lauka, redzi, zobena caururbtie, kad es iegāju pilsētā, redzi, badacietēji, pravieši un priesteri spiesti vilkties uz zemi, ko nepazīst.”%:C,Saki tiem šos vārdus: manas acis asarām pierit nakti un dienu un nerimst, jo posts ir liels, satriekta jaunava, mana tautmeita, ar nedziedējamu brūci!Q9,Un tā tauta, kurai tie pravieto, tiks iztriekta Jeruzālemes ielās zobena priekšā, un nebūs, kas tos aprok – viņus, viņu sievas, viņu dēlus un meitas! Es izliešu pār tiem viņu ļaunumu!M8,Tādēļ tā saka Kungs par praviešiem, kuri pravieto viņa vārdā: “Es tos nesūtīju, un pravieši, kuri saka: šajā zemē nebūs bada un zobena, – paši ņems galu no bada un no zobena!L7,Kungs man teica: “Pravieši manā vārdā pravieto melus, es tos nesūtīju, un es tiem runāt nepavēlēju. Tie pravieto jums viltus redzējumus, pareģojumus, niekus un savas sirds viltu!”$6A, Un es teicu: “Ak, Kungs Dievs! Redzi, pravieši tiem saka: zobenu jūs neredzēsiet, un bada jums nebūs, un patiesu mieru es jums došu šai vietā.”@5y, Kaut tie gavētu, es viņu klaigas nedzirdēšu, kaut tie sadedzināmos upurus upurētu un labības dāvanas nestu, es tos negribu, un es tos iznīdēšu ar zobenu, badu un mēri!”;4q, Un Kungs man teica: “Nelūdz šai tautai labumu!<3q, Tā saka Kungs par šo tautu: “Tie klaiņoja un nepratās pievaldīt savas kājas, un Kungs tos vairs negrib, tagad viņš atcerēsies to vainas un piemeklēs viņu grēkus!”21, Kādēļ tev būt kā paklupušam vīram, kā spēkavīram, kas palīdzēt nevar? Kungs, tu esi pie mums, mēs tavā vārdā saukti! Nepamet mūs!1-,Israēla cerība un glābēj! Kādēļ tev nelaimes brīdī būt kā svešiniekam šajā zemē un kā ceļiniekam, kas iegriežas pārnakšņot? 0 ,Kaut mūsu vainas mūs apsūdz, Kungs, dari jel ko sava vārda dēļ, jo liela ir mūsu atkrišana, pret tevi mēs grēkojuši!y/k,Mežēzeļi stāv uz kailajiem pakalniem un kā šakāļi ošņā gaisu acis tiem nīkst, jo nav ne zaļuma.”D.,Pat briežumāte uz lauka dzemdē un pamet, jo zāles nav.\-1,Sajukums pa visu zemi, jo zemē nav lietus, zemnieki apkaunoti apklāj sev galvas.$,A,Tās dižciltīgie sūta kalpus, tie iet pie akām, tie ūdeni neatrod, tie atgriežas tukšiem traukiem – apkaunoti un apsmieti tie apklāj sev galvas.^+5,“Jūda sēro, vārti izkaltuši melnē uz zemes, un Jeruzālemē paceļas klaigas.=* w,Šie ir vārdi, ko Kungs Jeremijam teica par sausumu:B)}, Es redzēju tavu laulības pārkāpšanu un zvaigāšanu, tavu netiklo maucību uz pakalniem un tavas riebeklības uz lauka! Vai tev, Jeruzāleme! Cik ilgi vēl paliksi nešķīsta?”P(, Es atkailināšu tev svārku pār galvu, un visi redzēs tavu kaunumu!{'o, Tā ir tava loze, daļa, kas tev no manis iemērīta,” saka Kungs, “jo mani tu aizmirsi un paļāvies meliem!H& , “Es tos izkaisīšu kā salmus, ko aizrauj tuksneša vējš! %, Vai kūšietis savu ādu var mainīt un leopards savus plankumus? Tad jau jūs arī, uz ļaunu tik mācīti, nu varat darīt labu!$, Vai tu savā sirdī saki: kādēļ viņš licis tā notikt? – tavu grēku dēļ tev pacelts svārks un atplestas kājas!,#Q, Ko tu teiksi, kad tie piemeklēs tevi, kad tie, ko pazini kā draugus, uzmetīsies tev par galvenajiem? Vai nepārņems tevi tad sāpes kā sievu, kam jādzemdē?x"i, Pacel acis un redzi, kas no ziemeļiem nāk! Kur ir ganāmpulks, ko viņš tev deva, – tavas diženās avis?q![, Negebas pilsētas ciet, un nav neviena, kas atver, trimdā nu visa Jūda, aizdzīta trimdā pavisam.” w, Saki ķēniņam un valdniecei: “Sēdieties nu zemāk, jo no jūsu galvām nokritis jūsu kundzības dižuma kronis!.U, Ja jūs neklausīsieties, mana dvēsele slēptuvē raudās jūsu lepnības dēļ, tā brēktin brēks, manas acis pieritēs asaru, jo Kunga ganāmpulks sagūstīts.\1, Dodiet godu Kungam, jūsu Dievam, pirms viņš sūta tumsu, pirms piedauzās jūsu kājas pie pakalniem krēslā. Un, kamēr jūs alkstat gaismas, viņš pārvērš to par nāves ēnu un padara to par tumsību. T~~>}||&{zzzIyy9xxwwBvvIuttt5srrqq%pipo"nn/mlekkjjIihggvff^e~dd.cc6ba``__^]]]%\{\[Z[(ZZOYYXX?WVV UqTTSSSzS4RRmQQ/PPOsNNMM+LKK=JJ5I@HHAGUFmEDDlCC?BBjAA@k??>=<<7;::u988L7p665y43322100j//).--n,,#+**))(r''&&;%%)$s###1"0!!3 ~H<@~8??cD e  [ HOtE~D5, Tad jaunavas priecāsies dejā kopā ar večiem un jaunekļiem, viņu sēras es vērtīšu līksmē, es mierināšu, es priecēšu viņu no rūpēm!]C3, Viņi nāks un dziedās Ciānas kalnos, viņi tecēs pie Kunga labuma, pie labības, vīna un eļļas un pie jēriem, un pie teļiem, – viņu dvēseles būs kā padzirdīts dārzs, tiem vairs nenāksies nīkt.KB, Jo Kungs ir izpircis Jēkabu, no stiprākas rokas atpircis viņu!9Ak, Tautas, klausieties Kunga vārdu, stāstiet par to tālās salās, sakiet: tas, kurš izklīdināja Israēlu, atkal to sapulcēs kopā un sargās to kā gans savu ganāmpulku!P@, Ar raudām tie nāks, un ar mierinājumu es viņus vedīšu, es vadīšu viņus pie ūdens strautiem, pa taisnu ceļu, kur tie neklups, jo es būšu Israēlam tēvs, un Efraims ir mans pirmdzimtais!B?},Redzi, es vedīšu viņus no ziemeļu zemes, no zemes nostūriem viņus sapulcināšu – aklu un tizlu, gan grūto, gan dzemdētāju, kā liels pulks viņi nāks uz šejieni atpakaļ!5>c,Jo tā saka Kungs: ar prieku apdziediet Jēkabu un gavilējiet par pirmo starp tautām! Skandiniet, slavējiet, sakiet: Kungs, glāb savu tautu, Israēla pārpalikumu! –q=[,Jo nāks diena, kad vergi sauks Efraima kalnā: celieties, iesim uz Ciānu, pie Kunga, mūsu Dieva! –Z<-,Atkal tu stādīsi vīnadārzus Samarijas kalnos, tur stādīs un baudīs vīnu!y;k,Atkal pacelšu tevi, un tu pacelsies, jaunava Israēla! Atkal tu zvārguļiem rotāsies un līksmi aplī diesi!}:s,No tālienes parādījās Kungs: “Ar mūžīgu mīlestību es mīlēju tevi, tādēļ bez mitas es žēloju tevi.t9a,Tā saka Kungs: tuksnesī atrada vēlību tauta, kas izbēga zobena, – Israēls dodas uz rimtu vietu.”m8 U,“Tajā laikā,” saka Kungs, “es būšu Dievs visām Israēla ciltīm, un tās būs mana tauta!73,Kunga dusmu vētra prom negriezīsies, līdz viņš darīs un dabūs, ko viņa sirds nodomājusi! – pēdējās dienās, tad jūs to sapratīsiet!_67,Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra, un viesulis virpuļo, tas ķers ļaundaru galvu!A5},Un jūs būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs!”Z4-,Viņam būs savi dižciltīgie, viņa valdnieki celsies no paša vidus, es viņu sev tuvināšu, un viņš tieksies pie manis, – jo kurš gan liks ķīlā savu sirdi, lai pats tiektos pie manis, saka Kungs.3w,Viņa bērnu būs tik, cik iepriekš, viņa pulks manā priekšā būs stiprs, un es viņa apspiedējus piemeklēšu! 2 ,Tad atkal skanēs pateicības un prieka balss, es viņus vairošu, tie mazumā neies, es viņus celšu godā, tie nebūs sīki.11[,Tā saka Kungs: redzi, es likšu, lai nāk atpakaļ Jēkaba teltis, viņa mājokļus es apžēlošu, uz pakalna atkal uzbūvēs pilsētu, un pils būs īstajā vietā!0%,Es dziedēšu tavu kreveli, tavas brūces es dziedināšu, saka Kungs, visi sauks tevi par patrenkto – tā ir Ciāna, tā nerūp nevienam!>/u,Tiks aprīti visi, kas grib aprīt tevi, visi tavi naidnieki aizies gūstā, visi tavi smējēji par izsmieklu kļūs, un visus tevis laupītājus es pašus par laupījumu atdošu!.#,Kādēļ tu kliedz par savu postu, tavas sāpes nav dziedējamas – tavu vainu daudzuma dēļ, tavu grēku skaita dēļ es tev to darīju!=-s,Visi tavi mīlnieki tevi aizmirsuši, tevi tie nemeklē, jo kā naidnieks es tev situ brūces, bez žēluma pārmācīju – tavu vainu daudzuma dēļ un tavu grēku skaita dēļ!O,, Nav kas aprūpē tavu čūlu, kas sadziedē tavu kreveli – nav tev!J+ , Jo tā saka Kungs: nedziedināms tavs posts, sirgst tava brūce!T*!, Jo es esmu kopā ar tevi, saka Kungs, lai tevi glābtu, jo es piebeigšu visas tautas, starp kurām es tevi izklīdināju, bet tevi es nepiebeigšu, tik ar tiesu pārmācīšu, bez soda jau neatstāšu!|)q, Tu nebaidies, Jēkab, mans kalps, saka Kungs, nebīsties, Israēl, jo, redzi, no tālienes es tevi glābju, tavus pēcnācējus no gūsta zemes, atgriezīsies Jēkabs un dzīvos bez rūpēm, dzīvos bez rūpēm, neviens viņu vairs nebaidīs.](3, Viņi kalpos Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, ko es tiem došu! ',Tajā dienā, saka Pulku Kungs, es noraušu viņa jūgu no tava kakla, tavas saites es saraušu, un svešie tevi vairs nekalpinās.j&M,Vai! Liela tā diena, nav līdzīgas! Tas ir Jēkaba nelaimes laiks, no tā viņš tiks glābts! %9,Nu prasiet, nu redziet: vai vairs vīri dzimst, kādēļ es redzu ik vīru ar rokām uz gurniem kā dzemdētājai? Ik vaigs novērsts un nodzeltējis!P$,Tā saka Kungs: “Mēs dzirdējām drausmu balsi, briesmas, ne miers!B#,Šie ir vārdi, kurus Kungs runāja uz Israēlu un Jūdu.="s,Jo, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārvedīšu savu tautu Israēlu no gūsta, saka Kungs, es atvedīšu viņus uz zemi, ko es devu viņu tēviem, un viņi to iemantos!”b!=,“Tā saka Kungs, Israēla Dievs: pieraksti grāmatā visus vārdus, ko es tev sacīju!-  W,Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga:, Tādēļ Kungs saka tā: redzi, es piemeklēšu nehelāmieti Šemaju un viņa pēcnācējus, viņam nebūs neviena, kas dzīvos šīs tautas vidū, un viņš neredzēs labu, ko es darīšu šai tautai, saka Kungs, jo viņš nepakļāvīgi runāja pret Kungu!”D,“Sūti vēstuli visiem trimdiniekiem, kurā teikts: tā saka Kungs par nehelāmieti Šemaju, jo Šemaja jums pravietoja, bet es viņu nesūtīju, un viņš lika jums paļauties meliem.-U,Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:S,Un pravietis Cefanja nolasīja šo vēstuli, pravietim Jeremijam dzirdot.)K,Jo viņš taču mums uz Bābeli sūtīja vēstuli, kurā sacīts: vēl ilgi būs gūsts, celiet mājas un dzīvojiet! Stādiet dārzus un ēdiet to augļus!”Z-,Tad kādēļ tu tagad neaizliedz anatotietim Jeremijam, kurš uz jums pravieto?!2],Kungs tevi ir iecēlis par priesteri Jehojādas vietā, lai tu savaldītu Kunga namā ikvienu, kurš ir traks un pravieto, un liktu to siekstā un dzelzs kakla siksnā!E,“Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: tu savā vārdā sūtīji vēstules visai tautai, kas Jeruzālemē, un priesterim Cefanjam, Maasējas dēlam, un visiem priesteriem, sacīdams, ka%E,Saki nehelāmietim Šemajam:U#,Tādēļ ka tie Israēlā darīja nelietības, pārkāpa laulību ar otra sievu un manā vārdā runāja melu vārdus, ko es tiem neesmu pavēlējis! Es esmu tas, kurš to zina un liecina!” saka Kungs.-S,Un viņu dēļ visi jūdu trimdinieki Bābelē sacīs šādu lāstu: lai kungs tev dara kā Ahābam un Cedekijam, kurus Bābeles ķēniņš cepināja uz uguns! –,Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, par Ahābu, Kolājas dēlu, un par Cedekiju, Maasējas dēlu, kuri manā vārdā pravieto melus: “Redzi, es viņus atdošu Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, un viņš tos slepkavos jūsu acu priekšā! –nU,“Klausieties Kunga vārdu, jūs, visi trimdinieki, ko esmu aizvedis no Jeruzālemes uz Bābeli!”9k,Tādēļ ka viņi neklausījās manos vārdos, saka Kungs, ko es viņiem sūtīju ar saviem kalpiem, praviešiem, – bez mitas sūtīju, bet tie neklausījās,” saka Kungs.Z-,Es dzīšos tiem pakaļ ar zobenu, badu un mēri, un es darīšu tos par briesmu tēlu visām zemes valstīm – par lāstu, šausmām, izsmieklu un paļām starp visām tām tautām, kurp es tos aiztriekšu.%,Pulku Kungs saka: redzi, es viņiem sūtu zobenu, badu un nāvi, es viņus padarīšu par sliktām vīģēm, kas tik sliktas, ka nevar ēst!)K,Tā Kungs saka ķēniņam, kas sēž Dāvida tronī, un visām tām tautām, kas mīt šai pilsētā: “Jūsu brāļiem, kas kopā ar jums neaizgāja trimdā,K,Bet jūs sakāt: Kungs mums arī Bābelē ir devis praviešus!”| q,Jūs mani atradīsiet, saka Kungs, es atvedīšu jūs no trimdas, es sapulcēšu jūs no visām tautām un visām vietām, kurp es jūs aiztriecu, saka Kungs, es atvedīšu jūs atpakaļ uz tām vietām, no kurām es jūs aizvedu trimdā! –T !, Jūs meklēsiet mani un atradīsiet – ja meklēsiet mani no visas sirds!X ), Un jūs piesauksiet mani, iesiet un pielūgsiet mani, un es jūs uzklausīšu!  , Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību!1 [, Jo tā saka Kungs: kad būs pagājuši septiņdesmit gadi Bābelē, tad es jūs piemeklēšu un piepildīšu savu labo solījumu, atvedīšu jūs atpakaļ uz šejieni![/, Jo manā vārdā viņi jums pravieto melus, es viņus nesūtīju! – saka Kungs..U,Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Lai jūs nepieviļ jūsu pravieši, kas ir starp jums, un jūsu pareģi! Neklausiet saviem sapņiem, kas jums liek sapņot!#,Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums!”F,Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas, – vairojieties tur un neejiet mazumā!M,celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus!}s,“Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, visiem trimdiniekiem, kurus es aizvedu trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli:(I,vēstule tika sūtīta ar Elāsu, Šāfāna dēlu, un Gmarju, Hilkijas dēlu, kurus Jūdas ķēniņš Cedekija sūtīja pie Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara:)K,pēc tam, kad no Jeruzālemes turp devās ķēniņš Jehonja ar savu ķēniņieni, einuhiem un Jūdas un Jeruzālemes augstmaņiem, amatniekiem un zeltkaļiem;X +,Šie ir tās vēstules vārdi, kuru pravietis Jeremija sūtīja no Jeruzālemes uz trimdu tur palikušajiem vecajiem, priesteriem, praviešiem un visai tautai, kuru Nebūkadnecars aizveda trimdā uz Bābeli,J ,Un pravietis Hananja nomira tā paša gada septītajā mēnesī!~,Tādēļ tā saka Kungs: redzi, es tevi patriekšu no zemes virsas! Jau šogad tu mirsi, jo nepakļāvīgi tu runāji pret Kungu!”},Un pravietis Jeremija teica pravietim Hananjam: “Klausies nu, Hananja! Kungs tevi nesūtīja, un tu liki šai tautai paļauties meliem!M|,Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: visu šo tautu kaklam es uzliku dzelzs jūgu, lai vergo Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram, un tās viņam vergos! Pat lauka zvērus es atdevu viņam!”u{c, “Ej un saki Hananjam: tā saka Kungs: koka važas tu sarāvi, bet to vietā tu dabūsi dzelzs važas! –z, Pēc tam kad pravietis Hananja bija norāvis jūga saites no pravieša Jeremijas kakla, pār Jeremiju nāca Kunga vārds:My, Un visas tautas priekšā Hananja teica: “Tā saka Kungs: tā es divos gados noraušu Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara jūgu no visu tautu kakla!” Bet pravietis Jeremija aizgāja savu ceļu.]x3, Tad pravietis Hananja paņēma no pravieša Jeremijas jūga saites un sarāva tās. w , Pravietis, kas pravieto mieru, tiek atzīts par patiesi Kunga svētītu pravieti tikai tad, kad piepildās pravieša vārdi!”.vU,tie pravieši, kas jau no mūžības ir bijuši pirms tevis un manis, ir pravietojuši par daudzām zemēm un par varenām valstīm – par karu, par badu un mēri.Ru,Taču klausies šos vārdus, ko es runāju, ieklausies tu un visa tauta:Jt ,sacīdams tā: “Patiesi! Lai Kungs dara tā! Lai Kungs piepilda tavus vārdus, kurus tu pravietoji, un lai atgādā atpakaļ Kunga nama traukus un visus trimdiniekus no Bābeles uz šejieni!sw,Un visas tautas un priesteru priekšā, kuri stāvēja Kunga namā, pravietis Jeremija atbildēja pravietim Hananjam,Lr,Es atvedīšu atpakaļ uz šejieni Jūdas ķēniņu Jehonju, Jehojākīma dēlu, un visus Jūdas trimdiniekus, kuri aizgāja uz Bābeli, saka Kungs, jo es satriekšu Bābeles ķēniņa jūgu!”&qE,Divos gados es atgādāšu atpakaļ uz šejieni visus Kunga nama traukus, ko no šejienes paņēma Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars un aizveda uz Bābeli.Zp-,“Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: es satriekšu Bābeles ķēniņa jūgu!Yo -,Un tajā pašā gadā, Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā, ceturtā gada piektajā mēnesī, Gibeonas pravietis Hananja, Azūra dēls, Kunga namā, priesteru un visas tautas priekšā man teica:*nM,tos aiznesīs uz Bābeli, un tur tie paliks līdz dienai, kad es tos piemeklēšu, saka Kungs, tad es atgūšu tos un atgādāšu tos atpakaļ šajā vietā!”m ,Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, par traukiem, kas vēl palikuši Kunga namā, Jūdas ķēniņa namā un Jeruzālemē:Nl,ko nepaņēma Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, kad viņš no Jeruzālemes uz Bābeli aizveda trimdā Jūdas ķēniņu Jehonju, Jehojākīma dēlu, un visus Jūdas un Jeruzālemes dižciltīgos.k,Jo tā saka Pulku Kungs par stabiem un par vara jūru, par pamatnēm un par atlikušajiem traukiem, kas vēl šajā pilsētā palikuši,Wj',Ja viņi ir pravieši un ja Kunga vārds ir ar viņiem, tad lai viņi lūdz Pulku Kungu, lai neaizved uz Bābeli arī tos traukus, kas vēl ir palikuši Kunga namā, Jūdas ķēniņa namā un Jeruzālemē!i},Neklausieties viņos, vergojiet Bābeles ķēniņam un jūs paliksit dzīvi! Kādēļ šai pilsētai kļūt par drupām?ihK,Un priesteriem un visai tautai es teicu: “Tā saka Kungs: neklausieties savu praviešu vārdos, kuri jums pravieto, sacīdami: redzi, drīz no Bābeles gūsta tiks atgūti Kunga nama trauki! – melus jums viņi pravieto!/gW,Es viņus nesūtīju, saka Kungs, viņi manā vārdā pravieto melus! Tādēļ es patriekšu jūs, un jūs iesiet bojā, un arī tie pravieši, kas jums pravieto!”f,Neklausieties uz to praviešu vārdiem, kuri jums saka: jūs nevergosiet Bābeles ķēniņam! – tie jums pravieto melus!e}, Kādēļ tev un tavai tautai mirt no zobena, bada un mēra, kā Kungs teica par tautu, kas nevergos Bābeles ķēniņam?-dS, Un Jūdas ķēniņam Cedekijam es teicu tāpat: “Mauciet savus kaklus Bābeles ķēniņa jūgā un vergojiet viņam un viņa tautai – tad jūs paliksit dzīvi!2c], Bet to tautu, kas mauks savu kaklu Bābeles ķēniņa jūgā un viņam vergos, es atstāšu mierā tās zemē,” saka Kungs, “tā varēs tur strādāt un dzīvot.” b, Tas, ko viņi jums pravieto, ir meli! Tādēļ jūs aiziesiet projām no savas zemes – es patriekšu jūs, un jūs iesiet bojā!a, Neklausieties uz saviem praviešiem, pareģiem, sapņiem, zīlniekiem un burvjiem, kuri jums saka: Bābeles ķēniņam jūs nevergosiet!k`O,Ja būs kāda tauta, kas nevergos Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram un nemauks savu kaklu Bābeles ķēniņa jūgā, tad ar zobenu, badu un mēri to tautu es piemeklēšu! – saka Kungs, līdz tos piebeigšu ar viņa roku!8_i,Viņam kalpos visas tautas un arī viņa dēlam, un dēla dēlam, līdz pienāks arī viņa un viņa zemes laiks – tad viņus pazudinās daudzas tautas un vareni ķēniņi.#^?,Tagad es esmu atdevis visas šīs zemes mana kalpa Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, un arī lauka zvērus es atdevu viņam, lai tie viņam kalpo..]U,ar manu lielo spēku un manu izstiepto elkoni es radīju zemi kopā ar cilvēkiem un zvēriem, kuri ir uz zemes virsas, un es došu to tam, kas taisns manās acīs!p\Y,Un pavēli tiem teikt saviem kungiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: tā sakiet saviem kungiem:S[,Un sūti ar ziņnešiem vēsti Edoma ķēniņam un Moāba ķēniņam, un Amona dēlu ķēniņam, un Tīras ķēniņam, un Sidonas ķēniņam, lai tie nāk uz Jeruzālemi pie Jūdas ķēniņa Cedekijas.XZ),“Tā saka Kungs uz mani: darini sev saites un jūgu un mauc tās sev kaklā!uY e,Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, valdīšanas sākumā Jeremijam no Kunga nāca šis vārds:vXe,Taču Jeremijas pusē bija Ahīkāms, Šāfāna dēls, un viņu neatdeva tautas rokā, ka tie viņu nogalē..WU,un tie aizveda Ūrijāhu no Ēģiptes un atveda viņu pie ķēniņa Jehojākīma, un tas viņu nogalēja ar zobenu un nometa viņa līķi vienkāršu ļaužu kapos!xVi,Bet ķēniņš Jehojākīms sūtīja vīrus uz Ēģipti – Elnātānu, Ahbora dēlu, un citus kopā ar viņu,AU{,Ķēniņš Jehojākīms un visi viņa varenie un augstmaņi dzirdēja viņa vārdus, un ķēniņš lūkoja viņu nonāvēt. Ūrijāhu to padzirdēja, nobijās un aizbēga uz Ēģipti.:Tm,Bija vēl kāds vīrs, kas pravietoja Kunga vārdā, – Ūrijāhu, Šemaja dēls, no Kirjat-Jeārīmas, viņš pravietoja par šo pilsētu un par šo zemi gluži kā Jeremija!cS?,Vai Jūdas ķēniņš Hizkija un visa Jūda viņu nāvēt nonāvēja? Vai viņš nebijās Kunga? Vai nelūdza Kungu? – un Kungs rimās no ļauna, ko bija tiem solījis, bet mēs darām lielu ļaunumu sev pašiem!”gRG,“Moraštietis Miha pravietoja Jūdas ķēniņa Hizkijas dienās un teica visai Jūdas tautai: tā saka Pulku Kungs: kā lauku Ciānu uzars, un Jeruzāleme būs drupās, un tempļa kalns par krūmainu pakalnu kļūs! –OQ,Un cēlās vīri no zemes vecajiem un runāja uz visu tautas sapulci:'PG,Tad augstmaņi un tauta teica priesteriem un praviešiem: “Lai nav šim vīram nāves sprieduma, jo viņš runājis uz mums Kunga, mūsu Dieva, vārdā!”pOY,Tik zināt ziniet – ja jūs mani nonāvēsiet, tad jūs izliesiet nevainīgā asinis pār jums pašiem un pār šo pilsētu un tās iemītniekiem, jo patiesi Kungs mani ir sūtījis runāt, ka jūs dzirdat visus šos vārdus!”aN;,Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās! Dariet man to, kas jums šķiet labi un taisnīgi!M5, Un tagad – dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi, un klausiet Kunga, jūsu Dieva, balsij, un Kungs rimsies no ļauna, ko jums solījis!(LI, Bet Jeremija teica visiem augstmaņiem un visai tautai: “Kungs mani sūtīja pravietot šim namam un šai pilsētai visus šos vārdus, ko jūs dzirdējāt!=Ks, Tad priesteri un pravieši teica augstmaņiem un visai tautai: “Nāves spriedums šim vīram, jo par šo pilsētu viņš pravietoja tā, kā jūs pašu ausīm to dzirdējāt!”{Jo, To dzirdējuši, Jūdas augstmaņi atnāca no ķēniņa nama uz Kunga namu un apsēdās Kunga Jauno vārtu ailā.HI , Kādēļ tu pravietoji Kunga vārdā, sacīdams: šis nams būs kā Šīlo, un šī pilsēta izputēs, ka neviens tur vairs nedzīvos?!” Un visa tauta sapulcējās ap Jeremiju Kunga namā.H/,Un, kad Jeremija pateica tautai visu, ko Kungs bija pavēlējis, tad priesteri, pravieši un tauta viņu sagrāba, sacīdami: “Mirtin tu mirsi!bG=,Priesteri, pravieši un visa tauta dzirdēja Jeremiju runājam šos vārdus Kunga namā.qF[,tad es darīšu šim namam kā Šīlo un šo pilsētu es padarīšu par lāstu visām zemes tautām!”E ,lai klausītos manu kalpu praviešu vārdos, kurus es sūtīju pie jums – bez mitas sūtīju, bet jūs neklausījāties! –~Du,Saki viņiem: tā saka Kungs: ja jūs neklausīsieties uz mani, lai rīkotos pēc manas bauslības, ko es jums devu,(CI,Varbūt tie klausīsies un novērsīsies katrs no sava ļaunā ceļa, un es varēšu rimt no ļauna, ko es biju domājis tiem darīt viņu ļauno darbu dēļ.JB ,“Tā saka Kungs: stājies Kunga nama pagalmā un runā uz visām Jūdas pilsētām, kas nāk zemoties Kunga namā, visus šos vārdus, ko es pavēlēju runāt uz tiem – neizlaid ne vārda!kA Q,Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, valdīšanas sākumā no Kunga nāca šie vārdi:@w,&Kā lauva viņš pameta migu, visa zeme kļuva par postažu – apspiedēju niknuma dēļ, viņa dusmu kvēles dēļ!@?{,%Miera pļavas ir izdeldētas Kunga dusmu kvēles dēļ!B>,$Kliedz gani, un avju sargi kauc, jo Kungs ganības posta!>=w,#Vairs nepamukt ganiem, vairs neaizbēgt avju sargiem!<,"Gani, kauciet un kliedziet, vārtieties, avju sargi, pienākusi jūsu kaušanas diena! Jūs patrieks! Jūs saplēsīs kā dārgu trauku! ;9,!Un tajā dienā Kunga nokautie klās zemi no malas līdz malai, tos nedz apraudās, nedz savāks, nedz apraks – tie būs kā mēsli uz zemes virsas!u:c, Tā saka Pulku Kungs: “Redzi, no tautas uz tautu iet ļaunums, no zemes dzīlēm ceļas varena vētra!”9!,Dārdēs līdz zemes malām, jo strīds Kungam pret tautām, pret visiem viņš tiesājas, ļaundarus viņš zobenam atdos,” saka Kungs.U8#,Un tu pravieto viņiem visus šos vārdus, saki viņiem: Kungs no augšienes rēc, no sava svētuma paceļ balsi, pār savu mājokli rēktin rēc, kā vīnspaidu mīdams atdara visiem, kas mīt uz zemes.V7%,Jo, redzi, tagad es sāku darīt ļaunu pilsētai, kas ir saukta manā vārdā, un jūs, bez vainas nevainīgie, būsiet vainīgi, jo es piesaukšu zobenu pār visiem, kas mīt uz zemes, saka Pulku Kungs!|6q,Un, ja viņi liegsies ņemt kausu no tavas rokas un dzert, tad tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs: dzeriet gan!(5I,Un tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Dzeriet, reibstiet, vemiet un krītiet, un jūs vairs necelsieties no zobena, ko es jums uzsūtu!4',un visus ziemeļu ķēniņus – tuvus un tālus, un visas valstības, kas vien uz zemes virsas, – un pēc tam dzers Šēšahas ķēniņš!`39,un visus Zimrī ķēniņus, un visus Ēlāma ķēniņus, un visus Mēdijas ķēniņus,_27,un visus Arābijas ķēniņus, un visus jaukto tautu ķēniņus, kuri tuksnesī mīt,M1,un Dedānu, un Tēmu, un Būzu, un tos, kuru matiem apgriezta mala,0,un visus Tīras ķēniņus, un visus Sidonas ķēniņus, un visus ķēniņus, kuri mīt jūras malā un aizjūras salās,./W,un Edomu, un Moābu, un Amona dēlus,).K,Un visas jauktās tautas, un visus Ūczemes ķēniņus, un visus filistiešu ķēniņus, un Aškelonu, un Gazu, un Ekronu, un tos, kas vēl atlikuši Ašdodā,o-W,Un es dzirdīju arī Ēģiptes ķēniņu faraonu un viņa kalpus un augstmaņus, un visu viņa tautu.%,C,Jeruzālemi un Jūdas pilsētas, to ķēniņus un augstmaņus, – lai darītu tās par drupām, par postažu, par izsmieklu un par lāstu – kā šodien!h+I,Un es paņēmu kausu no Kunga rokas un dzirdīju visas tautas, pie kurām Kungs mani sūtīja:]*3,Un tās dzers – grīļosies un streipuļos zobena priekšā, ko es tām sūtu.”)',Kungs, Israēla Dievs, man teica tā: “Ņem no manas rokas šo dusmu vīna kausu un dzirdini no tā visas tautas, pie kurām es tevi sūtu.( ,Jo tie vergos daudzām tautām un lieliem ķēniņiem, un es jums atdarīšu par jūsu darbiem un jūsu roku darinājumiem!” '9, Es likšu, lai nāk pār šo zemi visi tie vārdi, ko es runāju, – viss, kas šajā grāmatā rakstīts, ko Jeremija pravietoja par visām tautām.?&w, Un, kad paies septiņdesmit gadi, es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un šo tautu viņu grēku dēļ, saka Kungs, un arīdzan kaldiešu zemi un padarīšu to par mūžam izdeldētu!i%K, Šī zeme būs drupas un postaža! Šīs tautas vergos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus!$, Es izdeldēšu no viņiem gan līksmi, gan prieka balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi, gan dzirnu dūkoņu, gan gaismekļa gaismu!K#, redzi, es ņemšu un uzsūtīšu jums visas ziemeļu ciltis, saka Kungs, un manu kalpu Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru! Es vedīšu viņus pret šo zemi un tās iemītniekiem, un pret visām tautām, kas ir visapkārt, es tos svētīšu ar nīcību, par šaušalām padarīšu, par izsmieklu un par mūžīgām drupām!Y"+,Tādēļ tā saka Pulku Kungs: tādēļ ka jūs neklausījāties manos vārdos,n!U,Bet jūs mani neklausījāt, saka Kungs, kaitinādami mani ar saviem darbiem sev pašiem par ļaunu! {,Nesekojiet citiem dieviem, lai tiem kalpotu un zemotos, nekaitiniet mani ar saviem roku darbiem sev pašiem par ļaunu!3_,Pravieši sacīja: atgriezieties no sava ļaunā ceļa un saviem ļaunajiem darbiem un dzīvojiet zemē, ko Kungs ir devis jums un jūsu tēviem no mūžiem uz mūžiem.,Kungs sūtīja pie jums savus kalpus praviešus – bez mitas sūtīja, bet jūs neklausījāties, pat ausi nepastiepāt, lai klausītos![/,“No Jūdas ķēniņa Jošijāhu, Amona dēla, trīspadsmitā gada līdz šai dienai, divdesmit trīs gadus Kunga vārds ir bijis uz mani, un es tiku runājis, bez mitas es runāju, bet jūs neklausījāties!hI,Tā runāja pravietis Jeremija uz visu Jūdas tautu un uz visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem:' I,Vārdi, kas Jeremijam bija par visu Jūdas tautu Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā – tas bija pirmais Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara gads.{o, Es uzsūtīšu viņiem zobenu, badu un mēri, līdz tie iznīks no zemes, ko es devu viņiem un viņu tēviem!”"=, Es darīšu viņus par briesmu un ļaunuma tēlu visām zemes valstībām – par izsmieklu, līdzību, paļām un lāstu visur, kur es tos aiztriekšu!s_,Bet Jūdas ķēniņam Cedekijam, viņa augstmaņiem un tiem, kas Jeruzālemē atlikuši, kas palikuši šajā zemē, un tiem, kuri mīt Ēģiptes zemē, es darīšu kā sliktajām vīģēm, ko nevar ēst, jo tās sliktas, saka Kungs.0Y,Es došu tiem tādu sirdi, ka tie pazīst mani – ka es esmu Kungs, un tie būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs, – tie atgriezīsies pie manis no visas sirds!!,Manas acis raudzīsies, lai tiem labi, – es atvedīšu tos atpakaļ šai zemē. Es tos celšu, ne plēsīšu, dēstīšu tos, ne raušu!&E,“Tā saka Kungs, Israēla Dievs: Jūdas bēgļus, kurus es aizdzinu no šīs vietas uz kaldiešu zemi, es uzlūkošu kā šīs labās vīģes – ar labu!&G,Kunga vārds nāca pār mani:)K,Un Kungs man teica: “Ko tu, Jeremija, redzi?” Un es atbildēju: “Vīģes – labās vīģes jo labas, sliktās jo sliktas, tik sliktas, ka nevar ēst!”-,Viens grozs pilns visai labām vīģēm – agra brieduma vīģēm, un otrs grozs pilns visai sliktām vīģēm – tik sliktām, ka nevar ēst!& G,Kungs man lika redzēt, un redzi – divi grozi vīģu nolikti Kunga tempļa priekšā pēc tam, kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars no Jeruzālemes izveda trimdā Jūdas ķēniņu Jehonju, Jehojākīma dēlu, Jūdas augstmaņus, amatniekus un kalējus un aizveda viņus uz Bābeli.W',(Es došu mūžīgu izsmieklu un mūžīgu negodu – tas netiks aizmirsts!”,'tad, redzi, tādēļ es pacelšu jūs kā nastu un aizmetīšu projām no sava vaiga kopā ar pilsētu, ko es devu jums un jūsu tēviem!r],&Un, ja jūs teiksiet: “Kunga pravietojumu nasta”, – tad tā saka Kungs: tādēļ, ka jūs teicāt šos vārdus “Kunga pravietojumu nasta”, kaut arī es pie jums sūtīju, sacīdams: nesakiet “Kunga pravietojumu nasta”,L ,%Tā sakiet pravietim: ko tev atbildēja Kungs? Ko teica Kungs? –7 g,$Aizmirstiet “Kunga pravietojumu nastu”, jo katram viņa sacītais būs pašam par nastu, jo tā jūs apgriežat otrādi dzīvā Dieva, Pulku Kunga, mūsu Dieva, vārdus!d A,#Tā sakiet viens otram, ik vīrs savam brālim: ko Kungs atbildēja? Ko Kungs sacīja? – ,"Un, ja pravietis vai priesteris, vai tauta teiks: šī ir Kunga pravietojumu nasta, – tad es piemeklēšu to vīru un viņa namu!/ W,!“Kad tev šī tauta vai pravietis, vai priesteris jautās: kur Kunga pravietojumu nasta? – saki tiem: jūs esat nasta, un es jūs atmetīšu! – saka Kungs. –mS, Redzi, es esmu pret tiem, kuri pravieto melu sapņus – kas tos stāsta un aizviļ manu tautu ar saviem meliem un bezkaunīgu muldēšanu! Es tos nesūtīju un tiem nepavēlēju, šai tautai tie nelīdz nenieka,” saka Kungs.lQ,Redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kuri ņemas ar savu mēli teikt: tā saka Kungs.hI,Tādēļ, redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kas viens otram zog manus vārdus!X),Vai mans vārds nav kā uguns, saka Kungs, un kā āmurs, kas sadragā klinti?1,Pravietis, kam ir sapnis, stāsta sapni, un, kam ir mans vārds, tas patiesi runā manu vārdu! Kas salmiem kopīgs ar kviešiem?! – saka Kungs.&E,Tie grib, lai ir aizmirsts mans vārds manā tautā – ar saviem sapņiem, ko tie stāsta viens otram! Tāpat viņu tēvi aizmirsa manu vārdu Baala dēļ!,Cik ilgi vēl mans vārds būs to praviešu sirdī, kuri pravieto melus? Un pie tiem praviešiem, kuri – savas sirds viltu?iK,Es dzirdēju, ko teica tie pravieši, kas manā vārdā pravieto melus: nosapņoju, nosapņoju!},Vai vīrs paslēpsies slēptuvē, ka es neredzēšu? – saka Kungs, vai ne es piepildu debesis un zemi? – saka Kungs.K,Vai es neesmu tuvs Dievs?” saka Kungs, “taču ne tāls Dievs!+~O,Ja manā pulkā tie būtu stāvējuši, tad manai tautai būtu teikuši manus vārdus un atgriezuši tos no viņu ļaunajiem ceļiem un viņu ļaunajiem darbiem!m}S,“Es šos praviešus nesūtīju – bet viņi skrien! Es uz tiem nerunāju – bet viņi pravieto!(|I,Kunga dusmas prom negriezīsies, līdz viņš izdarīs un panāks, ko viņa sirds nodomājusi! – pēdējās dienās, tad gan jūs zināsiet, kur saprašana!_{7,Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra, un viesulis virpuļo, tas ķers ļaundaru galvu!z{,Bet kurš stāvēja Kunga pulkā un redzēja, dzirdēja viņa vārdu? Kas klausījās viņa vārdos un sadzirdēja?!”&yE,Uz tiem, kas nopaļā Kunga vārdu, tie runātin runā: jums būs miers! Tiem, kas savas sirds stūrgalvībā staigā, tie saka: ļaunums nenāks pār jums!'xG,Tā saka Pulku Kungs: “Neklausieties to praviešu vārdos, kuri jums pravieto, – tie melš tukšu un runā, ko pareģo viņu sirds, nevis no Kunga mutes!@wy,Tādēļ tā saka Pulku Kungs par praviešiem: “Redzi, es viņus vērmelēm barošu un ar indes ūdeni dzirdīšu! Jo no Jeruzālemes praviešiem neģēlība iziet pa visu zemi!”Uv#,Pie Jeruzālemes praviešiem es redzēju šaušalas – pārkāpj laulību un melo, un vingrina ļaunumā roku! Neviens no sava ļaunuma nenovēršas – tie visi ir kā Sodoma, visi kopā kā Gomora!”uuc, “Pie Samarijas praviešiem es redzēju nelietību, tie Baalam pravietoja un aizvīla manu tautu Israēlu!t), “Tādēļ to ceļš būs slidens! Tumsā tos grūdīs, tie iekritīs tur, jo es nesu tiem ļaunu viņu piemeklēšanas gadā,” saka Kungs.usc, “Gan pravietis, gan priesteris dzen neģēlību, pat manā namā es atrodu viņu ļaunumu,” saka Kungs.'rG, Laulības pārkāpēju pilna ir zeme! Zeme sēro viņu lāsta dēļ, un tuksneša ganības kalst – tie skrēja pēc ļauna, un viņu varenība ir netaisna! ~~:}},|{{zyy9xxxwivvvuOt~srrCq~qpooVnmm?llQkjj iih$gg%ff]ee3dccEbaa;``y`"_^^]l\\[ZZYFYXWWQVV5UTTQSS-RhQQ}PPO*N#M~LL@KK:JJ?JIHH2HG\FFE%DSCC!BKAA@Z?>>G>=|<;:998776>55L443221400@/k/:.{-V,+{*s)((x'&&B%%$h#"")! 0# s9U/u  N p k  ;r-/? /,&Un kūšietis Ebed-Melehs, einuhs, kas bija ķēniņa pilī, padzirdēja, ka Jeremiju iemetuši akā. Bet ķēniņš sēdēja Benjāmina vārtos.k O,&Un tie paņēma Jeremiju un iemeta viņu akā, kas piederēja ķēniņa dēlam Malkijam, tā atradās cietuma pagalmā. Viņi nolaida Jeremiju lejā ar virvēm, bet akā nebija ūdens, tikai mēsli, un Jeremija mirka mēslos.wg,&Un ķēniņš Cedekija teica: “Redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš neko nevar darīt pret jums!”},&Un augstmaņi teica ķēniņam: “Lai jel šo vīru nonāvē, jo viņš padara mīkstas to karavīru rokas, kuri ir palikuši šai pilsētā, un visas tautas rokas, runādams uz tiem šādus vārdus, šis vīrs nemeklē tautai labu, bet ļaunu!”xi,&Tā saka Kungs: šī pilsēta tiks atdot atdota Bābeles ķēniņa karaspēka rokās, un viņš to ieņems!”/W,&“Tā saka Kungs: kas paliks šai pilsētā, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas ies pie kaldiešiem, tas dzīvos, un viņa dzīvība būs viņa laupījums!4 c,&Un Šefatja, Matāna dēls, un Gedaljāhu, Pašhūra dēls, un Jehūhals, Šelemjas dēls, un Pašhūrs, Malkijas dēls, dzirdēja vārdus, ko Jeremija teica visai tautai:S,%Un ķēniņš Cedekija pavēlēja, un tie ielika Jeremiju cietuma pagalmā un deva viņam ik dienas maizes klaipu no cepēju ielas, līdz maize pilsētā beidzās. Bet Jeremija palika cietuma pagalmā.&E,%Tagad klausies jel, mans kungs, ķēniņ, lai nāk mana lūgšana tavā priekšā: neliec man atgriezties rakstveža Jonatāna namā, ka es tur nemirstu!”}s,%Kur ir jūsu pravieši, kas jums pravietoja, sacīdami: Bābeles ķēniņš nenāks pret jums un pret šo zemi! –),%Un Jeremija teica ķēniņam Cedekijam: “Ko es esmu nogrēkojies pret tevi un taviem kalpiem, un pret šo tautu, ka tu ieliki mani cietumā?]3,%Un ķēniņš Cedekija sūtīja pēc viņa, ņēma viņu un slepeni pratināja savā namā: “Vai ir kaut kas no Kunga?” Un Jeremija teica: “Ir!” – un sacīja: “Tu tiksi atdots Bābeles ķēniņam!”J~ ,%Tā Jeremija nokļuva cietuma mūros un mita tur daudzas dienas.},%Un augstmaņi noskaitās uz Jeremiju, sita viņu un ielika viņu cietumā rakstveža Jonatāna namā, kur bija ierīkojuši cietumu.|!,%Bet Jeremija teica: “Meli! Es pie kaldiešiem nebēgu!” Bet Jirija neklausījās viņā, sagrāba Jeremiju un atveda pie augstmaņiem.T{!,% Viņš bija Benjāmina vārtos, un tur bija arī amatvīrs, vārdā Jirija, Šelemjas dēls, Hananjas dēls, un tas sagrāba pravieti Jeremiju, sacīdams: “Tātad tu grasies bēgt pie kaldiešiem!?”xzi,% tad Jeremija no Jeruzālemes devās uz Benjāmina zemi, lai tur saņemtu savu mantojuma daļu līdz ar citiem.^y5,% Un, kad kaldiešu karaspēks atkāpās no Jeruzālemes faraona karaspēka priekšā,Ax{,% Pat ja jūs sakausiet visu kaldiešu karaspēku, kas karo pret jums, un tiem paliks vien ievainotie – ik vīrs savā teltī –, tie celsies un nodedzinās šo pilsētu ar uguni!”uwc,% Tā saka Kungs: “Nepieviliet paši sevi, sacīdami: aiziet aizies no mums kaldieši, – jo tie neaizies!tva,%bet kaldieši nāks atpakaļ un cīnīsies pret šo pilsētu, viņi to ieņems un nodedzinās ar uguni!”Fu,%“Tā saka Kungs, Israēla Dievs: tā sakiet Jūdas ķēniņam, kurš jūs sūtīja izjautāt mani: redzi, faraona karaspēks, kas jums nāk palīgā, atgriezīsies savā zemē Ēģiptē,6tg,%Un Kunga vārds nāca pār pravieti Jeremiju:&sE,%Bet no Ēģiptes tuvojās faraona karaspēks, un kaldieši, kas bija aplenkuši Jeruzālemi, padzirdējuši baumas par tiem, devās projām no Jeruzālemes._r7,%Jeremija vēl joprojām bija kopā ar tautu, un viņu vēl nebija ielikuši cietumā.=qs,%Un ķēniņš Cedekija sūtīja Jehūhalu, Šelemjas dēlu, un priesteri Cefanju, Maasējas dēlu, pie pravieša Jeremijas, sacīdams: “Lūdz jel par mums Kungu, mūsu Dievu!”p%,%Bet viņš neklausījās – ne viņš, ne viņa kalpi, ne vienkāršie ļaudis – Kunga vārdos, ko viņš runāja caur pravieti Jeremiju.5o e,%Un par ķēniņu kļuva Cedekija, Jošijāhu dēls, – Jehojākīma dēla Konjāhu vietā, – viņu par ķēniņu Jūdas zemei iecēla Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars.!n;,$ Un Jeremija paņēma citu rulli un deva to rakstvedim Bārūham, Nērijas dēlam, un viņš rakstīja tajā no Jeremijas sacītā visus tā rakstu ruļļa vārdus, ko Jūdas ķēniņš Jehojākīms bija sadedzinājis ugunī, un vēl pielika tiem klāt daudzus līdzīgus vārdus._m7,$Un es piemeklēšu viņu un viņa pēcnācējus, un viņa kalpus viņu vainas dēļ, un es nesīšu viņiem un Jeruzālemes iemītniekiem, un Jūdas vīriem to ļaunumu, ko es tiem teicu, bet tie neklausījās!”2l],$Tādēļ tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu: viņam nebūs neviena, kas sēž Dāvida tronī, un viņa līķis tiks izmests dienas tveicē un nakts salā!rk],$Un par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu saki: tā saka Kungs: tu sadedzināji šo rulli, sacīdams: kādēļ tu tajā rakstīji – nāktin nāks Bābeles ķēniņš un izpostīs šo zemi, un iznīdēs no tās gan cilvēku, gan zvēru?j#,$“Ņem atkal citu rulli un raksti uz tā visus tos vārdus, kas bija iepriekš uz ruļļa, ko sadedzināja Jūdas ķēniņš Jehojākīms.i,$Pēc tam kad sadedzināja rakstu rulli un vārdus, ko Bārūhs bija rakstījis pēc Jeremijas sacītā, Kunga vārds nāca pār Jeremiju:Kh,$Un ķēniņš pavēlēja Jeremijam, ķēniņa dēlam, un Serājāhu, Azriēla dēlam, un Šelemjam, Abdeēla dēlam, sagrābt rakstvedi Bārūhu un pravieti Jeremiju, bet Kungs viņus paslēpa!g,$pat tad, kad Elnātāns, Dlājāhu un Gmarjāhu mudināja ķēniņu nededzināt rakstu rulli, viņš uz tiem neklausījās.jfM,$Un nebijās un neplēsa drānas ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas dzirdēja visus šos vārdus;/eW,$Un, kā Jehudī nolasīja trīs četras slejas, tā rakstvedis tās nogrieza ar nazi un iesvieda ugunī, ogļu krāsnī, līdz uguns bija aprijusi visu rakstu rulli.udc,$Bet ķēniņš mita ziemas namā, tas bija devītajā mēnesī, un viņa priekšā kurējās ogļu krāsns.\c1,$Un ķēniņš sūtīja Jehudī paņemt rakstu rulli, un viņš to paņēma no rakstveža Elīšāmas istabas, un Jehudī to lasīja priekšā ķēniņam un visiem augstmaņiem, kuri stāvēja blakus ķēniņam.-bS,$Tad augstmaņi aizgāja uz pagalmu pie ķēniņa, bet rulli noglabāja rakstveža Elīšāmas istabā, un viņi pastāstīja ķēniņam visu, ko bija dzirdējuši.vae,$Un augstmaņi sacīja Bārūham: “Ej un slēpies, tu un Jeremija, un neviens lai nezina, kur jūs esat!”`{,$Un Bārūhs tiem teica: “Ar savu muti viņš man teica visus šos vārdus, un es ar tinti tos rakstīju grāmatā.”{_o,$Un viņi Bārūham jautāja: “Pastāsti jel mums, kā tu pierakstīji visus šos vārdus no viņa sacītā!?” ^ ,$Un, kad tie dzirdēja šos vārdus, tie bailēs pievērsās viens otram un teica Bārūham: “Pastāsti visu to ķēniņam!”q][,$Un viņi tam teica: “Piesēdi un lasi no tā, ka mēs dzirdam!” Un Bārūhs lasīja tiem priekšā.\ ,$Un visi augstmaņi sūtīja pie Bārūha Jehudī, Netanjāhu dēlu, Šelemjas dēlu, Kūša dēlu, sacīdami: “Ņem rokā rakstu rulli, ko tu lasīji tautai priekšā, un nāc!” Un Bārūhs, Nērijas dēls, paņēma rakstu rulli un gāja pie viņiem.t[a,$ Un, kad Bārūhs beidza lasīt tautai priekšā grāmatu, Miha pastāstīja tiem visu, ko bija dzirdējis.Z),$ Un viņš aizgāja uz ķēniņa namu, uz rakstveža istabu, un redzi – tur sēdēja visi augstmaņi: rakstvedis Elīšāma un Dlājāhu, Šemajas dēls, un Elnātāns, Ahbora dēls, un Gmarjāhu, Šāfāna dēls, un Cedekija, Hananjāhu dēls, un visi citi augstmaņi.`Y9,$ Un Miha, Gmarjāhu dēls, Šāfāna dēls, dzirdēja no grāmatas visus Kunga vārdus.EX,$ Visai tautai dzirdot, Bārūhs lasīja Kunga namā no rakstu ruļļa Jeremijas vārdus – rakstveža Gmarjāhu, Šāfāna dēla, istabā, augšpagalmā pie jauno Kunga nama vārtu ailas.[W/,$ Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, piektā gada devītajā mēnesī tika pasludināts gavēnis Kungam – visai tautai Jeruzālemē un visai tautai, kas uz Jeruzālemi nāca no Jūdas pilsētām.V,$Un Bārūhs, Nērijas dēls, darīja visu, ko pravietis Jeremija viņam pavēlēja – lasīja Kunga namā no grāmatas Kunga vārdus..UU,$Varbūt tad viņu lūgšana nāks Kunga priekšā un ikviens atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, jo lielas ir dusmas un niknums, ko Kungs šai tautai ir lēmis!”?Tw,$ej tu un lasi tautai priekšā no ruļļa Kunga vārdus, ko es tev sacīju, – Kunga namā gavēņa dienā, – un lasi tos, dzirdot visiem jūdiem, kuri nāk no savām pilsētām!_S7,$Un Jeremija pavēlēja Bārūham: “Es esmu ieslodzīts un nevaru iet uz Kunga namu,#R?,$Un Jeremija pasauca Bārūhu, Nērijas dēlu, un Bārūhs, pēc Jeremijas sacītā, rakstīja rakstu rullī visus Kunga vārdus, ko viņš uz to runāja.6Qe,$Varbūt Jūdas nams sadzirdēs, kādu ļaunumu es tiem esmu nodomājis darīt, un viņi vēl atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, un es piedošu viņu vainas un grēkus.”NP,$“Ņem rakstu rulli un raksti tajā visus šos vārdus, ko es tev esmu teicis par Israēlu, Jūdu un visām tautām, – no dienas, kopš es runāju uz tevi Jošijāhu dienās, līdz šai dienai.pO [,$Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā Jeremijam no Kunga nāca šis vārds:N,#tādēļ Pulku Kungs, Israēla Dievs, saka tā: Jehonādābam, Rēhāba dēlam, vairs nekad netrūks vīra, kas stāv manā priekšā!”jMM,#Bet rēhābiešu namam Jeremija teica: “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: tādēļ, ka jūs klausījāt sava tēva Jehonādāba pavēlei un pildījāt visas viņa pavēles, un darījāt visu, ko viņš jums pavēlēja,L,#Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs: redzi, es nesu Jūdai un visiem Jeruzālemes iemītniekiem to ļaunumu, ko esmu tiem apsolījis, jo es uz tiem runāju, bet viņi neklausījās, un es saucu uz viņiem, bet viņi neatbildēja!”K,#Jā, Jehonādābs, Rēhāba dēls, pildīja sava tēva pavēli, ko tas bija pavēlējis, bet šī tauta mani neklausīja!NJ,#Es sūtīju pie jums visus savus kalpus praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: atgriezieties katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labi jūsu darbi, un nesekojiet citiem dieviem, lai tiem vergotu, un dzīvojiet uz zemes, ko es devu jums un jūsu tēviem, – bet jūs pat ausi nepastiepāt un mani neklausījāt! I9,#Ir taču ticis turēts Jehonādāba, Rēhāba dēla, vārds, ko viņš pavēlējis saviem dēliem, sacīdams: nedzeriet vīnu! – Un tie nedzēra līdz pat šai dienai, jo viņi klausīja sava tēva pavēles! Bet es runāju uz jums, bez mitas runāju, bet jūs mani neklausāt!:Hm,# “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem: vai jūs nedabūjāt mācību, lai klausītu maniem vārdiem!? – saka Kungs.-GU,# Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:PF,# Un, kad pret šo zemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, mēs teicām: iesim projām kaldiešu karaspēka un Arāma karaspēka dēļ uz Jeruzālemi, – un tā nu mēs mītam Jeruzālemē.”}Es,# Un mēs esam dzīvojuši teltīs – klausījuši un darījuši visu, ko mūsu tēvs Jehonādābs mums pavēlējis!oDW,# Un mēs neesam cēluši mājas, lai tajās dzīvotu, un mums nav ne vīnadārzu, ne lauku, ne sēklu.\C1,#Un mēs esam klausījuši mūsu tēvu Jehonādābu, Rēhāba dēlu, it visā, ko viņš mums ir pavēlējis, – neesam dzēruši vīnu visas savas dienas – ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli un meitas.FB,#Un mājas neceliet, un sēklu nesējiet, un vīnadārzus nestādiet, lai jums to nav, dzīvojiet teltīs visas savas dienas, tad jūs dzīvosiet daudzas dienas tajā zemē, kur mītat! –?Aw,#Bet viņi teica: “Mēs nedzersim vīnu, jo mūsu tēvs Jehonādābs, Rēhāba dēls, mums ir pavēlējis, sacīdams: nedzeriet vīnu – nedz jūs, nedz jūsu dēli – nemūžam!t@a,#Un es devu rēhābiešu nama dēliem vīna pilnas krūkas un kausus un teicu viņiem: “Dzeriet vīnu!”!?;,#Es atvedu viņus uz Kunga namu, uz Dieva vīra Hānāna, Jigdaljāhu dēla, istabu, kas atrodas virs durvju sarga Maasejāhu, Šallūma dēla, istabas.>,#Un es ņēmu Jaazanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēlu, un viņa brāļus, visus viņa dēlus, un visu rēhābiešu namu.=},#“Ej pie rēhābiešu nama, runā ar tiem un atved tos uz Kunga namu, uz vienu no istabām, un dod tiem dzert vīnu!”g< I,#Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, dienās:Z;-,"Redzi, es pavēlu, saka Kungs, un es likšu tiem atgriezties šajā pilsētā, un tie pret to karos, ieņems to un nodedzinās kopā ar Jūdas pilsētām! Es to padarīšu par postažu, kur neviens nemīt!”L:,"Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa augstmaņus es atdošu ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un Bābeles ķēniņa karaspēka rokā, kas tagad no jums ir aizgājis.95,"Es atdošu viņus ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un viņu līķi būs par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem!8w,"Jūdas augstmaņi un Jeruzālemes augstmaņi, einuhi un priesteri, un visa vienkāršā tauta gāja cauri tā pusēm.@7y,"Tos vīrus, kas pārkāpa manu derību un neturēja tās derības vārdus, ko tie noslēdza manā priekšā, es padarīšu kā to jēru, ko tie pārcirta un izgāja cauri tā pusēm!v6e,"Tādēļ tā saka Kungs: jūs mani neklausījāt, nepasludinājāt brīvlaišanu viens otram, redzi, es jums pasludināšu brīvlaišanu, saka Kungs, ar zobenu, mēri un badu, un es darīšu jūs par briesmu tēlu visām zemes valstīm.5,"Taču jūs novērsāties un sagānījāt manu vārdu – ikviens paņēma atpakaļ savu vergu un verdzeni, ko bija atlaidis brīvībā, – katrs darīja, kā tam tīk, – jūs atkal tos paverdzinājāt, lai tie jums būtu par vergiem un verdzenēm!P4,"Bet šodien jūs no tā esat novērsušies un darījuši to, kas man tīk, un esat pasludinājuši viens otram brīvlaišanu, un noslēguši derību manā priekšā, namā, kas saukts manā vārdā.E3,"kad paies septiņi gadi, ikviens lai atlaiž otru ebreju, kas tev tika pārdots un kalpoja tev sešus gadus, – laid viņu brīvībā! Bet jūsu tēvi man neklausīja, pat neklausījās!2#," “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es slēdzu derību ar jūsu tēviem todien, kad izvedu tos no Ēģiptes zemes, no vergu nama, sacīdams:-1U," Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:%0C," Bet pēc tam viņi novērsās un ņēma atpakaļ savus vergus un verdzenes, ko bija atlaiduši brīvībā, un atkal kalpināja tos kā vergus un verdzenes.T/!," Un visi augstmaņi un tauta, kas šai derībai pievienojās, paklausīja un atlaida brīvībā savus vergus un verdzenes, lai tos vairs nepaverdzinātu, – tie paklausīja un atlaida vergus brīvībā. .," ka ikvienam jāatlaiž brīvībā savs vergs un sava verdzene, ebrejs un ebrejiete, lai neviens jūds vairs nepaverdzinātu otru./-W,"Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga pēc tam, kad ķēniņš Cedekija noslēdza derību ar visu tautu, kas bija Jeruzālemē, lai pasludinātu tai brīvlaišanu –],3,"Un Bābeles ķēniņa karaspēks karoja pret Jeruzālemi un visām Jūdas pilsētām, kas bija atlikušas, – pret Lāhīšu un pret Azēku, jo no nocietinātajām Jūdas pilsētām bija atlikušas tikai šīs.W+',"Pravietis Jeremija sacīja visus šos vārdus Jūdas ķēniņam Jeruzālemē.Q*,"Tu mirsi mierā, un, kā svēpēja smaržas taviem tēviem, kuri bija ķēniņi pirms tevis, tā svēpēs arī tev! – Vai, kungs! – tā viņi apraudās tevi, jo tā esmu teicis es!” saka Kungs.o)W,"Taču klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ Cedekija! Par tevi Kungs saka tā: no zobena tu nemirsi!:(m,"Tu nepaglābsies no viņa, tevi sagrābs un nodos viņa rokā, – tavas acis raudzīsies Bābeles ķēniņa acīs, un viņa mute runās uz tavu muti, un tu aiziesi uz Bābeli!M',"“Tā saka Kungs, Israēla Dievs: ej un runā uz Jūdas ķēniņu Cedekiju un saki tam: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to nosvilinās ar uguni!W& ),"Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, viss viņa karaspēks un visas zemes valstis zem viņa varas, un visas tautas karoja pret Jeruzālemi un visām tās pilsētām:]%3,!tad es būtu atmetis arī Jēkabu un kalpu Dāvidu, – nebūtu ņēmis no viņu dzimuma valdniekus pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācējiem! Es atvedīšu gūstekņus atpakaļ un viņus apžēlošu!”u$c,!Tā saka Kungs: ja es nebūtu dibinājis savu derību ar dienu un nakti un nolicis debesu un zemes likumus, #9,!“Vai nedzirdi, ka šī tauta saka: divas ciltis Kungs izvēlējās, bet atmeta tās! – Manu tautu tie nīst, viņu acīs tā vairs nav mana tauta!-"U,!Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:!5,!Kā debesu pulki nav saskaitāmi un jūras smiltis nav nosveramas, tā es vairošu sava kalpa Dāvida dzimumu un levītu dzimumu, kuri man kalpo.”% C,!tikai tad tiktu lauzta mana derība ar manu kalpu Dāvidu – tikai tad viņam nebūtu dēla, kas valdītu viņa tronī, un Levī priesteru, kas man kalpo!  ,!“Tā saka Kungs: ja jūs lauztu manu derību ar dienu un manu derību ar nakti, ka vairs nebūtu dienas un nakts savā laikā,-U,!Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:3,!Un Levī priesteriem manā priekšā nekad netrūks vīra, kas pienes sadedzināmos upurus, kvēpina labības dāvanas un ziedo kaujamos upurus!”U#,!Jo tā saka Kungs: Dāvidam netrūks vīra, kas sēž Israēla nama tronī.y,!Tanīs dienās tiks glābta Jūda un Jeruzāleme dzīvos drošībā, un viņa vārdu sauks: Kungs – mūsu taisnība!}s,!Tanīs dienās, tanī laikā es taisnībā izdiedzēšu Dāvidam atvasi, viņš darīs uz zemes tiesu un taisnību.zm,!“Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “kad es piepildīšu solījumu, ko teicu Israēla namam un Jūdas namam!;o,! Kalnienes pilsētās, Šefelas pilsētās, Negebas pilsētās un visapkārt Benjāmina zemei, un Jūdas pilsētās atkal ganīs tie, kas savas avis prot skaitīt,” saka Kungs. 9,! Tā saka Pulku Kungs: “Šajā nopostītajā vietā, kur ne zvēra, ne cilvēka, un visās tās pilsētās atkal būs pļavas, kur ganiem laist avis.},! atkal skanēs līksmes un prieka balss, balss, kas teiks: slavējiet Pulku Kungu, Kungs ir labs, un viņa žēlastība ir uz mūžiem! – un viņi pateiksies Kunga namā, jo es atvedīšu atpakaļ šīs zemes gūstekņus kā senāk,” saka Kungs.U#,! Tā saka Kungs: “Šajā vietā, par kuru jūs sakāt: tā ir postaža, kur ne zvēra, ne cilvēka, Jūdas pilsētas un Jeruzālemes laukumi ir izdeldēti, ka ne cilvēka, ne iemītnieka, ne zvēra! –R,! Un šī pilsēta būs man par līksmi un slavu un par godu visām zemes tautām, kuras dzirdēs visu to labo, ko es tiem daru. Un tie drebēs un trīsēs visa labā un miera dēļ, ko es tiem devu!”3,!Es šķīstīšu viņus no visām vainām, ko tie pret mani grēkoja, un es piedošu visas viņu vainas, ar ko tie pret mani grēkoja un dumpojās.b=,!Es atvedīšu atpakaļ Jūdas un Israēla gūstekņus un darīšu tos tādus kā senāk.y,!Redzi, es došu tiem nākamību un dziedināšanu, es tos dziedēšu un dāvāšu tiem bagātību, mieru un drošību.@y,!cīņā ar kaldiešiem un lai pildītu tos ar ļaužu līķiem, ko es kāvu savās dusmās un niknumā, – viņu ļaunuma dēļ es paslēpu savu vaigu no tiem un no šīs pilsētas!0Y,!Jo tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šīs pilsētas namiem un par Jūdas ķēniņu namiem, kas ir noplēsti priekš aplenkuma vaļņiem, lai stātos pretī zobenamkO,!sauc mani, un es tev atbildēšu, un es vēstīšu tev lielas un apslēptas lietas, ko tu nezini.V %,!“Tā saka Kungs, kas rada, veido un dibina zemi – Kungs ir viņa vārds:h  K,!Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju otrreiz, kad vēl viņš bija ieslodzīts cietuma pagalmā: +, ,laukus par sudrabu pirks, slēgs līgumus, apzīmogos un apliecinās ar lieciniekiem. Benjāmina zemē, visapkārt Jeruzālemei un Jūdas pilsētās, kalnienes pilsētās un Šefelas pilsētās, un Negebas pilsētās, jo gūstekņus es atvedīšu atpakaļ,” saka Kungs. , +Šai zemē tiks pirkti lauki, par kuriem jūs sakāt: tie ir nopostīti, kur ne zvēra, ne cilvēka, tie atdoti kaldiešu rokā, – , *Jo tā saka Kungs: kā es nesu šai tautai visu šo lielo ļaunumu, tā es nesīšu viņiem visu labo, ko esmu apsolījis.yk, )Un es līksmošu, tiem darīdams labu, patiesi – es dēstīšu viņus šai zemē no visas sirds un dvēseles!2], (Es slēgšu ar viņiem mūža derību, ka es nenovērsīšos no viņiem un darīšu tiem labu, un es likšu tiem sirdī manis bijāšanu, lai tie nenovēršas no manis.}s, 'Es došu tiem vienu prātu un vienu gaitu, lai tie bīstas mani uz mūžiem par labu sev pašiem un saviem dēliem.<s, &Un viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs!R, %redzi, es sapulcēšu viņus no visām tām zemēm, kur esmu tos aiztriecis – savās dusmās, niknumā un bardzībā, un es viņus atvedīšu uz šejieni atpakaļ un ļaušu tiem dzīvot drošībā.7, $Tādēļ tagad tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šo pilsētu, par ko jūs sakāt, ka tā atdota Bābeles ķēniņa rokā ar zobenu, badu un mēri:Y+, #Ben-Hinnomas ielejā viņi cēla augstienes Baalam, lai ziedotu Moleham savus dēlus un meitas, – es viņiem to nepavēlēju, no manas mutes tas nenāca, ka tie dara šo preteklību, apgrēcinādami Jūdu!^5, "Viņi laistīja savas preteklības namā, kas saukts manā vārdā, to sagānīdami.  , !Man viņi pagrieza muguru, ne seju, kaut es viņus mācīju, bez mitas mācīju, bet viņi neklausīja un mācību nepieņēma!X), Visa Israēla dēlu un Jūdas dēlu ļaunuma dēļ, ko tie darīja, mani kaitinādami: viņi, viņu ķēniņi, viņu augstmaņi, viņu priesteri un viņu pravieši, Jūdas vīri un Jeruzālemes iemītnieki!~!, Šī pilsēta man ir bijusi par dusmām un niknumu no dienas, kad viņi to uzcēla, līdz šai dienai! Es to novākšu no savas priekšas!%}C, Jo Jūdas dēli un Israēla dēli kopš jaunības darījuši ļaunu pret mani, Israēla dēli mani tikai kaitinājuši ar saviem darinājumiem, saka Kungs.V|%, Un kaldiešu karavīri nāks pār šo pilsētu un to nodedzinās ar uguni, nosvilinās gan to, gan mājas, uz kuru jumtiem kvēpināja Baalam un laistīja lejamos upurus citiem dieviem, mani kaitinādami!{, Tādēļ tā saka Kungs: redzi, šo pilsētu es atdošu kaldiešu rokā un Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, un viņš to ieņems!Sz, “Redzi, es esmu Kungs, visu dzīvo Dievs! Vai man kas ir neiespējams!?-yU, Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: x, Un tu, Kungs Dievs, man teici: pērc lauku par sudrabu un apliecini to ar lieciniekiem! – Bet nu pilsēta atdota kaldiešiem!”=ws, Redzi, ap pilsētu jau aplenkuma valnis, un to ieņems – ar zobenu, badu un mēri šī pilsēta ir atdota kaldiešu rokās, kuri karo pret to! Kā tu teici, tā ir! Nu tu redzi!Qv, Un viņi atnāca un to iemantoja, bet tavā balsī neklausījās un pēc tavas bauslības nestaigāja, visu, ko tu tiem vēlēji darīt, tie nedarīja, – tad tu liki, lai tiem notiek šis ļaunums!nuU, Tu devi viņiem šo zemi, kā biji zvērējis to dot viņu tēviem, zemi, kur plūst medus un piens!t!, Ar zīmēm un brīnumiem, savu stipro roku un izstiepto elkoni, un šausmas dvesošiem brīnumiem tu izvedi savu tautu no Ēģiptes zemes!s3, Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē, līdz šai dienai Israēlā un pie cilvēkiem, tā tu iemantoji slavu, un tā pastāv vēl šodien!.rU, Liels padomā un darbu skaitā! – Tavas acis ir atdarītas pār visiem cilvēka dēlu ceļiem, lai katram darītu pēc viņa gājuma un pēc viņa darba augļiem.q, Tu izrādi žēlastību tūkstošiem un tēvu grēkus piepildi pie viņu bērniem! Lielais un varenais Dievs, Pulku Kungs ir tavs vārds! p, “Ak, Kungs Dievs! Redzi, ar savu lielo spēku un ar savu izstiepto elkoni tu radīji debesis un zemi, nekas tev nav neiespējams!So, Atdevis Bārūham, Nērijas dēlam, pirkšanas līgumu, es lūdzos Kungu:mnS, Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Šajā zemē atkal pirks namus, laukus un vīnadārzus!”Bm}, “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ņemiet šo apzīmogoto pirkšanas līgumu un šo pirkšanas apliecību un lieciet tos māla traukā, lai tie var glabāties daudzas dienas.”4lc, Viņu klātbūtnē es pavēlēju Bārūham:okW, Un es iedevu pirkšanas līgumu Bārūham, Nērijas dēlam, Mahsēja dēlam, mana tēvoča Hanamēla un liecinieku klātbūtnē, un tie parakstījās pirkšanas līgumā visu to jūdu klātbūtnē, kuri sēdēja cietuma pagalmā.qj[, Un es paņēmu apzīmogoto līgumu ar nosacījumiem un noteikumiem, un pirkšanas apliecības norakstu.yik, Par darījumu es uzrakstīju līgumu, apzīmogoju, apliecināju ar lieciniekiem un uz svariem nosvēru sudrabu.h, Un es nopirku no Hanamēla, mana tēvoča dēla, lauku, kas Anātotā, un iesvēru viņam sudrabu – septiņpadsmit šekeļus sudraba.g, Kā Kungs bija teicis, pie manis uz cietuma pagalmu atnāca mana tēvoča dēls Hanamēls un teica: “Pērc jel manu lauku, kas Anātotā, Benjāmina zemē, jo tev ir mantošanas un pirmpirkuma tiesības, pērc to sev!” Un es zināju, ka tas ir Kunga vārds.f), redzi, Hanamēls, Šallūma dēls, tavs tēvocis, nāk pie tevis un saka: pērc manu lauku, kas Anātotā, jo tev ir pirmpirkuma tiesības.”9em, Jeremija teica: “Pār mani nāca Kunga vārds:,dQ, Viņš aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur tas paliks, kamēr es viņu piemeklēšu, saka Kungs, jo, kaut tu pret kaldiešiem cīnīsies, tu tos nepieveiksi!”4ca, Un Jūdas ķēniņš Cedekija nepaglābsies no kaldiešu rokas, viņš tiks atdots Bābeles ķēniņa rokā – runās ar viņu muti pret muti un skatīsies aci pret aci!;bo, Viņu ieslodzīja Jūdas ķēniņš Cedekija, sacīdams: “Kādēļ tu pravietoji: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to ieņems.a+, Tolaik Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, bet pravietis Jeremija bija ieslodzīts Jūdas ķēniņa nama cietuma pagalmā.` ', Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Cedekijas desmitajā gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebūkadnecara valdīšanas gads.7_g,(un visa līķu un pelnu paleja un visas āres līdz Kidronas strautam un līdz Zirgu vārtiem uz austrumiem būs svētas Kungam! Te nemūžam vairs negraus un neplēsīs!”P^,'un mēraukla ies līdz Gārēba pakalnam un tad tiks pagriezta uz Gou,y]k,&Redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad Kungam tiks uzcelta pilsēta – no Hananēla torņa līdz Stūra vārtiem,@\y,%Tā saka Kungs: “Ja var izmērīt debesis augšā, ja var izmērīt zemes pamatus apakšā, tik tad es atmetīšu visu Israēla dzimumu dēļ visa, ko viņi darījuši, saka Kungs.[,$“Ja šie mani likumi beigtos,” saka Kungs, “tik tad beigtos Israēla dzimums, tik tad tie nemūžam vairs nebūtu mana tauta!”4Za,#Tā saka Kungs, kas dienā dod gaismai sauli un mēness un zvaigžņu kārtību gaismai naktī, kas viļņo jūru, ka tā krāc viļņus, – Pulku Kungs ir viņa vārds!hYI,"Neviens vairs nepamācīs nedz savu tuvāko, nedz savu brāli, sacīdams: pazīstiet Kungu! – jo viņi visi mani pazīs, no maza līdz lielam, saka Kungs, es piedošu viņu vainas un viņu grēkus vairs nepieminēšu!”LX,!Pēc šīm dienām ar Israēla namu es slēgšu šādu derību, saka Kungs, es došu viņiem savu bauslību, es rakstīšu to viņu sirdīs, un es būšu viņiem Dievs, un viņi būs mana tauta.BW}, Ne tādu derību, ko es slēdzu ar viņu tēviem todien, kad ņēmu tos pie rokas, lai izvestu no Ēģiptes zemes, – viņi lauza manu derību, lai gan pār tiem valdīju, saka Kungs.qV[,“Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “kad es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un Jūdas namu.nUU,Bet ikviens mirs savas vainas dēļ, un zobi notruls tam cilvēkam, kas pats skābas vīnogas ēdis!hTI,Tajās dienās viņi vairs neteiks: tēvi ēda skābas vīnogas, bet dēliem notrula zobi! –-SS,Un, kā es tos uzlūkoju, lai rautu un plēstu, lai plosītu un izdeldētu un lai darītu ļaunu, tā es tos uzlūkošu, lai celtu un lai stādītu,” saka Kungs.~Ru,“Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “un es sēšu Israēla namā un Jūdas namā cilvēka sēklu un lopa sēklu!=Qu,Tad es pamodos un palūkojos, mans miegs bija salds.WP',Es padzirdīšu gurušu dvēseli, ik tvīkstošu dvēseli es piepildīšu!”fOE,Tur mitīs Jūda kopā ar visām pilsētām un zemnieki, un tie, kas ar ganāmpulkiem klejo.^N5,Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Kad es atvedīšu atpakaļ gūstekņus, tad Jūdas zemē un pilsētās tie atkal teiks šos vārdus: esi svētīts, tu, Kungs! Tu taisnības pļava! Tu svētuma kalns! –|Mq,Cik ilgi vēl mīņāsies, atkritusī meita?! Šai zemei Kungs jau devis citu sievu, kas protas aptecēt vīru!”9Lk,“Uzliec rādītāja akmeni, uzslej sev ceļrāža stabu! Ved savu sirdi pa stingru ceļu, pa ceļu, kuru tu iesi, atgriezies, jaunava Israēla, atgriezies savās pilsētās!CK,Vai Efraims nav man mīļš dēls, vai nav tīkams bērns? Lai cik viņu lamāju, taču vienmēr viņu atceros! Viņa dēļ man trīs iekšas, žēlot es žēlošu viņu!” saka Kungs.J/,Kad es novērsos, tad es rimos! Kad man lika zināt, tad sērodams situ uz gurniem: es apkaunots, es bez goda, jo savas jaunības izsmieklu nesu!.IU,Dzirdēt es dzirdēju Efraimu īdam: tu mani pārmācīji, es tiku pārmācīts kā dumja tele! Ved mani atpakaļ, un es atgriezīšos, jo tu esi Kungs, mans Dievs!WH',Tavai nākotnei ir cerība, saka Kungs, tavi dēli atgriezīsies savā zemē!G%,Tā saka Kungs: “Liedz savai balsij raudas un asaras acīm, jo tavam darbam būs alga, saka Kungs, viņi atgriezīsies no naidnieka zemes!1F[,Tā saka Kungs: Rāmā dzird žēlabu dziesmu – raudas un rūgtums! Rāhēle raud par saviem dēliem, liedzas mierināties par saviem dēliem, jo viņu vairs nav!”qE[,Ar treknumu es dzirdīšu priestera dvēseli, un savu tautu ar savu labumu sātināšu! – saka Kungs. ~~d}}&|{{]zyxx%ww]v^uu+t@srr]qq#pKoknmmmlOkk1jjiNhhgg fedcbVa`_^]] \V[[YYQXeW}VVUTTiSRQgPP4ONNMCLKKsJJ?IzHH,GGUFFAEE,DD CBB @@q??>==<;;?:L999)8.766S544>33*2100 /a.--/,@+s+))/(U'&&A%S$#"!! o8Yj1:[d_da [ l  F8RE%CvSJ,0Kā jūs varat teikt: mēs – varoņi un varonīgi karavīri kaujā! –lIQ,0 Paliks kaunā Moābs ar Kemošu, kā palika kaunā Israēla nams ar Bēteli, uz ko tas paļāvās.H5,0 Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, es uzsūtīšu viņam gāzējus, tie viņu piešķiebs un iztukšos viņa traukus, un izlies viņa krūkas!5Gc,0 Bez bēdu Moābs kopš jaunības un dusēja kā vīna raugs – no trauka traukā to nelēja, trimdā viņš negāja! Tādēļ tam sava garša un smarža nav mainījusies!mFS,0 Nolādēts tas, kas Kunga darbu dara nevīžīgi, nolādēts tas, kas savu zobenu no asinīm attur!mES,0 Dodiet Moābam spārnus, lai laižas prom! Viņa pilsētas kļūs par postažu, kur neviens nemīt! D ,0Pār katru pilsētu postītājs nāks, ne pilsēta neglābsies, ieleju izdeldēs, un iznīcinās līdzenumu – kā teica Kungs. C,0tu paļāvies uz paša darbiem un dārgumiem, bet ieņems arī tevi! Kemošu aizvedīs trimdā kopā ar priesteriem, augstmaņiem!NB,0Skrejiet, dzīvību glābiet, kļūstiet kā tuksneša saušļi, –vAe,0Luhītas kalnu pārejā ar raudām kāpj raudādami, Horonaimas nogāzēs naidnieki dzirdēja posta klaigas!=@u,0Satriekts Moābs, viņa jaunekļiem tie lika kliegt!4?c,0No Horonaimas kliedz: delde un milzu posts!)>K,0Vairs nav Moāba slavas! Hešbonā viņi lēma tam ļaunu: iesim un iznīdēsim, lai vairs nav tauta! – Arī tu, Madmēna, apklusīsi, tev pakaļ ies zobens!= 1,0Par Moābu. Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Vai! Nebo, jo nopostīta! Apkaunota un ieņemta Kirjataima, apkaunots un sagrauts cietoksnis!j<M,/Kā lai tu rimsti, ja Kungs tev pavēlēja? Pret Aškelonu un jūras krastu tevi aizsūtīja!”b;=,/Vai! Zobens Kungam! Kunga zoben, kad tu rimsi!? Lien atpakaļ makstī, rimsti un klusti!e:C,/Nu noskūta Gaza, izdeldēta Aškelona un ielejās palikušie! Cik ilgi tu graizīsi sevi!?@9y,/par to dienu, kas nāk, lai iznīdētu visus filistiešus, lai nocirstu Tīrai un Sidonai visus pabēgušos palīgus! Jo Kungs deldē filistiešus – Kaftoras piekrastē palikušos! 8,/Zirgu pakavu klaboņas, ratu dārdoņas un riteņu klaudzoņas dēļ – neatskatīsies tēvi uz dēliem, nošļuks tiem rokas! –j7M,/Tā saka Kungs: “Redzi, no ziemeļiem ūdeņi ceļas, tie kļūs par pāri plūstošu strautu, tie pārplūdinās zemi un piepildīs pilsētas un tos, kas tur mīt, un cilvēki kliegs un gaudos – visi, kas mīt uz zemes.a6 =,/Kunga vārds nāca pār pravieti Jeremiju par filistiešiem, pirms faraons sakāva Gazu.a5;,.Nebaidies, Jēkab, tu mans kalps, saka Kungs, es esmu kopā ar tevi, es piebeigšu visas tautas, starp kurām es tevi izklīdināju, bet tevi es nepiebeigšu, tik ar tiesu pārmācīšu, bez soda jau neatstāšu!”|4q,.Nebaidies, Jēkab, tu mans kalps, saka Kungs, nebīsties, Israēl, jo, redzi, no tālienes es tevi glābju, tavus pēcnācējus no gūsta zemes, atgriezīsies Jēkabs un dzīvos bez rūpēm, dzīvos bez rūpēm, neviens viņu vairs nebaidīs.53c,.Un es atdošu viņus to rokās, kas lūko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā un viņa kalpu rokā. Pēc tam tur dzīvos kā senāk, saka Kungs.12[,.Teica Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Redzi, es piemeklēšu No-Āmonu un faraonu un Ēģipti, un tās dievus un ķēniņus, un faraonu un tos, kas paļaujas uz viņu!I1 ,.Ēģiptes meita tiks apkaunota un atdota ziemeļu tautas rokā!0 ,.Viņas mežu tie nocirtuši, kaut tas bija neizejams,” saka Kungs, “un viņu ir vairāk nekā siseņu, tiem nav skaita!”j/M,.Karaspēkā tie nāk, viņu balss slīd kā čūska. Ar cirvjiem tie nāk – kā koku gāzēji!8.i,.Viņai ir algotņi – kā stallī turēti teļi! Bet novērsīsies pat tie, visi pamuks un nenostāvēs! Jo pār viņiem nākusi nelaimes diena, viņu piemeklēšanas laiks!D-,.Ēģipte ir jauna tele, no ziemeļiem nāks uz to dundurs! , ,.Gatavojiet traukus trimdai, pie Ēģiptes meitas mītošie, jo Memfisa par postažu kļūs un nosvils, ka neviens tur nemitīs!+,.Kā es esmu dzīvs – saka ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds! – Kā Tābors starp kalniem, kā Karmels iekš jūras tie nāks!^*5,.Viņi sauca uz faraonu: Ēģiptes ķēniņš ir bļauris, kas palaidis īsto brīdi!$)A,.Viņš vairoja klupušos, vīrs krita pār vīru un teica: ceļamies, ejam atpakaļ pie savas tautas uz zemi, kur esam dzimuši, apspiedēja zobena dēļ!R(,.Kādēļ pamucis Apiss, tavs vērsis? Nenostāvēja! Kungs to nobadīja!'1,.“Stāstiet Ēģiptē un skandējiet Migdolā, skandējiet Memfisā un Tahpanhēsā, sakiet: stājiet un taisieties, jo zobens jums apkārt rīs!&,. Šis ir vārds, ko Kungs runāja uz pravieti Jeremiju par Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara karagājienu pret Ēģiptes zemi:%w,. Dzirdēja tautas tavu kaunu, un tavas klaigas piepilda zemi, jo karavīrs klupa pār karavīru, visi krituši kaujā!y$k,. Ej augšup uz Gileādu, balzamu ņem, jaunava, Ēģiptes meita! Velti tev ņemties zāļu, tev neizdziedēties!W#',. Kungam, Pulku Kungam, todien būs atriebes diena, lai atriebtu viņa naidniekiem! Rīs zobens līdz sātam, asiņu atdzersies! Kungam, Pulku Kungam, būs kaujamais upuris ziemeļu zemē pie Eifrātas upes! ",. Slejieties zirgos un brāzieties ratos, lai iziet karavīri – no Kūšas un Pūtas, kas vairogu tver, no Lūdas, kas loku velk!!,.Ēģipte ceļas kā Nīla, kā upe mutuļo ūdeņus! Saka: es celšos, es apklāšu zemi, es izdeldēšu pilsētas un to iemītniekus!@ {,.Kas tur – ceļas kā Nīla? Kā upe mutuļo ūdeņus?nU,.Neaizbēgt ātrajam, un neglābties karavīram! Ziemeļos pie Eifrātas upes viņi kritīs un klups!3_,.Kādēļ man jāredz, kā viņi satriekti?! Atpakaļ griežas! Viņu karavīri satriekti, bēgtin aizbēguši! Atpakaļ negriežas! Visapkārt šaušalas!” saka Kungs.nU,.Jūdziet! Jātnieki zirgos! Stājiet ar bruņucepurēm galvā, triniet šķēpus, apvelciet bruņas!?y,.“Taisiet aizsegus un vairogus un triecieties kaujā!r],.Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Neho karaspēku, kas stāvēja pie Eifrātas Karkemīšā un ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā valdīšanas gadā:5 g,.Kunga vārds nāca pār Jeremiju par tautām.%C,-Un tu vēl meklē labumu?! Nemeklē! Redzi, ļaunu es nesu pār visu miesu, saka Kungs, bet tev es došu dzīvību par laupījumu it visur, kur tu iesi!”,-Tā saki viņam: tā saka Kungs: redzi, es noplēsīšu to, ko uzcēlu, un izraušu to, ko dēstīju! Tā ir visa šī zeme!uc,-tu teici: vai man! Manām sāpēm Kungs pielicis rūpes, vaidos es esmu paguris, un rimuma es neatrodu! –=u,-“Tā saka Kungs, Israēla Dievs, uz tevi, Bārūh:Z /,-Šis ir vārds, ko pravietis Jeremija runāja uz Bārūhu, Nērijas dēlu, kad tas šos vārdus rakstīja grāmatā pēc Jeremijas teiktā – Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā:2],,Tā saka Kungs: redzi, es atdošu Ēģiptes ķēniņu, faraonu Hofru, viņa ienaidnieku rokā un to rokā, kuri lūko pēc viņa dzīvības, – tāpat kā Jūdas ķēniņu Cedekiju es atdevu Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, kas bija viņa ienaidnieks un lūkoja pēc viņa dzīvības!”,,Šī jums ir zīme, saka Kungs, ka es jūs piemeklēšu šajā vietā, lai jūs zinātu, ka mani vārdi par jums piepildīsies uz ļaunu!^5,,No zobena izbēgušie atgriezīsies no Ēģiptes zemes uz Jūdas zemi kā pāris vīru, un viss Jūdas atlikums, kas gāja apmesties Ēģiptes zemē, tad zinās, kā vārdi ir piepildījušies – mani vai viņu!-S,,Redzi, es esmu nomodā pār viņiem uz ļaunu, ne uz labu, un visi Jūdas vīri, kas Ēģiptes zemē, ņems galu no zobena un bada – kamēr tiem gals būs klāt!xi,,Tādēļ klausies Kunga vārdu, viss Jūda, kas mīti Ēģiptes zemē: redzi, es zvērēju pie sava lielā vārda, saka Kungs, ka visā Ēģiptes zemē manu vārdu vairs nepiesauks neviena Jūdas vīra mute, sacīdama: dzīvs Kungs Dievs!3_,,Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: jūs un jūsu sievas teicāt un ar savām mutēm un rokām to piepildījāt, sacīdami: pildīt pildīsim solījumus, ko solījām, – kvēpināsim debesu ķēniņienei un laistīsim viņai lejamos upurus! – Tad apstipriniet solīto un pildiet solīto! –~u,,Un Jeremija teica visiem tiem ļaudīm un visām sievām: “Klausies Kunga vārdu, viss Jūda, kas Ēģiptes zemē!i K,,Tādēļ, ka jūs kvēpinājāt un grēkojāt pret Kungu un neklausījāt Kunga balsij, un nerīkojāties pēc viņa bauslības, viņa likumiem un viņa liecībām, tādēļ jūs ir ķēris šis ļaunums – kā šodien!”4 a,,Kungs vairs nevarēja izturēt jūsu darīto darbu ļaunumu un preteklības, un jūsu zeme kļuva par drupām, izpostījumu un lāstu, kur neviens nemīt – kā šodien!f E,,“Vai Kungs neatceras kvēpināmos, ko jūs kvēpinājāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās – jūs un jūsu tēvi, jūsu ķēniņi un jūsu augstmaņi un vienkāršie ļaudis –, vai tas viņam nenomāc sirdi?l Q,,Un Jeremija teica ļaudīm – vīriem un sievām, un visiem ļaudīm, kas bija tam atbildējuši:U #,,Un, kad mēs kvēpinājām debesu ķēniņienei un laistījām viņai lejamos upurus, vai bez mūsu vīru ziņas mēs cepām tai elku maizes, lai viņu attēlotu, un laistījām viņai lejamos upurus?”1,,Kopš mēs mitējāmies kvēpināt debesu ķēniņienei un laistīt viņai lejamos upurus, mums pietrūka it visa, un mūs galēja zobens un bads!E,,mēs labāk darīsim to, kas mums pašiem tīk, – kvēpināsim debesu ķēniņienei un laistīsim viņai lejamos upurus, kā esam darījuši, mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un mūsu augstmaņi Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, tad mēs būsim sāti maizes, mums būs labi un ļauna mēs neredzēsim!U#,,“Mēs neklausīsimies tajos vārdos, ko tu uz mums runāji Kunga vārdā,H ,,Un Jeremijam atbildēja visi vīri, kuri zināja, ka viņu sievas kvēpina citiem dieviem, un visas sievas, kas stāvēja lielā pulkā, un visi ļaudis, kuri mita Ēģiptes zemē, Patrosā:jM,,Jūdas atlikumam, kas nāca piemist Ēģiptes zemē, nebūs ne izbēguša, ne izmukuša, kas atgrieztos Jūdas zemē, ko viņi gan kāro – atgriezties un dzīvot tur, jo neatgriezīsies neviens, izņemot pāris bēgļu!”w,, Un es piemeklēšu tos, kuri mīt Ēģiptes zemē, tā, kā es piemeklēju Jeruzālemi, – ar zobenu, badu un mēri!(I,, Es ņemšu Jūdas atlikumu, kas devās uz Ēģiptes zemi, lai apmestos tur, – un tie visi tur tiks piebeigti, tie kritīs no zobena un no bada, tie ņems galu no maza līdz lielam, no zobena un no bada tie mirs, tie kļūs par lāstu, par šausmām, par nolādējumu un par izsmieklu!~u,, Tādēļ tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, pret jums es vērsīšos uz ļaunu, lai iznīdētu visu Jūdu!$A,, Līdz šai dienai jūs nebijāt satriekti, kaut gan nebijāties un nerīkojāties pēc manas bauslības un likumiem, ko es devu jums un jūsu tēviem! –2],, Vai esat aizmirsuši savu tēvu ļaunumu un Jūdas ķēniņu ļaunumu, viņu sievu ļaunumu un jūsu sievu ļaunumu, ko tie darīja Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās?o~W,,Kādēļ kaitināt mani ar savu roku darbiem – kvēpināt citiem dieviem Ēģiptes zemē, uz kurieni jūs aizgājāt un apmetāties; vai tādēļ, lai jūs tur zustu un būtu par lāstu un izsmieklu starp visām zemes tautām?!J} ,,Tagad tā saka Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs: kādēļ jūs darāt lielu ļaunumu paši pret savu dzīvību, lai Jūdā zustu vīrs un sieva, bērns un zīdainis un jums nekas neatliktu?!!|;,,Izlija mans niknums un manas dusmas, tas iedegās Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, un tās kļuva par drupām un izpostījumu – kā šodien!{{o,,Bet viņi neklausījās – pat ausi nepastiepa, lai atgrieztos no sava ļaunuma un nekvēpinātu citiem dieviem!z,,Un es sūtīju pie jums visus savus kalpus, praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: jel nedariet šo preteklību, ko es nīstu! –+yO,,Tas noticis viņu ļaunuma dēļ, ko tie darīja, mani kaitinādami, – gāja, kvēpināja un kalpoja citiem dieviem, ko ne paši, ne viņu tēvi nav pazinuši!Px,,“Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: jūs redzējāt visu to ļaunumu, kam es liku nākt pār Jeruzālemi un visām Jūdas pilsētām, un redzi – šodien tās ir drupās un neviens tur nemīt! w ,,Vārds, kas nāca pār Jeremiju par visiem jūdiem, kuri mīt Ēģiptes zemē, Migdolā, Tahpanhēsā, Memfisā un Patrosas zemē:v,+ Viņš satrieks Saules nama elku stabus, kas ir Ēģiptes zemē, un Ēģiptes dievu namus viņš nodedzinās ar uguni!”Fu,+ Ēģiptes dievu namos es iedegšu uguni, un viņš tos sadedzinās un aizvedīs gūstā, viņš atblusos Ēģiptes zemi, kā gans atbluso savas drānas, no turienes viņš aizies ar mieru!t,+ Viņš nāks un sitīs Ēģiptes zemi: kuri nāvei, tiem nāve, kuri gūstam, tiem gūsts, un, kuri zobenam, tiem zobens!vse,+ Saki viņiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es sūtīšu un ņemšu savu kalpu Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru un likšu viņa troni uz šiem akmeņiem, kurus es noslēpu, un es izpletīšu viņa troņa telti pār tiem!|rq,+ “Ņem rokā lielus akmeņus un, Jūdas vīriem redzot, paslēp tos bruģī pie faraona nama ieejas Tahpanhēsā!7qi,+Tahpanhēsā pār Jeremiju nāca Kunga vārds:dpA,+Un tie devās uz Ēģiptes zemi, viņi nepaklausīja Kunga balsij un nonāca Tahpanhēsā.noU,+vīrus, sievas, bērnus un ķēniņa meitas un katru dzīvu dvēseli, ko tur kopā ar Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu, un pravieti Jeremiju un Bārūhu, Nērijas dēlu, bija atstājis sardzes vadonis Nebūzaradāns.6ne,+Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki ņēma visu Jūdas atlikumu, kas bija atgriezies dzīvot Jūdas zemē no visām tautām, kur tie bija aiztriekti:m,+Un Jehohānāns, Kārēha dēls, visi karaspēka virsnieki un visa tauta, neklausīja Kunga balsij un nepalika Jūdas zemē.l!,+Tevi pret mums sakūdīja Bārūhs, Nērijas dēls, lai mūs nodotu kaldiešu rokā, ka tie mūs nonāvē un aizved trimdā uz Bābeli!”Kk,+tad Azarja, Hošajas dēls, un Jehohānāns, Kārēha dēls, visi tie nekauņas teica Jeremijam: “Tu melo! Kungs, mūsu Dievs, tevi nesūtīja teikt: neejiet uz Ēģipti un nemītiet tur! –j -,+Kad Jeremija beidza teikt tautai visus Kunga, viņu Dieva, vārdus, ko Kungs, viņu Dievs, viņam priekš tiem sūtīja, – visus šos vārdus,xii,*Tagad zināt ziniet, ka no zobena, bada un mēra jūs mirsiet tajā vietā, kurp kārojat iet un apmesties!”h,*Šodien es jums to pastāstīju, bet jūs neklausījāt Kunga, sava Dieva, balsij un visam, ko viņš man lika jums teikt.[g/,*Jūsu muļķība jums maksās dzīvību, jo jūs sūtījāt mani pie Kunga, sava Dieva, sacīdami: “Lūdz par mums Kungu, mūsu Dievu! Stāsti mums visu, ko teiks Kungs, mūsu Dievs, un mēs to darīsim! –zfm,*Kungs teica par jums, Jūdas atlikums: “Neejiet uz Ēģipti!” Zināt ziniet, ka šodien es jūs brīdināju!,eQ,*Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Kā manas dusmas un niknums tika izliets pār Jeruzālemes iemītniekiem, tā mans niknums tiks izliets arī pār jums, ja jūs iesiet uz Ēģipti, un jūs būsiet par lāstu, šausmām, nolādējumu un paļām un šo vietu vairs neredzēsiet!”?dw,*Visi, kas griezīs savu vaigu uz Ēģipti, lai apmestos tur, mirs no zobena, bada un mēra, starp tiem nebūs ne izbēgušā, ne izmukušā no ļaunuma, ko es pār tiem nesīšu!” c9,*tad zobens, no kā jūs baidāties, jūs panāks Ēģiptes zemē, un bads, kas jums tā rūp, jums ķersies klāt arī Ēģiptē, un tur jūs mirsiet!b,*tad klausies Kunga vārdus, Jūdas atlikums, tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ja jūs grasāties iet uz Ēģipti, lai apmestos tur,a+,*sacīdami: nē, mēs iesim uz Ēģiptes zemi, tur mēs karu neredzēsim un raga balsi nedzirdēsim, un maizes nesalksim, tur mēs mitīsim! –j`M,* Bet, ja jūs teiksiet: šajā zemē mēs nepaliksim! – neklausīdami jūsu Kunga Dieva balsij,o_W,* Es došu jums žēlsirdību, ka viņš būs līdzjūtīgs pret jums un ļaus palikt jums jūsu zemē.^3,* Nebaidieties no Bābeles ķēniņa, no kura jūs baidāties, nebaidieties no viņa! – saka Kungs, es jūs glābšu un izpestīšu no viņa rokas! ] ,* ja jūs palikt paliksiet šajā zemē, tad es jūs celšu, nevis noplēsīšu, jo es mitēšos no ļauna, ko esmu jums darījis!\y,* Un viņš teica: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs, pie kura jūs mani sūtījāt, lai viņš pieņem jūsu lūgšanu:[,*un viņš pasauca Jehohānānu, Kārēha dēlu, un visus karaspēka virsniekus, kas bija ar viņu, un visu tautu no maza līdz lielam.>Zw,*Pēc desmit dienām Kunga vārds nāca pār Jeremiju,$YA,*Labi vai slikti, bet mēs klausīsim mūsu Kungu Dievu, pie kura mēs tevi sūtām, lai mums klātos labi, jo mēs klausīsim mūsu Kunga Dieva balsij!” X9,*Un viņi teica Jeremijam: “Lai Kungs mums ir patiess un uzticams liecinieks, ja mēs visu nedarīsim tā, kā caur tevi mums saka Kungs, tavs Dievs!@Wy,*Pravietis Jeremija viņiem teica: “Dzirdēju! Redzi, es lūgšu Kungu, jūsu Dievu, kā jūs teicāt, un visu, ko Kungs jums atbildēs, es jums pastāstīšu un neslēpšu neko!”]V3,*Varbūt Kungs, tavs Dievs, pavēstīs, pa kuru ceļu mums iet un ko mums darīt!”NU,*nāca pie pravieša Jeremijas un sacīja: “Pieņem mūsu lūgšanu, lūdz Kungu, savu Dievu, par mums un par visu šo atlikumu! Jo mēs esam palikuši tikai daži no daudziem, kā tu pats redzi!T ,*Tad visi karaspēka virsnieki un Jehohānāns, Kārēha dēls, Jezanja, Hošajas dēls, un visa tauta no maza līdz lielam,LS,)tā viņi darīja kaldiešu dēļ, viņi baidījās no tiem, jo Ismaēls, Netanjas dēls, bija nokāvis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, kuru Bābeles ķēniņš bija iecēlis valdīt pār šo zemi.rR],)Viņi gāja un apmetās Kimhāma patvērumā, kas ir pie Betlēmes, lai ietu un nokļūtu Ēģiptē, –8Qi,)Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kas bija kopā ar viņu, ņēma atlikušos ļaudis, ko Ismaēls, Netanjas dēls, bija aizvedis no Micpas pēc tam, kad bija nokāvis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, – vīrus un sievas, bērnus un einuhus – un atveda tos atpakaļ no Gibeonas.xPi,)Bet Ismaēls, Netanjas dēls, kopā ar astoņiem vīriem aizbēga no Jehohānāna un devās pie Amona dēliem.O,)Un visi ļaudis, kurus Ismaēls veda gūstā no Micpas, pavērsās un devās atpakaļ, un tie gāja pie Jehohānāna, Kārēha dēla.N7,) Kad ļaudis, kas bija pie Ismaēla, ieraudzīja Jehohānānu, Kārēha dēlu, un visus karaspēka virsniekus, kas bija kopā ar viņu, tie līksmoja.M ,) Tie ņēma visus vīrus un gāja karot ar Ismaēlu, Netanjas dēlu, un viņi panāca to pie lielajiem ūdeņiem, kas Gibeonā.!L;,) Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kas bija kopā ar viņu, uzzināja par ļaunumu, ko bija darījis Ismaēls, Netanjas dēls.GK,) Ismaēls sagūstīja visu tautas atlikumu, kas bija Micpā, arī ķēniņa meitas un visus ļaudis, kas bija palikuši Micpā un ko sardzes vadonis Nebūzaradāns bija atstājis Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, pakļautībā. Ismaēls, Netanjas dēls, tos aizveda gūstā un devās ceļā, lai pārietu pie Amona dēliem.eJC,) Un aka, kur Ismaēls iemeta visu to vīru līķus, kurus viņš nokāva kopā ar Gedaljāhu, ir tā aka, kuru izraka ķēniņš Āsa, cīnoties pret Baešu, – to Ismaēls, Netanjāhu dēls, piepildīja ar nokautajiem.GI,)Bet starp tiem atradās desmit vīri, kas teica: “Nenonāvē mūs, jo mums tīrumā ir krājumi: kvieši un mieži, eļļa un medus!” – un viņš rimās un nenonāvēja tos kā citus.H,)Kad tie nonāca pilsētas vidū, Ismaēls, Netanjas dēls, viņus nokāva un iemeta akā – viņš un vīri, kas bija kopā ar viņu.7Gg,)Ismaēls, Netanjas dēls, iznāca tiem pretī no Micpas – raudādams ietin gāja, un, tiem tuvāk pienācis, viņš sacīja: “Nāciet pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla!”_F7,)No Šehemas, Šīlo un Samarijas atnāca vīri – astoņdesmit vīru nogrieztām bārdām, saplēstām drānām un sagraizījušies, un viņu rokās bija labības dāvanas un vīraks, lai to pienestu Kunga namam.RE,)Otrā dienā pēc Gedaljāhu nonāvēšanas neviens vēl neko nezināja.D,)Ismaēls nokāva visus jūdus, kas kopā ar viņu bija Micpā, kā arī kaldiešus, kas tur atradās, un visus karavīrus.cC?,)Tad Ismaēls, Netanjas dēls, un desmit vīri, kuri bija kopā ar viņu, cēlās un ar zobenu kāva Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu, un nonāvēja viņu, – taču viņu bija iecēlis Bābeles ķēniņš.gB I,)Un septītajā mēnesī Ismaēls, Netanjas dēls, Elīšāmas dēls, no ķēniņa dzimuma, un ķēniņa virsnieki, un desmit vīri kopā ar viņu nāca pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, uz Micpu. Micpā tie visi ēda maizi.wAg,(Bet Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, teica Jehohānānam, Kārēha dēlam: “Nedari to, tu melo par Ismaēlu!”>@u,(Un Jehohānāns, Kārēha dēls, Micpā slepeni Gedaljāhu teica: “Es tagad iešu un nositīšu Ismaēlu, Netanjas dēlu, un neviens to neuzzinās! Kādēļ lai viņš nogalē tevi!? Kādēļ jātiek pazudinātiem visiem jūdiem, kas ir sapulcējušies pie tevis? Kādēļ jāiet bojā Jūdas atlikumam?”B?},(Un viņš tam sacīja: “Vai tu zini, ka Baalīss, Amona dēlu ķēniņš, ir sūtījis Ismaēlu, Netanjas dēlu, tevi nogalēt!?” Bet Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, neticēja viņam.|>q,( Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kuri klaiņoja apkārt, nāca uz Micpu pie Gedaljāhu..=U,( Un visi jūdi atgriezās no visām tām vietām, kur bija padzīti, un nāca uz Jūdas zemi pie Gedaljāhu, uz Micpu, un vāca tur jo daudz vīna un vasaras augļu.l<Q,( Un arī visi jūdi, kuri bija Moābā, starp Amona dēliem, Edomā un visās zemēs, uzzināja, ka Bābeles ķēniņš dažus ir atstājis Jūdā un ka pār tiem viņš ir iecēlis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu.r;],( Bet es, redzi, es mitīšu Micpā, lai stātos to kaldiešu priekšā, kuri nāks pie mums, bet jūs vāciet vīnu un vasaras augļus, un eļļu, lieciet tos savos traukos un dzīvojiet savās pilsētās, kurās esat apmetušies!”`:9,( Un Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, Šāfāna dēls, zvērēja viņiem un viņu vīriem, sacīdams: “Nebaidieties no kalpības kaldiešiem! Dzīvojiet šajā zemē un vergojiet Bābeles ķēniņam, un jums būs labi!b9=,(Un viņi nāca uz Micpu pie Gedaljāhu – Ismaēls, Netanjāhu dēls, Jehohānāns un Jonatāns, Kārēha dēli, Serāja, Tanhumeta dēls, nefopatieša Ēfaja dēli, un Jaazanja, maahietis, – viņi un viņu vīri. 8 ,(Un visi karaspēka virsnieki, kuri klaiņoja apkārt, – viņi un viņu vīri – padzirdēja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, valdīt pār vīriem, sievām, bērniem un zemes nabagiem, kuri nebija aizvesti trimdā uz Bābeli.7,(Un Jeremija gāja uz Micpu pie Cedekijas, Ahīkāma dēla, un mita pie viņa, pie tās tautas, kas bija palikusi tai zemē.[6/,(Un, kamēr vēl Jeremija nebija aizgājis, viņš teica: “Vai arī atgriezies pie Cedekijas, Ahīkāma dēla, Šāfāna dēla, kuru Bābeles ķēniņš iecēla valdīt pār Jūdas pilsētām, un mīti tur pie viņa, pie savas tautas, vai arī ej visur, kurp gribi iet!” Un sardzes vadonis deva viņam uzturu un dāvanu un ļāva iet.65e,(Redzi, šodien es tevi atbrīvoju no važām, kas ir ap tavām rokām! Ja tu vēlies nākt kopā ar mani uz Bābeli, tad nāc, un es rūpēšos par tevi! Bet, ja tu nevēlies kopā ar mani doties uz Bābeli, redzi, tavā priekšā ir visa zeme, ej turp, kurp tev tīk, un, kurp gribi iet, turp ej!”4',(Viņš lika tam nākt, Kungs darīja, kā teica, jo jūs grēkojāt pret Kungu un nepaklausījāt viņa balsij – un jums notika šī lieta!3y,(Sardzes vadonis ņēma Jeremiju un teica viņam: “Kungs, tavs Dievs, ir runājis par ļaunumu, kas būs šai vietai.v2 g,(Šis ir vārds, ko Jeremija saņēma no Kunga pēc tam, kad sardzes vadonis Nebūzaradāns viņu atbrīvoja un ļāva iet, jo viņš bija iekalts važās, tāpat kā visi Jeruzālemes un Jūdas trimdinieki, ko aizveda trimdā uz Bābeli.1,'Jo es tevi glābtin glābšu, un tu nekritīsi no zobena, un tava dzīvība būs tavs laupījums, jo tu man uzticējies,” saka Kungs.l0Q,'Un todien es tevi atbrīvošu, saka Kungs, un tu netiksi atdots to vīru rokā, no kuriem baidies.V/%,'“Ej un saki Ebed-Meleham, kūšietim: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es likšu, lai mani vārdi par šo pilsētu piepildās uz ļaunu, ne uz labu, un tai dienā tas notiks tavā priekšā!\.1,'Un, kad Jeremija bija ieslodzīts cietuma pagalmā, pār viņu nāca Kunga vārds:3-_,'un viņi ņēma Jeremiju no cietuma pagalma un uzticēja viņu Gedaljāhu, Ahīkāma dēlam, Šāfāna dēlam, lai tas aizved viņu mājās, un Jeremija mita pie tautas.1,[,' Un sardzes vadonis Nebūzaradāns un rab-sarīss Nebūšazbāns, un rab-mags Nērgal-Sar-Ecers, un visi pārējie Bābeles ķēniņa virsnieki sūtīja pēc Jeremijas,q+[,' “Ņem, uzmani viņu un nedari viņam nekā ļauna, bet, ja viņš tev ko saka, tad dari to viņam!”h*I,' Un Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars pavēlēja sardzes vadonim Nebūzaradānam par Jeremiju:-)S,' Bet dažus no nabaga ļaudīm, kuriem nekas nepiederēja, sardzes vadonis Nebūzaradāns atstāja Jūdas zemē un piešķīra tiem todien vīnadārzus un tīrumus.?(w,' Un tautas atlikumu, kas bija pilsētā, un bēgļus, kas bija aizbēguši pie viņa, un tautas atlikumu, kas bija atlicis, uz Bābeli trimdā aizveda sardzes vadonis Nebūzaradāns.n'U,'Kaldieši nodedzināja ar uguni ķēniņa namu un tautas namus, un Jeruzālemes mūrus tie noplēsa.e&C,'Viņš laupīja Cedekijam acu gaismu un sasēja viņu dzelzs važās, lai vestu uz Bābeli.%),'Bābeles ķēniņš Riblā nonāvēja Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, un Bābeles ķēniņš nonāvēja arī visus Jūdas dižciltīgos![$/,'Kaldiešu karaspēks viņus vajāja, un tie panāca Cedekiju Jērikas klajumos, tie saņēma viņu ciet un aizveda pie Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara uz Riblu, Hamātas zemē, un viņš teica tam spriedumu.[#/,'Un, kad Jūdas ķēniņš Cedekija un visi karavīri viņus ieraudzīja, tad tie bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem, viņi devās prom pa klajumu ceļu.S",'Un visi Bābeles augstmaņi nāca un sēdās Vidus vārtos – Nērgal-Sar-Ecers, Samgar-Nebo, Sar-Sehīms – rab-sarīss, Nērgal-Sar-Ecers, rab-mags, un visi pārējie Bābeles ķēniņa augstmaņi.~!u,'Un Cedekijas vienpadsmitā valdīšanas gada ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā pilsēta tika iekarota.3  a,'Jūdas ķēniņa Cedekijas devītā valdīšanas gada desmitajā mēnesī Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi un aplenca to.wg,&Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz tai dienai, kad ieņēma Jeruzālemi. Un Jeruzāleme tika ieņemta.L,&Un visi augstmaņi nāca pie Jeremijas un jautāja viņam, un viņš pastāstīja viņiem to, ko bija vēlējis teikt ķēniņš, un viņi vairs nerunāja ar viņu, jo nebija nekā, ko dzirdēt.,&Bet tu tiem saki: es nācu pie ķēniņa ar savu lūgumu, lai viņš man neliek iet atpakaļ uz Jonatāna namu, ka es tur nenomirstu.”fE,&Ja augstmaņi padzirdēs, ka es esmu runājis ar tevi, tad tie nāks pie tevis un teiks tev: stāsti jel mums, ko tu sacīji ķēniņam, neslēp no mums neko, un mēs tevi nenonāvēsim! Un ko tev sacīja ķēniņš? –a;,&Un Cedekija teica Jeremijam: “Lai neviens neuzzina par šiem vārdiem, un tu nemirsi!I ,&Visas tavas sievas un tavus dēlus aizvedīs pie kaldiešiem, un tu neizglābsies no viņu rokas, jo tu būsi sakampts Bābeles ķēniņa rokā un šī pilsēta tiks nodedzināta ar uguni!”zm,&redzi, visas sievietes, kas bija palikušas Jūdas ķēniņa namā, tika aizvestas pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, un viņas teiks: pievīluši un pārspējuši tevi tavi ļaudis, kad tavas kājas grimst sūdos, tie tevi pametuši! –A},&Bet, ja tu liegsies iet, redzi, ko man Kungs parādīja:w,&Jeremija teica: “Viņi neatdos! Klausi jel Kunga balsi, ko es runāju uz tevi, un tev būs labi un tu būsi dzīvs!0Y,&Un ķēniņš Cedekija teica Jeremijam: “Es bīstos no tiem jūdiem, kuri ir aizbēguši pie kaldiešiem, ka viņi mani neatdod to rokās un tie man ko nenodara.”6e,&Bet, ja tu neiesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad šī pilsēta tiks atdota kaldiešu rokās un tie to nodedzinās ar uguni, un tu neizglābsies no viņu rokas!”q[,&Un Jeremija teica Cedekijam: “Tā saka Kungs, Pulku Dievs un Israēla Dievs: ja ietin iesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad tu paliksi dzīvs un šī pilsēta netiks nodedzināta ar uguni, un dzīvs būsi tu un tavs nams!M,&Bet ķēniņš Cedekija slepeni zvērēja Jeremijam, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas mums radīja dvēseli! Es tevi nenonāvēšu un neatdošu to vīru rokā, kuri lūko pēc tavas dzīvības!”  ,&Jeremija teica Cedekijam: “Ja es tev ko sacīšu, vai tu mani nenonāvēsi? Ja es tev došu padomu, tu manī neklausīsies!”=s,&Un ķēniņš Cedekija sūtīja pēc Jeremijas un pieņēma viņu pie trešās ieejas Kunga namā, un ķēniņš Jeremijam teica: “Es tev ko jautāšu, neslēp no manis neko!”ta,& Un viņi izvilka Jeremiju ar virvēm un izcēla viņu no cietuma akas, tā Jeremija tika cietuma pagalmā.  ,& Un kūšietis Ebed-Melehs teica Jeremijam: “Liec sev padusēs skrandas un lupatas zem virvēm!” – un Jeremija tā darīja.*M,& Ebed-Melehs paņēma sev līdzi vīrus, aizgāja uz ķēniņa namu, uz mantnīcu, paņēma no turienes skrandas un lupatas un ar virvēm tās nolaida Jeremijam. ,& Un ķēniņš pavēlēja kūšietim Ebed-Meleham: “Ņem trīsdesmit vīru un izvelc pravieti Jeremiju no akas, pirms viņš mirst!”2 ],& “Mans kungs, ķēniņ, šie vīri izturējušies pret Jeremiju ļauni – iemetuši viņu akā, un tur apakšā viņš nomirs badā, jo pilsētā vairs nav maizes!”K ,&Un Ebed-Melehs izgāja no ķēniņa nama un runāja ar ķēniņu: Bf)~~}}|||B{{{zzzyy.xww)vovuTtt`ssjrrtr#qrppWoo+n.m\llkk"j|j iOhh+gvffee-dcibb2a``h`__[^^ ]`\\[xZZYYXX1WWVrUUATSSnRR:QQ-POO0NrMM(LKKKKJJIHHuGFFdEESDDCCBbAAJ@@B??==0<u,4Tad kaldieši ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem un devās projām pa klajumu ceļu.,4Un ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā, pilsētā pieņēmās spēkā bads un vienkāršajiem ļaudīm vairs nebija maizes.S,4Pilsēta bija aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam gadam.V%,4Un viņa valdīšanas devītajā gadā, desmitajā mēneša dienā, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi, aplenca to un uzcēla tai visapkārt aplenkuma valni.#,4Notika ar Jeruzālemi un Jūdu Kunga dusmu dēļ – viņš padzina tos projām no sevis. Bet Cedekija sadumpojās pret Bābeles ķēniņu.[/,4Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, gluži kā bija darījis Jehojākīms./ Y,4Cedekija kļuva par ķēniņu divdesmit viena gada vecumā un valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas.,3@Un saki: tā nogrims Bābele un neuzpeldēs ļaunuma dēļ, ko es nesu pār to. Viņi pagurs!” Līdz šejienei – Jeremijas vārdi.S,3?Kad tu beigsi lasīt šo grāmatu, piesien tai akmeni un iemet Eifrātā!~3,3>un tad saki: Kungs, tu runāji par šo vietu, lai iznīdētu tās iemītniekus no cilvēka līdz zvēram, jo tā kļūs par mūžīgu izpostījumu!j}M,3=Jeremija teica Serājam: “Kad tu nonāksi Bābelē, pielūko, ka tu izlasi visus šos vārdus,|,3bu,3"“Rija mani, sveilēja mani Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, nolika mani kā iztemptu trauku, rija mani kā nezvērs, ar maniem kārumiem pildīja savu māgu, mani izlaistīja! a,3!Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Bābeles meita ir kā klons kulšanas laikā! Vēl mirklis, un ražas laiks klāt!”c`?,3 Pieejas viņi ieņēma, aizslietņus ar uguni nodedzināja, un karavīri zaudēja drosmi!_+,3Skrējējs pret skrējēju skrien, vēstnesis pret vēstnesi, lai Bābeles ķēniņam pavēstītu, ka viņa pilsēta ieņemta no visām pusēm!&^E,3Bābeles varoņi cīnoties izsīkuši, mūros nolīduši, izkaltis viņu spēks, par sievām palikuši, viņu mājokļi nosvilināti, uzlauzti aizšaujamie! ] ,3Drebēs zeme un kauks, jo Kunga nodomi par Bābeli nu piepildās, lai padarītu Bābeles zemi par postažu, kur nemīt neviens!{\o,3Svētiet pret viņu tautas – Mēdijas ķēniņus, pārvaldniekus, vietvalžus un visas zemes, kurās tie valda!t[a,3Celiet virs zemes karogu, pūtiet starp tautām ragu, svētiet pret viņu tautas, sasauciet pret viņu ķēniņvalstis – Arāratu, Minnī un Aškanazu, norīkojiet pret viņu pavēlnieku, slejiet pret viņu zirgus kā siseņu pulku!vZe,3Un no tevis neņems ne akmeni stūrim, ne akmeni pamatam, jo uz mūžiem tu būsi izpostīts!” saka Kungs.0YY,3“Redzi, es pret tevi, postītājkaln,” saka Kungs, “kas izposti visu zemi, pret tevi es izstiepšu savu roku, noripināšu tevi no klintīm, izdedzināšu tevi!X},3Es atdarīšu Bābelei un visiem kaldiešiem visu ļaunumu, ko jūsu acu priekšā viņi darīja Ciānā!” saka Kungs.W',3Ar tevi es sadragāšu ganu un ganāmpulku, ar tevi es sadragāšu zemnieku un pajūgu, ar tevi es sadragāšu pārvaldniekus un vietvalžus!}Vs,3Ar tevi es sadragāšu vīru un sievu, ar tevi es sadragāšu veci un zēnu, ar tevi es sadragāšu puisi un meitu!_U7,3Ar tevi es sadragāšu zirgu un jātnieku, ar tevi es sadragāšu ratus un braucēju!wTg,3“Tu esi mana milna, mans kara rīks! Ar tevi es sadragāšu tautas, ar tevi es nopostīšu ķēniņvalstis!S,3Ne tāda ir Jēkaba daļa, jo visu veidoja viņš! Un Israēls ir viņa mantojuma cilts! Viņa vārds ir – Pulku Kungs!QR,3Tie ir tukšība, smiekla darbs, kad tos piemeklēs, tad tie ies bojā! Q ,3Dumjš ir cilvēks – bez zināšanas, apkaunots zeltkalis ar saviem elku tēliem, jo meli ir viņa lējumi un tajos nav gara!P#,3Kad viņš ceļ balsi – krāc debesu ūdeņi! Viņš ceļ garaiņus no zemes galiem, zibeņo lietū, un no savām krātuvēm atnes vēju!{Oo,3Viņš taisīja zemi ar savu spēku un nostiprināja cietzemi ar savu prātu un gudrību, viņš izpleta debesis!N},3Zvērēja pats Pulku Kungs: “Es tevi pildīšu ļaudīm kā siseņiem, un tie skandēs par tevi vīnspaida dziesmu!”rM],3 Tu, kas pie daudzajiem ūdeņiem mīti, kam dārgumu daudz, tev pienāks gals, mērs tavai netaisnībai!7Lg,3 Pret Bābeles mūriem karogus slejiet, pastipriniet sardzi, nolieciet sargus, ietaisiet slēpņus – jo Kungs darījis, ko nolēmis, ko sacījis par Bābeles iemītniekiem!HK ,3 Asiniet bultas, piebāziet bultmakus, Kungs ir samusinājis Mēdijas ķēniņu garu, jo viņa nodoms pret Bābeli, lai to izpostītu, jo tā ir Kunga atriebība, atriebība par viņa templi!lJQ,3 Kungs pats licis mūsu taisnībai nākt, ejiet un stāstiet Ciānā par Dieva, mūsu Kunga, darbu!HI ,3 “Mēs būtu Bābeli dziedinājuši, bet viņa dziedēties neļāvās, pametam viņu un ejam katrs uz savu zemi, jo līdz debesīm sniedzas tās spriedums, tas pacelts līdz padebešiem!”H,3“Piepeši Bābele krita, sagrāva to, – kauciet par viņu, uzklājiet balzamu viņas brūcēm – varbūt sadzīs!”~Gu,3Zelta kauss, kas apdzirda visu zemi, bija Bābele Kunga rokā, no tās vīna tautas dzēra, tādēļ trakoja tautas! F9,3Bēdziet no Bābeles, visi savu dzīvību glābiet, neaizejiet bojā viņas vainas dēļ, jo šis Kungam ir atriebes laiks, viņš atmaksā un atdara! E,3Bet Israēls un Jūda nepaliks atraitnēs sava Dieva, Pulku Kunga, dēļ – kaut viņu zeme ir pilna grēka pret Israēla Svēto!PD,3Nokauti viņi kritīs kaldiešu zemē, caururbti – viņas ielās.”C!,3Loka šāvējs nepaspēs atvilkt loku, nedz apvilks kāds savas bruņas! Netaupiet viņas jaunekļus, ziedojiet nīcībai visu tās pulku! B,3Es sūtīšu uz Bābeli vētītājus, un tie viņu vētīs, viņi izlaupīs tās zemi, kad ļaunā dienā sanāks tai visapkārt!oA Y,3Tā saka Kungs: “Redzi, es musināšu pret Bābeli un pret Lev-Kamī iemītniekiem postītāja garu!j@M,2.No trokšņa, Bābeli sagrābjot, notrīcēs zeme, un viņas kliedzienus starp tautām dzirdēs!E?,2-Tādēļ klausieties Kunga padomu, ko viņš dod Bābelei, un viņa nodomus, ko viņš par kaldiešu zemi ir lēmis – vai tad nepatrenks avju jaunuļus, vai tad neizdeldēs to pļavas?!>,2,Redzi, kā lauva viņš slienas no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām, jo mirklī es likšu tiem skriet projām no tās, un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu! Jo kurš ir kā es un kas man norādīs? Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”w=g,2+Bābeles ķēniņš dzirdēja baumas par tiem, viņam nošļuka rokas, viņu sakampa sāpes kā dzemdētāju.0<Y,2*Loku un bozi tie tver, tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav, viņu balss šņāc kā jūra, uz zirgiem tie jāj, jau sarindojušies kaujai pret tevi, Bābeles meita!j;M,2)Redzi, nāk tauta no ziemeļiem, liela tauta un daudzi ķēniņi no zemes tālumiem dodas šurp!:#,2(Kā Dievs apgrieza otrādi Sodomu un Gomoru un blakuspilsētas, saka Kungs, tā neviens tur vairs nemitīs, nepiemitīs tur cilvēka dēls!9%,2'Tādēļ tur mitīs plēsoņas, šakāļi un strausu mātītes, nemūžam neviens tur vairs nemitīs un nepiemitīs līdz paaudžu paaudzei!y8k,2&Zobens pār viņas ūdeņiem, tie izsīks! – Jo tā ir elku zeme, un savu briesmekļu dēļ tie paliks traki!,7Q,2%Zobens pār zirgiem un ratiem un pār visām jauktajām tautām, kas kopā ar viņu cīnās, tie kļūs par sievām! Zobens pār viņas dārgumiem, tos nolaupīs!j6M,2$Zobens pār pļāpu kulēm, tie paliks muļķos, zobens pār viņas varoņiem, tie aizies bojā!5{,2#Zobens pār kaldiešiem, saka Kungs, un pār Bābeles iemītniekiem, un pār tās augstmaņiem, un pār tās gudrajiem.)4K,2"Viņu Izpircējs ir spēcīgs! Pulku Kungs ir viņa vārds! Strīdēt viņš izstrīdēs viņu strīdu, lai šī zeme rimtu, bet Bābeles iemītnieki trūktos!3+,2!Tā saka Pulku Kungs: apspiesti Israēla dēli kopā ar Jūdas dēliem, visi viņu gūstītāji tos pārspēkojuši – liedz tiem iet projām.2w,2 Klups uzpūtīgā un kritīs, neviens to nepiecels, es viņas pilsētās aizdegšu uguni, un tā rīs tai visapkārt! 1 ,2“Redzi, es pret tevi, tu uzpūtīgā,” saka Kungs, Pulku Kungs, “tava diena ir pienākusi un tavas piemeklēšanas laiks!r0],2Tādēļ viņas jaunekļi kritīs ielās un visi viņas karavīri todien tiks iznīdēti!” saka Kungs. /,2Sasauciet pret Bābeli loka šāvējus, visus, kas spēj novilkt loku, lai satupst viņai visapkārt, ka neviens neizbēg! Atdariet viņai par viņas darbiem, visu, ko viņa darīja, to dariet viņai, jo pret Kungu tā iedrošinājās, pret Israēla Svēto!.,2No Bābeles zemes glābjas un bēg, kliedz, stāsta Ciānā par Kunga, mūsu Dieva, atriebību, atriebību par viņa templi!-,2Kaujiet visus tās vēršus, lai tie noiet uz kaušanu! Vai tiem! Jo pienāca viņu diena laikā, kad tie ir piemeklēti!,#,2Nāciet pret viņu no visām malām, atveriet viņas klētis, pārlāpstojiet viņu kā labību un nopostiet to, lai viņai nekā nepaliek!+,2Kungs atvēra savu krātuvi un ņēma savas dusmības ieročus, – tāds ir darbs Kungam, Pulku Kungam, kaldiešu zemē!|*q,2Es izliku tev cilpas, un tu tiki noķerta, Bābele, un tu to nezināji, tu tiki satverta, jo Kungu tu izaicināji!w)g,2Redzi, kā sasists un sadauzīts visas zemes āmurs! Redzi, kā kļuvusi par šausmām starp tautām Bābele!-(U,2Šaizemē kara balss un liels posts! ',2Uz Meratajimas zemi ejiet! Pie Pekoda iemītniekiem! Kaujiet un nīdējiet tos, saka Kungs, un dariet visu, ko es jums pavēlēju!(&I,2Tajās dienās un laikā, saka Kungs, tiks meklēta Israēla vaina, bet neatradīs, un Jūdas grēks, bet neatradīsies! Jo es piedošu tiem, kurus atstāšu!%-,2Es atvedīšu Israēlu atpakaļ uz viņa ganībām, tas ganīsies Karmelā un Bāšānā, Efraima kalnos un Gileādā viņa dvēsele gūs sātu. $9,2Tādēļ tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi tāpat, kā es piemeklēju Asīrijas ķēniņu! #9,2Israēls ir izdzenātas avis, ko trenca lauvas – vispirms viņu rija Asīrijas ķēniņš, tagad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars skrubina kaulus!9"k,2Iznīdējiet Bābelē sējējus un ražas laikā tos, kas tver sirpi! Ikviens atgriezīsies pie savas tautas zobena dēļ, kas apspiež ikkatru, ikviens aizbēgs uz savu zemi!A!{,2Kliedziet par viņu visapkārt! Viņa atdeva savu roku, viņas pīlāri nogāzušies, noplēsti viņas mūri! Tā ir Kunga atriebība! Atriebiet tai, dariet viņai, kā darīja viņa!  ,2Taisieties, ielenciet Bābeli! Visi, kas spēj atvilkt loku, šaujiet uz viņu, netaupiet bultas, jo pret Kungu tā grēkojusi!$A,2 Kunga niknuma dēļ tur neviens nemitīs, viņa visa par izpostījumu kļūs! Katrs, kas ies cauri Bābelei, šausmināsies un svilps par viņas brūcēm!  ,2 jūsu māte tiks apkaunota, pievilsies jūsu radītāja! Redzi, pēdējā starp tautām, tuksnesis, izkaltusi zeme un kailatne!{o,2 Kaut jūs priecājaties, kaut līksmojat, mana mantojuma laupītāji, kā teles spriņģojat, kā zirgi zviedzat,X),2 Un kaldieši kļūs par laupījumu, visi, kas laupīs, gūs sāta, saka Kungs.S,2 Jo, redzi, es musinu un lieku pret Bābeli nākt milzu tautu pulkam no ziemeļu zemes, no turienes tie sataisīsies pret viņu un ieņems, viņu bultas ir kā varoņi vīri – tukšā neatgriezīsies!w,2Bēdziet! Klīstiet no Bābeles prom un no kaldiešu zemes! Ejiet un esiet kā auni, kas iet pa priekšu avju pulkam!9k,2Ikviens, kas tos atrada, tos rija, un viņu naidnieki teica: vainu mēs neuzņemamies, jo viņi pret Kungu grēkoja, pret taisnības mājokli un viņu tēvu cerību Kungu! – ,2Mana tauta bija pazudušas avis, viņu gani tās aizvīla no kalniem – tie gāja no kalna uz augstienēm, aizmirsa savu mājokli!),2Uz Ciānu tie prasīs ceļu, vaigu uz Jeruzālemi griezīs: nākam un esam pie Kunga klāt, pie mūžīgas derības, kas aizmirsta netiks! –,2Tajās dienās un laikā, saka Kungs, nāks Israēla dēli un Jūdas dēli – raudādami nāktin nāks un meklēs Kungu, savu Dievu!5,2Jo pār viņu nāk tauta no ziemeļiem, tie pataisa viņas zemi par postažu, tur neviens nemitīs, gan cilvēks, gan zvērs – klīdīs un aizies!:m,2“Tautām stāstiet, lai dzird, celiet karogu, lai dzird, neslēpiet! Sakiet: ieņemta Bābele, apkaunots Bēls! Satriekts Merodahs! Apkaunoti tās tēli, satriekti dievekļi!Y -,2Vārds, ko caur pravieti Jeremiju Kungs runāja par Bābeli, par kaldiešu zemi:]3,1'Un nākamās dienās – es atvedīšu Ēlāma gūstekņus atpakaļ!” saka Kungs.nU,1&Ēlāmā es likšu savu troni, no turienes es izdeldēšu ķēniņus un augstmaņus! – saka Kungs.^5,1%Es satriekšu Ēlāmu viņa naidnieku priekšā un to priekšā, kas lūko pēc viņa dzīvības, un es nesīšu tiem ļaunu savā dusmu kvēlē, saka Kungs, es tiem pakaļ sūtīšu zobenu, līdz piebeigšu tos!1[,1$Es nesīšu pār Ēlāmu četrus vējus no visām četrām debess malām, es viņus izkaisīšu šajos vējos, un nebūs tautas, pie tās nenāks no Ēlāma padzītie.]3,1#“Tā saka Pulku Kungs: redzi, es salauzīšu Ēlāma loku, sākumu viņa spēkam!v e,1"Kunga vārds, kas Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā nāca pār pravieti Jeremiju par Ēlāmu: ,1!Hācora kļūs par šakāļu midzeni, par mūžīgu izpostījumu, tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!”T !,1 Viņu kamieļi kļūs par laupījumu, viņu lopi kritīs par guvumu, viņus es izkliedēšu pa visiem vējiem – tos, kam apcirpti deniņi, – un no visām pusēm es tiem nelaimi nesīšu, saka Kungs, {,1Celieties, ejiet pret tautu, kas mierā mīt, paļāvībā, saka Kungs, nav tiem durvju un aizšaujamo, vieni tie mīt!$ A,1Bēdziet, klīstiet, ielejās mītiet, Hācoras iemītnieki, saka Kungs, jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars par jums padomu devis un nodomu izdomājis!/,1Viņu teltis un avis tiks paņemtas, viņu telts aizkari, viņu trauki un viņu kamieļi tiks aizvesti, uz viņiem kliegs: visapkārt šaušalas!-S,1Tā saka Kungs par Kēderu un Hācoras ķēniņvalstīm, ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars: “Celieties, ejiet uz Kēderu un nīdējiet austrumniekus!S,1es iedegšu uguni Damaskas mūros, un tā aprīs Ben-Hadada cietoksni!”hI,1Tādēļ viņas jaunekļi ielejās kritīs, visi karavīri todien ies bojā, saka Pulku Kungs,F,1Kā tik nav atmesta slavenā pilsēta, mana prieka pilsēta!,1Nolaidusi Damaska rokas, pagriezusies uz bēgšanu, izbīlis sakampis viņu, krampji un sāpes kampj viņu kā dzemdētāju!,1Par Damasku. “Apkaunota Hamāta un Arpada, jo viņi dzirdēja ļaunas vēstis, tiem dreb dūša kā satraukta jūra – ne apklusināt!"=,1Redzi, kā ērglis viņš pacelsies, laidīsies, izpletīs spārnus pār Bocru, un tajās dienās Edomas varoņu sirdis būs kā sievas sirds radībās!eC,1No viņu krišanas trokšņa notrīcēs zeme, viņu kliedzienus dzirdēs pie Niedru jūras!I ,1Tādēļ klausieties Kunga padomu, ko viņš dod Edomai, un viņa nodomus, ko viņš par Tēmānas iemītniekiem lēmis – vai tad nepatrenks avju jaunuļus, vai tad nenopostīs to pļavas?!~',1Redzi, kā lauva viņš slienas no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām, vienā mirklī es likšu tiem skriet projām no tās, un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu! Jo kurš ir kā es un kas man norādīs? Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”#}?,1Tāpat kā tika apgrieztas otrādi Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas,” saka Kungs, “tāpat tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!z|m,1“Un Edoma kļūs par šaušalām! Ikviens, kas to šķērsos, šausmināsies un izsvilps viņas brūču dēļ.]{3,1Tavs draudīgums tevi ir pievīlis un tavas sirds uzpūtība! Tu, kas mīti klints aizās, kas mitinies kalna augšienē, kaut augstu kā ērglis tu taisi ligzdu, no turienes es tevi nogrūdīšu,” saka Kungs.Xz),1Jo, redzi, starp tautām es tevi darīšu mazu un starp cilvēkiem nievājamu!y ,1Vēsti no Kunga es dzirdēju, un vēstnesis pie tautām ir sūtīts! “Pulcējieties un nāciet pret viņu, celieties kaujai!0xY,1 Jo pie sevis es zvērēju, saka Kungs, ka par postažu, par izsmieklu, par paļām un par lāstu kļūs Bocra, visas tās pilsētas kļūs par mūžīgām drupām!”*wM,1 Jo tā saka Kungs: redzi, tie, kuriem nav lemts dzert kausu, dzertin to dzers! Un tu sakies bez vainas nevainīgs?! Bez soda tu nepaliksi, jo dzertin tu dzersi!qv[,1 Pamet savus bāreņus – es tos pie dzīvības turēšu, un tavas atraitnes uz mani lai paļaujas! –6ue,1 Bet es Ēsavu darīju kailu, atsedzu viņa noslēpumus, un paslēpties viņš vairs nevar! Izpostīts ir viņa dzimums un viņa brāļi, viņa kaimiņi, un viņa vairs nav!ntU,1 Ja vīndārznieki nāca pār tevi, vai tie vīnogu neatstāja? Vai zagļi naktī nepostīja tik sev?!s;,1Bēdziet, griezieties atpakaļ, pieplociet, tā dzīvojiet, Dedānas iemītnieki! Jo es likšu, lai piemeklēšanas laikā viņam gadās Ēsava liksta!r,1Par Edomu tā saka Pulku Kungs: “Vai Tēmānā vairs nav gudrības!? Vai prātniekiem zudis padoms un prāts tiem ir izčākstējis?!Uq#,1Bet pēc tam es atvedīšu atpakaļ Amona dēlu gūstekņus,” saka Kungs. p9,1Redzi, tev es nesu briesmas, saka Kungs, Pulku Kungs, no visiem, kas tev apkārt! Jūs patrieks katru uz savu pusi, un neviens nepulcēs noklīdušos!!o;,1Kādēļ tu lielies ar savām ielejām, kuras vai pāri plūst? Tu, atkritusī meita, kas uz saviem dārgumiem paļāvies: kas gan pret mani nāks? –Mn,1Kauc, Hešbona, jo Aja ir nopostīta! Kliedziet, Rabas meitas, jozieties maisā, vaimanājiet, klīstiet sagraizījušās, jo Malkoms aizies trimdā – viņa priesteri un viņa augstmaņi kopā!xmi,1Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad Amona dēlu Rabā es likšu atskanēt kaujas dunai, un tā kļūs par izpostītu pauguru! Tās augstienes tiks nosvilinātas ar uguni, un Israēls iemantos tos, kuri mantoja viņu, saka Kungs.)l M,1Par Amona dēliem. Tā saka Kungs: “Vai dēlu nav Israēlam, vai nav tam mantinieka? Kādēļ Malkoms mantojis Gādu un viņa tauta tā pilsētās apmetusies?zkm,0/Bet es atvedīšu atpakaļ Moāba gūstekņus nākamās dienās, saka Kungs, bet līdz tam – Moābam tiesa!”pjY,0.Vai tev, Moāb! Izdeldēti Kemoša ļaudis – tavi dēli paņemti gūstā, un tavas meitas nebrīvē!"i=,0-Hešbonas ēnā tie stāj, bez spēka bēguši, jo no Hešbonas uguns iet un liesma no Sīhona nama, tā aprija Moāba deniņus un bļaura dēlu paurus!,hQ,0,Kas bēg no briesmām, iekritīs bedrē, un, kas izrāpsies no bedres, to lamatās noķers – to es Moābam darīšu viņa piemeklēšanas gadā! – saka Kungs.Mg,0+Briesmas, bedre un lamatas tev, Moāba iemītniece! – saka Kungs._f7,0*Moābs tiks iznīcināts, nebūs vairs tautas, jo pret Kungu viņš taisījās liels!e,0)Viņa pilsētas tiks ieņemtas, viņa nocietinājumi tiks sagrābti, un todien Moāba varoņu sirds būs kā sievas sirds radībās!ddA,0(Jo tā saka Kungs: redzi, kā ērglis viņš laidīsies un izpletīs spārnus pār Moābu! c ,0'Redzi, kā viņi sakauti kauc! Kā griež muguru Moābs! Kauns! Moābs tapis par apsmieklu un sagrāvi visiem, kas ir ap viņu. b ,0&Uz visiem Moāba jumtiem un visās ielās – visur vaimanas, jo es satriecu Moābu kā trauku, kas nerūp nevienam, saka Kungs.aa;,0%Ik galva noskūta kaila, ik bārda apcirpta, ik rokas agraizītas, un maiss uz gurniem!/`W,0$Tādēļ mana sirds par Moābu īd kā sēru stabule, un mana sirds īd kā sēru stabule arī par Kīr-Heresas vīriem, jo zudis ir tas, ko tie bija atlicinājuši.c_?,0#Es darīšu galu Moābam, saka Kungs, viņš upurē augstienēs un kvēpina savam dievam!5^c,0"Hešbonā kliedz līdz Elālei, līdz Jahacai, liek atskanēt balsij no Coaras līdz Horonaimai, līdz Eglat-Šelīšijai, jo pat Nimrīmas ūdeņi par tuksnesi kļuvuši!K],0!Atņemts prieks un līksme gan vīnadārziem, gan Moāba zemei! Kublos mitējies vīns, neviens vairs vīnspaidu nemin ar priecīgām klaigām, priecīgās klaigas vairs nav priecīgas klaigas!@\y,0 Par tevi es raudāšu vairāk nekā par Jaazēru, Sibmas vīnakoks! Tavas stīgas sniedzās līdz jūrai, līdz Jaazērai stiepās! Taviem augļiem un vīnam nu uzkritis postītājs!l[Q,0Tādēļ es kaukšu par Moābu, par visu Moābu es kliegšu, un Kīr-Heresas vīriem es uzrūkšu!PZ,0Es pazīstu, saka Kungs, viņa tukšo uzpūtību un tukšās pļāpas.zYm,0Mēs dzirdējām Moāba lepnību – jo lepns šis! – uzpūtību, lepnību, iedomību un sirds augstprātību!vXe,0Pametiet pilsētas un mītiet klintīs, Moāba iemītnieki! Esiet kā dūjas un ligzdojiet klinšu plaisās!W{,0Vai Israēls tev nebija apsmiekls? Vai kopā ar zagļiem tika pieķerts? Cik vien par viņu tu runāji, tik tu ņirdzi!V,0Piedzirdi viņu, jo par pašu Kungu šis taisījās lielāks – rīstīsies Moābs paša vēmekļos, kļūs par apsmieklu arī viņš!GU,0Aplauzts Moāba rags, un viņa elkonis satriekts, saka Kungs.]T3,0pār Kerījotu, pār Bocru, pār visām Moāba zemes pilsētām, tālām un tuvām!>Sw,0pār Kirjataimu, pār Bēt-Gāmūlu, pār Bēt-Meonu,7Ri,0pār Dībonu, pār Nebo, pār Bēt-Diblataimu,XQ),0Spriedums nāca pār klajumu zemi – pār Holonu, pār Jahacu, pār Mēfaatu,lPQ,0Apkaunots Moābs, jo satriekts, – kauciet un kliedziet, stāstiet Arnonā, ka nopostīts Moābs!sO_,0Stājies ceļā un glūni, Aroēras iemītniece, prasi bēglim un tam, kas paglābies, saki: kas notika?!N,0Nāc zemē no godības, smilšainē sēdies, mītniece, Dībonas meita! Jo Moāba postītājs nācis pār tevi, sagrāvis tavus mūrus! M,0Cietiet tam līdzi visi, kas apkārt, visi, kas zināt viņa vārdu, sakiet: ak, kā satriekts spēka scepteris, rotātais zizlis!9Lm,0Tuvu Moāba liksta, un viņa ļaunums jo steidz!K#,0Taču izdeldēts Moābs un viņa pilsētas! Viņa labākie jaunekļi uz slaktiņu nogājuši, saka Ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds. u~~*}||b{{7zyyOxx2ww#vuuRtt3ss rqqVpponnKmllYkk jsiihngg~g>ffffZfeeePedddud7cccScbbb]b"aaaNa```e`5___j_,^^^e^$]]]]]\\\l\3[[[[A[ZZZbZYYYDYXXXPXWWW5VVPUUU-TT6SSwSRRQQ"PP9OO`NNVMMM8LLLlLKKK8JJJJAIIIdI!HHHPGGFFEE6DDD6CCDBBA@@@K??d?>>=X<88f774655s44}33s3022'11.009//L..+--Q,,q+**-)(n('_&&%%/$$-#[""@!!. eY5>-[ Jf{( t u 1 )tKECz49J Tas laiks nāk, tā diena ir klāt! Pircējs lai nepriecājas, pārdevējs lai negaužas, jo dusmas pār visiem nākušas!w8gJ Vardarbība izaugusi par rīksti ļaundariem, neviens nepaliks – ne no pūļa, ne pašiem, ne augstmaņiem.f7EJ Redzi, tā diena! Redzi, tā nāk! Tavs vainags saplaucis – rīkste zied, nekaunība zeļ.66eJ Neuzlūkošu tevi līdzcietībā un netaupīšu neko! Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu, tev paliks tik tavas preteklības. Zināsiet, ka es esmu Kungs, kas sit!!5;JJau drīz es izliešu savu versmi pār tevi, remdēšu savas dusmas pret tevi! Es tevi tiesāšu pēc tavām takām, došu tev pēc tavas preteklības!m4SJNāk, zemes iemītniek, tavs liktenis – tas laiks, tā diena ir tuvu! Klaigas, ne gaviles kalnos!T3!JBeigas nāk, nāk beigas – tās mostas pret tevi, redzi, tās jau klāt!L2JTā saka Kungs Dievs: ļaunums vien, ļaunums – redzi, tas nāk!-1SJNeuzlūkošu tevi līdzcietībā un netaupīšu neko! Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu, tev paliks tik tavas preteklības. Zināsiet, ka es esmu Kungs!0JNu tev ir beigas, pret tevi vērsīšu savas dusmas, tevi tiesāšu pēc tavām takām, došu tev pēc tavas preteklības!y/kJ“Cilvēka dēls, tā saka Kungs Dievs par Israēla zemi: beigas! Klāt beigas visiem četriem zemes stūriem!%. GJKunga vārds nāca pār mani:0-YJMana roka būs pret tiem – es viņu zemi padarīšu par izpostījumu un gruvešiem – no tuksneša līdz Riblai, kur vien tie mīt! Zināsiet, ka es esmu Kungs!”,J Zināsiet, ka es esmu Kungs! Nokautie nomesti pie dievekļiem visapkārt to altāriem, uz katra augstāka pakalna, uz visām kalnu virsotnēm, zem katra zaļoksna koka, zem katra lapota dižkoka, kur vien tie smaržām tīksmināja savus dievekļus!+ J Tālie no mēra mirs, tuvie no zobena kritīs, atlikušie un pasargātie no bada mirs! Tā es remdēšu savu versmi pret tiem!2*]J Tā saka Kungs Dievs: plaukšķini rokas, dauzi kājām un sauc: ak, vai! Tas viss Israēla nama preteklību un ļaunuma dēļ – tie kritīs no zobena, bada un mēra!c)?J Tie zinās, ka es esmu Kungs! Ne jau bez iemesla teicu, ka darīšu viņiem šo ļaunumu!(J Tie mani pieminēs, paglābušies pie citām tautām, kur būs sagūstīti! Es tiem salauzīšu netiklās sirdis – no manis tās novērstas – un netiklās acis – tās pēc dievekļiem lūkojas! Tiem riebs pašu ļaunums, ko darījuši savu preteklību dēļ!}'sJEs atlicināšu dažus no jums, no zobena tie glābsies pie citām tautām – pa valstīm jūs būsiet izkaisīti.F&JNokauti kritīs daudzi no jums, zināsiet, ka es esmu Kungs!`%9JKur vien jūs mājojāt, paliks pamestas pilsētas un sagrautas augstienes! Tagad pamests un nopostīts jūsu altāris, salauzti un pagalam jūsu dievekļi, nocirsti jūsu saules stabi, aizmēzti jūsu darinājumi.$yJes nometīšu Israēla dēlu līķus viņu dievekļu priekšā, es izkaisīšu jūsu kaulus visapkārt jūsu altārim!y#kJJūsu altāri tiks sagrauti un saules stabi salauzti. Es nosviedīšu jūsu nokautos jūsu dievekļu priekšā,Q"JSaki: Israēla kalni, klausieties Kunga Dieva vārdu! Tā saka Kungs Dievs par kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: redzi, es likšu, lai pār jums nāk zobens, es izpostīšu jūsu augstienes.O!J“Cilvēka dēls, pagriezies pret Israēla kalniem un pravieto tiem!%  GJKunga vārds nāca pār mani:5cJEs jums sūtu badu un izbadējušos zvērus – jūs būsiet to laupījums. Mēris un asinis ies jums cauri, un zobens nāks pār jums. Es esmu Kungs – esmu runājis!”0YJEs izšaušu uz jums bada un ļaunuma bultas – tās būs postītājas, kuras es jums sūtu jūs postīt, un piedevām es uzsūtīšu jums badu un atņemšu barību!1[JJeruzālemi apsmies un izzobos, tu būsi par šausmām apkārtējām tautām. Es tev spriedīšu tiesu dusmu un pārmācības kvēlē. Es esmu Kungs – esmu runājis!eCJEs tevi par drupām padarīšu, par izsmieklu tautām visapkārt un visiem, kas garām iet.@yJ Vien tad beigsies manas dusmas un rims mans niknums – tā es remdēšos! Kad mana kvēle būs nākusi pār tiem, tad viņi zinās, ka es esmu Kungs – savā versmē esmu runājis!KJ Trešā daļa mirs no mēra un bada, tie Jeruzālemē būs pagalam. Trešā daļa tai visapkārt kritīs no zobena, un trešo daļu es izkaisīšu pa visiem vējiem – zobenu tiem uzsūtīšu!fEJ Kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, vai tas nav tādēļ, ka tu apgānīji manu svētumu ar visām savām riebeklībām un preteklībām?! Tiešām es pats tevi atcelšu un neapžēlošu, tiešām es līdzi nejutīšu!+J tavā vidū, – tēvi ēdīs dēlus, un dēli ēdīs tēvus. Es tev spriedīšu tiesu, un es visu tavu atlikumu izkaisīšu pa visiem vējiem!dAJ Tavu preteklību dēļ es tev darīšu, ko nekad nebiju darījis un nekad vairs nedarīšuykJTādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, es esmu pret Jeruzālemi – es! Es izpildīšu tai sodu, ka tautas redz!NJTādēļ tā saka Kungs Dievs: jūs esat nepakļāvīgāki par apkārtējām tautām, manus likumus jūs nepildījāt un manas tiesas neievērojāt, bet klausījāt, ko teica apkārtējās tautas.MJbet tā sacēlās pret manām tiesām, un tie kļuva ļaunāki nekā citas tautas, neklausīja maniem likumiem, tāpat kā valstis visapkārt, tie atmeta manas tiesas un manus likumus nepildīja.fEJTā saka Kungs Dievs: tā ir Jeruzāleme, ko es liku tautu vidū, un valstis tai visapkārt,`9Jtad ņem vēl un iemet ugunī, sadedzini ugunī, jo uguns izies pa visu Israēla namu!?yJBet vispirms ņem mazu šķipsniņu un paslēp azotē,r]Jtrešo daļu sadedzini ugunī pilsētas vidū, tiklīdz beigsies tavas aplenkuma dienas. Tad ņem otru trešdaļu, sakapā ar zobenu un izsvaidi pilsētai visapkārt, bet trešdaļu izkaisi vējā. – Es viņiem zobenu uzsūtīšu!{ qJ“Cilvēka dēls, ņem asu zobenu un kā ar bārdas nazi noskuj sev matus un bārdu, tad nosver tos un sadali –\1Jjo tiem trūks maizes un ūdens. Tie galēs viens otru un sapūs savos grēkos!”A {JViņš man sacīja: “Cilvēka dēls, redzi, es atraušu maizi, kas pienākas Jeruzālemei, – pēc svara tie ēdīs savu maizi ar bailēm, un pēc mēra tie dzers ūdeni šausmās,{ oJTad viņš man sacīja: “Redzi, es atļauju tev maizes cepšanai cilvēku mēslu vietā lietot lopu mēslus!”@ yJEs sacīju: “Ak, Kungs Dievs! Redzi, es neesmu apgānījies – ne maitu, ne saplosītu neesmu ēdis kopš jaunības līdz šim laikam, un neviens puveklis nav nācis man mutē!”s _J Kungs teica: tā Israēla dēli ēdīs nešķīstu maizi starp tām tautām, kurp es tos aizraidīšu!”Y +J Un ēd miežu plāceņus, kuri, visiem redzot, tev jācep uz cilvēka mēsliem.oWJ Ūdens mērs, ko tu dzersi, lai ir sestā daļa hīna – tik dzer no pirmās līdz pēdējai dienai.pYJ Ikdienas ēdiena svars lai ir divdesmit šekeļu – tas tev jāēd no pirmās līdz pēdējai dienai.A{J Ņem sev kviešus, miežus, pupas, lēcas, prosu un plēkšņu kviešus, saber vienā traukā un pagatavo sev ēdienu. Ēd to trīs simti deviņdesmit dienas, kamēr gulēsi uz sāna.  JRedzi, es tevi saistīšu ar saitēm, ka tu nevarēsi pagriezties no viena sāna uz otru, līdz beigsies tavas aplenkuma dienas.`9JPievērs skatienu Jeruzālemei, ko pats darināji, un pravieto pret to kailām rokām.)KJKad tu būsi beidzis, tad gulies otru reizi uz labajiem sāniem un nes Jūdas nama grēku četrdesmit dienas. Tā es tev skaitu – vienu dienu par katru gadu. JEs tev viņu grēka gadus skaitu par dienām – trīs simti deviņdesmit dienas – tik ilgi tev jānes Israēla nama grēks.  JTad nogulies uz kreisajiem sāniem un uzkrauj sev Israēla nama grēku. Skaiti tās dienas, kuras tu gulēsi, panesdams grēku.MJTad ņem dzelzs pannu un noliec par dzelzs mūri, kas tevi šķirtu no pilsētas, un cieši raugies uz to – tā būs itin kā nocietināta, un tu to būsi aplencis. Tā ir zīme Israēla namam!Jun apkārt tai aplenkumu, cel ap to nocietinājumus, apmet valni, iepretī tai uzslej nometni un izvieto visapkārt mūra grāvējus.j~ OJ“Cilvēka dēls, ņem māla plāksni, liec sev priekšā un zīmē uz tās pilsētu Jeruzālemi?}wJUn, kad es ar tevi runāšu, es atvēršu tavu muti, un tu tiem teiksi: tā saka Kungs Dievs – kas klausa, lai klausa, un, kas neklausa, lai neklausa, jo tie ir dumpīga saime!” |JUn tavu mēli es pielipināšu aukslējām, ka tu būsi mēms. Tu nebūsi ar tiem, lai katrs lemj pats, jo tie ir dumpīga saime.Y{+JCilvēka dēls, redzi, tie tevi saistīs virvēm, un tu nevarēsi iet pie tiem.{zoJbet gars ienāca manī un piecēla mani kājās. Viņš runāja ar mani un teica: “Ej, ieslēdzies savā namā!y1JEs cēlos un gāju uz ieleju. Redzi, tur bija Kunga godība – tāda pati godība, kādu es redzēju pie Kebaras upes, un es kritu uz sava vaiga,jxMJKungs bija ar mani, un viņš man teica: “Celies, ej uz ieleju, un tur es runāšu ar tevi!”#w?JJa tu taisno pamācīsi, lai taisnais negrēko, un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, jo būs mācījies, un tu būsi glābis savu dzīvību!”vJUn, ja taisnais novērsīsies no taisnības un darīs netaisnību, es viņam nolikšu klupšanas akmeni, un viņš mirs, jo tu viņu nepamācīji – viņš mirs savu grēku dēļ, un netiks pieminēti viņa taisnie darbi, bet no tevis es atprasīšu viņa asinis! u9JJa tu ļaundari pamācīsi, bet viņš nenovērsīsies no sava ļaunā ceļa, tad viņš mirs savas vainas dēļ, bet tu būsi glābis savu dzīvību!t!JJa es saku par ļaundari – tik tiešām tu mirsi! – bet tu viņu nepamāci, nerunā ar viņu, pamācīdams ļaundari novērsties no grēcīgā ceļa viņa dzīvības labad, jo tad šis ļaundaris mirs savas vainas dēļ, bet viņa asinis es atprasīšu no tevis!s{J“Cilvēka dēls, es tevi ieceļu par sargu Israēla namam! Klausies vārdu, ko es saku, pamāci viņus manā vārdā!@r{JSeptītās dienas beigās Kunga vārds nāca pār mani:q'JEs nonācu pie izsūtītajiem, kas dzīvoja Tēl-Abībā, pie Kebaras upes, kur tie bija apmetušies. Es pie viņiem paliku septiņas dienas.wpgJGars mani pacēla un aiznesa prom. Man kļuva rūgti mana gara dedzībā, bet ar mani bija stipra Kunga roka.[o/J būtņu spārnu švīkstoņa, tiem saskaroties, riteņu rīboņa un lieli dārdi.nJ Gars pacēla mani, aizmugurē es dzirdēju lielu dārdoņu – tā tika slavēta Kunga godība vietā, kur tā atradās, –mJ Ej, dodies pie izsūtītajiem, pie savas tautas, runā ar tiem un saki: tā saka Kungs Dievs! Vienalga, vai tie klausa vai neklausa.”nlUJ Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, paturi prātā un klausies uzmanīgi visu, ko es tev teikšu!wkgJ dimantcietu kā kramu es padarīšu tavu pieri! Nebaidies un nepakļaujies tiem, jo tie ir dumpīga saime!”bj=JRedzi, es tevi darīšu cietāku par tiem – tava piere būs cietāka nekā viņiem – i JBet Israēls tevi negribēs klausīt, jo viņi nav gribējuši mani klausīt, jo viss Israēls ir cietpauri ar ietiepīgu sirdi.h!Jne pie citām tautām, kam sveša runa un grūta valoda, kuru tu nesaproti. Tiešām, ja es tevi sūtītu pie tādiem, tie tevi klausītu!\g1Jjo tevi nesūta pie ļaudīm ar svešu runu un grūtu valodu, bet pie Israēla –jfMJViņš man sacīja: “Cilvēka dēls, ej, dodies pie Israēla nama un runā tiem manā vārdā,e%JViņš man teica: “Cilvēka dēls, ēd, piepildi vēderu ar šo rulli, ko es tev dodu.” Kad es ēdu, tas man mutē bija salds kā medus.?dyJEs atvēru muti, un viņš man deva ēst rakstu rulli.c JViņš man sacīja: “Cilvēka dēls, ēd, kas tev likts priekšā, apēd šo rakstu rulli un ej, runā uz Israēla namu.”{boJ Viņš to atritināja, tas bija aprakstīts no abām pusēm. Tur bija uzrakstītas žēlabas, vaimanas un gaudas.\a1J Es skatījos, un redzi – kāda roka pastiepta pret mani, un tajā rakstu rullis!`JBet tu, cilvēka dēls, klausies, ko es tev saku – neesi dumpīgs kā šī dumpinieku saime, atver muti un apēd, ko es tev došu!”W_'JSaki tiem manus vārdus, vai tie klausās vai neklausās, jo tie ir dumpīgi!l^QJBet tu, cilvēka dēls, nebaidies no viņiem un nebaidies no viņu vārdiem. Kaut dadži un ērkšķi būtu ap tevi un tu uz skarpijiem sēdētu – nebaidies no viņu vārdiem, nebīsties no viņiem, jo tie ir dumpīga saime.q][JVienalga, vai tie klausa vai neklausa, tie ir dumpīga saime, tie uzzinās, ka starp tiem ir pravietis.p\YJŠie ļaudis ir ietiepīgi un cietu sirdi. Es sūtu tevi pie viņiem, saki tiem: tā saka Kungs Dievs.9[kJViņš man teica: “Cilvēka dēls, es sūtu tevi pie Israēla, pie dumpīgās tautas, kas dumpojas pret mani – viņi un viņu tēvi grēko pret mani līdz pat šai dienai!tZaJKad viņš ar mani runāja, manī ienāca gars un piecēla mani kājās. Es klausījos, un viņš runāja.\Y 3JViņš man teica: “Cilvēka dēls, nostājies uz kājām! Es runāšu ar tevi.”8X kJkā varavīksni mākoņos lietainā dienā, kā spožumu visapkārt viņam. Viņš bija līdzīgs Kunga godībai. Es viņu ieraudzīju, kritu uz sava vaiga un dzirdēju balsi.$W CJEs redzēju viņam visapkārt kā spīdošu varu, kā uguni! Gar viņa gurniem gan uz augšu, gan uz leju es redzēju uguni, spožumu visapkārt viņam –V }JDebesjumā virs to galvām varēja redzēt safīram līdzīgu troni, un tronī sēdēja kāds, kas šķita kā cilvēks.aU =JUn, kad tās nolaida spārnus, atskanēja balss no debesjuma, kas tām bija virs galvas.=T uJEs dzirdēju spārnus švīkstam kā varenus ūdeņus krācam, kā Visuvarenā balsi. Kad tās gāja – šalca kā negaisā, kā kara troksnī. Apstājoties tās spārnus nolaida.S JBūtņu spārni zem debesjuma bija izstiepti viens pret otru. Katrai bija divi spārni apsegam – ikviena ar diviem sedza savu ķermeni.lR SJVirs būtņu galvām bija it kā debesjums – spožs kā ledus, baisi tas pletās pār to galvām.3Q aJKad tās gāja, arī tie gāja, un, kad tās apstājās, arī tie apstājās. Kad tās pacēlās virs zemes, kopā ar tām cēlās riteņi, jo būtņu gars bija riteņos!uP eJKad vien gars gribēja iet, gāja arī tās un riteņi cēlās kopā ar tām, jo būtņu gars bija riteņos.vO gJKad būtnes gāja, tām blakus gāja arī riteņi, un, kad tās pacēlās virs zemes, pacēlās arī riteņi.]N 5JRiteņu loki bija augsti un biedējoši, visi četri loki visapkārt bija pilni acu.KM Jtie gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās.L !JIzskatījās, ka riteņi darināti no zeltaina topāza. Visi četri bija līdzīgi pēc izskata un darināti tā, ka ritenis bija ritenī,oK YJEs skatījos uz būtnēm, un redzi – tām priekšā iesāņus uz zemes bija riteņi, pavisam četri.8J mJBūtnes šaudījās kā zibens turp un atpakaļ.I /J Šīs būtnes izskatījās kā degošas ogles, tās bija kā lāpas. Kā spoža uguns šaudījās starp būtnēm, un no uguns plaiksnīja zibens.xH kJ Ikviens devās taisni uz priekšu – tie devās turp, kurp gars tos veda, un, kad tie gāja, tie nepagriezās.G J To sejas un spārni bija vērsti augšup, divi spārni saskārās kopā, bet ar otriem diviem tie apklāja savu ķermeni.#F AJ Izskats tiem bija šāds – katram bija cilvēka seja un labajā pusē lauvas seja, kreisajā pusē katram bija vērša seja un katram bija ērgļa seja.rE _J Spārni saskārās viens ar otru. Kad tie gāja, tie nepagriezās, bet ikviens devās taisni uz priekšu.xD kJZem spārniem tiem visās četrās pusēs bija cilvēka rokas. Tiem bija gan četras sejas, gan četri spārni.iC MJTo kājas bija taisnas, bet kāju pēdas kā teļa nagi, un tie spīdēja kā spodrināts varš.>B yJIkvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni.MA JŠķita, ka vidū ir četras būtnes, kas izskatījās kā cilvēki.6@ gJEs skatījos, un redzi – negaisa viesulis nāca no ziemeļiem – milzīgs mākonis un liesmojoša uguns, visapkārt tai spožums, un vidū tā mirdzēja kā varš ugunī.? #JKunga vārds nāktin nāca pār Ecehiēlu, priestera Būzī dēlu, kaldiešu zemē viņpus Kebaras upes – tur Kunga roka bija pār viņu.^> 7JŠā mēneša piektajā dienā apritēja ķēniņa Jehojāhīna piektais gūsta gads.5= gJTas notika trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es ar izsūtītajiem biju viņpus Kebaras upes, – debesis atvērās, un es redzēju Dieva parādību.H< 6Jo, ja tu mūs mestin atmetīsi, tu būsi pārlieku dusmojies.Z;-6Atved mūs, Kungs, pie sevis, mēs pārnāksim, atjauno mūsu dienas kā senāk.L:6Kādēļ gribi mūs aizmirst uz mūžiem, pamest uz laiku laikiem?D96Tu, Kungs, mūžīgi valdi, tavs tronis uz audžu audzēm.58e6Pār izdeldēto Ciānas kalnu klīst lapsas.?7y6Tādēļ sirgst mūsu sirds, tādēļ acis mums tumst.A6}6Vainags mums kritis no galvas, vai! mums, ka grēkojām!B56Mūsu sirdsprieks ir prom, mūsu deja vērtusies sērās.N46Vecie vairs nenāk pie pilsētas vārtiem, jaunie nespēlē stīgas.H3 6 Jaunekļi dzirnu akmeņus griež, zēni zem koku nastas klūp.-2U6 Tie augstmaņus pakar, pazemo vecos.=1u6 Sievas izvaro Ciānā un jaunavas Jūdas pilsētās.50e6 Mūsu āda kvēlo kā krāsns bada karsonī.J/ 6 Dzīvības briesmās gādājam maizi tuksnesī zobena priekšā.D.6Vergi valda pār mums – nav, kas izrauj no viņu rokām.L-6Mūsu tēvi grēkoja – viņu vairs nav, mēs nesam viņu vainas.J, 6Pret Ēģipti stiepām roku, pret Asīriju, lai paēstos maizes.5+e6Jūgu kaklā mums dzen, bez mitas pūlamies.D*6Savu ūdeni dzeram par naudu, par saviem kokiem maksājam.G)6Bāreņi kļuvām, kam tēva nav, atraitnes – mūsu mātes.F(6Mūsu mantojums kritis svešiem, svešiniekiem mūsu mājas.G' 6Atceries, Kungs, kas noticis mums, lūko un redzi mūsu kaunu!&6Beidzies tavs sods, Ciānas meita, tevi nedzīs vairs trimdā, viņš sodīs tavu vainu, Edoma meita, atklās tavu grēku.%6Priecājies, līksmo, Edoma meita, kas dzīvo Ūczemē, arī pār tevi nāks kauss – tu piedzersies, izģērbsies kaila.}$s6Kunga svaidītais – mūsu elpa! – viņu lamatās notverts, par kuru teicām: tā ēnā starp tautām dzīvosim.d#A6Ātrāki mūsu vajātāji par ērgļiem debesīs, mums seko pār kalniem, tuksnesī glūn.m"S6Tie dzen mums pēdas, ka ne ielās iziet, gals mums tuvu – skaitītas dienas, jo nāk mūsu gals!o!W6Acis izskatījušās pēc palīga – velti, gaidot gaidījām kādu no tautām – nenāca palīgā.r ]6Kungs viņus iztrenkājis – vairs tos neuzlūko! Priesterus tie nav godājuši, vecos nav žēlojuši.6Nost, nešķīsts! – sauca viņiem. Nost, nost, nepieskarieties! Kad viņi bēga un klīda, runāja tautās: tiem nepalikt!lQ6Viņi akli grīļojas ielās, tā apšļākti asinīm, ka neviens pat neskaras pie viņu drēbēm!fE6 viņas praviešu grēku, priesteru noziegumu dēļ, kad tie pilsētā izlēja taisno asinis.yk6 Neticēja zemes ķēniņi un visi, kas pasaulē dzīvo, ka naidnieks un pretinieks ienāks Jeruzālemes vārtosnU6 Kungs piepilda savu bardzību, lej savu dusmu kvēli un sakur uguni Ciānā, lai aprij tās pamatus.Z-6 Žēlīgu sievu rokas vāra bērnus, redzi, viņu maize manas tautmeitas postā.]36 Labāk lai zobens kauj, nekā kauj bads, kas caururbjot nobeidz bez lauka augļiem.s_6Nu tumšs kā kvēpi to vaigs, tos nepazīst ielās, tiem saraucas āda uz kauliem, tie izkalst kā koks.|q6Viņas izredzētie par sniegu tīrāki, par pienu baltāki, miesa par koraļļiem sārtāka un augums kā safīrs.gG6Lielāka manas tautmeitas vaina par Sodomas grēku, kas mirklī apgāzta bez pieliktas rokas.V%6Kas kārumus ēdis – nīkst ielās, kas purpurā audzis – rakā mēslus.Z-6Zīdaiņiem līp mēle pie aukslējām sāpēs, bērni lūdz maizi, devēja nav.nU6Pat šakāļu māte dod pupu, mazuļus zīda, mana tautmeita cietsirdīga – kā strausi tuksnesī.oW6Kādēļ cēlos Ciānas dēlus, kas sverami zeltā, līdzina māla traukiem – podnieka roku darbam?e E6Kādēļ!? Aptumsis zelts, pārvērties tīrzelts, izgāzti svētie akmeņi katrā ielgalā.5e6Bdusmās vajā un nīcini zem Kunga debesīm.9m6ACietini tiem sirdis, uz viņiem tavs lādējums,8k6@Atmaksā viņiem, Kungs, pēc viņu roku darba.6 g6?Tie sēstot un ceļoties smej mani dziesmās.9 m6>Pretinieku runas un domas nāk uz mani ik dienu.< s6=tu dzirdi viņu paļas, Kungs, viņu viltu uz mani.9 m6w69Tu nāci dienā, kad saucu tevi, sacīji: nebīsties.D68klau: mana balss, nenovērs ausi manam palīgā saucienam.8k67Saucu tavu vārdu, Kungs, no bedres dziļumiem;2_66plūst ūdens pār galvu, saucu: pagalam!-U65dzīvu met bedrē, akmeņiem mētā,8k64par neko mani tvarsta kā putnu mani naidnieki,?y63Mana acs sāpina dvēseli manas pilsētas meitu dēļ,<s62līdz lūkosies lejup un redzēs Kungs no debesīm.+Q61Pludo, nerimst man acs, nav mitas,<~s60Asarām acis man palo manas tautmeitas posta dēļ.5}e6/mums baismas un bedre, mums slazdi un posts.)|M6.ver muti pret mums ik naidnieks::{o6-Par drazām un mēsliem mūs darīji tautu vidū,:zo6,mākonī ietinies, ka lūgšana netiek tev klāt.Dy6+ietinies dusmās, tu vajāji mūs, tu kāvi un nežēloji,5xe6*mēs grēkojām, pretojāmies, tu nepiedevi,3wa6)Sirdis celsim, ne rokas uz Dievu debesīs:Sv6(Lai pārbaudām mūsu ceļus un meklējam – un atgriežamies pie Kunga.=uu6'Ko gaužas dzīvais? – viņš vīrs savos grēkos.=tu6&Vai ne no Visuaugstākā mutes iziet ļauns un labs?Bs6%Kurš liek – un tā notiek! – ja ne Kungs tā pavēl?Xw6 Viņš man uzglūn kā lācis, kā lauva no slēpņa.6Wg6 akmeņiem aizmūrē ceļus, jauc manas takas.@V{6arī kad kliedzu un saucu, viņš aprauj man lūgšanu,FU6Ceļ mūri ap mani – netieku prom, dara smagas man važas;1T]6Mitina mani tumsā kā mūžam mirušos.4Sc6apsēž mani un lenc ar mokām un rūgtumu.2R_6Deldē man miesu un ādu, satriec kaulus;=Qu6tik griež un griež savu roku pret mani augu dienu.=6Gāž savu telti kā dārza slietni, grauj svētku vietu, liek aizmirst Kungs Ciānā svētkus un sabatu, dusmu bardzībā atstumj ķēniņu, priesteri.y=k6Kungs top kā naidnieks, aprij Israēlu, aprij pilis, sagrauj mūrbalstus, liek Jūdas meitu vaimanu vaimanās.<#6Velk loku kā naidnieks, kā pretinieks ceļ savu labo roku, nokauj visus, kas acij tīk, Ciānas meitas teltī kā uguni lej savas dusmas. ; 6Aplauž dusmu kvēlē Israēla ragu, atrauj savu labo roku, naidniekiem nākot, Jēkabā deg viņš kā uguns, rijot visapkārt.:6Bez žēluma aprij Kungs Jēkaba mājokļus, niknumā sagrauj Jūdas meitas mūrbalstus, sviež zemē un apgāna valsti un augstmaņus.9 6Ak, vai! Aptumšo dusmās Kungs Ciānas meitu, met zemē no debesīm Israēla spožumu, savu kājsolu neatmin dusmu dienā.8 6Lai nāk tavā priekšā viss viņu ļaunums, atdari tiem, kā darīji man par maniem grēkiem, papilnam es vaidu, sirds mana vārgst.7 76Dzirdiet, kā vaidu, nav mierinātāja, naidnieki dzirdēja manu nelaimi, priekā par to, ko tu dari, dod dienu, ko nosauci, – lai tiem ir kā man.6 %6Kungs, skaties – man grūti, rūgst manas iekšas, sirds krūtīs žņaudzas, ka spītēt spītējos, – ārā kauj zobens, mājā nāve.}5 u6Mīlošos saucu – tie pievīla, priesteri mani un vecie – pilsētā mira, barību meklējot, ko dzīvību vilkt. 4  6Taisns ir Kungs – es pretojos viņam, klausieties, tautas, redziet manas sāpes, jaunavas manas un jaunekļi aizgāja gūstā.|3 s6Pleš Ciāna rokas – nav mierinātāja, Kungs liek Jēkabu lenkt pretiniekiem, un Jeruzāleme sārņaina viņiem!2 +6Par to raudu es, acis, man acis asarām pārplūst, tālu mierinātājs, kas veldzētu dvēseli, mani bērni ir postā, jo naidnieks pārspēj.1 36Visus spēcīgos saminis Kungs manā vidū, sasauca svētkus pār mani, lai bradātu manus puišus, jaunavai, Jūdas meitai, Kungs vīnspaidu mina."0 ?6Savīts manu grēku jūgs, viņa rokām tie sapīti, pār manu kaklu tie nāk, liek klupt manam spēkam, to rokās nodevis mani Kungs, nevaru piecelties./ 16 No augšienes viņš sūtīja uguni, manus kaulus tā pārņem, zem kājām pleš tīklu, rauj mani atpakaļ, posta un vārdzina mani cauru dienu.. !6 Ejošie ceļu, lūkojiet, skatiet, vai ir vēl tādas sāpes kā man, kas apņem mani; tā skumdina mani Kungs viņa dusmu kvēles dienā.- 6 Visa tās tauta vaid, meklējot maizi, dārgumus atdod par ēdamo, lai vilktu dzīvību; redzi, Kungs, lūko – cik es tapusi lēta., +6 Pretinieks izstiepis roku pār visiem dārgumiem; un tā redzēja tautas viņas svētnīcā ejam, lai gan tu viņiem liedzi iet tavā sapulcē.+ -6 Netīra tērpa mala; savu galu tā neapdomā, baisi nolaidusies; nav tai mierinātāja, redzi, Kungs, manas ciešanas, jo naidnieks tapis liels.*  6Grēkot grēkoja Jeruzāleme, nu tapusi sārņaina, kas godāja – nicina, jo redzēja viņas kailumu, tā vaid un novēršas.<) s6Jeruzāleme piemin ciešanu, klaidu dienas, visas dārglietas, kas tajās sendienās bija, kad tauta krīt pretinieka rokā, palīga nav, apspiedēji skatās un smej viņas postu.( 6Viss krāšņums pameta Ciānas meitu, tās augstmaņi kā brieži nerod ganības un bezspēkā aiziet vajātāja priekšā.' 6Apspiedējs valda, naidniekiem labi; jo Kungs lika ciest par visiem noziegumiem, bērni aizgāja gūstā naidnieka priekšā.  l~~w}}};|R{{*zzTyyrxxwXvuuhtss^rrqq*prpoon m9ll/k1j{ii!hRggf?ee)dcc\bbCaa ``__D^^]]\\W\[5ZZMYXXhX WW;VVLUUU#TTSLSRdQPPgOOTNNSMMwM%LL\KKJJ2I]I*HH;GGFxEE|DDD/C\BBBAAAC@@n??H?>{>==Y<<#;:: 995877I66H5j4s322(1y1'00c/h/ .z-d,, +***)m) (E''&%$##/#""1!!C ~/\hVnEw;ME:7> d Q 3r[ lQJ4Tad nu arī nes savu kaunu, jo tu attaisnoji savas māsas ar saviem grēkiem, rīkojoties pretīgāk nekā viņas, – viņas ir taisnīgākas par tevi. Tad nu esi apkaunota un nes savu kaunu, jo tavas māsas ir taisnīgākas.mSJ3Samarija nav darījusi pat ne pusi no taviem grēkiem, tu esi darījusi daudz vairāk preteklību nekā viņas. Un ar visām šīm tevis darītajām preteklībām tu esi pierādījusi, ka tavas māsas ir par tevi taisnīgākas.jMJ2bet turēja augstu prātu un darīja preteklības. Es to redzēju un tādēļ tās aizslaucīju!0YJ1Redzi nu, šī ir tavas māsas Sodomas vaina – lepnība, rijība un pašpaļāvība; tāda bija viņa un viņas meitas, nabagam un cietējam tās vis nepalīdzēja,J0Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, ne tava māsa Sodoma, ne viņas meitas tā nav darījušas, kā tu un tavas meitas.ykJ/Tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji viņu preteklības – viss, ko tu darīji, bija daudz nešķīstāks!  J.Tava vecākā māsa ir Samarija, kas dzīvo ziemeļos no tevis, un tava jaunākā māsa dzīvo dienvidos – tava māsa Sodoma!FJ-Tu esi meita savai mātei, kurai riebās gan pašas vīrs, gan bērni; tu esi māsa savām māsām, kurām riebj viņu vīri un bērni! Jūsu māte ir hetiete un jūsu tēvs – amorietis.RJ,Redzi, ikviens parunu teicējs par tevi teiks: kāda māte, tāda meita!eCJ+Tādēļ ka tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, bet skumdināji mani ar visām šīm lietām, redzi, es pavērsīšu tavu nodarījumu pret tevi, saka Kungs Dievs, tad tu vairs negudrosi par savām preteklībām!}sJ*Tikai tad es rimšos savā niknumā pret tevi un novērsīšu savu greizsirdību, es mitēšos un vairs nedusmošu.-SJ)Tavus namus tie nodedzinās ar uguni, un daudz sievu noraudzīsies, kā tie tev izpilda spriedumu! Es izbeigšu tavu maucību, un maukas algu tu vairs nedāļāsi.hIJ(Tie sapulcinās pret tevi veselu pulku un nomētās tevi akmeņiem, un tad sacirtīs zobeniem.7 gJ'Es tevi atdošu viņiem, un tie nopostīs tavas augstienes un sagāzīs tavas svētnīcas, tie noraus tev drānas un paņems tavas rotas, un tad pametīs tevi galīgi pliku! yJ&Un es tevi tiesāšu par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu – es izliešu tava niknuma un dusmības asinis!p YJ%tādēļ, redzi, es sapulcēšu visus tavus mīļākos, gan tos, kas tev vēl tīkami, gan tos, kas tev jau apriebušies. Es tos pulcināšu pret tevi no visām pusēm, un es atsegšu tavu kailumu – lai tie ierauga tavu kailumu!X )J$Tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka tava kaisle ir izvirdusi un atsedzies tavs kailums, maukojot ar taviem mīļākajiem, un visu tavu pretīgo elku un tavu dēlu asiņu dēļ, ko tu šiem elkiem atdevi, –3 aJ#Tādēļ tu, mauka, klausies Kunga vārdu!5J"Tu ar savu maucību atšķiries no visām citām sievām – neviens nealkst maukot ar tevi, un tad tu maksā, bet tev nemaksā! Tā tu atšķiries!(IJ!Jo visām maukām tiek dotas dāvanas, bet tu dod dāvanas saviem mīļākajiem, tu piekukuļo viņus, lai tie nāk pie tevis no visām malām maukot ar tevi.H J laulības pārkāpēja, kas sava vīra vietā pieņem svešos!/JTu cēli augstienes katra ceļa galā un taisīji paaugstinājumus uz visām ielām, un tu pat nebiji kā citas maukas, jo nicināji samaksu, –_7JCik zemas tev vēlmes, saka Kungs Dievs, ka tu tā esi darījusi – tu, mauku mauka!fEJTu vairoji savu maucību ar kaldiešiem no tirgoņu zemes, bet arī tie tevi neapmierināja.r]JTad tu maukoji ar asīriešiem, jo biji neapmierināma – tu maukoji, bet arī tie tevi neapmierināja.)KJRedzi, es izstiepu roku un atņēmu tev pienākošos daļu, un es tevi atdevu tavām ienaidniecēm filistiešu meitām – tās kaunējās par tavu negantību.ykJTu maukoji ar saviem kaimiņiem ēģiptiešiem, kam branga miesa, un vairoji savu maucību, lai mani sadusmotu.#?JKatra ceļa galā tu cēli paaugstinājumus un sagānīji savu skaistumu – kad vien kāds gāja garām, tu atpleti savas kājas un maukoji, cik spēji!\~1JTu sev cēli augstienes un ikvienā līdzenākā vietā taisīji paaugstinājumus.O}JAk, vai tev! Ak, vai! – visa tava ļaunuma dēļ, saka Kungs Dievs.|%JVisā savā preteklībā un maucībā tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un nabaga un ķepurojies savās asinīs.8{kJTu nokāvi manus dēlus un upurēji tos elkiem! z JTu ņēmi manus dēlus un meitas, ko man dzemdējusi, un upurēji tiem par ēdamo upuri. Vai tad maukot vien tev bija par maz?!#y?JUn barību, ko es tev devu, smalkos miltus, eļļu un medu, ko es tev devu ēst, tu cēli tiem priekšā par tīkamu smaržu! Tā bija, saka Kungs Dievs.ixKJTu ņēmi izrakstītas drānas, ko uzsegt tiem, tu atdevi tiem manu eļļu un manu kvēpināmo. w JTu arī ņēmi manis dotās krāšņās rotas, manu zeltu un sudrabu, un darināji sev vīrišķā atveidus un maukoji ar tiem.v)JTu ņēmi savas drānas un darināji raibas segas augstieņu altāriem, un tur tu tā maukoji kā neviens vēl līdz šim, nedz arī turpmāk!u%JTu paļāvies uz savu skaistumu, savu slavu tu izmantoji, lai maukotu, tu atdevies maucībai ar katru garāmgājēju – tu piederēji tiem! t JTautas daudzināja tavu vārdu skaistuma dēļ, jo ar manis doto krāšņumu tavs skaistums bija nevainojams, saka Kungs Dievs.cs?J Tu biji izrotāta ar zeltu un sudrabu, tavas drānas bija no vieglbalta lina, ar zīdu izrakstītas! Tava barība bija smalki milti, medus un eļļa, un tu kļuvi arvien skaistāka, līdz stājies ķēniņienes godā.@r{J ar deguna riņķi, auskariem un brīnišķīgu vainagu.?qyJ Es tevi rotāju ar rokassprādzēm, kakla ķēdītēm,pJ Es tevi ietērpu rakstītās drānās, apāvu ādas sandales, uzvilku tev vieglbalta lina drānas un apklāju tevi ar zīdu.Uo#J Es mazgāju tevi ūdenī, noskaloju tavas asinis un ieziedu tevi ar eļļu.an;JKad es gāju tev garām, es skatījos, un redzi – jau klāt tavs laiks mīlēt! Un es ar saviem svārkiem apklāju tavu kailumu, un es tev zvērēju, es stājos derībā ar tevi, saka Kungs Dievs, un tu biji mana!0mYJTad es vairoju tevi bez skaita kā zāli laukā, tu izaugi stalta un kļuvi jo krāšņa, piebrieda tavas krūtis, mati tev sakuploja – bet tu biji plika un nabaga!1l[JTad es gāju tev garām, es ieraudzīju, ka tu ķepurojies savās asinīs, un tev, kas gulēji savās asinīs, es sacīju: dzīvo! – tev, kas gulēji savās asinīs.oJ Es sagāzīšu mūri, ko jūs noziedāt kaļķiem, es to nobrucināšu zemē, tā pamats tiks atsegts, jūs tur iekritīsiet un būsiet pagalam! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs!=#J Tādēļ Kungs Dievs saka: es savā niknumā sūtīšu plosošu vēju un lietusgāzes un savās dusmās akmens krusu, lai noposta niknumā!c<?J Redzi, mūris sagāzīsies! Vai tad jums nejautās: kur ir tā kārta, ko jūs uzziedāt?l;QJ Saki tiem, kas ziež kaļķi: gāzīsies lietusgāzes, un akmens krusa gāzīsies, vējš plosīs!:1J Tādēļ, jā, tādēļ, ka tie maldina manus ļaudis, sacīdami: miers! – Bet miera nav! – Kad mūris jau uzcelts, tie apziež to ar kaļķi!e9CJ Mana roka būs pret praviešiem, kuru redzējumi ir tukšība, kas manai tautai gvelž melus padoma vietā. Tie netiks pieskaitīti Israēla namam un nenonāks Israēla zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!8J Tādēļ tā saka Kungs Dievs: jūsu tukšo vārdu un melīgo redzējumu dēļ, redzi, es būšu pret jums, saka Kungs Dievs. 7 J Vai tad jūsu redzējumi nebija tukšība, vai jūs negvelzāt melus? Jūs sacījāt: Kungs ir teicis, – bet es neko neteicu!#6?J Viņu redzējumi ir tukšība, tie pareģo melus! Tie saka: Kungs teica, – bet Kungs tos nav sūtījis, un viņi vēl gaida, ka teiktais piepildīsies!y5kJ Jūs nerāpāties pie mūra plaisām, jūs nesalabojāt mūri ap Israēla namu, lai Kunga dienā stātos karam.<4sJ Israēl, tavi pravieši būs kā šakāļi drupās.a3;J Tā saka Kungs Dievs: ak, vai, nejēgas pravieši, kas seko savam garam un neko neredz!27J “Cilvēka dēls, pravieto pret Israēla praviešiem, kuri pravieto tagad. Saki tiem, kas pravieto paši pēc sava prāta: klausieties Kunga vārdu!%1 GJ Kunga vārds nāca pār mani:0!J Tādēļ saki tiem: tā saka Kungs Dievs: neviens mans vārds netiks novilcināts, tas, ko es sacīju, piepildīsies!” saka Kungs Dievs./ J “Cilvēka dēls, redzi, Israēla nams saka: viņa redzējums ir daudzām dienām, un viņa pravietojumi ir tālai nākotnei.&.GJ Kunga vārds nāca pār mani:&-EJ Es, Kungs, runāšu – ko es teikšu, tas piepildīsies nekavējoties. Jūsu dienās, dumpīgā saime, es izpildīšu to, ko runāšu!” saka Kungs Dievs.U,#J Jo Israēla namā vairs nebūs melīgu redzējumu un glaimīgu pareģojumu. +9J Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es atcelšu šo parunu, viņi to Israēlā vairs neteiks. Saki tiem: tuvojas dienas, kad piepildīsies ik redzējums!v*eJ “Cilvēka dēls, kādēļ jums Israēlā ir šāda paruna – dienas rit, bet redzējumi nepiepildās! –))MJ Un Kunga vārds nāca pār mani:p(YJ Apdzīvotās pilsētas nopostīs, un zeme tiks izdeldēta – tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!”N'J Saki visiem ļaudīm: tā saka Kungs Dievs tiem, kas Jeruzālemē un Israēla zemē: maizi tie ēdīs bailēs, ūdeni tie dzers postā, jo zeme būs iztukšota tās iemītnieku varmācības dēļ.V&%J “Cilvēka dēls, drebi, kad ēd maizi, trīci un baidies, kad dzer ūdeni!&%GJ Kunga vārds nāca pār mani:D$J Bet dažiem no tiem es ļaušu paglābties no zobena, bada un mēra, lai tie pastāsta tautām par savām preteklībām, kuru dēļ tur nonākuši, tad viņi zinās, ka es esmu Kungs!”u#cJ Tad viņi zinās, ka es esmu Kungs, es viņus izklīdināšu pa tautām, es viņus izkaisīšu pa valstīm!"wJ Ikvienu palīgu, kas pie viņa, un ikvienu viņa pulku es izkaisīšu visos vējos – es viņiem zobenu uzsūtīšu!!3J Es viņam uzmetīšu tīklu, viņš tiks notverts cilpā! Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldiešu zemē – to viņš neredzēs, tur viņš mirs!' GJ Viņu pārvaldnieks cels plecā paunu un vakara krēslā aizies caur mūri, kuru izlauzuši, – aizejot viņa seja būs aizklāta, ka viņš neredzēs zemi.q[J Saki: es esmu jums zīme – kā es darīju, tā viņš tiem darīs – sagūstīti tie aizies trimdā!}sJ Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: šis ir vēstījums Jeruzālemes valdniekam un visam Israēla namam, kas tur mīt.jMJ “Cilvēka dēls, vai Israēla nams, dumpīgā saime, tev nejautāja: kādēļ tu tā dari? –/YJ No rīta pār mani nāca Kunga vārds:PJ Es darīju, kā man pavēlēja, – dienā iznesu ārā savu trimdinieka paunu, bet vakarā ar rokām izlauzu caurumu mūrī. Vakara krēslā es gāju prom ar paunu uz pleciem, un viņi to redzēja.+J Vakara krēslā, tiem redzot, cel to plecos un dodies prom. Aizsedz seju, lai tu neredzi zemi, jo es tevi darīšu par zīmi Israēla namam!”EJ Tiem redzot, izlauz caurumu mūrī un nes savu paunu ārā.taJ Pa dienu iznes ārā savu trimdinieka paunu, lai tie redz, bet vakarā dodies prom, kā trimdā aiziedams.FJ tādēļ tu, cilvēka dēls, sataisi sev trimdinieka paunu un dodies trimdā. Dari to dienā, lai tie redz, ka tu dodies prom, – kad tie redzēs, varbūt sapratīs, ka ir dumpīga saime./J “Cilvēka dēls, tu dzīvo dumpīgā saimē. Tiem acis redzēt, bet tie neredz, tiem ausis dzirdēt, bet tie nedzird, jo tie ir dumpīga saime,% GJ Kunga vārds nāca pār mani:NJ un es izstāstīju izsūtītajiem visu, ko Kungs man bija rādījis.|qJ Gars mani pacēla un redzējumā, kas no Dieva Gara, aiznesa pie izsūtītajiem uz Kaldeju. Tad redzējums nozuda,X)J Kunga godība pārcēlās no pilsētas uz kalnu, kas pilsētas austrumu pusē.nUJ Tad ķerubi pacēla spārnus – riteņi bija tiem blakus, un Israēla Dieva godība bija pār tiem.  J Bet tiem, kam sirds tiecas pēc riebeklībām un preteklībām, – to darbus es pavērsīšu pret viņiem,” saka Kungs Dievs.}J un tad viņi sekos maniem likumiem, tie turēs un pildīs manas tiesas. Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs!J Es tiem došu citu sirdi, es likšu viņos jaunu garu, es izņemšu no viņu miesām akmens sirdi un došu tiem miesas sirdi,Y +J Kad viņi tur nonāks, tie aizvāks no tās visas riebeklības un preteklības!A {J Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: es jūs sapulcēšu no visām tautām, un es jūs savākšu no visām valstīm, kurās jūs tikāt izkaisīti, un es jums došu Israēla zemi! –U #J Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: jā, es viņus aizvedu tālu prom tautās, es viņus izkaisīju starp valstīm, bet tur, tajās valstīs, kurp tie nonākuši, es vēl mazliet esmu tiem svētums! –6 eJ “Cilvēka dēls, nu Jeruzālemes iedzīvotāji saka par taviem brāļiem, taviem radiem un visu Israēla namu: tie ir tālu no Kunga, mums šī zeme ir atdota mantojumā!) MJ Un Kunga vārds nāca pār mani:@yJ Kamēr es pravietoju, Pelatjāhu, Benājāhu dēls, nomira. Tad es kritu uz sava vaiga un stiprā balsī kliedzu: “Ak, Kungs Dievs, vai tu pilnīgi piebeigsi Israēla atlikumu?!”-J Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, kura likumus jūs nepildījāt un tiesas neievērojāt, – jūs darījāt tā, kā sprieda tautas ap jums!”oWJ Šī pilsēta nebūs jums katls, un tajā jūs nebūsiet gaļa! Israēla robežās es jūs tiesāšu!kOJ Jūs kritīsiet no zobena, es jūs tiesāšu Israēla robežās! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs!c?J Es jūs iztrenkšu no tās ārā, es to atdošu svešiniekiem, es jums spriedīšu tiesu!OJ Jūs bīsieties zobena, es jums uzsūtīšu zobenu, saka Kungs Dievs.!J Tādēļ tā saka Kungs Dievs: jūsu nokautie, kas krituši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls, bet jūs tiksiet iztrenkti no tās!RJ Daudzus jūs šajā pilsētā nokāvāt, un ielas ir pilnas nokautajiem.  J Un pār mani nolaidās Kunga Gars un sacīja: “Saki: tā saka Kungs: tā jūs runājat, Israēla nams, un es zinu jūsu domas!=uJ Tādēļ pravieto tiem, pravieto, cilvēka dēls!”Y~+J namu ceļamais laiks nav ne tuvu – pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa! –v}eJ Gars man sacīja: “Cilvēka dēls, šie vīri šajā pilsētā sagudro nelietības un dod ļaunus padomus:j| OJ Gars mani pacēla un nesa uz Kunga nama vārtiem, kas austrumu pusē, un redzi – vārtos stāvēja divdesmit pieci vīri. Viņu vidū es pamanīju tautas augstmaņus: Jaazanju, Azūra dēlu, un Pelatjāhu, Benājāhu dēlu.x{iJ Viņu sejas bija tādas pašas kā tiem, kurus es redzēju pie Kebaras upes. Ikviens gāja taisni uz priekšu.izKJ Tiem bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija itin kā cilvēka rokas.wygJ Tie bija dzīvās būtnes, ko es redzēju zem Israēla Dieva pie Kebaras upes. Es zināju, ka tie ir ķerubi.MxJ Kamēr es skatījos, ķerubi pacēla spārnus – tie cēlās augšup no zemes un riteņi līdz ar tiem. Tie nostājās austrumos, Kunga nama vārtu ailā, un Israēla Dieva godība bija ap tiem.LwJ Kunga godība atstāja nama slieksni un nostājās pār ķerubiem.v+J Kad viņi apstājās, tad arī tie apstājās, un, kad viņi pacēlās, tad arī tie cēlās viņiem līdzi, jo tajos bija dzīvo būtņu gars.#u?J Kad ķerubi gāja, arī riteņi gāja tiem līdzi, un, kad ķerubi izpleta spārnus, lai celtos augšup pār zemi, tad arī riteņi palika tiem līdzās.]t3J Ķerubi pacēlās, tie bija tās dzīvās būtnes, ko es redzēju pie Kebaras upes. sJ Tiem katram bija četras sejas: viena – ķeruba seja, otra – cilvēka seja, trešā – lauvas seja, ceturtā – ērgļa seja.9rmJ Es sadzirdēju, ka riteņus nosauca par virpuli.sq_J Visa to miesa, mugura, rokas, spārni un riteņi visapkārt, bija pilni acu un visi viņu četri riteņi. pJ ķerubi gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās – tie gāja taisni uz priekšu – iedami tie nepagriezās.BoJ Visi četri bija līdzīgi, it kā ritenis būtu ritenī,n3J Es skatījos, un redzi – blakus ķerubiem bija četri riteņi, blakus katram ķerubam bija ritenis. Riteņi izskatījās kā no zeltaina topāza.Im J Un ķerubiem zem spārniem parādījās itin kā cilvēka roka.l!J Viens no ķerubiem stiepa roku pēc uguns, kas bija starp tiem, ņēma un deva to linaudumā tērptajam. Viņš paņēma un izgāja ārā.k-J Tad viņš pavēlēja linaudumā tērptajam vīram: “Ņem uguni no riteņa loka starp ķerubiem!” Viņš nāca un nostājās blakus ritenim.wjgJ Ķerubu spārnu švīkstoņa bija dzirdama līdz pat ārējam pagalmam – kā balss, kad runā Visuvarenais!i+J Tad Kunga godība pārcēlās no ķerubiem uz nama slieksni – mākonis piepildīja namu, un pagalms piepildījās ar Kunga godības spožumu.fhEJ Kad vīrs nāca, ķerubi stāvēja nama dienvidu pusē un mākonis piepildīja iekšpagalmu.RgJ Viņš teica linaudumā tērptajam vīram: “Ieej starp riteņu lokiem, kas zem ķeruba, un grāb no ķerubiem pilnu sauju degošo ogļu un kaisi tās pār pilsētu!” Es redzēju, kā viņš nāca!f J Es skatījos, un redzi – uz debesjuma, kas pār ķerubu galvām, augšā parādījās it kā tronis, kas safīram līdzīgs.e)J Un, redzi, linaudumā tērptais vīrs, kam tintes trauciņš pie jostas, atgriežas un vēsta: “Ko tu man pavēlēji, to esmu izdarījis!”udcJ Tādēļ es nelūkošos līdzcietīgi, es netaupīšu, es uzkraušu viņiem to, ko tie paši darījuši!”MuJViņš man sacīja: “Cilvēka dēls, raugies uz ziemeļiem!” Es paskatījos uz ziemeļiem, un redzi – ziemeļos pie altāra vārtiem, pie pašas ieejas, šis nīstamais elks![L/JUn, redzi, tur Israēla Dieva godība! Tā līdzīga tai, ko es redzēju ielejā. K JViņš izstiepa gluži kā roku, aizskāra manas cirtas, un gars mani cēla starp debesīm un zemi un dievišķā redzējumā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšpagalma vārtu ailas, kas atrodas pret ziemeļiem, kur stāv nīstamais elks, kas aizkaitina!~JuJes skatījos, un redzi – kāds pēc izskata kā cilvēks, lejpus gurniem kā uguns, bet augšpus spožs kā varš!%I EJBija sestā gada sestā mēneša piektā diena. Es sēdēju savā namā, Jūdas vecajie sēdēja man pretī, un te pēkšņi man pieskaras Kunga Dieva roka,DHJĶēniņš sēro, augstmaņi postā tērpti, ļautiņu rokas slābanas. Tādu ceļu es tiem nolikšu – pēc viņu pašu spriedumiem es tos tiesāšu! Viņi zinās, ka es esmu Kungs!”"G=JNāks nelaime pēc nelaimes, un vēsts sekos vēstij. Tie alks praviešu redzējumu, bauslības mācību, ko priesteri pazaudējuši, un vecajo padomus!AF}JTiem uznāks tirpas, tie alks pēc miera – bet nebūs!E)JEs vedīšu šurp visļaunākās tautas – tās iemantos viņu namus. Es izbeigšu viņu dīžīgo varenību, viņu svētumus es sagānīšu.aD;JDarini ķēdes! Jo zeme ir pilna ar izlietām asinīm, pilsētas pilnas ar vardarbību!mCSJEs novērsīšos no tiem! Viņi sagāna manus dārgumus, bet nāks laupītāji un sagānīs viņus!ByJEs viņus atdošu svešiniekiem par guvumu, ļaundariem virs zemes par laupījumu! Lai tie viņus padara nešķīstus!A5JKrāšņi darinātas lietas tie novieto pielūgsmei – pretīgus un riebīgus tēlus tie no tā taisa, tādēļ es to darīšu viņiem nešķīstu!d@AJSudrabu tie izsviedīs uz ielām, zelts tiem kļūs nešķīsts! Ne sudrabs, ne zelts tos nespēs atbrīvot Kunga dusmu dienā! Viņu kāri tas nepieēdinās un to vēderus nepiepildīs, jo tas viņus iegrūdis vainā!l?QJTie apjozīs maisus, segsies ar šaušalām, sejas tiem pārklās kauns – galvas tiem noskūtas.B>JIkvienam rokas būs slābanas, visiem kājas apslapētas!={JJa kāds izbēgs – kalnos paglābsies, kā dūjas ielejās –, tomēr tie visi kā viens vaidēs savas vainas dēļ!{<oJIelās zobens, namos mēris un bads. Kas uz lauka – no zobena mirs, kas pilsētā – to aprīs mēris un bads!r;]JTie pūta taures, stiprināja it visu! Bet karā neies neviens, jo manas dusmas – pār visu šo pūli!:J Pārdevējam neienāks peļņa nemūžam, jo pravietots par visiem – tas nemainīsies! Neviens, kas noziedzies, neglābs dzīvību!  v ~W~}h}||{Z{zvzMyy8xx[wvv)uAtt~ss*rqq+ptooAnmm!lGkMk$jj3ii~hhdggpgffDeedd"cdbb aq``c_^^I]]b\\v[[ZZZYYEXXkXWWV|UUTUT`SSRRdQPP_OHNNfMMLiKKqJJIII#HGG3FFSEE7D9CC1BFAA+@@>??|>=<<;::>:988.777(6655442433211p00//h/>.w.-S,d++**)v((''&&& %~$$F###N#""@!!7 "|k:;jO@10  < g - M^ {o3 +OJ*Bezbēdīgā pūļa kņada tīksmina viņu – sābieši atveduši no tuksneša pulka vīru, tie viņai aplika rokassprādzes un galvā lika krāšņus vainagus.taJ)tu nosēdies smalkā sēdeklī – tev priekšā klāts galds, uz tā tu liec manu vīraku un manu eļļu!5J(Un no tālienes tās ir aicinājušas vīrus – sūtņi ir izsūtīti, un redzi – tie nāk! Nu tu mazgājies, krāsoji acis un greznojies rotām,!J'Noslepkavojušas bērnus savu elku dēļ, tajā pašā dienā tās nāca sagānīt manu svētvietu, redzi, tā viņas darīja manā namā!jMJ&Un vēl ko tās darījušas – apgānījušas manu svēto vietu un aptraipījušas manu sabatu!4aJ%laulību tās pārkāpušas, rokas tām aptraipītas asinīm, ar saviem elkiem tās pārkāpj laulību, un dēlus, kurus man dzemdējušas, tās atdod elkiem par barību!wgJ$Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tiesāsi Āholu un Āholību? Atgādini tām viņu preteklības –r~]J#Tā saka Kungs Dievs: tu mani esi aizmirsusi un pametusi – ciet nu par savu izvirtību un maucību!”}J"Un tu to dzersi, līdz tas sauss! Tad lauskās sasitīsi un plosīsi savas krūtis! – Jo es, Kungs Dievs, esmu runājis!g|GJ!To piepildīs ar iznīcību un sērām! Šausmu un posta kauss, tavas māsas Samarijas kauss! {J Tā saka Kungs Dievs: tu dzersi savas māsas kausu, kausu, kas liels un dziļš! – tas kā nievas un zaimi – daudz tajā liets!MzJtu staigāji savas māsas ceļu, tādēļ es devu tev viņas kausu!ay;JTā būs ar tevi! Tu maukoji, tāpat kā citas tautas, tu apgānījies ar viņu elkiem,xJNaidā tie ņems visu tavu mantu un pametīs galīgi pliku – atklāsies tavs maukas kailums, tava izvirtība un maucība!cw?JTā saka Kungs Dievs: es tevi atdošu tiem, kas tevi ienīst, tiem, kas tev apriebušies!uvcJTā es izbeigšu tavu izvirtību un Ēģiptes maucību, tu vairs neglūnēsi un nepieminēsi ēģiptiešus.6ugJDrānas tev novilks un ņems skaistās rotas.PtJMana versme nāks pār tevi, tad tie tev ķersies klāt dusmās – nocirtīs degunu un ausis! Tie, kas atliks, no zobena kritīs, dēlus un meitas tev atņems – kas paliks pāri, to uguns aprīs!Zs-JPret tevi nāks ļaužu pulki ar ratiem un pajūgiem. Tiem būs gan lieli, gan mazi vairogi un bruņucepures, tie lenks tevi no visām pusēm! Es tiem likšu tiesāt, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.Vr%JBābeles dēlus, visus kaldiešus, un tos, kas Pekodā, Šoā un Koā, un kopā ar tiem visus Asīrijas dēlus – glītos jaunekļus, pārvaldniekus, vietvalžus, slavenos virsniekus un visus jātniekus!-qSJTādēļ, Āholība, tā saka Kungs Dievs: redzi, es sakūdīšu pret tevi tavus mīlniekus, ko tu vairs negribi, un no visām pusēm es tos vedīšu pret tevi –mpSJTu kāroji pēc savas jaunības izvirtības, kad ēģiptieši spaidīja tavas jaunavīgās krūtis!foEJViņa pieķērās saviem mīlniekiem, kam rīks kā ēzeļiem, kas šļāc sēklu kā zirgi!onWJBet viņa maukoja arvien vairāk, atcerējusies savas jaunības dienas, kad bija maukojusi Ēģiptē.m%JKad viņa tik atklāti bija maukojusi un atsegusi savu kailumu, tad arī man viņa apriebās, tāpat kā viņas māsa man jau bija apnikusi!l-JTad Bābeles dēli kāpa viņas mīlas gultā un apgānīja viņu ar savu maucību, un viņa apgānījās ar tiem, bet tad viņai tie apriebās.ikKJtiklīdz tā ieraudzīja tos, viņa tos iemīlēja un sūtīja pie tiem uz Kaldeju vēstnešus.jJkam josta ap gurniem, kam garenas cepures, kas visi līdzīgi virsniekiem, gluži kā Bābeles dēli Kaldejā, savā dzimtajā zemē,iJTomēr šī mauko vēl vairāk! Kad viņa ieraudzīja mūrī iegrebtus kaldiešiem līdzīgus vīrus, kas izkrāsoti sarkani,RhJ Es redzēju, ka arī viņa ir apgānījusies, ka tās abas ir vienādas!g1J Tā pieķērās Asīrijas dēliem – grezni tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, kas turpat kaimiņos, jātniekiem un glītiem jaunekļiem.fJ Viņas māsa Āholība to redzēja, bet tā palaidās izvirtībā vēl vairāk par viņu un maukoja vēl vairāk nekā māsa."e=J Tie viņu izģērba pliku, atņēma tai dēlus un meitas, bet pašu nokāva ar zobenu. Viņas vārds kļuva sievām par palamu, un sods bija izpildīts.ddAJ Tādēļ es to atdevu viņas mīlniekiem, Asīrijas dēliem, kam viņa bija pieķērusies. c9JViņa nemitējās maukot ar ēģiptiešiem, kas bija gulējuši ar viņu tās jaunībā, taustījuši tās jaunavīgās krūtis un kaislē maukojuši!bJViņa maukoja ar tiem – ar visiem izcilajiem Asīrijas dēliem un kam vien viņa pieķērās – ar visiem to elkiem tā apgānījās.naUJpurpurzilā tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, glītiem jaunekļiem un brašiem jātniekiem.i`KJBūdama mana, Āhola maukoja, viņa karsa pēc saviem mīlniekiem, kaimiņiem asīriešiem, –L_JJaunākās vārds bija Āhola, bet vecākās māsas vārds bija Āholība. Es viņas ņēmu par sievām, un viņas man dzemdēja dēlus un meitas: Āhola ir Samarija un Āholība ir Jeruzāleme.^Jmaukoja Ēģiptē – tās maukoja jau kopš savas jaunības! Tur spaidīja viņu krūtis, tur taustīja viņu jaunavīgos pupgalus!?]yJ“Cilvēka dēls: divas sievas, vienas mātes meitas,%\ GJKunga vārds nāca pār mani:&[EJTādēļ es izliešu pār tiem savu niknumu, es tos piebeigšu savā dusmu kvēlē, viņu nodarījumus es vērsīšu pret tiem pašiem!” saka Kungs Dievs.$ZAJEs meklēju kādu vīru, kas atkal celtu mūri, kas stātos mūra plaisā manā priekšā aizstāvēt zemi, lai es to neizpostītu, bet es tādu neatradu!^Y5JĻaudis apspiež un laupa, tie nomāc nabagu un grūtdieni, apspiež, un nav tiesas! XJPravieši aizmālē acis – tie pareģo tukšu un pravieto melus, tie saka: Kungs Dievs tā teica! – bet Kungs nav to sacījis.oWWJZemes valdnieki kā vilki plēstin plēš, lej asinis, nomaitā dzīvos – lai tikai raustin raustu!JV JPriesteri sagroza manu bauslību un apgāna manus svētumus! Tie neatšķir svētu no parasta, tie nemāca, kas šķīsts, kas nešķīsts, manus sabatus tie neievēro – tā tie mani nievā!#U?JPravieši sazvērējušies kā rūcoši lauvas, tik plēstin plēš, dzīvības rij, mantību un dārgumus tie grābj – nu viņu dēļ pulka atraitņu!fTEJ“Cilvēka dēls, saki šai zemei: tu esi nešķīsta zeme – dusmu laikā lietus nelīst!&SGJKunga vārds nāca pār mani:yRkJKā ceplī kausē sudrabu, tā jūs kausēs, tad zināsiet, ka es esmu Kungs, kas pār jums izlējis dusmas!”^Q5JEs jūs tur sapulcēšu un uzpūtīšu savu versmes uguni – tur es jūs kausēšu!1P[Jtāpat kā ceplī savāc sudrabu, varu, dzelzi, svinu, alvu un apakšā sakur uguni, lai kausētu. Tā es savā dusmu kvēlē savākšu jūs tur, un es jūs kausēšu!lOQJtādēļ tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka jūs visi esat sārņi, es jūs savākšu Jeruzālemē,NJ“Cilvēka dēls, Israēla nams man ir kā sārņi. Tie ir varš, alva, dzelzs un svins kausētavas ceplī, tie ir kā sudraba sārņi,&MGJKunga vārds nāca pār mani:YL+JTad tautas redzēs, ka esi apgānījusies, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!”rK]JEs tevi izkaisīšu starp tautām, es tevi izsēšu pa valstīm, es tavai nešķīstībai darīšu galu!J-JVai tev būs drosme un izturība, vai tavas rokas būs stipras – todien, kad es tev to nodarīšu? Es, Kungs, esmu runājis, es arī darīšu!ZI-J Redzi, es plaukšķinu – par guvumu, ko tie plēš, un asinīm, kas tur līst!&HEJ Tie ņem kukuļus, lai izlietu asinis, tie plēš nodevas un augļus, tie gūst peļņu, apspiežot tuvāko, bet mani tie aizmirsuši! – saka Kungs Dievs.vGeJ viens tuvākā sievu padara nešķīstu, otrs vedeklu netikli piesmej, trešais māsu, tēva meitu, pieguļ!EFJ Tēva kailums tiek atsegts, sārņainas sievas piegulētas,GEJ Ik mēlnesis izlej asinis, elku kalnos tie ēd un dzen viltu.7DiJmanus svētumus apsmej, manus sabatus sagāna!TC!JTēvu un māti nicina, svešinieku apspiež, bāreni un atraitni verdzina,aB;JRedzi, Israēla valdnieki, kas Jeruzālemē mīt, – tie izlej asinis, cik vien spēj!XA)JGan tuvu, gan tālu tevi izsmies – nešķīsts tavs vārds un nemiera pilns.W@'JIzlieto asiņu dēļ tu esi vainīga, darināto elku dēļ tu esi nešķīsta! Tuvojas tava diena, nāk tavi beidzamie gadi! Tādēļ es tevi padarīju par nicinājumu tautām, par izsmieklu visās zemēs. ? JSaki: tā saka Kungs Dievs: šajā pilsētā izlej asinis, bet tās laiks jau klāt! Tajā darina elkus, un tā ir nešķīsta!o>WJ“Cilvēka dēls, vai tiesāsi asiņaino pilsētu? Paziņo tai visas preteklības, ko tā darījusi!%= GJKunga vārds nāca pār mani:o<WJ%Tu būsi uguns barība, tavas asinis līs zemē, tevi vairs nepieminēs! Es, Kungs, esmu runājis!”;J$Es pār tevi liešu niknumu, es pār tevi pūtīšu bardzības uguni, es tevi nodošu mežonīgiem vīriem, prasmīgiem postītājiem!g:GJ#Bāz zobenu atpakaļ makstī! Es tevi tiesāšu vietā, kur tu radīts, zemē, kur tu dzimis!$9AJ"Kamēr tev tukšu pareģo, kamēr tev melus pravieto – tas jau pie rīkles likts nešķīstiem ļaundariem! Klāt viņu diena – beidzamais soda laiks!-8SJ!Cilvēka dēls, pravieto un saki: tā saka Kungs Dievs par Amona dēliem un viņu paļām: zobens, zobens – izvilkts, lai kautu, spodrināts, lai zib kā zibens! 7J Posts! Posts! Posts! Es to darīšu! Bet arī tas nenotiks, līdz atnāks, kam tas pēc tiesas pienākas, – viņam es to došu!6!JTā saka Kungs Dievs: noņem galvautu, nocel kroni, jo vairs nebūs kā iepriekš – zemais tiks paaugstināts un augstais tiks pazemots!a5;JNešķīstais un ļaunais Israēla valdniek, nāk tava diena – beidzamais soda laiks!S4JTā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka jūs man atgādinājāt savus noziegumus, atsedzāt savus noziegumus, ka tapa redzami jūsu grēki un nodarījumi, tādēļ to jums pieminēs un saņems jūs gūstā.3JTas tiem šķitīs tukšs pareģojums, jo tie viņam ir zvērējuši, bet viņš pieminēs to vainu un viņus sagūstīs.j2MJViņa labā roka pareģos Jeruzālemei – jānovieto mūra grāvēji. Un tad nāks kaujas sauciens un sāksies varens kara troksnis! Lai mūra grāvējus novieto pret vārtiem, lai uzmet valni, lai ceļ nocietinājumus! –71gJjo Bābeles ķēniņš stāvēs krustcelēs, kur šie divi ceļi šķiras, un tur pareģot pareģos – viņš izsvaidīs bultas, vaicās dieviņiem un raudzīs upuru aknas!d0AJNospraud ceļu, pa kuru zobenam nākt uz Amona dēlu Rabu un uz stipro Jeruzālemi Jūdā,B/}J“Cilvēka dēls, nospraud divus ceļus, pa kuriem nākt Bābeles ķēniņa zobenam – tie abi nāks no vienas zemes. Ceļa sākumā, kas ved uz pilsētu, taisi virziena rādītāju.&.GJKunga vārds nāca pār mani:U-#JArī es plaukšķināšu, un mana kvēle rims! Es, Kungs, esmu runājis!”T,!JAsais cērt pa labi, tad pa kreisi, kur tik griezies – asmens priekšā!&+EJTādēļ sirdis pamirst un daudzi klūp – pie visiem viņu vārtiem es noliku kāvēju zobenu. Ak, vai! Tas darināts, lai zib, tas spodrināts, lai kauj!'*GJCilvēka dēls, pravieto, plaukšķini rokas – jo divkāršs zobens, trīskāršs zobens – tas nāk galēt, zobens, lielais galētājs, tos jau ielencis!_)7JNu pārbaudīts – un tad?! Ja arī zizlis nicina, tā nebūs! – saka Kungs Dievs.D(JKliedz un kauc, cilvēka dēls! Jo tas nāks pār maniem ļaudīm, pār visiem Israēla valdniekiem – zobenam tie pamesti kopā ar maniem ļaudīm – tādēļ pļaukā sev pa ciskām!v'eJBet zobens dots, lai spodrina un saujā tver, – zobens asināts un spodrināts, kāvējam tas rokā likts!&{JAsināts, lai kautin kautu, spodrināts, lai mirdz kā zibens. Vai mums līksmot? Mana dēla zizlis visus kokus nicina.h%IJ“Cilvēka dēls, pravieto, saki: tā saka Kungs: zobens, zobens – asināts un spodrināts!&$GJ Kunga vārds nāca pār mani:}#sJ Un, kad tie tev vaicās: kādēļ tu vaidi? – tad atbildi: tādēļ, ka saņemta vēsts! Nu ļimst ik sirds, visiem rokas slābanas, visiem gars nemaņā, visiem kājas apslapētas! Redzi, tas nāk – tas piepildīsies!” saka Kungs Dievs.W"'J Un tu, cilvēka dēls, rūgti vaidi šļauganām kājām, vaidi, tiem redzot!m!SJ Zinās visi, kam miesa, ka es esmu Kungs! Es traucos ar atvēztu zobenu, tas netiks vairs nolaists! )J Tādēļ nīdēšu gan taisno, gan ļaundari, tādēļ mans zobens atvēzts, tas traucas pret visu, kam miesa, no dienvidiem līdz ziemeļiem!JSaki Israēla zemei: tā saka Kungs: redzi, es pret jums traucos ar atvēztu zobenu – nīdēšu gan taisno, gan ļaundari!pYJ“Cilvēka dēls, pagriezies pret Jeruzālemi un runā pret svētvietām, pravieto par Israēla zemi.*OJTad Kunga vārds nāca pār mani:`9JEs teicu: “Ak, Kungs Dievs! Tie saka par mani: vai tik šis nav parunu teicējs!?”^5JVisi, kam miesa, redzēs, ka es esmu Kungs! Es aizdedzu – neviens nenodzēsīs!”{JSaki dienvidu mežam: klausies Kunga vārdu! Tā saka Kungs Dievs: redzi, es degšu uguni, kas tevi rīs, – visus zaļoksnus kokus, visus kaltušus kokus! Neapdzēsīs vareno liesmu! Sadegs it viss, kas tevī, – no dienvidiem līdz ziemeļiem!xiJ“Cilvēka dēls, pagriezies pret dienvidiem – runā pret dienvidiem, pravieto par mežu dienvidu klajumā!( MJUn Kunga vārds nāca pār mani:&EJ,Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Israēla nams, tā es jums darīšu sava vārda dēļ, nevis jūsu ļauno gaitu un posta darbu dēļ!” saka Kungs Dievs.#?J+Tad jūs pieminēsiet savu gājumu un visu, ko esat darījuši, kā esat apgānījušies, un tad jums pašiem riebsies viss ļaunais, ko esat darījuši.wJ*Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es jūs atvedīšu uz Israēla zemi – uz zemi, ko es zvērēju dot jūsu tēviem!?wJ)Es jūs pieņemšu ar samierinājuma smaržas upuri, es jūs izvedīšu no tām tautām un sapulcināšu no zemēm, kur tikāt izkaisīti, – tad tautas redzēs, ka es esmu svēts!{oJ(jo manā svētajā kalnā, Israēla visaugstajā kalnā, saka Kungs Dievs, man kalpos viss Israēla nams, visi, kas tajā zemē! Tur es būšu labvēlīgs, es pieņemšu jūsu ziedojumus, pirmo augļu upurus un visu, ko jūs man svētīsiet!QJ'Un jūs, Israēla nams, tā saka Kungs Dievs, Israēla nams, ejiet, kalpojiet katrs savam elkam, bet tad vairs neklausieties manī! Manu svēto vārdu vairs neapgāniet ar savām dāvanām un elkiem,I J&Es jūs attīrīšu no dumpiniekiem un pārkāpējiem, kas pret mani, – es tos gan izvedīšu no zemes, kur tie mita, bet Israēla zemē tie nenonāks, – tad tie zinās, ka es esmu Kungs!OJ%Es jūs vadīšu ar rīksti, un es jūs vedīšu ar derības saitēm!kOJ$kā Ēģiptes tuksnesī es tiesāju jūsu tēvus, tāpat es jūs tiesāšu! – saka Kungs Dievs.RJ#Es jūs vedīšu tautu tuksnesī, un tur es jūs tiesāšu vaigu vaigā, J"Es jūs izvedīšu no tautām, es jūs sapulcēšu no zemēm, kur esat izkaisīti, – ar stipru roku, atvēztu elkoni, niknumu liedams!~ uJ!Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, es valdīšu pār jums ar stipru roku un atvēztu elkoni, niknumu liedams! !J Tas, kas jums ienācis prātā, nekad nenotiks! Jūs sakāt: mēs būsim kā tautas, kā dzimtas citās zemēs, kalposim kokam un akmenim!f EJJūs taču pienesat dāvanas un savus dēlus par uguns upuri, apgānīdamies ar elkiem līdz pat šai dienai! Israēla nams, vai tad jums mani jāiztaujā? Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, es jums neatbildēšu! JTādēļ saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: vai jūs, tāpat kā jūsu tēvi, apgānīsieties maukodami ar viņu riebeklībām!?mSJEs tiem sacīju: kas ir tā augstiene, kurp jūs ejat? – par augstieni to sauc līdz šai dienai.ykJEs viņus aizvedu uz zemi, ko biju apsolījis dot ar zvērestu, un, kad tie ieraudzīja kādu augstāku pakalnu vai zaļoksnu koku, tad viņi tur upurēja, pienesa kaitinošus upurus, pielabinājās ar smaržas upuriem un lejamiem upuriem!!JTādēļ, cilvēka dēls, runā ar Israēla namu un saki: tā saka Kungs Dievs: jau jūsu tēvi mani zaimoja – tie bija man neuzticīgi!wJEs viņus sagānīju ar to, ka liku upurēt pirmdzimtos, es viņus deldēju tādēļ, lai tie zina, ka es esmu Kungs!U#JTad es tiem devu likumus, kas nebija labi, un tiesas, kas nedeva dzīvību!}Jjo tie nepildīja manas tiesas, bija atmetuši manus likumus un sagānījuši sabatu, tik raudzījās pēc tēvu elkiem!`9Jkaut tuksnesī biju zvērējis tos izkaisīt starp tautām un izkliedēt pa visu zemi,}sJBet no tā es atturējos sava vārda dēļ, lai tautas to negānītu, tautām redzot, es viņus no turienes izvedu,JBet arī viņu dēli dumpoja pret mani, tie nepildīja manus likumus un neievēroja manas tiesas – bet dzīvos vienīgi tas, kurš tās ievēro, – un sabatu tie sagānīja. Tad es teicu: es izliešu pār tiem savu versmi un nobeigšu tos tuksnesī!lQJSvētiet manu sabatu – tā ir zīme starp mums, lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs!g~GJEs esmu Kungs, jūsu Dievs! Pildiet manus likumus un ievērojiet manas tiesas – tā dariet! }JTuksnesī es teicu viņu dēliem: nepildiet savu tēvu likumus, neievērojiet viņu spriedumus un neapgānieties ar viņu elkiem.U|#JEs par tiem apžēlojos un neiznīcināju tos, es nenobeidzu tos tuksnesī!{Jtādēļ ka tie atmeta manas tiesas, nepildīja manus likumus un sagānīja sabatu, no sirds tiekdamies pēc saviem elkiem!zJkaut arī tuksnesī tiem biju zvērējis nevest tos uz zemi, kur plūst piens un medus, – visjaukāko no visām zemēm –,hyIJBet sava vārda dēļ, lai tautas to negānītu, tautām redzot, es viņus no turienes izvedu,xJ Bet tuksnesī Israēla nams dumpoja pret mani. Tie nepildīja manus likumus un atmeta manas tiesas – bet dzīvos vienīgi tas, kurš tās ievēro, – un sabatu tie pilnīgi sagānīja. Tad es teicu: es izliešu pār tiem savu versmi un nobeigšu tos tuksnesī!wwgJ Es tiem devu arī savu sabatu par zīmi starp mums, lai tie zina, ka es, Kungs, esmu darījis viņus svētus!hvIJ Es tiem devu savus likumus un darīju zināmas savas tiesas. Kurš tās ievēros, tas dzīvos!Ju J Es viņus izvedu no Ēģiptes zemes un vadīju viņus tuksnesī.tJ Bet sava vārda dēļ – lai tautas, kas mīt visapkārt, to negāna, – es viņiem atklājos, izvezdams viņus no Ēģiptes zemes.sJBet viņi dumpojās pret mani, negribēja klausīt mani, ikviens raudzījās tik uz savu riebeklību, tie nemeta prom Ēģiptes elkus un neatstājās no tiem. Tad es sacīju: es pār tiem izgāzīšu savu niknumu un Ēģiptes zemē izliešu pār tiem savas dusmas.}rsJEs sacīju tiem: metiet prom savas riebeklības, savus Ēģiptes elkus, nesagānieties! Es esmu Kungs, jūsu Dievs!5qcJTajā pašā dienā es zvērēju, ka izvedīšu viņus no Ēģiptes zemes uz zemi, ko esmu tiem izraudzījies, kur plūst piens un medus, – visjaukāko no visām zemēm!EpJSaki tiem: tā saka Kungs Dievs: todien, kad es izvēlējos Israēlu, es zvērēju Jēkaba pēcnācējiem, es tiem atklājos Ēģiptes zemē un tiem zvērēju: es esmu Kungs, jūsu Dievs!yokJVai tu tos tiesāsi, vai tiesāsi, cilvēka dēls? Stāsti tiem par viņu tēvu pastrādātajām preteklībām!Bn}J“Cilvēka dēls, runā ar Israēla vecajiem, saki tiem: tā saka Kungs Dievs: vai jūs atnācāt mani iztaujāt?! – Kā es esmu dzīvs! – Nejautājiet man neko, saka Kungs Dievs.&mGJKunga vārds nāca pār mani: l JSeptītā gada piektā mēneša desmitajā dienā daži Israēla vecajie nāca iztaujāt Kungu. Viņi nosēdās manā priekšā.k7JPa zariem skrien uguns un aprij augļus, nav vairs tam stipro zaru, kas valdnieku zižļiem derēja!” Šī ir žēlabu dziesma – nu vaimanājiet!LjJ Nu tas pārstādīts tuksnesī, izkaltušā un iztvīkušā zemē. i J bet niknumā to izrāva un zemē nosvieda, austrenis to kaltēja, un augļi tam sažuva, nokalta stiprie zari – uguns to rija!h!J Tam bija stipri zari, kas derēja valdnieku zižļiem, tas slējās augstāk par citām lapotnēm, tas stalti stāvēja kupliem zariem –gJ Tava māte kā vīnakoks, kas dēstīts pie ūdens vīnadārzā, tas augļu pilns, kupliem zariem, jo ūdens – papilnam! fJ viņu saslēdza važās un veda pie Bābeles ķēniņa, iegrūda cietoksnī – tad Israēla kalnos vairs nedzirdēja šo rēcam!geGJTad tautas no visām pavalstīm cēlās pret viņu – uzmeta tīklus, saķēra lauvu bedrē,gdGJViņš postīja cietokšņus un deldēja pilsētas, iztukšoja zemi pavisam, tik ar rūcienu!fcEJTas ložņāja lauvu barā, par lauvu tas izauga, tas mācījās medīt un plēsa cilvēkus.lbQJViņa redzēja, ka to zaudējusi, zuda tai cerības – un tā citu mazuli uzaudzināja par lauvu.`a9JKad tautas to padzirdēja, notvēra viņu lauvu bedrē un aizveda važās uz Ēģipti.c`?Jvienu mazuli tā loloja, tas izauga par lauvu, tas mācījās medīt un plēsa cilvēkus.o_WJun saki: “Tava māte bija lauvene starp lauvām! Starp jauniem lauvām zvilnēja, mazuļus vairoja,6^ iJSāc žēlabu dziesmu par Israēla valdniekiem]]3J Jo mirēju nāve nav man tīkama, saka Kungs Dievs, novērsieties un dzīvojiet!”\!JMetiet prom visus savus noziegumus, ko esat pastrādājuši, – dariet sev jaunu sirdi un jaunu garu! Kādēļ jums mirt, Israēla nams?!:[mJTādēļ es tevi tiesāšu, Israēla nams, – ikvienu pēc viņa rīcības, saka Kungs Dievs. Novērsieties no visiem saviem noziegumiem, lai noziegumi jums nav par klupšanu!ZyJBet Israēla nams saka: Kunga rīcība nav izprotama! – Israēl, vai mana rīcība nav izprotama vai jūsu rīcība?cY?JViņš dzīvos, nevis mirs – tādēļ ka novērsies no visiem noziegumiem, ko darījis!uXcJun, ja ļaundaris novēršas no grēka, ko darījis, un dara pēc tiesas un taisnības, tad viņš dzīvos!jWMJJa taisnais novēršas no taisnības un noziedzas, tad viņš mirs nozieguma dēļ, ko darījis,VJJūs sakāt: Kunga rīcība nav izprotama! – Klausies, Israēla nams, kas tad nav izprotams – mana rīcība vai jūsu rīcība?!|UqJBet, ja taisnais novēršas no taisnības un dara noziegumu – visas tās preteklības, ko samaitātie dara, – vai viņam dzīvot?! Taisnība, ko tas darījis, netiks tam pieminēta viņa neuzticības un grēku dēļ – tajos viņš mirs!T{JVai tad ļaundara nāve tīksmina mani, saka Kungs Dievs, nevis viņa novēršanās no ļaunā ceļa, ka tas dzīvotu?!kSOJPārkāpumi, ko darījis, netiks tam pieminēti, un viņš dzīvos taisnības dēļ, ko darījis!R-JJa ļaundaris novērsīsies no grēkiem, ko darījis, ja ievēros visus manus likumus, ja darīs tiesu un taisnību – tāds dzīvos un nemirs!Q'JMirs, kas grēko! Dēls nenesīs tēva vainu, tēvs nenesīs dēla vainu, taisnajam paliks viņa taisnība un ļaundarim viņa ļaunie darbi!7PgJJūs sakāt: kādēļ dēls lai nenestu tēva vainu? – Tik tiešām, dēls, kas darījis tiesu un taisnību, kas manus likumus ir turējis un pildījis, – tāds dzīvos!O%Jbet viņa tēvs, kas ļaunu darījis un brāli aplaupījis, un darījis saviem ļaudīm sliktu, – tāds, redzi, mirs sava nozieguma dēļ!9NkJatturēs roku no grēka – augļus un nodevas neplēsīs, pildīs manas tiesas un sekos maniem likumiem – tas nemirs tēva nozieguma dēļ! Tik tiešām – viņš dzīvos,M{Jnevienu neapspiedīs, parādniekam atdos ķīlu un laupījumu neņems, un izsalkušam dos maizi, un kailo apģērbs –jLMJelku kalnos nemielosies un uz Israēla nama elkiem nelūkosies, sava tuvākā sievu neapgānīs,sK_JUn, redzi, ja dzims dēls, kas redzēs visus grēkus, ko darījis tēvs, to redzēs, bet tā nedarīs –2J]J kas atprasa ar augļiem un nodevas plēš – vai tāds lai dzīvo? Tik tiešām tas mirs, visu šo preteklību dēļ, ko darījis, – un viņa asinis paliks uz viņa!sI_J apspiež nabagu un grūtdieni, ņem laupījumu un ķīlu neatdod, kas elkus uzlūko un dara preteklības,XH)J ko tēvs nekad nav darījis, – elku kalnos mielojas, apgāna tuvākā sievu,UG#J Bet, ja tam piedzimis ļaundaris dēls, kas asinis izlej vai dara ko tādu,vFeJ kas maniem likumiem seko un manas tiesas pilda patiesi, tas ir taisns, un tas dzīvos! – saka Kungs Dievs.vEeJkas neatprasa ar augļiem un nodevas neplēš, kas atturas no netaisnības un spriež taisnu tiesu ikvienam,D}Jkas nevienu neapspiež un parādniekam atdod ķīlu, kas laupījumu neņem un izsalkušam dod maizi, un kailo apģērbj,CJkas elku kalnos nemielojas un uz Israēla nama elkiem neskatās, kas sava tuvākā sievu neapgāna un nešķīstai sievai netuvojas,6BgJBet ik taisnais, kas dara tiesu un taisnību,wAgJRedzi, ik dzīvais pieder man – gan tēva dzīvība, gan dēla dzīvība pieder man! Kurš grēko – mirs!k@OJKā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs – pie jums Israēlā šo parunu neviens vairs neteiks!~?uJ“Kādēļ Israēla zemē jūsu parunu teicēji saka: tēvi ēda skābas vīnogas, bet zobi atmizojās dēliem! –%> GJKunga vārds nāca pār mani:u=cJTad visi lauka koki zinās, ka es, Kungs, esmu pazemojis augstāko koku, bet zemo koku esmu paaugstinājis, ka es zaļo koku esmu nokaltējis, bet nokaltušo esmu darījis zaļoksnu! Es, Kungs, esmu runājis, un es to esmu darījis!”U<#JEs stādīšu visaugstākajā Israēla kalnā, lai sakuplo zari un nes augļus. Lai tas kļūst par varenu ciedru, ka zem tā var dzīvot, – lai viņa zaru pavēnī dzīvo visādi putni un spārnaiņi!7;gJTā saka Kungs Dievs: es ņemšu no pašas ciedra galotnes un iedēstīšu; no augšējiem jaunajiem dzinumiem es plūkšu un pārstādīšu visaugstajā un dižajā kalnā!#:?JVisi, kas paglābušies, viss viņa pulks kritīs no zobena, bet atlikušos izkaisīs pa visiem vējiem, tad jūs zināsiet, ka es, Kungs, esmu runājis!79gJEs pret viņu izpletīšu tīklu, un viņu saķers manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, un tur es tiesāšos viņa neuzticības dēļ, jo viņš man neuzticējās!8+JTādēļ, kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, es vērsīšu pret viņu savu zvērestu, ko viņš nicināja, un savu derību, ko viņš lauza.7Jjo viņš nicināja zvērestu un lauza derību. Redzi, viņš bija devis roku, taču darījis visu šo, tādēļ viņš neizglābsies.26]JUn faraons viņam karā nelīdzēs ne ar lielu karaspēku, ne ar milzīgiem pulkiem, kad valnis būs uzmests un uzcelti nocietinājumi, lai daudziem atņemtu dzīvību,55cJKā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, Bābelē viņš mirs! Tā ķēniņa pilsētā, kurš viņu iecēla par valdnieku un kura zvērestu viņš nicināja un lauza derību!Z4-JBet tas sacēlās pret viņu un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dod zirgus un karapulku. Vai tad te kas zels? Vai, tā darīdams, viņš izglābsies? Viņš lauzīs derību – bet vai izglābsies?!b3=Jlai valsts būtu pazemīga un nepaaugstinātos, un turētu derību, lai tā pastāvētu.2#J Viņš ir arī ņēmis vienu no ķēniņa dzimtas un slēdzis ar to derību, likdams tam zvērēt. Viņš ir aizvedis zemes pārvaldniekus,51cJ “Saki jel dumpinieku saimei: vai jūs to nezināt? – Redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi, ņēmis tās ķēniņu un augstmaņus un aizvedis uz Bābeli.&0GJ Kunga vārds nāca pār mani:/!J Redzi, to pārstādīja, bet vai tas zels? Vai, austrumvēja skarts, tas kaltin nenokaltīs? Pie dēstu ūdens strautiem tas nokaltīs!”c.?J Saki: tā saka Kungs Dievs: vai tas zels? Vai tā saknes neizraus un tā augļus nenošķīs, ka visas svaigās lapas kalstu un vīstu? Tad nevajadzēs ne stipru roku, ne pulka ļaužu – to izcels ar visām saknēm!-'JBet tas jau bija dēstīts auglīgā laukā pie vareniem ūdeņiem, lai tā zari kuplotu un tas nestu augļus – lai būtu izcils vīnakoks!],3JBet tur bija vēl viens liels ērglis lieliem spārniem, kuplām spalvām, un redzi – šis vīnakoks, saknēm alkstot, tiecas pie tā, zarus stiepj tam pretī, lai gādā tam ūdeni no saviem dēstu strautiem./+WJtas izaug un kļūst par vīnakoku, zemu lapotni, zariem tas tiecas ērglim pretī un saknes laiž zemē. Tas kļuva par vīnakoku, tam izauga zari, kuploja stīgas.}*sJViņš ņem no tās zemes sēklas un stāda auglīgā laukā pie lieliem ūdeņiem, kā vītolu viņš to iedēsta,X))Jnolauž augšējos zarus un aiznes uz tirgoņu zemi, mijēju pilsētā dēsta.2(]JSaki: tā saka Kungs Dievs: liels ērglis lieliem spārniem, varenām vēzdām, kuplām spalvām, daudzkrāsainām – tas nāk uz Lebanonu, tas ciedram galotni paņem,Z'-J“Cilvēka dēls, uzdod Israēla namam atminēt mīklu. Stāsti tiem līdzību.%& GJKunga vārds nāca pār mani:% J?Tādēļ atceries un kaunies, un neatdari savu muti aiz kauna, kad es piedošu visu, ko tu esi darījusi!” saka Kungs Dievs.S$J>Es nostiprināšu savu derību ar tevi, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!:#mJ=Tad tu atcerēsies savus nodarījumus un kaunēsies. Tu pieņemsi gan savu vecāko, gan jaunāko māsu, jo es tev tās došu par meitām – bet ne pēc manas derības ar tevi.w"gJggff ee ddcc2beaax``"_w_^]]+\8[[0ZGYYYNXXxX W{VVvUUYTTSSeRR2QQ7PPPOO1NNDMLLLYKKK#JJIIHHGGUFFEEE%DDCBB|BAR@??>>==]<;;6::Z988'77 655B443~22F11B0C/m/.._--- ,+++*o*)W((''J&&%%{%$R##A"!!W pR=@Xn8UXdB&2 * : ; 1 ;Id3g\wpgJ!Ja kāds dzird raga skaņas, bet neņem vērā, ka zobens tuvojas, tad pats ir atbildīgs par savu dzīvību.Vo%J!un tas ierauga, ka zobens tuvojas zemei, tad pūš ragu un brīdina ļaudis.,nQJ!“Cilvēka dēls, runā ar saviem tautiešiem un saki tiem: ja es lieku zobenam nākt pār kādu zemi un šīs zemes ļaudis ieceļ kādu no savējiem par sargu,%m GJ!Kunga vārds nāca pār mani:l5J es iedvesīšu šausmas dzīvajo zemē! Faraons un visi viņa pulki gulēs pie neapgraizītajiem, pie zobena kautajiem!” – tā saka Kungs Dievs.kJ Faraons ieraudzīs tos un rims bēdāt par saviem pulkiem, zobens ir kāvis faraonu un visu viņa karaspēku! – tā saka Kungs Dievs,njUJ Te ir visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši, tie ar kaunu dodas lejā pie nokautajiem, kaut arī viņu spēks – reiz šausmas! Tie dus neapgraizīti pie zobena kautajiem un nes savu kaunu kopā ar tiem, kas grimst bedrē!#i?J Te ir Edoms, tā ķēniņš un visi augstmaņi guldīti pie varenajiem, pie zobena kautajiem, tie dus pie neapgraizītajiem, pie tiem, kas grimst bedrē!fhEJ Arī tu, faraon, tiki satriekts kopā ar neapgraizītajiem un guldīts pie zobena kautajiem!egCJ Vai tie pie varenajiem nedus? – kas neapgraizīti krituši, tie nogājuši šeolā ar visiem ieročiem, zobenus pagalvī likuši – viņu vaina uz viņu kauliem! – kaut dzīvajo zemē šie varoņi iedvesa šausmas. fJ Te Mešehs un Tubals, to pulki visapkārt viņu kapam, visi neapgraizīti, zobena kauti, kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas.meSJ Pie nokautajiem klāta tam gulta, visapkārt viņa kapam tā pulki, visi neapgraizīti, zobena kauti, kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas. Kopā ar tiem, kas grimst bedrē, tie nes savu kaunu, pie nokautajiem tie guldīti!qd[J Te ir Ēlāms ar visiem pulkiem visapkārt tā kapam – tie visi nokauti, no zobena krituši, tie noiet lejā neapgraizīti uz pazemi, kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas, kopā ar tiem, kas grimst bedrē, tie nes savu kaunu.c3J Viņu kaps ir visdziļākā bedre, tās pulki – visapkārt kapam, tie visi nokauti, no zobena krituši, kaut dzīvajo zemē tie iedvesa šausmas.dbAJ Te ir Asīrija ar visu pulku! To kapi visapkārt – tie visi nokauti, no zobena krituši.a'J Vareni stiprinieki ar saviem palīgiem tad Ēģiptei sauks no šeola: lejā nu nākuši, zemē nu gūluši neapgraizīti, zobena nokauti! –_`7J kas krituši, zobena kauti. Zobens izvilkts – tas Ēģiptei un visiem tās pulkiem!U_#J Par kuru tad tu esi tīkamāka? Dodies lejā un dusi pie neapgraizītajiem,^J “Cilvēka dēls, vaimanā par Ēģiptes pulkiem un tā dižumu – tu kopā ar tautmeitām par tiem, kas pazemē, kas bedrē grimuši!Y]+J Divpadsmitā gada mēneša piecpadsmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:&\EJ Šī ir žēlabu dziesma, skandējiet to! Tautmeitas, skandējiet to! Par Ēģipti, par visiem tās pulkiem – skandējiet to!” – tā saka Kungs Dievs. [J Es izdeldēšu Ēģiptes zemi, neviens tur vairs nemitīs, es sitīšu visus tās iemītniekus, tad tie zinās, ka es esmu Kungs!`Z9J Tad es nostādināšu ūdeņus, un straumes būs dzidras kā eļļa, saka Kungs Dievs.~YuJ Arī visus lopus, kas pie lielajiem ūdeņiem, es izdeldēšu – ne cilvēks, ne lops vairs nenāks tos saduļķot!X#J Ar stipro zobeniem es gāzīšu tavus pulkus, tie – visvarmācīgākā tauta, tie sapostīs Ēģiptes dižumu un iznīcinās tās pulkus!JW J Tā saka Kungs Dievs: pār tevi nāks Bābeles ķēniņa zobens!OVJ Tevis dēļ es izbiedēšu daudzas tautas – to ķēniņiem šausmās sasliesies mati, kad vicināšu pret tiem savu zobenu, tie drebēs ik mirkli par savu dzīvību tajā dienā, kad tu kritīsi!rU]J Es satraukšu daudzu tautu prātus, kad tevi vedīšu postā pie tautām un zemēm, kuras tu nepazīsti.zTmJ Visus spožos debesu spīdekļus tevis dēļ es aptumšošu, un zemi ar tumsu pārklāšu! – saka Kungs Dievs.SJ Kad es tevi nīdēšu, es aizklāšu debesis un aptumšošu zvaigznes, es sauli ar mākoņiem aizklāšu, un mēness vairs nespīdēs!dRAJ Zemei es došu dzert tavas asinis – tās plūdīs kalnos, un ielejas pildīsies ar tevi!VQ%J Tavu miesu es izsvaidīšu kalnos, ar tavām atliekām es pildīšu ielejas.PJ Es nometīšu tevi zemē, klajā laukā es tevi nosviedīšu, visi debesu putni tev uzklups, visas zemes zvēri rīs tevi!vOeJ Tā saka Kungs Dievs: ar lielu ļaužu pulku es tev uzmetīšu savu tīklu, un tie vilks tevi manā tīklā!ZN-J “Cilvēka dēls, sāc žēlabu dziesmu par Ēģiptes ķēniņu faraonu, saki viņam: tu esi kā lauva starp tautām, kā jūras nezvērs, kas sakuļ upes, ar kājām saduļķo ūdeņus un sabradā straumes!^M 7J Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:wLgJAr kuru no Ēdenes kokiem tevi salīdzināt slavā un dižumā? Tu esi nogrūsts pazemē kopā ar Ēdenes kokiem, nu tu esi pie neapgraizītajiem, tu guli pie zobena kautajiem! – Tas ir faraons un visi viņa pulki,” saka Kungs Dievs.{KoJArī tie, kas starp tautām dzīvoja viņa pavēnī, līdz kopā ar viņu nogāja šeolā pie zobena nokautajiem.eJCJEs iztrūcināju visas tautas ar viņa kritiena troksni, kad nogrūdu šeolā kopā ar tiem, kas grimst bedrē! Pazemē nīkst visi labākie Ēdenes koki un labākie Lebanona koki, visi, kas bija veldzējušies ūdenī.cI?JTā saka Kungs Dievs: todien, kad tas nogāja šeolā, es sarīkoju apraudāšanu, es pār to sedzu bezdibeni un apturēju tā upes, un apstājās lielie ūdeņi. Es ietinu tumsā Lebanonu, un nokalta visi lauka koki.xHiJTādēļ lai neviens koks, kas pie ūdeņiem, nelielās un neslien galotni mākoņos. Un neviens, kas ūdenī veldzējas, lai nepaļaujas uz savu augstumu, jo tie visi lemti nāvei pazemē – kopā ar cilvēka dēliem, kas grimst bedrē!eGCJ Visi debesu putni salaidīsies uz tā kritalām, visi lauka zvēri metīsies uz tā zariem.iFKJ Svešinieki no visvarmācīgākajām tautām to nocirtīs un nometīs kalnos, viņa zari mētāsies visās ielejās. Visas zemes strautos atradīs viņa nolauztos zarus. Visas zemes ļaudis dosies projām no viņa pavēņa.fEEJ es to atdevu stiprajām tautām, kas ar to darīs, ko gribēs. Es to atmetu noziegumu dēļ!D5J Tādēļ tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka tas bija paaugstinājies jo augstu un slēja galotni mākoņos, un tā sirds lepojās par savu augstumu,yCkJ Es to darīju tik skaistu, ar tik kupliem zariem, ka visi koki, kas auga Dieva dārzā Ēdenē, apskauda viņu!IB JCiedri Dieva dārzā viņu neaizēnoja, pat cipreses nelīdzinājās viņa zariem, platānas nevarēja sacensties ar viņa pazarēm – neviens koks Dieva dārzā nebija līdzīgs skaistumā!bA=JSkaists savā dižumā, zaru kuplumā, jo saknes tam sniedzas līdz bagātiem ūdeņiem!@JVisi debesu putni vija ligzdas tā zaros, visi lauka zvēri mazuļus dzemdēja zem tā zariem, visas varenās tautas mita tā pavēnī.?JTādēļ tas slējās pār visiem meža kokiem, tam kuploja zari un atvases garumā stiepās no bagātā ūdens plūduma!>{JŪdeņi to izaudzēja, dzīles to kuplināja, upes plūda tam visapkārt, strautiem tecēdamas pie visiem meža kokiem.=JRedzi, Asīrija bija ciedrs Lebanonā, skaistiem zariem, ēnainu lapotni, slaidu stumbru, tam galotne mākoņos sniedzās!s<_J“Cilvēka dēls, saki Ēģiptes ķēniņam faraonam un viņa pulkiem: kam tu līdzinies savā dižumā?]; 5JVienpadsmitā gada trešā mēneša septītajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:y:kJEs izkaisīšu ēģiptiešus starp tautām un izsēšu tos starp valstīm! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”I9 JEs stiprināšu Bābeles ķēniņa rokas, bet faraona rokas sašļuks! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs! Es savu zobenu likšu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to cels pret Ēģiptes zemi!8-JEs stiprināšu Bābeles ķēniņa rokas, es viņam došu savu zobenu, bet faraona rokas es salauzīšu, lai tas viņa priekšā vaid kā kauts!X7)JEs ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām, es viņus izsēšu starp valstīm.06YJTādēļ, tā saka Kungs Dievs, es salauzīšu Ēģiptes ķēniņam faraonam abas rokas – gan veselo, gan salauzto, un es likšu, lai zobens izkrīt no viņa rokas!C5J“Cilvēka dēls, es salauzu Ēģiptes ķēniņa faraona roku, un, redzi, neviens to nepārsies un zāles nedos, neuzliks pārsēju, ka tā atkal kļūtu stipra un varētu celt zobenu.]43JVienpadsmitā gada pirmā mēneša septītajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:I3 JTā es tiesāšu Ēģipti! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”32_JTahpanhēsā satumsīs diena, kad es tur salauzīšu Ēģiptes jūgu, un pienāks gals tās varenajai lepnībai. Tā mākonī tīsies, un tās ciematus aizdzīs gūstā.N1JOnas un Pī-Besetas jaunekļi no zobena kritīs, meitas ies gūstā!t0aJEs pielikšu uguni Ēģiptei, Sīna cietīs mokas, No-Āmona tiks sadauzīta, Memfisai nāks bēdu dienas!k/OJes izgāzīšu dusmu kvēli pār Sīnu, Ēģiptes stiprumu, – es iznīdēšu No-Āmonas pulkus!Z.-JEs izdeldēšu Augšēģipti, es pielikšu uguni Coanai, es tiesāšu No-Āmonu,$-AJ Tā saka Kungs Dievs: es izdeldēšu elkus, es sadauzīšu tēlus Memfisā, Ēģiptes zemē vairs nebūs valdnieku, es uzsūtīšu bailes Ēģiptes zemei!,J Nīlu es izsusināšu, zemi es pārdošu ļaunajiem, zemi un visu, kas tajā, es izdeldēšu ar svešinieku rokām! Es, Kungs, to teicu!%+CJ Viņš un viņa ļaudis – visvarmācīgākā tauta – tiks atvesti, lai noposta zemi. Tie izraus zobenus pret Ēģipti, zemi tie piepildīs nokautajiem!j*MJ Tā saka Kungs Dievs: es iznīdēšu Ēģiptes pulkus ar Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara roku. )9J Tai dienā ar kuģiem es sūtīšu vēstnešus, lai izbiedē Kūšas bezrūpīgos, pār tiem nāks mokas Ēģiptes dienā, un redzi – tās jau nāk!j(MJTie zinās, ka es esmu Kungs! Ēģiptei es pielikšu uguni, un visi tās palīgi tiks satriekti!b'=JTos atdos postam izdeldētu zemju vidū, un viņu pilsētas – sagrautu pilsētu vidū.(&IJTā saka Kungs: kas Ēģipti balstīja, tas kritīs! Tās varenā lepnība tiks gāzta! No Migdolas līdz Svēnai tie kritīs no zobena! – saka Kungs Dievs.p%YJKūša, Pūta, Lūda un visa arābu zeme, Kūba un zemes, kas ar tām derībā, – no zobena kritīs!${JZobens nāks pār Ēģipti un mokas pār Kūšu. Ēģiptē kritīs nokautie, viņu mantu aizstieps, un pamatus sagraus.g#GJJo tā diena jau tuvu, Kunga diena ir tuvu, tumšās padebess diena – tas būs tautu laiks!a";J“Cilvēka dēls, pravieto! Runā: tā saka Kungs Dievs: vaimanājiet: vai tai dienai!%! GJKunga vārds nāca pār mani: {JTodien es likšu celties Israēla nama ragam, un tev es likšu runāt viņu vidū. Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”[/JPar viņa darbu, ko tas veicis, es viņam došu Ēģiptes zemi, saka Kungs Dievs.QJTādēļ tā saka Kungs Dievs: es došu Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram Ēģiptes zemi, un viņš gūs mantu! Viņš laupīt laupīs un grābtin grābs – tā būs atlīdzība viņa karaspēkam!zmJ“Cilvēka dēls, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara karaspēks ir jo smagi cīnījies ar Tīru – visiem noberztas kailas galvas un jēli pleci, bet ne viņam, ne karaspēkam nav nekādas atlīdzības par grūtajiem pūliņiem pie Tīras!`9JDivdesmit septītā gada pirmā mēneša pirmajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:/JIsraēla namam tā nebūs vairs balsts, bet vainas atgādinātāja tiem, kas pie tās vērsušies, – tad tie zinās, ka es esmu Kungs Dievs!” 9JTā būs vispazemīgākā no valstīm, un tautu starpā tā vairs nepaaugstināsies – es to darīšu tik vāju, ka tā vairs nevaldīs pār tautām.JEs pārvedīšu ēģiptiešus no gūsta! Es viņus vedīšu uz Augšēģipti, viņu dzimto zemi, un viņi taps par pazemīgu valsti!wJ Tā saka Kungs Dievs: kad paies četrdesmit gadi, es ēģiptiešus sapulcēšu no visām tautām, kur tie izkaisīti!\1J Es Ēģiptes zemi padarīšu par izpostījumu izdeldētu zemju vidū, un tās pilsētas – sagrautu pilsētu vidū, uz četrdesmit gadiem es ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām un izsēšu tos pa valstīm!\1J Ne cilvēks, ne lops tur cauri nestaigās, neviens tur nemitīs četrdesmit gadus!$AJ Tādēļ es esmu pret tevi un tavu Nīlu! Es padarīšu Ēģiptes zemi par drupām un izpostījumu no Migdolas līdz Svēnai, līdz pat Kūšas robežām!/J Ēģiptes zeme kļūs par izpostījumu un drupām! Tie zinās, ka es esmu Kungs! Tādēļ, ka viņš teica: Nīla ir mana! Sev es to radīju! –|qJTādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, es likšu zobenam nākt pār tevi! Es izkaušu tev gan cilvēkus, gan lopus!$AJkad tie ar plaukstu satvēra tevi, tu lūzi un iedūries tiem plecā! Kad tie atbalstījās pret tevi, tu pārlūzi – viņu gurniem tu liki ļodzīties.oWJTad visi, kas mīt Ēģiptē, zinās, ka es esmu Kungs! Jo tu Israēla namam biji meldru spieķis –:mJEs tevi pametīšu tuksnesī, tevi un visas Nīlas zivis! Klajā laukā tevi nometīs, ne tevi vāks, ne salasīs! Es tevi atdošu par barību zemes zvēriem un debesu putniem!2]JBet es metīšu āķus tavos žokļos, tavas Nīlas zivis lips tev pie zvīņām. Es izvilkšu tevi no tavas Nīlas ar visām zivīm, ko pielipināju tev pie zvīņām!8iJRunā: tā saka Kungs Dievs: redzi, es esmu pret faraonu, Ēģiptes ķēniņu, – lielo nezvēru, kas gul starp straumēm! Tas saka: man pieder Nīla, sev es to radīju! –x iJ“Cilvēka dēls, griezies pret faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un pravieto par viņu un visiem, kas Ēģiptē!\  3JDesmitā gada desmitā mēneša divpadsmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:B }JTur viņi dzīvos drošībā! Viņi cels namus un dēstīs vīnadārzus, viņi dzīvos drošībā! Es tiesāšu visus, kas apkārt, kas nievāja viņus! Zināsiet, ka es esmu Kungs!”A {JTā saka Kungs Dievs: es sapulcēšu Israēla namu no visām tautām, kurās tie izkaisīti! Es tautām atklāšos svēts! Viņi dzīvos savā zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam! #JAp Israēla namu vairs neaugs durstīgi ērkšķi un dzeloši dadži, kas no visām pusēm tos nievāja! Zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs! JEs uzsūtīšu mēri, asinis tecēs pa ielām, no zobena nokautie kritīs, tas nāks no visām pusēm! Zināsiet, ka es esmu Kungs!9kJSaki: tā saka Kungs Dievs: redzi, es esmu pret tevi, Sidona! Es rādīšu savu varenību tavā vidū! Zināsiet, ka es esmu Kungs! Es spriedīšu tiesu! Es atklāšos svēts!DJ“Cilvēka dēls, pievērsies Sidonai un pravieto par to.&GJKunga vārds nāca pār mani:xiJIkviens no ļaudīm, kas tevi pazinuši, tagad ir šausmās par tavu galu – nemūžam vairs tevis nebūs!”JAr saviem pārkāpumiem, kas bez skaita, ar savu netaisno tirgošanos tu esi aptraipījis savu svētumu! Tādēļ es likšu ugunij no tevis izšauties – tā tevi rīs! Es tevi padarīšu par pelniem uz zemes – to redzēs ikviens, kas tevi uzlūkos!'GJTava sirds lepojās par tavu lieliskumu – dižošanās samaitāja tavu gudrību. Es tevi zemē nosviedīšu, ķēniņu priekšā es tevi likšu apsmieklā.9kJTu tirgojies nerimtīgi, tavs prāts pildījās varasdarbiem – un tu grēkoji. Aptraipītu es tevi padzinu no Dieva kalna, patrencu no sargiem ķerubiem, no uguns akmeņiem.hIJNevainojamas bija tavas gaitas kopš dienas, kad tiki radīts, līdz tevī atrada netaisnību!}sJTu tiki svaidīts par sargātāju ķerubu, es tevi liku svētajā Dieva kalnā, starp uguns akmeņiem tu staigāji![~/J Ēdenē miti, Dieva dārzā! Tu greznojies dārgakmeņiem – rubīnu, topāzu, oniksu, hrizolītu, berilu, jašmu, safīru, tirkīzu, smaragdu. Zelta rotas un lietas bija jau gatavas dienā, kad tevi radīja.)}KJ “Cilvēka dēls, sāc žēlabu dziesmu par Tīras ķēniņu. Saki viņam: tā saka Kungs Dievs: tu, pilnības paraugs, gudrību guvies un skaistumu smēlies,&|GJ Kunga vārds nāca pār mani:l{QJ Kā neapgraizītie mirst, tā tu mirsi no svešinieku rokas, jo es tā teicu!” saka Kungs Dievs.~zuJ Vai tu vēl saki: es esmu Dievs, – kad klāt jau tavi kāvēji! Tu esi cilvēks, ne Dievs, savu kāvēju ķetnās.Hy JTie sviedīs tevi bedrē, kautin tie tevi kaus jūras viducī!'xGJtādēļ es pret tevi vedīšu svešiniekus, visvarmācīgākās tautas! Tie izraus savus zobenus pret tavu brīnišķo gudrību, tie sagānīs tavu dižumu!GwJTādēļ tā saka Kungs Dievs: tu domā – tev Dieva prāts,gvGJSavā lielajā gudrībā tu tirgodams vairoji mantu, savā prātā tu lepojies ar savu mantu!au;JSavā gudrībā un saprašanā tu guvies mantu – zeltu un sudrabu savām mantnīcām.Ht JTu esot gudrāks par Daniēlu, ik noslēpums tev esot zināms!jsMJ“Cilvēka dēls, saki Tīras valdniekam: tā saka Kungs Dievs: savā sirds lepnībā tu teici: es esmu Dievs! Es sēžu dievu sēdeklī jūru viducī! Bet tu esi vien cilvēks, ne Dievs, kaut tu domā – tev Dieva prāts!%r GJKunga vārds nāca pār mani:wqgJ$Visapkārt tautās tirgoņi izsvilpj tevi, tev pienācis šausmīgs gals – nemūžam vairs tevis nebūs!”qp[J#Visi piekrastes ļaudis izbijušies par tevi, ķēniņiem šausmās mati saslējušies un žokļi klab!ooWJ"Nu jūra tevi sadragājusi dziļos ūdeņos, tavi tirgoņi un viss tavs pulks grimuši līdz ar tevi!n3J!Kad tavi tirgoņi nāca no jūrām, tu remdēji ļaužu pulkus ar savām milzu bagātībām un savām precēm tu darīji bagātus zemju ķēniņus!hmIJ Tie iesāks žēlabu dziesmu, raudu dziesmu par tevi: kas nu tik klusa kā Tīra jūras vidū?dlAJTevis dēļ noskūs paurus, jozīsies maisus, rūgti tie tevi apraudās, vaimanās rūgti!^k5Jun brēks par tevi, rūgti raudās, bērs pīšļus uz galvas un vārtīsies pelnos!\j1JVisi airētāji, jūrnieki un stūrmaņi pametīs savus kuģus, malā tie stāvēs;iqJNo tavu jūrnieku brēcieniem piekraste līgosies!ch?JTavas bagātības, tavas preces, tavi tirgoņi, tavi jūrnieki, tavi stūrmaņi, tavi kuģu drīvētāji, tavi tirgoņi un visi tavi karavīri – ikviens, kas tavā pulkā, slīks jūras vidū tavas krišanas dienā!`g9JPār dziļiem ūdeņiem tevi ved airētāji, bet austrenis satrieks tevi jūras vidū!Yf+JTavi tirgoņi ceļo Taršīšas kuģos, tevi piepilda un piekrauj jūras vidū! eJviņi tev ietirgoja smalkas drānas, rakstainus purpurzilus audumus, raibus paklājus, pavedieniem savītus un mezgliem nopītus._d7JHārāns, Kanne un Ēdene, Šebas tirgoņi, Asīrija un Kilmada ar tevi tirgojās –}csJŠebas un Raamas tirgoņi ar tevi tirgojās – labākās smaržvielas, dārgakmeņus un zeltu viņi tev ietirgoja.jbMJArābi un Kēderas augstmaņi mija ar tevi preces – jērus, aunus un kazas tie tev iemainīja./aYJDedānieši mija ar tevi zirgu seglus.}`sJDānieši un jāvānieši no Ūzālas mija ar tevi preces – apdarinātu dzelzi, kanēli un kalmes tie iemainīja.p_YJDamaska tirgojās ar tevi milzum daudz lietām, visādām mantām – Helbonas vīnu un Caharas vilnu.^}JJūda un Israēls tirgojās ar tevi Minnītas kviešiem un vīģēm, medu, eļļu un balzamu – to viņi tev ietirgoja.0]YJArāms tirgojās ar tevi milzum daudz labumiem – smaragdu, purpura audumu un rakstītām drānām, smalku linu, koraļļiem un rubīniem – to viņi tev ietirgoja.z\mJDedānas vīri ar tevi tirgojās, krastu krastiem tu miji preces – ziloņkaulu un melnkoku tev veda par maksu.D[JNo Bēt-Togarmas tev atveda zirgus – rumakus un mūļus.jZMJ Jāvāna, Tubala un Mešeha tirgojās ar tevi – cilvēkus un vara traukus viņi tev ietirgoja.|YqJ Taršīša ar tevi tirgojās milzum daudz mantām – sudrabu, dzelzi, alvu un svinu tie mija pret tavām precēm.9XkJ Arvadas un Hēlēhas vīri no visām pusēm sargā tavus mūrus un gamādieši tavus torņus. Vairogus tie uzkāruši visapkārt mūriem – tie tevi darījuši varen skaistu! WJ Persieši, lūdieši un pūtieši bija tev karapulkā, vairogus un bruņucepures tie pie tevis uzkāruši – tā tevi greznojuši!VJ Gebalas vecie un gudrie aizdrīvēja tev spraugas. Visi jūru kuģi ar saviem jūrniekiem brauca pie tevis pirkt tavu mantu!kUOJSidonieši un arvadieši bija tavi airētāji, un, Tīra, gudrākie ļaudis bija tavi stūrmaņi.TJTavas buras bija no izrakstīta Ēģiptes lina, tās tev bija kā karogs. Tavas seģenes – zils un sarkans purpurs no Elīša krasta. S Jno Bāšānas ozoliem darināja tev airus, dēļus tev darināja no Kitīmas krastu sveķu kokiem, kas ar ziloņkaulu greznoti!kROJNo Senīra cipresēm tie iztēsa visus tavus baļķus, no Lebanona ciedriem darināja tev mastus,DQJJūru vidū tev robežas, tevi uzcēla daiļuma pilnībā! P Jsaki Tīrai, kas pie jūras tirgojas ar tautām no malu malām, tā saka Kungs Dievs: Tīra, tu teici: es esmu tik skaista! –!JJūsu lauku ciemus izkaus ar zobenu, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!r=]Jkur jūrā žāvēt tīklus, jo es esmu tā teicis, saka Kungs Dievs, tā kļūs tautām par laupījumu.|<qJTie postīs Tīras mūrus un nogāzīs torņus, un es nokratīšu tās pīšļus, es to darīšu par kailu klinti,;JTādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, es esmu pret tevi, es pret tevi vedīšu tautu pūļus, kas celsies kā jūras viļņi!%:CJ“Cilvēka dēls, tādēļ ka Tīra saka par Jeruzālemi: redzi, nu! Tautu vārti ir sagrauti, nu tie man vaļā! Kamēr tie izpostīti, man veiksies! –R9 JVienpadsmitā gada pirmajā mēneša dienā Kunga vārds nāca pār mani:y8kJEs tiem atriebšos katrā ziņā – ar niknu atmaksu, tad tie zinās, ka es esmu Kungs, es tiem atriebšos!” 7Jtādēļ, Kungs Dievs saka, es pacelšu roku pret filistiešiem, es iznīdēšu krētiešus un izdeldēšu jūras malā atlikušos!~6uJTā saka Kungs Dievs: tādēļ ka filistieši riebtin ir atriebušies, no sirds kārodami nebeidzamu postu un naidu,51JEs atriebšu Edomam savu Israēla tautu! Un tie Edomam darīs pēc manām dusmām un niknuma, tad tie zinās, kas ir atriebība, saka Kungs Dievs.+4OJ tādēļ, Kungs Dievs saka, es pacelšu roku pret Edomu un iznīdēšu viņa ļaudis un lopus! Es iznīdēšu! No Tēmānas līdz Dedānai tie kritīs no zobena!l3QJ Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka Edoms ir atriebies Jūdas namam un atriebdams ļoti sagrēkojis,I2 J Es Moābam spriedīšu tiesu, tad tie zinās, ka es esmu Kungs!x1iJ Es tās atdošu īpašumā austrumniekiem – klāt pie Amona dēliem, lai tautas vairs nepiemin Amona dēlus.%0CJ Tādēļ es atvēršu Moāba sānus – sākot no pilsētām, viņa robežpilsētām Bēt-Ješīmotas, Baal-Meonas un Kirjataimas, no viņa zemes daiļuma.h/IJTā saka Kungs Dievs: Moābs un Seīrs saka: Jūdas nams ir tāds pats kā visas citas tautas!U.#Jtādēļ es pacelšu roku pret tevi un atdošu tevi tautām par laupījumu un es tevi iznīdēšu no tautām. Es tevi izdeldēšu no zemes virsas, es tevi iznīcināšu, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!|-qJJo tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka tu plaukšķināji, dauzīji kājām, priecājies un nicināji Israēla zemi,y,kJEs padarīšu Rabu par kamieļu ganībām un Amona dēlus par avju kūti, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!++Jtādēļ es jūs atdošu īpašumā austrumniekiem, tie pie tevis uzcels savas nometnes un teltis un ēdīs tavus augļus, un dzers tavu pienu.w*gJSaki Amona dēliem: klausieties Kunga Dieva vārdu: tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka jūs sakāt – redzi, nu! – par manu svētvietu, kas sagānīta, un par Israēla zemi, kas izdeldēta, un par Jūdas namu, kas aizvests trimdā, –P)J“Cilvēka dēls, pagriezies pret Amona dēliem un pravieto par tiem.%( GJKunga vārds nāca pār mani:'#JTodien tava mute tiks atdarīta, tu runāsi ar to un vairs nebūsi mēms. Tad tu kļūsi tiem par zīmi un tie zinās, ka es esmu Kungs!”4&cJTodien nāks bēglis un tev to pastāstīs.*%MJ“Cilvēka dēls! Vai tad es tiem jau šodien neatņemšu drošumu, prieku, slavu un visu, kas tīk viņu acīm un ielīksmo prātu, un viņu dēlus un meitas?$+JEcehiēls jums būs par zīmi – visu, ko viņš darījis, arī jūs darīsiet. Kad tas notiks, jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!” –"#=Jgalvas jums būs apklātas un kājas apautas. Jūs nevaimanāsiet un neapraudāsiet – jūs iznīksiet savas vainas dēļ un vaidēsiet viens par otru!d"AJTad jūs darīsiet tāpat kā es – savas mutes neaizsegsiet, sēru maltīti neēdīsiet,f!EJsaki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: redzi, es sagānīšu savu svētvietu, ar ko jūs varen lepojaties, kas tīk jūsu acīm un ielīksmo jūsu prātu. Jūsu dēli un meitas, kas vēl atlikuši, kritīs no zobena.8 kJEs tiem teicu: “Kunga vārds nāca pār mani:[/JTad ļaudis man vaicāja: “Vai tu mums nepastāstīsi, kādēļ tu tā dari?”wJNo rīta es runāju ar ļaudīm, un vakarā nomira mana sieva. Nākamajā rītā es darīju, kā man bija pavēlēts.Jvaidi klusītiņām. Nerīko miroņa apstāvēšanu. Apklāj galvu, apauj kājas, neaizsedz muti, neēd sēru maltīti!”J“Cilvēka dēls, redzi, vienā mirklī es tev atņemšu sirdsmīļo. Bet tu nevaimanā, neapraudi viņu un nelej asaras –&GJKunga vārds nāca pār mani:@yJEs, Kungs, esmu runājis – tas nāks, es to darīšu! Es neatkāpšos, es neapžēlošos, es līdzi nejutīšu! Tie tevi tiesās pēc darbiem, ko tu darījusi!” saka Kungs Dievs.EJ Tu nešķīsta un izvirtusi, tādēļ es tevi šķīstīju, bet tu šķīsta nekļuvi no savas netīrības – nu vairs šķīsta nekļūsi, līdz es remdēšos, liedams dusmas pār tevi!<sJ Veltas pūles! – rūsa nezūd, pat ugunī paliek!s_J Tad liec uz oglēm tukšu podu, lai karst, lai gail varš, lai izkūst nešķīstība, lai nobrūk rūsa!Y+J nes kaudzi malkas, dedz guni, vāri gaļu, piemet garšvielas, lai nodeg kauli!X)J Tā saka Kungs Dievs: ak, vai, asiņu pilsētai! Arī es kraušu lielu kaudzi:xiJLai nu ceļas versme, lai nāk atriebšana, es liešu viņas asinis uz kailas klints – nekas tās neapklās!b=JJo tās vidū asinis tecēja uz kailas klints, zemē tās nelēja, ka putekļi apklātu!'GJJo tā saka Kungs Dievs: ak, vai, asiņu pilsētai – tā ir kā rūsains katls, kam rūsa nenoiet! Gabalu pēc gabala raus no tā, un lozi par to nemetīs!xiJņem no vislabākajām avīm! Liec katlam apakšā kokus, lai tas strauji uzvirst un pat kauli labi izvārās!]3Jsamet iekšā gabalus, visus labos gabalus – stilbu un plecu, vislabākos kaulus,xiJIzstāsti šai dumpinieku saimei līdzību: tā saka Kungs Dievs: liec katlu uz uguns, uzliec un ielej ūdeni,lQJ“Cilvēka dēls, pieraksti šo dienu, jo tieši šodien Bābeles ķēniņš aplenks Jeruzālemi!X  +JDevītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: J1Jūsu izvirtība nāks pār jums, un grēks paliks pār jums jūsu elku dēļ, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!”~ uJ0Es izdeldēšu no zemes izvirtību, un viņas kļūs par brīdinājumu visām sievām, lai tās negrēkotu kā jūs. yJ/Lai sapulce tās nomētā akmeņiem un sakapā zobeniem. Lai tām nokauj dēlus un meitas un namus nosvilina ar uguni.q [J.Tādēļ tā saka Kungs Dievs: sasauc pret viņām sapulci un nodod tās iznīcībai un izlaupīšanai./J-Gan taisnīgie tiesās viņas par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu, jo viņas ir laulības pārkāpējas, asinis līp tām pie rokām!J,Un tie ar viņu gulēja, kā jau guļ ar mauku, – tā viņi gulēja ar Āholu un Āholību, šīm izvirtušajām sievām.wgJ+Es sacīju: viņa ir novalkāta no laulības pārkāpšanas – lai nu tie mauko ar viņu, jo viņa ir mauka! @V~r}} |F{zyxxewwpwvvButt@ts`rrqGpp$onn5mmll`kk?jjtii]hshgSfeeddLc}cbb.aaR``F_^^i]]w\\\[[[ZwZ YXXnWW VVDUUTSRQQPPOONNMMGLLCLKfJJgIIIHGGAFF/EE1DDNCCCBB/Aw@@A??.>>?==Z<<;::9988i7766F55443P21100)/// .--Z,,b+***6)m('&&b%$$G##"!!o q L#dzxvHMf  x + . gb}@I7J(Tad viņš aizveda mani dienvidu pusē. Redzi, Dienvidu vārti! Viņš mērīja stenderes un lieveni, arī šie mēri bija tādi paši kā iepriekš.H!J(Iekšpagalma vārti bija iepretī Ziemeļu un Austrumu vārtiem. Viņš mērīja no vieniem vārtiem līdz otriem, tur bija simts olektis.G%J(Logi, lievenis un palmu grebumi bija tādi paši kā vārtiem austrumu pusē. Uzejot augšā septiņus pakāpienus, priekšā bija lievenis.ZF-J(Trīs vārtu sardzes istabas bija vienā pusē, trīs otrā pusē. Šo vārtu stenderes un lievenis bija tāds pats kā pirmajiem vārtiem, garums – piecdesmit olektis, platums – divdesmit piecas olektis.gEGJ(Tad viņš mērīja vārtus, kas uz ziemeļu pusi pie ārējā pagalma, to garumu un platumu.DJ(Viņš mērīja no apakšējo vārtu priekšpuses līdz iekšējā pagalma ārpusei, tur bija simts olektis uz austrumiem un ziemeļiem.jCMJ(Akmens grīda bija vārtu pusē, tā bija tikpat plata kā vārti. Šī bija apakšējā grīda.!B;J(Tad viņš aizveda mani uz ārējo pagalmu. Redzi, tur bija istabas, un pagalmam visapkārt bija akmens grīda, kopā pavisam bija trīsdesmit istabas.7AgJ(Visapkārt sardzes istabai un stenderēm vārtu iekšpusē bija logi ar sašaurinājumu ārpusē, tādi logi bija arī visapkārt lievenim. Stenderēs bija iegrebtas palmas.P@J(No vārtu ieejas līdz lieveņa vārtu ieejai bija piecdesmit olektis.j?MJ(Viņš noteica stenderu mēru – tas bija sešdesmit olektis. Vārtiem visapkārt bija pagalms.>5J( Tad viņš mērīja vārtus no vienas sardzes istabas augšas līdz otrai, un platums no vienām durvīm līdz otrām bija divdesmit piecas olektis. = J( Abu sardzes istabu priekšpusē bija vienu olekti plats norobežojums. Sardzes istaba bija sešas olektis plata un sešas gara.k<OJ( Viņš mērīja vārtu platumu, tas bija desmit olektis. Vārtu garums bija trīspadsmit olektis.1;[J( Austrumu pusē bija trīs vārtu sardzes istabas no vienas puses un trīs no otras. Visām trim bija vienāds mērs, arī stenderes abās pusēs bija vienāda izmēra.:J( Tad viņš mērīja vārtu lieveni – astoņas olektis, vārtu stenderes bija divas olektis platas. Vārtu lievenis bija tempļa pusē.X9)J(Viņš mērīja vārtu lieveni tempļa iekšpusē, un tas bija viens mērkoks..8UJ(Sardzes istaba bija mērkoku gara un mērkoku plata, starp sardzes istabām – piecas olektis. Vārtu slieksnis iekšpus lieveņa līdz templim – viens mērkoks. 7 J(Viņš pienāca pie vārtiem, kas rīta pusē, uzkāpa pa kāpnēm un mērīja vārtu slieksni, tā platums bija viens mērkoks.f6EJ(Redzi, ārpusē visapkārt templim bija mūris. Vīram rokā mērkoks – sešas olektis garš, vienas olekts garums – olekts un sprīdis! Viņš mērīja mūri: biezums – viens mērkoks, augstums – viens mērkoks.\51J(Šis vīrs man teica: “Cilvēka dēls, skaties ar acīm, klausies ar ausīm un paturi prātā visu, ko es tev rādīšu, jo tu esi atvests tādēļ, lai redzētu. Visu, ko redzēsi, stāsti Israēla namam.”4)J(Viņš mani aizveda turp, un redzi – tur stāvēja tāds kā vara vīrs! Tam rokā bija linu aukla un mērkoks, un viņš stāvēja vārtos.3'J(Dievišķā redzējumā viņš aiznesa mani uz Israēla zemi un nolika mani augstā kalnā, un tā dienvidu pusē atradās itin kā pilsēta.P2 J(Divdesmit piektajā gūsta gadā, gada sākumā, mēneša desmitajā dienā – četrpadsmitajā gadā kopš Jeruzālemes ieņemšanas – tajā dienā Kunga roka bija pār mani un aizveda mani turp.r1]J'Es no tiem vairs nenovērsīšos, kad būšu izlējis savu Garu pār Israēla namu!” saka Kungs Dievs.30_J'Tad tie zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs. Es tos aizvedu trimdā pie tautām, un es tos savākšu atpakaļ viņu zemē – nevienu no tiem es tur vairs neatstāšu!/%J'Kad es tos būšu atvedis no tautām, sapulcinājis no ienaidnieku valstīm, es viņos apliecināšu savu svētumu, daudzām tautām redzot..J'Tie aizmirsīs savu negodu un neuzticību, ar ko grēkojuši pret mani, un atkal dzīvos drošībā savā zemē, nekas tos nebiedēs!-/J'Tā saka Kungs Dievs: tagad es vedu atpakaļ Jēkaba gūstekņus, es esmu žēlsirdīgs Israēla namam, es esmu iededzies par savu svēto vārdu!W,'J'Es tiem atdarīju par viņu nešķīstību un grēkiem, es no tiem novērsos!D+J'Tautas zinās, ka Israēla namu aizveda trimdā noziegumu dēļ, jo tie bija man neuzticīgi, tādēļ es no tiem novērsos un atdevu tos viņu pretiniekiem, un tie visi krita no zobena.a*;J'Tad Israēla nams zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs, – no šī laika un turpmāk!)J'Es rādīšu tautām savu godību – visas tautas redzēs, ka es pildu, ko esmu nolēmis, ka es esmu tiem pielicis roku!v(eJ'Pie mana galda jūs atēdīsieties gan zirgus, gan jātniekus, stipriniekus un karotājus, saka Kungs Dievs.m'SJ'Ēdiet treknu, līdz esat sāti, dzeriet asinis, līdz esat skurbi no mana upura, ko jums upurēju!&!J'Ēdiet stiprinieku miesas un dzeriet zemes valdnieku asinis – it kā tie būtu auni vai jēri, teļi vai vērši, kas Bāšānā baroti!s%_J'Cilvēka dēls, saka Kungs Dievs, saki putniem, visiem spārnaiņiem un visiem lauka zvēriem: salasieties, nāciet, pulcējieties ap manu upuri, ko es jums upurēju, ap lielo upuri Israēla kalnos – ēdiet gaļu un dzeriet asinis!T$!J'Tur būs arī pilsēta, kuru sauks – Hamona. Tā viņi šķīstīs zemi. #J'Un, kad tie, kas pārstaigā zemi, ieraudzīs cilvēka kaulus, tie pieliks tiem zīmi, līdz racēji tos apraks Goga pulka ielejā.:"mJ'Tie izvēlēsies vīrus, kas nemitīgi pārstaigā zemi, lai to attīrītu un apbedītu ienācējus, kas palikuši virs zemes. Pēc septiņiem mēnešiem tie sāks meklēšanu.}!sJ' Visi ļaudis tos bedīs, un tā viņiem būs varena diena – tad es parādīšos savā godībā, saka Kungs Dievs.R J' Septiņus mēnešus Israēla nams tos tur bedīs, līdz zeme būs tīra.[/J' Tajā dienā es Gogam atvēlēšu kapa vietu Israēlā, ienācēju ielejā, jūras austrumu malā, tā ienācējiem būs šķērslis, tur apbedīs Gogu un visus viņa pulkus. Tad ieleju sauks par Goga pulkiem.OJ' Tiem nebūs jālasa malka uz lauka, nedz jācērt tā mežos, jo uguni tie kurs no ieročiem, un tie aplaupīs tos, kuri viņus aplaupīja, un atņems tiem, kuri atņēma viņiem, saka Kungs Dievs.NJ' Tad Israēla pilsētās mītošie izies ārā un sakurs uguni, tie dedzinās ieročus – mazos un lielos vairogus, lokus un bultas, pīķus un šķēpus – un kurs ar tiem uguni septiņus gadus!\1J'Redzi, tas nāk, tas notiks, saka Kungs Dievs, šī ir diena, par kuru es runāju.$AJ'Es atklāšu savu svēto vārdu Israēla ļaudīm. Es vairs neļaušu apgānīt savu svēto vārdu, un tautas zinās, ka es esmu Kungs, Israēla Svētais!nUJ'Es metīšu uguni uz Māgogu un tiem, kas droši mājo piekrastē, tad tie zinās, ka es esmu Kungs!LJ'Tu kritīsi klajā laukā, jo es esmu to teicis, saka Kungs Dievs.;oJ'Israēla kalnos tu kritīsi kopā ar savu pulku un visiem, kas kopā ar tevi. Es tevi atdošu par barību plēsējputniem, visādiem spārnaiņiem un lauka zvēriem par barību.a;J'Tad es tev izsitīšu loku no kreisās rokas un bultām likšu izkrist no labās rokas.s_J'Es tevi vilšu un dzīšu, es tevi atvedīšu no ziemeļu malas, es likšu tev nākt uz Israēla kalniem. J'“Cilvēka dēls, pravieto par Gogu un saki: tā saka Kungs Dievs: es esmu pret tevi, Gog, Mešehas un Tubalas valdniek!lQJ&Es parādīšos liels un svēts, atklāšos daudzām tautām, tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”-SJ&Es viņu tiesāšu ar mēri, asinsizliešanu, plūdiem, krusu, uguni un sēru – es to liešu pār viņu, visu viņa pulku un milzumu ļaužu, kas kopā ar viņu!r]J&Visos savos kalnos es slaktēšu viņu ar zobenu, saka Kungs Dievs. Tad brālis cels zobenu pret brāli!OJ&jūras zivis un debesu putni, lauka zvēri un visi rāpuļi, kas pa zemi rāpo, un visi cilvēki, kas mīt virs zemes, drebēs manā priekšā! Kalni sabruks, klintis kritīs un mūri sagāzīsies!hIJ&Savā bardzībā un uguns versmē es saku, ka todien Israēla zemē būs liela zemestrīce –~uJ&Tā notiks tajā dienā: Gogs nāks pret Israēla zemi, saka Kungs Dievs, tad iedegsies manas dusmas un mana kvēle!4aJ&Tā saka Kungs Dievs: vai sen aizgājušās dienās caur saviem kalpiem, Israēla praviešiem, kas gadiem ilgi pravietojuši, es tev neteicu, ka vedīšu tevi pret tiem?![ /J&Tu celsies pret maniem Israēla ļaudīm kā mākonis, kas apklāj zemi. Tas būs nākamās dienās, es tevi vedīšu pret savu zemi, lai tautas mani pazīst, jo svēts es stāšos pret tevi, Gog, tām redzot! J&Tu nāksi no savas apmetnes ziemeļu malā, tu un daudz ļaužu kopā ar tevi, visi jāšus zirgos – liels pulks, milzīgs karaspēks! 1J&Tādēļ pravieto, cilvēka dēls, un saki Gogam: tā saka Kungs Dievs: vai todien, kad mani Israēla ļaudis dzīvos droši, tu par to nezināsi?  J& Šeba un Dedāns, Taršīšas tirgoņi un visi turienes stiprie lauvas tev sacīs: vai tu esi nācis grābtin grābt, laupīt? Vai savu pulku tu sapulcēji, lai stieptu projām sudrabu un zeltu, lai ņemtu lopus un mantu, lai gūtu varenu laupījumu?! –@ yJ& Grābtin es grābšu, laupīt laupīšu, uzklupšu visam, kas pēc posta atjaunots, – ļaudīm, kas sapulcināti no tautām, kas iekrājuši lopus un mantu, dzīvo augstajā zemē!DJ& tu teiksi: es uzbrukšu šai nenocietinātajai zemei, došos pret mierīgajiem ļaudīm, kas dzīvo droši, – tie mīt vietās, kur nav mūru, tiem nav ne vārtu, ne aizšaujamo bultu!hIJ& Tā saka Kungs Dievs: todien tev prātā nāks dažādas domas un tu sagudrosi ļaunas lietas,J& Tu celsies kā negaiss, tu nāksi kā mākonis, kas apklāj zemi, – tu un viss tavs pulks, daudz ļaužu kopā ar tevi!3_J&Pēc daudzām dienām tu atkal būsi vajadzīgs, pēc daudziem gadiem tu atkal nāksi uz zemi, kas atguvusies no zobena un kuras ļaudis no daudzām tautām sapulcināti Israēla kalnos, kas ilgi stāvēja izpostīti, – tagad tie atvesti atpakaļ no tautām, lai visi varētu dzīvot drošībā.fEJ&Esi gatavs! Gatavojies tu pats un viss tavs pulks, kas sapulcēts pie tevis, esi tiem sargs!  J&Tur arī Gomers un viss viņa pulks, Bēt-Togarma no ziemeļu malas, visiem bruņucepures – kopā ar tevi būs daudz ļaužu!\1J&Kopā ar tiem persieši, kūšieši un pūtieši, visiem vairogi un bruņucepures.mSJ&Es tevi pagriezīšu, es likšu tev žokļos laužņus un vedīšu tevi ar visu tavu karapulku, zirgiem un jātniekiem – tie visi tērpušies bruņās, milzīgs pulks ar lieliem un maziem vairogiem, tie visi vicinās zobenus![/J&Saki: tā saka Kungs Dievs: es esmu pret tevi, Gog, Mešehas un Tubalas valdniek!veJ&“Cilvēka dēls, vērsies pret Gogu Māgoga zemē, pret Mešehas un Tubalas valdnieku, pravieto par viņu.%~ GJ&Kunga vārds nāca pār mani:w}gJ%Tad tautas zinās, ka es esmu Kungs, kas svētī Israēlu, – mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi!”Z|-J%Mans mājoklis būs pie tiem, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mani ļaudis!{J%Es ar tiem noslēgšu miera derību, tā būs mūžīga derība! Es tiem likšu vairoties, un mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi!Iz J%Tie dzīvos zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam – tur, kur dzīvoja viņu tēvi, mūžam dzīvos viņi, viņu dēli un dēlu dēli, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks mūžīgi!yJ%Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš, un tiem visiem būs viens gans! Tie sekos manām tiesām, turēs manus likumus un pildīs tos!GxJ%Tie vairs neaptraipīsies nedz ar elkiem, nedz preteklībām, nedz pārkāpumiem, un es tos paglābšu no atkrišanas un šķīstīšu – viņi būs mani ļaudis, un es būšu viņu Dievs!J$tādēļ tu pravieto un saki: tā saka Kungs Dievs: tas ir tādēļ, ka esat deldēti un bradāti, un jūs iemantojušas citas tautas, par jums trinuši mēles, un jūs esat tikuši nevalodās!t=aJ$Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka ienaidnieki par jums saka: rau, mūžsenie kalni nu mums mantojumā! –j< OJ$“Cilvēka dēls, pravieto par Israēla kalniem, saki: Israēla kalni, klausieties Kunga vārdu!=;sJ#tāpat kā tu līksmoji, kad tika izdeldēts Israēla nama mantojums, tāpat es darīšu tev – Seīra kalns un viss Edoms būs izpostījums! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”Y:+J#Tā saka Kungs Dievs: es darīšu tevi par izpostījumu, un līksmos visa zeme,d9AJ# Ar muti jūs pret mani dižojāties, daudz vārdu pret mani runājāt – es to dzirdēju!$8AJ# Tad tu zināsi, ka es esmu Kungs! Es dzirdēju visas tavas nievas, tu teici par Israēla kalniem: tie lemti izdeldēšanai, tie doti mums aprīšanai! –77gJ# Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, tavu niknumu un skaudību es tev atdarīšu, visu, ko tu savā naidā tiem darīji! Es likšu tev iepazīt mani, es tevi tiesāšu! 6 J# Tādēļ ka tu teici: šīs divas tautas, šīs divas valstis būs manas! – mēs viņas iemantosim, kaut pats Kungs būtu tur!5{J# Es tevi darīšu par mūžīgu izpostījumu, tavās pilsētās neviens nedzīvos! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!4J#Es noklāšu kalnus nokautajiem – uz taviem pakalniem un tavās ielejās, visās tavās gravās gulēs zobena nokautie!h3IJ#Seīra kalnu es padarīšu par izpostījumu un postažu, es tur iznīdēšu ikvienu, kas kust!21J#Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, es tevi nodošu asinīm, asinis tevi vajās! Tādēļ ka tu nenīdi asinsizliešanu, asinis tevi vajās!}1sJ#Tevī ir mūžīgs ienaids, zobena asmeni tu laidi pār Israēla dēliem posta laikā, viņu beidzamā soda laikā!a0;J#Es tavas pilsētas sagraušu – tu tiksi izdeldēts! Tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!/J#saki: tā saka Kungs Dievs: es esmu pret tevi, es celšu pret tevi roku, es darīšu tevi par izpostījumu un gruvešiem!J. J#“Cilvēka dēls, pievērsies Seīra kalnam un pravieto par to:%- GJ#Kunga vārds nāca pār mani:v,eJ"Jūs esat manas avis, manas ganāmās avis, jūs esat cilvēki, un es esmu jūsu Dievs!” saka Kungs Dievs.t+aJ"Tad tie zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs, un viņi, Israēla nams, ir mani ļaudis, saka Kungs Dievs.v*eJ"Es tiem dēstīšu dārzus, badu tajā zemē viņi vairs necietīs un tautu negods tiem vairs nebūs jānes.)J"Tie nebūs vairs tautām par laupījumu, un lauka zvēri tos neplosīs – tie dzīvos drošībā, tiem nebūs jābīstas!I( J"Visi lauka koki nesīs augļus, un zeme dos ražu, tad viņi drošībā dzīvos savā zemē! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs – es salauzīšu viņu jūga kokus un atbrīvošu no kalpības!'{J"Es svētīšu viņus un vietu visapkārt manam kalnam, es sūtīšu lietu īstā laikā – tas būs svētības lietus! &J"Es slēgšu ar viņiem miera derību, es iznīdēšu ļaunos zvērus no zemes, tad tie varēs apmesties tuksnesī un dusēt mežos.v%eJ"Un es, Kungs, es būšu viņu Dievs, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks! Es, Kungs, tā esmu teicis.~$uJ"Es iecelšu tām vienu ganu, kas tās ganīs, – savu kalpu Dāvidu! – viņš tās ganīs, viņš būs tām gans.V#%J"Es glābšu savas avis, tās vairs neplosīs – es avīm spriedīšu tiesu!q"[J"Tādēļ ka jūs visas vājās ar pleciem grūstāt un badāt ar ragiem un esat tās iztrenkuši ārā!_!7J"Tā saka Kungs Dievs par tiem: es spriedīšu tiesu gan avīm, gan auniem un āžiem!s _J"Vai manām avīm jāēd tas, ko jūs esat sabradājuši, un jādzer, ko jūs esat saduļķojuši kājām?J J"Vai tad jums nav diezgan, ka ganāties labākajās ganībās? Vai atlikušās ganības gribat izmīdīt kājām? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai, bet vai atlikušo gribat saduļķot kājām?hIJ"Jūs esat manas avis, saka Kungs Dievs, es spriedīšu tiesu gan avīm, gan auniem un āžiem.LJ"Pazudušās es uzmeklēšu, aizklīdušās es atvedīšu atpakaļ, savainotās es pārsiešu, vājās es spēcināšu, bet taukās un stiprās es iznīcināšu. Es tās ganīšu pēc taisnības!I J"Es ganīšu savas avis, un es tās guldīšu, saka Kungs Dievs.)KJ"Es tās vadīšu uz labām ganībām, viņu ganības būs Israēla augstajos kalnos. Tās zvilnēs labās ganībās, leknas ganības tām būs Israēla kalnos!J J" Es tās izvedīšu no tautām, un es tās sapulcināšu no valstīm. Es tās atvedīšu uz viņu zemi, un es tās ganīšu Israēla kalnos un ielejās, visās viņu zemes apdzīvotās vietās.B}J" Kā gans uzmana savu ganāmpulku, kad viņš ir pie tā, tā es rūpēšos par savām avīm un aizvedīšu no visām vietām, kur tās noklīdušas tumšajās, mākoņainajās dienās!U#J" Jo tā saka Kungs Dievs: es pats meklēšu un vedīšu atpakaļ savas avis!eCJ" Tā saka Kungs Dievs: redzi, šiem ganiem es atprasīšu savas avis un neļaušu tiem vairs ganīt, un arī tie paši vairs neganīsies. Es izraušu savas avis tiem no mutes – tās vairs nebūs viņiem par laupījumu!2_J" Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu!\1J"Kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, manas avis ir saplosītas, manas avis kļuvušas lauka zvēriem par laupījumu, jo tām nebija ganu! Mani gani nemeklē manas avis, bet ganās paši! Manas avis tie negana!2_J"Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu!J"Manas avis klejo pa kalniem un pakalniem. Manas avis ir izklīdušas pa visu zemes virsu, nevienam tās nerūp, neviens tās nemeklē!iKJ"Bez gana tās ir noklīdušas, un, kad tās noklīda, tad kļuva lauka zvēriem par laupījumu./WJ"vājo jūs nespēcinājāt, slimo nedziedinājāt, savainoto nepārsējāt, aizklīdušo nepārvedāt, pazudušo nemeklējāt – vien rupji ar varu tās valdījāt!taJ"No treknākajām jūs barojaties, vilnā jūs tērpjaties, barotās jūs kaujat, bet ganāmpulku neganāt:7gJ"“Cilvēka dēls, pravieto par Israēla ganiem! Saki šiem ganiem: tā saka Kungs Dievs: vai! Israēla ganiem, kuri gana tikai paši sevi! Vai tad ganiem nav jāgana avis?!% GJ"Kunga vārds nāca pār mani:t aJ!!Bet, kad tas viss notiks – patiesi, tas notiks –, tad tie zinās, ka starp viņiem bijis pravietis!” J! Redzi, tu tiem esi kā mīlīga dziesma, ar skaistu balsi un jauku spēli, jo tie klausās tavus vārdus, bet nepilda tos.A {J!Un mani ļaudis nāk pie tevis kā parasti, apsēžas tavā priekšā un klausās, ko tu saki, bet neko nedara. Viņi ir mīļi ar muti, bet sirds tiem dzenas pēc netaisnas peļņas! /J!“Cilvēka dēls, tavi ļaudis runā par tevi pie mūriem un namu durvīs, viens otram tie saka: nāciet! Iesim klausīties vēsti no Kunga! – J!Tad tie zinās, ka es esmu Kungs! Es padarīšu zemi par izpostījumu un gruvešiem preteklību dēļ, ko tie darījuši!”J!Zemi es padarīšu par izpostījumu un gruvešiem, pienāks gals tās varenībai. Israēla kalni būs izdeldēti, tur neviens nestaigās!SJ!Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: kā es esmu dzīvs – tie, kas drupās dzīvo, kritīs no zobena. Tos, kas uz lauka, es atdošu zvēriem par barību. Tie, kas nocietinājumos un alās, mirs no mēra.J!Jūs paļaujaties uz savu zobenu un darāt preteklības, viens otra sievu jūs padarāt nešķīstu! Kādēļ lai jums piederētu zeme?!%CJ!Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: savu upuru gaļu jūs ēdat ar asinīm, acis pievērsuši elkiem, jūs izlejat asinis! Kādēļ lai jums piederētu zeme?!1[J!“Cilvēka dēls, tie, kas dzīvo drupās, Israēla zemē, saka: Ābrahāms bija viens, un viņš iemantoja zemi. Mēs esam daudzi, un mums zeme tika dota īpašumā!&GJ!Kunga vārds nāca pār mani::mJ!Iepriekšējā vakarā, pirms atnāca bēglis, Kunga roka bija pār mani un atdarīja manu muti. No rīta atnāca viņš, un mana mute bija atdarīta – es vairs nebiju mēms!A{J!Tas notika mūsu gūsta divpadsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā – pie manis atnāca kāds, kurš bija izglābies no Jeruzālemes, un sacīja: “Pilsēta ir pagalam!”ykJ!Jūs sakāt: Kunga rīcība nav izprotama! – es jūs, Israēla nams, tiesāšu ikvienu pēc viņa darbiem!”fEJ!Un, ja ļaundaris novērsīsies no sava ļaunuma, darīs tiesu un taisnību, viņš dzīvos!U~#J!Ja taisnais novērsīsies no taisnības un darīs netaisnību, viņš mirs.g}GJ!Tavi ļaudis saka: Kunga rīcība nav izprotama! – bet neizprotama ir viņu pašu rīcība.c|?J!Neko no viņa grēkiem nepieminēs – viņš dara tiesu un taisnību – viņš dzīvos! { J!ja ļaundaris atdod ķīlu un atmaksā nolaupīto, seko dzīvības likumam un nedara netaisnību, tad viņš dzīvos un nemirs!zzmJ!Ja es saku ļaundarim: tiešām tu mirsi! – bet viņš atgriežas no saviem grēkiem, dara tiesu un taisnību,Hy J! Ja es saku taisnajam, ka tas dzīvos, un viņš paļausies uz savu taisnību un darīs netaisnību, tad neko no viņa taisnības nepieminēs, bet viņš mirs netaisnības dēļ, ko darījis.rx]J! Cilvēka dēls, saki saviem ļaudīm: taisno neglābs viņa taisnība, ja viņš sāks grēkot, un ļaundari nenogāzīs viņa ļaunums, ja tas atgriezīsies no saviem grēkiem! Un, ja taisnais sāks grēkot, viņš nepaliks dzīvs!wwgJ! Saki tiem: kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, man nav prieka par ļaundara nāvi – lai ļaundaris atgriežas no saviem darbiem un dzīvo! Atgriezieties! Atgriezieties no saviem ļaunajiem darbiem! Kādēļ jums mirt, Israēla nams?!v5J! Cilvēka dēls, runā ar Israēla namu: jūs sakāt: mūsu pārkāpumi un grēki nāk pār mums, mēs tajos iznīkstam! Kā lai mēs dzīvojam?! –>uuJ! Ja tu ļaundari brīdināsi, lai tas atgriežas no saviem darbiem, bet viņš no tiem neatgriezīsies, tad viņš mirs pats savas vainas dēļ, bet tu savu dzīvību būsi glābis.Yt+J!Kad es ļaundarim teikšu: ļaundari, tev jāmirst! – bet tu nerunāsi ar ļaundari, brīdinādams to par viņa darbiem, tad ļaundaris mirs savas vainas dēļ, bet viņa dzīvību es atprasīšu no tevis!sJ!Cilvēka dēls, es tevi ieceļu par sargu Israēla namam! Kad tu dzirdēsi mani runājam, tad brīdini viņus manā vārdā._r7J!Un, ja sargs redz, ka zobens tuvojas, bet nepūš ragu un nebrīdina ļaudis par tuvojošos zobenu, un tas paņem kāda dzīvību – tad tā ir paņemta viņa vainas dēļ, bet atbildību es atprasīšu no sarga!%qCJ!Viņš dzirdēja raga skaņas, bet neņēma vērā – lai pats atbild par savu dzīvību, – bet, kurš uzklausīs brīdinājumu, tas paglābs dzīvību! y~~}C||a{{'zz7yy/xx]wwRvv3uqutTssrtrqDpooBnmmHllkkCjjmihhnhgg1ff eeddbccdbbIaaR``B__^^_]<\S[[e[ZZPYYYXX$WWqWUTTySRR.Q[PP@OONYMMDLLMKK~KJIIkHH.GFF7EMDD:CCBSAAI@Q??8>===B<<-;::{:9m88.77 6]554r32221t1,00 /..-,,3+***2)a(('b&f&%%$$#"" !j sCs4u7\VN6B~ f | L ! B H Q^*]D#J0Pilsētas ganības lai ir divi simti piecdesmit ziemeļu pusē, divi simti piecdesmit dienvidu pusē, divi simti piecdesmit austrumu pusē un divi simti piecdesmit olekšu rietumu pusē.t"aJ0Šādi lai ir tās mēri: ziemeļu pusē – četri tūkstoši pieci simti, dienvidu pusē – četri tūkstoši pieci simti, austrumu pusē – četri tūkstoši pieci simti un rietumu pusē – četri tūkstoši pieci simti olekšu.5!cJ0Pieci tūkstoši olekšu, kas atlikušas blakus divdesmit piecu tūkstošu olekšu gabalam, lai ir kopējais gabals pilsētai un ganībām. Pilsētai jābūt pašā vidū.d AJ0Neko no tā nedrīkst pārdot vai mainīt pret citu zemes gabalu, jo tas ir svēts Kungam.hIJ0 Levītu apgabals lai ir blakus priesteru robežai – divdesmit piecu tūkstošu olekšu garumā un desmit tūkstošu olekšu platumā, viss garums kopā – divdesmit pieci tūkstoši un platums desmit tūkstoši olekšu.taJ0 Tā ir viņu daļa no zemes īpašās daļas, svētumu svētuma vieta, kas robežojas ar levītu apgabalu.1J0 Tas lai ir iesvētītajiem priesteriem no Cādoka dēliem, kuri man kalpoja un nenomaldījās, kad Israēla dēli un levīti bija nomaldījušies.)J0 Tā lai ir svētā daļa priesteriem – uz ziemeļiem divdesmit pieci tūkstoši, uz rietumiem desmit tūkstošu olekšu platumā, uz austrumiem desmit tūkstošu olekšu platumā un uz dienvidiem divdesmit piecu tūkstošu olekšu platumā, vidū – Kunga svētnīca.r]J0 Īpašais apgabals Kungam lai ir divdesmit piecus tūkstošus garš un desmit tūkstošus olekšu plats.nUJ0Līdzās Jūdam no austrumiem līdz rietumiem jums lai ir īpašais apgabals: divdesmit piecus tūkstošus olekšu platumā un garumā tik liels, kā vienas cilts apgabals no austrumiem līdz rietumiem, tam vidū – svētvieta.NJ0Līdzās Rūbenam no austrumiem līdz rietumiem – Jūdas apgabals.OJ0Līdzās Efraimam no austrumiem līdz rietumiem – Rūbena apgabals.NJ0Līdzās Manasem no austrumiem līdz rietumiem – Efraima apgabals.PJ0Līdzās Naftālī no austrumiem līdz rietumiem – Manases apgabals.QJ0Līdzās Ašēram no austrumiem līdz rietumiem – Naftālī apgabals.MJ0Līdzās Dānam no austrumiem līdz rietumiem – Ašēra apgabals.Z /J0“Šie ir cilšu vārdi: Dāna apgabals ir pašos ziemeļos, virzienā uz Hetlonu līdz ieejai Hamātā, tad gar Hacar-Ēnānu – ziemeļos paliek Damaskas robeža blakus Hamātai no austrumiem līdz jūrai.\1J/Pie kuras cilts svešinieks dzīvo, tur dodiet tam mantojumu,” saka Kungs Dievs.FJ/Piešķiriet to mantojumā gan sev, gan svešiniekiem, kas dzīvo pie jums un dzemdējuši bērnus, lai tie jums ir kā Israēla dēli – piešķiriet tiem mantojumu pie Israēla ciltīm!,SJ/Sadaliet šo zemi Israēla ciltīm.\1J/Rietumu pusē robeža ir Lielā jūra, līdz ieejai Hamātā. Tā ir rietumu puse.J/Dienvidu robeža ir no Tamāras līdz Kādēšas Merībai un tad gar ieleju līdz Lielajai jūrai. Tā ir dienvidu robeža. 9J/Austrumu robeža sniedzas starp Haurānu un Damasku, Gileādu un Israēla zemi gar Jardānu uz Austrumu jūru līdz Tamārai. Tā ir austrumu robeža. J/Tad robeža iet no jūras uz Hacar-Ēnānu gar Damaskas robežu un ziemeļos gar Hamātas ziemeļu pusi. Tā ir ziemeļu robeža.s _J/Hamātu, Bērotu, Sibraimu, kas starp Damasku un Hamātu, un līdz Hācer-Tīkonai, kas blakus Haurānai.h IJ/Šādas ir zemes robežas: ziemeļu pusē no Lielās jūras caur Hetlonu virzienā uz Cedādu, !J/tā jums jāsadala vienādās daļās, es paceltu roku zvērēju par to, ka došu to jūsu tēviem. Šī zeme jums piešķirta mantojumā.%J/ Tā saka Kungs Dievs: “Šīs ir robežas, kā jums dalīt zemi īpašumā starp divpadsmit Israēla ciltīm – Jāzepam divas daļas! –]3J/ Upes abos krastos augs dažādi augļu koki – lapas tiem nevītīs, tiem netrūks augļu, ik mēnesi tie dos jaunu ražu, jo tie veldzēsies no svētvietas! To augļi būs ēšanai un lapas dziedināšanai!”QJ/ Tik dīķi un dumbrāji netiks dziedināti, lai būtu, kur ņemt sāli.J/ Zvejnieki pie tās stāvēs no Ēn-Gedī līdz Ēn-Eglaimai – tur būs, kur tīklus mest. Tur zivju būs tik daudz kā Lielajā jūrā!<qJ/ Tad dzīvos visi, kas kust, kur vien šī upe tek, arī zivju būs ļoti daudz, jo, kur vien šis ūdens plūdīs, visi būs dziedināti! Visur, kur upe plūdīs, būs dzīvība!&EJ/Viņš man sacīja: “Šis ūdens plūst uz austrumu pusi, traucas lejup caur klajumu un ietek jūrā. Kad tas ieplūst jūrā, tad ūdeņi ir dziedināti!EJ/Es nācu, un redzi – upes abos krastos milzum daudz koku!mSJ/Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, redzēji!?” Tad viņš veda mani atpakaļ gar upes krastu."=J/Atkal viņš nomērīja tūkstoti – nu tā ir upe! Es tai nevarēju pārbrist, un ūdens vēl ceļas – tā ir upe, kur jāpeld, tai nevar pārbrist!FJ/Viņš atkal nomērīja tūkstoti un lika man brist cauri – ūdens man bija līdz ceļiem. Vēlreiz viņš nomērīja tūkstoti un lika man brist cauri – ūdens man bija līdz gurniem.~!J/Vīrs ar mērauklu rokā gāja uz austrumu pusi, nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist cauri – ūdens man bija līdz potītēm.}7J/Viņš izveda mani ārā pa Ziemeļu vārtiem un pa ārpusi veda pie ārējiem vārtiem, kas austrumos. Un redzi – ūdens rasoja no dienvidu puses!| }J/Tad viņš mani aizveda atpakaļ pie tempļa durvīm: redzi, no tempļa sliekšņa apakšas tek ūdens! – tas ir tempļa austrumu pusē, jo tempļa priekšpuse ir pret austrumiem. Ūdens tek lejup gar tempļa dienvidu sienu, dienvidos no altāra.p{YJ.Viņš man teica: “Šie ir pavardu nami, kur tempļa kalpotājiem vārīt tautas kaujamos upurus.”cz?J.Visiem četriem visapkārt bija akmens sēta, un visapkārt sētai bija vietas pavardiem.y'J.Četros pagalma stūros bija noslēgti pagalmi, četrdesmit olekšu gari un trīsdesmit plati, visi četri stūra pagalmi bija viena lieluma.x3J.Viņš mani izveda ārējā pagalmā un veda mani uz visiem četriem pagalma stūriem, un redzi – katrā pagalma stūrī bija vēl viens pagalms.:wmJ.un teica man: “Šī ir tā vieta, kur priesteri vārīs vainas un grēka upura gaļu un ceps labības dāvanu – lai to nenes ārējā pagalmā un nesvēta ar to ļaudis.” vJ.Pa ieeju, kas blakus Ziemeļu vārtiem, viņš mani ieveda priesteru svētajās istabās un rādīja man kādu vietu rietumu galā,KuJ.Valdnieks lai neņem neko no ļaužu īpašuma, lai neatņem tiem viņu mantojumu. Saviem dēliem lai viņš dod mantojumu no sava īpašuma – maniem ļaudīm lai neatņem viņu mantojumu!”Xt)J.bet, ja valdnieks dāvanu dod kādam no saviem vergiem, tad lai tā viņam ir īpašumā līdz brīvlaišanas gadam, pēc tam lai dod atpakaļ valdniekam, jo viņa īpašums drīkst piederēt viņa dēliem.s{J.Tā saka Kungs Dievs: ja valdnieks kādam no saviem dēliem dod dāvanu, tad tā lai paliek viņa dēlam par mantojumu,FrJ.Ik rītu upurim jāpienes jērs, labības dāvana un eļļa.6qeJ.un ik rītu viņam jāpienes labības dāvana Kungam – sestdaļa ēfas miltu un trešdaļa hīna eļļas, ar ko aplaistīt miltus. Tas ir mūžīgs un neatceļams likums!qp[J. Viņam katru dienu – ik rītu – jāupurē par sadedzināmo upuri Kungam gadu vecs jērs bez vainas,ro]J. Ja valdnieks labprātīgi pienes sadedzināmo vai miera upuri Kungam, tad lai viņš atver Austrumu vārtus un upurē sadedzināmo un miera upuri, kā viņš to dara sabata dienās. Kad viņš iet prom, lai aizver vārtus aiz sevis.1n[J. Svētkos un noteiktajās sanāksmēs labības dāvana lai ir viena ēfa miltu pie vērša un viena ēfa pie auna, pie jēriem – cik grib, un hīns eļļas pie ēfas.]m3J. Lai valdnieks iet ar tiem reizē, un, kad tie iet ārā, lai arī viņš iet ārā.8liJ. Kad noteiktajos svētkos ļaudis nāk pie Kunga, tad tiem, kuri ienāk pa Ziemeļu vārtiem zemoties, jāiziet ārā pa Dienvidu vārtiem, un tiem, kuri ienāk pa Dienvidu vārtiem, jāiziet pa Ziemeļu vārtiem. Neviens lai neiet ārā pa tiem vārtiem, pa kuriem ienācis, bet pa pretējiem vārtiem.QkJ.Valdniekam jānāk pa lieveņa vārtiem un jāaiziet pa to pašu ceļu.!j;J.un lai dod labības dāvanu – vienu ēfu miltu pie vērša un vienu ēfu pie auna, bet pie jēriem – cik var un vēl vienu hīnu eļļas pie ēfas._i7J.Jauna mēness dienā jādod jauns vērsis bez vainas, seši jēri un auns bez vainas,hJ.un viena ēfa labības dāvanas pie auna, bet pie jēriem labības dāvana lai ir tāda, cik grib, un viens hīns eļļas pie ēfas.ggGJ.Sadedzināmais upuris, ko valdnieks sabatos upurē Kungam, ir: seši jēri un auns bez vainasHf J.Sabatos un jaunā mēnesī ļaudis lai vārtos zemojas Kungam.wegJ.Valdniekam jāienāk pa lieveņa vārtiem un jānostājas pie vārtu stabiem. Priesteri lai upurē viņa sadedzināmo un miera upuri, viņš pats lai zemojas pie vārtu sliekšņa un tad iet ārā, bet vārtus lai neaizver līdz vakaram./d YJ.Tā saka Kungs Dievs: iekšpagalma vārti, kas pret austrumiem, lai sešas darba dienas stāv aizvērti, bet sabatā un jauna mēness dienās tiem jābūt atvērtiem.:cmJ-Svētkos, kas ilgst septiņas dienas pirms septītā mēneša piecpadsmitās dienas, lai viņš upurē tādu pašu grēka upuri, sadedzināmo upuri, labības dāvanu un eļļu.bJ-Pie katra upura vērša un auna lai viņš pienes labības dāvanai vienu ēfu miltu un pie katras ēfas vienu hīnu eļļas.LaJ-Septiņas svētku dienas lai viņš upurē sadedzināmo upuri Kungam – septiņus vēršus un septiņus aunus bez vainas, un visas septiņas dienas lai katru dienu par grēka upuri upurē āzi.U`#J-Tajā dienā valdnieks sev un visai tautai lai upurē grēka upurim vērsi.n_UJ-Mēneša četrpadsmitajā dienā lai jums ir Pashas svētki – septiņas dienas ēdiet neraudzētu!^-J-Tāpat dari arī mēneša septītajā dienā – par tiem, kas grēkojuši maldu vai nezināšanas dēļ, – tā tu apklāsi grēku par templi.]J-Priesteris lai ņem grēka upura asinis un apziež tempļa durvju apmales, altāra dzegas četrus stūrus un iekšpagalma vārtu stabus.|\qJ-Tā saka Kungs Dievs: pirmā mēneša pirmajā dienā ņem jaunu vērsi, kas bez vainas, un šķīstī svētvietu.[#J-un viņam tas jāpienes par sadedzināmo upuri, labības dāvanu un lejamo upuri svētkos, jaunā mēnesī, sabatos un visās Israēla nama sapulcēs. Viņš lai upurē grēka upuri, labības dāvanu, sadedzināmo un miera upuri – lai apklātu Israēla nama grēku.JZ J-Lai visa tauta visā zemē gādā šo upuri Israēla valdniekam,JY J-Un viena avs no katriem diviem simtiem sīklopu Israēla leknajās ganībās lai ir klāt labības dāvanai, sadedzināmajam upurim un miera upurim, lai apklātu tiem grēku, saka Kungs Dievs.X)J-Eļļas noteiktā deva lai ir viens bats no desmit batiem – viens bats no koras, un arī viens bats no omera, jo desmit bati ir viens omers.WwJ- Šāds lai ir jūsu upuris – sestā daļa ēfas no katra kviešu omera un sestā daļa ēfas no katra miežu omera.VJ- Šekelī jābūt divdesmit gerām. Divdesmit šekeļu un divdesmit pieci šekeļi, un vēl piecpadsmit šekeļi lai jums ir viena mina.UJ- Ēfa un bats lai ir vienādi – bats ir omera desmitā daļa, un arī ēfa ir omera desmitā daļa – tos mēra pēc omera.DTJ- Lai jums ir pareizi atsvari, pareiza ēfa un pareizs bats.9SkJ- Tā saka Kungs Dievs: gana jums, Israēla valdnieki! Atstājieties no varasdarbiem un laupīšanas, dariet tiesu un taisnību! Neizdzeniet manus ļaudis! – saka Kungs Dievs. RJ-Tā lai ir viņa daļa Israēlā. Mani valdnieki lai vairs neapspiež manu tautu, bet dod zemi Israēla namam pēc viņu ciltīm.pQYJ-Valdnieka zeme lai ir blakus svētajai zemei un pilsētas īpašumam – gan pie svētā, gan pilsētas īpašuma, gan jūras pusē, gan rīta pusē, – tās garums lai ir tāds pats kā blakus gabalam, no vakariem līdz rītiem.6PeJ-Pilsētā jums jādod par mantojuma daļu piecus tūkstošus plats un divdesmit tūkstošus garš zemes gabals blakus svētajai daļai, tas lai pieder visam Israēla namam.O7J-Levītiem, kas kalpo templī, lai pieder divdesmit pieci tūkstoši olekšu gara un desmit tūkstoši olekšu plata vieta ar pilsētām, kur dzīvot.)NKJ-Svētais zemes gabals lai pieder priesteriem, kas kalpo svētnīcā, – tiem, kas tuvojas Kungam, lai kalpotu. Tā ir viņu mājvieta, svētnīcas svētvieta.M!J-Un no tā atmēri garumā divdesmit piecus tūkstošus olekšu un platumā desmit tūkstošus olekšu, tur lai ir svētumu svētuma vieta.)LKJ-No tā lai četrstūris, pieci simti olekšu uz pieciem simtiem olekšu liels, tiek svētnīcai, un tam visapkārt lai paliek piecdesmit olekšu brīvas zemes.DK J-Kad jūs dalīsiet zemi īpašumā, nododiet Kungam svēto zemes gabalu divdesmit pieci tūkstošu olekšu garumā un divdesmit tūkstošu olekšu platumā – viss šis gabals ir svēts.VJ%J,Priesteri lai neēd ne putnu, ne lopu, kas nosprādzis vai zvēra saplēsts.1I[J,no visa pirmie augļi un viss, ko jūs ziedojat, lai pieder priesteriem. Arī jūsu labības pirmie augļi jādod priesteriem, lai rimtums un svētība ir jūsu namā!HJ,Lai tie ēd labības dāvanu, grēka upuri un vainas upuri. Visas Dievam veltītās lietas Israēlā piederēs viņiem –G!J,Tāds ir viņu mantojums – vienīgais priesteru mantojums esmu es! Jums nav jādod tiem mantojums Israēlā – es esmu viņu mantojums!qF[J,tad lai iet svētvietā – kalpot iekšpagalmā svētvietā un upurēt grēku upuri, saka Kungs Dievs.VE%J,bet pēc tam, kad tie šķīstījušies, jāpieskaita vēl septiņas dienas,2D]J,Lai neviens no tiem netuvojas mirušajam, ka neapgānās, – vienīgi, ja mirušais ir paša tēvs, māte, dēls, meita vai neprecēta māsa, tie drīkst apgānīties,C1J,Katrs strīds, kas nonāk tiesā, tiem jāiztiesā pēc maniem spriedumiem, tiem jāsargā mana bauslība un mani likumi un jāsvēta mans sabats.wBgJ,Tiem jāmāca maniem ļaudīm, kā nošķirt svētu no parasta un kā zināt, kas nešķīsts, kas šķīsts.A#J,Ne atraitni, ne šķirtu lai tie neņem sev par sievu – tikai no Israēla nama jaunavām, vai priestera atraitni tie var ņemt par sievu.K@J,Kad priesteriem jāiet iekšējā pagalmā, lai tie nedzer vīnu.[?/J,Lai tie nenoskuj pliku galvu un lai neaudzē garus matus, bet kārtīgi apgriež.M>J,Kad tie iet ārējā pagalmā pie ļaudīm, lai tie noģērbj drānas, kurās kalpojuši, atstāj tās svētajās istabās un saģērbjas citās drānās – lai nesvēta ļaudis savām drānām.r=]J,Lai tiem galvā ir lina galvauts un gurni segti lina biksēm, lai tie netērpjas drānās, kas sviedrē.<!J,Kad tie ieies pa vārtiem iekšpagalmā un kalpos iekšpagalma vārtos, tiem jāapvelk lina drānas, lai tiem mugurā nav nekas no vilnas.|;qJ,Viņi lai ieiet manā svētvietā, viņi lai tuvojas manam galdam un kalpo man – viņi būs tie, kas man kalpos.s:_J,Levī priesteri no Cādoka dzimtas, kas palika kalpot manā svētvietā, kad Israēla nams aizmaldījās prom no manis, tie lai man tuvojas un man kalpo, lai tie stāv manā priekšā un upurē man taukus un asinis, saka Kungs Dievs.W9'J,Es tos ieceļu par tempļa sargiem un visu darbu veicējiem, kas tur jādara.*8MJ, Tie netuvosies man kā priesteri, tie netuvosies manām svētlietām, nedz maniem vissvētākajiem upuriem, bet būs apkaunoti preteklību dēļ, ko darījuši!+7OJ, Bet, tādēļ ka tie kalpojuši saviem elkiem un bijuši par klupšanu Israēla namam, es zvēru ar paceltu roku, saka Kungs Dievs, tie atbildēs par savu vainu!86iJ, Manā svētvietā tiem jākalpo par tempļa vārtu uzraugiem, tiem jākalpo templī par sadedzināmo un citu upuru kāvējiem – tiem jābūt pie ļaudīm, lai kalpotu tiem.v5eJ, Levīti, kas bija tālu no manis, kad Israēls aizmaldījās pakaļ saviem elkiem, atbildēs par savu vainu.34_J, Tādēļ tā saka Kungs Dievs: lai manā svētvietā neienāk neviens svešinieks ar neapgraizītu sirdi un miesu – neviens svešinieks, kas mīt pie Israēla dēliem.W3'J,Jūs nesargājāt manu svētvietu, bet likāt manu svētvietu sargāt citiem.e2CJ,Jūs manā svētvietā ievedāt svešiniekus neapgraizītām sirdīm un neapgraizītām miesām, tā apgānīdami manu templi, kad man pienesāt taukus un asinis. Ar savām preteklībām jūs esat lauzuši manu derību.m1SJ,Saki dumpīgajam Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: nu diezgan jūsu preteklību, Israēla nams!W0'J,Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, ņem vērā, skaties ar acīm, klausies ar ausīm visu, ko es tev teikšu par Kunga tempļa likumiem un priekšrakstiem, par tempļa ieejām un izejām no svētvietas.%/CJ,Viņš mani aizveda pie Ziemeļu vārtiem tempļa priekšā, un es skatījos, un redzi – Kunga godība piepilda Kunga templi! Tad es kritu uz sava vaiga..J,Vienīgi pats valdnieks drīkst tur sēdēt un ēst maizi pie Kunga – lai tas ienāk no vārtu lieveņa un iziet pa to pašu ceļu!”!-;J,Tad Kungs man sacīja: “Lai šie vārti paliek aizvērti, un lai neviens tos neatver un neiet pa tiem, jo Kungs, Israēla Dievs, ir ienācis pa tiem!z, oJ,Tad viņš mani aizveda atpakaļ pie svētvietas ārējiem vārtiem, kas pret austrumiem, – tie bija aizvērti.A+{J+Kad septiņas dienas būs pagājušas, astotajā un arī turpmākajās dienās priesteri altārī lai pienes sadedzināmos un miera upurus, tad es tos pieņemšu!” saka Kungs Dievs.Q*J+Septiņas dienas lai tie izpērk vainu, šķīsta un iesvētī altāri.v)eJ+Septiņas dienas grēku upurim pienes pa vienam āzim, un pienes arī vienu jaunu vērsi un aunu bez vainas.p(YJ+tos tu pienesīsi Kungam, un priesteri tiem uzbērs sāli – upurē to par sadedzināmo upuri Kungam.W''J+Kad beigsi šķīstīt, upurē jaunu vērsi bez vainas un aunu bez vainas –&J+Nākamajā dienā par grēka upuri pienes āzi bez vainas, bet altāris jāšķīsta tāpat, kā to šķīstīja ar vērsi.i%KJ+Pēc tam ņem grēka upura vērsi un sadedzini tempļa paredzētajā vietā ārpus svētvietas.${J+Tad ņem tā asinis un apzied altāra četrus ragus, četrus dzegas stūrus un apmali. Šķīstī to, izpirkdams vainu. # J+Tie doti Levī priesteriem no Cādoka dzimtas, kuri man tuvosies, lai kalpotu, saka Kungs Dievs. Grēka upurim dod jaunu vērsi.<"qJ+Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, tā saka Kungs Dievs: šie ir norādījumi par altāri tai dienai, kad to uzcels, lai tur upurētu sadedzināmos upurus un slacītu asinis.;!oJ+Arī dzega ir četrstūraina, četrpadsmit olektis gara un četrpadsmit plata. Tai visapkārt ir pusolekti plata apmale un olekti dziļa iedobe. Pakāpieni ir austrumu pusē.”b =J+Altāra pavards ir četrstūrains, divpadsmit olektis garš un divpadsmit olektis plats.`9J+Altāra pavards ir četras olektis augsts, un augšup no pavarda paceļas četri ragi.2]J+no iedobes zemē līdz apakšējai dzegai ir divas olektis un platumā viena olekts. No mazās dzegas līdz lielajai dzegai ir četras olektis un platumā viena olekts.NJ+ Šādi ir altāra izmēri olektīs – viena olekts ir olekts un sprīdis. Iedobe ir vienu olekti dziļa un olekti plata, visapkārt norobežota ar sprīdi augstu apmali. Šāds ir altāra pamats:J+ Šis ir tempļa likums: robežas visapkārt kalna virsotnei ir svētumu svētuma vieta! – Redzi, tāds ir tempļa likums!9kJ+ Ja tiem ir kauns par visu, ko tie darījuši, tad pavēsti tiem, kādam jāizskatās templim: tā iekārtojumam, izejām un ieejām – visu, kā tam jāizskatās, un arī visus likumus un norādījumus par to. Raksti, lai viņi redz un ielāgo to, kāds tas ir, un pilda visus likumus un norādījumus.wJ+ Cilvēka dēls, stāsti par šo templi Israēla namam, lai tie kaunas par savu vainu, lai tie izmēra, cik tā liela.oWJ+ Lai tie vāc projām no manis savu maucību un ķēniņu līķus, tad es mitīšu pie tiem mūžīgi!ykJ+Tie lika savus sliekšņus blakus manam slieksnim un savas durvju apmales blakus manām durvju apmalēm, vienīgi mūris bija starp mani un viņiem! Tie ar savām preteklībām apgānīja manu svēto vārdu, un es dusmās tos iznīcināju. 9J+“Cilvēka dēls, šī ir mana troņa vieta – vieta, ko min manas kājas, – un es pie Israēla dēliem mitīšu mūžīgi! Israēla nams vairs neapgānīs manu svēto vārdu – ne viņi, ne viņu ķēniņi – nedz ar savu maucību, nedz ar mirušo ķēniņu svētvietām.^5J+Tas vīrs stāvēja man blakus, un es dzirdēju – kāds uzrunāja mani no tempļa:iKJ+Gars mani pacēla un ienesa iekšējā pagalmā. Un redzi – templi piepildīja Kunga godība!BJ+Kunga godība ienāca templī pa austrumu puses vārtiem.-SJ+Tas bija līdzīgs redzējumam, ko es skatīju, kad devos izpostīt pilsētu, un līdzīgs redzējumam, ko es skatīju pie Kebaras upes, un es kritu uz sava vaiga.wJ+Un redzi – Israēla Dieva godība nāca no austrumu puses kā lielu ūdeņu krākšana, un zeme mirdzēja godībā!8 mJ+Viņš mani aizveda pie vārtiem austrumu pusē.6eJ*Viņš mērīja mūri visapkārt no visām četrām pusēm, tā garums bija pieci simti olekšu un platums pieci simti olekšu – tā svētais bija nošķirts no parastā.hIJ*Tad viņš pagriezās uz rietumu pusi, un arī tur ar mērkoku nomērīja pieci simti olekšu.SJ*Pēc tam viņš mērīja dienvidu pusē – tur bija pieci simti olekšu.N J*Tad viņš mērīja ziemeļu pusē – tur bija pieci simti olekšu.V %J*Viņš ar mērkoku mērīja austrumu pusē – tur bija pieci simti olekšu. J*Kad viņš bija beidzis mērīt tempļa iekšpusi, viņš mani izveda ārā pa austrumu puses vārtiem un mērīja visu tiem apkārt.d AJ*Kad priesteri te ienāk, tie neiet ārā no svētvietas ārējā pagalmā, bet vispirms atstāj šeit savas drānas, kurās kalpojuši, jo tās ir svētas. Tiem jāuzvelk citas drānas, pirms tie dodas pie ļaudīm.” 5J* Viņš man sacīja: “Istabas pretī pagalmam ziemeļu un dienvidu pusē ir svētas. Tur priesteri, kuri drīkst tuvoties Kungam, var ēst vissvētākos upurus. Vissvētākie upuri – labības dāvana, grēka upuris un vainas upuris – ir jāliek tur, jo tā ir svētvieta.veJ* Tāpat ieejas istabās dienvidu pusē. Ieejas durvis bija ejas sākumā, kura gāja gar mūri uz austrumiem.*MJ* un tām pretī bija eja. Istabas bija tādas pašas kā ziemeļu pusē, tikpat garas un platas, un arī visas izejas, iekārtojums un durvis bija tādas pašas.Z-J* Visa mūra garumā pagalma austrumu pusē pretī pagalmam un namam bija istabas,X)J* Apakšējām istabām ieeja bija austrumu pusē, ienākot no ārējā pagalma. J*Istabu rinda, kas atradās pie ārējā pagalma, bija piecdesmit olekšu garumā, bet tā, kas pretī templim, – simts olekšu.|qJ*Ārpusē gar istabām un ārējo pagalmu bija mūris – istabu priekšā tas atradās piecdesmit olekšu garumā.J*Trešā stāva istabām nebija stabu, kā tas bija pagalmam, tādēļ tās bija šaurākas nekā apakšējās un vidējās.iKJ*Augšējās istabas bija šaurākas nekā apakšējās un vidējās, jo eja tās sašaurināja.taJ*Iekšpusē, istabu priekšā bija desmit olekšu plata un simts olekšu gara eja ar durvīm uz ziemeļiem.5J*Trīs stāvos iepretī iekšējam pagalmam un iepretī ārējā pagalma bruģim viena pretī otrai bija divas ejas, katra divdesmit olekšu garumā.a~;J*Nams, ar durvīm pret ziemeļiem, bija simts olekšu garš un piecdesmit olekšu plats.} #J*Viņš mani izveda ziemeļu puses ārējā pagalmā. Viņš mani aizveda pie istabām, kas pretī tempļa pagalmam un namam ziemeļu pusē.|J)Arī uz logiem ar sašaurinājumu lieveņa malās abās pusēs bija izgrebtas palmas, un arī tempļa telpas bija pārsegtas ar jumtu.{J)Arī uz tempļa durvīm bija izgrebti ķerubi un palmas, tāpat kā uz tempļa sienām, un ārpusē lievenis bija pārsegts ar koku.Jz J)Divviru durvis mūra vienā pusē un divviru durvis otrā pusē./yYJ)Tempļa svētvietai bija divas durvis.7xgJ)Koka altāris bija trīs olektis augsts un divas olektis garš, tā stūri, pamats un malas bija no koka. Viņš man sacīja: “Šis ir galds, kas stāv Kunga priekšā!”fwEJ)Tempļa durvju apmale bija četrstūraina, un svētās vietas priekšā tā bija tāda pati.]v3J)No grīdas līdz durvju augšai uz tempļa sienām bija izgrebti ķerubi un palmas.{uoJ)Pret vienu palmas pusi bija pavērsta cilvēka seja, bet pret otru – lauvas. Tā bija apdarināts viss templis.Yt+J)ķerubi un palmas. Ķerubi mijās ar palmām, katram ķerubam bija divas sejas.swJ)Virs tempļa durvīm iekšpusē un ārpusē, kā arī visapkārt mūrim gan iekšpusē, gan ārpusē bija grebumi –;roJ)kā arī sliekšņus, logus ar sašaurinājumu un ejas, kas visiem trim bija apkārt, sākot no sliekšņa, klāja koks – arī grīdas un sienas līdz logiem, un logu slēģi.7qgJ)Tad viņš mērīja arī nama garumu, kurš bija pretī pagalmam, kas aiz tempļa, un tam abās pusēs bija simts olekšu garas ejas. Tempļa iekšpusi un pagalma lieveņus,QpJ)Tempļa priekšpuse un pagalms austrumu pusē bija simts olekšu plati.}osJ) Tad viņš mērīja templi. Tā garums bija simts olekšu, arī pagalms, nams un mūris bija simts olekšu garumā.+nOJ) Rietumu pusē pretī pagalmam bija nams, kura platums bija septiņdesmit olektis. Nama mūris visapkārt bija piecas olektis biezs un deviņdesmit olektis garš.m-J) Telpu durvis bija brīvajā pusē – vienas uz ziemeļiem un otras uz dienvidiem. Brīvās vietas platums bija piecas olektis no visām pusēm.PlJ) un starp pārējām telpām bija divdesmit olektis visapkārt templim.^k5J) Telpu ārējā mūra biezums bija piecas olektis. Brīva vieta starp telpām templīzjmJ)Es redzēju templim visapkārt paaugstinājumu. Piebūves pamati bija vesels mērkoks – sešas olektis augsti.Ti!J)Telpas visapkārt templim bija platākas katrā nākamajā stāvā, jo katrā nākamajā stāvā visapkārt templim nāca klāt piebūves. Kāpnes no apakšējā stāva veda augšup caur vidējo stāvu.h5J)Telpas bija trijos stāvos, katrā trīsdesmit. Telpas balstījās uz mūra, kas bija visapkārt templim, bet nebalstījās uz paša tempļa sienas.g+J)Tad viņš mērīja tempļa mūri, tas bija sešas olektis biezs. Piebūves telpu platums bija četras olektis, un tie bija visapkārt templim.7fgJ)Tad viņš mērīja telpu tempļa priekšā, tās garums bija divdesmit olektis un platums bija divdesmit olektis. Viņš man sacīja: “Šī ir svētumu svētuma vieta!”#e?J)Viņš iegāja iekšā un mērīja durvju stenderes, katra bija divas olektis, un durvis – tās bija sešas olektis, bet ieeja septiņas olektis plata.;doJ)Durvju platums bija desmit olektis, abas durvju puses bija piecas olektis platas. Tad viņš mērīja templi, tā garums bija četrdesmit olektis un platums četrdesmit olektis.lc SJ)Viņš mani aizveda pie tempļa un mērīja stenderes, to platums abās pusēs bija sešas olektis.b J(1Lieveņa garums bija divdesmit olektis un platums vienpadsmit olektis. Augšā veda kāpnes, stenderu abās pusēs bija stabi.+aOJ(0Viņš mani aizveda pie tempļa lieveņa. Viņš mērīja lieveni, tam bija piecas olektis no abām pusēm, un vārtu platums no abām pusēm bija trīs olektis.`5J(/Viņš mērīja pagalmu, tā garums bija simts olekšu, un arī platums bija simts olekšu, tam bija četri stūri. Altāris bija tempļa priekšā.,_QJ(.bet istabas, kas pret ziemeļiem, ir priesteriem, kas uzrauga altāri, – tie ir Cādoka dēli no Levī pēcnācējiem, kas drīkst tuvoties un kalpot Kungam.”h^IJ(-Viņš man sacīja: “Šīs istabas, kas pret dienvidiem, ir priesteriem, kas uzrauga templi,=]sJ(,Iekšējo vārtu ārpusē bija istabas dziedātājiem, tās atradās iekšpagalmā. Viena bija pie Ziemeļu vārtiem dienvidpusē, un otra bija pie Austrumu vārtiem ziemeļpusē.P\J(+Tiem visapkārt bija sprīdi plati āķi. Uz galdiem bija upura gaļa.F[J(*Arī četri galdi no tēstiem akmeņiem sadedzināmajam upurim, pusotru olekti gari, pusotru olekti plati un vienu olekti augsti. Uz tiem lika sadedzināmā un citu upuru kaušanas rīkus.sZ_J()četri galdi vārtu vienā pusē un četri galdi vārtu otrā pusē, kopā astoņi galdi upuru kaušanai.YJ((Ārpusē, pie Ziemeļu vārtu ieejas kāpnēm, bija divi galdi, tiem pretī, otrā pusē pie vārtu lieveņa arī bija divi galdi –yXkJ('Vārtu lieveņa abās pusēs bija divi galdi, uz kuriem kāva sadedzināmo upuri, grēka upuri un vainas upuri.QWJ(&Vārtu ailā bija kambaris ar durvīm, kur mazgāja sadedzināmo upuri.xViJ(%Lievenis bija uz ārpagalma pusi. Stenderēm abās pusēs bija palmu grebumi. Augšup veda astoņi pakāpieni.UJ($Sardzes istabas, stenderes un lievenis, kam visapkārt logi, bija piecdesmit olektis garš un divdesmit piecas olektis plats.pTYJ(#Viņš mani aizveda pie Ziemeļu vārtiem. Viņš tos mērīja, un tie bija tādi paši kā iepriekš.xSiJ("Lievenis bija uz ārpagalma pusi. Stenderēm abās pusēs bija palmu grebumi. Augšup veda astoņi pakāpieni.8RiJ(!Arī sardzes istabas, stenderes un lievenis bija tāds pats kā iepriekš. Logi bija visapkārt lievenim, tas bija piecdesmit olektis garš un divdesmit piecas olektis plats.yQkJ( Viņš mani aizveda uz iekšpagalma austrumu pusi. Viņš mērīja vārtus, tie bija tādi paši kā iepriekš.tPaJ(Lievenis bija uz ārējā pagalma pusi, uz stenderēm bija palmu grebumi. Augšup veda astoņi pakāpieni.fOEJ(Tie bija visapkārt lievenim piecdesmit olekšu garumā un divdesmit piecu olekšu platumā.8NiJ(Arī sardzes istabas, stenderes un lievenis bija tāds pats kā iepriekš. Logi bija visapkārt lievenim, tas bija piecdesmit olektis garš un divdesmit piecas olektis plats. M J(Tad viņš mani pa Dienvidu vārtiem ieveda iekšpagalmā. Viņš mērīja Dienvidu vārtus, tie bija tādi paši kā iepriekš.LJ(Iekšpagalma vārti bija uz dienvidu pusi. Viņš mērīja no šiem vārtiem līdz Dienvidu vārtiem, tur bija simts olektis.ZK-J(Uz lieveni veda septiņi pakāpieni. Stenderēm abās pusēs bija palmu grebumi.J}J(Logi tāpat kā iepriekš bija visapkārt lievenim, tas bija piecdesmit olektis garš un divdesmit piecas olektis plats. H~e||!{{p{zzoyyqyxdwwLvvDuttesrroqq pooGnnHnmom lWkkBjj\ii#hhgKffedcbbb(aa ``@__8^^*]]\@[[ZYYmXWWmWVV8UTT`SS;RQQ,P~ONNM[LLKMJUIUHHGFFFCEE?D`CC(AAX@@^??7>> =<<=;u:9S8Y77u766#55A443P22e11;0//T.v-,?++N*))('&&&#%$$#4"#!a x;UN0Y-=0JJ  Z k sS#GhDlTBet šie vīri atkal nāca pie ķēniņa un viņam teica: “Tu zini, ķēniņ, ka mēdiešu un persiešu likumi, visi aizliegumi un pavēles, ko ķēniņš ir izdevis, nav atceļami!”k3TTo dzirdējis, ķēniņš bija ļoti sarūgtināts un apsvēra savā prātā, kā glābt Daniēlu. Līdz saules rietam viņš centās to atbrīvot.Zj-TTad tie sacīja ķēniņam: “Daniēls, viens no Jūdas trimdiniekiem, neņem vērā nedz tevi, ķēniņ, nedz tevis parakstīto aizlieguma pavēli – viņš trīs reizes dienā turpina savas lūgšanas!”eiCT un tūdaļ tie devās pie ķēniņa, lai runātu par aizliegumu: “Vai tad tu, ķēniņ, neparakstīji aizliegumu, ka ikviens, kas nākamajās trīsdesmit dienās lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē!” Ķēniņš atbildēja: “Tik tiešām! Tas ir mēdiešu un persiešu likums un nav atceļams!”nhUT Tad šie vīri sapulcējās, atnāca un ieraudzīja, ka Daniēls lūdz un pateicas savam Dievam, –mgST Daniēls uzzināja, ka parakstīts šāds likums, un devās mājās. Viņa augšistabas logs vienmēr bija atvērts pret Jeruzālemi, un, tāpat kā iepriekš, viņš trīsreiz dienā, ceļos nometies, lūdza un slavēja Dievu.:foT Un ķēniņš Dārijs parakstīja šo aizliegumu.e-T Tad nu, ķēniņ, izsludini šādu aizliegumu un rakstiski apstiprini, ka tas ir negrozāms mēdiešu un persiešu likums, kas nav atceļams!”dTVisi pārraugi, valsts pārvaldnieki, satrapi, mantziņi un virsnieki iesaka ķēniņam izdot likumu, bargu aizliegumu, ka ikviens, kas nākamajās trīsdesmit dienās lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē!tcaTTad šie pārraugi un satrapi devās pie ķēniņa un sacīja: “Ķēniņš Dārijs lai dzīvo mūžīgi!ubcTTad šie vīri teica: “Mēs neatradīsim neko citu pret Daniēlu, ja nu vien par viņa Dieva likumiem!”Va%Tbet pārraugi un satrapi meklēja iemeslu apsūdzēt Daniēlu valsts lietās, taču nespēja atrast nevienu kļūdu, jo viņš bija uzticams, un nevienā lietā tie neatrada nedz nolaidību, nedz kļūdu.`7TDaniēls bija pārāks par visiem pārraugiem un satrapiem, jo viņam bija izcils prāts, tādēļ ķēniņš gribēja viņu iecelt pār visu valsti, _Tun pār tiem trīs pārraugus, viens no viņiem bija Daniēls. Satrapi tiem sniedza aplēses, lai ķēniņam nerastos zaudējumi.[^/TDārijam labpatika iecelt simts divdesmit satrapus, kas pārvaldītu visu valsti,O] TMēdietis Dārijs pārņēma valsts varu sešdesmit divu gadu vecumā.P\TBet tajā pašā naktī kaldiešu ķēniņš Bēlšacars tika nokauts.[!TTad Bēlšacars pavēlēja ietērpt Daniēlu purpurā, likt zelta ķēdi viņam ap kaklu un izsludināt viņu par trešo valsts valdībā.XZ)TSadalīt – tava valsts ir sadalīta un atdota mēdiešiem un persiešiem.”PYTSvērt – tu esi svērts svaru kausā un esi izrādījies par vieglu!]X3TUn tas nozīmē: skaitīt – Dievs ir skaitījis tavu valsti un vedis to pie gala!SWTRedzi, ko nozīmē uzraksts: “Skaitīt skaitīja, svēra un dalīja.”DVTTādēļ viņš sūtīja roku, kas rakstīja šo uzrakstu.VU%TTu sacēlies pret debesu Kungu, un tev tika atnesti trauki no viņa nama, un tu, tavi augstmaņi, tavas sievas un blakussievas dzērāt vīnu no tiem un slavējāt sudraba, zelta, vara, dzelzs, koka un akmens dievus, kas neredz, nedzird, kam nav saprašanas, bet Dievu, kura rokā ir tava dvaša un visas tavas gaitas, tu negodāji!]T3TBet tu, viņa dēls Bēlšacar, neturēji pazemīgu prātu, kaut arī visu zināji!STViņu padzina no cilvēku vidus, un prāts viņam kļuva kā dzīvniekam, viņš mita pie meža zvēriem un ēda zāli kā vērsis, debesu rasa to slacīja, līdz viņš atzina, ka Visuaugstais valda pār cilvēku valstīm, viņš tās dod, kam grib!"R=TBet tad viņa prāts kļuva iedomīgs, viņa gars kļuva augstprātīgs un lepns – tādēļ viņu nogrūda no troņa, atņēma viņam valsti un slavu.bQ=Tun šīs viņa dotās varenības dēļ visi ļaudis, ciltis un tautas, drebēdami bijās no viņa! Viņš kāva, ko gribēja, un atstāja dzīvu, ko gribēja, viņš paaugstināja, ko gribēja, un gāza, ko gribēja.mPSTAk, ķēniņ, visaugstais Dievs deva tavam tēvam Nebūkadnecaram valsti, varenību, slavu un godu,"O=TDaniēls atbildēja ķēniņam: “Lai dāvanas paliek pie tevis un atlīdzība tiek citam! Taču es izlasīšu un izskaidrošu ķēniņam šo uzrakstu.oNWTEsmu dzirdējis, ka tu vari to izskaidrot un atrisināt samezglojumus – ja tu spēsi izlasīt un man izskaidrot uzrakstu, tad tevi ietērps purpurā un liks ap kaklu zelta ķēdi, un tu būsi trešais vīrs valsts valdībā!”M}TPie manis tika atvesti gudrie un pareģi, lai izlasītu šo uzrakstu un man izskaidrotu, bet tie nespēja to izskaidrot.gLGTEsmu dzirdējis, ka tevī mīt svēto dievu gars, gaišs prāts, izpratne un izcila gudrība.K3T Daniēlu ieveda pie ķēniņa. Ķēniņš viņam sacīja: “Vai tu esi Daniēls, viens no tiem jūdiem, kurus mans tēvs atveda gūstā no Jūdas?kJOT Izcils gars, zināšanas, izpratne, sapņu tulkošana, noslēpumu atminēšana un samezglojumu atrisināšana piemita viņam – Daniēlam, ko ķēniņš nosauca par Bēltšacaru. Pasauc Daniēlu, un viņš tev izskaidros!”'IGT Te, tavā valstī, ir kāds vīrs, kurā mājo svēto dievu gars. Jau tava tēva laikā viņā mājoja gaišs prāts, izpratne un gudrība kā dieviem, tādēļ tavs tēvs ķēniņš Nebūkadnecars viņu iecēla par priekšstāvi burvjiem, pareģiem, zintniekiem un zvaigžņu tulkiem.:HmT Izdzirdusi ķēniņa un augstmaņu balsis, dzīru namā ienāca ķēniņiene, viņa māte. Ķēniņiene sacīja: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Neesi tik satraukts, bāls!GyT Tad ķēniņš Bēlšacars izbijās vēl vairāk un kļuva vēl bālāks, un viņa augstmaņi bija galīgi apmulsuši.dFATNāca visi ķēniņa gudrie, bet nespēja ķēniņam rakstīto ne izlasīt, ne izskaidrot.&EETĶēniņš brēca skaļā balsī, lai atved burvjus, zintniekus un zvaigžņu tulkus. Ķēniņš sacīja Bābeles gudrajiem: “Kurš šo rakstu izlasīs un izskaidros tā nozīmi, to ietērps purpurā un liks tam ap kaklu zelta ķēdi, un tas būs trešais vīrs valsts valdībā!”dDATĶēniņš nobālēja, to pārņēma šausmas, kājas kļuva ļenganas un ceļi trīcēja.1C[TTe pēkšņi parādījās it kā cilvēka rokas pirksti, kas rakstīja uz ķēniņa pils mūra apmetuma iepretī sveču lukturim! Ķēniņš redzēja, kā roka raksta!]B3TViņi dzēra vīnu, slavēdami zelta, sudraba, vara, dzelzs, koka un akmens dievus.!A;TNo Dieva tempļa Jeruzālemē paņemtie zelta trauki tika atnesti, un ķēniņš ar saviem augstmaņiem, sievām un blakussievām dzēra no tiem vīnu.a@;TVīna skurbulī Bēlšacars pavēlēja atnest zelta un sudraba traukus, kurus viņa tēvs Nebūkadnecars bija atvedis no Jeruzālemes tempļa, lai ķēniņš, augstmaņi, viņa sievas un blakussievas dzertu no tiem.s? aTĶēniņš Bēlšacars rīkoja lielas dzīres saviem tūkstoš augstmaņiem un dzēra kopā ar tiem vīnu.A>{T"Tagad es, Nebūkadnecars, slavēju, teicu un godinu debesu Ķēniņu: “Visi viņa darbi ir patiesi, visi viņa ceļi ir taisnīgi, viņš spēj pazemot tos, kas lepnīgi staigā!”d=AT!Tajā pašā brīdī atgriezās mans prāts un gods un diženums manai valstij par slavu. Mani padomnieki un augstmaņi mani sameklēja un atkal iecēla valdīt pār valsti, un es kļuvu vēl varenāks nekā iepriekš.=<sT Visi, kas mīt uz zemes, ir nieks! Ar debesu pulkiem un zemes ļaudīm viņš dara, ko grib! Nav neviena, kas spētu apturēt viņa roku, kas varētu viņam teikt: ko tu dari?!” ;TKad šis laiks beidzās, es, Nebūkadnecars, pacēlu savu skatu uz debesīm un atgriezās mans prāts: “Visuaugsto es godināju, viņš dzīvo mūžīgi! To slavēju un teicu, jo viņš valda! Viņa vara ir mūžīga, viņa valsts paliek uz audžu audzēm!X:)TTūdaļ piepildījās par Nebūkadnecaru teiktais – viņu padzina no cilvēku vidus, viņš ēda zāli kā vērsis, debesu rasa to slacīja, viņa mati izauga gari kā ērgļa spalvas un nagi kā putniem.[9/TTevi padzīs no cilvēku vidus, pie meža zvēriem tu mitīsi un ēdīsi zāli kā vērsis; lai paiet septiņi laiki, tad tu zināsi – Visuaugstais valda pār cilvēku valstīm, viņš tās dod, kam grib!”85TĶēniņš vēl nebija paspējis teikt šos vārdus, kad no debesīm atskanēja balss: “Tev, ķēniņ Nebūkadnecar, saka: valsts tev ir atņemta! 7 Tviņš teica: “Vai gan es neesmu šo lielo Bābeli uzcēlis, kur dzīvot ķēniņam, ar savu lielo spēku un vareno slavu?!”[6/TDivpadsmit mēnešus vēlāk, kad viņš staigāja pa savas valsts pili Bābelē,55eTTā arī notika ar ķēniņu Nebūkadnecaru.I4 TTādēļ, ak, ķēniņ, lai mans padoms tev tīk – tu atsvabinies no grēkiem, darīdams taisnību, un no negantības, apžēlodamies par nabagiem! Varbūt tava labklājība nemitēsies.” 3TUn tika pavēlēts: celms ar visām saknēm lai paliek – tev atkal piederēs tava valsts, tev tikai jāatzīst, ka debesis valda!y2kTtevi padzīs no cilvēku vidus, tu mitīsi pie meža zvēriem un ēdīsi zāli kā vērsis, debesu rasa tevi slacīs, līdz paies septiņi laiki, līdz tu zināsi, ka Visuaugstais valda pār cilvēku valstīm – viņš tās dod, kam grib!n1UTŠis ir sapņa skaidrojums, un šāds, ķēniņ, ir Visuaugstā spriedums par manu kungu, ķēniņu:<0qTBet tad, ķēniņ, tu redzēji svētu sargu nonākam no debesīm, un tas teica: nocērtiet šo koku, iznīciniet to, bet celms ar visām saknēm lai paliek zemē – dzelzs un vara važās lauka zālē lai guļ, lai to slaka debess rasa – tam liktenis viens ar meža zvēriem, līdz paiet septiņi laiki!~/uTtas esi tu, ak, ķēniņ! Arvien varenāks tu kļuvi, tu augtin augi līdz debesīm, tu valdīji līdz zemes malām!`.9Tzem kura lapotnes patvērās lauka zvēri un kura zaros vija ligzdas debesu putni, –- TKoks, ko tu redzēji, kas kļuva arvien varenāks, kam galotne sniedzās debesīs, kas bija saskatāms no visiem zemes galiem,V,%TDaniēls, kam Bēltšacars vārdā, kādu brīdi stāvēja pārbijies, un viņa domas pārņēma šausmas. Ķēniņš viņu uzrunāja: “Bēltšacar, lai sapnis un tā tulkojums tevi nešausmina!” Bēltšacars teica: “Mans kungs, kaut jel šis sapnis būtu par tiem, kas tevi nīst, un tā skaidrojums par taviem ienaidniekiem!W+'TŠis ir sapnis, ko es, ķēniņš Nebūkadnecars, redzēju, un tev, Bēltšacar, man tas jāiztulko, jo pat visi manas valsts gudrie nespēj to iztulkot, bet tu to vari, jo tevī mīt svēto dievu gars!”Y*+TŠo spriedumu teica sargs, šo nodomu vēstīja svētais! Lai dzīvie to zina – Visuaugstajam ir vara pār cilvēku valstīm, viņš valsti dod, kam vien grib, viņš var pat viszemāko pār to iecelt! –s)_T Cilvēka prāts lai tiek tam atņemts un dzīvnieka prāts lai tiek tam dots, līdz paiet septiņi laiki!6(eT Bet celms ar visām saknēm lai paliek zemē – dzelzs un vara važās, lauka zālē lai guļ. To slacīs debess rasa, tam liktenis viens ar meža zvēriem un lauka zāli!0'YT un sauc stiprā balsī: nogāziet šo koku un nocērtiet tam zarus, noplūciet tam lapas un izmētājiet tā augļus, lai pamūk zvēri no tā un putni no tā zariem!a&;T Kamēr es gulēju, man rādījās šāds sapnis: redzi, svēts sargs nonāk no debesīm@%yT Daiļa tam lapotne, un augļu pārpilns – barība tiek visiem, kas tajā mīt! Lauka zvēri rod paēnu zem tā, debesu putni vij zaros ligzdas, ikviens, kam miesa, rod barību tur!t$aTkoks kļuva arvien varenāks, un galotne tam sniedzās debesīs – no visiem zemes galiem tas saskatāms!o#WTKamēr es gulēju, man rādījās šāds sapnis: es ieraudzīju koku zemes vidū, varen diža garuma,E"TEs teicu: Bēltšacar, tu, kas liels starp burvjiem, es zinu, ka tevī mājo svēto dievu gars un neviens noslēpums tev nav par grūtu! Rau, mans sapnis, ko redzēju, – iztulko to man! !9TBeidzot pie manis ieradās Daniēls, kam dots mana dieva Bēltšacara vārds, – viņā mājo svēto dievu gars! – un es pastāstīju sapni viņam.~ uTAtnāca burvji, pareģi, zintnieki un zvaigžņu tulki, un es tiem izstāstīju sapni, bet tie nespēja to iztulkot.\1TEs pavēlēju pie sevis atvest visus Bābeles gudros, lai tie man izskaidro sapni.~uTbet tad es redzēju sapni, kas mani izbiedēja. Es gulēju, un prātā man parādījās tēli, kas mani uzmodināja.Y -TEs, Nebūkadnecars, labklājībā dzīvoju savā namā, ar vērienu savā pilī,|qT!Cik diženas viņa zīmes, cik vareni viņa brīnumi! Mūžīga viņa valstība, viņa valdība uz audžu audzēm!q[T Tās zīmes un brīnumus, ko Dievs, Visuaugstais, man rādījis, man šķiet labi jums darīt zināmus.|qTĶēniņš Nebūkadnecars visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas dzīvo visā zemē: “Lai jums miera papilnam!`9TUn ķēniņš atkal iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego pār Bābeles pavalstīm.ucTTādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!”/WTTad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu!iKTAp viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drānas, un nebija jūtama pat deguma smaka.CTNebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēd-Nego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego iznāca no cepļa.'TViņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!”J TTad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!”_7Tbet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, sasieti iekrita uguns ceplī.1TPēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego, liesmas pašus nomaitāja,TTie viņus sasēja – viņi bija tērpušies apmetņos, kreklos, galvautos un citās drānās – un iesvieda uguns ceplī.lQTun karapulka stiprākajiem vīriem sasiet Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un iemest uguns ceplī.2]TTad Nebūkadnecars traki pārskaitās uz Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un viņa seja pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurt septiņreiz karstāku nekā parasti Tpat ja viņš to nedarītu, tev jāzina, ķēniņ, ka mēs nekalposim taviem dieviem un neslavināsim zelta tēlu, ko tu uzslēji!”b =Tjo mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, spēj mūs paglābt no uguns cepļa un arī no tevis; TŠadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego atbildēja ķēniņam: “Ak, Nebūkadnecar, šajā lietā mums nav jāaizstāvas tavā priekšā,9 kTNu tad esiet gatavi – tiklīdz dzirdēsiet atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko es uzslēju, bet, ja jūs nekavējoties neslavināsiet, tad tiksiet iemesti uguns ceplī. Kurš dievs gan spēs jūs paglābt no manis?!”( ITNebūkadnecara, viņš tiem sacīja: “Šadrah, Mēšah un Abēd-Nego, vai jūs tīši nekalpojat maniem dieviem un neslavināt zelta tēlu, ko es uzslēju?!T Nebūkadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja atvest Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego. Kad šos vīrus atveda pie ķēniņaZ-T Bet ir daži jūdi, kurus tu iecēli pārvaldīt Bābeles pavalstis, – Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, kas nepilda tavas pavēles! Viņi nekalpo taviem dieviem un neslavina zelta tēlu, ko tu uzslēji!”QT un, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, tas jāmet uguns ceplī!*MT Tu, ķēniņ, taču pavēlēji, lai ikviens, kas dzird atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, metas zemē un slavina zelta tēlu,W'T viņi sacīja ķēniņam Nebūkadnecaram: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!GTUn tūlīt atnāca daži kaldiešu vīri un uzēdās jūdiem,I TLīdzko izdzirdēja skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas un citu mūziku, tā visi ļaudis, ciltis un tautas, metās zemē un slavināja ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto zelta tēlu.c?Tbet, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, to nekavējoties lai met uguns ceplī!”FTtiklīdz dzirdēsiet skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai jelkādu citu mūziku, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars;hITVēstītājs sauca skaļā balsī: “Jums, ļaudis, jums, tautas un valodas, tiek pavēlēts:{~oTTad sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, uzraugi un visi pavalstu varasvīri, lai iesvētītu ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto tēlu. Tie nostājās Nebūkadnecara uzslietā tēla priekšā.s}_TTad ķēniņš Nebūkadnecars lika sapulcināt satrapus, priekšstāvjus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, uzraugus un visus pavalstu varasvīrus, lai nāk iesvētīt tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars.5| eTĶēniņš Nebūkadnecars darināja zelta tēlu – tas bija sešdesmit elkoņus augsts un sešus elkoņus plats. Viņš to uzslēja Bābeles pavalstī, Dūras līdzenumā.{3T1Pēc Daniēla lūguma ķēniņš iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego pārvaldīt visu Bābeles pavalsti. Bet Daniēls palika ķēniņa galmā.-zST0Pēc tam ķēniņš viņu paaugstināja – deva tam dāvanas un iecēla par visas Bābeles pavalsts pārvaldnieku, kā arī par visu Bābeles gudro priekšstāvi.0yYT/Ķēniņš sacīja Daniēlam: “Patiesi, tavs Dievs ir dievu Dievs un ķēniņu Kungs, noslēpumu Atklājējs, kas tevi darījis spējīgu atklāt šo noslēpumu!” xT.Tad ķēniņš Nebūkadnecars visai zemojās, pagodinot Daniēlu, un pavēlēja, lai viņam pienes dievu upuri un labības dāvanu.wT-Tādēļ tu redzēji, ka akmens, kuru neviens netika pagrūdis, atšķēlās no kalna un sadragāja dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu, – tā lielais Dievs ķēniņam dara zināmu, kas notiks turpmāk. Īsts ir sapnis un patiess tā skaidrojums!”KvT,Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kas nekad netiks izpostīta, – šī valsts netiks atstāta citiem ļaudīm, tā dragās un nobeigs visas citas valstis, bet pati būs mūžīga!)uKT+Kā tu redzēji dzelzi jukām ar podnieka mālu, tā sajauksies cilvēku dzimums, bet viņi viens otram nepieķersies, tāpat kā dzelzs nesajaucas ar māliem.t#T*Un, tāpat kā kāju pirksti, kas daļēji no dzelzs un daļēji no māla, tā arī šī valsts būs daļēji stipra, bet daļēji trausla.LsT)Tu redzēji, ka pēdas un pirksti ir daļēji no māla un daļēji no dzelzs – tā arī šī valsts būs dalīta: gan cieta kā dzelzs, gan tāda, kā redzēji, – dzelzs sajaukta ar māliem.r7T(Ceturtā valsts būs stipra kā dzelzs. Tāpat kā dzelzs visu sasit drumslās, kā dzelzs sadrupina, tā šī valsts graus un drupinās visas citas!qT'Pēc tevis radīsies cita valsts, niecīgāka par tavējo. Tad trešā valsts, kas no vara, – tā valdīs pār visu zemi.p%T&It viss, kas dzīvs – cilvēks, lauka zvērs vai debesu putns –, it viss ir nodots tev, un tu valdi pār visiem. Tu esi tā zelta galva!co?T%ak, ķēniņ, ķēniņu ķēniņ! Tev debesu Dievs ir devis valsti, spēku, varu un godu.MnT$Šis bija sapnis. Un tagad mēs ķēniņam teiksim tā skaidrojumu:m/T#Tad gabalos sašķīda gan dzelzs, gan māls, gan varš, gan sudrabs un zelts. Tie kļuva kā pelavas uz vasaras klona – vējš tos aizpūta, ka nevarēja atrast pat vietu, kur tie bijuši! Bet akmens, kas sasita tēlu, kļuva par milzīgu kalnu un piepildīja visu zemi!l T"Tu redzēji, ka akmens, ko neviens netika pagrūdis, sita tēla pēdas, kas bija no dzelzs un māla, un satrieca tās gabalos.?kyT!kājas no dzelzs, pēdas – gan no dzelzs, gan māla.aj;T Tēla galva bija no tīra zelta, krūtis un rokas no sudraba, vēders un gurni no vara,iTRaugies, ķēniņ, redzi – milzu tēls! Šis tēls, varens un spoži mirdzošs, stāvēja tavā priekšā un šķita baiss.Th!TMan šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, kas man ir tāda pati kā visiem dzīvajiem, bet tādēļ, ka ķēniņam ir jāuzzina skaidrojums un jāizprot tas, kas nodarbina tavu prātu!g%Tkad tu biji apgūlies, ķēniņ, tevi apņēma domas par to, kas notiks turpmāk. Un noslēpumu Atklājējs ļāva tev uzzināt, kas notiks.gfGTvienīgi Dievs, kas debesīs, spēj atklāt noslēpumus, un viņš var ļaut ķēniņam Nebūkadnecaram zināt, kas notiks nākamajās dienās! Sapnis un redzējumi, kas bija tavā galvā, kamēr tu gulēji, ir šādi –#e?TDaniēls atbildēja ķēniņam: “Noslēpumu, par ko ķēniņš taujā, nespēs izstāstīt ne gudrais, ne burvis, ne zīlnieks, ne zvaigžņu tulks – d9TTad ķēniņš jautāja Daniēlam, ko tolaik dēvēja arī par Bēltšacaru: “Vai tu spēj izskaidrot manu sapni, ko es redzēju, un to iztulkot?”c#TTad Arjohs steigā veda Daniēlu pie ķēniņa un teica: “Esmu atradis kādu jūdu trimdinieku, kas ķēniņam iztulkos un izskaidros!”QbTTad Daniēls devās pie Arjoha, ko ķēniņš bija norīkojis apkaut Bābeles gudros, un teica viņam: “Nenokauj Bābeles gudros! Ved mani pie ķēniņa, un es viņam iztulkošu un izskaidrošu!”+aOTmans tēvu Dievs, es cildinu un slavēju tevi! Tu devi man gudrību un spēku, ļāvi man uzzināt, ko tev lūdzu, – tu ļāvi man izzināt ķēniņa sapni!”``9TViņš atklāj dzīlēs apslēpto, viņš zina, kas ir tumsā, gaisma mājo pie viņa,_TViņš maina laikus un laikmetus, viņš atceļ ķēniņus un ieceļ tos, viņš dod gudrību gudrajiem un zināšanas saprātīgajiem!t^aTun sacīja: “Lai slavēts Dieva vārds no mūžības līdz mūžībai! Gudrība un spēks pieder viņam!i]KTUn šis noslēpums Daniēlam atklājās nakts redzējumā. Tad Daniēls pateicās debesu Dievam\%TTad tie lūdza debesu Dieva žēlastību, lai tas atklāj šo noslēpumu, ka Daniēlu un viņa biedrus nenokauj kopā ar Bābeles gudrajiem.y[kTPēc tam Daniēls atgriezās savā namā un visu pastāstīja saviem biedriem Hananjam, Mīšaēlam un Azarjam.KZTTad Daniēls devās pie ķēniņa lūgt laiku sapņa tulkošanai.Y'TViņš jautāja ķēniņa pilnvarniekam Arjoham: “Kādēļ izsludināta tik barga ķēniņa pavēle?” Un Arjohs to paskaidroja Daniēlam.|XqTDaniēls gudri un apdomīgi runāja ar ķēniņa sardzes virsnieku Arjohu, kas bija devies nokaut Bābeles gudros.pWYT Kad tika izsludināta pavēle nokaut gudros, meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nokautu._V7T Ķēniņš par to sadusmojās, noskaitās un pavēlēja apkaut visus Bābeles gudros."U=T Jo ķēniņa prasības ir pārāk lielas, un nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot, – vienīgi dievi, kuri nemīt pie tiem, kam miesa!”mTST Zintnieki teica ķēniņam: “Virs zemes nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot! Tiesa, neviens ķēniņš, lai cik liels un spēcīgs tas būtu, nav šādu lietu prasījis nevienam burvim, pareģim vai zintniekam!S T Ja jūs man neizskaidrosiet sapni, tad jums var būt tikai viens spriedums! Jūs esat vienojušies mani krāpt un melot, līdz pienāks citi laiki, – tādēļ jūs man neskaidrojat sapni, taču es zinu gan, ka jūs to varētu iztulkot un izskaidrot!”kROTĶēniņš atbildēja: “Nu es saprotu, ka gribat novilcināt laiku, jo zināt, ko es jau teicu!QTTad viņi ierunājās otrreiz: “Lai ķēniņš saviem kalpiem pastāsta sapni, tad mēs to iztulkosim un izskaidrosim!”(PITBet, ja iztulkosiet un izskaidrosiet manu sapni, tad saņemsiet no manis dāvanas, atlīdzību un lielu godu! Tādēļ tulkojiet un skaidrojiet manu sapni!”8OiTĶēniņš atbildēja zintniekiem: “Es saku tā: ja jūs manu sapni neizskaidrosiet un neiztulkosiet, tad tiksiet sarauti gabalos un jūsu namus padarīs par mēslu kaudzi.N+TZintnieki runāja ar ķēniņu aramiešu valodā: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Izstāsti saviem kalpiem sapni, un mēs to iztulkosim.”yMkTĶēniņš tiem teica: “Es redzēju sapni un tagad esmu satraukts – kā lai uzzinu, ko esmu nosapņojis?”$LATĶēniņš pavēlēja sasaukt magus, burvjus, gaišreģus un zintniekus, lai tie izskaidro ķēniņa sapni. Sanākuši tie nostājās ķēniņa priekšā. K TNebūkadnecara otrajā valdīšanas gadā Nebūkadnecars redzēja sapni, un viņš tik ļoti uztraucās, ka vairs nespēja gulēt.SJ !TDaniēls tur palika līdz pat ķēniņa Kīra pirmajam valdīšanas gadam. I TIkvienā gudrības un saprāta jautājumā ķēniņš tos atzina desmitreiz pārākus par visiem viņa valsts magiem un burvjiem.H +Tun ķēniņš runāja ar tiem. Viņu vidū nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Mīšaēls un Azarja. Tādēļ tie palika pie ķēniņa.tG cTNoteiktā laika beigās, kad ķēniņš lika tos atvest, einuhu priekšnieks tos ieveda pie Nebūkadnecara,-F UTŠiem četriem jaunekļiem Dievs deva izpratni mācībās, dažādu rakstu zināšanu un gudrību un Daniēlam arī prasmi skaidrot visādus redzējumus un sapņus.bE ?TTad uzraugs nelika tiem ēst lieliskos ēdienus un dzert vīnu, bet deva tiem dārzeņus.D !TPēc desmit dienām viņš redzēja, ka tie izskatās labāk un ir apaļīgāki par jaunekļiem, kas ēduši lieliskos ķēniņa ēdienus.=C wTViņš tos uzklausīja un pārbaudīja desmit dienas.B #T Pēc tam lai mūs salīdzina ar citiem jaunekļiem, kas ēd ķēniņa lieliskos ēdienus. Un tad dari ar saviem kalpiem, kā pats redzi.”bA ?T “Pārbaudi savus kalpus desmit dienas – lai mums dod ēst dārzeņus un dzert ūdeni.o@ YT Daniēls nu saka einuhu priekšnieka ieceltajam uzraugam pār Daniēlu, Hananju, Mīšaēlu un Azarju:t? cT Einuhu priekšnieks sacīja Daniēlam: “Es bīstos sava kunga, ķēniņa, kas jums noteicis ko ēst un dzert. Ja nu viņš ierauga, ka esat panīkuši, nevis kā citi jūsu vecuma jaunekļi, tad jūs mani nosūdzēsiet ķēniņam!”U> %T Dievs deva Daniēlam, ka einuhu priekšnieks kļuva laipns un līdzjūtīgs.?= yTBet Daniēls apsvēra savā prātā, kā lai neapgānās ar lieliskajiem ķēniņa ēdieniem un vīnu, ko tas dzer. Viņš runāja ar einuhu priekšnieku par to, kā lai neapgānās.< /TEinuhu priekšnieks tiem deva citus vārdus: Daniēlam – Bēltšacars, Hananjam – Šadrahs, Mīšaēlam – Mēšahs, Azarjam – Abēd-Nego.K; TStarp Jūdas dēliem bija Daniēls, Hananja, Mīšaēls un Azarja.Z: /TĶēniņš noteica ik dienas dot tiem lieliskus ķēniņa ēdienus un vīnu, ko viņš pats dzer, – trīs gadus lai spēcina viņus, un, kad mācību laiks būs beidzies, lai tie stājas ķēniņa priekšā.C9 Tjaunekļus bez nevienas vainas, izskatīgus, gudrībās izveicīgus, zinīgus un sapratīgus mācībā, spējīgus kalpot ķēniņa pilī – un mācīt tiem kaldiešu rakstus un valodu.u8 eTĶēniņš pavēlēja einuhu priekšniekam atlasīt no Israēla dēliem, no ķēniņu un augstmaņu dzimtas,Q7 TKungs atdeva viņam Jūdas ķēniņu Jehojākīmu un arī lielu daļu Dieva nama trauku. Ķēniņš tos nogādāja Šināras zemē, savu dievu namā – traukus viņš novietoja dievu nama mantnīcā. 6 TJūdas ķēniņa Jehojākīma trešajā valdīšanas gadā pret Jeruzālemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars un aplenca to.|5qJ0#Pilsētai visapkārt – astoņpadsmit tūkstoši olekšu. No tās dienas pilsēta tiks saukta: Šeit ir Kungs!”4J0"Rietumu puse – četri tūkstoši pieci simti olekšu un trīs vārti: Gāda vārti, Ašēra vārti un Naftālī vārti. 3 J0!Dienvidu puse – četri tūkstoši pieci simti olekšu un trīs vārti: Šimona vārti, Jisašhara vārti un Zebulūna vārti.2J0 Austrumu puse – četri tūkstoši pieci simti olekšu un trīs vārti: Jāzepa vārti, Benjāmina vārti un Dāna vārti.1/J0pilsētas vārti lai tiek saukti Israēla cilšu vārdos. Šie lai ir trīs ziemeļu puses vārti: Rūbena vārti, Jūdas vārti un Levī vārti.i0KJ0“Šādām jābūt ieejām pilsētā: ziemeļu puse – četri tūkstoši pieci simti olekšu,j/MJ0Šo zemi lai piešķir mantojumā Israēla ciltīm tieši šādās daļās,” saka Kungs Dievs. .J0Līdzās Gāda apgabalam būs dienvidu robeža – no Tamāras līdz Kādēšas Merībai un tad gar ieleju līdz Lielajai jūrai.O-J0Līdzās Zebulūnam no austrumiem līdz rietumiem – Gāda apgabals.T,!J0Līdzās Jisašharam no austrumiem līdz rietumiem – Zebulūna apgabals.R+J0Līdzās Šimonam no austrumiem līdz rietumiem – Jisašhara apgabals.R*J0Līdzās Benjāminam no austrumiem līdz rietumiem – Šimona apgabals.W)'J0Un pārējām ciltīm: no austrumiem līdz rietumiem – Benjāmina apgabals.$(AJ0Tāpat no levītu un pilsētas īpašumiem, kas atrodas valdnieka īpašuma vidū, pārējā daļa starp Jūdas un Benjāmina robežām pieder valdniekam.'%J0Kas svētajam apgabalam un pilsētas īpašumam abās pusēs paliek pāri, lai pieder valdniekam, – tas sniedzas no svētā apgabala līdz austrumu robežai – divdesmit pieci tūkstoši olekšu, un rietumu virzienā – divdesmit pieci tūkstoši olekšu līdz rietumu robežai. Šie gabali abās pusēs lai pieder valdniekam, un tiem vidū paliek svētais apgabals, un tā vidū – templis.&+J0Viss svētais apgabals lai ir četrstūrains – divdesmit pieci tūkstoši uz divdesmit pieciem tūkstošiem, tas ir kopā ar pilsētas daļu.A%}J0Pilsētas strādnieki lai ir no visām Israēla ciltīm.3$_J0Kas garumā vēl paliek pāri blakus svētajam apgabalam – desmit tūkstoši austrumos un desmit tūkstoši rietumos – tur lai audzē iztiku pilsētas strādniekiem. \~~W}}'||({izfyxxvx#w_vvuu>tsrr q\ppwoo'nnKmmilkkkjjiihggUffKeddEcbbZaaE``_J^^;]\\n\[[EZZ?YXX'WVV7UUTwSRRhRQzPOONsMLLK*JII9HH,GF E&DC BBhBA@@??>>=><<;::@998W77X6y65'43z221100/`..-{,, +**m*)(''3&%%k$$#i""! R4U0&} boR)m]N o  O V  _kQ-[q:[^Tajā dienā būs tā – es atbildēšu, saka Kungs, es atbildēšu debesīm, un tās atbildēs zemei,:9o^Es tevi ticībā iemantošu, un tu pazīsi Kungu!y8k^Es tevi iemantošu uz mūžiem, un tu iemantosi mani – taisnībā un tiesā, žēlastībā un žēlsirdībā!/7W^Todien es slēgšu ar jums derību: ar lauka zvēriem, ar debesu putniem un zemes rāpuļiem! Loku, zobenu un karu uz zemes es sadragāšu un noglabāšu drošībā!_67^Tad es atraušu baālu vārdus no viņas mutes, un to vārdi vairs netiks pieminēti!c5?^Tajā dienā būs tā, saka Kungs, tu sauksi man: mans vīrs! Vairs nesauksi: mans Baals!84i^Tur es viņai došu vīnadārzus, un Āhoras ieleja kļūs par cerību vārtiem, tur viņa atsauksies man kā savā jaunībā, kā tad, kad devās projām no Ēģiptes zemes!b3=^Tādēļ, redzi, es viņu aizvilināšu, aizvedīšu tuksnesī un uzrunāšu tās sirdi!/2W^Es viņu piemeklēšu par dienām, kad tā kvēpināja baāliem – riņķiem un rotām apkārusies, skrēja mīļākajiem pakaļ, bet mani aizmirsa! – saka Kungs..1U^Es izdeldēšu viņas vīnakokus un vīģes kokus, par ko tā teica: tos man mīļākie dāvinājuši! – Es tos par mežu pataisīšu, un tos aprīs lauka zvēri!n0U^ Es izbeigšu visus viņas priekus – jauna mēneša svētkus un sabatus, visas viņas svinēšanas!s/_^ Un nu es atkailināšu viņas augumu tās mīļāko acu priekšā, neviens viņu neglābs no manas rokas!<.q^ Tādēļ es atgriezīšos un paņemšu savu maizi, kad pienāks laiks, un savu jaunvīnu, kad būs tā laiks, atņemšu viņai savu vilnu un linus, ar ko viņa sedz savu kailumu!-^ Viņa jau nezināja, ka es tai esmu devis maizi, jaunvīnu un jauno eļļu un jo krietni zelta un sudraba, bet viņi to veltīja Baalam!;,o^ Tad viņa savus mīļākos meklēs, bet nesatiks, lūkos pēc tiem, bet neatradīs, tad viņa teiks: es iešu atpakaļ pie sava pirmā vīra, jo tad man bija labāk nekā tagad!p+Y^Tādēļ, redzi, es likšu tai ceļā ērkšķus, es mūri uzmūrēšu, ka tā vairs neatradīs ceļu!>*u^māte tiem ir maukojusi, kaunā viņus ieņēmusi, viņa taču teica: es sekošu saviem mīļākajiem, tiem, kas man dod maizi un ūdeni, vilnu un linus, eļļu un spirdzinājumus!D)^Viņas dēlus es neapžēlošu, jo tie ir maucības dēli,,(Q^Ka es neizģērbju viņu kailu, ka nepadaru tādu kā dienā, kad dzima, ka nepataisu par tuksnesi, ka neiztaisu par izkaltušu zemi, ka nenonāvēju ar slāpēm!='s^Strīdieties ar savu māti, strīdieties, jo viņa nav mana sieva un es neesmu viņas vīrs, – nost maucību, kas tai vaigā, un laulības pārkāpšanu, kas tai starp krūtīm!Z&-^Sakiet saviem brāļiem: jūs – mana tauta, un savām māsām: nu apžēlotas!%7^Jūdas dēli tiks sapulcēti kopā ar Israēla dēliem, tie iecels sev vienu par galveno un aizies no tās zemes – tad liela diena būs Jizreēlā!D$ ^Israēla dēli būs tādā skaitā kā smiltis jūrmalā – ne aplēst, ne saskaitīt! Un, ja jums teica: jūs neesat mana tauta, – tad tagad jums teiks: jūs esat dzīvā Dieva dēli!n# W^ Un viņš teica: “Sauc viņu vārdā Lo-Ammī, jo jūs neesat mana tauta un es nebūšu jūsējais![" 1^Un viņa atšķīra no krūts Lo-Ruhāmu un atkal tapa grūta, un dzemdēja dēlu.+! Q^Bet Jūdas namu es apžēlošu, ļaušu tiem glābties pie Kunga, viņu Dieva, bet nelīdzēšu tiem ar loku vai zobenu, nedz ar karu, zirgiem vai jātniekiem!”7  i^Un viņa tapa grūta vēlreiz un dzemdēja meitu. Tad viņš teica Hozejam: “Sauc viņu vārdā Lo-Ruhāma, jo vairs nekad es neapžēlošu Israēla namu un nepiedošu tam!P ^Tāpat es tajā dienā salauzīšu Israēla loku Jizreēlas ielejā.”7 i^Un Kungs viņam teica: “Sauc viņu vārdā Jizreēls, jo jau pēc mirkļa es piemeklēšu Jizreēlā asinis, ko izlēja Jehus nams, un iznīdēšu valdnieku Israēla namam!j O^Un viņš gāja un apņēma Gomeru, Diblaima meitu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam dēlu.6 g^Tā Kungs sāka runāt uz Hozeju. Un Kungs Hozejam teica: “Ej, apņem maucīgu sievu ar visiem maucības bērniem, jo visa zeme maukot nomaukojusies, tie neseko Kungam!”; s^Kunga vārdi, ko viņš teica Hozejam, Beērī dēlam, Jūdas ķēniņu Uzijas, Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu dienās, un Israēla ķēniņa Jārobāma, Joāša dēla, dienās.Y+T bet tu ej līdz galam! Tu atdusēsies un celsies savai tiesai laika beigās.”Z-T Svētīts, kas gaida un sagaida tūkstoš trīs simti trīsdesmit piecas dienas,T No tā laika, kad tiks atcelts dienišķais upuris un notiks šausmīgas preteklības, paies tūkstoš divi simti deviņdesmit dienas."=T Daudzi šķīstīsies, darīs sevi baltus un tiks kausēti, bet ļaundari turpinās darīt ļaunu. Neviens ļaundaris nesapratīs, bet gudrie sapratīs.pYT Viņš sacīja: “Vari iet, Daniēl, jo apslēpti un aizzīmogoti ir šie vārdi līdz laika beigām![/T Es to dzirdēju, bet nesapratu un teicu: “Mans kungs, kā tas viss beigsies?”&ET Es dzirdēju, ka linā tērptais vīrs, kas virs upes ūdeņiem, pacēlis labo un kreiso roku pret debesīm, zvērēja pie tā, kas dzīvs mūžam: “Tas būs pēc laika, diviem laikiem un puslaika – kad svētās tautas spēks būs pilnīgi sagrauts, tad tas viss piepildīsies!”zmT Viens teica linā tērptajam, kas stāv virs upes ūdeņiem: “Kad šīs brīnumainās lietas piepildīsies?”veT Es, Daniēls, paskatījos, un redzi – tur stāv vēl divi citi, viens upei vienā krastā, otrs – otrā.-T Bet tu, Daniēl, apslēp vārdus un aizzīmogo grāmatu līdz laika beigām. Tad daudzi skraidīs šurpu turpu, bet zināšana ies plašumā.”T Tad gudrie mirdzēs kā spožais debesjums, tie, kas pie taisnības veduši daudzus, – kā zvaigznes mūžīgi mūžam.veT Daudzi, kas atdusas zemes pīšļos, celsies – citi mūžīgai dzīvei, citi mūžīgam kaunam un negodam. }T Tajā laikā celsies Mihaēls, lielais varenais, kurš sargā tavus ļaudis. Tad nāks bēdu laiks – tā nebūs bijis, kopš tautas radušās un līdz pat šim laikam, bet tanī laikā tavi ļaudis paglābsies – visi, kas ierakstīti grāmatā! T -Starp jūru un svētās godības kalnu viņš uzslies teltis kā pilis, un tad nāks viņa gals – neviens tam nelīdzēs!  T ,Bet ziņas no austrumiem un ziemeļiem viņu satrauks, trakā niknumā viņš dosies karā, lai nīcinātu un nīdētu daudzus. T +Viņam būs vara pār dārgumu krātuvēm, zeltu, sudrabu un visām Ēģiptes vērtībām; un lūbieši un kūšieši viņam paklausīs.M T *Viņš izstieps roku pēc valstīm – arī Ēģipte nepaglābsies!  T )Viņš iebruks jaukajā zemē, un desmitiem tūkstošu kritīs, taču Edoms, Moābs un lielākā daļa Amona dēlu paglābsies.:mT (Laika beigās dienvidu ķēniņš uzbruks tam, bet ziemeļu ķēniņš trauksies pret viņu ar ratiem, jātniekiem un daudziem kuģiem – kā plūdi viņš ies cauri valstīm!;oT 'Viņš izrīkos stipros cietokšņus ar svešu dievu palīdzību, un, kas viņu atzīs, tas saņems godu, tam viņš ļaus valdīt pār daudziem un par atalgojumu iedalīs zemi.-T &To vietā viņš godās cietokšņu dievu, kas viņa tēviem nebija pazīstams; viņš godās zeltu, sudrabu, dārgakmeņus un dārgas dāvanas.5T %Viņš neievēros ne savu tēvu dievus, ne to dievu, kas sievām tīk, tāpat arī nekādu citu dievu, jo pats sevi būs paaugstinājis pāri visam.jMT $Ķēniņš darīs, ko gribēs! Viņš cildinās sevi un paaugstināsies pāri visiem dieviem un pār dievu Dievu, un runās brīnumu lietas, un viņam izdosies, līdz dusmība būs piepildīta – kas nospriests, tas notiks."=T #arī dažiem saprātīgajiem nāksies krist, lai viņi attīrītos, šķīstītos un kļūtu balti līdz beigu laikam – jo noliktais laiks vēl nāks.Z-T "Kad tie kritīs – dažs tos atbalstīs, bet daudzi tiem pievienosies ar viltu,|qT !Gudri ļaudis pamācīs daudzus, bet tad tie kritīs no zobena, uguns, tos metīs cietumā un plosīs kādu laiku.T Ar glaimiem viņš pievērsīs bezdievībai tos, kas derību pārkāpuši, bet ļaudis, kas pazīst savu Dievu, būs stipri un rīkosies. T Nāks viņa sūtīts karaspēks un apgānīs svētvietu, šo cietoksni, atcels dienišķo upuri un darīs šausmīgas preteklības.S~T pret viņu nāks kitiešu kuģi, un viņš nobīsies. Viņš dosies atpakaļ saniknots pret svēto derību un rīkosies pret to. Atpakaļceļā viņš pievērsīsies tiem, kas atmetuši svēto derību.{}oT Noliktajā laikā viņš atgriezīsies – viņš dosies uz dienvidiem, bet vairs nebūs, kā bija iepriekš, –2|]T Ziemeļu ķēniņš atgriezīsies savā zemē ar lielu mantību, bet viņa sirds būs pret svēto derību – viņš rīkosies pret to un tad atgriezīsies savā zemē. {T Abi ļaunprātīgie ķēniņi sēdēs pie viena galda un melos viens otram, bet tiem neizdosies, jo beigas nāks noliktajā laikā.{zoT Viņu nodos tie, kas ēd izmeklētu barību pie viņa galda. Viņa karapulks izklīdīs, un daudzi kritīs kauti.hyIT Viņš rosinās savu spēku un prātu pret dienvidu ķēniņu – un lielu karaspēku. Dienvidu ķēniņš ar varen stipru un lielu karapulku sāks strīdu un karu, bet viņš nepastāvēs, jo pret viņu savērps viltību.xyT Viņš pēkšņi ienāks leknākajos pavalsts apgabalos un darīs tā, kā nav darījuši ne viņa tēvi, ne tēvu tēvi. Viņš šķiedīs laupījumu, labumus un mantu, viņš iecerēs ļaunu pret cietokšņiem, bet tikai līdz noteiktam laikam.Yw+T jo, tiklīdz viņš noslēgs vienošanos, to nodos un uzveiks ar nelielu pulku.hvIT Un karapulki, kas bija saplūduši pie viņa, aizplūdīs. Lūzīs gan valdnieks, gan derība,uT Tā vietā nāks nicināms cilvēks, kam valsts vara netiks dota, bet pēkšņi viņš nāks un ar glumumu iegūs valsti.tT Viņa vietā nāks cits, kas sūtīs nodevu ievācēju krāšņajā valstī, bet dažās dienās viņš tiks novākts bez naida un kara.yskT Tad viņš pievērsīsies pats savas zemes nocietinājumiem, bet viņš klups, kritīs un viņu vairs nemanīs.)rKT Tad viņš pievērsīsies piekrastes zemēm un ieņems daudzas no tām, bet kāds virsnieks darīs galu viņa nelietībām un pavērsīs tās pret viņu pašu.?qwT Viņš celsies nākt ar visas savas valsts spēku, lai noslēgtu mieru ar to, dotu tam savu meitu par sievu un izpostītu tā valsti, – tomēr tā nenotiks, tas viņam neizdosies!pT Viņš darīs, ko gribēs, un neviens, kas nāks pret viņu, nepastāvēs. Viņš apmetīsies jaukajā zemē un postīs to.)oKT Tad nāks ziemeļu ķēniņš, uzmetīs valni un ieņems nocietināto pilsētu; dienvidu izlases karaspēks nepastāvēs – nebūs spēka stāties tam pretī.(nIT Tajā laikā daudzi celsies pret dienvidu ķēniņu un no taviem ļaudīm paaugstināsies daži varmākas, lai piepildītos pravietojums, bet tiem neizdosies."m=T Ziemeļu ķēniņš sapulcēs milzīgu pulku – lielāku nekā iepriekš, un pēc dažiem gadiem tas nāktin nāks ar lielu karaspēku un labu apgādi.l T Un, kad šis būs savācis pulku, viņa sirds paaugstināsies – viņš nogāzīs desmitiem tūkstošu, bet pārsvaru negūs.~kuT Dienvidu ķēniņš saniknots dosies karot ar ziemeļu ķēniņu – tas sapulcēs milzīgu pulku, bet tiks sakauts.#j?T Viņa dēli sapulcinās varen lielu karaspēku un sāks karu. Tas nāktin nāks – kā plūdi velsies pāri, un karš nonāks līdz viņa cietokšņiem.Vi%T bet tas ies karot ar dienvidu ķēniņu un tomēr atgriezīsies savā zemē.&hET Arī viņu dievus, atlietos tēlus, vērtīgos traukus, sudrabu un zeltu viņš aizvedīs uz Ēģipti. Dažus gadus viņš atstāsies no ziemeļu ķēniņa,2g]T No viņas saknes celsies atvase, kas nāks tā vietā, – viņš nāks pret karaspēku, nāks pret ziemeļu ķēniņa nocietinājumiem, un viņš tiem stipri atdarīs!f3T Pēc kādiem gadiem tie apvienosies, un dienvidu ķēniņa meita nāks pie ziemeļu ķēniņa stiprināt vienošanos, bet ne viņa gūs spēku savā rokā, ne viņam pietiks spēka – viņa tiks nodota līdz ar saviem pavadoņiem un savu bērnu, un tā laika atbalstītāju.eT Dienvidu ķēniņš būs stiprs, bet viens no viņa varenajiem būs vēl stiprāks par to, un viņa valdīšana būs branga.pdYT bet, kolīdz viņš būs cēlies, tā viņa valsts sabruks – to dalīs uz visām četrām debess pusēm, tā netiks viņa pēcnācējiem, viņš nevaldīs, kā valdījis līdz tam, jo valsts viņam tiks atrauta un atdota citiem.Yc+T Tad celsies varens ķēniņš, viņš valdīs gan brangi un darīs, ko gribēs,Zb-T Un nu es stāstīšu tev patiesību: Persijā celsies vēl trīs ķēniņi, un ceturtais būs daudz bagātāks par tiem visiem. Kad viņš kļūs stiprs un bagāts, viņš visus musinās pret joniešu valsti._a 9T Mēdieša Dārija pirmajā valdīšanas gadā es sāku stiprināt un aizsargāt viņu.`'T bet es tev stāstīšu, kas rakstīts Patiesības grāmatā. Un nav neviena, kas mani stiprina pret šiem, kā vien Mihaēls, jūsu varenais.6_eT Viņš teica: “Vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis? Drīz es atgriezīšos cīnīties ar Persijas valsts vareno, un, kad būšu projām, atnāks joniešu varenais,T^!T Viņš teica: “Nebīsties, godātais! Tev lai miers! Esi stiprs, pavisam stiprs!” Kamēr viņš ar mani runāja, es kļuvu arvien stiprāks un teicu: “Mans kungs, runā, jo tu mani stiprināji!”Q]T Tad cilvēkam līdzīgais vēlreiz man pieskārās un stiprināja mani.k\OT kā lai nu es, mana kunga kalps, spēju runāt ar savu kungu? Es esmu bez spēka un bez elpas!”[ T Tad šis, kurš bija līdzīgs cilvēka dēliem, pieskārās manām lūpām, un es atvēru muti un varēju runāt. Es sacīju tam, kurš stāvēja man priekšā: “Mans kungs, parādības brīdī mani pārņēma sāpes un es biju pilnīgi bez spēka –@Z{T Kad viņš man to pateica, es nodūru acis un klusēju.YyT Es atsteidzos tev paziņot, kas nākamā laikā notiks ar taviem ļaudīm, jo šī parādība ir par nākamo laiku.”4XaT bet divdesmit vienu dienu mani aizkavēja Persijas valsts varenais. Tad Mihaēls, viens no galvenajiem varenajiem, nāca man palīgā – ko es kavējos Persijas valstī.BW}T Viņš teica: “Nebīsties, Daniēl! Kopš pirmās dienas, kad tu nodevies ar prātu to saprast un zemojies savam Dievam, tavi vārdi tika uzklausīti, un tādēļ es nācu pie tevis,:VmT Viņš teica: “Godātais Daniēl, apdomā, ko tev teikšu, un celies augšā, jo es esmu sūtīts pie tevis.” Kad viņš man to bija pateicis, es drebēdams cēlos augšā.TU!T Un, redzi, man pieskaras kāda roka! – man sāka drebēt rokas un ceļi.rT]T Tad es dzirdēju viņu runājam, un, dzirdot viņa balsi, es kritu dziļā miegā – ar seju pie zemes.SyT Es paliku viens un skatīju šo vareno parādību. Man zuda spēki, man noplaka spars, un es biju pilnīgi bez spēka.&RET Es, Daniēls, vienīgais redzēju šo parādību. Tie, kas bija ar mani, neko neredzēja, bet viņiem uznāca tik trakas bailes, ka tie bēga un paslēpās.SQT Viņa miesa bija kā no zeltaina topāza, viņa seja mirdzēja kā zibens, un viņa acis kā uguns lāpas, viņa rokas un kājas spīdēja kā spodrināts varš, un balss viņam – kā ļaužu pūlim.jPMT es skatījos, un redzi – kāds vīrs, tērpies linu drānās un apjozies ar tīra zelta jostu.\O1T Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā es atrados pie lielās upes Hidekelas,}NsT Es neēdu neko gardu, vīnam un gaļai pat nepieskāros, ar smaržu eļļu neziedos, līdz pagāja trīs nedēļas.3MaT Tad es, Daniēls, sēroju trīs nedēļas.uL eT Persijas ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuru sauca arī par Bēltšacaru, tika atklāts vārds, un šis vārds bija patiesība – būs liels karš. Viņš saprata vārdu, un saprašana viņam nāca parādībā.KT Ar daudziem viņš noslēgs stipru derību uz septiņiem. Un uz pusi no septiņiem pārtrauks kaujamo un labības dāvanu upuri, un tempļa vienā daļā būs postītājs un preteklības – līdz beigām! Kas piespriests, to izlies pār postītāju!”bJ=T Pēc sešdesmit diviem septiņniekiem svaidītais tiks nokauts par neko. Pilsētu un svētnīcu izdeldēs valdnieks un viņa ļaudis, bet viņš ņems galu plūdos. Un līdz beigām būs karš un piespriestais posts.IT Tādēļ zini un saproti: vārds ir izteikts – lai ceļ un atjauno Jeruzālemi! Svaidītais valdnieks tur paliks septiņus septiņniekus. Tad sešdesmit divos septiņniekos to uzcels un atjaunos – gan ielas, gan laukumus, bet tas būs spaidu laiks.HT Septiņdesmit reizes pa septiņi ir nospriests tavai tautai un tavai svētajai pilsētai, lai pārkāpums diltu, lai grēks mitētos, lai vainu izpirktu, lai mūžīga taisnība sāktos, lai parādības un pravietojumi mitētos un iesvētītu svētumu svētumu.G1T Tiklīdz tu sāki lūgt, tika dota atbilde, un es nācu, lai to pavēstītu, – jo tu esi tīkams. Tādēļ saproti šo vārdu un šo parādību.hFIT Atsteidzies viņš teica: “Daniēl, es nu esmu ieradies, lai tu gūtu atziņu un saprašanu.'EGT kamēr es lūgdamies runāju, tas vīrs Gabriels, kuru pirmo reizi biju redzējis parādībā, knaši lidot pielidoja pie manis. Tas bija vakara upura laiks.$DAT Kamēr es vēl runāju, lūdzu un sūdzēju savus grēkus un Israēla tautas grēkus, lūgdamies labvēlību no Kunga, sava Dieva, par svēto Dieva kalnu,C'T Kungs, uzklausi! Kungs, piedod! Kungs, dzirdi un dari! Tevis paša dēļ, mans Dievs, jo tavā vārdā saukta šī tava pilsēta un tauta!”dBAT Ak, mans Dievs, pieliec ausi un dzirdi! Atver acis un redzi – izdeldēta mūsu pilsēta, kas saukta tavā vārdā! Ne sava taisnīguma dēļ mēs zemojamies – tev labvēlību lūdzam – jo liela tava žēlastība!AT Nu, mūsu Dievs, uzklausi sava kalpa lūgšanu un viņa saucienus – uzlūko ar žēlastību savu svētvietu, kas izpostīta, ak, Kungs!@ T Ak, Kungs, savas taisnības dēļ novērs savas dusmas un savu versmi no savas pilsētas Jeruzālemes, no sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu noziegumu dēļ Jeruzāleme un tavi ļaudis nu ir par apsmieklu visiem, kas mīt mums visapkārt!6?eT Tagad, Kungs, mūsu Dievs, kas savus ļaudis ar stipru roku izvedi no Ēģiptes zemes! Tu darīji sev vārdu līdz šai dienai! – Mēs esam grēkojuši, mēs esam ļauni!!>;T Kungs bija gatavs uz ļaunu, viņš lika tam nākt pār mums! Kungs, mūsu Dievs, ir taisns it visos savos darbos, bet mēs viņa balsij neklausījām!<=qT Kā rakstīts Mozus bauslībā – viss šis ļaunums nāca pār mums, bet mēs nelūdzām vēlību no Kunga, sava Dieva, lai atgrieztos no grēkiem un mācītos tavu patiesību!@<yT Viņš turējis vārdu, kas runāts pret mums un pret tiesnešiem, kas tiesāja mūs, – liels ļaunums nācis pār mums, kāda nav bijis nekur zem debess un nav bijis Jeruzālemē!V;%T Viss Israēls nomaldījies no tavas bauslības un novērsies, ka vairs neklausa tevi! Pār mums nu izliets lāstu zvērests, kas rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā – mēs esam grēkojuši pret tevi!:T Mēs neklausījām Kunga, mūsu Dieva, balsi, nesekojām viņa mācībai, ko viņš mums deva ar saviem kalpiem praviešiem._97T Kungs, mūsu Dievs, ir žēlsirdīgs un piedod mums – pret viņu mēs sacēlāmies.r8]T Ak, Kungs! Kauns mums – mūsu ķēniņiem, mūsu augstmaņiem, mūsu tēviem, ka pret tevi grēkojām!l7QT Tev, Kungs, – taisnīgums! Bet mums – tik kauns! Redzi, kā ir šodien, Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem, un visam Israēlam, gan tuviem, gan tāliem, – pa visu zemi tu tos izsūtīji, jo tie tev neuzticīgi.#6?T Mēs neklausījām praviešus, tavus kalpus, kas runāja tavā vārdā uz mūsu ķēniņiem, uz mūsu augstmaņiem, uz mūsu tēviem, uz visiem ļaudīm!5'T Mēs esam grēkojuši! Mēs esam netaisni! Mēs esam pārkāpēji! Mēs sacēlāmies un novērsāmies no taviem baušļiem un tavām tiesām!54cT Es lūdzu Kungu, savu Dievu, un sūdzēju grēkus: “Ak, Kungs, tu liels un bijājams Dievs, kas derību sargā! Žēlastība tam, kas tevi mīl un pilda tavus baušļus!f3ET Tad es pievērsos Kungam Dievam, lūgdams un piesaukdams, gavēdams, jozies maisu un pelnos.@2yT viņa valdīšanas pirmajā gadā es, Daniēls, sapratu no Rakstiem, kur Kunga vārds bija atklājies pravietim Jeremijam, – Jeruzālemei jāpaliek izpostītai septiņdesmit gadus.1 T Dārija, Ahasvēra dēla, no mēdiešu dzimtas, pirmajā valdīšanas gadā, kad viņš bija sācis valdīt kaldiešu valstī,0-TTad es, Daniēls, sirgu vairākas dienas un pēc tam cēlos darīt ķēniņa uzticēto darbu. Bet par redzēto es biju izbijies un to nesapratu./TParādība par vakaru un rītu tev izstāstīta – un tā ir patiesība! Bet neatklāj parādību, jo līdz tam vēl daudz dienu!”S.TIzmanība tam veiksies un viltība izdosies, un savā prātā tas paaugstināsies, jo viegli tas daudzus iznīdēs, sacelsies pret valdnieku Valdnieku! Viņš tiks satriekts, bet ne ar cilvēku rokām!'-GTViņš būs varen spēcīgs, bet ne ar savu spēku, viņš postīs varen daudz, un, ko tas darīs, tam izdosies. Viņš postīs varenos un arī svēto tautu.,TViņu valsts beigu laikā, kad pilns būs noziedzību mērs, celsies ķēniņš – no skata bargs un prasmīgs viltībā!y+kTKad tas nolūza, tā vietā izauga četri citi – no viņa tautas celsies četras valstis, bet ne tik stipras.f*ETStiprais āzis ir joniešu ķēniņš. Lielais rags starp viņa acīm ir pirmais ķēniņš.P)TDivradzis auns, kuru tu redzēji, ir mēdiešu un persiešu ķēniņi.g(GTsacīdams: “Es tev atklāju, kas notiks vēlāk, niknuma laikā – noliktā laika beigās!'TKad viņš runāja ar mani, es kritu dziļā miegā ar seju pie zemes, bet viņš mani satvēra un nostatīja uz kājām,J& TEs stāvēju tur, un viņš nāca pie manis, bet es izbijos, kad viņš tuvojās, un kritu uz sava vaiga. Viņš man teica: “Cilvēka dēls, saproti, šī parādība ir par laika beigām!”r%]TTur pie Ūlajas upes es dzirdēju cilvēka balsi saucam: “Gabriel, izskaidro viņam šo parādību!”$yTKamēr es, Daniēls, skatīju šo parādību un centos to saprast, redzi, man priekšā nostājās tāds kā cilvēks!#TViņš man teica: “Kamēr paies divi tūkstoši trīs simti vakaru un rītu – tad svētvieta atkal tiks iesvētīta!”D"T Tad es dzirdēju kādu svēto runājam ar otru: “Cik ilgi tiks gānīts un grauts dienišķais dedzināmais upuris, mīdīta svētnīca un debesu pulki, kā tas redzams parādībā?”!+T Pulks tika nodots samaitāšanai līdz ar dienišķo dedzināmo upuri, un patiesība tika nogāzta zemē. Viss, ko viņš darīja, tam veicās! T Viņš paaugstinājās, vēlēdamies kļūt kā Pulku Pavēlnieks, viņš atcēla dienišķo dedzināmo upuri un postīja svētvietu.}T Tas auga augumā, līdz sasniedza debesu pulkus, – tur viņš nogrūda zemē dažus no zvaigžņu pulka un samīdīja.  T Bet no viena raga izdīga vēl viens mazs radziņš, un tas auga platumā gan uz dienvidiem, gan austrumiem, gan uz jauko zemi.TĀzis augtin auga, taču, lai gan viņš bija stiprs, tam izlūza lielais rags, un tā vietā uz visām debess pusēm izauga četri ragi.V%TEs redzēju, ka tas saniknots metas aunam virsū, sit aunu un nolauž tam abus ragus. Aunam nebija spēka turēties tam pretī, un tas viņu notrieca zemē un samīdīja. Neviens aunu nepaglāba no viņa.taTViņš tuvojās divradzim aunam, kuru es redzēju stāvam pie upes, un skrēja tam virsū trakā niknumā.TTad es ieraudzīju, ka no rietumiem pāri visai zemei auļo āzis – zemei pat nepieskaras! Āzim starp acīm bija rags.]3TEs redzēju, ka auns badās uz rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem, bet neviens zvērs nespēja stāties tam pretī. Neviens nevarēja no viņa glābties! Viņš darīja, ko gribēja, un visu laiku auga augumā.'TEs paskatījos, un redzi – pie upes stāvēja auns! Tam bija divi gari ragi, viens garāks par otru, un garākais bija izaudzis pēdējais. TParādībā es redzēju, ka atrodos Sūsas pilī, kas Ēlāma pavalstī, un vēl parādībā es redzēju, ka esmu pie Ūlajas upes.t cTĶēniņa Bēlšacara trešajā valdīšanas gadā es, Daniēls, pēc pirmās parādības redzēju nākamo.TTā beidzās šis notikums. Es, Daniēls, tik ļoti uztraucos, ka kļuvu gluži bāls, bet šo notikumu paturēju prātā.?wTTad valstību un varu, un visu to valstu diženumu, kas apakš debesīm, nodos Visuaugstā svētajai tautai! Šī valsts pastāvēs mūžīgi! Visas varas tai kalpos un klausīs!”^5TBet tad būs tiesa! Tai vara tiks atņemta, tā tiks izpostīta, pavisam iznīdēta!?wTTā runās pret Visuaugsto un deldēs Visuaugstā svētos, tā grasīsies mainīt gan laikus, gan likumus, un tie viņai tiks nodoti uz laiku, uz diviem laikiem un vēl uz puslaiku!3TDesmit ragi nozīmē: no šīs valsts celsies desmit valstis un vēl viena pēc tam! – tā būs citāda nekā pirmās, un tā gāzīs tās trīs.)KTPar ceturto zvēru viņš teica: “Ceturtā valsts celsies virs zemes, tā nebūs līdzīga citām – tā aprīs visas zemes, rīs, mīdīs un satrieks tās.}sTlīdz sirmgalvis nāk un piešķir tiesu Visuaugstā svētajiem! Nu laiks ir klāt, tagad svētajiem pieder valsts!BTEs raugos – šis rags karo ar svētajiem un tos uzveic,J  Tun par desmit ragiem, kas tam uz galvas, un par vienu, kas izauga triju izlauzto ragu vietā, – par ragu, kam bija acis un mute, kas lielīgi runā. Tas izskatījās dižāks par pārējiem.6 eTTad es gribēju uzzināt par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā pārējie – varen baiss, dzelzs ilkņiem un vara nagiem, kas dragā, rij un samīda kājām pārējos, Tbet Visuaugstā svētie saņems savu valsti, un tā būs viņu īpašumā no mūžības līdz mūžībai – uz visiem laikiem!”M T“Četri lielie zvēri ir četras valstis, kas radīsies uz zemes, TEs piegāju pie viena, kas tur stāvēja, un lūdzu, lai viņš man visu izskaidro. Un viņš man izskaidroja un pavēstīja:LTEs, Daniēls, visai uztraucos, un mans redzējums mani izbiedēja.(ITViņam deva varu, valstību un godu! Visi ļaudis, ciltis un tautas slavēja viņu! Viņa vara ir mūžīga, tā nebeigsies, viņa valstība nav iznīdējama!5T Nakts parādība: es raugos, un redzi – debesu mākoņos nāk itin kā cilvēka dēls! Viņš pienāca pie sirmgalvja un nostājās tā priekšā.a;T Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, bet viņu dzīvi pagarināja uz noteiktu laiku.|qT Es raugos – rags sāk lielīgi runāt. Es raugos – zvēru nokauj, tā miesu izdeldē un iemet degošā ugunī.)KT Uguns straume plūst no tā, tūkstošu tūkstoši viņam kalpo, desmiti tūkstoši stāv viņa priekšā – viņš sāk tiesāt, un grāmatas tiek atvērtas!.UT Es raugos – troņus noliek, sirmgalvis apsēžas, tērpies balts kā sniegs, mati tam kā tīra vilna! Viņa tronis ir uguns liesma, riteņi tam kā uguns kvēle!OTEs aplūkoju ragus – un redzi, starp tiem aug vēl viens mazs radziņš! Trīs no iepriekšējiem ragiem tika izrauti, bet šim radziņam bija tādas acis kā cilvēkam un mute kā lielībniekam.TPēc tam nakts parādībā es redzēju – lūk, ceturtais zvērs – baiss, šaušalīgs un varen stiprs! Tam bija milzīgi dzelzs ilkņi, tas dragāja, rija un mīdīja kājām pārējos. Tas bija citāds nekā pārējie zvēri, tam bija desmit ragi.3TPēc tam es redzēju vēl vienu, tas bija kā leopards, kam uz muguras četri putna spārni. Zvēram bija četras galvas, un viņam tika dota vara!~5TOtrs zvērs bija kā lācis. Tas bija pa pusei paslējies, un mutē starp zobiem tam bija trīs ribas. Viņam teica: “Celies, ēd daudz gaļas!”/}WTPirmais bija kā lauva ar ērgļa spārniem. Es redzēju, ka tam izrāva spārnus un tas kā cilvēks piecēlās uz divām kājām, un tam tika dots cilvēka prāts.U|#Tun no jūras ārā nāk četri lieli zvēri, kas viens otram nav līdzīgi.m{STDaniēls teica: “Nakts parādībā es redzēju – lūk, četri debesu vēji sabango lielu jūru,?z yTBābeles ķēniņa Bēlšacara pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni. Guļot gultā, viņš redzēja parādību. Pēc tam viņš pierakstīja visu, kas sapnī svarīgs.OyTTā Daniēlam veicās Dārija un persieša Kīra valdīšanas laikā.x}TViņš glābj un atbrīvo, dara zīmes un brīnumus debesīs un virs zemes! Viņš paglāba Daniēlu no lauvu nagiem!”]w3TŠāda ir mana pavēle: visā manis pārvaldītajā valstī ikviens lai dreb un bīstas Daniēla Dieva! Viņš ir dzīvs Dievs, un viņš ir mūžīgs! Viņa valsts nav iznīcināma, viņa valdībai nebūs gala!v}TTad ķēniņš Dārijs rakstīja visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas mīt virs zemes: “Miers lai jums bagātīgi!~uuTĶēniņš pavēlēja atvest tos vīrus, kas bija ēdušies pret Daniēlu, un iemest lauvu bedrē kopā ar viņu bērniem un sievām. Tie vēl nebija nokrituši līdz bedres apakšai, kad lauvas tos sakampa un sadrupināja tiem visus kauliņus.:tmTTad ķēniņš kļuva varen līksms un pavēlēja Daniēlu izvilkt no lauvu bedres. Viņu izvilka, un viņam neatrada nevienu brūci – Daniēls bija uzticējies savam Dievam!,sQTMans Dievs sūtīja eņģeli un aizdarīja lauvu rīkles, ka tās mani nesaplosīja, jo neesmu pret viņu noziedzies un arī ķēniņam neesmu darījis sliktu!”Jr TDaniēls sacīja ķēniņam: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!PqTPienācis pie bedres, kurā bija Daniēls, ķēniņš sauca Daniēlu skumjā balsī: “Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, kuram tu nemitīgi kalpo, spēja paglābt tevi no lauvām?”Wp'TTiklīdz uzausa rīts, ķēniņš cēlās un steigšus devās uz lauvu bedri.joMTĶēniņš iegāja pilī un visu nakti pavadīja bez ēdiena un jautrības, nevarēdams aizmigt.nTAtnesa akmeni un uzlika bedrei, un ķēniņš to aizzīmogoja ar savu zīmogu un augstmaņu zīmogiem, lai neviens nevarētu iejaukties.m7TTad ķēniņš lika atvest Daniēlu un iemest to lauvu bedrē. Ķēniņš teica Daniēlam: “Lai tavs Dievs, kam tu nemitīgi kalpo, glābj tevi!” !~}}A|| {dzzjyyxxLwwgwvv=uttssisrqqqpp*oo6nngnmmdllkkjiiYhhh8gg{gffeePdd\cc\c bb)aa``_^^h^]]"\\A[[i[ZZ%YY#XgWWqWV8UUDTT0SRRPQQHPP)OO>NvMMMLnKKJJUIIOHH G\FFF'EEDDCBBDAAW@@@??j>>>==6<#"";!!p!, 2W#bx*C'1w  $ ; O (6V!+1 Qr Tā saka Kungs: “Trīs grēki Tīrai vai četri, es neatlaidīšu – par to, ka pulkiem vien trimdiniekus tie nodeva Edomam, brāļu derību vis neatcerējās!Q0 rEs apkaušu Ašdodas iemītniekus un to, kas Ašdodā pašlaik tver valdnieka zizli, un es vērsīšu savu roku pret Ekronu, ka ies bojā tie filistieši, kas vēl palikuši!” saka mans Kungs Dievs.M/ rEs uzsūtīšu uguni Gazas mūriem, kas aprīs tās nocietinājumus!. rTā saka Kungs: “Trīs grēki Gazai vai četri, es neatlaidīšu – tādēļ ka bariem vien tie dzina trimdā, nodeva ļaudis Edomam!C- rEs salauzīšu Damaskas vārtu aizšaujamos, apkaušu Bikat-Āvenā mītošos un to, kurš Bēt-Edenā pašlaik tver valdnieka zizli! Arāma tauta aizies trimdā uz Kīru!” saka Kungs.W, )rEs uzsūtīšu uguni Hazaēla namam, un tā aprīs Ben-Hadada nocietinājumus!+ {rTā saka Kungs: “Trīs grēki Damaskai vai četri, es neatlaidīšu – jo ar dzelzs ecēšām viņi ecēja Gileādu! * rUn viņš teica: “Kungs Ciānā rēc, Jeruzālemē ceļ savu balsi – ganiem ganības savītušas, un Karmela virsotne žūst!”?) {rAmosa vārdi. Viņš bija no Tekoas ganiem un pravietoja par Israēlu Jūdas ķēniņa Uzijas un Israēla ķēniņa Jārobāma, Joāša dēla, dienās, divus gadus pirms zemestrīces.K(hEs viņu asinis atriebšu, sods nāks – Kungs mājo Ciānā!”I' hBet Jūda uz mūžiem dzīvos un Jeruzāleme uz audžu audzēm!.&UhĒģipte kļūs par izpostījumu un Edoms par izdeldētu tuksnesi – varasdarbu dēļ pret Jūdas dēliem par to, ka tie viņu zemē izlējuši nevainīgas asinis!C%hTā būs tajā dienā – kalni pilēs no salda vīna, pakalni pludos no piena, un visi Jūdas strauti ūdeņiem pierietēs! Avots plūdīs no Kunga nama un atdzirdīs Šitīmas ieleju!'$GhTad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas mīt svētajā Ciānas kalnā, un Jeruzāleme būs svēta, svešinieki tai nestaigās cauri nemūžam!#/hKungs no Ciānas rēc un no Jeruzālemes ceļ savu balsi, trīc debesis un zeme! Kungs ir patvērums savai tautai un cietoksnis Israēla dēliem!H" hSaule un mēness satumsuši, un zvaigznes stājušas spīdēt!X!)hPūļu pūļi jau Sprieduma ielejā! Jo Kunga diena ir tuvu Sprieduma ielejā!  h Vēzējiet sirpi – jau gatava raža, ejiet, miniet, vīnspaids jau pilns, krūkas jau pludo – viņu lielā ļaunuma dēļ!tah Mostieties, tautas, un dodieties uz Jehošāfāta ieleju, jo tur es sēdīšos tiesāt visas zemes tautas!tah Taisieties un nāciet, visas tautas visapkārt, un sapulcējieties tur – ved, Kungs, savus stipriniekus!q[h Pārkaliet savus arklus par zobeniem un ecēšas par šķēpiem, vājais lai saka: es esmu stiprinieks!oWh Tā sakiet tautām – svētījiet karam, mudiniet stipriniekus, lai nāk, lai ceļas visi karavīri!hEs pārdošu jūsu dēlus un meitas Jūdas dēliem, lai tie tos šebiešiem pārdod, tālai tautai, jo Kungs tā ir teicis!vehRedzi, es likšu tiem celties no tās vietas, kurp viņus pārdevāt! Es likšu, lai atmaksa nāk pār jums!s_hJūdas un Jeruzālemes dēlus jūs pārdevāt grieķiem – tiem bija jādodas tālu no savām robežām!oWhka manu sudrabu un zeltu jūs paņēmāt un manus krāšņos dārgumus aiznesāt uz saviem tempļiem!B}hTad nu – kas jūs man, Tīra un Sidona, un visi Filistijas novadi?! Vai jūs man taisāties atmaksāt? Ja jūs man atmaksāsiet, raiti un naski es likšu, lai atmaksa nāk pār jums,|qhPar manu tautu tie lozes metuši, par maukām tie atdevuši zēnus, meitenes par vīnu pārdevuši un nodzēruši!Z-hEs sapulcināšu visas tautas, novedīšu tās Jehošāfāta ielejā, tur es ar tām tiesāšos par savu tautu, par savu mantojumu Israēlu, jo viņi svešās tautās to aizdzinuši un manu zemi sadalījuši!m UhJo, redzi, tajās dienās un tajā laikā es atvedīšu atpakaļ Jūdas un Jeruzālemes gūstekņus!!;h Tad paglābsies visi, kas piesauks Kunga vārdu, jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābiņš, kā Kungs teicis, un paliks tie, kurus Kungs sauks!gGhSaule vērtīsies tumsā un mēness asinīs – pirms nāks Kunga diena, varena un bijājama![/hEs darīšu brīnumus debesīs un virs zemes – asinis un uguns, un dūmu stabi!Nhpat pār vergiem un verdzenēm tajās dienās es izliešu savu Garu!1[hPēc tam notiks tā – es izliešu savu Garu pār visu dzīvo, un jūsu dēli un meitas pravietos, jūsu vecajie redzēs sapņus, jūsu jaunekļi skatīs redzējumus,hTad jūs zināsiet, ka es esmu Israēlā! Es esmu Kungs, jūsu Dievs, cita nav! Mana tauta vairs netiks kaunā nemūžam!$ AhĒstin jūs ēdīsiet līdz sātam, slavēsiet Kunga, sava Dieva, vārdu, kas jums darījis brīnumu lietas, – mana tauta vairs netiks kaunā nemūžam! %hEs jums gandarīšu tos gadus, kad jūs ēda siseņi, sienāži, vaguļi un cirmeņi – mans varenais karaspēks, ko biju jums uzsūtījis!Q hKuļamkloni būs labības pilni, un krūkas pludos no vīna un eļļas!\ 1hUn jūs, Ciānas dēli, – līksmojiet un priecājieties par Kungu, savu Dievu, jo viņš taisnīgi licis lietum nolīt pār jums, licis, lai pār jums nolīst lītavas, agrie un vēlīnie lieti kā iepriekš.y khNebīstieties, lauka zvēri! Sazaļos tuksneša pļavas, koki dos augļus, vīģes koki un vīnakoki dos ražu!I hNebīsties, zeme! Līksmo un priecājies, jo Kungs vareni dara!q[hZiemeļniekus es no jums padzīšu, aiztriekšu tos uz zemi, izkaltušu un izdeldētu, tos, kas priekšā, – Austrumu jūrā, tos, kas nopakaļ, – Rietumu jūrā, no tiem smirdoņa celsies, tie sapūs – jo viņš vareni dara!@yhTad Kungs runāja un sacīja savai tautai: “Redzi, es jums došu maizi, jaunvīnu un eļļu – jums būs līdz sātam! – es jūs vairs nedarīšu par apsmieklu svešām tautām.T!hKungs bija greizsirdīgs savas zemes dēļ – viņš žēloja savu tautu!r]hNo lieveņa līdz pat altārim lai priesteri raud, kas kalpo Kungam, lai saka: taupi, Kungs, savu tautu, nepadari savu mantojumu par apsmieklu, ko svešām tautām paļāt, – kādēļ ļaut tautām mēļot: kur tad ir viņu Dievs?0YhPulciniet ļaudis, svētiet sapulci, aiciniet kopā vecajos, pulciniet bērnus un zīdaiņus, lai līgavainis iznāk no savas istabas un līgava no sava kāzu pajuma!DhPūtiet Ciānā ragu, gavēni svētiet, sasauciet sapulci!hKas zina – varbūt viņš atkal rimsies, un pēc tam atkal nāks svētība, labības dāvana un lejamais upuris Kungam, jūsu Dievam.<qh Plosiet savas sirdis, ne drānas un atgriezieties pie Kunga, sava Dieva, jo viņš ir žēlīgs un līdzcietīgs, gauss dusmās un dāsns žēlastībā, viņš rimsies no ļauna!r]h Un vēl tagad Kungs saka: “Atgriezieties pie manis no visas sirds, gavējiet, raudiet un sērojiet!”9~kh Kungs ceļ balsi uz savu karaspēku, jo varen brangs ir viņa pulks, jo varens ir tas, kas pilda viņa sacīto, jo liela ir Kunga diena, jo bijājama, – kas gan to izturēs?f}Eh To priekšā trīc zeme, dreb debesis, saule un mēness tumst, un zvaigznes mitējas starot!m|Sh Tie pilsētai virsū metas, skrej pāri mūriem, rāpjas mājās pa logiem – kā zagļi tie nāk!k{OhViens otru tie nekavē – ik vīrs dodas pa savu taku, tie savus ieročus tver – nav apturami!zhKā stiprinieki tie skrien, kā karavīri tie rāpjas pār mūriem – visi dodas pa savu ceļu, nenovirzās no savas takas!@y{hTautas to priekšā kauc – visiem nu piesarcis vaigs!xhKā ratu rīboņa pār kalniem tie brāžas, kā uguns liesma, kas salmus rij, kā branga tauta, kas sataisījusies karam!>wwhTiem paskats kā zirgiem, un kā rumaki viņi skrien!*vMhTiem pa priekšu rij uguns, tiem nopakaļ laizās liesma, pirms tiem zeme kā Ēdenes dārzs, tiem nopakaļ izdeldēts tuksnesis! Neviens no tiem neizglābsies!DuhTumsas un krēslas diena, mākoņu un miglas diena kā melnums pār kalniem plešas – branga un stipra tauta, tādas kā tā nav bijis nemūžam! Un tādas vairs nebūs audžu audzēs!t hPūtiet Ciānā ragu, taurējiet manā svētajā kalnā, lai trīc visi, kas mīt uz zemes, jo nāk Kunga diena – tā tuvu!gs IhPat lauka zvēri īd uz tevi, jo izsusuši ūdens strauti un uguns aprijusi tuksneša pļavas.tr chUz tevi, Kungs, es saucu – jo uguns aprijusi tuksneša pļavas, liesmas aplaizījušas visus lauka kokus!\q 3hKā bauro lopi! Klīst vēršu bari, tiem nav kur ganīties, nīkst pat avju pulki!pp [hGraudi satrupuši savās čaulās, šķūņi noplēsti un klētis nojauktas, jo visa labība izkaltusi!eo EhVai tad ne mūsu acu priekšā tika atņemts ēdiens mūsu Dieva namam un līksme un prieks?Wn )hVai tai dienā! Kunga diena ir tuvu – kā posts tā no Visuspēcīgā nāks!m hSvētiet gavēni, sasauciet sapulci, aiciniet vecajos un visus, kas mīt uz zemes, uz jūsu Dieva Kunga namu – tur brēciet uz Kungu!Dl h Jozieties un apraudiet, priesteri, vaimanājiet, kas kalpojat altārī, ejiet, nakšņojiet maisos, mana Dieva kalpi, jo jūsu Dieva namam nu atņemta labības dāvana un lejamais upuris!-k Uh Vīnakoki nokaltuši, un vīģes koki izžuvuši un granātāboli, un dateles, un āboli, uz lauka visi koki ir nokaltuši, nu cilvēka bērnu līksme ir izkaltusi!cj Ah Kaunā zemkopji, vaimanā vīnkopji – par kviešiem un miežiem, jo lauka raža pagalam!ni Wh Lauki nopostīti, un zeme sēro, jo labība postā, izsusis jaunvīns, izčākstējusi jaunā eļļa.ch Ah Atņemta labības dāvana un lejamais upuris Kunga namam – sēro priesteri, Kunga kalpi!Rg hGaudies kā meitene, kam maiss ap gurniem, sērojot par savu jauno vīru!f hManus vīnakokus tie izdeldējuši un manus vīģes kokus nobraucījuši, mizot nomizojuši, nosvieduši – nu kaili zari! e hJo nāk tauta pret manu zemi, tie ir stipri, un skaita tiem nav! Zobi tiem kā lauvas zobi, un dzerokļi tiem kā lauvas jaunulim!ud ehMostieties, žūpas, un raudiet, gaudojiet, vīna dzērāji, par saldo vīnu – tas jūsu lūpām atņemts!c hKo atstāja cirmeņi, to apēda siseņi, ko atstāja siseņi, to apēda sienāži, ko atstāja sienāži, to apēda vaguļi!rb _hPar to stāstiet saviem dēliem, lai jūsu dēli stāsta saviem dēliem un viņu dēli nākamām audzēm! a hKlausieties, vecajie! Sadzirdiet visi, kas mītat uz zemes! Vai tā ir noticis jūsu dienās, vai tā ir bijis jūsu tēvu dienās?7` mhKunga vārds, kas dots Joēlam, Petuēla dēlam._1^ Kas ir tik gudrs, ka saprot to, un tik saprātīgs, ka to zinātu! Jo Kunga ceļi ir taisni – taisnie staigā pa tiem, bet grēcinieki klūp!”^^ Efraim! Ko man tavi elki?! Es viņam teikšu, es viņam pievērsīšos! Es kā zaļoksna ciprese – no manis tev augļi!v]e^Ļaudis atgriezīsies tā ēnā, labība atzels, tie kuplos kā vīnakoki, tos pieminēs kā Lebanona vīnu!i\K^viņa dzinumi stiepsies, kā olīvkoks būs viņa lepnums, viņš smaržos kā Lebanona ciedrs!g[G^Es būšu Israēlam kā rasa – viņš ziedēs kā lilija, dzīs saknes kā Lebanona ciedrs,uZc^Es dziedināšu viņu novēršanos, mīlēšu viņus no laba prāta, manas dusmas no viņiem novērsīsies!Y'^Asīrija neglābs mūs, zirgos mēs nejāsim, mēs vairs neteiksim: mūsu Dievs! – par to, ko paši taisījuši! Tikai tu bāreņus žēlo!1X[^Turieties cieši pie vārda un atgriezieties pie Kunga, sakiet viņam: piedod visas vainas un ņem par labu – ne ar vēršiem mēs atmaksāsim, bet ar mūsu lūpām!OW^Atgriezies, Israēl, pie Kunga, sava Dieva, jo vainās tu esi klupis!V '^Samarija paliks vainā, jo dumpoja pret savu Dievu – no zobena viņi kritīs, viņu mazuļus sašķaidīs, viņu grūtnieces uzšķērdīs!dUA^ Kaut viņš saukts par auglīgu starp saviem brāļiem – nāks austrenis, Kunga vējš no tuksneša celsies – tas izkaltēs viņa spirgtumu, izsusēs viņa avotu, tas dārgumus nolaupīs, it visus tīkamos traukus!(TI^ No šeola es atgūšu viņu, no nāves es viņu izpirkšu – kur gan tavs spēks, nāve? Kur gan tava sērga, šeol? Līdzcietība manām acīm būs slēpta!fSE^ dzemdību sāpes nāks pār viņu: negudrs bērns, laikā nav klāt, lai lauztos no klēpja!BR^ Savīkstītas Efraima vainas, noglabāti viņa grēki –RQ^ Savās dusmās es došu tev ķēniņu un savā niknumā es arī ņemšu!P)^ Kur tad tavs ķēniņš? – Lai līdz tev glābties ik pilsētā! Kur tavi soģi, par kuriem tu teici: dod tik man ķēniņu un augstmaņus!?@O{^ Iznīdēja tevi, Israēl! Bet pie manis tev glābiņš!%NC^ Es uzbrukšu tiem kā lācene, kam atņemti mazuļi, es plēsīšu viņu cietās sirdis, aprīšu viņus kā brangs lauva, un viņus plēsīs lauka zvēri!GM^ Es tiem būšu kā lauva, kā leopards uz ceļa uzglūnēšu!cL?^ Bet tie tik ganās līdz sātam, kad sāti – tad tiem lepna sirds un tad aizmirst mani!3Ka^ Es tevi pazinu tuksnesī, kalšņas zemē!zJm^ Es esmu Kungs, tavs Dievs, jau kopš Ēģiptes zemes, citu Dievu tu nepazīsti, un nav glābēja, izņemot mani!zIm^ Tādēļ tie kļūs kā mākonis, zudīs kā rīta rasa, kā pelavas aizvirpuļos no klona, kā dūmi no lūkas![H/^ Un tagad tie turpina grēkot, taisa sev izlietus sudraba tēlus, dievekļus pēc savas sajēgas – tie visi tik kalēja darbs! Par tiem viņi saka: kas cilvēku upurēs, tas drīkstēs skūpstīt šos teļus!pG [^ Efraims runāja – visi trīcēja! Viņš bija augstu Israēlā, bet apgrēkojās ar baāliem un mira!vFe^ Efraims aizdeva sūras dusmas, gan viņa izlietās asinis nāks pār viņu, Kungs atdos viņam paša paļas!aE;^ Bet ar pravieti Kungs izveda Israēlu no Ēģiptes, un ar pravieti tas tika nosargāts!D^ Un Jēkabs bēga uz Arāma laukiem, un Israēls vergoja, lai dabūtu sievu, un par otru sievu viņš sargāja ganāmpulku.C^ Gileāds ir nekrietns, ak, nonīks tie – Gilgālā tie upurēja vēršus! Un viņu altāri paliks kā čupas lauku vagās!sB_^ Es esmu uz praviešiem runājis, papilnam tiem devis redzējumus, ar praviešu roku līdzības rādījis!wAg^ Es – Kungs, tavs Dievs, jau kopš Ēģiptes zemes, gan vēl likšu tev dzīvot teltīs kā svētku dienās! @^ Un Efraims saka: taču bagāts esmu, pats sev turību sarūpēju, nekur, ko es darījis, man neatrast vainu, kas skaitītos grēks!D?^ Tirgonim rokā krāpšanas svari – kā tam tīk žmiegt!n>U^ Tu vēl atgriezīsies pie sava Dieva, turēsi žēlastību un tiesu, cerēsi uz savu Dievu vienmēr!:=o^ Kungs ir Pulku Dievs, kā Kungs viņš pieminams!%<C^ Viņš cīkstējās ar eņģeli un to uzveica – tas raudāja un lūdzās viņam žēlsirdību, tad viņš to atrada Bētelē, tur viņš ar mums runāja![;/^ Jau klēpī viņš kampa pēc sava brāļa, tik stiprs, ka ar Dievu cīkstējās!s:_^ Strīds Kungam ar Jūdu – piemeklēs Jēkabu par viņa gaitām, par viņa darbiem viņam tad atmaksās!9^ Efraims ir vēju gans, diendienā dzenā austrumvēju, tik melo un nīdē – ar Asīriju derību noslēguši un eļļu Ēģiptei gādā!{8 q^ Efraims man apkārt ar meliem un ar viltu Israēla nams, tik Jūda vēl staigā ar Dievu un uzticas svētīgajiem.7}^ Tie aizspurgs no Ēģiptes kā putni, kā baloži no Asīrijas zemes, es tos iemitināšu pašu mājās! – saka Kungs.b6=^ Tie sekos Kungam, kā lauva viņš rēks, un, kad viņš rēks, tad drebēs rietumnieki!55^ Es neļaušos dusmu kvēlei, es neiznīdēšu Efraimu vēlreiz, jo es esmu Dievs un ne cilvēks. Svētais ir jūsu vidū – es pilsētā nenākšu!A4{^ Kā lai es tev līdzu, Efraim, un aizsedzu tevi, Israēl, – kā gan lai izdaru tev tāpat kā Admai, padaru tevi kā Ceboīmu – mana sirds jau citāda, es iesilstu līdzjūtībā!n3U^ Mana tauta ieņēmusies, ka atgriezīsies pie manis, tik augšup tie sauc – visus viņš nepacels!j2M^ Viņa pilsētās zibēs zobens, satrieks viņa vārtu aizšaujamos un aprīs viņa nodomu dēļ!1y^ Uz Ēģiptes zemi tam atpakaļ jādodas nebūs, bet Ašūrs gan būs viņa ķēniņš, jo viņš liedzās atgriezties!0/^ Ar cilvēciskām saitēm viņus sev piesaistīju, ar mīlestības virvēm, es viņiem noņēmu jūgu un nocēlu sakas, maigi es viņus ēdināju!q/[^ Es mācīju Efraimam staigāt, ņēmu viņu pie rokas – bet šie nezina, ka esmu viņus dziedinājis!a.;^ Saucu uz viņiem – tagad tie aiziet projām, upurē baāliem un dievekļiem kvēpina!X- +^ Kad Israēls bija zēns, es viņu mīlēju, no Ēģiptes es izsaucu savu dēlu!p,Y^ Tā tev būs, Bētele, par tavu nekrietno ļaunumu! Rītausmā šķeltin sašķels Israēla ķēniņu!)+K^ Tavā tautā atskanēs kara duna, sagrūs visi tavi nocietinājumi, kā kara dienās sagruva Šalmana un Bēt-Arbēla – sašķaidīs māti kopā ar bērniem!*)^ Jūs arāt ļaunu un novācāt netaisnību! Ēdiet nu melu augļus, jo uz pašu spēkiem vien paļāvāties un uz saviem daudzajiem varoņiem!#)?^ Sējiet taisnību, ievāciet žēlastību! Plēsiet sev jaunu plēsumu! Laiks meklēt Kungu – lai viņš nāk un liek līt taisnības lietum pār jums!(!^ Efraims ir dīdīta tele, labprāt ļaujas, lai kuļ, es ķeršos pie viņa slaikā kakla, iejūgšu Efraimu – Jūda ars, Jēkabs ecēs!i'K^ Kā gribēšu, tā pārmācīšu, sapulcēšu tautas pret tiem – tiks tiem par abām vainām!{&o^ Jau kopš Gibas laikiem tu grēkoji, Israēl, – tāds pats tu palicis! Vai varmāku dēli Gibā nedabūs karu?!>%u^ Āvenas augstienes tiks iznīcinātas – Israēla grēki! – ērkšķi un dadži zels uz viņu altāriem, un viņi teiks kalniem: brūciet pār mums! Un pauguriem: apberiet mūs!?$y^ Samarijas ķēniņu nošķels – kā skaidu ūdeņos!#^ Gan tos uz Asīriju aizvedīs par dāvanu ķēniņam Jārēbam – negods pārņems Efraimu, tiks kaunā Israēls viņa padoma dēļ!$"A^ Par Bēt-Āvenas teļiem dreb Samarijas iemītnieki, tauta sēro par tiem un zintnieki arīdzan – vēl līksmo par viņu godību, kaut tā jau atņemta!o!W^ Tie tik melš nieka zvērestus, slēdz derības – taču spriedums jau aug kā nezāle lauka vagās!l Q^ Tad tie teiks: mums nav ķēniņa, jo Kungu mēs nebijāmies, un kā lai ķēniņš mums palīdz?!xi^ Divkosīgas tiem bija sirdis, tagad tie vainīgi – viņš sagraus to altārus, viņš iznīdēs elku stabus!C ^ Israēls bija kā stīgojošs vīnakoks, augļi tam ienācās – jo vairāk tam bija augļu, jo vairāk tas cēla altāru, jo labāka tam bija zeme, jo krāšņākus slēja elku stabus!Z-^ Atmetīs viņus mans Dievs, jo viņi tam neklausīja, un tie izklīdīs tautās! ^ Sasists Efraims, izkaltušas tam saknes, augļus tās nedod – kaut tur vēl dzemdē, viņa klēpja dārgumus es nonāvēšu!8i^ Viss viņu ļaunums Gilgālā, jo tur es tos ienīdu – par viņu ļaunajiem darbiem no sava nama tos iztriekšu! Vairs tos nemīlēšu, visi viņu augstmaņi ir dumpinieki!^5^ Dod viņiem, Kungs! Ko tu tiem dosi? Dod klēpi bez bērniem un sažuvušas krūtis!^ Efraims, kādu to redzēju, bija kā Tīra leknumā dēstīts, un tomēr – Efraims vedīs uz kaušanu pats savus dēlus!{o^ Kaut savus dēlus tie audzinātu, es darīšu neauglīgus viņu vīrus. Vai! tiem, es esmu no viņiem novērsies!gG^ Efraim! Kā putns aizlaidīsies tava godība – vairs ne dzemdēs, ne iznēsās, ne ieņems!{o^ Kā vīnogas tuksnesī – tādu es atradu Israēlu, kā agru vīģi kokā pirmajā briedumā – tādus es redzēju jūsu tēvus, taču tie gāja pie Baal-Peora, svētījās pašiem par kaunu, nu tie tikpat pretīgi kā tas, ko mīlējuši!q[^ Pagalam sagānījušies kā Gibas dienās – viņš pieminēs to vainas, viņš piemeklēs to grēkus!wg^ Efraima sargs kopā ar manu Dievu, bet pravietis – tam slazdus liek katrā ceļā, naids viņa Dieva namā!!^ Pienāca soda dienas, pienāca atmaksas dienas, zina Israēls – pravieši muļķi, traki ir vīri, kam gars, jūsu vainu un naida dēļ!&E^ Redzi, tie jau iet postā, Ēģipte savāks viņus, Memfisa viņus apraks, visu viņu dārgo sudrabu – dadži tos pārņems, ērkšķi augs viņu teltīs!E^ Ko jūs darīsiet svētku dienā un Kunga svinību dienā?!I ^ Kungam tie nelaistīs vīnu, neielīksmos viņu ar saviem upuriem, nu tiem sēru maize – viss, ko tie ēdīs, tos apgānīs, jo viņu maize – tiem pašiem vien, tā nenonāks Kunga namā!gG^ Kunga zemē tie nemitīs, un Efraims atgriezīsies Ēģiptē un Asīrijā nešķīstu ēdīs!M^ Klons un vīnspaids vairs nebaros tos, un jaunvīns viņus pievils,  ;^ Nepriecājies, Israēl, nelīksmo kā citas tautas, jo savas maucības dēļ tu jau esi prom no Dieva, tev tīk maukas alga – tā tev uz katra klona!7 g^Aizmirsa Israēls savu Radītāju un cēla pilis, un Jūda tik cēla nocietinātas pilsētas – bet es uzsūtīšu uguni viņa pilsētām, un tā aprīs to nocietinājumus!0 Y^ Man pienesamos upurus tie kauj, gaļu tie aprij, bet Kungs tos negrib! Tagad viņš atcerēsies to vainas un piemeklēs viņu grēkus, un tie atgriezīsies Ēģiptē!I  ^ Es viņam rakstīju milzum daudz likumu, bet tie viņam sveši!_ 7^ Efraims gan cēla altārus, bet tie viņam bija par grēku – altārus, kur grēkot!yk^ Kaut arī tie nolīgst sev tautas, es viņus sapulcināšu, tad tiem ies mazumā gan ķēniņi, gan augstmaņi!`9^ Jo viņi uz Asīriju dodas, kā ēzeļi klaiņā – Efraims sev mīlniekus nolīdzis!I ^Aprīts Israēls, tagad tas starp tautām kā netīkams trauks!^Vēju tie sēj, un vētru tie pļaus, labība nav sadīgusi, milti tur neiznāks; varbūt ja iznāks, tad sveši tos aprīs!pY^Israēls – tas ir amatnieks, kas to taisījis, un tas nav Dievs! – skaidās būs Samarijas teļš!iK^Atmests tavs teļš, Samarija, kvēl manas dusmas pret tiem – cik ilgi tie paliks nesodīti?!/W^Viņi ķēniņus ieceļ – bet ne no manis, dod amatus augstmaņiem, bet es tos nepazīstu! Savu sudrabu un zeltu tie pārkaļ par elkiem, nu paši tiks iznīdēti!<s^Negribēja Israēls labu, nu viņu vajā naidnieks!N^Uz mani tie brēca: mans Dievs! Mēs tevi pazīstam – te Israēls! ^Tev rags pie lūpām, tu kā maitu lija pār Kunga namu – tādēļ ka viņi pārkāpa manu derību un pret manu bauslību noziedzās!(~I^Ne augšup tie vēršas, tie ir kā vaļīgs loks, to augstmaņi no zobena kritīs savas negantās mēles dēļ – tas par viņu muldēšanu Ēģiptes zemē!S}^Es tos mācīju, stiprināju tiem rokas, bet tie man atdarīja ar ļaunu!~|u^Sirdī tie nebrēca uz mani, bet gaudoja savās cisās, pie klaipa un jaunvīna brāļojās, novērsušies no manis! { ^ Vai! tiem – jo tie mūk no manis, posts tiem – jo tie noziegušies pret mani! Es izpirku viņus, bet tie man runāja melus!0zY^ Tādēļ, ka viņi tur gāja, es izpletīšu pār tiem savu tīklu, kā debesu putnus noraušu lejā, pārmācīšu viņus par to, ko viņu sapulcēs esmu dzirdējis!_y7^ Efraims bija kā balodis, bezprāta vientiesis – sauca Ēģipti, gāja uz Asīriju!wxg^ Israēla lepnība liecina pret viņu pašu, bet viņi neatgriežas pie Kunga, sava Dieva, tie nemeklē viņu!bw=^ Sveši rij viņa spēku, bet viņš nezina, sirmi mati jau metušies, bet viņš nezina!Nv^Efraims sajaucies ar tautām – Efraims kā neapgrozīts plācenis!uw^Visi tie kvēlo kā krāsns, savus soģus tie aprij, visi viņu ķēniņi kritīs – neviens no tiem nesauc uz mani!ytk^Tie uzkur viltu sirdī kā krāsni – visu nakti guļ viņu cepējs, gan rītā tas dedzinās ar uguns liesmu!cs?^Mūsu ķēniņa diena! Augstmaņi sasirguši, karsti no vīna, sniedz savu roku ņirgām!r ^Visi viņi laulības pārkāpēji, tie kvēlo kā krāsns, ko maiznieks vairs nebiksta, kopš iejāvis mīklu, līdz uzrūgst!Jq ^Ar savu ļaunumu tie priecē ķēniņu un ar meliem augstmaņus!}ps^Pat sirdī tie neatzīst, ka es atceros visu viņu ļaunumu! Nu viņu darbi tos ielenkuši – tie manā priekšā!o !^Līdzko dziedinu Israēlu, tā atklājas Efraima vaina un Samarijas ļaunums, jo tie tik melo – nāk zaglis, ielās izģērbj sirotāji!Xn)^ Arī Jūdai jau nolikta pļauja – tev! Es atgriezīšos gūstīt savu tautu!dmA^ Israēla namā es redzēju šaušalas, tur dzen maucību Efraims, jau sagānīts Israēls!ylk^ Kā sirotāji, kas uzglūn, tā priesteri sabiedrojušies, Šehemas ceļā tie slepkavo, nelietības vien dara!'^Un es viņu nopirku par piecpadsmit sudraba gabaliem un pusotra mēra miežu.k= Q^Un Kungs atkal man teica: “Ej, mīli sievu, kas pārkāpusi laulību, ko jau mīlējis tavs draugs, – tāpat kā Kungs mīlēja Israēla dēlus, bet tie pievērsās citiem dieviem, un tiem patika rozīņu upurplāceņi!” <^Tā es sēšu savā zemē un apžēlošu Lo-Ruhāmu, un Lo-Ammī teikšu: tu – mana tauta, un tā man atbildēs: mans Dievs!”];3^un zeme atbildēs ar maizi, jaunvīnu un jauno eļļu – tā atbildēs Jizreēlā! I~~x}}O||]{{^zz,yxxqww==R<<;E::998~77 6{55n44a33`22)11K0//T..t--r,,+`+**Z))(L''&N%%$$#"""!!!p n $e&S[ ~S>[5 b ~ t fdQI0Y Es lasīt uzlasīšu jūs visus, Jēkab, pulcēt sapulcēšu Israēla atlikumu, savākšu vienkop kā avis aplokā – kā ganāmpulks ganībās drūzmēsies ļaudis.7 Ja nāktu vīrs, viltus garā runādams melus: “Es tev sludināšu par vīnu un stipru dziru…” – tas būtu īstais sludinātājs šai tautai!wg Celieties un ejiet! – Šī nav vieta atpūtai, un, tādēļ ka nešķīsta, tā tiks sagrauta un necelsies!y Manas tautas sievas jūs patriecat no viņu jaukajiem namiem! Viņu bērniem jūs atņemat uz mūžiem manu svētību!*MNupat vēl bija mani ļaudis – nu kļuvuši par naidniekiem! Pretimnācējam laupāt apmetni un svārkus, mierīgiem ceļiniekiem klājas, kā nākot no kara!"=Jēkaba nams, tā tiek runāts: “Vai tik vājš ir Kunga Gars, ka šie būtu viņa darbi?” Vai mani vārdi nedara labu tiem, kas iet taisnus ceļus?hI“Jel nesludiniet!” – tā viņi sludina. Lai viņiem nesludina un kauns netiek novērsts!QTādēļ Kunga sapulcē tev nebūs neviena, kas sadala zemi pēc lozes.`9Todien jūs izzobos ar parunu, jums uzdziedās raudu dziesmu: “Mēs postīt izpostīti, manas tautas īpašums izdāļāts! – Ak, kādēļ viņš man to atņem, atkritējiem viņš izdāļā mūsu tīrumus?!”CTādēļ tā saka Kungs: “Redzi, ļaunu es esmu iecerējis pret šo dzimtu, no tā jūs nepasargāsiet savus skaustus, augstprātībā vairs nestaigāsiet, jo šis ir ļauns laiks!” Viņi iekāro laukus un sagrābj tos, tāpat namus un atņem tos! Viņi padzen cilvēku no sava nama, vīru no sava mantojuma. Vai! tiem, kas iecerējuši nekrietnību, kas savās guļvietās izprāto ļaunu, ar rīta gaismu viņi to paveic, jo viņi to spēj!v gApcērp, noskuj galvu savu smalko dēlu dēļ, noskuj sev pauri kā maitu lijai, jo viņus aizvedīs trimdā.p [Vēl es atvedīšu tev īpašnieku, Mārēšas iemītniece, un Israēla krāšņums nonāks Adullāmā.v  gTādēļ tu dosi atvadu dāvanas Morešet-Gatai. Ahzīvas nami kļuvuši nodevīgi pret Israēla ķēniņiem.   Jūdz rumaku ratos, Lāhīšas iemītniece! – No viņas sākās Ciānas meitas grēks, tur Israēls tika pieķerts pārkāpumos.p  [ Nīkst, cerot uz atlabšanu, Mārotas iemītniece, jo Kunga sūtīts ļaunums jau Jeruzālemes vārtos.  - Ej savu ceļu, Šāfīras iemītniece, kailuma apkaunota. Caanānas iemītniece neiznāk laukā; Bēt-Ēcela ir sērās, tā vieta tev atņemta!Y  - To nestāstiet Gatā, raudāt neraudiet! Bēt-Leafrā tev jāvārtās pīšļos!q ] Viņas brūces nav dziedināmas – tās cirstas jau Jūdā, jau manas tautas vārtos, jau Jeruzālemē!t cPar to man jākliedz un jābrēc, jāstaigā basam un kailam, jāklaigā kā šakālim, jāvaid kā pūcei.; qVisus tās elkus sadauzīs, tās nešķīsto algu sadedzinās ugunī, visus tās dievekļus es izputināšu – par maukas algu tie taisīti, par maukas algu tie atkal paliks!” '“Es darīšu Samariju par drupu kaudzi klajumā, par vietu, kur stāda vīnadārzu. Tās akmeņus sabēršu ielejā, tās pamatus atsegšu!7 iTas viss – Jēkaba pārkāpuma dēļ, tādēļ ka grēkojis Israēla nams! Kas ir Jēkaba pārkāpums – vai ne Samarija? Kas ir Jūdas elku vietas – vai ne Jeruzāleme?f GKalni kūst zem viņa un ielejas šķeļas, kā vasks pie uguns, kā ūdens, tekot pa krauju.T #Redzi, Kungs iznāk no savas mītnes, nāk lejā un samin zemes augstienes. Dzirdiet, visas tautas! Klau, zeme un viss, kas to pilda! Kungs Dievs pret jums liecinās, Kungs – no sava svētā tempļa. 5Kunga vārds, kas bija moraštietim Miham Jūdas ķēniņu Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu laikā – viņa redzējums par Samariju un Jeruzālemi.B} un man lai nebūtu žēl lielās pilsētas Ninives, kur ir vairāk cilvēku nekā divpadsmit reiz desmit tūkstoši, kas nezina atšķirt savu labo roku no kreisās, un daudz lopu?!”(~I Un Kungs teica: “Tev žēl ricinus stāda, kura dēļ tu neesi pūlējies un ko neesi audzējis, kas izdīga vienā naktī un nākamajā naktī iznīka, –} Un Dievs teica Jonam: “Vai tev piedien dusmot ricinus stāda dēļ?” Un Jona teica: “Piedien man dusmot, ka mirstu!”F|Kad uzlēca saule, Dievs sūtīja svelošu austrumvēju, un saule dūra Jonas galvu, un tas pagura un lūdzās savu dvēseli, lai tā mirtu, sacīdams: “Labāk man mirt nekā dzīvot!”d{ABet nākamās dienas ausmā Dievs sūtīja tārpu, lai dur ricinus stādu, ka tas nokalst.DzUn Kungs Dievs sūtīja ricinus stādu, lai tas aug pār Jonu, ka ēna kristu viņam uz galvas un paglābtu viņu no grūtuma, un Jona priecājās par šo ricinus stādu ar lielu prieku.y7Jona devās projām no pilsētas, apsēdās pilsētas austrumu pusē, darināja sev pajumi, apsēdās tās ēnā, lai redzētu, kas pilsētā notiks.6xgUn Kungs teica: “Vai tev piedien dusmot?”NwKungs, atņem jel man dvēseli, jo man labāk mirt nekā dzīvot!”vun lūdzās Kungu: “Ak, Kungs! Vai es to nesacīju, būdams vēl savā zemē? Tādēļ es steidzos bēgt uz Taršīšu! Es zināju, ka tu esi žēlīgs un līdzcietīgs Dievs, gauss dusmās, bet dāsns žēlastībā, un ka tu atstājies no ļauna!Eu Bet Jonam tas briesmīgi derdzās, viņš aizsvilās dusmās5tc Kad Dievs redzēja viņus tā darām, ka tie atgriezušies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Dievs atstājās no visa ļauna, ko bija teicies tiem darīt, un to nedarīja.s  kas zina, ja nu Dievs vēl mitējas, varbūt viņš vēl apdomāsies un atstāsies no savas dusmu kvēles, ka neejam bojā!”,rQlai sedzas ar maisu gan cilvēks, gan lops un gauži sauc uz Dievu. Ikviens lai atstājas no saviem ļaunajiem darbiem un varmācības, ko tas paradis darīt, –.qUun lika, lai Ninivē sludina: “Tāda ir ķēniņa un viņa vareno griba: lai ne cilvēks, ne lops, ne vērsis, ne avs neko nebauda, lai ne ganās, ne dzer ūdeni,p{Kad Ninives ķēniņam pienāca vēsts, tas cēlās no troņa, novilka savu tērpu, ietērpās maisā, apsēdās pelnos~ouNinives ļaudis noticēja Dievam, pasludināja gavēni un visi ieģērbās maisos – no lielākā līdz mazākajam.nwJona nostaigāja pa pilsētu vienas dienas gājumu un sauca: “Vēl četrdesmit dienas, tad Ninive tiks sagāzta!”mUn Jona cēlās un gāja uz Ninivi, kā Kungs bija tam licis. Bet Ninive bija Dievam liela pilsēta – cauri tai jāiet trīs dienas.Vl%“Celies, ej uz lielo pilsētu Ninivi un sludini tai, ko es tev teikšu!”*k QTad Kungs runāja uz Jonu otrreiz:@j{ Un Kungs pavēlēja zivij, un tā izvēma Jonu krastā.oiW bet es, skaļi pateikdams, tev upurēšu, ko esmu solījies, samaksāšu – glābiņš pie Kunga!”Bh Kas pie nīcīgiem elkiem vēršas, noliedz žēlastību;ugcKad izvārga mana dvēsele, atcerējos Kungu; pie tevis mana lūgšana cēlās – tavā svētajā templī!fNokāpu līdz kalnu pamatiem. Zeme slēdzās pār mani uz mūžiem – tu manu dzīvību cēli no bedres, Kungs, mans Dievs!SeŪdeņi kļāvās pār mani. Dzelme mani apjoza, aļģes vijās ap galvu.ddAUn es teicu – esmu padzīts no tavām acīm, kad atkal ieraudzīšu tavu svēto templi?!{coTu iesviedi mani dzelmē, jūras serdē! Straumes apjoza mani. Visas tavas šļākas un bangas pār mani gāzās!bwsacīdams: “Savā postā piesaucu Kungu, un viņš man atsaucās, no pekles vēdera brēcu – tu izdzirdēji mani.;aqUn Jona lūdza Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera,n` WBet Kungs sūtīja lielu zivi, lai tā aprij Jonu; un Jona bija zivs vēderā trīs dienas un naktis.[_ 1Tad šie ļaudis bijās Kunga milzu izbailēs, upurēja Kungam un deva zvērestus.N^ Un tie cēla Jonu un iemeta viņu jūrā, tad jūra mitējās trakot.9] mTad tie piesauca Kungu, sacīdami: “Ak, Kungs! Kaut mēs neietu bojā šā vīra dzīvības dēļ! Nepielīdzini mums nevainīgas asinis, jo tu, Kungs, dari, kā tev tīk!”\  Tomēr šie ļaudis īrās, lai atgrieztos krastā, bet nejaudāja, jo jūra ap viņiem trakoja arvien vairāk un vairāk. [  Viņš tiem sacīja: “Celiet mani un metiet jūrā, lai jūra aprimst, jo es zinu, ka manis dēļ uznākusi šī lielā vētra.”pZ [ Tie viņam sacīja: “Ko lai ar tevi darām, ka jūra aprimtu?” – jo jūra trakoja arvien vairāk.8Y k Tad šie ļaudis bijās milzu izbailēm un sacīja viņam: “Ko tādu tu esi nodarījis?!” – jo tie zināja, ka viņš bēg no Kunga, tādēļ ka viņš bija to pateicis.oX Y Viņš sacīja tiem: “Esmu ebrejs un bīstos Kunga, debesu Dieva, kas radījis jūru un sauszemi.”.W WTad tie sacīja viņam: “Jel pastāsti mums, kādēļ noticis šis ļaunums? Kāds ir tavs amats, un no kurienes tu nāc? Kur tava zeme, un no kādas tautas tu?”V 5Un tie sacīja viens otram: “Nāciet un lozēsim, lai zinām, kura dēļ mums šis ļaunums ir noticis?” Un tie meta lozes, un loze krita Jonam.$U CKuģinieku virsnieks piegāja pie viņa un teica: “Ko tu guli tik cieši?! Celies un sauc uz savu Dievu – varbūt Dievs mūs pamana un neejam bojā!”CT Jūrnieki izbijās un sauca ikviens uz savu Dievu, un viņi iemeta jūrā kuģa kravu, lai tas kļūtu vieglāks. Bet Jona bija nokāpis laivas dibenā un apgūlies, un cieši aizmidzis.rS _Bet Kungs meta jūrā lielu vēju, jūrā sacēlās liela vētra, un kuģim draudēja salūšana gabalos.KR Bet Jona cēlās un bēga no Kunga uz Taršīšu. Viņš gāja uz Jafu, atrada kuģi, kas devās uz Taršīšu, samaksāja ceļa naudu un kāpa kuģī, lai dotos uz Taršīšu – prom no Kunga.wQ i“Celies, ej uz lielo pilsētu Ninivi un apsauc turieniešus, jo viņu ļaunums ir nācis manā priekšā!”,P WKungs runāja uz Jonu, Amitaja dēlu:WO )|Uzkāps glābēji Ciānā tiesāt Ēsava kalnu, un valstība piederēs Kungam!#N A|Šie gūstekņi, Israēla dēli, kas kanaāniešiem, – mantos līdz Cārfatai! Bet Jeruzālemē sagūstītie, kas Sefāradā, iemantos Negeba pilsētas!(M K|Tie, kas Negebā, iemantos Ēsava kalnus, kas mīt ielejās, iemantos filistiešus, un viņi iegūs Efraima un Samarijas laukus, bet Benjāminam tiks Gileāda!8L k|Jēkaba nams būs uguns, Jāzepa nams – liesma un Ēsava nams – salmi! Tie abi tos aizdegs un aprīs, ka no Ēsava nama nekas nepaliks pāri!” – jo Kungs tā runājis.jK O|Ciānas kalnā būs glābiņš, tur būs svētums, un Jēkaba nams atkal iemantos savu īpašumu!J |Kā jūs dzērāt manā svētajā kalnā, tā visas tautas dzers bez mitas – tie dzers un rīs, un būs, it kā viņu nebūtu bijis!wI i|jo Kunga diena ir klāt visām tautām! Kā tu darīji, tā darīs tev! Tevis darītais nāks pār tevi pašu!aH =|tu nestāvēsi krustcelēs, kaudams bēgļus, tu nenodosi palikušos ciešanu dienā –G +| Tu neienāksi pa manas tautas vārtiem nelaimes dienā, tu neskatīsi viņu bēdas nelaimes dienā, tu nesagrābsi viņu mantu nelaimes dienā,"F ?| Tādēļ tu vairs neuzlūkosi savu brāli nelaimes dienā! Tu nepriecāsies par Jūdas dēliem posta dienā un lielu muti vis netaisīsi ciešanu dienā!.E W| Tajā dienā tu viņu pameti, tajā dienā naidnieki laupīja mantu, svešinieki nāca pa viņa vārtiem un meta kauliņus par Jeruzālemi – tu biji viens no tiem!oD Y| Par to, ka tu darīji pāri savam brālim Jēkabam, tu tiksi ietērpts kaunā, iznīdēts uz mūžiem!gC I| Iztrūcināti tavi spēkavīri, Tēmān! Lai sacērt ikvienu, lai kauj tos, kas Ēsava kalnā!mB U|“Gan tajā dienā,” saka Kungs, “es izdeldēšu Edomā gudros un saprašanu no Ēsava kalniem!AA }|Tie, ar kuriem tu derībā, trenc tevi no savām robežām, tie, kas bija mierā ar tevi, nu tevi pieviļ un pievārē. Kas tavu maizi ēdis, nu izliek tev tīklus – tu pat nepamani!C@ |Kā tie aptīrīja Ēsavu, kā nolaupīja viņa dārgumus!5? e|Ja zagļi tev uznāks, ja naktī laupītāji – tad gan tie tevi postīs! Vai tie var nozagt vairāk par to, kas ir? Ja vīnogu šķinēji nāks, vai tad neatliks ne ogas?w> i|Ja tu kā ērglis paceltos, ja zvaigznājā ligzdu vītu, pat no turienes es tevi nogrūdīšu!” saka Kungs. = |Sirds iedomība tevi pievīla – tu mīti drošos klinšu namos, tavs mājoklis augstumos, tu saki sev: kas mani nogrūdīs lejā!?]< 5|Redzi, es tevi padarīšu par niecīgāko starp tautām, nievāts tu tiksi bez gala!'; K|Obadjas redzējums. Tā Kungs Dievs saka par Edomu! Mēs dzirdējām vēsti no Kunga, pie tautām sūtīts vēstnesis: “Celieties! Celsimies karam pret tiem! : r Es viņus iestādīšu pašu zemē, neviens tos vairs neizraus no savas zemes, ko es tiem esmu devis!” saka Kungs, tavs Dievs.C9r Es atvedīšu atpakaļ savas tautas Israēla gūstekņus, tie uzcels sagrautās pilsētas un dzīvos tur, un stādīs vīnadārzus un dzers vīnu, dēstīs dārzus un ēdīs to augļus!'8Gr Redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad arājs ražas vācēju panāks un vīnspiedējs to, kas sēj sēklu, un kalni no saldvīna pilēs, pakalni pludos no tā!7r Tādēļ, lai tie iemantotu Edoma atlikumu un visas tautas, pār kurām ir saukts mans vārds! – saka Kungs, kas visu to izdarīs. 6r Todien es uzsliešu Dāvida būdu, kas sakritusi, sakopšu tās zarus; kas nogāzts, sasliešu, atkal uzcelšu kā senās dienās!k5Or No zobena mirs visi manas tautas grēcinieki, kas saka: nenāks un negadīsies mums nekas ļauns!4 r Jo, redzi, es pavēlēšu, un Israēla nams izbirs starp visām tautām – kā sieku šūpojot, ka nenokrīt zemē ne grauds!"3=r Redzi, Kunga Dieva acis pār jūsu ķēniņvalsti – es iznīcināšu to no zemes virsas! Vien Jēkaba namu nīcināt es nenīcināšu! – saka Kungs.92kr “Vai ne kā Kūšas dēli jūs man esat, Israēla dēli?” saka Kungs. “Vai ne Israēlu es izvedu no Ēģiptes zemes un filistiešus no Kaftoras, un aramiešus no Kīras?)1Kr kas savas istabas debesīs ceļ, kas savam mājoklim uz zemes liek pamatu, kas jūras ūdeņiem uzsauc un tos izlej pār zemes vaigu – Kungs ir viņa vārds!01r Kungs, Pulku Kungs, pieskaras zemei, ka tā kūst, ka sēro visi tās iemītnieki, ka tā visa ceļas kā Nīla un pārplūst kā Nīla Ēģiptē,/#r Kaut tie aizietu gūstā savu naidnieku priekšā, tur zobenam vēlēšu nokaut viņus, es likšu savu aci pār tiem uz ļaunu, ne labu!”/.Wr Kaut tie paslēptos Karmela kalnā, tur sameklēšu un paņemšu viņus! Kaut no manām acīm tie jūras dibenā noslēptos, tur čūskai es vēlēšu sakost viņus!-{r Kaut tie līdz šeolam aizraktos, no turienes mana roka tos paņems! Kaut tie uzkāptu debesīs, tur es tos sadabūšu!u, er Es redzēju Kungu stāvam pār altāri, un viņš teica: “Sasit velvi, ka notrīc sliekšņi, brucini uz galvas tiem visiem, un tos, kas paliks pāri, es ar zobenu apkaušu, ka neviens no tiem neizmuks, ka neviens no tiem neglābsies!+-rTie, kas zvērēja pie Samarijas Ašimas, kas teica: lai dzīvo tavs Dievs, Dān, lai dzīvo Bēršebas ceļš! – tie kritīs un necelsies!”G*r Tajā dienā skaistās jaunavas un jaunekļi sagums slāpēs!)r Tie klīdīs no jūras līdz jūrai, no ziemeļiem līdz austrumiem klaiņos, meklēdami Kunga vārdus, – bet neatradīs!(3r Redzi, nāk dienas, saka Kungs Dievs, kad es zemei uzsūtīšu badu, ne badu pēc maizes, ne slāpes pēc ūdens, bet gan izdzirdēt Kunga vārdus!|'qr Es jūsu svētumu par sērām pārvērtīšu un visas jūsu dziesmas par vaimanām, es pats visiem uz gurniem maisu uzvilkšu un ik galvai pliku pauri noskūšu, es darīšu, ka tie sēros kā par vienīgo dēlu, beigas būs kā rūgta diena!&{r “Un tajā dienā,” saka Kungs Dievs, “es likšu, lai saule pusdienā noriet, aptumšošu zemi dienā, kad gaišs!%rVai netrīcēs zeme tā dēļ un nesēros visi, kas tur mīt? Nu celsies kā Nīla viss – mutuļos, applūdīs kā Nīla Ēģiptē!h$IrKungs ir zvērējis pie Jēkaba lepnuma: “Nemūžam es neaizmirsīšu, ko tie darījuši!”j#MrPirksim par sudrabu nabagus un trūcīgos par sandaļu pāri, pārdosim pelavas kā kviešus!”="srkas sakāt: “Kad paies mēnesis, mēs pārdosim labību, un pēc sabata mēs tirgosim kviešus, mēru samazināsim, bet atsvariem pieliksim, tik krāpsimies ar greiziem svariem!P!rKlausieties nu, nabagu apspiedēji, kas no zemes trūcīgos deldējat,| qrTempļa dziesmas todien kļūs par gaudām, saka Kungs Dievs, daudz līķu visās vietās, tos izmēzīs klusu!”0YrUn viņš teica: “Ko tu redzi, Amoss?” Es teicu: “Grozu ar gataviem augļiem.” Tad Kungs man teica: “Gatava mana tauta Israēls, es vairs nebūšu pie tiem!J rTo man parādīja Kungs Dievs, redzi: grozs ar gataviem augļiem!b=rTādēļ tā saka Kungs: “Tava sieva pilsētā maukos, tavi dēli un meitas no zobena kritīs, tavu zemi ar mērauklu dalīs, un tu pats mirsi uz nešķīstas zemes, un Israēls aizies trimdā no savas zemes!””verUn tagad klausies Kunga vārdu tu, kas saki: “Nepravieto par Israēlu un nerunā daudz par Īzaka namu!”ucrKungs mani paņēma, kad es kopu savas avis, un Kungs man teica: “Ej, pravieto manai tautai Israēlam!”yrTad Amoss atbildēja Amacjāhu: “Es neesmu pravietis, nedz pravieša dēls, bet gan zemnieks, kas kopj mežavīģes.fEr Bētelē vairs nepravieto nekad, jo tā ir ķēniņa svētnīca, tur ir valsts sēdeklis!”ucr Un Amacjāhu sacīja Amosam: “Redzētāj, ej un bēdz uz Jūdas zemi, ēd tur savu maizi un pravieto tur!fEr jo Amoss ir teicis: no zobena Jārobāms mirs, un Israēls aizies trimdā no savas zemes!”:mr Tad Bēteles priesteris Amacjāhu sūtīja pie Israēla ķēniņa Jārobāma un lika teikt: “Israēla namā pret tevi ir sazvērējies Amoss, zeme nepanes to, ko viņš saka,-r Tad Īzaka pakalni pārvērtīsies par izpostījumu un Israēla svētvietas kļūs par drupām, un es celšos ar zobenu pret Jārobāma namu!”Qrun Kungs man teica: “Ko tu redzi, Amoss?” Un es teicu: “Svina svērteni!” Un Kungs teica: “Redzi, es lieku svina svērteni pa vidu savai tautai, Israēlam, vairs nekad es nebūšu pie tiem!nUrTā viņš man parādīja, redzi: Kungs nostājies taisni pār mūri, un rokā tam svina svērtenis,T!rUn Kungs par viņu apžēlojās. “Arī tā nebūs!” teica Kungs Dievs.eCrUn es teicu: “Kungs Dievs, mitējies jel, kā lai izdzīvo Jēkabs, jo viņš ir mazs!”wrTā man parādīja Kungs Dievs, redzi: Kungs Dievs sauca uz uguns tiesu, un tā aprija plašās dzīles un rija zemi.I rUn Kungs par viņu apžēlojās. “Tā nebūs!” teica Kungs.  rUn, kad no zemes bija noēsta visa zāle, es teicu: “Kungs Dievs, jel piedod, kā lai izdzīvo Jēkabs, jo viņš ir mazs!”  #rTā man parādīja Kungs Dievs, redzi: viņš radīja siseņus, kad sāka dīgt atāls, un, redzi, tas bija atāls pēc ķēniņa pļaujas. !r“Redzi, es celšu pret jums, Israēla nams, vienu tautu, saka Kungs, tā jūs apspiedīs no Hamātas pārejas līdz klajumu strautam!”p Yr Jūs, kas par tukšību priecājaties, kas sakāt: vai ne pašu spēkiem mēs ieņēmām Karnaimu! – 'r Vai zirgi pa klintīm skrien, vai pa jūru kuģo ar vēršiem? Bet jūs pārvēršat tiesu par rūgtumu un taisnības augļus par vērmelēm!_ 7r Jo, redzi, Kungs pavēl, un viņš lielo namu sagraus drupās un mazo namu gruvešos!kOr Un, kad tam pajautās rads, taisīdamies sadedzināt mirušos, nesdams kaulus ārā no mājas, teiks tam, kas vēl namā: vai ir pie tevis vēl kāds? Viņš atbildēs: nē! Un tas teiks: kuš! Kunga vārds nav pat pieminams!Mr Būs tā – ja vienā namā būs palikuši desmit vīri, tie mirs!7grKungs Dievs zvērējis pats, saka Kungs, Pulku Dievs: “Man riebj Jēkaba lepnums, un viņa nocietinājumus es nīstu, es nodošu naidniekiem pilsētu un visus, kas tur!”W'rTādēļ tagad tie pirmie ies trimdā, cauri būs laisko bezbēdnieku čalas!r]rkas dzerat no vīna kausiem un labākajām eļļām svaidāties – vis nesērojat, ka Jāzeps sagrauts!V%rkas dungojat līdzi stīgu spēlei, kā Dāvids sev dziesmu rīkus gudrojat,mSrkas sēžat ziloņkaula gultās, zvilnat pēļos, kas jērus atraujat avīm un teles no kūtsvidus,`9rVai! jums, kas domājat, ka ļauna diena tālu, jūs tuvināt ļaundarības troni! –@yrDodieties uz Kalni un redziet, ejiet no turienes uz Hamāt-Rabu, nokāpiet filistiešu Gatā – vai tie labāki par šīm ķēniņvalstīm, vai to robežas lielākas par jūsējām?  rVai! tiem, kas dus Ciānā, tiem, kas droši mīt Samarijas kalnā, – vispirmās tautas dižcilši un ar tiem arī Israēla nams!B~rTādēļ es jūs aizvedīšu trimdā viņpus Damaskas!”}}srBet tagad ieceļat sev par ķēniņu Sikūtu un Kijūnu – savus dievekļus! – dievus, ko paši sev taisījuši!d|ArUpurus un labības dāvanas jūs man tuksnesī pienesāt četrdesmit gadus, Israēla nams!G{rLai rit kā ūdeņi tiesa un taisnība kā mūžīgs strauts!Yz+rProm no manis jūsu dziesmu troksni, un jūsu stīgu skaņās es neklausīšos! y rKaut jūs man dedzināmos upurus pienesat, jūsu labības dāvanas es negribu, uz jūsu treknajiem miera upuriem es nelūkošos!Rxr“Es nīstu un nicinu jūsu svētkus, man jūsu sapulču smarža riebj!Tw!rVai ne tumsa ir Kunga diena, ne gaisma! – tur krēsla, ne gaismas stara!{vorKā tam, kas glābjas no lauvas un uzskrien lācim vai ieiet mājā, atspiež roku pret sienu, un iekož čūska!huIrVai! tiem, kas kāro pēc Kunga dienas! Kādēļ jums Kunga diena – tā ir tumsa, ne gaisma!KtrVisos vīnadārzos būs sēras, jo es iešu cauri,” saka Kungs.@syrTādēļ tā saka Kungs, Pulku Dievs, mans Kungs: “Visos laukumos sēros, visās ielās teiks: vai! vai! Tad zemniekus sauks uz sērām un uz gaudošanu tos, kas pieprot vaimanāt!rrNīstiet ļaunu un mīliet labu, lai pie vārtiem uztur tiesu – varbūt tad Kungs, Pulku Dievs, apžēlos Jāzepa atlikumu!}qsrMeklējiet labu, ne ļaunu, ka jūs paliekat dzīvi, tad Kungs, Pulku Dievs, būs ar jums, kā jūs sakāt to esam.Gpr Tādēļ gudrais šai laikā klusē, jo šis ir ļauns laiks.or Jo es zinu, ka pulka jums grēku un stipri ir jūsu pārkāpumi – jūs taisnīgo naidnieki, kukuļņēmēji, kas nabagus krāpjat!Rnr Tādēļ ka jūs apspiežat nabagus un no tiem ņemat labības nodevas – kaut tēstus namus jūs uzcēlāt, jūs tajos nedzīvosiet, kaut tīkamus vīnadārzus stādījāt, vīnu no tiem nedzersiet!Ym+r Vārtos sēdošie nīst taisnprātīgo, un tiem riebj tie, kas runā taisnību!cl?r Viņš liek atmirdzēt sagrāvei pār varenajiem, un sagrāve nāk pār nocietinājumiem!Ik rViņš Sietiņu un Muļķi darinājis, viņš krēslu par rītu pārvērš un dienu par nakti aptumšo, viņš jūras ūdeņiem uzsauc un izlej tos pār zemes vaigu – Kungs ir viņa vārds!Xj)rJūs, kas tiesu par vērmelēm pārvēršat un taisnību putekļos ieminat!”irMeklējiet Kungu, un jūs paliksiet dzīvi, ka Jāzepa nams neuzliesmo ugunī, kas aprīs Bēteli, ka nevienam nenodzēst!hrNemeklējiet Bēteli un uz Gilgālu neejiet, un uz Bēršebu nedodieties, jo Gilgāla ietin aizies trimdā, un tā būs Bēteles vaina!Yg+rJo tā saka Kungs Israēla namam: “Meklējiet mani, un jūs paliksiet dzīvi!)fKrJo tā saka Kungs Dievs: “Pilsētā, no kuras izgāja tūkstotis, paliks simts, un, no kuras izgāja simts, tur paliks desmit – tā būs Israēla namam!”ae;rKritusi, vairs necelsies, Israēla jaunava, nomesta uz zemes, nav neviena, kas pieceļ!Nd rKlausies šos vārdus, ko žēlabās es par jums saku, Israēla nams!Hc r Jo, redzi, viņš veido kalnus un rada vēju, un stāsta cilvēkam, kas tam prātā, viņš rītausmu pārvērš krēslā, viņš zemes virsotnes min – Kungs, Pulku Dievs, ir viņa vārds!ubcr Tādēļ tā es tev darīšu, Israēl! Tādēļ ka tā es tev darīšu, sataisies satikt Dievu, Israēl!”'aGr Es jūs apgriezu otrādi, kā Dievs Sodomu un Gomoru, un jūs bijāt kā degulis, kas izrauts no liesmas, bet pie manis jūs neatgriezāties! – saka Kungs.h`Ir Es uzsūtīju jums mēri kā Ēģiptē, es slepkavoju ar zobenu jūsu jaunekļus, un jūsu zirgus aizveda gūstā, es liku, lai jums nāsīs sitas jūsu nometņu smārds, bet pie manis jūs neatgriezāties! – saka Kungs.P_r Es situ jūs ar labības rūsu un dzelti, krietni to devu jūsu dārziem un vīnadārziem, bet jūsu vīģes kokus un olīvkokus aprija siseņi, taču pie manis jūs neatgriezāties! – saka Kungs.^'run divu trīs pilsētu ļaudis devās uz vienu pilsētu ūdeni dzert, bet netika sāti, taču pie manis jūs neatgriezāties! – saka Kungs.N]rEs jums aizturēju lietu, kad bija vēl trīs mēneši līdz ražai, es liku līt tik pār vienu pilsētu, bet pār otru neļāvu līt, uz vienas lauka malas nolija, bet otra, kur nelija, izkalta,\rKaut arī es jums liku tukšā trīt zobus ik pilsētā, bez maizes visur, kur mītat, pie manis jūs neatgriezāties! – saka Kungs.[-rUpurējiet ieraugu par pateicību, nosakiet labprātīgos upurus un lielieties vien, jo tas jau jums tīk, Israēla dēli! – saka Kungs Dievs.ZrEjiet vien uz Bēteli un grēkojiet, Gilgālā daudziniet grēkus, ik rītu pienesiet savus upurus un ik pa trim dienām desmito tiesu!fYErPa spraugām viena aiz otras jūs līdīsiet, un jūs uz Hermonu aizsūtīs! – saka Kungs. XrKungs Dievs pie sava svētuma zvērējis: “Redzi, jums nāks dienas, kad jūs paraus ar kāķiem, līdz pat pēdējai ar āķiem!-W UrKlausieties šos vārdus, Bāšānas govis, kas Samarijas kalnos, kas apspiežat nabagos, kas nomācat trūcīgos, kas saviem vīriem sakāt: tik nesiet mums dzert!VrEs sagraušu gan ziemas namu, gan vasaras namu, pagalam būs ziloņkaula nami, beigas būs daudzajiem namiem,” saka Kungs.U3rka tajā dienā, kad es piemeklēšu Israēla grēkus, es piemeklēšu arī Bēteles altārus, tad altāra ragus nogriezīs un tie nokritīs zemē!PTr Klausieties un lieciniet Jēkaba namam, saka Kungs Dievs, Pulku Dievs,FSr Tā saka Kungs: “Kā gans izrauj lauvam no rīkles tik divus stilbus vai auss ļerpatu – tā paglābsies Israēla dēli, kas mīt Samarijā, – ar guļvietas gabalu un pārvalka malu!Ryr Tādēļ tā saka Kungs Dievs: “Naidnieks aplenks zemi, atņems tev spēku un ielauzīsies tavos nocietinājumos!”yQkr Taisnprātīgi darīt tie neprotas, saka Kungs, savos mūros kaudzēm vien vairo varasdarbus un apspiešanu!”Pr Sludiniet Ašdodas mūriem un Ēģiptes zemes mūriem: “Pulcējieties Samarijas kalnos, skatiet – tur nekārtība un apspiešana!POrLauva rēc – kas nebīsies?! Kungs Dievs runā – kas nepravietos?!aN;rJo Kungs Dievs nedara neko, kamēr nav atklājis noslēpumu saviem kalpiem praviešiem!pMYrJa pilsētā pūš ragu, vai ļaudis tad nesabīstas? Vai ir ļaunums pilsētā, ja Kungs to nenodara?rL]rVai putns uz zemes krīt cilpā, ja nav bijis lamatu? Vai cilpu no zemes parauj gaisā un neko nenoķer?qK[rVai lauva rēc mežā, ja viņam nav laupījuma, vai lauvēns ieņurdas migā, ja nav neko saplosījis?=JurVai divi ceļo kopā, ja iepriekš nav norunājuši?pIYr“Tikai jūs vien pazinu no visām zemes dzimtām, tādēļ jūs arī sodīšu par visām vainām!”H rKlausieties šos vārdus, ko Kungs runājis par jums, Israēla dēli, – par visām dzimtām, ko es ņēmu no Ēģiptes zemes:\G1run tas, kam no varoņiem dūšīga sirds, pliks bēgs tajā dienā,” saka Kungs.~Furun loka šāvējs pretī nenostāvēs, un tas, kam veiklas kājas, neaizbēgs, un jātnieks savu dzīvību neglābs,eECrVeiklais vairs neaizbēgs, un stiprais vairs negūsies spēka, varenais pats nepaglābsies,ID r Redzi, es jūs nospiedīšu kā apgāzti rati, kas pilni salmu!cC?r Bet jūs nazīriešus apdzirdījāt ar vīnu un praviešiem pavēlējāt: nepravietojiet!Br un jūsu dēlus es iecēlu par praviešiem un jūsu jaunekļus par nazīriešiem! – vai tā nebija, Israēla dēli?! – saka Kungs.vAer Un es ņēmu jūs no Ēģiptes zemes, vedu pa tuksnesi četrdesmit gadus, lai jūs iemantotu amoriešu zemi,6@er Kaut es viņu priekšā iznīcināju amoriešus, kas ciedru augumā bija, stipri kā ozoli bija, – es tos iznīcināju no augšas, kur augļi, un no apakšas, kur saknes! ? rDrēbēs, ko apķīlājuši, tie gulstas pie katra altāra un par netaisni pelnītu naudu pērk vīnu un dzer sava Dieva namā! >rNabagu tie zemē pīšļos iemin, apspiesto nostumj pie malas, dēls un tēvs iet pie vienas meitas – apgāna manu svēto vārdu!=%rTā saka Kungs: “Trīs grēki Israēlam vai četri, es neatlaidīšu – jo taisno viņi par sudrabu pārdod un nabagu par sandaļu pāri!U<#rEs uzsūtīšu uguni Jūdai, un tā aprīs Jeruzālemes nocietinājumus!”T;!rTā saka Kungs: “Trīs grēki Jūdai vai četri, es neatlaidīšu – jo tie atmeta Kunga bauslību, viņa likumus neturēja, viņus pavedināja tie dievekļi, kuriem staigāja pakaļ jau viņu tēvi!f:ErEs iznīdēšu turienes soģus, visus augstmaņus es nokaušu kopā ar viņu!” saka Kungs.9rEs uzsūtīšu uguni Moābam, un tā aprīs Kerījotas nocietinājumus, un Moābs mirs kara troksnī – aurēšanā un raga skaņās!8 rTā saka Kungs: “Trīs grēki Moābam vai četri, es neatlaidīšu – par to, ka viņš Edoma ķēniņa kaulus sadedzināja kaļķos!X7 +rUn viņu ķēniņš aizies trimdā kopā ar saviem augstmaņiem!” saka Kungs.}6 urEs iedegšu uguni Rabas mūrī, kas aprīs tās nocietinājumus – kaukdama kā kara dienā, kā vētras brāzmās!#5 Ar Tā saka Kungs: “Trīs grēki Amona dēliem vai četri, es neatlaidīšu – par to, ka tie Gileādā uzplēsa grūtnieces, lai savas robežas izplestu!Q4 r Es uzsūtīšu uguni Tēmānai, un tā aprīs Bocras nocietinājumus!”Y3 -r Tā saka Kungs: “Trīs grēki Edomam vai četri, es neatlaidīšu – tādēļ ka ar zobenu vajāja savu brāli, līdzjūtību vis neizrādīja, plosīja dusmās bez mitas, savu niknumu līdz galam turēja!Q2 r Es uzsūtīšu uguni Tīras mūriem, kas aprīs tās nocietinājumus!” =W~~x}}u||9{{)zz\yxxpw}vvuttMssrCqqKpZoo#nmmVllk2jjYiii2hhhgvgfee4dsccNbbbaa9`__#^]]S\\W[[hZYYXXWWWVVUU(TT]SS(RRQQ!PPcOOONNMLLL^KKmKJJ[II_HHVGFFFFEE!DtDCBBrAAl@@V??9>>=<<Hw Niknumā tu pārstaigā zemi, dusmās samīdi tautas!pGY Saule un mēness paliek uz vietas no tavu skrejošo bultu spīduma un tava šķēpa straujā mirdzuma!nFU Kad tevi pamana kalni, tie izbīstas, trīc, ūdeņi gāžas, dzelme ceļ balsi, slej augšup rokas!aE; Jau atkailināts tavs loks, bultas jau zvērestu devušas! Ar upēm tu sašķēli zemi!D#Kungs, vai pret upēm tu nikns, vai pret upēm tu tagad bargs, vai pret jūru tu skaisties, ka triecies savos zirgos, savos uzvaras ratos?!PCEs redzu: Kūšāna teltis spaidos, dreb Midjāna zemes telts aizkari!8BiKad viņš stājās, zeme drebēja, kad paraudzījās, tautas izbijās, sabruka mūžīgie kalni, iegrima pauguri, kopš aizlaikiem stāvējuši, viņam – mūžības ceļi!HA Mēris gāja viņam pa priekšu, viņa pēdās sekoja sērgas.K@Gaiši mirdzēja stari no viņa rokas, tas viņa spēka apmetnis!w?gDievs no Tēmānas nāca, Svētais no Pārānas kalna. Viņa godība klāja debesis, zeme pilna viņa slavas!*>MKungs, es dzirdēju tavu vēsti, Kungs, es bīstos no taviem darbiem! Gadiem ritot, atjauno tos, gadiem ritot, stāsti par tiem, dusmās atceries žēlsirdību!2= aPravieša Habakuka lūgšana. Uz stīgām.N<Kungs ir savā svētajā templī, klusti viņa priekšā, visa zeme!<;qVai! tam, kas kokam saka: celies! – kas mēmam akmenim teic: mosties! – Ko tāds var pamācīt?! Redzi, tas gan pārklāts ar zeltu un sudrabu, taču dvašas tam iekšā nav!:+Ko dod elks, kuru amatnieks grebis, ko dod izliets tēls, kas māca melus, – tik amatnieks savam roku darbam tic, kas taisījis mēmus elkus![9/Jo tavi Lebanonā darītie varasdarbi pārņems tevi, jo tu izlēji cilvēka asinis un darīji varasdarbus pār visu zemi pret pilsētām un tiem, kas tur mīt, – tādēļ tevi baidīs posts un meža zvēri!38_Goda vietā tu būsi sāts kauna, tu piedzersies, tā ka redzēs – tu neapgraizīts! Kad Kunga labās rokas kauss nonāks pie tevis, tad tava godība pārtaps negodā!z7mVai! tam, kas savu tuvāko apdzirda, pielej klāt vēl naidu un ļaunumu, piedzirda, lai redzētu, ka tas kails.]63Jo zeme tiks piepildīta ar Kunga godības atziņu – kā ūdeņi pārklāj jūru!j5M Redzi, vai tas nenāk no Pulku Kunga, ka tautu pūles tik ugunij un ļaudis pa tukšo nopūlas?!Q4 Vai! tam, kurš asinīs uzceļ pilsētu, kas pilsētu ļaunumā dibina!@3{ Jo akmeņi sienās brēks un koka sijas tiem atbildēs!^25 Tu devi kauna padomu savam namam, tu izcirpi daudzas tautas, grēkodams visu dzīvi!1 Vai! tam, kurš gūst netaisnu peļņu savam namam, lai sev celtu augstumos ligzdu, kur drošība un kur ļaunums nesniedzas!I0 Jo tu esi aplaupījis daudzas tautas, nu tevi aplaupīs tās, kas vēl atlikušas, – cilvēku asiņu un varasdarbu dēļ pār visu zemi, ko tu darīji pret pilsētām un tiem, kas tur mīt! /Vai pēkšņi nenāks pret tevi tie, kas aizdevuši? Vai tie nemodīsies un neliks tev drebēt? Tu kļūsi viņiem par laupījumu!6.eVai tās neteiks par viņu līdzību, vai neskandēs joku dziesmu, vai nesacīs: vai! tam, kas sev grābj to, kas tam nepieder, – cik ilgi viņš sevi apkraus parādiem?!H- Tas gan tiesa – vīns piekrāpj stipru vīru, ka nav tam miera, tas rosās, tam dvēsele kā kaps, kā nāve: nekad tam nav gana, tas pievāc sev visas tautas un pulcina sev visus ļaudis!,wRedzi, gan sapūties, kurš sirdī nav taisns, bet taisnais no ticības dzīvos!” Bēdas visiem ļauna darītājiems+_Jo šis redzējums jau steidz piepildīties, ja tas kavēsies – gaidi, tas nāktin nāks un neizpaliks!s*_Kungs atbildēja un teica: “Raksti šo redzējumu, iegreb plāksnēs, lai ikviens, kas to izlasa, bēg!) Es nostāšos sargtornī, uzkāpšu tornī un raudzīšos, lai redzētu, ko viņš man teiks, vai atbildēs manai žēlabai.\( 3Vai viņš varēs tukšot savu tīklu un vienmēr galēt tautas bez žēlastības?!}' uTagad viņš upurē savam tīklam un kvēpina savam murdam, jo tie dara treknu viņa daļu un viņa maltīti dāsnu!q& ]Tos visus ar āķi viņš paceļ un izvelk ar tīklu, savāc tos savā murdā – nu līksmo un gavilē!S% !Tu dari cilvēku līdzīgu jūras zivīm un rāpuļiem, kam nav valdnieka.H$   Tavas acis ir šķīstas un neredz ļauna, tās nevar raudzīties nelaimē – kādēļ tu lūkojies uz krāpniekiem, kādēļ tu klusē, kad ļaundaris aprij kādu, kas taisnāks par viņu?!!# = Kungs, vai jau no senatnes tu neesi mans svētais Dievs?! Mēs nemirsim! Kungs, tiesāt tu sūtījis viņus, tu klints! Par pārmācību tu nolicis tos!^" 7 Tad tie aizšalc kā vējš – un prom! Grēcīgs, kam viņa spēks ir par dievu!”!  Par ķēniņiem viņi ņirgājas un apsmej vadoņus, par mūriem tie tikai pasmejas, saber no zemēm valni – un iekšā!e  E Tie visi uz varasdarbiem, visi kopā uz priekšu! – nu kā smilšu sagrābsies gūstekņu.' IPar leopardiem straujāki viņu zirgi, naskāki nekā vilki naktī, to jātnieki auļo, to jātnieki no tālienes joņo, knaši kā lijas tie laižas plosīt!H  Baisi un draudīgi tie, savu tiesu un taisnību visiem uztiepj! Jo, redzi, es likšu kaldiešiem celties, tā ir rūgta un nikna tauta, kas dodas zemes plašumos iemantot mājvietas, kas tiem nepieder! “Skatieties uz citām tautām un lūkojiet, nenobrīnīties vien – jūsu dienās paveiks ko tādu, ka stāstītam jūs pat neticētu! Tādēļ bauslībai spēka nav un taisnu tiesu nemūžam neatrast, jo ļaundaris pārmāc taisno – taisnība sagrozīta! Kādēļ tu liec man skatīt nekrietnību un nolūkoties mokās? Posts un varasdarbi ir manā priekšā, un rodas tik strīdi un ķildas!o YCik ilgi, Kungs, man palīgā saukt, ka tu nedzirdi?! Es kliedzu tev: varmācība! – bet tu neglāb!3 eVēstījums, ko redzēja pravietis Habakuks.+ONedziedējams tavs posts, visa tu vienās brūcēs, visi, kas padzird par tevi, tik plaukšķina – jo pār ko gan nav nācis tavs ļaunums kopš laiku laikiem?xiGuļ tavi gani, Asīrijas ķēniņ, snauž tavi dižciltīgie! Tava tauta padzīta kalnos, nav, kas to pulcē!,QTavi varenie ir kā sienāži un tavi stiprie kā mušas, kas aukstās dienās tup uz mūra – kā uzspīd saule, tā aizlaižas, neviens nezina, kur tie paliek.mSTev bija vairāk tirgoņu nekā debesīs zvaigžņu – kā siseņi tie izkūņojās un aizlaidās!Tur tevi aprīs uguns, tevi nocirtīs zobens, kā siseņi tie tevi rīs – kaut tu kā siseņi vairotos, kaut vairotos tu kā sienāži!ySmel ūdeni aplenkumam, stiprini savus nocietinājumus, ņemies pa dubļiem, mīci mālus, taisi stingrus ķieģeļus!- Redzi, tavi ļaudis, tavas sievas tagad pieder taviem naidniekiem; vērtin atvērsies tavas zemes vārti, tavu vārtu aizšaujamos aprīs uguns!s_ Visi tavi nocietinājumi ir kā vīģes koki, kam pirmie augļi, – kas pakrata, tam krīt kārā mutē!S Arī tu piedzersies, apskurbsi gan, un tu meklēsi pie naidnieka palīgu!*M Arī tā trimdā un aizvesta gūstā, un viņas mazuļi sašķaidīti katrā ielgalā, par viņas godātajiem tie meta lozes, visi tās varenie iekalti važās!| q Kūšieši bija tās stiprums, un ēģiptiešu tur bija bez skaita, pūtieši un vēl lūbieši tai palīgos bija!  Vai tu esi labāka par No-Āmonu, kas starp upēm mīt, kam ūdeņi visapkārt, kuras cietoksnis jūra un jūra – tās mūri?! !Visi, kas uz tevi lūkosies, bēgs no tevis un teiks: Ninive izpostīta – kas sēros par to?! Kur lai es meklēju tev mierinātājus?”V %Preteklībām es tevi apmētāšu, nievāšu tevi, par biedēkli padarīšu!( I“Bet, redzi, es iešu pret tevi,” saka Pulku Kungs, “atsegšu tavu svārku pār galvu, likšu, lai tautas redz tavu plikumu un visas valstis tavu kaunu!yTas tavas milzu maucības dēļ, tu, smalkā burvekļu kundze, tautas tu pārdevi maukodama un dzimtas ar burvestību./Jātnieks jau aulekšo – plaiksnī zobens un dzirkstī šķēps, pulka nokauto un kaudzēm līķu! Miroņu bez gala, un jāklūp pār līķiem!EŠvīkst rīkste, riteņi dimd, auļo zirgi, un rati dārd!Z /Vai! asiņu pilsētai – krāpšanas pilna, visi tik kampj un nerimstas laupīt!U#“Redzi, es esmu pret tevi,” saka Pulku Kungs, “es dedzināšu ratus, ka kūpēs vien, zobens aprīs tavus lauvas, uz zemes es iznīdēšu tavu medījumu, vairs nedzirdēs tavu vēstnešu balsis!”   Lauva plosīja, mazuļiem bija gana, priekš lauvenēm pieplēsts pulka, pilna miga plosītas gaļas un midzenis – laupījuma!} Kur tagad lauvu miga, kur tagad lauvēni klaiņā – tur lauva ar lauvēniem staigāja un lauvēnus neviens neaiztika?!~u Ietukšīts, pustukšīts, iztukšīts, sirds ļimst un ceļi ļogās, visiem pakaļas trīc, un katram bāls vaigs!gG Laupiet sudrabu, laupiet zeltu! – bez gala te sataisīts visādas godības un dārgu mantu!  Ninive bija kā ūdens klajumi kopš savas pirmās dienas, nu iztek tukša! Stāviet, stāviet! – Taču neviens nenāk atpakaļ!i~KTā nolemts – izģērbta un aizvesta! Tās meitas gaužas dūju mēlēm un sit sev pie sirds!5}eUpju vārti ir vaļā, pils izļodzījusies!h|IKaravadoņus sauc, bet tie iedami klūp, tie steidz uz mūriem, bet tur jau mūrsitis nolikts!U{#Ielās rati triecas, pa laukumiem trauc – kā lāpas, kā zibeņi skrien!zViņa stipro vairogs ir sarkans, purpurā tērpti viņa spēkavīri, uguņo ratu bruņas kā dienā, kad taisītas, un šķēpi zib vien!yyJo Kungs atgriezīsies pie Jēkaba lepnuma, pie Israēla lepnuma – kaut laupītāji laupījuši, pazares aplauzuši!exCPret tevi nāk dzenātājs, liec sardzi, uzmani ceļu, joz gurnus, vareni saņemies spēka!Gw Redzi, pāri kalniem jau vēstnesis nāk un vēstī mieru – svini savus svētkus, Jūda, ar dāsniem solījumu upuriem, tad nelietis vairs nekad neies tev cauri – tas iznīdēts pavisam!.v WKungs par tevi ir pavēlējis – tavs vārds tagad zudīs, tava dieva namā es apcirtīšu mānekļus un dievekļus – kapu tev izrakšu, jo tu biji par vieglu!”Hu   Un tagad – es satriekšu tavu jūgu un saraušu tavas važas! t  Tā saka Kungs: “Kaut jūs brangi un pulka – tiksiet izkauti, kad viņš ies pāri! Es tevi apspiedu, vairāk es neapspiedīšu!Hs   Jo no tevis nāk ļauns nodoms pret Kungu un nelietīgs padoms!jr O Kaut tie savijušies kā ērkšķi, kaut sulot sasulojuši – visi tiks aprīti kā sausi salmi!Xq + Ko līdz jūsu nodomi pret Kungu – viņš dara galu, divreiz nelaime nenāks!^p 7kad plūdi veļas pāri – viņš tos apturēs, bet savus naidniekus padzīs tumsā!\o 3Labs Kungs – glābiņš nelaimes dienā, viņš pazīst to, kas tveras pie viņa,n +Viņa nodomu priekšā – kurš pastāvēs? Kurš viņa dusmu kvēli pacietīs? Viņa niknums kā uguns līst, pat klintis viņš sašķēlis!zm oKalni no viņa dreb, pauguri kūst no viņa, viņa dēļ cilājas zeme – visa zemes virsa un tie, kas tur mīt!l  Viņš norāj jūru un nosusē to, un visas upes viņš izkaltē – nīkuļo Bāšāna un Karmels, un Lebanona atvase nīkst.k #Kungam gana dusmu un varens spēks, kas vainīgs, tam Kungs vainu nepiedos, viņš nāk vētrā un negaisā, un mākoņi sedz viņa kājas.j )Kungs ir kaismīgs un atriebīgs Dievs, Kungs atriebj, viņam dusmu gana, saviem pretiniekiem Kungs atriebj, viņš saviem naidniekiem piemin!Hi Vēstījums par Ninivi. Elkošieša Nahūma redzējumu grāmata.{hoTu dāvāsi uzticību Jēkabam un žēlastību Ābrahāmam, kā tu esi zvērējis mūsu tēviem senajās dienās!gwViņš atkal iežēlosies par mums, viņš samīdīs mūsu noziegumus un iemetīs jūras dzelmē visus mūsu grēkus.&fEKas ir Dievs kā tu, kas noņem vainu un piedod pārkāpumu sava īpašuma atlikušajiem! Viņš nepaturēs dusmas uz mūžiem, jo viņam tīk žēlastība!4eaTie laizīs pīšļus kā čūskas, kā zemes rāpuļi, tie grīļosies laukā no saviem cietokšņiem, tos pārņems bailes no Kunga, mūsu Dieva, – tie tevis bīsies!dSvešas tautas to redzēs un paliks kaunā, viņu spēks tām nelīdzēs! Tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas.\c1Kā dienās, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes, es tiem atkal rādīšu brīnumus.$bAGani savu tautu ar zizli, sava īpašuma avis, kas vienas mīt mežā, starp auglīgām ganībām. Lai tās ganās Bāšānā un Gileādā kā sendienās!Pa Zeme būs izdeldēta tās iemītnieku dēļ, viņu darba augļu dēļ!`1 Šajā dienā pie tevis nāks no Asīrijas un Ēģiptes pilsētām, no Ēģiptes līdz pat upei, no jūras līdz jūrai, no kalniem līdz kalniem.[_/ Nu ir diena, kad uzcels tavus mūrus, – šajā dienā izpletīs tavas robežas.!^; To redzēs mana naidniece, kauns pārņems to, kas man sacīja: “Kur tad ir Kungs, tavs Dievs?” Manas acis skatīs, ka to samin kā dubļus ielās!E] Es pacietīšu Kunga dusmas, jo esmu grēkojis pret viņu, – līdz viņš iztiesās manu prāvu, dos man taisnu spriedumu! Viņš mani izvedīs gaismā, un es skatīšu viņa taisnību.\wNepriecājies par mani, naidniece, kaut esmu pakritis – tomēr celšos! Kaut dzīvoju tumsā, Kungs ir mana gaisma!h[IBet es raudzīšos uz Kungu, cerēšu uz Dievu, savu pestīšanu – mans Dievs mani dzirdēs!vZeJo dēls nicina tēvu, meita ceļas pret māti, vedekla pret vīramāti – naidnieki ir paša nama ļaudis!~YuNeuzticies tuvākajam, nepaļaujies uz draugu! Pat no tās, kas guļ tev pie krūtīm, sargies, ka neizpļāpājies! X9Labākie no tiem ir kā dzelkšņi, taisnīgākie kā ērkšķu žogs! Nāk tavu sargu diena, tavas piemeklēšanas diena – nu tie dabūs trūkties!WAbas rokas ir naskas uz ļaunu – augstmanis prasa sev, soģis ņem kukuli, un dižvīrs saka, ko iekārojis, – visi tie sader kopā!VUzticīgie izzūd no zemes, taisno nav starp ļaudīm! Ikviens glūn no slēpņa, lai izlietu asinis, brālis brāli medī ar tīklu!3U aVai! man – es esmu kā tie, kas meklē vasaras augļus, kas lasa vīnogas ražas laikā – ne vīnogu ķekara, ko paēsties, ne agrīnās vīģes, ko mana sirds kāro!OTTiek ievēroti Omrī likumi un visi Ahāba nama darbi – jūs sekojat viņu padomam! Tādēļ es tevi atdodu izdeldēšanai, tavus iemītniekus – izsmieklam, un tu nesīsi manas tautas kaunu!”STu sēsi, bet nepļausi, tu spiedīsi olīvas, bet neiesvaidīsies ar eļļu, spiedīsi vīnogu sulu, bet vīnu nebaudīsi.RTu ēdīsi, bet negūsi sāta, tavs vidus būs tukšs! Tu nesīsi, bet nesaglabāsi, un, ko paglābsi, to es atdošu zobenam!PQ Tad arī es satriecu tevi ar slimību, iztukšoju par taviem grēkiem!~Pu Turienes bagātnieki ir pilni varmācības, turienes iemītnieki runā melus, no viņu mēlēm nāk krāpšana vien!UO# Vai lai turu par šķīstiem sagrozītus svarus, nepareizus atsvarus somā?VN% Vai nav joprojām ļaundara namā netaisna manta, sasodīts viltnieka mērs?My Kunga balss uzsauc pilsētai, – un ir gudri tavu vārdu bīties! – “Klausiet rīksti un to, kas tai pavēlējis!L/Viņš tev ir teicis, cilvēk, kas ir labs, ko Kungs no tevis prasa – spriest taisnu tiesu, mīlēt žēlastību, pazemībā staigāt ar Dievu.;Tu pacelsi savu roku pret saviem apspiedējiem, un visi tavi naidnieki tiks iznīdēti!N=Jēkaba atlikums paliks starp tautām, starp daudzajām tautām, kā lauva starp meža zvēriem, kā lauvu jaunulis avju pulkā – kad viņš iziet cauri, tad saplēš un samin, un glābēja nav!<-Jēkaba atlikums starp daudzajām tautām būs kā Kunga rasa, kā lietusgāze zālei – kas negaida uz cilvēku un necer uz cilvēku bērniem.-;SViņi noganīs Asīrijas zemi ar zobenu, Nimroda zemi – ar zobena asmeni. Viņš glābs mūs no Asīrijas, kad tas nāks mūsu zemē un izbradās mūsu robežas.:'Un tad būs miers. Kad Asīrija nāks mūsu zemē un izbradās mūsu pilis, mēs celsim pret to septiņus ganus, astoņus ļaužu dižvīrus.9-viņš nostāsies un ganīs Kunga spēkā, Kunga, sava Dieva, vārda varenībā – tad tie dzīvos, un viņš kļūs varens līdz zemes malām! 8Viņš tos pametīs uz laiku, līdz dzemdētāja būs dzemdējusi, tad viņa atlikušie brāļi atgriezīsies pie Israēla dēliem,:7 oTu, Betlēme Efrātā, sīkākā no Jūdas saimēm, no tevis man nāks tas, kam jākļūst par valdnieku Israēlā! Viņš cēlies – no laika iesākuma, no mūžības dienām.t6aNu pulcējies kopā, pulku meita, – tie mūs ir ielenkuši! Ar rīksti tie sitīs Israēla soģi vaigā!l5Q Celies un mīdi, Ciānas meita! Tavus ragus es darināšu no dzelzs, tavus nagus es darināšu no vara – tu samalsi putekļos milzumu tautu! Tu veltīsi Kungam viņu netaisno guvumu, viņu bagātības – visas zemes Kungam.u4c Bet tās nezina Kunga nolūkus un neapjēdz viņa nodomu – viņš tās savācis kopā kā vālu uz klona!{3o Nu pret tevi sapulcēts milzums tautu, kas runā: “Viņa tiks apgānīta! Tad gan mēs uz Ciānu blenzīsim!”J2  Lokies un grūd, Ciānas meita, kā dzemdētāja, jo tagad tev jāpamet pilsēta, jāpaliek klajā laukā un jāiet uz Bābeli – tur tevi izglābs, tur Kungs tevi izpirks no naidnieku rokas. 1  Kādēļ tu brēktin brēc – vai tev nav ķēniņa, vai zudis tavs padomdevējs, ka tevi sagrābušas sāpes kā dzemdētāju?'0GBet tu esi sargtornis ganāmpulkam, Ciānas meitas cietoksnis – pie tevis nāks un atgriezīsies iepriekšējā varenība, Jeruzālemes meitas valdīšana!/+Paklupušie kļūs mans atlikums un aizvestie – par varenu tautu! Kungs valdīs pār viņiem no Ciānas kalna – no šī laika mūžīgi!”.%“Tajā dienā,” saka Kungs, “es savākšu vienkop visus paklupušos un visus aizdzītos! Es sapulcēšu tos, kam esmu darījis ļaunu.~-uLai visas tautas turas pie savu dievu vārdiem – mēs turēsimies pie Kunga, sava Dieva, vārda mūžīgi mūžos!{,oIkviens sēdēs zem sava vīnakoka, zem sava vīģes koka – nekas tos nebiedēs, jo Pulku Kungs to ir solījis!q+[Viņš spriedīs tiesu starp daudzām tautām, izšķirs strīdus starp varenām tālām tautām. Tie pārkals savus zobenus lemešos un savus šķēpus dārznieka nažos. Tauta pret tautu necels zobenu un vairs nemācīsies karot!n*UCitas tautas sanāks pulkiem un runās: “Nāciet, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba Dieva nams! Viņš mums mācīs savus ceļus, lai staigājam viņa takas!” – jo no Ciānas nāk bauslība un Kunga vārds – no Jeruzālemes!) Dienu galā notiks tā – Kunga nama kalns kļūs kalniem par galvu, paaugstināts pār pakalniem, un tautas plūdīs pie tā.(y Tādēļ jūsu dēļ Ciānu uzars kā lauku, Jeruzāleme kļūs par drupu kaudzi un Nama kalns par mežainu augstieni!U'# Tās vadoņi par kukuli iztiesā, tās priesteri par maksu māca, tās pravieši par sudrabu pareģo, turklāt vēl atsaucas uz Kungu: “Vai tad Kungs nav mūsu vidū? – Ļaunums nenāks pār mums!”F& kas Ciānu ceļat uz asinīm un Jeruzālemi uz varasdarbiem!%w Jel ieklausieties, Jēkaba nama vadoņi un Israēla nama valdnieki, kas nicināt tiesu un sagrozāt visu, kas taisns,$Bet es – pilns spēka un Kunga Gara un tiesas un drosmes atgādināt Jēkabam viņa noziegumu un Israēlam viņa grēku!#}Tad redzētāji būs apkaunoti un pareģi apjukuši, tie mulsumā apslēps bārdas, jo nav viņiem atbildes no Dieva.”"1Tādēļ nakts pār jums bez redzējumiem un tumsa pār jums bez pareģojumiem, saule pār praviešiem norietēs, un satumsīs pār viņiem diena.!%Tā saka Kungs par praviešiem, kas maldina manu tautu: “Kad mute tiem pilna, tie sludina mieru, kas nedod kārumus, pret to sludina karu. }tie sauks uz Kungu, bet viņš tiem neatbildēs, viņš novērsīs savu vaigu no tiem, jo tie ļaunu vien darījuši!”xikas rij manas tautas miesu, plēš tiem ādu un drupina viņu kaulus, plāj uz pannas un gaļu met katlā, –RTie, kas nīst labu un mīl ļaunu, kas plēš ādu un miesu no kauliem, Es teicu: “Jel klausieties, Jēkaba vadoņi un Israēla nama valdnieki, – vai jums nebija jāzina, kas ir taisna tiesa?$A Ceļa lauzējs kāpj augšā viņiem pa priekšu, tie izlaužas cauri vārtiem un iziet pa tiem, viņu ķēniņš dodas pa priekšu, un Kungs viņus vada! * ~}}t}||{{fzz:yrxXwvvvurtsshrrXrqqpooQnvmmlukkjjPihh&ggZfsf+e"d`cc1bb(a|a`x__W^^v]]\\5[[LZZ}YYY XVWWFVVuUU-TTSqSDrDCCBB[AAl@@X???>>=^<<;;!:}:I99:8T8"77>6554443i2211q00 /E..I-,,,++Y*W*)m(('')&&T%%X$##"R!!t B'0irpP9p: H,  B r   s[VlA*dy Tad taisnosies: es neesmu pravietis! Es, vīrs, kas strādā zemi, jau kopš jaunības es te vienam cilvēkam piederu! c Todien pravieši paliks kaunā ar saviem redzējumiem – kas pravieto, tas vairs nevilks mugurā spalvainas drānas, lai krāptos!Mb Ja tad vēl kāds pravietos, tad lai viņa tēvs un māte saka: tev nepalikt dzīvam, jo Kunga vārdā tu runā melus! – ja tas pravieto, lai to nodur paša tēvs un māte, kas to dzemdējuši!Oa “Todien būs tā,” saka Pulku Kungs, “es iznīdēšu šajā zemē elku dievu vārdus, ka tos vairs nepieminēs, un arī to praviešus ne, un es aizvākšu no šīs zemes nešķīstības garu!` { Todien Dāvida namam un Jeruzālemes iemītniekiem atvērsies avots – lai šķīstītos no grēkiem un aptraipījuma.k_O un visas dzimtas, kas atlikušas, – dzimta pa dzimtai katra par sevi, un viņu sievas par sevi.w^g un Levī nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, un Šimī dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi,)]K Sēros visa zeme, katra dzimta par sevi – Dāvida nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, un Nātāna nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi,S\ Todien Jeruzālemē būs tik lielas sēras kā Megido pie Hadad-Rimmonas.[ Pār Dāvida namu un pār Jeruzālemes iemītniekiem es izliešu žēlsirdības garu, un viņi lūkosies uz mani, uz to, ko tie caururbuši, – par viņu tie sēros, kā par vienīgo bērnu sērodami, par viņu tie gauži raudās, kā par pirmdzimto raudādami.”[Z/ “Todien es lūkošu iznīcināt visas tautas, kas sanākušas pret Jeruzālemi.2Y] Todien Kungs būs vairogs Jeruzālemes iemītniekiem – bailīgākais no tiem todien būs kā Dāvids, bet Dāvida nams kā Dievs, kā Kunga eņģelis viņu priekšā!X Vispirms Kungs palīdzēs Jūdas teltīm, lai Dāvida nama greznība un Jeruzālemes iemītnieku greznība neceļas augstāk par Jūdu!dWA Todien es Jūdas dzimtas padarīšu par ogļu pannu, kas iemesta malkā, un uguns lāpām, kas salmos, – lai rij pa labi un kreisi visas tautas visapkārt! Bet Jeruzāleme paliks tur, kur tā ir, – Jeruzālemē!”fVE Tad Jūdas dzimtas teiks: Jeruzālemes iemītnieku stiprums ir Pulku Kungs, viņu Dievs! –KU Todien, saka Kungs, es sitīšu ikvienu zirgu ar iztrūcināšanos un tā jātnieku ar trakumu, bet pār Jūdas namu es turēšu savas acis vaļā, kad visu tautu zirgus būšu sitis ar aklumu!@Ty Todien es padarīšu Jeruzālemi par sacīkstes akmeni visām tautām – ikviens, kas to mēģinās celt, grieztin sagraizīsies, un visas zemes tautas būs pie tā sapulcējušās!S! “Redzi, es darīšu Jeruzālemi par reibuma kausu visām tautām, kas apkārt, un tiks arī Jūdai. Tas notiks, kad aplenks Jeruzālemi!R  Vēstījums. Kunga vārds par Israēlu. Runā Kungs, kas nostiepis debesis un licis pamatu zemei, kas cilvēkā radījis garu!*QM Vai! manam niekkalbim ganam, kas avis pamet! Ar zobenu nost viņa labo roku un labo aci tam ārā! Kaltin tam nokaltīs labā roka, aklum akla tam labā acs!”1P[ Jo, redzi, es iecelšu tajā zemē ganu, kam zudusī nerūp, kas noklīdušo nemeklē, sasirgušo neārstē un veselo neēdina, bet treknajai gaļu aprij līdz nagiem!MO Tad Kungs man teica: “Ņem vēlreiz savus niekkalbja gana rīkus!bN= Un tad es salauzu otru nūju – Vienprātību, lai lauztu Jūdas un Israēla brālību!M5 Un Kungs man teica: met savu atalgojumu dārgumu krātuvē! – tad es ņēmu trīsdesmit šekeļus sudraba un iemetu Kunga nama dārgumu krātuvē.+LO Un es tiem teicu: “Ja jums šķiet, ka vajag, tad dodiet man algu, bet, ja ne, tad nedodiet!” – un tie iesvēra man kā algu trīsdesmit šekeļus sudraba.pKY Todien tā tika lauzta, un izkāmējušās avis, kas mani vēroja, zināja, ka tas bijis Kunga vārds!lJQ Es ņēmu Vēlības nūju un salauzu to, lauzu savu derību, ko biju noslēdzis ar visām tautām!I1 Tad es teicu: “Es vairs jūs neganīšu – kas sprāgst, lai nosprāgst, kas zūd, lai pazūd, bet, kas paliek, lai aprij viens otra miesas!”bH= Vienā mēnesī es patriecu trīs ganus, man tie bija apnikuši, un arī es tiem riebos!/GW Tad es pats ganīju kaujamās avis – tās izkāmējušās! – un ņēmu divas nūjas, vienu nosaucu par Vēlību, bet otru par Vienprātību, tā es ganīju avis._F7 Tās zemes iemītnieku man vairs nebūs žēl, saka Kungs, es likšu, lai tie ļaudis krīt viens otra rokās un sava ķēniņa rokās, tad tie sagraus visu zemi, bet es tos vairs neglābšu no viņiem pašiem!”E7 Pircēji tās nokaus – nekāda grēka tur nebūs, un pārdevējs sacīs: slavēts Kungs, ka es tagad bagāts! – pašu gani jau arī tās netaupa!?Dy Tā saka Kungs, mans Dievs: “Gani tu kaujamās avis!gCG Ganus dzird kaucam, jo viņu lepnums pagalam, rēc lauvas, jo Jardānas biezokņi nopostīti!~Bu Kauciet, cipreses, jo ciedri nu nogāzti, dižkoki nu pagalam! Kauciet, Bāšānas ozoli, jo nogāzts kuplais mežs!CA  Lebanon, atdari savas durvis, lai uguns rij tavus ciedrus!Y@+ Es došu tiem varoņspēku no Kunga, viņa vārdā tie staigās!” saka Kungs.5?c Viņi ies pāri nelaimes jūrai – viļņi jūrā tiks satriekti un visas Nīlas dzīles nosusinātas, Asīrijas lepnība tiks pazemota, un Ēģiptes zizlis būs pagalam!>1 Es viņus atvedīšu no Ēģiptes zemes, no Asīrijas atpakaļ sapulcēšu, vedīšu uz Gileāda zemi un Lebanonu – visiem tur vietas nepietiks!{=o Kaut es viņus esmu izkaisījis starp tautām, tie tālumā mani atcerēsies, gan viņu dēli vēl atgriezīsies!x<i Es tiem uzsvilpšu, es tos sapulcēšu – jo es viņus esmu izpircis! – tie vairosies tāpat kā iepriekš.;% Efraims būs spēkavīrs – tiem sirdis būs līksmas kā no vīna, viņu dēli to redzēs un priecāsies, gavilēs viņu sirdis par Kungu!f:E Es došu varoņspēku Jūdas namam, es glābšu Jāzepa namu, es tos atvedīšu atpakaļ, jo es viņus žēloju, būs tā, it kā es tos nekad nebūtu atstūmis, jo es esmu Kungs, viņu Dievs, – es viņiem atbildēšu!9) Tie būs kā varoņi, kas cīniņā mīdās pa dubļiem ielās – tie cīnīsies, jo Kungs ir ar tiem – kas jāj zirgos, tie paliks kaunā!8# No viņiem lai ņem stūrakmeņus, no viņiem lai ņem telts mietiņus, no viņiem lai ņem loku karam, no viņiem lai nāk tiem valdnieks!;7o “Pret ganiem kvēl manas dusmas, gan tos āžus es piemeklēšu, jo Pulku Kungam rūp viņa ganāmpulks, Jūdas nams, – viņš tos padarīs sev par lepniem kumeļiem kaujā!B6} Jo elku dievekļi tikai gvelž niekus, pareģi pareģo māņus, veltus sapņus tie muld, tukšība tiem mierinājums! Tādēļ tie klīst kā avis, tie apspiesti, jo tiem trūkst gana!5  Prasiet Kungam lietu agrīnā lietus laikā – Kungs mākoņus pierieš un raisa lietusgāzes, ikvienam cilvēkam dod zaļus laukus!`49 Ak, cik tiem labi un jauki – maize liek uzplaukt jaunekļiem un jaunvīns jaunavām!{3o Todien viņus glābs Kungs, viņu Dievs, kā savas tautas avis! Viņa zemē tie mirdzēs kā kroņa dārgakmeņi.2' Pulku Kungs viņus sargās – tie pievārēs, samīdīs lingotājus, kā vīnu dzers viņu asinis, būs pilni kā kausi, kā altāra dobumi.{1o Tad Kungs tiem parādīsies, viņa bultas kā zibens spings, Kungs Dievs ragu pūtīs, kā dienvidu vētra nāks!.0U Jūdu es esmu uzvilcis kā loku, Efraimu ielicis par bultu – es modināšu tavus dēlus, Ciāna, pret Grieķijas dēliem! – tevi par varoņa zobenu darīšu!”i/K Atpakaļ savā cietoksnī, cerīgie cietumnieki! Jau šodien es saku: divkārt tev atmaksāšu!m.S Man ar tevi ir asins derība, tādēļ es izvilkšu tavus cietumniekus no bedres, kurā nav ūdens!>-u Es iznīdēšu Efraima ratus un Jeruzālemes zirgus, tiks iznīdēti kara loki un tautām pavēlēts miers, viņa valstība – no jūras līdz jūrai un no upes līdz zemes malai!F, “Līksmo vareni, Ciānas meita, klaigā, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš pie tevis nāk, viņš ir taisns un glābējs – pazemīgs, uz ēzeļa jāj, uz ēzeļmātes kumeļa!+1 Es pats apmetīšos savā namā par sargu, lai neviens tur nestaigā, tiem vairs apspiedējs virsū nemetīsies, jo tagad es pats visu uzmanīšu!R* Asiņaino gaļu es izraušu viņiem no mutes un pretekļu upurus no viņu zobiem – kas atliks, tie mūsu Dievam būs atlikuši, tiem tad būs sava dzimta Jūdā, un Ekronai notiks kā jebūsiešiem.H)  Jaukteņi Ašdodā mitīs, es iznīdēšu filistiešu lepnumu!+(O Tad redzēs Aškelona un bīsies, Gaza neganti kauks un arī Ekrona – veltas bija cerības! – pagalam būs Gazas ķēniņš, un Aškelonā neviens nedzīvos!`'9 Bet, redzi, Kungs viņu aplaupīs, ietrenks viņas labumus jūrā, un uguns to aprīs!m&S Tīra sev cietoksni uzcēlusi, kā pīšļus sev sudrabu savākusi un tīrzeltu kā mēslus ielās!`%9 un arī pār Hamātu, kas ar tām robežojas, un Tīru un Sidonu, kaut nez cik gudras! $  Vēstījums. Kunga vārds pār Hadraha zemi un pār Damasku gulsies – jo Kungam Arāma pilsētas un visas Israēla ciltis! –U##Tā saka Pulku Kungs: tajās dienās desmit vīri no dažādām svešu tautu valodām sakamps aiz svārku stērbeles vienu jūdu un sacīs: mēs iesim jums līdzi, jo dzirdējām, ka Dievs ir ar jums!”t"aTad nāks daudzas tautas un varenas svešas tautas uz Jeruzālemi izjautāt Pulku Kungu un pielūgt Kungu!!vienas pilsētas iemītnieki ies pie otras un sacīs: iesim jel un pielūgsim Kungu, izjautāsim Pulku Kungu, – tad nākšu arī es!Q Tā saka Pulku Kungs: nāks vēl tautas un daudzu pilsētu iemītnieki,}s“Tā saka Pulku Kungs: ceturtā mēneša gavēnis un piektā mēneša gavēnis, un septītā mēneša gavēnis, un desmitā mēneša gavēnis Jūdas namam lai kļūst par līksmi un tīkamiem prieka svētkiem – mīliet patiesību un mieru!0[Tad pār mani nāca Pulku Kunga vārds:}Ļaunu viens par otru sirdī nedomājiet, melīgu zvērestu nemīļojiet, jo visas šīs lietas es nīstu,” saka KungsxiDariet šīs lietas – sakiet viens otram patiesību, patiesība, taisnība un miers lai valda jūsu vārtos!jMtāpat šajās dienās es esmu nolēmis darīt labu Jeruzālemei un Jūdas namam, nebīstieties! Tā saka Pulku Kungs: kā es nolēmu darīt jums ļaunu, kad jūsu tēvi mani nokaitināja, saka Pulku Kungs, un es nelikos mierā,4a Kā jūs bijāt par lāstu svešām tautām, Jūdas nams un Israēla nams, tā es jūs glābšu, un jūs būsiet par svētību! Nebīstieties, lai jūsu rokas ir stipras!% būs miera sēja, vīnakoks dos augļus, zeme dāvās ražu un debesis savu rasu – to visu es ļaušu iemantot tiem, kas tautā atlikuši.]3 Pret atlikušajiem tautā es vairs nebūšu tāds kā agrāk! – saka Pulku Kungs,C Jo pirms šīm dienām nedz cilvēks dabūja algu, nedz iztika bija lopam, lai ko arī censtos darīt, no naidnieka miera nebija, jo visus cilvēkus es biju sarīdījis vienu pret otru!<q Tā saka Pulku Kungs: lai jums stipras rokas, jums, kas šajās dienās dzirdat šos vārdus no praviešu mutes – dienās, kad pamatus liek Pulku Kunga namam, lai celtu templi!5Es pārvedīšu tos atpakaļ, pašā Jeruzālemē ļaušu tiem mājot – viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs patiesībā un taisnībā!nUTā saka Pulku Kungs: redzi, es izglābšu savu tautu no austrumu zemes un no zemes, kur riet saule!&ETā saka Pulku Kungs: ja tas šķitīs brīnums pārpalikušajiem ļaudīm, kas dzīvos tajās dienās, – vai arī man jābrīnās?! – saka Pulku Kungs.V%Pilsētas ielas būs pilnas ar zēniem un meitenēm, kas spēlēsies ielās.}sTā saka Pulku Kungs: vēl veči sēdēs un vecenes Jeruzālemes ielās, katram spieķis rokā lielā vecuma dēļ!-STā saka Kungs: es atgriezīšos Ciānā, es apmetīšos pašā Jeruzālemē, Jeruzālemi sauks par patiesības pilsētu, un Pulku Kunga kalns būs svētais kalns!“Tā saka Pulku Kungs: es esmu greizsirdīgs uz Ciānu, liela ir mana greizsirdība! Es kvēloju greizsirdībā pret viņu!.  YUn pār mani nāca Pulku Kunga vārds:2 ]“Vētrā tos aiztriecu svešās tautās, ko tie nepazīst; zeme, ko tie pameta, tika izdeldēta, ka neviens tur pat nerādās! Tīkamā zeme kļuvusi par postažu!”h I “Kad sauca, tie nedzirdēja, kad paši sauks, tad arī es nedzirdēšu!” saka Pulku Kungs.R  Sirdis nocietināja kā akmeni, lai nevajadzētu klausīties bauslību un vārdus, ko Pulku Kungs sūtīja savā Garā caur iepriekšējiem praviešiem – tādēļ no Pulku Kunga nāca lielas dusmas.g G Bet tie liedzās klausīt, spranda tiem sakumpa spītā, ausis tie aizbāza, lai nedzirdētu.pY neapspiediet atraitni un bāreni, svešinieku un nabago! Ļaunu viens pret otru sirdī nedomājiet!”lQ “Tā saka Pulku Kungs: spriediet taisnu tiesu, esiet laipni un līdzjūtīgi viens pret otru –.WTad pār Zahariju nāca Kunga vārds:a;Vai šie nav vārdi, ko Kungs sludinājis caur iepriekšējiem praviešiem, kad Jeruzāleme dzīvoja labklājībā kopā ar visām pilsētām, kas tai bija apkārt, kad gan dienvidi, gan zemiene bija apdzīvota?!”I Kad ēdāt un dzērāt, vai neēdāt un nedzērāt sevis dēļ?=s“Saki visas zemes ļaudīm un priesteriem tā: jūs gan badojāties un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus septiņdesmit gadus – bet vai badojāties manis dēļ?0[Tad pār mani nāca Pulku Kunga vārds:7un teiktu priesteriem, kas notiek Pulku Kunga namā, un praviešiem: vai piektajā mēnesī mums jāraud un jāgavē, kā esam darījuši jau gadiem?hITad bētelieši sūtīja Sareceru kopā ar Regem-Melehu un viņu vīriem, lai tie lūgtu Kungu  Ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā Kunga vārds nāca pār Zahariju, tas notika devītā mēneša ceturtajā dienā.E~Bet tie, kas mīt tālumā, nāks un palīdzēs celt Kunga templi, tad jūs zināsiet, ka mani pie jums sūtījis Pulku Kungs, – tā būs, ja jūs paklausīsiet Kungam, savam Dievam.”t}aBet vainags paliks Heldajam, Tobījam, Jedajam un Hēnam, Cefanjas dēlam, – par piemiņu Kunga templī.,|Q Viņš uzcels Kunga templi, viņam būs jānes gods, viņš sēdēs un valdīs savā tronī, viņš būs priesteris savā tronī, un tiem abiem būs miera padoms.{{ Saki viņam: tā saka Pulku Kungs: redzi – vīrs, vārdā Atvase, viņa laikā viss zels, viņš uzcels Kunga templi!zw ņem no tiem zeltu, sudrabu, taisi no tā vainagu un liec to galvā augstajam priesterim Jozuam, Jehocādāka dēlam.y- “Ņem no trimdiniekiem, no Heldaja, Tobījas un Jedajas, tajā pašā dienā ej uz Jošijas, Cefanjas dēla, namu, kas pārnācis no Bābeles,*xO Tad pār mani nāca Kunga vārds:owWTad viņš man uzsauca: redzi, kas skrej uz ziemeļu zemi! Tie remdinās manu garu ziemeļu zemē!”vSpēkā tie traucas, tie dīžājas apskraidīt zemi. Un viņš teica: trauciet apskriet zemi! – Un tie skrēja ap zemi.uTie, kuriem priekšā melni zirgi, dodas uz ziemeļu zemi, baltie dodas tiem pakaļ, bet dābolainie dodas uz dienvidu zemi. tEņģelis atbildēja: tie ir četri debesu vēji, kas iziet uz visām pusēm pēc tam, kad stāvējuši blakus visas zemes Kungam.Zs-Tad es jautāju eņģelim, kas ar mani bija runājis: mans Kungs, kas tie tādi?erCtrešajiem ratiem bija balti zirgi, bet ceturtajiem ratiem bija stipri un dābolaini zirgi.LqVieniem ratiem bija sarkani zirgi, otriem ratiem bija melni zirgi,|p sTad es atkal pacēlu acis, skatījos, un redzi – starp diviem kalniem brauca četri rati, bet kalni bija no vara!voe Un viņš man teica: tam ceļ namu Šināras zemē, un, kad tas būs gatavs, viņas to noliks uz tā pamata!`n9 Tad es teicu eņģelim, kas bija ar mani runājis: kurp viņas nes labības mēru? –Gm Tad es pacēlu acis, un redzi – iznāca divas sievas, un vējš bija tām spārnos – viņām bija tādi spārni kā stārķiem! – viņas pacēla labības mēru starp debesīm un zemi!~luUn viņš teica: tā ir ļaundarība! – tad viņš to iegrūda atpakaļ mērā un atkal uzlika mēram svina vāku.QkUn, redzi, mēram pacēlās svina vāks, un tur iekšā sēdēja sieva!"j=Un es teicu: kas tas tāds? – Un viņš teica: tas ir lielais labības mērs, kas tur nāk! Un vēl viņš sacīja: tik daudz tiem vainas visā zemē!|iqTad eņģelis, kas ar mani bija runājis, iznāca priekšā un sacīja: pacel acis un paraugies, kas tur nāk! –;hoTo es esmu uzsūtījis, saka Pulku Kungs, lai tas iet uz zagļa namu un uz tā namu, kas melīgi zvērējis manā vārdā, lai tas piemīt to namos, lai piebeidz koku un akmeni!2g]Un viņš man teica: tas ir lāsts, kas nāk pār visu zemi, jo pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas zog, un pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas melīgi zvēr.f1Viņš man jautāja: ko tu redzi? – Un es atbildēju: es redzu lidojošu rakstu rulli, kas ir divdesmit elkoņus garš un desmit elkoņus plats.Te #Tad es atkal pacēlu acis, skatījos, un redzi – lidojošs rakstu rullis!\d1Un viņš teica: tie ir abi svaidītie dēli, kas stāv blakus visas zemes Kungam!Sc Un viņš man teica: vai tu nezini, kas tie ir? Es teicu: nezinu vis! –b Es jautāju viņam vēlreiz: kas tie par olīvkoku zariem, kas blakus abām zelta caurulītēm, pa kurām plūst eļļa? –ca? Tad es jautāju viņam: kas ir šie divi olīvkoki gaismekļa kreisajā un labajā pusē?`/ Kurš nicināja mazuma dienu, tas līksmos, redzēdams svērteni Zerubābela rokā! Un tās septiņas ir Kunga acis, kas nolūkojas uz visu zemi!_ “Zerubābela rokas likušas šim namam pamatus, un viņa rokas to arī pabeigs, tad tu zināsi, ka mani pie jums sūtījis Pulku Kungs!*^OTad Kunga vārds nāca pār mani:]3Lielais kalns, kas tu esi? Zerubābela priekšā tu kļūsi par līdzenumu! Viņš uzliks jumtgala akmeni, un visi klaigās: vareni, vareni gan!” \Tad viņš man atbildēja: šis ir Kunga vārds Zerubābelam: ne ar spēku un ne ar varu, bet ar manu Garu! – saka Pulku Kungs.h[IEņģelis, kas ar mani bija runājis, atbildēja: tu nezini, kas tas ir? Es teicu: nezinu vis!SZEs vaicāju eņģelim, kas ar mani bija runājis: mans kungs, kas tas ir?UY#Un blakus tam divi olīvkoki: viens pa labi kausam, bet otrs pa kreisi. –|XqViņš man teica: ko tu redzi? – Es teicu: es skatījos, un redzi – gaismeklis, viss no zelta, un augšā tam kauss, un septiņi eļļas lukturīši uz septiņiem zariem, un septiņas caurulītes iet uz katru augšējo eļļas lukturīti.lW SEņģelis, kas ar mani bija runājis, nāca atkal un modināja mani, itin kā modinādams no miega.aV; Tajā dienā, saka Pulku Kungs, jūs sauksiet viens otru zem vīnakoka un vīģes koka!DU Redzi, kur akmens, ko es noliku Jozuas priekšā, – uz viena akmens septiņas acis! – redzi, es tur iegrebšu grebumu, saka Pulku Kungs, es noņemšu šīs zemes vainu vienā dienā!3T_Klausies, jel, Jozua, augstais priesteri, tu un tavi biedri, kas sēž tavā priekšā! – jo šie vīri ir mana zīme – redzi, es likšu nākt savam kalpam, Atvasei!WS'tā saka Pulku Kungs: ja tu staigāsi manus ceļus, ja ievērosi manus norādījumus, tad tu būsi tiesnesis manā namā, tad tu uzraudzīsi manus pagalmus un es tev ļaušu nākt starp tiem, kas te stāv!1R]Un Kunga eņģelis liecināja par Jozuu:)QKUn vēl es saku: uzlieciet viņam galvā tīru galvautu! – Tie uzlika viņam galvā tīru galvautu un uzģērba drānas, un Kunga eņģelis stāvēja blakus.7PgUn viņš teica tiem, kas stāvēja viņa priekšā: novelciet tam netīrās drānas! – Un viņš teica tam: redzi, es noņēmu tev vainu, un es ietērpšu tevi greznumā!NOjo Jozua stāvēja eņģeļa priekšā, tērpies netīrās drānās."N=Kungs teica sātanam: lai Kungs rāj tevi, sātan! Lai tevi rāj Kungs, kas izraudzījis sev Jeruzālemi! Vai šis nav kā ugunij izrauts stumbenis? –M 3Viņš man parādīja augsto priesteri Jozuu stāvam Kunga eņģeļa priekšā, un sātans stāvēja pie viņa labās rokas, lai viņu apsūdzētu.[L/Kuš! – visa radība, Kunga priekšā, viņš uzmodies sava svētuma mājoklī!nKUKungs mantos Jūdu – tā būs viņa daļa svētajā zemē, un viņš atkal izraudzīs Jeruzālemi!J1Todien daudzas tautas nāks Kunga pulkā un būs man par tautu, Es mitīšu pie tevis – tad tu zināsi, ka mani pie tevis sūtījis Pulku Kungs!kIODziedi un līksmojies, Ciānas meita! Jo, redzi, es nāku, es mitīšu pie tevis! – saka Kungs.1H[ redzi nu – es šūpošu savu roku pār viņiem, un viņi paši kļūs laupījums tiem, kas viņiem vergojuši! – tad jūs zināsiet, ka mani sūtījis Pulku Kungs.G5 Jo tā saka Pulku Kungs – goda dēļ viņš sūtījis mani pie tautām, kas jūs aplaupījušas, jo, kas aizskar jūs, tas aizskar viņa acuraugu:;Fq Vai, Ciāna! Glābies, Bābeles meitas piemitēja! E  Ai-ai-ai – bēdziet no ziemeļu zemes! – saka Kungs, jo kā četrus debesu vējus es esmu jūs iztrenkājis! – saka Kungs.ZD- Es būšu tur! – saka Kungs, uguns mūris būs apkārt, godam es būšu tajā!mCSun sacīja: skrien un saki tam jauneklim: Jeruzāleme stāvēs vaļā aiz ļaužu un lopu daudzuma.iBKUn redzi, eņģelis, kas ar mani runāja, devās prom, un kāds cits eņģelis nāca tam pretīxAiEs jautāju: kurp tu ej? – Un viņš man teica: uzmērīt Jeruzālemi, lai raudzītu, cik tā plata un gara.X@)Es pacēlu acis, skatījos, un redzi – stāv kāds vīrs ar mērauklu rokā.?un es jautāju: ko tie grasās darīt? – Un viņš teica: ragi izdzenājuši Jūdu, tā ka neviens pat neuzdrīkstas pacelt galvu; tad nu šie nāk aizbiedēt tos, nāk aplauzt ragus tautām, kas ceļ savus ragus pret Jūdas zemi, lai to izdzenātu!3>aTad Kungs man parādīja četrus kalējus,=7Tad es teicu eņģelim, kas runāja ar mani: kas tie tādi? – Un viņš man atbildēja: tie ir ragi, kas izdzenāja Jūdu, Israēlu un Jeruzālemi.=< wEs pacēlu acis, skatījos, un redzi – četri ragi!; 1Sauc atkal un saki, tā saka Pulku Kungs: manas pilsētas atkal pārplūdīs labumiem, Kungs atkal mierinās Ciānu, atkal izraudzīs Jeruzālemi!: 5tādēļ tā saka Kungs: ar žēlsirdību es atgriezīšos Jeruzālemē, tur man uzcels namu, saka Pulku Kungs, mērauklu nostieps pār Jeruzālemi!{9 qLielās dusmās es dusmoju uz laiskajām tautām – kamēr es nieku vien dusmoju, tie turējās arvien uz ļaunu,"8 ?un eņģelis, kas ar mani runāja, teica: sauc un saki, tā saka Pulku Kungs: es esmu greizsirdīgs uz Jeruzālemi, un uz Ciānu man liela greizsirdība!Y7 - Eņģelim, kas ar mani runāja, Kungs atbildēja laipnus un mierinošus vārdus,'6 I Tad Kunga eņģelis teica: Pulku Kungs, cik ilgi tu vēl neapžēlosies par Jeruzālemi un Jūdas pilsētām, uz kurām esi dusmojis šos septiņdesmit gadus?5  Un tie atbildēja Kunga eņģelim, kas stāvēja starp mirtēm: mēs esam pārstaigājuši zemi, un redzi – visa zeme dus klusumā.r4 _ Bet vīrs, kas stāvēja starp mirtēm, atbildēja: šie ir tie, kurus Kungs sūtījis pārstaigāt zemi.3  Tad es teicu: kas tie tādi, mans kungs? – Un eņģelis, kas runāja ar mani, teica: es tev parādīšu, kas tie tādi.#2 A“Naktī es skatījos, un redzi – kāds vīrs jāj sarkanā zirgā, tad apstājas gravā starp mirtēm, un aiz viņa zirgi – sarkani, bēri un balti.=1 uĶēniņa Dārija otrā valdīšanas gada vienpadsmitā – šebāta – mēneša divdesmit ceturtajā dienā pār pravieti Zahariju, Berehjas dēlu, Ido dēlu, nāca Kunga vārds:0 Taču mani vārdi un likumi, ko es saviem kalpiem praviešiem pavēlēju, – vai tad tie neskāra jūsu tēvus, ka viņi atgriezās un sacīja: kā Pulku Kungs nodomāja mums darīt – pēc mūsu gaitām un darbiem! – tā viņš mums izdarīja!”D/ Jūsu tēvi – kur viņi? Un vai pravieši mūžam dzīvo?b. ?Neesiet kā jūsu tēvi, kuriem jau senie pravieši sludināja: tā saka Pulku Kungs: atgriezieties taču no savām ļaunajām gaitām un ļaunajiem darbiem! – bet tie neklausījās un nepaklausīja man, saka Kungs. - Tad saki tiem, tā saka Pulku Kungs: atgriezieties pie manis, saka Pulku Kungs, un es atgriezīšos pie jums! – saka pulku Kungs.7, k“Kungs ir dusmot sadusmojis uz jūsu tēviem! + Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada astotajā mēnesī pār pravieti Zahariju, Berehjas dēlu, Ido dēlu, nāca Kunga vārds:K*Tajā dienā, saka Pulku Kungs, es ņemšu tevi, Zerubābel, Šaltiēla dēls, sev par kalpu, saka Pulku Kungs, tu būsi mans zīmoggredzens, jo tevi es esmu izraudzījies!” saka Pulku Kungs.E)Es nogāzīšu valstību troņus, tautu valstībām es iznīcināšu spēku, es apgāzīšu ratus kopā ar braucēju, zirgi klups kopā ar jātniekiem, un vīru kaus viņa brāļa zobens!_(7“Tā saki Jūdas pārvaldniekam Zerubābelam: es likšu trīcēt debesīm un zemei!['/Tad Kunga vārds nāca pār Hagaju otrreiz, mēneša divdesmit ceturtajā dienā:.&Uvai klētī arvien vēl trūkst labības, un vai vīnakoki, vīģes koki, granātkoki un olīvkoki arvien vēl nedod augļus? No šīs dienas es došu svētību!”+%OTad nu raugieties no šīs dienas uz priekšu, no devītā mēneša divdesmit ceturtās dienas, no dienas, kad Kunga templim likts pamats, no tās raugieties –$'Es jūs situ ar labības rūsu un dzelti un ar krusu – it visur, kur vien pielikāt roku, un tomēr jūs netuvojāties man! – saka Kungs.f#EVai nebija tā – kāds nāca pie labības kūlīšu kaudzes, kur jābūt divdesmit mēriem, bet tur bija tikai desmit, un kāds nāca pie vīnspaida, kur jāizspiež piecdesmit mēri, bet tur izdevās tikai divdesmit!?v"eUn tagad – raugieties no šīs dienas uz pagājušajām, pirms jūs akmeni uz akmens likāt Kunga templī!V!%Tad Hagajs atbildēja un sacīja: “Tā būs ar šiem ļaudīm, un tā būs ar šo tautu manā priekšā, saka Kungs, tā būs ar visu, ko veikušas viņu rokas, viss, ko tie upurējuši, ir nešķīsts!) K Tad Hagajs teica: “Bet, ja viņš pieskartos līķim un taptu nešķīsts, vai tad viss taptu nešķīsts?” Un priesteri atbildēja: “Nešķīsts gan!”E ja kāds nestu svēto gaļu drānu krokā un ar šo kroku pieskartos maizei, virumam, vīnam, eļļai vai jebkam ēdamam, vai tas viss taptu svēts?” Un priesteri atbildēja: “Nē!”K “Tā saka Pulku Kungs: jautājiet taču bauslības priesteriem:nU Dārija otrā valdīšanas gada divdesmit ceturtajā dienā pār pravieti Hagaju nāca Kunga vārds:  Nākamā nama godība būs lielāka nekā iepriekšējam, saka Pulku Kungs, un šai vietai es dāvāšu mieru,” saka Pulku Kungs.8kMan sudrabs un man zelts! – saka Pulku Kungs.Es likšu notrīcēt visām tautām, tad visu tautu dārgumus savedīs šurp, es piepildīšu namu ar godību! – saka Pulku Kungs.ykJo tā saka Pulku Kungs: vēl tikai mazliet, un es satricināšu debesis un zemi, jūru un visu zemes skrajumu!Šie ir vārdi, ko es ar jums salīgu, kad jūs devāties projām no Ēģiptes, – mans Gars paliks ar jums, nebīstieties!_7Esi nu stiprs, Zerubābel, saka Kungs, esi stiprs Jozua, Jehocādāka dēls, augstais priesteri, esiet stipri, visi vienkāršie ļaudis, saka Kungs, tikai rīkojieties, jo es būšu ar jums! – saka Pulku Kungs.%kurš no jums vēl palicis no tiem, kas redzējuši namu iepriekšējā godībā? Un kādu jūs to redzat tagad? Vai tas nav visai panīcis?"=“Tā saki Jūdas pārvaldniekam Zerubābelam, Šaltiēla dēlam, un augstajam priesterim Jozuam, Jehocādāka dēlam, un ļaudīm, kas vēl atlikuši:c AŠis Kunga vārds nāca pār pravieti Hagaju septītā mēneša divdesmit pirmajā dienā:h Ktas bija ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada sestā mēneša divdesmit ceturtajā dienā.z oTā Kungs atmodināja garu Jūdas pārvaldniekā Zerubābelā, Šaltiēla dēlā, un augstajā priesterī Jozuā, Jehocādāka dēlā, un visos ļaudīs, kas vēl bija atlikuši, un tie nāca un darīja darbus sava Dieva, Pulku Kunga, namā;i M Un Kunga vēstnesis Hagajs Kunga vēstījumā tautai sacīja: “Kungs saka: es esmu ar jums!” % Tad Zerubābels, Šaltiēla dēls, un augstais priesteris Jozua, Jehocādāka dēls, un visi ļaudis, kas vēl bija atlikuši, dzirdēja sava Dieva, Kunga, balsi un pravieša Hagaja vārdus – tieši, kā Kungs, viņu Dievs, to bija vēstījis, un tauta bijās Kunga.C  Es piesaucu zemei kaltētāju, kalniem un labībai, jaunvīnam un tikko spiestai eļļai, un visam, kas spraucas no zemes, un cilvēkam, un lopam, un visam, ko rokas sastrādājušas!”E  Tādēļ jums debesis aiztur rasu un zeme vairs nedod ražu,^  7 jūs alkāt daudz, bet, redzi, tik mazums, un, kad to pārnesāt mājās, es izputināju arīdzan to, tas tādēļ, saka Pulku Kungs, tas tādēļ, ka mans nams stāv drupās, bet jūs tik aptekat katrs savu namu!j  OKāpiet kalnos, sanesiet kokus un celiet namu! Tas man būs tīkams, tur mani godās, saka Kungs,7  kTā saka Pulku Kungs: apdomājiet savas gaitas!J  Jūs sējat daudz, bet pļaujat maz, jūs ēdat, bet sāta nav, jūs dzerat, bet veldzes netiek, jūs velkat drānas, bet siltuma nav, ko algādžos nopelnījuši, tas aiziet kā caurā maisā!7  kTā saka Pulku Kungs: apdomājiet savas gaitas!W )“Vai jums jau pienācis laiks dzīvot ciedru namos, kamēr nams ir drupās?!@ }Tāds bija Kunga vārds, kas nāca pār pravieti Hagaju:_ 9“Tā saka Pulku Kungs: šī tauta saka: vēl nav pienācis laiks celt Kunga namu!”m WĶēniņa Dārija otrā valdīšanas gada sestā mēneša pirmajā dienā Kunga vārds caur pravieti Hagaju tika atklāts Jūdas pārvaldniekam Zerubābelam, Šaltiēla dēlam, un augstajam priesterim Jozuam, Jehocādāka dēlam:nUTajā laikā es atvedīšu jūs atpakaļ, tajā laikā es jūs sapulcināšu, es jums piešķiršu vārdu un slavu, dižāku nekā visām zemes tautām, paši redzēsiet, kā jūsu gūstekņus atpakaļ atvedīšu!” saka Kungs. r~~M}=||-{zzyyMxxHw8vvuutss{rrWqqpponnOmElkkjuiihIggXfteekddccbgaa`__!^u]\[[=ZmYXXVWWVUU?TTkSSHRQQ0PgOOCNNhMMM-LL_KKK=JJJ;III HHqHG9FF E,DD_CCTBB[AAr@@??c>==<4433r2211x00//).--v-%,,H++L**))@((_( ''I&&Z%%/$$~##\"!!s x 88BF0)~6}MCFn [ z  <^]w)C5NcKad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši.lMQBet, ja jūs cilvēkiem nepiedosiet, tad arī jūsu Tēvs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.tLaTādēļ, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosiet, tad jūsu debesu Tēvs arī jums piedos.MK Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā,… jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos, Āmen! dažos manuskriptos panta otrā daļa nav minēta\J1 Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.8Ik Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.JH  Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.uGc Tādēļ lūdziet tā: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava Valstība.iFKNeatdariniet viņus, jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat.wEgKad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni; tie domā, ka savu daudzo vārdu dēļ tiek uzklausīti.(DIBet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.TC!Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši.qB[ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos.eACBet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara,V@%Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu.? Sargieties darīt labos darbus cilvēku priekšā, ka tie jūs ievērotu, jo tad jums nebūs nekādas algas no jūsu debesu Tēva.L>0Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.x=i/Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat?m<S.Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat?;--ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.c:?,Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā,f9E+Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku.`89*Dod tam, kas tevi lūdz, un nenovērsies no tā, kas no tevis grib aizņemties.I7 )Ja kāds tevi spiež iet vienu jūdzi, paej ar to divas.^65(Kas grib ar tevi tiesāties un ņemt tavu kreklu, tam atdod arī virsdrēbes.y5k'Bet es jums saku: nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru.W4'&Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.g3G%Lai jūsu vārdi ir: jā, jā! un: nē, nē! – kas pāri pār to, tas ir no ļaunā.f2E$Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari pat vienu matu padarīt baltu vai melnu.v1e#nedz pie zemes, jo tā ir viņa kājsols, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta.o0W"Bet es jums saku: jums vispār nebūs zvērēt – nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis,|/q!Jūs vēl esat dzirdējuši, ka tēvutēviem sacīts: nelauz zvērestu, un pildi, ko Kungam esi zvērējis.6.e Bet es jums saku: ikviens, kas atlaiž savu sievu, izņemot viņas netiklības dēļ, spiež viņu pārkāpt laulību; un, kas šķirtu prec, tas pārkāpj laulību.`-9Tāpat ir sacīts: kas atlaiž savu sievu, lai dod viņai šķiršanās rakstu.!,;Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē.)+KBet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē.~*uBet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī.L)Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību.e(CPatiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu.G'Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā.& tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu.}%sTādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi,n$UBet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, – nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, – tas nododams elles ugunīs.w#gJūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini, un, kas nogalina, tas nododams tiesai."%Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.f!EKas atmetīs kaut vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā mācīs cilvēkus, tas tiks saukts par vismazāko Debesu valstībā, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks saukts par varenu Debesu valstībā. 7Jo patiesi es jums saku: iekams debesis un zeme zudīs, pat vismazākais burts vai rakstu zīme no bauslības nezudīs, līdz tas viss notiks.}sNedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.r]Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā._7Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta..U Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu.   Priecājieties un gavilējiet – jūsu alga ir liela debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums.jM Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un runās visu ļaunu par jums.X) Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība.Q Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.A}Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs.NLaimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs.hILaimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos.>wLaimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi.<sLaimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās.O“Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība.0[Un viņš sāka tos mācīt, sacīdams:p [Redzēdams ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu.mSViņam sekoja liels ļaužu pūlis no Galilejas, Dekapoles, Jeruzālemes, Jūdejas un Aizjardānas.Q Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju. Pie viņa nesa visus neveselos: dažādu slimību un ciešanu mocītos, dēmonu apsēstos, mēnessērdzīgos un paralītiķus, un viņš tos dziedināja. 3Jēzus pārstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visus slimos un vārgos.D Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja viņam.U #No turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni – kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja.< sTūlīt pametuši savus tīklus, tie viņam sekoja.mSViņš tiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”5cStaigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, sauktu Pēteris, un viņa brāli Andreju – jūrā tīklus izmetam, jo tie bija zvejnieki.mSNo šā laika Jēzus sludināja: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt.”ytauta, kas sēdēja tumsā, ieraudzījusi lielu gaismu, un tiem, kas sēdēja nāves ēnas zemē, gaisma uzaususi. –fEZebulūna zeme un Naftālī zeme – ceļš uz jūru viņpus Jardānas, citu tautu Galileja;Eka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:wg Atstājis Nācareti, viņš aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulūna un Naftālī zemēs,N Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis nodots, viņš atgriezās Galilejā.Q Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja. Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.”e~C un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.”r}]Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību,b|=Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu.”B{}“Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.”fzETad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: yBet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.”yxkKārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.”\w1Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka.Mv Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts.kuOun, redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”#t?Pēc kristības Jēzus tūlīt iznāca no ūdens; un, redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu nākam kā balodi un nolaižamies uz viņu;s'Bet Jēzus viņam atbildēja: “Tam tā jābūt, jo tā mums pienākas izpildīt visu pēc taisnības.” Tad Jānis viņam atļāva.mrSBet Jānis viņu atturēja, sacīdams: “Man vajag tikt tevis kristītam, un tu nāc pie manis?”eqC Tad Jēzus devās no Galilejas uz Jardānu un ieradās pie Jāņa, lai tas viņu kristītu.p) Viņam vēteklis ir rokā, un viņš iztīrīs savu klonu un savāks savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.”So Es jūs gan kristīju ūdenī uz atgriešanos no grēkiem, bet, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani, es neesmu cienīgs pienest viņa sandales, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī.ynk Cirvis jau pielikts kokiem pie saknes – katrs koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī.m! un neiedomājieties savā sirdī sacīt: mums Ābrahāms ir tēvs. Es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus.6lgTad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus%kCRedzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks?Pjun viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē.Ui#Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme, visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals,h{Jānis valkāja kamieļu vilnas drēbes un ādas jostu ap gurniem. Viņa barība bija siseņi un savvaļas bišu medus.g!Par viņu Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: “Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas!”Hf “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir klāt.”Je Tajās dienās Jānis Kristītājs sludināja Jūdejas tuksnesī: d Turp atnācis, viņš apmetās Nācaretē. Tā piepildījās, ko Kungs ir runājis caur praviešiem: viņu sauks par Nācarieti.&cEBet, izdzirdējis, ka Jūdejā Arhelajs valda sava tēva Hēroda vietā, viņš baidījās turp doties un, sapnī brīdināts, devās uz Galilejas apgabalu.Ub#Un cēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un atnāca uz Israēla zemi.aun sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un dodies uz Israēla zemi, jo tie, kas tīkoja pēc bērna dzīvības, ir miruši.”``9Bet, kad Hērods nomira, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī Ēģiptē_balss dzirdama Rāmā, raudas un daudz vaimanu. Rāhēle apraud savus bērnus un nealkst mierinājuma, jo viņu vairs nav.I^ Tad piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis:]{Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piemānījuši, viņš ļoti apskaitās un nosūtīja pavēli apkaut visus bērnus Betlēmē un visā tās apkārtnē – divus gadus vecus un jaunākus, pēc tā laika, ko viņš bija uzzinājis no gudrajiem.\Tur viņš palika līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos tas, ko Kungs ir runājis caur pravieti: no Ēģiptes es savu Dēlu aicināju.][3Un uzcēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un naktī devās prom uz Ēģipti.Z Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tevi saukšu atpakaļ; jo Hērods meklē bērnu, lai viņu nonāvētu.”gYG Sapnī brīdināti pie Hēroda neatgriezties, tie devās atpakaļ pa citu ceļu uz savu zemi.WX' Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres.GW Kad tie zvaigzni ieraudzīja, tos pārņēma milzīgs prieks.EV Uzklausījuši ķēniņu, tie aizgāja. Un, redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu, līdz nonāca un apstājās virs tās vietas, kur bija bērns.=UsUn viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: “Ejiet un visu izjautājiet par šo bērnu. Kad jūs viņu atradīsiet, pavēstiet to man, lai arī es varu iet viņu pielūgt.”pTYTad Hērods, slepeni ataicinājis gudros, rūpīgi tos iztaujāja par zvaigznes parādīšanās laiku.*SMun tu, Betlēme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas galvenajām pilsētām, jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs manu tautu – Israēlu.”XR)Tie viņam sacīja: “Jūdejas Betlēmē, jo Kungs caur pravieti ir sacījis: QSapulcinājis visus tautas virspriesterus un rakstu mācītājus, viņš izjautāja tos par vietu, kur Kristum bija jāpiedzimst.`P9To dzirdējis, ķēniņš Hērods ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.Oy“Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām viņu pielūgt.” N Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja:cM AViņam nebija ar to tuvības, līdz tā dzemdēja Dēlu, un viņš deva tam vārdu Jēzus.L Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis viņam bija pavēlējis, un viņš ņēma savu sievu pie sevis.}K uredzi, jaunava taps grūta un dzemdēs Dēlu, un viņu sauks vārdā Immānū-Ēls, tulkojumā: Dievs ir ar mums.”WJ )Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs caur pravieti ir runājis:nI WViņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jēzus, jo viņš izglābs savu tautu no grēkiem.XH +Kad viņš par to domāja, redzi, Kunga eņģelis viņam parādījās sapnī un sacīja: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu; tas, kas viņā ieņemts, ir no Svētā Gara.vG gViņas vīrs Jāzeps, būdams taisns un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja no tās slepus šķirties.1F ]Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu; pirms tie sāka dzīvot kopā, viņa bija ieņēmusi bērnu no Svētā Gara.CE Tā no Ābrahāma līdz Dāvidam ir pavisam četrpadsmit paaudzes un četrpadsmit paaudzes no Dāvida līdz izvešanai uz Bābeli, un četrpadsmit no izvešanas uz Bābeli līdz Kristum.lD SJēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no viņas ir piedzimis Jēzus, kas tiek saukts Kristus.UC %Eliūds dzemdināja Elāzāru, Elāzārs – Matānu un Matāns – Jēkabu.RB Azūrs dzemdināja Cādoku, Cādoks – Jāhīnu un Jāhīns – Eliūdu.\A 3 Zerubābels dzemdināja Abīhūdu, Abīhūds – Eljākīmu, Eljākīms – Azūru._@ 9 Pēc izvešanas uz Bābeli Jehonja dzemdināja Šaltiēlu, Šaltiēls – Zerubābelu.T? # Josija dzemdināja Jehonju un viņa brāļus laikā, kad izveda uz Bābeli.J>  Hizkija dzemdināja Manasi, Manase – Amonu un Amons – Josiju.P=  Hozeja dzemdināja Jotāmu, Jotāms – Āhāzu un Āhāzs – Hizkiju.\< 3Āsāfs dzemdināja Jehošāfātu, Jehošāfāts – Jorāmu un Jorāms – Hozeju.U; %Sālamans dzemdināja Rehabeāmu, Rehabeāms – Abiju un Abija – Āsāfu.Z: /Jišajs dzemdināja ķēniņu Dāvidu un Dāvids no Ūrijas sievas – Sālamanu.g9 ISalmons no Rāhābas dzemdināja Boazu, Boazs no Rutes – Obēdu, Obēds dzemdināja Jišaju.^8 7Arāms dzemdināja Ammīnādābu, Ammīnādābs – Nahšonu un Nahšons – Salmonu.h7 KJūda no Tamāras dzemdināja Perecu un Zerahu. Perecs dzemdināja Hecronu, Hecrons – Arāmu.`6 ;Ābrahāms dzemdināja Īzaku, Īzaks – Jēkabu, Jēkabs – Jūdu un viņa brāļus.F5 Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahāma dēla, cilts raksti.4 Viņš vērsīs tēvu sirdis pie dēliem un dēlu sirdis pie tēviem – lai es nenāku un nesitu zemi ar nīcības lāstu!”Z3-Redzi, es jums sūtu pravieti Eliju, pirms nāk Kunga diena, liela un bijājama!y2kAtcerieties mana kalpa Mozus bauslību, ko es viņam pavēlēju Horebā, – likumus un tiesas visam Israēlam!1{Jūs samīsiet ļaundarus, viņi būs pīšļi zem jūsu kāju pēdām tajā dienā, ko es noteikšu, saka Pulku Kungs.0+Un jums, kas bīstaties mana vārda, uzlēks taisnības saule un dziedinās ar saviem spārniem! Jūs iesiet un spriņģosiet kā baroti teļi!D/ Jo, redzi, nāk diena, kas kvēlo kā krāsns, tad visi nekauņas un visi ļaundari klups! Šī nākamā diena tos aizdedzinās, saka Pulku Kungs, tā ka neatstās tiem ne sakni, ne zaru..!Jūs atgriezīsieties un redzēsiet, kāda atšķirība starp taisno un ļaundari, starp to, kas kalpo Dievam, un to, kas nav viņa kalps!4-a“Tie būs mani,” saka Pulku Kungs, “tajā dienā, ko es noteikšu, viņi būs mans īpašums! Es viņus žēlošu, kā cilvēks žēlo savu dēlu, kas viņam kalpo.A,{Bet nu tie, kas bīstas Kunga, saka viens otram: “Ieklausās Kungs un sadzird, viņam priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas bīstas Kunga un domā par viņa vārdu!”+Tad nu mēs sakām laimīgus tos, kas neprotas kauna, zeļ tie, kas dara ļaunu, viņi pārbauda Dievu, bet izglābjas!”*#Jūs teicāt: kalpot Dievam ir tīrais nieks! Kāds labums turēt, ko viņš ir teicis, un staigāt kā sērotājiem Pulku Kunga priekšā?k)O Brangi gan bija jūsu vārdi pret mani, saka Kungs, bet jūs sakāt: ko mēs pret tevi teikuši?!a(; Visas tautas jūs teiktu svētīgus esam, jo jūs būtu tīkama zeme, saka Pulku Kungs.'+ Tad es atstādinātu no jums rijēju, viņš vairs jums nepostītu zemes augļus, vīns jums vairs nebūtu jāizgāž laukā, saka Pulku Kungs.a&; Nesiet visas desmitās tiesas uz dārgumu krātuvi, un lai manā namā ir ēdiens, tad pārbaudiet mani, saka Pulku Kungs, vai tad es jums neatvērtu debesu logus, vai nelietu pār jums svētību, līdz būtu gana!?Q% Ar lāstu jūs esat nolādēti, bet mani jūs aplaupāt – visa tauta!$)Vai cilvēks var aplaupīt Dievu?! Bet jūs aplaupāt mani, jūs sakāt: kā tad mēs tevi aplaupījuši? – Ar desmito tiesu un ziedojumiem!#1Kopš tēvu dienām jūs novēršaties no maniem likumiem un neturat tos, atgriezieties pie manis, un es atgriezīšos pie jums, saka Pulku Kungs.Z"-“Jo es esmu Kungs, es nemainīgs, un jūs, Jēkaba dēli, vēl neesat pagalam!>0==G<<.;::|99W988877Q66555#44 322211008//&.--F,,,l++e+*N)((''f&&U%%G$$Z##K"!!!: @(N[./*AHUw f  T d  - zn-=Lu Tad nu ieklausieties līdzībā par sējēju:+KO Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.aJ; Bet laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un tāpat jūsu ausis, jo tās dzird.rI] Jo šīs tautas sirds ir nejūtīga, viņu ausis ar grūtībām sadzird, un savas acis viņi ir aizvēruši: ka tik ar acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus dziedinātu.H! Pie viņiem piepildās Jesajas pravietojums: jūs gan klausīsieties, bet nesapratīsiet. Jūs gan skatīsieties, bet neredzēsiet.zGm Es viņiem runāju līdzībās tādēļ, ka tie skatīdamies neredz un klausīdamies nedzird un nesaprot.wFg Kam ir, tam tiks dots, un tas būs pārpārēm bagāts, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.tEa Viņš tiem atbildēja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots.lDQ Tad mācekļi, piegājuši viņam klāt, jautāja: “Kādēļ tu ar viņiem runā līdzībās?”5Ce Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”B Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus – cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.XA) Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca.b@= Bet, kad saule uzlēca un dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu.}?s Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē.Y>+ Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.b== Viņš tiem daudz runāja līdzībās, teikdams: “Redzi, sējējs izgāja sēt.< Un liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa. Tādēļ viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet ļaudis stāvēja krastā.P;  Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā.n:U 2Ikviens, kas darīs mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.”t9a 1Un, ar roku norādīdams uz saviem mācekļiem, viņš teica: “Redzi, mana māte un mani brāļi!a8; 0Tad Jēzus šim runātājam atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?”k7O /Kāds viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.”6 .Jēzum uz ļaužu pūli vēl runājot, redzi, viņa māte un brāļi stāvēja ārpusē un meklēja iespēju ar viņu runāt.n5U -Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. Tā notiks arī šai ļaunajai paaudzei.” 4 ,Tad tas saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Un atnācis viņš atrod to brīvu, izslaucītu un uzpostu.3{ +Kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru, bet neatrod.I2  *Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans.01Y )Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.0) (Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī.%/C 'Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. .  &Tad pie viņa vērsās rakstu mācītāji un farizeji un sacīja: “Skolotāj, mēs no tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.”l-Q %Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts.”,w $Bet es jums saku: par visu tukšo runāšanu, ko cilvēki runājuši, tiesas dienā tiem būs jānorēķinās.|+q #Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem dod labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem dod ļauno.u*c "Jūs čūsku dzimums! Kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni, jo no pārpilnas sirds mute runā.!); !Vai nu padariet koku labu un viņa augļus labus, vai arī padariet koku nelāgu un viņa augļus sliktus! Koku taču pazīst pēc tā augļiem.'(G Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.' Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota.Z&- Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa."%= Vai – kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt.j$M Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums. # Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās.l"Q Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs?8!i Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs.  Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!”^5 Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: “Vai tik šis nav Dāvida dēls?”  Tad pie viņa atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt.+Q un pagāni cerēs uz viņa vārdu. Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu dakti viņš nenodzēsīs, kamēr viņš novedīs tiesu līdz uzvarai;^5 Nedz viņš ķildosies, nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs uz ielām viņa balsi.!; redzi, mans kalps, ko es esmu izredzējis, mans mīļotais, uz ko man labs prāts; es likšu uz viņu savu Garu, un viņš pasludinās pagāniem tiesu.E ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:;q un piekodināja, lai tie neatklāj, kas viņš ir,yk Jēzus, to zinādams, aizgāja no turienes. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, un viņš tos visus dziedinājaZ- Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt sāka apspriesties, kā viņu nodot nāvē.  Tad Jēzus tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Viņš roku izstiepa, un tā kļuva vesela, tāda pati kā otra.eC Cilvēks ir daudz vērtīgāks par avi! Tādēļ ir atļauts sabatā labu darīt.”  Bet viņš tiem sacīja: “Kurš no jūsu vidus, kam sabatā avs būtu iekritusi bedrē, to nesatvertu un nevilktu ārā?.U Un, redzi, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. Tie viņam jautāja: “Vai drīkst dziedināt sabatā?” – lai pēc tam varētu viņu apsūdzēt.A} Iedams prom no turienes, Jēzus iegāja viņu sinagogā.:o jo Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu.”s_ Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē – gribu žēlsirdību, ne upuri, jūs nenosodītu nevainīgos,D Bet es jums saku: šeit ir kas lielāks par templi.y k Vai neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri templī sabatā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas?3 _ Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā liktās upurmaizes, ko neklājās ēst nedz viņam, nedz tiem, kas ar viņu bija, bet vienīgi priesteriem.  Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas ar viņu bija, kad tie bija izsalkuši?x i Bet farizeji, to redzēdami, sacīja viņam: “Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav atļauts darīt.”   Tajā laikā Jēzus kādā sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka plūkt vārpas un ēst.A} jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.”#? Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm;r] Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. Mans Tēvs man ir devis visu, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, nedz Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls vēlas to atklāt.D Jā, Tēvs, šādi ir izpaudusies tava labvēlība!D Tajā pašā laikā Jēzus sacīja: “Es slavēju tevi, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un tās atklājis bērniņiem!_7 Tiešām es jums saku: Sodomas zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.”E Un tu, Kapernauma, – vai tu tiksi paaugstināta līdz debesīm? Nē, tu nokāpsi ellē. Ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kādi notika tevī, tad tā būtu vēl šodien.a; Tiešām es jums saku: Tīrai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums.N “Vai! tev, Horazīna! Vai! tev, Bētsaīda! Ja Tīrā un Sidonā tādi brīnumi būtu notikuši kā pie jums, tie sen jau, maisus apvilkuši un pelnos sēdot, būtu grēkus nožēlojuši.~w Tad Jēzus norāja pilsētas, kur viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, jo tās nebija atgriezušās no grēkiem:0}Y Nāca Cilvēka Dēls, viņš ēd un dzer, un tie saka: redzi, izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs. Bet gudrības darbi ir pareizi.”^|5 Nāca Jānis, viņš nedz ēda, nedz dzēra, bet tie saka: viņā ir dēmons.y{k mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt, mēs jums dziedājām raudu dziesmu, un jūs nevaimanājāt.z Kam lai es šo paaudzi pielīdzinu? Tā pielīdzināma bērniem, kas sēž tirgus laukumā un sauc uz līdzbiedriem:2y_ Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!Nx Un, ja gribat to pieņemt, viņš ir Elija, kam bija jānāk.Nw jo visi pravieši un bauslība ir pravietojuši līdz Jānim.v! No Jāņa Kristītāja dienām līdz pat šim laikam Debesu valstība tiek pakļauta vardarbībai un varmākas cenšas to sagrābt,3u_ Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. t  Viņš ir tas, par ko ir rakstīts: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā. –|sq Tiešām, ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: pat vairāk nekā pravieti. r Ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai cilvēku smalkās drēbēs? Redzi, kas smalkas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.q Kad tie devās prom, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo?Hp  Un laimīgs ikviens, kas manis dēļ neapgrēcinās.”o/ akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.^n5 Jēzus tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim visu, ko dzirdat un redzat:bm= lika viņam jautāt: “Vai tu esi tas, kam jānāk, vai mums kāds cits ir jāgaida?”wlg Jānis, atrazdamies ieslodzījumā, dzirdēja par Kristus darbiem un, nosūtījis pie viņa savus mācekļus,}k u Kad Jēzus bija beidzis mācīt savus mācekļus, viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.j/ *Un, kas padzirdīs vienu no šiem vismazākajiem ar biķeri auksta ūdens vien tādēļ, ka to sauc māceklis, tam viņa alga nezudīs.”i )Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, tas saņems pravieša algu; kas uzņem taisno taisnā vārdā, tas saņems taisnā algu.jhM (Kas jūs uzņem, tas uzņem mani, un, kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.xgi 'Kas savu dzīvību atrod, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis dēļ, tas to atradīs.Nf &Kas neņem savu krustu un neseko man, tas nav manis cienīgs.e/ %Kas tēvu vai māti mīl vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs; kas dēlu vai meitu mīl vairāk nekā mani, arī nav manis cienīgs.=du $un cilvēka tuvinieki būs viņa ienaidnieki.{co #Jo es esmu nācis cilvēku sanaidot ar viņa tēvu, meitu ar viņas māti un vedeklu ar viņas vīramāti;sb_ "Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes; es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu!laQ !Bet, kas mani noliegs cilvēku priekšā, to arī es noliegšu sava debesu Tēva priekšā.|`q Tad nu ikvienu, kas mani apliecinās cilvēku priekšā, arī es apliecināšu sava debesu Tēva priekšā.W_' Tādēļ nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.@^{ Bet jums pat visi mati uz galvas ir saskaitīti.y]k Vai divus zvirbuļus nepārdod par nieka grasi? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas.#\? Nebīstieties no tiem, kas miesu nonāvē, bet dvēseli nespēj nonāvēt, bīstieties vairāk no tā, kas dvēseli un miesu var pazudināt ellē.z[m Ko es jums runāju tumsā, to sakiet gaismā, un, kas teikts jūsu ausī, to pasludiniet no namu jumtiem.Z{ Bet nebīstieties no tiem, jo nav nekā aizsegta, kas netiktu atklāts, un nekā slepena, kas nekļūtu zināms.)YK Pietiek, ja māceklis top kā viņa skolotājs un kalps kā viņa kungs. Ja nama saimnieks tiek saukts par Belcebulu, tad vēl jo vairāk viņa ļaudis.aX; Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, nedz kalps augstāks par savu kungu./WW Kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet uz citu; patiesi es jums saku: jūs nebūsiet vēl apstaigājuši Israēla pilsētas, kad Cilvēka Dēls jau nāks.kVO Visi jūs nicinās mana vārda dēļ, bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.vUe Brālis brāli nodos nāvei un tēvs – bērnu, un bērni sacelsies pret vecākiem un tos nonāvēs.VT% jo jūs nebūsiet tie, kas runā, bet jūsu Tēva Gars jūsos runās. S  Bet, kad tie jūs nodos, neuztraucieties, kā un ko jūs runāsiet, jo tajā pašā brīdī jums tiks dots, kas jāsaka,sR_ un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā – viņiem un pagāniem par liecību.nQU Bet piesargieties no cilvēkiem, jo tie jūs nodos sinedrijam un šaustīs savās sinagogās;vPe Redzi, es jūs sūtu kā avis vilku vidū, tad nu esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.qO[ Patiesi es jums saku: Sodomas un Gomoras zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.N- Ja kāds jūs neuzņem un neuzklausa jūsu vārdus, iedami ārā no šī nama vai šīs pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām.M un, ja šis nams ir cienīgs, jūsu miers nāks pār to, bet, ja nav cienīgs, lai jūsu miers atgriežas pie jums.0L[ Namā iegājuši, sveiciniet to;K Un, kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesiet, tur izjautājiet, kurš tajā ir cienīgs; pie tā arī palieciet, kamēr aiziesiet.J{ nedz somu ceļā, nedz divi svārkus, nedz apavus, nedz spieķi; jo strādnieks savu iztiku ir cienīgs saņemt.XI) Neņemiet sev nedz sudrabu, nedz zeltu, nedz vara naudu savās jostās,H+ Dziediniet slimus, uzceliet mirušus, šķīstiet spitālīgus, izdzeniet dēmonus; bez maksas jūs esat saņēmuši, bez maksas dodiet.>Gw Ejiet un sludiniet: Debesu valstība ir klāt.HF  bet ejiet labāk pie Israēla nama pazudušajām avīm.yEk Šos divpadsmit Jēzus sūtīja, tiem pavēlēdams: “Neejiet uz pagānu pusi un samariešu pilsētās,ED kanaānietis Sīmanis un Jūda Iskariots, kas viņu nodeva.\C1 Filips un Bartolomejs, Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs,,BQ Bet divpadsmit apustuļu vārdi ir šādi: vispirms – Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs; tad Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis,A ) Jēzus, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva viņiem varu izdzīt nešķīstos garus un dziedināt no visām slimībām un kaitēm.c@? &tādēļ lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš sūta strādniekus savā pļaujā.”a?; %Tad viņš sacīja saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet strādnieku maz,> $Un, redzēdams ļaužu pūli, viņš iežēlojās par tiem, jo tie bija novārguši un pamesti kā avis, kurām nav gana.'=G #Jēzus gāja pa visām pilsētām un ciemiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visus slimos un vārgos.^<5 "Bet farizeji runāja: “Viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”;5 !Un, kad dēmons bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: “Nekas tamlīdzīgs Israēlā vēl nekad nav redzēts!”W:' Kad tie gāja ārā, pie Jēzus atveda kādu mēmu un dēmona apsēstu vīru.=9u Bet tie aizgājuši daudzināja viņu visā apvidū.8w un viņu acis atvērās. Tad Jēzus tos stingri nobrīdināja: “Pielūkojiet, lai neviens to neuzzinātu!”f7E Viņš pieskārās viņu acīm, sacīdams: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības,”46a Kad viņš iegāja namā, aklie pienāca pie viņa, un Jēzus viņiem jautāja: “Vai jūs ticat, ka es to varu izdarīt?” Tie viņam sacīja: “Jā, Kungs!”{5o Kad Jēzus devās projām, viņam sekoja divi aklie, skaļi saukdami: “Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”14] Runas par to izplatījās visā apvidū.x3i Bet, kad ļaudis bija izraidīti ārā, Jēzus, iegājis iekšā, satvēra viņas roku, un meitene piecēlās.g2G viņš sacīja: “Ejiet prom! Meitene nav mirusi, bet guļ.” Un tie viņu izsmēja.d1A Kad Jēzus, ienācis vecākā namā, ieraudzīja flautistus un trokšņainu ļaužu pulku,20] Bet Jēzus, pagriezies un viņu ieraudzījis, teica: “Esi droša, meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi!” Un sieviete kļuva vesela tajā pašā brīdī.]/3 Viņa pie sevis sacīja: “Ja vien viņa drēbēm pieskaršos, kļūšu vesela!” . Un, redzi, kāda sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu, pienāca no mugurpuses un pieskārās viņa drēbju malai.B- Jēzus piecēlies sekoja tam kopā ar saviem mācekļiem.H,  Jēzum ar viņiem vēl runājot, redzi, viens vecākais nāca un nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Mana meita nupat nomira. Bet nāc, uzliec viņai savu roku, un tā dzīvos.”D+ Tāpat arī jaunu vīnu neviens nelej vecos ādas maisos, citādi maisi saplīst un vīns izlīst, un maisi iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos maisos, tad veseli paliek abi.” * Neviens nešuj jauna auduma ielāpu uz vecām drēbēm, jo ielāps noplīst no drēbēm, un plīsums kļūst vēl lielāks.))K Jēzus tiem sacīja: “Kā var kāzu viesi sērot, kamēr līgavainis ar tiem? Bet nāks dienas, kad viņiem tiks atņemts līgavainis, tad tie gavēs. (  Tad pie viņa atnāca Jāņa mācekļi un jautāja: “Kādēļ mēs un farizeji bieži gavējam, bet tavi mācekļi negavē?” '9 Bet jūs ejiet un mācieties saprast, ko nozīmē: es gribu žēlsirdību, ne upuri; jo es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”g&G Jēzus, to dzirdēdams, tiem sacīja: “Nevis veselajiem vajag ārsta, bet slimajiem.%  Farizeji, to redzēdami, sacīja viņa mācekļiem: “Kādēļ jūsu Skolotājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?”$$A Reiz, kad viņš sēdēja tā namā pie galda, redzi, arī daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem pie galda.7#g Jēzus, no turienes iedams projām, ieraudzīja muitnīcā sēžam kādu cilvēku, vārdā Matejs, un viņam sacīja: “Seko man!” Un tas piecēlies sekoja viņam.e"C Ļaužu pūlis, to redzēdams, izbijās un slavēja Dievu, kas devis tādu varu cilvēkiem.,!S Un tas piecēlies gāja uz mājām.< q Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!”lQ Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā! –jM Jēzus, viņu domas noprazdams, sacīja: “Kādēļ jūs domājat ļaunu savās sirdīs?P Tad kādi no rakstu mācītājiem pie sevis sacīja: “Šis zaimo.”F Un, redzi, tie atnesa pie viņa kādu paralizēto, kas gulēja gultā; un Jēzus, viņu ticību redzēdams, sacīja paralizētajam: “Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.”S ! Tad Jēzus, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un nonāca savā pilsētā.}Un, redzi, visa pilsēta iznāca Jēzum pretī, un, viņu ieraudzījuši, tie lūdza, lai viņš iet prom no to apvidus.gGBet gani aizbēga un, nonākuši pilsētā, pastāstīja visu, arī par dēmonu apsēstajiem.)Jēzus tiem sacīja: “Ejiet!” Un tie izgājuši iegāja cūkās, un, redzi, viss ganāmpulks metās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī._7Un dēmoni viņu lūdza: “Ja tu mūs izdzen, tad liec mums ieiet cūkās.”9mBet tālu no viņiem ganījās liels cūku bars.~uUn, redzi, tie sāka kliegt: “Kāda daļa mums ar tevi, Dieva Dēls? Vai tu esi nācis pirms laika mūs mocīt?”KKad viņš nonāca otrā pusē, Gadaras apgabalā, viņu sastapa divi dēmonu apsēsti, kas bija iznākuši no kapiem; tie bija ļoti bīstami, tādēļ neviens nevarēja pa šo ceļu staigāt.gGBet Jēzus viņam sacīja: “Seko man un ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus!”taKāds cits viņa māceklis sacīja viņam: “Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu.”wJēzus tam sacīja: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.”veTad pie viņa pienāca kāds rakstu mācītājs un teica: “Skolotāj, es sekošu tev, lai kurp tu ietu.”`9Lielu ļaužu pūli sev visapkārt redzēdams, Jēzus lika pārcelties uz otru krastu.ykka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: viņš uzņēma mūsu kaites un nesa mūsu sērgas. Kad pienāca vakars, pie viņa atveda daudzus dēmonu apsēstus. Un viņš garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus neveselos,e CViņš pieskārās tās rokai, un drudzis to atstāja, un tā piecēlās un viņam kalpoja._ 7Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti guļam drudža pārņemtu.   Tad Jēzus sacīja centurionam: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!” Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā.m S bet Valstības dēli tiks izgrūsti ārā tumsībā; tur būs vaimanas un zobu griešana.” Un es jums saku: daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdēs kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā,*M To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: “Patiesi es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis.L Jo arī es esmu cilvēks, kas pakļauts varai, un man ir padotie – kareivji; kad vienam es saku: ej, – tas iet, un citam: nāc, – viņš nāk, un savam kalpam: dari to, – viņš dara.”Bet centurions atbildēja: “Kungs, es neesmu tā cienīgs, ka tu nāc manā namā; dod tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts.J Jēzus tam sacīja: “Es iešu un viņu dziedināšu.”H “Mans kalps guļ mājās paralizēts un briesmīgi cieš.”X)Kad Jēzus iegāja Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds centurions un lūdza:,QJēzus viņam sacīja: “Pielūko, nevienam to nestāsti, bet ej, rādies priesterim un pienes upurdāvanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.”7Jēzus, roku izstiepis, pieskārās viņam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūlīt viņš tapa šķīsts no savas spitālības.7Un, redzi, kāds spitālīgais, pienācis klāt, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt!”I~ Kad Jēzus nokāpa no kalna, viņam sekoja liels ļaužu pūlis.Y}+jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.X|)Kad Jēzus šos vārdus bija pateicis, ļaudis brīnījās par viņa mācību,{Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un triecās pret šo namu, tas sabruka, un posts bija liels.”zBet ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, ir līdzināms nejēgam, kas savu namu būvējis uz smiltīm.y-Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un gāzās pār šo namu, tas nesabruka, tādēļ ka tā pamati bija likti uz klints. xTad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam vīram, kas savu namu būvējis uz klints.sw_Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji!MvDaudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām? Vai mēs tavā vārdā neizdzinām dēmonus? Vai tavā vārdā daudzus brīnumainus darbus nedarījām?uyNe ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva gribu.>twTātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet.PsIkvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī.SrLabs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks – labus.]q3Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus.ypkJūs viņus pazīsiet pēc augļiem; vai tad kāds lasa vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?oyUzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.nnUCik šauri ir vārti un cik šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā, un tikai nedaudzi to atrod.m Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un daudzi pa tiem ieiet.l{ Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem; jo tā ir bauslība un pravieši.k' Ja nu jūs, ļauni būdami, saviem bērniem dodat labas dāvanas, cik daudz vairāk laba jūsu debesu Tēvs dos tiem, kas viņu lūdz.8jk Vai, ja tas lūgs zivi, dos tam čūsku?^i5 Vai starp jums ir cilvēks, kas savam dēlam, ja tas lūgs maizi, dos akmeni?bh=Ikviens, kas lūdz, saņem un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs.lgQLūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs..fUKas svēts, to nedodiet suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām pērles nesamin un suņi atgriezušies jūs nesaplosa.zemTu liekuli, izņem vispirms baļķi no savas acs, tad redzēsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs. dUn kā tu vari sacīt savam brālim: ļauj man izņemt gruzīti no tavas acs, – kad, redzi, baļķis ir tavā paša acī?_c7Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet kādēļ baļķi savā acī nepamani?bJo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tiksiet tiesāti, un, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums tiks nomērīts.7a kNetiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!w`g"Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu.n_U!Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots.b^= Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag._]7Tādēļ nezūdieties, sacīdami: ko ēdīsim? ko dzersim? ko vilksim mugurā?\'Ja nu Dievs pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, cik gan daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?!l[Qbet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. ZKādēļ jūs zūdāties par savu apģērbu? Mācieties no lilijām pļavā, kā tās aug – ne tās nopūlas, ne vērpj,cY?Kurš no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti?1X[Pavērojiet putnus debesīs – ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat daudz vairāk vērti kā viņi?_W7Tādēļ es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. Vai tad dzīvība nav vērtāka kā barība un miesa kā drēbes?3V_Neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam.UBet, ja tava acs ir ļauna, tad visa tava miesa būs aptumšota. Ja nu gaisma, kas tevī, ir tumsa, cik liela tad ir pati tumsa!jTMMiesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaismas pilna.@S{Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.uRcbet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.kQONekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog,Pka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.TO!Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, &[~~o}}||{{zzy5xww4vv5uu0ttEssXrrqqwq pp ooaon2mm,llUkkgk"jjiiRR3QQPPi==<<Ņem, kas ir tavs, un ej. Bet šim pēdējam es vēlos dot tikpat, cik tev.D Bet viņš atbildēja vienam no tiem: mans draugs, es tev nenodaru pārestību, vai tad tu nevienojies ar mani par denāriju?C šie pēdējie strādāja tikai vienu stundu, bet tu tos esi pielīdzinājis mums, kas visu dienas smagumu un svelmi esam nesuši.IB  Algu saņēmuši, tie sāka kurnēt pret nama saimnieku:oAW Kad pienāca klāt pirmie, tie cerēja saņemt vairāk, bet arī viņi saņēma pa denārijam.c@? Tad tie, kas bija atnākuši ap vienpadsmito stundu, saņēma katrs pa denārijam.%?CKad vakars pienāca, vīnadārza saimnieks sacīja savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā viņiem algu, vispirms pēdējiem, tad pirmajiem.|>qTie viņam atbildēja: neviens mūs nav nolīdzis. Tad viņš tiem sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu.=3Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš ieraudzīja vēl citus stāvam un tiem jautāja: kādēļ jūs visu dienu šeit stāvat dīkā?c<?Un tie aizgāja. Atkal izgājis ap sesto un devīto stundu, viņš darīja tāpat.o;WArī tiem viņš sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu, un es jums maksāšu, kas pienākas.n:UTad, izgājis ap trešo stundu, viņš ieraudzīja vēl citus tirgus laukumā dīkā stāvam.l9QVienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, viņš nosūtīja tos uz savu vīnadārzu.8 “Debesu valstība ir līdzīga nama saimniekam, kurš agri no rīta izgāja nolīgt strādniekus savā vīnadārzā.I7 Daudzi pirmie būs pēdējie un pēdējie – pirmie.”L6Ikviens, kas atstājis māju vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ, saņems simtkārtīgi un iemantos mūžīgo dzīvību.y5kJēzus tiem teica: “Patiesi es jums saku: jūs, kas man esat sekojuši, tad, kad viss būs atjaunots un Cilvēka Dēls sēdēs savā godības tronī, arī sēdēsiet uz divpadsmit troņiem un tiesāsiet divpadsmit Israēla ciltis.4Tad Pēteris viņam par to jautāja: “Redzi, mēs esam visu atstājuši un esam tev sekojuši; kas mums būs par to?”u3cJēzus, tos uzlūkojis, sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss ir iespējams.”b2=To dzirdēdami, mācekļi ļoti brīnījās un jautāja: “Kas tad var tikt glābts?”v1eVēl es jums saku: vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”~0uTad Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Patiesi es jums saku: bagātam būs grūti ieiet Debesu valstībā.h/IBet jauneklis, šos vārdus dzirdēdams, aizgāja bēdīgs, jo tam piederēja lieli īpašumi.,.QJēzus tam sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, ej pārdod visu, kas tev pieder, un izdāvā nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man.”]-3Jauneklis viņam sacīja: “To visu es esmu pildījis, kā man vēl pietrūkst?”S,godā savu tēvu un māti un mīli savu tuvāko kā sevi pašu.”+Tas jautāja: “Kurus?” Viņš atbildēja: “Nenogalini; nepārkāp laulību; nezodz; nedod nepatiesu liecību;$*AJēzus tam atbildēja: “Ko tu man jautā par to, kas labs? Viens vienīgais ir labs! Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad ievēro baušļus.” ) Un, redzi, kāds jauneklis, pienācis klāt, jautāja: “Skolotāj, ko labu man darīt, lai man būtu mūžīgā dzīvība?”D(Un, uzlicis tiem rokas, viņš devās projām no turienes.'wTaču Jēzus sacīja: “Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Debesu valstība.”& Tad ļaudis atnesa bērniņus pie Jēzus, ka viņš tiem rokas uzliktu un par tiem aizlūgtu, bet mācekļi viņus norāja.f%E Ir einuhi, kas tādi piedzimuši no mātes miesām. Ir citi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot.”c$? Jēzus atbildēja: “Ne visi var pieņemt šo vārdu, bet tikai tie, kam ir dots.j#M Mācekļi viņam sacīja: “Ja vīrs un sieva ir tā saistīti, tad jau labāk neprecēties.”"{ Es jums saku: ja kāds savu sievu atlaiž ne viņas netiklības dēļ un apprec citu, tas pārkāpj laulību.”!3Jēzus tiem sacīja: “Viņš ir atļāvis jums šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet pašā sākumā tas tā nebija.i KTie viņam jautāja: “Kādēļ tad Mozus ir atļāvis dot šķiršanās rakstu un atlaist?”{oTā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. –Jēzus tiem atbildēja: “Vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs jau no iesākuma viņus radīja kā vīrieti un sievieti  Pienāca kādi farizeji un, viņu izaicinādami, jautāja: “Vai ir atļauts vīram atlaist sievu kura katra iemesla dēļ?”NLiels ļaužu pūlis gāja viņam līdzi, un viņš tos dziedināja. 'Un notika, kad Jēzus bija beidzis runāt šos vārdus, viņš devās projām no Galilejas un, iedams pa Aizjardānu, nonāca Jūdejas zemē.oW#Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet.”kO"Un kungs saniknojies nodeva to spīdzinātājiem, līdz tas būs samaksājis visu parādu.gG!Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos?|q Tad kungs viņu pasauca un sacīja: tu nelietīgais kalps, visu tavu parādu es tev atlaidu, kad tu lūdzi.ykCiti kalpi, viņa biedri, to redzēdami, ļoti noskuma; tie gāja un visu notikušo atstāstīja kungam.ucTaču viņš negribēja gaidīt un aizgājis to ielika cietumā, līdz tas parādu būs samaksājis.dATad viņa biedrs krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu.7gŠis kalps, izgājis ārā, ieraudzīja kādu savu biedru, kas viņam bija parādā simts denāriju. Viņš to satvēris žņaudza un sacīja: atdod, ko esi parādā!KKungs iežēlojās par šo kalpu un atlaida tam aizdevumu.]3Tad kalps krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu.1[Un, tā kā viņš nespēja samaksāt, viņa kungs pavēlēja pārdot gan viņu pašu, gan viņa sievu un bērnus, gan visu, kas tam bija, un parādu samaksāt.wgKad viņš sāka to darīt, viņam pieveda kādu, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talantu.x iTādēļ Debesu valstība ir salīdzināma ar ķēniņu, kas nolēma prasīt norēķinu saviem kalpiem. Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet gan: līdz septiņdesmit reiz septiņām.# ?Tad Pēteris piegāja viņam klāt un jautāja: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai pietiek līdz septiņām reizēm?”j MJo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur arī es esmu viņu vidū.” Un vēl es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, tad mans debesu Tēvs viņiem to piešķirs.3_Es jums saku: patiesi, ko vien jūs virs zemes siesiet, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs. Ja viņš tos neklausa, tad saki to draudzei; un, ja viņš neklausa draudzi, tad uzskati viņu par pagānu vai muitnieku.'Ja viņš tevi neklausa, tad ņem līdzi vēl vienu vai divus, lai no divu vai trīs liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.%Ja tavs brālis pret tevi grēko, tad ej un uzrādi viņa vainu, kad esat divatā; ja viņš tevi klausa, tu savu brāli esi atguvis.hITāpat tas nav pēc jūsu debesu Tēva prāta, ka iet bojā viens no šiem mazākajiem.*M Un, ja viņam gadās to atrast, es jums saku: patiesi viņš priecājas par to vairāk nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nebija nomaldījušās.M Kā jūs domājat? Ja kādam cilvēkam pieder simts avju un viena no tām nomaldās, vai tad viņš neatstās pārējās deviņdesmit deviņas kalnos un nedosies meklēt to nomaldījušos?ta Jo Cilvēka Dēls ir nācis izglābt pazudušo. dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts"= Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazākajiem nenonicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu./W Ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet projām. Labāk tev vienacainam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas acis un tu tiec iemests elles ugunīs.T~!Un, ja tava roka vai kāja tevi apgrēcina, nocērt to un aizmet projām! Labāk tev tizlam un kroplam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas un kājas un tu tiec iemests mūžīgā ugunī.}Vai! pasaulei, kad nāk apgrēcība! Apgrēcībai gan ir jānāk, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru nāk apgrēcība!'|GKas apgrēcina vienu no šiem mazākajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un to noslīcinātu jūras dziļumā.V{%Un, kas uzņem vienu šādu bērniņu manā vārdā, tas uzņem mani.mzSTad nu ikviens, kas pats top pazemīgs kā šis bērniņš, ir lielākais Debesu valstībā.ysacīja: “Es jums saku: patiesi, ja jūs nemaināties un netopat kā bērniņi, jūs neieiesiet Debesu valstībā.OxJēzus, pieaicinājis kādu bērniņu un nostādījis to viņu vidū,sw aTajā pašā laikā mācekļi gāja pie Jēzus un vaicāja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?”bv=Bet, lai mēs viņus neapgrēcinātu, aizej uz jūru un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atvēris, tu atradīsi sudraba monētu ; ņem to un dod viņiem par mani un sevi.”duATas atbildēja: “No citiem.” Jēzus viņam sacīja: “Tad jau dēli ir brīvi.vteViņš atbildēja: “Maksā gan.” Kad Pēteris iegāja namā, Jēzus sagaidīja viņu ar jautājumu: “Pēteri, kā tu domā – no kā zemes valdnieki savāc muitu vai nodevas? Vai no saviem dēliem vai no kādiem citiem?” sKad viņi iegāja Kapernaumā, pie Pētera pienāca nodokļa ievācēji un jautāja: “Vai jūsu Skolotājs nodokli nemaksā?”jrMtie viņu nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” Un tie ļoti noskuma.rq]Kad tie sapulcējās Galilejā, Jēzus tiem teica: “Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās;pBet šī suga nevar iziet citādi kā vien ar lūgšanu un gavēšanu. Dažos manuskriptos šis pants nav pieminētoViņš tiem atbildēja: “Savas mazticības dēļ; es jums saku: patiesi, ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, jūs sacīsiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies. Un nekas jums nebūs neiespējams.”onWTad mācekļi pienāca pie Jēzus atsevišķi un jautāja: “Kādēļ mēs nespējām to izdzīt?”hmIJēzus apsauca dēmonu, un tas izgāja no zēna; un viņš kļuva vesels tanī pašā brīdī.8liJēzus uz to atbildēja: “Ak tu neticīgā un samaitātā paaudze! Cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi vēl jūs pacietīšu? Nesiet viņu šurp pie manis!”Wk'Es viņu atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nespēja dziedināt.”j7un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš mokās ar mēnessērdzību un smagi cieš; viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.niUKad viņi aizgāja pie ļaudīm, Jēzum pienāca klāt kāds cilvēks, metās viņa priekšā ceļosUh# Tad mācekļi saprata, ka viņš tiem bija runājis par Jāni Kristītāju.)gK bet es jums saku: Elija jau atnāca, bet tie viņu nepazina un izrīkojās ar viņu, kā gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no tiem.”Lf Viņš tiem atbildēja: “Elija gan nāk un visu atjaunos,neU Tad mācekļi izjautāja viņu: “Kādēļ rakstu mācītāji teic, ka Elijam jānāk papriekš?”&dE Kāpjot no kalna lejā, Jēzus tiem pavēlēja: “Nestāstiet nevienam par šo redzējumu, kamēr Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no mirušajiem.”PcAcis pacēluši, tie vairs nevienu citu neredzēja kā vienīgi Jēzu.bb=Jēzus pienāca tiem klāt un pieskāries teica: “Celieties un nebaidieties!”KaMācekļi, to dzirdēdami, ļoti nobijušies krita uz sava vaiga.@`yKad viņš vēl runāja, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un pēkšņi balss no padebeša atskanēja: “Šis ir mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts, klausiet viņu!”._UUn Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi, ja tu gribi, es šeit uzcelšu trīs teltis – vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.”S^Un, redzi, tiem parādījās Elija un Mozus – tie sarunājās ar Jēzu.]wun viņš tapa pārveidots to priekšā – viņa vaigs mirdzēja kā saule, un viņa drēbes tapa baltas kā gaisma. \ Pēc sešām dienām Jēzus ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni, viņa brāli, un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā,[#Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas šeit, nāvi nebaudīs, pirms nebūs redzējuši Cilvēka Dēlu nākam savā Valstībā.”ZJo Cilvēka Dēls nāks sava Tēva godībā līdz ar saviem eņģeļiem, un tad viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.!Y;Ko gan iegūst cilvēks, ja tas iemanto visu pasauli, bet savai dvēselei nodara ļaunumu? Un ko cilvēks lai dod kā samaksu par savu dvēseli?~XuJo, kas grib glābt savu dzīvību, to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis dēļ, tas to atradīs.WTad Jēzus teica saviem mācekļiem: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko man!)VKBet viņš pagriezies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no manis, sātan, tu man esi par apgrēcību, tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēka prāta.”{UoPēteris, paaicinājis Jēzu sānis, norāja viņu: “Lai Dievs pasargā tevi, Kungs! Tas nekad tev nenotiks!”}TsNo tā laika Jēzus sāka saviem mācekļiem atklāti teikt, ka viņam būs jāiet uz Jeruzālemi un būs daudz jācieš no vecajiem, virspriesteriem un rakstu mācītājiem un ka viņam jātiek nonāvētam un pēc trim dienām augšāmceltam.bS=Tad viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus.8RiEs tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.”xQiEs tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks.PJēzus viņam atbildēja: “Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs.YO+Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.”PNViņš tiem jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?”MViņi atbildēja: “Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi – par Jeremiju vai kādu no praviešiem.”L Nonācis Filipa Cēzarejas robežās, Jēzus jautāja saviem mācekļiem: “Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?”|Kq Tad tie saprata, ka viņš tiem mācīja sargāties nevis no maizes rauga, bet no farizeju un saduķeju mācības.~Ju Kādēļ jūs neaptverat, ka es nerunāju par maizi, sacīdams: sargieties no farizeju un saduķeju rauga?”wIg Un vai neatceraties tās septiņas maizes četriem tūkstošiem, un cik lielo grozu vēl pielasījāt? H Vai jūs vēl neaptverat? Vai tad neatceraties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem? Un cik grozu jūs vēl pielasījāt?mGSTo noprazdams, Jēzus sacīja: “Kādēļ jūs, mazticīgie, spriežat, ka jums nav maizes?`F9Bet tie savā starpā sprieda: “Tas tādēļ, ka neesam maizi paņēmuši līdzi.”fEEJēzus tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargieties no farizeju un saduķeju rauga.”bD=Mācekļi cēlās pāri uz otru krastu, bet viņi bija piemirsuši maizi paņemt līdzi.+COSamaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet tai cita zīme netiks dota kā vien Jonas zīme.” Un, tos pametis, viņš devās projām..BUun rīta agrumā: šodien būs vējains, jo debess ir apmākusies un sārtojas. – Debess izskatu jūs protat atšķirt, bet laiku zīmes nespējat saprast.vAeViņš tiem sacīja: “Kad iestājas vakars, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debesis sārtojas, –@ yPie Jēzus pienāca farizeji un saduķeji un izaicinādami prasīja, lai viņš tiem rādītu kādu zīmi no debesīm.P?'Atlaidis ļaudis, Jēzus iekāpa laivā un devās uz Magadanas apvidu.Y>+&Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus.t=a%Un visi ēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus. < $viņš ņēma šīs septiņas maizes un arī zivtiņas, pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm.5;e#Pavēlējis ļaužu pūlim apsēsties zemē,z:m"Jēzus tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Tie atbildēja: “Septiņas un arī nedaudz zivtiņu.” 9 !Mācekļi viņam sacīja: “Kur mēs ņemsim šajā nomaļajā vietā tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu ļaužu pūli?”d8A Tad Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja: “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst, bet es negribu neēdušus tos atlaist, ka tie ceļā nenovārgst.”7Ļaudis brīnījās, redzēdami mēmos runājam, tizlos veselus, kroplos staigājam un aklos redzīgus. Un tie slavēja Israēla Dievu.26]Un liels ļaužu pūlis nāca pie viņa un kopā ar tiem kropli, akli, tizli, mēmi un vēl daudzi citi. Viņi nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos.s5_Jēzus devās projām un nonāca Galilejas jūras krastā. Viņš uzkāpa kādā kalnā un tur apsēdās."4=Tad Jēzus viņai atbildēja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.l3Q“Jā, Kungs,” viņa sacīja, “bet sunīši ēd druskas, kas nobirst no viņu kungu galda.”`29Viņš atbildēja: “Nav labi bērniem domāto maizi nomest sunīšiem.” –p1YBet sieviete, pienākusi klāt, nometās ceļos viņa priekšā, sacīdama: “Kungs, palīdzi man!”0Jēzus tiem atbildēja: “Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā vienīgi pie Israēla nama pazudušajām avīm.”/Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: “Palīdzi tai, jo tā kliedz, nākdama aiz mums.”5.cUn, redzi, kāda kanaāniešu sieviete, kas tur dzīvoja, nāca pie viņa, saukdama: “Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu dēmons briesmīgi moka!”M-Jēzus tos atstāja un devās atpakaļ uz Tīras un Sidonas apvidu.k,Otas sagāna cilvēku. Bet ēst maizi ar nemazgātām rokām – tas cilvēku nesagāna.”~+uNo sirds iziet ļauni nodomi, slepkavība, laulības pārkāpšana, izvirtība, zagšana, apmelošana, zaimi;P*bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds un sagāna cilvēku.g)GVai jūs neapjēdzat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests bedrē,G(Bet viņš jautāja: “Vai arī jūs vēl nesaprotat?F'Pēteris Jēzum sacīja: “Izskaidro mums šo līdzību.”g&GAtstājiet tos, tie ir akli aklo vadoņi; ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.”t%a Jēzus atbildēja: “Ikviens dēsts, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauts ar saknēm.$ Tad pie viņa pienāca mācekļi un teica: “Vai tu zini, ka farizeji, kas dzirdēja šos vārdus, tika apgrēcināti?”u#c Ne tas, kas caur muti ieiet, sagāna cilvēku, bet gan tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.”]"3 Un, pieaicinājis ļaudis, Jēzus tiem sacīja: “Klausieties un saprotiet!e!C Tie man velti izrāda godbijību, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles.”S šī tauta godā mani ar mēli, bet viņu sirds ir tālu no manis.>wLiekuļi! Jesaja ir labi par jums pravietojis:_7tad tas negodā savu tēvu. Tā jūs atceļat Dieva vārdu savu paražu dēļ.yBet jūs sakāt: ja kāds saka savam tēvam vai mātei: es ziedošu Dievam to, kas jums pienākas no manis, –  Dievs taču ir sacījis: godā savu tēvu un māti, – un: kas rupji izrunājas pret tēvu un māti, lai mirdams mirst.c?Bet viņš atbildēja: “Un kādēļ jūs pārkāpjat Dieva bausli paražu dēļ?lQ“Kādēļ tavi mācekļi pārkāpj vecajo paražas? Tie nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.”Z /Tad pie Jēzus atnāca farizeji un rakstu mācītāji no Jeruzālemes un sacīja:kO$Tie viņam lūdza, ka varētu kaut drēbju malai pieskarties, un, kas pieskārās, kļuva veseli.r]#Kad vietējie viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apgabalu, un tie atnesa pie viņa visus slimos.8k"Pārcēlušies tie nonāca Gennēsaretes zemē.q[!Tad tie, kas bija laivā, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Patiesi tu esi Dieva Dēls!”0[ Viņi iekāpa laivā, un vējš norima.wTūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?”kOBet, vētru redzēdams, viņš nobijās un sāka grimt; un viņš sauca: “Kungs, glāb mani!”xiViņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus.lQTad Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu.”b=Bet Jēzus tūlīt tos uzrunāja: “Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!”Mācekļi, redzēdami viņu pa jūras virsu staigājam, izbijušies sauca: “Tas ir spoks!” – un kliedza no bailēm.^ 5Ap ceturtās nakts sardzes laiku Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams.j MBet laiva bija jau vairākus stadijus tālu no krasta; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš.v eĻaudis atlaidis, viņš viens uzkāpa kalnā Dievu lūgt, un, vakaram nākot, viņš tur palika viens pats.  Un Jēzus tūlīt lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri uz otru pusi, kamēr viņš atlaida ļaužu pūli.S Paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus.pYUn visi ēda un bija sāti. No pāri palikušajiem maizes gabaliem salasīja divpadsmit pilnus grozus.QJēzus lika ļaužu pūlim apsēsties zālē, paņēma tās piecas maizes un divas zivis; viņš pacēla acis uz debesīm, pateicās un, maizi lauzis, deva to mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm.A}Viņš tiem sacīja: “Nesiet man tās šurp!”gGTie viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā vien piecas maizes un divas zivis.”fEBet Jēzus tiem atbildēja: “Viņiem nav nekur jāiet; dodiet jūs viņiem ēst.”<qKad vakars tuvojās, pie viņa pienāca mācekļi un sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un laiks jau ir vēls; atlaid ļaudis, lai tie iet tuvējos ciemos un pērk sev ēdamo.”ykIzkāpis krastā, Jēzus ieraudzīja lielu ļaužu pūli un iežēlojās par tiem, un dziedināja viņu slimos..U Kad Jēzus to dzirdēja, viņš visus atstāja un brauca ar laivu uz kādu nomaļu vietu. Bet ļaudis, to padzirdējuši, gāja kājām no pilsētām viņam pakaļ.oW Un Jāņa mācekļi atnāca, paņēma viņa līķi, apglabāja to un aizgājuši paziņoja to Jēzum.eC Un viņa galvu atnesa uz paplātes un iedeva to meitenei, un viņa to aiznesa savai mātei.;~q un sūtīja kādu uz cietumu nocirst Jānim galvu.a}; Ķēniņš noskuma, bet zvēresta un mielasta viesu dēļ viņš pavēlēja to izdarītl|QBet viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: “Dod man uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.”={uka viņš tai zvērēja dot visu, ko vien tā lūgs.xziBet Hēroda dzimšanas dienas svinībās tiem dejoja Hērodijas meita, un viņa tik ļoti iepatikās Hērodam,sy_Hērods viņu gribēja nonāvēt, bet baidījās no ļaužu pūļa, jo tie uzskatīja Jāni par pravieti.[x/jo Jānis viņam atgādināja: “Tev nav atļauts viņu turēt sev par sievu.”zwmHērods bija pavēlējis Jāni apcietināt un ieslodzīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, vun sacīja saviem kalpiem: “Šis ir Jānis Kristītājs, kas uzcēlies no mirušajiem, un tādēļ brīnumi notiek caur viņu.”Au Tajā laikā tetrarhs Hērods izdzirdēja runas par JēzuHt  :Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.s3 9Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.”Ur# 8Un vai visas viņa māsas nav pie mums? No kurienes tad viņam tas viss?”zqm 7Vai tad viņš nav namdara dēls? Vai viņa māte nav Marija un brāļi – Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda?&pE 6Atnācis savā tēvu zemē, viņš vietējos ļaudis mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās: “No kurienes viņā tāda gudrība un tādi spēki?Wo' 5Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes.Zn- 4Tad Jēzus tiem sacīja: “Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”Lm 3Vai jūs to visu saprotat?” Tie viņam atbild: “Jā.”\l1 2un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana.[k/ 1Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiemwjg 0Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā.jiM /Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis.jhM .Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to.Zg- -Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles.1f[ ,Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu.ieK +Tad taisnie mirdzēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!\d1 *un tos iemetīs ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana. c )Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie savāks no viņa Valstības visas apgrēcības un visus ļauna darītājusYb+ (Tāpat kā savāc nezāles un ugunī sadedzina, būs arī laiku beigās:xai 'Ienaidnieks, kas tās sējis, ir velns, bet pļauja ir laiku piepildījums, un pļāvēji ir eņģeļi.k`O &un tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības dēli, bet nezāles ir ļaunā dēli.V_% %Viņš tiem atbildēja: “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls,&^E $Pēc tam Jēzus, aizsūtījis ļaudis projām, iegāja namā. Pie viņa piegāja mācekļi un lūdza: “Izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.”] #Tā piepildījās, ko Kungs caur pravieti sacījis: es atvēršu muti līdzībās, lai izverd viss apslēptais no radīšanas sākuma.f\E "To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja.2[] !Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: “Debesu valstība ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”(ZI Tā gan ir pati mazākā no sēklām, bet, kad izaug, ir lielāka par citiem stādiem un kļūst par koku, tā ka pat debesu putni ligzdo tā zaros.”Y) Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja: “Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks iesēj savā laukā.]X3 Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāles un sasieniet tās kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus savāciet manos šķūņos.”kWO Viņš tiem atbildēja: nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus.V Viņš tiem atbildēja: tas ir ienaidnieka darbs. Tad kalpi viņam jautāja: vai tu gribi, lai ejam tās izravēt?U Nama saimnieka kalpi atnāca pie viņa un teica: kungs, vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles?]T3 Kad izauga labība un vārpās brieda graudi, kļuva redzamas arī nezāles.vSe bet, kad ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāles starp kviešiem, un aizgāja.R Viņš tiem stāstīja vēl kādu līdzību: “Debesu valstība līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā,3Q_ Bet kas sēts labā zemē – tas vārdu dzird un saprot, un viņš nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus.”P5 Bet kas sēts starp ērkšķiem – tas vārdu dzird, bet laicīgās rūpes un bagātības viltus to noslāpē, un viņš kļūst neauglīgs.O bet viņā nav sakņu, un viņš ilgi neiztur. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, tas tūlīt apgrēkojas.^N5 Bet kas sēts akmenājā – tas vārdu dzird un to tūlīt ar prieku uzņem, M9 pie ikviena, kas Valstības vārdu dzird, bet neaptver, nāk ļaunais un nolaupa, kas iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas iesēts ceļmalā. zz0~~ }||9{zzzyy}y*xzx#wpvv{v/uuCttss2rryr qZppooRonSmumlkkcjjj iThggsff8eeUdscbb0aaA``-__l^]]]\\0[[[-Z^YYYXX-WWVUUUWT_TSS5RRAQQrPP8OOO>h>==e005///..].--5,,S+++[+**))((<''~&&%X$$p$##^""g!!!> ;7+aX T32/xi>el[+ a  p  \B7^8zQF Šo eļļu varēja pārdot par dārgu maksu un naudu atdot nabagiem!”eECMācekļi, to redzēdami, bija neapmierināti un sacīja: “Kādēļ tāda izšķērdība?D!un bija apsēdies, pie viņa pienāca kāda sieviete ar ļoti dārgu svaidāmo eļļu alabastra trauciņā un izlēja to pār viņa galvu.?CyKad Jēzus bija Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namāFBtie sacīja: “Svētkos ne, lai tautā neceļas nemiers.”FATie apspriedās, kā Jēzu ar viltu sagūstīt un nonāvēt;\@1Tad sanāca kopā virspriesteri un tautas vecajie augstā priestera Kajafas pilī.~?u“Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashas svētki un Cilvēka Dēls tiks nodots krustā sišanai.”M> Kad Jēzus visu to bija pateicis, viņš sacīja saviem mācekļiem:X=).un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.”<%-Viņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat man darījuši,A;{,Tad arī tie viņam jautās: Kungs, kad mēs tevi esam redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši?%:C+Es biju svešinieks, un jūs mani neuzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un cietumā, bet jūs mani neapraudzījāt.o9W*Jo es biju izsalcis, un jūs nedevāt man ēst, es biju izslāpis, un jūs nedevāt man dzert."8=)Tad viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: ejiet prom no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem!-7S(Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.^65'Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un esam nākuši pie tevis?o5W&Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši?4-%Tad taisnie viņam jautās: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai izslāpušu un esam devuši dzert?3$Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis.2+#Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt.&1E"Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas!K0!un nostādīs avis sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso.w/g un visas tautas tiks savestas viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no āžiem,.Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī`-9Bet nederīgo kalpu izmetiet ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana.z,mjo tam, kam ir, tiks dots un tam būs pārpilnība, bet tam, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas tam ir.G+Atņemiet viņam talantu un dodiet tam, kam ir desmit,w*gTev vajadzēja dot manu naudu augļotājiem, tad es pārnācis dabūtu atpakaļ savu naudu ar peļņu. )9Tad viņa kungs tam atbildēja: nelietīgais un slinkais kalps, tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis!h(Itādēļ es bailēs aizgāju un apraku tavu talantu zemē. Redzi, ņem, kas tev pieder.&'EAtnāca arī tas, kam bija viens talants, un sacīja: es zinu, ka tu esi bargs cilvēks, tu pļauj, kur neesi sējis, un savāc, kur neesi kaisījis,3&_Viņa kungs tam sacīja: labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā!%Un arī tas, kam bija divi talanti, atnāca, sacīdams: kungs, tu iedevi man divus talantus, redzi, esmu nopelnījis vēl divus.3$_Viņa kungs tam sacīja: labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā!=#sTad ieradās tas, kas bija saņēmis piecus talantus, viņš atnesa vēl otrus piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talantus, redzi, esmu nopelnījis vēl piecus.["/Pēc ilga laika šo kalpu kungs atgriezās un pieprasīja tiem norēķinu.k!OBet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgājis apraka to zemē un paslēpa sava kunga naudu.G Tāpat arī tas, kam bija divi, nopelnīja vēl divus.mSTūlīt tas, kas bija saņēmis piecus talantus, laida tos darbā un nopelnīja vēl piecus.Vienam viņš iedeva piecus talantus, otram divus, vēl kādam vienu, katram pēc viņa spējām. Pēc tam viņš aizceļoja.xiTas ir tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas pasauca savus kalpus un nodeva tiem savu mantu.U# Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu.Z- Bet viņš tām atbildēja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu! –]3 Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca: kungs, kungs, atver mums!3 Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas. Bet saprātīgās atbildēja: nē! Tā nepietiks ne mums, ne jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev.taNu nesaprātīgās lūdza saprātīgajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.RTad visas desmit jaunavas uzcēlās un sagatavoja savus lukturus.nUBet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt!U#Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja.X)Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos.U#Nesaprātīgās, ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu.KPiecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas.  Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini.s_3un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar liekuļiem. Tur būs vaimanas un zobu griešana.lQ2tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās,V %1un sāks sist savus līdzbiedrus, un ēdīs un dzers ar plītniekiem,[ /0Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, –X )/Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu.M .Laimīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. -Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais kalps, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem izdalīt tiem barību laikus?pY,Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt. 9+Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā.Z-*Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks.F)divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs.I (Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs; 'un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā.&jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā,]3%Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā;pY$Bet to dienu vai stundu neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs.@{#Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.V~%"Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.a};!Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm.|w Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu.3{_Viņš izsūtīs savus eņģeļus ar varenu bazūnes skaņu, un tie sapulcinās vienkopus viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debesu gala līdz otram.9zkTad Cilvēka Dēla zīme atspīdēs debesīs, un visas tautas virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam uz debess padebešiem ar lielu varenību un godību.+yOBet tūlīt pēc šīm bēdu dienām saule aptumšosies un mēness nedos sava spožuma, zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti.2x_Jo, kur maita, tur salido ērgļi.wJo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.vJa tie jums sacīs: redzi, viņš ir tuksnesī, – tad neejiet ārā; redzi, viņš ir kambaros, – tad neticiet.>uwRedzi, es jums to esmu pateicis jau iepriekš.t'Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.Ys+Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet! r Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, neviens dzīvais neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.pqYTādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs.Tp!Un lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā.GoBet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās!Tn!Un, kas ir uz lauka, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.QmKas ir uz jumta, lai nekāpj lejā paņemt kaut ko no sava nama.:lotad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos.k7Bet, kad jūs redzēsiet svētā vietā izpostīšanas negantību, kā caur pravieti Daniēlu ir pasludināts – kas to lasa, lai saprot, –j}Un šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.Bi Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts.Wh' un, tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs.Gg Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils,[f/ Tad daudzi kritīs apgrēcībā un viens otru nodos un viens otru nīdīs.zem Tad tie jūs nodos, lai mocītu un nonāvētu, un jūs būsiet visās tautās ienīsti mana vārda dēļ.Ad}bet tas viss būs tikai dzemdību sāpju sākums.gcGJo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, būs bads un dažviet zemestrīces;b-Jūs dzirdēsiet karu troksni un vēstis par kariem, bet pielūkojiet, ka jūs neuztrauktos: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals.faEjo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus.R`Jēzus tiem atbildēja: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ,=_sKad viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi gāja pie viņa atsevišķi un jautāja: “Saki mums, kad tas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?”^'Bet viņš sacīja: “Vai jūs visu šo redzat? Patiesi es jums saku: te akmens uz akmens netiks atstāts, kas netiktu nopostīts.”w] iJēzus izgāja no tempļa un devās projām. Tad mācekļi gāja pie viņa, lai norādītu uz tempļa būvēm.\'Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani līdz tam, tiekams jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā!”J[ &Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts un pamests.Zy%Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es gribēju sapulcināt vienkopus tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt.GY$Patiesi es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi!FX#Tā pār jums nāks visas taisno asinis, kas virs zemes izlietas, – no taisnā Ābela asinīm līdz Zeharjas, Berehja dēla, asinīm, ko jūs nonāvējāt starp templi un altāri.qW["Tādēļ, redzi, es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; vienus jūs slepkavosiet, citus sitīsiet krustā, vēl citus šaustīsiet savās sinagogās un, tos vajādami, dzīsiet no pilsētas uz pilsētu.QV!Jūs čūskas! Odžu dzimums! Kā jūs izbēgsiet no elles soda?;Uq un savu tēvu mēru piepildāt līdz galam.IT Tā jūs apliecināt, ka esat praviešu slepkavu bērni,ySkJūs sakāt: ja mēs dzīvotu mūsu tēvu laikā, mēs nebūtu līdzvainīgi praviešu asinsizliešanā.R%Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs ceļat kapenes praviešiem un izrotājat kapu pieminekļus taisnajiem.Q'Tāpat arī jūs – no ārpuses jūs cilvēkiem rādāties taisni, bet savā iekšienē jūs esat pilni liekulības un ļaundarības.cP?Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs esat līdzīgi nobalsinātām kapenēm, kas no ārpuses izskatās skaistas, bet no iekšpuses pilnas miroņu kauliem un visādām nešķīstībām.bO=Aklo farizej! Šķīstī vispirms biķera iekšpusi, tad arī ārpuse būs tīra.0NYVai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs šķīstījat biķera un šķīvja ārpusi, bet iekšpuse ir pilna laupītkāres un izlaidības.VM%Aklie ceļa vadoņi! Jūs knišļus izkāšat, bet kamieļus norijat!L'Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet atmetat to, kas svarīgākais bauslībā – taisnīgu tiesu, žēlsirdību un ticību; šo jums vajadzēja darīt un arī to otru neatmest!\K1Kas zvēr pie debesīm, zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas tajā sēž.PJUn, kas zvēr pie tempļa, zvēr pie tā un visa, kas tur mīt.KIKas zvēr pie altāra, zvēr pie visa, kas uz tā atrodas.bH=Aklie! Kas tad ir lielāks – upurdāvana vai altāris, kas upurdāvanu svētī?GJūs sakāt: ja kāds zvēr pie altāra, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie upurdāvanas, kas ir uz altāra, tad tas jāpilda._F7Aklie stulbeņi! Kas tad ir lielāks – zelts vai templis, kas svētī zeltu?.EUVai! jums, aklie ceļa vadoņi, jūs, kas mēdzat sacīt: ja kāds zvēr pie tempļa, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie tempļa zelta, tad tas jāpilda.tDaVai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs braukājat apkārt pa jūru un sauszemi, lai kādu pievērstu ticībai, un, kad tas noticis, jūs padarāt viņu par elles dēlu, divtik ļaunāku nekā jūs paši.tCaVai! Jums rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs izrijat atraitņu namus un ilgi lūdzat Dievu, lai ļaudīm izrādītos. Par to jūs saņemsiet visbargāko sodu. dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts9Bk Bet vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; paši jūs neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas nāk.nAU Kas pats paaugstināsies, tiks pazemināts; un, kas pats sevi pazeminās, tiks paaugstināts.8@k Bet lielākais no jums būs jūsu kalps._?7 Nesauciet sevi arī par skolotājiem, jo vienīgi Kristus ir jūsu skolotājs.i>K Nesauciet arī nevienu virs zemes par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs.l=QBet jūs nesauciet sevi par rabi, jo viens ir jūsu Skolotājs, bet jūs visi esat brāļi.f<Eun saņemt sveicienus tirgus laukumos, un dzirdēt, ka cilvēki viņus sauc par rabi.H; Tiem patīk mielastos un sinagogās ieņemt goda vietas:/Tie visu dara, lai izrādītos cilvēkiem, – tie darina aizvien platākus savus filaktērijus un lielākus pušķus pie saviem tērpiem.9Tie sasien smagas un grūti panesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās pakustināt.8{Visu, ko tie jums saka, pildiet un turiet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara.R7“Mozus krēslā ir apsēdušies rakstu mācītāji un farizeji.K6 Tad Jēzus uzrunāja ļaužu pūli un savus mācekļus, sacīdams:v5e.Un neviens nevarēja viņam nekā atbildēt, nedz arī uzdrīkstējās kopš šīs dienas viņam ko jautāt.W4'-Ja Dāvids sauc viņu par Kungu, kā tad viņš var būt tā dēls?”3,Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu. –`29+Viņš tiem jautāja: “Kā tad Dāvids viņu Garā sauc par Kungu, sacīdams:n1U*“Ko jūs domājat par Kristu, kā dēls viņš ir?” Tie viņam atbildēja: “Dāvida.”A0})Un Jēzus jautāja farizejiem, kas bija sapulcējušies:Z/-(Šie divi baušļi ir pamatā visai bauslībai un praviešu mācībai.”R.'Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. –;-q&Šis ir pats lielākais un pirmais bauslis.,}%Jēzus atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. –L+$“Skolotāj, kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā?”Q*#Tad viens no viņiem, likuma zinātājs, Jēzu izaicinādams, jautāja:c)?"Bet farizeji, padzirdējuši, ka viņš saduķejus apklusinājis, sapulcējās vienkopus.J( !Ļaužu pūlis, to dzirdot, bija pārsteigts par viņa mācību.u'c Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs! – Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.”d&AVai tad jūs neesat lasījuši, ko Dievs jums teicis par mirušo augšāmcelšanos?n%UJo tie, kas augšāmcēlušies, nedz prec, nedz tiek precēti, bet ir kā eņģeļi debesīs.f$EJēzus tiem atbildēja: “Jūs maldāties, nesaprazdami ne Rakstus, ne Dieva spēku.w#gTad nu kuram no septiņiem viņa piederēs pēc augšāmcelšanās, jo tā taču tiem visiem bijusi sieva?”&"GVisbeidzot nomira arī sieva.S!Tāpat notika arī otrajam un trešajam – un tā līdz pat septītajam. Pie mums, redzi, bija septiņi brāļi, pirmais apprecējās un nomira, neatstājis pēcnācējus, un viņa sieva palika viņa brālim.7“Skolotāj, Mozus ir sacījis: ja kāds nomirst, būdams bez bērniem, lai viņa brālis apprec viņa sievu un dod savam brālim pēcnācējus. –}sTajā pašā dienā atnāca pie viņa saduķeji, kas apgalvoja, ka augšāmcelšanās neesot. Tie viņu izjautāja:J Tie izbrīnījās par dzirdēto un, viņu atstājuši, aizgāja.3Tie viņam atbildēja: “Cēzara.” Tad Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”NTad viņš tiem jautāja: “Kā attēls šis un uzraksts?”\1Parādiet man naudu, ko maksājat nodevās.” Tie atnesa viņam denāriju.mSJēzus, noprazdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Ko jūs mani izaicināt, jūs liekuļi?U#saki mums – kā tu domā, vai ir atļauts dot cēzaram nodevas vai ne?”s_Tie sūtīja pie viņa savus mācekļus kopā ar Hēroda piekritējiem, un tie jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess, tu Dieva ceļus māci patiesībā un nelokies neviena priekšā, jo tu neuzlūko cilvēka ārieni;\1Tad farizeji aizgāja un apspriedās, ka Jēzu vajadzētu pieķert kādā vārdā.=uJo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”% Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana.zm Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem.\1 ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat!oWTad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi;wĶēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu.a ;Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja.r ]Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās.J  Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām!k OViņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt.^ 5“Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas.. YJēzus tiem atkal runāja līdzībās:gG.Tie gribēja viņu sagūstīt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie turēja viņu par pravieti.hI-Virspriesteri un farizeji, dzirdēdami viņa līdzības, saprata, ka viņš runājis par tiem.yk,Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.”s_+Tādēļ es jums saku: Dieva valstība jums tiks atņemta un atdota pagāniem, kas nesīs augļus.K*Tad Jēzus tiem jautāja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos? – Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni; tas ir Kunga darbs un brīnums mūsu acīs. –1)Tie atbildēja: “Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nonāvēs un izdos vīnadārzu citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus laikus.”]3(Kad atnāks vīnadārza saimnieks, ko viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?”\1'Un, viņu sagrābuši, tie izmeta viņu ārā no vīnadārza un nonāvēja./&Bet vīnkopji, viņa dēlu ieraudzījuši, runāja savā starpā: šis ir mantinieks! Ejam, nonāvējam viņu – un mantojums būs mūsu.p~Y%Tad nama saimnieks sūtīja pie tiem savu dēlu, domādams: no mana dēla tie taču kaunēsies.t}a$Tad viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā iepriekš, taču arī ar tiem viņi darīja tāpat.s|_#Vīnkopji, sagrābuši šos kalpus, citus piekāva, citus nosita, vēl citus nomētāja akmeņiem.{"Kad pienāca augļu ienākšanās laiks, viņš aizsūtīja savus kalpus pie vīnkopjiem, lai tie saņemtu no viņiem augļus.Dz!Klausieties citu līdzību! Reiz kāds nama saimnieks iestādīja vīnadārzu, to iežogoja, ierīkoja vīnspaidu, uzcēla torni un izdeva dārzu vīnkopjiem, bet pats aizceļoja.ay; Jo Jānis Kristītājs atnāca pie jums pa taisnības ceļu, taču jūs viņam neticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Un jūs, to redzēdami, arī vēlāk nenožēlojāt un viņam neticējāt.]x3Kurš no šiem diviem rīkojās pēc tēva gribas?” Tie atbildēja: “Pirmais.” Jēzus sacīja tiem: “Patiesi es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Debesu valstībā nekā jūs.{woTad tēvs devās pie otra dēla un lūdza to pašu. Tas viņam atbildēja: jā, kungs, – tomēr negāja.`v9Bet tas atbildēja: es negribu. – Tomēr vēlāk nožēlojis viņš aizgāja.u3Bet ko jūs domājat par šo? Kādam cilvēkam bija divi dēli, viņš gāja pie pirmā un lūdza: dēls, ej šodien strādāt vīnadārzā.t!Tad viņi Jēzum atbildēja: “Mēs nezinām.” Un viņš tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es visu to daru.msSVai lai sakām: no cilvēkiem? – bet mums ir bail no ļaudīm, jo visi tur Jāni par pravieti.”Ir No kurienes ir Jāņa kristība – no debesīm vai no cilvēkiem?” Tie apspriedās savā starpā: “Ja sacīsim: no debesīm, – viņš teiks: kāpēc tad jūs neticējāt viņam?q3Jēzus tiem atbildēja: “Es jums arī uzdošu vienu jautājumu, un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums pateikšu, kā varā es to daru.0pYKad viņš atnāca uz templi un mācīja, pie viņa pienāca virspriesteri un tautas vecajie un jautāja: “Kā varā tu to dari? Kas tev ir devis varu to darīt?”]o3Visu, ko vien savās lūgšanās jūs ticībā lūgsiet, jūs saņemsiet.”tnaJēzus tiem atbildēja: “Patiesi es jums saku: ja jums būtu ticība un jūs nešaubītos, tad jūs ne vien tā varētu darīt ar vīģes koku, bet jūs varētu sacīt šim kalnam: celies un meties jūrā! – un tas notiktu._m7Mācekļi, to redzēdami, brīnījās: “Kā gan vīģes koks tā uzreiz nokalta?”xliun, ieraudzījis ceļmalā vīģes koku, viņš piegāja tam klāt, bet, neatradis uz tā nekā cita kā vien lapas, viņš tam sacīja: “Lai nemūžam uz tevis vairs neienākas neviens auglis!” Un vīģes koks tūlīt nokalta.Ak}Rīta agrumā ejot uz pilsētu, viņš sajuta izsalkumu,ijKTad Jēzus tos atstāja; viņš izgāja ārā no pilsētas uz Bētaniju un palika tur pa nakti.Yi+un jautāja viņam: “Vai tu dzirdi, ko šie runā?” Jēzus tiem sacīja: “Jā gan! Vai tad jūs nekad neesat lasījuši: tu esi gādājis, ka no bērniņu un zīdaiņu mutes tev atskan slava?”(hIKad virspriesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnumus, ko viņš darīja, un dzirdēja bērnus templī saucam: Ozianna Dāvida dēlam! – tie apskaitāsNgAkli un kropli nāca pie viņa uz templi, un viņš tos dziedināja.f+ Viņš tiem sacīja: “Ir rakstīts: manu namu sauks par lūgšanas namu, – bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni.”e Jēzus iegāja templī un izdzina ārā visus, kas templī pārdeva un pirka, apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus.kdO Bet ļaudis pūlī atbildēja: “Viņš ir pravietis Jēzus, tas – no Nācaretes Galilejā.”_c7 Un, viņam ienākot Jeruzālemē, visa pilsēta sakustējās: “Kas viņš tāds?”*bM Bet ļaužu pūlis, kas gāja viņam gan pa priekšu, gan nopakaļ, sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, svētīts, kas nāk Kunga vārdā! Ozianna augstībā! ”laQDaudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, bet citi cirta kokiem zarus un klāja tos uz ceļa.g`GTie atveda ēzeļmāti un ēzelīti, uzklāja tiem savas drēbes, un Jēzus uzsēdās virsū.J_ Mācekļi aizgāja un darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis. ^sakiet Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa, uz jūga ēzeļmātes kumeļa. –O]Bet tas notika, lai piepildītos, ko Kungs caur pravieti ir sacījis:e\CJa kāds jums ko teiks, tad sakiet: Kungam to vajag, un viņš tūdaļ tos atdos.”?[wun tiem sacīja: “Dodieties uz ciemu, kas jūsu priekšā. Tur jūs tūlīt atradīsiet ēzeļmāti piesietu un ēzelīti līdz ar viņu, atraisiet tos un vediet pie manis.lZ SKad tie tuvojās Jeruzālemei un nonāca Bētfagē pie Olīvkalna, Jēzus sūtīja divus mācekļusxYi"Jēzus par viņiem iežēlojās, viņš pieskārās to acīm, un tūdaļ tie kļuva redzīgi un sekoja viņam.HX !Tie viņam sacīja: “Kungs, ka mūsu acis tiek atvērtas.”fWE Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai es jums daru?”VBet ļaudis apsauca tos, ka tie klusētu. Tad tie sauca vēl skaļāk: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”.UUUn, redzi, divi akli vīri, sēdēdami ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam. Tie sāka skaļā balsī saukt: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”STKad viņi gāja projām no Jērikas, liels ļaužu pūlis viņiem sekoja.+SOJo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.”ORUn, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs.aQ;Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps.PBet Jēzus, viņus pieaicinājis, sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām.IO Kad tie desmit to dzirdēja, tie noskaitās uz abiem brāļiem.NNViņš tiem sacīja: “Jūs gan dzersiet manu biķeri, bet sēdināt kādu pie savas labās vai pie kreisās rokas – tas man nepiederas; tās būs tiem, kam mans Tēvs to sagatavojis.”M-Jēzus atbildēja: “Jūs nesaprotat, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, kas man būs jādzer?” Tie atbildēja: “Varam.”?LwJēzus viņai jautāja: “Ko tu gribi?” Tā viņam atbildēja: “Saki, lai šie abi mani dēli sēd tavā Valstībā viens tev pie labās rokas, otrs – pie kreisās.”K{Tad pienāca pie viņa Zebedeja dēlu māte kopā ar saviem dēliem, nometās ceļos viņa priekšā un kaut ko lūdza.Jun nodos pagāniem, lai viņu apsmietu, šaustītu un sistu krustā, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.”'IG“Redzi, mēs dodamies augšup uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēls tiks nodots virspriesteriem un rakstu mācītājiem, un tie viņu notiesās uz nāvitHaIedams augšup uz Jeruzālemi, Jēzus pieaicināja divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem sacīja:FGTā pēdējie būs pirmie un pirmie – pēdējie.”F{Vai tad es nedrīkstu darīt ar to, kas ir mans, ko vien gribu? Vai arī tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? %~1~~%}}-||E{{{zzezyxx|wwkvvVvuYttts^rr>qppOoo$nnlmmsll'kk-jji{i*h>gg.ffeeJdd&cYbb_baaZa`h`_u^^M]]\\T\[[0ZZ$YY3XXqXWW=VV\UU0TTSRRVQQQDP~P3OO&NN_MMMDLLKKJJiJ IIHH GGqFFFE_DDfCCC1BBPAAK@X???/>>_>$==77z76655N44z33i22211*00d//r..s.6--*,,E++U+ *)))3((^'''&&8%%t%$$ ##o"!!S izo?P@#N5j n f ( H \ * C%k\M A%BK Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Liels ļaužu pūlis pie viņa sapulcējās, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās; un viņš bija jūrā, bet visi ļaudis jūras krastā.QJ#Kas dara Dieva gribu, tas ir mans brālis un māsa, un māte.”dIA"Uzlūkojis ap sevi sēdošos, viņš sacīja: “Redzi, mana māte un mani brāļi.TH!!Un viņš tiem atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?”G Ap viņu sēdēja ļaužu pūlis. Un tie viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi, un tavas māsas ārpusē tevi meklē.”rF]Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārpusē nostājušies, sūtīja pie viņa, lai viņu pasauc.Bet, kas pret Svēto Garu zaimos, tas nemūžam nesaņems piedošanu, bet būs vainīgs mūžīgā grēkā,” –C}Patiesi es jums saku: viss cilvēku dēliem tiks piedots – gan grēki, gan zaimi, lai cik tie būtu zaimojuši.B7Bet neviens nevar ielauzties stipra vīra namā, lai izlaupītu tā mantu, pirms stiprais netiks sasiets; tikai tad tā namu varēs izlaupīt.gAGJa sātans saceļas pret sevi un sašķeļas, tad tas nevar pastāvēt, bet iet bojā.V@%Un, ja kāds nams sašķeļas sevī, tad tāds nams nevar pastāvēt.\?1Ja kāda valstība sašķeļas sevī, tad tāda valstība nevar pastāvēt.k>OTos pieaicinājis, viņš runāja uz tiem līdzībās: “Kā var sātans izdzīt sātanu?*=MUn rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes, runāja: “Viņā ir Belcebuls, – un: viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”n<UUn, kad savējie to dzirdēja, tie iznāca viņu apvaldīt, jo tie runāja: “Viņam nav prāta.”q;[Tad viņš devās uz mājām, un sanāca atkal ļaužu pūlis, tā ka viņi nevarēja pat maizi paēst..:Wun Jūdu Iskariotu, kas viņu nodeva.o9Wun Andreju, Filipu, Bartolomeju, Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Tadeju un Sīmani, kanaānieti,u8cun Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un deva tiem vārdu Boanergi, tas ir, pērkona dēli,G7Un viņš iecēla : Sīmani, kam viņš deva vārdu Pēteris,-6Uun tiem būtu vara izdzīt dēmonus.`59Un viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu ar viņu un viņš tos sūtītu sludināt,l4Q Tad viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats gribēja, un tie nāca pie viņa.J3  Un viņš tiem daudzkārt piedraudēja, lai tie viņu neatklāj.|2q Un nešķīstie gari, kad tie viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca: “Tu esi Dieva Dēls!”1w Jo viņš daudzus darīja veselus; tādēļ tie, kam bija kādas kaites, lauzās viņam klāt, lai viņam pieskartos.0y Viņš saviem mācekļiem sacīja, lai tie viņam tur gatavībā laivu ļaužu pūļa dēļ, ka tie nespiestos virsū./'no Jeruzālemes, no Idūmejas un no Aizjardānas, no Tīras un Sidonas apkaimes daudz ļaužu, dzirdējuši, ko viņš dara, nāca pie viņa..Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas gāja viņam līdzi. Tāpat arī no Jūdejas,l-QFarizeji, izgājuši laukā, tūlīt ar Hēroda piekritējiem apspriedās, kā viņu nodot nāvē.=,sUn viņš, tos visapkārt dusmās uzlūkojis un par viņu cietsirdību noskumis, tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas roku izstiepa, un tā kļuva vesela.+Un viņš sacīja tiem: “Vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu? Dzīvību glābt vai nonāvēt?” Bet tie cieta klusu.c*?Un viņš sacīja cilvēkam ar paralizēto roku: “Celies un nostājies vidū!”`)9Tie vēroja viņu, vai viņš sabatā to dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt._( 9Un viņš atkal iegāja sinagogā. Tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka.D'Tātad Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”j&MTad viņš tiem teica: “Sabats ir iecelts cilvēka dēļ, bet ne cilvēks sabata dēļ.4%aKā viņš iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatāra laikā un ēda upurmaizes, kuras ļauts ēst tikai priesteriem, un deva arī tiem, kas bija ar viņu?”7$gUn viņš tiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņu spieda trūkums un kad viņš pats bija izsalcis un tie, kas ar viņu bija?\#1Farizeji viņam teica: “Redzi, kādēļ viņi sabatā dara, kas nav atļauts?”n"UTad kādā sabatā viņš gāja caur labības lauku, un ceļā viņa mācekļi sāka plūkt vārpas.&!EUn neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi vīns maisu saplēš, un vīns un maisi iet bojā. Nē, jauns vīns lejams jaunos maisos.”$ ANeviens nešuj jauna auduma ielāpu uz vecām drēbēm, jo tad ielāps no tām noplīst – jaunais no vecā – un plīsums kļūst vēl lielāks.c?Bet nāks dienas, kad līgavainis tiem tiks atņemts; tad tie gavēs tajā dienā."=Tad Jēzus tiem sacīja: “Kā var kāzu viesi gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir kopā ar tiem, tie nevar gavēt."=Jāņa mācekļi un farizeji gavēja. Daži nāca pie Jēzus un jautāja: “Kādēļ Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet tavi mācekļi negavē?”1Jēzus, to dzirdējis, tiem sacīja: “Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem. Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”OKad rakstu mācītāji no farizeju vidus viņu redzēja ēdam kopā ar grēciniekiem un muitniekiem, tie jautāja viņa mācekļiem: “Kādēļ viņš ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?”+OReiz viņš apsēdās tā namā pie galda, un līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem tur sēdēja arī daudz muitnieku un grēcinieku, jo daudz tādu viņam sekoja.'GGarām iedams, viņš ieraudzīja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitnīcas sēžam un tam sacīja: “Seko man!” Tad tas piecēlies gāja viņam līdzi.hI Tad viņš atkal aizgāja pie jūras, un visi ļaudis nāca pie viņa, un viņš tos mācīja.B} Un viņš tūlīt piecēlās un, gultu paņēmis, izgāja ārā visu priekšā; un visi izbrīnījās un slavēja Dievu, sacīdami: “Neko tādu mēs vēl nekad neesam redzējuši!”J  “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās!” Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: Kas ir vieglāk – sacīt paralizētajam: tev tavi grēki ir piedoti! – vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā! –%Un tūlīt Jēzus savā garā nomanīja, ka viņi sevī tā domā, un viņiem sacīja: “Kādēļ jūs tā spriežat savās sirdīs?eC“Kā viņš tā runā? Viņš zaimo! Kurš cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?”SBet tur sēdēja daži rakstu mācītāji, un tie sprieda savās sirdīs:s_Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: “Dēls, tavi grēki tev ir piedoti.”/WKad ļaužu pūļa dēļ tie nevarēja viņam piekļūt, tie atsedza jumtu namam, kur viņš bija, un, jumtu uzplēsuši, nolaida gultu, kurā paralizētais gulēja.FTe nāca četri vīri, kas nesa pie viņa kādu paralizēto.q [Tik daudz ļaužu sapulcējās, ka pat durvju priekšā vairs nebija vietas, un viņš runāja uz tiem.j  OPēc dažām dienām viņš atkal ieradās Kapernaumā, un ļaudis uzzināja, ka viņš ir namā.v  g-Bet tas izgājis sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa..  W,un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.”:  q+Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom[ 1*Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts.z o)Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” (Kāds spitālīgais atnāca pie viņa un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.”^ 7'Un viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās, pa visu Galileju un izdzina dēmonus. y&Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.”= w%Viņu atraduši, tie sacīja: “Visi tevi meklē.”I  $Bet Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, steidzās viņu meklēt.{ q#Un rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, viņš izgāja laukā un, nogājis kādā vientuļā vietā, lūdza Dievu.  ;"Un daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, viņš darīja veselus un izdzina daudz dēmonu, un viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina.; s!Visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.r~ _ Bet, kad vakars pienāca un saule bija norietējusi, pie viņa nesa visus neveselos un dēmonu apsēstos.u} ePiegājis viņš satvēra tās roku un to uzcēla, un drudzis tūlīt viņu atstāja, un viņa tiem kalpoja.X| +Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie viņam tūlīt par to pateica.n{ WUn tūlīt, no sinagogas izgājuši, viņi kopā ar Jēkabu un Jāni nāca Sīmaņa un Andreja namā.Kz Un tūlīt runas par viņu izplatījās visā Galilejas apgabalā.1y ]Tie visi pārbijās un sāka cits citu izprašņāt: “Kas tas ir? Vai jauna mācība, kurai ir vara? Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņu paklausa.”]x 5Un, to raustīdams un brēkdams skaļā balsī, nešķīstais gars no viņa izgāja.Fw Un Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!”v “Kāda daļa mums ar tevi, Jēzu, Nācarieti? Vai tu esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais.”au =Un tobrīd viņu sinagogā bija kāds cilvēks ar nešķīstu garu, un tas sāka kliegt:zt oĻaudis brīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, nevis kā rakstu mācītāji.cs AIedami viņi nonāca Kapernaumā, un, tūlīt sabatā iegājis sinagogā, viņš mācīja.r {Un viņš tos tūlīt aicināja. Un, tie savu tēvu Zebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, aizgāja viņam līdzi.q Pagājis mazliet tālāk, viņš ieraudzīja Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni; tie laivā tīklus lāpīja.9p oUn tūlīt tie atstāja tīklus un viņam sekoja.ro _Un Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem!”n Viņš, iedams gar Galilejas jūru, ieraudzīja Sīmani un viņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; viņi bija zvejnieki.|m s“Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt. Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!”nl WBet, kad Jānis bija apcietināts, Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju, sacīdams: k  Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja; viņš bija kopā ar zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.1j _ Un Gars viņu tūlīt aizdzina tuksnesī.di C Un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”h { Un tūlīt, no ūdens izkāpdams, viņš ieraudzīja debesis atveramies un Svēto Garu kā balodi uz sevi nolaižamies.dg C Tajās dienās Jēzus atnāca no Galilejas Nācaretes, un Jānis viņu kristīja Jardānā.Pf Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs Svētajā Garā.”e Un viņš sludināja: “Viens spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, tam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt viņa sandaļu siksnas.{d qJānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un savvaļas bišu medu. c Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un Jeruzālemes ļaudis, un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē.mb Utā Jānis bija tuksnesī un kristīja, un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai._a 9saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! –n` WKā pravietis Jesaja ir rakstījis: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas sagatavos tev ceļu;<_ wJēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums.^tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.”~]utādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā,h\IJēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes,Q[Un tie, viņu ieraudzījuši, pielūdza viņu, taču daži šaubījās.kZOBet viņa vienpadsmit mācekļi devās uz Galileju, uz to kalnu, ko Jēzus tiem bija norādījis.Y{Kareivji paņēma naudu un darīja, kā bija mācīti. Un šis stāsts ir izplatīts jūdu vidū līdz pat šai dienai.wXgUn, ja tas nāks ausīs pārvaldniekam, tad mēs to pārliecināsim un jūs pasargāsim no nepatikšanām.”iWK un viņiem teica: “Sakiet, ka viņa mācekļi atnāca naktī, kad gulējāt, un viņu izzaga._V7 Un virspriesteri, sanākuši kopā ar vecajiem, nosprieda dot kareivjiem daudz naudasmUS Sievietēm aizejot, daži sargi devās uz pilsētu paziņot virspriesteriem visu, kas bija noticis.T Tad Jēzus tām sacīja: “Nebīstieties! Ejiet paziņojiet maniem brāļiem, lai tie dodas uz Galileju, tur tie mani redzēs.”S+ Pēkšņi tām pretī nāca Jēzus, sacīdams: “Esiet sveicinātas!” Viņas pienāca klāt, apkampa viņa kājas un viņu pielūdza. RTad tās steigšus devās prom no kapa, baiļu un liela prieka pārņemtas, tās skrēja pasludināt šo vēsti viņa mācekļiem.PQUn steidzieties un sakiet viņa mācekļiem, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Redzi, viņš pirms jums noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsiet. Redzi, es jums to jau esmu teicis.”Pviņa šeit nav, jo viņš ir augšāmcēlies, kā viņš bija sacījis. Nāciet, skatiet to vietu, kur viņš tika guldīts.xOiTad eņģelis uzrunāja sievietes: “Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists,7NiSargi drebēja no bailēm un bija kā miruši.EMViņa izskats bija kā zibens un drēbes baltas kā sniegs.L}Un, redzi, notika liela zemestrīce, un Kunga eņģelis nāca no debesīm, pienācis novēla akmeni un apsēdās uz tā.mK UPēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu aplūkot.WJ'BViņi aizgāja un drošības dēļ apzīmogoja kapa akmeni un pielika sargus.YI+APilāts tiem teica: “Jums ir sargi, ejiet un sargājiet, kā paši zināt.”nHU@Tādēļ pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi neatnāk un neizzog viņu un nestāsta ļaudīm, ka viņš augšāmcēlies no mirušajiem; šī pēdējā krāpšana būs ļaunāka par iepriekšējo.”G'?Viņi sacīja: “Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis krāpnieks, kad vēl bija dzīvs, sacīja: pēc trim dienām es augšāmcelšos.eFC>Nākamajā dienā pēc sagatavošanas dienas virspriesteri un farizeji sanāca pie Pilāta.XE)=Turpat bija arī Marija Magdalēna un otra Marija; tās sēdēja pretim kapam.DyS6Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās un teica: “Patiesi šis bija Dieva Dēls!”r=]5Tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un daudziem parādījās.S<4Kapi tika atdarīti un daudzu svēto miesas, kas dusēja, augšāmceltas.;3Un, redzi, tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās.?:y2Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira.R91Bet pārējie teica: “Pag, redzēsim, vai Elija nāks viņu glābt.”80Tad kāds no viņiem, pieskrējis klāt un paņēmis sūkli, iemērca to etiķī un, uzspraudis to uz niedres, sniedza viņam padzerties.[7//Daži no tiem, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Šis sauc Eliju!”?6w.un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” Tas nozīmē: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!”D5-Tumsa pārklāja zemi no sestās līdz devītajai stundai,X4),Tāpat arī laupītāji, kas kopā ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.|3q+Viņš paļāvās uz Dievu; lai Dievs viņu tagad izglābj, ja grib. Viņš taču sacīja: es esmu Dieva Dēls.”23*“Citus viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj tagad zemē no krusta, un mēs viņam ticēsim.d1A)Tāpat arī virspriesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem ņirgājās par viņu:0(un teica: “Tu, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! Glāb nu pats sevi; ja tu esi Dieva Dēls, kāp zemē no krusta!”E/'Bet tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, galvu grozīdami,o.W&Tad divi laupītāji kopā ar viņu tika piesisti krustā, viens viņam pa labo, otrs pa kreiso roku.p-Y%Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu par viņa vainu: “Šis ir Jēzus, jūdu Ķēniņš.”6,g$Tad tie apsēdās turpat un viņu apsargāja.i+K#Kad tie bija viņu piesituši krustā, tie izdalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus.`*9"tie deva viņam vīnu, sajauktu ar žulti; viņš pagaršoja to, bet negribēja dzert._)7!Nonākuši tajā vietā, ko sauc par Golgātu – kas nozīmē Galvaskausa vieta –,r(] Ejot ārā, tie satika kādu vīru no Kirēnes, vārdā Sīmanis. Viņi piespieda to nest Jēzus krustu.'Kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie novilka viņam apmetni un apvilka viņa paša drēbes, un aizveda viņu, lai sistu krustā.G&Tie spļāva uz viņu, ņēma niedri un sita viņam pa galvu.A%{Nopinuši ērkšķu vainagu, tie uzlika viņam to galvā, deva viņam niedri labajā rokā un, mezdamies viņa priekšā ceļos, viņu izsmēja: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!”>$wTie viņu izģērba un aplika viņam purpura apmetni.r#]Pilāta karavīri aizveda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Jēzum apkārt sapulcējās visa sardzes nodaļa.V"%Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.R!Visi ļaudis sauca: “Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!”u cKad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: “Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.”ucViņš jautāja: “Ko gan viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: “Lai sit krustā!”}Pilāts jautāja tiem: “Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: “Lai viņu sit krustā!”Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: “Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: “Barabu.”~uBet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē.%CBet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: “Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.”H Pilāts saprata, ka tie viņu bija nodevuši skaudības dēļ.Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?”_7Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba.s_Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās.V%Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.R Tad Pilāts viņam sacīja: “Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?”hI Bet uz apsūdzībām, ko pret viņu cēla virspriesteri un vecajie, viņš neatbildēja nekā.1 Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: “Tu to saki.”L un atdeva to par podnieka tīrumu, kā Kungs man bija pavēlējis.7g Tad arī piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: un tie saņēma trīsdesmit sudraba naudas gabalus, maksu, ko Israēla bērni bija noteikuši par viņu,LTādēļ šo tīrumu sauc par Asins tīrumu līdz pat šai dienai.]3Tad tie nolēma par šo naudu nopirkt podnieka tīrumu, kur apglabāt svešiniekus.~uVirspriesteri paņēma naudu un sacīja: “Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē, jo tā ir asins nauda.”= uJūda, nometis naudu templī, aizgāja un pakārās.  sacīdams: “Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Bet tie atbildēja: “Kāda mums gar to daļa, skaties pats.”7 gKad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus,J  sasējuši Jēzu, viņi nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.^  7Agri no rīta visi virspriesteri un tautas vecajie pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt;+OKPēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.taJTad viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es to cilvēku nepazīstu!” Un tūlīt gailis iedziedājās.1IPēc brīža tie, kas tur stāvēja, pienāca klāt un Pēterim sacīja: “Patiešām arī tu esi viens no viņiem, jo tava valoda nodod tevi.”NHViņš atkal liedzās, zvērēdams: “Es to cilvēku nepazīstu!”/GKad viņš bija izgājis vārtos, viņu ieraudzīja kāda cita kalpone un sacīja tiem, kas tur bija: “Šis bija kopā ar Jēzu, Nācarieti.”NFBet viņš visu priekšā liedzās: “Es nesaprotu, ko tu runā.”zmEBet Pēteris sēdēja pagalmā. Tad pienāca kāda kalpone un teica: “Arī tu biji ar to galilejieti Jēzu.”BDsacīdami: “Pravieto mums, Kristu, kurš tev iesita?”=uCTie spļāva viņam sejā, sita viņu un pļaukāja,NBKā jūs domājat?” Tie atbildēja: “Viņš sodāms ar nāvi.”#~?ATad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un teica: “Viņš zaimo! Kam mums vēl liecinieku? Redzi, tagad jūs šo zaimošanu esat dzirdējuši.H} @Jēzus tam atbildēja: “Tu pats to saki. Bet es jums saku: kopš šā brīža jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuvarenā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.”|1?Bet Jēzus klusēja. Tad augstais priesteris viņam sacīja: “Es zvērinu tevi pie dzīvā Dieva, saki mums: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?”{w>Tad piecēlās augstais priesteris un viņam sacīja: “Vai tu neatbildēsi neko uz to, ko tie liecina pret tevi?”mzS=un teica: “Viņš sacīja: es varu nojaukt Dieva templi un trijās dienās no jauna to uzcelt.”]y3“Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. Katru dienu es sēdēju templī mācīdams, un tad jūs mani neņēmāt ciet.Ms6Bet kā tad Raksti piepildītos, ka tam tā ir jānotiek?”r5Vai tad tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk kā divpadsmit leģionu eņģeļu?q{4Tad Jēzus tam sacīja: “Liec savu zobenu atpakaļ vietā, jo ikviens, kas zobenu pacels, no zobena ies bojā.p3Un, redzi, kāds no tiem, kas bija kopā ar Jēzu, sniedzās pēc zobena un, to izvilcis, cirta virspriestera kalpam un nocirta tam ausi.o2Jēzus viņam sacīja: “Draugs, kādēļ tu esi šeit?” Tad tie pienāca klāt, satvēra Jēzu un apcietināja.mnS1Viņš tūdaļ devās pie Jēzus un teica: “Esi sveicināts, Rabi!” – un viņu noskūpstīja. m0Bet viņa nodevējs bija norunājis ar tiem zīmi. Viņš sacīja: “Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet.”5lc/Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu liels ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām, virspriesteru un tautas vecajo sūtīts.?ky.Celieties, ejam! Redzi, mans nodevējs nāk.”1j[-Tad viņš nāca pie saviem mācekļiem un sacīja: “Vai jūs vēl aizvien guļat?! Redzi, tā stunda ir klāt! Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās![i/,Tos atstājis, viņš vēl trešo reizi gāja un lūdza ar tiem pašiem vārdiem.Uh#+Un, vēlreiz pienākdams, viņš tos atrada guļam, jo tiem acis lipa ciet.*gM*Vēl otrreiz viņš aizgāja un lūdza: “Mans Tēvs! Ja šis biķeris man nevar iet garām, lai man tas nebūtu jādzer, tad lai notiek tavs prāts.”xfi)Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja.”!e;(Tad viņš nāca pie saviem mācekļiem un atrada tos guļam, un sacīja Pēterim: “Tā jūs nespējāt pat vienu stundu būt ar mani nomodā?Bd}'Un, nedaudz tālāk pagājis, viņš krita uz sava vaiga un lūdza: “Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām! Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu.”~cu&Viņš tiem sacīja: “Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet ar mani nomodā!”jbM%Viņš ņēma līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus. Tad viņš sāka bēdāties un baiļoties.-aS$Tad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un sacīja: “Sēdieties tepat, kamēr es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.”`5#Bet Pēteris viņam sacīja: “Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es tevi nekad nenoliegšu!” Tāpat runāja arī visi pārējie mācekļi._"Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šajā naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.”o^W!Tad Pēteris viņam sacīja: “Pat ja visi tevis dēļ apgrēkosies, es nemūžam neapgrēkošos.”X]) Bet pēc savas augšāmcelšanās es pirms jums noiešu uz Galileju.”&\EJēzus tiem sacīja: “Jūs visi šonakt manis dēļ apgrēkosieties, jo ir rakstīts: es sitīšu ganu, un avju ganāmpulks tiks izklīdināts. –N[Tad, pateicības dziesmu nodziedājuši, viņi devās uz Olīvkalnu."Z=Es jums saku: es vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es kopā ar jums to no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.”jYMtās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.lXQViņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: “Dzeriet visi no tā,W1Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa.”{VoUn viņa nodevējs Jūda jautāja: “Skolotāj, taču ne es?” Viņš tam atbildēja: “Tu to teici.”U7Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu bijis labāk nepiedzimt.”kTOBet viņš tiem atbildēja: “Kas ar mani reizē mērc savu roku bļodā, tas mani nodos.SSĻoti noskumuši, tie viens pēc otra jautāja: “Kungs, taču ne es?”`R9Tiem ēdot, viņš teica: “Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.”KQKad iestājās vakars, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit._P7Tad mācekļi darīja tā, kā Jēzus tiem bija licis, un sagatavoja Pashas mielastu.EOViņš tiem teica: “Ejiet uz pilsētu pie viena cilvēka un sakiet viņam: Skolotājs saka: mans laiks ir klāt, pie tevis es kopā ar saviem mācekļiem turēšu Pashas mielastu.”N%Pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi atnāca pie Jēzus un jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam tev Pashas mielastu?”IM Kopš šā brīža viņš meklēja izdevību, lai Jēzu nodotu.L“Ko jūs esat ar mieru man dot? Es jums viņu nodošu.” Un tie nosprieda viņam dot trīsdesmit sudraba naudas gabalus.jKMTad viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda Iskariots, aizgāja pie virspriesteriem un jautāja:%JC Patiesi es jums saku: kur vien visā pasaulē tiks sludināts šis evaņģēlijs, tur tiks stāstīts viņai par piemiņu, ko viņa ir darījusi.”^I5 Izliedama šo eļļu pār manu miesu, viņa to darījusi manis apbedīšanai.IH  Nabagi būs vienmēr pie jums, bet es nebūšu vienmēr.~Gu Jēzus, to noprazdams, viņiem sacīja: “Kādēļ jūs viņai pārmetat? Viņa man ir darījusi labu darbu. {k~~,}}||6{{zzhyy`xxwwCvv9vuku tt)ssUrrVqq^ppqooonqnmwm;ll_kkikjijizihhgg\ffGeezddbcckbbzb-aa ``P__/^^J]]\\0[[KZZ-YYMXWWDVVLUU^TTTS`SRQQfPPlPONNWMyMLvKKJJJ5IIHH`GG7FFEEBEDCCCmBBB0A|A @c@??U?>==H<<;R:9988677!66H55P4433f3 22 1100 /u/ ..%--W,,_++r**]))m) (''j&&&A%%$$N##""j!! ]]W;cc j!m~{X@{: q - s 5m":-N{J) )Kas vien jums manā vārdā dos dzert biķeri ūdens, tādēļ ka jūs piederat Kristum, patiesi es jums saku: tam viņa alga nezudīs.2I_ (Kas nav pret mums, tas ir ar mums!H# 'Bet Jēzus sacīja: “Neliedziet viņam! Nav tāda, kurš darītu brīnumu manā vārdā un tūlīt par mani varētu runāt ļaunu.G) &Jānis viņam sacīja: “Skolotāj, mēs redzējām kādu tavā vārdā izdzenam dēmonus, un mēs tam aizliedzām, jo viņš neseko mums.”#F? %“Ja kas vienu šādu bērniņu uzņem manā vārdā, tas uzņem mani; un, kas mani uzņem, tas uzņem nevis mani, bet to, kas mani sūtījis.”jEM $Un viņš ņēma kādu bērniņu un nostādīja to viņu vidū un, to apkampis, sacīja viņiem:D- #Apsēdies viņš pasauca tos divpadsmit un tiem sacīja: “Ja kāds grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.”]C3 "Bet tie klusēja; jo tie savā starpā bija sprieduši ceļā, kurš ir lielākais.B} !Tad viņi nonāca Kapernaumā. Un, mājās pārnācis, viņš tos izjautāja: “Ko jūs pārrunājāt ceļā?”GA Viņi nesaprata šos vārdus, bet baidījās viņu izjautāt.C@ Viņš mācīja savus mācekļus un tiem sacīja: “Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās, un tie viņu nonāvēs, un nonāvēts viņš trešajā dienā augšāmcelsies.”j?M No turienes aizgājuši, tie devās cauri Galilejai, bet viņš negribēja, ka to kāds zinātu.c>? Un viņš tiem sacīja: “Šī suga nevar iziet citādi kā vien ar lūgšanu.”|=q Kad viņš bija iegājis mājā, mācekļi viņam atsevišķi jautāja: “Kādēļ mēs nespējām to izdzīt?”Y<+ Bet Jēzus viņu satvēra aiz rokām un cēla viņu augšā, un tas piecēlās.; Kliegdams un zēnu neganti raustīdams, gars izgāja. Zēns izskatījās kā mironis, un daudzi teica: “Viņš ir miris.”5:c Tad Jēzus, ieraudzījis saskrienam ļaudis, apsauca nešķīsto garu: “Tu mēmais un kurlais gars, es tev pavēlu: izej no viņa un nekad vairs neieej viņā!”Y9+ Tūlīt bērna tēvs iekliedzās: “Es ticu! Palīdzi man manā neticībā!”Q8 Jēzus sacīja: “Ja spēj? Kas tic, tam viss ir iespējams.” 7 Tas bieži meta viņu gan ugunī, gan ūdenī, lai viņu pazudinātu; bet es tevi lūdzu, ja tu ko spēj, iežēlojies par mums!”6} Un viņš jautāja tā tēvam: “Kopš kura laika viņam tas tā ir?” Un tas sacīja: “Kopš bērna dienām.51 Tie atnesa zēnu pie viņa. Un gars, Jēzu ieraudzījis, tūlīt sāka zēnu raustīt, un viņš, pie zemes nokritis, vārtījās, putas laizdams.41 Viņš tiem sacīja: “Ak tu neticīgā paaudze! Cik ilgi vēl būšu pie jums? Cik ilgi vēl jūs pacietīšu? Nesiet viņu pie manis!”63e Ikreiz, kad tas sagrābj viņu, tas viņu rausta, dzen putas pa muti, griež zobus un stindzina; un es taviem mācekļiem sacīju, lai tie to izdzen, bet viņi nespēja.”2{ Un viens no ļaužu pūļa viņam atbildēja: “Skolotāj, es savu dēlu pie tevis esmu atvedis, viņā ir mēms gars.V1% Un viņš tiem jautāja: “Par ko jūs strīdaties savā starpā?”g0G Un visi ļaudis, viņu ieraudzījuši, tūlīt iztrūkās un pieskrējuši viņu sveicināja. /  Un, atnākuši pie mācekļiem, viņi ieraudzīja ap tiem lielu ļaužu pūli un rakstu mācītājus, kas ar tiem strīdējās.. Bet es jums saku: kad Elija bija atnācis, tie arī viņam darīja visu, ko gribēja, kā par viņu ir rakstīts.”6-e Bet viņš tiem sacīja: “Tiešām Elija, papriekš atnākdams, visu atjaunos. Un kā ir rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka viņš daudz cietīs un tiks nonicināts?d,A Un tie viņu izjautāja: “Kādēļ rakstu mācītāji saka: Elijam jānāk papriekš?”y+k Un tie šos vārdus paturēja sevī, apspriezdami savā starpā, kas tas ir – augšāmcelties no mirušajiem.#*? Un, no kalna kāpjot, viņš tiem stingri piekodināja nevienam nestāstīt, ko redzējuši, kamēr Cilvēka Dēls nebūs augšāmcēlies no mirušajiem.`)9 Un, tūlīt apkārt palūkojušies, viņi nevienu vairs neredzēja kā vienīgi Jēzu.v(e Un padebesis tos apēnoja, un balss nāca no padebeša: “Šis ir mans mīļotais Dēls, klausiet viņu!”N' Jo viņš nezināja, ko sacīja; tādēļ ka tie bija pārbijušies.&) Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Rabi, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis – vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.”J%  Viņiem parādījās Elija ar Mozu, un tie sarunājās ar Jēzu.b$= viņa drēbes tapa mirdzoši baltas, kā neviens balinātājs uz zemes nespēj balināt.+#O Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma pie sevis Pēteri, Jēkabu un Jāni un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā, un viņš tapa pārveidots to priekšā –." W Viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas šeit stāv, nāvi nebaudīs, pirms nebūs redzējuši Dieva valstību ar spēku atnākam.”a!;&Kas manis un manu vārdu dēļ būs kaunējies šajā laulības pārkāpēju un grēcinieku paaudzē, tā dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava Tēva godībā.”F %Un ko cilvēks var dot kā samaksu par savu dvēseli?hI$Ko gan iegūst cilvēks, kas iemanto visu pasauli, bet nodara ļaunumu savai dvēselei?#Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.&E"Un, piesaucis klāt ļaudis un savus mācekļus, viņš tiem sacīja: “Kas man grib sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu un seko man!6e!Bet viņš pagriezās, uzlūkoja savus mācekļus un, Pēteri apsaukdams, sacīja: “Atkāpies no manis, sātan! Tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēka prāta!”pY Un viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, viņu sāņus vedis, sāka viņu apsaukt.LUn viņš sāka tos mācīt: “Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš, jātiek vecajo, virspriesteru un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam, un trešajā dienā tam būs augšāmcelties.”J Viņš tiem stingri piekodināja nevienam par viņu nestāstīt.Un viņš tiem jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Pēteris viņam atbildēja: “Tu esi Kristus.”lQUn tie atbildēja: “Jānis Kristītājs, un citi – Elija, un citi – viens no praviešiem.”'GJēzus ar saviem mācekļiem gāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem. Un ceļā viņš mācekļus izjautāja: “Ko ļaudis runā par mani? Kas es esmu?”yTad viņš to sūtīja uz mājām, sacīdams: “Dodies uz savām mājām un nevienam ciemā neko nestāsti!”}sTad viņš atkal uzlika rokas tā acīm, un viņa acis atvērās, un viņš kļuva vesels un redzēja visu skaidri.b=Un, acis pavēris, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam.”#Paņēmis aklo pie rokas, viņš izveda to no ciema un, spļāvis viņa acīs, uzlika tām rokas un jautāja: “Vai tu ko redzi?”mSTad viņi nāca Bētsaīdā. Pie viņa atveda kādu aklo un lūdza viņu, lai viņš tam pieskaras.I Un viņš tiem jautāja: “Vai jūs vēl nesaprotat?”)K“Un, kad tās septiņas – četriem tūkstošiem, cik pilnu grozu ar maizes gabaliem jūs pielasījāt?” Un tie viņam atbildēja: “Septiņus.”1kad es tās piecas maizes pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar maizes gabaliem jūs pielasījāt?” Tie viņam saka: “Divpadsmit.”k OJums ir acis, bet jūs neredzat? Jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Vai jūs neatceraties,: mTo nopratis, Jēzus tiem sacīja: “Kādēļ jūs spriežat par to, ka jums nav maizes? Vai tad jūs vēl neaptverat un nesaprotat? Vai jums sirds vēl ir nocietināta?> wUn tie pārrunāja savā starpā, ka tiem nav maizes.p YUn viņš tiem piekodināja: “Pielūkojiet, sargieties no farizeju rauga un Hēroda rauga!”m SBet tie bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi, vairāk viņiem nebija kā tikai viena maize laivā.W' Un, tos atstājis, viņš atkal iekāpa laivā un cēlās pāri uz otru malu.3 Viņš dziļi nopūtās un sacīja: “Kādēļ šī paaudze meklē zīmi? Patiesi es jums saku: šai paaudzei nekāda zīme netiks dota.”y Tad pie viņa nāca farizeji un sāka ar viņu strīdēties, un izaicinādami prasīja viņam kādu zīmi no debesīm.a; Tūlīt iekāpis laivā, viņš ar saviem mācekļiem pārcēlās uz Dalmanutas apvidu.E Paēdušo bija ap četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida.wgUn viņi paēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus.]3Un vēl viņiem bija arī nedaudz zivtiņu, un pateicies viņš lika tās izdalīt.PTad viņš lika ļaužu pūlim apsēsties zemē. Un, paņēmis šīs septiņas maizes, viņš pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, lai viņi tās pasniegtu, un viņi pasniedza tās ļaudīm.hIBet viņš tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Un tie atbildēja: “Septiņas.”]3Uz to viņa mācekļi sacīja: “Kas šeit tuksnesī šos ar maizi var pabarot?”~~uUn, ja es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, viņi ceļā novārgs, jo daži ir nākuši no tālienes.”j}M“Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst.| Tanīs dienās, kad atkal liels ļaužu pūlis pulcējās un tiem nebija ko ēst, Jēzus pieaicināja savus mācekļus un tiem sacīja:|{q%Un ļaudis ļoti brīnījās un runāja: “Viņš visu labi izdara – kurlie spēj dzirdēt un mēmie runāt.”|zq$Un viņš tiem piekodināja nevienam to nestāstīt; bet, jo vairāk viņš aizliedza, jo vairāk tie daudzināja.iyK#Un viņa ausis tūlīt atvērās un mēles saites atraisījās, un viņš sāka skaidri runāt.xxi"Un, paskatījies uz debesīm, viņš ievaidējās un sacīja: “Efata!” – tas ir: atveries!xwi!Un viņš, aizvedis to no ļaužu pūļa savrup, lika pirkstus tā ausīs un spļāva, un aizskāra tā mēli.Rv Pie viņa atveda kādu kurlmēmu un lūdza, lai viņš tam uzliek rokas.tuaTad, no Tīras apvidus atkal aizgājis, viņš caur Sidonu nonāca pie Galilejas jūras Dekapoles apvidū.ttaSavās mājās nogājusi, viņa atrada meiteni gultā mierīgi guļam, un dēmons no viņas bija izgājis.hsITad viņš tai sacīja: “Šo vārdu dēļ ej! Dēmons ir izgājis no tavas meitas.”hrIBet viņa tam atbildēja: “Jā gan, Kungs, bet sunīši zem galda ēd no bērnu druskām.”qUn viņš tai sacīja: “Ļauj, lai vispirms bērni tiek pabaroti, jo nav labi atņemt maizi bērniem un nomest sunīšiem.”pŠī sieviete bija grieķiete, no Sīrijas feniķiešu dzimtas, un lūdza Jēzu, lai viņš izdzen dēmonu no viņas meitas.ojo kāda sieviete, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, izdzirdusi par viņu, tūlīt nāca un krita pie viņa kājām.n)No turienes viņš aizgāja uz Tīras apvidu. Iegājis kādā namā, viņš negribēja, ka to kāds uzzinātu, bet nevarēja palikt apslēpts,NmViss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.” llaulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība.mkSJo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība,Uj#Un tad viņš teica: “Kas no cilvēka iziet, tas sagāna cilvēku.kiOJo tas neieiet viņa sirdī, bet vēderā un iziet ārā, tā šķīstot katru barību.”%hCUn viņš tiem sacīja: “Vai arī jūs esat tādi nejēgas? Vai jūs nesaprotat, ka tas, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, nespēj viņu sagānīt?bg=Kad viņi iegāja namā, prom no ļaudīm, mācekļi izjautāja viņu par šo līdzību.gfGKam ausis dzirdēt, tas lai dzird. dažos manuskriptos šis pants nav iekļautse}Nekas cilvēku nespēj sagānīt, kas no ārpuses viņā ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas viņu sagāna.”mdSUn, ļaudis atkal pieaicinājis, viņš tiem sacīja: “Klausieties mani visi un saprotiet!~cu jūs ar savām paražām, ko esat ieviesuši, atceļat Dieva vārdu; un daudz ko tamlīdzīgu jūs darāt.”Sb tad jūs viņam neko vairs neļaujat darīt tēva un mātes labā, a  Bet jūs sakāt: ja kāds cilvēks savam tēvam vai mātei saka: es ziedošu Dievam to, kas jums pienākas no manis, –`} Mozus taču ir teicis: godā savu tēvu un māti, – un: kas runā ļaunu par tēvu un māti, lai mirdams mirst.l_Q Un viņš turpināja: “Jums labi izdodas atmest Dieva bausli, lai turētu savas paražas.c^?Dieva bausli atmetuši, jūs ievērojat cilvēku paražas.” … jūs piekopjat krūžu un biķeru šķīstīšanu un darāt daudz cita tamlīdzīga. Dažos manuskriptos panta otrā daļa nav pieminētab]=Tie man velti izrāda godbijību, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles..\UBet viņš tiem sacīja: “Jesaja labi par jums, liekuļiem, ir pravietojis, rakstīdams: šī tauta mani godā ar mēli, bet viņu sirds ir tālu no manis.&[Etādēļ farizeji un rakstu mācītāji viņam jautāja: “Kādēļ tavi mācekļi nedzīvo pēc vecajo paražām, bet maizi ēd ar nemazgātām rokām?”Dažos manuskriptos panta otrā daļa nav pieminētajW OPie viņa sapulcējās farizeji un daži rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes.eVC8Un, kur vien viņš iegāja kādā ciemā vai pilsētā, vai laukos, tur tie neveselos izlika tirgus laukumos un lūdza viņu, lai kaut viņa drēbju malai varētu pieskarties, un, kas viņam pieskārās, kļuva veseli.kUO7un, apskrējuši visu apvidu, sāka nest slimos nestuvēs uz vietu, kur tie dzirdēja viņu esam.BT6Viņiem no laivas izkāpjot, ļaudis tūdaļ viņu pazinaNS5Pārcēlušies tie nonāca Gennēsaretes zemē un piestāja krastā.WR'4jo nebija sapratuši par tām maizēm, un viņu sirds vēl bija nocietināta.]Q33Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima; un tie bija pagalam satricināti,"P=2jo visi viņu ieraudzīja un ļoti izbijās. Bet viņš tūlīt tos uzrunāja un sacīja: “Turiet drošu prātu, es tas esmu; nebīstieties!”nOU1Tad, ieraudzījuši viņu pa jūras virsu staigājam, tie domāja, ka tas ir spoks, un sāka kliegt,/NW0Un, redzēdams viņus nopūlamies airējot, jo vējš bija pretī, viņš ap ceturto nakts sardzes maiņu nāca pie tiem pa jūras virsu un gribēja tiem iet garām.VM%/Un, vakaram pienākot, laiva bija jūras vidū un viņš viens pats krastā.=Lu.Un, tos atlaidis, viņš uzkāpa kalnā Dievu lūgt.K3-Un tūlīt viņš lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri otrā krastā uz Bētsaīdu, kamēr viņš pats atlaistu ļaužu pūli.5Je,un paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru.GI+Un tie salasīja divpadsmit pilnus grozus ar maizes gabaliem,&HG*Un visi paēda un bija sāti.bG=)Tad viņš ņēma tās piecas maizes un divi zivis un, pacēlis acis uz debesīm, pateicās un lauza maizes un deva saviem mācekļiem, lai viņi liktu tiem priekšā, un arī tās divi zivis viņš visiem sadalīja.“Cik maizes jums ir? Ejiet raudzīt!” Un uzzinājuši tie sacīja: “Piecas un divi zivis.”3C_%Bet viņš tiem atbildēja: “Dodiet jūs viņiem ēst!” Tad viņi jautāja: “Vai lai ejam un pērkam maizi par divi simti denārijiem un dodam tiem ēst?”_B7$atlaid tos, ka tie, nogājuši apkārtējās sētās un ciemos, pirktu sev ēdamo.”zAm#Bija jau vēla stunda, kad mācekļi, pie viņa piegājuši, sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un ir jau vēls,&@E"Jēzus, izkāpis krastā, ieraudzīja lielo ļaužu pūli un sirdī iežēlojās par tiem, jo tie bija kā avis, kam nav gana. Un viņš tos daudz mācīja.s?_!Daudzi redzēja viņus aizbraucam un tos pazina, un saskrēja no visiem ciemiem, un nonāca galā pirmie.:>o Un viņi laivā aizīrās uz kādu nomaļu vietu.)=KUn viņš tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties,” – jo daudzi nāca un gāja, tā ka tiem nebija pat laika paēst.n<UTad apustuļi sapulcējās pie Jēzus un pavēstīja viņam visu, ko bija darījuši un mācījuši.f;EKad Jāņa mācekļi to dzirdēja, tie nāca un paņēma viņa līķi un ielika to kapenēs.X:)un atnesa to uz paplātes, iedeva meitenei, un meitene to atdeva savai mātei.9un tūlīt sūtīja bendi un pavēlēja atnest Jāņa Kristītāja galvu. Tas, aizgājis uz cietumu, nocirta viņam galvu\81Ķēniņš sadrūma, bet dotā zvēresta un klātesošo dēļ nespēja tai atteikt7Un, steigšus piegājusi pie ķēniņa, viņa lūdza: “Es gribu, lai tu man tūlīt dod uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.”6Viņa, ārā izgājusi, jautāja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Tā viņai sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.”u5cUn viņš tai zvērēja: “Lai ko tu man lūgtu, es tev došu, līdz pat pusei no manas ķēniņvalsts.”Y4+Kad Hērodijas meita ienāca un dejoja, viņa ļoti iepatikās Hērodam un arī tiem, kas sēdēja līdzās pie galda. Ķēniņš meitenei teica: “Lūdz no manis visu, ko vien gribi, un es tev to došu.”3Nāca izdevīgs brīdis, kad Hērods savā dzimšanas dienā saviem lielkungiem, virsniekiem un augstmaņiem rīkoja Galilejā dzīres.@2yjo Hērods baidījās no Jāņa, zinādams, ka viņš ir taisns un svēts vīrs, un saudzēja viņu. Lai gan Jāņa runas viņu mulsināja, viņš tomēr labprāt viņā klausījās.J1 Un Hērodija viņu ienīda un gribēja nonāvēt, bet nevarēja,h0Ijo Jānis Hērodam mēdza atgādināt: “Nav atļauts, ka tu dzīvo ar sava brāļa sievu.”/ Hērods bija licis Jāni sagrābt un apcietināt Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, kuru Hērods bija apprecējis,i.KBet Hērods, to dzirdējis, teica: “Jānis, kam es liku nocirst galvu, ir augšāmcēlies.”o-WCiti runāja, ka viņš ir Elija, un vēl citi runāja, ka pravietis, kā viens no mūsu praviešiem.S,To izdzirdēja arī ķēniņš Hērods, jo Jēzus vārds jau bija kļuvis pazīstams. Un ļaudis arī runāja, ka Jānis Kristītājs ir uzcēlies no mirušajiem un tādēļ brīnumi notiek caur viņu.[+/ Un tie izdzina daudz dēmonu, svaidīja daudz slimo ar eļļu un tos dziedināja.L* Un tie aizgāja un sludināja, lai ļaudis atgriežas no grēkiem.!); Bet, ja kādā vietā jūs neuzņems un neuzklausīs, tad, aiziedami no turienes, nokratiet putekļus no savām kājām viņiem par liecību.”(w Un viņš tiem sacīja: “Kur jūs ieiesiet kādā namā, tur arī palieciet, līdz jūs no turienes aizejat.D' bet apaut apavus un nevilkt divus svārkus mugurā.& Un viņš tiem piekodināja neko neņemt līdzi ceļā kā vien spieķi, nedz maizi, nedz somu, nedz vara naudu jostā,}%sTad viņš aicināja divpadsmit mācekļus un, sūtīdams viņus pa divi, deva tiem varu pār nešķīstiem gariem.i$KViņš bija izbrīnīts par viņu neticību. Viņš mācīdams pārstaigāja apkārtnes ciemus.j#MUn viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu, vien, rokas uzlicis, dziedināja dažus slimos."Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē, savos rados un savā namā.”0!YVai viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Vai viņa māsas nav šeit pie mums?” Un tā viņi apgrēkojās viņa dēļ.f EKad pienāca sabats, viņš sāka sinagogā mācīt, un daudzi, viņu dzirdēdami, brīnījās un runāja: “No kurienes viņam tas? Kas tā par gudrību, kas viņam dota, un kā tādi brīnumi notiek caur viņa rokām?e EUn viņš no turienes aizgāja un devās uz savu tēvzemi, un mācekļi gāja viņam līdzi.a;+un viņš tiem stingri piekodināja, ka neviens neko neuzzina, un lika viņai dot ēst.wg*Un meitiņa tūlīt piecēlās un staigāja; viņai bija divpadsmit gadu. Un tos pārņēma liels satraukums, )Satvēris bērna roku, viņš sacīja tai: “Talitā kūmi!” – tulkojumā: “Meitiņ, es tev saku, celies!”  (Un tie viņu izsmēja. Bet viņš, izdzinis visus ārā, ņēma līdzi bērna tēvu un māti un savējos un iegāja pie bērna.s_'Un iegājis viņš tiem sacīja: “Ko ceļat kņadu un raudat? Tas bērns nav miris, bet guļ.”jM&Viņi nāca sinagogas priekšnieka namā un redzēja kņadu un tos, kas skaļi raud un vaimanā.nU%Un viņš neļāva nevienam nākt sev līdzi kā vien Pēterim, Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim.ve$Bet Jēzus, viņu runāto dzirdēdams, sacīja sinagogas priekšniekam: “Nebīsties, tikai tici!”$A#Kamēr viņš vēl runāja, nāca kādi no sinagogas priekšnieka nama un viņam sacīja: “Tava meita ir mirusi, kādēļ vēl apgrūtini Skolotāju?”y"Viņš tai sacīja: “Meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi, ej ar mieru un esi vesela no savas kaites.”!Bet sieviete nobijusies un drebēdama, sapratusi, kas ar viņu noticis, nāca un nokrita viņa priekšā un izstāstīja visu taisnību.J  Viņš lūkojās apkārt, lai ieraudzītu, kas to bija darījis.Bet viņa mācekļi viņam teica: “Tu redzi, kā ļaudis spiežas tev virsū, un tu jautā: kas mani aizskāra?”Un Jēzus, uzreiz sajutis, ka spēks no viņa izgājis, pagriezās ļaužu pūlī un jautāja: “Kas aizskāra manas drēbes?”ucUn tūlīt viņas asiņošana apstājās, un viņa juta savā ķermenī, ka no šīs kaites ir dziedināta.SViņa domāja: “Ja vien viņa drēbēm pieskaršos, kļūšu vesela!”lQViņa, izdzirdējusi par Jēzu, nāca ļaužu burzmā un no mugurpuses pieskārās viņa drēbēm. )un bija daudz cietusi no daudzajiem ārstiem un iztērējusi visu, kas viņai bija, bet nebija guvusi nekādu labumu, kļuva aizvien sliktāk.I  Kādai sievietei, kas jau divpadsmit gadus sirga ar asiņošanuf EUn Jēzus aizgāja kopā ar viņu. Un liels ļaužu pūlis sekoja un spiedās viņam virsū. }un ļoti lūdza viņu: “Mana meitiņa ir tuvu nāvei; nāc un uzliec viņai rokas, ka tā kļūst vesela un dzīvo!”v eTad nāca viens no sinagogas priekšniekiem, vārdā Jaīrs, un, ieraudzījis viņu, krita pie viņa kājāmykKad Jēzus laivā pārcēlās atpakaļ, liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa, un viņš bija pie jūras.oWUn viņš aizgāja un sāka Dekapolē stāstīt, ko Jēzus viņam bija darījis, un visi brīnījās. 9Bet Jēzus to neļāva un tam sacīja: “Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, ko Kungs tev darījis un kā ir tevi apžēlojis.”|qKad viņš kāpa laivā, tas, kas vēl nesen bija dēmonu apsēsts, lūdza Jēzu, lai atļauj būt kopā ar viņu.I Ļaudis ņēmās viņu pierunāt, lai iet prom no šī apvidus.nUTie, kas to bija redzējuši, izstāstīja viņiem, kas bija noticis ar dēmonu apsēsto un cūkām.5Viņi nāca pie Jēzus un ieraudzīja dēmonu apsēsto, to, kurā nupat vēl bija leģions, sēžam apģērbtu un pie pilna prāta, un tie izbijās.q[Bet cūku gani aizbēga un izdaudzināja to pilsētā un laukos. Un ļaudis nāca skatīt, kas noticis.,Q Un Jēzus tiem to atļāva, un nešķīstie gari izgāja un iegāja cūkās; un ganāmpulks, skaitā ap divi tūkstoši, metās no kraujas jūrā un tur noslīka.W' Un visi nešķīstie gari lūdza viņu: “Sūti mūs, lai ieejam cūkās!”9~m Turpat kalna tuvumā ganījās liels cūku bars.\}1 Un tas sāka viņu ļoti lūgt, lai viņš neaizsūtītu tos prom no šī apvidus.| Tad viņš tam jautāja: “Kāds ir tavs vārds?” Un tas atbildēja viņam: “Mans vārds ir leģions, jo mūsu ir daudz.”U{#Jēzus tam sacīja: “Nešķīstais gars, izej no šī cilvēka!”z-un skaļā balsī kliedza: “Kāda mums daļa vienam gar otru, Jēzu, tu Dieva, Visuaugstā, Dēls? Es zvērinu tevi pie Dieva, nemoki mani!”]y3Jēzu no tālienes ieraudzījis, viņš pieskrēja un metās viņa priekšā zemē,\x1Naktīm un dienām viņš kapos un pakalnos kliedza un dauzīja sevi ar akmeņiem.wJo viņš bieži bija važām un ķēdēm saistīts, bet viņš sarāva ķēdes un salauza važas, un neviens nespēja viņu savaldīt.Xv)Viņa miteklis bija kapos, un neviens viņu pat ar ķēdēm nespēja saistīt.|uqKad viņš izkāpa no laivas, tūlīt viņu sastapa kāds nešķīsta gara apsēsts cilvēks, kas nāca no kapiem.8t mViņi nonāca viņpus jūras, Gerasas apgabalā. s )Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”grG(Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi? Vai jums vairs nav ticības?” q'Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums. p &Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?”ioK%Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni.onW$Ļaužu pūli atlaiduši, tie devās ar laivu, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja.imK#Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.”|lq"Viņš nerunāja ar tiem citādi kā vien līdzībās, bet saviem mācekļiem viņš visu atsevišķi izskaidroja.Wk'!Un daudz tādu līdzību viņš tiem sacīja, tā ka tie varēja klausīties.j) bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”xiiTā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes,hwUn viņš runāja tālāk: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam?ogWUn, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt.”]f3Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu.qe[un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana.hdIUn viņš sacīja: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā kad cilvēks iemet sēklu zemē]c3Jo, kam ir, tam tiks dots, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”bUn viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums nomērīs un vēl pieliks klāt.5aeKam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”n`UJo nav nekā apslēpta, kas nenāktu gaismā, un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms._Un viņš tiem sacīja: “Vai tad gaismekli ienes, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tādēļ, lai to liktu lukturī?3^_Un ir tādi, kas sēti labā zemē, kas vārdu dzird un uzņem un nes augļus – cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus un cits simtkārtīgus.” ]bet laicīgās rūpes un bagātības viltus, un visas citas kārības uznāk un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs.B\Un tie, kas starp ērkšķiem sēti, vārdu dzird,[ bet viņiem nav sakņu, un tie nav pastāvīgi. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, viņi tūlīt apgrēkojas.pZYUn citi kā sēkla, kas krīt akmenājā, tikko vārdu dzirdējuši, viņi ar prieku to uzņem,YVieni ir tie, kas ceļmalā, kuros vārdu iesēj, un, tikko viņi to dzird, nāk sātans un paņem prom viņos iesēto vārdu.%XESējējs sēj vārdu.|Wq Un viņš tiem sacīja: “Jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības?V lai tie skatīdamies skatās, bet neredz un klausīdamies klausās, bet nesaprot, lai tie neatgriežas un tiem netiek piedots.” U  Un viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumu, bet tiem, kas ārpusē, viss ir līdzībās,zTm Kad viņš palika viens, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, izvaicāja viņu par līdzībām.LS Un viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”0RYBet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus; tā uzdīga un izauga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.”oQWCita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca, un tā nenesa augļus.ePCBet, kad saule uzlēca un to dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu.}OsCita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē.QNSējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.=Mu“Klausieties! Redzi, sējējs izgāja sēt.PLViņš tos daudz mācīja līdzībās un savā mācībā tiem sacīja: c~~<}} |b|!{{ZzzByyy,xxx+www vvVuuDttDssBrrqq pp!oo2nnm=lkkGjj'iiHhgg>ff8eedd)ccb}b'aa`__"^^H]]]#\\J[[NZYYAYXIWWUVV|V==|<<1;;K::R99+887{666=55:43322F11(00|01//d..V--p-,,C++**W*))F((''q&&^%%&$$##"f!!u uw4K/M>k d]Y8n>(vQH c D 4 V ~%y 1uCcPilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus tam atbildēja: “Tu to saki.”B 1Rīta agrumā virspriesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visu sinedriju apspriedās un, Jēzu sasējuši, aizveda un nodeva to Pilātam.UA#HUn tūlīt gailis iedziedājās otrreiz; un Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Un viņš sāka raudāt.j@MGUn viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es nepazīstu to cilvēku, par kuru jūs runājat.”'?GFBet viņš atkal liedzās. Pēc brīža tie, kas stāvēja blakus, sacīja Pēterim: “Patiešām, tu esi viens no viņiem, jo tu taču esi galilejietis.”n>UEKalpone, viņu atkal ieraudzījusi, sacīja tiem, kas bija līdzās: “Šis ir viens no viņiem.”=DBet viņš liedzās, sacīdams: “Ne es viņu pazīstu, nedz saprotu, ko tu runā.” Un viņš izgāja priekšpagalmā.~<uCRedzēdama Pēteri sildāmies pie uguns, tā viņu uzlūkoja un sacīja: “Arī tu biji ar to Jēzu, Nācarieti.”Y;+BKad Pēteris bija lejā pagalmā, atnāca viena no augstā priestera kalponēm.%:CATad daži sāka viņu apspļaudīt un aizklāja viņam seju, un sita viņam, sacīdami: “Pravieto nu! ” Un tempļa kalpotāji ņēmās viņu pļaukāt.m9S@Jūs šo zaimošanu dzirdējāt! Kā jums šķiet?” Un tie nosprieda, ka viņš sodāms ar nāvi.a8;?Tad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un teica: “Kam mums vēl liecinieki?7->Jēzus sacīja: “Es esmu. Un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.”!6;=Bet viņš klusēja un neatbildēja neko. Augstais priesteris vēlreiz vērsās pie viņa un jautāja: “Vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?”5“Mēs esam dzirdējuši viņu sakām: es šo rokām darināto templi nojaukšu un trijās dienās uzcelšu citu, kas nav rokām darināts.”I2 9Un daži cēlās un nepatiesi liecināja pret viņu, sacīdami:P18Jo daudzi deva nepatiesas liecības pret viņu, bet tās nesaskanēja.k0O7Virspriesteri un viss sinedrijs meklēja liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu, bet neatrada./'6Un Pēteris no tālienes viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam, kur iegājis apsēdās kopā ar sargiem un sildījās pie uguns..w5Un tie aizveda Jēzu pie augstā priestera; un tur sapulcējās visi virspriesteri un vecajie, un rakstu mācītāji.8-k4Bet tas, drānu pametis, izbēga no tiem kails.t,a3Bet kāds jauneklis, kailumu ar linu drānu vien apjozis, sekoja viņam, un tie mēģināja to sagūstīt.-+U2Tad visi viņu atstāja un aizbēga.*w1Ik dienas es biju pie jums templī mācīdams, un jūs mani neņēmāt ciet. Bet Rakstiem ir jāpiepildās!”){0Tad Jēzus vērsās pie tiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt.|(q/Bet viens no tiem, kas viņam stāvēja līdzās, izvilcis zobenu, cirta virspriestera kalpam un nocirta tam ausi./'Y.Un tie satvēra viņu un apcietināja.n&U-Un atnācis viņš tūlīt piegāja Jēzum klāt un sacīja: “Rabi!” – un viņu noskūpstīja.-%S,Bet tas, kas viņu nodeva, bija norunājis tiem dot zīmi, sacīdams: “Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet un vediet prom uzraudzīdami.”I$ +Un tūlīt, viņam vēl runājot, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu nāca virspriesteru un rakstu mācītāju, un vecajo sūtīts ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām.D#*Celieties, ejam! Redzi, mans nodevējs ir klāt.”1"[)Viņš nāca trešo reizi un tiem sacīja: “Vai jūs vēl aizvien guļat?! Diezgan! Tā stunda ir klāt! Redzi, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās!v!e(un atnācis viņš atrada tos atkal guļam, jo tiem acis lipa ciet, un viņi nezināja, ko viņam atbildēt.J  'Un viņš atkal nogāja un lūdza, sacīdams tos pašus vārdus,xi&Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja.”%Un viņš nāca un atrada tos guļam un sacīja Pēterim: “Sīmani, tu guli? Tu vienu stundu nespēj būt nomodā?$Un viņš sauca: “Aba, Tēvs, tev viss ir iespējams. Ņem šo biķeri prom no manis! Tomēr nevis kā es gribu, bet kā tu.”xi#Un, mazliet pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, lai tā stunda, ja tas iespējams, ietu viņam garām."“Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei,” viņš tiem sacīja, “palieciet šeit un esiet nomodā!”kO!Viņš ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni. Un tad viņu pārņēma šausmas un izbailes. Un tie nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Apsēdieties šeit, kamēr es Dievu lūgšu.”.UBet Pēteris sacīja ar vēl lielāku pārliecību: “Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es nekad tevi nenoliegšu!” Un tāpat runāja arī visi pārējie.3Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien, šajā naktī, pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.”NPēteris viņam sacīja: “Ja arī visi apgrēkosies, es gan ne.”\1Bet pēc tam, kad es augšāmcelšos, es pirms jums noiešu uz Galileju.”Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi apgrēkosieties, jo ir rakstīts: es ganu sitīšu, un avis tiks izklīdinātas.GPateicības dziesmu nodziedājuši, tie devās uz Olīvkalnu.Patiesi es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es no tiem atkal dzeršu Dieva valstībā.”s_Un viņš tiem sacīja: “Šīs ir manas jaunās derības asinis, kas tiek izlietas par daudziem.U#Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to viņiem. Un visi dzēra no tā.Jēzus, viņiem ēdot, ņēma maizi, svētīja to, lauza un deva tiem, sacīdams: “Ņemiet, tā ir mana miesa!”*MCilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Šim cilvēkam būtu bijis labāk nepiedzimt.”i KBet viņš tiem sacīja: “Viens no divpadsmit, kas reizē ar mani mērc maizi bļodā.N Un tie kļuva bēdīgi un cits pēc cita jautāja: “Vai tad es?” Kad viņi bija sasēdušies un ēda, Jēzus tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: viens no jums, kas ar mani ēd, mani nodos.”? yVakaram iestājoties, viņš nāca ar tiem divpadsmit. }Mācekļi izgāja un nonāca pilsētā, un atrada visu, kā viņš tiem bija sacījis. Un viņi sagatavoja Pashas jēru.s_Un viņš jums ierādīs lielu augšistabu, izklātu un sataisītu; tur mums arī sagatavojiet.”/Kurā namā viņš ieies, tā saimniekam sakiet: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Pashas jēru?/W Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Ejiet uz pilsētu! Jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni; ejiet tam līdzi.'G Pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Pashas jēru, mācekļi viņam sacīja: “Kur tu gribi, lai mēs ejam un sagatavojam tev Pashas mielastu?”|q Tie, to dzirdēdami, priecājās un solīja viņam sudrabu. Un viņš meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu nodotu.mS Bet Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, aizgāja pie virspriesteriem, lai tiem Jēzu nodotu.(I Patiesi es jums saku: kur vien evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, tur arī stāstīs, ko šī sieviete ir darījusi, viņai par piemiņu.”lQViņa ir darījusi, ko spējusi; tā jau iepriekš manu miesu ir svaidījusi apbedīšanai. Nabagi vienmēr būs pie jums, un jūs varēsiet tiem darīt labu, kad vien gribēsiet, bet es nebūšu vienmēr pie jums.zmBet Jēzus sacīja: “Lieciet viņu mierā! Ko jūs uzmācaties viņai? Tā labu darbu man ir darījusi.~Šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un naudu izdalīt nabagiem.” Un tie bija sašutuši par viņu.a};Bet daži sašutuši sarunājās viens ar otru: “Kādēļ tāda lieka izšķērdība?N|Un, viņam Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namā sēžot, nāca kāda sieviete ar ļoti dārgu un tīru nardu eļļu alabastra trauciņā. Sasitusi trauciņu, tā izlēja eļļu viņam uz galvas.W{'“Svētku laikā gan ne,” tie sacīja, “ka neizceļas tautā nemieri.”3z aLīdz Pashas un Neraudzētās maizes svētkiem bija divas dienas. Virspriesteri un rakstu mācītāji apspriedās, kā tie Jēzu ar viltu varētu sagūstīt un nonāvēt.Ky %Bet, ko es jums saku, to es saku visiem: esiet nomodā!”@x{ $ka, pēkšņi nākdams, tas neatrod jūs guļam.w+ #Tad nu esiet nomodā: jūs taču nezināt, kad nama kungs nāks, vai vakarā, vai pusnaktī, vai gaiļiem dziedot, vai rīta agrumā –v7 "Tāpat arī cilvēks, kas aizceļojot atstāj savu namu un dod saviem kalpiem varu un katram savu darbu, un pavēl durvju sargam būt nomodā.Yu+ !Pielūkojiet, ka esat nomodā, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir klāt.ltQ Bet to dienu vai stundu nezina neviens – ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, vienīgi Tēvs.@s{ Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.Vr% Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.jqM Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet notiekam, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm.p Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu.o' Tad viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās vienkopus savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes malas līdz debess malai.cn? Un tad tie redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu varenību un godību.Vm% Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti.hlI Bet tajās dienās pēc tām bēdām saule aptumšosies un mēness nedos sava spožuma.Mk Bet jūs pielūkojiet, es jums visu esmu iepriekš pateicis.j Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un rādīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.Yi+ Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet!,hQ Un, ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neizglābtos neviens dzīvais; bet to izredzēto dēļ, ko viņš izredzējis, viņš tās dienas ir saīsinājis. g Jo tik smagas dienas nav piedzīvotas no Dieva radītās pasaules sākuma līdz pat šim laikam un tādu arī vairs nebūs.8fk Lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā!Ge Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās!Od Un, kas laukā, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.Uc# kas uz jumta, lai nenokāpj, nedz ieiet savā namā kaut ko paņemt.*bM Bet, kad jūs redzēsiet postīšanas negantību tur, kur tai neklātos būt, – kas to lasa, lai saprot, – tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos,kaO Visi jūs nicinās mana vārda dēļ, bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.v`e Brālis brāli nodos nāvei un tēvs – bērnu, un bērni sacelsies pret vecākiem un tos nonāvēs.Y_+ Kad tie jūs aizvedīs, lai jūs nodotu, neesiet norūpējušies iepriekš par to, ko runāsiet, bet, kas jums tajā brīdī tiks dots, to runājiet, jo ne jūs esat tie, kas runā, bet Svētais Gars.T^! Un evaņģēlijam vispirms ir jātiek pasludinātam visās tautās.+]O Bet uzmanieties, jo tie jūs nodos tiesās un šaustīs sinagogās, un jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā, lai viņiem liecinātu par mani.\ Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, dažviet būs zemestrīces un bads; tas viss būs dzemdību sāpju sākums.[- Bet ikreiz, kad jūs dzirdēsiet runājam par kariem un vēstis par kariem, neuztraucieties: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals.`Z9 Daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un tie pievils daudzus.ZY- Un Jēzus sāka tiem stāstīt: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ.ZX- “Saki mums, kad tas notiks un kāda būs zīme, kad tas viss piepildīsies?”~Wu Kad viņš sēdēja Olīvkalnā iepretī templim, Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs izjautāja viņu atsevišķi:V Un Jēzus tam sacīja: “Vai redzi šīs milzīgās celtnes? Te akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.”U  Kad Jēzus izgāja no tempļa, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Skolotāj, paskat, kādi akmeņi un kādas celtnes!”T# ,Jo tie visi ir ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija, – visu savu iztiku.”CS +Un, pieaicinājis savus mācekļus, viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk nekā visi pārējie, kas meta ziedojumu traukā.[R/ *Bet nāca nabadzīga atraitne un iemeta divas artavas – tas ir viens kvadrants.Qw )Un Jēzus, sēdēdams iepretim ziedojumu traukam, vēroja, kā ļaudis met naudu traukā. Daudzi bagātie meta daudz.rP] (Tie aprij atraitņu namus un, lai izrādītos, ilgi lūdz Dievu – tie saņems bargāku sodu!”?Oy 'un sinagogās un mielastos ieņemt goda vietas.N5 &Un viņš mācīdams runāja: “Sargieties no rakstu mācītājiem, kam patīk garos tērpos staigāt un tirgus laukumos tikt sveicinātiem,M %Pats Dāvids sauc viņu par Kungu; kā viņš var būt Dāvida dēls?” Un lielais ļaužu pūlis viņā labprāt klausījās.1L[ $Pats Dāvids ir sacījis Svētā Gara spēkā: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu.vKe #Mācīdams templī, Jēzus runāja: “Kādēļ rakstu mācītāji saka, ka Kristus ir Dāvida dēls?4Ja "Un Jēzus, redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, viņam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās viņu izjautāt.1I[ !un: to mīlēt no visas sirds un ar visu prātu, un ar visu spēku un savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu – tas ir vairāk nekā visi sadedzināmie un citi upuri.”H Rakstu mācītājs viņam sacīja: “Pareizi, Skolotāj, tas ir tiesa, ko tu sacīji: viņš ir vienīgais, un cita nav kā vien viņš;jGM Otrs ir šis: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. – Par šiem augstāka baušļa nav.”xFi Un mīli Kungu, savu Dievu, no visas sirds un no visas dvēseles, un ar visu prātu, un ar visu spēku.rE] Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs./DW Kāds rakstu mācītājs pienācis klausījās viņus strīdamies. Dzirdēdams, cik viņš tiem labi atbild, tas jautāja viņam: “Kurš bauslis ir augstākais?”PC Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs. Jūs stipri maldāties.”ZB- Bet par mirušajiem, ka tie taps uzmodināti, vai jūs Mozus grāmatā neesat lasījuši, kā Dievs pie ērkšķu krūma viņu uzrunāja: es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs, un Jēkaba Dievs? –Ay Kad tie celsies augšām no mirušajiem, tie nedz precēs, nedz tiks precēti, bet būs kā eņģeļi debesīs.{@o Un Jēzus tiem atbildēja: “Vai ne tādēļ jūs maldāties, ka nepazīstat ne Rakstus, ne Dieva spēku?? Tad nu augšāmcelšanās dienā, kad tie celsies augšā, kuram no tiem šī sieva piederēs? Jo visiem septiņiem tā bijusi sieva.”Y>+ Neviens no tiem septiņiem neatstāja pēcnācējus. Beigās nomira arī sieva._=7 Otrais viņu apņēma un nomira, arī neatstādams pēcnācējus; un tāpat trešais.\<1 Bija septiņi brāļi; pirmais apņēma sievu un mirstot neatstāja pēcnācējus.1;[ “Skolotāj, Mozus mums ir rakstījis: ja kādam mirst brālis un atstāj sievu bez bērna, tad lai viņa brālis apņem šo sievu un dod pēcnācējus savam brālim.\:1 Un saduķeji, kas noliedza augšāmcelšanos, nāca pie viņa un viņu izjautāja:9 Tad Jēzus tiem sacīja: “Dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un tie brīnījās par viņu.8 Tie to pasniedza. Un viņš tiem jautāja: “Kā attēls šis un kā uzraksts?” Un tie atbildēja: “Cēzara.”7' Zinādams, ka tie izliekas, viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs mani izaicināt? Dodiet man vienu denāriju, es gribu to redzēt.”}6s Tie nāca un viņam sacīja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess un negribi nevienam izdabāt, jo tu neuzlūko cilvēka ārieni, bet māci patiesi Dieva ceļu. Vai ir atļauts cēzaram dot nodevas vai ne? Vai lai dodam vai nedodam?”u5c Un tie sūtīja pie viņa dažus farizejus un Hēroda piekritējus, lai tie viņu pieķertu kādā vārdā.,4Q Tie gribēja viņu sagūstīt, bet baidījās no ļaudīm. Tie noprata, ka viņš šo līdzību bija stāstījis par viņiem. Un, viņu atstājuši, tie aizgāja.>3w tas ir Kunga darbs un brīnums mūsu acīs.”|2q Vai tad jūs neesat lasījuši Rakstos? – Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni;v1e Ko nu vīnadārza saimnieks darīs? Viņš nāks un nonāvēs vīnkopjus un izdos vīnadārzu citiem.U0# Un tie viņu sagrāba un nonāvēja, un izmeta ārā no vīnadārza./w Bet vīnkopji sacīja cits uz citu: šis ir mantinieks! Ejam, nonāvējam viņu, tad mantojums piederēs mums.. Viņam vēl bija palicis mīļotais dēls; to viņš sūtīja pēdējo, sacīdams: no mana dēla tie taču kaunēsies. - Un viņš sūtīja vēl citu, un to viņi nonāvēja. Un vēl daudzus citus – dažus tie piekāva, bet citus nonāvēja.d,A Tad viņš sūtīja atkal citu kalpu pie tiem; arī viņu tie piekāva un pazemoja.N+ Bet viņi to sagūstīja un sasita, un sūtīja prom tukšā.x*i Kad nāca laiks, viņš sūtīja pie vīnkopjiem kalpu, lai tas saņemtu daļu no vīnadārza augļiem.N)  Viņš sāka uz tiem runāt līdzībās: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu, to iežogoja, ierīkoja vīnspaidu, uzcēla torni un izdeva dārzu vīnkopjiem, bet pats devās svešumā.( !Un viņi Jēzum atbildēja: “Mēs nezinām.” Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.” '  Vai lai sakām: no cilvēkiem?” Taču viņi baidījās no ļaudīm, jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis. & Un tie sprieda savā starpā: “Ko lai sakām? Ja sacīsim: no debesīm, – viņš teiks: kādēļ tad jūs neticējāt viņam?X%) Jāņa kristība nāca no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet man!”$! Jēzus tiem atbildēja: “Arī es jums uzdošu vienu jautājumu, un atbildiet man, tad es jums teikšu, kā varā es visu to daru.^#5 Un tie viņam jautāja: “Kā varā tu to dari? Kas tev ir devis varu to darīt?” "  Tad tie atkal ieradās Jeruzālemē. Viņam templī staigājot, pie viņa pienāca virspriesteri, rakstu mācītāji un vecajie.b!= Bet, ja jūs nepiedosiet, arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.”, Q Kad jūs nostājaties, lai Dievu lūgtu, piedodiet, ja jums ir kaut kas pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, jums piedotu jūsu pārkāpumus.y Tādēļ es jums saku: visu, ko jūs lūdzat vai prasāt, ticiet, ka jūs to saņemsiet, un tas jums arī būs.I  Patiesi es jums saku: ja kāds šim kalnam teiks: celies un meties jūrā! – un kas nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks tas, ko viņš saka, tad viņam tas arī notiks.<s Jēzus viņiem atbildēja: “Ticiet Dievam!s_ Un Pēteris atcerējies sacīja viņam: “Rabi, redzi, vīģes koks, kuru tu nolādēji, ir nokaltis.”^5 Rīta agrumā garām iedami, tie redzēja vīģes koku nokaltušu līdz pat saknēm.9m Kad iestājās vakars, tie izgāja no pilsētas.2] To dzirdēja virspriesteri un rakstu mācītāji, un tie meklēja, kā viņu pazudināt, jo tie baidījās no viņa, tādēļ ka visi ļaudis apbrīnoja viņa mācību.4a Viņš tos mācīja: “Vai nav rakstīts: mans nams tiks saukts par lūgšanas namu visām tautām? – Bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju midzeni.”;q Un viņš neļāva neko nest caur tempļa pagalmu.7g Tad viņi nonāca Jeruzālemē. Templī iegājis, viņš sāka dzīt ārā tos, kas templī pārdeva un pirka, un apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus.  Viņš uzrunāja to, sacīdams: “Lai nemūžam neviens vairs neēd augļus no tevis!” Un viņa mācekļi to dzirdēja.<q Ieraudzījis no tālienes salapojušu vīģes koku, viņš gāja pie tā, lai ko atrastu, un, nonācis pie tā, viņš neatrada nekā cita kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.U# Nākamajā dienā, kad viņi izgāja no Bētanijas, Jēzum gribējās ēst.5 Jēzus iegāja Jeruzālemē templī, un, kad viņš visu bija aplūkojis un bija jau vakara stunda, viņš ar tiem divpadsmit aizgāja uz Bētaniju.Y+ Lai slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas tuvojas! Ozianna augstībā!”xi Un tie, kas gāja pa priekšu, un tie, kas sekoja, kliedza: “Ozianna, lai svētīts, kas nāk Kunga vārdā!dA Un daudzi izklāja uz ceļa savas drēbes, bet citi koku zarus, ko bija nocirtuši laukos.c? Tie atveda ēzelīti pie Jēzus, uzsedza tam savas drēbes, un viņš sēdās tam virsū.R  Un viņi atbildēja, kā Jēzus tiem bija teicis. Un tie viņus atlaida.v e Kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem jautāja: “Ko jūs darāt, kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?”\ 1 Un tie aizgāja un atrada ēzelīti, piesietu ārā pie durvīm, un to atraisīja.  Ja kāds jums jautās: kādēļ jūs tā darāt? – tad sakiet: Kungam to vajag, un tūlīt viņš to atsūtīs atpakaļ.”S  un tiem sacīja: “Dodieties uz ciemu, kas jūsu priekšā. Tur iegājuši jūs tūlīt atradīsit piesietu ēzelīti, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisiet to un vediet šurp!v g Kad tie tuvojās Jeruzālemei, Bētfagei un Bētanijai pie Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus 4Jēzus viņam sacīja: “Ej, tava ticība tevi ir dziedinājusi!” Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un sekoja Jēzum ceļā. 3Un Jēzus viņam jautāja: “Ko tu gribi, lai es tev daru?” Aklais sacīja: “Rabuni, kaut es varētu redzēt!”R 2Un, savus svārkus nometis, viņš pielēca kājās un nāca pie Jēzus.) 1Jēzus apstājies sacīja: “Sauciet viņu šurp!” Un tie aicināja aklo, tam sacīdami: “Esi drošs, celies, viņš tevi sauc.”y 0Un daudzi to apsauca, lai viņš apklustu. Bet viņš kliedza jo skaļāk: “Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” /Izdzirdis, ka tas ir Jēzus no Nācaretes, viņš sāka kliegt un sauca: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”1[ .Un tie nonāca Jērikā. Kad viņš ar saviem mācekļiem un lielu ļaužu pūli gāja prom no Jērikas, ceļa malā sēdēja kāds akls ubags, Timeja dēls Bartimejs.3 -Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.”N ,Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir visu vergs.a~; +Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps./}W *Un, viņus pieaicinājis, Jēzus tiem sacīja: “Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tās apspiež, un viņu varenie ir varmācīgi pret tām.N| )Un, kad tie desmit to dzirdēja, tie saskaitās uz Jēkabu un Jāni.{ (bet sēdēt pie manas labās vai kreisās rokas – to dot nav manā ziņā; tur sēdēs tie, kam tas sagatavots.”8zi 'Un tie viņam sacīja: “Mēs varam.” Bet Jēzus tiem teica: “To biķeri, ko es dzeru, jūs dzersiet, un jūs kristīs tajā kristībā, kurā es tieku kristīts,>yu &Bet Jēzus tiem sacīja: “Jūs nesaprotat, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru, vai tikt kristīti tajā kristībā, kurā es tieku kristīts?”x  %Un tie sacīja: “Dod mums, ka mēs varētu sēdēt tavā godībā, viens pie tavas labās rokas un otrs – pie kreisās.”Nw $Viņš tiem jautāja: “Ko jūs gribat, lai es jums daru?”v #Jēkabs un Jānis, Zebedeja dēli, piegāja pie viņa un sacīja: “Skolotāj, mēs gribam, lai tu darītu, ko mēs tev lūgsim!”u  "Un tie viņu apsmies un apspļaudīs, tad šaustīs un nonāvēs viņu, un pēc trim dienām viņš augšāmcelsies.”/tW !“Redzi, mēs ejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos virspriesteriem un rakstu mācītājiem, un tie viņu notiesās uz nāvi un nodos viņu pagāniem.psY Viņi bija ceļā, iedami augšup uz Jeruzālemi. Jēzus gāja viņiem pa priekšu, un tie bija apjukuši un baiļodamies viņam sekoja. Viņš atkal ņēma pie sevis tos divpadsmit un sāka viņiem stāstīt, kas ar viņu notiks:Ir  Daudzi pirmie būs pēdējie un pēdējie – pirmie.”Bq} nesaņemtu simtkārtīgi jau šajā laikā mājas un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, kaut ar vajāšanām, un nākamajā laikā – mūžīgo dzīvību.Cp Jēzus sacīja: “Patiesi es jums saku: nav neviena, kas, atstājis māju vai brāļus, vai māsas, vai māti, vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un evaņģēlija dēļ,bo= Tad Pēteris ierunājās: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un esam tev sekojuši.” n  Jēzus, tos uzlūkojis, sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas.”]m3 Tie sabijās vēl vairāk un runāja savā starpā: “Kas tad var tikt glābts?”cl? Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!”k Un mācekļi bija satraukti par viņa vārdiem. Tad Jēzus vēlreiz tiem sacīja: “Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā!jw Uzlūkojis visapkārt savus mācekļus, Jēzus tiem sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!”giG Un viņš, sadrūmis par šo vārdu, aizgāja nomākts, jo viņam piederēja lieli īpašumi.Hh  Jēzus, viņu uzlūkojis, iemīlēja to un sacīja: “Vienas lietas tev trūkst. Ej un pārdod visu, kas tev ir, un izdali nabagiem, tad tev būs manta debesīs; nāc un seko man.”cg? Bet tas viņam sacīja: “Skolotāj, to visu es esmu pildījis kopš savas jaunības.” f Baušļus tu zini: nenogalini; nepārkāp laulību; nezodz; nedod nepatiesu liecību; nekrāp; godā savu tēvu un māti.”leQ Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.3d_ Kad viņš izgāja uz ceļa, viens pieskrēja un, ceļos nometies viņa priekšā, lūdza: “Labais Skolotāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvību?”Dc Un viņš tos apkampa, uzlika tiem rokas un tos svētīja.pbY Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas nekad neieies tajā.”a+ Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un tiem sacīja: “Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.c`? Un tie nesa bērniņus pie Jēzus, lai viņš tiem pieskartos. Bet mācekļi tos norāja.__7 Un, ja sieva no sava vīra šķiras un apprec citu, tā pārkāpj laulību.”w^g Un viņš tiem sacīja: “Ja kāds savu sievu atlaiž un citu apprec, tas pārkāpj laulību pret to.9]m To pašu viņam mājās jautāja arī mācekļi.O\ Tādēļ, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”Z[- Un tie divi būs viena miesa. Tā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa.>Zw Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti.]Y3 Bet no radīšanas iesākuma Dievs viņus veidojis kā vīrieti un sievieti.lXQ Tad Jēzus tiem sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis.YW+ Tie sacīja: “Mozus ir atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist.”EV Viņš jautāja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?”pUY Pienāca kādi farizeji un, viņu izaicinādami, jautāja: “Vai ir atļauts vīram atlaist sievu?”T 9 No turienes Jēzus nāca Jūdejas apvidū, Jardānas otrā pusē, un ļaužu pūlis atkal sapulcējās pie viņa, un viņš, kā allaž, tos mācīja.S 2Sāls ir laba, bet, ja sāls vairs nav sāļa, ar ko jūs to darīsiet derīgu? Turiet sāli sevī un mieru savā starpā.”0R[ 1Jo ikviens ugunī tiks sālīts.=Qu 0Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.&PE /Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to; labāk tev vienacainam ieiet Dieva valstībā, nekā ja tev ir abas acis un tu tiec iemests elles ugunī.uOc .Kur viņu tārps nemirst un un uguns neizdziest. dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts1N[ -Un, ja tava kāja tevi apgrēcina, nocērt to; labāk tev kroplam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas kājas un tu tiec iemests ellē, neizdzēšamā ugunī.uMc ,Kur viņu tārps nemirst un un uguns neizdziest. dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts)LK +Un, ja tava roka tevi apgrēcina, nocērt to; labāk tev kroplam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas un tu nonāc ellē, neizdzēšamā ugunī.K) *Un, kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un to iemestu jūrā. G~~~ }}:|||{{UzztzyyMxxwwwvvv@uu2ttQssVrr,qmq8pp5oonnm|m"lplkqkjjbii'hggNfff"edd{dccbb aaM``;__^^k]]]M\\J[[W[ZMYYDXX9WWAVVCUUeTTT>>,==c<<<(;;Y::U999?877S66`55%44O4333822+110p//Q...2--,,Q++2**q))((''&v&A%$$O$## ""! LbY s7@[lm2`E&B H  7 BG"C2Z_,Un viņš sludināja Jūdejas sinagogās.Y+bet viņš tiem sacīja: “Arī citās pilsētās man jāsludina Dieva valstības evaņģēlijs, jo tādēļ es esmu sūtīts.”1X[*Bet, dienai sākoties, Jēzus devās prom uz nomaļu vietu. Ļaudis meklēja viņu un, nonākuši pie viņa, mēģināja viņu aizturēt, lai viņš no tiem neaizietu,&WE)Arī dēmoni no daudziem izgāja, kliegdami: “Tu esi Dieva Dēls!” Bet viņš tos apsauca un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.V1(Saulei rietot, visi, kam bija kādi sirgstošie ar dažādām kaitēm, tos atveda pie viņa. Viņš tiem ikvienam uzlika rokas un tos dziedināja.U'Jēzus, noliecies pār viņu, pavēlēja drudzim, un tas viņu atstāja. Un tajā pašā brīdī viņa uzcēlās un viņiem kalpoja.T%&No sinagogas aizgājis, Jēzus ienāca Sīmaņa namā. Sīmaņa sievasmāte bija smaga drudža varā, un tie viņu lūdza viņai palīdzēt.8Sk%Un valodas par viņu izpaudās visā apgabalā.)RK$Tad visus pārņēma bailes, un ļaudis cits citam jautāja: “Kas tie par vārdiem, kuru varā un spēkā viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie iziet?”Q/#Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” Dēmons, nogāzis apsēsto zemē ļaužu vidū, izgāja no tā, neko tam nenodarījis. P "“Laid, kāda tev ar mums daļa, Jēzu, Nācarieti! Vai esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais!”iOK!Tur sinagogā bija kāds vīrs ar nešķīsta dēmona garu, un tas skaļā balsī sāka kliegt:TN! Tie bija izbrīnījušies par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni.]M3Tad viņš aizgāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un sabatā mācīja ļaudis.8LkBet viņš, tiem pa vidu izgājis, devās prom.KPielēkuši kājās, tie izdzina viņu ārā no pilsētas līdz kalna malai, uz kura pilsēta bija celta, lai nogrūstu viņu lejā.;JqTo dzirdēdami, visi sinagogā kļuva dusmu pilni.I'Un daudz spitālīgo bija Israēlā pravieša Elīšas laikā, bet neviens no tiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamāns.”kHOtoreiz Elija tika sūtīts ne pie vienas citas kā vien pie atraitnes Sareptā, Sidonijā.;GoPatiesi es jums saku: daudz atraitņu bija Israēlā Elijas dienās, kad debesis tika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi,pFYUn viņš teica: “Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek pieņemts savā tēvu zemē.?EwViņš tiem teica: “Jūs noteikti man sacīsiet šo teicienu: ārst, dziedini pats sevi! Dari arī pie mums tēvu zemē to, ko esam dzirdējuši tevi darām Kapernaumā!”D%Un visi piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca no viņa mutes. Un viņi taujāja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?”nCUViņš sāka uz tiem runāt: “Šodien ir piepildījies šis raksts, ko jūs dzirdējāt.”nBURulli satinis, viņš to atdeva kalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā pievērsās viņam.;Aqun pasludināt Kunga žēlastības gadu.”|@q“Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani dziedināt sirdī satriektos un pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu, salauztos darīt brīvuss?_Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Rulli atritinājis, viņš atrada vietu, kur bija rakstīts:>Viņš nāca uz Nācareti, kur bija uzaudzis, un sabatā viņš pēc sava paraduma iegāja sinagogā. Un viņš piecēlās, lai lasītu.I= Un viņš mācīja turienes sinagogās, un visi viņu slavēja.r<]Bet Jēzus Gara spēkā devās atpakaļ uz Galileju, un valodas par viņu izplatījās pa visu apgabalu.K; Beidzis kārdināt, velns līdz savam laikam atstājās no viņa.V:% Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu.”W9' un: tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.”N8 Jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt,7' Tad velns aizveda viņu uz Jeruzālemi, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes lejā.M6Jēzus viņam atbildēja: “Atkāpies no manis sātan…. Dažos manuskriptos panta 1. daļa nav iekļauta Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.”T5!Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.”v4eVelns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, jo tas man ir dots, un, kam vien gribu, es to dodu.n3UTad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam visas pasaules valstis.D2Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien. ” …bet no ikviena Dieva vārda Dažos manuskriptos šī panta otrā daļa nav iekļautaj1MTad velns viņam sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” 0kur četrdesmit dienas velns viņu kārdināja. Šajās dienās viņš neko neēda, un, kad tās bija pagājušas, viņš izsalka.]/ 5Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī,7.i&tas Enoša, tas Šēta, tas Ādama, tas Dieva.O-%tas Metuzāla, tas Hanoha, tas Jereda, tas Mahalalēla, tas Kēnāna,I, $tas Kēnāna, tas Arpahšada, tas Šēma, tas Noas, tas Lemeha,E+#tas Serūga, tas Reū, tas Pelega, tas Ēbera, tas Šelaha,K*"tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābrahāma, tas Teraha, tas Nāhora,Y)+!tas Ammīnādāba, tas Admina, tas Arāma, tas Hecrona, tas Pereca, tas Jūdas,H(  tas Jišaja, tas Obēda, tas Boaza, tas Salmona, tas Nahšona,J' tas Melejas, tas Mennas, tas Matatas, tas Nātāna, tas Dāvida,L&tas Šimona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonāma, tas Eljākīma,I% tas Jozuas, tas Elīezera, tas Jorīma, tas Matatas, tas Levī,F$tas Melhija, tas Adija, tas Kosama, tas Elmadāma, tas Ēra,Q#tas Joanāna, tas Rēsas, tas Zerubābela, tas Šaltiēla, tas Nērija,I" tas Maāta, tas Matatija, tas Semeīna, tas Josēha, tas Jodas,I! tas Matatija, tas Amosa, tas Nahūma, tas Heslija, tas Nangaja,H  tas Matata, tas Levija, tas Melhija, tas Jannaja, tas Jāzepa,!Kad Jēzus sāka mācīt, viņam bija ap trīsdesmit gadu, un, pēc ļaužu domām, viņš bija Jāzepa dēls, un Jāzeps – Ēlī dēls,%un Svētais Gars kā balodis nolaidās uz viņu, un balss no debesīm atskanēja: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”taKad nu visi ļaudis bija kristīti un arī Jēzus bija kristīts, viņam Dievu lūdzot, atvērās debesis,Y+nu pievienoja saviem ļaunajiem darbiem vēl arī to, ka iemeta Jāni cietumā. Bet tetrarhs Hērods, kuru Jānis apsūdzēja viņa brāļa sievas Hērodijas dēļ un par visu, ko Hērods bija ļaunu darījis,V%Vēl daudz citu pamācību Jānis deva ļaudīm, sludinādams evaņģēliju.Ar vētekli rokā viņš iztīrīs klonu un savāks kviešus savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.”W'Jānis viņiem visiem atbildēja: “Es jūs gan kristīju ūdenī, bet nāks kāds spēcīgāks par mani, kam es neesmu cienīgs atraisīt sandaļu siksnas, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī.^5Kad ļaudis gaidīdami savās sirdīs domāja par Jāni, vai tik viņš nav Kristus,7gArī kareivji viņu izjautāja: “Un mēs, ko lai mēs darām?” Un viņš sacīja tiem: “Neizspiediet naudu un neapsūdziet nepatiesi, bet esiet mierā ar savu algu.”J  Tiem viņš sacīja: “Neņemiet vairāk, kā jums noteikts.”q[ Arī muitnieki nāca, lai tiktu kristīti, un tie viņam jautāja: “Skolotāj, ko lai mēs darām?”wg Un viņš tiem atbildēja: “Kam divi svārki, lai dod tam, kam nav, un, kam ir ko ēst, lai dara tāpat.”;q Ļaudis viņam jautāja: “Ko lai mēs darām?”|q Cirvis jau pielikts kokiem pie saknes – katrs koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī.”?wTad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus un nesāciet atkal viens otram teikt: mums Ābrahāms ir tēvs. Es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus.)KUz ļaužu pūļiem, kas nāca pie viņa, lai viņš tos kristītu, Jānis runāja: “Jūs odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks?1]un visa miesa redzēs Dieva pestīšanu. #Katra ieleja lai top piepildīta, un katrs pakalns un paugurs lai tiek nolīdzināts; līkumi lai top taisni un grambas par līdzenu ceļu,  kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā – saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas!l QViņš gāja pa visu Jardānas apvidu, sludinādams grēku nožēlas kristību grēku piedošanai,n Uaugsto priesteru Hannas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca tuksnesī pār Jāni, Zaharijas dēlu.{  qCēzara Tibērija piecpadsmitajā valdīšanas gadā, kad Poncijs Pilāts bija vietvaldis Jūdejā un Hērods – tetrarhs Galilejā, un Filips, viņa brālis, – tetrarhs Itūrejas un Trahonitidas zemēs, un Lisanijs – tetrarhs Abilēnē,W'4Un Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.3Tad viņš gāja tiem līdzi un nonāca Nācaretē, un bija tiem paklausīgs. Un viņa māte visus šos vārdus glabāja savā sirdī.1]2Bet tie nesaprata viņa teiktos vārdus.1Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs mani meklējāt? Vai jūs nezināt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?”5c0Un, viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un māte viņam sacīja: “Bērns, kādēļ tu mums tā darīji? Redzi, tavs tēvs un es ar sirdssāpēm tevi meklējām.”a;/Un visi, kas viņu dzirdēja, bija ļoti pārsteigti par viņa saprašanu un atbildēm.nU.Pēc trim dienām tie atrada viņu sēžam templī mācītāju vidū, tos klausoties un izjautājot.H -Neatraduši tie atgriezās Jeruzālemē, lai viņu uzmeklētu.,Domādami, ka viņš ir atceļā kopā ar citiem, tie, vienas dienas gājumu nostaigājuši, meklēja viņu pie radiem un paziņām. +Kad svētku dienas bija beigušās un viņa vecāki jau devās mājup, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, bet viņi to nezināja.b~=*Kad viņš bija divpadsmit gadu vecs, viņi pēc svētku paražas devās uz Jeruzālemi.E})Viņa vecāki ik gadu Pashas svētkos gāja uz Jeruzālemi.l|Q(Bērniņš auga un pieņēmās spēkā, tapa pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar viņu.r{]'Izpildījuši visu pēc Kunga bauslības, tie griezās atpakaļ uz Galileju, uz savu pilsētu Nācareti.$zA&Arī viņa tajā pašā stundā pienāca klāt un pateicībā slavēja Dievu, un stāstīja par bērniņu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu.y1%nu viņa bija atraitne, kādus astoņdesmit četrus gadus veca, un nešķīrās no tempļa, ar gavēšanu un lūgšanām kalpodama dienu un nakti.,xQ$Tur bija praviete Anna, Penuēla meita no Ašēra cilts. Tā bija jau krietni gados, un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi ar vīru septiņus gadus,ewC#un tev pašai cauri dvēselei zobens dursies, – tā ka atklāsies daudzu siržu domas.”5vc"Un Simeons viņus svētīja un sacīja Marijai, viņa mātei: “Redzi, viņš ir likts, lai daudzi Israēlā kristu un daudzi celtos, un par zīmi, kam runās pretī, –Ou!Bērna tēvs un māte brīnījās par to, kas tika sacīts par viņu.Rt gaismu, kas atklāsies pagāniem, un godību Israēlam, tavai tautai.”4scko tu esi sataisījis visu tautu priekšā,8rkjo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu,Iq “Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā tu esi sacījis,Kptad viņš ņēma to savās rokās un, slavēdams Dievu, sacīja:o}Gara vadīts, viņš nāca templī, un, kad vecāki ienesa bērniņu Jēzu, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu,qn[Viņam Svētais Gars bija atklājis, ka viņš nāvi neredzēs, pirms nebūs redzējis Kunga Svaidīto.Am{Un, redzi, Jeruzālemē bija kāds vīrs, vārdā Simeons, un šis vīrs bija krietns un dievbijīgs, viņš ilgojās pēc iepriecinājuma Israēlam, un Svētais Gars bija pār viņu.olWun lai pienestu upuri, kā ir noteikts Kunga bauslībā: vienu pāri dūju vai divus jaunus baložus.|kqkā Kunga bauslībā ir rakstīts: katrs puisēns, kas pirmais paver mātes klēpi, lai tiek svētīts Kungam, –jKad viņu šķīstīšanās dienas pēc Mozus bauslības bija pagājušas, tie viņu aizveda uz Jeruzālemi, lai nestu Kunga priekšā,>iuUn, kad pienāca astotā diena, kurā bērniņu vajadzēja apgraizīt, viņam deva vārdu Jēzus, kā viņu eņģelis bija nosaucis, pirms viņš vēl bija ieņemts mātes miesās.hUn gani griezās atpakaļ, teikdami un slavēdami Dievu par visu, ko bija dzirdējuši un redzējuši, kā viņiem tas bija sacīts.RgUn Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama.[f/Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to, ko gani viņiem bija sacījuši.]e3Kad viņi to redzēja, tie pavēstīja, kas viņiem par šo bērniņu bija sacīts._d7Un tie steigšus nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.c1Kad eņģeļi aizgāja no tiem debesīs, gani savā starpā runāja: “Iesim uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis.”cb?“Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts.”daA Piepeši tur pie eņģeļa bija redzama debespulku draudze, tie slavēja Dievu un sacīja:``9 Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.”Y_+ jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.v^e Eņģelis tiem sacīja: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm,g]G Un Kunga eņģelis tiem piestājās, Kunga godība viņus apmirdzēja, un tie ļoti izbijās.Z\-Tajā pašā apvidū gani nomodā zem klajas debess sargāja savus ganāmpulkus.[{Un viņa dzemdēja Dēlu, savu pirmdzimto, ietina viņu autiņos un guldīja silē, jo tiem nebija vietas augšistabā.7ZiViņiem tur esot, tai pienāca laiks dzemdēt.[Y/lai tiktu pierakstīts kopā ar Mariju, savu saderināto, sievu, kas bija grūta.*XMArī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, gāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, ko sauc Betlēme, tādēļ ka viņš bija no Dāvida nama un dzimtas,PWUn visi devās ceļā, lai tiktu pierakstīti, katrs uz savu pilsētu.UV#Šī pirmā pierakstīšana notika laikā, kad Sīrijā valdīja Kirēnijs.]U 5Tajās dienās nāca cēzara Augusta pavēle pierakstīt iedzīvotājus visā zemē.T  PUn bērniņš auga un kļuva stiprs garā, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāparādās Israēla priekšā.jS OOlai mirdzētu tiem, kas mīt tumsā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu kājas uz miera ceļa.”eR ENmūsu Dieva sirds žēlsirdības dēļ. Tādēļ rīta zvaigzne mūs no augšienes uzlūkos,JQ Mlai dotu viņa tautai pestīšanas atziņu caur grēku piedošanumP ULUn tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstā pravieti. Tu iesi Kungam pa priekšu sataisīt viņa ceļu,LO Ksvētumā un taisnīgumā viņam kalpojam visas sava mūža dienas.:N qJlai mēs, no ienaidniekiem izglābti, bez bailēm,AM Izvērestu, ko viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam,PL Hparādīt žēlsirdību mūsu tēviem un pieminēt savu svēto derību,KK Gglābt mūs no ienaidniekiem, no visu to rokām, kas mūs ienīst,LJ Fkā viņš kopš sendienām ir runājis caur svēto praviešu muti:MI Eun viņš ir cēlis mums pestīšanas ragu sava kalpa Dāvida namā,lH SD“Lai slavēts Kungs, Israēla Dievs, jo viņš ir uzlūkojis savu tautu un devis tai pestīšanu,DG CViņa tēvs Zaharija, Svētā Gara piepildīts, pravietoja:F BVisi, kas to dzirdēja, savā sirdī prātoja, brīnīdamies: “Kas gan būs šis bērns?” Un Kunga roka bija ar viņu.iE MATad bailes pārņēma visus kaimiņus, un visā Jūdejas kalnienē runāja par šiem notikumiem.aD =@Tūlīt viņa mute atdarījās, mēle atraisījās, un viņš runāja, slavēdams Dievu.mC U?Palūdzis rakstāmo dēlīti, viņš uzrakstīja: “Viņa vārds ir Jānis.” Un visi brīnījās.YB ->Un tie ar zīmēm jautāja viņa tēvam, kā viņš gribētu, lai bērnu nosauc.TA #=Tie viņai teica: “Tavos rados nav neviena, kas saukts tādā vārdā.”I@   :Viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs ir parādījis lielu žēlsirdību viņai, un tie priecājās līdz ar viņu.J= 9Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņai piedzima dēls.V< '8Un Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās mājās._; 97kā viņš solījis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa pēcnācējiem uz mūžiem.”T: #6Viņš gādājis par savu kalpu Israēlu un pieminējis savu žēlsirdību,^9 75Izsalkušos viņš piepildījis ar labumiem, un bagātos viņš aizraidījis tukšā.J8 4Viņš nogāzis varenos no troņiem un paaugstinājis pazemīgos.`7 ;3Varenus darbus viņš darījis ar savu labo roku un izklīdinājis sirdsprātā lepnos.V6 '2Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm pie tiem, kas viņa bīstas.N5 1Jo Varenais lielas lietas man ir darījis, un svēts ir viņa vārds.r4 _0jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šā laika visas paaudzes mani teiks svētīgu.93 o/un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju,>2 y.Un Marija sacīja: “Mana dvēsele augstu teic Kungu,\1 3-Laimīga ir tā, kas ticējusi, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai ir teicis.”m0 U,Redzi, tiklīdz manas ausis izdzirdēja tavu sveicienu, bērns manās miesās līksmībā salēcās.@/ }+No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?s. a*Un skaļā balsī viņa iesaucās: “Tu svētītā starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! - )Un notika, kad Elizabete izdzirdēja Marijas sveicienu, bērns viņas miesās salēcās, un Elizabete tika Svētā Gara piepildīta.=, w(un, iegājusi Zaharijas namā, sveicināja Elizabeti.`+ ;'Un Marija cēlās tajās dienās un steigšus devās uz kādu Jūdas pilsētu kalnienē* &Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Un eņģelis no viņas aizgāja.,) U%Jo Dievam nekas nav neiespējams.”( -$Un redzi, Elizabete, tava radiniece, pat viņa savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un viņa, kuru sauca par neauglīgu, ir jau sestajā mēnesī.7' i#Tad eņģelis viņai atbildēja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstā spēks tevi pārklās, tādēļ arī, kas dzims, būs svēts un tiks saukts – Dieva Dēls.S& !"Bet Marija jautāja eņģelim: “Kā tas var būt? Jo es vīra nezinu.”[% 1!Un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.”y$ m Viņš būs dižens un tiks saukts par Visuaugstā Dēlu. Un Kungs Dievs dos viņam Dāvida, viņa tēva, troni.U# %Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi Dēlu, un dosi viņam vārdu Jēzus.d" CUn eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija! Tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.O! Viņa iztrūkās par šiem vārdiem un domāja, kas tas par sveicienu.j  OUn, ienācis pie viņas, eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, izredzētā, Kungs ir ar tevi!”w ipie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida nama, un jaunavas vārds bija Marija._ 9Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu Nācareti y“Kungs man tā ir darījis šajās dienās – viņš mani ir uzlūkojis, lai atņemtu manu negodu ļaužu acīs.”w iPēc kāda laika viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus. Viņa sacīja:N Kad viņa kalpošanas laiks bija pagājis, viņš atgriezās mājās.! =Un iznācis viņš nespēja tos uzrunāt, un tie noprata, ka viņš svētnīcā ir redzējis parādību; un viņš tiem rādīja zīmes un palika mēms.^ 7Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, ka viņš tik ilgi kavējas svētnīcā.$ CUn, redzi, tu būsi mēms un nevarēsi parunāt līdz dienai, kad tas notiks, tādēļ ka tu neticēji maniem vārdiem, kuri savā laikā piepildīsies.” !Eņģelis viņam atbildēja: “Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts tevi uzrunāt un nest tev šo prieka vēsti.m UZaharija sacīja eņģelim: “Kā es to zināšu? Es esmu vecs, un mana sieva jau krietni gados.”/ YUn tas staigās viņa priekšā Elijas garā un spēkā, lai pievērstu tēvu sirdis bērniem un neklausīgos taisno gudrībai, lai darītu ļaudis gatavus Kungam.”R Daudziem Israēla dēliem viņš liks atgriezties pie Kunga, viņu Dieva. Jo viņš būs liels Kunga priekšā, vīnu un reibinošu dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.X +Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.' I Bet eņģelis viņam sacīja: “Nebīsties, Zaharija, tava lūgšana ir uzklausīta, tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu, un tu sauksi to vārdā Jānis.S ! Kad Zaharija to ieraudzīja, viņš satrūkās un viņu pārņēma bailes.` ; Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, nostājies pa labi no kvēpināšanas altāra.G   viss ļaužu pulks ārā kvēpināšanas stundā lūdza Dievu.k  Q pēc noteiktās priesteriskās kārtības viņam krita loze ieiet Kunga svētnīcā un kvēpināt;E  Kad bija pienākusi Zaharijas kārta kalpot Dieva priekšā,Y  -Tiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga, un abi bija jau krietni gados.q  ]Un tie abi bija taisni Dieva priekšā un dzīvoja nevainojami pēc visiem Kunga baušļiem un likumiem.0  [Jūdejas ķēniņa Hēroda laikā dzīvoja kāds priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva bija Ārona pēcnācēja un viņas vārds - Elizabete.| slai tu pārliecinātos, ka vārdi, kas tev mācīti, ir droši. Pasludinājums par Jāņa Kristītāja piedzimšanu  tad, visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis, arī es atzinu par vajadzīgu tev, cienījamo Teofil, secīgi to izklāstīt,Q kā tos mums ir atstāstījuši to pirmie aculiecinieki un vārda kalpi,e GKad jau daudzi ir sākuši apkopot stāstus par notikumiem, kas norisinājušies mūsu vidū,wBet viņi izgāja un sludināja it visur, un Kungs darbojās līdzi un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.taKungs Jēzus pēc tam, kad bija ar tiem runājis, tika pacelts debesīs un sēdās pie Dieva labās rokas. tie ņems rokās čūskas, un, pat ja tie dzers indi, tā tiem nekaitēs. Neveseliem tie rokas uzliks, un viņi atlabs.”zmBet tiem, kas tic, ies līdzi šādas zīmes: manā vārdā tie izdzīs dēmonus, runās jaunās mēlēs;c?Kas tic un tiks kristīts, tas tiks glābts, bet, kas netic, tas tiks pazudināts.lQUn viņš tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai.W~'Vēlāk viņš parādījās tiem vienpadsmit, kad viņi pie galda sēdēja, un viņš norāja viņu neticību un sirds cietību, ka viņi neticēja tiem, kas bija redzējuši viņu pēc augšāmcelšanās.W}' Arī tie aizgājuši pavēstīja to pārējiem, un arī tiem viņi neticēja.b|= Pēc tam viņš parādījās citā izskatā diviem no viņiem, kad tie gāja uz laukiem.X{) Bet, dzirdot, ka viņš esot dzīvs un ka tā viņu redzējusi, tie neticēja.fzE Viņa gāja un to pavēstīja tiem, kas ar viņu bijuši kopā un tagad sēroja un raudāja.&yE Augšāmcēlies rīta agrumā nedēļas pirmajā dienā, Jēzus vispirms parādījās Marijai Magdalēnai, no kuras viņš bija izdzinis septiņus dēmonus.xIznākušas no kapa tās metās bēgt prom, tās trīcēja un bija satriektas, un nestāstīja nevienam neko, jo baidījās.w5Bet ejiet un pasakiet to viņa mācekļiem un Pēterim: viņš pirms jums aizies uz Galileju; tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums sacījis.”:vmBet viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu, Nācarieti, krustā sisto, viņš ir augšāmcēlies, un viņa šeit nav. Redziet, vieta, kur tie viņu nolika.xuiIenākušas kapā, tās ieraudzīja baltās drānās tērptu jaunekli sēžam labajā pusē, un tās izbijās.[t/Pacēlušas acis, tās redzēja – akmens jau novelts. Bet tas bija ļoti liels.Ts!un sarunājās savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa ieejas?”Tr!Nedēļas pirmajā dienā rīta agrumā, saulei lecot, tās nāca pie kapaq +Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu un svaidītu Jēzu.^p5/Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur viņš tika nolikts.-oS.Un tas, nopircis smalku linu audeklu, Jēzu nocēla un ietina audeklā, un ielika viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un kapa ieejai aizvēla priekšā akmeni.Vn%-Un, saņēmis ziņu no centuriona, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.m,Bet Pilāts izbrīnījās, ka viņš jau ir miris. Pasaucis centurionu, viņš tam jautāja: “Vai viņš jau nomira?”&lE+Jāzeps no Arimatejas, cienījams sinedrija loceklis, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, uzdrošinājās ieiet pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.Mk*Un pievakarē, jo bija sagatavošanas diena, tas ir, priekšsabats,j!)tās, kuras viņam sekoja un kalpoja, kad viņš bija Galilejā, un vēl daudzas citas, kas viņam bija atnākušas līdzi uz Jeruzālemi.i'(Arī kādas sievietes skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome –h/'Centurions, kas stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš, tā saukdams, bija miris, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls!”_g7&Un tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz pat apakšai.1f]%Bet Jēzus skaļi iekliedzās un nomira.:em$Tad kāds pieskrēja un iemērca sūkli etiķī; uzspraudis to niedres galā, tas sniedza viņam padzerties un teica: “Pagaidiet, redzēsim, vai Elija nāks viņu noņemt.”hdI#Daži no tiem, kas tur stāvēja klāt, to dzirdēdami, sacīja: “Redzi, šis sauc Eliju!”9ck"Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” – tulkojumā: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!”Sb!Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītai stundai.a7 Lai Kristus, Israēla ķēniņš, kāpj nu zemē no krusta, ka redzam un ticam!” Un arī tie, kas bija krustā sisti kopā ar viņu, zaimoja viņu.!`;Tāpat arī virspriesteri un rakstu mācītāji ņirgājās par viņu, viens otram sacīdami: “Citus viņš glāba, sevi pašu izglābt viņš nevar.7_iGlāb nu sevi pats un kāp no krusta zemē!”^Tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, grozīja galvu un teica: “Āā, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās!]{Un piepildījās Raksti, kas saka:Viņu pieskaitīja noziedzniekiem dažos manuskriptos šis pants nav iekļautsb\=Un līdz ar viņu sita krustā divus laupītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.9[mUzraksts par viņa vainu bija: jūdu Ķēniņš.5ZeBija trešā stunda, kad viņu sita krustā.jYMUn tie sita viņu krustā un sadalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus, kas ko dabūs.BXun tie deva viņam vīnu ar mirrēm, bet viņš neņēma.KWUn tie veda viņu uz Golgātu, kas tulkojumā: Galvaskausa vieta,V}Viņa krustu tie lika nest kādam kirēnietim Sīmanim, Aleksandra un Rūfa tēvam, kas gāja garām, nākdams no lauka."U=Un, kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie viņam novilka purpura apmetni un apvilka viņa paša drēbes. Tad tie izveda viņu, lai sistu krustā.iTKTie sita ar niedri viņam pa galvu, apspļaudīja viņu un, ceļos nokrituši, viņu pielūdza.RSUn tie ņēmās viņu sveicināt: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!”`R9Tie ieģērba viņu purpurā un, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika viņam to galvā.\Q1Kareivji ieveda viņu pārvaldnieka pils pagalmā un sasauca visu sardzes nodaļu.}PsPilāts, gribēdams ļaužu pūlim iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.OBet Pilāts tiem jautāja: “Ko tad sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl stiprāk: “Sit viņu krustā!”3Na Tie sāka kliegt: “Sit viņu krustā!”dMA Tad Pilāts atkal vērsās pie tiem un jautāja: “Ko lai es daru ar jūdu Ķēniņu? ”]L3 Bet virspriesteri bija sakūdījuši ļaužu pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu.VK% Jo viņš zināja, ka virspriesteri bija nodevuši viņu tam aiz skaudības.[J/ Bet Pilāts tiem teica: “Vai jūs gribat, lai atlaižu jums jūdu Ķēniņu?”lIQUn ļaužu pūlis devās augšup un lūdza, lai viņš rīkojas tā, kā bija darījis jau agrāk. HTur bija kāds cietumnieks, vārdā Baraba, kas bija sagūstīts reizē ar citiem, kuri dumpja laikā bija kādu noslepkavojuši.]G3Svētkos viņš mēdza viņiem atlaist vienu cietumnieku – to, kuru tie prasīja.IF Bet Jēzus vairs neko neatbildēja, tā ka Pilāts brīnījās.sE_Pilāts viņam jautāja tālāk: “Tu neko neatbildēsi? Redzi, cik daudz lietās viņi tevi apsūdz.”>DwBet virspriesteri pret viņu cēla daudz apsūdzību. 0p ~s~}i} |S{{PzzRyxx.ww?vMuu ttss>rpqq@ppuoo9nnvmmlml8kkIjjViiuhhegg]ff&ee*dd+ccocbIaaV``D__^^"]]5\\S[[[ZYYXX[WW.VVZUaTTsSSnRRQ>=<<);;::988.77X6655844:33]32Z2 1]10y//.--n,,q, +**v)((''&%%6$$:##"!!_ V4;qaEBHjswd=mQ  F ~ h ; U\(0ZD- (Es esmu lūdzis tavus mācekļus, lai tie garu izdzen, bet viņi to nespēja.”C# 'Redzi, kāds gars to sagrābj un liek pēkšņi kliegt, un krata viņu līdz putām, un atkāpjas tikai, kad ir to galīgi novārdzinājis.uBc &Un kāds vīrs no pūļa sauca: “Skolotāj, es lūdzu tevi, apskati manu dēlu, viņš man ir vienīgais.`A9 %Nākamajā dienā, kad viņi nokāpa no kalna, tiem pretī nāca liels ļaužu pūlis.@ $Kad šī balss atskanēja, Jēzus jau bija palicis viens. Un viņi klusēja un tanīs dienās nevienam neko nestāstīja par redzēto.b?= #Un no padebeša atskanēja balss: “Šis ir mans izredzētais Dēls, klausiet viņu!”> "Kamēr Pēteris to teica, uznāca padebesis un viņus apēnoja; un mācekļus pārņēma izbailes, kad tos apņēma mākonis.K= !Kad tie jau grasījās aiziet no viņa, Pēteris, nesaprazdams, ko viņš runā, teica Jēzum: “Mācītāj, te mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” <  Pēteris un viņa biedri bija miega pārņemti, bet pamodušies tie ieraudzīja viņa godību un abus vīrus pie viņa stāvam.g;G Tie, parādījušies godībā, runāja par viņa aiziešanu, kam bija jānotiek Jeruzālemē.Q: Un, redzi, divi vīri ar viņu sarunājās – tie bija Mozus un Elija.\91 Un, viņam lūdzot, viņa vaigs mainījās un viņa drēbes tapa mirdzoši baltas.%8C Pēc kādām astoņām dienām, kad Jēzus bija šos vārdus sacījis, viņš ņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā Dievu lūgt.7} Patiesi es jums saku: daži no šeit stāvošajiem nāvi nebaudīs, iekams nebūs redzējuši Dieva valstību.”)6K Kas būs kaunējies manis un manu vārdu dēļ, tā dēļ kaunēsies Cilvēka Dēls, kad viņš nāks savā un sava Tēva, un svēto eņģeļu godībā.{5o Kāds ieguvums cilvēkam, ka viņš iemanto visu pasauli, bet sevi pašu pazudina vai nodara sev ļaunumu?4} Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību manis dēļ zaudēs, tas to izglābs. 3  Tad viņš visiem sacīja: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu ik dienas un seko man.C2 un teica: “Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš, jātiek vecajo un virspriesteru, un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam, un trešajā dienā tam būs augšāmcelties.”I1  Bet viņš tos apsauca, piekodinādams nevienam to nestāstīt,}0s Tad viņš jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Pēteris atbildēja: “Dieva Svaidītais.” /  Tie atbildēja: “Jānis Kristītājs, bet citi – Elija, vēl citi – kāds no senajiem praviešiem esot augšāmcēlies.”).K Reiz, kad viņš vientuļā vietā lūdza Dievu un arī mācekļi bija ar viņu, viņš tos izjautāja: “Ko ļaudis runā par mani – kas es esmu?”i-K Visi ēda un bija sāti, un no pāri palikušajiem maizes gabaliem salasīja divpadsmit grozus.*,M Tad viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis un, pacēlis acis uz debesīm, pateicās un lauza tās un deva mācekļiem, lai tie tās pasniegtu ļaudīm.7+i Viņi tā izdarīja un lika visiem apsēsties.* Jo to bija ap pieci tūkstoši vīru. Bet viņš mācekļiem sacīja: “Lieciet tiem apsēsties zemē pulkos pa piecdesmit.”@)y Bet viņš tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst.” Tie sacīja: “Mums nav vairāk kā piecas maizes un divas zivis. Vai lai ejam pirkt ēdamo visiem šiem ļaudīm?”z(m Diena jau sliecās uz vakaru, kad tie divpadsmit piegāja pie viņa un sacīja: “Atlaid ļaudis, lai tie dodas uz apkārtējiem ciemiem un mājām, kur varētu pārnakšņot un dabūt kaut ko ēdamu, jo mēs šeit esam nomaļā vietā.”/'W Ļaužu pūļi, to uzzinājuši, sekoja viņam. Viņš tos pieņēma un runāja tiem par Dieva valstību, un darīja veselus tos, kam bija vajadzīga dziedināšana.*&M Apustuļi atgriezušies stāstīja viņam visu, ko bija darījuši. Tad viņš ņēma tos sev līdzi un devās pa savrupu ceļu uz pilsētu, vārdā Bētsaīda.%# Hērods sacīja: “Jānim es nocirtu galvu. Bet kas tad ir šis, par kuru dzirdu tādas lietas?” Un viņš meklēja iespēju to redzēt.u$c citi atkal: “Elija ir parādījies,” vēl citi: “Kāds no senajiem praviešiem ir augšāmcēlies.” #  Tetrarhs Hērods dzirdēja visu, kas notika, un bija nesaprašanā, jo daži sacīja: “Jānis ir uzcēlies no mirušajiem,”j"M Tad tie aizgāja un devās no ciema uz ciemu, sludinādami visur prieka vēsti un dziedinādami. ! Un, ja kādi jūs neuzņems, tad, izejot no tās pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām par liecību pret tiem.”a ; Kurā namā jūs ieiesiet, tur arī palieciet, un no turienes dodieties tālāk.   Viņš tiem sacīja: “Neņemiet sev ceļā līdzi nedz spieķi, nedz somu, nedz maizi, nedz naudu, nedz divi svārkus.L un nosūtīja viņus sludināt Dieva valstību un ārstēt slimos.~ w Saaicinājis divpadsmit mācekļus, Jēzus deva tiem spēku un varu pār visiem dēmoniem un dziedināt no slimībāmta8Viņas vecākus pārņēma liels izbrīns, bet viņš piekodināja tiem par šo notikumu neko nestāstīt.P7Un tā sāka elpot un tūlīt piecēlās, un viņš lika dot tai ēst.kO6Bet viņš … izdzinis visus ārā…, satvēris tās roku, sauca: “Bērns, mosties!”<s5Un tie viņu izsmēja, zinādami, ka tā ir mirusi.w4Visi vaimanāja un raudāja par bērnu. Bet viņš sacīja: “Neraudiet, viņa nav mirusi, bet tikai guļ.”!3Ieiedams šajā namā, viņš neļāva citiem ienākt kopā ar viņu kā vienīgi Pēterim, Jānim un Jēkabam un bērna tēvam un mātei.hI2To dzirdējis, Jēzus sacīja Jaīram: “Nebīsties, tici, un viņa tiks izglābta.”71Viņam vēl runājot, nāca kāds no sinagogas priekšnieka nama un sacīja Jaīram: “Tava meita jau ir nomirusi, neapgrūtini vairs Skolotāju.”eC0Un viņš tai sacīja: “Meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi. Ej ar mieru.”[//Kad sieviete redzēja, ka nav palikusi nepamanīta, viņa drebēdama nāca un, nometusies pie viņa zemē, pastāstīja visu ļaužu priekšā, kādēļ tā viņam pieskārusies un kā tūlīt kļuvusi vesela._7.Bet Jēzus teica: “Man kāds pieskārās, es jutu spēku izejam no sevis.”*M-Jēzus jautāja: “Kas man pieskārās?” Visi liedzās, bet Pēteris sacīja: “Mācītāj, ļaudis ap tevi drūzmējas un spiežas virsū.”kO,no mugurpuses piegājusi, tā pieskārās viņa drēbju malai, un asiņošana tūlīt pārstāja.ta+Tur bija kāda sieviete, kas sirga ar asiņošanu jau divpadsmit gadus, …un bija iztērējusi ārsiem visu, kas viņai piederēja… Dažos manuskriptos panta vidusdaļa nav iekļauta bet neviens nebija spējis to dziedināt;yk*jo viņa vienīgā meita, ap divpadsmit gadu veca, bija uz miršanu. Un, viņam ejot, pūlis spiedās ap viņu. 9)Un, redzi, atnāca kāds vīrs, vārdā Jaīrs. Viņš bija sinagogas priekšnieks. Nokritis pie Jēzus kājām, tas lūdza viņu ienākt savā namā,W '(Kad Jēzus atgriezās, viņu uzņēma ļaužu pūlis, jo visi viņu gaidīja.) K'“Atgriezies savās mājās un stāsti, ko Dievs tev ir darījis.” Un tas aizgāja un izdaudzināja pa visu pilsētu, ko Jēzus viņam bija darījis. {&Vīrs, no kura dēmoni bija izgājuši, lūdza ļaut tam palikt kopā ar viņu, bet viņš to raidīja prom, sacīdams:- S%Viss lielais ļaužu pulks no Gerasas apgabala lūdza viņu iet prom, jo lielas izbailes tos bija pārņēmušas. Un viņš, iekāpis laivā, atgriezās Galilejā.iK$Un tie, kas bija redzējuši, kā dēmonu apsēstais tika dziedināts, viņiem to pastāstīja.O#Ļaudis iznāca, lai redzētu, kas noticis, un nonāca pie Jēzus un atrada cilvēku, no kura dēmoni bija izgājuši, sēžam pie Jēzus kājām, apģērbtu un pie pilna saprāta, un tie izbijās.^5"Gani, to redzēdami, aizbēga un izdaudzināja par šo notikumu pilsētā un laukos.zm!Dēmoni, izgājuši no tā cilvēka, iegāja cūkās, un ganāmpulks metās lejā no kraujas ezerā un noslīka.zm Bet tur uz kalna bija liels cūku bars. Dēmoni lūdzās, lai ļauj tiem ieiet cūkās. Un viņš tiem atļāva.I Un tie sāka viņu lūgt, lai nepavēl tiem mesties bezdibenī.  Jēzus tam jautāja: “Kāds ir tavs vārds?” Tas atbildēja: “Leģions.” Jo daudz dēmonu bija viņā iegājuši. Jo viņš pavēlēja nešķīstajam garam iziet no šī cilvēka. Tas bija ilgu laiku to sagrābis savā varā; to bija sējuši ķēdēm un saistījuši važām, lai savaldītu, bet tas bija važas sarāvis, un dēmons to dzina uz tuksnesīgām vietām.FIeraudzījis Jēzu, viņš iekliedzās, nokrita viņa priekšā un skaļā balsī sauca: “Jēzu, visaugstā Dieva Dēls, kāda daļa mums vienam gar otru? Es tevi lūdzu, nemoki mani!”%CKad viņš izkāpa krastā, no pilsētas pretī nāca kāds dēmonu apsēsts vīrs, kas jau ilgu laiku nevalkāja drēbes un nedzīvoja mājās, bet kapos.B~Un tie nonāca Gerasas apgabalā, kas iepretim Galilejai.M}Viņš tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Pārbijušies tie brīnījās un cits citam jautāja: “Kas viņš tāds ir, ka pavēl pat vējiem un ūdeņiem un tie viņam paklausa?”E|tie piegāja viņam klāt un modināja viņu: “Mācītāj, Mācītāj, mēs ejam bojā!” Piecēlies viņš apsauca vēju un bangojošos ūdeņus. Un tie norima, un iestājās klusums.y{kTiem braucot, viņš iemiga, un ezerā sacēlās liela vētra; viļņi gāzās laivā, un viņi bija briesmās; z9Tad kādu dienu Jēzus un viņa mācekļi sēdās laivā, un viņš tiem sacīja: “Celsimies uz ezera otru krastu.” Un viņi cēlās pāri.nyUBet viņš sacīja: “Mana māte un mani brāļi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pilda.”cx?Un kāds viņam teica: “Tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib tevi redzēt.”iwKPie viņa atnāca māte un viņa brāļi, bet ļaužu pūļa dēļ nevarēja viņam tikt klāt. vTad nu pielūkojiet, kā jūs klausāties; jo, kam ir, tam dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.”uNav nekā apslēpta, kas netaptu redzams, nav nekā noglabāta, kas reiz netaptu zināms vai nenāktu atklātībā.tGaismekli iededzis, neviens to neslēpj zem trauka vai zem gultas, bet liek lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu. s Bet kas sēts labā zemē – ir tie, kas vārdu dzird un glabā to krietnā un labā sirdī un augļus nes pacietībā.'rGBet kas sēts starp ērkšķiem – ir tie, kas vārdu ir dzirdējuši, bet dzīves rūpesti, bagātība un baudas to noslāpē, un tie augļus nenes.8qi Bet kas sēts klintainē – ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, ar prieku to uzņem, bet, būdami bez saknēm, tikai uz brīdi notic, bet pārbaudījuma laikā atkrīt.p Ceļmalā ir tie, kas dzird; bet tad nāk sātans un paņem prom vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netaptu izglābti.Io  Šī līdzība ir šāda, redzi, sēkla ir Dieva vārds.*nM Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredzētu un dzirdēdami nesaprastu.Jm  Tad mācekļi viņam jautāja: “Ko nozīmē šī līdzība?”"l=cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To pateicis, viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”Xk)cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, reizē augdami, to nomāca;Sjcita krita klintainē un uzdīgusi novīta, jo tai nebija valgmes;i{“Sējējs izgāja sēt sēklu. Viņam sējot, cita krita ceļmalā un tika samīta, un debesu putni to apēda;xhiKad sapulcējās liels ļaužu pūlis un daudzu pilsētu ļaudis sanāca pie viņa, viņš runāja līdzībā:~guJoanna, Hēroda pārvaldnieka Hūzas sieva, arī Zuzanna un daudzas citas, kas ar savu rocību gādāja par viņiem.-fSun tāpat arī dažas sievietes, kas bija dziedinātas no nešķīstiem gariem un slimībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi dēmoni,e #Pēc tam Jēzus apstaigāja pilsētas un ciemus, sludinādams un mācīdams evaņģēliju par Dieva valstību; tie divpadsmit bija ar viņubd=2Bet sievietei viņš sacīja: “Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej ar mieru!”kcO1Un tie, kas bija pie galda, savā starpā runāja: “Kas viņš tāds, ka pat grēkus piedod?”Gb0Un viņš tai teica: “Tavi grēki tev ir piedoti.”a/Es tev saku, viņas daudzie grēki ir piedoti, jo viņā ir daudz mīlestības. Bet, kam maz piedod, tas maz mīl.”q`[.Manu galvu ar eļļu tu neesi svaidījis, bet viņa ar smaržīgo eļļu svaidīja manas kājas.p_Y-Tu mani nenoskūpstīji, bet viņa, kopš te esmu ienācis, nemitējas skūpstīt manas kājas.i^K,Un, pagriezies pret sievieti, viņš Sīmanim teica: “Vai redzi šo sievieti? Es ienācu tavā namā, tu man kāju mazgāšanai ūdeni nedevi, bet viņa manas kājas ar asarām slacīja un ar matiem tās susināja.]+Sīmanis atbildēja: “Es domāju – tas, kam tika vairāk atlaists.” Jēzus sacīja: “Tu pareizi spried.”}\s*Kad neviens no tiem nespēja parādu atdot, viņš abiem to atlaida. Kurš no tiem viņu vairāk mīlēs?” [ )“Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija parādā pieci simti denāriju un otrs – piecdesmit.Z(Un Jēzus, vērsies pie viņa, sacīja: “Sīmani, man tev kas sakāms.” Un tas sacīja: “Saki, Skolotāj!” –LY'Farizejs, kas viņu bija aicinājis, to redzēdams, pie sevis noteica: “Ja šis būtu pravietis, tad pazītu gan, kas un kāda ir šī sieviete, kas viņam pieskaras, jo tā ir grēciniece.”UX#&un nostājās aiz Jēzus, krita pie viņa kājām un raudādama sāka ar savām asarām slacīt viņa kājas un ar saviem matiem tās žāvēt, un skūpstīja viņa kājas un iezieda ar svaidāmo eļļu..WU%Un, redzi, tajā pilsētā kāda sieviete, kas bija grēciniece, uzzinājusi, ka viņš ir farizeja namā, atnesa alabastra trauciņu ar smaržīgu svaidāmo eļļuoVW$Kāds farizejs lūdza viņu, lai viņš pie tā ēstu; un, farizeja namā iegājis, viņš apsēdās.9Um#Un gudrību attaisno visi tās bērni.”T"Atnāca Cilvēka Dēls, viņš ēd un dzer, un jūs sakāt: redzi, izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.{So!Atnāca Jānis Kristītājs, viņš nedz maizi ēda, nedz vīnu dzēra, un jūs sakāt: viņā ir dēmons.=Rs Tie pielīdzināmi bērniem, kas sēž tirgus laukumā un cits citam sauc: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt, mēs dziedājām raudu dziesmu, un jūs neraudājāt.aQ;“Kam tad lai es pielīdzinu šīs paaudzes cilvēkus, un kam tie ir līdzīgi?ePCbet farizeji un likuma zinātāji nonicināja Dieva padomu, nepieņemdami Jāņa kristību.xOiUn visa tauta, pat muitnieki, ieklausījās un apliecināja, ka Dievs ir taisns, pieņemdami Jāņa kristību,N)Es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm nav neviena lielāka par Jāni. Bet mazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.” M Viņš ir tas, par ko ir rakstīts: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā. –|LqTiešām, ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: pat vairāk nekā pravieti.0KYKo tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai cilvēku, ģērbtu smalkās drēbēs? Redzi, tie, kam ir dārgas drēbes un kas mīt greznībā, tie ir ķēniņu pilīs.&JEKad Jāņa vēstneši bija aizgājuši, viņš sāka ļaudīm runāt par Jāni: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo?HI Un laimīgs ikviens, kas manis dēļ neapgrēcinās.”oHWUn viņš tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim, ko skatījāt un dzirdējāt: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.yGkTobrīd Jēzus daudzus dziedināja no slimībām, kaitēm un ļauniem gariem un daudziem akliem dāvāja redzi.F7Un vīri, pie viņa atnākuši, sacīja: “Jānis Kristītājs sūta mūs pie tevis un jautā: vai tu esi tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?”gEGsūtīja pie Kunga, likdams jautāt: “Vai tu esi tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?”jDMUn Jānim to visu pavēstīja viņa mācekļi. Pieaicinājis divus no saviem mācekļiem, JānisIC Šī vēsts par viņu izgāja pa visu Jūdeju un tās apgabalu. B Visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Dievu: “Liels pravietis ir cēlies mūsu vidū; Dievs ir uzlūkojis savu tautu.”UA#Mirušais piecēlās sēdus un sāka runāt, un Jēzus atdeva viņu mātei.@Pienācis klāt, viņš aizskāra zārku; nesēji apstājās, un viņš sacīja: “Jaunekli, es tev saku, celies augšā!”c?? Atraitni ieraudzījis, Kungs iežēlojās par viņu un tai sacīja: “Neraudi!”8>i Kad viņš jau tuvojās pilsētas vārtiem, redzi, iznesa kādu mirušo, mātes vienīgo dēlu, un viņa pati bija atraitne, un līdz ar viņu bija liels pūlis pilsētnieku.|=q Drīz pēc tam viņš devās uz pilsētu, sauktu Naine, un kopā ar viņu gāja mācekļi un liels ļaužu pūlis.U<# Un tie, kas bija sūtīti, atgriezās mājās un atrada slimo kalpu veselu.?;w To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās par viņu un, pagriezies pret ļaužu pūli, kas viņam sekoja, teica: “Es jums saku: tādu ticību es neesmu atradis pat Israēlā.”I: Arī es esmu cilvēks, kas pakļauts varai, un man ir padotie – kareivji; kad vienam es saku: ej, – tas iet, un citam: nāc, – viņš nāk, un savam kalpam: dari to, – viņš dara.”~9uTādēļ es arī neturēju sevi par cienīgu nākt pie tevis. Bet dod tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts.X8)Un Jēzus devās ar tiem ceļā. Kad viņš vairs nebija tālu no tā nama, centurions sūtīja pretī savus draugus, likdams sacīt: “Kungs, nenopūlies! Es neesmu tā cienīgs, ka tu ienāc manā namā.A7}Viņš mīl mūsu tautu un ir uzcēlis mums sinagogu.”y6kIeradušies pie Jēzus, tie viņu dedzīgi lūdza, sacīdami: “Viņš ir tā cienīgs, ka tu viņam palīdzi.{5oIzdzirdējis par Jēzu, tas nosūtīja pie viņa jūdu vecajos ar lūgumu, lai viņš nāk un glābj viņa kalpu.U4#Tur kāda centuriona kalps, kas tam bija dārgs, gulēja slims uz miršanu.J3 Kad Jēzus beidza runāt uz ļaudīm, viņš iegāja Kapernaumā.W2'1Bet, kas dzirdējis un tā nerīkojas, tas līdzināms cilvēkam, kas namu ceļ uz zemes – bez pamatiem; kad straumes triecās pret namu, tas tūlīt sagruva, un šī nama brukšana bija liela.”F10viņš līdzināms nama cēlājam, kas raka dziļi un pamatu lika uz klints; kad plūdi nāca, straumes triecās pret namu, bet nespēja to izkustināt, jo tas bija pamatīgi celts.0/Ikviens, kas nāk pie manis un dzird manus vārdus, un dara pēc tiem, – es jums rādīšu, kam viņš līdzināms:W/'.Kādēļ jūs mani saucat: Kungs, Kungs! – bet nedarāt, ko es saku?%.C-Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem sniedz labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem sniedz ļauno: jo no pārpilnas sirds mute runā.z-m,Katru koku pazīst pēc tā augļiem: jo no ērkšķiem nevar ievākt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.l,Q+Tas nav labs koks, kas nes sliktus augļus, un tas nav nelāgs koks, kas nes labus augļus.t+a*Kā tu vari savam brālim teikt: brāl, laid, lai izņemu gruzīti no tavas acs, – pats savā acī baļķi neredzēdams? Liekuli, vispirms izņem baļķi no savas acs, tad saskatīsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs.V*%)Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet savā acī baļķi nepamani?v)e(Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, bet katrs, kas tapis pilnīgs, būs kā viņa skolotājs.y(k'Un vēl viņš tiem stāstīja līdzību: “Vai tad akls var vest aklo? Vai tie abi neiekritīs bedrē?+'O&Dodiet, un jums tiks dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu, pāri plūstošu mēru jums dos klēpī; ar kādu mēru jūs mērāt, tā arī jums mērīs.”s&_%Netiesājiet, un jūs netiesās, nesodiet, un jūs nesodīs, piedodiet, un arī jums tiks piedots!H% $Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs.U$##Bet mīliet savus ienaidniekus un dariet labu, un aizdodiet neraizēdamies, tad jūsu alga būs liela un jūs būsiet Visuaugstā dēli, jo viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.#5"Ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat atdabūt, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai saņemtu tikpat atpakaļ.y"k!Ja jūs atdarāt ar labu tiem, kas jums dara labu, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki dara tāpat.w!g Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.T !Un, kā jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet viņiem.dADod ikvienam, kas tevi lūdz, un neprasi atpakaļ savu mantu tam, kas to paņēmis.}Kas tev sit pa vienu vaigu, tam pagriez arī otru, un, kas tev atņem virsdrēbes, tam neliedz ņemt arī kreklu.W'Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino.ucBet jums, kas mani dzirdat, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst.pYVai! jums, kad visi cilvēki par jums teic labu; tāpat viņu tēvi darīja viltus praviešiem!Vai! jums, kas tagad paēduši, jo jūs salksiet! Vai! jums, kas tagad smejaties, jo jūs sērosiet un raudāsiet!Z-Bet vai! jums bagātajiem, kas savu iepriecinājumu jau esat saņēmuši!Priecājieties tajā dienā un dejiet! Jo redzi – jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi ir darījuši praviešiem.7Laimīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīdīs un atstums no sevis, un ķengās jūs, un jūsu vārdu atmetīs kā ļaunu Cilvēka Dēla dēļ. Laimīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Laimīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.yPacēlis acis uz saviem mācekļiem, viņš sacīja: “Laimīgi jūs, nabagie, jo jums pieder Dieva valstība.jMViss ļaužu pūlis tiecās pieskarties viņam, jo no viņa izgāja spēks un visus dziedināja.ykuri nāca viņu klausīties un lai tiktu dziedināti no slimībām. Arī nešķīsto garu apsēstie tika dziedināti.PNokāpis līdz ar viņiem no kalna, viņš stāvēja klajā laukā, un kopā ar viņu bija liels pulks mācekļu un daudz ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzālemes, un Tīras, un Sidonas piekrastes,MJūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas kļuva par nodevēju.GMateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zēlots,mSSīmani, kuram deva vārdu Pēteris, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu, Jāni, Filipu, Bartolomeju, Dienai iestājoties, viņš pasauca pie sevis mācekļus un izraudzīja no tiem divpadsmit, kurus tad viņš nosauca par apustuļiem:g G Tanīs dienās viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt un pavadīja tur cauru nakti lūgšanās.] 3 Tad tie, neprāta pārņemti, sāka spriest savā starpā, ko tiem darīt ar Jēzu. % Un, tos visus uzlūkojis, viņš sacīja slimajam: “Izstiep savu roku!” Un viņš tā darīja, un viņa roka kļuva atkal vesela. ! Tad Jēzus sacīja viņiem: “Es vaicāju jums: vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu, dzīvību glābt vai nonāvēt?” +Taču Jēzus nomanīja viņu domas un teica vīram ar paralizēto roku: “Celies un stājies te vidū!” Tas piecēlās un nostājās.xiRakstu mācītāji un farizeji vēroja Jēzu, vai viņš sabatā dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt.Kādu citu reizi sabatā, kad viņš ienāca sinagogā un mācīja, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta labā roka.[/Un viņš runāja tālāk: “Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”,QKā viņš iegāja Dieva namā un ņēma upurmaizes, kuras nebija ļauts ēst nevienam kā vien priesteriem, un viņš ēda un deva arī saviem vīriem.”{Jēzus tiem atbildēja: “Vai neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?W'Daži farizeji sacīja: “Kādēļ jūs darāt to, kas sabatā aizliegts?”| sKādā sabatā, viņam caur labību ejot, viņa mācekļi plūca vārpas un ēda graudus, izberzdami tos ar rokām.oW'Un neviens, kas vecu vīnu baudījis, negribēs jauno. Viņš sacīs: vecais vīns ir labs.”Q&Bet jaunais vīns lejams jaunos maisos, tad tie abi saglabājas.#%Un neviens arī nelej jaunu vīnu vecos ādas maisos, citādi jaunais vīns maisus saplēsīs un izlīs, un arī maisi būs pagalam.H~ $Un viņš stāstīja tiem līdzību: “Neviens neņem ielāpu no jaunām drēbēm, lai to uzšūtu vecām; citādi tas jaunās saplēsīs, bet ar vecajām jaunais ielāps nesaderēs.c}?#Nāks dienas, kad līgavainis tiks no tiem atņemts, tajās dienās tie gavēs.”u|c"Jēzus tiem sacīja: “Jūs nevarat likt kāzu viesiem gavēt, kamēr līgavainis ir kopā ar tiem. {!Tad tie viņam sacīja: “Jāņa mācekļi bieži gavē un lūdz – tāpat arī farizeju mācekļi, bet tavējie ēd un dzer.”dzA Nevis taisnos es esmu nācis aicināt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.”Wy'Jēzus tiem atbildēja: “Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem.#x?Bet farizeji un viņu rakstu mācītāji sāka kurnēt pret viņa mācekļiem: “Kādēļ jūs ēdat un dzerat kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?”wTad Levijs rīkoja viņam lielu mielastu savā namā, un liels pulks muitnieku un citu ļaužu bija pie viena galda kopā ar viņiem.7viTas, visu atstājis, cēlās un sekoja viņam. uPēc tam Jēzus aizgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, sēžam pie muitnīcas, un tam sacīja: “Seko man!”t'Visus pārņēma milzīgs izbrīns, un tie slavēja Dievu; baiļu pilni tie runāja: “Mēs šodien esam redzējuši brīnumainas lietas.”sUn, tūdaļ viņu acu priekšā piecēlies, tas paņēma gultu, kurā bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams.Ir Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.”lqQKas ir vieglāk – sacīt: tavi grēki tev piedoti, – vai sacīt: celies un staigā! –fpEJēzus, nomanījis viņu domas, tiem atbildēja: “Ko jūs prātojat savās sirdīs?o)Rakstu mācītāji un farizeji, spriezdami savā starpā, sacīja: “Kas šis ir, kas runā zaimus? Kas var grēkus piedot kā vien Dievs?”gnGUn, redzēdams viņu ticību, viņš teica: “Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.”m7Ļaužu pūļa dēļ neatraduši iespēju to ienest, viņi uzkāpa uz jumta un caur griestiem nolaida to ar visu gultu pašā vidū Jēzum priekšā.lUn, redzi, vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija paralizēts, un tie mēģināja viņu ienest un nolikt viņa priekšā.mkSKādu dienu viņš mācīja un turpat sēdēja arī farizeji un bauslības mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Kunga spēks bija Jēzum, lai viņš dziedinātu.KjBet viņš pats bieži nogāja nomaļās vietās un lūdza Dievu.i/Runas par viņu izplatījās arvien vairāk, un liels ļaužu pūlis sapulcējās, lai dzirdētu viņu un tiktu dziedināti no savām slimībām.Bh}Un viņš tam piekodināja nevienam to nestāstīt un teica: “Noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, kā to Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.” g  Jēzus izstiepa roku un pieskārās tam, sacīdams: “Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība no tā pazuda.If  Kad viņš bija vienā pilsētā, kāds viscaur spitālīgs vīrs, Jēzu ieraudzījis, krita uz sava vaiga un lūdza viņu, sacīdams: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.”Fe Izvilkuši laivas krastā, tie pameta visu un sekoja viņam./dW arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa darbabiedri. Jēzus sacīja Sīmanim: “Nebīsties, no šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks.”bc= Sīmani un visus, kas bija ar viņu, bija pārņēmušas bailes lielā zivju loma dēļ;b)To redzēdams, Sīmanis Pēteris nokrita Jēzus priekšā uz ceļiem un sacīja: “Kungs, ej prom no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”1a[Un tie māja saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāktu viņiem palīgā. Tie atnāca, un viņi piepildīja abas laivas tik pilnas, ka tās gandrīz grima.\`1Tā izdarījuši, viņi noķēra milzum daudz zivju, tā ka viņu tīkli saplīsa._+Sīmanis atbildēja: “Mācītāj, mēs visu nakti esam pūlējušies un nekā neesam noķēruši. Bet es izmetīšu tīklus tavā vārdā.”h^IBeidzis runāt, viņš teica Sīmanim: “Airē uz dziļumu un izmet tīklus zvejai.”]Iekāpis laivā, kas piederēja Sīmanim, viņš lūdza tam atirt laivu mazliet no krasta; apsēdies viņš no laivas mācīja ļaudis.c\?ieraudzīja divas laivas ezera malā; un zvejnieki, no tām izkāpuši, mazgāja tīklus. [ Un notika, kad ļaužu pūlis pie viņa spiedās, lai dzirdētu Dieva vārdu, tad viņš, stāvēdams Gennēsaretes ezera krastā, ]~~=}}<||{{zzy~y/xx8wwvvuut~ss-rr{r'qqpp?oo:nnmm0ll kkj~inhhGgffeedddcc@bbaka`t__^^A]\\p\3[[ZYY>:== <;;;:a:998n8766x554433l3 2Y11g1 00W//H..m--5,,D++"**r))#(''t&&&%{$$$ #""~!!H &/^(B\Db2j > l  '"lWyW1'Lieli ļaužu pūļi viņam sekoja, un, pagriezies pret tiem, viņš sacīja:[0/Es jums saku: neviens no aicinātajiem vīriem manu mielastu nebaudīs.”{/oTad kungs sacīja kalpam: dodies pa ceļiem un sētām un piespied nākt visus, lai mans nams būtu pilns!W.'Kalps teica: kungs, ir noticis, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.O-Kalps ieradies to paziņoja savam kungam. Tad nama saimnieks sadusmojās un sacīja savam kalpam: izej steigšus pilsētas ielās un ieliņās un ved šurp nabagus, tizlus, aklus un kroplus!U,#Vēl cits sacīja: es sievu esmu apņēmis un tādēļ nevaru nākt.+ Un cits sacīja: es esmu nopircis piecus pārus vēršu un eju tos pārbaudīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos!1*[Tie visi kā viens sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu nopircis lauku, un man ir jāiet to apskatīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos!v)eAp mielasta laiku viņš nosūtīja savu kalpu pie aicinātajiem sacīt: nāciet, viss jau ir gatavs!v(eJēzus sāka viņam stāstīt: “Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu un daudzus uz to saaicināja.'{Kad to dzirdēja kāds no tiem, kas sēdēja pie galda, tas sacīja: “Laimīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā.”&Un tu būsi laimīgs, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt. Tev tiks atlīdzināts pie taisno augšāmcelšanās.”T%! Bet, kad tu rīko mielastu, aicini nabagus, tizlus, kroplus, aklus. $  Viņš sacīja arī tam, kas viņu bija aicinājis: “Kad tu rīko pusdienas vai vakariņas, neaicini nedz savus draugus, nedz brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka arī viņi tevi neaicinātu un nenotiktu savstarpēja atlīdzināšana.r#] Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts un, kas sevi pazemina, tas tiks paaugstināts.”C" Bet, kad tevi aicina, ej un apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis tev sacītu: draugs, kāp augstāk. Tad tu būsi pagodināts visu viesu priekšā.!/ un ka, viņam atnākot, tas, kurš aicinājis jūs abus, tev sacīs: dod vietu viņam. Un tad tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta. w“Kad tevi aicina kāzās, nesēdies goda vietā. Var gadīties, ka ir aicināts kāds cienījamāks par tevi Tad viņš, ievērojis, ka mielastā saaicinātie cenšas sev izraudzīties labākās vietas pie galda, stāstīja tiem līdzību:,STie nekā uz to nespēja atbildēt.  Un tiem viņš sacīja: “Kurš no jums, ja tam dēls vai vērsis sabatā iekritīs akā, to tūdaļ nevilks laukā?”Y+Bet tie klusēja. Tad Jēzus ņēma un dziedināja šo vīru un ļāva tam iet.yJēzus vērsās pie farizejiem un likuma zinātājiem un jautāja: “Vai drīkst sabatā dziedināt vai ne?”FRedzi, viņa priekšā bija kāds cilvēks, slims ar tūsku.e EJēzus kādā sabatā iegāja ievērojama farizeja namā maizi ēst, un tie viņu novēroja.:m #Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts. Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani, līdz nāks laiks, kad jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā!”|q "Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt.- !Patiešām, šodien un rīt un vēl nākamajā dienā man ir jābūt ceļā, jo neklājas pravietim tikt nonāvētam ārpus Jeruzālemes.%C Viņš tiem sacīja: “Ejiet un sakiet šai lapsai: redzi, es izdzenu dēmonus un dziedinu vēl šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu.{ Tad pienāca daži farizeji un viņam sacīja: “Aizej no šejienes un dodies prom, jo Hērods grib tevi nonāvēt.”X) Redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.”{ Un tie nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un apsēdīsies pie galda Dieva valstībā.1[ Tur būs vaimanas un zobu griešana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.y Un viņš jums atbildēs: es nezinu, no kurienes jūs esat. Atkāpieties no manis, jūs visi ļauna darītāji!fE Tad jūs teiksiet: mēs kopā ar tevi ēdām un dzērām, un tu mācīji mūs ielās.wg Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs, ārpusē stāvēdami, sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: kungs, atver mums! – viņš jums atbildēs: es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat.s _ “Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi centīsies ieiet, bet nespēs.a ; Kāds viņam jautāja: “Vai tikai nedaudzi tiks izglābti?” Viņš tiem atbildēja:Z - Viņš mācīdams pārstaigāja pilsētas un ciemus, ejot ceļā uz Jeruzālemi.y k Tā ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”R  Vēlreiz viņš sacīja: “Ar ko lai salīdzinu Dieva valstību?*M Tā līdzīga sinepju graudiņam, kuru cilvēks ņēma un iesēja savā dārzā, un tas izauga un kļuva par koku, un debesu putni ligzdoja tā zaros.”`9 Tad viņš teica: “Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko lai to salīdzinu?- Viņam tā runājot, visi viņa pretinieki nokaunējās, bet ļaužu pūlis priecājās par tām brīnumainajām lietām, kas notika caur viņu.+ Redzi, vai šo Ābrahāma meitu, kuru sātans ir turējis sasietu jau astoņpadsmit gadus, nevajadzēja sabatā atbrīvot no saitēm?”3 Bet Kungs viņam atbildēja: “Liekuļi, vai tad sabatā jebkurš no jums neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved to dzirdināt?P Bet sinagogas priekšnieks, saskaities, ka Jēzus dziedina sabatā, vērsās pie ļaužu pūļa: “Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tad nāciet tajās un topiet dziedināti, bet ne sabatā.”Y+ Viņš tai uzlika rokas, un viņa tūdaļ iztaisnojās un sāka godināt Dievu. Jēzus, viņu ieraudzījis, pieaicināja sev klāt un sacīja: “Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.” Redzi, bija sieviete, kurai jau astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, un viņa bija salīkusi un nespēja iztaisnoties.2_ Kādā sinagogā viņš mācīja sabatos.V~% Un, ja tas turpmāk dos augļus, labi; bet, ja ne, tad nocērt to.”s}_ Bet dārza kopējs atbildēja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aproku un apmēsloju.8|i Un viņš sacīja dārza kopējam: redzi, jau trīs gadus es te nāku cerībā atrast augļus šajā vīģes kokā, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!6{e Tad viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja tajā augļus, bet neatrada.{zo Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”!y; Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē?xxi Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.!w; Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši? v  Tajā brīdī atnāca kādi cilvēki un pavēstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.cu? ;Es tev saku: tu no turienes neiziesi, līdz nebūsi nomaksājis pēdējo grasi.”Qt :Kad tu ar savu pretinieku ej pie pārvaldnieka, centies vēl ceļā ar to izlīgt, lai viņš tevi nevelk pie tiesneša un lai tiesnesis nenodod tevi uzraugam un uzraugs tevi neiemet cietumā.Ms 9Kādēļ jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnīgi?orW 8Liekuļi! Zemes un debess izskatu jūs protat pazīt, bet kādēļ jūs nepazīstat šo laiku?Xq) 7Kad pūš dienvidvējš, jūs sakāt: būs karstums, – un tā notiek.p/ 6Un viņš sacīja ļaužu pūlim: “Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūlīt sakāt: lietus tuvojas, – un tā notiek.o1 5Tēvs stāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti.”dnA 4No šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim.sm_ 3Jums šķiet, ka esmu ieradies nest mieru uz zemes? Nebūt ne, es jums saku, bet gan šķelšanos!ulc 2Bet ir kristība, kurā man jātop kristītam, un cik es esmu sasaistīts, kamēr tā piepildīsies.Wk' 1Uguni es esmu nācis mest uz zemi, un kā es vēlos, ka tā jau degtu!;jo 0Bet, kas nezinādams darījis to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz. No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs.i /Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu.-hS .tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar neticīgajiem.g) -Bet, ja kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist kalpus un kalpones, sāks ēst un dzert un piedzersies,Xf) ,Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu.Pe +Laimīgs ir tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.8di *Un Kungs teica: “Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais namturis, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem, lai tas laikus izdalītu tiem pienākošos barību?ac; )Tad Pēteris jautāja: “Kungs, vai tu šo līdzību stāsti tikai mums vai visiem?”fbE (Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks stundā, kad jūs viņu negaidāt.”a} 'Jel saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš neļautu tam ielauzties savā namā.|`q &Un, ja viņš nāks otrajā nakts sardzē un trešajā nakts sardzē un atradīs tos nomodā, laimīgi tie!3__ %Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi es jums saku: viņš apjozīs priekšautu un nosēdinās tos un apstaigādams visus apkalpos. ^ $Esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūdaļ tam atvērtu, kad tas nāks un klauvēs.E] #Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu lāpas degošas!>\w "Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.H[  !Pārdodiet savu mantu un izdaliet žēlastības dāvanās. Dariniet sev naudas makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs, kur nedz zaglis tiek klāt, nedz kodes to sagrauž.dZA Nebīsties, tu mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums Valstību.GY Meklējiet viņa Valstību, tad jums viss tiks iedots.YX+ Pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu Tēvs tāpat zina, ka jums to vajag.YW+ Nemeklējiet arī jūs, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un neraizējieties!V Ja nu pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, Dievs tā ģērbj, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie!,UQ Pavērojiet lilijas, kā tās aug. Ne tās nopūlas, ne vērpj. Bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām.^T5 Ja pat tādu nieku jūs nespējat, kādēļ tad zūdāties par visu pārējo?gSG Kurš gan no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti?%RC Pavērojiet kraukļus; ne tie sēj, ne pļauj; tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos baro. Cik daudz vairāk vērti jūs esat par putniem.PQ Jo dzīvība ir vērtāka nekā barība un miesa nekā drēbes.7Pg Un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Tādēļ es jums saku, nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā.RO Tā notiek tam, kas krāj tikai sev, bet netop bagāts Dievā.” N Tad viņam Dievs sacīja: neprātīgais! Šajā naktī tev atprasīs dzīvību – kam tad piederēs tas, ko esi sakrājis?My Un savai dvēselei es sacīšu: tev ir daudz labumu iekrāts uz ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un līksmo!L) Tad viņš teica: es darīšu tā – nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visu labību un citus labumus.fKE Un viņš sāka pie sevis spriest: ko lai es daru? Man nav kur savākt savus augļus.fJE Tad viņš stāstīja tiem līdzību: “Kādam bagātniekam lauki ienesa labu ražu.+IO Un viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet, sargieties no jelkādas mantrausības. Pat pārpilnībā cilvēks nedzīvo no tā, ka viņam daudz kas pieder.”tHa Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?”tGa Kāds no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā.”OF Svētais Gars pamācīs jūs tajā stundā, kas ir sakāms.”E- Kad jūs vedīs sinagogās un valdnieku un vareno priekšā, neesiet norūpējušies par to, kā jūs aizstāvēsieties vai ko sacīsiet. D  Un ikvienam, kas kādu vārdu sacīs pret Cilvēka Dēlu, tiks piedots, bet, kas zaimos Svēto Garu, tam netiks piedots.gCG Bet, kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas taps noliegts Dieva eņģeļu priekšā.B Bet es jums saku: ikvienu, kas apliecinās mani cilvēku priekšā, arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā.zAm Arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.w@g Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā./?W Bet es jums sacīšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas jūs iemest ellē. Tiešām es jums saku: no tā bīstieties!~>u Jums, saviem draugiem, es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet vairāk neko nespēj nodarīt.3=_ Tādēļ viss, ko būsiet sacījuši tumsā, būs dzirdams gaismā, un, ko jūs būsiet čukstējuši ausī savos kambaros, tas tiks pasludināts no namu jumtiem.j<M Nekas nav tā aizsegts, ka netiktu atklāts, un nav nekā slepena, kas nekļūtu zināms.D;  Kad sapulcējās tūkstošiem ļaužu, tā ka cits citu gandrīz vai sabradāja, viņš sāka sacīt saviem mācekļiem: “Piesargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības.V:% 6slepus glūnēdami, lai viņu varētu pieķert kādos vārdos un apsūdzēt.9 5Kad viņš no turienes aizgāja, rakstu mācītāji un farizeji sāka viņam neganti uzbrukt ar uzbāzīgiem jautājumiem,%8C 4Vai! jums, likuma zinātāji! Jūs esat piesavinājušies atziņas atslēgas. Paši jūs neesat iegājuši un tos, kas grib ieiet, jūs kavējat.”*7M 3no Ābela asinīm līdz Zeharjas asinīm, kas tika nonāvēts starp altāri un svētnīcu. Patiesi es jums saku: tās tiks atprasītas no šīs paaudzes.y6k 2tā ka visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules iesākuma, tiks atprasītas no šīs paaudzes –5 1Tādēļ arī Dieva gudrība ir teikusi: es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, no tiem citus nonāvēs, citus vajās,4 0Tādējādi jūs apliecināt, ka piekrītat savu tēvu darbiem, jo viņi tos nonāvēja, bet jūs ceļat pieminekļus.a3; /Vai! jums! Jūs praviešiem ceļat pieminekļus, bet jūsu tēvi tos nonāvēja.25 .Bet viņš teica: “Vai! jums, likuma zinātāji! Jūs uzkraujat cilvēkiem nepanesamas nastas, bet paši šai nastai nepiedurat ne pirksta.u1c -Kāds likuma zinātājs vērsās pie viņa un teica: “Skolotāj, tā runādams, tu aizvaino arī mūs.”h0I ,Vai! jums! Jūs esat kā apslēpti kapi – ļaudis staigā jums pāri un to nezina.”l/Q +Vai! jums, farizeji! Jums patīk pirmās vietas sinagogās un tikt sveicinātiem uz ielām.c.? *Vai! jums, farizeji! Jūs atdodat desmito daļu no mētrām un rūtām, un visādiem dārzeņiem, bet neievērojat Dieva tiesu un mīlestību; tas jums bija darāms, bet nevajadzēja atstāt novārtā arī šo.t-a )Labāk izdaliet to, kas iekšpusē, žēlastības dāvanās, un, redzi, viss jūsos būs šķīsts.[,/ (Jūs nejēgas, vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi?+1 'Un Kungs tam sacīja: “Tagad jūs, farizeji, šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir pilna alkatības un ļaunuma.O* &Farizejs brīnījās, redzēdams, ka viņš pirms azaida nemazgājas.) %Kad Jēzus beidza runāt, kāds farizejs uzaicināja viņu pie sevis uz maltīti; un iegājis viņš apsēdās pie galda.*(M $Ja nu visa tava miesa ir apgaismota un neviena tās daļa nav tumsā, tā visa būs tik gaiša, itin kā gaismeklis ar savu spožumu tevi apspīdētu.”G' #Tad nu pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu.#&? "Miesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa ir gaismas pilna; bet, ja acs kļūst ļauna, arī tava miesa ir aptumšota.% !Gaismekli iededzis, neviens to neliek slēptuvē vai zem pūra, bet liek to lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu.3$_ Ninives vīri celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.S# Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šīs paaudzes ļaudīm un tos notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, te ir vairāk nekā Sālamans.f"E Tāpat kā Jona kļuva par zīmi niniviešiem, tā Cilvēka Dēls būs šai paaudzei.4!a Kad sapulcējās ļaužu pūlis, viņš sāka runāt: “Šī paaudze ir samaitāta paaudze. Tā meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien Jonas zīme.m S Bet viņš teica: “Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!”6e Kad viņš tā runāja, kāda sieviete ļaužu pūlī paceltā balsī sacīja viņam: “Laimīgas tās miesas, kas tevi nēsājušas, un krūtis, kas tevi zīdījušas!”zm Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā.” “Laimīgi, kas Dieva vārdu dzird un pilda”@{ Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu.>u Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju.Z- Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.3 Bet, tiklīdz kāds stiprāks par viņu nāk un to uzveic, tas atņem viņa bruņas, uz kurām viņš bija paļāvies, un laupījumu izdala.^5 Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā.mS Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi.  Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs jūsu tiesneši.+ Ja nu sātans sevī sašķeļas, kā tad viņa valstība pastāvēs? Jūs taču sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. Zinādams viņu domas, viņš tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un nams uz namu krīt.Q Bet citi, viņu izaicinādami, prasīja viņam kādu zīmi no debesīm.oW Bet daži no tiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību.” Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās./W Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz.”0[ Vai skorpionu, ja tas lūgs olu?T! Vai starp jums ir tēvs, kas dēlam dos čūsku, ja tas lūgs zivi?c? Ikviens, kas lūdz, saņem, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs. w Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs.2 ] Es jums saku: ja arī viņš neceltos un nedotu tādēļ, ka tas ir viņa draugs, tad tomēr tā uzstājības dēļ viņš celsies un dos tam, cik nepieciešams." = bet tas no iekšpuses sacītu: neapgrūtini mani, durvis jau ir aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis gultā. Es nevaru celties un tev ko dot.g G jo kāds draugs no ceļa pie manis ir iegriezies un man nav ko viņam likt galdā, – 7 Un viņš tiem sacīja: “Kuram no jums būtu tāds draugs, ka, aizejot pie viņa pusnaktī un sakot viņam: draugs, aizdod man trīs maizes, un piedod mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam ikvienam savam parādniekam. Un neieved mūs kārdināšanā.”9m mūsu dienišķo maizi dod mums ik dienas Un viņš tiem sacīja: “Kad jūs lūdzat, sakiet: Tēvs, svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava Valstība,> w Kādā vietā Jēzus lūdza Dievu, un, kad viņš bija beidzis, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis savus mācekļus mācīja.”y *bet ir tikai viena lieta nepieciešama. Marija sev izvēlējusies labāko daļu, tā viņai netiks atņemta.”nU )Kungs viņai atbildēja: “Marta, Marta, tu par daudz ko esi norūpējusies un satraukusies,Y+ (Bet Marta, nopūlējusies, daudz kalpodama, nostājās viņa priekšā un sacīja: “Kungs, vai tev nerūp, ka mana māsa ir pametusi mani vienu, lai es kalpotu? Saki taču viņai, lai viņa man palīdz!”jM 'Viņai bija māsa, vārdā Marija. Tā apsēdās pie Kunga kājām un klausījās viņa vārdos.q[ &Tālāk iedami, viņi iegāja kādā ciemā. Kāda sieviete, vārdā Marta, uzņēma viņu savā namā.  %Viņš sacīja: “Tas, kas parādīja viņam žēlsirdību.” Un Jēzus viņam sacīja: “Ej un dari arī tāpat!”f~E $Kurš no šiem trim tev šķiet tuvākais bijis tam, kas krita laupītāju rokās?”-}S #Otrā rītā, izvilcis divus denārijus, viņš iedeva tos viesnīcniekam un sacīja: aprūpē viņu, un, ja tu vairāk iztērēsi, atnācis es tev atdošu.$|A "Pienācis klāt, viņš pārsēja viņa brūces, uzliedams eļļu un vīnu; un, uzcēlis viņu uz savu lopu, aizveda to uz viesnīcu un aprūpēja.v{e !Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, nonāca pie viņa, un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.izK Tāpat arī kāds levīts, tajā vietā atnācis, viņu ieraudzīja, bet pagāja garām.nyU Gadījās, kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un viņu ieraudzīja, bet pagāja garām.[x/ Jēzus atbildēja, stāstīdams: “Kāds vīrs bija ceļā no Jeruzālemes uz Jēriku, un viņš krita laupītāju rokās. Tie, viņu aplaupījuši un sasituši, atstāja pusmirušu guļam un aizgāja.aw; Bet viņš, gribēdams attaisnoties, Jēzum jautāja: “Un kurš ir mans tuvākais?”^v5 Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis. Dari to un tu dzīvosi.”9uk Tas atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.”Xt) Viņš tam sacīja: “Kā ir bauslībā rakstīts? Kā tu tur lasi?”#s? Un, redzi, kāds likuma zinātājs piecēlās un sāka viņu pārbaudīt, sacīdams: “Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?”:rm Es jums saku: daudzi pravieši un ķēniņi ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, tie ilgojās dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.”pqY Un, vērsies pie mācekļiem, viņš sacīja: “Laimīgas tās acis, kas redz, ko jūs redzat..pU Mans Tēvs visu man ir devis, un neviens nezina, kas Dēls ir, kā vienīgi Tēvs un, kas Tēvs ir, kā vienīgi Dēls un kam Dēls vēlēsies to atklāt.” o Tajā pašā brīdī Jēzus gavilēja Svētajā Garā: “Es tevi slavēju, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un atklājis tās bērniņiem! Jā, Tēvs, šādi ir izpaudusies tava labvēlība!n Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums pakļaujas, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”m Redzi, es jums esmu devis varu staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un katram naidīgam spēkam – un jums nekas nekaitēs.\l1 Viņš tiem sacīja: “Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam!k Un tie septiņdesmit divi atgriezās un stāstīja ar lielu prieku: “Kungs, tavā vārdā pat dēmoni mums pakļaujas!”j) Kas jūs klausa, tas klausa mani, un, kas jūs atraida, tas atraida mani; bet, kas mani atraida, tas atraida to, kas mani sūtījis.”uic Un tu, Kapernauma, – vai tiksi paaugstināta līdz debesīm? Nē, līdz ellei tev būs jānokāpj.Vh% Tiešām Tīrai un Sidonai tiesas priekšā būs vieglāk nekā jums.Og Vai! tev, Horazīna! Vai! tev, Bētsaīda! Ja Tīrā un Sidonā tādi brīnumi būtu notikuši kā pie jums, tie sen jau, maisus apvilkuši un pelnos sēdot, būtu no grēkiem atgriezušies._f7 Es jums saku, ka sodomiešiem tajā dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.e' pat jūsu pilsētas putekļus, kas pielipuši pie mūsu kājām, mēs pret jums nokratām, bet to ziniet, ka Dieva valstība ir klāt.edC Lai kurā pilsētā jūs ieietu un jūs tur neuzņem, izejiet tās ielās un sakiet:Wc' Dziediniet tur slimos un viņiem sakiet: Dieva valstība ir tuvu jums.dbA Lai kurā pilsētā jūs ieietu un jūs tur uzņem, ēdiet, ko jums liek priekšā.a5 Tajā pašā namā palieciet, ēdiet un dzeriet, kas viņiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs. Un nestaigājiet no mājas uz māju.~`u Un, ja tur būs kāds miera dēls, tad pār viņu dusēs jūsu miers; bet, ja ne, tas atgriezīsies pie jums.P_ Lai kurā namā jūs ieietu, vispirms sakiet: miers šim namam!f^E Nenēsājiet līdzi nedz maku, nedz somu, nedz apavus un ceļā nevienu nesveiciniet.D] Ejiet! Redzi, es jūs sūtu kā jērus vilku vidū.%\C Un viņš tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz, tādēļ lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā."[ ? Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja tos pa divi sev pa priekšu uz visām pilsētām un ciemiem, kur viņam bija jāiet.Z{ >Bet Jēzus tam teica: “Neviens, kas savu roku uzlicis uz arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai.”zYm =Vēl kāds cits sacīja: “Es sekošu tev, Kungs, bet ļauj vispirms man atvadīties no saviem mājiniekiem.”~Xu “Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus, bet tu ej un sludini Dieva valstību!”W  ;Un citam viņš teica: “Seko man!” Bet tas sacīja: “Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu.”}Vs :Jēzus tam teica: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.”BU} 8un sacīja: ”Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt” dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts[T/ 9Tiem ejot pa ceļu, kāds viņam sacīja: “Es sekošu tev, lai kurp tu ietu.”GS 7Jēzus pagriezies tos apsauca. Tad viņi gāja uz citu ciemu.'RG 6To redzēdami, mācekļi Jānis un Jēkabs sacīja: “Kungs, vai gribi, lai pavēlam ugunij nākt no debesīm un tos iznīcināt, kā arī Elija darīja?”KQ 5Bet samarieši viņu neuzņēma, jo viņš devās uz Jeruzālemi.P 4Un viņš sūtīja sev pa priekšu vēstnešus. Tie devās ceļā un iegāja kādā samariešu ciemā, lai sagatavotu viņam naktsmājas.Oy 3Kad sāka piepildīties laiks tikt uzņemtam debesīs, viņš droši vērsa savu vaigu uz Jeruzālemi, lai dotos turp.aN; 2Bet Jēzus tam sacīja: “Neliedziet gan! Kas nav pret jums, tas ir ar jums!”2M] 1Jānis vērsās pie viņa un sacīja: “Mācītāj, mēs redzējām kādu, kas tavā vārdā izdzina dēmonus, un mēs viņam to aizliedzām, jo viņš neseko mums.”JL  0un sacīja tiem: “Ja kāds šo bērniņu uzņem manā vārdā, tas uzņem mani. Ja kāds mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis. Jo mazākais jūsu vidū ir tas lielākais.”gKG /Bet Jēzus zināja viņu sirds domas un, paņēmis kādu bērniņu, nostādīja to sev blakusGJ .Tad tie sāka pārrunāt, kurš viņu vidū būtu lielākais.I' -Bet viņi nesaprata šos vārdus; tie palika viņiem apslēpti, un tie tos neaptvēra, un viņi baidījās jautāt viņam par šiem vārdiem.aH; ,“Paturiet prātā šos vārdus: Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.”G +Un visi apjuka Dieva varenības priekšā. Kamēr visi vēl brīnījās par to, ko Jēzus bija darījis, viņš mācekļiem sacīja:F  *Viņam nākot, dēmons sāka to plosīt un raustīt. Jēzus apsauca nešķīsto garu un darīja zēnu veselu un atdeva tēvam.E5 )Jēzus atbildēja: “Ak tu neticīgā un samaitātā paaudze! Cik ilgi vēl es pie jums būšu un jūs pacietīšu! Ved šurp savu dēlu!” dH~~[}}||N{{y{zz@z yTyxdwvvNuuttfssns rqqpp-oo4nnmm(lkkAjj9ihh^ggOff eIddcc:bybap``]__I^^h]]\\[[!ZZQYY`XXKWWWVVjUU T`TSERRR/QQ4PPFOOiNNcMMfLL|LKKJJQIIuHHH-GGFFIEE0DDVCCBBB]AA5@~??C>>7==@<“Pielūkojiet, ka netiekat pievilti; jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un: laiks ir pienācis. Nesekojiet tiem!b0=Un viņam jautāja: “Skolotāj, kad tas būs, un kāda būs zīme, ka tas sāksies?”x/i“Nāks dienas, kad no tā, ko jūs tagad redzat, nepaliks akmens uz akmens, kas netiks nopostīts.”o.WKad daži runāja par templi, ka tas izrotāts dārgakmeņiem un bagātām dāvanām, viņš sacīja:-{Jo tie visi ziedoja no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija iztikai.”t,aViņš sacīja: “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk par visiem.[+/Un viņš redzēja kādu nabadzīgu atraitni, kas iemeta tur divas nieka artavas._* 9Pacēlis acis, viņš ieraudzīja, ka bagātie met dāvanas tempļa ziedojumu traukā.t)a/Viņi aprij atraitņu namus un, lai izrādītos, ilgi lūdz Dievu – tie saņems bargāku sodu!”7(g.“Sargieties no rakstu mācītājiem, kas grib staigāt garos tērpos un labprāt saņemt sveicienus tirgus laukumos, un ieņemt goda vietas sinagogās un mielastos.A'}-Visai tautai dzirdot, viņš sacīja saviem mācekļiem:[&/,Tātad Dāvids sauc viņu par Kungu; kā tad viņš var būt tā dēls?”Y%++līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu zem tavām kājām.q$[*Jo pats Dāvids psalmu grāmatā saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pie labās rokas,`#9)Bet viņš tiem teica: “Kādēļ saka par Kristu, ka viņš ir Dāvida dēls?>"w(Un neviens vairs neuzdrošinājās viņam ko jautāt.Q!'Tad kādi rakstu mācītāji sacīja: “Skolotāj, tu labi pateici.”R &Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņam visi ir dzīvi.”1[%Bet, ka mirušie celsies augšām, to arī Mozus ir rādījis stāstā par ērkšķu krūmu, kur Kungu sauc par Ābrahāma Dievu, Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.yk$Tie vairs nevar nomirt, jo ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva dēli, būdami augšāmcelšanās dēli.  #bet tie, kas būs cienīgi sasniegt to laikmetu un augšāmcelšanos no mirušajiem, nedz precēsies, nedz tiks precēti.X)"Jēzus viņiem sacīja: “Šī laikmeta dēli precas un tiek precēti;hI!Kuram no tiem viņa būs sieva augšāmcelšanā? Viņa taču bija sieva visiem septiņiem.”#A Beigās nomira arī sieva.ucun trešais apprecēja viņu, tāpat pārējie līdz pat septītajam, un visi nomira, neatstādami bērnus.#arī otrais[/Bija septiņi brāļi, un pirmais, apņēmis sievu, nomira, būdams bez bērniem;4a“Skolotāj, Mozus mums rakstīja: ja kādam nomirst brālis, kam ir sieva, bet nav bērnu, tad lai viņš ņem sev brāļa sievu un dod savam brālim pēcnācējus. –`9Tad pienāca kādi saduķeji – tie noliedz augšāmcelšanos – un viņam jautāja:r]Un tie nespēja viņu pieķert vārdos tautas priekšā un, nobrīnījušies par viņa atbildi, apklusa.q[Viņš tiem teica: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”ta“Parādiet man vienu denāriju! Kā attēls un uzraksts ir uz tā?” Tie sacīja: “Cēzara.”8kPamanījis viņu viltību, viņš tiem sacīja:8kVai ir atļauts cēzaram dot nodevas vai ne?”#?Un tie viņam jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu runā taisnīgi un nevērtē cilvēku pēc ārienes, bet runā un māci patiesībā Dieva ceļu.2]Tie viņu novēroja un nosūtīja savus izlūkus, kas izlikās par taisnīgiem, lai pieķertu viņu kādā vārdā un varētu viņu nodot pārvaldnieka varai un tiesai.9 kRakstu mācītāji un virspriesteri tajā brīdī gribēja viņu sagūstīt, bet viņi baidījās no tautas. Tie saprata, ka šo līdzību viņš bija stāstījis par viņiem.| qIkviens, kas kritīs pār šo akmeni, sašķīdīs, bet, uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.” !Jēzus, tos uzlūkodams, sacīja: “Kā tad jāsaprot rakstītais: akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni?" =Viņš nāks un šos vīnkopjus pazudinās, un dos vīnadārzu citiem.” Kad klausītāji to dzirdēja, tie sacīja: “Tas nedrīkst notikt.”m SUn viņi to izmeta no vīnadārza un nonāvēja. Ko nu vīnadārza saimnieks ar tiem darīs? Bet vīnkopji, viņu ieraudzījuši, savā starpā sprieda: šis ir mantinieks, nonāvēsim viņu, un mantojums būs mūsu! Tad vīnadārza saimnieks sacīja: ko lai es daru? Es sūtīšu savu mīļoto dēlu, varbūt to viņi ņems vērā.eC Tad viņš sūtīja vēl trešo, bet tie arī šo, smagi savainojuši, izmeta ārā.{o Viņš sūtīja vēl otru kalpu, bet arī šo piekāvuši un pazemojuši tie aizsūtīja tukšā atpakaļ.4a Noteiktā laikā viņš sūtīja savu kalpu pie vīnkopjiem, lai viņi tam dotu no vīnadārza augļiem, bet vīnkopji to piekāva un aizsūtīja tukšā atpakaļ.)K Bet ļaudīm viņš sāka stāstīt šādu līdzību: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu un, nodevis to vīnkopjiem, aizceļoja uz ilgāku laiku.]3Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.”6gUn viņi atbildēja, ka nezinot, no kurienes.Bet, ja teiksim: no cilvēkiem, – visa tauta mūs nomētās akmeņiem, jo tā ir pārliecināta, ka Jānis ir pravietis.”wTie savā starpā sāka spriest: “Ja sacīsim: no debesīm, – viņš teiks: kādēļ tad jūs viņam neticējāt?L~vai Jāņa kristība bija no debesīm vai no cilvēkiem?”R}Viņš tiem atbildēja: “Arī es jums ko jautāšu, sakiet man:m|Sun, uzrunādami viņu, sacīja: “Saki mums, kā varā tu to dari? Kas tev ir devis tādu varu?”"{ ?Kādu dienu, kad viņš templī mācīja ļaudis un sludināja evaņģēliju, pie viņa piestājās virspriesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecajiemhzI0bet nesaprata, kā to izdarīt, jo visa tauta viņam bija pieķērusies un viņā klausījās.y-/Viņš mācīja templī ik dienas. Bet virspriesteri un rakstu mācītāji, tāpat arī ievērojamākie no tautas meklēja, kā viņu nonāvēt, x.tiem sacīdams: “Ir rakstīts: mans nams būs lūgšanas nams, bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni.”Pw-Iegājis templī, viņš sāka dzīt ārā tos, kas templī tirgojās,)vK,Tie notrieks tevi zemē un tavus bērnus, kas ir tevī, un neatstās akmeni uz akmens, tādēļ ka tu neapzinājies laiku, kad Dievs tevi apmeklēja.”u+Nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki cels ap tevi nocietinājumus, tevi ielenks un spiedīsies uz tevi no visām pusēm.~tu*sacīdams: “Ak, kaut tu šodien būtu sapratusi, kas nes tev mieru. Bet tas vēl ir apslēpts tavām acīm.Ts!)Kad viņš pienāca tuvāk pilsētai, uzlūkojis to, viņš sāka raudāt,ar;(Bet viņš atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.”\q1'Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!”npU&Tie sauca: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!”;oo%Kad viņš tuvojās vietai, kur ceļš ved lejup no Olīvkalna, viss mācekļu pulks priecādamies skaļā balsī sāka slavēt Dievu par visiem brīnumiem, ko bija redzējuši.:no$Viņam jājot, tie klāja savas drēbes uz ceļa.nmU#Un viņi atveda to pie Jēzus un, uzmetuši ēzelītim savas drēbes, uzsēdināja Jēzu tam virsū.4lc"Viņi sacīja: “Kungam tas vajadzīgs.”gkG!Viņiem atraisot ēzelīti, saimnieki tiem jautāja: “Kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?”Wj' Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada visu, kā viņš bija sacījis.oiWJa kāds jums jautā: kādēļ jūs to atraisāt? – tad sakiet: tas ir vajadzīgs Kungam.”Ghtiem sacīdams: “Noejiet uz šo ciemu, kas pretī. Tur iegājuši, jūs atradīsiet piesietu ēzelīti, uz kura neviens cilvēks nekad vēl nav sēdējis. To atsieniet un atvediet!zgmKad viņš tuvojās Bētfagei un Bētanijai, pie tā sauktā Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus,=fuTo pateicis, viņš turpināja ceļu uz Jeruzālemi.eBet manus ienaidniekus, kuri negribēja, ka es valdītu pār tiem, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!”mdSEs jums saku: ikvienam, kam ir, tiks dots, bet, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas tam ir.DcUn tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit.{boUn tiem klātesošajiem viņš sacīja: atņemiet viņam šo naudas gabalu un atdodiet tam, kam ir desmit.eaCKādēļ tad tu nedevi manu naudu augļotājam? Pārnācis es to atgūtu ar peļņu.J` Tam viņš sacīja: pēc taviem paša vārdiem es tevi tiesāšu, nelietīgais kalps! Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks un ka es ņemu, ko neesmu nolicis, un pļauju, ko neesmu sējis.u_cEs baidījos no tevis, jo tu esi bargs vīrs. Tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis.{^oTad nāca vēl cits kalps, sacīdams: kungs, redzi, tavs naudas gabals, ko turēju noglabātu sviedrautā.I] Un tam viņš sacīja: valdi tu pār piecām pilsētām!_\7Tad nāca otrais, sacīdams: tavs naudas gabals, kungs, nopelnījis pieckārt.[Tam viņš sacīja: lieliski, krietnais kalp! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, tad valdi pār desmit pilsētām!eZCPirmais kalps ieradās, teikdams: kungs, tavs naudas gabals nopelnījis desmitkārt.Y%Kļuvis par ķēniņu, viņš atgriezās un lika sasaukt kalpus, kuriem bija iedevis naudu, lai uzzinātu, ko tie bija nopelnījuši. XLīdzpilsoņi viņu neieredzēja un sūtīja nopakaļ sūtņus, likdami sacīt: mēs negribam, ka viņš valdītu pār mums. W Sasaucis desmit savus kalpus, viņš iedeva tiem desmit naudas gabalus un sacīja tiem: saimniekojiet, kamēr es pārnāku.V Tad viņš stāstīja: “Kāds dižciltīgs cilvēks aizceļoja uz tālu zemi, lai saņemtu ķēniņa varu un tad atgrieztos./UW Viņiem klausoties, viņš stāstīja vēl vienu līdzību, tādēļ ka viņš bija jau tuvu Jeruzālemei, un viņi domāja, ka Dieva valstība tūlīt parādīsies.ST Jo Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.”xSi Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, jo arī šis ir Ābrahāma dēls.DRBet Zakhajs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no kāda netaisnīgi kaut ko izspiedis, to atdošu četrkārtīgi.”`Q9To ieraudzījuši, visi kurnēja, teikdami: “Pie grēcīga vīra viņš apmeties.”;PqTas steigšus nokāpa un ar prieku viņu uzņēma.'OGKad Jēzus nonāca tajā vietā, paskatījies uz augšu, viņš sacīja tam: “Zakhaj, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.”N}Paskrējis tālāk uz priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai viņu ieraudzītu, jo viņam vajadzēja tur iet garām.xMiViņš pūlējās ieraudzīt Jēzu, kāds viņš ir, bet nevarēja ļaužu pūļa dēļ, jo augumā bija mazs.aL;Un, redzi, tur bija kāds vīrs, vārdā Zakhajs, viņš bija virsmuitnieks un bagāts.9K oIenācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai.VJ%+Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un, Dievu slavēdams, gāja viņam līdzi.cI?*Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.”eHC)“Ko tu gribi, lai es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!”fGE(Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja: F9'Un tie, kas gāja pa priekšu, apsauca viņu, lai viņš apklust, bet viņš kliedza vēl skaļāk: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”QE&Un viņš iesaucās: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”DD%Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.”RC$Izdzirdējis, ka ļaužu pūlis iet garām, viņš taujāja, kas tur ir.QB#Kad viņš tuvojās Jērikai, kāds akls sēdēja ceļmalā un ubagoja.oAW"Viņi no tā neko nesaprata – sacītais viņiem palika apslēpts, un viņi nespēja teikto izprast.n@U!Un tie šaustīs viņu pātagām un nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.”X?) Viņš tiks nodots pagāniem un apsmiets, un mocīts, un apspļaudīts.4>aŅēmis pie sevis tos divpadsmit, viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.l=Qnesaņemtu daudz vairāk jau šajā laikā un nākamajā laikā – mūžīgo dzīvību.”+<OViņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: nav neviena, kas, Dieva valstības dēļ atstājis māju vai sievu, vai brāļus, vai vecākus, vai bērnus,X;)Bet Pēteris sacīja: “Redzi, mēs esam atstājuši visu un tev sekojām.”[:/Viņš sacīja: “Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”L9Tie, kas to dzirdēja, jautāja: “Kas tad var tikt izglābts?”c8?Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”|7qRedzot viņu nobēdājušos, Jēzus sacīja: “Cik grūti tiem, kam daudz mantas, ieiet Debesu valstībā.S6Bet viņš, to dzirdējis, kļuva gauži bēdīgs, jo bija ļoti bagāts.A5{To dzirdējis, Jēzus viņam sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst. Pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man.”K4Bet tas sacīja: “To visu es esmu pildījis kopš jaunības.”3 Vai baušļus tu zini? Nepārkāp laulību; nenogalini; nezodz; nedod nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti!”p2YBet Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.1wKāds augsts vīrs viņam jautāja: “Labais Skolotāj, kas man būtu jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?”j0MPatiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas neieies tajā.”/+Bet Jēzus sauca viņus klāt, sacīdams: “Ļaujiet bērniņiem pie manis nākt un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.v.eĻaudis nesa pie viņa bērniņus, lai viņš tiem pieskartos, bet mācekļi, to redzēdami, viņus norāja.<-qEs jums saku: šis nogāja savās mājās attaisnots, bet tas otrs ne, jo katrs, kas pats sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”2,] Bet muitnieks, attālāk stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!Y++ es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu.F* Farizejs, nostājies savrup, lūdza tā: Dievs, es tev pateicos, ka neesmu kā pārējie cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības apgānītāji vai arī kā šis te muitnieks;i)K “Divi cilvēki ienāca templī Dievu lūgt, viens bija farizejs un otrs – muitnieks.t(a Un dažiem, kas sevi uzskatīja par taisniem, bet pārējos nicināja, viņš stāstīja šādu līdzību:'yEs jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri. Bet vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs uz zemes ticību?” & Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies?L%Kungs sacīja: ieklausieties, ko netaisnais tiesnesis saka!$taču šī atraitne mani nomoka, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un nesit mani vaigā.# Viņš ilgu laiku negribēja to darīt, bet pēc tam tomēr sacīja pie sevis: es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu,"Vēl tajā pilsētā bija kāda atraitne, un tā nāca pie viņa, sacīdama: iztiesā manu lietu pret manu pretinieku.`!9“Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dieva nebijās un cilvēkus necienīja.h  KTad viņš stāstīja tiem līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nezaudēt drosmi.%Tie vērsās pie viņa, jautādami: “Kur tā notiks, Kungs?” Viņš atbildēja: “Kur būs maita, tur salidos ērgļi.”|q$Divi būs uz lauka – viens tiks paņemts, bet otrs atstāts. dažos manuskriptos šis pants nav iekļautsZ-#Būs divas, kas kopā mals – viena tiks paņemta, bet otra atstāta.”oW"Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā – viens tiks paņemts, bet otrs atstāts.s_!Kas savu dzīvību meklēs paglābt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to pasargās dzīvu.'I Atcerieties Lata sievu!,QJa kāds tajā dienā būs uz jumta un viņa mantas būs mājā, lai tas nekāpj zemē tās paņemt, un, ja kāds būs laukā, tas lai negriežas atpakaļ.PTāpat būs arī tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.ucBet tajā dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus pazudināja.r]Tāpat kā tas notika Lata dienās: tie ēda un dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja.Tie ēda un dzēra, un precējās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus pazudināja.Z-Un, tāpat kā notika Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās.\1Bet pirms tam viņam vajadzēs daudz ciest un tikt šīs paaudzes atmestam.Jo kā zibens, kas uzplaiksnī un apspīd debesis no vienas malas līdz otrai, tā arī Cilvēka Dēls parādīsies.c?Kad jums sacīs: redzi, tur! Redzi, šeit! – neejiet un nedzenieties tam pakaļ!Bet mācekļiem viņš sacīja: “Nāks dienas, kad jūs ilgosieties redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet.veNedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! – vai: tur! – jo, redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū.”Uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā.Y +Viņš tam sacīja: “Celies un ej! Tava ticība tevi ir izglābusi.”| qVai tad cits neviens neatradās, kas grieztos atpakaļ un pagodinātu Dievu, kā vien šis cittautietis?” Jēzus vērsās pie tā un sacīja: “Vai tad visi desmit nekļuva šķīsti no spitālības? Kur ir tie deviņi?b =Un, Jēzum pateikdamies, tas krita uz sava vaiga pie viņa kājām; tas bija samarietis.k OViens no tiem, redzēdams, ka ir izārstēts, griezās atpakaļ, skaļā balsī slavēdams Dievu.Tos ieraudzījis, viņš tiem sacīja: “Ejiet un rādieties priesteriem.” Un notika, ka tie ceļā tapa šķīsti.O skaļā balsī sauca: “Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!”iK Viņam ieejot kādā ciemā, pretī nāca desmit spitālīgi vīri. Tie apstājās iztālēm unR Ceļā uz Jeruzālemi viņš nonāca apvidū starp Samariju un Galileju.6e Tāpat arī jūs, kad būsiet izpildījuši visu, kas jums pavēlēts, sakiet: mēs esam nederīgi kalpi, un mēs esam izdarījuši vien to, ko vajadzēja darīt.”\1 Vai gan viņam jāpateicas kalpam, ka tas izpildījis visu, kas pavēlēts?'GVai tad viņš tam neteiks: pagatavo man azaidu un tad, aplicis priekšautu, apkalpo mani, kamēr paēdu un padzeru; un pēc tam ēdīsi un dzersi tu.Kurš no jums savam kalpam, kas ganījis vai aris, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: tūlīt nāc un sēdies pie galda!DBet Kungs sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim zīdkokam: tiec izrauts ar visām saknēm un iestādīts jūrā, – un tas jums paklausītu.?yUn apustuļi sacīja Kungam: “Vairo mums ticību.”%~CUn, pat ja viņš grēkotu pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes vērstos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, – piedod viņam.”j}MPielūkojiet! Ja tavs brālis grēko, norāj viņu un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.|{Tādam labāk, ja tam dzirnakmeni uzkar kaklā un to iemet jūrā, nekā tas apgrēcina vienu no šiem mazajiem.{ yVēl viņš saviem mācekļiem teica: “Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai! tam, caur ko tā nāk! zBet Ābrahāms sacīja: ja viņi neklausa Mozu un praviešus, viņi neticēs, pat ja kāds no mirušajiem augšāmceltos.”yTad viņš teica: nē, tēvs Ābrahām! Ja vien kāds no mirušajiem dotos pie viņiem, tie atgrieztos no grēkiem.dxABet Ābrahāms atbildēja: viņiem ir Mozus un pravieši – lai viņi tiem klausa.pwYjo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī viņi nenonāk šajā mocību vietā.Xv)Tad tas sacīja: es tevi lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu,,uQTurklāt starp mums un jums ir nolikts liels bezdibenis, lai tie, kas gribētu pāriet no šejienes pie jums, to nevarētu, nedz arī no turienes pie mums.>tuBet Ābrahāms sacīja: dēls, atceries, ka tu visu labo saņēmi savā dzīvē, tāpat kā Lācars visu slikto; tagad viņš šeit gūst iepriecinājumu, bet tu ciet mokas.Bs}Un viņš sauca: tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un atsūti Lācaru, lai viņš iemērc pirksta galu ūdenī un atvēsina manu mēli, jo es ciešu mokas šajās liesmās.|rqEllē, ciezdams mocības, viņš pacēla acis un no tālienes redzēja Ābrahāmu un viņa klēpī Lācaru.qUn notika, ka nabagais nomira un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātais nomira un tika apglabāts.upcTas kāroja ēst to, kas krita no bagātnieka galda, bet tikai suņi nāca un laizīja viņa vātis.doABet viņa durvju priekšā gulēja kāds ar vātīm klāts nabags, vārdā Lācars.uncBija kāds bagāts vīrs, kas tērpās purpurā un smalka lina drānās un lepni dzīroja ik dienas.m%Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprec citu, pārkāpj laulību, un katrs, kas prec šķirtu no cita vīra, arī pārkāpj laulību.rl]Vieglāk ir debesīm un zemei zust, nekā no bauslības krist vienai vismazākajai rakstu zīmei.k)Bauslība un pravieši ir līdz Jānim, bet no tā brīža tiek sludināta Dieva valstība, un ikviens ar spēku laužas tajā iekšā.'jGViņš tiem sacīja: “Jūs sevi taisnojat cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis. Kas cilvēku acīs augsts, Dieva priekšā ir negantība.Yi+Visu to dzirdēja farizeji, kas bija mantkārīgi, un tie vīpsnāja par viņu.Neviens kalps nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam.”Xg) Ja jūs neesat bijuši uzticami citu lietās, kas jums dos jūsu pašu?hfI Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnības mamona lietās, kas jums uzticēs patieso.0eY Kas vismazākajās lietās uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākajās lietās netaisnīgs, tas arī lielās lietās ir netaisnīgs. d Es jums saku: iegūstiet sev draugus ar netaisnības mamonu, lai, kad tas zūd, viņi jūs uzņemtu mūžīgajos mājokļos.;coNama kungs uzslavēja negodīgo nama pārvaldnieku, ka tas bija rīkojies saprātīgi, tādēļ ka šī laika dēli pret savu cilti ir saprātīgāki nekā gaismas dēli..bUTad viņš jautāja citam: cik tu esi parādā? Tas atbildēja: simts maisus kviešu. Viņš tam sacīja: ņem savu parāda zīmi un raksti – astoņdesmit.aTas atbildēja: simts muciņu eļļas. Viņš tam sacīja: ņem savu parāda zīmi, sēdies un tūlīt raksti – piecdesmit.`}Un, pasaucis vienu pēc otra sava kunga parādniekus, viņš vaicāja pirmajam: cik tu esi parādā manam kungam?_Es zinu, ko darīšu, lai pēc tam, kad būšu atcelts no namturības, būtu kādi, kas mani uzņemtu savos namos.^'Bet nama pārvaldnieks pie sevis jautāja: ko lai es daru? Mans kungs atņem man namturību. Rakt man nav spēka, un ubagot es kaunos.]Un, atsaucis to, viņš tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu vairs nepārvaldīsi namu.$\ CBet mācekļiem Jēzus stāstīja: “Kādam bagātam cilvēkam bija nama pārvaldnieks, kas bija apsūdzēts par to, ka ir iztērējis viņa mantu.[ Bet ir jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un atkal ir atradies.”nZUBet viņš tam sacīja: dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs.Y)Bet šis tavs dēls, kas tavu mantu aprija, uzdzīvodams ar netiklēm, nu ir pārnācis mājās, un tu liki nokaut viņam baroto teļu.JX Bet viņš atbildēja savam tēvam: redzi, tik daudz gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavas pavēles, bet tu man pat kazlēnu neesi devis, lai es ar draugiem palīksmotos.wWgTad viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā, bet viņa tēvs iznāca un mēģināja to pierunāt.V#Tas viņam atbildēja: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, jo ir atguvis dēlu sveiku un veselu.SUPiesaucis klāt vienu no kalpiem, viņš vaicāja, kas tur notiek.T Bet vecākais dēls bija uz lauka. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, viņš izdzirdēja mūziku un dejas līksmību. S Jo šis mans dēls bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un nu ir atradies. – Un viņi sāka līksmoties.RRVediet baroto teļu, nokaujiet to, tad ēdīsim un priecāsimies!Q5Bet tēvs teica saviem kalpiem: ātri atnesiet vislabāko tērpu un apģērbiet viņu, un velciet viņam pirkstā gredzenu un apavus kājās!PDēls viņam sacīja: tēvs, es esmu apgrēkojies pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs saukties par tavu dēlu.COUn viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Viņam vēl tālu esot, tēvs viņu ieraudzīja un iežēlojās par viņu, un, pieskrējis klāt, krita viņam ap kaklu un skūpstīja.pNYEs vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu. Pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!MwEs celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu apgrēkojies pret debesīm un pret tevi.LAttapies viņš sacīja: cik daudz algādžu ir manam tēvam, kuri pārpilnībā ēd maizi, bet es te mirstu badā.`K9Viņš kāroja pieēsties mizu, ko cūkas ēda, bet neviens viņam tās nedeva.|JqUn viņš gāja un piemitinājās pie viena tās zemes pilsoņa, un tas sūtīja to tīrumā cūkas ganīt.tIaKad viņš visu bija iztērējis, tajā zemē izcēlās liels bads, un viņš sāka ciest trūkumu.H! Pēc nedaudz dienām jaunākais dēls savāca visu un aizbrauca uz tālu zemi, un tur izšķieda savu mantu, izlaidīgi dzīvodams.G Jaunākais no tiem sacīja tēvam: tēvs, dod man īpašuma daļu, kas man pienākas. Un tas sadalīja visu mantu starp viņiem.IF  Tad viņš stāstīja: “Kādam vīram bija divi dēli.hEI Es jums saku: tāpat ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu atgriezušos grēcinieku.”D) Atradusi to, viņa sasauc draudzenes un kaimiņus un saka: priecājieties līdz ar mani, jo esmu atradusi drahmu, ko biju pazaudējusi.2C]Vai arī kāda sieviete, kurai pieder desmit drahmas, ja tā vienu pazaudē, vai viņa neiededz lukturi un neizmēž māju, un rūpīgi nemeklē, līdz to atrod?=BsEs jums saku: tāpat arī debesīs būs lielāks prieks par vienu atgriezušos grēcinieku nekā par deviņdesmit deviņiem taisnajiem, kuriem atgriešanās nav vajadzīga.A'un, pārnācis mājās, sasauc draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties līdz ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.P@Un, atradis avi, viņš to ceļ uz saviem pleciem priecādamies0?Y“Kurš cilvēks no jums, kam ir simts avju, vienu pazaudējis, neatstāj tās deviņdesmit deviņas tuksnesī un nedodas pakaļ pazudušajai, līdz to atrod?3>aBet viņš tiem sāka stāstīt līdzību:h=IFarizeji un rakstu mācītāji kurnēja: “Šis pieņem grēciniekus un kopā ar tiem ēd.”R< Daudzi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap viņu, lai viņu dzirdētu.s;_#Tā vairs neder nedz zemei, nedz mēsliem, bet metama ārā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”`:9"Sāls ir laba, bet, ja arī sāls kļūst nederīga, kā lai to padara derīgu?m9S!Tāpat neviens no jums, kas neatteiksies no visa, kas tam pieder, nevar būt mans māceklis.b8= Bet, ja ne, viņš, kamēr tas vēl tālu, sūtīs vēstnešus, lai lūgtu mieru.^75Vai arī, kurš ķēniņš, gribēdams doties karot ar citu ķēniņu, vispirms apsēdies neapdomās, vai viņš ar desmit tūkstošiem spēs stāties pretī tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem.Q6sacīdami: šis cilvēks gan iesāka celt, bet nespēja pabeigt.k5Olai tad, kad viņš pamatus ieliek un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk zoboties, 4Kurš no jums, gribēdams celt torni, vispirms apsēdies neaprēķinās izdevumus, vai pietiks līdzekļu darba veikšanai,X3)Un, kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.32_“Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un vēl arī pats savu dzīvību, tas nevar būt mans māceklis. Sm ~}}}I||O|{{{zz5yyxjwwwvvLuuuDttWssDrrr(qq[q ppHoohnn%mmYmll(kk2jii{hhh@ggLffLeege ddc~bb?aa``:__T_^^]\\\[[IZwYYYXX0WWVUUUTTTTJSSmS R}RQQPP+OOaNNMMiLLWLK$JJMIII$HHGGBGFrEEDDaDCCUBB1AA.@@@??C>>> ==F<&%%$$C##"""*!!!K! D SUzRHYT*E_ XbB*  ~  w r / ` vu5SZH-Tad jūdi viņam jautāja: “Kādu zīmi tu vari parādīt, tā rīkodamies?”dGATad viņa mācekļi atcerējās, ka ir rakstīts: “Dedzība par tavu namu mani aprij.” F Baložu pārdevējiem viņš sacīja: “Nesiet to visu prom no šejienes! Nepadariet mana Tēva namu par tirgus namu!”E un, savijis no virvēm pletni, izdzina no tempļa visus, arī avis un vēršus, un izkaisīja mijēju naudu un apgāza galdus.`D9Viņš atrada templī vēršu, avju un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžamQC Tuvojās jūdu Pashas svētki, un Jēzus devās augšup uz Jeruzālemi.B} Pēc tam viņš nogāja uz Kapernaumu – pats, viņa māte, brāļi un viņa mācekļi – un tur palika nedaudz dienu.vAe Tā Galilejas Kānā Jēzus sāka darīt zīmes, atklādams savu godību, un viņa mācekļi ticēja viņam./@W un viņam sacīja: “Ikviens cilvēks vispirms liek priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, tad sliktāko, bet tu esi pataupījis labo vīnu līdz šim.”_?7 Kad mielasta pārraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija tapis par vīnu, – viņš nezināja, no kurienes tas ir, bet kalpotāji, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad mielasta pārraugs sauc līgavainiq>[Tad viņš tiem sacīja: “Tagad smeliet un nesiet mielasta pārraugam.” Un viņi to aiznesa.v=eJēzus viņiem sacīja: “Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un viņi tos piepildīja līdz pat malai. <Tur bija nolikti seši akmens trauki ūdenim, pēc jūdu šķīstīšanās paražas, katrs no tiem divi vai trīs mēru tilpumā.V;%Viņa māte sacīja kalpotājiem: “Ko vien viņš jums saka, to dariet!”v:eTad Jēzus viņai atbildēja: “Sieviete, kāda man daļa par to? Mana stunda vēl nav atnākusi.”Q9Kad pietrūka vīna, Jēzus māte viņam sacīja: “Tiem nav vīna.”?8yArī Jēzu un viņa mācekļus uzaicināja uz kāzām.Q7 Trešajā dienā bija kāzas Galilejas Kānā, un Jēzus māte bija tur.+6 Q3Un viņš tam sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.”5 32Jēzus tam sacīja: “Tu tici tādēļ, ka es tev teicu, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi vēl lielākas lietas par šīm.”b4 ?1Natanaēls atbildēja viņam: “Rabi, tu esi Dieva Dēls, tu esi Israēla Ķēniņš!”3 30Natanaēls viņam jautāja: “Kā tu mani pazīsti?” Jēzus atbildēja: “Pirms Filips tevi sauca, es redzēju tevi zem vīģes koka.”2 y/Jēzus redzēja Natanaēlu nākam un sacīja par viņu: “Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības.”1 .Bet Natanaēls viņam jautāja: “Vai no Nācaretes var būt kas labs?” Filips tam atbildēja: “Nāc un paskaties!”I0  -Filips atrada Natanaēlu un viņam sacīja: “Mēs esam atraduši to, par kuru Mozus rakstījis bauslībā un par kuru rakstījuši arī pravieši, – Jēzu, Jāzepa dēlu, no Nācaretes.”F/ ,Bet Filips bija no Bētsaīdas, Andreja un Pētera pilsētas.z. o+Nākamajā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrada Filipu un tam sacīja: “Seko man!”- 5*Viņš to aizveda pie Jēzus. Uzlūkojis viņu, Jēzus sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa” (tulkojumā: Pēteris).x, k)vispirms atrada savu brāli Sīmani un viņam sacīja: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: Kristus ).v+ g(Bet Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viens no tiem diviem, kas Jāni bija dzirdējuši un sekojuši Jēzum,+* Q'Viņš tiem sacīja: “Nāciet un redzēsiet!” Tad tie aizgāja un redzēja, kur viņš mājo, un palika to dienu pie viņa. Tas bija ap desmito stundu.4) c&Bet Jēzus, apgriezies un ieraudzījis viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Tie viņam sacīja: “Rabi (tulkojumā: Skolotāj), kur tu mājo?”E( %Abi mācekļi dzirdēja viņu tā runājam un sekoja Jēzum.Q' $Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš sacīja: “Redzi, Dieva Jērs!”O& #Nākamajā dienā Jānis atkal stāvēja un arī divi viņa mācekļi.E% "Es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.”*$ O!Es viņu nepazinu, bet tas, kurš mani sūtījis kristīt ūdenī, man sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nonākam un paliekam, ir tas, kas kristī Svētajā Garā.h# K Un Jānis liecināja: “Es skatīju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz viņa.r" _Un es viņu nepazinu, bet tādēļ es nācu, kristīdams ūdenī, lai viņš tiktu atklāts Israēlam.”v! gŠis ir tas, par kuru es teicu: pēc manis nāk vīrs, kurš ir pirms manis, jo viņš bija pirmāk nekā es.}  uNākamajā dienā Jānis redzēja Jēzu nākam pie viņa un sacīja: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.H  Tas notika Bētanijā, viņpus Jardānas, kur Jānis kristīja.n Wviņš, kas ir pirms manis, nāk pēc manis. Viņam es neesmu cienīgs atraisīt sandaļu siksnas.”n WJānis viņiem atbildēja: “Es kristīju ūdenī, bet jūsu vidū stāv kāds, ko jūs nepazīstat,o Yun tie jautāja viņam: “Kādēļ tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne pravietis?”& IBija atsūtīti arī farizeji,{ qViņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet līdzenu ceļu Kungam, kā pravietis Jesaja sacījis.” }Tad tie viņam jautāja: “Kas tu esi? – lai varam atbildēt tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?”) MTad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elija?” Bet viņš sacīja: “Es tas neesmu.” – “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”= wViņš stingri apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?”q ]Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dievs, kas ir pie Tēva krūts, viņu ir atklājis.b ?jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi caur Jēzu Kristu.Y -Mēs visi esam guvuši no viņa pilnības – žēlastību un vēl žēlastību,- UJānis liecina par viņu, saukdams: “Viņš bija tas, par kuru es sacīju: tas, kas nāk aiz manis, tagad iet man pa priekšu, jo viņš bija pirmāk nekā es!”. WUn Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušajam Dēlam, pilnu žēlastības un patiesības.l S kas nav no asinīm, nedz no miesas iegribas, nedz pēc cilvēka iegribas, bet ir dzimuši no Dieva.g I Tiem, kuri viņu uzņēma, kas ticēja viņa vārdā, viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem,= w Viņš nāca pie savējiem, bet tie viņu neuzņēma.a  = Viņš, gaisma, bija pasaulē, un pasaule caur viņu radās, bet pasaule viņu nepazina.T  # Viņš bija patiesā gaisma, kas nāca pasaulē un spīd visiem cilvēkiem.P  Viņš pats nebija gaisma, bet viņš nāca, lai liecinātu par gaismu.^  7Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi caur viņu ticētu.7  kNāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.: qGaisma spīd tumsā, un tumsa to nespēja satvert.A Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.S !Viss ir radies caur viņu, un nekas, kas ir radies, nav radīts bez viņa.) OViņš bija iesākumā pie Dieva.O Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.7i5un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu.M4Tad tie viņu pielūdza un ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē,fE3Kad viņš tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs.[/2Viņš tos izveda ārā līdz pat Bētanijai un, savas rokas pacēlis, svētīja.1Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet jūs palieciet pilsētā, līdz tapsiet ietērpti spēkā no augšienes.”)~M0jūs tam esat liecinieki.} /un viņa vārdā visām tautām, sākot no Jeruzālemes, tiks sludināta atgriešanās, lai saņemtu grēku piedošanu;x|i.un sacīja: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un augšāmcelsies no mirušajiem trešajā dienā,L{-Tad viņš lika viņu prātam atvērties, ka tie saprastu Rakstus,7zg,Tad viņš teica: “Šie ir mani vārdi, ko es jums sacīju, kad biju pie jums! Visam jāpiepildās, kas par mani sacīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos.”9ym+un viņš to ņēma un ēda viņu acu priekšā.2x_*Tad tie iedeva viņam ceptas zivs gabalu,|wq)Kad viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja: “Vai jums šeit ir kas ēdams?”Bv(Un, to teicis, viņš parādīja viņiem rokas un kājas.u/'Uzlūkojiet manas rokas un manas kājas – tas esmu es. Aptaustiet mani un skatieties, garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man.”etC&Bet viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat satraukti un jūsu sirdīs ceļas šaubas?Hs %Satrūkušies un baiļu pārņemti, tie domāja, ka redz garu.mrS$Viņiem tā runājot, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja viņiem: “Miers ar jums.”cq?#Un viņi izstāstīja, kas notika ceļā un kā tie viņu pazina, kad viņš lauza maizi.\p1"un viņi sacīja: “Kungs patiesi ir augšāmcēlies un parādījies Sīmanim.”o)!Tajā pašā stundā viņi piecēlušies griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tur sapulcējušos tos vienpadsmit un citus kopā ar tiem,xni Un viņi sacīja viens otram: “Vai mūsu sirds nedega, kad viņš ar mums runāja, Rakstus izskaidrodams?”Ym+Tad viņu acis atvērās un tie viņu pazina; bet viņš tiem kļuva neredzams.llQKad viņš apsēdās ar tiem pie galda, viņš ņēma maizi, to svētīja un pārlauzis deva tiem.kBet tie sāka viņu pierunāt: “Paliec pie mums, jo tuvojas vakars un diena jau galā.” Un viņš iegāja, lai paliktu kopā ar tiem.hjIViņi jau bija nonākuši pie tā ciema, kurp devās, un Jēzus izlikās, it kā ietu tālāk.vieUn, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja, kas visos Rakstos sacīts par viņu.OhVai Kristum tā nevajadzēja ciest un ieiet savā godībā?”|gqUn viņš tiem sacīja: “Ak, jūs nesaprātīgie un sirdī kūtrie ticēt visam, ko runājuši pravieši! f Tad daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un atrada visu tā, kā sievietes bija sacījušas, bet viņu pašu tie neredzēja.”e%un neatrada viņa miesas. Viņas pārnāca un stāstīja mums, ka redzējušas eņģeļu parādību, un tie sacījuši, ka viņš ir dzīvs.mdSMūs pārsteidza arī dažas sievietes no mūsu vidus, kas rīta agrumā bija aizgājušas pie kapazcmBet mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas izglābs Israēlu; un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis.qb[kā virspriesteri un mūsu vadoņi viņu nodeva, lai notiesātu uz nāvi, un kā viņu piesita krustā.EaViņš jautāja: “Kas tad?” Un tie viņam sacīja: “Tas, kas notika ar Jēzu, Nācarieti, vīru, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visu ļaužu priekšā,`'un viens no viņiem, vārdā Kleops, atbildēja: “Tu esi vienīgais, kas, Jeruzālemē būdams, nezini, kas šajās dienās tur noticis.”z_mUn viņš tiem sacīja: “Par ko jūs te iedami spriežat savā starpā?” Viņi noskumuši apstājās,1^]Bet to acīm nebija ļauts viņu pazīt!\]1Un, viņiem runājot un spriežot, pats Jēzus pienāca un gāja kopā ar viņiem.2\_Viņi pārrunāja visu, kas bija noticis.[# Un, redzi, divi no tiem tajā pašā dienā devās ceļā uz Emmausu – ciemu, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzālemes.%ZC Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu; un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.WY' Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja.X} Tās bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un vēl citas ar tām, kas pastāstīja to apustuļiem.^W5 Atgriezušās no kapa, viņas visu pastāstīja tiem vienpadsmit un arī pārējiem.+VQUn tās atcerējās viņa vārdus. UCilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.”rT]Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā:tSaTās izbailēs zemu nolieca galvas, bet viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?R}Kamēr viņas bija apjukušas par to, kas noticis, redzi, tām blakus nostājās divi vīri spoži mirdzošās drānās.@Q{Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada.0P[Bet tās atrada akmeni no kapa noveltu.O Nedēļas pirmajā dienā pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržīgās zāles, ko bija sagatavojušas.N8Atgriezušās mājās, tās sagatavoja smaržīgas zāles un svaidāmo eļļu un sabatu pavadīja mierā pēc bauslības.M7Sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, gāja nopakaļ un redzēja kapu un kā tika noliktas viņa miesas.“Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” To pateicis, viņš nomira.UC#-jo saule aptumšojās. Un tempļa priekškars tika pārplēsts vidū pušu.[B/,Tas bija ap sesto stundu, un tumsa pārklāja visu zemi līdz devītajai stundai,gAG+Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.”U@#*Un viņš sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.”r?])Mēs ciešam taisnīgi, saņemdami pelnīto par saviem darbiem, bet viņš nav darījis nekā ļauna.”[>/(Bet otrs viņu aprāja: “Vai tu nebīsties Dieva? Tev taču ir tāds pats sods.= 'Viens no pakārtajiem noziedzniekiem viņu zaimoja, sacīdams: “Vai tad tu neesi Kristus? Izglāb pats sevi un arī mūs!”D<&Virs viņa bija uzraksts : “Šis ir jūdu Ķēniņš.”=;u%“Ja tu esi jūdu Ķēniņš, izglāb pats sevi!”S:$Arī kareivji nāca klāt un deva viņam etiķi un par viņu ņirgājās:'9G#Ļaudis stāvēja un skatījās. Un arī vadoņi viņu izsmēja: “Citus viņš glāba, lai izglābj pats sevi, ja viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.” 8 "Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” Bet tie meta kauliņus, lai sadalītu viņa drēbes.7!Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Galvaskausu, tie sita viņu krustā un arī abus ļaundarus, vienu pa labo, otru pa kreiso roku.P6 Viņi atveda arī divus ļaundarus, lai tos nonāvētu kopā ar viņu.W5'Ja reiz tā notiek ar zaļoksnu koku, kas tad notiks ar nokaltušu?”Y4+Tad kalniem sacīs: krītiet uz mums! – un pakalniem: apklājiet mūs!3jo, redzi, nāks dienas, kad teiks: laimīgas ir neauglīgās un klēpji, kas nav dzemdējuši, un krūtis, kas nav zīdījušas.2Pagriezies pret tām, Jēzus sacīja: “Jeruzālemes meitas, neraudiet par mani, raudiet par sevi un saviem bērniem,]13Viņam sekoja liels ļaužu pulks un sievietes, kas vaimanāja un apraudāja viņu.0 Kad viņu veda prom, tie sagrāba kādu kirēnieti Sīmani, kurš nāca no lauka, un piespieda, lai tas nes krustu aiz Jēzus./Viņš atlaida to, kas bija iemests cietumā par nemieru celšanu un slepkavību, to, kuru viņi lūdza, bet Jēzu nodeva viņu gribai.6.gTad Pilāts nolēma izpildīt viņu prasību.-wBet tie neatlaidās, ar skaļu kliegšanu prasīdami sist viņu krustā, un viņu kliegšana kļuva arvien skaļāka.F,Tad viņš trešo reizi tiem sacīja: “Ko sliktu tad viņš ir izdarījis? Neredzu nekāda iemesla, kādēļ viņš būtu pelnījis nāvi, tādēļ pārmācīšu viņu un atlaidīšu.”F+Bet tie kliedza: “Sit viņu krustā! Sit viņu krustā!”F*Pilāts vēlreiz viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.Z)-Tas bija iemests cietumā nemieru un slepkavības dēļ, kas notikusi pilsētā.X()Bet viss pūlis sāka kliegt, saukdams: “Nost ar šo! Atlaid mums Barabu!”k'OViņam vajadzēja vienu uz svētkiem atlaist. dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts;&qtādēļ es pārmācīšu viņu un atlaidīšu.”%Arī Hērods nekā nav atradis, jo tas atsūtīja viņu atpakaļ pie mums; redzi, viņš neko nav darījis, par ko būtu pelnījis nāvi,i$Ktiem sacīja: “Jūs esat atveduši pie manis šo cilvēku, kurš it kā musinot tautu uz atkrišanu, un, redzi, jūsu priekšā viņu nopratinājis, es neatradu šajā cilvēkā nekādu vainu, par ko jūs viņu apsūdzat.A#} Bet Pilāts, sasaucis virspriesterus, vadoņus un tautu,]"3 Todien Hērods un Pilāts kļuva draugi; pirms tam viņi bija naidā viens ar otru.,!Q Hērods kopā ar saviem karavīriem izturējās nicinoši pret viņu un ņirgājās, tad ieģērba viņu krāšņās drānās un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.^ 5 Virspriesteri un rakstu mācītāji tur stāvēja un neatlaidīgi viņu apsūdzēja.I  Tas viņu visādi iztaujāja, bet viņš neko tam neatbildēja.8iIeraudzījis Jēzu, Hērods ļoti nopriecājās, jo jau labu laiku vēlējās viņu redzēt, tādēļ ka bija dzirdējis par viņu un cerēja kādu zīmi no viņa ieraudzīt.un, uzzinājis, ka viņš ir pakļauts Hērodam, tas nosūtīja viņu pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.OTo izdzirdējis, Pilāts jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis,s_Bet tie neatlaidās: “Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, no Galilejas līdz šejienei.”nUTad Pilāts sacīja virspriesteriem un ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu šajā cilvēkā.”taPilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Un viņš atbildēja: “Tu to saki.”%CTie sāka viņu apsūdzēt: “Mēs atradām, ka viņš kūda mūsu tautu un aizliedz maksāt nodokļus cēzaram, un apgalvo, ka ir Kristus, Ķēniņš.”? {Tad viss viņu pulks cēlās un veda Jēzu pie Pilāta.wgGBet viņi sacīja: “Kāda vēl liecība mums vajadzīga? Mēs taču paši to dzirdējām no viņa mutes.”  FTad viņi visi jautāja: “Tātad tu esi Dieva Dēls?” Bet viņš tiem atbildēja: “Jūs sakāt, ka es tas esmu.”^5EBet no šā brīža Cilvēka Dēls sēdēs pie varenā Dieva labās rokas.”BDUn, ja es jums jautāšu, jūs man neatbildēsiet.Cun teica: “Ja tu esi Kristus, saki mums to.” Bet viņš tiem atbildēja: “Ja es jums to arī teikšu, jūs tam neticēsiet.wBKad iestājās diena, sapulcējās tautas vecajie, virspriesteri un rakstu mācītāji un aizveda viņu uz sinedriju,'IAUn vēl visādi zaimoja viņu.X)@un, aizklājuši viņam seju, tincināja: “Nu pravieto, kurš tev iesita.”E?Vīri, kas apsargāja Jēzu, ņirgājās par viņu un sita,4 c>Un, izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.8 i=Kungs pagriezies uzlūkoja Pēteri, un Pēteris atcerējās Kunga vārdus, kad tas viņam sacīja: “Šodien, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Kad ik dienas biju ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas pēc manis; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”M4Tad Jēzus sacīja tiem, kas bija ieradušies pēc viņa, – virspriesteriem, tempļa sardzes virsniekiem un vecajiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām?kO3Bet Jēzus sacīja: “Stājiet, pietiek!” Un, pieskāries ausij, viņš to dziedināja.R2Un viens no viņiem cirta virspriestera kalpam un nocirta tam labo ausi.nU1Bet tie, kas bija ap viņu, redzēdami, kas notiek, sacīja: “Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?”^50Bet Jēzus tam sacīja: “Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka Dēlu?”-~S/Viņam vēl runājot, redzi, nāca ļaužu pūlis, un viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda, gāja viņiem pa priekšu un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu.}{.Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”c|?-No lūgšanas piecēlies, viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos bēdās aizmigušus.~{u,Nāves baiļu pārņemts, viņš lūdza Dievu vēl stiprāk. Un viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē.Mz+Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja.xyi*“Tēvs, ja tu gribi, ņem šo biķeri prom no manis, tomēr lai notiek nevis mana, bet tava griba.”fxE)Viņš aizgāja no tiem sāņus akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu:ywk(Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”^v5'Izgājis viņš, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja.puY&Viņi sacīja: “Kungs, redzi, šeit ir divi zobeni.” Un viņš tiem sacīja: “Pietiek!”-tS%jo es jums saku: pie manis ir jātop piepildītiem Rakstu vārdiem: viņš ir pieskaitīts noziedzniekiem. Un, kas par mani ir rakstīts, jau piepildās.”s1$Un viņš tiem sacīja: “Bet tagad, kam ir maks, lai to ņem, tāpat arī somu, un, kam nav, tas lai pārdod drēbes un lai pērk zobenu,r+#Viņš tiem sacīja: “Kad es jūs sūtīju bez maka, bez somas un bez apaviem, vai jums kā trūka?” Un tie atbildēja: “Nekā.”q/"Bet Jēzus sacīja: “Es tev saku, Pēteri, vēl gailis nebūs šodien nodziedājis, pirms tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”`p9!Tas viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar tevi doties pat cietumā un nāvē.”o Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!”Xn)Sīmani, Sīmani, redzi – sātans gribējis jūs sijāt kā kviešus.mlai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā Valstībā un sēdētu troņos, tiesādami divpadsmit Israēla ciltis.Wl'Un es jums novēlu Valstību, tāpat kā mans Tēvs to novēlēja man,RkJūs vienmēr esat palikuši kopā ar mani manos pārbaudījumos.%jCKas ir lielāks – vai tas, kas pie galda sēž, vai tas, kas kalpo? Vai gan ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kalpam līdzīgs.jiMBet jūs tā ne. Lielākais no jums lai top kā mazākais, un galvenais lai ir kā kalps!h{Bet viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām; un tie, kam vara pār tām, tiek saukti par labdariem.bg=Un viņu starpā izcēlās arī strīds, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko.PfUn viņi sāka taujāt cits citam, kurš no viņiem to grasās darīt.}esJo tiešām Cilvēka Dēls aiziet, kā tas nolikts, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru viņš tiek nodots.”Yd+Bet, redzi, tā cilvēka roka, kas mani nodod, ir līdzās man uz galda.&cETāpat viņš ņēma arī biķeri, kad viņi bija paēduši, un teica: “Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas.*bMPaņēmis maizi un pateicies, viņš lauza to un deva viņiem, sacīdams: “Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to dariet, mani pieminēdami.”ayjo es jums saku: kopš šā brīža es no vīnakoka augļiem vairs nedzeršu, tiekams nāks Dieva valstība.”m`SUn, paņēmis biķeri un pateicies, viņš sacīja: “Ņemiet to un sadaliet savā starpā,h_Ijo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekams tas piepildīsies Dieva valstībā.”m^SViņš tiem sacīja: “Kā es ilgojos kopā ar jums ēst šo Pashu pirms savām ciešanām,P]Kad tā stunda pienāca, viņš apsēdās un apustuļi līdz ar viņu.a\; Aizgājuši viņi atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sagatavoja Pashas mielastu.c[? Un viņš jums ierādīs lielu iekārtotu augšistabu, tur gatavojiet mielastu.”Z un sakiet tās mājas saimniekam: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur varu ar saviem mācekļiem baudīt Pashas mielastu?*YM Viņš sacīja: “Redzi, iegājuši pilsētā, jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni, sekojiet viņam tajā mājā, kur viņš ieies,KX Tie viņam jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs to sagatavojam?” WUn viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: “Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu, lai mēs to varētu ēst.”QVTad pienāca Neraudzētās maizes diena, kad bija jākauj Pashas jērs.hUIViņš piekrita un meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu tiem nodotu, kad nebūs klāt ļaudis.NTUn tie nopriecājās un savstarpēji vienojās, ka dos viņam naudu.oSWViņš aizgāja un sarunāja ar virspriesteriem un tempļa sardzes virsniekiem, kā viņu tiem nodot.VR%Tad sātans iegāja Jūdā, kuru sauca Iskariots, vienā no tiem divpadsmit.vQeVirspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju, kā viņu pazudināt, bet viņi baidījās no tautas.Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt no visa tā, kas notiks, un stāties Cilvēka Dēla priekšā.”LL#kā slazds. Tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.K)"Bet piesargieties, ka jūsu sirdis nenotrulinās dzerot un plītējot un dzīves rūpestos un tā diena nepārsteidz jūs pēkšņi –@J{!Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.VI% Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.fHETāpat arī jūs, kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt.dGAKad tiem pumpuri sāk plaukt, jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu.aF;Un viņš tiem stāstīja līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un citus kokus.pEYKad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.”eDCUn tad viņi redzēs Cilvēka Dēlu padebesīs nākam varenībā un lielā godībā.pCYCilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti.BUn zīmes būs uz saules un mēness, un zvaigznēm, un tautas uz zemes būs izmisumā un izbijušās, kālab jūra krāc un bango..AUUn viņi kritīs no zobena asmens un kā gūstekņi tiks aizvesti pie visām tautām, un Jeruzālemi bradās pagānu kājas, līdz viņu laiki piepildīsies.|@qVai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās; jo liels posts nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.Q?jo tās ir soda dienas, lai piepildītos viss, kas ir rakstīts.>Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos, bet, kas pilsētā, lai iziet no tās un, kas laukos, lai neieiet tajā,~=uBet, kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēka ielenktu, tad ziniet, ka tās izpostīšana ir pienākusi.=<uAr savu izturību jūs iemantosiet dzīvību.8;kBet ne mats no jūsu galvas nenokritīs.9:mUn visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.n9UArī vecāki un brāļi, radinieki un draugi jūs nodos, un kādus no jūsu vidus nogalinās.8Jo es jums došu vārdus un gudrību, kam neviens no jūsu pretiniekiem nespēs pretī stāties vai pretī runāt.j7MTad nu apņemieties savās sirdīs iepriekš nedomāt par to, kā jūs aizstāvēsieties.26_ Tas jums ļaus par mani liecināt.5/ Bet pirms visa tā viņi gūstīs jūs un vajās, nodos sinagogās un cietumos, vedīs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.|4q būs lielas zemestrīces un vietu vietām bads un mēris, un no debesīm nāks baismīgas un lielas zīmes.\31 Tad viņš tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,2 Bet, kad jūs dzirdēsiet par kariem un dumpjiem, nebīstieties! Jo tam tā papriekš jānotiek, bet tas vēl nebūs gals.”  ~~ }}.||X{zzXyylyxux4ww;vv=uuzttPssrrqqppoomnn)mmOlll?lksjjjXj'ii6hhgg(ffeddmdccbbNaaD``/__S^^B]]]>\\\[LZZfYY,XXyWWxWVTUTTT7SSIRRQQbPPOOkNN MMGLLpL KJJJ:IIH?GGDFFsEEDD$CC'BwB'AAM@@r?>>>===<<<.;;K:::;999 88R77z66'544x3332251100/p/ .8-k-,,'++**T))k((''W&&;%%j$$i$###>""!u ?[sm-lecX}#r{RJ W Q P -={"5fyRk3“Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, ja iepriekš nav viņu uzklausījusi un uzzinājusi, ko viņš dara?”]Q32Tad viens no viņiem, Nikodēms, kurš jau agrāk bija nācis pie Jēzus, jautāja:AP}1Šis pūlis, kas nepazīst bauslības, ir nolādēts.”=Ou0Vai kāds no vadoņiem vai no farizejiem tic viņam?EN/Bet farizeji tiem jautāja: “Vai arī jūs esat pievilti?aM;.Sargi atbildēja: “Vēl nekad neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.”L-Kad sargi atgriezās pie virspriesteriem un farizejiem, tie viņiem jautāja: “Kādēļ jūs neesat viņu atveduši?”UK#,Daži no tiem gribēja viņu satvert, taču neviens viņam rokas nepielika.@J{+Tad viņa dēļ ļaužu pūlī izcēlās šķelšanās.zIm*Vai tad Raksti nesaka, ka Kristum jānāk no Dāvida dzimuma un no Betlēmes ciema, no kurienes bija Dāvids?”mHS)Citi sacīja: “Šis ir Kristus.” Bet citi jautāja: “Vai gan Kristum ir jānāk no Galilejas?jGM(Šos vārdus dzirdējuši, daži no ļaužu pūļa sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.”F'To viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas viņam tic. Jo Gars vēl nebija dots, tādēļ ka Jēzus vēl nebija ievests godībā.^E5&kas man tic. Kā Rakstos sacīts, no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes.”D%Bet pēdējā lielajā svētku dienā Jēzus nostājās un sauca: “Kam slāpst, tas lai nāk pie manis un lai dzer, C $Ko nozīmē vārdi, ko viņš sacīja: jūs meklēsiet mani un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt?”7Bg#Jūdi tad runāja savā starpā: “Kurp šis taisās iet, ka mēs viņu neatradīsim? Vai tik viņš negrib iet pie jūdiem, kas dzīvo grieķu zemēs, un mācīt grieķus?cA?"Jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt.”r@]!Tad Jēzus teica: “Vēl īsu brīdi esmu kopā ar jums, tad aizeju pie tā, kas mani sūtījis.? Kad farizeji dzirdēja ļaudis par viņu tā runājam, virspriesteri un farizeji sūtīja sargus, lai tie viņu sagūstītu. > Bet daudzi pūlī ticēja viņam un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai viņš darīs vairāk zīmju, nekā šis ir darījis?”t=aTad tie gribēja viņu sagūstīt, bet neviens viņam roku nepielika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.Y<+Bet es viņu pazīstu, jo esmu no viņa, un viņš ir mani sūtījis.”W;'Tad Jēzus, templī mācīdams, skaļi sauca: “Jūs zināt mani un zināt, no kurienes es esmu, un ne jau pats no sevis esmu nācis, bet patiess ir tas, kas mani sūtījis, un to jūs nepazīstat.u:cMēs taču zinām, no kurienes šis ir; bet, kad nāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.”9 Un skat! Viņš runā atklāti, un tie neko pret viņu nesaka. Vai tad vadoņi patiešām būtu atzinuši, ka šis ir Kristus?Y8+Tad kādi jeruzālemieši teica: “Vai viņš nav tas, ko tie grib nogalināt?S7Netiesājiet pēc ārēji redzamā, bet spriediet taisnu tiesu!”)6KJa cilvēks var saņemt apgraizīšanu sabatā, nepārkāpjot bauslību, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?5 Jūs sabatā apgraizāt cilvēku, tādēļ ka Mozus jums devis apgraizīšanu – tā gan nav no Mozus, bet no tēviem.d4AUz to Jēzus viņiem teica: “Esmu darījis vienu darbu, un jūs visi brīnāties.a3;Ļaužu pūlis atbildēja: “Dēmons tevi apsēdis! Kurš gan tevi grib nogalināt?”2Vai Mozus jums nav devis bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību. Kādēļ jūs gribat mani nogalināt?”1/Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu, bet, kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess, un viņā nav netaisnības.0Ja kāds grib darīt viņa gribu, tas pazīs šo mācību – vai nu tā ir no Dieva, vai es runāju no sevis paša.i/KTad Jēzus viņiem atbildēja: “Mana mācība nav mana, bet viņa, kas mani sūtījis.[./Jūdi brīnījās, sacīdami: “Kā viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?”N-Kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja templī un sāka mācīt.V,% Tomēr neviens par viņu nerunāja atklāti, jo tiem bija bailes no jūdiem.+ Ļaudis visādi runāja par viņu. Daži sacīja: “Viņš ir labs!” Citi atkal teica: “Nē, viņš maldina ļaudis!”L* Tad svētkos jūdi viņu meklēja un runāja: “Kur viņš ir?”|)q Kad nu viņa brāļi aizgāja uz Būdiņu svētkiem, tad arī viņš nogāja – ne atklāti, bet it kā paslepus.,(S To teicis, viņš palika Galilejā.t'aDodieties jūs uz svētkiem, bet es uz svētkiem vēl neeju, jo mans laiks vēl nav piepildīts.”m&SJūs pasaule nevar nīst, bet mani tā nīst, jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni.n%UTad Jēzus tiem sacīja: “Mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt./$Yjo pat viņa brāļi viņam neticēja.#wJo neviens neko nedara slepenībā, ja grib nākt atklātībā. Ja tu dari tādus darbus, rādi sevi pasaulei,” –"Tad viņa brāļi viņam teica: “Dodies prom no šejienes un noej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redzētu darbus, kurus tu dari.*!OJūdu Būdiņu svētki bija tuvu.  Pēc tam Jēzus pārstaigāja Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tādēļ ka jūdi viņu meklēja nokaut.  GTo viņš sacīja par Jūdu, Sīmaņa Iskariota dēlu, jo Jūda, viens no tiem divpadsmit būdams, bija tas, kurš viņu nodos.ucFJēzus tiem atbildēja: “Vai es neesmu jūs divpadsmit izredzējis? Bet viens no jums ir velns.”GEun mēs ticam un esam atzinuši, ka tu esi Dieva Svētais.”r]DSīmanis Pēteris viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,W'CTad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai jūs arī gribat aiziet?”U#BNo tā brīža daudzi viņa mācekļi novērsās un vairs negāja ar viņu.AViņš teica: “Tādēļ es esmu jums sacījis, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nav dots no Tēva.”@Bet ir kādi starp jums, kas netic.” Jēzus jau no iesākuma zināja, kuri ir tie, kas netic, un kurš ir tas, kas viņu nodos.kO?Gars dara dzīvu, miesa nelīdz nenieka. Vārdi, ko es jums runāju, ir Gars un dzīvība.iK>Bet, ja jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu uzkāpjam tur, kur viņš bija iepriekš, ko tad?wg=Jēzus, zinādams, kādēļ viņa mācekļi kurn, sacīja viņiem: “Vai tas jums ir par apgrēcību?ykŠī ir maize, kas nākusi no debesīm, nevis tāda, kādu ēduši jūsu tēvi un nomiruši. Kas ēd šo maizi, tas dzīvos mūžīgi.”}9Tāpat kā dzīvais Tēvs mani ir sūtījis un es dzīvoju caur Tēvu, arī tas, kas mani ēd, caur mani dzīvos.T!8Kas manu miesu ēd un manas asinis dzer, paliek manī un es viņā.W'7Jo mana miesa ir patiess ēdiens un manas asinis ir patiess dzēriens.w6Kas manu miesu ēd un manas asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to augšāmcelšu pastarā dienā.$ A5Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs neēdat cilvēka Dēla miesu un nedzerat viņa asinis, jums nav dzīvības sevī.d A4Tad jūdi sāka savā starpā strīdēties: “Kā viņš var dot mums ēst savu miesu?”3 _3Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kurš ēd no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Bet maize, ko es došu par pasaules dzīvību, ir mana miesa.”W '2Maize, kas nākusi no debesīm, ir tāda, ka tas, kas to ēd, nemirst.F 1Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī un ir miruši.)M0ES ESMU dzīvības maize.U#/Patiesi, patiesi es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.kO.Ne tā, ka Tēvu kāds būtu redzējis. Vien tas, kas ir no Dieva, tas ir redzējis Tēvu. -Praviešos ir rakstīts: un visi būs Dieva mācīti. – Ikviens, kas ir no Tēva dzirdējis un mācījies, nāk pie manis.{,Neviens nevar nākt pie manis, ja Tēvs, kas mani sūtījis, to nevelk, un es to augšāmcelšu pastarā dienā.G+Jēzus viņiem atbildēja: “Nekurniet savā starpā!!;*Un viņi sacīja: “Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad viņš saka: es esmu nācis no debesīm?”r])Bet jūdi sāka kurnēt par viņu, jo viņš bija teicis: es esmu maize, kas nākusi no debesīm.-(Mana Tēva griba ir, lai ikvienam, kas skata Dēlu un tic viņam, būtu mūžīgā dzīvība, un es to augšāmcelšu pastarā dienā.” 'Mana sūtītāja griba ir, lai neko no tā, ko viņš man ir devis, es nepazaudētu, bet augšāmceltu pastarā dienā.o~W&jo es neesmu no debesīm nācis, lai darītu savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.q}[%Visi, ko Tēvs man dod, nāk pie manis, un nevienu, kas pie manis nāk, es nekad nedzīšu prom,T|!$Es jums sacīju, ka jūs gan esat mani redzējuši, tomēr neticat. {#Jēzus tiem sacīja: “ES ESMU dzīvības maize. Kas nāk pie manis, tam nesalks, un, kas man tic, tam neslāps nemūžam.Rz"Tad tie sacīja viņam: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!”Zy-!jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un dod pasaulei dzīvību.”&xE Tad Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet mans Tēvs jums dod patieso debesu maizi,pwYMūsu tēvi ir mannu ēduši tuksnesī, kā rakstīts: viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm.”qv[Tad tie viņam sacīja: “Kādu tad tu rādi zīmi, lai mēs redzam un tev ticam? Kādu darbu tu dari?ouWJēzus tiem atbildēja: “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz to, ko viņš ir sūtījis.”Xt)Tad tie viņam sacīja: “Ko lai mēs darām, lai strādātu Dieva darbus?”Hs Strādājiet nevis iznīkstošās barības dēļ, bet tās barības dēļ, kas paliek mūžīgajai dzīvībai, ko jums dos Cilvēka Dēls, jo viņu ir apzīmogojis Tēvs – Dievs.”MrJēzus tiem atbildēja un sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ne tādēļ jūs meklējat mani, ka redzējāt zīmes, bet tādēļ, ka jūs esat no tām maizēm ēduši un paēduši.bq=Atraduši viņu otrā krastā, tie jautāja: “Rabi, pa kuru laiku tu šeit atnāci?” pKad nu ļaudis redzēja, ka ne Jēzus, ne viņa mācekļu tur nav, viņi iekāpa laivās un devās uz Kapernaumu, meklēdami Jēzu.o}Un no Tibērijas nāca citas laivas tuvu vietai, kur viņi bija ēduši maizi pēc tam, kad Kungs bija pateicies Dievam.sn_Otrā dienā ļaužu pūlis, kas stāvēja viņpus jūras, redzēja, ka tajā vietā nevienas citas laivas nebija kā tikai viena un ka Jēzus nebija tajā iekāpis kopā ar mācekļiem, bet mācekļi bija devušies prom vieni paši.cm?Tie gribēja viņu uzņemt laivā, un laiva jau tūdaļ bija pie krasta, kurp tie devās.Il Bet viņš tiem teica: “Es tas esmu, nebīstieties!”k5Aizīrušies divdesmit piecus vai trīsdesmit stadijus, mācekļi redzēja Jēzu pa jūras virsu staigājam un tuvojamies laivai, un viņi izbijās.:joStipram vējam pūšot, jūrā sacēlās viļņi.iun, iekāpuši laivā, devās pāri jūrai uz Kapernaumu. Bija jau kļuvis tumšs, bet Jēzus vēl nebija pie tiem atnācis.BhKad iestājās vakars, viņa mācekļi nogāja pie jūras gBet Jēzus, nomanīdams, ka tie grasās nākt un viņu satvert ar varu, lai celtu par ķēniņu, devās atkal viens pats uz kalnu.f}Tad nu ļaudis, redzēdami šo zīmi, ko viņš darīja, sacīja: “Šis patiesi ir pravietis, kam jānāk pasaulē.”e Tie salasīja un piepildīja divpadsmit grozus ar maizes gabaliem, kas paēdušajiem bija palikušas pāri no piecām miežu maizēm.d Kad tie bija papilnam paēduši, viņš sacīja saviem mācekļiem: “Salasiet pāri palikušo maizi, lai nekas nepazustu.”.cU Tad Jēzus paņēma maizes un, pateicies Dievam, izdalīja mācekļiem, bet mācekļi – tiem, kas bija apsēdušies. Tāpat arī no zivīm – cik kurš gribēja.b/ Jēzus sacīja: “Lieciet ļaudīm apsēsties.” Tajā vietā bija daudz zāles; un tie apsēdās – skaitā ap pieci tūkstoši vīru.xai “Šeit ir kāds zēns, kuram ir piecas miežu maizes un divas zivis, bet kas gan tas ir – tik daudziem?”X`)Viens no viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viņam sacīja:x_iFilips viņam atbildēja: “Par divsimt denārijiem tiem maizes nepietiks, lai katrs kaut mazliet dabūtu.”N^Viņš tā teica, to pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko darīs.]-Jēzus pacēla acis un, ieraudzījis, ka liels ļaužu pūlis nāk pie viņa, sacīja Filipam: “Kur lai pērkam maizi, ko tiem ēst?”)\MPasha, jūdu svētki, bija tuvu.K[Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur ar saviem mācekļiem apsēdās.bZ=Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, jo tie redzēja zīmes, ko viņš darīja slimajiem.FY Pēc tam Jēzus devās pāri Galilejas jeb Tibērijas jūrai.\X1/Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?”`W9.Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo par mani viņš ir rakstījis.{Vo-Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Ir kāds, kas jūs apsūdz, – Mozus, uz kuru jūs cerat.U,Kā jūs varat ticēt, godu viens no otra pieņemdami, bet to godu, kas ir no vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat?Ty+Es esmu nācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā vārdā, to jūs pieņemsiet.HS *bet jūs es pazīstu – jūsos nav Dieva mīlestības.1R])Es nepieņemu godu no cilvēkiem,MQ(Bet jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība.vPe'Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat tur gūt mūžīgo dzīvību, un tie ir, kas liecina par mani!jOM&un jums nav viņa vārda, kas jūsos paliek, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis.N-%Un Tēvs, kas mani sūtījis, ir pats liecinājis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz viņa vaigu redzējuši,XM)$Man ir lielāka liecība nekā Jāņa liecība, jo tie darbi, kurus Tēvs man ir devis, lai tos izdaru līdz galam, – šie paši darbi, ko es daru, – liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs.wLg#Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā.\K1"Ne no cilvēka es pieņemu liecību, bet to saku, lai jūs tiktu izglābti.`J9!Jūs sūtījāt pārstāvjus pie Jāņa, un viņš ir apliecinājis patiesību.rI] ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka viņa liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa.LHJa es liecinu par sevi pats, tad mana liecība nav patiesa,+GOEs nespēju no sevis darīt neko. Kā es dzirdu, tā tiesāju, un mana tiesa ir taisna, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.Fun izies ārā: tie, kas darījuši labu, – celsies augšām dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, – notiesāšanai.eECNebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsiWD'Viņš tam devis varu arī tiesāt, tādēļ ka tas ir Cilvēka Dēls.}CsTāpat kā Tēvam ir dzīvība sevī pašā, viņš devis arī Dēlam, lai tam būtu dzīvība sevī pašā."B=Patiesi, patiesi es jums saku: nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos.GAPatiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus dzird un tic viņam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā.@wlai visi godātu Dēlu, tāpat kā tie godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, tie negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.J? Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,g>GTāpat kā Tēvs mirušos uzmodina un dara dzīvus, arī Dēls atdzīvina, kurus grib. =Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda viņam visu, ko pats dara, un rādīs lielākus darbus par šiem, tā ka jūs brīnīsieties.V<%Tad Jēzus atbildēja un tiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls nevar pats no sevis darīt neko, ja vien tas neredz Tēvu darām, jo vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls..;UNu vēl vairāk jūdi meklēja viņu nonāvēt, tādēļ ka viņš ne tikvien neievēroja sabatu, bet arī sauca Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.i:KBet viņš tos uzrunāja: “Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.”S9Un jūdi sāka Jēzu vajāt, tādēļ ka viņš to bija darījis sabatā.e8CTad šis cilvēks aizgāja un sacīja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu darījis veselu.7+Pēc tam Jēzus to atrada templī un viņam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vesels, negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.”n6U Bet izdziedinātais nezināja, kurš tas ir, jo Jēzus nozuda ļaužu pūlī, kas tajā vietā bija.b5= Tie viņam jautāja: “Kurš ir tas cilvēks, kas tev teica: ņem un staigā?”r4] Bet viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, man teica: ņem savu gultu un staigā!”]33 Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: “Ir sabats, tu nedrīksti nest savu gultu!”k2O Un tūdaļ šis cilvēks kļuva vesels un ņēma savu gultu un staigāja; bet todien bija sabats.Q1Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!”80iSlimais viņam atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kurš mani ienestu ūdenī, kad tas tiek sakustināts, bet, kamēr es tur nokļūstu pats, cits nokāpj pirms manis.”/5Jēzus, redzēdams viņu gulošu un zinādams, ka tādā stāvoklī viņš jau ir ilgu laiku, tam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?”S.Tur bija kāds vīrs, kurš bija nevesels jau trīsdesmit astoņus gadus.g-GKas gaidīja uz ūdens kustēšanos. Brīžiem Kunga eņģelis tur nolaidās un ūdeni sakustināja; kurš tad pirmais iekāpa ūdenī pēc tā sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai arī kāda slimība tam būtu bijusi.@,{Tajās gulēja daudz neveselu, aklu, tizlu, izkaltušu.l+QJeruzālemē pie Avju vārtiem ir peldvieta, kuru ebrejiski sauc Bētzata, ar piecām kolonādēm.G* Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.W)'6Šī bija jau otrā zīme, ko Jēzus darīja, no Jūdejas atnācis Galilejā.$(A5Tad tēvs saprata, ka tas noticis brīdī, kad Jēzus viņam sacīja: “Tavs dēls ir dzīvs!” Un viņš kļuva ticīgs pats un viss viņa nams.'4Tad viņš tiem vaicāja, kurā brīdī dēlam kļuvis labāk. Tie viņam sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.”d&A3Viņam vēl ejot, pretī nāca viņa kalpi un tam pavēstīja: “Tavs dēls ir dzīvs!”%{2Jēzus tam sacīja: “Ej, tavs dēls ir dzīvs!” Cilvēks noticēja vārdiem, ko sacīja Jēzus, un aizgāja.Y$+1Ķēniņa galminieks viņam sacīja: “Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst!”e#C0Tad Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.”("I/Izdzirdis, ka Jēzus ir atnācis no Jūdejas uz Galileju, tas nāca pie viņa un lūdza, lai viņš noietu un dziedinātu viņa dēlu, kas bija pie miršanas.%!C.Tad Jēzus atkal nāca Galilejas Kānā, kur viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un bija kāds ķēniņa galminieks, kuram Kapernaumā bija slims dēls.? w-Kad nu viņš atnāca uz Galileju, tad galilejieši viņu uzņēma, jo tie bija redzējuši visu, ko viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis, jo arī viņi bija bijuši svētkos.\1,Jo Jēzus pats gan bija apliecinājis, ka pravietis savā tēvu zemē nav cieņā.M+Un pēc tām divām dienām viņš izgāja no turienes uz Galileju.+O*bet sievietei tie sacīja: “Mēs ticam vairs ne tavas runāšanas dēļ, jo paši esam dzirdējuši un zinām, ka patiešām viņš ir pasaules Pestītājs!”E)Un daudz vairāk ļaužu kļuva ticīgi viņa vārdu dēļ,fE(Kad nu samarieši nāca, lūgdami viņu palikt pie tiem, tad viņš palika tur divas dienas.'G'Bet daudzi samarieši no šīs pilsētas sāka viņam ticēt tās sievietes vārdu dēļ, kura liecināja: viņš man ir pateicis visu, ko es esmu darījusi.  &Es jūs sūtīju pļaut, kur jūs neesat pūlējušies. Citi ir strādājuši, bet jūs esat ienākuši viņu darbā.”Y+%Jo te patiess ir teiciens, ka cits ir, kas sēj, un cits ir, kas pļauj.$Jau pļāvējs saņem algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos abi, sējējs un pļāvējs.2]#Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši, un nāk pļaujamais laiks? – Redziet, es jums saku: paceliet savas acis un skatiet druvas, kas jau ir baltas pļaujai.|q"Jēzus tiem sacīja: “Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un piepildīt viņa darbu.Y+!Tad mācekļi cits citam sacīja: “Nebūs taču kāds viņam atnesis ēst?”Z- Bet viņš tiem teica: “Man ir ēdiens, ko ēst, kuru jūs nezināt.”J Pa to starpu mācekļi lūdza viņu, sacīdami: “Rabi, ēd!”9mTad tie izgāja no pilsētas un nāca pie viņa.uc“Nāciet, skatiet cilvēku, kas man ir sacījis visu, ko es esmu darījusi! Vai tikai tas nav Kristus?”Z-Tad sieviete atstāja savu ūdens trauku, nogāja pilsētā un sacīja ļaudīm:.UUn tajā pašā brīdī nāca viņa mācekļi, un tie brīnījās, ka viņš runā ar sievieti, tomēr neviens neteica: ko tu meklē? – vai: ko tu runā ar viņu?M Jēzus viņai sacīja: “Tas esmu es, kas ar tevi runā!” Sieviete viņam sacīja: “Es zinu, ka nāk Mesija, saukts Kristus, kad viņš atnāks, viņš to visu mums pasludinās.”f EDievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt Garā un patiesībā.”& EBet nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad patiesie dievlūdzēji pielūgs Tēvu Garā un patiesībā. Jo Tēvs meklē tādus, kas viņu tā pielūdz.u cJūs pielūdzat to, ko jūs nezināt, mēs pielūdzam, ko mēs zinām, jo pestīšana ir no jūdiem. Jēzus viņai sacīja: “Tici man, sieva: nāk stunda, kad jūs nepielūgsiet Tēvu nedz šajā kalnā, nedz Jeruzālemē.}sMūsu tēvi ir pielūguši Dievu šajā kalnā, bet jūs sakāt, ka tā vieta, kur jāpielūdz, ir Jeruzālemē.”KSieviete viņam sacīja: “Kungs, es redzu, ka tu esi pravietis.|qjo pieci vīri tev ir bijuši, un tas, kas tev tagad ir, arī nav tavs vīrs. To tu esi patiesi teikusi.”xiSieviete atbildēja: “Man nav vīra.” Jēzus viņai sacīja: “Tu pareizi saki: man nav vīra, –OViņš tai sacīja: “Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!”Sieviete viņam sacīja: “Kungs, dod man šo ūdeni, lai man vairs neslāptu un man vairs nebūtu jānāk šurp smelt.”1[Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”`9 Jēzus viņai atbildēja: “Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps.  Vai tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas devis mums šo aku un dzēris no tās pats un viņa dēli un viņa ganāmpulki?”~y Sieviete viņam sacīja: “Kungs, tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad tev ir dzīvais ūdens?K} Jēzus atbildēja un viņai sacīja: “Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir tas, kas tev saka: dod man dzert, – tad tu būtu lūgusi viņu un viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”|  Samariete viņam jautāja: “Kā tu, jūds būdams, lūdz dzert man, samarietei?” – jo jūdi ar samariešiem nesagājās.E{Viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā iepirkt pārtiku.dzATad nāca kāda samariete smelt ūdeni. Jēzus viņai sacīja: “Dod man dzert!”nyUTur bija Jēkaba aka. Bija ap sesto stundu, kad Jēzus, no ceļa noguris, apsēdās turpat pie akas.{xoViņš nonāk Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, tuvu pie tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.-wUViņam vajadzēja iet caur Samariju.=vuviņš atstāja Jūdeju un atkal devās uz Galileju.Bulai gan Jēzus pats nekristīja, bet viņa mācekļi, –t Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka viņš darot par mācekļiem un kristījot daudz vairāk ļaužu nekā Jānis, – s $Tam, kas tic Dēlam, ir mūžīgā dzīvība, bet, kas Dēlu neklausa, tas dzīvību neredzēs, un Dieva dusmas paliek uz viņa.9rm#Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā.[q/"Ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo Dievs savu Garu dod bez mēra.[p/!Kas šo viņa liecību ir pieņēmis, tas ir apstiprinājis, ka Dievs ir patiess.No ko ir redzējis un dzirdējis, bet neviens nepieņem viņa liecību.n5Kas nāk no augšienes, tas ir augstāks par visiem. Kas ir no zemes, tas ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas liecina,3maViņam vajag augt, bet man iet mazumā.”FlTas, kam ir līgava, ir līgavainis, bet līgavaiņa draugs, stāvēdams klāt un viņu dzirdēdams, ar lielu prieku priecājas par līgavaiņa balsi. Nu šis mans prieks ir piepildījies.ukcJūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā.jjMJānis atbildēja: “Cilvēks pats nespēj ņemt neko, ja vien tas viņam nav dots no debesīm.-iSTie nāca pie Jāņa un sacīja: “Rabi, tas, kurš bija ar tevi viņpus Jardānas, par kuru tu esi liecinājis, redzi, viņš kristī, un visi nāk pie viņa.”Vh%Starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu notika strīds par šķīstīšanos.1g]Tad Jānis vēl nebija iemests cietumā.{foBet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salīmas; ūdens tur bija daudz, un ļaudis nāca un tika kristīti.se_Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nāca jūdu zemē, un tur viņš pavadīja laiku ar tiem un kristīja.|dqBet, kas patiesību dara, tas nāk pie gaismas, lai viņa darbi kļūtu atklāti, ka tie darīti Dievā.”ocWIkviens, kurš dara ļaunu, nīst gaismu un nenāk gaismā, lai viņa darbi netiktu nosodīti.+bOTiesas spriedums ir tāds, ka gaisma ir nākusi pasaulē. Bet cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu, tādēļ ka viņu darbi bija ļauni.a%Kas tic viņam, tas netiek tiesāts, bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, jo tas nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.`{Jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta._7Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.J^ lai ikvienam, kas viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība.q][Un, kā Mozus čūsku ir paaugstinājis tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,p\Y Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi tas, kas no debesīm nokāpis – Cilvēka Dēls.[ Ja es jums runāju par zemes lietām un jūs neticat – kā jūs ticēsiet tad, kad es runāšu par debess lietām?Z% Patiesi, patiesi es tev saku: mēs runājam to, ko zinām, un liecinām to, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat.ZY- Jēzus viņam atbildēja: “Tu esi Israēla skolotājs, un tu to nezini?=Xu Nikodēms viņam jautāja: “Kā tas var notikt?”W3Vējš pūš, kur grib, un tu dzirdi tā skaņu, bet tu nezini, no kurienes tas nāk un kurp iet. Tā ir ar katru, kas piedzimis no Gara.”QVNebrīnies, ka es tev sacīju: “Jums jāpiedzimst no jauna!”WU'Kas piedzimis no miesas, ir miesa, un, kas piedzimis no Gara, ir gars. TJēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku: tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā!SNikodēms viņam sacīja: “Kā var cilvēks piedzimt, vecs būdams? Vai tad var otrreiz ieiet savas mātes miesās un piedzimt?”R/Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Patiesi, patiesi es tev saku: ja kas nepiedzimst no jauna, tas nespēj redzēt Dieva valstību.”HQ Tas atnāca naktī pie Jēzus un viņam sacīja: “Rabi, mēs zinām, ka tu esi Skolotājs, no Dieva nācis. Jo tādas zīmes, kā tu dari, nevar darīt neviens, ja vien Dievs nav ar to.”^P 7Bija kāds cilvēks starp farizejiem, vārdā Nikodēms, viens no jūdu varasvīriem.pOYjo viņam arī nevajadzēja, lai kāds liecinātu par cilvēku, viņš pats zināja, kas ir cilvēkā.SNTaču Jēzus pats viņiem neuzticējās, tādēļ ka viņš visus pazina,M{Bet viņam Jeruzālemē esot, Pashas svētkos, daudzi sāka ticēt viņa vārdam, redzēdami zīmes, ko viņš darīja.IL Tad, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš tā bija runājis, un sāka ticēt Rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija sacījis. Jēzus pazīst cilvēkus“Sagraujiet šo templi, un trijās dienās es to atkal uzcelšu!” (r@~~ }}A||{{PzzEyyDxXxww&vuuTtt;ssrqqppEpoyon~nmmgllakk"jiiPhgghfff eeHdcc?bbaa!``___L^^^]n\\e\ZZZKYXX-WW-VUUFTTKSSrRRTQQMPP_POONNSN MxMLmKKKJJ!IIMHHeGGsFFFeEEUDDACCCBBB AxA3@@Z???i>>==1<000-//@..Q.-,,*++*+ **B))5((@'':&v%%%$$(##.""!!M HcO;0;)l-&zP6$Y  / ~ 6 57TH<(#W? Jēzus sacīja: “Tam, kas ir jau mazgāts, nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi.”hVI Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu!”U3 Pēteris viņam sacīja: “Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja: “Ja es nemazgāšu, tad tev pie manis nav daļas.”fTE Jēzus viņam atbildēja: “Tu tagad nezini, ko es daru, bet pēc tam sapratīsi.”iSK Tad viņš nāca pie Sīmaņa Pētera. Tas viņam sacīja: “Kungs, tu mazgāsi man kājas?”R- Pēc tam viņš ielēja ūdeni mazgājamā traukā un sāka mazgāt mācekļiem kājas, un slaucīja tās linu drānā, ko viņš bija apsējis.`Q9 piecēlās no mielasta, novilka virsdrēbes un, paņēmis linu drānu, to sev apsēja.{Po Jēzus, zinādams, ka Tēvs viņa rokās bija nodevis visu un ka viņš no Dieva ir izgājis un pie Dieva aiziet,tOa Mielasta laikā, kad velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, jau bija ielicis sirdī nodomu viņu nodot,WN ) Bija laiks pirms Pashas svētkiem. Jēzus zināja, ka ir pienākusi viņa stunda pāriet no šīs pasaules pie Tēva; un savējos, kurus viņš šajā pasaulē bija iemīlējis, viņš mīlēja līdz galam. M  2Un es zinu, ka viņa pavēle ir mūžīgā dzīvība. Visu, ko es runāju, es runāju, kā mans Tēvs man ir sacījis.”|Lq 1Jo es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas mani sūtījis, man ir pavēlējis, ko lai saku un ko lai runāju.K% 0Kas mani atraida un manus vārdus nepieņem, tam jau ir tiesātājs: mans vārds, ko es esmu runājis, tiesās viņu pastarā dienā.J! /Ja kāds manus vārdus dzird, bet nepatur, es viņu netiesāju. Es neesmu nācis, lai pasauli tiesātu, bet lai pasauli atpestītu.dIA .Es esmu gaisma un esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas tic man, nepaliktu tumsā.DH -Un, kas mani redz, tas redz to, kas mani sūtījis.bG= ,Tad Jēzus sauca: “Kas man tic, tas tic nevis man, bet tam, kas mani sūtījis.GF +Jo cilvēcisko godību tie mīlēja vairāk nekā dievišķo. E *Tomēr arī daudzi varasvīri bija sākuši viņam ticēt, bet farizeju dēļ to neapliecināja, lai tos neizslēgtu no sinagogas.SD )Tā Jesaja sacīja, jo bija redzējis viņa godību un runāja par viņu. C9 (“Viņš ir darījis aklas to acis un nocietinājis to sirdis, lai tie ar acīm neredz un sirdī nesaprot, un neatgriežas, ka es tos dziedinātu.”@B{ 'Tie nespēja ticēt, tādēļ Jesaja cituviet sacījis:A) &lai tā piepildītos vārds, kuru sacījis pravietis Jesaja: “Kungs, kurš ir ticējis mūsu vēstij; un kam Kunga elkonis ir atklājies?”[@/ %Lai gan viņš tik daudz zīmju to priekšā bija darījis, tie viņam neticēja,Y?+ $Kamēr gaisma ir ar jums, ticiet uz gaismu, lai jūs topat gaismas dēli!”F> #Jēzus viņiem sacīja: “Vēl mazu brīdi gaisma ir jūsu vidū. Staigājiet, kamēr gaisma ir ar jums, lai jūs nepārņem tumsa. Kas tumsā staigā, tas nezina, kurp viņš iet.<=q "Tad ļaudis jautāja: “Mēs bauslībā esam dzirdējuši, ka Kristus paliek mūžīgi. Kā tad tu saki, ka Cilvēka Dēlam jātop paaugstinātam? Kas ir šis Cilvēka Dēls?”M< !To viņš sacīja, norādot uz savu nāvi, kādā viņam būs mirt.U;# Kad es no zemes tikšu paaugstināts, es visus vilkšu pie sevis.”]:3 Tagad šī pasaule tiek tiesāta. Nu šīs pasaules valdnieks tiks padzīts.\91 Jēzus sacīja: “Ne manis dēļ šī balss atskanējusi, bet jūsu dēļ.8+ Ļaužu pūlis, kas tur stāvēja un bija to dzirdējuši, sacīja: “Tas bija pērkons,” – citi teica: “Uz viņu runājis eņģelis!”7 Tēvs, pagodini savu vārdu!” Tad atskanēja balss no debesīm: “Es to esmu pagodinājis un pagodināšu atkal!”6 Tagad mana dvēsele ir satraukta. Ko lai es saku? Tēvs, glāb mani no šīs stundas? Šīs stundas dēļ taču es esmu nācis.~5u Kas man kalpo, lai seko man, un, kur esmu es, tur būs arī mans kalps; kas man kalpos, to mans Tēvs godās.4 Kas mīl savu dzīvību, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību šajā pasaulē nīst, tas to pasargās mūžīgai dzīvībai.3 Patiesi, patiesi es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, tas paliek viens, bet, ja mirst, tas nes daudz augļu.l2Q Bet Jēzus tiem atbildēja: “Ir pienākusi stunda, kurā Cilvēka Dēls tiks pagodināts.S1 Filips nāca un pateica to Andrejam, un Andrejs un Filips pateica Jēzum.{0o Tie nāca pie Filipa, kas bija no Bētsaīdas Galilejā, un lūdza viņu: “Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!”e/C Starp tiem, kas bija atnākuši uz svētkiem, lai pielūgtu Dievu, bija arī kādi grieķi.. Tad farizeji savā starpā runāja: “Vai redzat, ka jūs nekā šeit nevarat padarīt! Skat, visa pasaule aizgājusi viņam līdzi!”z-m Tādēļ arī ļaužu pūlis iznāca viņam pretim, jo tie bija dzirdējuši, ka viņš šo zīmi bija darījis.#,? Ļaudis, kas bija bijuši kopā ar viņu toreiz, kad viņš Lācaru izsauca ārā no kapa un uzmodināja no mirušajiem, liecināja par šiem notikumiem.%+C To viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus tika pagodināts, tie atcerējās, ka tas par viņu bija rakstīts un tie viņam to bija darījuši.d*A nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa. –T)! Bet Jēzus sameklēja ēzelīti un uzsēdās tam mugurā. Jo ir rakstīts:() Paņēmuši palmu zarus, tie izgāja viņam pretim, skaļi saukdami: “Ozianna, svētīts, kas nāk Kunga vārdā – Israēla Ķēniņš!”x'i Otrā dienā liels ļaužu pūlis, kas bija sanācis uz svētkiem, izdzirdēja, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi.N& jo viņa dēļ daudzi jūdi aizgāja no tiem un sāka ticēt Jēzum.9%m Bet virspriesteri nosprieda nokaut arī Lācaru,2$] Tad liels pūlis jūdu uzzināja, ka viņš ir tur, un nāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī tādēļ, lai redzētu Lācaru, ko viņš bija uzmodinājis no mirušajiem.Y#+ jo nabagie vienmēr būs pie jums, bet es pie jums nebūšu vienmēr.”d"A Tad Jēzus sacīja: “Liec viņu mierā! Lai viņa to saglabā manai bēru dienai,'!G To viņš nerunāja tādēļ, ka viņam rūpēja nabagi, bet tādēļ, ka viņš bija zaglis; pārraudzīdams kopīgo naudu, viņš piesavinājās saziedoto.s _ “Kādēļ šo svaidāmo eļļu nepārdeva par trīs simti denārijiem un naudu neizdalīja nabagiem?”jM Bet Jūda Iskariots, viens no viņa mācekļiem – tas, kurš viņu vēlāk nodos, – sacīja:8i Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja tās ar saviem matiem, un nams pildījās ar svaidāmās eļļas smaržu. Tur viņi Jēzum sagatavoja mielastu. Marta apkalpoja, un Lācars bija viens no tiem, kas sēdēja kopā ar Jēzu pie galda.  Sešas dienas pirms Pashas svētkiem Jēzus atnāca uz Bētaniju, kur bija Lācars, ko Jēzus bija uzmodinājis no mirušajiem. 9Bet virspriesteri un farizeji bija izdevuši pavēli, lai katrs, kas zina, kur viņš ir, viņu uzrāda, lai varētu viņu apcietināt.# 8Tie meklēja Jēzu un, templī stāvēdami, runāja savā starpā: “Kā jūs domājat? Vai tad viņš tiešām neatnāks uz svētkiem?”xi 7Jūdu Pashas svētki bija tuvu, un daudzi no laukiem ieradās Jeruzālemē pirms svētkiem, lai šķīstītos.4a 6Jēzus vairs atklāti nestaigāja starp jūdiem, bet aizgāja no turienes uz vietu netālu no tuksneša, uz pilsētu, vārdā Efraima, un palika tur kopā ar mācekļiem.;q 5Tad nu no šīs dienas tie nosprieda viņu nokaut.iK 4Un ne vien par šo tautu, bet arī tādēļ, lai izklīdinātos Dieva bērnus savāktu vienkop.{ 3To viņš nesacīja no sevis, bet, būdams tā gada augstais priesteris, pravietoja, ka Jēzum būs jāmirst par tautu.pY 2un jūs nesaprotat, ka ir labāk, ja viens cilvēks mirst par daudziem, nekā visa tauta iet bojā.”mS 1Viens no viņiem – Kajafa, tā gada augstais priesteris – tiem sacīja: “Jūs nekā nezināt,~u 0Ja mēs viņam tā ļausim, tad visi ticēs viņam, un atnāks romieši un atņems mums gan šo vietu, gan tautu.”zm /Tad virspriesteri un farizeji sasauca sinedriju un sprieda: “Ko lai darām? Šis cilvēks dara daudzas zīmes._7 .Bet daži no viņiem nogāja pie farizejiem un izstāstīja, ko Jēzus bija darījis.ve -Daudzi jūdi, kas bija atnākuši pie Marijas, ieraudzījuši, ko viņš ir izdarījis, sāka viņam ticēt.?w ,Un mirušais iznāca – kājas un rokas tam bija saistītas saitēm un seja aptīta ar sviedrautu. Tad Jēzus ļaudīm sacīja: “Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!”R  +To teicis, viņš varenā balsī sauca: “Lācar, nāc ārā!”+ O *Es zināju, ka tu mani vienmēr uzklausi, bet to es sacīju šī ļaužu pūļa dēļ, kas visapkārt, – lai viņi ticētu, ka tu mani esi sūtījis.” { )Tad tie nocēla akmeni. Un Jēzus, pacēlis acis augšup, teica: “Tēvs, pateicos tev, ka tu mani uzklausīji!k O (Jēzus viņai sacīja: “Vai es neteicu tev: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godību?” # 'Jēzus sacīja: “Noceliet akmeni!” Marta, mirušā māsa, viņam sacīja: “Kungs, viņš jau ož, jo ir jau ceturtā diena.”oW &Tad Jēzus, vēl aizvien aizgrābts, nāk uz kapu. Tā bija ala, kurai priekšā bija nolikts akmens.} %Daži no viņiem teica: “Vai viņš, kurš aklajam atdarīja acis, nevarēja izdarīt tā, lai arī šis nenomirtu?”@{ $Tad jūdi sacīja: “Redzi, kā viņš to mīlēja!”- #Jēzus raudāja.jM "“Kur jūs viņu esat nolikuši?” Tie viņam atbildēja: “Kungs, nāc un skaties!”  !Kad Jēzus redzēja raudam viņu un arī tos jūdus, kas bija atnākuši līdz ar viņu, viņš, garā aizgrābts, satraukti teica:9k Kad Marija nonāca tur, kur bija Jēzus, un viņu ieraudzīja, tā krita viņam pie kājām, sacīdama: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, tad mans brālis nebūtu nomiris.”-S Tad nu jūdi, kas bija namā un mierināja Mariju, redzēdami, ka viņa ātri pieceļas un iziet, sekoja viņai, domādami, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu.hI Jēzus vēl nebija ienācis ciemā, bet kavējās tanī vietā, kur Marta viņu bija satikusi.G Viņa, to dzirdējusi, tūlīt piecēlās un gāja pie viņa.~y To pateikusi, viņa aizgāja, pasauca savu māsu Mariju un tai slepus sacīja: “Skolotājs ir klāt un sauc tevi!”f}E Viņa sacīja: “Jā, Kungs, es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas nāk pasaulē.”W|' Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?” { Tad Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu!lzQ Marta sacīja: “Zinu, ka viņš augšāmcelsies, kad būs augšāmcelšanās pastarā dienā.”Ky Jēzus viņai sacīja: “Tavs brālis augšāmcelsies!”Nx Bet arī tagad es zinu: lai ko tu lūgtu no Dieva, Dievs tev dos.”`w9 Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.lvQ Kad Marta dzirdēja, ka Jēzus nāk, tā izgāja viņam pretī, bet Marija palika sēžam mājās.Xu) Daudzi jūdi bija nākuši pie Martas un Marijas mierināt tās brāļa dēļ.Tt! Bet Bētanija bija tuvu pie Jeruzālemes – apmēram piecpadsmit stadiju.Hs  Nogājis Jēzus atrod Lācaru jau četras dienas guļam kapā.sr_ Tad Toms, saukts Dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: “Ejam arī mēs, lai mirtu kopā ar viņu!”jqM Es priecājos jūsu dēļ, ka manis tur nebija, lai jūs ticētu. Bet iesim pie viņa!”Jp  Tad Jēzus viņiem sacīja tieši: “Lācars ir nomiris!koO Jēzus gan bija runājis par viņa nāvi, bet tie domāja, ka viņš runā par gulēšanu miegā.`n9 Viņa mācekļi tam sacīja: “Kungs, ja viņš ir iemidzis, viņš kļūs vesels.”m  To pateicis, viņš tiem sacīja tālāk: “Lācars, mūsu draugs, ir iemidzis, un es dodos, lai viņu pamodinātu.”Sl Bet, ja kāds staigā naktī, tas klūp, jo viņā nav gaismas.”k# Jēzus atbildēja: “Vai tad nav divpadsmit stundu dienai? Ja kāds staigā dienā, tas neklūp, jo tas redz šīs pasaules gaismu.xji Mācekļi viņam sacīja: “Rabi, jūdi nupat vēl gribēja tevi nomētāt akmeņiem, un tu atkal ej turp!”Si Pēc tam viņš sacīja mācekļiem: “Iesim atkal uz Jūdeju!”|hq Kad nu viņš dzirdēja, ka Lācars ir sasirdzis, tad viņš vēl divas dienas uzkavējās tajā vietā, kur bija.6gg Jēzus mīlēja Martu, tās māsu un Lācaru.f Jēzus, to dzirdējis, teica: “Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls caur to tiktu pagodināts.”ieK Tad māsas lika nodot Jēzum ziņu, sacīdamas: “Kungs, redzi, tas, ko tu mīli, ir slims.” d9 Marija bija tā, kas Kungu bija svaidījusi ar smaržīgām eļļām un viņa kājas ar saviem matiem žāvējusi. Tās brālis Lācars bija saslimis.lc S Bija kāds nevesels – Lācars no Bētanijas, no ciema, kur dzīvoja Marija un viņas māsa Marta.+bQ *Un daudzi tur sāka ticēt viņam.a )Un daudzi nāca pie viņa. Viņi runāja: “Jānis gan nav darījis nevienas zīmes, bet viss, ko Jānis sacīja par šo, ir patiess.”l`Q (Viņš atkal devās pāri Jardānai uz to vietu, kur Jānis agrāk bija kristījis, un palika tur.S_ 'Tad tie atkal viņu mēģināja satvert, bet viņš tika no viņiem prom. ^ &Bet, ja es daru un jūs neticat man, tad ticiet darbiem, lai jūs atzītu un ticētu, ka manī ir Tēvs un es – Tēvā.”=]u %Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man!\ $vai tad tam, kuru Tēvs svētījis un sūtījis pasaulē, jūs teiksiet: tu zaimo! – tādēļ ka sacīju: es esmu Dieva Dēls!l[Q #Ja nu par dieviem sauca tos, uz kuriem Dieva vārds runājis, un Raksti nevar tikt atcelti,nZU "Jēzus viņiem teica: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: es sacīju: jūs esat dievi. –.YU !Jūdi viņam atbildēja: “Mēs nomētāsim tevi akmeņiem nevis laba darba, bet Dieva zaimošanas dēļ, tādēļ ka tu, cilvēks būdams, dari sevi par Dievu.”X5 Jēzus viņiem teica: “Daudz labu darbu no sava Tēva es jums esmu rādījis. Tad kura darba dēļ jūs gribat mani nomētāt akmeņiem?”;Wq Jūdi atkal sanesa akmeņus, lai viņu nomētātu.0V[ Es un Tēvs, mēs esam viens.”zUm Mans Tēvs, kas man tās devis, ir par visiem lielāks, un neviens tās nevar izraut no mana Tēva rokas.yTk Es tām dodu mūžīgo dzīvību, viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas.XS) Manas avis klausās manā balsī, es tās pazīstu, un viņas man seko.AR} Bet jūs neticat, jo jūs neesat no manām avīm.Q Jēzus viņiem atbildēja: “Es jums teicu, bet jūs neticat. Darbi, kurus es daru sava Tēva vārdā, tie liecina par mani.~Pu Jūdi viņu apstāja un jautāja: “Cik ilgi tu mūs turēsi neziņā? Ja tu esi Kristus, saki mums to atklāti!”Neviens to man neatņem, bet es to atdodu pats. Man ir vara to atdot, un man ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es esmu saņēmis no sava Tēva.”gIG Tādēļ Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību par avīm, lai to atkal atgūtu. H9 Man ir vēl citas avis, kuras nav no šīs kūts, arī tās man jāatved, un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.gGG tāpat kā Tēvs mani pazīst un es pazīstu Tēvu un savu dzīvību atdodu par avīm.VF% ES ESMU labais gans, un es pazīstu savas avis, un avis pazīst mani,)EM jo algādzim avis nerūp.D} Algots gans, kam avis nepieder, redzot vilku nākam, pamet avis un bēg, – un vilks tās sakampj un izklīdina,QC ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par avīm.B) Zaglis citādi nemaz nenāk kā vien, lai zagtu, nokautu un pazudinātu. Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pārpārēm.tAa ES ESMU durvis – kas caur mani ieiet, tas taps izglābts un ieies un izies, un ganības atradīs.l@Q Visi, kas nākuši pirms manis, ir zagļi un laupītāji, un avis nav viņus dzirdējušas.b?= Tad Jēzus atkal sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU durvis avīm.j>M Jēzus stāstīja tiem šo līdzību, bet viņi nesaprata, kas tas bija, ko viņš tiem runāja.g=G Svešiniekam tās nesekos, bet bēgs no viņa, jo svešinieka balsi tās nepazīst.” < Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.t;a Tam durvju sargs atver, un avis dzird viņa balsi, un viņš sauc savas avis vārdā un tās izved.=:u Bet, kas ienāk pa durvīm, tas ir avju gans.9 ! “Patiesi, patiesi es jums saku: kas avju kūtī neieiet pa durvīm, bet kāpj iekšā pa citurieni, tas ir zaglis un laupītājs.8 )Jēzus tiem sacīja: “Ja jūs būtu akli, tad jums nebūtu grēka, bet jūs sakāt: mēs redzam. Un jūsu grēks paliek.”t7a (Daži farizeji, kas ar viņu tur bija, to dzirdēja un viņam jautāja: “Vai tad arī mēs esam akli?” 6 'Un Jēzus sacīja: “Es esmu nācis šajā pasaulē spriest tiesu – lai neredzīgie redzētu un redzīgie taptu akli.”F5 &Tad tas teica: “Es ticu, Kungs!” – un viņu pielūdza.i4K %Jēzus viņam teica: “Tu esi viņu redzējis, un tas, kas ar tevi runā, ir viņš.”Q3 $Tas jautāja: “Bet kurš tad tas ir, Kungs, lai es ticētu viņam?”2y #Jēzus, izdzirdējis, ka tie viņu izdzinuši ārā, atrada viņu un teica: “Vai tu tici Cilvēka Dēlam ?”w1g "Tie viņam atbildēja: “Tu viscaur grēkos esi dzimis, un tu mūs mācīsi?” Tad tie viņu izdzina ārā.F0 !Ja viņš nebūtu no Dieva, viņš neko nevarētu darīt.”d/A Nemūžam nav dzirdēts, ka kāds būtu atdarījis acis tādam, kas akls kopš dzimšanas..{ Mēs zinām, ka grēciniekus Dievs neuzklausa, bet, ja kāds ir dievbijīgs un dara Dieva gribu, tādu viņš uzklausa.-# Tas cilvēks viņiem atbildēja: “Tieši tas ir pārsteidzoši, ka jūs nezināt, no kurienes viņš ir, bet viņš atdarīja manas acis.i,K Mēs zinām, ka ar Mozu ir runājis Dievs, bet par šo mēs nezinām, no kurienes viņš ir.”g+G Tad tie viņu nolamāja un sacīja: “Tu esi viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi..*U Viņš tiem atbildēja: “Es jums jau teicu, bet jūs neklausījāties. Kādēļ gribat to vēlreiz dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt par viņa mācekļiem?”`)9 Tad tie viņam jautāja: “Ko viņš tev darīja? Kā viņš atdarīja tavas acis?”q([ Viņš atbildēja: “Nezinu, vai viņš ir grēcinieks, vienu gan es zinu: es, aklais, tagad redzu.”'! Tad viņi otrreiz pasauca to, kas bija akls bijis, un viņam sacīja: “Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis cilvēks ir grēcinieks.”^&5 Tādēļ viņa vecāki sacīja: “Viņš ir pieaudzis, jautājiet viņam pašam.”(%I Tā teica viņa vecāki, jo viņi baidījās no jūdiem, tādēļ ka jūdi bija norunājuši izslēgt no sinagogas ikvienu, kas viņu apliecinātu par Kristu.=$s Bet, kā viņš tagad spēj redzēt, mēs nezinām, un, kurš atdarījis viņa acis, to mēs arī nezinām. Jautājiet viņam, viņš ir pieaudzis, viņš runās par sevi pats.”t#a Viņa vecāki atbildēja un sacīja: “Mēs zinām, ka viņš ir mūsu dēls un ka viņš piedzimis akls."  Tiem viņi jautāja: “Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka viņš akls piedzimis? Kā tad viņš tagad redz?”o!W Bet jūdi neticēja, ka viņš bijis akls un tapis redzīgs, kamēr nebija atsaukuši viņa vecākus.  Tad viņi atkal sacīja aklajam: “Ko tu saki par viņu, ka viņš atdarījis tavas acis?” Tas teica: “Viņš ir pravietis.”V% Daži farizeji teica: “Šis cilvēks nav no Dieva, jo viņš neievēro sabatu.” Bet citi sacīja: “Kā gan grēcīgs cilvēks varētu darīt tādas zīmes?” Un viņu vidū izcēlās šķelšanās.,Q Tad arī farizeji viņam jautāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Viņš tiem sacīja: “Viņš uzlika man uz acīm dubļu piku, es nomazgājos, un nu es redzu.”`9 Jo tā diena, kad Jēzus sataisīja dubļu piku un atdarīja viņam acis, bija sabats.@{ Tad tie viņu, kas reiz bija akls, veda pie farizejiem.R Tie viņam jautāja: “Kur viņš ir?” Viņš teica: “Es nezinu.”M Viņš atbildēja: “Cilvēks, vārdā Jēzus, sataisīja dubļu piku, uzzieda man uz acīm un sacīja: ej uz Sīloāmu un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un tagad varu redzēt.”F Tad tie viņam jautāja: “Kā tad tavas acis atvērās?”w Citi sacīja: “Tas ir viņš.” Citi: “Nē, bet viņam līdzīgs.” Bet viņš pats sacīja: “Es tas esmu.”{ Tad kaimiņi un tie, kas viņu bija redzējuši agrāk ubagojam, sacīja: “Vai šis nav tas, kurš sēž un ubago?”7 un sacīja: “Ej, nomazgājies Sīloāmas (kas tiek tulkots: sūtītais) dīķī!” Un viņš aizgāja un nomazgājās, un atnāca redzīgs.s_ To pateicis, viņš spļāva zemē un no siekalām sataisīja dubļu piku, ar to iezieda neredzīgā acisE Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.”ve Kamēr ir diena, mums jādara tā darbi, kas mani sūtījis; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.   Jēzus atbildēja: “Nedz šis ir grēkojis, nedz viņa vecāki, bet tas ir tādēļ, lai viņā atklātos Dieva darbi.y Mācekļi viņam jautāja: “Rabi, kurš ir grēkojis – viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš piedzimis akls?”T # Garām iedams, viņš ieraudzīja cilvēku, kas bija akls kopš dzimšanas.fE;Tad tie ņēma rokās akmeņus, lai mestu uz viņu. Bet Jēzus nozuda un izgāja no tempļa.pY:Jēzus viņiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!”j M9Tad jūdi viņam sacīja: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu?” y8Ābrahāms, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās.”2 ]7Jūs nekad viņu neesat pazinuši, bet es viņu zinu. Ja es sacītu, ka viņu nezinu, tad es būtu melis, līdzīgs jums. Bet es viņu zinu un turu viņa vārdu./ W6Jēzus atbildēja: “Ja es pats sevi pagodinātu, mans gods nav nekas. Tas, kurš mani pagodina, ir mans Tēvs, par viņu jūs sakāt: viņš ir mūsu Dievs! 5Vai tad tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir nomiris, un arī pravieši ir nomiruši? Par ko tu sevi turi?”D4Tad jūdi viņam sacīja: “Nu mēs zinām, ka tevi apsēdis dēmons. Ābrahāms ir miris un arī pravieši, un tu saki: kas manus vārdus turēs, tas nāves nebaudīs nemūžam.lQ3Patiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam.”O2Bet es nemeklēju savu godu; ir viens, kurš meklē un tiesā.xi1Jēzus atbildēja: “Mani nav apsēdis dēmons, bet es godāju savu Tēvu un jūs mani liekat negodā.oW0Jūdi viņam sacīja: “Vai mēs nesakām pareizi, ka tu esi samarietis un tevi apsēdis dēmons?”jM/Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus, jūs nedzirdat tādēļ, ka neesat no Dieva.”iK.Kurš no jums var man pārmest grēku? Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat?F-Bet jūs neticat man, tādēļ ka es saku patiesību.,Q,Jūs esat no sava tēva – velna, un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Viņš no iesākuma ir bijis cilvēka slepkava un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš runā melus, viņš runā to, kas ir no viņa paša, jo viņš ir melis un melu tēvs.hI+Kādēļ jūs manu runu nesaprotat? Tādēļ, ka jūs nespējat uzklausīt manu vārdu.J~ *Jēzus viņiem teica: “Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs būtu mani mīlējuši, jo es esmu izgājis no Dieva un esmu atnācis. Ne no sevis esmu nācis, bet no tā, kas mani sūtījis.})Jūs darāt sava tēva darbus!” Tad tie viņam sacīja: “Mēs neesam dzimuši netiklībā, viens ir mūsu Tēvs – Dievs!”|-(Bet tagad jūs meklējat nonāvēt mani, cilvēku, kas jums runājis patiesību, ko esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.{/'Tie viņam atbildēja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus viņiem teica: “Ja jūs esat Ābrahāma bērni, dariet Ābrahāma darbus!yzk&Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva, bet jūs darāt, ko no sava tēva esat dzirdējuši.”y%Zinu, ka esat Ābrahāma pēcnācēji, un tomēr jūs mani meklējat nonāvēt, jo manam vārdam nav vietas jūsos.Ix $Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.Jw #Bet vergs nepaliek namā vienmēr, Dēls paliek vienmēr.xvi"Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs.u1!Tie viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu saki: jūs kļūsiet brīvi?”Vt% un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”sTad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam:“Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi@r{Kad viņš to visu runāja, daudzi sāka ticēt viņam. qUn, kas mani ir sūtījis, tas ir ar mani. Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas viņam labpatīk.”KpTad Jēzus tiem sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka es tas esmu un ka es neko nedaru no sevis, bet es runāju tā, kā Tēvs mani ir mācījis.=ouBet tie nesaprata, ka viņš tiem runāja par Tēvu.&nEMan ir daudz kas sakāms par jums un spriežams; bet tas, kas mani sūtījis, ir patiess, un to, ko no viņa esmu dzirdējis, es runāju pasaulei.”lmQTad tie viņam jautāja: “Kas tu esi?” Jēzus tiem teica: “Ko lai jums saku vispirms? lEs jums to esmu sacījis, ka jūs mirsiet savos grēkos. Ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs mirsiet savos grēkos.”!k;Bet viņš tiem teica: “Jūs esat no tā, kas lejā, es – no tā, kas augšā, jūs esat no šīs pasaules, bet es neesmu no šīs pasaules.ujcTad jūdi teica: “Viņš taču nedarīs sev galu, ka tā saka: kurp es eju, jūs nevarat nākt.”i/Un atkal Jēzus viņiem sacīja: “Es aizeju, un jūs meklēsiet mani, un jūs mirsiet savā grēkā. Kurp es eju, jūs nevarat nākt.”h-Šos vārdus viņš, mācīdams templī, runāja pie tempļa mantnīcas, un neviens viņu neņēma ciet, jo viņa stunda vēl nebija pienākusi.Ig Tad tie viņam sacīja: “Kur ir tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Nedz mani jūs pazīstat, nedz manu Tēvu; ja jūs mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu.”af;Es esmu, kas liecina par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.”^e5Un arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir uzticama.dBet, ja es arī tiesāju, mans spriedums ir uzticams, jo es neesmu viens, ar mani ir arī Tēvs, kas mani sūtījis.BcJūs tiesājat pēc miesas, es netiesāju nevienu.gbGJēzus tiem atbildēja un sacīja: “Ja es arī liecinu par sevi pats, tad tomēr mana liecība ir uzticama, jo es zinu, no kurienes es esmu nācis un kurp eju, bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eju.ba= Tad farizeji viņam sacīja: “Tu pats liecini par sevi, tava liecība nav uzticama.”`% Tad Jēzus atkal runāja uz tiem: “ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.”_ Viņa teica: “Nē, Kungs, neviens!” Tad Jēzus sacīja: “Arī es tevi nenotiesāju; ej un no šī brīža vairs negrēko!”o^W Jēzus piecēlās un viņai jautāja: “Sieviete, kur viņi ir? Neviens tevi nenotiesāja?”]! To dzirdējuši, viņi cits pēc cita gāja projām, sākot ar vecākajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievieti, kas stāvēja vidū./\Yun atkal noliecies rakstīja uz zemes.[)Kad nu tie nerimās izjautāt, viņš piecēlās un tiem teica: “Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!” –ZViņi tā sacīja, viņu kārdinādami, lai varētu viņu apsūdzēt. Bet Jēzus noliecies ar pirkstu rakstīja uz zemes.]Y3bet Mozus mums bauslībā pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Un ko saki tu?”dXAviņam sacīja: “Skolotāj, šī sieviete ir pieķerta laulības pārkāpšanas brīdī, WTad rakstu mācītāji un farizeji atved pie viņa sievieti, kura pieķerta laulības pārkāpšanā, un, to vidū nostādījuši,sV_Rīta agrumā viņš atkal bija templī, un visa tauta nāca pie viņa, un viņš apsēdies tos mācīja.*U QBet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu..TW5Un tie aizgāja katrs savās mājās. S 4Tie viņam atbildēja: “Vai arī tu esi no Galilejas? Izpēti un tu ieraudzīsi, ka no Galilejas nenāk neviens pravietis.” ~~}}} |{{zzfzyyGxxJwwvvv uttxts\rrqqDpprp onnmm1ll#kknk.jjiiKhhNgg'ff]ee,dkcccbbaa`~__q^^]]p]\\S[ZZZ*YoXX9WWiVV#UU@TToTS\RRQQQIPPP0OkON}NMLKK,J\II$HGGGFF7EEmDDClBBUAAj@@g??,>>=1<<;;Y;::O99C887/655]4473322J11B00(//W..1-i,,.++*n))A((>''R&&?%%*$$?##H"e!Z ,~J B.K E yp   s `nd  6 dsH_To sacījusi, viņa pagriezās atpakaļ un redzēja Jēzu stāvam, bet viņa nezināja, ka tas ir Jēzus. G9 Tie viņai sacīja: “Sieviete, kādēļ tu raudi?” Viņa tiem atbildēja: “Viņi paņēmuši manu Kungu, un es nezinu, kur tie viņu likuši.”F un redzēja divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, kur Jēzus miesas bija gulējušas, vienu galvgalī un otru kājgalī.aE; Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Raudādama viņa noliecās kapā8Dk Tad mācekļi atkal aizgāja uz savām mājām.^C5 Tie gan vēl nesaprata, ka pēc Rakstiem viņam būs augšāmcelties no mirušajiem.pBYTad kapā iegāja arī otrs māceklis, kurš tur bija nonācis pirmais; un viņš redzēja un ticēja.Abet sviedrautu, ar ko bija apklāta Jēzus galva, noliktu nevis kopā ar linu autu, bet atsevišķi satītu citā vietā.q@[Tad, sekodams viņam, atnāca arī Sīmanis Pēteris un, iegājis kapā, ieraudzīja nolikto linu autu,W?'Viņš pieliecās un ieraudzīja linu autu noliktu, bet pats iekšā negāja.m>SAbi skrēja kopā, bet otrais māceklis aizskrēja ātrāk par Pēteri un pie kapa nonāca pirmais.;=qTad Pēteris un tas otrs māceklis devās uz kapu.D<Viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un tiem sacīja: “Viņi ir paņēmuši no kapa Kungu, un mēs nezinām, kur tie viņu likuši.” ; Pirmajā nedēļas dienā, rīta agrumā, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāca pie kapa un redzēja akmeni no kapa noveltu.g:G*Jūdu Pashas sagatavošanas dienas dēļ tie guldīja Jēzu tur, jo šī kapavieta bija tuvu.9})Tajā vietā, kur viņu sita krustā, bija dārzs un šajā dārzā jauna kapavieta, kurā neviens vēl nebija guldīts.8(Tad viņi ņēma Jēzus miesas un satina tās linu autā kopā ar smaržvielām, kā tas piederas pēc jūdu bēru paraduma.7#'Atnāca arī Nikodēms, kas jau kādreiz naktī bija nācis pie viņa, un atnesa maisījumu no mirrēm un alvejas; kādas simts mārciņas.i6K&Bet pēc tā visa Jāzeps no Arimatejas, kas bija Jēzus māceklis, gan tikai slepenībā, jo bijās no jūdiem, lūdza Pilātu atļaut noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un Jēzus miesas noņēma.Q5%Vēl cita Rakstu vieta saka: un tie raudzīsies uz to, ko caurdūruši.S4$Tas notika, lai piepildītos Raksti: nevienu viņa kaulu nebūs satriekt.3#To apliecina tas, kas to ir redzējis, un viņa liecība ir patiesa; un viņš zina, ka viņš runā patiesi, lai arī jūs ticētu.g2G"Bet kāds no kareivjiem iedūra šķēpu viņa sānos, un tūlīt iztecēja asinis un ūdens.h1I!Nonākuši pie Jēzus un redzēdami, ka viņš jau ir miris, tie viņam stilbkaulus nesalauza.{0o Tad kareivji nāca un salauza stilbkaulus pirmajam un tāpat arī otrajam, kas kopā ar Jēzu bija sisti krustā.n/UTā kā bija Pashas sagatavošanas diena – un šī sabata diena bija īpaši nozīmīga – jūdi lūdza Pilātu salauzt stilbkaulus krustā sistajiem un viņus no krusta noņemt, lai viņu miesas sabatā nepaliktu pie krusta.q.[Etiķi nobaudījis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” – un, galvu noliecis, atdeva garu. -Tur stāvēja trauks, pilns ar etiķi; tie aptina ap īzapa stiebru sūkli, piesūcinātu ar etiķi, un cēla to pie viņa mutes.u,cTad Jēzus, zinādams, ka viss jau ir pabeigts, lai piepildītos Raksti, sacīja: “Man slāpst!”+yPēc tam viņš sacīja māceklim: “Redzi, tava māte!” Kopš tā brīža māceklis ņēma viņu pie sevis.*7Ieraudzījis savu māti un mācekli, ko viņš mīlēja, tai līdzās stāvam, Jēzus savai mātei sacīja: “Sieviete, redzi, tavs dēls!”r)]Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātesmāsa Marija, Kleopa sieva, un Marija Magdalēna.p(YTad kareivji viens otram sacīja: “Neplēsīsim to, bet lozēsim, kam tas tiks,” – tā piepildījās Raksti: tie manas drēbes sadalīja savā starpā, un par manu apģērbu tie meta kauliņus. – Kareivji tā arī darīja.d'AKad kareivji Jēzu bija situši krustā, tie ņēma viņa drēbes un sadalīja uz četriem – katram kareivim pa daļai; tie ņēma arī kreklu, kas nebija šūts, bet noausts vienā gabalā no augšas līdz apakšai.K&Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.”%Jūdu virspriesteri sacīja Pilātam: “Neraksti: jūdu Ķēniņš, raksti, kā viņš pats ir sacījis: es esmu jūdu Ķēniņš.”"$=Daudzi jūdi lasīja šo uzrakstu, jo vieta, kur Jēzus tika sists krustā, bija tuvu pie pilsētas. Rakstīts bija ebrejiski, latīniski un grieķiski.#Pilāts lika izgatavot uzrakstu un piestiprināt pie krusta. Uz tā bija rakstīts: Jēzus, Nācarietis, jūdu Ķēniņš.s"_kur tie viņu sita krustā un kopā ar viņu vēl divus citus, katru savā pusē, bet Jēzu tiem pa vidu.f!ESavu krustu nesdams, viņš gāja uz tā dēvēto Galvaskausa vietu, ebrejiski – Golgāta,\ 1Tad viņš nodeva Jēzu jūdiem, lai tie sit viņu krustā. Un tie Jēzu saņēma.^5Tie sāka kliegt: “Nost ar viņu, nost ar viņu! Sit viņu krustā!” Pilāts tiem sacīja: “Vai lai situ krustā jūsu Ķēniņu?” Virspriesteri atbildēja: “Mums nav cita ķēniņa kā vien cēzars!”wgBija Pashas sagatavošanas diena – ap sesto stundu. Pilāts sacīja jūdiem: “Redzi, jūsu Ķēniņš!”! Šos vārdus dzirdējis, Pilāts Jēzu izveda ārā un apsēdās uz soģa krēsla, vietā, ko sauca Akmeņu bruģis, ebrejiski – Gabata.D No šī brīža Pilāts meklēja iespēju viņu atlaist. Bet jūdi kliedza: “Ja tu atlaid šo, tad tu neesi cēzara draugs! Katrs, kas pats sevi dara par ķēniņu, ir pret cēzaru!”0Y Jēzus atbildēja: “Tev pār mani nebūtu nekādas varas, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tādēļ lielāks grēks ir tam, kas mani tev ir nodevis.” Tad Pilāts viņam sacīja: “Tu nerunā ar mani? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara tevi sist krustā?”nU Iegājis atkal pilī, viņš jautāja Jēzum: “No kurienes tu esi?” Bet Jēzus tam neatbildēja.NKad nu Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš izbijās vēl vairāk.Jūdi tam atbildēja: “Mums ir bauslība, un pēc šīs bauslības viņam ir jāmirst, jo viņš ir darījis sevi par Dieva Dēlu.”U#Kad virspriesteri un sargi viņu ieraudzīja, tie sāka kliegt: “Sit krustā, sit krustā!” Pilāts viņiem sacīja: “Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā, es pie viņa nekādas vainas neatrodu!”yTad Jēzus iznāca ārā ar ērkšķu vainagu galvā un purpura apmetnī. Pilāts tiem sacīja: “Redzi, cilvēks!”#?Tad Pilāts, atkal iznācis ārā, tiem sacīja: “Redziet, es viņu vedu ārā pie jums, lai jūs zinātu, ka es neatrodu pie viņa nekādas vainas.”fETie nāca viņam klāt un teica: “Sveicināts, jūdu Ķēniņ!” – un viņu pļaukāja.jMKareivji, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un aplika viņam purpura apmetni.: qTad Pilāts lika saņemt Jēzu un viņu šaustīt.gG(Tad tie atkal sāka kliegt, saukdami: “Šo ne, bet Barabu!” Šis Baraba bija laupītājs.~u'Jums ir paradums, ka uz Pashas svētkiem es jums kādu atlaižu. Vai gribat, es jums atlaidīšu jūdu Ķēniņu?”'G&Tad Pilāts viņam sacīja: “Kas ir patiesība?” To pateicis, viņš atkal izgāja pie jūdiem un tiem sacīja: “Es pie viņa nekādas vainas neatrodu. %Tad Pilāts viņam jautāja: “Tad tomēr tu esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu saki, ka es esmu Ķēniņš. Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.”^ 5$Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi būtu cīnījušies, lai es netiktu jūdiem nodots. Bet mana valstība nav no šejienes.” #Pilāts viņam teica: “Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un virspriesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi izdarījis?”i K"Jēzus atbildēja: “Vai tu saki pats no sevis, vai to tev par mani sacījuši citi?”o W!Tad Pilāts atkal iegāja pilī, pasauca Jēzu un viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?”ta lai piepildītos Jēzus vārdi, ko viņš bija sacījis, norādīdams, kādā nāvē viņam būs jāmirst."=Pilāts tiem sacīja: “Tad ņemiet viņu jūs un tiesājiet pēc sava likuma.” Jūdi viņam atbildēja: “Mums nav ļauts nevienu nonāvēt,” –jMTie viņam atbildēja: “Ja šis nebūtu ļaundaris, vai tad mēs būtu viņu tev nodevuši?”_7Pilāts izgāja pie tiem ārā un jautāja: “Par ko jūs apsūdzat šo cilvēku?”+OTad no Kajafas tie veda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Bija jau rīts. Paši viņi negāja pārvaldnieka pilī, lai neapgānītos un lai varētu ēst Pashas jēru.BPēteris atkal liedzās, un tūdaļ iedziedājās gailis.!;Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kuram Pēteris bija nocirtis ausi, sacīja: “Vai tad es tevi neredzēju kopā ar viņu dārzā?”.USīmanis Pēteris stāvēja pie uguns un sildījās. Tad tie viņam jautāja: “Vai tu arī neesi no viņa mācekļiem?” Viņš liedzās, teikdams: “Neesmu!”LTad Hanns viņu sasietu aizsūtīja pie augstā priestera Kajafas.  Jēzus viņam teica: “Ja es esmu runājis aplam, tad pierādi, ka aplam; bet, ja pareizi, tad kādēļ tu mani sit?”~-Kad viņš to runāja, viens no sargiem, kas turpat stāvēja, iesita Jēzum pa seju, sacīdams: “Vai tā tu atbildi augstajam priesterim?!”}Kādēļ tu jautā man? Jautā tiem, kas ir dzirdējuši, ko es viņiem esmu runājis. Redzi, tie zina, ko es esmu teicis.”A|{Jēzus tam atbildēja: “Es pasaulē esmu runājis atklāti. Es vienmēr esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk kopā visi jūdi, un neko neesmu runājis slepenībā.c{?Tikmēr augstais priesteris izjautāja Jēzu par viņa mācekļiem un par viņa mācību.z5Bet kalpi un sulaiņi, sakūruši no oglēm ugunskuru, stāvēja un sildījās, jo bija auksts; un arī Pēteris piestājās pie tiem un sildījās.yKalpone, vārtu sargātāja, Pēterim sacīja: “Vai tik tu arī neesi no šī cilvēka mācekļiem?” Viņš atbildēja: “Neesmu.”CxBet Pēteris palika stāvam ārā pie vārtiem. Tad otrs māceklis, kas bija pazīstams augstajam priesterim, iznāca ārā un, parunājis ar vārtu sargātāju, ieveda Pēteri iekšā.4waSīmanis Pēteris un vēl viens māceklis sekoja Jēzum. Šis māceklis bija pazīstams augstajam priesterim, un viņš iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pagalmā.ivKKajafa bija tas, kurš jūdiem bija devis padomu: ir labāk, ja viens cilvēks mirst par tautu.ru] un aizveda vispirms pie Hanna; tas bija sievastēvs Kajafam, kurš tajā gadā bija augstais priesteris.Wt' Tad kareivji ar savu virsnieku un jūdi, sargi, saņēma Jēzu, sasēja viņu|sq Jēzus Pēterim sacīja: “Liec zobenu makstī. Vai tad es nedzeršu to biķeri, ko Tēvs man ir devis?”r# Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilcis to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Šī kalpa vārds bija Malhs.q lai piepildītos vārdi, ko viņš bija teicis: “No tiem, kurus tu man esi devis, es neesmu pazudinājis nevienu.”xpiJēzus atbildēja: “Es jums teicu, ka ES ESMU. Ja jūs meklējat mani, tad šiem ļaujiet iet,” –ooWTad viņš tiem jautāja atkal: “Ko jūs meklējat?” Tie sacīja: “Nācarieti, Jēzu.”Zn-Kad viņš sacīja: ES ESMU, – tie kāpās atpakaļ un krita pie zemes.m-Tie viņam atbildēja: “Nācarieti, Jēzu.” Viņš tiem sacīja: “ES ESMU.” Arī Jūda, viņa nodevējs, stāvēja kopā ar tiem.ylkBet Jēzus, zinādams visu, kas nāks pār viņu, izgāja pie tiem un jautāja: “Ko jūs meklējat?”!k;Tad nu Jūda nāk uz turieni un ved sev līdzi karavīru nodaļu un arī virspriesteru un farizeju sūtītos sargus ar lāpām, lukturiem un ieročiem.|jqArī viņa nodevējs Jūda šo vietu zināja, jo Jēzus kopā ar saviem mācekļiem tur bieži bija pulcējušies.i To teicis, Jēzus kopā ar saviem mācekļiem devās pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs, kur viņš un viņa mācekļi iegāja.1h[Un es esmu darījis zināmu viņiem tavu vārdu un darīšu to zināmu, lai mīlestība, ar kuru tu mani esi mīlējis, būtu viņos un arī es būtu viņos.”gTaisnais Tēvs! Pasaule tevi nav pazinusi, bet es tevi esmu atzinis, un tie ir atzinuši, ka tu mani esi sūtījis.Zf-Tēvs! Es gribu, lai tur, kur esmu es, ar mani būtu arī tie, ko tu man esi devis, lai tie redzētu manu godību, ko tu man esi devis, tādēļ ka jau pirms pasaules radīšanas tu mani esi mīlējis..eUEs viņos un tu manī, lai viņi ir pilnīgi vienībā, lai pasaule atzītu, ka tu esi sūtījis mani un esi viņus mīlējis, tāpat kā mani esi mīlējis.~duUn to godību, ko tu man esi devis, es esmu devis viņiem, lai viņi būtu viens, tāpat kā mēs esam viens.c3lai visi būtu viens, itin kā tu, Tēvs, manī un es tevī, tā lai arī viņi būtu mūsos; lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis.fbEEs nelūdzu par viņiem vien, bet arī par tiem, kas tic uz mani caur viņu vārdiem,^a5Tagad es ziedoju sevi viņu dēļ, lai arī viņi kļūtu svēti patiesībā.Q`Kā tu mani pasaulē sūtīji, arī es viņus pasaulē sūtīju.O_Dari viņus svētus patiesībā – tavi vārdi ir patiesība.I^ Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.h]IEs nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus sargātu no ļaunā.\Es viņiem esmu devis tavus vārdus, bet pasaule viņus ir ienīdusi, jo viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.[ Bet tagad es eju pie tevis, un šo visu es runāju pasaulē, lai viņiem būtu mans prieks, kas viņos piepildās.RZ Kad es ar viņiem biju pasaulē, es sargāju tavā vārdā tos, ko tu man biji devis, es tos pasargāju, un neviens no viņiem nav pazudis kā vien pazušanas dēls – lai piepildītos Raksti.?Yw Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē. Un es nāku pie tevis. Svētais Tēvs, sargā savā vārdā tos, ko tu man esi devis, lai viņi būtu viens, tāpat kā mēs.\X1 Viss, kas ir mans, ir tavs, un tavs ir mans. Un es tiku pagodināts viņos.xWi Par viņiem es lūdzu, es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, kurus tu man esi devis, jo viņi ir tavi.:Vmka esmu viņiem devis vārdus, kurus tu devi man. Un viņi ir saņēmuši tos un patiesi atzinuši, ka es esmu izgājis no tevis, un viņi tic, ka tu mani esi sūtījis.UU#Tagad viņi ir atzinuši, ka viss, ko tu esi devis man, ir no tevis,%TCTavu vārdu es esmu atklājis tiem cilvēkiem, kurus no pasaules tu man devi. Tie bija tavi, un tu devi tos man, un tavus vārdus tie ir turējuši.zSmUn tagad, Tēvs, pagodini mani pie sevis paša ar to godību, kas man bija pie tevis, pirms pasaule bija.iRKEs tevi esmu pagodinājis virs zemes, novezdams galā darbu, ko tu man esi devis darīt.QBet mūžīgā dzīvība ir tā, ka tie pazīst tevi – vienīgo, patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko tu esi sūtījis.Plai, tāpat kā tu viņam devi varu pār visu miesu, viņš katram, ko tu viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību.O 5To pateicis, Jēzus pacēla acis uz debesīm un sacīja: “Tēvs, tā stunda ir pienākusi, pagodini savu Dēlu, lai Dēls pagodinātu tevi,$NA!To es jums esmu teicis tādēļ, lai jūs rastu mieru manī. Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis!”1M[ Redzi, nāk stunda, un tā jau ir klāt, kurā jūs tiksiet izklīdināti katrs savrup, un jūs mani atstāsiet vienu; bet es neesmu viens, jo ar mani ir Tēvs.7LiJēzus tiem atbildēja: “Tagad ticat? K Tagad mēs zinām, ka tu zini visu un tev nevajag, lai kāds tevi jautātu; tādēļ mēs ticam, ka tu esi izgājis no Dieva.”gJGViņa mācekļi viņam sacīja: “Redzi, tagad tu saki skaidri un vairs nerunā līdzībās.oIWNo Tēva es izgāju un pasaulē esmu nācis, un es pasauli atkal atstāju un eju pie Tēva.”uHcjo Tēvs pats jūs mīl, tādēļ ka esat iemīlējuši mani un ticat, ka es esmu izgājis no Tēva.hGITajā dienā jūs lūgsiet manā vārdā. Es jums nesaku, ka es lūgšu Tēvu par jums,F)Es jums to esmu runājis līdzībās, bet nāks stunda, kad es vairs nerunāšu līdzībās, bet atklāti jums pasludināšu par Tēvu.E Līdz šim jūs neko manā vārdā neesat lūguši. Lūdziet, un jūs saņemsiet, tā ka jūsu prieks būs piepildīts.D/Tajā dienā jūs man vairs nejautāsiet neko. Patiesi, patiesi es jums saku: ko vien jūs Tēvam manā vārdā lūgsiet, viņš jums dos.CTāpat arī jums tagad ir bēdas, bet es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds priecāsies, un neviens jums neatņems jūsu prieku.KBKad sieviete dzemdē, tā ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt, bet, kad viņa bērnu ir dzemdējusi, šīs ciešanas viņa vairs neatceras aiz prieka, ka pasaulē piedzimis cilvēks.A3Patiesi, patiesi es jums saku: jūs raudāsiet un sērosiet, bet pasaule priecāsies; jūs bēdāsieties, bet jūsu bēdas pārtaps priekā.g@GJēzus zināja, ka tie grib viņu izjautāt, un tiem sacīja: “Vai jūs izjautājat cits citu, tādēļ ka es jums sacīju: vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet un vēl pēc brīža mani atkal skatīsiet?_?7Viņi sacīja: “Kas tas ir: vēl brīdi? Mēs nesaprotam, ko viņš saka!”e>CTad daži viņa mācekļi sāka runāt savā starpā: “Kas tas ir, ko viņš mums saka: vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs mani atkal skatīsiet; un: es aizeju pie Tēva?”r=]Vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs mani atkal skatīsiet.”<Viss, kas pieder Tēvam, ir mans, tādēļ es jums sacīju: viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās.b;=Viņš pagodinās mani, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās.@:y Bet, kad nāks viņš – Patiesības Gars, viņš vadīs jūs visā patiesībā; jo viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, un pasludinās jums visu, kas nāks.W9' Man vēl ir daudz, ko jums teikt, bet šobrīd jūs to nespējat nest.R8 par tiesu – tādēļ ka šīs pasaules valdnieks ir notiesāts.d7A par taisnību – tādēļ ka es aizeju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet;96m par grēku – tādēļ ka tie netic man;Y5+Un atnācis viņš pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu:*4MTaču es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka es aizeju. Ja es neaizeju, Aizstāvis pie jums nenāks, bet, ja es aizeju, es viņu sūtīšu pie jums.T3!Jūsu sirds ir skumju pārpilna tādēļ, ka to jums esmu pateicis.n2UBet tagad es aizeju pie tā, kas mani sūtījis, un neviens no jums nejautā man: kurp tu ej?91kTo visu es esmu jums runājis, lai tad, kad viņu stunda nāks, jūs atcerētos, ka esmu jums to jau sacījis. Sākumā es jums to nesacīju, tādēļ ka biju pie jums.Q0Un to viņi darīs tādēļ, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne mani.~/uJūs izslēgs no sinagogas, un pat nāks stunda, kurā katrs, kas jūs nokaus, domās, ka ar to kalpo Dievam.K. To visu esmu jums runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā.N-Arī jūs lieciniet, jo jūs esat kopā ar mani no iesākuma. ,Kad nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kurš no Tēva iziet, – viņš liecinās par mani.r+]Bet, lai piepildās vārds, kas viņu bauslībā rakstīts: “Tie mani ienīduši bez pamata.”K*Ja es viņu vidū nebūtu darījis tos darbus, ko neviens cits nav darījis, tad viņiem grēka nebūtu. Tagad viņi tos ir redzējuši, bet mani ir ienīduši, gan mani, gan manu Tēvu.;)qTas, kas nīst mani, nīst arī manu Tēvu. (Ja es nebūtu nācis un runājis uz viņiem, tad viņiem nebūtu grēka, bet tagad viņiem nav ar ko attaisnot savu grēku.g'GBet to visu viņi darīs mana vārda dēļ, jo viņi nepazīst to, kas mani sūtījis.F&Atcerieties vārdus, ko es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja tie vajājuši mani, tie vajās arī jūs. Ja tie turējuši manus vārdus, tie turēs arī jūsējos.6%eJa jūs būtu no pasaules, tad pasaule mīlētu to, kas tai pieder; tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs no pasaules esmu izraudzījis, pasaule jūs ienīst.\$1Ja pasaule jūs nīst, tad ziniet – mani tā ir ienīdusi jau pirms jums.6#gEs jums to pavēlu: mīliet cits citu!N"Ne jūs izraudzījāt mani, bet es jūs izraudzīju un liku, ka jūs ejat un augļus nesat un ka jūsu augļi paliek, lai visu, ko vien jūs lūgtu manā vārdā no Tēva, viņš jums dotu.7!gEs jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo to, ko dara kungs, viņa kalps nezina. Es jūs saucu par draugiem, jo es esmu jums darījis zināmu visu, ko dzirdēju no Tēva.K Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu.oW Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem.W' Mans bauslis ir: mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis.pY To es jums esmu sacījis tādēļ, lai mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.&E Ja jūs turēsiet manus baušļus, jūs paliksiet manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā.hI Kā Tēvs mani ir mīlējis, arī es jūs esmu mīlējis. Palieciet manā mīlestībā!r]Un mans Tēvs ar to tiks pagodināts, ka jūs nesīsiet daudz augļu un kļūsiet mani mācekļi.Ja jūs manī paliekat un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsiet lūgt, ko vien gribēsiet, un tas jums notiks.yKas nepaliek manī, tas ir kā zars, kas tiek izmests ārā un sakalst. Tos savāc un met ugunī, un tie sadeg.ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari. Kas manī paliek un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nespējat darīt.(IPalieciet manī, un es jūsos; kā zars nevar nest augļus pats no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat nevarat arī jūs, ja nepaliekat manī.T!Jūs esat jau šķīsti tā vārda dēļ, ko es jums esmu runājis.!Katru zaru manī, kas augļus nenes, viņš noņem, un katru, kas augļus nes, viņš šķīstī, lai tas jo vairāk augļus nestu.L “ES ESMU patiesais vīnakoks, un dārzkopis ir mans Tēvs.}sLai pasaule zina, ka es mīlu Tēvu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis. Celieties, iesim no šejienes!”ucEs vairs daudz ar jums nerunāšu, jo nāk šīs pasaules valdnieks, bet viņam nav varas pār mani.kOUn to es jums esmu pateicis tagad, pirms tas notiek, lai jūs ticētu tad, kad tas notiks.<qJūs esat dzirdējuši, ka es jums sacīju: es noeju un atkal nākšu pie jums. Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es eju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks par mani.#Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas. Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, mācīs jums visu un atgādinās jums visu, ko esmu jums runājis.; qTo es jums esmu sacījis, būdams pie jums. Kas mani nemīl, tas netur manus vārdus; un vārds, ko jūs dzirdat, nav mans, bet gan Tēva, kas mani ir sūtījis." =Jēzus tam atbildēja: “Kas mani mīl, tas manu vārdu turēs, un arī mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim un taisīsim pie viņa mājvietu.| qTad Jūda (ne Iskariots) viņam sacīja: “Kungs, kā tad tā – mums tu gribi sevi atklāt, bet pasaulei ne?”)Kam ir mani baušļi un kas tos tur, tas mani mīl. Bet, kas mani mīl, to mīlēs mans Tēvs, un es to mīlēšu un tam atklāšos.”\1Tajā dienā jūs atzīsiet, ka es esmu Tēvā un jūs manī, un es jūsos.}Vēl mazliet, un pasaule mani vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsiet, jo es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet.DEs neatstāšu jūs bāreņus, es nākšu pie jums.3Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst. Bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos.nUUn es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, –<sJa jūs mani mīlat, turiet manus baušļus.DJa jūs manā vārdā man ko lūgsiet, es darīšu.iK Ko vien jūs manā vārdā lūgsiet, to es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā./ Patiesi, patiesi es jums saku: kas tic man, tas darīs tos darbus, ko es daru, un vēl lielākus par šiem darīs, jo es aizeju pie Tēva.j~M Ticiet man, ka es esmu Tēvā un Tēvs manī! Bet, ja ne, tad ticiet man šo darbu dēļ.*}M Vai tu netici, ka es esmu Tēvā un Tēvs ir manī? Vārdus, ko es jums saku, es nesaku no sevis paša, bet Tēvs ir vienmēr manī un dara savus darbus.B|} Jēzus viņam sacīja: “Tik ilgu laiku es esmu ar jums, un tu mani neesi iepazinis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?S{Filips viņam sacīja: “Kungs, rādi mums Tēvu, ar to mums pietiek.”zJa jūs pazīstat mani, jūs pazīsiet arī manu Tēvu. Bet jūs jau viņu pazīstat un esat viņu redzējuši.”yyJēzus viņam sacīja: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.cx?Toms viņam sacīja: “Kungs, mēs nezinām, kurp tu ej. Kā mēs varam zināt ceļu?”4wcKurp noeju es, jūs ceļu zināt.”v#Kad es būšu aizgājis un vietu jums sataisījis, es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu.~uuMana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums sacītu, ka es eju jums vietu sataisīt?Ot “Jūsu sirdis lai neiztrūkstas! Ticiet Dievam un ticiet man!>su &Jēzus viņam atbildēja: “Savu dzīvību tu atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, pirms tu trīs reizes mani būsi noliedzis.”|rq %Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kādēļ es tagad nevaru tev iet līdzi? Savu dzīvību es atdošu par tevi!”.qU $Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kurp tu ej?” Jēzus viņam atbildēja: “Kurp es eju, tu nevari man tagad nākt līdzi, bet vēlāk nāksi.”epC #Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.”~ou "Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu! Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu.8ni !Bērniņi, vēl mazu brīdi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsiet, un, tāpat kā es jūdiem esmu teicis, tā arī jums tagad saku: kurp es aizeju, jūs nevarat nākt.Om Dievs arī pagodinās viņu sevī un pagodinās viņu tūlīt.l} Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts viņā.Ak} Kumosu ņēmis, Jūda tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.$jA Daži domāja, ka Jēzus tam sacīja: “Ej, pērc, kas mums vajadzīgs svētkiem,” – jo pie Jūdas bija maks. Vai arī – lai dotu kaut ko nabagiem.Si Bet neviens no tiem, kas tur bija, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja.phY Un pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.”g3 Jēzus atbildēja: “Tas, kuram es, iemērcis kumosu, to došu.” Un, kumosu iemērcis, viņš deva to Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam.Wf' Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?”leQ Tad Sīmanis Pēteris tam pamāja un sacīja: “Pavaicā, kurš tas ir, par kuru viņš runā!”[d/ Viens viņa māceklis, kuru Jēzus mīlēja, bija atgūlies Jēzum cieši blakus.Lc Mācekļi skatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.b{ To sacījis, Jēzus, satraukts garā, liecināja: “Patiesi, patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos!”a! Patiesi, patiesi es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, uzņem mani; bet, kas uzņem mani, uzņem to, kas mani sūtījis.”v`e Es jums to saku jau tagad, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas būs noticis, ticētu, ka ES ESMU.:_m Ne par jums visiem es runāju, es zinu, kuri ir tie, ko esmu izredzējis. Bet lai piepildītos Raksti: kas ar mani maizi ēd, tas ir pacēlis pret mani savu papēdi. –J^  Ja jūs to zināt, jūs esat laimīgi, ja vien to darāt.] Patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, un sūtnis nav lielāks par to, kas viņu sūtījis.[\/ Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.[ Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat.]Z3 Jūs mani saucat: Skolotājs un Kungs – un pareizi sakāt, jo tas es esmu.+YO Kad viņš tiem kājas bija nomazgājis, viņš atkal apvilka savas virsdrēbes un apsēdies tiem sacīja: “Vai jūs saprotat, ko es jums esmu darījis?kXO Jēzus zināja, kurš viņu nodos, tādēļ viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.” ~}} |F{{Vzzz(yxXwwXvvXuuPtsssrmqq ppaonnnm l,jj-ihhh g>ff ee d_ccRbbOaa`__q^^ ]z\\\[pZZeYYEXXLWWWVV/UU4TTTSSRR]QQ!PP OONNiMLLKKK0JJIHHHGGIFF%EfDDhCCyC BBbAAD@@??I>>\==_=<];::,99Z88$77766#55433822l2 11500B//~..>--,,W++**))((C''&%%k% $##_""T!!l! p'}./JSY@R_MFsgPx &  ? >.% oA5{Un viņš atbildēja: “Brāļi un tēvi, klausieties! Godības Dievs parādījās mūsu tēvam Ābrahāmam, kad viņš, pirms apmetās uz dzīvi Hārānā, vēl bija Mezopotāmijā,?4 {Tad augstais priesteris vaicāja: “Vai tas tā ir?”g3GVisi sinedrijā sēdošie uzlūkoja Stefanu un redzēja viņa vaigu itin kā eņģeļa vaigu.2)Mēs paši dzirdējām viņu sakām, ka Jēzus, Nācarietis, nopostīšot šo vietu un mainīšot ieražas, ko mums mantojumā devis Mozus.”1 Viņi atveda viltus lieciniekus, kuri sacīja: “Šis cilvēks nemitas runāt zaimus pret šo svēto vietu un bauslību. 0 Un viņi sakūdīja tautu un vecajos, un rakstu mācītājus. Tie metās viņam virsū un sagrāba viņu, un aizveda uz sinedriju./ Tad viņi pierunāja kādus vīrus, lai tie saka: “Mēs esam dzirdējuši, ka viņš par Mozu un Dievu runā zaimojošus vārdus.”X.) Bet tie nespēja turēties pretī gudrībai un Garam, ar kādu viņš runāja.)-K Tad cēlās daži no tā sauktās libertīnu sinagogas – kirēnieši un aleksandrieši, kā arī Kilikijas un Āzijas jūdi un sāka strīdēties ar Stefanu.f,EBet Stefans, Dieva žēlastības un spēka pilns, darīja lielus brīnumus un zīmes tautā.w+gDieva vārds auga, un mācekļu skaits Jeruzālemē strauji pieauga, arī daudzi priesteri pieņēma ticību.b*=un nostādīja tos apustuļu priekšā, un tie, Dievu pielūguši, uzlika viņiem rokas.V)%Šie vārdi iepriecināja visu ļaužu pulku. Viņi izraudzījās Stefanu, ticības un Svētā Gara pilnu vīru, Filipu un Prohoru, un Nikanoru, un Timonu, un Parmenu, un Nikolaju, Antiohijas prosēlītu,P(Bet mēs pastāvīgi paliksim lūgšanās un kalpošanā ar vārdu.”+'OTādēļ, brāļi, izraugieties no sava vidus septiņus vīrus, par kuriem zināms, ka tie ir Gara un gudrības pilni, un iecelsim tos šo pienākumu veikšanai.&Pieaicinājuši mācekļu pulku, tie divpadsmit sacīja: “Nepiedien, ja mēs atstājam novārtā Dieva vārdu un kalpojam pie galda.7% iTajās dienās, pieaugot mācekļu skaitam, grieķiski runājošie jūdi sāka kurnēt pret ebrejiem, tādēļ ka viņu atraitnes pie ikdienas aprūpes paliekot neievērotas.g$G*Dienu no dienas viņi nemitīgi mācīja un sludināja Kristu Jēzu gan templī, gan mājās.p#Y)Viņi aizgāja no sinedrija priecīgi, jo bija atzīti par cienīgiem ciest negodu viņa vārda dēļ.n"U(Viņi pasauca apustuļus, tos šaustīja un, piekodinājuši Jēzus vārdā vairs nerunāt, atlaida.!'Bet, ja tas ir no Dieva, jūs nespēsiet viņus apturēt. Ka tik jūs nekļūstat par Dieva apkarotājiem.” Un tie viņu paklausīja. )&Un tagad, es jums saku, atstājieties no šiem cilvēkiem un atlaidiet viņus. Ja šis viņu nolūks vai darbs nāk no cilvēkiem, tas izjuks.0Y%Pēc šī sadumpojās galilejietis Jūda tautas skaitīšanas dienās un sacēla tautu sev līdzi; arī tas gāja bojā, un visi viņa piekritēji tika izklīdināti.S$Jo vēl pirms kāda laika sacēlās Teuds, uzdodamies par nezin ko. Viņam pieslējās ap četri simti vīru; bet, kad viņu nogalināja, visi, kas viņam ticēja, izklīda, un iznākumā nekā nebija.dA#Viņš teica: “Israēlieši, apdomājiet labi, pirms jūs ko darāt ar šiem cilvēkiem.*M"Tad sinedrijā piecēlās kāds farizejs, vārdā Gamaliēls, visā tautā cienīts bauslības mācītājs, un pavēlēja izvest šos cilvēkus uz brīdi ārā.J !Dzirdētais tos satracināja, un tie gribēja viņus nogalināt.c? To apliecinām mēs un arī Svētais Gars, ko Dievs ir devis tiem, kas viņu paklausa.” Dievs ar savu labo roku viņu ir paaugstinājis par Valdnieku un Glābēju, lai Israēlam dotu atgriešanos un grēku piedošanu.`9Mūsu tēvu Dievs uzmodināja Jēzu, ko jūs nonāvējāt, pakārdami pie krusta koka._7Atbildot Pēteris un apustuļi sacīja: “Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.N“Vai tad mēs jums stingri nepavēlējām nemācīt šajā vārdā? Bet jūs, redzi, esat piepildījuši Jeruzālemi ar savu mācību, un jūs gribat, lai šī Cilvēka asinis nāk pār mums.”iKAtveduši tie nostādīja viņus sinedrija priekšā, un augstais priesteris viņus pratināja:#Tempļa sardzes priekšnieks ar sargiem aizgāja, lai viņus atvestu, bet ne ar varu, jo baidījās no tautas, ka tos nenomētā akmeņiem.Tad kāds atnācējs viņiem pavēstīja: “Tie vīri, kurus jūs ielikāt cietumā, redzi, stāv templī un māca tautu.”{Kad tempļa sardzes priekšnieks un virspriesteri šos vārdus dzirdēja, viņi bija nesaprašanā, kas tad ir noticis.“Mēs atradām cietumu pilnīgi droši aizslēgtu un cietumsargus stāvam pie durvīm; tās atvēruši, iekšā nevienu neatradām.”X)Bet sargi, ieradušies cietumā, viņus tur neatrada un atgriezušies ziņoja:iKTo dzirdējuši, viņi rīta agrumā aizgāja uz templi un mācīja. Kad ieradās augstais priesteris ar saviem pavadoņiem, viņš sasauca sinedriju un visus Israēla vecajos un aizsūtīja uz cietumu atvest apcietinātos._7“Ejiet, nostājieties templī un vēstiet tautai visus šīs dzīvības vārdus.”^ 5Bet naktī Kunga eņģelis atvēra cietuma durvis un, viņus ārā izvedis, sacīja:P Viņi lika apcietināt apustuļus un iemest viņus pilsētas cietumā.d ATad augsto priesteri un visus, kas bija ar viņu saduķeju kopībā, pārņēma skaudība. Sanāca arī daudzi no Jeruzālemes apkārtnes ciemiem, nesdami slimus un nešķīstu garu apsēstus, un tie visi tika dziedināti. Pat slimos iznesa uz ielām un lika uz gultām un nestuvēm, lai, Pēterim garām ejot, kaut tikai viņa ēna skartu kādu no tiem.a;Aizvien vairāk to, kas ticēja, piepulcējās Kunga draudzei – daudz vīru un sievu.Z- Neviens cits neuzdrīkstējās viņiem piebiedroties, bet tauta viņus slavēja.} Caur apustuļu rokām tautā notika zīmes un daudz brīnumu. Viņi visi vienprātībā bija kopā Sālamana kolonādē.P Un lielas bailes nāca pār visu draudzi un ikvienu, kas to dzirdēja.&E Tūdaļ viņa nokrita pie tā kājām un izlaida garu. Jaunekļi ienākuši atrada viņu mirušu. Tie iznesa viņu ārā un apglabāja blakus viņas vīram.=s Bet Pēteris sacīja viņai: “Kā jūs tā abi vienojāties izaicināt Kunga Garu? Redzi, pie durvīm jau ir to soļi, kas apglabāja tavu vīru, un viņi iznesīs arī tevi.” Pēteris viņai jautāja: “Saki man, vai par tik vien jūs pārdevāt zemes gabalu?” Viņa atbildēja: “Jā, par tik.”STrīs stundas vēlāk ienāca arī viņa sieva, nezinādama, kas noticis.OTad pienāca jaunekļi, ietina viņu un, iznesuši ārā, apglabāja.veŠos vārdus dzirdējis, Hananja nokrita un izlaida garu. Visus, kas to dzirdēja, pārņēma lielas bailes.J~ Vai gan tas nebija tavs, pirms tu to pārdevi, un, kad tu to pārdevi, vai nauda nepalika tavā ziņā? Kā gan tu ieņēmi sirdī tādu nelietību? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.”)}KTad Pēteris sacīja: “Hananja, kādēļ sātans ir piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un piesavinājies daļu no zemes gabala vērtības?| ar sievas ziņu Hananja piesavinājās daļu no pārdotā vērtības sev, bet pārējo atnesa un nolika pie apustuļu kājām.^{ 7Bet kāds vīrs, vārdā Hananja, un viņa sieva Safīra bija pārdevuši savu mantu;[z/%pārdeva lauku, kas tam piederēja, atnesa naudu un nolika pie apustuļu kājām.y{$Arī Jāzeps, viens no apustuļiem, Kiprā dzimis levīts, saukts Barnaba, kas tulkojumā nozīmē: Mierinājuma dēls,^x5#un nolika pie apustuļu kājām, un tā tika izdalīta visiem, kā kuram vajadzēja.{wo"Viņu vidū nebija trūkumcietēju, jo ikviens, kam piederēja zeme un nami, pārdeva tos un atnesa iegūto nauduv!Un apustuļi ar lielu spēku liecināja par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija pār viņiem visiem.u Ticīgo pulks bija viena sirds un dvēsele, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu – viss viņiem bija kopīgs.!t;Kad viņi bija beiguši lūgt, vieta, kur viņi bija sapulcējušies, nodrebēja, un visi kļuva Svētā Gara piepildīti un droši teica Dieva vārdu.xsilai tava roka izstiepjas dziedināt un zīmes un brīnumi lai notiek caur tava svētā kalpa Jēzus vārdu.”\r1Redzi, Kungs, kā viņi tagad draud; dod saviem kalpiem droši runāt tavu vārdu,qTie apvienojušies, lai darītu to, ko tava roka ir gribējusi un kas jau iepriekš bija tavs nodoms, ka tam tā jānotiek.+pOJo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts ar pagāniem un Israēla ļaudīm ir šajā pilsētā sadevušies kopā pret tavu svēto kalpu Jēzu, ko tu esi svaidījis.ioKSacēlušies ir zemes ķēniņi, valdnieki sadevušies kopā pret Kungu un viņa Svaidīto. –ntu caur sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti Svētajā Garā esi sacījis: kādēļ satrakojušās tautas un ciltis perina nelietību?m%To dzirdējuši, visi vienprātībā skaļi sauca uz Dievu: “Valdniek, tu, kas esi radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tajā,klOAtlaisti tie devās pie savējiem un vēstīja, ko virspriesteri un vecajie tiem bija sacījuši.gkGCilvēkam, pie kura bija notikusi dziedināšanas zīme, bija vairāk nekā četrdesmit gadu."j=Tad tie vēl vairāk piedraudēja un viņus atlaida, jo ļaužu dēļ tie nezināja, kā viņus sodīt, jo visi slavēja Dievu par to, kas bija noticis.Ui#Mēs nevaram nerunāt par to, ko paši esam redzējuši un dzirdējuši.” hBet Pēteris un Jānis tiem atbildēja: “Spriediet paši – vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu?ag;Viņus pieaicinājuši, tie viņiem stingri aizliedza Jēzus vārdā runāt un mācīt.fbet, lai starp cilvēkiem tas neizpaužas vēl vairāk, piedraudēsim viņiem šajā vārdā ne ar vienu cilvēku vairs nerunāt.”,eQ“Ko lai mēs ar šiem cilvēkiem darām? Caur viņiem taču ir notikusi zīme, skaidri redzama visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, – noliegt mēs to nevaram,NdPavēlējuši viņiem iziet no sinedrija, tie sprieda savā starpā:Zc-un, redzēdami izdziedināto cilvēku pie viņiem stāvam, tiem nebija ko teikt.0bY Redzēdami Pētera un Jāņa drosmi un nopratuši, ka viņi ir neizglītoti un vienkārši ļaudis, tie brīnījās, jo labi saprata, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu,~au Un nav pestīšanas nevienā citā, nedz cits vārds zem debess ir cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.”a`; Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlāji, esat atmetuši. Tas ir kļuvis par stūrakmeni.V_% tad lai jums un visai Israēla tautai ir zināms, ka Nācarieša, Jēzus Kristus, vārdā, kuru jūs piesitāt krustā un kuru Dievs uzmodināja no mirušajiem, šis cilvēks stāv vesels jūsu priekšā.`^9 ja mums šodien jāatbild par labu darbu pie slima cilvēka, kā viņš kļuva vesels,\]1Tad Pēteris, Svētā Gara pārņemts, tiem sacīja: “Tautas vadoņi un vecajie,{\oNostādījuši abus apustuļus vidū, tie sāka iztaujāt: “Kādā spēkā un kā vārdā jūs to darījāt?”p[Yaugstais priesteris Hanns, arī Kajafa, Jānis, Aleksandrs un citi, kas bija no virspriesteru dzimtas.cZ?Nākamajā dienā Jeruzālemē sapulcējās viņu vadoņi, vecajie un rakstu mācītāji,mYSBet daudzi, kas šos vārdus dzirdēja, sāka ticēt, un šo vīru skaits bija ap pieci tūkstoši.[X/Tie sagrāba viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; tad bija jau vakars.aW;noskaitušies, ka viņi māca tautu un sludina Jēzū augšāmcelšanos no mirušajiem.cV AViņiem uz tautu runājot, piestāja priesteri, tempļa sardzes priekšnieks un saduķeji,U3Dievs, uzmodinājis no mirušajiem savu Kalpu, vispirms to sūtīja jums, lai tas jūs svētītu, ka ikviens atgriežas no savas samaitātības.”=TsJūs esat praviešu un tās derības dēli, kuru Dievs noslēdza ar jūsu tēviem, sacīdams uz Ābrahāmu: caur taviem pēcnācējiem tiks svētītas visas ciltis virs zemes. –tSaVisi pravieši no Samuēla un arī tie, kas runājuši pēc tam, – visi ir šīs dienas pasludinājuši.iRKUn būs tā, ka ikviena dvēsele, kas pravieti neklausīs, tiks iznīdēta no šīs tautas. –Q3Mozus sacīja: Kungs Dievs iecels jums pravieti no jūsu brāļiem tāpat kā mani, viņu jums būs klausīt visās lietās, ko viņš jums runās.P%kuram ir jāpaliek debesīs uzņemtam, līdz viss būs atjaunots, par ko Dievs jau runājis caur svētajo muti kopš savu praviešu laikiem.uOclai no Kunga vaiga nāk atspirgšanas laiki un lai viņš sūta jums jau iepriekš izredzēto Kristu Jēzu,aN;Tādēļ nožēlojiet grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki jums tiktu izdeldēti;MBet Dievs piepildīja to, ko iepriekš bija sludinājis caur visu praviešu muti – ka viņa Svaidītajam būs jācieš.qL[Un tagad, brāļi, es zinu, ka jūs tā rīkojāties pret Jēzu aiz neziņas, tāpat kā jūsu vadoņi.MViņš, ieraudzījis Pēteri un Jāni, kas gāja iekšā templī, lūdza žēlsirdības dāvanu.L=Tobrīd tika nests kāds vīrs, kas bija kropls jau no mātes miesām. Viņu ik dienas nolika pie tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no ienācējiem templī.R< Pēteris un Jānis gāja uz templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto.;}/slavēdami Dievu un baudīdami labvēlību tautā. Un Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtos.:.Dienu no dienas tie vienprātībā pulcējās templī; bet mājās tie lauza maizi un kopīgi ēda līksmībā un sirds vienkāršībā,\91-Viņi pārdeva savu mantu un īpašumus un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.F8,Visi ticīgie turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs.i7K+Ikviena dvēsele pildījās ar bijību: gan daudz brīnumu, gan zīmju notika caur apustuļiem.f6E*Un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām.5y)Tie, kas viņa vārdus pieņēma, tika kristīti, un tajā dienā viņiem piepulcējās ap trīs tūkstoši dvēseļu.}4s(Viņš liecināja vēl ar daudz citiem vārdiem un tos mudināja: “Glābieties no šīs samaitātās paaudzes.”y3k'Jo šis ir apsolījums jums, jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko pieaicinās Kungs, mūsu Dievs.”:2m&Tad Pēteris tiem sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti Jēzus Kristus vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu. 1%Šie vārdi sāpīgi iedzēla viņu sirdīs, un tie jautāja Pēterim un pārējiem apustuļiem: “Ko lai mēs darām, brāļi?” 0$Lai viss Israēla nams tad nu nešaubīgi zina, ka Dievs lika viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, kuru jūs piesitāt krustā.”P/#līdz es lieku tavus ienaidniekus par kājsolu zem tavām kājām. –w.g"Dāvids gan neuzkāpa debesīs, tomēr viņš saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pie labās rokas, -!Ar Dieva labo roku paaugstināts un saņēmis no Tēva apsolījumu par Svēto Garu, viņš to izlēja, kā jūs redzat un dzirdat.R, Redzi, šo Jēzu Dievs ir augšāmcēlis, tam mēs visi esam liecinieki.+#Paredzēdams to, viņš runāja par Kristus augšāmcelšanos, jo Kristus netika atstāts šeolā, nedz viņa miesa pieredzēja iznīcību.v*ePravietis būdams, viņš zināja, ka Dievs bija zvērējis kādu viņa pēcnācēju sēdināt viņa tronī.$)AMani brāļi, es drīkstu jums sacīt droši par cilts tēvu Dāvidu – viņš ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz pat šai dienai.p(YTu esi man darījis zināmus dzīvības ceļus, un tava klātbūtne piepildīs mani ar līksmību. –c'?jo tu nepametīsi manu dvēseli šeolā nedz liksi savam Svētajam pieredzēt iznīcību.c&?Tādēļ mana sirds līksmojas un mana mēle gavilē, un arī mana miesa dusēs cerībā,%Dāvids par viņu saka: es vienmēr esmu turējis Kungu savā priekšā, tā ka viņš ir pie manas labās rokas, lai es neļodzītos.b$=Dievs viņu uzmodināja, no nāves sāpēm raisīdams, jo nāve viņu nespēja paturēt. #viņu, kas pēc Dieva nodoma un paredzējuma bija nodots jums, jūs viņu ar noziedznieku rokām piesitāt krustā un nonāvējāt.Y"+Israēliešu vīri, klausieties šos vārdus: Jēzu, Nācarieti, vīru, ko Dievs, kā jūs paši to zināt, apstiprinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darīja caur viņu jūsu vidū,D!Un tad ikviens, kas piesauks Kunga vārdu, tiks izglābts.h ISaule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs – pirms nāks Kunga lielā un spožā diena.r]Es darīšu brīnumus augšā debesīs un zīmes apakšā uz zemes – asinis, uguni un dūmu mākoņus.s_Un arī pār maniem kalpiem un manām kalponēm es izliešu savu Garu tajās dienās, un viņi pravietos.Npēdējās dienās notiks, saka Dievs, es izliešu savu Garu pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi skatīs redzējumus, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.@{bet tagad notiek tas, kas sacīts caur pravieti Joēlu:^5viņi nav piedzērušies, kā jūs domājat, jo vēl ir tikai dienas trešā stunda,U#Bet Pēteris, nostājies kopā ar tiem vienpadsmit, skaļā balsī uzrunāja ļaudis: “Jūdu vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzālemē, lai tas jums top zināms, uzmanīgi klausieties manus vārdus –H  Citi izsmejot runāja: “Tie ir sadzērušies jaunu vīnu.”Z- Visi bija izbijušies un neziņā un cits citam jautāja: “Ko tas nozīmē?” gan jūdi, gan prosēlīti. Krētieši un arābi, mēs visi dzirdam mūsu valodās viņus teicam Dieva varenos darbus.”nU Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas apgabalos ap Kirēni, un ieceļojušie romieši –w Partieši un mēdieši, ēlāmieši un tie, kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā,GUn kā gan mēs viņus dzirdam katrs savā dzimtajā valodā?a;Tie baiļojās un brīnīdamies runāja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilejieši?'Kad šīs skaņas kļuva dzirdamas, daudz ļaužu pulcējās un visi bija lielā apjukumā, jo katrs dzirdēja viņus runājam savā valodā.[/Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi – dievbijīgi vīri no visām pasaules tautām.ucUn visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt.hIUn viņiem parādījās it kā uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem.yPēkšņi no debesīm nāca šņākoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja.E  Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā.f  GViņiem deva lozes, un loze krita Matijam, un viņu pieskaitīja pie vienpadsmit apustuļiem.u  elai tas tagad saņemtu to kalpošanas un apustuļa vietu, no kuras aizgāja Jūda, noiedams savā vietā.”|  sDievu lūgdami, viņi sacīja: “Tu Kungs, kas pazīsti ikvienu sirdi, parādi, kuru no šiem diviem tu izraugies,]  5Un tie izvirzīja divus – Jāzepu, sauktu Barsaba, ar pievārdu Jūsts, un Matiju.: ono Jāņa kristības līdz tai dienai, kad viņš tika uzņemts debesīs prom no mums –, vienam no viņiem ir jābūt kopā ar mums par viņa augšāmcelšanās liecinieku.” yTad nu kādam no vīriem, kas visu šo laiku bijuši kopā ar mums, kopš atnāca un aizgāja no mums Kungs Jēzus – Jo psalmu grāmatā ir rakstīts: viņa miteklis lai ir tukšs, lai tajā neviens nedzīvo, un lai viņa amatu dabū cits. un tas kļuva zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, un tā zemes gabals nosaukts viņu valodā Hakeldama, tas ir, Asins lauks. }Par netaisnības algu viņš iemantoja zemes gabalu, nokrita zemē, pārsprāga, un visas viņa iekšas izgāzās ārā,F Viņš bija mūsu vidū un bija izraudzīts šai kalpošanai." ?“Mani brāļi, Rakstiem bija jāpiepildās, kā ar Dāvida muti Svētais Gars jau pavēstījis par Jūdu, kas parādīja ceļu Jēzus sagūstītājiem. Un tajās dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū – tur bija sapulcējušies vienkopus ap simts divdesmit cilvēku –, sacīja: }Viņi bija vienprātīgi neatlaidīgā Dieva lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un viņa brāļiem.Y - Pārnākuši viņi uzkāpa augšistabā, kur bija apmetušies Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Zēlots un Jūda, Jēkaba dēls.x~ k Tad viņi atgriezās Jeruzālemē no tā sauktā Olīvkalna, kas no Jeruzālemes ir sabata gājiena attālumā.3} a sacīja: “Galilejieši, ko stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt viņu debesīs aizejam.”u| e Viņam aizejot, tie cieši lūkojās debesīs, un, redzi, divi vīri baltās drānās pie tiem nostājās uni{ M Un, to pateicis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un mākonis uzņēma viņu prom no to acīm.?z ybet jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.”qy ]Viņš tiem sacīja: “Nav jūsu daļa zināt laiku vai stundu, ko Tēvs ir nolicis savā varā, x  Tad tie, kas bija sapulcējušies, viņam jautāja: “Kungs, vai tu šajā laikā no jauna uzcelsi Israēlam ķēniņvalsti?”fw GJānis kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām kristīs Svētajā Garā.”v 7Kopīgu mielastu ieturot, viņš tiem pavēlēja: “Neaizejiet no Jeruzālemes, bet sagaidiet Tēva apsolījumu, ko jau dzirdējāt no manis:ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku, kas tev par to?{ooJēzus viņam sacīja: “Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku, kas tev par to? Tu seko man!”RnViņu redzēdams, Pēteris Jēzum jautāja: “Kungs, bet kā ar šo?”2m]Pēteris apgriezies ierauga sekojam mācekli, ko Jēzus mīlēja un kas tajā mielastā, noliecies pie viņa krūts, bija jautājis: “Kurš tas ir, kas tevi nodos?”lTo viņš sacīja, norādīdams uz to, kādā nāvē Pēteris pagodinās Dievu. Pēc tam Jēzus viņam sacīja: “Seko man!”Jk Patiesi, patiesi es tev saku: kad tu biji jauns, tu apjozies un gāji, kur gribēji; bet, kad tu kļūsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi jozīs un vedīs, kur tu negribi.”+jOTrešo reizi Jēzus tam jautāja: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Pēteris noskuma, ka viņš tam trešo reizi jautāja: vai tu mani mīli? – un viņam sacīja: “Kungs, tu zini visu, tu zini, ka es tevi mīlu.” Jēzus tam sacīja: “Gani manas avis!”Xi)Jēzus tam jautāja vēl otrreiz: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mīli mani?” Tas viņam atbildēja: “Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manas avis!”hKad viņi bija pabrokastojuši, Jēzus Sīmanim Pēterim jautāja: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mīli mani vairāk nekā šie?” Tas viņam atbildēja: “Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu.” Viņš tam sacīja: “Gani manus jērus!”xgiTā bija jau trešā reize, kad Jēzus pēc augšāmcelšanās no mirušajiem parādījās saviem mācekļiem.Nf Tad Jēzus nāca, ņēma maizi un deva viņiem un tāpat arī zivis.5ec Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet uz rīta maltīti!” Un neviens māceklis neiedrošinājās viņam jautāt: “Kas tu esi?” Jo viņi zināja, ka tas ir Kungs.8di Tad Sīmanis Pēteris aizgāja un izvilka krastā tīklu, pilnu ar lielām zivīm, skaitā simt piecdesmit trīs. Bet tīkls nebija saplīsis, kaut arī zivju bija tik daudz.`c9 Jēzus viņiem sacīja: “Nesiet no tām zivīm, ko tagad esat saķēruši!”Wb' Izkāpuši krastā, viņi redzēja ogles kvēlojam un zivis uz tām un maizi.aBet citi mācekļi tuvojās ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta – kādas divsimt olektis.?`wMāceklis, ko Jēzus mīlēja, Pēterim sacīja: “Tas ir Kungs!” Sīmanis Pēteris, izdzirdējis, ka tas ir Kungs, apvilka virsdrēbes, jo viņš bija kails, un iemetās jūrā.)_KViņš tiem sacīja: “Metiet tīklu laivas labajā pusē, tad atradīsiet!” Tad tie iemeta tīklu un zivju daudzuma dēļ nespēja to vairs pavilkt.r^]Tad Jēzus viņiem sauca: “Bērni, vai jums ir kas ēdams?” Tie viņam atbildēja: “Nē!”b]=Kad bija jau rīts, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus.8\iSīmanis Pēteris viņiem sacīja: “Es eju zvejot.” Tie viņam sacīja: “Mēs arī iesim ar tevi!” Viņi aizgāja un sakāpa laivā, bet tajā naktī neko nenoķēra.['kad vienkopus bija Sīmanis Pēteris, Toms, saukts Dvīnis, Natanaēls no Galilejas Kānas, Zebedeja dēli un vēl divi citi viņa mācekļi.qZ ]Pēc tam Jēzus atkal parādījās saviem mācekļiem pie Tibērijas jūras. Redzi, viņš parādījās,YBet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jums, kas ticat, būtu dzīvība viņa vārdā.wXgVēl daudzas citas zīmes Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, par kurām šajā grāmatā nav rakstīts.WyJēzus viņam sacīja: “Tu tici tādēļ, ka tu mani redzēji; laimīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic.”@V{Toms viņam atbildēja: “Mans Kungs un mans Dievs!”7UgPēc tam viņš sacīja Tomam: “Stiep šurp savu pirkstu un lūko manas rokas un stiep savu roku un liec manos sānos, un neesi vairs neticīgs, bet esi ticīgs!”AT{Pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija tur kopā, un Toms bija ar viņiem. Durvis bija aizslēgtas, bet Jēzus nāca un, nostājies viņu vidū, sacīja: “Miers jums!”SCiti mācekļi viņam sacīja: “Mēs redzējām Kungu!” Bet viņš tiem atbildēja: “Kamēr es neredzēšu naglu brūces viņa rokās, kamēr nelikšu savu pirkstu viņa naglu brūcēs un kamēr nelikšu savu roku viņa sānos, es neticēšu!”`R9Kad Jēzus atnāca, Toms, saukts Dvīnis, viens no tiem divpadsmit, nebija ar viņiem.dQAKam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti; kam paturēsiet, tiem paliks.”^P5To pateicis, viņš uzpūta dvašu un tiem sacīja: “Saņemiet Svēto Garu!uOcJēzus viņiem atkal sacīja: “Miers jums! Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī es jūs sūtu!”sN_To sacījis, viņš rādīja tiem savas rokas un sānus. Mācekļi, ieraudzījuši Kungu, kļuva līksmi.UM#Šīs nedēļas pirmās dienas vakarā, kad mācekļi, baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, atnāca Jēzus un, nostājies viņu vidū, sacīja: “Miers jums!” L Marija Magdalēna atnāca pie mācekļiem un pavēstīja: “Es redzēju Kungu!” Un viņa stāstīja, ko viņš tai sacījis.XK)Jēzus sacīja: “Nepieskaries man, es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva; bet dodies pie maniem brāļiem un saki viņiem: es uzkāpju pie mana Tēva un jūsu Tēva un pie mana Dieva un jūsu Dieva.”JwJēzus viņai sacīja: “Marija!” Pagriezusies tā viņam ebrejiski saka: “Rabuni” (tas ir: Skolotāj)!mISJēzus viņai sacīja: “Sieviete, kādēļ tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, viņam sacīja: “Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, saki man, kur tu viņu esi licis, es viņu paņemšu.”  ~~(}}|Z{{#zzDyyUyxxwwvv5uuRttWsrrr0qq!pp%oqnmmgllkgjjiRhhggzg(ffqee)ddvccrcbraaf``M___C^^?^ ]X\\e[[ZZ-YYqYXXWW;VVnUUTKSSSRQQAPPVOO-NNMM1LzL#KKDJJgIIHHWGG3FFEDD^D1CBBiB AA-@??L>>==d<<`<;q;:g9s8877v7 6n5544`333 2211b0002/U...-,++M**r*)C((''&M%%$$##8"")!!$ $L^ t.v.7n ~ =1b < c ? O wPX ) Barnaba un Sauls, pabeiguši savu kalpošanu, atgriezās no Jeruzālemes, sev līdzi paņēmuši Jāni, sauktu arī Marks./(Y Bet Dieva vārds auga un izplatījās.x'i Un tūdaļ Kunga eņģelis viņu sita, jo viņš nebija pagodinājis Dievu, un, tārpu saēsts, viņš nomira.B& un tauta sauca: “Tā ir Dieva balss, nevis cilvēka!”y%k Noliktajā dienā Hērods, tērpies ķēnišķās drānās, apsēdās tronī un tautas priekšā tos uzrunāja,X$) Hērodam bija dusmas uz tīriešiem un sidoniešiem. Tie vienprātīgi ieradās pie viņa un, noskaņojuši sev par labu ķēniņa kambarkungu Blastu, lūdza mieru, jo to zemes pārtika no ķēniņa zemēm.-#S Bet Hērods, atnācis pēc viņa un neatradis, nopratināja sargus un pavēlēja tos sodīt ar nāvi. Pēc tam viņš devās prom no Jūdejas un palika Cēzarejā.d"A Iestājoties dienai, starp kareivjiem izcēlās liels sajukums – kas noticis ar Pēteri.Q! Mādams ar roku, lai viņi apklust, viņš izstāstīja tiem, kā Kungs izvedis viņu no cietuma. Tad viņš piekodināja: “Pavēstiet to Jēkabam un brāļiem!” – un devās prom uz citu vietu.d A Bet Pēteris joprojām klauvēja. Tie, atvēruši durvis, ieraudzīja viņu un pārbijās.% Bet tie viņai sacīja: “Tu esi jukusi!” Taču viņa neatlaidās – tā tiešām esot. Tad viņi sacīja: “Tas ir viņa eņģelis.” Pazinusi Pētera balsi, viņa, vārtus neatvērusi, priecīga ieskrēja iekšā un paziņoja, ka pie vārtiem stāv Pēteris.ta Viņš pieklauvēja, un pie vārtu durtiņām pienāca kalpone, vārdā Rode, lai apjautātos, kas tur ir.(I To apzinājies, viņš devās uz Marijas māju, kas piederēja Jāņa, saukta arī par Marku, mātei. Tur bija sapulcējušies daudzi ļaudis un lūdza Dievu..U Pēteris atguvies sacīja: “Tagad es patiesi zinu, ka Kungs ir sūtījis savu eņģeli un izrāvis mani no Hēroda rokām un no visa tā, uz ko gaidīja jūdi.”kO Izgājuši cauri pirmajai sardzei un cauri otrajai, viņi iznāca pie dzelzs vārtiem, kas ved uz pilsētu, un tie viņiem atvērās paši no sevis. Kad viņi bija nogājuši vienu kvartālu, eņģelis pēkšņi viņu pameta.~u Viņš izgāja tam līdzi, bet nesaprata, ka notikums ar eņģeli ir īstenība. Viņam šķita, ka redz parādību.3 Eņģelis sacīja: “Sajozies un apauj sandales!” Un viņš tā darīja. Tad eņģelis saka viņam: “Apvelc virsdrēbes un nāc man līdzi!”T! Un, redzi, Kunga eņģelis nostājās blakus, un gaisma apspīdēja visu telpu. Eņģelis, piebakstījis Pēterim sānos, modināja to, sacīdams: “Celies ātri!” Un ķēdes nokrita no viņa rokām.9k Naktī, pirms Hērods gribēja viņu vest tautas priekšā, Pēteris, divām ķēdēm saistīts, gulēja starp diviem kareivjiem, un cietumsargi stāvēja sardzē pie durvīm.dA Kamēr Pēteris tika turēts cietumā, draudze nemitējās dedzīgi lūgt par viņu Dievu.J  un, Pēteri sagrābis, lika iemest viņu cietumā un pavēlēja to apsargāt četrām kareivju nodaļām – pa četriem katrā. Pēc Pashas svētkiem viņš gribēja to vest tautas priekšā.wg Redzēdams, ka jūdiem tas patīk, viņš saņēma arī Pēteri – tās bija Neraudzētās maizes dienas –9m Viņš ar zobenu nokāva Jēkabu, Jāņa brāli.P  Tajā laikā Hērods pacēla savu roku, lai vajātu dažus no draudzes.jM To viņi arī darīja un sūtīja savākto draudzes vecajiem ar Barnabas un Saula starpniecību.fE Tad mācekļi nolēma sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā, cik kurš spēj./ Un cēlās viens no viņiem, vārdā Hagabs, un Gara spēkā pavēstīja, ka liels bads nāks pār visu pasauli, kā arī notika Klaudija laikā.H   Tajās dienās no Jeruzālemes uz Antiohiju atnāca pravieši.B } viņš to atrada un aizveda uz Antiohiju. Veselu gadu viņi pavadīja kopā ar draudzi, mācīdami lielam ļaužu pulkam, un Antiohijā mācekļus pirmo reizi nosauca par kristiešiem.= u Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu, lai uzmeklētu Saulu;q [ jo viņš bija krietns vīrs – Svētā Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu piepulcējās Kungam.  Tur ieradies un ieraudzījis Dieva žēlastību, viņš nopriecājās un aicināja visus ar dedzīgu sirdi palikt pie Kunga,} Vēsts par viņiem nonāca arī līdz draudzei Jeruzālemē, un tie aizsūtīja Barnabu, lai tas noiet līdz Antiohijai.]3 Kunga roka bija ar viņiem, un liels skaits, kļuvuši ticīgi, pievērsās Kungam.2] Bet starp viņiem bija daži kirēnieši un kiprieši, kas, nonākuši Antiohijā, uzrunāja arī grieķiski runājošos jūdus, mācīdami labo vēsti par Kungu Jēzu.A{ Tajā laikā tie, kurus izklīdināja vajāšanās Stefana dēļ, nonāca līdz Foinīkijai, Kiprai un Antiohijai. Viņi nesludināja Dieva vārdu nevienam citam kā vienīgi jūdiem.7 To dzirdējuši, viņi norimās, sāka slavēt Dievu un teica: “Tātad arī pagāniem Dievs ir devis atgriešanos no grēkiem, lai tie dzīvotu.”5 Ja jau Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kuri ticam uz Kungu Jēzu Kristu, tad kas es esmu, ka varētu likt šķēršļus Dievam?”~u Es atcerējos Kunga sacītos vārdus: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā.fE Bet, kad es sāku runāt, pār viņiem nāca Svētais Gars, tāpat kā iesākumā pār mums.O Viņš tev teiks vārdus, ar kuriem izglābsies tu un viss tavs nams./ Viņš mums pastāstīja, kā viņš savā namā redzējis eņģeli stāvam un tas sacījis: sūti uz Jafu pēc Sīmaņa, kam pievārds Pēteris.~# Gars man teica, lai es bez šaubīšanās eju tiem līdzi. Kopā ar mani devās arī šie seši brāļi, un mēs iegājām tā vīra namā.}{ Un, redzi, pēkšņi pie mājas, kurā mēs bijām, stāvēja trīs vīri, kas bija atsūtīti pie manis no Cēzarejas.N| Tas atkārtojās trīs reizes, un viss atkal tika aizrauts debesīs.l{Q Un atkal atskanēja balss no debesīm: ko Dievs ir šķīstījis, to nesauc par apgānītu.gzG Bet es sacīju: nemūžam, Kungs! Nekad neesmu ņēmis mutē neko apgānītu vai nešķīstu.Iy  Es dzirdēju balsi sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd!jxM Tajā ielūkojies, es ieraudzīju četrkājainus kustoņus, zvērus, rāpuļus un debesu putnus.Sw “Jafas pilsētā, lūdzot Dievu, es, garā aizgrābts, piedzīvoju parādību – no debesīm nāca tāds kā trauks, kā liels palags aiz četriem stūriem tika nolaists, un tas nolaidās pie manis.:vo Tad Pēteris tiem visu pēc kārtas izklāstīja:Uu# sacīdami: “Tu biji pie neapgraizītiem vīriem un ar tiem kopā ēdi.”Ot Kad Pēteris ieradās Jeruzālemē, apgraizītie vērsās pret viņu,ns W Apustuļi un brāļi, kas dzīvoja Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni ir pieņēmuši Dieva vārdu.xri 0Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Ļaudis viņu lūdza vēl dažas dienas uzkavēties.uqc /“Vai gan šiem, kas saņēmuši Svēto Garu tāpat kā mēs, kāds var liegt ūdeni un tos nekristīt?”[p/ .Viņi dzirdēja tos runājam mēlēs un slavējam Dievu. Tad Pēteris atbildēja:o% -Un ticīgie apgraizītie, kas bija atnākuši Pēterim līdzi, bija pārsteigti, ka Dievs Svētā Gara dāvanu izlējis arī pār pagāniem.an; ,Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas klausījās viņa vārdus.vme +Par viņu visi pravieši liecina, ka ikviens, kas viņam tic, caur viņa vārdu saņem grēku piedošanu.”l *Viņš mums pavēlēja sludināt un tautai it visur liecināt, ka viņš ir Dieva nolikts soģis pār dzīviem un mirušiem.#k? )gan ne visai tautai, bet Dieva iepriekš izraudzītajiem, mums, kas ar viņu kopā ēdām un dzērām pēc tam, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem.cj? (Trešajā dienā Dievs viņu uzmodināja no mirušajiem un ļāva viņam parādīties – i 'Un mēs esam liecinieki visam, ko viņš darīja gan jūdu zemē, gan Jeruzālemē. Bet tie viņu nogalināja, piesizdami krustā.7hg &ka Dievs Jēzu no Nācaretes ir svaidījis ar Svēto Garu un spēku, kā viņš gāja un darīja labus darbus un dziedināja visus velna kalpinātos, jo Dievs bija ar viņu.ngU %Jūs to zināt, kas noticis visā Jūdejā, jau no Galilejas, kad Jānis pasludināja kristību, –f $Viņš sūtīja israēliešiem vārdu, kas pasludina prieka vēsti – mieru caur Jēzu Kristu, kas ir Kungs pār visiem.`e9 #bet ikvienā tautā viņš pieņem katru, kas viņa bīstas un ir taisns savos darbos.fdE "Tad Pēteris tos uzrunāja: “Patiesi, es saprotu, ka Dievs cilvēku neskata pēc ārienes,.cU !Tādēļ es tūlīt sūtīju pēc tevis, un tu darīji labi, ka atnāci. Tagad mēs visi esam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Kungs tev ir pavēlējis.” b Tādēļ sūti kādu uz Jafu un liec ataicināt Sīmani, kam pievārds Pēteris un kas apmeties Sīmaņa ādmiņa namā pie jūras.zam un sacīja: Kornēlij, tava lūgšana ir uzklausīta un tavi žēlsirdības darbi ir pieminēti Dieva priekšā..`U Kornēlijs atbildēja: “Pirms četrām dienām, kad es savā namā tāpat ap devīto stundu lūdzu Dievu, redzi, vīrs baltās drēbēs nostājās manā priekšā|_q Tādēļ es neiebildu, kad mani aicināja, un nācu šurp. Tad nu gribu zināt, kādēļ jūs mani aicinājāt.”V^% Pēteris tiem teica: “Jūs zināt, ka jūdiem nav atļauts saieties ar sveštautieti vai ieiet tā mājā. Bet Dievs man ir parādījis, ka nevienu cilvēku nevajag saukt par apgānītu vai nešķīstu.P] Runādamies viņi iegāja iekšā un ieraudzīja daudz sapulcējušos.d\A Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: “Celies augšā, arī es esmu tikai cilvēks.”o[W Pēterim ienākot, Kornēlijs devās viņam pretī un, viņu sveicinādams, metās pie viņa kājām.Z Kad nākamajā dienā viņi iegāja Cēzarejā, Kornēlijs viņus jau gaidīja, saaicinājis savus radus un tuvākos draugus.2Y] Viņš aicināja tos ienākt namā un uzņēma kā viesus. Otrā dienā viņš cēlās un devās tiem līdzi, un daži brāļi, kas bija no Jafas, gāja kopā ar viņu.rX] Tie sacīja: “Mūs pie tevis, svētā eņģeļa pamudināts, ir sūtījis centurions Kornēlijs, lai tu nāktu viņa namā – viņš uzklausīs tavus vārdus, viņš ir taisns un dievbijīgs vīrs, kuru ciena visa jūdu tauta.”W Tad Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: “Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat. Kāda iemesla dēļ jūs esat atnākuši?”bV= Celies, kāp lejā un nešaubīdamies ej viņiem līdzi, jo es viņus esmu sūtījis.”oUW Pēteris vēl lauzīja galvu par šo parādību, bet Gars sacīja: “Redzi, trīs vīri tevi meklē.YT+ un skaļi klaušināja, vai šeit ir apmeties Sīmanis, kam pievārds Pēteris.XS) Kamēr Pēteris vēl neizpratnē pārdomāja, kas tā varētu būt par parādību, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtīti vīri, kas jautāja pēc Sīmaņa nama, bija apstājušies pie lieveņaUR# Tas atkārtojās trīs reizes, un tad trauks tūlīt tika pacelts debesīs.eQC Bet balss sacīja viņam: “Ko Dievs ir šķīstījis, to nesauc par apgānītu.”jPM Bet Pēteris sacīja: “Nemūžam, Kungs! Nekad neesmu ēdis neko nešķīstu un apgānītu.”IO  Un atskanēja balss: “Celies, Pēteri, kauj un ēd!”UN# Tajā bija visi četrkājainie kustoņi un zemes rāpuļi, un debesu putni.vMe Viņš redzēja debesis atveramies un kādu trauku it kā lielu palagu aiz četriem stūriem nolaistu zemē.L} Viņš bija izsalcis un gribēja ko iebaudīt, bet maltīti vēl tikai gatavoja. Pēkšņi viņš tapa garā aizgrābts.uKc Nākamajā dienā, kad viņi jau tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu.:Jo un, visu tiem paskaidrojis, sūtīja tos uz Jafu.I/ Kad eņģelis, kas ar viņu bija runājis, aizgāja, Kornēlijs pasauca divus kalpus un vienu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pie viņa kalpoja,[H/ Viņš mitinās pie kāda ādmiņa, vārdā Sīmanis, kura nams ir pie jūras.”XG) Sūti tagad vīrus uz Jafu un liec ataicināt Sīmani, kam pievārds Pēteris.EF Baiļu pārņemts, viņš to uzlūkoja un teica: “Kas ir, Kungs?” Tad eņģelis sacīja: “Tavas lūgšanas un tavi žēlsirdības darbi ir nākuši Dieva priekšā un ir pieminēti.E Ap dienas devīto stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli pie viņa ienākam un sakām: “Kornēlij!”D) Viņš kopā ar visu savu namu bija ticīgs un dievbijīgs vīrs un darīja daudzus žēlsirdības darbus tautai, un pastāvīgi lūdza Dievu.gC I Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, centurions tā sauktajā itāliešu kohortā.IB  +Jafā Pēteris uzkavējās ilgāku laiku pie ādmiņa Sīmaņa.HA  *Tas kļuva zināms visā Jafā, un daudzi sāka ticēt Kungam.}@s )Viņš tai padeva roku un piecēla kājās. Pasaucis svētos un atraitnes, viņš atveda to viņu priekšā dzīvu.^?5 (Pēteris izsūtīja tās visas ārā, nokrita ceļos un lūdza Dievu. Tad viņš pagriezās pret mirušo un sacīja: “Tabita, celies augšā!” Un tā atvēra acis un, ieraudzījusi Pēteri, piecēlās sēdus.o>W 'Pēteris cēlās un gāja tiem līdzi. Kad viņš atnāca, viņu uzveda augšistabā, un līdzās viņam nostājās atraitnes, kas raudādamas rādīja kreklus un drēbes, ko Stirna bija darinājusi, kamēr vēl bija viņu vidū.'=G &Tā kā Jafa ir tuvu Lidai, mācekļi, izdzirdējuši, ka Pēteris ir tur, nosūtīja pie viņa divus vīrus ar lūgumu: “Nekavējoties dodies pie mums!”Z<- %Tajā laikā viņa saslima un nomira. Viņu nomazgāja un guldīja augšistabā. ; $Jafā bija kāda mācekle, vārdā Tabita (tulkojumā – Stirna ); visu mūžu viņa darīja labus darbus un apdāvināja nabagus.Y:+ #To redzēja visi Lidas un Šāronas iedzīvotāji, un viņi pievērsās Kungam.9 "Pēteris viņam sacīja: “Ainej, Jēzus Kristus tevi ir dziedinājis, celies augšā un sakārto gultu.” Un tas tūdaļ piecēlās.j8M !Tur viņš atrada kādu vīru, vārdā Ainejs, kas astoņus gadus paralizēts gulēja uz gultas.c7? Pēteris ceļoja pa visu zemi, un viņš nonāca arī pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā./6W Tad draudzēm visā Jūdejā un Galilejā, un Samarijā bija miers. Tās nostiprinājās un dzīvoja Kunga bijībā un, Svētā Gara iedrošinātas, pieauga skaitā.[5/ To uzzinājuši, brāļi aizveda viņu uz Cēzareju un sūtīja tālāk uz Tarsu.j4M Viņš runāja un strīdējās ar grieķiski runājošiem jūdiem, bet tie lūkoja viņu nokaut.f3E Sauls bija kopā ar tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, drosmīgi sludinādams Kunga vārdā.R2 Bet Barnaba uzņēma viņu, aizveda pie apustuļiem un pastāstīja tiem, kā viņš ceļā redzējis Kungu un ka Jēzus ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā drosmīgi sludinājis Jēzus vārdā.1/ Ieradies Jeruzālemē, viņš mēģināja pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās no viņa, neticēdami, ka viņš ir kļuvis par mācekli.`09 Bet viņa mācekļi naktī aizveda viņu, ielika grozā un nolaida pāri mūrim lejā.v/e taču viņu nolūks kļuva zināms Saulam. Viņi novēroja pilsētas vārtus dienu un nakti, lai to nokautu.Z.- Kad jau kāds laiks bija pagājis, jūdi sāka perināt domas, kā viņu nokaut, -  Bet Saula ietekme arvien pieauga, un viņš radīja apjukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.],3 Visi, kas to dzirdēja, izbijās un runāja: “Vai tad šis nav tas pats, kurš Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc Jēzus vārdu, un tagad nācis šurp, lai apcietinātu un vestu tos pie virspriesteriem?”S+ Viņš tūdaļ sludināja sinagogās par Jēzu, ka Jēzus ir Dieva Dēls.)*M Viņš paēda un atguva spēkus.v)e Tūdaļ no viņa acīm nokrita it kā zvīņas, viņš atkal redzēja un cēlās kājās, un tika kristīts.V(% Un Hananja devās uz to namu un, uzlicis rokas viņam, sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, sūta mani, lai tu kļūtu atkal redzīgs un tiktu piepildīts ar Svēto Garu.”['/ Es darīšu viņam redzamu, kas viņam mana vārda dēļ būs jācieš.”+&O Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies turp, jo šis vīrs ir manis izredzēts darbarīks, lai nestu manu vārdu tautām un ķēniņiem, un Israēla dēliem.m%S Šeit viņš ir ieradies ar virspriesteru pilnvarām apcietināt visus, kas piesauc tavu vārdu.”$! Hananja atbildēja: “Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, kādus ļaunus darbus viņš darījis svētajiem Jeruzālemē.# un ir redzējis kādu vīru, vārdā Hananja, ienākam un uzliekam viņam rokas, lai viņš atkal varētu redzēt.”" Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies uz Taisno ielu un Jūdas mājā uzmeklē tarsieti, vārdā Sauls. Redzi, viņš lūdz Dievu,%!C Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Hananja. Kungs uzrunāja viņu parādībā: “Hananja.” Viņš atbildēja: “Redzi, Kungs, te es esmu.”I   Trīs dienas viņš bija neredzīgs un neko neēda un nedzēra.w Sauls piecēlās no zemes, bet, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi, pie rokām paņēmuši, veda to uz Damasku.w Bet vīri, kas gāja kopā ar Saulu, stāvēja bez valodas kā mēmi – balsi tie dzirdēja, bet nevienu neredzēja.V% Celies augšā un ej uz pilsētu, un tur tev pateiks, kas jādara.”jM Viņš jautāja: “Kas tu esi, Kungs?” Tas atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.mS Nokritis pie zemes, viņš dzirdēja balsi sakām: “Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā?”S Bet, tuvojoties Damaskai, viņu pēkšņi apspīdēja gaisma no debesīm.2] un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, sastopot kādus šīs ticības ceļa gājējus, vīrus un sievas, viņš tos varētu sasiet un vest uz Jeruzālemi.^ 7 Bet Sauls, pilns nāves draudu pret Kunga mācekļiem, ieradās pie augstā priesteray(Bet Filips, nokļuvis Azotā, gāja pa visām pilsētām un sludināja evaņģēliju, līdz kamēr nonāca Cēzarejā.'Kad viņi iznāca no ūdens, Kunga Gars aizrāva Filipu prom, un augstmanis viņu vairs neredzēja. Viņš līksms turpināja savu ceļu.yk&Tad viņš lika apturēt ratus, un viņi abi, Filips un augstmanis, iekāpa ūdenī, un Filips viņu kristīja.  %Filips viņam atbildēja: “Ja tu no visas sirds tici, tad var.” Tas teica: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.”%$Turpinot braukt pa ceļu, tie nonāca pie ūdens, un augstmanis sacīja: “Redz, kur ūdens! Kas gan kavē mani, lai es tiktu kristīts?”`9#Tad Filips, ar šo Rakstu vietu sākdams, pasludināja viņam evaņģēliju par Jēzu.}"Ķēniņienes augstmanis Filipam jautāja: “Saki, lūdzams, par ko pravietis te runā? Par sevi vai par kādu citu?”!Viņa pazemošanas dēļ taisnīga tiesa viņam likta. Kas izskaidros viņa paaudzi? Jo viņa dzīvība tiek paņemta prom no zemes. –"= Bet vieta, ko viņš Rakstos lasīja, bija šī: viņš ir kā avs, ko ved uz kaušanu, kā jērs cirpēja priekšā kluss, un viņš neatver savu muti.'Tas atbildēja: “Kā gan es to varētu, ja neviens man nepaskaidro?” – un viņš uzaicināja Filipu iekāpt un apsēsties sev līdzās.~ uPieskrējis klāt, Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un jautāja: “Vai tu arī saproti, ko tu lasi?”Q Tad Gars sacīja Filipam: “Ej klāt un turies līdzi šiem ratiem.”U #Nu viņš bija atceļā un sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju.O Viņš cēlās un gāja. Un, redzi, tur bija kāds vīrs, etiopietis, Etiopijas ķēniņienes Kandakes varens augstmanis, viņas mantnīcas pārzinis, kas bija nācis uz Jeruzālemi pielūgt Dievu. )Bet Kunga eņģelis uzrunāja Filipu, sacīdams: “Celies un ej uz dienvidiem pa ceļu, kas ved no Jeruzālemes uz Gazu; tur ir tuksnesis.”-SKad Pēteris un Jānis bija apliecinājuši un mācījuši Kunga vārdu, viņi devās atpakaļ uz Jeruzālemi, sludinādami evaņģēliju daudzos Samarijas ciemos.wgBet Sīmanis sacīja: “Lūdziet jūs par mani Kungu, lai pār mani nenāk nekas no tā, ko jūs teicāt.”NJo es redzu tevi, žults rūgtuma pilnu un nelietības saistītu.”b=Atgriezies no sava ļaunuma un lūdz Kungu, varbūt tev tiks piedota tavas sirds iedoma.`9Nav tev daļas, ne tiesību pie šī vārda, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā. Bet Pēteris viņam sacīja: “Lai tava nauda iet pazušanā līdz ar tevi, jo tu iedomājies Dieva dāvanu iegūt par naudu.nUun teica: “Dodiet arī man šo spēju, lai ikviens, kam es uzlieku rokas, saņemtu Svēto Garu.”iKSīmanis, redzēdams, ka Gars tiek dots ar apustuļu roku uzlikšanu, piedāvāja viņiem nauduFTad tie uzlika viņiem rokas, un viņi saņēma Svēto Garu.nUjo ne pār vienu no viņiem tas vēl nebija nācis; viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus vārdā.S~kuri nogājuši lūdza Dievu par viņiem, lai viņi saņemtu Svēto Garu, } Bet, kad apustuļi Jeruzālemē dzirdēja, ka Samarija ir pieņēmusi Dieva vārdu, tie nosūtīja pie viņiem Pēteri un Jāni,$|A Tad arī Sīmanis pats sāka ticēt un nokristīts pastāvīgi turējās pie Filipa un bija ļoti pārsteigts, redzot notiekam zīmes un lielus brīnumus.${A Bet, kad tie ticēja Filipa sludinātajam evaņģēlijam par Dieva valstību un par Jēzus Kristus vārdu, viņi tika kristīti – gan vīri, gan sievas.|zq Ļaudis viņam bija pieķērušies, tādēļ ka viņš jau ilgāku laiku tos bija apstulbinājis ar savu buršanu.oyW Un visi, no maza līdz lielam, viņā klausījās, sacīdami: “Šis ir tas lielais Dieva spēks.”0xY Bet kāds vīrs, vārdā Sīmanis, šajā pilsētā jau agrāk bija nodarbojies ar buršanu, radīdams izbrīnu Samarijas tautā, viņš sacīja, ka esot liels vīrs..wWUn liels prieks bija tajā pilsētā.~vuJo no daudziem izgāja nešķīsti gari, kliegdami skaļā balsī, un daudzi paralizēti un kropli tika dziedināti.~uuĻaužu pūlis lielā vienprātībā uztvēra Filipa sacīto, tie klausījās un redzēja zīmes, ko viņš darīja.KtFilips, nogājis uz Samarijas pilsētu, vēstīja tur par Kristu.EsBet izklīdinātie, staigādami apkārt, sludināja vārdu.nrUBet Sauls postīja draudzi, gāja pa mājām, rāva no tām ārā vīrus un sievas un meta cietumā.Jq Stefanu apglabāja dievbijīgi vīri un viņu gauži apraudāja.Fp Bet Saulam Stefana nogalināšana bija pa prātam. Tajā dienā sākās lielas vajāšanas pret draudzi Jeruzālemē, un visi, izņemot apustuļus, izklīda pa Jūdejas un Samarijas zemēm. o ^u+Jūs esat pieņēmuši Moleha telti un sava dieva Raifana zvaigzni, elku tēlus, ko jūs esat darinājuši, lai tos pielūgtu, un tādēļ es jūs izraidīšu viņpus Bābeles. –S]*Un Dievs novērsās no viņiem un nodeva tos kalpot debesu pulkiem, kā ir rakstīts praviešu grāmatā: Israēla nams, vai tad jūs man četrdesmit gadus tuksnesī pienesāt kaujamus un citus upurus?v\e)Tajās dienās viņi darināja teļu un pienesa upurus šim elku tēlam, un priecājās par savu roku darbu./[W(sacīdami Āronam: taisi mums dievus, kas mums ietu pa priekšu, jo par šo Mozu, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes zemes, mēs nezinām, kas ar viņu ir noticis. –nZU'Viņam mūsu tēvi negribēja paklausīt, tie atgrūda viņu un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē,UY#&Šis ir tas Mozus, kas bija tuksnesī draudzes vidū. Viņš bija kopā ar mūsu tēviem un ar eņģeli, kas runāja ar viņu Sīnaja kalnā, un viņš saņēma dzīvu vēsti, lai to tālāk nodotu mums.X%Šis ir tas Mozus, kas Israēla dēliem sacīja: Dievs iecels jums Pravieti, tādu kā es, no jūsu brāļu vidus – tam paklausiet!W$Viņš tos izveda no Ēģiptes un rādīja brīnumus un zīmes Ēģiptes zemē un Sarkanajā jūrā, un tuksnesī četrdesmit gadus.^V5#Šo Mozu tie noliedza, sacīdami: kas tevi ir iecēlis par valdnieku un tiesnesi? Bet Dievs ar tā eņģeļa roku, kas Mozum bija parādījies ērkšķu krūmā, ir sūtījis viņu par valdnieku un atbrīvotāju./UW"Es esmu redzējis savas tautas ciešanas Ēģiptē un esmu dzirdējis viņu vaidus, un esmu atnācis, lai viņus atbrīvotu. Un nu ej, es sūtu tevi uz Ēģipti. –nTU!Bet Kungs viņam sacīja: noauj sandales no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.S es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs. – Drebēdams bailēs, Mozus neuzdrošinājās to uzlūkot. RTo ieraudzījis, Mozus izbrīnījās par šo parādību, bet, kad viņš tuvojās, lai to tuvāk aplūkotu, atskanēja Kunga balss:yQkPēc četrdesmit gadiem Sīnaja kalna tuksnesī viņam parādījās eņģelis degoša ērkšķu krūma liesmā.PwKad Mozus to dzirdēja, viņš aizbēga un kā svešinieks dzīvoja Midjānas zemē, un tur dzemdināja divus dēlus.EOVai arī mani gribi nosist tāpat kā to ēģiptieti vakar?NBet tas, kurš bija darījis pāri savam tuvākajam, atgrūda viņu un sacīja: kas tevi ir iecēlis mums par valdnieku un tiesnesi?CMUn nākamajā dienā viņš parādījās, kad divi no tiem kāvās, un mēģināja tos samierināt, uzrunādams: vīri, jūs taču esat brāļi. Kādēļ jūs viens otram darāt ļaunu?qL[Viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Dievs caur viņa roku tos izglābs, bet viņi nesaprata.K{Un, redzēdams vienu, kam dara netaisnību, viņš to aizstāvēja un atriebās par pārestību, nosizdams ēģiptieti.pJYKad Mozum bija četrdesmit gadu, viņam sirdī radās doma apraudzīt savus brāļus, Israēla dēlus.kIOUn Mozu uzaudzināja visā ēģiptiešu gudrībā, un viņš bija varens savos vārdos un darbos._H7Kad viņš tika izlikts, viņu pieņēma faraona meita un uzaudzināja sev par dēlu.sG_Tajā laikā piedzima Mozus, un viņš bija tīkams Dievam. Trīs mēnešus viņu zīdīja tēva mājās. F9Viņš izgudroja viltību pret mūsu tautu, lai darītu ļaunu mūsu tēviem, un spieda viņus izlikt savus jaundzimušos, ka tie nevarētu izdzīvot.HE taču Ēģiptē cēlās cits ķēniņš, kas Jāzepu nepazina.|DqTuvojās laiks, kad Dievam vajadzēja piepildīt Ābrahāmam doto solījumu, un tauta auga un vairojās Ēģiptē,Cyun viņus pārveda uz Šehemu un guldīja kapenē, ko Ābrahāms par sudrabu bija nopircis no Hamora dēliem Šehemā.LBTad Jēkabs aizgāja uz Ēģipti un nomira, viņš un mūsu tēvi,yAkNosūtījis tos atpakaļ, Jāzeps aicināja Jēkabu un visu radu saimi, skaitā septiņdesmit piecas dvēseles.n@U Bet otrajā reizē Jāzeps atklāja sevi saviem brāļiem, un faraonam kļuva zināma Jāzepa cilts.f?E Bet Jēkabs, izdzirdējis, ka Ēģiptē ir labība, aizsūtīja turp mūsu tēvus pirmoreiz.q>[ Tad pār visu Ēģipti un Kanaānu nāca bads un liels posts, un mūsu tēvi nevarēja atrast pārtiku.H=  un izglāba viņu no visām grūtībām, un deva viņam žēlastību un gudrību faraona, Ēģiptes valdnieka, priekšā. Tas iecēla viņu par pārvaldnieku pār Ēģipti un visu savu namu.f<E Un patriarhi greizsirdībā pret Jāzepu pārdeva viņu uz Ēģipti. Bet Dievs bija ar viņu<;qDievs deva viņam apgraizīšanas derību, un viņš dzemdināja Īzaku un apgraizīja viņu astotajā dienā, un Īzaks dzemdināja Jēkabu un Jēkabs – divpadsmit patriarhus. : Un tautu, kurai viņi vergos, es tiesāšu, sacīja Dievs; un pēc tam viņi no turienes izies un kalpos man šajā vietā. –{9oDievs sacīja tā: tavi pēcnācēji dzīvos svešā zemē, viņus paverdzinās un vārdzinās četri simti gadu.8-Dievs nedeva tam mantojumā ne pēdas šīs zemes, bet apsolīja to dot īpašumā viņam un viņa pēcnācējiem, lai gan bērnu viņam nebija.77gTad viņš izgāja no kaldiešu zemes un apmetās Hārānā, bet, kad nomira viņa tēvs, Dievs no turienes pārcēla viņu uz dzīvi šajā zemē, kur jūs dzīvojat tagad.y6kun sacīja viņam: izej no savas zemes un pamet savus tuviniekus, un dodies uz zemi, kuru es tev rādīšu. – C~~K}}m||B{{lzyyGxx?wyvv@vuut}ss]rr;qq-ppSpozo-nmmjllkkk[jj>ii1hgg3ffvee[edd6cncbbaa``i__I^^1]#\\ [ZZ.YXXqX.WWMVVhUTT6SSRQQvQPPOoO!NNZMMHMLL)KJJIkHHH%GGFFUEEME@DDCC4BB?AAM@@9??V>>s>3=<jo es esmu ar tevi. Neviens netiks klāt, lai nodarītu tev ļaunu, jo man šajā pilsētā ir daudz ļaužu.”au; Bet Kungs naktī Pāvilam parādībā sacīja: “Nebīsties! Runā un neklusē,t+Sinagogas priekšnieks Krisps un viss viņa nams kļuva ticīgi; arī daudzi korintieši, viņu dzirdējuši, kļuva ticīgi un tika kristīti.sNo turienes aizgājis, viņš apmetās pie kāda dievbijīgā, vārdā Titijs Jūsts, kura māja atradās blakus sinagogai.Wr'Bet, kad tie stājās pretī un zaimoja, Pāvils nopurināja savas drēbes pret tiem un sacīja: “Jūsu asinis lai paliek uz jums pašiem. Es esmu tīrs no tām un no šī brīža dodos pie pagāniem.” q Kad no Maķedonijas ieradās Sīla un Timotejs, Pāvils dedzīgi sludināja vārdu un liecināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.Xp)Ik sabatu viņš runāja sinagogā, pārliecinādams gan jūdus, gan grieķus.oun, tā kā viņiem bija kopīgs amats – viņi bija telšu taisītāji –, Pāvils tur palika, un viņi kopā strādāja.^n5Te viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akils, dzimušu Pontā, kurš nesen ar sievu Priskillu bija pārcēlies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Pāvils ieradās pie viņiem;Am Pēc tam Pāvils atstāja Atēnas un aizgāja uz Korintu.+lO"Bet daži vīri viņam pievienojās un sāka ticēt; starp tiem Dionīsijs, areopagits, un kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl daži citi līdz ar viņiem.-kU!Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.j Dzirdēdami pieminam mirušo augšāmcelšanos, vieni ņirgājās, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi gribam dzirdēt vēl citreiz.”@iyDievs ir nolicis dienu, kurā viņš taisnīgumā tiesās pasauli caur vīru, ko viņš izredzējis, un visiem ir devis ticības pierādījumu, uzmodinādams viņu no mirušajiem.”hyDievs, neņemdams vērā pagājušos nezināšanas laikus, tagad visur aicina visus cilvēkus atgriezties no grēkiem./gWMums, kas esam Dieva dzimums, nav jāuzskata, ka dievišķais ir līdzīgs zelta vai sudraba, vai akmens veidojumam, ko cilvēks ar savu izdomu un prasmi darinājis.fJo viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā jau daži jūsu dzejnieki ir sacījuši: mēs arī esam viņa dzimums.tealai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums.#d?No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot,wcgun viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā trūktu, viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu.zbmDievs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā, viņš, debesu un zemes Kungs, nemājo cilvēku celtos tempļos,9akApstaigādams un aplūkodams jūsu svētvietas, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamajam Dievam. Tad, redzi, – ko jūs nepazīdami pielūdzat, to es jums sludinu. `Bet Pāvils, nostājies areopaga vidū, sacīja: “Atēnieši, es redzu, ka, pēc visa spriežot, jūs esat visnotaļ dievbijīgi.x_iVisi atēnieši un tur apmetušies svešinieki vislabprātāk laiku vadīja, stāstot vai klausoties jaunumus.Z^-Tu liec klausīties mums svešas lietas. Tādēļ gribam zināt, kas tās ir.”]Tādēļ tie viņu aizveda uz areopagu un jautāja: “Vai mēs drīkstam zināt, kas ir šī jaunā mācība, ko tu sludini?\Daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu strīdējās, bet daži teica: “Ko šis niekkalbis grib sacīt?” – vēl citi runāja: “Šķiet, viņš sludina svešas dievības,” – jo Pāvils pauda prieka vēsti par Jēzus augšāmcelšanos.[Viņš sarunājās sinagogā ar jūdiem un dievbijīgajiem grieķiem un tirgus laukumā runāja ar ļaudīm, ko ik dienas tur sastapa.Z Pāvils gaidīja viņu ierašanos Atēnās. Un, redzot, ka pilsēta ir pilna elku tēliem, viņu pārņēma dziļš sašutums.YPavadoņi aizveda Pāvilu uz Atēnām un atgriezās, saņēmuši pavēli Sīlam un Timotejam pēc iespējas ātrāk doties pie viņa.~XuTad brāļi nekavējoties sūtīja Pāvilu prom, lai viņš dodas līdz jūrai, bet Sīla un Timotejs palika turpat.W% Kad Tesalonīkes jūdi uzzināja, ka Pāvils sludina Dieva vārdu arī Berojā, viņi devās turp, satraukdami un musinādami ļaužu pūli.hVI Daudzi no viņiem kļuva ticīgi – gan dižciltīgas grieķu sievietes, gan ne mazums vīru.U1 Šie bija labvēlīgāki nekā Tesalonīkes jūdi. Viņi vārdu uzņēma ar lielu labprātību, ik dienas pētīdami Rakstos, vai tiešām tā ir.uTc Vēl naktī brāļi aizsūtīja Pāvilu un Sīlu uz Beroju. Tur ieradušies, viņi iegāja jūdu sinagogā.dSA Saņēmuši no Jasona un pārējiem drošības naudu, pilsētas varasvīri viņus atlaida.TR!Tie musināja ļaužu pūli un pilsētas varasvīrus, kas tos klausījās.Q{Jasons viņus ir uzņēmis. Un viņi pretēji cēzara likumiem sludina, ka ir vēl cits Ķēniņš – kāds Jēzus.”+POViņus neatraduši, tie aizvilka Jasonu un dažus brāļus pie pilsētas varasvīriem, kliegdami: “Tie, kas sadumpojuši pasauli, nu ir ieradušies arī šeit!IO Bet jūdi, iedegušies dusmās, savāca tirgus laukumā nelietīgus vīrus. Viņi radīja pilsētā drūzmu un nemieru. Apstājuši Jasona māju, tie gribēja izvilkt viņus tautas priekšā.N%Daži tika pārliecināti, un tie pievienojās Pāvilam un Sīlam, arī liels pulks dievbijīgu grieķu un ne mazums dižciltīgu sieviešu.M1atklādams un pierādīdams, ka Kristum tiešām bija jācieš un jāuzceļas no mirušajiem un ka šis ir Kristus – Jēzus, ko es jums sludinu.LPāvils, kā parasti, iegāja pie viņiem sinagogā un trīs sabatus pēc kārtas pārrunāja ar viņiem vietas no Rakstiem,hK KIzgājuši cauri Amfipolei un Apollonijai, viņi nonāca Tesalonīkē, tur bija jūdu sinagoga.}Js(Iznākuši no cietuma, viņi aizgāja uz Lidijas māju un, satikuši brāļus, uzmundrināja tos un devās tālāk.I'Pilsētas pārvaldnieki atnāca un laipni aprunājās ar viņiem, un, izveduši ārā, lūdza viņus aiziet no pilsētas.|Hq&Liktori šos vārdus paziņoja pilsētas pārvaldniekiem, bet tie, izdzirdējuši, ka viņi ir romieši, nobijās.eGC%Bet Pāvils atbildēja: “Viņi mūs, Romas pilsoņus, bez tiesas sprieduma tautas priekšā nopēruši, iemeta cietumā un tagad grib slepus mūs izmest? Tā vis nebūs – lai viņi nāk un paši izved mūs ārā.”F}$Cietumsargs to paziņoja Pāvilam: “Pārvaldnieki teica, lai jūs atlaiž. Tad nu ejiet un dodieties prom ar mieru.”Ew#Nākamajā dienā pilsētas pārvaldnieki sūtīja pie sarga liktorus un lika teikt: “Laid ārā šos cilvēkus!”uDc"Ievedis tos savā namā, viņš klāja tiem galdu un priecājās kopā ar visu savu namu ticībā uz Dievu.C)!Tajā pašā naktī cietumsargs tos uzņēma pie sevis, apmazgāja viņu brūces, un tūlīt viņš tika kristīts un visi, kas bija ar viņu.QB Un tie viņam un visiem, kas bija viņa namā, sludināja Kunga vārdu.]A3Viņi sacīja: “Tici Kungam Jēzum un tiksi glābts – gan tu, gan tavs nams.”_@7Izvedis viņus ārā, tas lūdza: “Kungi, kas man jādara, lai es tiktu glābts?”p?YPalūdzis gaismu, tas metās pie viņiem iekšā un drebēdams nokrita Pāvilam un Sīlam pie kājām.g>GBet Pāvils skaļā balsī iesaucās: “Nedari sev nekā slikta, jo mēs visi esam tepat.”(=IUztrūcies no miega, cietumsargs ieraudzīja cietuma durvis atvērtas un, nospriedis, ka cietumnieki aizbēguši, izrāva zobenu un grasījās sevi nonāvēt.<Pēkšņi notika liela zemestrīce un satricināja cietuma pamatus. Tūlīt atvērās visas durvis un visiem nokrita važas.m;SNakts vidū Pāvils un Sīla slavēja Dievu dziesmās, un pārējie cietumnieki viņos klausījās.:yTādu pavēli saņēmis, cietumsargs iemeta tos cietuma dziļākajā kambarī un viņu kājas saslēdza koka siekstā.v9eDaudziem sitieniem šaustījuši, viņi tos iemeta cietumā un piekodināja cietumsargam stingri uzraudzīt.n8UViņiem apkārt sastājās ļaužu pūlis. Pārvaldnieki, norāvuši tiem drēbes, lika tos nopērt.b7=un sludina paradumus, ko mums, romiešiem, nav iespējams nedz pieņemt, nedz darīt.”6Atveduši tos pilsētas pārvaldnieku priekšā, tie sacīja: “Šie cilvēki, būdami jūdi, rada nemieru mūsu pilsētā(5IBet viņas saimnieki, redzēdami, ka pagaisusi viņu cerība uz peļņu, sagrāba Pāvilu un Sīlu un aizvilka tos uz tirgus laukumu, lai nodotu varasvīriem.[4/Tā viņa darīja daudzas dienas. Nevarēdams to vairs paciest, Pāvils vērsās pie gara, sacīdams: “Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu: izej no viņas!” Un tajā pašā brīdī tas izgāja no viņas. 3Viņa sekoja Pāvilam un mums, klaigādama: “Šie cilvēki ir visaugstā Dieva kalpi! Viņi sludina jums pestīšanas ceļu.”52cReiz, kad gājām uz lūgšanu vietu, mums gadījās sastapt kādu verdzeni, kurā bija pareģotājas gars, un ar pareģošanu viņa nesa saviem saimniekiem lielu peļņu.?1wKad viņa un viņas nams bija kristīti, viņa aicināja: “Ja jūs uzskatāt, ka esmu Kungam uzticīga, tad nāciet manā namā un palieciet.” Un viņai izdevās mūs pierunāt.40aKlausījās arī kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, viņa bija purpura pārdevēja no Tiatīras pilsētas. Viņai Kungs atvēra sirdi uzklausīt Pāvila vārdus.I/  Sabatā mēs izgājām ārā pa pilsētas vārtiem un devāmies gar upi, kur, mēs domājām, jābūt lūgšanu vietai, un apsēdušies sākām runāt ar sievietēm, kas tur bija sanākušas..5 un no turienes uz Filipiem, pilsētu, kas mūsu ceļā bija pirmā kolonija Maķedonijas apgabalā. Šajā pilsētā mēs pavadījām dažas dienas.w-g Atstājuši Troādu, mēs taisnā ceļā aizkuģojām uz Samotrāki un nākamajā dienā devāmies uz Neapoli2,] Kad viņš bija šo parādību redzējis, mēs gribējām tūlīt doties uz Maķedoniju, būdami pārliecināti, ka Dievs aicina mūs pasludināt viņiem evaņģēliju.+ Naktī Pāvils redzēja parādību: kāds maķedoniešu vīrs stāv un viņu aicina: “Celies pāri uz Maķedoniju un palīdzi mums!”<*sPagājuši garām Mīsijai, viņi nonāca Troādā.d)ANonākuši pie Mīsijas, viņi lūkoja ieiet Bitīnijā, bet Jēzus Gars viņiem neļāva.w(gBet Frīģijas un Galatijas zemē viņi nepalika, jo Svētais Gars neļāva viņiem sludināt vārdu Āzijā.P'Draudzes stiprinājās ticībā un skaitliski pieauga dienu no dienas. & Apceļojot pilsētas, viņi mācekļiem uzdeva ievērot priekšrakstus, ko bija noteikuši apustuļi un presbiteri Jeruzālemē.;%oPāvils, iedams prom, gribēja ņemt viņu sev līdzi. Bet, tā kā visi zināja, ka viņa tēvs bijis grieķis, Pāvils to apgraizīja jūdu dēļ, kuri dzīvoja tajā apvidū.P$Brāļi, kas dzīvoja Listrās un Ikonijā, liecināja par viņu labu. # ;Tad viņš nonāca Derbē un Listrās. Un, redzi, tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas jūdu sievietes dēls, kura tēvs bija grieķis.I" )Viņš apstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.v!e(bet Pāvils izraudzījās Sīlu; tad brāļi uzticēja Pāvilu Kunga žēlastībai, un viņš devās ceļā.w g'Izcēlās ass strīds, un tādēļ viņi šķīrās. Barnaba ņēma līdzi Marku un devās ar kuģi uz Kipru, &Bet Pāvils uzskatīja, ka nevajag ņemt līdzi tādu, kas Pamfīlijā no viņiem bija atkritis un kopīgā darbā nepiedalījās.;q%Barnaba gribēja ņemt līdzi Jāni, sauktu Marks.B}$Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Barnabam: “Griezīsimies atpakaļ un apraudzīsim brāļus visās pilsētās, kurās esam sludinājuši Kunga vārdu, – kā viņiem klājas.”q[#Pāvils un Barnaba Antiohijā visu laiku bija kopā ar citiem, mācīdami un sludinādami Kunga vārdu.  "!Kad viņi bija tur pavadījuši kādu laiku, brāļi viņus atlaida ar mieru atpakaļ pie tiem, kas viņus bija sūtījuši.yk Jūda un Sīla, arī paši būdami pravieši, daudz runāja ar brāļiem, tos uzmundrinādami un stiprinādami.<sIzlasījuši tie nopriecājās par iedrošinājumu.xiTad viņi tika izvadīti ceļā un nonāca Antiohijā, kur viņi sapulcināja ļaudis un nodeva tiem vēstuli.'Gatturēties no elku upuriem, asinīm, no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un no netiklības; ja no tā visa sargāsieties, jūs darīsiet labi. Esiet sveiki!”dASvētajam Garam un mums ir labpaticis neuzlikt jums citu nastu kā vien šo nepieciešamo:eCTad nu līdz ar viņiem esam sūtījuši Jūdu un Sīlu, kas vārdos apstiprinās to pašu.Kvīriem, kas sevi veltījuši mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdam.  tādēļ mēs vienprātīgi nolēmām sūtīt pie jums dažus izraudzītus vīrus kopā ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvilu,(IMēs esam dzirdējuši, ka pie jums bijuši daži mūsējie, kuriem mēs to nebijām pavēlējuši, un, samulsinot ar savām runām, satraukuši jūsu sirdis,0Yun līdzi tiem deva vēstuli: “Mēs, apustuļi un presbiteri, jūsu brāļi, sūtām sveicienu visiem brāļiem no citām tautām Antiohijā, Sīrijā un Kilikijā!a;Tad apustuļi un presbiteri, un visa draudze nolēma sūtīt uz Antiohiju izraudzītus vīrus – Jūdu, ar pievārdu Barsaba, un Sīlu, ievērojamus vīrus starp brāļiem, lai tie ietu kopā ar Pāvilu un Barnabu,r]Jo sludinātāji jau kopš senām paaudzēm lasa Mozus likumu sinagogās ik pilsētā katrā sabatā.”  Bet rakstiet viņiem, lai atturas no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un asinīm.Z -Tādēļ es domāju, ka nevajag apgrūtināt pagānus, kas atgriežas pie Dieva.0 [darīdams to zināmu no mūžības. – lai atlikušie ļaudis dzītos pēc Kunga un arī visas tautas, pār kurām ir piesaukts mans vārds, – tā saka Kungs, pēc tam es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sabrukušo namu, to, kas bija drupās, es atkal uzcelšu un atjaunošu,9mAr to saskan pravieša vārdi, kā ir rakstīts:Sīmanis nupat izklāstīja, kā Dievs iesākumā uzlūkojis pagānus, lai sapulcinātu no viņu vidus tautu savam vārdam.J  Kad viņi apklusa, Jēkabs sacīja: “Brāļi, uzklausiet mani!+O Tad ļaužu pulks kļuva kluss, un viņi visi klausījās Barnabas un Pāvila stāstījumu, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem darījis pie pagāniem.]3 Mēs ticam, ka caur Kunga Jēzus žēlastību tiksim izglābti tāpat kā viņi.”} Tad kādēļ jūs tagad izaicināt Dievu, likdami mācekļu kaklā jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs spējam panest?kO un, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību, nav licis nekādu atšķirību starp mums un viņiem.kOUn Dievs, kas pazīst sirdis, ir liecinājis par labu viņiem, dodot Svēto Garu tāpat kā mums,Y+Izcēlās ass strīds, un Pēteris piecēlies sacīja: “Brāļi, jūs zināt, ka jau no senām dienām Dievs mani ir izredzējis, lai no manas mutes pagāni dzirdētu evaņģēlija vārdu un sāktu ticēt.MTad apustuļi un presbiteri sapulcējās, lai šo lietu izskatītu.~wBet daži ticīgi farizeji cēla iebildumus: “Pagāni ir jāapgraiza un jāpavēl tiem ievērot Mozus bauslību.”}-Kad viņi ieradās Jeruzālemē, viņus uzņēma draudze, apustuļi un presbiteri, un viņi tiem pavēstīja, ko Dievs caur viņiem ir darījis..|UDraudze pavadīja viņus ceļā, un viņi devās cauri Foinīkijai un Samarijai un, stāstīdami par pagānu atgriešanos, sagādāja lielu prieku visiem brāļiem.W{'Pāvilam un Barnabam ar viņiem izcēlās nesaskaņas un ass strīds. Tad nolēma, ka Pāvils un Barnaba un vēl citi brāļi dosies uz Jeruzālemi pie apustuļiem un presbiteriem apspriest šo jautājumu.z 7Daži, kas bija ieradušies no Jūdejas, mācīja brāļus: “Ja jūs netiekat apgraizīti, kā to prasa Mozus likums, jūs nevarat tikt glābti.”nuTomēr viņš nepārstāja par sevi liecināt ar labiem darbiem, sūtīdams no debesīm lietu un ražas laiku, sagādādams jums barību un piepildīdams jūsu sirdis ar prieku.”Qmun kas visām tautām iepriekšējās paaudzēs ļāvis iet savu ceļu. l “Vīri, kādēļ jūs tā darāt? Mēs esam tādi paši ciešanām pakļauti cilvēki kā jūs. Mēs sludinām jums evaņģēliju, lai jūs atgrieztos no šiem māņiem pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tur iekšā,pkYApustuļi Pāvils un Barnaba, to dzirdējuši, pārplēsa drēbes un metās ļaužu pūlī, kliegdami:j7 Priesteris no Zeva tempļa, kas atradās ārpus pilsētas, atveda pie vārtiem vēršus un upura vītnes un kopā ar ļaudīm jau grasījās upurēt.niU Viņi nosauca Barnabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tādēļ ka viņš bija galvenais runātājs.)hK Kad ļaužu pūlis ieraudzīja, ko Pāvils bija izdarījis, tie sāka skaļi kliegt likāoniešu valodā: “Pie mums ir nokāpuši dievi cilvēku izskatā.”g Pāvils sacīja stiprā balsī: “Celies un stāvi stingri uz savām kājām!” Tas pielēca kājās un sāka staigāt. f  Viņš sēdēja un klausījās Pāvilu runājam. Vērīgi to uzlūkojis un ieraudzījis, ka viņā ir ticība tikt dziedinātam,geGListrās bija kāds nevarīgs vīrs, kropls no mātes miesām, kurš nekad nebija staigājis.)dMun sludināja tur evaņģēliju.dcAviņi, to paredzēdami, aizbēga uz Likāonijas pilsētām Listrām un Derbi un to apkaimi bKad jūdi un pagāni ar saviem vadoņiem jau grasījās viņiem uzbrukt, lai viņus varmācīgi pazemotu un nomētātu akmeņiem,Za-Un ļaudis pilsētā sašķēlās – citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem.C`Tomēr Pāvils un Barnaba vēl diezgan ilgi tur palika, drosmīgi sludinādami Kungu, kas savu žēlastības vārdu apliecināja, likdams caur viņu rokām notikt zīmēm un brīnumiem.Y_+Bet jūdi, kas neticēja, kūdīja un ieļaunoja pagānu sirdis pret brāļiem.^ Ikonijā Pāvils un Barnaba iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka ļoti daudzi sāka ticēt – gan jūdi, gan grieķi.:]o 4Un mācekļi kļuva prieka un Svētā Gara pilni.^\5 3Bet viņi, nokratījuši pret tiem putekļus no savām kājām, aizgāja uz Ikoniju.4[a 2Tad jūdi sakūdīja cienījamas un dievbijīgas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, un tie sāka vajāt Pāvilu un Barnabu un izdzina viņus no sava apgabala.3Za 1Un Kunga vārds izplatījās pa visu zemi.Y{ 0Pagāni, to dzirdot, priecājās un slavēja Kunga vārdu, un tie, kas bija izraudzīti mūžīgai dzīvībai, ticēja.X /Jo tā mums ir pavēlējis Kungs: es tevi esmu licis par gaismu pagāniem, lai tu būtu par pestīšanu līdz zemes galam.”tWa .Pāvils un Barnaba viņiem drosmīgi atbildēja: “Dieva vārdam vispirms vajadzēja tikt sludinātam jums, bet, kad jūs to atgrūžat un neturat sevi par mūžīgās dzīvības cienīgiem, redzi, tad mēs vēršamies pie pagāniem.uVc -Ļaužu pūli ieraugot, jūdus pārņēma skaudība, un viņi zaimoja, runādami pretī Pāvila sacītajam.ZU- ,Nākamajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Kunga vārdu.*TM +Draudze izklīda, un daudzi jūdi un dievbijīgie prosēlīti sekoja Pāvilam un Barnabam, kuri viņus uzrunāja un mudināja turēties pie Dieva žēlastības.pSY *Pāvilam un Barnabam ejot ārā, ļaudis aicināja viņus arī nākamajā sabatā runāt šos vārdus.$RA )raugiet, jūs nicinātāji, brīnieties un izzūdiet, jo jūsu dienās es darīšu darbu, tādu darbu, ka jūs neticēsit, ja jums kāds to stāstītu.”SQ (Tad nu pielūkojiet, lai pār jums nenāk tas, ko jau pravieši teikuši:2P_ 'ikviens, kas tic, esat viņā attaisnoti.6Oe &Tad nu, mīļie brāļi, lai jums top zināms, ka caur viņu jums pasludināta grēku piedošana, un no visa, no kā pēc Mozus bauslības jūs nevarējāt tikt attaisnoti,FN %Bet tas, kuru Dievs augšāmcēla, iznīcību nepiedzīvoja.yMk $Dāvids pēc Dieva gribas savu laiku kalpoja, nomira un tika guldīts blakus tēviem un pieredzēja iznīcību.\L1 #Tādēļ citviet rakstīts: tu neļausi savam Svētajam pieredzēt iznīcību. –=Ks "To, ka Dievs viņu ir augšāmcēlis no mirušajiem un viņš vairs neatgriezīsies iznīcībā, Dievs ir izteicis tā: es jums došu svētumu, kā reiz bija solīts Dāvidam. –J1 !un ko piepildījis mums, viņu bērniem, augšāmceldams Jēzu, kā rakstīts otrajā psalmā: tu esi mans Dēls, es tevi šodien dzemdināju. –II  Mēs jums pasludinām prieka vēsti, ko Dievs apsolīja tēviemH5 un daudzas dienas viņš bija redzams tiem, kas līdz ar viņu bija atnākuši no Galilejas uz Jeruzālemi, un tagad tie ir viņa liecinieki tautā.2G_ Bet Dievs viņu uzmodināja no miroņiem,oFW Kad viss bija piepildīts, kas par viņu rakstīts, viņš tika noņemts no krusta un guldīts kapā.cE? Un, lai gan nekādu nāves vainu pie viņa neatrada, tie lūdza Pilātu viņu nogalināt. D Jeruzālemes iedzīvotāji un to vadoņi viņu neatzina un notiesāja, liekot piepildīties praviešu vārdiem, ko lasa ik sabatā.xCi Brāļi, Ābrahāma cilts dēli, un jūs, kas bīstaties Dieva, – šis pestīšanas vārds ir mums sūtīts.*BM Pabeidzis savas gaitas, Jānis sacīja: es neesmu tas, par ko jūs mani turat. Bet, redzi, pēc manis nāk tas, kuram es neesmu cienīgs sandales atraisīt. –oAW pirms viņa nākšanas Jānis sludināja visam Israēlam grēku nožēlas un atgriešanās kristību.\@1 Kā Dievs bija solījis, no šī dzimuma viņš cēla Israēlam Pestītāju Jēzu;;?o Tad Dievs, atmetis Saulu, iecēla pār tiem ķēniņu Dāvidu, par viņu liecinādams: es esmu atradis Jišaja dēlu Dāvidu, vīru pēc mana prāta, kas darīs visu manu gribu.>1 Kad tauta prasīja, lai tai būtu ķēniņš, Dievs viņiem deva Saulu, Kīša dēlu, vīru no Benjāmina cilts, kurš valdīja četrdesmit gadus.v=e Tā pagāja kādi četrsimt piecdesmit gadi. Pēc tam viņš tiem deva soģus līdz pat pravietim Samuēlam.h<I Viņš izdeldēja septiņas tautas Kanaānas zemē un deva viņu zemi mantojumā savai tautai.8;k četrdesmit gadus tuksnesī viņš tos pacieta.-:S Israēla tautas Dievs izredzēja mūsu tēvus un paaugstināja savu tautu, kad tā dzīvoja svešatnē Ēģiptes zemē, un ar varenu roku viņus no tās izveda, un9} Pāvils piecēlās, ar roku deva zīmi un sacīja: “Israēlieši un jūs pārējie, kas bīstaties Dieva, klausieties!A8{ Pēc lasījuma no bauslības un praviešu grāmatām sinagogas vadītāji sūtīja pēc viņiem, sacīdami: “Brāļi, ja jums ir kāds stiprinājuma vārds tautai, tad sakiet to.”w7g Turpinot ceļu no Perges, viņi nonāca Pisidijas Antiohijā un sabata dienā iegāja sinagogā un apsēdās.6  No Pafas Pāvils ar pavadoņiem aizkuģoja uz Pergi Pamfīlijā, bet Jānis, no viņiem nošķīries, atgriezās Jeruzālemē.5 Tad prokonsuls, redzēdams, kas notiek, kļuva ticīgs un bija pārsteigts par Kunga mācību. Pāvils un Barnaba Pisidijas Antiohijāg4G Un, redzi, tagad Kunga roka ir pret tevi, un tu būsi akls un neredzēsi saules gaismu līdz savam laikam.” Un tūdaļ pār viņu nāca akla tumsa, un viņš taustīdamies meklēja pēc kāda, kas viņu vestu aiz rokas.37 sacīja: “Tu, velna bērns, pilns visādu viltību un blēdību, jebkādas taisnības ienaidnieks, vai tu nerimsies sagrozīt Kunga taisnos ceļus?O2 Sauls, saukts arī Pāvils, Svētā Gara pilns, to cieši uzlūkojis,1w Bet mags Elima – tā viņu sauc grieķiski – stājās viņiem pretim, cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.0/ viņš bija tuvs prokonsulam Sergijam Paulam, saprātīgam vīram. Tas uzaicināja pie sevis Barnabu un Saulu, jo gribēja dzirdēt Dieva vārdu./ Izgājuši cauri visai salai līdz pat Pafai, viņi tur sastapa kādu magu, viltus pravieti, jūdu vīru, vārdā Barjēzus,w.g Nokļuvuši Salamīnā, viņi sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās. Arī Jānis bija viņiem par palīgu._-7 Bet viņi, Svētā Gara sūtīti, nonāca Seleukijā un no turienes kuģoja uz Kipru.W,' Tad, gavējuši un Dievu pielūguši, viņi uzlika tiem rokas un tos atlaida.+) Kad viņi kalpoja Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet man Barnabu un Saulu tam darbam, uz kuru es tos esmu aicinājis.”8* k Antiohijas draudzē bija pravieši un skolotāji: Barnaba, Sīmanis, saukts Nigers, kirēnietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts kopā ar tetrarhu Hērodu, un Sauls. ;[~~d}}R|| {{"zyxxiww~wvuuKtyt srrqqLpp#oeonsmmillkk9jj:ihhygghffhfedd@ccc bb+aa``E_p_^^?]]g\\5[\[ZkYYlXXWVVmVUUFTT\SRRRBQVPOO9NgMMLLL+KJJhJI]HH&GG*FEE\D{CCCBB AA@???>>==<<;;:u99{88?7>66355%433621140/// .)--,_++I*Y))((r(''%&j%%-$$4##"b!!= &V}*7KhXrcS?k ; b ? wO;MV;w“Es uzskatu sevi par laimīgu, ķēniņ Agripa, ka tieši tavā priekšā man ir jāaizstāvas pret visu to, par ko jūdi mani apsūdz,v yAgripa sacīja Pāvilam: “Tev ir ļauts par sevi runāt.” Tad Pāvils pacēla roku un sevis aizstāvībai sacīja:euCMan šķiet nesaprātīgi sūtīt apcietināto, nenorādot pret viņu celto apsūdzību.”Vt%Man nav nekā, ko es droši varētu par viņu valdniekam rakstīt, tādēļ es viņu atvedu jūsu priekšā, bet vispirms tavā priekšā, ķēniņ Agripa, lai pēc izjautāšanas man būtu ko uzrakstīt..sUEs neredzu, ka viņš būtu izdarījis kaut ko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi, un, tā kā viņš pats piesauca cēzaru Augustu, es nolēmu viņu sūtīt turp.irKFēsts sacīja: “Ķēniņ Agripa un visi, kas šeit esat kopā ar mums, uzlūkojiet šo vīru, par kuru daudzi jūdi gan Jeruzālemē, gan šeit neatlaidīgi mācas man virsū, kliegdami, ka tāds nedrīkst vairs dzīvot.SqNākamajā dienā, kad Agripa un Berenīke ar lielu spožumu ieradās un kopā ar tribūniem un pilsētas ievērojamiem pilsoņiem iegāja tiesas zālē, pēc Fēsta uzaicinājuma tika atvests Pāvils.pwTad Agripa sacīja Fēstam: “Es arī pats gribu dzirdēt šo cilvēku.” Tas teica: “Rīt tu viņu dzirdēsi.”4oaBet, tā kā Pāvils prasīja, lai viņu nodod cēzara Augusta tiesas izmeklēšanai, es pavēlēju viņu turēt apcietinājumā, kamēr nosūtīšu viņu pie cēzara.”nBūdams neizpratnē par šiem strīdiem, es jautāju, vai viņš negrib doties uz Jeruzālemi, lai tur par šīm lietām tiktu tiesāts. mViņiem bija strīdi par viņu pašu reliģiju un par kādu Jēzu, kurš ir miris un par kuru Pāvils apgalvo, ka tas esot dzīvs.|lqAp viņu sastāja apsūdzētāji, bet nevienu vainu, kurā es nojaustu kādu pārkāpumu, tie parādīt nevarēja.kKad tie ieradās šeit, es bez vilcināšanās jau nākamajā dienā apsēdos tribunāla krēslā un liku atvest to vīru.:jmEs viņiem atbildēju, ka romiešiem nav paraduma atdot kādu cilvēku apsūdzētājiem tāpat vien, pirms viņš nav stājies to priekšā, lai aizstāvētos pret apsūdzību. i Kad es ierados Jeruzālemē, jūdu virspriesteri un vecajie cēla pret viņu atkārtotu apsūdzību, prasīdami viņu notiesāt.hKad viņi dažas dienas tur bija pavadījuši, Fēsts ziņoja par Pāvilu: “Šeit ir kāds vīrs, ko Fēlikss ir atstājis važās.bg= Pēc dažām dienām Cēzarejā ieradās ķēniņš Agripa un Berenīke apsveikt Fēstu.ofW Tad Fēsts, aprunājies ar padomi, atbildēja: “Tu piesauci cēzaru, pie cēzara tu arī dosies.”Ne Ja esmu darījis ļaunu un pelnījis nāvi, tad es neatsakos mirt, bet, ja man nav nekādas vainas, par ko viņi mani apsūdz, neviens nevar mani tāpat vien viņiem atdot; es piesaucu cēzaru.”$dA Pāvils sacīja: “Es stāvu cēzara tiesas priekšā, kur man pienākas tikt tiesātam. Jūdiem neko ļaunu neesmu darījis, kā tu to zini vēl labāk./cW Bet Fēsts, gribēdams izrādīt jūdiem labvēlību, sacīja Pāvilam: “Vai gribi, lai tevi ved uz Jeruzālemi un tur manā priekšā par šīm lietām tiesā?”xbijo Pāvils aizstāvoties apgalvoja, ka nav neko grēkojis ne pret jūdu bauslību, ne pret templi, ne cēzaru.#a?Kad Pāvils ieradās, viņu apstāja no Jeruzālemes atnākušie jūdi un cēla pret viņu daudzas un smagas apsūdzības, kuras tie nespēja pierādīt,+`OPavadījis pie viņiem ne vairāk kā astoņas vai desmit dienas, Fēsts devās uz Cēzareju un nākamajā dienā, apsēdies soģa krēslā, lika atvest Pāvilu._1Viņš teica: “Tie no jums, kam ir tāda vara, lai nāk man līdzi un ceļ pret viņu apsūdzību, ja šis vīrs ir kaut ko aplam nodarījis.”o^WTaču Fēsts tiem atbildēja, ka grib Pāvilu paturēt Cēzarejā un arī pats drīzumā doties turp.]lai Fēsts izrāda viņiem labvēlību un sūta viņu uz Jeruzālemi, jo tie bija sagatavojuši slēpni, lai ceļā Pāvilu nogalinātu.u\cun virspriesteri un jūdu augstmaņi nāca pie viņa vēlreiz ar apsūdzību pret Pāvilu un gauži lūdza,h[ KBet Fēsts jau trešajā dienā pēc ierašanās provincē devās no Cēzarejas uz Jeruzālemi,Z5Kad bija pagājuši divi gadi, Fēliksa vietā amatā stājās Porkijs Fēsts, bet Fēlikss, gribēdams jūdiem izpatikt, atstāja Pāvilu cietumā.tYaViņš arī cerēja saņemt no Pāvila naudu; tādēļ viņš to bieži aicināja un ar viņu sarunājās.?XwKad Pāvils runāja par taisnīgumu, atturīgu dzīvi un nākamo tiesu, Fēlikss pārbijās un sacīja: “Tagad pietiks, ej, kādā izdevīgā reizē es aizsūtīšu pēc tevis.”%WCPēc dažām dienām Fēlikss ieradās ar savu sievu Drusillu, kas bija jūdiete, un sūtīja pēc Pāvila un klausījās viņu par ticību Jēzum Kristum.V5Un viņš lika centurionam Pāvilu apsargāt tā, lai viņam būtu dažādi atvieglojumi un nevienam no viņa ļaudīm netiktu liegts viņam kalpot.%UCFēlikss, kas šo mācību labi pazina, pārtrauca lietas izskatīšanu, sacīdams: “Kad ieradīsies tribūns Lisijs, es noskaidrošu par jums tuvāk.”>TuVai arī viņi tiesā mani tā viena izsauciena dēļ, kuru es, stāvēdams starp viņiem, izkliedzu: es šodien jūsu priekšā tieku tiesāts mirušo augšāmcelšanās dēļ!”SVai arī tie, kas ir šeit, lai pasaka, kādu noziegumu viņi pie manis atklājuši, kad es stāvēju sinedrija priekšā.VR%tiem tad arī vajadzēja celt apsūdzību, ja viņiem kaut kas ir pret mani.3Q_Šeit pie tevis gan vajadzēja būt dažiem Āzijas jūdiem, kas mani sastapa, kad es jau biju templī šķīstījies, un tur nebija nedz ļaužu pūļa, nedz trokšņa;PPēc vairāku gadu pārtraukuma es biju ieradies templī, lai dotu žēlastības dāvanas savai tautai un pienestu upuri.gOGTādēļ es arī pats vienmēr cenšos Dieva un cilvēku priekšā turēt tīru sirdsapziņu.Nun, tāpat kā šie vīri, dzīvodams cerībā uz Dievu, ka būs mirušo – gan taisno, gan netaisno – augšāmcelšanās.0MYEs atzīstu tavā priekšā, ka kalpoju mūsu tēvu Dievam tajā ticības ceļā, ko viņi sauc par maldīgu, ticēdams visam, kas rakstīts bauslībā un praviešos,RL tie nevar arī tev neko likt priekšā, par ko paši tagad mani apsūdz.K) Mani apsūdzētāji nav redzējuši mani ar kādu templī strīdamies, nedz musinām ļaužu pūli uz dumpi sinagogā vai kur citur pilsētā, J Tu vari viegli pārliecināties, ka nav pagājis vairāk kā divpadsmit dienu, kopš es ierados Jeruzālemē, lai pielūgtu Dievu.=Is Tad zemes pārvaldnieks pamāja Pāvilam, lai viņš runā, un Pāvils sacīja: “Zinot, ka tu daudzus gadus esi bijis tiesnesis šajā tautā, es aizstāvu sevi ar drošu sirdi.EH Arī citi jūdi tam pievienojās, sacīdami, ka tas tā ir. Glikdams šī vīra apsūdzētājiem nākt pie tevis. Viņu iztaujājis, tu pats varēsi uzzināt, par ko mēs viņu apsūdzam.”\F1bet ieradās tribūns Lisijs un ar lielu pārspēku viņu no mūsu rokām izrāva,lEQun mēģināja apgānīt templi. Mēs viņu sagūstījām un gribējām tiesāt pēc mūsu likuma,D%Mēs esam pārliecinājušies, ka šis vīrs ir kā sērga un musina uz dumpi jūdus visā pasaulē, ka viņš ir nācariešu sektas vadonisxCiBet, lai tevi pārlieku neapgrūtinātu, es lūdzu, lai tu savā laipnībā uzklausi mūs pavisam īsu brīdi.cB?To mēs, augsti godātais Fēlikss, ar vislielāko pateicību vienmēr un visur uzņemam.9AkKad Pāvils bija ataicināts, Tertulls sāka apsūdzības runu: “Daudz miera dienu mēs esam piedzīvojuši, un tavas tālredzības dēļ daudz uzlabojumu ir noticis tautā.3@ aPēc piecām dienām ieradās augstais priesteris Hananja ar dažiem vecajiem un kādu runasvīru Tertullu. Viņi iesniedza zemes pārvaldniekam apsūdzību pret Pāvilu.#??#tas sacīja: “Es tevi izklaušināšu, kad arī tavi apsūdzētāji būs ieradušies.” Tad viņš pavēlēja to turēt apcietinājumā Hēroda pilī.n>U"Izlasījis vēstuli un apjautājies, no kuras provinces viņš nāk, un uzzinājis, ka no Kilikijas,|=q!Bet jātnieki, nonākuši Cēzarejā, nodeva zemes pārvaldniekam vēstuli un atveda arī Pāvilu viņa priekšā.u<c un nākamajā dienā, atlaiduši jātniekus, lai tie ar viņu dotos tālāk, atgriezās karaspēka mītnē.Y;+Tad kareivji, kā tiem bija pavēlēts, aizveda Pāvilu pa nakti uz Antipatridu[:/Kad man paziņoja par sazvērestību, kas tiek gatavota pret viņu, es nekavējoties viņu sūtīju pie tevis un paziņoju arī apsūdzības cēlājiem, lai tie dara tev zināmu savu apsūdzību pret viņu.”69ekur es uzzināju, ka tie viņu apsūdz par kādiem savas bauslības jautājumiem, bet nekādas apsūdzības, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai cietumu, pret viņu nav.]83Gribēdams uzzināt vainu, kādā tie viņu apsūdz, es aizvedu viņu uz sinedriju, 7 Šo vīru, ko jūdi bija sagūstījuši un gribēja nogalināt, es ar karaspēku izglābu, jo uzzināju, ka viņš ir romietis.Z6-“Klaudijs Lisijs visaugstajam zemes pārvaldniekam Fēliksam sūta sveicienus.,5SViņš uzrakstīja šādu vēstuli:s4_Sagatavojiet pajūgu, lai tajā Pāvilu varētu nogādāt drošībā pie zemes pārvaldnieka Fēliksa.”H3 Pieaicinājis divus centurionus, viņš sacīja: “Sagatavojiet divsimt kareivju, septiņdesmit jātnieku un divsimt strēlnieku, lai tie varētu ap nakts trešo stundu doties uz Cēzareju.o2WTad tribūns jaunekli atlaida un piekodināja nevienam nestāstīt, ka ir darījis viņam to zināmu.k1OBet neļauj tiem sevi pārliecināt; jo slēpnī viņu gaida vairāk nekā četrdesmit vīru no tiem, kas zvērējuši nedz ēst, nedz dzert, iekams nebūs viņu nogalinājuši, un nu tie ir gatavi un gaida tavu rīkojumu.”0)Tas teica: “Jūdi ir nolēmuši tevi lūgt, lai tu rīt no rīta aizvestu Pāvilu uz sinedriju, it kā lai ko skaidrāk par viņu uzzinātu.u/cSaņēmis to aiz rokas un novedis sānis, viņš to iztaujāja: “Kas ir tas, ko tu gribi man paziņot?”2.]Centurions aizveda viņu pie tribūna un sacīja: “Apcietinātais Pāvils paaicināja mani un lūdza atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot tev kas sakāms.”-Pieaicinājis kādu centurionu, Pāvils tam sacīja: “Aizved šo jaunekli pie tribūna, jo viņam ir tribūnam kaut kas pavēstāms.”w,gPar šo sazvērestību dzirdēja Pāvila māsas dēls un, ieradies karaspēka mītnē, paziņoja to Pāvilam.^+5Tādēļ tagad jūs kopā ar sinedriju lieciet, lai tribūns atved viņu pie jums, it kā jūs gribētu par viņu kaut ko skaidrāk uzzināt; bet mēs esam gatavi viņu nogalināt, pirms viņš te ieradīsies.” *un, atnākuši pie virspriesteriem un vecajiem, viņi sacīja: “Mēs esam zvērējuši neko nebaudīt, līdz nomaitāsim Pāvilu.?)y To, kas tā vienojās, bija vairāk nekā četrdesmit,(/ Nākamajā rītā jūdi sanāca uz slepenu sapulci un ar zvērestu apzvērēja, ka nedz ēdīs, nedz dzers, kamēr nebūs nogalinājuši Pāvilu..'U Nākamajā naktī Kungs nostājās viņam līdzās un sacīja: “Esi drošs! Kā tu par mani liecināji Jeruzālemē, tā tev būs jāliecina arī Romā.”-&S Kad strīds pieņēmās spēkā, tribūns, nobijies, ka Pāvilu nesaplosa, pavēlēja ienākt kareivjiem, izraut viņu no to vidus un aizvest uz karaspēka mītni.T%! Sākās liela kliegšana, un daži farizeju rakstu mācītāji cīnījās pretī, saukdami: “Neko sliktu mēs neredzam pie šī cilvēka. Varbūt viņu ir uzrunājis Dieva Gars vai kāds eņģelis.”s$_Saduķeji noliedz gan mirušo augšāmcelšanos, gan eņģeļus, gan garus, bet farizeji to visu atzīst.n#UKad viņš to pateica, izcēlās strīds starp farizejiem un saduķejiem, un sinedrijs sašķēlās.Z"-Tad Pāvils, sapratis, ka viena daļa sinedrijā ir saduķeji, otra – farizeji, iesaucās: “Brāļi, es esmu farizejs, farizeju dēls, un es tieku tiesāts par to, ka ceru uz mirušo augšāmcelšanos.”!+Pāvils atbildēja: “Es nezināju, brāļi, ka viņš ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: tev nebūs runāt sliktu par tautas vadoni.”] 3Tie, kas stāvēja viņam līdzās, sacīja: “Tu Dieva augsto priesteri lamā?”(ITad Pāvils viņam sacīja: “Dievs tevi sitīs, tu balsinātā siena! Tu šeit sēdi, lai tiesātu mani pēc likuma, bet pats pret likumu liec mani sist?”iKBet augstais priesteris Hananja pavēlēja tiem, kas ap viņu stāvēja, sist Pāvilam pa muti. -Pāvils, sinedriju uzlūkodams, sacīja: “Brāļi, līdz pat šai dienai es esmu dzīvojis Dieva priekšā pēc vislabākās sirdsapziņas.”|qNākamajā dienā, gribēdams skaidri zināt, par ko jūdi Pāvilu apsūdz, tribūns viņu atraisīja no važām un pavēlēja virspriesteriem un visam sinedrijam sapulcēties. Tad viņš atveda Pāvilu un lika tam nostāties viņu priekšā..UTie, kas gribēja viņu pratināt, tūlīt pat no viņa atstājās; arī tribūns bija nobijies, uzzinājis, ka Pāvils, kuru viņš bija sagūstījis, ir romietis.Tad tribūns teica: “Es pilsonību esmu nopircis par lielu naudu.” Bet Pāvils sacīja: “Es tāds esmu piedzimis.”{oTribūns pienāca klāt un viņam jautāja: “Saki man – vai tu esi romietis?” Viņš atbildēja: “Jā.”wgTo dzirdējis, centurions gāja pie tribūna un jautāja: “Ko darīsim? Šis cilvēks taču ir romietis.”7Kad tie viņu sēja ar siksnām, Pāvils jautāja centurionam, kas stāvēja klāt: “Vai jums ir ļauts pērt Romas pilsoni, kas nav notiesāts?”$Atādēļ tribūns pavēlēja Pāvilu ievest karaspēka mītnē, lika pērt ar pletnēm un pratināt, lai uzzinātu, kādēļ pūlis tā kliedz pret viņu.@{Pūlis klaigāja, plēsa drēbes un svieda zemi gaisā,  Pūlis līdz šiem vārdiem viņā klausījās, bet tad sāka kliegt: “Nost tādu no zemes, tāds nedrīkst palikt dzīvs!”pYBet Kungs uz mani sacīja: dodies ceļā, jo es gribu tevi sūtīt tālu prom pie pagāniem.”%CKad tika izlietas tava liecinieka Stefana asinis, es arī stāvēju klāt un biju vienis prātis ar tiem, kas viņu nogalināja, un sargāju viņu drēbes.c?Es sacīju: Kungs, viņi zina, ka es sinagogās gūstīju un situ tos, kas tev uzticīgi.#ieraudzīju viņu, un viņš mani uzrunāja: steigšus ej prom no Jeruzālemes, tādēļ ka tava liecība par mani netiks pieņemta.PTad es atgriezos Jeruzālemē. Reiz, Dievu lūdzot, es, gara aizrauts,ucUn tagad, ko tu vēl vilcinies? Celies, topi kristīts un nomazgā savus grēkus, piesaukdams viņa vārdu!` 9jo tu būsi liecinieks visu cilvēku priekšā par to, ko esi redzējis un dzirdējis. /Hananja man sacīja: mūsu tēvu Dievs ir tevi izredzējis, lai tu izprastu viņa gribu un ieraudzītu Taisno, un dzirdētu balsi no viņa mutes,| q Viņš, pienācis man klāt, sacīja: brāli Saul, topi atkal redzīgs! Tajā pašā brīdī es viņu ieraudzīju. ' Tur pie manis ieradās kāds dievbijīgs vīrs, vārdā Hananja, kas bija uzticīgs bauslībai un par ko visi turienes jūdi liecināja labu.| q Tad ceļabiedri mani, aiz rokām turēdami, ieveda Damaskā, jo, gaismas apžilbināts, es neko nevarēju redzēt.  Es jautāju: Kungs, ko lai es daru? Tad Kungs man sacīja: celies, ej uz Damasku, un tur tev pateiks visu, kas tev jādara.\1 Mani ceļabiedri gaismu gan redzēja, bet balsi, kas ar mani runāja, nedzirdēja.taBet es atbildēju: kas tu esi, Kungs? Viņš man sacīja: es esmu Jēzus, Nācarietis, ko tu vajā.dAEs nokritu zemē un dzirdēju balsi man sakām: Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā?Kad es biju ceļā un jau tuvojos Damaskai, ap dienas vidu man visapkārt pēkšņi atmirdzēja spilgta gaisma no debesīm.\1Augstais priesteris un visa vecajo sapulce var liecināt par mani, ka es saņēmu no viņiem vēstules pret brāļiem Damaskā un devos turp, lai saistītu tos, kas tur atradās, un vestu uz Jeruzālemi sodīt.yPārliecības dēļ es līdz nāvei vajāju šīs ticības vīrus un sievas, tos ķēdēs kaldams un mezdams cietumā.L“Es esmu jūds, dzimis Kilikijas Tarsā, bet uzaudzināts šeit, šajā pilsētā, izglītots stingri sentēvu bauslībā pie Gamaliēla kājām, dedzīgs Dievam, kādi jūs šodien visi esat.taKad ļaudis dzirdēja, ka viņš runā aramiešu valodā, iestājās pilnīgs klusums. Pāvils turpināja:Z /“Vīri, brāļi un tēvi, tagad uzklausiet, ko sacīšu sevis aizstāvībai.”~+(Atļauju saņēmis, Pāvils nostājās uz kāpnēm un māja ļaudīm ar roku. Kad beidzot iestājās klusums, viņš aramiešu valodā sacīja:}5'Bet Pāvils atbildēja: “Es esmu jūds, tarsietis no Kilikijas un ievērojamas pilsētas pilsonis. Es tevi lūdzu, atļauj man runāt uz tautu.”|&Vai tik tu neesi tas ēģiptietis, kas pirms nedaudz dienām sadumpojās un izveda tuksnesī četrus tūkstošus sikariešu vīru?”1{[%Kad kareivji jau grasījās ievest Pāvilu karaspēka nometnē, viņš jautāja tribūnam: “Vai man ir ļauts tev ko teikt?” Tas teica: “Vai tu proti grieķiski?Qz$jo aiz viņiem nāca liels ļaužu pūlis, saucot: “Nost ar viņu!”zym#Kad viņš bija nonācis līdz kāpnēm, pūlis tā spiedās virsū, ka kareivjiem vajadzēja viņu nešus nest,%xC"Daži ļaužu pūlī sauca vienu, daži ko citu. Trokšņa dēļ neko skaidri nevarēdams saprast, tribūns pavēlēja viņu aizvest uz karaspēka nometni.w%!Tribūns, pienācis klāt, viņu arestēja un pavēlēja saistīt ar divām ķēdēm. Viņš taujāja, kas viņš tāds ir un ko nodarījis.v+ Paņēmis kareivjus un centurionus, viņš nekavējoties steidzās pie tiem. Ieraudzījuši tribūnu un kareivjus, tie pārstāja sist Pāvilu.uwKad tie jau dzīrās viņu nogalināt, ziņa, ka visa Jeruzāleme ir nemieru pilna, nonāca līdz kohortas tribūnam.t'Visa pilsēta saviļņojās, ļaudis saskrēja kopā, sagrāba Pāvilu un izvilka viņu ārā no tempļa, un durvis tūlīt tika aizslēgtas.{soViņi bija redzējuši efesieti Trofimu kopā ar viņu pilsētā un domāja, ka Pāvils viņu ir ievedis templī.Mr“Israēlieši, palīgā! Šis ir tas cilvēks, kas visur māca pret mūsu tautu, pret Mozus likumu un šo vietu. Viņš vēl arī grieķus ir ievedis templī un apgānījis šo svēto vietu.”qGāja jau septītā diena, kad jūdi no Āzijas, viņu templī ieraudzījuši, sakūdīja ļaužu pūli un sagrāba viņu, kliegdami:Yp+Tad nākamajā dienā Pāvils, šos vīrus ņēmis un kopā ar viņiem šķīstījies, iegāja templī un paziņoja šķīstīšanās dienu piepildījumu, kad arī par ikvienu no viņiem tiks atnests upuris.&oEPar pagānu ticīgajiem mēs savu spriedumu esam darījuši zināmu – lai sargās no elku upuriem, asinīm, žņaugtu dzīvnieku gaļas un netiklības.”gnGEj un šķīsties kopā ar viņiem un iemaksā par viņiem, lai viņiem var apcirpt matus uz galvas un lai visi zina, ka tie ir nieki, ko par tevi dzirdējuši, un ka tu arī pats dzīvo stingri, ievērodams Mozus likumu.`m9Tad nu izdari, ko mēs tev lūgsim: mums šeit ir četri vīri, kas devuši solījumu.FlKā nu ir? Katrā ziņā viņi dzirdēs, ka tu esi atnācis.8kiBet par tevi klīst runas, ka tu jūdiem, kas dzīvo starp pagāniem, māci atkrišanu no Mozus, ka viņiem nav jāapgraiza savi bērni, nedz jādzīvo pēc tēvu paradumiem.*jMTo dzirdējuši, viņi slavēja Dievu un viņam sacīja: “Redzi, brāl, cik daudzi tūkstoši ticīgo ir Jūdejā, un viņi visi ir dedzīgi Mozus bauslībā.{ioViņš tos sveicināja un pēc kārtas izstāstīja visu, ko Dievs pagāniem bija darījis caur viņa kalpošanu.ghGNākamajā dienā Pāvils kopā ar mums iegāja pie Jēkaba, un tur ieradās visi presbiteri.FgKad nonācām Jeruzālemē, brāļi mūs ar prieku uzņēma. f Ar mums kopā gāja daži mācekļi no Cēzarejas, kas mūs aizveda un izmitināja pie kāda sena mācekļa kiprieša Mnāsona.KePēc tam mēs sagatavojāmies ceļam un devāmies uz Jeruzālemi.cd?Tā kā viņš mūs neklausīja, mēs rimāmies, sacīdami: “Lai notiek Kunga griba.”Jc  Bet Pāvils atbildēja: “Ko jūs darāt, raudādami un manu sirdi plosīdami? Es esmu gatavs ne tikai tam, ka mani Jeruzālemē sasien, bet esmu gatavs pat mirt Kunga Jēzus vārda dēļ.”`b9 To dzirdējuši, gan mēs, gan vietējie lūdzāmies, lai viņš neiet uz Jeruzālemi.eaC Viņš ienāca pie mums un, noņēmis Pāvilam jostu, sasēja sev rokas un kājas un teica: “Tā saka Svētais Gars: jūdi Jeruzālemē tieši tāpat sasies vīru, kam šī josta pieder, un nodos to pagānu rokās.”w`g Mēs bijām tur uzkavējušies jau vairākas dienas, kad atnāca kāds pravietis no Jūdejas, vārdā Hagabs.>_w Viņam bija četras meitas, jaunavas, kas pravietoja.8^iNākamajā rītā mēs devāmies ceļā un nonācām Cēzarejā. Iegājuši evaņģēlista Filipa namā – viņš bija viens no tiem septiņiem –, mēs palikām pie viņa.]Mēs atstājām Tīru un jūras ceļu pabeidzām Ptolemaīdā. Tur, apsveicinājušies ar brāļiem, palikām pie viņiem vienu dienu.X\)Tad mēs atvadījāmies un uzkāpām uz kuģa, bet ļaudis atgriezās mājās.T[!Kad šīs dienas bija pagājušas, mēs devāmies prom, un visi ar sievām un bērniem mūs pavadīja, līdz bijām izgājuši ārā no pilsētas. Tur, nometušies ceļos, jūras krastā lūdzām Dievu.ZSastapuši mācekļus, palikām tur septiņas dienas; mācekļi, Gara mudināti, brīdināja Pāvilu, lai viņš neiet uz Jeruzālemi.Y)Kad ieraudzījām Kipru, atstājām to pa kreisi un devāmies tālāk uz Sīriju un piestājām Tīrā, jo tur no kuģa bija jāizkrauj krava.bX=Atraduši kuģi, kas devās uz Foinīkiju, mēs uzkāpām uz klāja un devāmies ceļā.nW WŠķīrušies no viņiem, mēs taisnā ceļā nonācām Kosā, pēc tam Rodā un no turienes Patarā.V&Visvairāk tos sāpināja viņa teiktie vārdi, ka tie vairs nekad neredzēs viņa vaigu. Tad tie pavadīja viņu uz kuģi.RU%Visi sāka skaļi raudāt, krita Pāvilam ap kaklu un viņu skūpstīja.MT$To sacījis, viņš nokrita ceļos un kopā ar visiem lūdza Dievu.PS#Visās lietās es esmu rādījis jums priekšzīmi, ka, šādi nopūloties, vajag palīdzēt vājajiem, atceroties Kunga Jēzus vārdus, ko viņš sacījis: svētīgāk ir dot nekā ņemt.”pRY"Jūs zināt, ka šīs manas rokas ir kalpojušas manām un to vajadzībām, kas bijuši kopā ar mani.EQ!Zeltu, sudrabu vai apģērbu ne no viena neesmu iekārojis.P' Un tagad es jūs uzticu Dievam un viņa žēlastības vārdam, kas spēj jūs uzcelt kā namu un dot mantojumu līdz ar visiem svētītajiem.O Tādēļ esiet nomodā, atcerēdamies, ka es trīs gadus dienu un nakti neesmu mitējies ar asarām ikvienu no jums pamācīt.kNOun arī no jūsu vidus celsies vīri, kas runās aplam, cenzdamies aizraut sev līdzi mācekļus.kMOEs zinu, ka pēc manas aiziešanas jūsu vidū nāks plēsīgi vilki, kas ganāmpulku nesaudzēs,%LCSargiet sevi un visu ganāmpulku, kurā Svētais Gars jūs licis par bīskapiem, lai jūs ganītu Dieva draudzi, ko viņš ir iemantojis ar savām asinīm.;Kqjo neesmu vairījies pavēstīt jums Dieva nodomu.JJ Tādēļ es jums šodien liecinu, ka esmu tīrs no visu asinīm,IUn, redzi, tagad es zinu, ka jūs visi, pie kuriem esmu nācis, sludinādams Valstību, vairs nekad manu vaigu neredzēsiet.NHBet savu dzīvību es nekādi neuzskatu par vērtīgu. Kaut tik es varētu pabeigt savu gājumu un kalpošanu, ko esmu saņēmis no Kunga Jēzus, – apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju._G7vienīgi Svētais Gars man ik pilsētā pasludina, ka mani gaida važas un ciešanas.cF?Un, redzi, tagad, garā saistīts, es dodos uz Jeruzālemi un nezinu, kas mani tur gaida;mESGan jūdiem, gan grieķiem esmu liecinājis atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu. D Neko noderīgu neesmu jums noklusējis, kas jums netiktu darīts zināms vai izskaidrots visiem kopā un atsevišķi pa mājām.sC_kalpodams Kungam visā pazemībā, asarās un pārbaudījumos, kas cēlušies jūdu sazvērestību dēļ.B#Kad tie atnāca, viņš tiem sacīja: “Jūs zināt, ka jau no pirmās dienas, kopš ierados Āzijā, visu laiku esmu bijis kopā ar jums,NABūdams Milētā, viņš ataicināja draudzes presbiterus no Efesas.U@#Pāvils bija nolēmis braukt ar kuģi Efesai garām, lai viņam neiznāktu aizkavēšanās Āzijā, jo viņš steidzās, lai paspētu, ja vien būtu iespējams, Vasarsvētku dienā nokļūt Jeruzālemē.?No turienes aizbraukuši, nākamajā dienā nonācām iepretim Hijai, tad nobraucām gar Samu un nākamajā dienā nonācām Milētā.M>Āsā satikušies, mēs viņu uzņēmām un devāmies uz Mitilēni.)=K Mēs ar kuģi devāmies ceļā pirmie un nonācām Āsā, kur bijām nodomājuši uzņemt Pāvilu, jo tā viņš bija pavēlējis, pats gribēdams iet kājām.P< Bet ļaudis zēnu pārveda mājās dzīvu un bija ļoti iepriecināti.;} Uzkāpis atkal augšā, viņš lauza maizi un baudīja. Vēl ilgi līdz rīta gaismai viņš runāja un tad devās prom.:y Nokāpis lejā, Pāvils metās viņam klāt un, to apkampis, sacīja: “Neuztraucieties, viņa dvēsele ir viņā.”K9 Kāds jauneklis, vārdā Eutihs, kurš sēdēja uz palodzes, Pāvila runai ieilgstot, iegrima dziļā miegā; miega pārņemts, viņš nokrita no trešā stāva zemē, un viņu pacēla mirušu.I8 Augštelpā, kur mēs bijām sapulcējušies, bija daudz lāpu.87iNedēļas pirmajā dienā, kad bijām sapulcējušies maizi lauzt, Pāvils runāja ar ļaudīm; gatavodamies jau rītausmā doties ceļā, viņš runāja līdz pat pusnaktij.#6?Pēc Neraudzētās maizes dienām mēs devāmies prom no Filipiem un piecās dienās nonācām pie viņiem Troādā, kur uzkavējāmies septiņas dienas.F5Aizsteigušies mums priekšā, viņi gaidīja mūs Troādā.94kCeļā viņu pavadīja berojietis Sopatrs, Pirra dēls, no tesalonīkiešiem – Aristarhs un Sekunds, derbietis Gājs un Timotejs, no Āzijas provinces – Tihiks un Trofims.43akur pavadīja trīs mēnešus; kad viņš jau gatavojās doties tālāk uz Sīriju, jūdi pret viņu sazvērējās, un viņš nolēma griezties atpakaļ caur Maķedoniju.l2QPārstaigājis šos apvidus un, daudz runādams un uzmundrinādams tos, viņš nonāca Grieķijā,1 #Kad trokšņošana bija norimusi, Pāvils saaicināja mācekļus un, tos iedrošinājis, atvadījās un aizgāja, lai dotos uz Maķedoniju.90k(Mums jābīstas, ka šodien pret mums var izvirzīt apsūdzību par dumpi, jo nav iegansta, ar ko mēs varētu attaisnot šos nemierus.” To sacījis, viņš atlaida sapulci.Q/'Bet, ja jūs gribat celt citu prasību, tad to lems likumīgā sapulce..1&Ja Dēmētrijam un viņa amatniekiem ir pret kādu apsūdzība, tādēļ jau ir tiesas dienas un ir prokonsuli, lai viņi tiesājas savā starpā.o-W%Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav nedz tempļu aplaupītāji, nedz mūsu dievietes zaimotāji.i,K$Tā kā tas ir neapstrīdami, mums ir jābūt savaldīgiem un nav jādara nekas pārsteidzīgs.M+#Tad pilsētas rakstvedis, nomierinājis pūli, sacīja: “Efesas vīri, kurš cilvēks gan nezina, ka Efesas pilsēta sargā varenās Artemīdas templi un akmens tēlu, kas nokritis no debesīm?*"Uzzinājuši, ka viņš ir jūds, pūlis gandrīz vai divas stundas kliedza vienā balsī: “Varena ir Efesas Artemīda.”$)A!Pēc jūdu priekšlikuma ļaužu pūlis izstūma priekšā Aleksandru. Un Aleksandrs māja, lai tauta apklust un viņš varētu sacīt aizstāvības runu.({ Katrs kliedza kaut ko savu; sapulcē izcēlās sajukums, un vairākums vairs nesaprata, kādēļ šeit sapulcējušies.u'cArī daži aziarhi, būdami viņa draugi, ar sūtņu starpniecību mudināja viņu nedoties uz amfiteātri.J& Kad Pāvils gribēja ieiet pūlī, mācekļi viņam to neļāva.%)Visu pilsētu pārņēma sajukums, visi kā viens metās uz amfiteātri, sagrābuši Pāvila pavadoņus – maķedoniešus Gāju un Aristarhu.a$;To dzirdēdami, tie kļuva dusmu pilni un kliedza: “Varena ir efesiešu Artemīda!”W#'Mums draud ne tikai tas, ka mūsu amats nonāks negodā, bet arī tas, ka lielās dievietes Artemīdas templis tiks noniecināts un iznīks tās dievietes varenība, kuru bīstas visa Āzija un pasaule.”j"MUn jūs redzat un dzirdat, ka ne tikai Efesā, bet gandrīz visā Āzijas provincē šis Pāvils ir pārliecinājis un sapulcinājis ap sevi lielu ļaužu pūli, sludinādams, ka tie nav dievi, kas darināti cilvēku rokām.!saaicināja kopā visus šā darba darītājus un sacīja: “Vīri, jūs zināt, ka šī nodarbošanās nes mums peļņu. -Kāds sudrabkalis, vārdā Dēmētrijs, kas darināja no sudraba Artemīdas tempļa veidojumus, sagādādams rotkaļiem ienesīgu nodarbošanos,ETajā laikā izcēlās liels nemiers Kunga mācības dēļ.veNosūtījis uz Maķedoniju divus savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā.I Kad tas viss bija noticis, Pāvils, garā mudināts, nolēma pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un tad doties uz Jeruzālemi. Viņš sacīja: “Kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.”A}Tā Kunga vārds auga un nostiprinājās lielā spēkā.H Un krietni daudz to, kas bija nodarbojušies ar maģiju, sanesa savas grāmatas un visu priekšā tās sadedzināja. Grāmatu vērtība saskaitot izrādījās piecdesmit tūkstoši sudrabā.NDaudzi ticīgie nāca, atzinās un izstāstīja, ko bija darījuši. 9Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efesā, un pār visiem nāca lielas bailes, un Kunga Jēzus vārds tika augsti godināts. 9Pēkšņi cilvēks, kam bija ļaunais gars, metās viņiem virsū un ar spēku pievārēja viņus, tā ka tie kaili un savainoti aizbēga no tā nama. ]t~~N}}8||n{{zzydyxDwwvuutt3ssrnrqppoonn>:== OJa Ābrahāms ir attaisnots ar saviem darbiem, viņš var lepoties, bet tikai ne Dieva priekšā.h= KKo lai mēs sakām par Ābrahāmu, par mūsu ciltstēvu pēc miesas? Ko tad viņš ir panācis?c<?Vai tā mēs caur ticību iznīcinām bauslību? Nē, taču! Mēs bauslību apstiprinām.;wTik tiešām ir viens Dievs, kas attaisno apgraizītos viņu ticības dēļ un ticībā attaisno arī neapgraizītos.X:)Vai Dievs ir vienīgi jūdu Dievs? Vai tad ne arī pagānu? Jā, arī pagānu.m9SJo nu esam pārliecināti, ka cilvēks tiek attaisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.z8mKur nu ir mūsu dižošanās? Tā ir zudusi. Ar kādu bauslību? Ar darbu bauslību? Nē, ar ticības bauslību!F7Un Dievs piedod grēkus, kas darīti iepriekš dievišķās pacietības laikā, lai parādītu savu taisnību tagadējos laikos – ka viņš pats ir taisns un attaisno to, kas tic Jēzum.x6iviņā, ko Dievs licis par izlīgumu viņa asinīs, ko saņemam ticībā, lai Dievs parādītu savu taisnību.f5EDieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna, jo viņš tos atpircis Kristū Jēzū,I4 jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības.i3Kka Dieva taisnība ticībā uz Jēzu Kristu ir visiem, kas tic; tur nav nekādas atšķirības,y2kBet tagad neatkarīgi no bauslības ir atklājusies Dieva taisnība, par ko liecina bauslība un pravieši, –15Tādēļ viņa priekšā neviens cilvēks ar bauslības darbiem attaisnots netiks, jo caur bauslību nāk apziņa par grēku. Taisnība caur ticību*0MBet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais ir sacīts tiem, kas ir zem bauslības, tā ka visiem mute ir aizdarīta un visa pasaule ir pakļauta Dieva tiesai.0/[Dieva bijības nav viņu acu priekšā.%.Emiera ceļu viņi nepazīst./-YPosts un ciešanas visos viņu ceļos,?,yviņu kājas ir žiglas, kad tie steidz izliet asinis.0+[viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma,x*i Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm tie vienmēr ir krāpuši, čūsku inde ir zem viņu lūpām;v)e visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi; nav neviena, kas dara labu, pat viena nav.@({ Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu,='u Kā ir rakstīts: nav neviena taisna, neviena paša. &  Kā tad ir? Vai mēs esam pārāki? It nemaz! Jo mēs jau agrāk spriedām par jūdiem un grieķiem, ka tie visi ir zem grēka.%Tad jau darīsim ļaunu, lai nāk labais, kā daži zaimodami runā, ka mēs tā mācot? – Tie ir pelnījuši saņemt sodu.$Bet, ja Dieva patiesība manas netaisnības dēļ viņam par godu pieaug, kādēļ es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts?B#Nē, taču! Kā tad citādi lai Dievs tiesā šo pasauli?0"YBet, ja mūsu netaisnība apstiprina Dieva taisnību, ko tad lai sakām? Vai tad Dievs, kas izlej savas dusmas, ir netaisns? – Es runāju pēc cilvēku saprašanas.2!]Nē, taču! Tas ir tā – ka Dievs ir patiess, pat ja katrs cilvēks – melis, kā ir rakstīts: lai tu topi attaisnots savos vārdos un uzvari, kad tu tiec tiesāts.b =Kas tad, ja daži nav ticējuši, – vai tad viņu neticība iznīcina Dieva uzticību?b=Visādā ziņā liels, vispirms jau tas, ka viņiem uzticēti Dieva pravietiskie vārdi.T #Kāda tad ir priekšrocība būt jūdam un kāds labums no apgraizīšanas?/bet jūds ir tas, kas tāds ir iekšēji, kam sirds ir apgraizīta pēc Gara, nevis pēc burta, un tādam uzslava ne no cilvēkiem, bet no Dieva.eCNe jau tas ir jūds, kas ārēji tāds, nedz tā ir apgraizīšana, kas ārēji pie miesas,-SVai tas, kas pēc dabas ir neapgraizīts, bet pilda bauslību, vai viņš netiesās tevi, kas esi bauslības pārkāpējs, lai gan tev ir Raksti un apgraizīšana?s_Un, ja neapgraizītais tur bauslības taisnību, vai viņa neapgraizīšana neskaitīsies apgraizīšana?5Apgraizīšana der, ja tu rīkojies pēc bauslības, bet, ja esi bauslības pārkāpējs, tad tava apgraizīšana ir tas pats, kas neapgraizīšana.QKā ir rakstīts: jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots citās tautās.RTu, kas ar bauslību dižojies, tu, pats to pārkāpdams, apkauno Dievu.ykteikdams, lai citi nav laulības pārkāpēji, tu pats esi tāds? Tev riebj elki, bet elku tempļus tu aplaupi?\1kā tad tu, citus mācīdams, nemāci sevi? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu zodz,un audzinātājs neprašām un skolotājs jaundzimušajiem, un ja tu esi tāds, kam bauslība ir atziņas un patiesības iemiesojums, –Z-un ja tev ir pārliecība, ka esi ceļa vadonis akliem, gaisma tiem, kas tumsā,Nja tu zini viņa gribu un, bauslībā mācījies, atšķir noderīgoMJa tu saucies jūds un paļaujies uz bauslību un dižojies Dievā,Kā esmu sludinājis savā evaņģēlijā – nāk diena, kad Dievs caur Jēzu Kristu tiesās visu, kas cilvēkā apslēpts./WViņi parāda, ka bauslība ir ierakstīta viņu sirdīs, to apliecina arī viņu sirdsapziņa un viņu domas, ar kādām tie cits citu vai nu apsūdz, vai aizstāv.Kad pagāni, kam nav bauslības, pēc dabas dara to, ko bauslība prasa, tie, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība.v e Jo ne jau tie, kas bauslību klausās, ir taisni Dieva priekšā, bet bauslības turētāji tiks attaisnoti. 3 Kas grēkojuši, bauslību nepazīdami, bez bauslības ies arī bojā, bet, kas grēkojuši, zem bauslības būdami, pēc bauslības tiks tiesāti.1 ] Jo Dievam nav svarīga cilvēka āriene.d A Gods, slava un miers ikvienam, kas rīkojas krietni, – jūdam vispirms un arī grieķim.z m Ciešanas un izmisums ikvienai cilvēka dvēselei, kas rīkojas nekrietni, – jūdam vispirms un arī grieķim!|qbet tiem, kas meklē savu labumu un neklausa patiesībai, bet klausa netaisnībai, viņš dos dusmas un bardzību.vetiem, kas neatlaidīgi ar labiem darbiem meklē godu, slavu un neiznīcību, viņš dos mūžīgo dzīvību,9mUn viņš atmaksās ikvienam pēc viņa darbiem:2]Bet ar savu stūrgalvību un nocietināto sirdi, kas neatgriežas no grēkiem, tu krāj dusmas pret sevi tai Dieva dusmības dienai, kad atklāsies viņa taisnā tiesa.+Vai varbūt tu nicini viņa labestības, pacietības un lēnprātības bagātību, nesaprazdams, ka Dieva labestība tevi vada uz atgriešanos?nUVai tiešām tu, cilvēk, domā, ka, citus tiesādams par to, ko pats dari, tu izbēgsi Dieva sodam?W'Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā rīkojas, nāk Dieva taisnīgā tiesa.6 gTādēļ, cilvēk, tu, kas tiesā citu, tev pašam nav ar ko aizbildināties: par ko tu tiesā citu, par to tu notiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu.C  Un viņi, lai gan skaidri zina Dieva taisno likumu – ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi –, tomēr ne vien paši tā dara, bet atbalsta arī citus, kas tā rīkojas.< upilni neprāta, neuzticami, nejūtīgi, nežēlīgi.{~ qaprunāšanas, naida pret Dievu, nekaunības, uzpūtības, lielības, ļaunu blēdību, nepakļāvības vecākiem,$} Ctie ir pārpilni visādas netaisnības, negantības, alkatības, ļaunuma; pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, ļaunprātības, mēlnesības,| 7Un, tā kā tie nav uzskatījuši par pareizu paturēt prātā Dievu, Dievs viņus nodevis ačgārnai saprašanai, ka tie dara to, kas neklājas, –h{ Ktāpat arī vīrieši, atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm, savā iekārē ir iedegušies viens pret otru; vīrieši ar vīriešiem piekopdami kaunpilnas lietas, paši saņem pelnītu sodu par savu nomaldīšanos. z  Tādēļ Dievs tos nodevis kaunpilnai kaislei: viņu sievietes ir apmainījušas dabiskās dzimumu attiecības ar pretdabiskām,!y =Dieva patiesību tie apmainījuši pret meliem, godinājuši radību un kalpojuši tai, nevis Radītājam. – Viņš ir augsti teikts mūžīgi! Āmen!nx Wtādēļ Dievs tos ir nodevis viņu siržu kārībām, tā ka tie nešķīstībā apkauno savu miesu.w un aizvietojuši neiznīcīgā Dieva godību ar iznīcīga cilvēka un putnu, un četrkājaiņu, un rāpuļu līdzībā darinātu tēlu,7v kApgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi+u Qjo, Dievu pazīdami, tie viņu nav godājuši kā Dievu un nav viņam pateikušies, bet kļuvuši domās tukši – un viņu neprātīgā sirds ir aptumšojusies.Kt bet neredzamais – Dieva mūžīgais spēks un dievišķība – tas prātam atklājas Dieva redzamajos darbos, kas darīti kopš pasaules radīšanas. Tā ka viņiem nav ar ko aizbildināties,\s 3jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda,r  Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no debesīm atklājas Dieva dusmas,sq ajo tajā Dieva taisnība atklājas no ticības uz ticību, kā ir rakstīts: taisnais no ticības dzīvos.yp mEs nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim,Wo )tādēļ degu nepacietībā sludināt evaņģēliju arī jums, kas esat Romā._n 9Es esmu parādnieks gan grieķiem, gan barbariem, tiklab gudriem, kā nesaprātīgiem,Um % Es negribu, brāļi, ka jūs paliekat neziņā: es daudzkārt biju nolēmis nākt pie jums, bet līdz šim tiku kavēts, tā ka nevarēju nākt un gūt kādu augli pie jums, tāpat kā pie citām tautām._l 9 lai mēs kopīgi gūtu iepriecinājumu cits cita ticībā – jūsu un manā ticībā.fk G Es ilgojos jūs redzēt, lai ar jums dalītos kādā Gara dāvanā jums par stiprinājumu –qj ] savās aizlūgšanās, vienmēr lūgdams, lai pēc Dieva prāta pašķirtos mani ceļi atnākt pie jums.i  Dievs – viņam ar savu garu es kalpoju caur viņa Dēla evaņģēliju – ir mans liecinieks, ka es pastāvīgi jūs paturuh yVispirms es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē.g 3Jums visiem, Dieva mīļotajiem, aicinātiem svētajiem, kas esat Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!e)Taču kuģis uzskrēja uz klints, kurai abās pusēs bija dziļa jūra, un tur uzsēdās; kuģa priekšgals palika nekustīgs, bet pakaļgalu spēcīgie viļņi sadragāja.&=E(Pārcirtuši tauvas, viņi pameta enkurus jūrā un, vienlaikus atraisīdami stūres airu siksnas un pagriežot priekšburu pa vējam, virzījās uz krastu.<)'Kad iestājās diena, viņi pamanīja kādu līci ar smilšainu krastu un nolēma, ja izdotos, tur uzdzīt kuģi; šo zemi gan viņi nepazina.F;&Paēduši viņi izmeta labību jūrā, lai atvieglotu kuģi.B:%Uz kuģa mēs bijām pavisam divsimt septiņdesmit seši.89k$Visi pārējie sadūšojušies arī sāka ēst.h8I#To sacījis, viņš ņēma maizi un, visu priekšā pateicies Dievam, pārlauza un sāka ēst.7"Tādēļ es aicinu jūs ieēst; tas jādara jūsu pašu glābšanas labā, jo jums nevienam ne mats no galvas nenokritīs.”16[!Dienai austot, Pāvils visus mudināja kaut ko ieēst, teikdams: “Jūs jau četrpadsmito dienu, nez ko gaidīdami, vadāt laiku neēduši un neko neesat baudījuši.R5 Tad kareivji pārcirta virves, kas turēja laivu, un ļāva tai nokrist.p4YPāvils sacīja centurionam un kareivjiem: “Ja šie nepaliks kuģī, jūs nevarat tikt izglābti.”3Daži jūrnieki, izlikdamies, ka grib izmest enkuru no kuģa priekšgala, nolaida jūrā laivu un gribēja bēgt no kuģa.2Baidīdamies uztriekties klinšu radzēm, viņi izmeta no kuģa pakaļgala četrus enkurus un gaidīja dienas iestāšanos.01YIegremdējuši loti, viņi izmērīja dziļumu – tas bija divdesmit asis; nedaudz tālāk iegremdējuši, viņi atkal izmērīja – dziļums bija piecpadsmit asis.0{Kad jau četrpadsmito dienu mūsu kuģi nesa pa Adrijas jūru, ap pusnakti jūrniekiem šķita, ka tuvumā ir sauszeme.1/]Mēs tiksim izmesti pie kādas salas.”k.OTādēļ, vīri, esiet drosmīgi, jo es ticu Dievam, ka tā arī būs, kā viņš man to sacīja.-/nebīsties, Pāvil, tev būs jāstājas cēzara priekšā, un, redzi, Dievs savā labvēlībā tev ir devis visus, kas ir kopā ar tevi uz kuģa.`,9Šonakt Dievs, kam es kalpoju, atsūtīja pie manis savu eņģeli, un tas man sacīja:d+AUn tagad es jūs mudinu nezaudēt dūšu, jo neviens no jums neies bojā, vienīgi kuģis.V*%Kad ļaudis jau ilgu laiku bija pavadījuši bez ēšanas, Pāvils viņiem sacīja: “Jums, vīri, vajadzēja mani klausīt un no Krētas tālāk nekuģot, lai tagad nepiedzīvotu tādu postu un sodību.)#Saule un zvaigznes nebija redzamas vairākas dienas, vētra nežēlīgi plosījās, un galu galā mums zuda jebkādas cerības izglābties.S(un trešajā dienā paši ar savām rokām viņi izmeta kuģa piederumus.`'9Nākamajā dienā, kad vētra mūs pamatīgi mētāja, vīri sāka sviest ārā kravu,+&OVīri to uzvilka uz klāja un ar tauvām apjoza kuģi, tad, baidīdamies, ka kuģis varētu iekļūt sirtē, tie nolaida peldošo enkuru un ļāvās, lai to nes.i%KMūs aizrāva garām mazai salai Kaudai, un mēs tik tikko spējām noturēt glābšanas laivu.i$KKuģi sagrāba viesulis, un, nespēdami turēties tam pretī, mēs padevāmies un tikām nesti.z#mBet aiz tās no salas puses tūlīt atbrāzās viesuļvētra – ziemeļaustrumu vējš, ko sauc par eirakilonu."w Kamēr pūta dienvidu vējš, šķita, ka nodoms izdosies, un, pacēluši enkuru, viņi pabrauca tuvu garām Krētai.! Tā kā osta nebija ziemošanai piemērota, vairākums nolēma no šejienes doties tālāk, lai, ja iespējams, paspētu nokļūt un varētu pārziemot Foinīkā, Krētas ostā, kas pavērsta pret dienvidrietumu vēju libu un ziemeļrietumu vēju horu.t a Bet centurions vairāk uzticējās kuģa stūrmaņa un īpašnieka vārdiem, nevis Pāvila brīdinājumam. “Vīri, es redzu, ka, turpinot ceļu, posts un briesmas draud ne tikai kuģim un kravai, bet arī mūsu dzīvībām.” Tā kā bija pagājis ilgs laiks un kuģošana bija kļuvusi bīstama – arī gavēņa laiks jau bija garām –, Pāvils brīdināja: Braukdami gar krastu, mēs ar grūtībām nonācām kādā vietā, ko sauc par Labo ostu, kuras tuvumā bija Lasejas pilsēta.8iDaudzas dienas lēni virzījāmies uz priekšu un ar lielām grūtībām nonācām Knidā. Pretvēja kavēti, mēs kuģojām Krētas aizvējā un nonācām iepretim Salmonei.s_Tur centurions atrada kādu Aleksandrijas kuģi, kas bija ceļā uz Itāliju, un lika mums pāriet uz to.yNo Kilikijas un Pamfīlijas krastiem pārcēlušies pāri atklātai jūrai, mēs nonācām Mirā, kas atrodas Likijā.[/No turienes mēs devāmies tālāk, pretvēja dēļ kuģojot gar Kipru aizvējā. Nākamajā dienā mēs sasniedzām Sidonu. Jūlijs laipni atļāva Pāvilam aiziet pie draugiem, lai tie viņu varētu aprūpēt.(IUzkāpuši uz Adramītēnas kuģa, kas devās uz dažām vietām Āzijas piekrastē, mēs aizkuģojām; ar mums bija Aristarhs, maķedonietis no Tesalonīkes. /Kad bija nolemts, ka mums jādodas uz Itāliju, Pāvilu un dažus citus cietumniekus nodeva kādam Augusta kohortas centurionam, vārdā Jūlijs.s_ Bet Agripa sacīja Fēstam: “Šo cilvēku varētu atlaist, ja vien viņš nebūtu piesaucis cēzaru.”{un, iedami prom, cits citam sacīja: “Šis cilvēks nav darījis nekā tāda, ka būtu pelnījis nāvi vai važas.”dATad ķēniņš, vietvaldis un Berenīke, un tie, kas sēdēja kopā ar viņiem, piecēlāsMTad Pāvils atbildēja: “Es lūdzu Dievu, lai agrāk vai vēlāk ne vien tu, bet arī visi pārējie, kas šodien manī klausās, kļūtu tādi paši, kāds esmu es, tikai bez šīm važām.”\1Bet Agripa sacīja Pāvilam: “Nu jau tu mani mēģini padarīt par kristieti.”KVai tu tici praviešiem, ķēniņ Agripa? Es zinu, ka tu tici.”)KArī ķēniņš, kuram es atklāti to stāstīju, to zina. Es neticu, ka viņam ir palicis kaut kas apslēpts, jo tas taču nav darīts kādā nomaļā kaktā.|qBet Pāvils atbildēja: “Es neesmu traks, augsti cienījamais Fēst, bet paužu patiesības un saprāta vārdus. Pāvilam tā runājot, Fēsts skaļā balsī sacīja: “Tu esi traks, Pāvil, tavas pārlieku lielās zināšanas padara tevi traku.” ka Kristum bija jācieš, ka viņš ir pirmais, kam bija augšāmcelties no mirušajiem, pasludinot gaismu šai tautai un pagāniem.”E Bet palīdzība no Dieva man ir nākusi līdz pat šai dienai, un es stāvu šeit, liecinādams kā maziem, tā lieliem, ka nerunāju neko, ko nebūtu pravietojuši Mozus un pravieši –J  Tādēļ jūdi sagūstīja mani templī un gribēja noslepkavot.K Vispirms damaskiešiem, pēc tam jeruzālemiešiem un visā jūdu zemē, un arī pagāniem es sludināju grēku nožēlu, lai tie atgriežas pie Dieva un dara grēku nožēlas cienīgus darbus.]3Tādēļ, ķēniņ Agripa, es nevarēju būt nepaklausīgs redzējumam no debesīm.Clai tu atvērtu viņu acis un viņi atgrieztos no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, lai saņemtu grēku piedošanu un ticībā uz mani iemantotu vietu starp svētajiem.fEEs tevi izrāvu laukā no šīs tautas un no pagāniem, pie kuriem es tevi sūtīšu,;oCelies augšā un nostājies uz savām kājām; es parādījos tev tādēļ, ka esmu izraudzījis tevi par kalpu un liecinieku tam, ko tu redzēji un ko es tev rādīšu.\1Bet es jautāju: Kungs, kas tu esi? Kungs sacīja: es esmu Jēzus, ko tu vajā.0YMēs nokritām visi pie zemes, un es dzirdēju balsi uzrunājam mani ebreju valodā: Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā? Grūti tev ir pret dzelksni spārdīt./ un, dienas vidū pa ceļu ejot, ak, ķēniņ, es ieraudzīju gaismu no debesīm, spožāku par sauli, kas apspīdēja mani un manus ceļabiedrus.T! Ar tādu nolūku es devos uz Damasku ar virspriesteru pilnvaru un pavēli,!; Pa visām sinagogām es bieži viņus sodīju, daudz un dažādi spiedu viņus zaimot un, pār mēru trakodams, vajāju viņus pat svešās pilsētās.2] To Jeruzālemē es arī darīju un, saņēmis no virspriesteriem pilnvaru, daudzus svētos esmu slēdzis cietumā, un, kad tie bija jānogalina, arī es par to balsoju.n~U Man gan pašam šķita, ka man jādarbojas Jēzus, Nācarieša, vārdam pretī, cik vien iespējams.T}!Kas tad, pēc jūsu atzinuma, tur ir neticams, ja Dievs uzmodina mirušos?|1par cerību, ko mūsu divpadsmit ciltis cer sasniegt, nepārtraukti kalpojot Dievam dienu un nakti. Par šo cerību, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.q{[Tagad, šeit stāvot, es tieku tiesāts par cerību, ko Dievs caur apsolījumu devis mūsu tēviem, –"z=labi pazīdami mani no paša sākuma, kad es dzīvoju kā visstingrākā novirziena dievbijīgs farizejs, – ja vien viņi gribētu par mani liecināt.{yoTiešām, manu dzīvi visi jūdi zina jau no manas jaunības, kā tā sākumā ritēja manā tautā Jeruzālemē,xjo tev vislabāk ir pazīstamas jūdu ieražas un svarīgākie jautājumi, tādēļ es tevi lūdzu uzmanīgi mani uzklausīt. qs~~~'}}|{{{Bzzdzyxxfww7vvku]utt ssrqpp0onnDmmumll kk:jjjiidi hhgg2ffeebddd?dccb8aa[a#``8__^^E]]|\\@[[PZZRYXXXWW/VVUU$TTSSYRRIQQ+PP5OO)NNaN#MM:LLKKKAJJII9HHCGGcFF6EE\DDbDCC2BB1AAH@@M??n?,>>==E<;;n::Z998y8 77(66544b3332211H00h//*.p--,,:++{+***))).(y'&&&"%% $K###-""w"-!!^ o&dE'~_pf!Ps2e !  5  <IQ^Cq&hEDieva Gara spēkā caur zīmēm un brīnumiem, tā ka no Jeruzālemes visapkārt līdz pat Illīrikai esmu piepildījis Kristus evaņģēlija sludināšanu.g!jo es neiedrošinos mācīt neko tādu, ko Kristus nebūtu paveicis caur mani gan vārdos, gan darbos, lai vestu paklausībā pagānus –>fwTad nu es varu lepoties Dieva lietās Kristū Jēzū,?ewlai priesteriskā kalpošanā pie Dieva evaņģēlija es būtu Kristus Jēzus darba veicējs citām tautām, lai tās kļūtu par tīkamu upurdāvanu, kas svētīta Svētajā Garā.dVarbūt, dažas lietas jums atgādinādams, esmu rakstījis pārdroši tās žēlastības dēļ, kuru man devis Dievs – cEs, brāļi, esmu pārliecināts par jums – ka esat bagāti labestībā, pilnīgi zināšanā un spējīgi cits citu pamācīt.b Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.ay Arī Jesaja saka: reiz Jišaja sakne dos dzinumu, un celsies tas, kas valdīs pār tautām, un tautas cerēs uz viņu.j`M un vēl ir sacīts: visas tautas, slavējiet Kungu, un visi viņa ļaudis, uzgavilējiet viņam!J_  Un vēl ir sacīts: tautas, priecājieties kopā ar viņa tautu,%^C un lai pagāni pagodinātu Dievu par viņa žēlastību, kā ir rakstīts: tādēļ es apliecināšu tevi starp citām tautām un dziedāšu tavam vārdam. ]Un es saku, ka Kristus ir padarīts par kalpu apgraizītajiem Dieva patiesības dēļ, lai apstiprinātu tēviem dotos apsolījumus]\3Tādēļ pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu.g[Gtā ka jūs vienprātīgi vienā mutē pagodinātu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.tZaBet izturības un mierinājuma Dievs lai dod jums savstarpēju vienprātību, kas pamatota Kristū Jēzū,Y%Bet, kas iepriekš rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācīšanai, lai mēs caur izturību un mierinājumu, ko sniedz Raksti, iegūtu cerību.wXgJo arī Kristus nav izpaticis sev pašam, bet kā ir rakstīts: tavu nievātāju nievas ir kritušas uz mani.cW?Ikviens lai cenšas būt patīkams savam tuvākajam – viņam par labu, lai viņu celtu.nV WMums, stiprajiem, pienākas nest to vājības, kas ir nespēcīgi, nevis censties patikt sev pašiem. U Bet, ja kāds šaubās un tomēr ēd, tāds jau ir nosodīts, jo nedara to ticībā; viss, kas nav darīts ticībā, ir grēks.TyTo ticību, kas tev ir, paturi pie sevis – Dieva priekšā; laimīgs, kas sevi netiesā par to, ko atzīst par labu.fSELabāk ir, ja tu neēd gaļu un nedzer vīnu, nedz dari ko citu, kas apgrēcina tavu brāli.R}Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts, bet viss nāk par ļaunu cilvēkam, kas ēd apgrēcinādamies.OQTad nu dzīsimies pēc miera un pēc tā, lai varētu celt cits citu.]P3Kas šajās lietās kalpo Kristum, tas Dievam ir tīkams un pie cilvēkiem cieņā.hOIJo ne ēdiens un dzēriens ir Dieva valstība, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.=NuLai tas, ko esat atzinuši par labu, netiek zaimots!M3Ja tavs brālis kāda ēdiena dēļ ir apbēdināts, tad tu vairs nedzīvo mīlestībā. Sava ēdiena dēļ nepazudini to, par ko Kristus ir miris.%LCEs zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi, vienīgi tam, kas uzskata kaut ko par nešķīstu, tas tāds arī ir. K Tādēļ netiesāsim vairs cits citu, bet labāk apņemieties nelikt brālim ceļā šķēršļus vai būt viņam par piedauzību.?Jy Tā nu ikviens no mums dos Dievam norēķinu par sevi. I  jo ir rakstīts: tik tiešām, es dzīvoju, saka Kungs, manā priekšā visi ceļi locīsies un visas mēles apliecinās Dievu! H  Kādēļ tu tiesā savu brāli? Un kādēļ tu noniecini savu brāli? Mums visiem būs jāstājas Dieva soģa krēsla priekšā,^G5 Tādēļ jau Kristus nomira un tapa dzīvs, lai valdītu pār dzīviem un mirušiem.F'Jo, ja dzīvojam, mēs dzīvojam Kungam, un, ja mirstam, mēs mirstam Kungam. Tātad – vai nu dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Kungam.LENeviens no mums nedzīvo sev pašam un neviens nemirst sev pašam.XD)Tas, kas ievēro kādu dienu īpaši, to svin Kungam par godu, arī tas, kas ēd, to dara Kungam par godu, jo viņš pateicas Dievam. Un arī tas, kas visu neēd, atturas Kungam par godu un pateicas Dievam.CDažs spriež, ka viena diena ir pārāka par otru, cits – ka visas dienas vienādas. Lai ikviens paliek pie sava ieskata.'BGKas tu tāds esi, ka tiesā cita kalpu? Tikai viņa kungs var spriest – vai viņš stāv vai krīt; un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu piecelt. ATas, kas ēd visu, lai nenoniecina to, kas neēd, un tas, kas neēd visu, lai netiesā to, kas ēd. Jo Dievs viņu ir pieņēmis._@7Dažam pārliecība atļauj ēst visu, bet ticībā vājais ēd tikai dārza augļus.g? IPieņemiet tādu, kas ticībā vājš, bet neielaidieties strīdos par dažādiem viedokļiem.a>; bet tērpieties Kungā Jēzū Kristū, un rūpēs par miesīgo neizdabājiet iekārēm.= Dzīvosim tā, kā tas dienā piederas, nevis dzīrošanā un skurbumā, baudkārē un izlaidībā, ķildās un skaudībā,u<c Nakts iet uz beigām, jau tuvojas diena, tādēļ noliksim tumsības darbus un apjozīsim gaismas ieročus.!;; Turklāt jūs esat apjautuši šo brīdi, ka ir pienācis laiks mosties no miega, jo pestīšana mums tagad ir tuvāk nekā toreiz, kad sākām ticēt._:7 Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara, tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.:9m Jo baušļi: nepārkāp laulību, nenogalini, nezodz, neiekāro un ja vēl ir kāds cits bauslis – tie visi kopā izsakāmi šajā vārdā: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.8} Nepalieciet nevienam parādā neko citu kā vien savstarpēju mīlestību, jo, kas otru mīl, ir piepildījis bauslību.47a Dodiet ikvienam, kas tam pienākas: kam pienākas nodokļi – nodokļus, kam muita – muitu, kam bijība – tam izrādiet bijību, kam pienākas cieņa – tam cieņu.a6; Tādēļ jūs maksājat nodokļus, bet valdītāji ir Dieva kalpotāji, kas to uzrauga.Z5- Tādēļ pakļauties pienākas ne vien bardzības, bet arī sirdsapziņas dēļ.<4q Valdītājs ir Dieva kalps tev pašam par labu. Bet, ja dari ļaunu, bīsties! Jo ne velti viņš nes zobenu, viņš ir Dieva kalps, kas bardzībā atmaksā tam, kas dara ļaunu.23] Jo no valdītājiem nav jābīstas, kad dara labu, bet vienīgi, ja dara ļaunu. Tu negribi baidīties no virsvaras? – Dari, kas labs, un tu saņemsi no tās uzslavu!~2u Tas, kas pretojas varai, saceļas pret Dieva iedibināto kārtību, bet tie, kas saceļas, paši sev izpelnās sodu.1  Ikviens lai ir paklausīgs augstākām varām, jo nav citādas varas kā vien no Dieva; un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.E0 Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu!/1 Bet, ja tavs ienaidnieks izsalcis, paēdini viņu un, ja izslāpis, dod viņam dzert; tā darīdams, tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas..) Mīļotie, neatriebieties paši, bet ļaujiet nākt Dieva dusmībai, kā ir rakstīts: man pieder atriebšana, es atmaksāšu, – saka Kungs.K- Cik iespējams, no savas puses turiet mieru ar visiem cilvēkiem.^,5 Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, bet pūlieties darīt labu visu cilvēku priekšā.|+q Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri!K* Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud!F) Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!Z(- Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi!T'! priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās.N& Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi,f%E Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu.^$5 Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs.;#o ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku.t"a ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā;!- Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību,i K tā arī mēs, daudzi kopā, esam viena miesa Kristū, bet atsevišķi esam cits cita locekļi.iK Jo, kā mūsu miesai ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir viens un tas pats uzdevums,A{ Jo žēlastībā, kas man dota, es ikvienam jums saku: neuzskatiet sevi par pārākiem kā citi, esiet saprātīgi, ikviens pēc tāda ticības mēra, kādu Dievs tam ir piešķīris.2] Netopiet šim laikam līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.0 [ Es jūs aicinu, brāļi, Dieva apžēlošanās dēļ nododiet sevi pašus – tā ir jūsu apzinīgā kalpošana Dievam – kā dzīvu, svētu un Dievam tīkamu upuri.Z- $Jo no viņa un caur viņu, un uz viņu ir viss; viņam ir gods mūžīgi! Āmen!G #kas viņam jebkad ko ir devis, ka viņam būtu jāatlīdzina.O "Kas gan ir izzinājis Kunga prātu, kas viņam ir bijis padomdevējs; !Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi!I  Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, lai visus apžēlotu.ta tā arī tagad šie ir nepaklausīgi, lai jūs tiktu apžēloti un arī viņi paši reiz tiktu apžēloti.s_ Jo, tāpat kā jūs reiz bijāt nepaklausīgi Dievam un tagad esat apžēloti viņu nepaklausības dēļ,D Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms.|q Pēc evaņģēlija viņi ir Dieva ienaidnieki jūsu dēļ, bet pēc izredzētības viņi ir mīļotie tēvu dēļ.X) Un šī būs mana derība ar viņiem, kad būšu atņēmis tiem viņu grēkus. Un tā tiks izglābts viss Israēls, kā ir rakstīts: glābējs nāks no Ciānas, viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.J  Es, brāļi, negribu jūs atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs paši sev neliktos gudri: daļa Israēla ir tikusi nocietināta līdz laikam, kad visas tautas būs nākušas pie Dieva.5c Ja jau tu esi nocirsts no olīvkoka, kas pēc dabas ir savvaļas, un pret savu dabu uzpotēts dārza olīvkokam, cik gan vairāk tie tiks uzpotēti savā pašu olīvkokā.iK Un arī viņi, ja nepaliks neticībā, tiks uzpotēti; jo Dievs spēj viņus uzpotēt no jauna.L  Redzi, kāda ir Dieva laipnība un Dieva bardzība! Pret tiem, kas krituši, ir Dieva bardzība, pret tevi – Dieva laipnība, ja vien tu tajā neatlaidīgi paliec; citādi arī tevi nocirtīs!Q  Ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi var nesaudzēt.  Tas tiesa! Neticības dēļ tie tika nolauzti, bet tu stāvi ticības dēļ. Neesi tādēļ augstprātīgs, bet esi bijīgs!E  Tu gan sacīsi: zari tika nolauzti, lai es tiktu uzpotēts.o W tad nelielies citu zaru priekšā; bet, ja lielies, tad zini: nevis tu nes sakni, bet sakne – tevi!' Ja daži zari ir nolauzti, bet tu, zars no savvaļas olīvkoka, uzpotēts to vietā, esi saņēmis daļu no dārza olīvkoka saknes treknuma,a; Ja pirmā raža ir svēta, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari.|q Ja jau viņu atmešana ir pasaulei izlīgums, kas gan cits būs viņu pieņemšana, ja ne mirušo atdzīvošanās?s_ lai, cerams, darītu greizsirdīgus tos, kas ir manējie pēc miesas, un lai izglābtu dažus no viņiem.b= Jums, pagāniem, es saku: tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu kalpošanu, Bet, ja viņu krišana ir pasaulei bagātība un viņu zaudējums – bagātība pagāniem, cik lielāka bagātība – viņu pilnums.4a Tad es jautāju: vai tie nav paklupuši, lai kristu pavisam? Nu, protams, ne! Bet caur viņu krišanu pestīšana ir tikusi pagāniem, lai Israēlu darītu greizsirdīgu.gG Lai viņu acis ir aptumšotas, tā ka tie neredz, un viņu muguras lai vienmēr ir saliektas!oW Un Dāvids saka: lai viņu mielasts kļūst tiem par cilpu un slazdu, par piedauzību un par atmaksu!# gluži kā rakstīts: Dievs tiem ir devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, – līdz pat šai dienai.~ Un ko nu? Pēc kā Israēls dzenas – to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasnieguši, pārējo sirdis tika nocietinātas,_}7 ja žēlastībā, tad ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.U|# Tā arī šajā laikā ir kāds atlikums, kas žēlastībā izredzēts, –{ Bet kāda ir dievišķā atbilde viņam? – Es esmu sev paturējis septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baalam!z' Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altārus izpostījuši, un es esmu viens pats palicis, un tie meklē pēc manas dvēseles.)yK Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš izredzējis. Vai tad jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojas Dievam par Israēlu:x 3 Tad nu es jautāju: vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nu, protams, ne! Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma pēcnācējs, no Benjāmina cilts.owW Bet uz Israēlu viņš saka: augu dienu es stiepu rokas pretim nepaklausīgai un pretestīgai tautai.v} Un Jesaja iedrošinās teikt: mani atrada pie tiem, kas mani nemeklēja, es parādījos tiem, kas pēc manis netaujāja./uW Bet es jautāju: vai Israēls to nav sapratis? Jau Mozus saka: es darīšu jūs greizsirdīgus pret tiem, kas nav tauta, es saniknošu jūs pret nesaprātīgu tautu.t' Tad nu es jautāju: vai tiešām tie nav dzirdējuši? Ir gan – pa visu zemi ir izgājusi viņu balss un viņu vārdi līdz pasaules malai.\s1 Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts – no Kristus vārdiem.orW Bet ne visi ir klausījuši evaņģēlijam, jo Jesaja saka: Kungs, kas gan ir ticējis mūsu vēstij?xqi Un kā lai sludina, ja nav sūtīti? Kā ir rakstīts: cik brīnišķas ir to kājas, kas sludina labo vēsti!p Bet kā lai piesauc to, kuram nav sākuši ticēt, un kā lai tic tam, par kuru nav dzirdējuši, un kā lai dzird, ja neviens nesludina?>ow Jo ikviens, kas piesauc Kunga vārdu, tiks izglābts. n Te nav atšķirības starp jūdu un grieķi, jo viņš ir Kungs pār visiem un atklāj savu bagātību visiem, kas viņu piesauc.Km Tādēļ Raksti saka: ikviens, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā.^l5 jo ar sirdi tic, lai saņemtu taisnību, bet ar muti liecina, lai gūtu pestīšanu.k! Un, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts,j Bet ko tā saka? Tas vārds ir tev tuvu – tavā mutē un tavā sirdī, – un tas ir ticības vārds, ko mēs sludinām.\i1 ne arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, uzvest Kristu augšā no mirušajiem. h Un taisnība, kas nāk no ticības, saka šādi – netaujā savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, novest Kristu zemē,mgS Bet Mozus raksta par taisnību, kas nāk no bauslības: cilvēks, kas visu to dara, no tā dzīvos.Pf jo bauslības gals ir Kristus, lai taisnību iegūtu ikviens, kas tic.zem Dieva taisnību nesaprazdami un cenzdamies celt paši savu taisnību, viņi nav pakļāvušies Dieva taisnībai,Zd- Es viņiem apliecinu, ka viņiem ir dedzība uz Dievu, bet tā ir bez izpratnes.lc S Brāļi, manas sirds labprātība un mana lūgšana Dievam par viņiem ir, lai viņi tiktu glābti.b !kā ir rakstīts: redzi, es lieku Ciānā klupšanas akmeni un piedauzības klinti; bet, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā.zam Kādēļ? Tādēļ, ka viņi to darīja nevis ticībā, bet darbos, un tie ir paklupuši pret klupšanas akmeni,X`) Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, nav bauslību sasniedzis._} Ko nu sacīsim? Pagāni, kas nav dzinušies pēc taisnības, ir saņēmuši taisnību – taisnību, kas ir no ticības.!^; Kā Jesaja to jau iepriekš pasludinājis: ja Pulku Kungs nebūtu mums atstājis kādu sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.V]% Jo Kungs to darīs, šo vārdu piepildīdams un pasteidzinādams virs zemes.\{ Bet Jesaja par Israēlu izsaucas: pat ja Israēla dēlu skaits būs kā jūras smiltis, tikai pārpalikums izglābsies!j[M un, kur tiem bija sacīts: jūs neesat mana tauta, – tur tie tiks saukti: dzīvā Dieva dēli.Z Kā Hozejas grāmatā viņš saka: es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un savu neiemīlēto par iemīlētu,XY) Tādus viņš aicinājis arī mūs – ne tikai no jūdiem, arī no pagāniem.}Xs un parādījis savas godības bagātību pār žēlastības traukiem, ko viņš jau iepriekš sagatavojis godībai?W1 Bet ko tad, ja Dievs, gribēdams parādīt savu dusmību un savu varu, lielā lēnprātībā ir pacietis iznīcībai paredzētos dusmības traukusV Vai tad podniekam nav varas pār mālu, ka viņš no vienas un tās pašas pikas gatavo vienu trauku godam un otru negodam?U) Bet, cilvēk, kas tu tāds esi, ka runā pretī Dievam? Vai tad veidojums var sacīt savam veidotājam: kādēļ tu mani tādu esi izveidojis?iTK Tu man varbūt jautāsi: kādēļ viņš vēl nosoda? Kas tad var stāvēt pretī viņa gribai?KS Tā nu Dievs, kuru grib, to apžēlo un, kuru grib, to nocietina.R/ Tā Raksti saka uz faraonu: es tādēļ esmu tevi pacēlis, lai pie tevis parādītu savu spēku un mans vārds tiktu daudzināts visā pasaulē.gQG Tiešām ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas – viss nāk no Dieva, kas apžēlojas.zPm Jo Mozum viņš saka: es apžēlošos par to, par ko apžēlošos, un, kam gribu līdzjust, tam jutīšu līdzi.:Oo Ko nu teiksim? Vai Dievs ir netaisns? Nē, taču!FN kā ir rakstīts: Jēkabu es iemīlēju, bet Ēsavu ienīdu.zMm nevis pēc darbiem, bet pateicoties tam, kas aicinājis, – Rebekai tika sacīts: vecākais kalpos jaunākajam,L+ pirms dēli vēl bija dzimuši, pirms darījuši ko labu vai ļaunu – tādēļ vien, lai Dieva nodoms piepildītos pēc viņa paša izvēles:jKM Ne tikai tas vien, arī ar Rebeku tā notika, kad viņa bija grūta no mūsu cilts tēva Īzaka,cJ? Un apsolījuma vārdi ir šādi: ap šo pašu laiku es nākšu, un tad Sārai būs dēls. I  Tas nozīmē, ka ne jau miesas bērni ir Dieva bērni, bet gan apsolījuma bērni tiek uzskatīti par Ābrahāma pēcnācējiem.H7 nedz arī viņi visi ir bērni tādēļ vien, ka ir Ābrahāma pēcnācēji, bet gan: tie, kas nāk no Īzaka, tiks saukti par taviem pēcnācējiem.vGe Tomēr nav tā, ka Dieva vārds nebūtu piepildījies. Ne jau visi, kas cēlušies no Israēla, ir Israēls, F  Viņiem ir tēvi, no kuriem pēc savas miesas dabas ir arī Kristus, kas ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi! Āmen!}Es israēliešiem, kam pieder dēla tiesības, godība, derības, bauslības noteikumi, dievkalpošana un apsolījumi.D{ Jo es vēlētos pats būt nolādēts, nošķirts no Kristus, par labu saviem brāļiem, saviem miesīgajiem tautiešiemo$Tā, kā ir rakstīts: tevis dēļ mēs augu dienu topam nodoti nāvē, mēs esam pielīdzināti kaujamām avīm.=#Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai nelaimes, vai vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens?!<;"Kas tos pazudinās? – Ir taču Kristus Jēzus, kas miris, vēl vairāk, kas augšāmcēlies, kas ir pie Dieva labās rokas un kas aizstāv arī mūs!B;!Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? – Dievs tos attaisno. : Kā tad viņš, kas savu paša Dēlu nav saudzējis, bet atdevis viņu par mums visiem, līdz ar viņu nedāvās mums visas lietas?N9Ko lai mēs par to sakām? Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?85Un, par kuriem viņš jau iepriekš ir noteicis, tos viņš arī aicina, un, kurus aicina, tos arī attaisno, un, kurus attaisno, tos arī pagodina.+7OTos, par kuriem Dievs jau iepriekš ir lēmis, tos viņš arī noteica izveidot līdzīgus sava Dēla tēlam, lai viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu vidū.{6oUn mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl un kas pēc viņa iepriekšējā nodoma ir aicināti, viss nāk par labu.{5oUn tas, kas izpēta sirdis, zina, kas Garam padomā, tādēļ ka Gars pēc Dieva prāta iestājas par svētajiem.4%Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām.Q3Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad ar pacietību to gaidīt gaidām.2 Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas redzama, vairs nav cerība. Vai tad kāds vēl cer uz to, ko viņš jau redz?*1Mbet ne viņa vien, arī mēs, kas esam saņēmuši Gara pirmos augļus, pie sevis nopūšamies, gaidīdami uz savām dēlu tiesībām mūsu miesas izpirkšanai.^05Mēs zinām, ka visa radība līdz pat šim laikam nopūšas un cieš radību mokas;c/?ka tā no iznīcības verdzības tiks atbrīvota Dieva bērnu godības pilnai brīvībai.u.cJo radība ir pakļauta nīcībai nevis labprātīgi, bet pēc tās Pakļāvēja gribas, un tai ir cerība,R-Arī visa radība ilgodamās gaida, kad Dieva dēli atklāsies godībā.y,kEs domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas tās nākamās godības priekšā, kas mums tiks atklāta."+=Bet, ja bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, ja vien līdz ar viņu ciešam, lai līdz ar viņu nāktu godībā.N*Un Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni.)!Jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal baidītos, bet esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu, kurā mēs saucam: Aba! Tēvs!4(cjo tie, ko vada Dieva Gars, ir Dieva dēli.y'k Ja jūs dzīvojat pēc miesas, jūs mirsiet, bet, ja jūs miesas darbus Garā nonāvējat, jūs dzīvosiet, –\&1 Tātad mēs, brāļi, ne jau miesai esam parādā, ka būtu jādzīvo pēc miesas.[%/ Un, ja jūsos mājo tā Gars, kas Kristu augšāmcēlis no mirušajiem, tad viņš, kas Kristu augšāmcēlis no mirušajiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas caur savu Garu, kas jūsos iemājojis.g$G Un, ja Kristus ir jūsos, tad miesa grēkā gan ir mirusi, bet gars caur taisnību ir dzīvs.{#o Jūs gan neesat miesīgi, bet garīgi, ja vien Dieva Gars mīt jūsos; kam Kristus Gara nav, tas viņam nepieder.9"mTie, kas ir miesīgi, nevar būt tīkami Dievam.e!Cjo miesas prāts ir naidā ar Dievu, tas nepakļaujas Dieva bauslībai, nedz arī to spēj.P Miesas saprašana ir nāve, bet Gara saprašana ir dzīvība un miers,b=Jo tie, kas ir pēc miesas, patur prātā miesīgo, bet tie, kas pēc Gara, – garīgo.lQlai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas dzīvojam nevis pēc miesas, bet pēc Gara.5cTā kā bauslība miesas dēļ bija nespēcīga un to nespēja, Dievs grēka dēļ ir sūtījis savu Dēlu grēcīgās miesas veidolā un tā miesā grēku ir notiesājis,b=jo dzīvības Gara likums Kristū Jēzū ir tevi atbrīvojis no grēka un nāves likuma.< uTiem, kas Kristū Jēzū, vairs nav pazudināšanas, Pateicība Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Tā nu es ar prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar miesu – grēka bauslībai.W'Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei padotās miesas?#bet savos locekļos es manu citu likumu, kas karo pret mana prāta likumu un sagūsta mani tajā grēka bauslībā, kas ir manos locekļos.PPēc sava iekšējā cilvēka es ar prieku piekrītu Dieva bauslībai,SEs saskatu šādu likumu: kad gribu darīt labo, man piestājas ļaunais.\1Un, ja es daru to, ko negribu, tad ne jau es to daru, bet manī mītošais grēks.RNevis to labo, ko gribu, es daru, bet rīkojos ļauni, kā pats negribu.s_Es zinu, ka manī, tas ir, manā miesā, nemājo labais; es gan varu gribēt labu, bet piepildīt nevaru.MTad nu es vairs neesmu tas darītājs, bet grēks, kas manī mājo.T!Bet, ja daru to, ko negribu, tad es piebalsoju bauslībai, ka tā ir laba.fEEs neapjēdzu, ko pats daru, jo es nerīkojos tā, kā gribu, bet daru to, ko pats ienīstu.a;Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka verdzībā.<q Vai tad labais man tapa par nāvi? Nē, taču! Tas bija grēks, kas atklājas kā grēks, un caur labo manī tas rada nāvi, lai grēks caur bausli kļūtu pārpārēm grēcīgs.M  Tātad bauslība ir svēta un bauslis ir svēts un taisns, un labs.V % tādēļ ka grēks, ieganstu guvis, mani caur bausli pievīla un nonāvēja.g G un es nomiru. Tā nu tas pats bauslis, kas man bija dots uz dzīvību, izrādījās uz nāvi,` 9 Bija laiks, kad es dzīvoju bez bauslības. Bet, bauslim atnākot, grēks atdzīvojās{ oBet grēks, caur bausli guvis ieganstu, manī rosināja dažādas iekāres, jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.J Ko lai mēs sakām? Bauslība ir grēks? Nē, taču! Bet citādi es grēku nevarētu iepazīt kā vien caur bauslību, jo es nebūtu iepazinis iekāri, ja bauslība nebūtu teikusi: neiekāro.+Bet tagad, nomiruši bauslībā, esam atbrīvoti no tās, kas mūs cieši saistīja, mēs nu kalpojam pēc jaunā Gara, nevis pēc vecā burta.Kamēr mēs vēl bijām miesīgi, kaislības, kas pēc bauslības ir grēcīgas, darbojās mūsu locekļos, nesdamas nāves augļus.=sTā arī jūs, mani brāļi, caur Jēzus Kristus miesu esat miruši bauslībai, lai piederētu citam – tam, kas no mirušiem augšāmcelts, lai mēs varētu nest augļus Dievam.zmTātad, ja viņa kļūst par sievu citam, kamēr vīrs vēl ir dzīvs, viņu sauc par laulības pārkāpēju. Bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no likuma saistībām un, kļūdama par sievu citam, nav vairs laulības pārkāpēja.!Bauslība saista sievu pie vīra, kamēr viņš dzīvo, bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no likuma, kas viņu saista pie vīra.z oVai gan jūs, brāļi, kas bauslību pazīstat, nezināt, ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr viņš dzīvo?nUJo alga par grēku ir nāve, bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīvība Jēzū Kristū, mūsu Kungā.+Bet tagad, kad esat atbrīvoti no grēka un kļuvuši par kalpiem Dievam, jūsu darba auglis ir svētums; tas viss ved mūžīgajā dzīvībā.fEKāds tad toreiz bija jūsu auglis? Tāds, par ko jums tagad jākaunas; tas viss ved nāvē.D~Kad jūs bijāt grēka vergi, jūs nekalpojāt taisnībai. } Jūsu cilvēciskā nespēka dēļ es runāju vienkāršā cilvēku valodā. Tāpat kā jūs, ļaunu darīdami, reiz nodevāt savus locekļus kā vergus nešķīstībai un ļaundarībai, tā tagad nododiet savus locekļus kā vergus taisnībai uz svētumu.>|wun, atbrīvoti no grēka, jūs paklausāt taisnībai.{Bet lai pateicība Dievam, ka, reiz būdami grēka vergi, jūs no sirds esat paklausījuši tai mācībai, kas jums nodota,=zsVai tad nezināt, ka, nodevuši sevi verdzības klausībā, jūs esat vergi tam, kam paklausāt, – vai nu grēkam, kas ved nāvē, vai paklausībai Dievam, kas ved uz taisnību.iyKKo nu? Vai varam grēkot, ja vairs neesam padoti bauslībai, bet gan žēlastībai? Nē, taču!dxAGrēks vairs nevaldīs pār jums, jo jūs neesat padoti bauslībai, bet gan žēlastībai.Iw  Neatdodiet savus locekļus grēkam par netaisnības ieročiem, bet nododiet sevi Dievam kā tādus, kas no mirušiem darīti dzīvi, un savus locekļus dodiet par taisnības ieročiem Dievam!av; Lai jūsu mirstīgajā miesā vairs nevalda grēks, kas liek paklausīt tās iekārēm!_u7 Tā uzskatiet arī jūs sevi kā mirušus grēkam, bet dzīvus Dievam Jēzū Kristū.ltQ jo mirdams viņš reiz par visām reizēm ir nomiris grēkam, bet dzīvodams viņš dzīvo Dievam.jsM zinādami, ka no mirušiem augšāmceltais Kristus vairs nemirs. Nāve vairs nevalda pār viņu,Xr)Ja esam miruši līdz ar Kristu, mēs ticam, ka arī dzīvosim līdz ar viņu,@q{jo tas, kas nomiris, ir attaisnots un brīvs no grēka.p5zinādami, ka vecais cilvēks mūsos ir līdz ar viņu krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēcīgā miesa, tā ka mēs vairs nekalpojam grēkam,~ouJa mēs ar viņu esam savienoti nāves līdzībā, tad būsim ar viņu savienoti arī augšāmcelšanās līdzībā,0nYTā mēs kristībā līdz ar viņu esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus, kas caur Tēva godību uzmodināts no mirušajiem, arī mēs staigātu jaunā dzīvē.gmGVai tad jūs nezināt, ka mēs, kas kristīti uz Jēzu Kristu, esam kristīti uz viņa nāvi?Zl-Nē, taču! Mēs, kas esam nomiruši grēkam, kā lai mēs vēl dzīvojam tajā?Mk Ko tad nu sacīsim? Vai paliksim grēkā, lai vairotos žēlastība?j)lai, tāpat kā grēks ir valdījis uz nāvi, arī žēlastība valdītu caur taisnību uz mūžīgo dzīvību caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.i Bet bauslība ir nākusi klāt, tā ka pārkāpums vairojas; bet, kur vairojies grēks, tur pārpārēm vairojas žēlastība, DT~~~}Y}|{{#zz0yyByxxww&vvauu|u"ttRssarrr,qppPooionnmallXkk$jjdjiiXhhygg?ff4eee$ddccbub4aaR`` __ ^^A]]}]!\\e\[[ZyYYUXX*WW VVOUU=TTASSqSRRDQQBPP6OOO7NN6MMfMLLHKKK JII HuGGFuEEDDCCBBB(AA@@e??f>>>=m= Bet pielūkojiet, ka jūsu brīvība nekļūst par klupšanu vājajiem.g=GBarība mūs netuvinās Dievam; nedz mēs ko zaudējam, ja neēdam, nedz iegūstam, ja ēdam.6<eBet ne visiem ir šīs zināšanas; daži, kas pie elkiem pieraduši, līdz pat šim ēd šo barību kā elku upurus, un viņu sirdsapziņa, būdama vāja, tiek sagānīta.;-bet mums ir viens Dievs – Tēvs, no kā ir viss, un mēs esam viņā, un viens Kungs – Jēzus Kristus, caur kuru ir viss un caur viņu mēs.w:gLai gan ir tā sauktie dievi – vai nu debesīs, vai uz zemes – kā ir daudzi dievi, ir arī daudzi kungi,}9sPar elku upuru ēšanu mēs zinām, ka nekādu elku pasaulē nav un ka neviens cits nav Dievs kā viens Vienīgais.88kBet, ja kāds mīl Dievu, tas ir Dieva atzīts.R7Ja kāds domā ko sapratis, tad viņš vēl nezina, kā būtu jāsaprot.6 Par elku upuriem – skaidrs, ka mums visiem ir zināšanas, un zināšanas rada augstprātību, bet mīlestība – tā veido cilvēku.{5o(Pēc manām domām, viņa gan ir laimīgāka, ja vairs neizies pie vīra. Man šķiet, ka arī man ir Dieva Gars.%4C'Sieva ir saistīta pie vīra, kamēr vīrs dzīvo, bet, kad viņš miris, tai ir brīv iziet pie cita vīra, pie kā vien viņa grib, bet tikai tai Kungā.`39&Tādējādi, kas izprecina savu jaunavu, dara labi, bet, kas neizprecina, dara labāk.)2K%Bet, kas paliek stingrs savā sirdī, kas nav spiests un valda pār savu gribu, un savā sirdī ir apņēmies saglabāt savu meitu neprecētu, tas darīs labi.M1$Ja kāds domā, ka viņš dara pārestību savai neprecētajai meitai, kad viņa jau pāri plaukumam, un tā nu tam jānotiek, lai viņš dara, kā grib; tad viņš negrēko, un lai viņa precas.0#To es saku jūsu pašu labumam; ne lai jūs saistītu, bet lai jūsu dzīve būtu piedienīga un jūs neatslābstoši turētos pie Kunga.J/ "un ir dalīts. Neprecējusies sieviete un jaunava rūpējas par Kunga lietām, lai būtu svēta gan garā, gan miesā, bet precējusies rūpējas par pasaulīgām lietām, kā izpatikt vīram.M.!bet precējies rūpējas par pasaules lietām, kā izpatikt sievai,s-_ Es gribu, lai jūs būtu bez rūpēm. Kas neprecējies, rūpējas par Kunga lietām, kā izpatikt Kungam,k,Otie, kas lieto šīs pasaules mantas, – kā tādi, kas nelieto, jo šīs pasaules veidols zūd.+ raudošie lai ir kā tādi, kas neraud, priecīgie – kā tādi, kas nepriecājas, pircēji – kā tādi, kas nav ieguvuši;u*cBet to gan, brāļi, es jums saku: laiks sarūk. Turpmāk tie, kam ir sievas, lai ir tādi kā bez sievām;>)uJa esi apprecējies, tu neesi grēkojis; vai arī, ja neprecētā izgājusi pie vīra, viņa nav grēkojusi; tomēr tādi piedzīvos miesas ciešanas, bet es jūs gribu pasaudzēt.^(5Ja esi saistīts ar sievu, nemeklē šķiršanos; ja esi neprecēts, nemeklē sievu.^'5Domāju, ka šā laika apstākļos cilvēkam ir labi palikt tādam, kāds viņš ir.&Par neprecētajiem runājot, man nekādas Kunga pavēles nav, bet es dodu padomu kā tāds, kas Kunga žēlastībā ir atrasts uzticams.d%AIkviens, brāļi, lai paliek Dieva priekšā tāds, kāds viņš bija, kad tika aicināts.B$Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.#!Kas, būdams vergs, tika aicināts Kungā, ir brīvlaistais Kungā, tāpat kā tas, kas, brīvs būdams, tika aicināts, ir Kristus vergs.u"cJa tiki aicināts, vergs būdams, neesi nobažījies, bet, ja vien rodas iespēja tikt brīvam, izmanto to.@!{Katrs lai paliek tāds, kāds bija, kad tika aicināts.k OApgraizīšana nav nekas, arī neapgraizīšana nav nekas; svarīga ir Dieva baušļu turēšana.Kas aicināts kā apgraizīts, lai necenšas kļūt kā neapgraizīts, bet tas, kas aicināts kā neapgraizīts, lai sevi neapgraiza. 9Vienīgi lai katrs dzīvo tā, kā Kungs tam ir iedalījis, palikdams tāds, kāds viņš bija, kad tika aicināts. Un to es pavēlu visām draudzēm.xiKā tu zini, sieva, vai tu izglābsi savu vīru? Vai arī – kā tu zini, vīrs, vai tu izglābsi savu sievu?Ja nu neticīgais šķiras, lai šķiras, tādā gadījumā ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti, jo Dievs jūs ir aicinājis mieram.%Cjo neticīgo vīru dara svētu viņa sieva un neticīgo sievu dara svētu ticīgais vīrs, jo citādi jūsu bērni ir nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.} Un, ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un viņš tomēr labprāt grib ar viņu dzīvot, lai viņa neatstāj savu vīru,!; Pārējiem nevis Kungs, bet es pats saku: ja kādam brālim ir neticīga sieva un viņa tomēr labprāt grib ar viņu dzīvot, lai viņš to neatstāj.} bet, ja tā šķirtos, lai paliek neprecēta vai arī lai izlīgst ar vīru; tāpat arī vīrs no sievas lai nešķiras.iK Precētajiem es pieprasu – tomēr ne es, bet Kungs pieprasa – sievai no vīra nešķirties,[/ bet, ja nevar valdīties, lai precas, jo labāk ir precēties nekā degt kaislē.[/Es saku neprecētajiem un atraitnēm – tiem labi palikt tādiem pašiem kā es;Es gribu, lai visi cilvēki būtu tādi kā es, bet katram ir sava īpaša dāvana no Dieva, vienam tāda, otram citāda.8kTo saku jums atvēlēdams, bet ne pavēlēdams.X)Nenovērsieties viens no otra, kā vien savstarpēji vienojoties – uz laiku, lai atbrīvotu sevi lūgšanai un tad atkal varētu būt kopā, lai sātans jūs nekārdinātu, izmantodams jūsu nesavaldību.q[Sievai nav varas pār savu miesu, bet vīram; tāpat arī vīram nav varas pār savu miesu, bet sievai.c?Vīrs lai pilda laulības pienākumus pret savu sievu, tāpat arī sieva pret savu vīru.nUbet, lai izvairītos no netiklības, katrs lai iet pie savas sievas un katra lai iet pie sava vīra.T #Par to, ko jūs rakstījāt – ir labi vīrietim atturēties no sievietes;J  Jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu savā miesā. Vai gan jūs nezināt, ka jūsu miesa ir templis Svētajam Garam, kas ir jūsos un ir no Dieva? Jūs tātad nepiederat paši sev. 3Bēdziet no netiklības! Jebkurš cits grēks, ko cilvēks pastrādā, ir ārpus miesas, bet, kas netiklību piekopj, grēko pret savu paša miesu.D Bet tas, kas savienojies ar Kungu, ir viens gars ar viņu.n UVai nezināt, ka tas, kas savienojies ar netikli, ir viena miesa? Ir sacīts: divi būs viena miesa. 9Vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Kristus locekļi? Vai tad es varu ņemt Kristus locekļus un darīt tos par netiklības locekļiem? Tam nenotikt!I Dievs augšāmcēla Kungu un uzcels arī mūs caur savu spēku./ Barība ir vēderam un vēders barībai, bet Dievs atcels gan vienu, gan otru. Miesa nepieder netiklībai, bet Kungam, un Kungs gādā par miesu.hI Viss man ir ļauts, bet ne viss man der; viss man ir ļauts, bet nekam pār mani nebūs varas."= Daži no jums tādi ir bijuši, bet jūs tikāt nomazgāti, tikāt svētīti, tikāt attaisnoti mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā un mūsu Dieva Garā.~u nedz zagļi, nedz alkatīgie, nedz dzērāji, nedz rupjību runātāji, nedz laupītāji Dieva valstību neiemantos.H  Vai jūs nezināt, ka netaisnie neiemantos Dieva valstību? Nemaldiniet sevi! Nedz izvirtuļi, nedz elku kalpi, nedz laulības apgānītāji, nedz baudu kārie, nedz vīriešu piegulētāji,jMBet jūs paši esat tādi, kas darāt pārestības un krāpjaties un vēl pret saviem brāļiem.Jau tā jūs esat zaudētāji, ka tiesājaties savā starpā. Kādēļ tad labāk nepanesat netaisnību? Kādēļ nepanesat krāpšanu?T!Brālis tiesājas pret brāli – un tiesātāji turklāt būs neticīgie?w~gKauns jums! – es saku. Vai tad starp jums nav neviena tik gudra, kas varētu spriest tiesu starp brāļiem?p}YJa jums ir tiesājama laicīga lieta, kādēļ pie tiesāšanas liekat tos, kas draudzē nav cienīti?d|AVai jūs nezināt, ka mēs tiesāsim eņģeļus? Un vai ne vēl vairāk laicīgās lietas?){KVai tad jūs nezināt, ka svētie tiesās pasauli? Ja nu jums ir jātiesā pasaule, vai tad jūs neesat cienīgi spriest arī vismazākās tiesājamās lietas?z Ja kādam no jums ir tiesājama lieta pret otru, vai viņš uzdrošināsies iet tiesā pie netaisnajiem, nevis pie svētajiem?Hy  Tos, kas ārā, tiesās Dievs. Izmetiet ļauno no pašu vidus!_x7 Kādēļ gan lai es tiesātu tos, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā?Sw es jums rakstīju nesaieties ar tādu, kas gan saucas brālis, bet ir netikls vai alkatīgs, tāds, kas kalpo elkiem, kas runā rupjības, ir dzērājs vai laupītājs, – ar tādu pat neēdiet kopā.(vI un nedomāju: ar šīs pasaules netikļiem vai alkatīgajiem un laupītājiem, vai elku pielūdzējiem vispār – tad jau jums vajadzētu šo pasauli pamest,Ju  Es jums vēstulē rakstīju, lai jūs nesaejaties ar netikļiem,tTā ka svētkus lai svinam nevis ar veco raugu, ļaunuma un samaitātības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzēto maizi.s'Izmēziet veco raugu, lai jūs būtu jauna mīkla, kādi jūs jau arī esat bez rauga. Mūsu Pashas jērs Kristus taču ir par mums upurēts.Xr)Jūsu lielība nav laba. Vai nezināt, ka nedaudz rauga saraudzē visu mīklu?hqIviņš tiek nodots sātanam miesas iznīcināšanai, bet gars lai tiek izglābts Kunga dienā.ypkKad jūs sapulcēsieties mūsu Kunga Jēzus vārdā un mans gars tur būs klāt, lai mūsu Kunga Jēzus spēkā~ouBūdams klāt nevis miesīgi, bet garīgi, es jau esmu notiesājis to, kas tā darījis, it kā es pats būtu klāt.nTurklāt jūs esat uzpūtīgi un nepavisam nebēdājat par to, lai tas, kas tā rīkojies, tiktu padzīts no jūsu vidus.m 1Visapkārt tiek runāts par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu netiklību, kādas nav pat starp pagāniem, ka dažs dzīvo ar tēva sievu.^l5Ko jūs gribat? Vai lai nāku pie jums ar nūju vai mīlestībā un gara laipnībā?5keJo Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā.~juBet es nākšu pie jums drīz, tiklīdz Kungs to gribēs, un skatīšu nevis šo augstprātīgo vārdus, bet spēku.BiDaži augstprātīgi iedomājas, ka es nedošos pie jums.@hyTādēļ es pie jums sūtīju Timoteju, kas ir mans mīļais, uzticamais dēls Kungā, viņš jums atgādinās manu mācību, kas ir Kristū Jēzū, kā es to visās draudzēs mācu.5geTad nu es jūs aicinu: topiet līdzīgi man!f+Ja arī jums būtu tūkstošiem audzinātāju Kristū, taču tēvu jums nav daudz, es jūs caur evaņģēliju esmu dzemdinājis Kristū Jēzū.keOŠo es jums rakstu, nevis lai liktu jūs kaunā, bet pamācīdams jūs kā savus mīļos bērnus. d  zākāti – mēs atbildam ar laipnību; esam kļuvuši par pasaules drazu, kā visu izmesti atkritumi, līdz pat šim brīdim.lcQ Mēs smagi strādājam paši savām rokām. Lamāti – mēs svētījam, vajāti – mēs panesam,xbi Līdz pat šim laikam mēs ciešam badu un slāpes, tiekam sisti, esam gluži vai kaili un bez savām mājām.a- Jā, mēs esam muļķi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū, mēs esam vāji, bet jūs – stipri; jūs esat godājami, bet mēs – nicināti.`! Taču es domāju, ka Dievs mūs, apustuļus, licis kā pēdējos, kas nāvei nolemti un izlikti pasaules, eņģeļu un cilvēku priekšā.C_Jūs jau esat pārsātinājušies, kļuvuši bagāti un bez mums tapuši par valdniekiem; un kaut jūs patiešām būtu kļuvuši valdnieki, lai kopā ar jums arī mēs varētu valdīt.^Kas tevi dara pārāku? Kas tev ir tāds, ko tu nebūtu saņēmis? Un, ja tu esi saņēmis, ko tad tu lielies, it kā nebūtu saņēmis?Y]+Bet to visu, brāļi, es attiecinu uz sevi un uz Apollu jūsu dēļ, lai jūs pie mums mācītos likumu: neko vairāk par to, kas ir rakstīts, – lai jūs viena dēļ nekļūstat uzpūtīgi cits pret citu.<\qTā ka netiesājiet pirms laika, kamēr nav atnācis Kungs, viņš nāks un apgaismos tumsā apslēpto un darīs redzamus sirds nodomus, un tad katram būs sava uzslava no Dieva.q[[Es pats nekādu vainu pie sevis neapzinos, taču tas mani neattaisno, vienīgi Kungs ir mans tiesnesis.zZmMan neko tas nenozīmē, nedz ka jūs mani tiesājat, nedz cilvēku tiesa, nedz arī es pats sev esmu tiesnesis.KYBet no namtura tiek prasīts vienīgi, lai viņš būtu uzticams.WX )Lai ikviens mūs uzlūko kā Kristus kalpotājus un Dieva noslēpumu namturus.9Wmbet jūs piederat Kristum un Kristus – Dievam.Vvai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, vai tā būtu pasaule, dzīvība vai nāve, vai tagadne, vai nākotne – viss pieder jums,EUTā ka neviens cilvēks lai nelielās, jo jums pieder viss:MTUn vēl ir rakstīts: Kungs zina, ka gudro spriedumi ir tukši. –{SoJo šīs pasaules gudrība Dieva priekšā ir muļķība. Ir taču rakstīts: viņš pieķer gudros to viltībā.RNeviens lai sevi nemāna. Ja kāds no jums iedomājas sevi gudru esam šajā laikmetā, tam jākļūst par muļķi, lai kļūtu gudrs.hQIJa kāds Dieva templi posta, to Dievs izpostīs, jo Dieva templis ir svēts, un tie esat jūs.QPVai jūs nezināt, ka esat Dieva templis un ka Dieva Gars jūsos mājo?[O/ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni.GNJa kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, viņš saņems algu;M% ikviena darbs kļūs redzams: tā diena to parādīs, jo tas tiks atklāts ugunī, un, kāds ikviena darbs būs bijis, to uguns pārbaudīs.mLS Ja kāds ceļ uz šā pamata no zelta, sudraba, dārgakmeņiem vai arī no koka, siena vai salmiem,YK+ Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus. J9 Pēc man dotās Dieva žēlastības es kā gudrs namdaris esmu ielicis pamatus, bet cits uz tiem būvē. Un katrs pats lai raugās, kā viņš būvē.XI) jo mēs esam Dieva darbabiedri; jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne.lHQBet stādītājs un laistītājs abi dara vienu darbu, bet algu katrs saņems pēc savām pūlēm,]G3tā ka nedz stādītājs ir kaut kas, nedz laistītājs, bet gan Dievs, kas audzē.@F{Es iestādīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs audzēja;EKas ir Apolls? Un kas ir Pāvils? Tikai kalpotāji, kas jūs veduši pie ticības, katrs tā, kā Kungs viņam ir uzticējis.mDSIkreiz, kad kāds saka: es piederu Pāvilam, bet cits: es Apollam, – vai tad neesat kā cilvēki?Cjo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsos ir naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un nedzīvojat kā miesīgi cilvēki?|BqEs jūs dzirdīju ar pienu un citu barību nedevu, tādēļ ka jūs to nespējāt uzņemt un arī tagad nespējat, A Es, brāļi, vēl nevarēju runāt ar jums kā ar garīgiem cilvēkiem, bet tikai kā ar miesīgiem, kā ar maziem bērniem Kristū.]@3Kas gan ir aptvēris Kunga prātu. Kas viņu pamācīs? Bet mums ir Kristus prāts.Y?+Turpretī garīgais cilvēks izdibina visu, bet viņu neviens nevar izdibināt.>5Miesiskais cilvēks nespēj uzņemt to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir muļķība. Viņš nevar to saprast, jo tas ir izdibināms garīgi.v=e Un to mēs runājam nevis cilvēciskas gudrības, bet Gara mācītos vārdos, garīgo izskaidrodami garīgi. <  Un mēs neesam saņēmuši šīs pasaules garu, bet Garu, kas nāk no Dieva, lai spētu zināt to, kas mums dāvināts no Dieva.;' Kurš cilvēks gan īsti pazīst cilvēku, ja ne cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat arī Dievu neviens īsti nepazīst kā vien Dieva Gars.b:= Bet mums Dievs to atklājis caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, arī Dieva dziļumus.99k Ir tā, kā rakstīts: ko neviena acs nav redzējusi un neviena auss nav dzirdējusi, kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl. –8Gudrību, ko neviens no šīs pasaules valdniekiem nav atzinis; ja viņi būtu atzinuši, viņi nebūtu krustā situši godības Kungu. 7 Bet mēs sludinām Dieva gudrību, kas noslēpumā apslēpta, ko Dievs bija paredzējis mūsu godībai, vēl pirms pasaule tapa.u6cMēs sludinām gudrību pilnīgajiem. Tā nav nedz šīs pasaules, nedz tās iznīcīgo valdnieku gudrība.J5 lai jūsu ticība nebūtu cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.i4Kun mana runa un mana sludināšana nav pārliecinošā gudrībā, bet Gara un spēka izpausmē,K3Nespēkā, ar lielām bailēm un drebēšanu es ierados pie jums,X2)Es apņēmos pie jums citu neko nezināt kā vien Jēzu Kristu, krustā sisto.p1 [Es, brāļi, nebiju ieradies pie jums sludināt Dieva noslēpumu ar izmeklētiem vārdiem vai gudrību.L0 lai būtu, kā ir rakstīts: kas dižojas, tas lai dižojas Kungā. / Pateicoties viņam, arī jūs esat Kristū Jēzū, kas mums ir gudrība no Dieva un taisnība, un svētums, un izpirkšanas maksa,6. ilai nekas miesīgs nedižotos Dieva priekšā.|- sUn, kas pasaules neievērots un atstumts un kas nav nekas, to Dievs izredzēja, lai izdeldētu to, kas ir kaut kas,, Bet Dievs izredzēja to, kas ir muļķīgs pasaulē, lai liktu kaunā gudros, un to, kas ir nespēks pasaulē, lai liktu kaunā stipro.1+ ]Neaizmirstiet, brāļi, kādi jūs bijāt, kad tikāt aicināti. Ne jau daudzi pēc cilvēku sprieduma jūs bijāt gudri, ne jau daudzi bijāt vareni vai augstdzimuši.x* kJo Dieva muļķība ir gudrāka par cilvēku gudrību un Dieva nespēks ir daudz stiprāks par cilvēku spēku.h) Kbet aicinātajiem – gan jūdiem, gan grieķiem – Kristus ir Dieva spēks un Dieva gudrība.r( _mēs tā vietā sludinām krustā sisto Kristu, kas jūdiem ir piedauzība, bet pagāniem – muļķība,=' wKad nu jūdi prasa zīmes un grieķi meklē gudrību, & Tā kā pasaule ar savu gudrību nav atzinusi Dievu viņa gudrībā, Dievs nolēma tos, kas tic, glābt ar muļķīgu sludināšanu.% !Kur tad ir gudrais? Kur Rakstu skaidrotājs? Kur šī laikmeta vārdu meistars? Vai Dievs nav vērtis šīs pasaules gudrību muļķībā?d$ CJo ir rakstīts: gudrajo gudrību es izdeldēšu un saprātīgo saprātu es atmetīšu. –z# oVēstījums par krustu ir muļķība tiem, kas iet pazušanā, bet tiem, kas tiek izglābti, tas ir Dieva spēks." /Kristus mani nesūtīja kristīt, bet sludināt evaņģēliju, un ne jau gudriem vārdiem, lai neiznāktu tā, ka Kristus krusts ir bez nozīmes.W! )Kristīju arī Stefanas namu, bet citu nevienu neatceros, ka būtu kristījis.N  lai nevienam nebūtu iemesla sacīt, ka esat kristīti manā vārdā._ 9Es pateicos Dievam, ka nevienu no jums es neesmu kristījis, izņemot Krispu un Gāju,~ w Vai tad Kristus būtu dalīts? Vai Pāvils jūsu dēļ būtu krustā sists, vai jūs būtu Pāvila vārdā kristīti?  Es gribu sacīt, redzi, ko: ikviens pie jums paradis runāt – es piederu Pāvilam, es Apollam, es Kēfam, bet es Kristum.t c Raugiet, par jums, mani brāļi, man ir darīts zināms no Hloes nama ļaudīm, ka starp jums esot strīdi.= u Brāļi, es aicinu jūs mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, esiet visi vienoti, lai starp jums nav šķelšanās, bet lai jūs būtu saliedēti vienprātībā un kopīgā atziņā._ 9 Dievs ir uzticams, viņš jūs ir aicinājis mūsu Kunga Jēzus Kristus sadraudzībā.x kViņš arī darīs jūs stiprus līdz galam, tā ka mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā jūs būsiet nevainojami.c Ajums, kas gaidāt uz Jēzus Kristus atklāšanos, netrūkst vairs nekādu garīgu dāvanu.> yka līdz ar Kristus liecības nostiprināšanos jūsos_ 9ka viņā jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās – jebkurā vārdā un atziņā,e EEs nemitīgi pateicos par jums savam Dievam par Dieva doto žēlastību jums Kristū Jēzū,S !žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus.R Dieva draudzei Korintā, Kristū Jēzū svētītajiem, aicinātajiem svētajiem līdz ar visiem citiem, kas piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu visās vietās – kā Korintā, tā arī pie mums,Y /Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus aicināts apustulis, un brālis Sostensb=Dievam, kas vienīgais ir gudrs, lai caur Jēzu Kristu ir mūžīgs gods! Āmen! Pāvila5bet kas tagad ir tapis redzams caur pravietiskiem rakstiem un ar mūžīgā Dieva pavēli darīts zināms, lai ticībai pakļautos visas tautas, –1[Bet tam, kas jūs var stiprināt ar manu evaņģēliju un Jēzus Kristus pasludināšanu pēc tā noslēpuma atklāsmes, par kuru bija klusēts no mūžīgiem laikiem,lQMūsu Kungs Jēzus Kristus, lai ar jums visiem dažos manuskriptos šis pants nav iekļauts Jūs sveicina Gājs, kas uzņēmis pie sevis mani un visu draudzi. Jūs sveicina Erasts, pilsētas pārvaldnieks, un brālis Kvarts.K Es, Tercijs, kas pierakstīju šo vēstuli, sveicinu jūs Kungā.i KJūs sveicina Timotejs, mans darbabiedrs, kā arī Lūkijs, Jāsons, Sosipatrs, mani radinieki.v eBet miera Dievs itin drīz samīs sātanu zem jūsu kājām. Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums! #Bet jūsu paklausība ir kļuvusi zināma visiem, par jums es priecājos. Es gribu, lai jūs būtu gudri uz labo un bez viltus pret ļauno.+Jo tādi nekalpo mūsu Kungam Jēzum Kristum, bet gan savam vēderam un ar pieglaimīgu runu un skaistiem vārdiem pieviļ vientiesīgo sirdis.7Es jūs lūdzu, brāļi, uzmaniet tos, kas rada šķelšanos un piedauzību pret to mācību, ko jūs esat mācījušies, un izvairieties no tādiem.Y+Sveiciniet viens otru ar svēto skūpstu; jūs sveicina visas Kristus draudzes.iKSveiciniet Filologu un Jūliju, Nēreju un viņa māsu Olimpu un visus svētos, kas ar viņiem.gGSveiciniet Asinkritu, Flegontu, Hermeju, Patrobu, Hermu un brāļus, kas atrodas pie viņiem.\1 Sveiciniet Rūfu, kas izredzēts Kungā, un viņa māti – kas ir māte arī man.  Sveiciniet Trifainu un Trifosu, kas pūlējušās Kunga darbā, sveiciniet mīļoto Persīdu, kas daudz pūlējusies Kunga darbā.fE Sveiciniet manu radinieku Herodionu, sveiciniet brāļus no Narkisa nama, kas pieder Kungam.b= Sveiciniet Kristus lietās pārbaudīto Apellu, sveiciniet tos, kas no Aristobūla nama.V% sveiciniet Urbānu, manu darbabiedru Kristū, un manu mīļo brāli Stahiju.:~oSveiciniet Ampliatu, manu mīļoto brāli Kungā,"}=Sveiciniet Andronīku un Jūniju, manus radiniekus un manus cietuma biedrus, kas pazīstami pie apustuļiem un jau pirms manis bija nodevušies Kristum.?|ySveiciniet Mariju, kas daudz pūlējusies mūsu labā.~{uSveiciniet arī viņu mājas draudzi, sveiciniet manu mīļo Epainetu, kas ir Kristus ražas pirmais auglis Āzijā. z kas pakļāva briesmām savu dzīvību, glābdami manējo; viņiem pateicīgs esmu ne tikai es, bet arī visas pagānu draudzes.Hy Sveiciniet Prisku un Akilu, manus darbabiedrus Kristū Jēzū,8xilai jūs viņu uzņemtu Kunga vārdā, kā svētajiem pieklājas, un atbalstītu viņu, ja viņai pie jums būtu kāda vajadzība; viņa ir bijusi labdare daudziem, arī man.Qw Es jums uzticu Foibi, mūsu māsu, kas ir Kenhrejas draudzes kalpotāja,+vQ!Miera Dievs ar jums visiem! Āmen!`u9 Lai es ar prieku varētu nākt pie jums un pēc Dieva prāta kopā ar jums veldzētos.tka es tiktu izglābts no nepakļāvīgajiem, kas ir Jūdejā, un lai mana kalpošana Jeruzālemē būtu svētajiem tīkama. sBrāļi, es jūs lūdzu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu un Svētā Gara mīlestību: cīnieties man līdzi, lūdzot Dievu par mani,_r7Es zinu, ka, ierazdamies pie jums, es būšu ieradies ar Kristus svētības pilnību.qUn, tad šīs lietas paveicis un šo dāvanu viņiem droši nodevis rokās, es pa ceļam uz Spāniju iegriezīšos pie jums.Tp!Tie ir darījuši to labprātīgi un arī kā pienākumu pret viņiem; jo, ja citas tautas ir kļuvušas līdzdalīgas viņiem garīgajās lietās, tad tām pienākas pakalpot viņiem arī laicīgajās.ojo Maķedonijas un Ahajas ļaudis ir bijuši labprātīgi un savākuši kādu ziedojumu nabagajiem Jeruzālemes svēto vidū.BnBet tagad, kalpodams svētajiem, es dodos uz Jeruzālemi,5mcceru, ka, dodoties uz Spāniju, pa ceļam redzēšu arī jūs un jūs mani izvadīsiet tālākā ceļa, kad būšu pie jums vispirms šo ilgošanos pa daļai piepildījis.l{bet tagad šajos apgabalos vairs nav vietas, kur darboties. Un, tā kā jau daudzus gadus esmu ilgojies nākt pie jums,>X==!<<(;:::99j988\77_6665x444.3_32~211S00h//I..j--k-,,++** )(((q('v'&Z%%%$###n""N!!J! y 6b(v~?x+xk='R Wk  U X (*9jzM Ja jau izzūdošajam ir godības spožums, cik daudz lielāks spožums tam, kas paliek godībā.qy[ Tas, kas reiz bija godības pilns, vairs tik ļoti nemirdz daudzkārt lielāka godības spožuma dēļ.mxS Ja jau kalpošanai, kas notiesā, ir godība, cik daudz vairāk godības ir taisnības kalpošanai.@w{vai tad Gara kalpošana nebūs daudz lielāka godībā?=vsJa jau ar akmenī iekaltām burtu zīmēm nāves kalpošana kļuva tik spoža savā godībā, ka Israēla dēli nevarēja uzlūkot Mozu vaigā tā spožuma dēļ, kas arī izzuda,ukas mūs darījis spējīgus būt par jaunās derības kalpiem – nevis burta, bet Gara kalpiem, jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.otWNe tādēļ, ka mēs paši no sevis būtu spējīgi kaut ko izspriest, bet mūsu spējas ir no Dieva,=suTik liela pārliecība uz Dievu mums ir caur Kristu.Jr Kļūst redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, kas ar mūsu kalpošanu uzrakstīta – nevis ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, nevis uz akmens plāksnēm, bet uz cilvēka sirds plāksnēm.hqIJūs esat šī mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs, to saprot un lasa visi cilvēki.zp oVai tad sāksim sevi atkal ieteikt? Vai tad mums kā dažiem ir vajadzīgas ieteikuma vēstules jums vai no jums? oMēs neesam kā tie daudzie, kas tirgojas ar Dieva vārdu, mēs runājam no tīras sirds kā no Dieva – Dieva priekšā Kristū.|nqVieniem tā ir nāves smarža, kas nes nāvi, otriem – dzīvības smarža uz dzīvību. Kas visam tam ir gatavs?sm_Jo Dievam mēs esam Kristus labā smarža – gan to vidū, kas tiek glābti, gan to, kas iet pazušanā."l=Lai pateicība Dievam, kas mūs Kristū vienmēr vada uzvaras gājienā un caur mums Kristus atzīšanai ļauj izplatīties kā smaržai visās vietās! k tomēr, pirms nebiju atradis savu brāli Titu, es nesajutu atvieglinājumu garā. Es atvadījos no viņiem un devos uz Maķedoniju.vje Kad es ierados Troādā, lai sludinātu Kristus evaņģēliju, un ar Kunga palīdzību man atvērās durvis,Ji  Lai sātans mūs nepārspētu, jo viņa nolūki mums ir zināmi.rh] Ja jūs kādam piedodat, tad arī es; jo, ja es kādam esmu piedevis, tad jūsu dēļ Kristus priekšā.ag; Es jums tādēļ arī rakstīju, lai pārbaudītu, vai esat paklausīgi visās lietās.Vf%Tādēļ es jūs mudinu gādāt par to, lai viņš sajūt jūsu mīlestību.ewTieši otrādi – jūs varētu viņam labāk piedot un to mierināt, lai viņš nenoslīkst pārāk lielās bēdās.2d_Tādam pietiek ar vairākuma nosodījumu.~cuBet apbēdinātājs nav apbēdinājis tikai mani, bet jūs visus vai – lai neteiktu par stipru – gandrīz visus.Vb%Jo no sāpju un līdzjūtības pilnas sirds lejot rūgtas asaras, es rakstīju jums ne jau tādēļ, lai jūs apbēdinātu, bet gan lai jūs sajustu mīlestību, kas manī ir tādā pārpilnībā uz jums.gaGTādēļ arī es uzrakstīju šo vēstuli, lai tad, kad ieradīšos, man nebūtu jābēdājas par jums, par kuriem man būtu jāpriecājas, jo esmu pārliecināts par jums visiem, ka mans prieks ir arī jūsu visu prieks.i`KJo, ja es jūs apbēdinu, kas gan mani tad iepriecinās, ja ne tas, ko es būšu apbēdinājis.A_ Es pats sevī nolēmu: ar bēdām pie jums vairs nenākt.^ yMēs neesam noteicēji pār jūsu ticību, bet gan līdzdarbojamies jūsu priekā, jo jūs stingri pastāvat ticībā.x] kEs piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka, gribēdams jūs saudzēt, es neierados vēlreiz Korintā.F\ ir mūs arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs.e[ EDievs, kas mūs līdz ar jums dara drošus paļāvībā uz Kristu un kas mūs ir svaidījis,hZ KCik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir jā; un caur Kristu – mūsu āmen Dieva slavai!-Y Ujo Dieva Dēls Jēzus Kristus, ko mēs – es, Silvāns un Timotejs – esam jums sludinājuši, nav bijis vienlaikus jā un nē, bet Kristū vienmēr ir bijis jā!`X ;Tik droši, kā Dievs ir uzticams, arī mūsu vārds uz jums nav vienlaikus jā un nē, W Vai, to gribēdams, es būtu bijis vieglprātīgs? Vai viss, ko lemju, ir pasaulīgs lēmums, tā ka jā man vienlaikus ir arī nē?V )un tad caur jūsu zemi doties uz Maķedoniju un atceļā no Maķedonijas vēlreiz nonākt pie jums, lai jūs mani pavadītu ceļā uz Jūdeju.{U qTādā pārliecībā es gribēju pa ceļam vispirms jūs apmeklēt, tā ka jūs piedzīvotu žēlastību vēlreiz, T  kā jau daļēji tagad esat mūs sapratuši, jo mūsu Kunga dienā mēs būsim jūsu lepnums, tāpat kā jūs – mūsu lepnums.{S q Mēs rakstām jums visu to, ko jūs izlasāt un saprotat; un es ceru, ka visbeidzot jūs to pilnīgi sapratīsiet,nR W Mēs lepojamies ar to, ka mūsu sirdsapziņa liecina – šajā pasaulē un visvairāk jau pie jums – mēs dzīvojam dievišķā vienkāršībā un sirdsšķīstībā, nedzīvojam pasaulīgā gudrībā, bet Dieva žēlastībā.+Q Q līdzdarbojoties arī jums ar savām lūgšanām par mums, lai pateicība par mums doto žēlastību nāktu no daudziem caur daudzu cilvēku lūgšanām par mums. P  Viņš mūs izglāba no drošas nāves – un glābj arī tagad, uz viņu mēs liekam savu cerību, ka viņš glābs arī turpmāk,O  un mēs jau bijām samierinājušies ar nāves spriedumu, lai paļautos nevis uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.?N yMēs negribam, ka jūs, brāļi, paliktu neziņā par tām ciešanām, kas mūs piemeklēja Āzijā, kad pāri spēkiem bijām apspiesti, tā ka zaudējām jebkuru cerību izdzīvot,uM eMūsu cerība uz jums ir droša, jo mēs zinām, ka esat kopā ar mums gan ciešanās, gan iepriecinājumā.JL kad mēs ciešam, tad tas ir jūsu iepriecinājumam un glābšanai; ja tiekam iepriecināti, arī tas ir jūsu iepriecinājumam, tādēļ ka jūs panesat tās pašas ciešanas, ko ciešam mēs.{K qKā Kristus ciešanas pārpilnīgi nāk pār mums, tāpat pārpilnīgi nāk pār mums iepriecinājums caur Kristu:?J ykas mūs iepriecina visās mūsu ciešanās, lai arī citus, kas nonākuši ciešanās, mēs varētu iepriecināt ar to iepriecinājumu, ar kādu Dievs mūs pašus ir iepriecinājis.wI iLai augsti teikts ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, līdzjūtības Tēvs un iepriecinājuma Dievs,SH !Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!G 5Pāvils, pēc Dieva gribas Kristus Jēzus apustulis, un brālis Timotejs Dieva draudzei Korintā un visiem svētajiem, kas izkaisīti pa visu Ahaju.;FqMana mīlestība ir ar jums visiem Jēzū Kristū!2E_Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums!9DmJa kāds nemīl Kungu, lai tam lāsts! Maranata!6CgŠis sveicinājums ir ar manu, Pāvila, roku.UB#Visi brāļi jūs sveicina. Sveiciniet viens otru ar mīlestības skūpstu!wAgJūs sveicina draudzes Āzijā. Akils un Priska kopā ar savas mājas draudzi jūs sirsnīgi sveicina Kungā.j@MViņi ir spirdzinājuši gan manu, gan jūsu garu. Tad nu parādiet atzinību tādiem kā viņi!p?YEs priecājos par Stefanas, Fortūnāta un Ahaika ierašanos, jo viņi man aizstāja jūsu prombūtni.]>3pakļaujieties arī jūs tādiem kā viņi un ikvienam, kas centīgi līdzdarbojas.=Es jūs mudinu, brāļi: jūs pazīstat Stefanas namu – tas ir pirmais atgrieztais Ahajā, kas pievērsās kalpošanai svētajiem –7<iViss, ko jūs darāt, lai notiek mīlestībā!J;  Esiet modri! Pastāviet ticībā! Esiet vīrišķīgi un stipri!1:[ Par brāli Apollu – esmu viņu daudzkārt mudinājis, lai viņš ar brāļiem dodas pie jums, bet tagad viņš negribēja iet; viņš nāks, kad būs laba izdevība.9+ Neviens lai viņu nenoniecina. Ar mieru pavadiet viņu ceļā, lai viņš nonāk pie manis, jo es kopā ar brāļiem gaidu viņu atgriežamies.~8u Ja ierodas Timotejs, skatieties, lai viņš pie jums jūtas bez bailēm, jo viņš, tāpat kā es, dara Kunga darbu.V7% jo ir plaši atvērušies vārti manam darbam, bet arī pretinieku ir daudz.16]Efesā es palikšu līdz Vasarsvētkiem,~5uŠoreiz es negribētu jūs apmeklēt tikai garāmejot, bet ceru pie jums kādu laiku palikt, ja vien Kungs to ļaus.4Iespējams, ka pie jums es uzkavēšos ilgāk vai pat pārziemošu, lai jūs mani varētu izvadīt tālākā ceļā, kurp vien es dotos.h3IEs nākšu pie jums, kad būšu izstaigājis Maķedoniju, jo mans ceļš iet caur Maķedoniju.G2Ja būs lietderīgi iet arī man, viņi dosies kopā ar mani.1 Kad ieradīšos, es ar pavadvēstulēm sūtīšu tos, kuriem jūs uzticaties, lai viņi nogādā jūsu ziedojumu Jeruzālemē.'0GIkkatras nedēļas pirmajā dienā ikviens no saviem iekrājumiem lai noliek tik, cik viņš var atļauties, lai vākšana nenotiktu tad, kad es ieradīšos.l/ SRunājot par līdzekļu vākšanu svētajiem, dariet tā, kā esmu to noteicis draudzēm Galatijā..7:Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā.S-9Bet pateicība Dievam, kas mums dod uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.B,8Nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība.<+s7Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis?!*;6Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā.h)I5jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā.(14pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti,j'M3Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti –&2Brāļi, to es jums saku: Dieva valstību nevar iemantot miesa un asinis, tāpat kā iznīcīgais neiemanto neiznīcīgo.l%Q1Tāpat kā mēs valkājam zemes cilvēka izskatu, tā mēs arī valkāsim debess cilvēka izskatu..$U0Kāds ir šis cilvēks, kas no zemes, tādi paši ir tie cilvēki, kas no zemes. Kāds ir cilvēks, kas no debesīm, tādi paši būs tie cilvēki, kas no debesīm.Q#/Pirmais cilvēks ir no zemes pīšļiem, otrs cilvēks – no debesīm.O".Taču pirmais nav garīgais, bet dabīgais – garīgais ir pēc tam.!}-Tā ir arī rakstīts: pirmais cilvēks Ādams tapa par dzīvu būtni, pēdējais Ādams tapa par Garu, kas dara dzīvu.t a,Sēta top dabīga miesa, bet augšāmceļas garīga miesa. Jo kā ir dabīga miesa, ir arī garīga miesa.jM+Sēts top negodā, bet augšāmceļas godībā. Sēts top nespēkā, bet augšāmceļas spēkā.mS*Tāpat arī mirušo augšāmcelšanās – sēts top iznīcībā, bet augšāmceļas neiznīcībā.)Citāds spožums ir saulei un citāds – mēnesim, un citāds spožums ir zvaigznēm, jo zvaigzne no zvaigznes atšķiras pēc spožuma.}(Ir gan debess ķermeņi, gan zemes ķermeņi, un citāda godība ir debess ķermeņiem un citāda – zemes ķermeņiem.~u'Ne visiem tāda pati miesa, citāda ir cilvēkam, citāda – dzīvniekiem, citāda – putniem, citāda – zivīm.eC&Bet Dievs piešķir tai miesu pēc savas gribas, dodot katrai sēklai tai piederīgo miesu.xi%Ko tu iesēj, nav tā miesa, kas būs, bet ir tikai sēkliņa, vai nu tas būtu labības grauds, vai kas cits.J $Bezprātīgais, ko tu sēj, tas netop dzīvs, pirms tas nemirst.]3#Varbūt kāds jautās: kā var mirušie augšāmcelties? Kādā miesā viņi nāks?"Nāciet pie skaidra prāta, kā piederas, un negrēkojiet, jo daži starp jums ir pilnīgā neziņā par Dievu, to saku jums par kaunu.G!Nepievilieties: ļauna sabiedrība samaitā krietnus tikumus.J  Ja es kāda cilvēciska iemesla dēļ būtu cīnījies ar zvēriem Efesā, kāds labums man tad būtu? Ja mirušie netiek augšāmcelti, tad jau tik ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst.jMEs mirstu ik dienas, patiesi, kā jūs, brāļi, esat mans lepnums Jēzū Kristū, mūsu Kungā!?yKādēļ tad mēs bez mitas sevi pakļaujam briesmām?!Ko tad darīs, kas pieņem kristību mirušo labā? Ja mirušie vispār netiek augšāmcelti, kādēļ tad tie viņu dēļ tiek kristīti?-Un, kad Dēlam viss būs pakļauts, tad arī viņš pats tiks pakļauts Dievam, kas visu nolika viņa pakļautībā, lai Dievs būtu viss visā.Jo Dievs ir pakļāvis visu zem viņa kājām. Un, ja Dievs ir teicis, ka viss ir pakļauts, tad skaidrs – izņemot pašu pakļāvēju.DPēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.d AJo viņam ir jāvalda tik ilgi, līdz viņš noliks visus ienaidniekus zem savām kājām. Un gals būs tad, kad Valstību viņš nodos Dievam un Tēvam, kad viņš atcels visas valdības un visas varas, un visus spēkus.h IBet ikviens savā reizē, pirmais – Kristus, pēc tam Kristum piederīgie, kad viņš nāks.K Jo, kā visi mirst Ādamā, tā Kristū visi tiks darīti dzīvi.a ;Tādēļ ka nāve ir caur cilvēku un caur cilvēku ir arī mirušo augšāmcelšanās.V%Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem.a;Ja mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.A}Tad jau pazušanā gājuši ir arī Kristū aizmigušie.mSBet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība un jūs vēl esat savos grēkos.Y+Jo, ja jau mirušie netiek augšāmcelti, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.LTad jau mēs esam Dieva viltus liecinieki, jo esam liecinājuši pret Dievu, it kā viņš Kristu būtu augšāmcēlis, ko viņš nemaz nav augšāmcēlis, ja jau nav mirušo augšāmcelšanās.q[Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jau veltīga ir mūsu sludināšana un veltīga jūsu ticība.V% Ja jau nav mirušo augšāmcelšanās, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.- Bet, ja par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem, kādēļ tad daži starp jums runā, ka nav mirušo augšāmcelšanās.dA Mēs tā visi sludinām – vai nu es, vai tie citi –, un tā jūs esat sākuši ticēt.J~  Bet no Dieva žēlastības esmu tas, kas esmu, un viņa žēlastība manī nav bijusi veltīga. Es esmu vairāk par viņiem visiem pūlējies, taču ne es, bet Dieva žēlastība, kas ar mani. } Jo es taču esmu vismazākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, tādēļ ka reiz es vajāju Dieva draudzi.\|1un kā vispēdējam viņš pārādījās man kā tādam priekšlaicīgi dzimušam.F{pēc tam parādījās Jēkabam, pēc tam visiem apustuļiem,zpēc tam parādījās vienlaikus vairāk nekā piecsimt brāļiem, no kuriem lielākā daļa vēl ir dzīvi, bet daži jau aizmiguši,:youn parādījās Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit,Tx!un tika guldīts kapā un trešajā dienā augšāmcēlās, pēc Rakstiem,mwSVispirms es jums nodevu to, ko pats esmu saņēmis: Kristus mira par mūsu grēkiem, pēc Rakstiem, vCaur to jūs arī tiekat glābti, ja vien stingri turaties pie tā, ko esmu jums pasludinājis. Citādi velti esat sākuši ticēt.wu iBrāļi, daru jums zināmu evaņģēliju, ko jums pasludināju un ko jūs arī pieņēmāt un kurā pastāvat.9tm(Tomēr viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.Ms'Tad nu, brāļi, tiecieties pravietot un neliedziet runāt mēlēs!Br&Bet, ja kāds to neatzīst, viņš pats paliek neatzīts.q%Ja kāds domā, ka viņš ir pravietis vai apveltīts ar Gara dāvanām, lai atzīst to, ko es jums rakstu, jo tā ir Kunga pavēle.`p9$Vai tad Dieva vārds no jums būtu nācis? Vai arī pie jums vien tas būtu nokļuvis?zom#Bet, ja viņas grib ko mācīties, lai izjautā mājās savus vīrus, jo sievai ir apkaunojoši runāt draudzē.~nu"sievas lai draudzē klusē, jo viņām nav ļauts runāt, bet lai viņas paliek bauslības noteiktajā paklausībā.^m5!Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. Kā tas parasts visās svēto draudzēs,*lO Praviešu gari praviešus klausa.qk[Jo jūs taču spējat pravietot viens aiz otra, lai visi varētu mācīties un saņemt uzmundrinājumu.Zj-Bet, ja kādam, kas tur sēd, nāktu atklāsme, tad iepriekšējais lai apklust.QiBet tie, kas pravieto, lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež.QhBet, ja draudzē nav tulka, lai tie klusē – lai runā sev un Dievam.vgeJa arī kādi grib runāt mēlēs, lai runā divi vai, lielākais, trīs un pēc kārtas un viens lai tulko.FfKo tad darīt, brāļi? Ikreiz, kad jūs sanākat un katram ir vai nu kāda dziesma, vai mācība, vai atklāsme, vai runāšana mēlēs, vai tulkojums, viss lai notiek draudzes celšanai. e9viņa apslēptās sirds lietas tiks atklātas; un tādējādi viņš kritīs uz sava vaiga, pielūgs Dievu un atzīs, ka Dievs patiesi ir jūsu vidū.dBet, ja visi pravietos un ienāks kāds neticīgais vai nezinātājs, viņa grēks viņam tiks parādīts, visi spriedīs par viņu uncJa nu visa draudze sanāks kopā un visi runās mēlēs un ienāks kādi nezinātāji vai neticīgie, vai viņi nesacīs, ka esat traki?bTā mēles ir par zīmi neticīgajiem, nevis tiem, kas tic, turpretī pravietošana ir tiem, kas tic, nevis neticīgajiem.a%Bauslībā taču ir rakstīts: ar citu mēlēm un citu lūpām es runāšu ar šo tautu, bet arī tad tie mani neuzklausīs, saka tas Kungs.`Brāļi, nekļūstiet kā bērni savā saprašanā: pret ļaunumu esiet kā mazi bērni, bet saprašanā topiet pilnīgi.~_ubet draudzē es labāk gribu teikt piecus saprotamus vārdus, lai arī citus pamācītu, nekā tūkstošiem mēlēs.L^Es pateicos Dievam, ka es vairāk par jums visiem runāju mēlēs,G]Tava pateicība gan ir skaista, bet cits no tā netiek celts.\7Tad, kad tu slavēsi garā, kā gan tas vienkāršais klausītājs pēc tavas pateicības zinās teikt: āmen! – jo viņš nesapratīs, ko tu saki.~[uKo tad darīt? Es lūgšu garā, taču lūgšu arī ar prātu; es dziedāšu garā, taču dziedāšu arī ar prātu.`Z9jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu, mans gars lūdz, bet mans prāts ir neauglīgs.UY# Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš spētu arī tulkot,X Tāpat arī jūs. Tā kā jūs dzenaties pēc Gara dāvanām, tad tiecieties pēc pārpilnības tajās, kas ceļ draudzi. W Un, ja es nesaprotu valodas jēgu, es būšu kā svešzemnieks tam, kas ar mani sarunājas, un viņš būs man kā svešzemnieks.PV Pasaulē ir tik neaptverami daudz valodu, un neviena nav bez nozīmes. U Tāpat arī jūs, ja ar mēli izteiksiet neskaidru vārdu, – kā tad lai saprot sacīto? Tad jau jūs runāsiet tukšam gaisam.GTJa no taures nāks neskaidra skaņa, kas tad celsies uz karu?>SuTāpat ir ar nedzīviem instrumentiem, kas izdod skaņas, vai tā būtu flauta vai cītara; ja to skaņas nebūtu izšķiramas, kā tad būtu saprotama flautas vai cītaras spēle?9RkJa es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, kādu gan labumu es jums dotu, ja nerunātu ar jums, nesdams vai nu atklāsmi, vai atziņu, vai pravietojumu, vai mācību.PQEs vēlētos, ka jūs runātu mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu, jo, kas pravieto, ir lielāks nekā tas, kas runā mēlēs, ja nu vienīgi viņš arī tulko, tā ka draudze tiktu celta.UP#Kas runā mēlēs, tas ceļ pats sevi, bet, kas pravieto, tas ceļ draudzi.]O3Bet, kas pravieto, tas runā cilvēkiem, lai viņus celtu, mudinātu un mierinātu.NwKas runā mēlēs, runā nevis cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens taču nesaprot, – viņš garā runā noslēpumus.{M qDzenieties pēc mīlestības! Dedzīgi tiecieties pēc Gara dāvanām! Jo sevišķi – lai jūs spētu pravietot.iLK Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība..KU Mēs tagad redzam neskaidri, kā raudzīdamies atspulgā, bet tad – vaigu vaigā; tagad es atzīstu daļēji, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. J  Kad biju mazs bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns un spriedu kā bērns, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērna dabu.II  Bet, kad atnāks pilnība, tad beigsies, kas ir tikai daļējs.OH Jo nepilnīga ir mūsu izpratne un nepilnīga ir mūsu pravietošana.dGA Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas izsīks, mēles norims, un atziņa zudīs.IF  Tā panes visu un uzticas visam, tā cer uz visu un iztur visu.JE  Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.ZD- Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu pašas labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu.C} Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.B Ja es visu savu mantu izdalītu un savu miesu atdotu, lai varētu lepoties, bet man nebūtu mīlestības, es neiegūtu neko.VA% Un, ja man būtu pravietošanas dāvanas un es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas.@  Ja es runātu cilvēku un eņģeļu mēlēs, bet man nebūtu mīlestības, es būtu kā dunošs varš un šķindoša kimbala.b?= Bet tiecieties pēc vēl lielākām dāvanām! Un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.[>/ Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi spēj tulkot?h=I Vai visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir skolotāji? Vai visi dara brīnumus?l<Q Dažus Dievs draudzē iecēla par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par skolotājiem, tad viņš deva dāvanas brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, veikt žēlsirdības darbu, vadīt un runāt dažādās mēlēs.I;  Bet jūs esat Kristus ķermenis un katrs par sevi tā locekļi.{:o Ja viens loceklis cieš, visi citi cieš līdzi; ja viens loceklis tiek pagodināts, visi citi priecājas līdzi.b9= lai nebūtu ķermenī šķelšanās, bet visi locekļi vienādi rūpētos cits par citu. 8  jo piedienīgajiem tas nav vajadzīgs. Dievs savienoja ķermenī locekļus tā, ka mazāk cienīgam piešķīris lielāku godu,57c Un tos ķermeņa locekļus, kurus uzskatām par necienīgākiem, mēs apveltām ar lielāku godu, un mūsu nepiedienīgiem locekļiem ir piešķirts īpašs piedienīgums,H6  Bet šķietami vājākie locekļi ir jo vairāk nepieciešami.s5_ Acs nevar sacīt rokai: tu man neesi vajadzīga, – vai arī galva kājām: man jūs neesat vajadzīgas.:4o Bet nu ir daudzi locekļi un – viens ķermenis.N3 Ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur tad būtu pats ķemenis?`29 Bet Dievs locekļus ir nolicis ķermenī ikvienu savā vietā, kā viņš to gribēja.b1= Ja viss ķermenis būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja viss būtu dzirde, kur paliktu oža?{0o Un, ja auss sacītu: es neesmu acs, tādēļ es nepiederu ķermenim, – vai tādēļ tā nepiederētu ķermenim?y/k Ja kāja sacītu: es neesmu roka, tādēļ es nepiederu ķermenim, – vai tādēļ tā nepiederētu ķermenim?M. Jo arī ķermenis nesastāv no viena locekļa, bet gan no daudziem.4-a Arī mēs esam vienā Garā kristīti, lai visi būtu viens ķermenis – vai jūdi, vai grieķi, vai vergi, vai brīvie, – un ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti.,7 Tāpat kā ķermenis ir viens vienīgs, bet tajā ir daudz locekļu un visi daudzie ķermeņa locekļi kopā ir viens ķermenis – tā arī Kristus.z+m To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā viņš to grib. Viena miesa – daudz locekļu*7 citam – brīnumus darīt, citam – pravietot, citam – garu atšķiršanu, citam – spēju runāt dažādās mēlēs un citam mēļu tulkošanu.i)K citam – ticību tai pašā Garā, citam – dāvanas dziedināt tai pašā vienīgajā Garā,V(% Vienam Gars dod gudrības vārdus, citam – atziņas vārdus tas pats Gars;@'{ Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme kopīgam labumam.S& Ir dažādas spēka izpausmes, bet tas pats Dievs, kas visu visā rosina.6%g Ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs.2$_ Ir dažādas dāvanas, bet tas pats Gars.'#G Tādēļ es jums daru zināmu: neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: lāsts Jēzum, – un neviens nevar teikt: Kungs Jēzus, – kā vien Svētajā Garā.r"] Jūs zināt, ka toreiz, kad vēl bijāt pagāni, jūs ar lielu spēku viktin vilka pie mēmajiem elkiem.J!  Brāļi, es negribu, ka jūs paliktu neziņā par Gara dāvanām.  "Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūs nebūtu pulcējušies sev par sodību. Pārējo nokārtošu, kad atnākšu.c? !Tā nu, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, nesteidzieties cits citam priekšā.]3 Bet Kungs tiesādams mūs pārmāca, lai mēs netiktu notiesāti reizē ar pasauli.<s Ja mēs paši sevi tiesātu, mēs netiktu tiesāti.V% Tādēļ starp jums ir daudz vājinieku un nespēcīgo un daudzi ir miruši.c? Jo ikviens, kas ēd un dzer, neatšķirdams Kunga miesu, tas ēd un dzer sev par sodību.kO Bet lai ikviens cilvēks sevi pārbauda un tikai tad ēd no šīs maizes un dzer no šā biķera. Ikviens, kas necienīgi ēdīs šo maizi vai necienīgi dzers no šā biķera, būs vainīgs pret Kunga miesu un asinīm.{o Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekams viņš nāk.3_ Tāpat viņš ņēma arī biķeri pēc mielasta, sacīdams: šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami!lQ pateicies lauza un sacīja: tā ir mana miesa, dota par jums, to dariet, mani pieminēdami.  Jo no Kunga es saņēmu, ko arī esmu jums nodevis tālāk – ka Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tapa nodots, ņēma maizi,:m Vai jums nav savu māju, kur ēst un dzert? Jeb vai jūs nicināt Dieva draudzi un apkaunojat trūcīgos? Ko lai jums saku? Vai lai slavēju? Šajā ziņā es jūs neslavēšu.pY jo katrs steidzas apēst savu līdzpaņemto ēdienu, tā ka viens paliek izsalcis, bet cits piedzeras.a; Bet, kad jūs sapulcējaties vienkopus, tas vēl nenozīmē, ka baudāt Kunga mielastu,ta Dažādiem virzieniem vajag jau arī būt jūsu vidū, lai starp jums varētu atklāties pārbaudītākie.{ Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sapulcēs parasti jūsu vidū notiek šķelšanās, un daļēji es tam arī ticu.lQ Par šo vienu aizrādu un jūs neslavēju, jo jūsu sapulces nenāk jums par labu, bet par ļaunu.s_ Bet, ja kāds grib strīdēties pretī, mums citāda paraduma nav, tāpat nav arī citur Dieva draudzēs.g G Un, ja sieva audzē garus matus, tas viņai ir gods. Tādēļ ka mati viņai doti par apsegu.N  Vai pati daba nemāca jums, ka vīram audzēt garus matus ir negods?P  Spriediet paši: vai sievai pieklājas ar neapsegtu galvu Dievu lūgt?U # Jo tāpat kā sieva no vīra, tā arī vīrs caur sievu, bet viss no Dieva.I   Kungā nedz sieva bez vīra ir kaut kas, nedz vīrs bez sievas.M Tādēļ sievai galvā jābūt piederības zīmei, eņģeļu dēļ.E Arī vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.7i Jo vīrs nav no sievas, bet sieva ir no vīra.b= Vīram nav jāapsedz galva, jo viņš ir Dieva attēls un gods, bet sieva ir vīra gods.{ Ja sieva neapsedz galvu, lai tā nocērp matus, bet, tā kā viņai ir kauns apcirpties vai skūties, lai apsedz galvu.|q Un ikviena sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu – jo tā ir tāpat kā apcirpta.U# Ikviens vīrs, kas ar apsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu.~u Es gribu, lai jūs zinātu, ka ikviena vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, un Kristus galva ir Dievs. Es slavēju jūs, ka jūs mani visās lietās esat atcerējušies un turējuši manus novēlējumus, kā es jums uzticēju.1 _ Atdariniet mani – tāpat kā es Kristu.~ !tāpat kā es visiem visās lietās cenšos būt patīkams, nemeklēdams savējo, bet daudzu cilvēku labumu, lai viņi taptu glābti.R} Neesiet par klupšanu nedz jūdiem, nedz grieķiem, nedz Dieva draudzei,Z|- Tādēļ, vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu.S{ Ja es ēdu ar pateicību, kādēļ mani zaimo par to, par ko es pateicos?|zq es runāju ne par savu, bet par viņa sirdsapziņu. Kādēļ gan lai cita sirdsapziņa spriež par manu brīvību?y Bet, ja kāds jums teiks: tas ir elku upura ēdiens, – tad neēdiet to šā sacītāja dēļ un sirdsapziņas dēļ –x3 Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs nolemjat iet, tad ēdiet visu, ko jums liek priekšā un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem.0w[ Jo Kungam pieder zeme un tās pilnība.Yv+ Ēdiet visu, ko tirgū pārdod, un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem.>uw Neviens lai nemeklē savu paša, bet gan cita labumu.Pt Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ.Rs Vai iekvēlināsim Kungu dusmās? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?r Jūs nevarat dzert gan no Kunga biķera, gan no dēmonu biķera, jūs nevarat piedalīties gan Kunga mielastā, gan dēmonu mielastā.qy Bet es saku: ko tie upurē, to upurē dēmoniem, nevis Dievam, bet es negribu, ka jūs nonāktu kopībā ar dēmoniem.`p9 Ko tad es saku? Vai to, ka elku upuris būtu kaut kas? Vai to, ka elks būtu kaut kas?Xo) Skatiet Israēla tautu: vai tie, kas ēd upura gaļu, nav kopībā ar altāri?ynk Jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie, tādēļ ka mēs visi esam līdzdalīgi pie šīs vienas maizes.m1 Vai svētības biķeris, ko mēs svētām, nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko mēs laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu?Nl Es runāju ar jums kā saprātīgiem: izspriediet paši, ko es saku.=ku Tādēļ, mīļotie, bēdziet no elku pielūgšanas. 0~~<}}||{{{zzmyy0xx\wwZwvuulttossCrrXqqRppp7oonpmmHllOkkPjj8ii,hgggffIeeadd6ccbbTaa``_z^^=]] \[ZYYhXYWVV"UUbTTGSSBRR7QmPP>"===<<;;r:::9880766555F432211p10//F..@--e,,I+++H**F)e)(g'W&&&%%q$$$#T""^!!& :`p(\Rx5^NLj" O  X t sxWw"Ug^a5&Bet arī Titu, grieķi, kas bija ieradies kopā ar mani, tie nespieda apgraizīties.i`K&Turp es devos, atklāsmes vadīts, un iepazīstināju viņus ar evaņģēliju, ko sludinu pagāniem. Atsevišķi es to darīju tiem, kas bija īpaši ietekmīgi draudzē, lai es nebūtu dzinies pa tukšo vai velti skrējis.u_ e&Kad pagāja četrpadsmit gadu, es vēlreiz devos uz Jeruzālemi kopā ar Barnabu, līdzi ņemdams arī Titu.'^ K&un tie slavēja Dievu par mani.] 5&Tie vienīgi bija dzirdējuši šādu ziņu: tas, kas mūs agrāk vajāja, tagad sludina evaņģēlija ticību, ko pats reiz pūlējās iznīcināt,C\ &bet Kristus draudzēs Jūdejā mani pēc izskata nepazina.<[ u&Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabalu,QZ &Redzi, Dieva priekšā es jums apliecinu: tas, ko jums rakstu, nav meli!KY &Nevienu citu apustuli es nesatiku, vienīgi Jēkabu, Kunga brāli. X &Pēc tam, trīs gadus vēlāk, es devos uz Jeruzālemi, lai iepazītos ar Kēfu, un uzkavējos pie viņa kādas piecpadsmit dienas. W &Es negāju arī uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un vēlāk atgriezos Damaskā. V &labpatika atklāt man savu Dēlu, lai es viņu sludinātu pagāniem, es tūlīt nemeklēju tam apstiprinājumu no miesas un asinīm.pU [&Bet, kad Dievam, kas mani jau no mātes miesām bija izvēlējies un caur savu žēlastību aicinājis,T &Jūdu ticības lietās es pārspēju daudzus savus vienaudžus savā tautā, pārmēru dedzīgi turēdams tēvu ieražas. S & Jūs esat dzirdējuši par manu toreizējo dzīvi, kad vēl biju jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju un postīju Dieva draudzi.kR Q& Es to arī neesmu saņēmis vai iemācījies no kāda cilvēka, bet caur Jēzus Kristus atklāsmi.hQ K& Es daru jums zināmu, brāļi, ka evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav cilvēka izdomāts.?P y& Vai tad es tagad gribu atzinību no cilvēkiem vai arī no Dieva? Vai es meklēju cilvēkiem izpatikt? Ja es vēl aizvien vēlētos izpatikt cilvēkiem, tad es nebūtu Kristus kalps./O Y& Kā jau iepriekš esam sacījuši, tā saku jums vēlreiz: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju līdzās tam, ko jūs jau esat saņēmuši, tas lai ir nolādēts!0N [&Bet, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu jums kādu citu evaņģēliju līdzās tam evaņģēlijam, ko esam jums pasludinājuši, tas lai ir nolādēts!xM k&Bet cita evaņģēlija nav; ir tikai ļaudis, kas musina jūsu prātus un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju.L &Es brīnos, ka jūs tik viegli novēršaties no tā, kas jūs ir aicinājis Kristus žēlastībā, un nododaties citam evaņģēlijam..K Y&Viņam lai gods mūžu mūžos! Āmen!uJ e&kas nodevis sevi par mūsu grēkiem, lai pēc Dieva, mūsu Tēva, gribas izrautu mūs no šā ļaunā laika.VI '&žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus,DH &un visi brāļi, kas ir kopā ar mani, Galatijas draudzēm:*G Q&Pāvils – apustulis, kas nav cilvēku vai kāda atsevišķa cilvēka sūtīts, bet caur Jēzu Kristu un Dievu Tēvu, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem, –tFa Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!WE' Sveiciet cits citu ar mīlestības skūpstu! Jūs sveicina arī visi svētie.1D[ Un beidzot, brāļi, priecājieties, pilnveidojieties, uzmundriniet cits citu, esiet vienprātīgi, dzīvojiet mierā, un tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums.%CC Tādēļ, nebūdams klāt, es visu to rakstu, lai ierodoties man nebūtu bez žēlastības jālieto vara, ko Kungs man devis celšanai, nevis postīšanai.B Mēs priecājamies ikreiz, kad izrādāmies nespēcīgi, bet jūs – spēcīgi, par to arī lūdzam Dievu – par jūsu pilnveidošanos.fAE jo mēs neko nespējam darīt pret patiesību, bet spējam darīt to, kas kalpo patiesībai.>@u Mēs lūdzam Dievu, ka jūs nedarītu nekādas ļaundarības – ne tādēļ, lai mēs paši izrādītos derīgi, bet lai jūs darītu labu arī tad, ja mēs izrādītos nederīgi,I?  Es ceru, ka jūs pārliecināsieties, ka mēs neesam nederīgi.R> Pārbaudiet sevi, vai esat ticībā, izvērtējiet sevi, vai esat derīgi. Vai tad jūs neesat pārliecinājušies par sevi, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Ja ne – jūs tiekat atzīti par nederīgiem.+=O Lai arī viņš krustā sists nespēkā, bet viņš ir dzīvs Dieva spēkā. Arī mēs esam nespēcīgi viņā, bet ar viņu Dieva spēkā dzīvosim jūsu labā.< ja jau jūs meklējat pierādījumu, ka manī runā Kristus, viņš nav bezspēcīgs pret jums, un tā spēks ir stiprs jūsu vidū.U;# Otrajā reizē pie jums būdams, es jūs brīdināju un brīdinu arī tagad, kad neesmu klāt: kad nākšu vēlreiz, es nebūšu saudzīgs pret tiem, kas nogrēkojušies agrāk un arī visiem pārējiem,:  Redzi, jau trešo reizi nāku pie jums; ikviena strīdus lieta lai tiek izšķirta pēc divu vai triju liecinieku vārdiem.e9C Lai neiznāk, ka, atnākot vēlreiz pie jums, Dievs mani pazemos jūsu priekšā un es raudāšu par daudziem, kas sagrēkojušies un nav nožēlojuši savu nešķīstību, netiklību un izlaidību, ko paši darījuši.8 Es gan baidos, ka atnākot neatradīšu jūs tādus, kādus es gribu, un jūs neatradīsiet mani tādu, kādu jūs gribat; es baidos, ka tik nebūtu sāncensība, greizsirdība un niknums, savtīgums, ļaunas aprunāšanas, baumošanas, uzpūtība un nekārtība.77 Jums jau sen šķiet, ka mēs jūsu priekšā aizstāvamies. Mēs runājam Kristū Dieva priekšā; un viss, mīļotie, tiek darīts jūsu izaugsmei.X6) Es aicināju Titu un viņam līdzi sūtīju vēl otru brāli; vai tad Tits iedzīvojās uz jūsu rēķina? Vai tad mēs nedarbojāmies vienā un tajā pašā garā? Vai nestaigājām tajās pašās pēdās?i5K Bet vai tad es iedzīvojos uz jūsu rēķina, kad nosūtīju pie jums kādu no saviem ļaudīm?[4/ Lai tā būtu: es jūs neapgrūtināju, bet kā viltnieks paņēmu jūs ar viltu.%3C Jūsu dvēseļu dēļ es ar prieku būšu izšķērdīgs un ļaušu sevi izšķērdēt. Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tādēļ jūs mīlētu mani mazāk?l2Q Redzi, es trešo reizi esmu gatavs pie jums ierasties, un es nebūšu jums par apgrūtinājumu, tādēļ ka es nemeklēju jūsu mantu, bet jūs pašus; jo nevis bērniem vajag krāt mantu vecākiem, bet vecākiem – bērniem.(1I Ar ko tad vēl jūs būtu nostādīti sliktākā stāvoklī par citām draudzēm kā vien ar to, ka es jūs neapgrūtināju? Piedodiet man šo pāridarījumu.0 tomēr manas apustuļa sūtības apliecinājums tika jums rādīts neatlaidīgā pacietībā, gan zīmēs, gan brīnumos, gan spēkā.9/k Esmu ļāvies neprātam; jūs mani piespiedāt. Jums gan vajadzēja mani atbalstīt, jo es ne ar ko neatpalieku no tiem pārlieku dižajiem apustuļiem, kaut gan neesmu nekas;.) Tādēļ labprāt esmu nespēkā, pazemojumos, trūkumā, vajāšanās un spaidos Kristus dēļ. Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs.U-# Un Kungs man sacīja: tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā. – Tādēļ es vislabprātāk lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks manī varētu iemājot.Y,+ Es trīs reizes esmu piesaucis Kungu, lai sātana eņģelis no manis atstājas. +  Tādēļ, lai es nepaaugstinātos, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis; tas mani sit, lai es pārlieku nepaaugstinos.I*  Ja es lielīšos, es nebūšu nejēga, jo es runāšu patiesību; es tikai piesargos, lai šo dižo atklāsmju dēļ kāds par mani nespriež vairāk kā tikai to, ko redz vai no manis dzird.f)E Ar šo cilvēku es gribu lielīties; ar sevi pašu negribu, ja nu vienīgi ar savu nespēku.y(k ka viņš tika aizrauts paradīzē un tur dzirdēja neizrunājamus vārdus, kurus cilvēkam nav ļauts izteikt.u'c Tāpat es zinu par šo cilvēku – vai viņš bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina –,D& Es pazīstu kādu cilvēku Kristū, kas pirms četrpadsmit gadiem tika aizrauts līdz trešajām debesīm, – vai viņš tobrīd bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina.|% s Ja jau jālielās, kaut arī tas nekādu labumu nedod, turpināšu par redzējumiem un atklāsmēm, ko devis Kungs.\$1 !taču mani pa logu grozā pār mūri nolaida zemē, un es izbēgu no viņa rokām.p#Y Damaskā ķēniņa Hareta pārvaldnieks izvietoja apsardzi ap damaskiešu pilsētu, lai mani notvertu,]"3 Slavēts uz mūžiem ir Dievs, Kunga Jēzus Tēvs, – viņš zina, ka es nemeloju.E! Ja nepieciešams lielīties, es lielīšos ar savu vājumu.c ? Ja ir kāds vājš, vai es neesmu vājš? Ja kāds tiek apgrēcināts, vai es neiedegtos?T! Bez visa cita vēl – ikdienas aizņemtība, rūpes par visām draudzēm.yk Esmu bijis grūtībās un sūrā darbā, bieži bez miega, badā un slāpēs, gavēņos, aukstumā un kailumā.  Bieži esmu bijis ceļa grūtībās, briesmās šķērsoju upes, laupītāju apdraudēts, savas paša tautas apdraudēts un pagānu apdraudēts, esmu bijis briesmās pilsētā, tuksnesī, uz jūras, esmu bijis briesmās, atrodoties starp viltus apustuļiem.(I trīskārt esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz esmu nomētāts akmeņiem, trīskārt esmu cietis kuģa avārijā, diennakti pavadīju ūdenī atklātā jūrā.M No jūdiem pieckārt esmu saņēmis četrdesmit sitienus bez viena;\1 Viņi ir Kristus kalpi? Es, neprāta pārņemts, saku – es daudz vairāk: smagā darbā – daudz vairāk nekā viņi, cietumos – daudz vairāk, šaustīts – pāri mēram, nāves briesmās – tik bieži.nU Viņi ir ebreji? Es arī. Viņi ir israēlieši? Es arī. Viņi ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī.  Sev par kaunu es atzīstu, ka mēs to neesam spējuši. Ja kāds kaut ko uzdrošinās – būdams neprātā, es arī uzdrošinos.q[ jūs taču panesat, ka jūs kāds paverdzina, aprij, izmanto, ir uzpūtīgs pret jums, sit jūs vaigā.<s Jūs, būdami gudri, ar labpatiku panesat muļķus;H  Ja daudzi lielās kā pasaulīgi cilvēki, arī es lielīšos.xi Ko es tagad runāju, es nerunāju saskaņā ar Kungu, bet kā aiz muļķības, būdams lielīgā pašapziņā./ Vēlreiz saku: lai kāds neiedomājas, ka esmu muļķis; bet ja tomēr – uzskatiet kaut vai par muļķi, lai es varu kaut nedaudz palielīties.y Vai jābrīnās, ka arī viņa kalpi ārēji izliekas par taisnības kalpiem? Kādi viņu darbi, tāds būs iznākums.R Nav jau arī brīnums – jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.pY Šādi cilvēki ir viltus apustuļi, blēdīgi darboņi, kas ārēji izliekas par Kristus apustuļiem.  Bet, ko es daru, to darīšu arī turpmāk, lai izsistu pamatu zem kājām tiem, kas savā lielībā grib nostāties līdzās mums.E Kādēļ? Vai tad es jūs nemīlētu? Dievs zina, ka mīlu.   Tik tiešām, kā Kristus patiesība ir manī – šī mana lielīšanās, kas izplatās Ahajas apgabalos, netiks apslāpēta.s _ Uzturēdamies pie jums un ciešot trūkumu, es ne ar ko jūs neapgrūtināju, jo ar trūkstošo mani apgādāja brāļi, kas bija atnākuši no Maķedonijas; es sargājos būt par nastu jums kādā lietā un sargāšos arī turpmāk.X ) Citas draudzes es aplaupīju, saņemdams atlīdzību, lai varētu kalpot jums.   Vai tad es būtu izdarījis kļūdu, sevi pazeminādams, lai paaugstinātu jūs, par brīvu jums sludinot Dieva evaņģēliju?  Ja arī esmu neskolots runāšanā, tomēr ne saprašanā. Visādi un visās vietās mēs jums to skaidri esam parādījuši.b= Es domāju, ka man nekā netrūkst no tā, kas ir šiem pārlieku dižajiem apustuļiem. jo, ja kāds ienācējs pie jums sludina citādu Jēzu, nekā mēs esam sludinājuši, jūs saņemat citādu garu nekā to, ko esat saņēmuši no mums, un citādu evaņģēliju nekā to, ko esat pieņēmuši, – to visu jūs labprāt ņemat pretī.$A Bet es gan baidos, ka čūska, kas pievīla Ievu ar savu viltību, arī jūsu prātu varētu samaitāt, novēršot to no cēluma un šķīstības Kristū, 9 Es degu par jums ar dievišķu dedzību, jo esmu jūs saderinājis ar vienīgo vīru – Kristu, lai vestu jūs viņa priekšā kā šķīstu jaunavu.M  Kaut jūs spētu kaut nedaudz panest manu neprātību; panesiet gan!L Ne tas ir atzīstams, kas pats izceļas, bet tas, ko izceļ Kungs.0[ Bet, kas lielās, lai lielās ar Kungu.# lai, ietiecoties zemēs vēl tālāk aiz jums, evaņģelizētu arī tur, bet ne lai lielītos par to, kas svešās robežās jau padarīts.N Mēs nelielāmies pāri mēram tur, kur pūlējušies citi, bet mums ir cerība, ka, jūsu ticībai aizvien augot, mēs neizmērojami pieaugsim lielumā mums piešķirtajās robežās jūsu vidū,#? Mēs nebūt nepārspīlējam – it kā mēs nebūtu līdz jums nokļuvuši – jo Kristus evaņģēlija sludināšanā mēs esam līdz jums nokļuvuši.~/ Arī ar savu lielīšanos mēs netiecamies pāri mēram, bet līdz tai robežai, ko mums kā mēru ir piešķīris Dievs – nokļūt līdz jums.1}[ Mēs neļaujam sevi pieskaitīt tiem vai salīdzināt ar tiem, kas paši sevi grib izcelt, jo tie, kas paši sevi ar sevi mēra un ar sevi salīdzinās, nav prātīgi.w|g Tad nu lai tie zina: kādi prombūtnē esam vārdos, rakstot vēstules, tādi paši esam klātbūtnē darbos. { Daži saka: viņa vēstules gan ir skarbas un spēcīgas, bet klātesot viņš ir nevarīgs, un viņa sacītais nav vērā ņemams.Pz Lai nedomā par mani, ka es gribu jūs nobiedēt ar savām vēstulēm.y Ja arī es pārāk dižotos ar varu, ko Kungs mums ir devis jūsu garīgai celšanai, ne graušanai, es par to nekaunēšos.Dx Ņem vērā to, kas labi redzams! Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, lai viņš spriež par savu piederību Kristum: kā viņš pieder Kristum, tāpat arī mēs.nwU Mēs esam gatavi nosodīt ikvienu novēršanos no paklausības, kad jūsu paklausība būs pilnīga. v un jebkuru augstprātību, kas saceļas pret Dieva atzīšanu, mēs sagūstām jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum.u jo mūsu cīņas ieroči nav miesiski, bet Dieva doti – vareni, kas spēj sagraut cietokšņus. Mēs apgāžam prāta sagudrojumusNt Mēs dzīvojam miesā, bet mēs necīnāmies ar miesas līdzekļiem,s+ es lūdzu, lai man, esot pie jums, patiesi nebūtu jābūt bargam, vēršoties pret tiem, kuri domā, ka mēs dzīvojam pēc miesas prasībām. r  Es, Pāvils, jūs mudinu Kristus lēnprātībā un maigumā, es, kas esmu pazemīgs, kad esmu pie jums klāt, bet bargs prombūtnē,=qu Lai pateicība Dievam par viņa neizteicamo dāvanu!p un savās lūgšanās par jums viņi tiecas pie jums tās bagātīgās Dieva žēlastības dēļ, kas pār jums ir izlijusi.Do Atzinīgi vērtējot šo jūsu kalpošanu, cilvēki slavē Dievu par jūsu pakļaušanos tam, ko sludināt – Kristus evaņģēliju, un par jūsu dāsnumu pret viņiem un visiem citiem,$nA Jo šis labprātīgais kalpošanas darbs ne tikai piepilda svēto vajadzības, bet vēl vairāk – rada pārpilnību, jo tādēļ daudzi pateicas Dievam.m Jūs tiekat darīti bagāti visā, lai jūsu bagātība izpaustos augstsirdībā, ko mēs vēršam par pateicību Dievam. l  Kas dala sēklu sējējam un dod maizi ēšanai, nodrošinās sēklu arī jums un to vairos un audzēs jūsu taisnīguma ražu.zkm Kā ir rakstīts: viņš bija izšķērdīgs un apdāvināja nabagos, viņa taisnīgums paliks uz laiku laikiem..jU Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu.|iq katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl.lhQ Tad nu, redzi: kas skopi sēj, skopi arī pļaus, un, kas bagātīgi sēj, bagātīgi arī pļaus;bg= Es nolēmu, ka ir nepieciešams lūgt brāļus doties pie jums pirms manis un sagatavot visu nepieciešamo jūsu iepriekš apsolīto bagātīgo dāvanu savākšanā, lai tā būtu jūsu labdarība, nevis izspiešana.;fo un lai tad, ja man līdzi būtu atnākuši maķedonieši un jūs izrādītos negatavi, mēs – nemaz nerunājot par jums – nebūtu apkaunoti šajā uz jums liktajā cerībā.e' Un brāļus es tādēļ sūtīju, lai mūsu dižošanās par jums šajā lietā neizrādītos tukša, jo es biju teicis, ka jūs esat gatavi,Md jo man ir zināma jūsu gatavība, par to es esmu jūs uzlielījis maķedoniešiem: redzi, Ahaja jau kopš pagājušā gada ir gatava, – un jūsu dedzība ir rosinājusi lielāko daļu no tās.Nc  Man būtu lieki vēl kaut ko rakstīt jums par kalpošanu svētajiem,pbYPierādiet viņiem savu mīlestību un dodiet mums ieganstu dižoties ar jums visu draudžu priekšā.?awKas attiecas uz Titu – viņš ir mans līdzgaitnieks un darbabiedrs jūsu labā; kas attiecas uz citiem mūsu brāļiem – viņi ir draudžu sūtņi un darbojas Kristus godībai.;`oViņiem līdzi mēs sūtījām vēl šo mūsu brāli, kas savā dedzībā ir daudzkārt pārbaudīts un arī tagad ir izrādījies vēl dedzīgāks padevīgajā uzticībā jums.\_1jo mums rūp labs iznākums ne tikai Kunga priekšā, bet arī cilvēku priekšā.q^[Mēs arī uzmanījāmies, lai kāds mums nepārmestu dāvanu bagātību, ko ir devusi mūsu kalpošana,C]Pat vēl vairāk – viņš ir arī draudžu izvēlēts ceļabiedrs pavadīt mūs tajā mīlestības kalpošanas darbā, ko mēs veicam Kunga slavai un pierādot mūsu gatavību kalpot.t\aKopā ar viņu mēs sūtījām brāli, kas evaņģēlija sludināšanā izdaudzināts pa visām draudzēm. [jo viņš ne tikai pieņēma mūsu aicinājumu, bet, izrādīdams lielāku dedzību, pats no savas gribas devās ceļā pie jums.XZ)Bet lai pateicība Dievam, kas Tita sirdī ielika šādu pašu rūpi par jums,iYKkā ir rakstīts: kam bija daudz, tas nekļuva pārbagāts, kam bija maz, tas nepalika tukšā.!X;Pašreizējā laikā jūsu pārpalikums lai nosedz viņu trūkumu, lai citā reizē viņu pārpalikums nosegtu jūsu trūkumu, lai būtu vienlīdzība,ZW- Ne tā, lai citiem būtu viegli un jums – grūti, bet lai būtu vienlīdzīgi.qV[ jo, ja ir dedzīga vēlēšanās dot, tad tiek pieņemts tas, kas ir, bet netiek prasīts tas, kā nav.tUa tagad nu pabeidziet iesākto darbu, lai iznākums pēc iespējas saskanētu ar jūsu gribu un apņēmību,2T] Manas domas par to ir šādas: tas jums ir noderīgi, ka pagājušajā gadā jūs ar šīm lietām sākāt ne vien darboties, bet parādījāt arī stipru apņemšanos:*SM Jūs pazīstat mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastības dāvanu. Viņš, bagāts būdams, jūsu dēļ kļuva nabags, lai jūs viņa nabadzībā kļūtu bagāti.~RuTo es nesaku pavēlēdams, bet novērtēdams jūsu mīlestības patiesumu, to salīdzinot ar citu cilvēku dedzību.EQBet, tā kā visās lietās jūs esat pārbagāti – ticībā, vārdā un atziņā, savā dedzībā un jūsu mīlestībā uz mums –lai arī šajā žēlastībā jūs būtu pārbagāti.{PoTad mēs aicinājām Titu, lai viņš pie jums pabeigtu šo žēlastības darbu – tāpat kā viņš to iesāka.OPat vairāk, nekā bijām cerējuši, – vispirms viņi paši sevi nodeva Kungam un tad – pēc Dieva gribas – arī mums.zNmar vislielāko dedzību lūdza mūs, lai tie varētu baudīt labvēlību un piedalīties kalpošanā svētajiem.M}Es liecinu, ka viņi bija dāsni pēc savām iespējām – un vēl pāri saviem spēkiem. Viņi paši pēc savas gribas-LSVislielākajā ciešanu pārbaudījumā viņu prieka pārpilnība un visdziļākā nabadzība ir pārpārēm izpaudusies viņu bagātīgajā sirds vienkāršībā.eK EMēs jums, brāļi, darām zināmu dievišķo žēlastību, kas dota Maķedonijas draudzēm.6JgPriecājos, ka varu uz jums visur paļauties.I{Un viņa pieķeršanās jums ir jo lielāka, atceroties jūsu paklausību, kā ar bailēm un trīsām viņu uzņēmāt.AH{Ja arī kādā lietā esmu viņam lielījies par jums, tad nekaunos, jo, tāpat kā viss, ko jums runājām, ir patiesība, tā arī mūsu lielīšanās Titam izrādījās patiesība.2G] Tas viss mums ir devis iepriecinājumu. Pie šā mūsu iepriecinājuma mēs vēl vairāk priecājāmies par Tita prieku, jo viņa gars ir spirdzinājies no jums visiem.5Fc Tādējādi, ja arī es jums rakstīju, tad nedz pāridarītāja, nedz pārestību izcietušā dēļ, bet lai jums pašiem atklātos jūsu rūpes par mums Dieva priekšā. E  Redzi, šīs bēdas pēc Dieva nolūka – cik lielu nopietnību tās radīja jūsos, kādu tieksmi aizstāvēties, kādu sašutumu, bailes un ilgošanos, kādu centību, kādu tieksmi pēc taisnas tiesas! Bet visā tajā jūs sevi parādījāt šķīstus.D  Jo bēdas, kas ir pēc Dieva nolūka, ved uz atgriešanos un izglābšanos, ko nenožēlo, bet pasaulīgās bēdas ved nāvē.C toties tagad es priecājos un ne tādēļ, ka jūs tikāt apbēdināti, bet gan tādēļ, ka tikāt apbēdināti uz atgriešanos no grēkiem: jo jūs tikāt apbēdināti pēc Dieva nolūka, lai tādējādi no mums nekāds pāridarījums jums nerastos.#B?Lai gan vēstulē es jūs apbēdināju, es to nenožēloju; agrāk bija tā, ka es nožēloju – redzu, ka tā vēstule uz brīdi jūs apbēdināja, –yAkun ne tikai ar viņa ierašanos, bet arī ar to iepriecinājumu, kādu Tits bija saņēmis no jums – viņš paziņoja mums par jūsu ilgošanos, jūsu dziļajām bēdām, jūsu dedzību manis dēļ, tā ka mans prieks bija vēl lielāks.c@?Bet Dievs, kas dod iepriecu pazemīgajiem, iepriecināja arī mūs ar Tita ierašanos –?'Kad ieradāmies Maķedonijā, mūsu miesai nebija nekādas atelpas, mēs visādi tikām spaidīti: ārēji – cīņas, iekšēji – bailes.>Man ir pilna paļāvība uz jums; es ļoti lepojos ar jums; es esmu mierinājuma pilns un pārpilns ar prieku visās mūsu ciešanās.=Es nerunāju, lai notiesātu; jo es jau iepriekš sacīju, ka jūs esat mūsu sirdīs tālab, lai mēs kopā mirtu un kopā būtu dzīvi. <9Atvēliet savās sirdīs vietu mums; mēs neesam nevienam ļaunu darījuši, nevienu neesam samaitājuši, nevienu neesam ļaunprātīgi izmantojuši.; 'Kad nu mums, mīļotie, ir tādi apsolījumi, šķīstīsim sevi no visiem miesas un gara netīrumiem, lai sasniegtu svētumu Dieva bijībā.p:YTad es būšu jums par tēvu, un jūs būsiet man par dēliem un meitām, saka Kungs, Visuvaldītājs.9Tādēļ izejiet no viņu vidus un nošķirieties no viņiem, saka Kungs; nekam nešķīstītam nepieskarieties; un es jūs pieņemšu.T8!Kāda var būt vienošanās starp Dieva templi un elkiem? Mēs esam dzīvā Dieva templis; kā saka Dievs: es iemājošu viņos un dzīvošu viņu vidū, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.X7)Kāda var būt saskaņa Kristum ar Beliaru, kas dalāms ticīgam ar neticīgu?6 Neejiet nesaderīgā jūgā kopā ar neticīgajiem: kas gan kopīgs taisnībai un ļaundarībai, kas kopīgs gaismai ar tumsu?51 Kā bērniem es jums saku: atlīdziniet mums ar to pašu – plaši atveriet savas sirdis arī jūs. Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgajiemU4# Mūsu sirdīs nav šaursirdības pret jums, bet šaurība ir jūsu sirdīs.W3' Mēs ar jums, korintieši, runājam atklāti, mūsu sirds ir plaši atvērta. 2 kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss.1# kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi,x0iar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi,h/Ipatiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā,u.cšķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā,W-'zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena,j,Mbet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā,b+=Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus,A*{Jo viņš saka: savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju un glābšanas dienā es nācu tev palīgā. Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena.q) ]Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību.y(kViņu, kas grēku nepazina, viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs viņā taptu par Dieva taisnību. ' Kristus dēļ mēs esam sūtņi, it kā Dievs sauktu caur mums: Kristus dēļ mēs lūdzam – saņemiet šo izlīgumu ar Dievu!&+Tādējādi Dievs Kristū pasauli samierina ar sevi un nepieskaita cilvēkiem viņu pārkāpumus, un mūsos viņš ir ielicis izlīguma vēsti.v%eViss ir no Dieva, kas mūs ar sevi caur Kristu ir samierinājis un ir uzdevis mums šai izlīgšanai kalpot.s$_Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns.#Tā ka no šā brīža mēs nevienu nepazīstam miesīgi; ja arī mēs Kristu pazinām miesīgi, tagad vairs nepazīstam."Viņš ir miris par visiem, lai tie, kas dzīvi, nedzīvotu vairs sev, bet tam, kas par viņiem ir miris un augšāmcēlies.j!MKristus mīlestība liek mums atzīt, ka viens ir miris par visiem, tātad arī visi ir miruši.i K Ja esam bijuši neprātīgi, tas ir bijis Dieva dēļ; ja esam saprātīgi – tas jūsu dēļ.6e Mēs neizceļam atkal sevi jūsu priekšā, bet dodam jums iemeslu ar mums lepoties, lai jums būtu ko atbildēt tiem, kas lepojas ar ārēji redzamo, nevis to, kas sirdī.'G Mēs, kas pazīstam bijību Kunga priekšā, pārliecinām cilvēkus. Dievam mēs esam skaidri redzami, un es ceru, ka esam redzami arī jūsu sirdsapziņai.&E Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs pēc nopelna saņemtu par visu, ko savā dzīvē darījis – vai labu vai ļaunu.lQ Tādēļ – vai nu mītot šeit, vai pie viņa – mēs dedzīgi tiecamies būt viņam patīkami.gGPatiesi mēs esam droši – mēs vairāk pat gribam būt prom no miesas un mājot pie Kunga.8kjo mēs dzīvojam ticībā, nevis redzēšanā.pYTādēļ vienmēr esam droši, jo zinām – kamēr mēs mītam miesā, mēs neesam mājās pie Kunga,KBet Dievs, kas mūs tam ir izveidojis, ir devis mums Gara ķīlu.2]Šajā teltī būdami, mēs grūti nopūšamies zem smagās nastas, jo negribam palikt bez apģērba, bet gribam būt ietērpti, ka dzīvība aprītu to, kas mirstīgs.Llai, pat zaudējuši tagadējo ietērpu, mēs neizrādītos kaili.%Kamēr esam uz zemes celtajā teltī, mēs smagi nopūšamies, jo liela ir mūsu vēlēšanās ietērpties tajā mājoklī, kas no debesīm, 5Mēs zinām – kad uz zemes celtā telts, kurā mītam, reiz sagrūs, mums būs Dieva celts mūžīgs mājoklis debesīs, kas nav rokām darināts.jo mūsu skatiens nav pievērsts redzamajam, bet neredzamajam; redzamais ir tikai uz brīdi, bet neredzamais – mūžīgs.mSŠābrīža ciešanas, kas ir vieglas, mums sagādā pārpārēm lielu godības smagumu mūžībā,Tādēļ mēs nezaudējam cerību; kaut arī ārējais cilvēks mūsos iznīkst, iekšējais – atjaunojas no dienas dienā. Tas viss ir jūsu dēļ, lai žēlastība, kas aug plašumā, sasniegdama daudzus, vairotu lielāku pateicību Dieva godībai.zinādami, ka viņš, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, augšāmcels arī mūs līdz ar Jēzu un nostatīs savā priekšā līdz ar jums.w Ir rakstīts: es ticu, tādēļ es runāju. – Tādā pašā ticības garā arī mēs ticam, tādēļ arī runājam,F  Tādējādi nāve darbojas mūsos, bet dzīvība – jūsos. % Mēs, kamēr vien dzīvojam, pastāvīgi tiekam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība atspīdētu mūsu mirstīgajā miesā.c ? Mēs nesam savā miesā Jēzus nāvi, lai arī Jēzus dzīvība atspīdētu mūsu miesā.e C mēs tiekam vajāti, bet neesam pamesti; mūs notriec pie zemes, bet mūs nevar pazudināt.g Gmēs visādi tiekam spaidīti, bet neesam salauzti; mēs esam neziņā, bet neesam izmisuši;Šis dārgums mūsos ir kā trauslos māla traukos, lai būtu redzams, ka spēka pārpilnība pieder Dievam, nevis nāk no mums pašiem:!;Jo Dievs, kas sacījis: no tumsas atspīdēs gaisma, – ir iespīdējis mūsu sirdīs, lai apgaismotu Dieva godības atzīšanu Jēzus Kristus vaigā.dANe jau sevi mēs sludinām, bet Kungu Jēzu Kristu, un mēs esam jūsu kalpi Jēzus dēļ.!;kuriem šā laikmeta dievs ir darījis aklu neticīgo prātu, ka viņi nespēj saskatīt Dieva attēla – Kristus godības evaņģēlija – spožumu.QJa arī mūsu evaņģēlijs ir apslēpts, tad tiem, kas iet pazušanā,GMēs esam atteikušies no slepeniem kauna darbiem, rīkojamies bez viltus, nesagrozām Dieva vārdu, bet parādām sevi atklātā patiesībā ikviena cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.\ 3Tādēļ mēs, kam šī kalpošana ir dota Dieva žēlastībā, nezaudējam drosmi.(IBet mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā.=uKungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība.Nbet, tiklīdz kāds pievēršas Kungam, apsegs viņam tiek noņemts.V~%Līdz pat šodienai – ikreiz, kad lasa Mozu, uz viņu sirdīm guļ apsegs,}#Viņu prāti tika ierobežoti, un līdz pat šodienai, Veco Derību lasot, šis apsegs paliek neatsegts – tas zūd tikai līdz ar Kristu.z|m Nevis tā kā Mozus, kas aizsedza savu vaigu ar apsegu, lai Israēla dēli neredzētu izzūdošā spožuma galu.N{ Būdami tik lielā cerībā, mēs esam brīvi un pilni paļāvības. .]~~!}||{{3zgyxxwvvvuqttxssws+r~rqqApp=ooNnnmzlkk`jjCii%hh4gggLffKeedddxdcc>b===6(u AZ4 o 7~8eEa q ? x  q 0 G a5]>GQ.ty0Viņu es tādēļ pie jums esmu sūtījis, lai jūs uzzinātu, kā man klājas, un lai viņš mierinātu jūsu sirdis.s+0Bet, lai arī jūs zinātu, kā man klājas un ko es daru, tad visu to jums darīs zināmu Tihiks, mīļais brālis un uzticamais kalps Kungā.grG0Kā vēstnesis es to sludinu, važās kalts; lai tad esmu bez bailēm, kā man tas pienākas.q0arī par mani, lai Dievs man dotu īstos vārdus, kad man jāatdara mute, lai drosmīgi sludinātu evaņģēlija noslēpumu.p)0Ar lūgšanām un aizlūgšanām lūdziet Dievu Garā ik brīdi! Esiet pastāvīgi nomodā un nepārtrauktā lūgšanā par visiem svētajiem,Vo%0uzlieciet pestīšanas bruņucepuri un tveriet Gara zobenu – Dieva vārdu!inK0Pie visa tā vēl satveriet ticības vairogu, ar kuru nodzēst visas ļaunā ugunīgās bultas,Pm0un apāvuši kājas, lai būtu gatavi cīņai par miera evaņģēliju!Zl-0Tad nu stāviet stingri, apjozušies ar patiesību, aplikuši taisnības bruņas~ku0 Ņemiet visus Dieva ieročus, lai jūs varētu stāties pretī ļaunajā dienā un, visu pārvarējuši, pastāvēt!j10 jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs.eiC0 Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām,Hh 0 Un beidzot – esiet stipri Kungā un viņa spēka varenībā!7gg0 Arī jūs, kungi, izturieties pret viņiem tāpat; atmetiet draudus, zinādami, ka gan viņiem, gan jums ir Kungs Debesīs, un viņš neuzlūko cilvēku pēc viņa ārienes.lfQ0zinādami, ka ikviens, kas dara labu, saņems to pašu pretī no Kunga – vai vergs vai brīvais.Ne0Labprātīgi kalpodami, jūs kalposiet nevis cilvēkiem, bet Kungam,d0neesiet tādi, kas kalpo tikai acu priekšā, gribēdami izpatikt cilvēkiem, bet kā Kristus kalpi, pildīdami Dieva gribu no sirds.qc[0Jūs, kalpi, ar bijību un trīsām sirds skaidrībā klausiet saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum;pbY0Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, bet audziniet viņus ar Kunga doto audzināšanu un pamācību.=au0lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes.L`0Godā savu tēvu un māti, šis ir pirmais bauslis ar apsolījumu:M_ 0Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem Kungā, jo tas ir taisni.b^=0!tomēr arī jūs ikviens mīliet savu sievu kā sevi pašu, bet sieva lai bīstas vīra.H] 0 Šis noslēpums ir liels; te es runāju par Kristu un draudzi,w\g0Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa..[W0mūs, kas esam viņa miesas locekļi.nZU0jo neviens jau nenīst savu paša miesu, bet gan to baro un lolo tāpat kā Kristus savu draudzi –zYm0Tāpat arī vīriem pienākas mīlēt savas sievas kā savu miesu – tas, kas mīl savu sievu, mīl sevi pašu, X0lai draudzi varētu stādīt sev līdzās godības pilnu, bez traipiem, negludumiem un kā tamlīdzīga – svētu un nevainojamu.OW0lai to darītu svētu, šķīstot mazgāšanā ar ūdeni caur vārdu,~Vu0Jūs, vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi un pats sevi tās labā ir ziedojis,TU!0kā draudze visās lietās pakļaujas Kristum, tāpat arī sievas vīriem.pTY0jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, pats būdams savas miesas Pestītājs;5Se0jūs, sievas, – saviem vīriem kā Kungam,4Rc0Pakļaujieties cits citam Kristus bijībā:]Q30Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.{Po0kopīgi skandēdami psalmus, slavinājuma un garīgas dziesmas, dziedādami un spēlēdami savās sirdīs Kungam.PO0Nepiedzerieties vīna, no kā rodas izlaidība, bet topiet Gara pilni,BN0Neesiet nesaprātīgi, bet saprotiet, kas ir Kunga griba.;Mq0izmantojiet šo laiku, jo šīs dienas ir ļaunas.XL)0Rūpīgi raugiet, kā jūs dzīvojat, nedzīvojiet kā negudri, bet kā gudri,K%0jo viss, kas gaismā redzams, ir gaisma. Tādēļ ir sacīts: guļošais, mosties! Celies augšā no mirušajiem, un tev atmirdzēs Kristus!2J_0 bet viss atmaskotais gaismā top redzams,II 0 Ko nepaklausīgie slepenībā dara, par to ir kauns pat runāt,OH0 Nepiedalieties neauglīgos tumsības darbos, bet gan atmaskojiet tos!3Ga0 Pārliecinieties, kas ir patīkams Kungam!EF0 Gaismas auglis ir visā, kas krietns, taisnīgs un patiess.aE;0jo jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā; dzīvojiet kā gaismas bērni!#DA0Nepalieciet kopā ar tiem,sC_0Neviens lai jūs nepieviļ ar tukšiem vārdiem, jo par to nāk Dieva dusmas pār nepaklausības dēliem.B%0Ziniet skaidri: neviens netiklis, nešķīstais vai negausis, tas ir, neviens elku kalps, neiemantos savu daļu Kristus un Dieva valstībā.A0Tāpat arī nekaunīgas, muļķīgas runas vai rupji joki – tas viss nepieklājas, bet tā vietā lai ir pateicība Dievam.@0Bet netiklība, visāda nešķīstība vai negausība jūsu vidū lai netiek pat pieminēta, kā tas svētajiem pieklājas.?'0un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā sevi atdevis Dievam par upurdāvanu un jauki smaržojošu ziedojumu.@> }0Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā viņšs=_0 Esiet krietni cits pret citu un žēlsirdīgi, piedodiet viens otram, kā Dievs Kristū ir piedevis jums.q<[0Viss rūgtums, niknums, dusmas, klaigas un zaimi no jums lai ir tālu prom līdz ar visu citu ļaunumu.^;50Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko jūs esat apzīmogoti izpirkšanas dienai.$:A0No jūsu mutes lai nenāk nekāda samaitāta runa, bet tikai tas, kas ir derīgs un nepieciešams stiprināšanai, lai būtu par svētību klausītājiem.~9u0Lai zaglis vairs nezog, bet labāk lai pūlas pats savām rokām darīt labu, lai varētu dot tam, kas ir trūkumā.&8G0Un nedodiet vietu velnam. –N70Dusmojoties neapgrēkojieties! Lai saule nenoriet, jums dusmojoties.u6c0Tādēļ, atmetuši melus, runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs esam locekļi viens otram.e5C0Ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva taisnībā un patiesības svētumā./4Y0atjaunojieties savā prātā un garā.|3q0tad atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu un veco cilvēku sevī, kas savās iekārēs nomaldījies iet bojā;Y2+0ja jūs to esat dzirdējuši un mācījušies patiesībā, kāda tā ir Jēzū,-1U0Ne tā jūs esat iepazinuši Kristu;|0q0viņi ir zaudējuši kauna jūtas un nodevušies izlaidībai, nepiesātināmi ļaudamies visādai nešķīstībai./0būdami aptumšoti saprašanā, atsvešināti no dievišķās dzīvības savas nezināšanas un sirds nocietinātības dēļ,x.i0To es jums saku un apliecinu Kungā: jums vairs nav jāstaigā tā, kā pagāni dzīvo sava prāta tukšībā,-0No viņa visa miesa, saistīta un savienota visādām saitēm, katra daļa, darbodamās un celta viņa mīlestībā, iegūst spēju augt.],30Apliecinādami patiesību mīlestībā, mēs pieaugsim Kristū, kas ir galva visam.&+E0Tad mēs vairs nebūsim mazi bērni, kas tiek mētāti un aizrauti līdzi katram mācības vējam cilvēku viltīgajā spēlē, ar kuru tie ievilina maldos.*#0 līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienotību ticībā un atziņā uz Dieva Dēlu, līdz sasniegsim vīra briedumu, Kristus pilnības mēru.T)!0 lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, lai tā veidotos Kristus miesa,e(C0 Viņš dāvāja vispirms apustuļus, tad praviešus, evaņģēlistus, ganus un skolotājus,h'I0 Tas, kas nokāpa, ir tas pats, kas uzkāpa augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.\&10 Ko nozīmē – viņš uzkāpa? Vai ne to, ka viņš arī nokāpa zemes dziļumos?o%W0Tādēļ ir sacīts: uzkāpa augstumos, vezdams līdzi sagūstītos; viņš deva dāvanas cilvēkiem.Z$-0Ikvienam mums ir dota žēlastība tādā mērā, kādu Kristus to piešķīris.Q#0viens Dievs un Tēvs visiem, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos.5"e0viens Kungs, viena ticība, viena kristība,m!S0Viena miesa un viens Gars – tāpat kā vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti –N 0dedzīgi sargādami vienotību Garā, uzturēdami to ar miera saiti.^50visā pazemībā, lēnprātībā un pacietībā, ar mīlestību panesdami cits citu,u e0Tad nu es, cietumnieks Kunga dēļ, lūdzu jūs dzīvot tā aicinājuma cienīgi, ar kuru esat aicināti –_70lai viņam gods draudzē un Jēzū Kristū paaudžu paaudzēs, mūžu mūžos! Āmen!w0Dievam, kas, ar savu spēku darbodamies mūsos, spēj darīt neizmērojami vairāk, nekā mēs lūdzam vai nojaušam,xi0un atzītu Kristus mīlestību, kas pārāka par atziņu, un lai Dievs jūs piepildītu visā savā pilnībā.q[0lai līdz ar visiem svētajiem jūs būtu spējīgi izprast tās plašumu, garumu, augstumu un dziļumus_0tā ka Kristus caur ticību iemājo jūsu sirdīs un jūs iesakņojaties un nostiprināties mīlestībā,|q0Es lūdzu, lai viņš pēc savas godības bagātības dod stiprinājumu jūsu iekšējam cilvēkam caur savu Garu,J 0no kā ikviena cilts debesīs un virs zemes iegūst savu vārdu.7i0Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā,r]0 Tad nu es lūdzu: nezaudējiet drosmi manu ciešanu dēļ, ko panesu jūsu labā, – tas ir jūsu gods.\10 Kristū mums ir drošs prāts un ticībā uz viņu ir paļāvība tuvoties Dievam.V%0 kas pēc viņa mūžīgā nolūka ir īstenota Jēzū Kristū, mūsu Kungā.kO0 lai caur draudzi darītu zināmu visām varām un spēkiem debesīs Dieva daudzveidīgo gudrību,w0 un celt gaismā, kā jārīkojas ar noslēpumu, kas kopš mūžīgiem laikiem bija apslēpts visa radītājā Dievā,0Man, vismazākajam no svētajiem, dota žēlastība caur evaņģēliju sludināt pagāniem Kristus neizdibināmo bagātību~u0kura kalps es esmu kļuvis caur to Dieva žēlastības dāvanu, kas man dota pēc viņa spēka darbīgās izpausmes.$A0Tādējādi pagāni ir kļuvuši par līdzmantiniekiem, tās pašas miesas locekļiem un apsolījuma līdzdalībniekiem Jēzū Kristū caur evaņģēliju, 90Šis noslēpums cilvēku dēliem citās paaudzēs netika darīts zināms, kā tas tagad Garā ir atklāts viņa svētajiem apustuļiem un praviešiem.L 0To lasīdami, jūs varat noprast manu Kristus noslēpuma izpratni.j M0Tas ir noslēpums, kas man ar atklāsmi darīts zināms, kā jau esmu par to īsumā rakstījis.] 30Jūs jau esat dzirdējuši par Dieva žēlastības mantību, kas man jums jānodod.a  =0Tādēļ es, Pāvils, esmu kļuvis par Jēzus Kristus cietumnieku jūsu, pagānu, labad.B0Viņā arī jūs tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā.K0Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Kungam.[/0kas uzcelta uz apustuļu un praviešu pamata, tās stūrakmens ir Jēzus Kristus.q[0Tagad jūs vairs neesat svešinieki un piemājotāji, bet esat līdzpilsoņi svētajiem un Dieva saime,a;0lai caur viņu mums, gan vieniem, gan otriem, būtu dota pieeja pie Tēva vienā Garā.nU0Viņš atnākdams ir pasludinājis mieru – gan jums, kas bijāt tālu, gan viņiem, kas bija tuvu,\10un abiem dodams izlīgumu ar Dievu vienā miesā, nonāvēdams ienaidu pie krusta.!0atceldams savā miesā likuma spēku bauslības pavēlēm, lai šos divus pārradītu sevī par vienu jaunu cilvēku, tā panākdams mieru0Viņš ir mūsu miers, jo viņš savā miesā abus darījis par vienu un noārdījis šķērsli – ienaida sienu, kas tos šķīra,]30 Bet tagad jūs, kas bijāt tālu, Kristū Jēzū esat kļuvuši tuvi viņa asinīs.(~I0 tolaik bijāt šķirti no Kristus un Israēla sabiedrība jums bija slēgta, jūs bijāt svešinieki apsolījuma derībai, bez cerības un bez Dieva pasaulē. } 0 Tādēļ atcerieties, ka jūs, kas reiz pēc savas izcelsmes bijāt pagāni, ko miesā apgraizītie sauca par neapgraizītajiem,|0 Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.={u0 tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties.fzE0Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana,y-0lai savā labvēlībā pret mums Dievs mums parādītu nākamajos laikmetos savas žēlastības neizmērojamo bagātību, kas ir Kristū Jēzū.nxU0viņš mūs līdz ar Kristu ir augšāmcēlis un līdz ar viņu sēdinājis debesīs Kristū Jēzū, w0viņš līdz ar Kristu atdzīvināja arī mūs, kas bijām miruši savos pārkāpumos, – žēlastībā jūs esat izglābti –,mvS0Bet Dieva žēlastība ir bagātīga, savas lielās mīlestības dēļ, ar ko viņš mūs mīlēja,>uu0Viņu vidū arī mēs reiz dzīvojām savās miesas iekārēs, rīkodamies pēc miesas iegribām un iedomām, un pēc savas dabas bijām dusmības bērni tāpat kā visi pārējie.>tu0kuros reiz dzīvojāt, piederēdami šīs pasaules laikmetam, pakļaudamies valdniekam, kas valda pār gaisa valstību, pār to garu, kas vēl tagad darbojas nepaklausības dēlos.?s {0Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos,Tr #0kas ir viņa miesa, viņa piepildījums – viņa, kas visu visur piepilda.mq U0Visu viņš ir nolicis zem Kristus kājām, bet viņu pašu kā galvu pāri visam ir devis draudzei,%p E0augstāk par ikkatru valdību, varu, spēku, valdīšanu un pār visu citu, lai kādā vārdā arī to nosauktu, ne vien šajā laikā, bet arī nākamajā.to c0parādījis Kristū, augšāmceldams to no mirušajiem un sēdinādams pie savas labās rokas debesīs, –n /0lai jūs zinātu, cik neizmērojami liela ir viņa dievišķā varenība, kas darbojas pie mums, ticīgajiem. Šī varenā spēka darbību viņšm +0lai jūsu gara acis būtu apgaismotas un lai jūs zinātu, kas ir viņa aicinājuma cerība un kādu godības bagātību iemanto viņa svētie,l 0lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dod jums gudrības un atklāsmes garu, tā ka jūs viņu atzīstat,Wk )0nemitos pateikties par jums, pastāvīgi pieminēdams jūs savās lūgšanās,uj e0Tādēļ arī es, dzirdēdams par jūsu ticību Kungā Jēzū un par jūsu mīlestību uz visiem svētajiem, i 0kas ir ķīla tam, ka mēs saņemsim mantojumu un ka viņš mūs ir izpircis sev par īpašumu, lai mēs esam viņa godības slava.;h q0 Viņā jūs arī esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un viņā jūs, ticēdami šim evaņģēlijam, esat apzīmogoti ar apsolīto Svēto Garu,`g ;0 lai mēs būtu viņa godības slava, mēs, kas jau iepriekš esam cerējuši uz Kristu.f  0 Viņā arī mēs pēc Dieva sākotnējā nodoma kļuvām par īpašumu Dievam, kas visas lietas dara pēc savas gribas lēmuma,re _0 kā nodomu laiku piepildījumam, – visu apvienot Kristū, gan to, kas debesīs, gan to, kas virs zemes.d  0 Dievs mums darījis zināmu savas gribas noslēpumu – pēc savas labprātības, ko viņš jau iesākumā bija nolicis KristūFc 0ko viņš mums dāsni dāvājis visā gudrībā un izpratnē.vb g0Kristū mums ir izpirkšana caur viņa asinīm, pārkāpumu piedošana pēc Dieva bagātīgās žēlastības,ma U0par slavu savas godības pilnai žēlastībai, ar ko viņš apžēlojies par mums savā mīļotajā.w` i0Pēc savas gribas labprātības viņš jau iepriekš lēmis mūs pieņemt par saviem dēliem caur Jēzu Kristu _ 0Viņš arī izredzēja mūs Kristū pirms pasaules radīšanas, lai mēs būtu svēti un viņa priekšā nevainojami mīlestībā.^ /0Augsti slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs svētījis visās garīgajās svētībās, kas mums Kristū ir debesīs!V] '0Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus!m\ W0Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis, svētajiem un Jēzū Kristū ticīgajiem Efesā.W['&Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu, brāļi! Āmen!]Z3&Turpmāk lai neviens man neliek vairs ciest, jo es nesu Jēzus rētas savā miesā.aY;&Miers un apžēlošana pār tiem, kas dzīvos pēc šā likuma, un pār Dieva Israēlu!dXA&Jo ne apgraizīšana ir kaut kas vai neapgraizīšana, bet vienīgi – jaunais radījums.W)&Bet man lai citādas dižošanās nav kā vienīgi ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko pasaule man ir krustā piesista un es pasaulei."V=& Jo arī paši šie apgraizītie neturas pie bauslības, bet grib, lai jūs tiktu apgraizīti, ka varētu lepoties ar to, kas pie jūsu miesas izdarīts.U%& Tie, kas grib dižoties un izpatikt miesai, spiež jūs pieņemt apgraizīšanu vienīgi tādēļ, lai Kristus krusta dēļ netiktu vajāti.OT& Redziet, ar kādiem lieliem burtiem es jums rakstu pats ar savu roku.qS[& Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, īpaši tiem, kas ticībā pieder pie mūsu saimes.YR+& Darīsim labu nepagurdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja vien nepadosimies.uQc&kas sēj savā miesā, tas no miesas pļaus postu, bet, kas sēj Garā, no Gara pļaus mūžīgo dzīvību.cP?&Nepievilieties, Dievs nekļūs par apsmieklu – ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus:PO&Kas mācās Dieva vārdu, lai visos labumos dalās ar savu skolotāju.%NE&jo katram jānes sava nasta.mMS&Katrs lai pārbauda pats savus darbus. Tad viņam būs pamats lepoties savā priekšā, nevis citu,`L9&Ja kāds iedomājas, ka viņš ir nezin kas, nebūdams nekas, tāds maldina pats sevi.OK&Nesiet cits cita grūtumus, tā jūs piepildīsiet Kristus bauslību!FJ &Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir izdarījis pārkāpumu, tad jūs, kas esat garīgi, centieties viņu izlabot lēnprātības garā, bet pielūko, ka arī tu pats nekrīti kārdināšanā.LI&Nekārosim pēc tukša goda, cits citu izaicinādami un skauzdami.KH&Ja mēs caur Garu esam dzīvi, tad, Gara vadīti, arī dzīvosim.]G3&Tie, kas ir Kristū, ir miesu krustā piesituši kopā ar kaislībām un iekārēm.IF &lēnprātība, savaldība. Pret tādām lietām nav bauslības.hEI&Bet Gara auglis ir: mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība,MD&skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es jūs tagad brīdinu, tāpat kā jau iepriekš esmu jums sacījis: tie, kas tādas lietas dara, Dieva valstību neiemantos.Cw&kalpošana elkiem, pūšļošana, ienaids, ķildas, greizsirdība, dusmas, patmīlība, nesaticība, šķeltniecība,ZB-&Miesas darbi ir skaidri redzami, tie ir: netiklība, nešķīstība, izlaidība,7Ai&Ja Gars jūs vada, jūs neesat zem bauslības.@/&Jo miesa iekāro pretēji Garam, bet Gars – pretēji miesai. Tādēļ ka tie abi stāv viens otram pretī, jūs nevarat darīt visu, ko gribat.V?%&Bet es jums saku: dzīvojiet Garā, tad jūs neļausieties miesas iegribām.a>;&Ja jūs cits citam kožat un viens otru graužat, pielūkojiet, ka cits citu neaprijat!g=G&Jo visa bauslība ir piepildīta vienā vārdā, un proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu! < & Bet jūs, brāļi, esat aicināti brīvībai; vienīgi nedodiet vaļu miesas tieksmēm, bet kalpojiet viens otram mīlestībā.0;[& Lai tie, kas jūs musina, kropļo sevi!:& Brāļi, ja es vēl aizvien sludinu apgraizīšanu, tad kādēļ es tieku vajāts? Tad jau krusts vairs nav par piedauzību.9}& Es esmu pārliecināts par jums mūsu Kungā, ka jūs vairs neprātosiet neko citu, bet jūsu musinātājs saņems sodu.08[& Mazumiņš rauga saraudzē visu mīklu.;7q&Šī pierunāšana nenāk no tā, kas jūs aicina.M6&Jūs skrējāt labi; kas gan jūs traucēja paklausīt patiesībai?5&Jo Kristū Jēzū neko neiespēj nedz apgraizīšana, nedz neapgraizīšana, bet gan ticība, kas darbojas caur mīlestību.K4&Bet mēs garā gaidām uz taisnības cerību, kas ir no ticības.w3g&Jūs, kas gribat bauslībā tikt attaisnoti, esat šķirti no Kristus, jūs esat atkrituši no žēlastības.2{&Un es vēlreiz apliecinu katram, kas apgraizās, – tāds viņš kļūst par parādnieku, kam jāpilda visa bauslība.p1Y&Redzi, es, Pāvils, jums to saku: ja jūs ļaujat sevi apgraizīt, tad Kristus jums neko nepalīdzēs.t0 c&Brīvībai Kristus mūs ir atsvabinājis, tad nu pastāviet tajā un neuzņemieties atkal bauslības jūgu.N/&Tātad, brāļi, mēs neesam vis verdzenes bērni, bet gan brīvās.w.g&Ko tad saka Raksti? – Padzen verdzeni un viņas dēlu, jo verdzenes dēls nemantos kopā ar brīvās dēlu.^-5&Un, tāpat kā toreiz no miesas dzimušais vajāja dzimušo no gara, tā arī tagad.G,&Bet jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni tāpat kā Īzaks.S+&jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, kas neesi dzemdējusi, ļauj vaļu gavilēm un sauc, tu, kas neesi cietusi dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientuļajai, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.B*&Taču debesu Jeruzāleme ir brīva, viņa ir mūsu māte,)y&Hāgare ir Sīnaja kalns Arābijā – un tāda ir tagadējā Jeruzāleme, kas līdz ar saviem bērniem ir verdzībā.(&Šis notikums izsaka līdzību: ir divas derības – viena nāk no Sīnaja kalna un dzemdē verdzībai, tā ir Hāgare –r']&Tas, kas bija no verdzenes, bija dzimis no miesas, turpretī tas, kas no brīvās, – caur apsolījumu.c&?&Ir taču rakstīts: Ābrahāmam bija divi dēli – viens no verdzenes, otrs no brīvās.e%C&Jūs, kas gribat būt zem bauslības, sakiet man – vai jūs nedzirdat, ko saka bauslība?l$Q&es gribētu tagad būt pie jums un runāt pavisam citādi, jo es esmu pilnīgā neziņā par jums.j#M&Mani bērni, kuru dēļ es atkal ciešu dzemdību sāpes, lai Kristus beidzot izveidojas jūsos,T"!&Būt dedzīgiem uz labu vienmēr ir labi, ne tikai tad, kad esmu pie jums.{!o&Bet to dedzība, kas jūs grib šķirt no mums, tā nav laba, jo viņi grib, lai jūs degtu dedzībā uz viņiem.S &Vai tagad, jums patiesību sacīdams, esmu kļuvis par jūsu ienaidnieku?.U&Kur tagad ir palikusi jūsu svētlaime? To es jums apliecinu, ka toreiz, ja vien būtu bijis iespējams, jūs pat savas acis būtu izrāvuši un atdevuši tās man!0Y&un, lai gan mana slimība jums bija par pārbaudījumu, jūs mani neuzņēmāt ar nicināšanu vai riebumu, bet uzņēmāt kā Dieva eņģeli, kā pašu Jēzu Kristu.b=& Jūs arī zināt, ka, pirmoreiz pasludinot jums evaņģēliju, es biju miesas nespēkā,w& Brāļi, es jūs lūdzu, topiet tādi kā es, jo es esmu kā viens no jums! Jūs man neko ļaunu neesat nodarījuši.O& man ir bažas par jums, vai nebūšu veltīgi jūsu labā pūlējies.R& Jūs cītīgi ievērojat dienas un mēnešus, noteiktus laikus un gadus;c?& Bet tagad, kad jūs esat atzinuši Dievu; pareizāk gan, kad Dievs jūs ir atzinis, – kā tad jūs atkal pievēršaties nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un no jauna gribat ļaut tiem sevi paverdzināt?_7&Tolaik, kad Dievu vēl nepazināt, jūs vergojāt tiem, kas patiesībā nebija dievi.b=&Tātad tu vairs neesi vergs, bet gan dēls un, ja dēls, tad caur Dievu arī mantinieks.jM&Tā kā jūs esat dēli, Dievs sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, kas sauc: Aba! Tēvs!dA&lai izpirktu tos, kas pakļauti bauslībai, un lai mēs tiktu pieņemti par Dieva dēliem.~u&Bet, kad pienāca laiku beigas, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima no sievietes, piedzima pakļauts bauslībai,fE&Tāpat arī mēs, kamēr vēl nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku paverdzināti.]3&Viņš ir pakļauts aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva noteiktajam laikam. }&Es jums saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, viņš neatšķiras no verga, kaut arī viņš ir kungs pār visiem.gG&Un, ja jūs piederat Kristum, jūs esat Ābrahāma pēcnācēji, mantinieki pēc apsolījuma.&Tur nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes – jūs visi esat viens Jēzū Kristū.M&jo jūs visi, kas esat uz Kristu kristīti, esat ietērpti Kristū.> w&Ticībā uz Jēzu Kristu jūs visi esat Dieva bērni,Q &Bet, kad ticība atnākusi, mēs audzinātājai vairs neesam pakļauti.n U&un tātad bauslība ir bijusi mūsu audzinātāja līdz Kristum, lai ticībā mēs tiktu attaisnoti.{ o&Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām ieslēgti bauslības važās līdz brīdim, kad bija jāatklājas ticībai,w g&Bet Raksti visu ir ieslēguši grēka varā, lai apsolījums tiktu dots ticīgajiem ticībā uz Jēzu Kristu.5&Vai bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nē, taču! Ja bauslībai būtu dots spēks darīt dzīvu, tad patiešām taisnība nāktu no bauslības.A}&Bet, kur ir viens, tur vidutāja nav, un Dievs ir viens.S&Bet kādēļ tad vajadzīga bauslība? Tā pārkāpumu dēļ bija pielikta klāt līdz brīdim, kad nāca dzimums, kam bija dots apsolījums; tā bija eņģeļu iedibināta un ar vidutāja roku iedota.  &Ja jau mantojums nāktu no bauslības, tad tas vairs nav no apsolījuma, bet Ābrahāmam Dievs to ir dāvājis caur apsolījumu.O&Ar to es gribu sacīt, ka bauslība, nākusi četri simti trīsdesmit gadus vēlāk, neatceļ Dieva derību, kas jau iepriekš stājusies spēkā, nav tā, ka apsolījums būtu padarīts nederīgs.2]&Apsolījumi bija doti Ābrahāmam un viņa dzimumam; nav sacīts: un dzimumiem – it kā par daudziem, bet sacīts ir par vienu: un tavam dzimumam – tas ir, Kristum.1&Brāļi, es runāju pēc cilvēku saprašanas: arī testamentu, ko cilvēki slēguši un kas stājies spēkā, visi ievēro un neko tajā nemaina.&lai Ābrahāmam dotā svētība varētu nākt pār pagāniem Kristū Jēzū un mēs caur ticību saņemtu Gara apsolījumu.$A& Kristus mūs ir izpircis no bauslības lāsta, pats mūsu vietā kļūdams par lāstu, – jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas pakārts pie koka, –c?& Tātad bauslība nebalstās ticībā, bet, kas pilda bauslību, tas tajā gūs dzīvību.~& Ir skaidrs, ka neviens, kas balstās uz bauslību, nekļūst attaisnots Dieva priekšā, jo taisnais dzīvos no ticības./}W& bet tie, kas balstās uz bauslības darbiem, atrodas zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas nepilda to visu, kas rakstīts šajā bauslības grāmatā.L|& Tātad tie, kas tic, saņem svētību līdz ar ticīgo Ābrahāmu,{!&Bet Raksti, paredzēdami, ka Dievs ticībā attaisno pagānus, jau iepriekš pasludināja Ābrahāmam: tevī tiks svētītas visas tautas.7zi&tāpat arī tie, kas tic, ir Ābrahāma dēli.eyC&Atzīstiet to – Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību,(xI&Vai tad tas, kas dāvā jums Garu un darbina jūsos brīnišķus spēkus, dara to jūsu bauslības darbu dēļ vai caur ticības vēsti, ko esat dzirdējuši?Hw &Vai tik daudz jūs esat velti izcietuši? Un ja vien veltīgi!^v5&Vai esat tādi nejēgas – reiz sākuši Garā, nu gribat tapt pilnīgi caur miesu?u-&Tikai vienu gan es gribētu no jums uzzināt: vai jūs Garu esat saņēmuši no bauslības darbiem vai no ticības vēsts, ko esat dzirdējuši?{t q&Ak jūs, bezprātīgie galatieši, kas jūs ir nobūris? Jūs, kam acu priekšā Kristus attēlots, krustā sists!vse&Es neatstumju Dieva žēlastību; jo Kristus veltīgi būtu miris, ja Dieva taisnība nāktu caur bauslību.'rG&tādēļ nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus. Un mana dzīve miesā tagad ir ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.vqe&Bet caur bauslību es bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam. Līdz ar Kristu esmu pienaglots krustā,Zp-&Ja es no jauna uzceļu to, ko nojaucu, tad es pats sevi padaru par pārkāpēju.o &Ja mēs, kas meklējam attaisnošanu Kristū, paši nu izrādāmies grēcinieki – vai tad Kristus kalpo grēkam? Nē, taču!*nM&zinādami, ka neviens cilvēks nekļūst attaisnots ar bauslības darbiem, bet vienīgi ticībā Jēzum Kristum, esam sākuši ticēt uz Jēzu Kristu, lai kļūtu attaisnoti Kristus ticībā, nevis pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst attaisnots.Gm&Pat mēs, kas esam dzimuši jūdi, nevis pagānu grēcinieki,cl?&Kad es redzēju, ka viņi nerīkojas pēc evaņģēlija patiesības, es Kēfam visu priekšā sacīju: ja tu, būdams jūds, nedzīvo kā jūds, bet kā pagāns, kā tad tu pagānus spied dzīvot pēc jūdu paražām?kw& Tad arī pārējie jūdi sāka liekuļot tāpat kā viņš, un pat Barnaba tika ierauts līdz ar viņiem liekulībā.Gj& Jo, pirms bija ieradušies kādi no Jēkaba, Kēfa ēda kopā ar pagāniem, bet, kad tie ieradās, viņš, baidīdamies no apgraizītajiem, novērsās no pagāniem un turējās atsevišķi.si_& Bet, kad Kēfa ieradās Antiohijā, es atklāti nostājos pret viņu, tādēļ ka viņš bija apsūdzams.Rh& vienīgi – lai atceramies nabagus, ko arī čakli esmu centies darīt.xgi& un uzzinājuši par žēlastību, kas man dota, Jēkabs, Kēfa un Jānis, kurus uzskatīja par draudzes pīlāriem, apliecinādami vienību, sniedza man un Barnabam roku, lai mēs darbotos pie pagāniem, bet viņi – pie apgraizītajiem;f&jo Dievs, kas darbojās caur Pēteri viņa apustuļa darbā pie apgraizītajiem, darbojās arī caur mani pie pagāniem, –e!&Tieši otrādi, redzēdami, ka man uzticēta evaņģēlija sludināšana pie neapgraizītajiem tāpat kā Pēterim pie apgraizītajiem –>du&Bet tie, kurus draudzē uzskatīja par ietekmīgiem – kādi tie bija, man ir vienalga, jo Dievs cilvēku neskata pēc ārienes, – tie manai mācībai neko klāt nav pielikuši.ucc&mēs ne mirkli tiem nepiekāpāmies un nepakļāvāmies, lai pie jums saglabātos evaņģēlija patiesība.b5&Lai gan bija sūtīti arī viltus brāļi un tie bija iezagušies izokšķerēt mūsu brīvību, kas mums ir Jēzū Kristū, lai mūs paverdzinātu, 86~~T~}}Y|| {{/zzIyyHxxHww6vv"u1ttt'ssyrqqVppooo nnunmm-llZkkjjrii>E==<;;h;#::-99?88J77C655k44Q33F22 11b00"//~/ .p.%--M,,++4**F))(}()''_' &O%%%$$F##n#"" ! @`$:>:^ui6D% = E # } _%8QjNJūs zināt tos Jēzus Kristus mudinājumus, ko mēs jums esam devuši.mi UNVisbeidzot, brāļi, mēs lūdzam jūs un mudinām Kunga Jēzus vārdā; mēs esam jūs pamācījuši, kā jums vajadzētu dzīvot, lai jūs būtu patīkami Dievam – jūs jau tā arī dzīvojat –, un dariet tā vēl vairāk.!h;N lai jūsu sirdis būtu stipras un šķīstas svētumā Dieva un mūsu Tēva priekšā, kad nāks mūsu Kungs Jēzus ar visiem saviem svētajiem. Āmen!|gqN Lai Kungs bagātīgi pilda jūs ar mīlestību citam uz citu un uz visiem pārējiem, tāpat kā mēs mīlam jūs,Zf-N Lai pats Dievs un mūsu Tēvs un mūsu Kungs Jēzus taisno mūsu ceļu pie jums! eN Cik vien spēdami dienu un nakti mēs lūdzam Dievu, lai jūs atkal varētu skatīt vaigā un aizpildīt trūkumus jūsu ticībā.ydkN Kā lai mēs pateicamies Dievam par jums – par visu to prieku, ko mēs jūtam par jums mūsu Dieva priekšā?Jc NJo nu mēs patiesi dzīvosim, ja vien jūs pastāvēsiet Kungā.nbUNTā nu visās mūsu ciešanās un spaidos jūs, brāļi, esat mūs iedrošinājuši ar savu ticību.Ua#NBet nupat pie mums pārnāca Timotejs un atnesa priecīgu vēsti par jūsu ticību un mīlestību un to, ka jūs vienmēr pieminat mūs ar labvēlību, ilgodamies mūs atkal redzēt tāpat kā mēs jūs.^`5NTādēļ arī es, vairs nespēdams ilgāk gaidīt, nosūtīju Timoteju, lai pārliecātos par jūsu ticību. Mani māca bažas, vai tik kārdinātājs nav jūs kārdinājis un mūsu pūles nebūs bijušas veltas.s__NPie jums būdami, mēs jau jūs brīdinājām, ka mums būs jācieš. Tā arī notika, un jūs to zināt.t^aNtā ka lai neviens nekļūtu svārstīgs šajās ciešanās. Jūs taču paši zināt, ka esam tam nolikti.!];Nbet pie jums sūtīt Timoteju, mūsu brāli un Dieva kalpu Kristus evaņģēlija sludināšanā, lai viņš stiprinātu jūs ticībā un uzmundrinātu,Y\ -NTādēļ, nespēdami vairs izturēt, mēs nolēmām Atēnās palikt vieni paši,2[_NPatiesi, jūs esat mūsu slava un prieks! Z NKurš gan cits, ja ne jūs esat mūsu cerība, prieks un balva, ar ko dižoties mūsu Kunga Jēzus priekšā, kad viņš nāks!?zYmNTādēļ mēs gribējām nākt pie jums – es, Pāvils, ne reizi vien –, bet sātans lika mums šķēršļus.NXNBet mēs, brāļi, uz īsu brīdi esam kļuvuši bāri bez jums – mēs gan bijām šķirti vaigā, bet ne sirdī – dedzīgi kārojām un visādi pūlējāmies, lai varētu skatīt jūs vaigā."W=Njo viņi aizliedz mums runāt ar pagāniem un liedz mums tos glābt. Tā viņi dara pilnu savu grēku mēru. Pār viņiem ir jau nākušas Dieva dusmas.VNkas nogalināja Kungu Jēzu un praviešus un neganti vajāja arī mūs. Viņi nav patīkami Dievam un ir naidīgi visiem cilvēkiem,,UQNJūs, brāļi, esat kļuvuši līdzinieki tām Dieva draudzēm Jēzū Kristū, kas ir Jūdejā, jo jūs no saviem tautiešiem cietāt tāpat kā viņi no jūdiem,T{N Un tādēļ mēs nemitīgi pateicamies Dievam, ka jūs, saņēmuši no mums Dieva vēstījuma vārdus, esat tos uzņēmuši ne kā cilvēku sacītus vārdus, bet kā vārdus no Dieva, kā tas tiešām ir, un Dievs arī darbojas jūsos, ticīgajos.S+N aizstāvēdami, iedrošinādami un pārliecinādami jūs dzīvot cienīgi – saskaņā ar Dievu, kas jūs aicina savā Valstībā un godībā.pRYN Jūs to zināt, ka mēs izturējāmies pret katru no jums tā, kā tēvs izturas pret saviem bērniem,wQgN Jūs un Dievs esat liecinieki, cik dievbijīgi un godīgi, un nevainojami mēs bijām pret jums, ticīgajiem.@PyN Brāļi, atcerieties mūsu pūles un smago darbu – mēs strādājām dienu un nakti, lai nevienam no jums nebūtu par apgrūtinājumu, kamēr sludinājām jums Dieva evaņģēliju.!O;NPēc jums ilgodamies, mēs apņemamies dalīties ar jums ne tikai Dieva evaņģēlijā, bet arī savās dvēselēs, jo jūs mums esat kļuvuši mīļi.@NyNJa arī mēs kā Kristus apustuļi varējām izmantot savu ietekmi, tomēr jūsu vidū mēs bijām pavisam lēnprātīgi – gluži kā barotāja māte mēdz samīļot savus bērnus.OMNne arī lai gūtu slavu pie cilvēkiem – pie jums vai pie svešiem.yLkNJūs labi zināt, mēs nekad neesam nākuši ar glaimiem vai alkatības dzīti – Dievs tam ir liecinieks –, NPāvils, Silvāns un Timotejs Dievā Tēvā un Kungā Jēzū Kristū sveicina tesalonīkiešu draudzi. Lai žēlastība jums un miers!l=QDSveiciens rakstīts ar manu, Pāvila, roku: atcerieties manas važas! Žēlastība lai ir ar jums!h<IDUn Arhipam sakiet: “Raugies, lai kalpošanu, ko saņēmi no Kunga, tu veiktu līdz galam.”;;oDKad šī vēstule būs nolasīta pie jums, parūpējieties, lai tā tiktu nolasīta arī Lāodikejas draudzē, un manu vēstuli, kas pienāks no Lāodikejas, izlasiet arī jūs.J: DSveiciniet brāļus Lāodikejā, Nimfu un draudzi viņas mājā!89kDJūs sveicina mīļotais ārsts Lūka un Dēma.n8UD Es apliecinu, ka viņš ir ļoti norūpējies par jums un pārējiem, kas Lāodikejā un Hierapolē.X7)D Jūs sveicina viens no jūsējiem, Epafrs, Kristus Jēzus kalps, kas vienmēr ir cīnījies par jums savās lūgšanās, lai jūs būtu pilnīgi un pastāvētu savā pārliecībā stingri pēc Dieva gribas. 6D un arī Jēzus, saukts Jūsts, – no jūdiem viņi vienīgie ir mani palīgi Dieva valstības darbā; viņi ir mans mierinājums.55cD Jūs sveicina mans ieslodzījuma biedrs Aristarhs un Barnabas radinieks Marks (par viņu jūs esat saņēmuši norādījumus; ja viņš pie jums ierodas, uzņemiet viņu),4'D Viņš ieradīsies kopā ar Onēsimu, uzticamo un mīļoto brāli, kas ir viens no jūsējiem; viņi jums izklāstīs visu, kas šeit notiek.3DViņu jau tādēļ es sūtīju pie jums, lai jūs uzzinātu, kas noticis ar mums, un lai viņš uzmundrinātu jūsu sirdis.}2sDVisu, kas attiecas uz mani, jums darīs zināmu Tihiks, mīļotais brālis, uzticamais kalps un darbabiedrs Kungā.w1gDJūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild.N0DIzturieties gudri pret tiem, kas ārpus draudzes, izmantojiet laiku.5/eDlūdziet, lai es varu sludināt, kā nākas..-DLūdziet Dievu arī par mums, lai Dievs mums atdara durvis vārdam, ka spējam izteikt Kristus noslēpumu, kura dēļ es esmu saistīts važās;G-DPalieciet vienmēr lūgšanā, nepagurstot pateikties Dievam., DKungi, izturieties pret saviem kalpiem, kā tas pēc taisnības pienākas, apzinādamies – arī pār jums ir Kungs debesīs.h+IDBet ļaundaris saņems atmaksu par savu ļaundarību, un tur cilvēka stāvoklim nav nozīmes.e*CDzinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu: jūs esat Kunga Kristus kalpi.Y)+DVisu, ko jūs darāt, to dariet no sirds – ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam,6(eDJūs, kalpi, esiet paklausīgi visās lietās saviem miesīgajiem kungiem, ne skata pēc – kā izdabājot kādam cilvēkam, bet ar šķīstu sirdi, Kungu Kristu bijājot.Q'DJūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, lai tie nekļūst pārāk bikli.w&gDJūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta.K%DJūs, vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.P$DJūs, sievas, pakļaujieties vīriem, tā piederas saskaņā ar Kungu.#DUn visu, ko vien jūs darāt, vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Kristus vārdā, caur viņu pateikdamies Dievam Tēvam.5"cDLai Kristus vārdi bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas!!yDJūsu sirdīs lai valda Kristus miers. Tam jūs esat aicināti, lai jūs kļūtu kā viena miesa; un esiet pateicīgi!N DBet pāri visam lai ir mīlestība, kas visu sasien kopā pilnībā.'D esiet pacietīgi un piedodiet cits citam, ja kādam ir pret kādu kas pārmetams, – kā Kungs jūs ir apžēlojis, tāpat dariet arī jūs.5D Kā Dieva izredzētie, svētie un Dieva mīlētie, apvelciet dziļu līdzjūtību, labestību, pazemību, lēnprātību, iecietību citam pret citu,'GD kur nav vairs nedz grieķa, nedz jūda, nedz apgraizīšanas vai neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visā ir Kristus.^5D un apvelciet atjaunoto cilvēku, kas ir atjaunots saprašanā pēc Radītāja tēla,dAD Nemelojiet cits citam, novelciet kā drānas no sevis veco cilvēku līdz ar viņa darbiemDBet tagad atmetiet šo visu: dusmas, nesavaldību, ļaunprātību, zaimošanu, neķītras runas, kas nāk no jūsu mutes.LDun tajā visā arī jūs kādreiz staigājāt, kad tā dzīvojāt.GDTā visa dēļ nāk Dieva dusmas pār nepaklausības dēliem,%DNomērdējiet sevī to, kas jūsos pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, samaitāto iekāri un mantkārību, kas ir elkdievība.oWDKad Kristus – jūsu dzīvība – parādīsies, arī jūs līdz ar viņu tiksiet atklāti godībā.V%Djo jūs esat miruši un jūsu dzīvība līdz ar Kristu ir apslēpta Dievā.FDSavu prātu virziet uz to, kas augšā, ne uz zemes lietām, DJa nu jūs esat augšāmcelti līdz ar Kristu, tiecieties pēc tā, kas augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas.3_DTas viss gan ārēji izskatās gudri viņu pašizdomātajā dievkalpošanā ar visu viņu pazemību un miesīgu atturēšanos, nicinot miesas vajadzību apmierināšanu.wgDkas lemti iznīcībai un nolietojas, – tas viss ir pēc cilvēku izdomātiem priekšrakstiem un mācībām.*ODneņem! neēd! nepieskaries! –,!;DJa jau līdz ar Kristu esat miruši pasaulīgajiem pirmspēkiem, kādēļ tad jūs, it kā vēl pasaulē dzīvodami, pakļaujaties tās noteikumiem –Dtāds nepatur saikni ar galvu, no kuras viss ķermenis, muskuļu un dzīslu savienots un uzturēts, aug dievišķā augšanas spēkā.3 _DNeviens lai jums nenolaupa uzvaras balvu, tīksminoties ar pazemību un eņģeļu pielūgšanu, aizraujoties ar redzējumiem un tukši uzpūzdamies savā miesas prātā,O Dtas viss ir kā nākamības ēna, bet pati nākamība jau ir Kristū. #DTad nu lai neviens jūs netiesā par ēdienu un dzērienu un par attieksmi pret svinamām dienām vai jaunmēness svētkiem, vai sabatu –| qDviņš atbruņoja visas valdīšanas un varas un, tās atklāti kaunā likdams, svinēja pār tām uzvaru Kristū. DDievs izdzēsa parādrakstu ar tiem noteikumiem, kas bija vērsti pret mums, un to iznīcināja, pienaglodams pie krusta, –)D Jūs, kas bijāt miruši savos grēkos un miesā neapgraizīti, Dievs darīja dzīvus līdz ar Kristu, dāvādams mums visu grēku piedošanu.*MD jūs esat līdz ar viņu apbedīti kristībā, kurā arī jūs caur ticību esat augšāmcelti Dieva spēkā, tā spēkā, kas viņu atmodināja no mirušajiem.'GD Viņā jūs esat saņēmuši arī apgraizīšanu – ne to, kas rokām veikta, bet, atbrīvoti no miesas dabas, jūs esat saņēmuši apgraizīšanu Kristū:W'D un jums ir dota pilnība viņā, kas ir galva ikvienai valdīšanai un varai.1]D Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā,;oDRaugieties, ka neviens jūs nepieviļ ar cilvēciskās gudrības tukšo maldināšanu, kas pamatojas cilvēku iedibinātās tradīcijās un pasaules pirmspēkos, bet ne Kristū.  Diesakņojieties, topiet kā nams, kas uz viņa būvēts, esiet ticībā stipri, kā esat mācīti, pāri plūzdami pateicībā.\1DTā kā jūs esat pieņēmuši Kristu Jēzu par Kungu, tad viņā arī dzīvojiet,/DJa arī pats neesmu klāt, tomēr garā es esmu kopā ar jums, vērodams ar prieku, ka jūs stipri un nelokāmi stāvat savā ticībā uz Kristu.RDTo es jums saku, lai neviens, pārliecinoši runādams, jūs nepieviltu.A~}Dviņā ir apslēpti visi gudrības un atziņas krājumi.}Dlai viņu sirdis tiktu iepriecinātas, vienotas mīlestībā un visā atziņas bagātībā, ka izprastu Dieva noslēpumu – Kristu;%| EDEs gribu, lai jūs zinātu, cik liela cīņa man ir jāizcīna par jums un par tiem, kas ir Lāodikejā, un par pārējiem, kas mani nepazīst pēc izskata;g{ IDŠā mērķa dēļ es pūlos un cīnos tik daudz, cik viņš manī darbojas ar savu varenību.yz mDko mēs pasludinām, mudinot un mācot cilvēkus visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū.3y aDDievs ir gribējis, lai tie dara zināmu pagāniem, cik liela ir šā noslēpuma godības bagātība. Šis noslēpums ir Kristus jūsos – dievišķās godības cerība,x  Dnoslēpums, kas no laiku laikiem paaudžu paaudzēs bijis apslēpts, bet tagad tapis atklāts viņa svētajiem – ticīgajiem.w )DPar viņa Baznīcas kalpotāju es esmu kļuvis pēc Dieva uzdevuma, kas man ir uzticēts jūsu dēļ, lai jūsos piepildītos Dieva vārds –:v oDBet tagad es priecājos savās ciešanās jūsu dēļ, un to, ko no Kristus ciešanām turpina ciest viņa Baznīca, kas ir viņa ķermenis, es izciešu tās labad savā miesā.}u uDja vien jūs paliksiet ticībā – likti uz droša pamata un neizkustināmi no cerības, kas ir evaņģēlijā, ko jūs esat dzirdējuši. Tas ir pasludināts visai radībai zem debess. Un es, Pāvils, nu esmu kļuvis šā evaņģēlija kalps.1t ]Dbet tagad Dievs ir devis izlīgumu Kristū caur viņa nāvi cilvēciskajā miesā, lai jūs vestu savā priekšā svētumam izredzētus, neaptraipītus un nevainojamus,hs KDArī jūs reiz bijāt Dievam atsvešināti un naidīgi noskaņoti, ļaunajos darbos iegrimuši;r DCaur viņu Dievs ir devis izlīgumu visā, ar Kristus krusta asinīm Dievs ir ienesis mieru visā, kas uz zemes un debesīs.=q wDjo Dievam labpatika, ka visa pilnība iemājo viņā.xp kDviņš ir savas miesas, Baznīcas, galva, sākums, pirmdzimtais no mirušajiem, lai visā viņš būtu pirmais,=o wDViņš ir pirms visa, un viss ir dibināts viņā –Pn Djo caur viņu ir viss, kas radīts gan debesīs, gan virs zemes – redzamais un neredzamais. Vai tie ķēniņu troņi, valdīšanas, valdības un varas – visas lietas ir radītas caur un uz viņu.Im  Dviņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais,Ll Dviņa dēļ Dievs mūs ir atbrīvojis un mūsu grēkus piedevis –pk [D Mēs pateicamies Tēvam, kas mūs izrāva no tumsas varas un ieveda sava mīļotā Dēla valstībā –aj =D pateicamies Tēvam, kas mūs dara cienīgus saņemt savu daļu svēto mantojuma gaismā.ti cD tādējādi tapdami spēcīgāki viņa godības spēkā, pieaugot izturībā un pacietībā. Mēs ar priekuh D lai, nesdami augļus un augdami Dieva atziņā, jūs dzīvotu Kunga cienīgi un vienmēr viņu iepriecinātu ikvienā krietnā darbā,@g {D Tādēļ arī mēs kopš tās dienas, kad to dzirdējām, nemitējamies par jums lūgt Dievu, lai jūs tiktu piepildīti ar viņa gribas atziņu visā gudrībā un garīgā sapratnē,Nf DViņš arī mums pastāstīja par mīlestību, ko Gars jums ir devis. e DTo visu jūs iemācījāties, pateicoties Epafram, mūsu mīļotajam darbabiedram, kas ir uzticams Kristus kalpotājs jūsu labā.:d oDkas ir pie jums un nes augļus un pieaug spēkā visā pasaulē – tāpat kā tas pieaug jūsos kopš tās dienas, kad dzirdējāt un aptvērāt Dieva žēlastību patiesībā.c Dtās cerības dēļ, kas jums noglabāta debesīs. Par to jūs jau agrāk esat dzirdējuši evaņģēlija patiesajā vārdā,hb KDjo dzirdējām par jūsu ticību Kristū Jēzū un par jūsu mīlestību pret visiem svētajiemia MDMēs pateicamies Dievam, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvam, par jums un lūdzam bez mitas Dievu,` !Dsūta sveicienu Kolosās dzīvojošiem Dieva ļaudīm un uzticamajiem brāļiem Kristū: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva!X_ -DPāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis, un Timotejs, mūsu brālis,:^o:Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu!Q]:Jūs sveicina visi svētie, bet visvairāk tie, kas ir no cēzara nama.`\9:Sveiciniet ikvienu svēto Kristū Jēzū! Jūs sveicina brāļi, kas ir kopā ar mani.@[{:Dievam un mūsu Tēvam slava uz mūžu mūžiem! Āmen!pZY:Un mans Dievs pēc savas bagātības mēra Kristus Jēzus godībā piepildīs visas jūsu vajadzības.[Y/:Es esmu saņēmis visu, un man viss ir pārpilnībā: esmu bagātīgi apgādāts ar jūsu sūtījumu, ko saņēmu no Epafrodita. Jūsu devums ir kā upuris ar saldu smaržu, kas pieņemams un patīkams Dievam.mXS:Nav tā, ka es kāroju dāvanas, es kāroju, lai vairojas augļi, kas tiks ieskaitīti jūsu labā.aW;:Vienu un otru reizi jūs man sūtījāt pat uz Tesalonīki to, kas man bija vajadzīgs.BV}:Jūs jau zināt, filipieši, ka evaņģēlija sludināšanas sākumā, kad es izgāju no Maķedonijas, neviena draudze nedalījās ar mani nedz došanā, nedz ņemšanā kā vien jūs.MU:Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.3Ta: Es visu spēju viņā, kas man dod spēku.@Sy: Esmu iepazinis trūkumu, esmu iepazinis arī pārpilnību; esmu iemācījies būt mierā ar visu un visā: gan būdams paēdis, gan izsalcis, gan pārpilnībā, gan ciešot trūkumu.\R1: Es tā nerunāju trūkuma spiests, jo esmu mācījies iztikt visādos apstākļos.0QY: Es pārpārēm priecājos Kungā, ka beidzot bija iespēja atplaukt jūsu gādībai par mani. Par to jūs vienmēr esat domājuši, bet jums nebija tādas izdevības.P: Visu, ko esat mācījušies un pieņēmuši, ko esat dzirdējuši un redzējuši manī, to tad arī dariet, un miera Dievs būs ar jums.*OM:Vēl, brāļi, domājiet par visu, kas patiess, godājams, taisns un šķīsts, kas ir pievilcīgs un apbrīnojams – kas saistīts ar tikumu un ir slavējams!rN]:Un Dieva miers, kas pārspēj jebkuru sapratni, lai pasargā jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.M#:Neesiet noraizējušies ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam ikvienā jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību.LL:Lai jūsu pieticība top zināma visiem cilvēkiem! Kungs ir tuvu!RK:Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz – priecājieties!Jy:Jā, es lūdzu arī tevi, tu, kas esi ciešā saistībā ar mani, – palīdzi arī tu viņām, kas evaņģēlija sludināšanā cīnījās kopā ar mani un Klēmentu un pārējiem maniem darbabiedriem, kuru vārdi rakstīti dzīvības grāmatā.WI':Es mudinu gan Evodiju, gan Sintihi, lai viņas abas rod vienprātību Kungā.{H q:Tad nu, mani mīļie un ilgotie brāļi, jūs, kas esat mans prieks un vainags, tā, mīļotie, pastāviet Kungā.G#:kas pārmainīs mūsu zemības miesu un darīs to līdzīgu viņa godības miesai, darbojoties tam spēkam, kas spēj visu pakļaut viņam.jFM:bet mēs piederam debesīm, no kurienes mēs ar pacietību gaidām glābēju Kungu Jēzu Kristu,yEk:Viņu gals ir pazušana, viņu dievs ir vēders, un kauna darbi ir viņu gods. Viņiem rūp tikai zemes lietas,D:jo daudzi dzīvo tā, kā jums bieži esmu mēdzis par viņiem teikt, bet tagad jau raudot saku: viņi ir Kristus krusta ienaidnieki.gCG:Brāļi, ņemiet par paraugu mani un skatieties uz tiem, kas dzīvo pēc mūsu dotā parauga,OB:Bet vienīgi – no tā, ko esam sasnieguši, neatkāpsimies ne soli.mAS:Tad nu, visi pilnīgie, domāsim tā; bet, ja jūs domājat kā citādi, tad jums to atklās Dievs.]@3:es dzenos uz mērķi – iegūt balvu, uz kuru Dievs aicina augšup Kristū Jēzū.?): Brāļi, es nedomāju par sevi, ka esmu jau ieguvis, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz muguras, un tiekdamies pēc tā, kas priekšā,>': Nav tā, ka es to jau būtu ieguvis vai būtu darīts pilnīgs, bet es dzenos pēc tā, lai iegūtu, jo ar to Kristus Jēzus ir mani ieguvis.F=: tā ka es varētu sasniegt augšāmcelšanos no mirušajiem!<: Lai es atzīstu Kristu un viņa augšāmcelšanās spēku un līdzdalību viņa ciešanās, darīts līdzīgs ar viņu viņa nāvē,5;c: un lai es tieku atrasts Kristū nevis ar savu taisnību pēc bauslības, bet ar to, kas nāk caur ticību Kristum, ar to taisnību, kas ir no Dieva un ir iegūta ticībā!m:S:Jā, patiesi, es visu iepriekšējo vērtēju kā zaudējumu tā pārākuma dēļ, ko dod Kunga Jēzus Kristus iepazīšana – viņa dēļ viss pārējais man ir zudis un es to uzskatu par mēsliem. Lai tik es iemantoju Kristub9=:Bet tagad visu, kas toreiz man bija ieguvums, es Kristus dēļ vērtēju kā zaudējumu.e8C:Biju tik dedzīgs, ka vajāju Kristus draudzi, pēc bauslības taisnības biju nevainojams.7 :apgraizīts astotajā dienā, cēlies no Israēla, no Benjāmina cilts, ebrejs, cēlies no ebrejiem, pēc bauslības farizejs.w6g:Lai gan es varētu paļauties arī uz miesu. Ja kāds domā, ka tas var paļauties uz miesu, es vēl vairāk:{5o:Īsti apgraizīti esam mēs, kas kalpojam Dieva Garā un dižojamies Kristū Jēzū, nevis paļaujamies uz miesu.e4C:Uzmanieties no suņiem, no nederīgiem darboņiem, uzmanieties no tiem, kas miesu sagraiza.$3 C:Tad nu, mani brāļi, priecājieties Kungā! Man nav par apgrūtinājumu vēlreiz atkārtot to, ko esmu jau rakstījis, bet jums tas kalpos stiprinājumam.I2 :jo Kristus darba dēļ viņš bija ļoti tuvu nāvei; viņš pakļāva savu dzīvību briesmām, lai pie manis veiktu to kalpošanas darbu, kas jūsu prombūtnes dēļ jums nebija iespējams.k1O:Tad nu uzņemiet viņu ar vislielāko prieku kā brāli Kungā un tādus kā viņš turiet godā,0:Tad nu steidzīgi es viņu sūtīju atpakaļ, lai, viņu atkal ieraugot, jūs iepriecinātos un arī man būtu mazāk bēdu./+:Viņš patiesi bija savārdzis, būdams tuvu nāvei, bet Dievs viņu apžēloja un ne tikai viņu vien, arī mani, lai manas bēdas nevairotos.r.]:Viņš pēc jums visiem ilgojās un bija ļoti nobēdājies, kad jūs dzirdējāt par viņa saslimšanu.D-:Es uzskatīju arī par nepieciešamu sūtīt pie jums atpakaļ Epafroditu – manu brāli, darbabiedru un līdzcīnītāju –, kuru jūs bijāt atsūtījuši kalpot manās vajadzībās.>,w:un es paļaujos uz Kungu, ka arī pats drīz nākšu.]+3:Viņu tad nu ceru nosūtīt, līdzko būšu skaidrībā par lietām, kas skar mani, * :Jūs pazīstat Timoteja uzticamību un zināt, ka viņš kopā ar mani ir kalpojis evaņģēlija labā, kā dēls kalpo tēvam.Q):jo visi tiecas pēc sava labuma, nevis pēc tā, kas ir Jēzū Kristū.](3:Pie manis nav neviena cita, kuram no sirds rūpētu jūsu lietas tāpat kā viņam,':Es ceru, paļaudamies uz Kungu Jēzu, ka drīz varēšu nosūtīt pie jums Timoteju, lai, uzzinājis visu par jums, es kļūtu mundrāks.D&:Esiet arī jūs priecīgi un priecājieties līdz ar mani!!%;:Bet, ja arī manas asinis tiek izlietas par ziedojumu upurēšanā un jūsu ticības kalpošanā, es priecājos un esmu priecīgs līdz ar jums visiem. $ :Stingri turiet dzīvības vārdu, lai es varētu lepoties Kristus dienā, ka neesmu skrējis velti, nedz velti esmu pūlējies!##?:Topiet nevainojami un šķīsti Dieva bērni, būdami neaptraipīti, sakropļotas un samaitātas paaudzes vidū, kur jūs mirdzat kā zvaigznes pasaulē!8"k:Visu dariet bez kurnēšanas un šaubīšanās.f!E: jo Dievs ir tas, kas pēc savas labās gribas rosina gan jūsu gribēšanu, gan darbošanos.[ /: Tādēļ, mani mīļie, kā jūs vienmēr esat bijuši paklausīgi – ne tikai man klātesot, bet daudz vairāk manā prombūtnē, kā tas ir tagad, – bijībā drebot, darbojieties savas pestīšanas labā,^5: un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs ir Jēzus Kristus Dievam Tēvam par slavu.a;: lai Jēzus vārdā visi mestos ceļos – kas debesīs, kas virs zemes un zem zemes –jM: Tādēļ arī Dievs viņu paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem,\1:viņš pazemoja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.}s:bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu, un, tapis pēc cilvēka līdzības un būdams tāds pats kā cilvēks,c?:kas, būdams Dieva veidā, neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu,>w:Lai jūsos ir tādas pašas domas kā Kristū Jēzū,P:rūpēdamies katrs ne tikai par savu labumu, bet arī par cita labumu.wg:neko nedariet sāncensības vai tukšas slavas dēļ, bet pazemībā vērtējiet cits citu augstāk par sevi,mS:piepildiet manu prieku, būdami vienprātībā, kopīgā mīlestībā, vienoti dvēselē un domās; :Kur vien ir kāda aizstāvība Kristū, iedrošinājums mīlestībā, kopība Garā, ja ir kāda iejūtība un līdzjūtība,p [:izcīnot tādu pašu cīņu, kādu esat redzējuši notiekam pie manis un kādu dzirdat notiekam tagad.\ 3:Kristus dēļ jums dota dāvana ne tikai ticēt viņam, bet viņa dēļ arī ciest, /:Nebīstieties no pretiniekiem nevienā lietā; tas būs viņiem pierādījums par viņu bojā eju un par jūsu izglābšanos, un tas ir no Dieva. :Šajā pasaulē, dzīvojot starp cilvēkiem, esiet Kristus evaņģēlija cienīgi, tā ka, atnākot un jūs redzot vai prombūdams, es par jums dzirdu, ka jūs pastāvat vienā Garā un kā viena dvēsele kopīgi cīnāties par evaņģēlija ticību.x k:lai tad, kad ieradīšos pie jums vēlreiz, caur mani jūsu dižošanās Kristū Jēzū būtu pāri plūstoša.o Y:Ar tādu paļāvību es zinu, ka palikšu un būšu kopā ar jums jūsu izaugsmē un ticības priekā,7 k:bet jūsu dēļ ir nepieciešams palikt miesā.f  G:Mani velk uz abām pusēm: es kāroju atraisīties un būt ar Kristu, jo tas ir daudz labāk,S  !:Palikt dzīvam man nozīmē auglīgu darbu, un es nezinu, ko izvēlēšos.E  :jo dzīvot man nozīmē – Kristus un mirt man ir ieguvums.l  S:Manas karstākās ilgas un cerības ir – ka nekur es netikšu likts kaunā, bet būšu pilns drosmes, ka, tāpat kā vienmēr, arī tagad – vai caur dzīvību vai caur nāvi – Kristus tiks augsti pagodināts manā miesā,l  S:jo es zinu, ka caur jūsu lūgšanām un Jēzus Kristus Gara palīdzību tas nesīs man glābšanu. 9:Kā tad ir? Es priecājos, ka jebkurā gadījumā – vai nu ar blakus nolūku, vai patiesi – tiek pasludināts Kristus. Un es priecāšos vienmēr,- U:bet tie pirmie sludina Kristu nevis ar šķīstu nolūku, bet gan sāncensības mudināti, domādami, ka tā viņi, man atrodoties cietumā, vairos manas ciešanas.\ 3:Viņi sludina mīlestībā, zinādami, ka esmu nolikts evaņģēlija aizstāvībai,f G:Ir tādi, kas sludina Kristu skaudības un sāncensības dēļ, bet citi – no labas gribas. :un brāļu vairākums, kas paļaujas uz Kungu, manu važu dēļ drosmīgāk nekā jebkad uzdrošinājās bez bailēm paust Dieva vārdu. y: visā imperatora gvardē un arī visiem pārējiem ir kļuvis skaidri redzams, ka važās esmu saistīts Kristus dēļz o: Es gribu, brāļi, lai jūs saprastu, ka viss, kas noticis ar mani, ir nācis par labu evaņģēlija izplatībai,] 5: pārpilni ar taisnības augļiem, kas nāk caur Jēzu Kristu, Dieva godam un slavai. {: lai visi pārbaudījumi jūs pārliecinātu, kas ir labāks, lai jūs būtu sirdsskaidri un nevainojami Kristus dienai,o Y: Tādēļ es lūdzu, lai jūsu mīlestība arvien vairāk pārplūstu atzīšanā un dziļā sapratnē,e~ E:Dievs ir mans liecinieks, kā es pēc jums visiem ilgojos Jēzus Kristus sirds mīlestībā.V} ':Ir pareizi, ka es šādi par jums visiem domāju, jo jūs esat manā sirdī – gan manās važās, gan evaņģēlija aizstāvībā un nostiprināšanā jūs visi esat manas žēlastības līdzdalībnieki.o| Y:Es paļaujos uz to, ka Dievs, kas pie jums iesāka labo darbu, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai.a{ =:par mūsu kopību evaņģēlija sludināšanā no pirmās dienas līdz pat šim brīdim.Tz #:par jums visiem ikvienā savā lūgšanā; es ar prieku nododos lūgšanām:y q:Ikreiz, kad atceros jūs, es pateicos savam DievamSx !:žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!w :Pāvils un Timotejs, Jēzus Kristus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas mītat Filipos, arī bīskapiem un diakoniem,av;0Žēlastība lai visiem, kas mīl mūsu Kungu Jēzu Kristu ar neiznīcīgu mīlestību!au;0Miers brāļiem un mīlestība līdz ar ticību no Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus! 5Y~~K~}}|{{zz^yyxax$wwvvv/uuttrtssrqqbq> =J<Shn.-jjLz4s& @ D  1 JAc =l:5ro]l Bet samaitātie cilvēki un krāpnieki grims dziļāk ļaunumā, maldinot citus un maldoties arī paši.Jn l Visi, kas grib dievbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, tiks vajāti..mUl manām vajāšanām, ciešanām, kādas mani piemeklēja Antiohijā, Ikonijā, Listrās, – visām ciešanām, kuras es pārcietu un no kurām mani izglāba Kungs. l l Bet tu esi cieši sekojis manai mācībai, dzīves veidam, manai apņēmībai, ticībai, pacietībai, mīlestībai, izturībai,k{l Bet viņi neko vairāk nepanāks, jo arī viņu muļķība būs skaidri redzama visiem, kā ir noticis ar šiem diviem.'jGlTāpat kā Janne un Jambre pretojās Mozum, arī šie pretojas patiesībai – cilvēki ar samaitātu prātu, ticības pārbaudījumu viņi nav izturējuši.Filviņas vienmēr mācās, bet nekad nenonāk pie patiesības.h}lTie ir tādi, kas ielavās mājās un savaņģo sieviešu prātus, kas ir grēku pilnas un padodas dažādām iekārēm;dgAltērpušies dievbijības izskatā, bet tās spēku noliegdami. Arī no tādiem novērsies.`f9lnodevīgi, pārgalvīgi, lepnuma apstulbināti, baudas vairāk mīlēdami nekā Dievu,Ve%lcietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, mežonīgi, ļauni,d#ljo cilvēki būs patmīlīgi, naudaskāri, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi saviem vecākiem, nepateicīgi, nešķīsti,@c }lBet zini, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki,tbalun tie attapušies atbrīvosies no velna izliktām lamatām, kurās sagūstīti, lai kalpotu viņa gribai. altādam, kas pretinieku audzina ar lēnprātību. Varbūt Dievs reiz dos tiem mainīt prātu un vedīs pie patiesības saprašanas,s`_lKunga kalpam nevajag strīdēties, bet pret visiem būt laipnam – tādam, kas pamāca un ir iecietīgs,l_QlIzvairies no muļķīgas un nemākulīgas spriedelēšanas, zinādams, ka tā noved pie strīdiem.^+lBēdz no jaunības iekārēm un dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības un pēc miera kopā ar tiem, kas piesauc Kungu no tīras sirds.:]mlJa nu kāds sevi ir attīrījis no nešķīstā, tad viņš būs svētīts trauks, kas paredzēts cēlam nolūkam, lieti noderīgs saimniekam, sagatavots jebkuram labam darbam.\lLielā namā nav tikai zelta un sudraba trauki, bet arī koka un māla, un vieni domāti cēlam nolūkam, citi – necēlam.['lBet stiprais Dieva pamats stāv ar šādu zīmogu: Dievs pazīst savējos un: lai atstājas no nelietības ikviens, kas izrunā Kunga vārdu. Z lkas novirzījušies no patiesības ceļa, runādami, ka augšāmcelšanās ir jau notikusi, tādējādi graujot dažiem ticību.`Y9lun viņu vārdi ies plašumā kā gangrēna. Pie tiem pieder arī Himenejs un Filēts,bX=lNo pasaulīgas tukšvārdības gan izvairies; tādi arvien vairāk nonāks bezdievībā,W{lSevi pašu centies nodot Dieva rīcībā kā noderīgu un nevainojamu darbinieku, kas pareizi māca patiesības vārdu.'VGlTo visu atgādini un brīdini, piesaukdams Dievu par liecinieku, neizraisot vārdu karu; ne pie kā derīga tas nenovedīs, tikai kaitēs tiem, kas to dzird.ZU-l Ja būsim neuzticami, viņš paliks uzticams, jo viņš pats sevi nevar noliegt.VT%l Ja izturēsim, kopā arī valdīsim, ja noliegsim, arī viņš mūs noliegs.S/l Uzticami ir šie vārdi: ja līdz ar viņu esam miruši, līdz ar viņu dzīvosim.
ja līdz ar viņu esam miruši, līdz ar viņu dzīvosim.Rl Tādēļ es visas ciešanas panesu izredzēto dēļ, lai arī viņi Kristū Jēzū gūtu glābšanu un mūžīgo godību.Ql Viņa dēļ es ciešu pārestības, pat važās tiku iekalts kā ļaundaris, – bet Dieva vārdu nevar saistīt važās.zPmlAtceries Jēzu Kristu – no Dāvida dzimuma –, kas tika augšāmcelts no mirušajiem pēc mana evaņģēlija.IO lPārdomā, ko es saku, – gan Kungs tev dos izpratni it visā.ONlZemkopim, kas sūri strādā, pirmajam jānobauda no saviem augļiem.jMMlArī tas, kas piedalās sacīkstēs, uzvaras vainagu var saņemt vien tad, ja cīnās likumīgi.L lNeviens, kas dien karaspēkā, neiesaistās sadzīves rūpēs – viņš lūko izpatikt tam, kas viņu izraudzījis dienestam.LKlPanes ciešanas līdz ar mani kā krietns Kristus Jēzus kareivis.Jlun visu, ko no manis esi dzirdējis daudzu liecinieku priekšā, nodod tālāk uzticamiem cilvēkiem, kas arī citus spētu mācīt.MI lTu, mans dēls, smelies spēku žēlastībā, kas ir Kristū Jēzū,H {lLai Kungs dod, ka viņš tajā dienā rod žēlastību pie Kunga. Tu jau labāk zini, cik daudz viņš Efesā kalpojis.CG lbet, ieradies Romā, viņš nekavējoties mani uzmeklēja.F lLai Kungs ir žēlastības pilns Onēsifora namam. Viņš bieži mani ir atspirdzinājis un nav kaunējies no manām važām,kE QlTu jau zini, ka Āzijā visi no manis ir novērsušies, starp viņiem ir arī Figels un Hermogens.QD lSargā uzticēto krietno mantojumu caur Svēto Garu, kas iemājo mūsos.C l Saglabā kā veselīgas mācības paraugu vārdus, ko no manis esi dzirdējis ticībā un mīlestībā, kas Kristū Jēzū.LB l Šā iemesla dēļ es visu to ciešu, bet es nekaunos, jo zinu, kam esmu uzticējies, un esmu pārliecināts, ka viņš ir gana varens, lai nosargātu man uzticēto mantojumu līdz viņai dienai.JA l Tam es esmu nolikts par sludinātāju un apustuli, un skolotāju.-@ Ul bet tagad darīta redzama, kad atklājies mūsu glābējs Kristus Jēzus, kas ir apstādinājis nāvi un caur evaņģēliju gaismā vedis dzīvību un neiznīcību.>? wl jo Dievs mūs ir izglābis un aicinājis ar svēto aicinājumu ne pēc mūsu darbiem, bet pēc sava nodoma un svētības, kas mums dota Kristū Jēzū vēl pirms mūžības laikiem,> 3lTad nu nekaunies no liecības par mūsu Kungu, nedz par mani, viņa gūstekni, bet Dieva spēkā līdz ar mani panes ciešanas evaņģēlija dēļ,\= 3lDievs mums nav devis bailības garu, bet gan spēka, mīlestības un saprāta garu.< /lŠā iemesla dēļ es tev atgādinu, lai tu no jauna liec sevī iekvēloties dievišķajam dāvinājumam, kas tevī dots ar manu roku uzlikšanu.; 3lEs atceros tavu neviltoto ticību, kas vispirms iemājoja tavā vecāmātē Loidā un tavā mātē Eunīkē, un esmu pārliecināts – arī tevī.[: 1lEs atceros tavas asaras un dedzīgi vēlos tevi redzēt, lai mani pildītu prieks.9 'lPateikdamies Dievam, kam ar tīru sirdsapziņu kalpoju tāpat kā mani senči, es pastāvīgi tevi pieminu savās lūgšanās nakti un dienu.~8 wlTimotejam, mīļotajam dēlam: lai žēlastība, žēlsirdība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Kristus Jēzus!e7 GlPāvils, Kristus Jēzus apustulis pēc Dieva gribas ar dzīvības apsolījumu Kristū Jēzū,]63bdaži, tā sludinādami, ir novērsušies no ticības. Žēlastība lai ir ar jums!5bSargi, Timotej, šo mantojumu, izvairīdamies no pasaulīgas tukšvārdības un viltus atziņu melīgiem apgalvojumiem, –^45btā sakrājot sev stingru pamatu nākamībai, lai tādējādi dzīvotu īstu dzīvi.l3QbLiec viņiem darīt labu, lai viņi kļūst bagāti labos darbos, lai ir augstsirdīgi un devīgi,A2{bMudini šā laika bagātos, lai viņi nav augstprātīgi un neliek cerību uz bagātību, kas ir nedroša, bet lai paļaujas uz Dievu, kas visu mums bagātīgi sagādā mūsu priekam.;1obVienīgais, kam ir nemirstība, kas mīt nesasniedzamā gaismā. Viņu neviens cilvēks nav redzējis, nedz spēj pat uzlūkot, viņam vienīgajam mūžīgs gods un vara! Āmen!0ybViņu, laikiem pienākot, rādīs svētlaimīgais un vienīgais Varenais, ķēniņu Ķēniņš un valdnieku Valdnieks,|/qbstingri ievērot šo pavēli, lai tā netiktu aptraipīta un nopelta, līdz atklāsies mūsu Kungs Jēzus Kristus. .9b Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas sniedzis labo atzīšanas liecību Poncija Pilāta priekšā,+-Ob Cīnies labo ticības cīņu, turi cieši mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, apliecinādams savu labo atzīšanas liecību daudzu liecinieku priekšā! ,b Bet tu, Dieva cilvēk, no tā visa bēdz; dzenies pēc taisnības, godbijības, ticības, mīlestības, izturības, lēnprātības!+b jo visu ļaunumu sakne ir alkatība. Pēc naudas tiekdamies, dažs ir nomaldījies no ticības un daudzkārt sagādājis sev asas sāpes.:*mb Bet, kas grib iedzīvoties bagātībā, tie krīt kārdināšanā, lamatās un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās. Tas viss iegrūž cilvēku postā un pazušanā,A)}bja vien ir iztika un apģērbs, ar to mums būs diezgan.T(!bjo mēs neko neesam ienesuši šajā pasaulē un neko nevaram arī iznest;9'mbBet liels ieguvums ir dievbijība ar pieticību:L&bun rīvēšanās starp samaitāta prāta cilvēkiem, kas atstūmuši patiesību un dievbijību uzskata par veidu, kā tikt pie bagātības, bet dievbijība pati par sevi jau ir liela bagātība..%Ubtas ir uzpūtīgs un neko nesaprot. Tāds ir ar slimīgu tieksmi uz strīdiem un kašķēšanos, no kā ceļas skaudība, sāncensība, zaimošana, ļaunas aizdomasv$ebKas māca citādi un neseko mūsu Kunga Jēzus Kristus saprātīgajiem vārdiem un dievbijīgajai mācībai,r#]bTie, kam kungi ir ticīgi, lai tos nenicina, jo viņi tiem ir brāļi. Lai viņi nes kalpa jūgu vēl jo labprātāk, jo tie, kas no šādas krietnas kalpošanas gūst augļus, ir ticīgi un mīļoti. To visu māci un aicini darīt.z" obVisi, kas ir zem verdzības sloga, lai dod godu saviem kungiem, ka Dieva vārds un mūsu mācība netiek zaimota.!bTāpat arī labie darbi – ir tādi, kas skaidri redzami tūlīt, bet netiks apslēpti arī tie, kas neparādās uzreiz.p YbDažu cilvēku grēki ir redzami skaidri, tā ka tie saņem sodu uzreiz, bet citiem sods nāk vēlāk.hIbNedzer vairs tikai ūdeni, bet lieto arī nedaudz vīna sava kuņģa un biežo slimību dēļ.hIbNevienam nesteidzies uzlikt rokas un neesi līdzdalībnieks citu grēkos. Turi sevi šķīstu!5cbEs to apstiprinu Dieva un Kristus Jēzus, un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu to visu ievēro bez aizspriedumiem un nedari neko, nosliecoties uz vienu vai otru pusi.fEbTos, kas ir sagrēkojušies, atmasko pārkāpumā visu priekšā, lai arī pārējie bītos.Y+bPret presbiteriem necel apsūdzību, vien tad, ja ir divi vai trīs liecinieki.lQbJo Raksti saka: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas! – un: strādnieks ir savas algas cienīgs.bPresbiteri, kas ir labi vadītāji, lai ir divtik liela goda cienīgi, sevišķi tie, kas pūlas pie vārda un mācības.$AbJa kādai ticīgai ģimenē ir atraitnes, lai tā par tām rūpējas, bet lai netiek apgrūtināta draudze, kurai jārūpējas par patiesajām atraitnēm.<sbjo dažas jau ir novērsušās, sekodamas sātanam.!bTā nu es gribu, ka jaunākās precas, dzemdē bērnus, pārvalda mājas, nedodot nekādu ieganstu neslavas celšanai no pretinieka puses,$Ab Turklāt bezdarbībā tās radinās staigāt pa mājām, viņas ir ne tikai bezdarbīgas, bet arī pļāpīgas un uzbāzīgas, kas runā to, ko neklājas.Ob nāk sodībā par to, ka savu sākotnējo apņemšanos ir atmetušas.'b Gados jaunākās par atraitnēm neieskaiti, jo, kad viņas, juteklisko tieksmju pārņemtas, novēršas no Kristus, viņas grib precēties ungGb un par kuras krietnajiem darbiem ir labas liecības – viņa ir uzaudzinājusi bērnus, ir bijusi viesmīlīga, ir mazgājusi svētajiem kājas, ir palīdzējusi cietušajiem un visādus labus darbus uzticīgi darījusi.q[b Atraitņu kārtā ieskaitāma tā, kurai nav mazāk par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva{bBet, ja kāds par savējiem negādā, sevišķi par mājiniekiem, tas ticību ir atmetis un ir sliktāks par neticīgo.<sbTo pavēlēdams, gādā, lai visi būtu bez vainas.T!bbet, kas dzīvo savām iegribām, tā, vēl dzīva būdama, jau ir mirusi.u cbPatiesa atraitne, kas palikusi viena, cer uz Dievu un nododas lūgšanām un aizlūgšanām dienu un nakti,O bBet, ja kādai atraitnei ir bērni vai mazbērni, vispirms lai viņi mācās godbijīgi izturēties pret sava nama ļaudīm un ar pateicību atlīdzināt priekštečiem, jo Dievam tas ir patīkami.0 [bGodā atraitnes, kas patiesi ir tādas.^ 5bvecākas sievietes pamāci kā mātes, jaunākas kā māsas – visā šķīstībā.U  %bVecāku vīru nerāj, bet pārliecini kā tēvu, jaunākos – kā brāļus,{bEsi apzinīgs pret sevi un mācību, pie tā paliec, jo, tā darīdams, tu izglābsi gan sevi, gan savus klausītājus.X)bPar to rūpējies, tam visam nododies, lai tavas pūles būtu redzamas visiem.s_bNeesi nevērīgs pret dāvanu, ko esi saņēmis ar pravietojumu brīdī, kad presbiteri tev uzlika rokas.^5b Līdz manai atnākšanai pievērsies lasīšanai, uzmundrināšanai un mācīšanai.b Neviens lai tevi nenicina tavas jaunības dēļ, topi paraugs ticīgajiem savos vārdos, dzīvē, mīlestībā, ticībā, šķīstībā.5b Sludini to un māci.b Tādēļ mēs arī nopūlamies un cīnāmies, jo ceram uz dzīvo Dievu, kas ir glābējs visiem cilvēkiem – it īpaši ticīgajiem.8kb Uzticami un pilnīgi atzīstami ir šie vārdi."=bjo miesīgā vingrināšana ir visai maz noderīga, bet dievbijība ir noderīga visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.U#bIzvairies no pasaulīgām vecu sievu pļāpām. Vingrini sevi dievbijībā,~bTo visu brāļiem mācīdams, tu būsi labs Kristus Jēzus kalps, un tava barība būs ticības vārdi un labā mācība, kurai tu seko.D}bjo tas viss tiek svētīts caur Dieva vārdu un lūgšanu.`|9bIt viss, ko Dievs radījis, ir labs un ar pateicību saņemams, un nekas nav jāatmet,{3bViņi aizliegs precēties, liks atturēties no ēdiena, ko Dievs ir radījis, lai tie, kas tic un ir atzinuši patiesību, to uzņem ar pateicību.Ozbko izplatīs liekulīgi meļi, kuru sirdsapziņā iededzināta zīme.y }bGars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības un pievērsīsies maldu gariem un dēmonu mācībām,QxbVisatzīstami liels ir dievticības noslēpums: viņš ir parādījies miesā, Tēva attaisnots Garā, tapis redzams eņģeļiem, sludināts pagāniem, ticībā pieņemts pasaulē, uzņemts godībā.w1bbet, ja es aizkavēšos, lai tu zinātu, kā tev vajag darboties Dieva namā. Jo šis nams ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.Iv bŠo visu es tev rakstu, būdams cerībā, ka drīz ieradīšos,u%b Tie, kas krietni veic kalpošanas darbu, iegūst godājamu stāvokli un pārliecību droši sludināt ticībā, kas pamatota Kristū Jēzū.\t1b Lai diakoni ir vienas sievas vīri, kas labi pārrauga savus bērnus un savu namu.s}b Tāpat arī sievām ir jābūt cienījamām – nevis neslavas cēlājām, bet atturīgām un visās lietās uzticamām.Srb Vispirms lai viņi tiek pārbaudīti un, ja ir bez vainas, tad lai kalpo.Wq'b Viņiem ir jābūt tādiem, kas ticības noslēpumu tur tīrā sirdsapziņā. pbTāpat arī diakoniem ir jābūt cienījamiem, viņi nedrīkst būt divkosīgi, nodoties dzeršanai un negodīgai mantas raušanai.voebPar viņu ir jābūt labai slavai ārpus draudzes, lai viņš nekristu negodā un neiekļūtu velna slazdā.onWbViņam jābūt ne jaunatgrieztam, lai augstprātības dēļ viņš nekristu par upuri velna sodībai.Ym+bBet, ja kāds savu namu nemāk pārvaldīt, kā viņš aprūpēs Dieva draudzi?Yl+bkas savu namu labi pārvalda un bērnus tur paklausībā un audzina krietnumā.rk]bnevis tādam, kas mīl iedzert un ir kauslis, bet kas ir lēnprātīgs, neķildojas un nav mantrausīgs,jbBīskapam ir jābūt bez vainas, vienas sievas vīram, skaidru prātu, nosvērtam, pieticīgam, viesmīlīgam, lietpratīgam skolotājam,Ki bJa kāds tiecas pēc bīskapa amata, tas kāro pēc krietna darba.h/bSievas tiks izglābtas caur bērnu dzemdēšanu, ja vien pieticīgas tās paliks ticībā un mīlestībā, un svētumā. Šie vārdi ir uzticami.NgbNe jau Ādams tika pievilts, bet sieva, viņa izdarīja pārkāpumu.>fwb Jo Dievs pirmo izveidoja Ādamu, tikai pēc tam Ievu._e7b Un es neļauju sievai vīru mācīt vai valdīt pār vīru, bet tai jāpaliek mierā.:dob Sieva lai mācās mierā, pilnīgā paklausībā.`c9b un ar krietniem darbiem, kā pieklājas sievām, kas solījušās dzīvot dievbijīgi."b=b Tāpat arī sievas, piedienīgi tērptas, lai rotājas ar biklumu un pieticību, nevis krāšņām matu rotām, zeltu un pērlēm vai dārgām drānām,eaCbEs gribu, lai vīri visur lūgtu, paceldami šķīstas rokas, bez dusmām un ķildošanās.`/bTādēļ esmu nolikts par sludinātāju un apustuli – es runāju patiesību, es nemeloju –, par skolotāju pagāniem ticībā un patiesībā.u_cbkas sevi ir nodevis par izpirkumu visu labā – tā kļūdams par pestīšanas liecību, laikam pienākot.n^UbJo ir viens vienīgs Dievs un viens vidutājs starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus,Z]-bkas grib, lai visi cilvēki tiktu glābti un nāktu pie patiesības atzīšanas.D\bTas ir labi un atzīstami mūsu glābēja Dieva priekšā,t[abpar ķēniņiem un visiem, kas augstos amatos, lai mēs mierīgi un klusi dzīvotu dievbijīgi un krietni.Z bVisupirms es mudinu tevi izteikt lūgumus Dievam, pielūgt, aizlūgt un pateikties Dievam un to darīt par visiem cilvēkiem,Y bStarp tiem ir Himenejs un arī Aleksandrs, viņus esmu atmetis sātana varai, lai Dievs viņus pārmācītu vairs nezaimot.X bturēdamies pie ticības un saglabādams tīru sirdsapziņu, ko daži ir atmetuši, un viņu ticības kuģis ir sadragāts.$W CbPēc pravietojumiem, kas par tevi izteikti agrāk, es tev, mans dēls Timotej, uzticu šo uzdevumu, lai tu šo pravietojumu spēkā cīnies krietno cīņu,V {bGods un slava lai ir mūžības Ķēniņam, neiznīcīgajam, neredzamajam vienīgajam Dievam uz mūžu mūžiem! Āmen!)U MbBet apžēlots es esmu tādēļ, lai manī pirmajā Kristus Jēzus parādītu pacietību par paraugu tiem, kas ticēs uz viņu, lai iegūtu mūžīgo dzīvību.T  bUzticami un pilnīgi atzīstami ir vārdi, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē glābt grēciniekus, no kuriem pirmais esmu es.hS KbMūsu Kunga žēlastība ir pārmēru vairojusies, dodot ticību un mīlestību Kristū Jēzū.*R Ob lai gan agrāk biju zaimotājs, vajātājs un augstprātības pilns, bet viņš apžēlojās par mani, jo es savas nezināšanas dēļ biju rīkojies neticībā.Q yb Es pateicos mūsu Kungam Jēzum Kristum, kas devis man spēku un uzticējis man kalpošanu, atzinis mani par uzticamu,OP b un neatbilst svētā Dieva godības evaņģēlijam, kas man uzticēts.O -b izvirtuļiem, vīru piegulētājiem, vergu tirgotājiem, krāpniekiem, viltus lieciniekiem un pret visu to, kas ir pretējs veselīgai mācībaiRN b apzinoties, ka likums nav pret taisno, bet pret likuma pārkāpējiem un nepaklausīgajiem, bezdievjiem un grēciniekiem, neticīgajiem un nešķīstajiem, tēva un mātes nogalinātājiem, slepkavām,X Bet mēs esam dzirdējuši, ka daži pie jums nedzīvo kārtīgi – tie paši nestrādā, bet maisās citiem pa kājām.f=EX Kad bijām pie jums, mēs taču jums pavēlējām – kas negrib strādāt, tam nebūs ēst.<X un ne jau tādēļ, ka mums nebūtu tādu tiesību, bet tādēļ, lai rādītu jums priekšzīmi un jūs varētu mums līdzināties.;!Xnedz arī kāda maizi ēdām par velti, bet sūri un grūti strādājām nakti un dienu, lai nevienam no jums nebūtu par apgrūtinājumu,^:5XJūs jau paši zināt, kā mums līdzināties, jo mēs pie jums nebijām nolaidīgi,/9WXKunga Jēzus Kristus vārdā mēs jums pavēlam, brāļi, – nesaejieties ar brāļiem, kas darbojas, kā neklājas un neseko mācībai, ko jūs saņēmāt no mums.U8#XUn Kungs lai vada jūsu sirdis mīlestībā uz Dievu un Kristus izturībā.y7kXMēs paļaujamies uz Kungu par jums, tādēļ ka visu, ko mēs pavēlējām, jūs darāt un darīsiet turpmāk.O6XBet Kungs ir uzticams, viņš jūs stiprinās un pasargās no ļauna.p5YXun lai mēs tiekam pasargāti no nederīgiem un ļauniem cilvēkiem, jo ne jau visiem ir dota ticība.4 XUn visbeidzot, brāļi, lūdziet Dievu par mums, lai Kunga vārds strauji izplatītos un tiktu godāts, kā tas ir pie jums,X3)Xlai uzmundrina un nostiprina jūsu sirdis ikvienā krietnā darbā un vārdā.%2CXun pats Jēzus Kristus, mūsu Kungs, un Dievs, mūsu Tēvs, kas savā žēlastībā mūs mīl un piešķir mums mūžīgu mierinājumu un uzticamu cerību,1XTad nu, brāļi, stāviet un stipri turiet to, ko esat saņēmuši un mācījušies, – vai no vārda vai mūsu vēstulēm,0XTādēļ viņš jūs ir aicinājis, lai ar mūsu evaņģēliju jūs kļūtu par ieguvumu mūsu Kunga Jēzus Kristus godībai.I/ X Bet mums bez mitas jāpateicas Dievam par jums, brāļi, kas esat Kunga mīlēti, jo Dievs jūsu gara svētumā un patiesības mīlestībā ir izvēlējies jūs par pestīšanas pirmaugļiem.\.1X lai tiesāti tiktu visi tie, kas nelietību atzīst par labu un netic patiesībai.\-1X Tādēļ arī Dievs liek uz viņiem iedarboties maldiem, lai tie noticētu meliem, ,X nelietīgi maldinot tos, kam paredzēta bojāeja, jo viņi nepieņēma patiesības mīlestību, kas būtu varējusi viņus glābt.t+aX Ļaunuma cilvēka klātbūtne ir sātana darbošanās pilnā spēkā, ar melu zīmēm un viltus brīnumiem'*GXTad atklāsies ļaunuma cilvēks, ko Kungs Jēzus Kristus nogalinās ar savas mutes dvašu un ar savas klātbūtnes atklāšanu izbeigs viņa pastāvēšanu.m)SXNoslēpumainais ļaunums jau darbojas – tikai vispirms tam, kas to aiztur, ir jāpazūd no ceļa.M(XJūs zināt, kas pašlaik to aiztur, ka tas atklātos savā laikā.L'XVai jūs neatceraties, ka es par to jau runāju, pie jums būdams?)&KXnaidnieks, kas sevi paaugstina pāri visam, ko sauc par Dievu vai svētumu, līdz beidzot viņš nebūs apsēdies Dieva templī, pasludinādams sevi par Dievu."%=Xlai neviens jūs nekādi nemaldina. Jo tā diena nenāks, pirms nebūs iestājusies atkrišana un neatklāsies ļaunuma cilvēks, pazudināšanas dēls,i$KXnezaudējiet pārsteidzīgi galvu un neuztraucieties, it kā Kunga diena jau būtu atnākusi – nedz kādas gara atklāsmes dēļ, nedz kāda vārda dēļ, nedz kādas vēstules dēļ, ko mēs it kā būtu sūtījuši –,l# SXPar mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu un mūsu piepulcēšanos viņam, mēs, brāļi, lūdzam,!" =X lai mūsu Kunga Jēzus vārds tiktu pagodināts pie jums un lai jūs tiktu pagodināti pie viņa pēc mūsu Dieva un Kunga Jēzus Kristus žēlastības.E! X Tādēļ mēs lūdzam Dievu par jums vienumēr, lai mūsu Dievs jūs atzītu par sava aicinājuma cienīgiem un savā spēkā piepildītu ikvienu krietnu nolūku un ticībā darītu darbu,Y  -X Tas notiks tajā dienā, kad Kristus nāks, lai tiktu pagodināts pie saviem svētajiem un lai viņu apbrīnotu visi tie, kas sākuši ticēt, – arī jūs, jo mūsu liecināšanu esat pieņēmuši ticībā.l SX Viņi visi saņems sodu – mūžīgo pazušanu, tiks šķirti no Kunga un viņa varenās godības.\ 3Xtiesājot tos, kas nepazīst Dievu un nepaklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam. /Xbet jums, cietējiem, – ar atspirgšanu kopā ar mums, kad Kungs Kristus uguns liesmā no debesīm atklāsies ar saviem varenajiem eņģeļiem,Y -Xlai gan pēc Dieva taisnības ir jāatmaksā ar ciešanām tiem, kas liek ciest, XTas skaidri rāda, ka Dievs spriež taisnu tiesu. Dievs ir atzinis jūs par viņa Valstības cienīgiem, tās dēļ jūs arī ciešat, )XTādēļ Dieva draudzēs mēs lepojamies ar jums par jūsu izturību un ticību visās jūsu vajāšanās un ciešanās, kas jums ir jāiztur.A }XBrāļi, mums aizvien ir jāpateicas Dievam par jums. Tā tiešām pienākas darīt, jo jūsu ticība aug augumā un jūsu savstarpējā mīlestība citam pret citu nemitīgi vairojas.W )XLai žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!v iXPāvils, Silvāns un Timotejs sveicina tesalonīkiešu draudzi Dievā, mūsu Tēvā, un Kungā Jēzū Kristū.H NMūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums! Āmen!W'NPiekodinu Kunga priekšā, ka jūs nolasīsiet šo vēstuli visiem brāļiem.6gNSveiciniet visus brāļus ar svēto skūpstu!/YNBrāļi, lūdziet Dievu arī par mums!<sNJūsu Aicinātājs ir uzticams, viņš arī darīs!'GNPats miera Dievs lai jūs svētī visā pilnībā, un viss jūsu gars, dvēsele un miesa nevainojami tiek saglabāta mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai!*ONNo jebkāda ļaunuma atturieties!1]NPārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!%ENNenonieciniet pravietošanu! 7NNeapslāpējiet Garu!W 'NPar visu pateicieties Dievam – tieši to Dievs grib no jums Kristū Jēzū.) MNLūdziet Dievu bez mitēšanās!" ?NEsiet vienmēr priecīgi! %NPielūkojiet, lai kāds ļaunu neatdara ar ļaunu, bet vienmēr dzenieties pēc labā attiecībās cits pret citu un pret visiem pārējiem!$ANBet tos, kas ir nekārtīgi, tos, brāļi, vediet pie prāta, iedrošiniet mazdūšīgos, esiet gatavi palīdzēt vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem.gGN Viņu darba dēļ izrādiet viņiem vislielāko mīlestību. Dzīvojiet savstarpējā mierā!7N Mēs lūdzam, brāļi, lai jūs izturētos atzinīgi pret tiem, kas nopūlas jūsu labā un kas ir jūsu priekšstāvji Kunga darbā un jūs pamāca.[/N Tādēļ iedrošiniet viens otru un stipriniet cits citu, kā jūs to jau darāt!Z-N kas miris par mums, lai mēs – dzīvi vai miruši – dzīvotu līdz ar viņu.pYN jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet gan lai mēs iegūtu pestīšanu ar mūsu Kungu Jēzu Kristu,'GNbet mēs, kas piederam dienai, lai esam skaidrā prātā. Apliksim sev ticības un mīlestības bruņas un cerību uz pestīšanu apvilksim kā bruņucepuri,>wNJo gulošie guļ naktī un dzērāji apdzeras naktī,W'NTad nu negulēsim kā visi pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.a;NJūs visi esat gaismas dēli un dienas dēli: jūs nepiederat nedz naktij, nedz tumsai.T~!NBet jūs, brāļi, neesat tumsā, lai diena kā zaglis jūs nepārsteigtu.}NKad ļaudis runās: miers un drošība, – tiem pēkšņi uzbruks posts kā sāpes dzemdētājai, un tie nekādi nespēs no tā izbēgt.F|Njo jūs paši zināt, ka Kunga diena nāk kā zaglis naktī.R{ NPar laiku un brīdi, kad tam jānotiek, brāļi, mums nav jums jāraksta,9zmNTad nu ieprieciniet cits citu ar šiem vārdiem!1y[Npēc tam mēs, pāri palikušie dzīvie, visi reizē līdz ar viņiem padebešos tiksim aizrauti uz tikšanos ar Kungu debesīs, un tad mēs būsim ar Kungu vienumēr.x)NPats Kungs, skanot pavēlei, erceņģeļa balsij un Dieva taurei, nokāps no debesīm, un nomirušie Kristū būs pirmie, kas augšāmcelsies,%wCNPēc Kunga vārda, mēs jums apgalvojam, ka mēs, kas līdz Kunga atnākšanai vēl būsim palikuši dzīvi, neaizsteigsimies priekšā jau aizmigušajiem.v#NMēs ticam, ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies. Tāpat arī Dievs tos, kas Jēzus žēlastībā aizmiguši, augšāmcels līdz ar viņu.uN Mēs negribam, ka jūs, brāļi, būtu neziņā par aizmigušajiem un skumtu tāpat kā visi pārējie, kas ir bez cerības.rt]N dzīvot tā, lai jūs būtu par paraugu cilvēkiem, kas ir ārpus draudzes, un lai jums nekā netrūktu.s)N un tiekties pēc miera un saticības, gādāt pašiem par savām vajadzībām, strādāt savām rokām, kā mēs to jums esam piekodinājuši,rN Tādi jūs arī esat pret visiem brāļiem visā Maķedonijā. Mēs jūs mudinām tā rīkoties aizvien vairāk un vairākxqiN Nav nepieciešams jums rakstīt par brāļu mīlestību, jo jūs paši esat Dieva mācīti mīlēt citam citu.fpENBet, kas visu šo atmet, neatgrūž vis kādu cilvēku, bet Dievu, kas jums dod Svēto Garu.BoNDievs jūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svētumam.*nMNJūs nedrīkstat nevienā lietā pievilt brāli vai rīkoties savtīgi, kā jau agrāk sacījām un brīdinājām – Kungs bargi tiesās visus, kas tā darīs.[m/Nlai jūs nenodotos nevaldāmai kaislei, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dieva.LlNlai jūs ikviens prastu valdīt pār ķermeni svētībā un godā,SkNTas ir Dieva nolūks, lai jūs taptu svēti un atturētos no netiklības, ~~w~}||M{{y{zyyy*xxxww5vuugu,ttit,ssGrr-qq$pfoo9nnJmmWllSkkk jjjii`ihh ggYffFee>>.==8<C Var teikt arī tā: pat Levijs, kas saņem desmito tiesu, pats to ir devis caur Ābrahāmu; =Vienā gadījumā desmito tiesu saņem mirstīgi cilvēki, bet otrā – tas, par kuru apliecināts, ka viņš ir mūžīgi dzīvs.A<}bez šaubām, lielākais taču dod svētību mazākajam.;'Bet Melhisedeks, kas nebija cēlies no viņu cilts, saņēma desmito tiesu no Ābrahāma un svētīja viņu, kam bija doti Dieva apsolījumi;X:)Arī Levija dēliem, kas priesterību saņēmuši pēc bauslības pavēles, tika dotas tiesības saņemt desmito tiesu no tautas, tas ir, no saviem brāļiem, kas arī tāpat cēlušies no Ābrahāma gurna.l9QRaugiet, cik liels ir bijis tas, kam cilts tēvs Ābrahāms deva desmito tiesu no kara laupījuma.&8Ebez tēva, bez mātes, bez cilts rakstiem, bez dienu iesākuma un bez dzīves beigām, darīts līdzīgs Dieva Dēlam, viņš paliek priesteris uz mūžiem.B7}un Ābrahāms viņam atmērīja desmito tiesu no visa, viņa vārds tulkojumā nozīmē – taisnības ķēniņš, viņš ir arī Salemas ķēniņš, tas nozīmē – miera ķēniņš,6 Melhisedeks, Salemas ķēniņš, visaugstā Dieva priesteris, saticis Ābrahāmu, kas atgriezās no ķēniņu sakaušanas, to svētīja;q5[kur Jēzus par mums iegāja pirmais, uz mūžiem tapdams par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.e4CTā mums ir stiprs un drošs dvēseles enkurs, kas sniedzas dziļi iekšā aiz priekškara,V3%lai šajās divās nemainīgajās lietās, kurās ir neiespējami, ka Dievs melotu, – mums būtu spēcīgs iepriecinājums, ka mēs, kas esam atraduši patvērumu pie viņa, mums doto cerību noturētu.2Dievs, jo skaidrāk gribēdams parādīt apsolījuma mantiniekiem savas gribas nemainīgumu, saistīja sevi ar zvērestu,1wCilvēki zvēr, piesaucot ko lielāku par sevi, un ikvienu nesaskaņu viņu vidū beidz apstiprinājums ar zvērestu.U0#un Ābrahāms bija pacietīgs un saņēma, ko Dievs viņam bija apsolījis.S/sacīdams: patiesi, es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu,. Kad Dievs deva apsolījumu Ābrahāmam, viņam nebija neviena lielāka, pie kā zvērēt, tādēļ viņš zvērēja pie sevis paša,c-? Netopiet kūtri, bet līdzinieties tiem, kas ticībā un pazemībā iemanto apsolījumus.~,u Un mēs no sirds vēlamies, lai katrs no jums uztur dedzību savas cerības piepildījuma sasniegšanai līdz galam.+5 Dievs nav netaisns un neaizmirst to jūsu darbu un mīlestību, ko esat izrādījuši gan iepriekš, gan tagad, kalpodami ticīgajiem viņa vārdā.* Sacīdami jums, mīļotie, šādus vārdus, mēs tomēr esam pārliecināti, ka attieksmē uz pestīšanu ar jums tomēr nav tik ļauni.})sbet tā zeme, kas izaudzē ērkšķus un dadžus, ir nederīga un gandrīz vai nolādēta, tā nolemta izdegšanai. ( Svētību no Dieva saņem tā zeme, kas dzērusi bagātīgi lijušu lietu un izaudzē labus augus tiem, kas šo zemi apstrādā,!';un tad atkrituši no ticības, tos nav iespējams atkal no jauna vest pie atgriešanās, jo tie Dieva Dēlu no jauna piesit krustā un liek apsmieklam.R&baudījuši Dieva labo vārdu un sajutuši nākamības laikmeta spēkus,v%eBet tos, kas reiz tikuši apgaismoti, baudījuši debesu dāvanas, ir bijuši līdzdalīgi pie Svētā Gara,/$YArī to mēs darīsim, ja Dievs ļaus.v#emācību par šķīstīšanos un par roku uzlikšanu vai par mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo sodību.%" ENekavēsimies vairs pie Kristus mācības sākuma, dosimies pretī pilnībai; neliksim no jauna pamatu: atgriešanos no mirušiem darbiem un ticību Dievam,{!oBet pieaugušajiem pienākas stipra barība, jo tie ir ievingrinājuši uztveres spēju atšķirt labu no ļauna.d A Nevienam, kas pārtiek no piena, nav patiesības vārda pieredzes, jo viņš ir zīdainis.O Laika ziņā jums gan pienāktos jau būt par skolotājiem, bet kādam atkal jums ir jāmāca Dieva mācības pamatpatiesības. Tā vietā, lai ēstu stipru barību, jūs aizvien vēl dzerat pienu.r] Par to mums būtu daudz ko sacīt, bet to ir grūti izskaidrot, tādēļ ka jūs esat kūtri uzklausīt.O un Dievs viņu nosauca par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.s_ un, padarīts pilnīgs, viņš kļuva par mūžīgās pestīšanas avotu visiem tiem, kas viņu paklausa,RUn, lai gan viņš bija Dēls, viņš mācījās paklausību ciešanās,b=Kad Kristus savās zemes dzīves dienās ar skaļu kliegšanu un asarām raidīja daudz lūgšanu un saucienu pēc palīdzības tam, kas viņu spēj izglābt no nāves, viņš tika uzklausīts savas padevības dēļ._7Tāpat arī citur ir sacīts: tu esi priesteris uz mūžiem pēc Melhisedeka kārtas.'GTā arī Kristus, tapdams par augsto priesteri, nav sevi pagodinājis pats, bet gan tas, kas viņam sacījis: tu esi mans Dēls, šodien es tevi dzemdināju!W'Neviens neņem šo godu sev pats, bet tiek Dieva aicināts tāpat kā Ārons.T!Tādēļ viņam pienākas upurēt gan par tautas, gan par saviem grēkiem.dATāds spēj just līdzi nezinātājiem un maldīgajiem, jo arī pats ir nespēka apņemts.$ CKatrs augstais priesteris, kas izraudzīts cilvēku labā no cilvēku vidus, ir iecelts kalpošanai Dievam – pienest upurdāvanas un upurus par grēkiem.-Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī.7Mums augstais priesteris nav tāds, kas nevar just līdzi mūsu nespēkam, viņš, tāpat kā mēs, ir visādi kārdināts, bet viņš ir bez grēka.Mums ir varens augstais priesteris, kas nācis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, turēsimies pie ticības apliecinājuma.  Nav tāda radījuma, kas Dieva priekšā būtu apslēpts, viss ir kails un atsegts viņa priekšā, viņam mēs dosim norēķinu.V% Tiešām, Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus.q[ Pūlēsimies, lai varētu ieiet šajā mierā! Lai neviens neiekrīt nepaklausībā, kā tie tuksnesī.g G jo tas, kas iegājis Dieva mierā, atpūšas no saviem darbiem tāpat kā Dievs no savējiem.H   Tā sabata miers ir saglabāts Dieva tautai, lai tajā ieietu;g GJa jau Jozua viņus būtu ievedis mierā, tad Dievs nebūtu runājis pēc tam par citu dienu.J  tādēļ viņš no jauna nozīmē kādu dienu, pēc tik ilga laika caur Dāvidu sacīdams: šodien. Kā iepriekš jau sacīts: kad jūs dzirdat viņa balsi šodien, neapcietiniet savas sirdis! yTie, kam sludināts vispirms, savas nepaklausības dēļ nav iegājuši, bet ir vēl citi, kuriem tajā vēl jāieiet,,Sun atkal: tie neieies manā mierā!veBet par septīto dienu viņš ir tā teicis: un septītajā dienā Dievs atpūtās no visiem saviem darbiem,8iMēs, kas ticam, ieejam tajā mierā. Ir rakstīts: kā es esmu zvērējis savās dusmās: tie neieies manā mierā! – lai gan pasaules radīšanas darbi jau bija pabeigti./Mums apsolījums ir dots tāpat kā viņiem, bet vārds, ko tie dzirdēja, viņiem nelīdzēja, jo tas klausītājos nebija savienots ar ticību.t cKamēr vien apsolījums ieiet viņa mierā paliek, bīsimies, lai neviens no jums neizrādītos nokavējis.I Un mēs redzam, ka viņi nav varējuši ieiet neticības dēļ.r]Par kuriem viņš sacīja, zvērēdams, ka tie neieies viņa mierā? Vai ne par tiem, kas nepaklausīja?Uz ko tad Dievs bija apskaities četrdesmit gadus? Vai ne uz tiem, kas bija apgrēkojušies un kuru miesas palika tuksnesī?Kas tad bija tie, kas dzirdēja Dieva balsi un sarūgtinājās pret viņu, vai tad ne visi, kas ar Mozu izgāja no Ēģiptes?Tādēļ ir sacīts: kad jūs dzirdat viņa balsi šodien, neapcietiniet savas sirdis kā toreiz sarūgtinājumā pret Dievu.z~mMēs esam Kristus līdzdalībnieki, mums vajag vien sākotnējo pamatu cieši paturēt līdz pat piepildījumam.} bet pamudiniet viens otru ik dienas, kamēr vien var teikt: šodien. Lai nevienam no jums sirds netiktu grēka viltības apcietināta.t|a Pielūkojiet, brāļi, lai nevienam no jums sirds nekļūtu ļauna neticībā, atkrītot no dzīvā Dieva,O{ tādēļ es esmu zvērējis savās dusmās: tie neieies manā mierā!zy Tādēļ es apskaitos uz šo paaudzi un sacīju: tie nemitīgi maldās savā sirdī, manus ceļus viņi nav atzinuši;myS kad jūsu tēvi pārbaudīdami mani izaicināja, kaut arī redzēja manus darbus četrdesmit gadus.txaneapcietiniet savas sirdis kā tajā sarūgtinājumā pret Dievu, toreiz kārdināšanas dienā tuksnesī,GwKā saka Svētais Gars: kad jūs dzirdat viņa balsi šodien,vbet Kristus ir kā Dēls pār visu viņa namu, viņa nams esam mēs, ja vien paturam līdz galam paļāvību un lepnumu par savu cerību.{uoMozus bija gan uzticams visā viņa namā kā kalpotājs, lai liecinātu par to, kas tiks pasludināts nākotnē,LtKatru namu kāds ir cēlis, bet Dievs ir tas, kurš radījis visu.swViņš ir daudz lielāka goda cienīgs nekā Mozus, tāpat kā lielāka cieņa pienākas nama cēlājam, nevis namam.?rykas ir uzticams tam, kas viņu iecēlis, un tāpat kā)q MTādēļ, mīļie brāļi, debesu aicinājuma līdzdalībnieki, pievērsiet savas domas Jēzum, mūsu ticības apliecinājuma apustulim un augstajam priesterim,opWUn, tādēļ ka viņš cietis, būdams kārdināts, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.;ooTādēļ viņam visās lietās bija jātop līdzīgam brāļiem, lai kā žēlsirdīgs un uzticams augstais priesteris, kas darbojas Dieva lietās, nolīdzinātu tautas grēkus.GnViņam rūp nevis eņģeļi, bet gan Ābrahāma pēcnācēji.dmAun lai atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu savu mūžu bija pakļauti verdzībā.-lSTādēļ ka šiem bērniem ir miesa un asinis, arī viņš tāpat ir pieņēmis miesu un asinis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam ir nāves vara, tas ir, velnu,hkI Un vēl viņš saka: es paļaušos uz viņu. Un vēl: redzi, es un bērni, ko Dievs man devis.gjG sacīdams: es pasludināšu tavu vārdu savu brāļu vidū, es dziedāšu tev slavu draudzē. i Tāpat kā tas, kas svētī, arī tie, kurus svētī, visi ir no viena; un tādēļ viņš arī nekaunas saukt tos par brāļiem,2h] Jo Dievam, kura dēļ ir viss un caur kuru ir viss, labpatikās, ka, ievedot godībā daudzus dēlus, viņš viņu pestīšanas vadoni caur ciešanām darīja pilnīgu.;go toties mēs redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi nolikts zemāk par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ vainagots ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā izciestu nāvi par visiem.3f_visu tu esi licis zem viņa kājām. – Visu pakļaudams viņa varai, Dievs neko nav atstājis nepakļautu. To, ka viss viņa varai pakļauts, mēs tagad vēl neredzam,peYTu viņu uz īsu brīdi biji nolicis zemāk par eņģeļiem, tu esi viņu vainagojis ar godu un slavu,d}Rakstos kāds ir liecinājis, sacīdams: kas gan ir cilvēks, ka tu to piemini, kas ir Cilvēka Dēls, ka tu to uzlūko.Xc)Ne jau eņģeļu varai viņš pakļāvis nākamo pasauli, kuru mēs sludinām.b un Dievs to ir apliecinājis ar zīmēm, brīnumiem un dažādiem spēkiem un izdalot Svētā Gara dāvanas pēc savas gribas.3a_kā gan mēs no tās izbēgsim, ja būsim nevērīgi pret tik lielu pestīšanu? To sludināja mūsu Kungs, un tie, kas to dzirdējuši, pie mums to ir apstiprinājuši,`Pat ja caur eņģeļiem runātais vārds ir droši piepildījies un katrs pārkāpums vai nepaklausība ir saņēmusi taisnīgu atmaksu,k_ QMums tādēļ jābūt īpaši vērīgiem pret dzirdēto, lai kāda straume mūs neaiznestu sānis.z^ oVai tad visi eņģeļi nav tikai kalpotāji gari, kas izsūtīti, lai kalpotu to labā, kam jāmanto pestīšana?%] E Uz kuru no eņģeļiem viņš kādreiz ir sacījis: sēdies pie manas labās rokas, līdz es nolieku tavus ienaidniekus par kājsolu zem tavām kājām. –{\ q tu tās satīsi kā apmetni, kā drēbes tās būs pārmainījušās, bet tu būsi tas pats, tavi gadi nebeigsies.V[ ' Tās zudīs, bet tu paliec vienmēr, tās visas sadils no vecuma kā drēbes,bZ ? Un vēl: tu, Kungs, jau iesākumā zemei esi licis pamatu, un debesis ir tavu roku darbs.Y 7 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību, tādēļ Dievs, tavs Dievs, tevi ir svaidījis ar līksmības eļļu vairāk par taviem biedriem.rX _Bet par Dēlu: tavs tronis, Dievs, būs mūžu mūžos, un taisnības zizlis – tavas Valstības zizlis.qW ]Par eņģeļiem ir sacīts: viņš dara savus eņģeļus par vējiem un savus kalpus par uguns liesmām.gV IUn, kad Dievs ieved Pirmdzimto pasaulē, viņš saka: lai visi Dieva eņģeļi viņu pielūdz.U #Kuram gan no eņģeļiem ir sacīts: tu esi mans Dēls, šodien es tevi dzemdināju! vai: es būšu viņa Tēvs, un viņš būs mans Dēls.kT QTā viņš tapis tik daudz augstāks par eņģeļiem, cik augstāku vārdu par tiem ir iemantojis.RS Dēls, būdams Dieva godības mirdzums un būtības atveids un nesdams visu ar savu spēka pilno vārdu, ir šķīstījis cilvēku no grēkiem un nosēdies augstībā pie visvarenā Dieva labās rokas. R ;bet šajās pēdējās dienās viņš ir runājis uz mums caur Dēlu. Dievs ir licis viņu visam par mantinieku, caur viņu arī radījis visu pasauli.SQ #Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāja uz tēviem,?P {Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu!=O wun mani darbabiedri Marks, Aristarhs, Dēma un Lūka.AN Tevi sveicina Epafrs, mans cietuma biedrs Kristū Jēzū,nM WReizē sagatavojies uzņemt arī mani – ceru, ka jūsu lūgšanu dēļ es tikšu jums atdāvināts.jL OEs tev rakstu, paļaudamies uz tavu paklausību, zinādams, ka tu darīsi vairāk, nekā es saku.oK YJā, brāl, vai gan man nevarētu būt kāds labums no tevis mūsu Kungā? Remdini manu sirdi Kristū!uJ eEs, Pāvils, rakstu pats ar savu roku: es samaksāšu, – lai neteiktu tev, ka esi man parādā sevi pašu.cI AJa tev viņa dēļ radušies zaudējumi vai viņš tev ir ko parādā, pierēķini to man.ZH /Ja tu ar mani esi ticības sadraudzībā, tad arī viņu pieņem tāpat kā mani.G 5ne vairs kā vergu, bet vairāk kā vergu – kā mīļotu brāli. Tāds viņš tiešām ir man, bet daudzreiz vairāk tev gan miesīgi, gan Kungā.iF MVarbūt tādēļ viņš uz īsu brīdi bija šķirts no tevis, lai tu viņu iegūtu uz mūžiem,wE ibet bez tavas piekrišanas es negribēju neko iesākt, jo tev nav jābūt labam piespiedu kārtā, bet brīvi.yD m Es viņu gribēju paturēt pie sevis, lai viņš tavā vietā kalpotu man, kas esmu važās evaņģēlija dēļ,OC  Viņu es tev nosūtu atpakaļ pie tevis, pieņem viņu kā manu sirdi.RB  Kādreiz viņš tev bija nederīgs, bet tagad gan man, gan tev noderīgs.\A 3 tevi lūdzu par Onēsimu, manu dēlu, kam, būdams važās, esmu kļuvis par tēvu.@  tomēr mīlestības dēļ es tevi labāk mudinu. Tad nu es, vecais vīrs Pāvils, bet tagad vēl Kristus Jēzus cietumnieks,h? KLai gan Kristū es pilnīgi varētu iedrošināties tev pavēlēt darīt to, kas tev pienākas,> yMan bija liels prieks un mierinājums par tavu mīlestību, jo caur tevi, brāli, svēto sirdis guva atspirdzinājumu.t= clai tava ticība, kas tev ar mums ir kopīga, kļūst darbīga apzināt visu labo, kas mūs tuvina Kristum.b< ?dzirdot par tavu mīlestību un ticību, kas tev ir uz Kristu Jēzu un visiem svētajiem,Q; Es pateicos mūsu Dievam, vienmēr tevi pieminēdams savās lūgšanās,Q: žēlastība jums un miers no mūsu Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus!j9 Omūsu māsai Apfijai un mūsu cīņas biedram Arhipam un draudzei, kas pulcējas tavā namā, –{8 sPāvils, Jēzus Kristus gūsteknis, un mūsu brālis Timotejs Filemonam, mūsu mīļotajam brālim un darbabiedram,y7kvTevi sveicina visi, kas man līdzās. Sveicini tos, kas mūs ticībā mīl! Žēlastība lai ir ar jums visiem!6vArī mūsējie lai mācās nodoties krietniem darbiem, kur tas ir nepieciešams, lai viņu dzīve nepaliktu bez augļiem.b5=v Rūpīgi sagatavo ceļam likuma zinātāju Zēnu un Apollu, lai viņiem nekā netrūktu.4!v Tiklīdz es būšu nosūtījis pie tevis Artemu vai Tihiku, steidzies ierasties pie manis Nikopolē, jo tur esmu nolēmis pārlaist ziemu.e3Cv apzinoties, ka tāds cilvēks ir samaitāts. Viņš grēko un pats sevi jau ir notiesājis.X2)v Kas ir maldos, to brīdini vienreiz, tad otrreiz, pēc tam no viņa izvairies,1v Turies tālāk no muļķīgiem prātojumiem, cilts rakstiem, ķildām un strīdiem par bauslību – tas viss ir nederīgi un tukši.T0!vUzticami ir šie vārdi. Es gribu, lai tu par šīm lietām stingri iestājies, ka tie, kas uzticējušies Dievam, cieši apņemas nodoties krietniem darbiem. Tas ir labi un noderīgi visiem cilvēkiem.|/qvlai viņa žēlastībā mēs tiktu attaisnoti un kļūtu mūžīgās dzīvības mantinieki, uz ko esam cerējuši.S.vko viņš bagātīgi pār mums izlēja caur mūsu glābēju Jēzu Kristu,0-Yvtas notika nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs darījām, bet Dievs savā apžēlošanā mūs izglāba ar atdzimšanas mazgāšanu un atjaunošanos Svētajā Garā,Z,-vBet, kad atklājās mūsu glābēja Dieva dāsnums un mīlestība uz cilvēkiem,f+EvKādreiz arī mēs bijām nesaprātīgi un nepaklausīgi Dievam, maldījāmies, vergodami visdažādākām iekārēm un baudām, dzīvodami ļaunumā un skaudībā, būdami naida pilni un nicinādami pārējos cilvēkus.v*evLai viņi nevienu nezaimo, lai ir miermīlīgi un piekāpīgi, pret visiem cilvēkiem lai izrāda pazemību.) vAtgādini vēl, lai viņi visi pakļautos valdniekiem un varām, lai ir paklausīgi un ir gatavi uz jebkuru krietnu darbu.e(CvTo māci, uz to aicini un to panāc ar savas ietekmes spēku. Neviens lai tevi nenoniecina!'1vViņš sevi ir nodevis par mums, lai mūs izpirktu no visas ļaundarības un šķīstītu sev par izredzētu tautu, dedzīgu uz krietniem darbiem.s&_v laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos.%'v tā mūs audzina, lai mēs atmestu bezdievību un pasaulīgās iekāres un lai mēs dzīvotu šajā laikā saprātīgi, taisni un godbijīgi,J$ v Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem,u#cv lai viņi nezog, bet visur parāda krietnu uzticamību, lai būtu par rotu mūsu glābēja Dieva mācībai.`"9v Lai kalpi visās lietās ir pakļāvīgi saviem kungiem, tiem iztop un nerunā pretī,!wvlai tava runa ir veselīga un nevainojama, tā ka pretinieks, nevarēdams par mums teikt neko ļaunu, paliktu kaunā.U #vpats visur esi paraugs labos darbos, mācībā esi nosvērts un krietns –2_vSkubini arī jaunekļus būt prātīgiem,yvbūt saprātīgām un šķīstām, un saimnieciskām, pakļāvīgām saviem vīriem, tā lai Dieva vārds nav zaimots.KvLai viņas mudina jaunās sievas mīlēt savus vīrus un bērnus,/vTāpat vecākās sievas lai uzvedas svētbijīgi, nav nedz apmelotājas, nedz pārmērīgi nodevušās vīna dzeršanai, bet lai māca krietnumu.ykvlai vecākie vīri ir skaidrā prātā, cienījami, saprātīgi un veseli ticībā, mīlestībā un izturībā.< uvBet tu māci visu, kas saskan ar veselīgo mācību:  vViņi apgalvo, ka Dievu pazīst, bet ar darbiem noliedz, būdami neganti, nepaklausīgi un nederīgi nevienam krietnam darbam. 'vŠķīstajiem viss ir šķīsts, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nav nekā šķīsta, aptraipīts ir gan viņu prāts, gan sirdsapziņa.e Evvairs nepievēršas jūdu pasakām un cilvēku pavēlēm, kas tikai novērš no patiesības.n Wv Šī liecība ir patiesa. Šā iemesla dēļ atspēko viņus strupi, lai viņi atveseļojas ticībā,} uv Kāds pravietis no viņu pašu vidus reiz teicis: krētieši vienmēr melo, tie – nekrietni zvēri, laiski rīmas.  v Tādiem vajag aizbāzt muti. Viņi pazudina veselus namus, mācīdami to, ko nevajag, un tā rīkojas netīras peļņas dēļ._ 9v Jo daudzi ir nepaklausīgi, gvelž tukšu un maldina, visvairāk tādu – no jūdiem.5 ev Lai viņš stingri turas pie ticības apliecinājuma pēc mācības, lai viņš ar veselīgu mācību būtu spējīgs arī pārliecināt un atspēkot tos, kam ir iebildumi.o Yvbet lai ir viesmīlīgs, tāds, kas mīl visu labo, lai ir apdomīgs, taisnīgs, svēts un savaldīgs.9 mvBīskapam ir jābūt nevainojamam kā Dieva namturim; lai viņš nav uzpūtīgs, ātri aizkaitināms, lai nav nodevies dzeršanai, nav kauslis, nedzenas pēc netīras peļņas,s avtam jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram, kam bērni ir ticīgi, nevis izlaidīgi vai nepaklausīgi.  vEs tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu atlikušās lietas un ik pilsētā ieceltu presbiterus – kā es tev to pavēlēju –,   vTitam, savam īstenajam dēlam, kopīgā ticībā – žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus!   vbet, pienākot īstajam laikam, atklāja savā vārda vēstī, ko man uzticēts pasludināt pēc mūsu glābēja Dieva pavēles,b  ?vcerībā uz mūžīgo dzīvību, ko uzticamais Dievs apsolīja pirms mūžīgiem laikiem,{  svPāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis, Dieva izredzēto ticībai un patiesības atzīšanai dievbijībā9 mlKungs lai ir ar tavu garu! Žēlastība ar jums!velPasteidzies ierasties pirms ziemas! Tevi sveicina Eubūls, Pudents, Lins un Klaudija, kā arī visi brāļi.ElErasts palika Korintā, Trofimu es atstāju slimu Milētā.7ilPasveicini Prisku un Akilu un Onēsifora namu!  lMani atbrīvos Kungs no jebkura ļauna darba un izglābs savai Valstībai, kas debesīs. Viņam slava uz mūžu mūžiem! Āmen!8ilMan līdzās bija Kungs un apveltīja mani ar spēku, lai caur mani tiktu paveikts sludināšanas uzdevums un visas tautas dzirdētu vēsti un tiktu izrautas no lauvas mutes.~ulManā pirmajā aizstāvībā pie manis nebija neviena, bet visi mani pameta – lai viņiem tas netiek pieskaitīts!Y+lSargies arī tu no viņa, jo viņš ir naidīgi nostājies pret mūsu mācību.kOlVarkalis Aleksandrs man ir daudz ļauna nodarījis, lai Kungs viņam atmaksā pēc viņa darbiem.}sl Kad tu nāc, paņem līdzi apmetni, ko es atstāju Troādā pie Karpa, arī rakstu ruļļus, sevišķi pergamentus.'Il Tihiku es nosūtīju uz Efesu.y~kl Vienīgi Lūka ir ar mani. Atrodi Marku un ņem viņu sev līdzi, jo viņš man var būt noderīgs kalpošanā.}7l jo Dēma mani ir pametis – viņš ir iemīlējis šo pasauli un ir devies uz Tesalonīki. Krēskents ir devies uz Galatiju, Tits – uz Dalmātiju.-|Ul Steidzies ierasties pie manis ātri,2{]lVēl tik man atlicis taisnības vainags, ko tajā dienā man piešķirs Kungs, taisnais Tiesnesis, un ne tikai man, arī visiem citiem, kam viņa atnākšana ir mīļa._z7lKrietno cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis un ticību saglabājis.\y1lEs jau tieku ziedots kā lejamais upuris, un manas aiziešanas laiks jau ir klāt.|xqlBet tu esi ar skaidru prātu visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģelizācijas darbu, veic savu kalpošanu.PwlViņi novērsīs savas ausis no patiesības un pievērsīsies mītiem.v3lBūs laiks, kad ļaudis vairs necietīs veselīgo mācību, bet, savas iekāres dzīti, pulcinās sev tādus skolotājus, kas glaimo viņu dzirdei.u#lsludini Dieva vārdu, esi gatavs to darīt gan laikā, gan nelaikā, atmasko, norāj, iedrošini ar neatlaidīgu pacietību un mācīšanu. t lPiesaucot Dievu un Kristu Jēzu, kas tiesās dzīvus un mirušus, un piesaucot viņa atnākšanu un viņa Valstību, es tevi mudinu:Xs)llai Dieva cilvēks kļūtu pilnīgs un būtu sagatavots ikvienam labam darbam.|rqlVisi Dieva iedvestie Raksti ir noderīgi mācībai, grēka atmaskošanai, labošanai, audzināšanai taisnīgumā,qlTu jau no agras bērnības pazīsti Svētos Rakstus. Tie dod tev gudrību, lai tu nonāktu pie pestīšanas caur ticību Kristum Jēzum.npUlBet tu paliec pie tā, ko esi iemācījies un kam esi uzticējies, zinādams, no kā esi mācījies. h^~}}'||Z| {"zzlyylxxwIvv#uHttot+ssQrr#qq%ppooJo nanmmwmll!kkYjjJiimhhgg`ffeenedd-cccba`z_^^@]]+\[[ZZ;YlYXyX+WWVrVUUTsSScRRuQQmPPOO.NN^MM3LlKKJJxIIHH8GGLFFEErDCCuBBAAI@??=>>===4WwTam, kas zina darīt labu, bet nedara, tas ir grēks.]V3jūs savā augstprātībā lielāties, bet ikviena tāda lielīšanās ir ļaunums.hUITā vietā, lai jūs sacītu: ja Kungs gribēs, tad dzīvosim un darīsim tā vai citādi, –T!to sakāt jūs, kas nezināt, kas notiks rīt, kāda tad būs jūsu dzīve; jūs esat dūmi, kas redzami īsu brīdi un tūlīt pat gaist.S+ Tad nu, redzi, jūs, kas sakāt: šodien vai rīt mēs dosimies uz tādu un tādu pilsētu, pavadīsim tur gadu, tirgosimies un gūsim peļņu;R} Ir tikai viens likumdevējs un tiesnesis, kas spēj glābt un pazudināt; bet kas esi tu, ka gribi tiesāt savu tuvāko?oQW Nerunājiet ļaunu cits par citu, brāļi! Kas runā ļaunu par brāli vai tiesā savu brāli, tas runā ļaunu pret bauslību un tiesā bauslību. Bet, ja tu tiesā bauslību, tad tu neesi bauslības ievērotājs, bet tiesnesis.HP  Pazemojieties Kunga priekšā – un viņš jūs paaugstinās!mOS Bēdājieties, vaimanājiet un raudiet! Jūsu smiekli lai pārvēršas vaimanās un prieks bēdās!NTuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums, notīriet rokas, grēcinieki, un šķīstiet sirdis, jūs, kas esat divkoši dvēselē!ZM-Tad nu pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums.L'Bet viņš grib dot vairāk žēlastības. Tādēļ Raksti saka: Dievs stājas pretī augstprātīgajiem, bet pazemīgajiem dod žēlastību.wKgVai jūs domājat, ka Raksti runā tukšu, sacīdami: tas gars, ko Dievs ielicis mūsos, dzenas uz skaudību.J7Laulības pārkāpēji, vai jūs nezināt, ka mīlestība uz pasauli ir Dieva nīšana? Ikviens, kas grib mīlēt pasauli, top par Dieva ienaidnieku.`I9jūs lūdzat, bet nesaņemat, tādēļ ka lūdzat aplami, lai tērētu savām baudām.4HaJūs iekārojat, bet neiegūstat, jūs nogalināt un degat skaudībā, bet nevarat sasniegt, jūs cīnāties un karojat, bet jūs neiegūstat, tādēļ ka jūs nelūdzat,sG aNo kurienes kari un no kurienes cīņas jūsos? Vai ne no tieksmes pēc baudām, kas karo jūsu locekļos?HF Taisnības augļus mierā sēj tikai tie, kas paši tur mieru.=EsBet gudrība no augšienes vispirms ir šķīsta, pēc tam miermīlīga, rāma, prātam paklausīga, pilna žēlsirdības un citu labu augļu, tā ir taisnīga un bez liekulības.ODKur vien skaudība un ķildas, tur ir sajukums un viss ir samaitāts.dCAšāda gudrība nav nākusi no augšienes, bet ir no zemes, tā ir miesiska un dēmoniska.hBIJa jūsu sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, nelielieties un nemelojiet pret patiesību –rA] Kas no jums ir gudrs un saprātīgs? Lai ar labu uzvedību viņš parāda savus darbus klusā gudrībā.@ Vai tad var, mani brāļi, vīģes koks dot olīvas un vīnakoks vīģes? Tāpat arī sāļš avots nevar dot saldu ūdeni.]?3 Vai tad no viena un tā paša avota klintī izplūst salds un rūgts ūdens reizē?_>7 No tās pašas mutes iziet svētīšana un lāsti. Mani brāļi, tam tā nav jābūt.w=g Ar mēli mēs slavējam Kungu un Tēvu, un ar mēli mēs lādam cilvēkus, kas pēc Dieva līdzības radīti.h<Ibet neviens cilvēks nevar pakļaut dumpīgo ļaunumu – mēli, kas pilna nāvējošas indes.v;eVisa zvēru un putnu, rāpuļu un jūrā mītošo dzīvnieku daba pakļaujas un ir pakļauta cilvēka dabai,C:Arī mēle ir uguns, kā nelietības pasaule tā ielikta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu mūsu ķermeni un ierauj liesmās visu dzīves gaitu, pati būdama elles aizdedzināta.s9_tāpat arī mēle ir mazs loceklis, bet varen dižojas. Redzi, tik maza uguns tik lielu mežu aizdedzina.|8qRedzi, arī lielie kuģi, kurus dzen stipri vēji, ar niecīgu stūri tiek virzīti, kurp vien stūrmanis to grib,s7_Bet, ja mēs zirgam laužņus liekam mutē, lai tas mums klausītu, tad arī visu zirgu vedam sev līdzi.q6[Mēs visi bieži klūpam. Vīrs, kas neklūp vārdos, ir pilnīgs, spējīgs iegrožot arī visu miesu.|5 sMani brāļi, nekļūstiet daudzi par skolotājiem, jo jūs zināt, ka mēs, skolotāji, tiksim stingrāk tiesāti.S4Jo, kā miesa bez gara ir mirusi, tā arī ticība ir mirusi bez darbiem.3Vai arī mauka Rāhāba tāpat netika attaisnota ar darbiem, kad uzņēma sūtņus un parādīja tiem bēgšanai citu ceļu?U2#Jūs redzat, ka cilvēks tiek attaisnots ar darbiem un ne no ticības vien.&1ETā piepildās Raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību, – un tā viņš tika nosaukts par Dieva draugu.`09Tu redzi, ka ticība viņa darbiem līdzdarbojās un ar darbiem ticība tapa pilnīga.y/kVai tad Ābrahāms, mūsu tēvs, netika attaisnots tieši darbu dēļ, kad uzlika savu dēlu Īzaku uz altāra?Q.Tukšais cilvēk, vai gribi zināt, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?P-Tu tici, ka ir viens Dievs, to tu labi dari; arī dēmoni tic un dreb.$,ABet kāds sacīs: tev ir ticība, bet man ir darbi. – Parādi man savu ticību bez darbiem, savukārt es parādīšu tev savu ticību ar saviem darbiem.M+Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir mirusi.'*Gun kāds no jums viņiem saka: miers ar jums, lai jums silti un lai esat paēduši, – bet nedodat viņiem neko no tā, kas miesai vajadzīgs, ko tas līdz?A)}Ja brālis vai māsa ir kaili un bez dienišķās maizes(Ko tas līdz, mani brāļi, ja kāds teic, ka viņam esot ticība, bet viņam nav darbu? Vai tad ticība var viņu izglābt?'w Jo tam, kas nav parādījis žēlsirdību, tiesa ir bez apžēlošanas. Bet žēlsirdība daudzkārt pārspēj tiesu.]&3 Runājiet un rīkojieties tā, it kā jūs būtu tiesājami pēc brīvības likuma.$%A Tas, kas saka: nepārkāp laulību, – saka arī: nenogalini! Bet, ja tu nepārkāp laulību un tomēr nogalini, tu kļūsti par bauslības pārkāpēju.q$[ Ikviens, kas visu bauslību pilda un tomēr vienā bauslī to pārkāpj, ir visu baušļu pārkāpējs.|#q bet, ja jūs spriežat par cilvēku pēc ārienes, tad jūs grēkojat un bauslība jūs atmasko kā pārkāpējus.z"mJa jūs piepildāt ķēnišķo bauslību pēc Rakstiem: mīli savu tuvāko kā sevi pašu, – jūs darāt labi,W!'Vai tieši viņi nav tie, kas zaimo Kunga labo vārdu, kādā sauc arī jūs?| qBet jūs turpretim liekat nabago negodā. Vai tad tie nav bagātie, kas jums uzkundzējas un velk jūs uz tiesām?PIeklausieties, mani mīļotie brāļi, vai tad Dievs nav izredzējis tos, kas pasaulē nabagi, būt bagātiem ticībā un par tās Valstības mantiniekiem, ko viņš apsolījis tiem, kas viņu mīl?kOvai tad tā jūs nesākat viens otru šķirot, kļūdami par tiesnešiem ar aplamiem spriedumiem?&Eun jūs, uzlūkodami to, kas greznās drānās, tam sakāt: apsēdies ērti še! – bet nabagam: tu nostājies tur! – vai: sēdies pie mana kājsola! –Ja jūsu sinagogā ienāk vīrs greznās drānās ar zelta gredzeniem pirkstos un ienāk arī nabags noplīsušās drēbēs] 5Mani brāļi, ticību uz godības Kungu Jēzu Kristu nesaistiet ar cilvēka ārieni.3 aTīra un neaptraipīta kalpošana Dieva un Tēva priekšā ir šāda: apraudzīt bāreņus un atraitnes viņu nedienās un sargāt sevi no šīs pasaules nešķīstības. -Ja kāds iedomājas, ka viņš dievbijīgi kalpo Dievam, bet savu mēli nesavalda, viņš māna savu sirdi; tāda cilvēka kalpošana ir tukša.- UBet, kas dziļi ielūkojas un paliek pilnīgajā brīvības likumā, kas nav aizmāršīgs klausītājs, bet ir darba darītājs, tāds būs svētīts savos darbos.W )pavērojis sevi, viņš aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš izskatījies.   Ja kāds ir vārda klausītājs, bet nav tā darītājs, tāds līdzinās vīram, kas lūkojas uz savu paša vaigu spogulī, –\ 3Topiet par vārda darītājiem, nevis tikai klausītājiem, kas paši sevi pieviļ.; qTādēļ atmetiet jebkuru nešķīstību un visu to, kas no ļauna vēl atlicis, un lēnprātībā saņemiet jūsos iedēstīto vārdu, kas ir spējīgs izglābt jūsu dvēseles.2 ajo cilvēka dusmas nerada Dieva taisnību. }Jums jāzina, mani mīļotie brāļi, ikviens cilvēks lai ir nasks klausīties, bet lēnīgs runāt un gauss dusmoties, 7Viņš mūs ir izvēlējies un atdzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu kā viņa radījumu pirmaugļi. Vārda klausītāji un darītāji  Jebkurš labs devums un jebkura pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, kas ir pastāvīgs un nav mainīgs kā ēna.2 aNekrītiet maldos, mani mīļotie brāļi!W )Tā nu iekāre ieņemdama dzemdē grēku, bet grēks nobriestot dzemdē nāvi.a  =Bet ikvienu kārdina viņa paša iekāres, kas to ar ēsmu pievilina un velk sev līdzi.   Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo Dievs pats nevienu nekārdina, Dievs ir ārpus jebkādas kārdināšanas.  ) Laimīgs tas vīrs, kas iztur kārdināšanu, jo, pārbaudi izturējis, viņš saņems dzīvības vainagu, kas apsolīts tiem, kas mīl Kungu.   uzausa saule, ar savu svelmi izkaltēja zāli, tās zieds novīta, un viss krāšņums iznīka; tā arī bagātais iznīks savos ceļos.N   bet bagātais – savā zemumā, jo viņš iznīks kā zieds pļavā;; s Lai zemas kārtas brālis dižojas savā augstumā,- Wlai nedomā kaut ko saņemt no Kunga.V 'Šāds cilvēks ar sašķeltu dvēseli, kas nepastāvīgs visos savos ceļos, Lai viņš lūdz ticībā, bez šaubīšanās, jo tas, kas šaubās, līdzinās vilnim jūrā, ko vējš svaida un dzenā. Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to lūdz no Dieva, kas labprāt dod visiem, neko nepārmezdams, un viņam tiks dots.n Wbet izturības piepildījums lai ir tas, ka jūs esat pilnīgi un nevainojami, bez jebkāda trūkuma.F saprazdami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību,t cIkreiz, kad pār jums, mani brāļi, nāk dažnedažādi kārdinājumi, uzņemiet to ar vislielāko prieku,x mJēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas, – esiet sveicināti!)M Žēlastība lai ar jums visiem!a~; Sveiciniet visus savus vadītājus un visus ticīgos! Jūs sveicina ticīgie Itālijā.v}e Ziniet, ka mūsu brālis Timotejs ir atbrīvots. Ja viņš atnāks drīz, kopā ar viņu es jūs apciemošu.q|[ Es lūdzu, brāļi, pieņemiet šos pamudinājuma vārdus, es esmu jums rakstījis pēc iespējas īsi.2{] lai stiprinātu jūs visā labajā, tā ka jūs piepildāt viņa gribu, lai jūsos piepilda to, kas viņam ir tīkams caur Jēzu Kristu, kam gods mūžu mūžos! Āmen!z{ Bet miera Dievs, kas caur mūžīgās derības asinīm uzvedis augšā no mirušiem lielo Avju ganu, mūsu Kungu Jēzu,Ny Vēl jo vairāk jūs uz to pamudinu, lai es jums drīz tiktu atdots.x{ Lūdziet par mums! Mēs esam pārliecināti, ka esam ar tīru sirdsapziņu, visās lietās cenzdamies izturēties labi.fwE Paļaujieties uz saviem vadītājiem un paklausiet tos, viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm, un viņiem būs jādod par tām norēķins. Lai viņi to var darīt ar prieku, nevis ar vaimanām; tas jums nenāktu pa labu.dvA Neaizmirstiet labdarību un līdzdalību citu vajadzībās, tādi upuri ir tīkami Dievam.uy Tad nu vienmēr caur viņu nesīsim Dievam pateicības upuri, tas ir, mūsu lūpu augļus, kas apliecina viņa vārdu.Qt Un mums taču šeit nav paliekama pilsēta, bet mēs meklējam nākamo.as; Tādēļ iziesim pie viņa ārpus nometnes un būsim kopā ar viņu šajā pazemojumā.lrQ Tādēļ arī Jēzus, lai ar savām paša asinīm darītu tautu svētu, ir cietis ārpus vārtiem.q Augstais priesteris ieiet svētnīcā ar grēku upura asinīm, bet upurdzīvnieku miesas tiek sadedzinātas ārpus apmetnes.Xp) Mums ir tāds altāris, no kura nav atļauts ēst tiem, kas vēl kalpo teltī._o7 Neļaujiet sevi aizraut ar dažādām svešām mācībām! Ir labi, kad sirds top stiprināta ar Dieva žēlastību, bet noteikumi ēšanā nav atnesuši nekādu labumu tiem, kas pēc šiem priekšrakstiem dzīvo.>nw Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos!m1 Pieminiet savus vadītājus, kas jums ir Dieva vārdu sludinājuši, un, rūpīgi vērodami viņu dzīves iznākumu, esiet tādā pašā ticībā!zlm tā ka mēs varam droši teikt: Kungs ir mans palīgs, tādēļ es neizbīšos – ko gan cilvēks man padarīs?.kU Lai jūsu domas ir brīvas no mantkārības, lai jums pietiek ar to, kas jums ir! Pats Dievs taču ir sacījis: es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu, –j  Laulība lai ir pie visiem godā, un laulības gulta lai ir neaptraipīta. Netiklos un laulības apgānītājus Dievs tiesās.7ig Atcerieties tos, kas cietumā, it kā paši būtu tiem līdzi saistīti, atcerieties arī tos, kas pakļauti ciešanām, jo paši, būdami miesā, esat pakļauti ciešanām.qh[ Neaizmirstiet viesmīlību! Svešiniekus uzņemdami, daži, pašiem nezinot, ir uzņēmuši eņģeļus.=g w Lai arī turpmāk jūsu vidū ir brāļu mīlestība!0f[ jo mūsu Dievs ir kā uguns, kas aprij!zem Tādēļ, iemantodami nesatricināmu Valstību, būsim pateicīgi Dievam, kalpojot viņam tīkami ar godbijību,d1 Vārdi “vēl reizi” skaidri norāda, ka visu, kas satricināms, viņš tad paņems prom kā piederīgu radībai, lai paliktu nesatricināmais.c) Viņa balss toreiz satricināja tikai zemi, bet tagad viņš ir pasludinājis: vēl reizi es satricināšu ne vien zemi, bet arī debesis. –Rb Pielūkojiet, ka jūs nenoraidāt to, kas runā. Ja sodam neizbēga tie, kas noraidīja to, kas reiz brīdināja virs zemes, tad vēl jo mazāk mēs, ja noraidīsim to, kas tagad brīdina no debesīm.a Jūs esat tuvojušies jaunās derības vidutājam Jēzum un apslacīšanai ar viņa asinīm, kas runā daudz stiprāk par Ābela asinīm."`= jūs esat tuvojušies pirmdzimušo draudzei, kuru vārdi ir ierakstīti debesīs, un Dievam, visu tiesnesim, un to dvēselēm, kas sasnieguši pilnību._) Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai – debesu Jeruzālemei un neskaitāmu eņģeļu pulku svētku svinībām,c^? Redzētais bija tik briesmīgs, ka Mozus sacīja: es esmu izbijies un šausmu pārņemts.}]s Tie nevarēja panest to, kas bija pavēlēts: ja šim kalnam pieskaras kāds zvērs, tas jānomētā akmeņiem. –\w nedz tauru skaņām vai runājošai balsij, kuru dzirdēdami ļaudis lūdza, lai tiem vairs netiek sacīts ne vārds.+[O Jūs taču neesat pienākuši klāt tādam kalnam, ko var aptaustīt ar rokām, nedz arī kvēlojošai ugunij, negaisa krēslai, melnai tumsai un viesuļvētrai,EZ Jūs taču zināt, ka vēlāk, kad viņš gribēja iemantot svētību, viņš tika atmests, un, kaut ar asarām acīs viņš to meklēja, tomēr vairs nevarēja mainīt sava tēva prātu.{Yo Lai neviens nekļūst tik izvirtis un pasaulīgs kā Ēsavs, kurš par vienu ēdienu pārdeva savu pirmdzimtību.X% Raugieties, lai neviens neatkrīt no Dieva žēlastības, lai neuzaug rūgta sakne, radot nesaskaņas, caur kurām daudzi tiktu aptraipīti.SW Meklējiet mieru ar visiem un svētumu, bez kura neviens Kungu neredzēs.eVC un iestaigājiet savām kājām taisnas takas; lai klibais nenomaldās, bet kļūst vesels.EU Tādēļ iztaisnojiet ļenganās rokas un ļodzīgos ceļusT5 Neviena pārmācība, kad to saņem, nešķiet prieks, bet gan bēdas, tikai vēlāk tiem, kas tajā vingrināti, tā rada taisnības miera augļus.7Sg Tie mūs pārmācīja tā, kā tiem šķita pareizi, un tas derēja īsam brīdim; bet viņš – tā, lai tas palīdzētu mums kļūt par viņa svētuma līdzdalībniekiem. R Ja mūs ir pārmācījuši miesīgie tēvi, lai mēs bītos, vai tad mēs daudz vairāk nepakļausimies garu Tēvam, lai dzīvotu?vQe Bet, ja jūs paliekat bez pārmācības, kam visi ir padoti, tad jūs esat ārlaulības, nevis īstie dēli.uPc Pārmācībā esiet pacietīgi, Dievs izturas pret jums kā pret dēliem. Kuru dēlu gan tēvs nepārmāca?]O3 ko Kungs mīl, to taču viņš pārmāca un šausta katru dēlu, ko viņš pieņem.*NM un esat aizmirsuši iedrošinājumu, kas jūs kā dēlus uzrunā: mans dēls, nenicini Kunga pārmācību, nedz zaudē dūšu, kad viņš tavus grēkus uzrāda;AM} Jūs vēl neesat līdz asinīm cīnījušies pret grēkuL- Allaž domājiet par viņu, kas tik daudz naidīguma izcietis no grēciniekiem, lai jūs nenovārgtu savās dvēselēs un nekļūtu nespēcīgi.BK} Uzlūkosim mūsu ticības aizsācēju un piepildītāju Jēzu, kas viņam sagatavotā prieka dēļ, par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu un nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.4J c Tādēļ mēs, kam visapkārt liels pulks liecinieku, nolikuši visas nastas un grēku, kas velkas mums līdzi, apņēmības pilni skriesim sacīkstēs, kas mums noliktas.nIU (jo Dievs mums kaut ko labāku bija iepriekš nolūkojis, lai viņi bez mums nesasniegtu apsolījumu.RH 'Un šie visi, kuru ticību Dievs ir apliecinājis, nesaņēma apsolīto,vGe &Pasaule nebija viņu cienīga, bet viņiem bija jāmaldās pa tuksnešiem, kalniem, jāmīt alās un aizās.F) %Tie tika nomētāti akmeņiem, sazāģēti, nokauti ar zobenu, staigāja apkārt avju un kazu ādās, cieta trūkumu, bēdas un ļaundarības.HE  $Citi izcietuši izsmieklu un šaustīšanu, važas un cietumu.&DE #Sievas saņēma savus mirušos caur augšāmcelšanos, bet citi ļāva sevi nomocīt, jo nepieņēma atbrīvošanu, lai gūtu sev labāku augšāmcelšanos.&CE "izdzēsuši uguns spēku, izbēguši zobena asmenim, nespēkā tapuši stiprināti, karā kļuvuši vareni, ienaidnieku karaspēkus piespieduši atkāpties.B} !kas caur ticību ir uzvarējuši valstis, darījuši taisnus darbus, sasnieguši apsolīto, aizdarījuši lauvām mutes,}As Ko lai vēl saku? Man pietrūks laika runāt par Gideonu, Baraku, Simsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,z@m Ticībā mauka Rāhāba neaizgāja bojā līdz ar nepaklausīgajiem, jo uzņēma ar mieru israēliešu izlūkus.l?Q Ticībā israēlieši septiņas dienas pēc kārtas gāja apkārt Jērikai, un tās mūri sabruka.> Ticībā israēlieši izgāja cauri Sarkanajai jūrai kā pa sausu zemi; kad to mēģināja ēģiptieši, ūdens tos aprija.=y Ticībā viņš svinēja Pashu un veica apslacīšanu ar asinīm, lai maitātājs neskartu israēliešu pirmdzimušos.< Ticībā viņš pameta Ēģipti un nebijās valdnieka dusmu; viņš bija tik nelokāms, it kā viņš redzētu to, kurš ir neredzams.; Negodu Kristus dēļ viņš turēja par lielāku bagātību nekā visu Ēģiptes mantu, jo viņš raudzījās uz atalgojumu.~:u Viņš izvēlējās labāk paciest ļaunumu kopā ar Dieva tautu nekā iegūt īslaicīgu grēcīgu iepriecinājumu.Y9+ Ticībā Mozus, kad viņš pieauga, liedzās saukties par faraona meitas dēlu.87 Ticībā vecāki slēpa Mozu trīs mēnešus pēc dzimšanas, jo redzēja, ka šis bērns ir neparasti jauks; tie nebijās pat no valdnieka pavēles.7 Ticībā Jāzeps mūža galā pieminēja Israēla bērnu iziešanu no Ēģiptes un atstāja norādījumus, ko darīt ar viņa kauliem.|6q Ticībā Jēkabs pirms savas nāves svētīja abus Jāzepa dēlus un pielūdza Dievu, noliecies pār savu spieķi.J5  Ticībā Īzaks svētīja Jēkabu un Ēsavu nākamajiem laikiem.4  Ābrahāms sprieda, ka Dievs spēj uzcelt arī no mirušajiem un tā, līdzībā runājot, saņēma Īzaku atpakaļ no nāves.b3= par kuru bija sacīts: par taviem pēcnācējiem tiks saukti tie, kas celsies no Īzaka.J2  Ticībā Ābrahāms par upuri pienesa Īzaku, savu mīļoto dēlu, kad Dievs viņu pārbaudīja. Lai gan Ābrahāms bija saņēmis apsolījumu, viņš tomēr pienesa upurim savu pirmdzimto –31_ Bet tie ilgojās pēc labākas – pēc debesu tēvijas. Tādēļ arī Dievs nav kaunējies saukt sevi par viņu Dievu; viņš pats taču bija sagatavojis tiem pilsētu. 0 Ja vien tie būtu domājuši par to tēviju, no kuras izgājuši, tiem būtu bijis tik daudz laika, lai varētu turp atgriezties.@/{ To apgalvodami, viņi rādīja, ka meklē citu tēviju.K. Tie visi dzīvoja ticībā līdz pat savai nāvei. Viņi nesaņēma apsolīto, bet tikai iztālēm to skatīja un sveica. Tie apliecināja, ka viņi virs zemes ir vienīgi svešinieki un viesi.- Tā no viena cilvēka, gandrīz jau miruša, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un tik neskaitāmi kā smiltis jūras malā.*,M Ticībā arī neauglīgā Sāra savā ievērojamā vecumā saņēma spēku, lai varētu kļūt māte, jo viņa uzticējās tam, kas viņai bija devis solījumu.b+= viņš gaidīja pilsētu, kurai ir drošs pamats, kuras meistars un veidotājs ir Dievs.*5 Ticībā viņš mitinājās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem – Īzaku un Jēkabu;)' Ticībā Ābrahāms paklausīja Dieva aicinājumam un devās uz vietu, kas viņam bija jāiemanto; viņš gāja, pat nezinādams, kurp dodas.v(e Ticībā Noa uzņēma Dieva norādījumu par to, kas tad vēl nebija redzams, un dievbijībā sagatavoja šķirstu sava nama glābšanai. Tādējādi viņš pasludināja spriedumu pasaulei un iemantoja taisnību, kas saņemama ticībā.' Bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Tam, kas tuvojas Dievam, ir jātic, ka Dievs ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu meklē.p&Y Ticībā Hanohs tika pārcelts prom no šīs pasaules, lai viņam nebūtu jāpieredz nāve: viņš vairs nebija atrodams, jo Dievs viņu bija pārcēlis. Pirms pārcelšanas Dievs liecināja par viņu, ka viņš tam bijis tīkams. % Ticībā Ābels pienesa Dievam pilnīgāku upuri nekā Kains, ticības dēļ viņš ir saņēmis Dieva atzinību, ka viņš ir taisns – Dievs pats to apliecināja, kad Ābels upurdāvanas pienesa. Ticības dēļ viņš vēl aizvien runā, kaut arī miris.x$i Ticībā mēs saprotam, ka visa pasaule ir veidota ar Dieva vārdu, tā ka no neredzamā ir cēlies redzamais.H#  Ticībā mūsu priekšgājēji ir saņēmuši Dieva atzinību.N"  Ticība ir cerības pamatā, tā pārliecina par neredzamām lietām.f!E 'Mēs neesam tie, kas atkrīt uz pazušanu, bet mēs ticam, un mūsu dvēsele būs izglābta.y k &bet mans taisnais no ticības dzīvos, taču, ja viņš atkritīs, manai dvēselei pie viņa nebūs labpatikas.V% %Jo vēl tikai mazliet, mazliet, un tas, kuram jānāk, nāks un nekavēsies,hI $Bet jums ir vajadzīga izturība, lai, darīdami Dieva gribu, jūs saņemtu to, kas apsolīts.A} #Tādēļ neatmetiet savu paļāvību, tai ir liela alga!(I "Jūs esat cietuši līdzi ieslodzītajiem un ar prieku esat uzņēmuši to, ka jūsu manta tika nolaupīta, zinādami, ka jums ir labāka un paliekoša manta. !gan paši, būdami atklāti izsmieti, saņemot naidu un pāridarījumus, gan arī esot kopā ar tiem, pret kuriem tāpat izturējās.}s Atsauciet atmiņā savas pirmās dienas, kurās jūs, tapuši apgaismoti, papilnam izcietāt smagu ciešanu cīņu,2_ Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās!pY Mēs zinām, ka ir sacīts: man pieder atriebšana, es atmaksāšu! Un vēl: Kungs tiesās savu tautu.]3 Kā jūs domājat, cik daudz lielāku atmaksu pelnījis tas, kas minis kājām Dieva Dēlu, nav turējis par svētām jaunās derības asinis, ar kurām tas ticis šķīstīts, un aizvainojis žēlastības Garu?ve Ja kāds atmet Mozus bauslību, tas bez žēlastības pēc divu vai trīs liecinieku liecības tiek nokauts._7 bet ir tikai briesmīga gaidīšana uz tiesu un uguns svelmi, kas aprīs pretiniekus.pY Ja mēs tīšuprāt grēkojam, kad esam saņēmuši patiesības atziņu, vairs nav upura par grēkiem,% Nepametīsim savas kopīgās sapulces, kā tas pie dažiem parasts, bet pamudināsim cits citu, vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.W' Būsim uzmanīgi cits pret citu, rosināsim uz mīlestību un labiem darbiem.iK Nelokāmi paturēsim savas cerības apliecinājumu. Jo uzticams ir tas, kas mums to apsolījis! 9 Tuvosimies tam ar patiesām sirdīm paļāvīgā ticībā, ar sirdīm, kas šķīstītas no ļaunas apziņas, un miesu mazgājuši šķīstā ūdenī.8k un mums ir augstais priesteris pār Dieva namu.q[ Tas ir jauns, dzīvs ceļš, ko viņš mums atvēris caur tempļa priekškaru, tas ir, caur savu miesu,O  Tā ka nu mums, brāļi, Jēzus asinīs ir droša pieeja svētnīcai.J   Bet, kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēkiem.E  viņu grēkus un viņu pārkāpumus es vairs nepieminēšu.' G šī ir tā derība, kuru es slēgšu ar viņiem pēc šīm dienām, saka Kungs, es ielikšu savus baušļus viņu sirdīs un viņu prātos tos ierakstīšu,9 m Arī Svētais Gars mums to apliecina ar sacīto:^5 Ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem darījis pilnīgus tos, kam jātop svētiem.lQ Un tagad viņš gaida, līdz viņa ienaidnieki tiks nolikti viņam par kājsolu zem viņa kājām.uc bet Jēzus, tikai vienu upuri par grēkiem pienesis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas.  Ikviens priesteris nostājas, kalpodams un daudzkārt pienesdams vienus un tos pašus upurus, kuri nekad nespēj deldēt grēkus,|q Pēc šīs dievišķās gribas caur Jēzus Kristus miesas upuri mēs esam darīti svēti reizi par visām reizēm.zm Un tad viņš sacīja: redzi, es esmu atnācis darīt tavu gribu. – Pirmo viņš atceļ, lai iedibinātu otro.5c Vispirms viņš saka: upurus un dāvanas, sadedzināmos upurus un upurus par grēkiem tu neesi gribējis, nedz tie tev ir pa prātam – tie, kas pēc bauslības pienesti.pY Tad es sacīju: redzi, Dievs, esmu atnācis – par mani ir rakstīts grāmatā – darīt tavu gribu.G sadedzināmie upuri un upuri par grēkiem tev nav pa prātam.   Tādēļ, ienākdams pasaulē, Kristus saka: kaujamos upurus un pienesumus tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi sagatavojis,@~{ bet vēršu un āžu asinis taču nevar atņemt grēku!@}{ Ar šiem upuriem gadu no gada tika atgādināti grēki,| Jo citādi vai gan upurēšana nebūtu mitējusies, ja upurētāji, reizi par visām reizēm šķīstīti, neapzinātos visus grēkus?V{ ' Bauslībai ir vienīgi nākamo labumu ēna, bet ne pats lietu tēls; ar vieniem un tiem pašiem kaujamiem upuriem, kas ik gadu pastāvīgi tiek pienesti, tā nespēj darīt pilnīgus tos, kas ar tiem nāk.Kz tā arī Kristus ir upurēts reizi par visām reizēm, lai daudzu cilvēku grēkus izdeldētu; viņš atklāsies otrreiz – ne vairs grēku dēļ, bet par pestīšanu tiem, kas uz viņu gaida.Ry Tāpat kā cilvēkiem ir nolikts mirt tikai vienreiz, un pēc tam tiesa,Jx  jo tad kopš pasaules radīšanas viņam būtu vajadzējis daudzkārt ciest, bet nu viņš, laiku beigās reizi par visām reizēm ir atklājies, lai izdeldētu grēkus, sevi pašu upurēdams.w3 Viņš neiegāja, lai daudzkārt pienestu upurim sevi pašu, kā augstais priesteris katru gadu ieiet svētnīcā, pienesot ikreiz cita asinis, –-vS Jo Kristus neiegāja rokām darinātā svētnīcā, kas būtu patiesās atveids, bet pašās debesīs, lai no tā brīža stāvētu par mums Dieva vaiga priekšā.u Un šādi bija nepieciešams šķīstīt debesu lietu attēlus, bet pašas debesu lietas – ar labākiem upuriem nekā šie.ptY Pēc bauslības, ar asinīm tiek šķīstīts gandrīz viss, un bez asins izliešanas nav piedošanas.Ws' Tāpat viņš apslacīja ar asinīm arī telti un visus dievkalpojuma rīkus.Wr' sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis. –dqA Kad Mozus bija pateicis tautai visas pavēles, kā tās bija dotas bauslībā, viņš sajauca teļu un āžu asinis ar ūdeni un ņēma tumšsarkanu vilnu un īzapu un apslacīja gan pašu derības grāmatu, gan tautu,Kp Šā iemesla dēļ arī pirmā derība nav noslēgta bez asinīm.zom jo testaments iegūst spēku tikai pēc novēlētāja nāves; kamēr tas vēl ir dzīvs, testaments nav spēkā.Kn Kur testaments, tur nepieciešams pierādīt novēlētāja nāvi,Jm  Tādēļ viņš ir jaunās derības vidutājs, lai ar nāvi, kas izpirka iepriekšējās derības laikā izdarītos pārkāpumus, tie, kas aicināti, saņemtu mūžīgā mantojuma apsolījumu.Rl cik gan daudz vairāk Kristus asinis, kurš mūžīgā Gara spēkā pats sevi ir pienesis par nevainojamu upuri Dievam, šķīstī mūsu sirdsapziņu no mirušiem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam. k Ja apslacīšana ar āžu un vēršu asinīm un upurētās teles pelniem svētī miesas šķīstīšanai tos, kas apgānījušies,j3 Viņš neizlēja ne āžu, ne teļu asinis, bet gan pats savējās un reizi par visām reizēm iegāja svētnīcā un ieguva mūžīgu izpirkšanu. f~}}||b{{!zz@yyxhww:vv[utttsgrqqq\ppp ono nmmZlllkkjjjLihhhggfyee%dd(ccNbbmaaL``r__2^^]]j\\g[ZZgYYQXX}X#WVV(UUTSS)RRQPP^P O^NN~N>MLL*KKJJ%II+HGG>{>%==9<(Trs "kcV K ^iJ fH+Mīlestību mēs esam iepazinuši no tā, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis. Arī mums pienākas savu dzīvību atdot par brāļiem.}GsIkviens, kas savu brāli nīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.FMēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, tādēļ ka mēs mīlam brāļus, bet, kas nemīl, paliek nāvē.9Em Nebrīnieties, brāļi, ka pasaule jūs ienīst.0DY Ne tā kā Kains, kas bija no ļaunā un nokāva savu brāli. Un kādēļ viņš to nokāva? Tādēļ, ka viņa darbi bija ļauni, bet viņa brāļa darbi – taisni.fCE Jo šī ir tā vēsts, ko jūs esat dzirdējuši no iesākuma – lai mēs mīlam cits citu.B Tā top redzami Dieva bērni un velna bērni – katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva; tāpat arī tas, kas nemīl savu brāli.A Ikviens, kas dzimis no Dieva, nedara grēku, jo Dieva sēkla paliek viņā; un viņš nevar grēkot, jo ir no Dieva dzimis.@Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko jau no paša sākuma, un Dieva Dēls tādēļ ir parādījies, lai izjauktu velna darbus.l?QBērniņi, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tāpat kā viņš ir taisns.h>IIkviens, kas paliek viņā, negrēko, bet, kas grēko, nav viņu nedz redzējis, nedz pazinis.b==Un jūs zināt, ka viņš parādījās, lai paņemtu prom grēkus, un viņā nav grēka.H< Katrs, kas grēko, pārkāpj likumu, jo grēks ir nelikumība.b;=Bet katrs, kam ir šī cerība uz viņu, šķīsta sevi, tāpat kā viņš ir šķīsts.J: Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi viņam, mēs redzēsim viņu tādu, kāds viņš ir..9 WRedziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam. Pasaule mūs neatzīst, tādēļ ka tā nav atzinusi viņu.t8aJa jūs zināt, ka viņš ir taisns, tad ziniet, ka arī katrs, kas dara taisnību, ir piedzimis no viņa.7-Tā nu, bērniņi, palieciet viņā, lai, kad viņš parādīsies, mums būtu paļāvība un lai, viņam atnākot, mēs netiktu viņa apkaunoti.6wUn lai jūsos paliek tas svaidījums, ko jūs no viņa esat saņēmuši, un jums nevajag, ka jūs kāds mācītu; bet, kā viņa svaidījums jums māca visu – un ir patiess un nav meli – un kā viņš jūs ir mācījis, tā palieciet viņā!?5yTo es jums esmu rakstījis par tiem, kas jūs maldina.W4'Šis ir tas apsolījums, ko viņš mums ir solījis – mūžīgā dzīvība.&3EKo jūs no iesākuma esat dzirdējuši, lai paliek jūsos. Ja jūsos paliks tas, ko esat dzirdējuši no iesākuma, tad arī jūs paliksit Dēlā un Tēvā.\21Katram, kas noliedz Dēlu, nav arī Tēva; kas apliecina Dēlu, tam ir arī Tēvs.t1aKas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.0Ne tādēļ es jums esmu rakstījis, ka jūs nezināt patiesību, bet tādēļ, ka jūs to zināt – nekādi meli nav no patiesības.E/Bet jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt.:.mViņi izgāja no mums, bet nebija mūsējie, ja tie būtu bijuši mūsējie – tie pie mums būtu palikuši, bet viņi ir izgājuši, lai atklātos, ka tie visi nav mūsējie.2-]Bērniņi, ir pēdējā stunda, un jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists; jau tagad ir cēlušies daudzi antikristi – no tā mēs zinām, ka ir pēdējā stunda.[,/Un pasaule paiet un viņas kārība, bet, kas dara Dieva gribu, paliek mūžīgi.+Jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība –, tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.f*ENemīliet pasauli, nedz to, kas pasaulē! Ja kas pasauli mīl, tajā nav Tēva mīlestības.)Es jums esmu rakstījis, bērni, jo jūs esat Tēvu atzinuši. Es jums esmu rakstījis, tēvi, jo jūs esat atzinuši to, kas ir no iesākuma. Es jums esmu rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un ļauno jūs esat uzvarējuši. ( Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat atzinuši to, kas ir no iesākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs esat uzvarējuši ļaunu.R' Es rakstu jums, bērniņi, jo viņa vārda dēļ grēki jums ir piedoti. &  Bet, kas nīst savu brāli, tas ir tumsā un staigā tumsā, un nezina, kurp viņš iet, jo tumsa ir viņa acis darījusi aklas.O% Kas mīl savu brāli, tas paliek gaismā, un piedauzības nav viņā.K$ Kas sakās esam gaismā un nīst savu brāli, tas vēl ir tumsā.#yUn tomēr jaunu bausli es jums rakstu, kas ir patiess viņā un jūsos, jo tumsa pāriet un patiesā gaisma jau spīd./"WMīļotie, ne jaunu bausli es jums rakstu, bet senu bausli, kas jums ir bijis no iesākuma, un šis senais bauslis ir vārds, ko jūs no iesākuma esat dzirdējuši.^!5Kas sakās paliekam viņā, tam arī pienākas tā dzīvot, kā viņš ir dzīvojis. yBet, ja kas viņa vārdu tur, tādā patiesi Dieva mīlestība ir piepildījusies. No tā mēs zinām, ka esam viņā.r]Kas saka: es esmu viņu atzinis, – bet netur viņa baušļus, tas ir melis, un tādā nav patiesības.PNo tā mēs zinām, ka esam viņu atzinuši, ka turam viņa baušļus.T!Viņš ir ne tikai mūsu, bet arī visas pasaules grēku izlīdzinātājs.# AMani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja arī kāds grēko, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, tas taisnais.g I Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, tad padarām viņu par meli un viņa vārda nav mūsos.   Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticams un taisns un mums piedod grēkus, un šķīstī mūs no visas netaisnības.U %Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām sevi un patiesības nav mūsos.+ QBet, ja mēs staigājam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība citam ar citu un viņa Dēla Jēzus asinis mūs šķīstī no visas apgrēcības.z oJa mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar viņu, bet staigājam tumsā, tad mēs melojam un nedarām patiesību. Un šī ir vēsts, ko esam no viņa dzirdējuši un ko jums pasludinām – ka Dievs ir gaisma un viņā nemaz nav tumsas.C Un mēs jums to rakstām, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.0 [ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un viņa Dēlu Jēzu Kristu.* Oun dzīvība tika parādīta, un mēs to esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un tika mums parādīta, – ;Kas bija no iesākuma – ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko skatījām un ko mūsu rokas aptaustīja par dzīvības vārdu –  Audziet mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, žēlastībā un atziņā! Viņam lai slava tagad un mūžības dienā! Āmen!%CTad nu jūs, mīļotie, to iepriekš zinādami, sargieties, lai nekrietnie ar maldināšanu jūs neaizvilina sev līdzi un jūs nezaudētu savu stingrību!KKā visās savās vēstulēs, viņš tajā runā par lietām, kas grūti saprotamas un ko nemācītie un svārstīgie sagroza sev par pazušanu, tāpat kā viņi to dara ar pārējiem rakstiem.*MMūsu Kunga pacietīgo gaidīšanu uz mums uzskatiet par mūsu glābšanu, kā jums jau rakstīja mūsu mīļotais brālis Pāvils pēc viņam dotās gudrības. {Tādēļ, mīļotie, to visu gaidīdami, pūlieties, lai Dievs jūs atrod neaptraipītus, bezvainīgus un miera pilnus!d A Bet pēc viņa apsolījuma mēs gaidām jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo. y gaidot un steidzinot Dieva dienas atnākšanu, kad debesis ugunīs izjuks un pasaules elementi uguns kvēlē izkusīs.l Q Ja reiz viss tā ies bojā, kādiem gan jums vajadzētu būt svētā dzīvošanā un dievbijībā,% C Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni izgaisīs, pasaules elementi sadegdami izjuks, un zemi un visu, kas uz tās, Dievs piemeklēs.5c Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā daži domā, bet pacietīgi gaida uz mums, jo viņš negrib, ka kādi ietu pazušanā, bet grib, ka visi grēku nožēlā atgriežas.Lai jums, brāļi, nepaliek apslēpts tas, ka Kungam viena diena ir kā tūkstoš gadu un tūkstoš gadu kā viena diena.bet tagadējās debesis un zemi tas pats vārds uztur un saglabā ugunij bezdievīgo cilvēku pazudināšanai tiesas dienā.8kCaur to pasaule reiz ūdensplūdos gāja bojā,}Viņi tīšuprāt aizmirst, ka Dieva vārda spēkā jau kopš senatnes pastāv debesis un zeme no ūdens un caur ūdeni.#teiks: kur paliek apsolījums par viņa atnākšanu? Kopš sentēvi ir aizmiguši mierā, viss paliek tāpat kā no radības iesākuma. –}sVispirms saprotiet to, ka pēdējās dienās nāks tādi, kas dzīvo savās iekārēs un, ņirdzīgi ņirgādamies,{lai jūs atceraties sen sacītos svēto praviešu vārdus un Kunga un Glābēja bausli, ko jums nodeva jūsu apustuļi.t cMīļotie, es rakstu jums jau otro vēstuli, abās ar atgādinājumiem turēt nomodā jūsu skaidro prātu,7Ar viņiem ir noticis, kā teikts patiesajā sakāmvārdā: suns skrien atpakaļ pie saviem vēmekļiem; nomazgāta cūka – lai vārtītos dubļos.~yTiem būtu bijis labāk neiepazīt taisnības ceļu nekā iepazīt un novērsties no tiem uzticētā svētā baušļa.A}{Ja tie, zinādami mūsu Kungu un Glābēju, Jēzu Kristu, ir izbēguši no pasaules sārņiem, bet atkal sapinušies tajos ieslīgst, tad viņu stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā.y|kViņi sola tiem brīvību, bet paši ir iznīcības vergi, un tas, kas kādam zaudējis, kļūst tam par vergu. { Tukši lielīdamies, viņi aizvilina miesas iekāres izlaidībā arī tos, kuri tik tikko izbēguši no tiem, kas dzīvo maldos.hzIViņi ir kā avoti bez ūdens un vētras dzīti miglas mākoņi, viņus gaida dziļa tumsība.yViņa pārkāpums tika atmaskots, kad bezvalodas jūga lops, ierunādamies cilvēka balsī, stājās pretī šā pravieša neprātam.x!kas ir aizmaldījušies, pametuši taisno ceļu un sākuši iet Bileāma, Beora dēla, ceļu, kas iekāroja saņemt algu par nelietībām.?wwViņu acis ir laulības pārkāpšanas pilnas un nemitīgi tiecas grēkot; viņi aizvilina nepastāvīgas dvēseles; viņu sirdis ir vingrinātas alkatībā; viņi ir lāsta bērni,pvY tā šie nelieši saņems pienācīgu algu par savām nelietībām. Atraduši baudu izlaidībās gaišā dienas laikā, viņi apgānās un ir nešķīsti savā uzdzīvē un, dzīrodami kopā ar jums, arī jūs ievelk savos maldos.Gu Bet tie ir kā bezprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas dzimuši, lai tiktu satverti un iznīcināti, tie nezina, kādēļ tie zaimo; iznīcinādami viņi arī paši tiks iznīcināti,ptY pat eņģeļi, kas spēkā un varā ir pārāki, Kunga priekšā nenosoda tos ar zaimojošu spriedumu.Bs} un vēl vairāk tos, kas dzenas pēc nešķīstām miesas kārībām un ikvienu varu nonicina. Augstprātīgie pārdrošnieki – viņi nebīstas zaimot tos, kam pienākas godība, –}rs Kungs zina, kā izglābt no kārdinājuma dievbijīgos un kā netaisnos pataupīt līdz tiesas dienai, lai sodītu,qdienu no dienas mītot starp tiem, viņa taisnā dvēsele mocījās, skatīdamās un klausīdamās viņu negantos darbus.bp=Viņš atbrīvoja arī taisno Latu, ko bija nomākusi dzīve izlaidīgo bezdievju vidū; oTāpat viņš sodīja pilsētas Sodomu un Gomoru, pārvēršot tās pelnos, ar to parādīdams, kas nākamībā sagaida bezdievjus.8niViņš nesaudzēja arī seno pasauli, un, kad viņš uzsūtīja plūdus šai bezdievju pasaulei, viņš pasargāja tikai taisnības sludinātāju Nou un vēl septiņus citus.m%Jo Dievs pat eņģeļus, kad tie apgrēkojās, nesaudzēja, bet, tumsas važās ieslēgtus, nogrūda tos bezdibenī – līdz tiesas dienai.l'alkatības dzīti, ar viltīgām runām viņi jūs izmantos savā labā; sods viņus kopš senlaikiem jau gaida, un viņu pazušana nesnauž.Yk+Daudzi sekos viņu izlaidībai, un viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots;j Arī viltus pravieši ir bijuši Dieva tautā, un tāpat arī starp jums būs viltus skolotāji, kas nemanāmi aizsāks postošus novirzienus, kas ved pazušanā, un noliegs Valdnieku, kas viņus ir izpircis. Tā viņi tuvinās sev drīzu pazušanu.|i sjo ne jau pēc cilvēka gribas pravietojumi tika pasludināti, bet tos runāja Svētā Gara vadīti Dieva cilvēki.]h 5Vispirms jums jāsaprot, ka neviens Rakstu pravietojums nav patvaļīgi skaidrojams,Wg )Turklāt mums ir praviešu vārds, kas ir vēl stiprāks, un jūs darāt labi, tam pievēršoties kā degošai lāpai krēslainā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.ef EŠo balsi mēs dzirdējām no debesīm atskanam, kad kopā ar viņu bijām uz svētā kalna.*e OKad viņš no Dieva Tēva saņēma godu un slavu, varenās godības balss atskanēja, pavēstīdama viņam: šis ir mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.d 3Nevis sagudrotiem stāstiem sekodami, bet kā viņa varenības aculiecinieki mēs jums atklājām mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un atnākšanu.^c 7Es centīšos arī, lai pēc manas aiziešanas jūs vienmēr šīs lietas atcerētos.wb ijo es zinu, ka drīz man šis mājoklis ir jānoliek, kā arī mūsu Kungs Jēzus Kristus man to ir atklājis.{a q jo, kamēr vien esmu šajā miesas mājoklī, es uzskatu, ka ir taisnīgi ar atgādinājumiem jūs turēt nomodā;|` s Tādēļ es vienmēr jums atgādināšu šīs lietas, kaut arī jūs tās zināt un šajā patiesībā esat stipri,i_ M Jums plaši būs atvērta ieeja mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, mūžības Valstībā.|^ s Tādēļ, brāļi, centieties nostiprināt savu aicinājumu un izredzētību; tā darīdami, jūs nekad neklupsiet.v] g Bet, ja kādam tā nav, tas ir akls, jo savā tuvredzībā ir aizmirsis šķīstīšanu no senajiem grēkiem.\  Ja tas viss jums ir un vēl pieaug, tas neļaus jums kļūt bezdarbīgiem vai neauglīgiem mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.[[ 1dievbijību ar brāļu mīlestību, brāļu mīlestību ar dievišķo mīlestību.RZ atziņu ar savaldību, savaldību ar izturību, izturību ar dievbijību,TY #Tādēļ pūlieties, lai jūs ticību vienotu ar tikumu, tikumu ar atziņu,0X [tālab mums ir dāvāti dārgi un diženi apsolījumi, lai jūs kļūtu dievišķās dabas līdzdalībnieki, izbēguši no iznīcības, kas ir pasaulē kārību dēļ.AW }Viņa dievišķais spēks mums ir dāvinājis visu mūsu dzīvībai un dievbijībai vajadzīgo caur to, ka esam iepazinuši viņu, kas mūs ir aicinājis ar savu godību un labestību,fV Glai žēlastība un miers jums pārpilnībā Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus atzīšanā!.U YSīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Glābēja, Jēzus Kristus, taisnīgumā ir ieguvuši tikpat vērtīgu ticību kā mēs,]T3Sveiciniet cits citu ar mīlestības skūpstu! Miers jums visiem, kas esat Kristū!^S5 Jūs sveicina draudze Bābelē, kas izredzēta tāpat kā jūs, un mans dēls Marks.ER Ar Silvāna palīdzību, kuru es uzskatu par uzticamu brāli, es īsos vārdos esmu uzrakstījis mudinājumu un apstiprinājumu, ka tā ir Dieva patiesā žēlastība, kurā jūs stāvat.(QK Viņam vara uz mūžiem. Āmen!UP# Bet visas žēlastības Dievs, kas Kristū Jēzū jūs aicinājis mūžīgajā godībā, pats atjaunos jūs pēc tam, kad īsu brīdi būsiet cietuši, darīs jūs nelokāmus, stiprus un nesatricināmus.tOa Tam stājieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka visi brāļi pasaulē panes tādas pašas ciešanas.NEsiet skaidrā prātā un nomodā: jūsu pretinieks velns kā lauva rūkdams staigā apkārt, meklēdams, ko varētu aprīt.HM Visas savas rūpes uzveliet viņam, jo viņš gādā par jums.iLKPazemojieties zem Dieva varenās rokas, lai Dievs jūs paaugstinātu, kad būs pienācis laiks.9KkTāpat arī jūs, jaunākie, pakļaujieties vecākajiem; tērpieties pazemībā cits pret citu, jo Dievs stājas pretī augstprātīgajiem, bet pazemīgajiem dod žēlastību.RJkad parādīsies Virsgans, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu.jIMun nekļūstiet kaklakungi pār jums piešķirto mantojumu, bet esiet par piemēru ganāmpulkam;:Hmpārraugiet un ganiet jums Dieva piešķirto ganāmpulku nevis piespiedu kārtā, bet labprātīgi, pēc Dieva gribas, nedz arī negodīgas peļņas dzīti, bet no visas sirds,%G EEs mudinu presbiterus jūsu vidū, pats arī būdams presbiters un Kristus ciešanu liecinieks un līdzdalībnieks tai nākamības godībai, kas atklāsies:F{Tādēļ tie, kas cieš pēc Dieva gribas, lai nemitējas darīt labu un nodod savas dvēseles uzticamajam Radītājam.VE%Ja taisnais tik tikko izglābsies, kur tad liksies bezdievis un grēcinieks?D/jo ir pienācis laiks tiesai, un tā iesākas ar Dieva namu; un, ja vispirms ar mums, kāds gals gan sagaida tos, kas netic Dieva evaņģēlijam?iCKbet, ja jācieš kā kristietim, lai nekaunas, bet lai pagodina Dievu savā kristieša vārdā,B{Lai nevienam no jums nenāktos ciest kā slepkavam vai zaglim, vai ļaundarim, vai tādam, kas jaucas svešās lietās,vAeJa jūs tiekat zākāti Kristus vārda dēļ, jūs esat laimīgi, jo godības un Dieva Gars atdusas uz jums.@ Priecājieties, ka jums ir daļa pie Kristus ciešanām, lai arī tad, kad atklāsies viņa godība, jūs līksmotos nebeidzamā priekā. ?  Mīļotie, uguns svelmi, kas nāk pār jums kā pārbaudījums, neuzlūkojiet par kaut ko svešu, kas jums atgadījies nejauši.~>u Ja kādam ir spējas runāt, lai runā dievišķus vārdus, ja kādam ir spējas kalpot, lai kalpo ar spēku, ko piešķīris Dievs, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu, kam pieder gods un vara uz mūžu mūžiem. Āmen!~=u Kalpojiet cits citam ar to dāvanu, ko esat saņēmuši, kā labi daudzveidīgās Dieva žēlastības pārvaldnieki!<<s Esiet bez kurnēšanas viesmīlīgi cits pret citu!i;KVispirms esiet pastāvīgi mīlestībā cits pret citu, jo mīlestība apklāj daudzus grēkus!o:WBet visam gals ir jau klāt, tādēļ esiet saprātīgi un skaidrā prātā, lai varētu lūgt Dievu!'9GTādēļ arī tiem, kas jau miruši, evaņģēlijs tika pasludināts, lai viņus kā cilvēkus tiesātu miesā, bet garā viņi būtu dzīvi Dieva priekšā.P8viņi par to atbildēs tam, kas ir gatavs tiesāt dzīvos un mirušos.p7YTagad pagāni brīnās un zākājas, ka jūs nedzenaties līdzi tajās pašās izlaidīgajās baudās;Z6-Pietiek, ka pagājušajā laikā jūs dzīvojāt pēc savas pagānu gribas, nododoties izlaidībai, kārībām, pārmērīgai vīna dzeršanai, dzīrošanai, žūpošanai un nepiedienīgai elku pielūgšanai.^55un atlikušo dzīves laiku vairs nedzīvo cilvēku iekārēm, bet pēc Dieva gribas.4 Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad bruņojieties arī jūs ar to pašu prātu, jo tas, kas cietis miesā, ir ticis vaļā no grēka3wkas ir pie Dieva labās rokas pēc tam, kad viņš uzkāpis debesīs un viņam pakļaujas eņģeļi, varas un spēki.A2{Tas ir pirmtēls kristībai, kas tagad jūs glābj; tā nav miesas netīrumu mazgāšana, bet Dieva piesaukšana, lai gūtu skaidru sirdsapziņu caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,R1kas Noas dienās palika savā nepaklausībā. Tolaik Dievs ilgi un pacietīgi gaidīja, kamēr tika uzbūvēts šķirsts; tajā tikai nedaudzas, tas ir, astoņas, dvēseles Dievs izglāba caur ūdeni.I0 kurā viņš devās pasludināt arī tiem gariem, kas cietumā,6/eArī Kristus ir vienreiz par visām reizēm grēku dēļ cietis – taisnais par netaisnajiem –, lai jūs pievestu pie Dieva; nonāvēts miesā, bet dzīvs darīts Garā,V.%Jo labāk ir ciest, darot labu, ja tāda ir Dieva griba, nevis darot ļaunu.A-{Un atbildiet sirsnībā un bijībā, ar tīru sirdsapziņu, lai tajās lietās, kurās jūs tiekat apsūdzēti, paliktu kaunā viņi paši, kas noniecina jūsu krietno dzīvi Kristū. ,9Svēti godājiet Kristu kā Kungu savās sirdīs, esiet vienmēr gatavi atbildēt ikvienam, kas prasa jums paskaidrojumu par cerību, kas mīt jūsos. +Pat ja arī jūs ciestu taisnības dēļ, jūs esat laimīgi, bet nebīstieties no tiem, kas jums liek ciest, un nesatraucieties.V*% Kas gan jums varēs nodarīt pāri, ja jūs dedzīgi tieksieties pēc labā?w)g jo Kungs uzlūko taisnos un uzklausa viņu lūgšanas, bet Kunga vaigs ir vērsts pret tiem, kas dara ļaunu.U(# lai novēršas no ļauna un dara labu, lai meklē mieru un pēc tā dzenas,t'a Jo, kas grib dzīvi mīlēt un redzēt labas dienas, lai attur mēli no ļauna un lūpas no viltus runām,&+ neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, lamas ar lamām, bet – tieši otrādi – dodiet svētību, jo jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību!y%kUn beidzot esiet visi vienprātīgi, pilni līdzjūtības, brāļu mīlestības, sirds iejūtības, pazemības,[$/Tāpat arī jūs, vīri, lai jūsu lūgšanām nekas nestāvētu ceļā, dzīvojiet kopā ar savām sievām, apzinoties, ka viņas ir vājākas un, tāpat kā jūs, arī ir žēlastībā iemantojušas ticību.#5tās gluži kā Sāra paklausīja Ābrahāmu un sauca viņu par kungu; krietni dzīvodamas un neļaudamās izmisumam, jūs visas esat viņas meitas.r"]Tāpat reiz dievbijīgās sievas, kas paļāvās uz Dievu, sevi izrotāja, pakļaudamās saviem vīriem,! bet gan sirdī paslēptais iekšējais cilvēks rāma un klusa gara neiznīcīgajā skaistumā, kas Dieva priekšā ir dārgs.e CLai jūsu skaistums nav ārīgs – matu cirtas vai zelta rotaslietas, vai dažādi tērpi,@{kad viņi redzēs jūsu šķīsto dzīvošanu bijībā.( KTāpat arī jūs, sievas, pakļaujieties saviem vīriem, lai, ja arī kādi netic vārdam, tie bez runām tiek pārliecināti savas sievas dzīves veida dēļ,jMJūs bijāt kā klīstošas avis, bet tagad esat atgriezušies pie sava Gana un dvēseļu Sarga..UViņš mūsu grēkus savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta, lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot taisnu dzīvi; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. Kad viņu zākāja, viņš nezākāja pretī, ciezdams viņš nedraudēja, bet padevīgi nodeva sevi tiesātājam pēc likuma.NViņš grēku nav darījis, nedz viltus ir skanējis no viņa mutes.Uz to jūs esat aicināti, jo arī Kristus ir cietis jūsu dēļ, atstādams jums paraugu, lai jūs sekotu viņa pēdās.(IKāda gan slava ir, ja izturat, kad saņemat sitienus apgrēkošanās dēļ? Bet, ja izturat un ciešat laba darba dēļ, Dieva priekšā tā ir žēlastība.pYTā ir Dieva žēlastība, ja kāds, netaisnīgi ciezdams, panes bēdas, apzinoties Dieva klātbūtni.zmkalpi lai visā bijībā pakļaujas saviem kungiem – ne tikai labajiem un laipnajiem, bet arī nelietīgajiem._7godājiet visus, mīliet ticības brāļus, bīstieties Dieva, godiniet ķēniņu –kOBūdami brīvi, neizmantojiet savu brīvību kā ļaunuma aizsegu, bet esiet kā Dieva kalpi, –gGJo tāda ir Dieva griba, ka tie, kas labu dara, apklusina nesaprātīgu ļaužu nezināšanu.wgvai valdītāji, kas caur viņu sūtīti, lai tie ļaundarus sodītu un tos, kas labu darījuši, uzslavētu!~u Pakļaujieties Kunga dēļ ikvienai cilvēku vidū iedibinātai varai, vai tas būtu ķēniņš, kas ir pār visiem,8i Esiet krietni, dzīvojot starp pagāniem, lai par tām lietām, kurās tie nosoda jūs kā ļaundarus, tie, vērodami jūsu labos darbus, slavē Dievu piemeklēšanas dienā. Mīļotie, es jūs kā ienācējus un svešiniekus šajā pasaulē aicinu atturēties no miesas iekārēm, kas visas karo pret dvēseli.   jūs, kas reiz nebijāt Dieva tauta, bet tagad esat Dieva tauta, jūs, kas nebijāt apžēloti, tagad esat kļuvuši apžēloti.O  Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā, lai jūs sludinātu viņa izcilos darbus – un arī par klupšanas akmeni, un piedauzības klinti. Tie, kas netic vārdam, klūp pār šo akmeni, tas viņiem arī lemts. Jums, ticīgajiem, tas ir gods, bet neticīgajiem – akmens, ko nama cēlāji ir atmetuši. Šis akmens ir kļuvis par stūrakmeni Tādēļ Raksti saka: redzi, es lieku Ciānā stūrakmeni, izredzētu un dārgu, un ikviens, kas uz to tic, netiks apkaunots nekad.; oArī jūs paši kā dzīvi akmeņi tiekat uzcelti par garīgu namu, lai jūs būtu par svētu priesterību Dievam un pienestu garīgus, Dievam tīkamus upurus caur Jēzu Kristu.jMJūs nākat pie viņa, pie dzīvā akmens, kas cilvēku atmests, bet Dieva izredzēts un dārgs.:oja vien jūs esat baudījuši, cik Kungs ir labs.}kā nupat piedzimuši bērni alkstiet pēc tīra garīga piena, lai, to baudot, jūs kļūtu pieauguši pestīšanai –s aTādēļ atmetiet visu ļaunprātību un jebkādu viltību, izlikšanos, skaudību un visādu mēlnesību,r _bet Kunga teiktais vārds paliek mūžīgi. Un šis vārds jums ir pasludināts kā evaņģēlija vēsts.o YTādēļ ka miesa ir kā zāle un visa tās godība kā puķe laukā. Zāle sakalst, un puķe novīst,w ijo jūsu atdzimšana nav no iznīcīgas sēklas, bet no neiznīcīgas, caur Dieva dzīvo un paliekošo vārdu. !Būdami paklausīgi patiesībai un šķīstījuši savas dvēseles neviltotu brāļu mīlestībā, mīliet cits citu no sirds pastāvīgi, kas caur viņu ticat uz Dievu, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem un deva viņam godību, tā ka jums ir ticība un cerība uz Dievu.| sViņš bija paredzēts jau pirms pasaules radīšanas, bet, tuvojoties pēdējam laikam, tapa atklāts jūsu labad,a~ =bet ar dārgajām asinīm, ko izlēja Kristus – nevainīgais un neaptraipītais Jērs.} +apzinoties, ka ne jau ar iznīcīgo – ar zeltu vai sudrabu – jūs esat izpirkti no savas nīcīgās dzīves, ko esat mantojuši no tēviem,| 9Un, ja jūs viņu, kas netiesā pēc ārienes, bet pēc katra darbiem, piesaucat kā Tēvu, tad dzīvojiet bijībā jums nolikto svešniecības laiku,9{ oJo ir rakstīts: esiet svēti, jo es esmu svēts!lz Sbet, tāpat kā jūsu Aicinātājs ir svēts, topiet arī jūs svēti visās savas dzīves gaitās!hy KKā paklausības bērni neļaujieties iekārēm, kurām agrāk ļāvāties nezināšanas dēļ,$x C Apjozuši sava prāta gurnus, būdami skaidrā prātā, pilnīgi paļaujieties uz jums nesto žēlastību, kas parādīsies, kad Jēzus Kristus atklāsies.qw ] Šiem praviešiem tika atklāts, ka ar to ne paši sev, bet jums viņi kalpo; to pašu jums tagad pauž prieka vēsts sludinātāji Svētajā Garā, kas no debesīm sūtīts. Tajā, kas pasludināts, pat eņģeļi kāro ielūkoties.+v Q cenzdamies atklāt, uz kuru laiku un kādiem apstākļiem norādīja Kristus Gars viņos, kas jau iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un godību pēc tam.zu o Redzi, šo pestīšanu jau meklēja un to pētīja pravieši, kas paredzēja žēlastību, kam jānāk pār jums,Et  sasniedzot ticības piepildījumu – dvēseles pestīšanu.)s MJūs viņu mīlat, lai gan neesat redzējuši, par viņu – tagad vēl neredzēdami, bet ticēdami – jūs līksmojaties ar neizsakāmu un apskaidrotu prieku,Jr lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz cildenāka par iznīcīgā zelta pārbaudi ugunī, parādītu, ka jūs esat teicami, slavējami un godājami dienā, kad atklāsies Jēzus Kristus.lq SPar to jūs līksmojaties, šobrīd vēl nedaudz ciezdami, ja tā vajag, dažādos pārbaudījumos,kp Qkuri tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas sagatavota, lai Dievs to atklātu laiku beigās.co Aneiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums,Bn Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem,,m Skas pēc Dieva Tēva paredzējuma esat Gara svētīti paklausībai un apslacīšanai ar Jēzus Kristus asinīm – lai žēlastība un miers jums ir pārpilnībā!l !Pēteris, Jēzus Kristus apustulis, izredzētajiem svešiniekiem, kas izkliedēti Pontā, Galatijā, Kapadokijā, Āzijā un Bitīnijā un ktad lai viņš zina, ka, atgriezis grēcinieku no maldu ceļa, viņš izglābs tā dvēseli no nāves un apklās daudzus grēkus.|jqMani brāļi, ja kāds jūsu vidū nomaldās no patiesības un kāds cits viņu atgriež atpakaļ pie patiesības,]i3un tad viņš atkal lūdza, un debesis deva lietu un zeme izaudzēja savus augļus.h1Elija bija cilvēks, līdzīgs mums un dedzīgā lūgšanā lūdza, lai nelītu lietus, un lietus nelija uz zemes trīs gadus un sešus mēnešus,g/Tad nu izsūdziet cits citam savus grēkus un lūdziet cits par citu, ka jūs topat dziedināti! Taisna lūdzēja lūgšanas spēj panākt daudz.fyUn ticības lūgšana izglābs neveselo, un Kungs viņu uzcels; kaut arī viņš būtu grēkojis, viņam tiks piedots.e-Ja kāds starp jums ir nevesels, lai pieaicina draudzes presbiterus un tie lai lūdz Dievu par viņu, svaidīdami viņu ar eļļu Kunga vārdā.sd_ Ja kāds no jums cieš ļaunumu, lai lūdz Dievu. Ja kāds ir labā noskaņā, lai dzied slavas dziesmas..cU Vispirms, mani brāļi, nezvēriet nedz pie debesīm, nedz pie zemes, nedz kādu citu zvērestu; lai jūsu jā ir jā un jūsu nē ir nē, ka jūs netiktu tiesāti.Qb Redzi, mēs uzskatām par laimīgiem tos, kas ir izturējuši; par Ījaba izturību jūs esat dzirdējuši un zināt, kādu iznākumu Kungs viņam nosprieda, jo Kungs ir žēlsirdīgs apžēlošanā.vae Jums, brāļi, ir dots piemērs ļaunuma panešanā un pacietībā – pravieši, kas runāja Kunga vārdā. _~~2}}c||={{Izzyy#xxUwwvv1uu[ttQss-rrBqqFpppoonnnmUlllkk(jJiiyi'hPh#g{gffemdd/cc'bbVaafa``,__q^^^8]\\([[;ZZZ YXWWQVUU\TT?SRRQPOOONNQMMM LKKJJ IWHGGYFF'EEDCCC(B{AAN@@?f>>7==<<$;:9998;7e76544i338211"00W///U..-A,++**))(c'&&%%%$h#j#"N!!r KxSt|Qv3S,Mv W ? OwMEjJ3(no Zebulūna cilts divpadsmit tūkstoši, no Jāzepa cilts divpadsmit tūkstoši, no Benjāmina cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoto.'}no Šimona cilts divpadsmit tūkstoši, no Levī cilts divpadsmit tūkstoši, no Jisašhara cilts divpadsmit tūkstoši,&no Ašēra cilts divpadsmit tūkstoši, no Naftālī cilts divpadsmit tūkstoši, no Manases cilts divpadsmit tūkstoši, % no Jūdas cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoto, no Rūbena cilts divpadsmit tūkstoši, no Gāda cilts divpadsmit tūkstoši, $Tad es dzirdēju, ka tiek nosaukts apzīmogoto skaits: simt četrdesmit četri tūkstoši apzīmogoti no visām Israēla ciltīm: #nekaitējiet nedz zemei, nedz jūrai, nedz kokiem, līdz kamēr mēs nebūsim uzspieduši zīmogu uz pierēm mūsu Dieva kalpiem!V"%Es ieraudzīju citu eņģeli paceļamies no austrumiem ar dzīvā Dieva zīmogu rokā, un viņš sauca skaļā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dota vara nodarīt ļaunumu zemei un jūrai, sacīdams:+! QPēc tam es ieraudzīju četrus eņģeļus stāvam zemes četros stūros un turam četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu uz zemi, uz jūru un ne uz vienu koku.T !Pār viņiem ir nākusi lielā dusmu diena, un kurš tajā var pastāvēt?  un viņi sauca uz kalniem un klintīm: krītiet pār mums un apslēpiet mūs no tā vaiga, kas sēd tronī, un no Jēra dusmām!%Tad zemes ķēniņi un augstmaņi, un karavadoņi, un bagātnieki, un varenie, ikviens vergs un brīvais paslēpās alās un kalnu klintīs,r]Un debesis savēlās kā rakstu rullis un pazuda, un visi kalni un salas izkustējās no savām vietām.^5 un zvaigznes no debesīm krita uz zemes, kā nobirst vīģes no koka stiprā vējā. Kad viņš atlauza sesto zīmogu, es ieraudzīju – zeme sāk trīcēt, saule top melna kā saru maiss un viss mēness – kā asinis,@y Visiem viņiem tika dots balts tērps un teikts, lai viņi vēl dus neilgu laiku, kamēr viņi pieaugs skaitā kopā ar tādiem pašiem kalpiem un brāļiem, kas tāpat tiks nokauti. Viņi sauca skaļā balsī: cik ilgi vēl, svētais un patiesais Kungs, tu netiesāsi zemes iedzīvotājus un neatriebsi mūsu asinis?,Q Un, kad viņš atlauza piekto zīmogu, es ieraudzīju zem altāra to dvēseles, kas bija nokauti Dieva vārda un liecināšanas dēļ, no kuras viņi neatkāpās.q[Un es ieraudzīju, un redzi – bālganzaļš zirgs, uz tā kāds sēž, un viņa vārds ir nāve, un elle sekoja viņam, un tiem tika dota vara pār ceturto zemes daļu – nokaut ar zobenu un badu, un nāvi, un ar zemes zvēriem.mSUn, kad viņš atlauza ceturto zīmogu, es dzirdēju ceturtās dzīvās būtnes balsi sakām: nāc!%CEs dzirdēju it kā balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: mērs kviešu par denāriju vai trīs mēri miežu par denāriju, eļļu un vīnu nesamaitā!?wUn, kad Jērs atvēra trešo zīmogu, es dzirdēju trešo dzīvo būtni saucam: nāc! Tad es ieraudzīju, un redzi – melns zirgs, un tas, kas sēž uz tā, tur rokā svaru kausus.,QTad izjāj cits – ugunīgs zirgs, un tam, kas sēž uz tā, tiek dota vara atņemt zemei mieru, ka cilvēki cits citu apkautu; un viņam tiek dots liels zobens.[/Un, kad Jērs atvēra otru zīmogu, es dzirdēju otru dzīvo būtni saucam: nāc!4aTad es ieraudzīju, un redzi – balts zirgs, un uz tā sēž kāds, kam šaujamloks rokā; viņam tiek dots vainags, un viņš izjāj kā uzvarētājs – lai uzvarētu.: oUn es ieraudzīju – Jērs atvēra vienu no septiņiem zīmogiem – un dzirdēju, ka viena no četrām dzīvajām būtnēm sauc skaļā balsī, it kā pērkonam dārdot: nāc!`9Un četras dzīvās būtnes teica: āmen! – un vecajie krita pie zemes un pielūdza.Z- Un es dzirdēju ikvienu radību debesīs un virs zemes un zem zemes un jūrā un visu, kas vien tur ir, sakām: lai augstu teikts, lai gods un godība, un vara tam, kas sēž tronī, un Jēram mūžu mūžos! ' un viņi sauca varenā balsī: nokautais Jērs ir cienīgs saņemt varenību, bagātību, gudrību un spēku, godu un slavu, un cildinājumu.3 _ Es ieraudzīju un dzirdēju daudzu eņģeļu balsis visapkārt tronim un dzīvajām būtnēm, un vecajiem, un to skaits bija tūkstošu tūkstoši un miriādu miriādes,k O un esi viņus darījis mūsu Dievam par valstību un par priesteriem, un viņi valdīs pār zemi.[ / Viņi dziedāja jaunu dziesmu: tu esi cienīgs ņemt rakstu rulli un atvērt tā zīmogus, jo tu tiki nokauts un esi izpircis Dievam ar savām asinīm ļaudis no katras cilts un valodas un tautas un tautības,e CKad viņš paņēma rakstu rulli, četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecajie nokrita Jēra priekšā, tiem katram rokā bija cītara un zelta trauki ar kvēpināmām smaržzālēm – kas ir svēto lūgšanas.U#Viņš nāca un paņēma rakstu rulli no tā labās rokas, kas sēd tronī.V%Un es ieraudzīju troņa vidū un četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, itin kā nokautu. Tam ir septiņi ragi un septiņas acis – tie ir septiņi Dieva gari, kas izsūtīti pa visu zemi./WTad viens no vecajiem man saka: neraudi, redzi, lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, ir uzvarējis, viņš atvērs rakstu rulli un salauzīs tā septiņus zīmogus.s_un es gauži raudāju, ka nav neviena cienīga, kas varētu atritināt rakstu rulli un tajā ielūkoties.s_Neviens nedz debesīs, nedz uz zemes, nedz zem zemes nevarēja atvērt rakstu rulli un tajā ielūkoties;}sUn es redzēju varenu eņģeli skaļā balsī saucam: kas ir cienīgs atvērt rakstu rulli un salauzt tā zīmogus?  Labajā rokā tam, kas sēd tronī, es ieraudzīju rakstu rulli, aprakstītu no abām pusēm un aizzīmogotu septiņiem zīmogiem. mūsu Kungs un Dievs, tu esi cienīgs saņemt slavu un godu, un spēku, jo tu esi radījis visu, ar tavu gribu viss tapis un pastāv.6e divdesmit četri vecajie krīt uz sava vaiga tā priekšā, kas sēd tronī, un pielūdz to, kas dzīvs mūžu mūžos, un liek savus vainagus troņa priekšā, slavēdami:} Ikreiz, kad šīs dzīvās būtnes slavē un godina to, kas sēd tronī un ir dzīvs mūžu mūžos, un pateicas viņam,z~mŠīm četrām būtnēm katrai ir pa sešiem spārniem, visapkārt no ārpuses un iekšpuses tās klātas ar acīm, un dienu un nakti tās nerimst atkārtot: svēts, svēts, svēts Dievs Kungs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāk!}-Pirmā dzīvā būtne ir līdzīga lauvam, otra līdzīga teļam, trešai ir tāda kā cilvēka seja, bet ceturtā līdzīga lidojošam ērglim.N|Un vēl troņa priekšā ir tāda kā caurspīdīga jūra, kristālam līdzīga, un troņa vidū un tronim visapkārt četras dzīvas būtnes, klātas ar acīm gan no priekšpuses, gan aizmugurē.{'No troņa zibsnī zibeņi un atskan dārdoņa un pērkona grāvieni. Troņa priekšā deg septiņi gaismekļi – tie ir septiņi Dieva gari.:zmTronim visapkārt es ieraudzīju vēl divdesmit četrus troņus un uz tiem divdesmit četrus vecajos sēžam, tērptus baltās drēbēs, un uz viņu galvām bija zelta vainagi.nyUtas izskatā bija līdzīgs jašmai un serdolikam, un ap troni – varavīksne, līdzīga smaragdam.fxETūlīt es tiku aizrauts garā, un redzi – debesīs bija tronis, un tronī kāds sēdēja,kw QPēc tam es ieraudzīju, un redzi – atvērtas durvis debesīs, un taures skaņai līdzīga balss, ko jau agrāk biju dzirdējis ar mani runājam, saka: uznāc šeit augšā, un es tev rādīšu, kam jānotiek vēlāk.=vuKam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.u%To, kas uzvarēs, es nosēdināšu savā tronī kopā ar mani, tāpat kā es esmu uzvarējis un apsēdies ar savu Tēvu viņa tronī.3t_Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani.`s9Kurus es mīlu, tos es norāju un pārmācu. Tad nu esi dedzīgs un atgriezies.yrkEs tev dodu padomu – nopirkt no manis zeltu, kausētu ugunī, lai tu kļūtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu to apvilktu un nebūtu redzams tava kailuma kauns, un dziedinošu ziedi, lai tu ieziestu savas acis un spētu redzēt.(qIJo tu saki: es esmu bagāts, un man bagātības papilnam, man netrūkst nekā, bet tu nezini, ka esi nelaimīgs un nožēlojams, nabags, akls un kails.tpaUn tādēļ, ka tu neesi ne karsts, ne auksts, bet esi remdens, es tevi izspļaušu no savas mutes.ioKes zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut tu būtu auksts vai karsts!n%Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka tas, kas ir Āmen, uzticamais un patiesais liecinieks, Dieva radības pirmsākums:=mu Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.$lA To, kas uzvarēs, es likšu par pīlāru sava Dieva templī, un viņš nekad no tā neizies, un es rakstīšu uz viņa sava Dieva vārdu un sava Dieva pilsētas – jaunās Jeruzālemes – vārdu, kas nonāks no debesīm, no mana Dieva, un rakstīšu arī savu jauno vārdu.`k9 Es nāku drīz: turi cieši, kas tev ir, lai neviens tev neatņem tavu vainagu.Aj{ Tā kā tu esi ievērojis manu aicinājumu būt pacietīgam, es saudzēšu tevi pārbaudījuma laikā, kas nāks pār visu pasauli, lai pārbaudītu visus, kas dzīvo uz zemes.Yi+ Redzi, tie, kas pieder sātana sinagogai un kas melīgi sauc sevi par jūdiem, bet tādi nav, redzi, es darīšu, ka viņi atnāks un kritīs tavu kāju priekšā un atzīs, ka es tevi esmu mīlējis.Ah{es zinu tavus darbus, redzi, es atvēru tavā priekšā durvis, ko neviens nevar aizslēgt. Spēka tev ir maz, bet manu mācību tu esi turējis un neesi noliedzis manu vārdu.Ag{Un Filadelfijas draudzes eņģelim raksti: tā saka Svētais, Patiesais, kam pieder Dāvida atslēga, kas atver, un neviens neaizslēgs, un kas aizslēdz, un neviens neatvērs:=fuKam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.Be}Kas uzvarēs, tiks ietērpts baltās drēbēs, un viņa vārdu es nekad neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, es atzīšu viņa vārdu mana Tēva un viņa eņģeļu priekšā.!d;Bet Sardās tev ir daži, kas nav aptraipījuši savas drēbēs, un tie staigās ar mani, tērpušies baltā, tādēļ ka viņi ir tā cienīgi.LcAtceries, ka tu esi saņēmis un uzklausījis mācību, un tad nu turi to un atgriezies! Ja tu nebūsi nomodā, es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā es nākšu pie tevis.sb_Mosties un stiprini to, kas vēl nav miris, jo es neatradu tavus darbus pilnīgus Dieva priekšā.Ga Un Sardas draudzes eņģelim raksti: tā saka tas, kam ir septiņi Dieva gari un septiņas zvaigznes: es zinu tavus darbus, jo tev ir vārds, it kā tu būtu dzīvs, bet tu esi miris.=`uKam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.[_/tāpat kā es saņēmu varu no sava Tēva. Un es došu tam rīta zvaigzni.^^5un viņš ganīs tās ar dzelzs rīksti, kā māla trauki viņi tiks sasisti;j]MKas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem līdz galam, tam es došu varu pār tautām,Y\+kā vien to, kas jums jau ir. Pie tā stingri turieties, līdz es nāku!#[?Bet jums, visiem pārējiem Tiatīrās, kas neturat šo mācību un neesat iepazinuši sātana tā sauktos dziļumus: jums es neuzlieku citu nastu:ZmEs likšu mirt viņas bērniem, un visas draudzes uzzinās, ka es esmu tas, kas pārbauda līdz īkstīm un sirds dziļumiem, un jums katram es došu pēc jūsu darbiem.*YMRedzi, es metīšu viņu slimības gultā un lielām ciešanām pakļaušu tos, kas piekopj netiklību kopā ar viņu, ja vien tie nenožēlos izdarīto.pXYEs devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib nožēlot grēkus un atmest savu netiklību.8WiBet man pret tevi ir tas, ka tu esi ļāvis sievietei Īzebelei, kas sevi dēvē par pravieti, mācīt un pavedināt manus kalpus piekopt netiklību un ēst upurgaļu.VEs zinu tavus darbus un mīlestību, ticību un kalpošanu, un tavu izturību, un tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.UUn Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis ir kā uguns liesmas un kājas kā no bronzas izlietas.kTOKam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. Tam, kas uzvarēs, es došu ēst no apslēptās mannas un vēl es došu baltu akmeni, un uz tā būs rakstīts jauns vārds, ko neviens nezina kā vien tas, kas to saņems.STad nu nožēlo grēkus un atgriezies, bet, ja ne, es nākšu pie tevis drīz un cīnīšos pret viņiem ar savas mutes zobenu.IR Tāpat tev tur ir arī nikolaītu mācības piekritēji.QQBet daži iebildumi man ir pret tevi, jo tur pie tevis ir arī tādi, kas turas pie Bileāma mācības, kas mācīja Bālāku pavedināt Israēla dēlus ēst upurēdienu un piekopt netiklību.^P5 Es zinu, ka tu mīti, kur sātana tronis, un turi manu vārdu un neesi noliedzis manu ticību, arī ne tajās dienās, kad jūsu pilsētā, kur mīt sātans, tika nokauts mans uzticamais liecinieks Antipa.cO? Un Pergamas draudzes eņģelim raksti: tā saka tas, kam ir abpusgriezīgs zobens.rN] Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. Kas uzvarēs, tiem otrā nāve nenodarīs ļaunumu.lMQ Nebīsties no tā, kas tev būs jāizcieš! Redzi, velns iemetīs kādus no jums cietumā, lai jūs tiktu pārbaudīti, un jums būs jācieš desmit dienas. Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu.6Le Es zinu par tavām ciešanām un nabadzību, bet tu esi bagāts, un zinu, ka tevi zaimojuši tie, kas sevi sauc par jūdiem, kaut tādi nav, bet ir sātana sinagoga.yKkUn Smirnas draudzes eņģelim raksti: tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un atkal ir dzīvs.JKam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. Uzvarētājam es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva dārzā.WI'Bet tas gan tev ir, ka tu nīsti nikolaītu darbus, ko arī es nīstu.RHTad nu atceries, no kā tu esi atkritis, un nožēlo grēkus, un dari tos darbus, ko iesākumā biji apņēmies. Bet, ja ne, es nākšu un nogrūdīšu tavu gaismekli – ja tu neatgriezīsies.TG!Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi atmetis savu pirmo mīlestību.[F/Tev ir pacietība, tu daudz esi cietis mana vārda dēļ un neesi paguris.KEes zinu tavus darbus un tavus pūliņus, un tavu izturību, un to, ka tu nespēj paciest ļaunos un pārbaudi tos, kas uzdodas par apustuļiem, bet nav tādi, jo tu pieķer viņus melos.#D ARaksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem:hC KRedzi, noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji pie manas labās rokas, un par septiņiem gaismekļiem – septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi gaismekļi ir septiņas draudzes.OB Tad nu raksti, ko esi redzējis, kas ir un kas notiks pēc tam.A {un Dzīvais. Es biju miris, un redzi – es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man pieder nāves un elles atslēgas.#@ AViņu ieraudzījis, es nokritu pie viņa kājām kā miris, un viņš uzlika man savu labo roku un teica: nebīsties, es esmu Pirmais un Pēdējais(? KLabajā rokā viņš turēja septiņas zvaigznes, un no viņa mutes izgāja abpusgriezīgs ass zobens, un viņa vaigs mirdzēja kā saule visā tās spožumā.g> Iun viņa kājas kā kvēlojoša, krāsnī kausēta bronza un balss kā bangainu ūdeņu balss.a= =Viņa galva un mati bija balti kā vilna – kā sniegs un viņa acis kā uguns liesmas,<   un šo gaismekļu vidū kādu līdzīgu Cilvēka Dēlam garā tērpā līdz pat zemei un ap krūtīm apjozušos ar zelta jostu.~; w Es pagriezos, lai ieraudzītu, kas ar mani runā tādā balsī, un pagriezies ieraudzīju septiņus zelta gaismekļus): M “To, ko tu redzi, ieraksti rakstu rullī un sūti septiņām draudzēm: Efesā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrās, Sardās, Filadelfijā un Lāodikejā.”n9 W Tā Kunga dienā es tiku aizrauts garā un dzirdēju aiz sevis skaļu balsi, itin kā tauri atskanam:78 i Es, Jānis, jūsu brālis un līdzdalībnieks ciešanās, kā arī Dieva valstībā un izturībā Jēzū, nokļuvu Patmas salā Dieva vārda un Jēzus apliecināšanas dēļ.r7 _“Es esmu Alfa un Omega,” saka Dievs Kungs, “kas ir, bija un nāk, Visuvaldītājs.”!6 =Redzi, viņš nāks ar mākoņiem, un viņu redzēs ikviena acs, arī tie, kas viņu caurdūra; par viņu vaimanās visas zemes ciltis, tā būs. Āmen!5 un kas darījis mūs par valstību un priesteriem Dievam un savam Tēvam, – viņam lai gods un vara mūžu mūžos! Āmen!I4  un no Jēzus Kristus, kas ir uzticamais liecinieks, pirmdzimtais no mirušajiem un zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis un ar savām asinīm mūs no mūsu grēkiem atbrīvojis03 [Jānis septiņām draudzēm Āzijas provincē: žēlastība un miers jums no tā, kas ir, kas bija un kas nāk, un no septiņiem gariem, kas ir viņa troņa priekšā,2 Laimīgs, kas lasa un klausās šos pravietojuma vārdus un kas ievēro visu, kas tur rakstīts, jo noliktais laiks ir tuvu.k1 Qkas apliecināja visu, ko viņš redzēja – Dieva vārdu un liecību, ko sniedza Jēzus Kristus.F0 Šī ir Jēzus Kristus atklāsme, ko viņam deva Dievs, lai saviem kalpiem rādītu, kam jānotiek drīzumā. To visu Kristus darīja zināmu, sūtīdams savu eņģeli pie sava kalpa Jāņa,./ Wvienīgajam Dievam, mūsu Glābējam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, – lai ir slava, dižums, vara un varenība pirms laiku laikiem, tagad un mūžu mūžos! Āmen!. }Bet viņam, kas jūs spēj pasargāt no klupšanas un nostādīt jūs līksmībā savas godības priekšā bezvainīgus,- Citus glābiet, izraujiet tos no uguns; par citiem apžēlojieties ar bailēm – pilni riebuma pret viņu miesas aptraipītām drēbēm!0, ]Esiet žēlīgi pret tiem, kas šaubās.y+ msaglabājiet sevi Dieva mīlestībā un gaidiet mūsu Kunga Jēzus Kristus apžēlošanu uz mūžīgo dzīvību!n* WBet jūs, mīļotie, uzceliet sevi kā namu savas ticības svētumā, un, Svētajā Garā lūgdamies,Q) Viņi ir tie, kas rada šķelšanos, miesīgi cilvēki, kuriem nav gara.( {Viņi mēdza jums teikt: pēdējā laikā būs zaimotāji smējēji, kas dzīvos pēc savām bezdievīgajām iegribām.[' 1Bet jūs, mīļotie, atcerieties, ko runāja mūsu Kunga Jēzus Kristus apustuļi.,& SŠie cilvēki ir nīgri kurnētāji, kas tiecas dzīvot pēc savām iekārēm; viņu mutes pilnas uzpūtīgas lielības, un viņi lišķīgi glaimo peļņas dēļ.P% spriest tiesu visiem un atmaskot visas dvēseles, ceļot gaismā viņu bezdievīgos darbus, ko tās grēkojušas, un visus nejaukos vārdus, ko šie bezdievīgie grēcinieki ir runājuši pret viņu.z$ oHanohs, kas bija septītajā paaudzē pēc Ādama, pravietoja: redzi, nāk Kungs ar savu svēto eņģeļu pulkiem:# o Viņi ir kā trakojoši viļņi jūrā, un viņu kauns šļācas augšup kā putas, viņi ir kā klīstošas zvaigznes, viņiem Dievs paredzējis visdziļāko tumsu uz mūžiem.i" M Viņi ir kauna traipi jūsu mīlestības mielastos, bezkaunīgi tos svinot kopā ar jums, viņi gana paši sevi, viņi ir vēju dzīti bezlietus mākoņi, kā koki vēlā rudenī, divtik miruši, bez augļiem un bez saknēm. !  Vai viņiem! Jo viņi ir sākuši iet Kaina ceļu; peļņas dzīti, viņi ir aizvilināti Bileāma maldos un iet bojā Koras dumpī.{  q Bet šie cilvēki zaimo to, ko nezina, un, ko tie dabiskā ceļā zina kā mēmi kustoņi, tas tos ved pazušanā. - Pat erceņģelis Mihaēls strīdā ar velnu par Mozus mirušo miesu neuzdrošinājās spriest nievājošu tiesu, bet teica: lai tevi soda Kungs!h KTāpat arī šie sapņotāji apgāna miesu, atmet Kunga diženumu un zaimo godības eņģeļus.G  tāpat kā Sodomu un Gomoru un citas apkārtējās pilsētas, kas arī kritušas netiklībā un nodevušās pretdabīgām iekārēm. Tās ir palikušas par piemēru mūžīgās uguns tiesai.8 kArī eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nesaglabāja, bet pameta savus mājokļus, viņš ir paturējis lielās dienas tiesai, tumsā un mūžīgās važās ieslēgtus, – -Es gribu atgādināt jums to, ko jau zināt – ka Kungs izveda Israēla tautu no Ēģiptes zemes, bet pēc tam tos, kas neticēja, pazudināja.c APie mums ir ielavījušies daži cilvēki, kas jau izsenis ir nolemti tiesai, kas paredzēta bezdievjiem, kas Dieva žēlastību ir apmainījuši pret izlaidību un noliedz vienīgo Valdnieku, mūsu Kungu Jēzu Kristu.e EMīļotie, tā kā es ļoti vēlējos rakstīt jums par mūsu kopējo pestīšanu, man bija nepieciešams uzrakstīt jums pamudinājumu neatlaidīgi tiekties pēc ticības, kas reizi par visām reizēm nodota svētajiem.G  lai žēlsirdība, miers un mīlestība jums ir pārpilnībā!  Jūda, Jēzus Kristus kalps un Jēkaba brālis, visiem aicinātajiem, kas Dievā Tēvā ir mīlēti un saglabāti Jēzū Kristū, –T #Miers lai ar tevi! Tevi sveicina draugi. Sveicini katru draugu atsevišķi.A Es ceru drīzumā tevi ieraudzīt un runāt vaigu vaigā._ 9 Man būtu bijis tev vēl daudz ko sacīt, bet negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu.  Visi liecina labu par Dēmētriju – arī pati patiesība un mēs liecinām labu, un tu zini, ka mūsu liecība ir patiesa.   Mīļotais, neseko sliktam paraugam, bet labam. Tāds, kas dara labu, ir no Dieva. Tāds, kas dara ļaunu, nav redzējis Dievu.   Tādēļ, kad es ieradīšos, tad gan atgādināšu, ko viņš darījis. Viņš mūs apmelo ļauniem vārdiem un ar to vien neapmierinās. Viņš ne tikai pats brāļus neuzņem, bet traucē arī tos, kas grib viņus uzņemt, un izdzen viņus no draudzes.r _ Es kādu vārdu uzrakstīju arī draudzei, bet Diotrefs, kas uzmeties viņiem par vadoni, mūs nepieņem.Z /Tādus mums vajag uzņemt, lai mēs kļūstam par patiesības līdzstrādniekiem.G  Viņi taču izgāja Kunga dēļ, neko neņemdami no pagāniem.  Viņi par tavu mīlestību liecināja draudžu priekšā, un tu darīsi labu, ja tālākajam ceļam tos sagatavosi Dieva cienīgi.b  ?Mīļotais, tu esi tik uzticams it visā pret saviem brāļiem, pat ja tie tev ir sveši.Q  Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā.m  UEs ļoti priecājos, kad ieradās tavi brāļi un liecināja par to patiesību, kurā tu jau dzīvo.y  mMīļotais, es tev novēlu, lai tev visnotaļ labi klājas un ir laba veselība, kā tas jau ir tavai dvēselei.H Es, presbiteris, rakstu mīļotajam Gajam, ko mīlu patiesībā.7 k Tevi sveicina tavas izredzētās māsas bērni.0 [ Lai gan man jums ir daudz ko sacīt, es negribēju to rakstīt ar tinti uz papīra, bet ceru nokļūt pie jums un runāt vaigu vaigā, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.Z / Kas tādu sveicinādams pieņem, tas kļūst līdzdalīgs viņa ļaunajos darbos.o Y Ja kāds nāk pie jums un šo mācību neatzīst, neuzņemiet viņu savā namā un viņu nesveiciniet. # Ikviens, kas grib tiekties tālāk par Kristus mācību un tajā nepaliek, ir bez Dieva. Kas paliek mācībā, tam ir gan Tēvs, gan Dēls.k QUzmanieties, ka jūs nepazaudējat to, ko esam darbā panākuši, bet ka jūs saņemtu pilnu algu. Daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē. Tie neatzīst, ka Jēzum Kristum bija jānāk miesā – tie ir maldinātāji un antikristi." ?Šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc viņa baušļiem. Un šādi skan pavēle, kā iesākumā jau dzirdējāt: dzīvojiet šajā mīlestībā! 7Bet tagad, kundze, – nevis jaunu pavēli tev rakstīdams, bet paliekot pie tā, kas mums bija iesākumā, – es tevi lūdzu: mīlēsim viens otru.{~ qEs ļoti priecājos, ka atradu tavus bērnus dzīvojam patiesībā – pēc tās pavēles, ko saņēmām no Tēva. }  Žēlastība, žēlsirdība un miers būs ar mums no Dieva Tēva un no Jēzus Kristus, Tēva Dēla, patiesībā un mīlestībā.Z| /Un es rakstu tās patiesības dēļ, kas paliek mūsos un būs ar mums uz mūžu.#{ CEs, presbiteris, rakstu izredzētai kundzei un viņas bērniem, kurus es mīlu visā patiesībā, un ne tikai es viens, bet visi, kas atzinuši patiesību.)zMBērniņi, sargieties no elkiem!RyBet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un devis mums saprašanu, ka atzīstam patieso. Un mēs arī esam patiesajā – viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.NxMēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.}wsMēs zinām, ka ikviens, kas dzimis no Dieva, negrēko, bet Dieva Dēls viņu pasargā un ļaunais neaizskar viņu.LvKatra netaisnība ir grēks, bet ir grēks, kas nav nāves grēks.Yu+Ja kāds redz savu brāli krītam tādā grēkā, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un viņš dos tam dzīvību – tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz.ytkJa zinām, ka viņš uzklausa mūs, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no viņa izlūgušies.msSUn šāda paļāvība mums ir uz viņu: ja mēs ko lūdzam pēc viņa gribas, viņš uzklausa mūs.nrU To es rakstu jums, kas ticat Dieva Dēla vārdam, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīgā dzīvība.Wq' Kam ir Dēls, tam ir dzīvība, bet, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.npU Un šī ir tā liecība: Dievs mums ir devis mūžīgo dzīvību, un šī dzīvība ir viņa Dēlā.)oK Tam, kas tic Dieva Dēlam, ir liecība sevī; kas netic Dievam, tas viņu padara par meli, jo netic tai liecībai, ar kuru Dievs ir liecinājis par savu Dēlu.n% Ja mēs cilvēku liecību pieņemam, tad Dieva liecība ir lielāka, – un šī ir Dieva liecība, jo viņš ir liecinājis par savu Dēlu.8mkGars, ūdens un asinis, un šie trīs ir viens.$lCJo ir trīs liecinātāji :+kOViņš ir tas, kas ir nācis caur ūdeni un asinīm – Jēzus Kristus; ne ūdenī vien, bet ūdenī un asinīs. Un Gars ir liecinātājs, jo Gars ir patiesība.NjKas tad uzvar pasauli, ja ne tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.yikIt viss, kas dzimis no Dieva, uzvar pasauli; un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, – mūsu ticība.ah;Jo tā ir mīlestība uz Dievu, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.\g1Mēs zinām, ka mīlam Dieva bērnus, kad mīlam Dievu un pildām viņa baušļus.!f =Ikviens, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir dzimis no Dieva, un ikviens, kas mīl Dievu, kas viņu ir dzemdinājis, mīl arī to, kas ir no Dieva dzimis.ReUn mums ir šis bauslis, lai tas, kas mīl Dievu, mīl arī savu brāli.(dIJa kāds saka: es mīlu Dievu! – bet nīst savu brāli, tas ir melis, jo tas, kas nemīl savu brāli, ko viņš redz, nevar mīlēt Dievu, ko viņš neredz.:coMēs mīlam, jo viņš ir mūs pirmais mīlējis.bMīlestībā nav baiļu, jo pilnīga mīlestība aizdzen bailes; bailēs ir mokas, un bailīgais nav pilnīgs mīlestībā.a#Ar to mīlestība pie mums ir pilnīga, ka mums ir paļāvība tiesas dienā, jo, tāpat kā viņš ir, tā arī mēs esam šajā pasaulē.$`AUn mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.]_3Ja kāds apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Dievs paliek viņā un viņš Dievā.f^EUn mēs esam redzējuši un liecinām, ka Tēvs ir sūtījis Dēlu par pasaules Pestītāju.h]I No tā mēs zinām, ka paliekam viņā un viņš mūsos, ka viņš ir devis mums no sava Gara.\ Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs viens otru mīlam, Dievs paliek mūsos un viņa mīlestība mūsos ir pilnīga.`[9 Mīļotie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.Z/ Šī ir mīlestība – nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet viņš ir mīlējis mūs un sūtījis savu Dēlu – izlīgumu par mūsu grēkiem.Y Tā ir atklājusies Dieva mīlestība mūsu vidū: Dievs savu vienpiedzimušo Dēlu ir sūtījis pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu.>XwKas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība.WMīļotie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas Dievu mīl, ir piedzimis no Dieva un Dievu pazīst.V/Mēs esam no Dieva, un, kas pazīst Dievu, tas dzird mūs, kas nav no Dieva, tas nedzird mūs. Tā mēs pazīstam patiesības garu un maldu garu.XU)Tie ir no pasaules, tādēļ tie runā pasaulīgi, un pasaule viņos klausās.}TsBērniņi, jūs esat no Dieva un tos esat uzvarējuši, jo lielāks ir tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē.$SAUn katrs gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, bet tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dzirdējuši, ka tas nāks, un tas jau tagad ir pasaulē.hRITā pazīsiet Dieva Garu: katrs gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva.Q Mīļotie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet, vai tie ir no Dieva, jo daudzi viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.P+Bet, kas viņa baušļus tur, tas paliek viņā un viņš tanī. No tā mēs zinām, ka viņš paliek mūsos, no Gara, ko viņš mums ir devis.OViņa bauslis ir, lai mēs ticam viņa Dēla Jēzus Kristus vārdā un mīlam viens otru, kā viņš mums ir pavēlējis.tNaJa mēs ko lūdzam, tad saņemam no viņa, jo mēs turam viņa baušļus un darām to, kas viņam tīkams.SMMīļotie, ja jau mūs neapsūdz sirds, tad mums ir paļāvība uz Dievu.hLIUn, pat ja mūsu sirds mūs apsūdz, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un viņš zina visu.bK=Un tā mēs zināsim, ka esam no patiesības: iedrošināsim viņa priekšā savu sirdi!WJ'Bērniņi, nemīlēsim ar vārdiem un ar mēli, bet ar darbiem un patiesību!I1Ja kādam šajā pasaulē ir pārticība un viņš redz savu brāli trūkumā un noslēdz tam savu sirdi, kā lai viņā paliek Dieva mīlestība? )~~}}|l{{ezzoyxxwwvv,uu)t|srrqq(pooo>nnLmm%ll_kkWjj@iyhh`g7feeydd=ccbCa``%__^m]]\\[kZZ)YXX&W>VV=UU/TSeRRQQ PuOO_ONCMRLL KJJgII;IH_GGF:EEDDD CC@BAA@??7>==D<;::99(8776[554m33!211"0q/..-U,,B+**-)t((v''u&&%%7$$##""O!!s 8b!<?`9AHYr' v _ $ 1Ivw0\s1Un tie sauca vēlreiz: “Alleluja! Dūmi no tās kāpj augšup mūžu mūžos.”$rAViņa spriedumi ir patiesi un taisnīgi, viņš ir tiesājis lielo mauku, kas sagānīja zemi ar savu netiklību, viņš ir atriebis savu kalpu asinis.”q -Pēc tam es dzirdēju itin kā lielu ļaužu pūli skaļā balsī saucam debesīs: “Alleluja! Mūsu Dievam pieder glābšana, slava un spēks!epCŠajā pilsētā ir izlietas praviešu un svēto asinis un visu uz zemes nokauto asinis.”Ao{lāpas gaisma vairs nespīdēs tevī, un neatskanēs tevī līgavaiņa un līgavas balss. Tavi tirgotāji bija zemes varenie, un ar tavām burvestībām tika maldinātas visas tautas.KnUn tevī neskanēs vairs cītaristu, dziedātāju, stabulētāju un taurētāju skaņas, un neviens amata meistars vairs nebūs tevī atrodams, un dzirnavu troksnis vairs nebūs tevī dzirdams,NmTad kāds stiprs eņģelis pacēla akmeni, līdzīgu lielam dzirnakmenim, un iemeta jūrā, teikdams: “Tāpat ar sparu zemē tiks notriekta lielā pilsēta Bābele, un tā vairs nebūs atrodama.l}Priecājieties par viņu, debesis, svētie un apustuļi, un pravieši, jo Dievs ir spriedis viņai tiesu jūsu dēļ.”hkIUn viņi kaisīja pelnus sev uz galvas un kliedza raudādami un vaimanādami: vai! vai! lielā pilsēta! – visi, kam piederēja kuģi uz jūras, kļuva bagāti no tās augstajām cenām – vienā mirklī tā ir pagalam.pjYun, redzēdami tās liesmu dūmus, sāka kliegt: kura pilsēta gan līdzinās šai lielajai pilsētai?Kijo vienā mirklī tik liela bagātība ir pagalam. Un ikviens kuģa stūrmanis un ikviens, kas tajā vietā kuģoja, – jūrnieki un visi tie, kuru darbs ir uz jūras, – nostājās iztālēmhvai! vai! lielā pilsēta, kas esi tērpta smalka lina, purpura un tumšsarkanā audumā, greznota ar zeltu, dārgakmeņiem un pērlēm,gTirgotāji, kas tapuši no viņas bagāti, šausmu pārņemti par viņas mocībām, stāvēs iztālēm, raudās un vaimanās:f!augļi, ko tava dvēsele tīko, tev ir zuduši, un viss greznais un spožais no tevis ir aizgājis, un nekas no tā vairs nebūs atrodams.Qe kanēli, smaržvielas un kvēpināmās smaržzāles, mirres un vīraku, vīnu, olīveļļu un smalkus miltus, un labību, jūglopus un sīklopus, zirgus un ratus, un cilvēku miesas un dvēseles –,Gd zeltu un sudrabu, dārgakmeņus un pērles, smalka lina audumu, purpura, zīda un tumšsarkanu audumu un visādus kvēpināmos kokus, ziloņkaula, cēlkoka, vara, dzelzs un marmora traukus,^c5 Zemes tirgotāji vaimanā un apraud viņu, jo neviens vairs nepērk viņu preces –0bY Šausmu pārņemti par viņas mocībām, viņi stāvēs iztālēm un sauks: vai! vai! lielā pilsēta, Bābele, varenā pilsēta, vienā stundā nāca sods pār tevi!,aQ Zemes ķēniņi, kas ar viņu bija piekopuši netiklību un dzīvojuši greznībā, raudās un vaimanās par viņu, kad redzēs viņas liesmu dūmus, tai sadegot.)`KTādēļ vienā dienā nāks sodība pār viņu – nāve un bēdas, un bads, un viņa tiks sadedzināta ugunī, jo varens ir Dievs Kungs, kas viņu tiesājis.b_=Cik daudz viņa dzīvoja slavā un greznībā, tik daudz dodiet viņai mocību un bēdu, tādēļ ka savā sirdī viņa mēdza teikt: te es sēžu, ķēniņiene, es neesmu atraitne, un bēdas es nepiedzīvošu nekad.1^[Apejieties ar viņu tāpat, kā viņa apgājās ar jums, un atmaksājiet viņai divkārt pēc viņas darbiem! Kausā, kurā viņa jauca vīnu, sajauciet viņai divtik!i]Kjo viņas grēki ir sakrājušies līdz pat debesīm un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.+\OUn es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm sakām: “Izejiet, mani ļaudis, no tās, lai jūs nebūtu līdzdalīgi viņas grēkos un nesaņemtu viņas sodību,E[Jo visas tautas ir dzērušas no viņas skurbā netiklības vīna un zemes ķēniņi ar to piekopuši netiklību, un zemes tirgotāji no viņas greznošanās kāres ir tapuši bagāti.”jZMViņš iesaucās stiprā balsī: “Ir kritusi lielā Bābele, ir kritusi un tapusi par dēmonu mitekli, par katra nešķīsta gara mitekli, par mitekli katram nešķīstam putnam un katram nešķīstam un nīstamam zvēram!Y Pēc tam es ieraudzīju citu eņģeli nokāpjam no debesīm; tam bija milzīga vara, un zeme tika apgaismota no viņa godības spožuma._X7Un sieviete, ko tu redzēji, ir lielā pilsēta, kas valda pār zemes ķēniņiem.”W-jo Dievs lika tiem sirdīs darīt viņa nodomu un darboties saskanīgi, nododot savu valstību zvēram, līdz kamēr piepildīsies Dieva vārdi. V9Un tie desmit ragi, ko tu redzēji, un zvērs, tie ienīdīs mauku, izpostīs un atstās to kailu, viņas miesas apēdīs un viņu sadedzinās ugunī,UTad eņģelis man saka: “Tie ūdeņi, ko tu redzēji, kur sēž mauka, tie ir ļaudis un ļaužu pūļi, tautas un valodas.&TETie karos pret Jēru, un Jērs viņus uzvarēs, jo viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un kopā ar viņu ir aicinātie, izredzētie un uzticamie.NS Viņiem ir viena doma un spēks, un savu varu tie piešķir zvēram.!R; Un desmit ragi, kurus tu redzēji, ir desmit ķēniņi, kas ķēniņa varu vēl nav saņēmuši, bet viņi to saņems uz vienu stundu reizē ar zvēru.Qy Bet zvērs, kas bija un kura vairs nav, pats viņš ir astotais un viens no tiem septiņiem, un viņš ies pazušanā.{Po Pieci ir krituši, viens ir pašreiz, viens vēl nav nācis, bet, kad atnāks, viņam būs jāpaliek īsu brīdi.#O? Šeit vajag prātu, kurā mīt gudrība: septiņas galvas nozīmē septiņus kalnus, uz kuriem tā sieviete ir apsēdusies, un arī septiņus ķēniņus.%NCZvērs, ko tu redzēji, bija, tagad nav, bet viņš izkāps no bezdibeņa un tad ies pazušanā. Visi zemes iedzīvotāji, kuru vārdi no pasaules radīšanas nav rakstīti dzīvības grāmatā, brīnīsies, redzot, ka zvērs bija un tad viņa vairs nav, bet viņš atkal būs klāt.0MYTad eņģelis man teica: “Kādēļ tu brīnies? Es tev pastāstīšu noslēpumu par šo sievieti un zvēru ar septiņām galvām un desmit ragiem, kas viņu nes.”LwEs redzēju, ka sieviete apreibusi no svēto un Jēzus liecinieku asinīm. Viņu ieraudzījis, es ļoti izbrīnījos.vKeUz pieres viņai bija rakstīts vārds kā noslēpums: lielā Bābele, zemes netiklību un negantību māte.`J9Sieviete bija tērpusies purpura un tumšsarkanā tērpā un bija greznojusies ar zeltu, dārgakmeņiem un pērlēm un turēja rokā zelta kausu, kas bija pilns ar negantībām un viņas netiklības nešķīstību.;IoUn eņģelis mani garā aiznesa tuksnesī. Es ieraudzīju kādu sievieti sēžam uz tumšsarkana zvēra, pilna ar zaimošanas vārdiem. Tam bija septiņas galvas un desmit ragu.}Hsar kuru zemes ķēniņi piekopuši netiklību, un zemes iedzīvotāji apdzērušies no viņas netiklības vīna.”QG Tad nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kam bija septiņi trauki, un viņš sāka runāt ar mani: “Nāc šurp, es tev rādīšu, kādu sodu saņem lielā mauka, kas sēž uz dziļajiem ūdeņiem,"F=Un lieli, talantu smagi krusas graudi bira no debesīm uz cilvēkiem, un krusas sodības dēļ cilvēki zaimoja Dievu, jo tās sodība bija ļoti liela.;EqUn visas salas pazuda, un arī kalnu vairs nebija..DULielā pilsēta sadalījās trīs daļās, pagānu tautu pilsētas krita, un lielā Bābele tika pieminēta Dieva priekšā, lai tā dzertu viņa dusmu vīna kausu.C3Tad nāca zibeņi, balsis un pērkons, un tik liela bija zemestrīce, kāda nav bijusi, kopš cilvēks ir uz zemes, – tik liela bija zemestrīce.B{Un septītais eņģelis izlēja savu trauku gaisā, un varena balss atskanēja no tempļa, no troņa: “Ir noticis!”RAUn ķēniņi tika sapulcināti vietā, ko ebrejiski sauc – Armagedona."@=“Redzi, es nāku kā zaglis. Laimīgs, kas ir nomodā un sargā savas drēbes, lai nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viņa kauns.”?5Tie ir dēmonu gari, kas dara brīnumus. Tie dodas pie visas pasaules ķēniņiem, lai tos sapulcētu karam Dieva, Visuvaldītāja, lielajā dienā.> Es ieraudzīju trīs nešķīstus garus, vardēm līdzīgus, kas iznāca no pūķa, no zvēra un no viltus pravieša mutes.= Un sestais eņģelis izlēja savu trauku pār lielo upi Eifrātu, un tās ūdeņi izžuva, lai sagatavotu ceļu austrumu ķēniņiem.|<q Sāpju un čūlu dēļ viņi zaimoja debesu Dievu, bet neatgriezās no grēkiem un neatstājās no saviem darbiem. ; Un piektais eņģelis izlēja savu trauku pār zvēra troni, viņa valstība tapa aptumšota, un no sāpēm tie koda savas mēles.5:c Cilvēki tika dedzināti lielā karstumā; viņi zaimoja Dieva vārdu, kuram bija vara pār visām šīm sērgām, un viņi neatgriezās no grēkiem un nedeva Dievam godu.r9]Un ceturtais eņģelis izlēja savu trauku uz sauli, un tai tika dota vara dedzināt cilvēkus ar uguni.y8kUn es dzirdēju no altāra sakām: “Jā, Kungs Dievs, Visuvaldītāj, patiesi un taisni ir tavi spriedumi.”x7ijo viņi izlēja svēto un praviešu asinis, un tu viņiem esi devis dzert asinis; viņi to ir pelnījuši.”6yUn es dzirdēju ūdeņu eņģeli sakām: “Tu esi taisns, kas esi un kas biji, Svētais, ka tādu esi spriedis tiesu,r5]Trešais eņģelis izlēja savu trauku pār upēm un uz ūdens avotiem, un tie pārvērtās par asinīm.4Otrais eņģelis izlēja savu trauku jūrā, un tā tapa kā miroņa asinis, un ikviena dzīva radība jūrā nobeidzās.43aPirmais eņģelis aizgāja un izlēja savu trauku uz zemes, un briesmīga un ļaundabīga čūla piemetās cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.2 Tad es dzirdēju varenu balsi no tempļa sakām septiņiem eņģeļiem: “Ejiet un izlejiet septiņus Dieva dusmu traukus uz zemes!”L1Un templis piepildās ar dūmiem Dieva slavas un viņa spēka varenībā, un neviens nevar ieiet templī, kamēr nebeidzas septiņu eņģeļu septiņas sērgas, kas dotas septiņiem eņģeļiem.*0MUn viena no četrām dzīvajām būtnēm dod šiem septiņiem eņģeļiem septiņus zelta traukus, piepildītus ar mūžīgi mūžam dzīvā Dieva dusmu kvēli.7/gun no šā tempļa iznāk septiņi eņģeļi, kam ir dotas septiņas sērgas, viņi ir tērpušies tīrā, mirdzošā linu audumā un ap krūtīm apjozuši zeltītas jostas.S.Un pēc tam es ieraudzīju – debesīs atveras templis, liecības telts,@-yKas gan lai nebītos, Kungs, un neslavētu tavu vārdu? Jo vienīgi tu esi svēts, visas tautas nāks tavā priekšā un pielūgs tevi, jo tavi taisnie spriedumi ir atklājušies.”O,Un viņi dzied Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu: “Lieli un apbrīnojami ir tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi ir tavi ceļi, tu, kas esi ķēniņš pār tautām.C+Un es redzēju it kā stikla jūru, sajauktu ar uguni, un tos, kas uzvarējuši zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli; viņi stāvēja pie stikla jūras ar Dieva cītarām rokās.6* gUn tad es ieraudzīju citu milzīgu brīnumainu zīmi debesīs – septiņus eņģeļus, kam bija dotas septiņas pēdējās sērgas, jo ar tām Dieva dusmu kvēle beidzās.,)QTās tika mīdītas vīnspaidā ārpus pilsētas, un no vīnspaida izplūda asinis līdz pat zirgu iemauktiem tūkstoš seši simti stadiju attālumā visapkārt.(Un eņģelis laida savu sirpi uz zemes un ievāca vīnogas no zemes vīnakoka, un sameta tās Dieva lielās dusmu kvēles vīnspaidā.'}Un vēl kāds cits eņģelis, kam bija vara pār uguni, iznāca no altāra, un viņš sauca varenā balsī uz to, kam rokā bija asais sirpis: “Laid savu aso sirpi un ievāc vīnogu ķekarus no zemes vīnakoka, jo vīnogas jau ir nobriedušas.”_&7Tad kāds cits eņģelis iznāca no tempļa debesīs, tam arī rokā bija ass sirpis.m%SUn tas, kas sēdēja uz mākoņa, laida savu sirpi uz zemi un sāka pļaut, un zeme tika nopļauta.V$%Tad vēl kāds cits eņģelis iznāca no tempļa un sauca varenā balsī tam, kas sēdēja uz mākoņa: laid savu sirpi un sāc pļaut, jo pļaujas stunda ir klāt un pļaujamais uz zemes ir nogatavojies.'#GUn tad es ieraudzīju, un redzi – balts mākonis, un uz mākoņa sēž kāds Cilvēka Dēlam līdzīgs, viņam galvā ir zelta vainags un rokā ass sirpis.Z"- Tad es dzirdēju balsi no debesīm man sakām: “Raksti: laimīgi ir tie, kas no šā brīža mirst Kungā. Un Gars saka: patiesi, lai viņi atpūšas no savām pūlēm, jo viņu veiktie darbi tos pavada.”_!7 Šeit vajag izturību svētajiem, kuri turas pie Dieva baušļiem un Jēzus ticības.8 i Un mūžu mūžos kāpj augšup šo cilvēku mocību dūmi. Ne dienu, ne nakti nav miera tiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu, un tiem, kas pieņem zīmi ar viņa vārdu.)K tas dzers Dieva dusmu kvēles vīnu, kas neatšķaidīts ir ieliets viņa dusmu traukā; tas tiks mocīts ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā.4a Un vēl cits – trešais eņģelis viņiem sekoja, skaļā balsī saukdams: ja kāds pielūgs zvēru un viņa tēlu un pieņems zīmi uz savas pieres vai uz savas rokas,$AUn tam sekoja vēl otrs eņģelis, saukdams: ir kritusi, ir kritusi varenā Bābele, kas ar savas netiklības kaismes vīnu ir apdzirdījusi visas tautas.'bīstieties Dieva un slavējiet viņu, jo viņa tiesas stunda ir klāt, pielūdziet to, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus!\1Un es ieraudzīju citu eņģeli lidojam augstu debesīs. Viņam bija dots sludināt mūžīgo evaņģēliju zemes iedzīvotājiem – ikvienai tautai, ciltij, valodai un ļaudīm. Viņš runāja varenā balsī:;qViņu mutē nav atrasti meli, viņi ir bez vainas.;oTie, kas nav aptraipījušies ar sievietēm, kas ir šķīsti. Viņi seko Jēram, kurp vien tas iet. Viņi tika atpirkti no cilvēku vidus būt par pirmo augli Dievam un Jēram.gGUn viņi dziedāja kādu jaunu dziesmu troņa priekšā un četru dzīvo būtņu un vecajo priekšā, un neviens nevarēja saprast šo dziesmu kā tikai šie simt četrdesmit četri tūkstoši, kas bija atpirkti no zemes./WEs dzirdēju no debesīm tādu kā bangainu ūdeņu balsi un kā liela pērkona grāvienu, un es dzirdēju skaņu, itin kā cītaristi spēlētu uz savām cītarām.5 eUn tad es ieraudzīju, un redzi – Jērs stāv uz Ciānas kalna un ar viņu simt četrdesmit četri tūkstoši, kam viņa vārds un viņa Tēva vārds rakstīts uz pieres.+ Šeit ir gudrība. Kam ir prāts, lai izrēķina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis, un šis skaitlis ir seši simti sešdesmit seši.% tā ka neviens nevarētu nedz pirkt, nedz pārdot – kā vien tad, ja tam ir neizdzēšamā zīme: zvēra vārds vai viņa vārda skaitlis.;o Un viņš liek visiem – gan lieliem, gan maziem, gan bagātiem, gan nabagiem, gan brīvajiem, gan vergiem – pieņemt neizdzēšamu zīmi uz viņu labās rokas vai uz pieres,3 Un viņam tiek dota vara iedvest zvēra tēlā garu, lai zvēra tēls spētu pat runāt un panāktu, ka visi, kas to nepielūdz, tiktu nogalināti.nU Viņš maldina zemes iedzīvotājus ar zīmēm, kuras darīt viņam tika dots pirmā zvēra klātbūtnē; viņš liek zemes iedzīvotājiem darināt attēlu šim zvēram, kam bija zobena cirtiena ievainojums, bet kas izdzīvoja.\1 Viņš dara lielas zīmes, pat ugunij likdams nonākt uz zemes cilvēku priekšā.H  Un viņam pirmā zvēra klātbūtnē ir dota tāda pati vara kā tam – viņš liek visai zemei un tās iedzīvotājiem pielūgt pirmo zvēru, kura nāvējošais ievainojums ir dziedināts.} Tad es ieraudzīju kādu citu zvēru izkāpjam no zemes – tam ir divi ragi, kā jēram, un viņš runāja kā pūķis.% C Kam lemts nonākt gūstā, tas nonāk gūstā; kam lemts tikt nokautam ar zobenu, tas tiks nokauts ar zobenu – šeit svētiem vajag izturību un ticību. 7 Kam ausis, lai dzird! 9 Un visi zemes iedzīvotāji pielūgs šo zvēru – visi tie, kuru vārdi no pasaules radīšanas nav ierakstīti nokautā Jēra dzīvības grāmatā.  Viņam bija dots sākt karu pret svētajiem un viņus uzvarēt; viņam tika dota vara pār ikvienu cilti, tautu, valodu un tautību.  Un viņš atvēra savu muti zaimu teikšanai uz Dievu, lai zaimotu viņa vārdu un viņa telti – tos, kas mīt debesīs.iK Viņam bija dota mute lielīties un zaimot Dievu un vara darboties četrdesmit divus mēnešus.B} un viņi pielūdza pūķi, jo tas bija devis savu varu šim zvēram, un pielūdza arī šo zvēru, saukdami: “Kurš gan līdzinās šim zvēram un kurš spēj cīnīties ar viņu?” Viena no viņa galvām bija kā uz nāvi ievainota, bet nāvējošais ievainojums tika dziedināts. Visa zeme brīnījās par šo zvēru,A{ Un zvērs, ko ieraudzīju, bija līdzīgs leopardam, un viņa kājas bija kā lācim, un viņa mute bija kā lauvas mute; pūķis deva viņam savu spēku, savu troni un milzīgo varu.+ Q Un es ieraudzīju no jūras izkāpjam zvēru ar desmit ragiem un septiņām galvām; uz viņa ragiem bija desmit diadēmas, un uz viņa galvām bija zaimu vārdi.(K Un tas nostājās jūras malā.(I Tad pūķis, sadusmots par sievieti, devās projām, lai sāktu karu ar tiem pārējiem no viņas dzimuma, kas ievēro Dieva baušļus un tur Jēzus liecību.{o Bet zeme nāca sievietei palīgā, atvēra savu muti un izdzēra upi, ko pūķis bija izšļācis no savas mutes._7 Sievietei pakaļ čūska izšļāca ūdeni kā upi, lai upes ūdens viņu aizskalotu.E Sievietei bija divi vareni ērgļa spārni, lai viņa varētu aizlidot tuksnesī uz vietu, kur viņa būtu drošībā prom no čūskas klātbūtnes veselu laiku, divus laikus un puslaiku.q~[ Kad pūķis redzēja, ka ir nomests uz zemes, viņš sāka vajāt sievieti, kas bija dzemdējusi dēlu.3}_ Tādēļ līksmojieties, debesis un tie, kas tajās mājo. Vai! zemei un jūrai, jo velns ir nokāpis pie jums, viņš ir dusmu pilns, zinādams, ka laika viņam ir maz. | Viņi uzvarēja to ar Jēra asinīm un savas liecības vārdiem, jo viņi neturēja savas dzīvības mīļas un devās pat nāvē.l{Q Tad es dzirdēju skaļu balsi debesīs: ir atnākusi pestīšana, mūsu Dieva spēks un valstība un viņa Kristus vara, jo ir nomests mūsu brāļu apsūdzētājs, kas apsūdzēja tos mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.Hz  Milzu pūķis tika satriekts – sensenā čūska, ko sauc par velnu un sātanu, kas maldina visus pasaules iedzīvotājus, – viņš tika nomests un līdz ar viņu nomesti viņa eņģeļi.Ky Bet viņam nepietika spēka, un tie zaudēja savu vietu debesīs.~xu Izcēlās karš debesīs – Mihaēls un viņa eņģeļi sāka karu ar pūķi. Un pūķis un viņa eņģeļi karoja.w Bet sieviete aizbēg tuksnesī, kur viņai ir Dieva sagatavota vieta, lai tur viņu uzturētu tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.v Un viņa dzemdē dēlu, vīru, kas visus pagānus ganīs ar dzelzs zizli. Un viņas bērns tiek aizrauts pie Dieva un pie viņa troņa.Du Viņa aste velk no debesīm trešdaļu zvaigžņu un met tās uz zemi. Pūķis nostājas priekšā sievietei, kas gatavojas dzemdēt, lai tad, kad viņa būs dzemdējusi, bērnu aprītu.+tO Un parādījās cita zīme debesīs, redzi – liels ugunīgs pūķis ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa septiņām galvām septiņas diadēmas.Es Viņa ir grūta un sāpēs kliedz, ciešot dzemdību mokas.r ! Debesīs parādījās liela zīme: sieviete tērpta saulē, mēness zem viņas kājām, un galvā viņai vainags no divpadsmit zvaigznēm.*qM Un Dieva templis debesīs atvērās, un viņa templī bija redzams viņa derības šķirsts; tad sākās zibeņi, balsis, pērkoni, zemestrīce, milzīga krusa.p% Pagāni iedegās dusmās, un nāca tavas dusmas un laiks, kad mirušie tiks tiesāti, kad pēc nopelniem algu maksās taviem kalpiem, praviešiem, un svētajiem, un tiem, kas bīstas tava vārda – maziem un lieliem –, un kad zemes postītāji tiks iznīcināti!” o  “Pateicamies tev, Kungs Dievs, Visuvaldītāj, kas esi un kas biji, ka tu esi saņēmis savu lielo varu un esi sācis valdīt!{no Tad divdesmit četri vecajie, kas sēdēja Dieva priekšā savos troņos, krita uz sava vaiga un pielūdza Dievu:9mk Kad atskanēja septītā eņģeļa taure, varenas balsis debesīs sāka runāt: “Ir tapusi mūsu Kunga un viņa Kristus pasaules valstība, viņš valdīs mūžu mūžos!”?ly Otrās bēdas pagāja; redzi, steigšus nāk trešās!ck? Tajā brīdī sākās liela zemestrīce, un desmitā daļa pilsētas sagruva, zemestrīcē tika nogalināti septiņi tūkstoši cilvēku, un pārējos pārņēma bailes, un viņi pielūdza un godināja Dievu debesīs.'jG Viņi dzirdēja skaļu balsi no debesīm sakām: kāpiet šurp augšā! – Un viņi pacēlās debesīs uz mākoņa, un viņu ienaidnieki uz tiem skatījās..iU Un pēc tām trīsarpus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos, un viņi nostājās uz savām kājām, un lielas bailes pārņēma tos, kas viņus vēroja.h7 Un zemes iedzīvotāji priecāsies par to un līksmosies un sūtīs cits citam dāvanas, jo šie divi pravieši bija mocījuši zemes iedzīvotājus.g- Daudzi cilvēki no dažādām ciltīm, valodām un tautām redzēs viņu mirušās miesas trīsarpus dienas, un viņi neļaus tās nolikt kapā.f5 Un viņu līķi mētāsies ielās lielajā pilsētā, kuras vārds garīgi ir Sodoma un Ēģipte, – pilsētā, kur tika sists krustā viņu Kungs.e! Kad viņi būs beiguši savu liecināšanu, zvērs, kas nāk ārā no bezdibeņa, sāks ar viņiem karu; viņš uzvarēs un viņus nokaus.Qd Viņiem ir vara aizslēgt debesis, lai viņu pravietošanas dienās nelītu lietus, un viņiem ir vara pār ūdeņiem tos pārvērst asinīs un zemi šaustīt ar visādām sērgām, kad vien gribēs.2c] Ja kāds viņiem gribēs nodarīt ļaunu, no viņu mutēm izies uguns, un tā aprīs viņu ienaidniekus; ikvienam, kas viņiem gribēs nodarīt ļaunu, ir jāiet bojā.Vb% Viņi ir divi olīvkoki un divi gaismekļi, kas stāv zemes Kunga priekšā.~au Un es likšu diviem maniem lieciniekiem, tērptiem maisu drānās, pravietot tūkstoš divi simti sešdesmit dienas."`= Bet pagalmu tempļa ārpusē atstāj bez ievērības un to nemēri, jo tas ir atdots pagāniem; tie bradās svēto pilsētu četrdesmit divus mēnešus. _  Man tika iedota niedre, līdzīga spieķim, un teikts: celies, izmēri Dieva templi un altāri un saskaiti dievlūdzējus tajā!^w Un tad man sacīja: “Tev vēlreiz vajag pravietot par ļaudīm un tautām, un valodām, un daudziem ķēniņiem.”]' Es paņēmu rakstu rulli no eņģeļa rokas, ēdu to, un manā mutē tas tapa salds kā medus; kad es to apēdu, manās iekšās tapa rūgts.M\ Aizgājis pie eņģeļa, es teicu, lai viņš man atdod rakstu rulli. Un viņš man saka: “Ņem un to apēd, un tas radīs rūgtumu tavās iekšās, bet tavā mutē tas būs salds kā medus.”+[O Un balss, ko dzirdēju no debesīm, runāja atkal ar mani un sacīja: ej un paņem atritināto rakstu rulli no tā eņģeļa rokas, kas stāv uz jūras un zemes.SZ Bet tajās dienās, kad skanēs septītā eņģeļa balss, kad atskanēs viņa taure, tad Dieva noslēpums būs piepildīts, kā viņš šo prieka vēsti bija pasludinājis saviem kalpiem, praviešiem..YU un zvērēja tam, kas ir dzīvs mūžu mūžos, kas radījis debesis un visu, kas tajā, zemi un visu, kas uz tās, un jūru un visu, kas tajā: laika vairs nebūs!kXO Un eņģelis, ko es ieraudzīju stāvam uz jūras un uz zemes, pacēla savu labo roku uz debesīm'WG Kad ierunājās septiņi pērkoni, es gribēju rakstīt, bet dzirdēju balsi no debesīm sakām: aizzīmogo, ko runāja septiņi pērkoni, un nepieraksti to. V Un viņš iesaucās varenā balsī, kā lauva rēc, un, kad viņš bija iesaucies, septiņi pērkoni sāka runāt savās balsīs.{Uo Viņa rokā bija atritināts rakstu rulli, un savu labo kāju viņš lika uz jūru, bet kreiso kāju – uz zemi.VT ' Un es ieraudzīju citu varenu eņģeli nokāpjam no debesīm, tērptu mākonī kā apmetnī, un virs viņa galvas bija varavīksne, un viņa vaigs mirdzēja kā saule, un viņa kājas bija kā uguns stabi.`S9 Viņi neatteicās no savām slepkavībām, burvestībām, netiklībām un zādzībām.$RA Un pārējie cilvēki, kas netika nogalināti pēc šīm sērgām, nenožēloja grēkus un neatteicās no tā, ko bija darījuši savām rokām; tie nepārstāja pielūgt dēmonus un zelta, sudraba un vara, akmens un koka elkus, kas nevar nedz redzēt, nedz dzirdēt, nedz staigāt. Q jo zirgu spēks bija to mutēs un astēs, un astes tiem bija līdzīgas čūskām, kam galvas ir, lai ar tām nodarītu ļaunumu.P No šīm trim sērgām – no uguns, dūmiem un sēra, kas izgāja no to mutēm, – tika nogalināti trešdaļa cilvēku;BO} Un tā redzējumā es redzēju zirgus un jātniekus uz tiem sarkanās, violetās un dzeltenās bruņās; zirgiem galvas bija kā lauvām, un no to mutēm izgāja uguns, dūmi un sērs.sN_ Un jātnieku karapulka skaits bija desmittūkstoš reiz divdesmittūkstoš – es dzirdēju viņu skaitu.M/ Un šie četri eņģeļi, kas bija gatavoti uz noteikto stundu un dienu, un mēnesi, un gadu, tika atbrīvoti, lai nokautu trešo daļu cilvēku.L Šī balss sacīja sestajam eņģelim, kam bija taure: atraisi četrus eņģeļus, kas sasieti pie lielās Eifrātas upes.{Ko Kad atskanēja sestā eņģeļa taure, es dzirdēju balsi no četriem ragiem zelta altārī, kas Dieva priekšā.@J{ Vienas bēdas pagāja. Redzi, nāk vēl divas pēc tam.~Iu Pār viņiem valda ķēniņš, bezdibeņa eņģelis – ebrejiski viņa vārds ir Abadons, grieķiski – Apollions.H Astes tiem bija kā skorpioniem un arī dzeloņi, un viņu astēs bija spēks nodarīt cilvēkiem ļaunumu piecus mēnešus.G' un viņu bruņas kā dzelzs bruņas, un viņu spārnu radītais troksnis bija kā daudzu kaujas ratu dārdoņa, zirgiem traucoties uz cīņu.GF Viņu mati bija kā sieviešu mati un viņu zobi kā lauvām,"E= Siseņi pēc izskata bija līdzīgi zirgiem, kas sagatavoti karam, un uz galvām tiem bija itin kā vainagi no zelta, un to seja bija kā cilvēka seja.xDi Tajās dienās cilvēki meklēs nāvi, bet neatradīs; viņi dedzīgi alks nomirt, bet nāve bēgs no viņiem.0CY Tiem netika dota vara nonāvēt cilvēkus, bet pārbaudīt viņus piecus mēnešus ar mocībām. Un mocības bija tādas, kā no skorpiona, kad tas iedzeļ cilvēkam.4Ba Tiem tika teikts, lai tie nenodara nekādu ļaunumu nedz zālei uz zemes, nedz visam, kas zaļo, nedz kokiem, bet vienīgi cilvēkiem, kuriem uz pieres nav Dieva zīmoga.cA? No dūmiem nāca siseņi uz zemes, un tiem tika dota vara, kāda uz zemes ir skorpioniem.@ Tā atslēdza bezdibens aku, un dūmi kāpa augšup kā no milzīgas krāsns; un saule un gaiss aptumšojās no akas dūmiem.?  Kad atskanēja piektā eņģeļa taure, es ieraudzīju zvaigzni nokrītam no debesīm uz zemi, un tai tika dota bezdibens akas atslēga.L> Tad es ieraudzīju un dzirdēju, kā viens ērglis, lidojot augstu debesīs, sauc skaļā balsī: vai! vai! vai! zemes iedzīvotājiem, kad atskanēs vēl pārējo trīs eņģeļu tauru skaņas!u=c Kad atskanēja ceturtā eņģeļa taure, nāca trieciens pār trešdaļu saules un trešdaļu mēness, un trešdaļu zvaigžņu, un trešā daļa no tiem kļuva tumša, un dienas trešā daļa zaudēja savu gaismu un tāpat arī nakts.(<I Tās zvaigznes vārds ir Vērmele, un trešdaļa ūdeņu pārvērtās par vērmelēm, un daudz cilvēku nomira no šiem ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti.#;? Kad atskanēja trešā eņģeļa taure, no debesīm nokrita milzīga zvaigzne, kas dega kā lāpa, un tā nokrita uz trešo daļu upju un ūdens strautu.W:' un trešdaļa dzīvo radību nobeidzās, un trešdaļa kuģu tika sadragāti.91Kad atskanēja otrā eņģeļa taure, milzīgs itin kā ugunī degošs kalns tika nosviests jūrā, un trešdaļa jūras pārvērtās par asinīm,<8qKad atskanēja pirmā eņģeļa taure, krusa un uguns sajaucās ar asinīm un triecās pret zemi; trešdaļa zemes sadega, un trešdaļa koku sadega, un visa zaļā zāle sadega.Z7-Un septiņi eņģeļi ar septiņām taurēm jau bija gatavi, lai sāktu taurēt.6)Eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, piepildīja to ar uguni no altāra un lēja uz zemi – sākās pērkoni, balsis, zibeņi un zemestrīce.k5OUn kvēpināmā smarža no eņģeļa rokām līdz ar visu svēto lūgšanām pacēlās pie Dieva.w4gTad ienāca kāds cits eņģelis un nostājās pie altāra; viņš turēja zelta kvēpināmo trauku, un viņam tika dots daudz kvēpināmo smaržzāļu, lai līdz ar visu svēto lūgšanām tās noliktu uz zelta altāra troņa priekšā.w3gEs ieraudzīju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un viņiem tika iedotas septiņas taures.W2 )Un, kad Jērs atvēra septīto zīmogu, iestājās klusums uz kādu pusstundu.1%jo Jērs, kas ir troņa vidū, ganīs viņus un aizvedīs viņus uz dzīvo ūdeņu avotiem, un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm.i0KUn viņi nedz izsalks, nedz slāps vairs, nedz saule, nedz svelmains karstums viņus dedzinās,/#Tādēļ tie ir Dieva troņa priekšā un kalpo viņam dienu un nakti viņa templī. Un tas, kas sēd tronī, izpletīs telti pār viņiem.,.QEs teicu: mans kungs, tu zini. Un tad viņš sacīja: šie ir tie, kas nāk no lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs.j-M Tad viens no vecajiem sacīja: šie baltos tērpos – kas tad viņi ir un no kurienes nākuši?, sacīdami: āmen, cildinājums, slava un gudrība, pateicība, gods, varenība un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!)+K Un visi eņģeļi bija nostājušies ap troni un vecajiem, un četrām dzīvām būtnēm, un tad viņi krita uz sava vaiga troņa priekšā un pielūdza Dievu,a*; Viņi sauc skaļā balsī: pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd tronī, un Jēram!R) Pēc tam es ieraudzīju, un redzi – liels pūlis, ka ne saskaitīt, no visām tautām un ciltīm, un ļaudīm, un valodām, kas baltos tērpos un palmu zariem rokās stāv troņa un Jēra priekšā. h~~(}}|{zz3yydxxHwvvKuXttWss7qq^pp@oonhmll1kkojjWihhFggBfseedccVbbma``_^^O]]`]\\[[|ZZ]ZYeXX/WnVV:UUTT*SRRSQPPgP/OOtNMMDLKK[JJDJII)HIGFFEEDDZCDBB7A@@??[>=<-Un viņas darina cilvēkiem drānas un rotas, un vīri nevar iztikt bez sievām.q=[No sievietēm tie dzimuši, viņas izaudzinājušas to vīnogulāju stādītājus, no kuriem top vīns.^<5Sievietes ir dzemdējušas ķēniņu un visus ļaudis, kas valda pār jūru un zemi.*;M“Vīri, vai gan nav varens ķēniņš un daudzi cilvēki, un vai vīns nav spēcīgs? Bet kurš gan valda pār tiem un ir pavēlnieks? Vai tās nav sievietes?k:O Trešais, kas bija teicis par sievietēm un patiesību – tas bija Zerubābels –, iesāka tā:o9W Ak, vīri, kā gan ķēniņš nav visvarenākais, ja viņam tā pakļaujas?” Un runātājs apklusa.&8E Turklāt ķēniņš dzīro, ēd un dzer, un guļ, bet citi aprūpē viņu un sarga, neviens nedrīkst to pamest un darīt savas lietas, visi viņu paklausa.67g Un visi tā ļaudis un spēki viņu paklausa.E6 teicis izcirst – izcērt, teicis iestādīt – iestāda.^55teicis sist – novico, teicis nopostīt – noposta, teicis celt no jauna – ceļ,t4aTā ķēniņš ir viens vienīgais: ja teicis nogalināt, ļaudis nogalina, ja teicis atlaist – atlaiž,+3OTāpat arī tie, kas nav karaspēkā un nekaro, tie apstrādā zemi un iesēj sēklu, bet ražu atdod ķēniņam; cits citu mudīdami, tie nes meslus ķēniņam.2'Viņi nogalina un tiek nogalināti, tomēr nenodod ķēniņa vārdu; uzvaras gadījumā tie visu guvumu nes ķēniņam un arī visu pārējo.1%Ja viņš liek tiem sākt karu pret citiem, tie karo; ja viņš sūta tos pretī ienaidniekam, tie iet un pārvar kalnus, mūrus un torņus.0#Bet ķēniņš ir visvarenākais un pārākais pār cilvēkiem un valda pār tiem, un visā, ko viņš ļaudīm liek, viņi tam pakļaujas.f/E“Ak, vīri, vai gan nav vareni cilvēki, kas valda pār zemi un jūru, un visu, kas tajā?=. wTad runāja otrais, kas bija minējis ķēniņa varu.s-_Ak, vīri, vai gan vīns nav visvarenākais, ja tā tas liek rīkoties?” Un, to teicis, viņš apklusa.<,sbet, atguvušies no vīna, viņi neatceras darīto.}+sVīnu dzerot, ļaudīm piemirstas viņu saiknes ar draugiem un brāļiem, un pēc laiciņa tie ķeras pie dunčiem,v*eikvienu sirdi tas dara bagātu un neizceļ ne ķēniņu, ne satrapu un katram liek runāt par tā talantiem.[)/Ikvienu prātu tas pievērš labsajūtai un priekam, nepiemin rūpes un trūkumu,n(UTas dara vienādu ķēniņa un bāreņa, verga un brīva cilvēka, nabaga un bagātnieka saprašanu.a';“Ak, vīri, cik varens ir vīns! Visiem cilvēkiem, kuri to dzer, tas maldina prātu.L&Iesāka pirmais, kas bija minējis vīna varu. Viņš sacīja tā:V%%Un klātesošie tos uzrunāja: “Stāstiet mums, ko esat uzrakstījuši!”$}Ķēniņš sacīja: “Paaiciniet jaunekļus, un lai viņi paskaidro savus vārdus!” Un tie tika aicināti un ienāca.?#wTad ķēniņš sūtīja pēc visiem Persijas un Mēdijas augstmaņiem, satrapiem un karavadoņiem, vietvalžiem un padomniekiem, apsēdās sēžu zālē un izlasīja tiem rakstīto.`"9 Kad ķēniņš pamodās, tie paņēma rakstīto un iedeva viņam, un viņš izlasīja.c!? Trešais uzrakstīja: visvarenākās ir sievietes, bet par visu varenāka – patiesība.8 k Otrs uzrakstīja: visvarenākais ir ķēniņš.4c Viens uzrakstīja: visvarenākais ir vīns.3_ kad ķēniņš pamodīsies, tie iedos viņam rakstīto, un, kura vārdus ķēniņš un trīs Persijas augstmaņi atzīs par gudrākajiem, tam tiks uzvara, kā rakstīts.mSUn, uzrakstījuši katrs savu sakāmo, viņi nolika to ķēniņa Dārija galvgalī un norunāja –mStas savas gudrības dēļ varēs sēdēt kā otrais aiz Dārija un saukties par viņa tuvinieku.”|qarī purpura drānas un zelta dzeramtraukus, guļvietu zeltā un zeltgrožu ratus, bisona galvasrotu un kaklarotu,C“Pateiksim katrs vienu vārdu, kurš šķiet visvarenākais! Un kura minētais vārds izrādīsies visvarenākais, tam ķēniņš Dārijs piešķirs lielas dāvanas un uzvaras veltes,W'Tajā laikā trīs jaunekļi, ķēniņa miesassargi, savā starpā sarunāja: Viņi ēda un dzēra un pamielojušies devās projām, bet ķēniņš Dārijs devās uz guļamistabām un aizmiga, tad piecēlās.  arī visiem satrapiem, karavadoņiem un viņa pakļautības vietvalžiem simt divdesmit satrapijās no Indijas līdz Etiopijai.! =Ķēniņš Dārijs sarīkoja lielu pieņemšanu visiem saviem padotajiem, visiem saviem ģimenes cilvēkiem un visiem Mēdijas un Persijas augstmaņiem,}sUn līdz Dārija, persiešu ķēniņa, otrajam valdīšanas gadam tempļa celtniecība Jeruzālemē tika apturēta.c?Izlasījuši ķēniņa Artakserksa rakstīto, Raums un rakstvedis Samsajs, un viņu piekritēji steidzīgi kāpa zirgos un kopā ar kājnieku un jātnieku pulku ieradās Jeruzālemē, lai apturētu tās atjaunotājus.r]un raudzīt, lai nekas līdzīgs nenotiktu un neietu plašumā ļaunprātības, apdraudot ķēniņus.”BTagad es liku šiem cilvēkiem aizliegt atjaunot pilsētu ka Jeruzālemē bijuši spēcīgi un bargi valdnieki, kas pārvaldījuši Koile-Sīriju un Foinīkiju un prasījuši tām nodevas.$AEs liku pārbaudīt, un izrādījās, ka šī pilsēta no laiku laikiem sacēlusies pret ķēniņiem un tās ļaudis – pretošanās un karu piekritēji,7i“Izlasīju vēstuli, ko jūs man sūtījāt.DĶēniņš Raumam, notikumu pierakstītājam, un rakstvežiem Beltēmam un Samsajam, kā arī viņu piekritējiem, kuri dzīvoja Samarijā, Sīrijā un Foinīkijā, rakstiski atbildēja:0 YTā nu mēs norādām tev, ķēniņ un valdniek, – ja šī pilsēta taps atjaunota un tās mūri salaboti, tev nebūs atgriešanās Lejassīrijā un Foinīkijā.” #Un tu atradīsi šajos rakstos atgādinājumu par to un uzzināsi, ka šī pilsēta ir bijusi atkritēja, ķēniņiem un citām pilsētām par apgrūtinājumu, ka jūdi bijuši atkritēji un no laiku laikiem nemieru cēlāji, kādēļ arī pilsēta tapusi nopostīta.N Un tam, kā virzās tempļa celtniecība, nevajadzētu palikt nepamanītam, bet gan uzrunāt ķēniņu un valdnieku, lai tu, ja tev labpatiktu, ieskatītos savu senču tev atstātajās grāmatās. Ja šī pilsēta taps atjaunota un tās mūri pabeigti, ļaudis vairs nepakļausies nodevu nomaksai, bet sacelsies pret ķēniņiem._ 7lai top zināms tagad ķēniņam un valdniekam, ka no jums pie mums pārnākušie jūdi, Jeruzālemē ieradušies, veic celtniecību nekrietnajā atkritējā pilsētā, atjauno tās mūrus un liek pamatus templim.@y “Ķēniņam, valdniekam Artakserksam, tavi kalpi Raums, notikumu pierakstītājs, un Samsajs, rakstvedis, un arī pārējie tiesneši no viņu padomes Lejassīrijā un Foinīkijā:' Persiešu ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā viņam par Jūdejā un Jeruzālemē dzīvojošiem rakstīja Veslems un Mitridats, arī Tabellijs un Raums, Beltēms un rakstvedis Samsajs, un citi viņu piekritēji, Samarijā un citviet dzīvojošie, šādu vēstuli:L Visi pārnestie priekšmeti, zelta un sudraba, kopā bija pieci tūkstoši četri simti sešdesmit deviņi, tos atgādāja Sanabasars līdz ar Bābeles gūstekņiem, kas atgriezās Jeruzālemē.iK trīsdesmit zelta kausi, divi tūkstoši četri simti desmit sudraba un tūkstotis citu trauku. Priekšmetu skaits bija: tūkstotis zelta ziedojuma trauku, tūkstotis sudraba ziedojuma trauku, divdesmit deviņi sudraba kvēpināmie,/Tos iznesis, Kīrs, persiešu ķēniņš, nodeva visu Mitridatam, savam dārgumu glabātājam, kas to atdeva Jūdejas priekšstāvim Sanabasaram.0YUn persiešu ķēniņš Kīrs iznesa laukā Kunga svētos priekšmetus, kurus Nebūkadnecars bija atvedis sev līdzi no Jeruzālemes, un nolika tos savā svētnīcā..Uun apkārtējie ļaudis tiem visādi palīdzēja – ar sudrabu un zeltu, ar zirgiem, lopiem un daudzu garā mudināto ļaužu milzīgajiem apsolījumu pienesumiem.+OTā sanāca tēvu dzimtu priekšstāvji no Jūdas un Benjāmina cilts, arī priesteri un levīti, visi, kuru garu Kungs mudinājis celt namu Kungam Jeruzālemē,4aTad visi, kas dzīvo šajā vietā, lai palīdz viņam ar zeltu, sudrabu, ar zirgu un lopu dāvinājumiem un citiem apsolījumu pienesumiem Kunga templim Jeruzālemē.”/~WKurš jūs esat no Kunga cilts, lai viņa Kungs ir ar to un lai tas dodas uz Jeruzālemi Jūdejā un ceļ Israēla Kungam namu (tas ir Kungs, kas mīt Jeruzālemē).=}s“Kīrs, persiešu ķēniņš, pavēsta: mani Israēla Kungs, augstākais Valdnieks, ir nolicis par pasaules ķēniņu un norādījis man celt viņam namu Jeruzālemē, Jūdejā.^| 7Pirmajā persiešu ķēniņa Kīra valdīšanas gadā, lai piepildītu Kunga teikto caur Jeremiju, Dievs mudināja ķēniņa Kīra garu, un tas visā savā ķēniņvalstī palaida gan mutisku, gan rakstisku ziņu:|{ s7kamēr zeme labvēlībā nepieņems savus sabatus, visu tās pamestības laiku tā svinēs tos septiņdesmit gadus.vz g6Tur viņi kalpoja viņam un viņa dēliem līdz persiešu valdīšanai, piepildot Kunga teikto caur Jeremiju:qy ]5un visu tās greznību pilnīgi nolīdzināja; pēc slaktiņa dzīvus palikušos tie aizveda uz Bābeli.cx A4Tie nodedzināja arī Kunga namu, sadragāja Jeruzālemes mūrus, aizdedzināja to torņusw !3Un, savākuši visus Kunga svētos priekšmetus, lielus un mazus, un Kunga šķirstu, un ķēniņu dārgumus, tie visu aizveda uz Bābeli.3v a2Tie ar zobeniem apkāva viņu jaunekļus visapkārt svētajam templim un nesaudzēja ne jaunekli, ne jaunavu, ne vecu vīru, ne jaunāku cilvēku, visi nonāca to rokās.]u 51Taču šie ņirgājās par viņa vēstnešiem un dienā, kad Kungs tos uzrunāja, izākstīja viņa praviešus; tad, sadusmojies uz savu cilti bezdievību dēļ, Kungs lika pret viņiem iet kaldiešu ķēniņiem.wt i0Un viņu tēvu Dievs sūtīja savu vēstnesi, lai pievērstu tos ticībai, tā žēlodams viņus un savu namu.8s k/Arī tautas un priesteru priekšstāvji darīja daudz bezdievīga – pārkāpa likumus vairāk par visiem cittautiešiem un apgānīja Kungam iesvētīto templi Jeruzālemē.4r c.Zvērējis valdniekam Nebūkadnecaram Kunga vārdā, viņš lauza zvērestu kā atkritējs un, nocietinājis savu kaklu un sirdi, pārkāpa Israēla Dieva Kunga bauslību.xq k-Viņš darīja nekrietnības Kunga priekšā un nepievērsās Kunga teiktajiem vārdiem caur pravieti Jeremiju.p  ,un par Jūdejas un Jeruzālemes ķēniņu nozīmēja Sedekiju, divdesmit viena gada vecumā, viņš valdīja vienpadsmit gadus.{o q+Pēc gada Nebūkadnecars, sūtījis pēc viņa, aizveda to sev līdzi uz Bābeli kopā ar Kunga svētajām mantāmpn [*viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus un desmit dienas un darīja nekrietnības Kunga priekšā.um e)Viņa vietā par ķēniņu nāca Joakims, viņa dēls; stājoties pie varas, viņam bija astoņpadsmit gadu,ll S(Stāsti par viņu un viņu bezgodību un zaimu darbiem aprakstīti grāmatā par ķēniņu laikiem.~k w'Un, paņēmis arī dažus Kunga svētos priekšmetus, Nebūkadnecars tos aizveda un novietoja savā templī Bābelē.rj _&Pret viņu cēlās Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars un, vara važās to saistījis, aizveda uz Bābeli.i %Joakimam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš valdīja Jūdejā un Jeruzālemē, un viņš Kunga priekšā darīja nekrietnas lietas.eh E$Un Joakims sasēja augstmaņus, bet Zariju, savu brāli, notvēra un izraidīja uz Ēģipti.`g ;#Par Jūdejas un Jeruzālemes ķēniņu Ēģiptes valdnieks noteica savu brāli Joakimu.Lf "un piesprieda tautai sodu – simts sudraba un vienu zelta talantu.e !Un viņš valdīja Jūdejā un Jeruzālemē trīs mēnešus, bet Ēģiptes ķēniņš atcēla viņa valdīšanu Jeruzālemēd  Tad ļaudis izvēlējās un par ķēniņu tēva Josijas vietā iecēla Jehoniju, Josijas dēlu, divdesmit trīs gadu vecumā.|c sTas viss pierakstīts grāmatā, kas vēsta par Jūdejas ķēniņiem: gan Josijas darbi, gan viņa slava, gan viņa sapratne par Kunga bauslību; viņa iepriekšējie veikumi un arī šie ir atstāstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.Kb Un visā Jūdejā sēroja par Josiju, viņu apraudāja pravietis Jeremija, un priekšstāvji, un viņu sievas raudāja par viņu līdz šai dienai, un tā tam likts būt mūžam visā Israēlā. a  Tā viņš kāpa citos savos kararatos un, atgriezies Jeruzālemē, atstāja šo dzīvi un tika apbedīts savu tēvu kapavietā.` 5Ķēniņš sacīja saviem kalpotājiem: aizvediet mani no kaujas lauka, jo esmu pārlieku saguris. Un viņa kalpi tūdaļ aizveda viņu no ierindas.f_ GViņš sāka kauju pret to Magedausas ielejā, un pie ķēniņa Josijas sapulcējās vadoņi.^ Taču Josija nepagriezās ar saviem kaujas ratiem, bet sataisījās karot, neuzklausīdams caur pravieti Jeremiju Kunga teiktos vārdus.'] INe jau pret tevi Dievs Kungs mani sūtījis, karš risinās Eifrātas krastos; Kungs šobrīd ir ar mani un mani atbalsta, atkāpies un nepretojies Kungam.”x\ kĒģiptes ķēniņš nosūtīja viņam šādu ziņu: “Kādēļ gan man un tev, Jūdejas ķēniņ, cīnīties? [ Pēc visām šīm norisēm faraons, Ēģiptes ķēniņš, ieradās ar karu Harkamisā pie Eifrātas, un Josija stājās tam pretī.Z Un ir pierakstīti viņa laika agrāko gadu notikumi par Kunga negodātājiem un grēciniekiem viņa priekšā – vairāk nekā jebkurā tautā un ķēniņvalstī – un par to, kā tie savā apziņā Kungu zaimojuši un kā viņa vārdi cēlušies pret Israēlu.UY %Tā Josijas veiktais no dievbijības pilnās sirds Kunga priekšā izdevās.JX Pasha tika svinēta Josijas valdīšanas astoņpadsmitajā gadā.,W Sneviens Israēla ķēniņš nebija svinējis tādu Pashu kā Josija un priesteri, un levīti, un jūdi, un ikviens no Israēla ļaudīm, kas dzīvoja Jeruzālemē.RV Tādi svētki Israēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem,U Un Israēla dēli, kas bija tur šajā laikā, ziedoja Pashai un svinēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas. T Šajā dienā viss tika ziedots Kungam – veltīts Pashai un pienesti ziedojumi uz Kunga altāra, kā noteicis ķēniņš Josija.%S EUn svēto psalmu dziedātāji Āsāfa dēli bija savās vietās pēc Dāvida nolikuma – gan Āsāfs, gan Zaharija, gan Edinus – visi no ķēniņa puses; arī sargi pie visām ieejām; nevienam nebija ļauts pārtraukt kalpošanu Dievam, jo ēdamo viņiem gatavoja brāļi levīti.[R 1Pēc tam viņi pagatavoja paši sev un priesteriem, saviem brāļiem, Ārona dēliem: jo priesteri pienesa taukumus līdz vēlam vakaram, un levīti gatavoja sev un saviem brāļiem priesteriem, Ārona dēliem.Q  Un viņi izcepa Pashas upuri ugunī, kā pieklājas, sacepa upurus ar smaržvielām vara katlos un traukos un aiznesa visiem ļaudīm.ZP / lai, kā rakstīts Mozus grāmatā, sniegtu to Kungam, un tas bija rīta agrumā.%O G turot macu ļaužu priekšā,mN U Un šajā notikumā priesteri un levīti stāvēja, kā pieklājas, pēc ciltīm un dzimtu kārtām,!M = Arī hiliarhi Jehonija, Sameja un Natanaēls, viņa brālis, arī Asabija, Ohiils un Jorāms Pashai iedeva piecus tūkstošus avju un septiņsimt teļu.L Arī Helkija, Zaharija un Isiils, tempļa pārvaldnieki, iedeva priesteriem Pashai divi tūkstoši seši simti avju un trīs simti teļu.;K qUn Josija dāvāja sanākušajiem ļaudīm trīs tūkstošus jēru un kazu un trīs tūkstošus teļu; tie no ķēniņa, kā solīts, dāvāti ļaudīm, priesteriem un levītiem. J ziedojiet, kā pienākas, Pashai un sagatavojiet ziedojumu jūsu brāļiem, vadiet Pashu pēc Kunga norādījuma, kas dots Mozum.”mI Uun, stājušies templī pēc jūsu levītu dzimtu kārtām jūsu brāļu, Israēla dēlu, priekšā,H “Jums nebūs celt šķirstu plecos, un kalpojiet tagad Kungam, savam Dievam, un aprūpējiet viņa Israēla tautu, un kārtojieties pēc savām dzimtām un ciltīm pēc Dāvida, Israēla ķēniņa, priekšraksta un Sālamana, viņa dēla, dižuma,3G aUn viņš teica Israēla tempļa kalpotājiem levītiem, lai tie svētī sevi Kunga svētā šķirsta vietai Kunga templī, ko cēlis ķēniņš Sālamans, Dāvida dēls:HF  izrīkojis Kunga templī svinīgi saposušos priesteru maiņas.kE SJosija Jeruzālemē svinēja Pashu savam Kungam un ziedoja pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā,4DcKunga Jēzus žēlastība lai ir ar visiem!vCeTas, kas sniedz šīs liecības, saka: “Jā, es nāku drīz!” – “Āmen, nāc, Kungs Jēzu!”7BgUn, ja kāds kaut ko atņems no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, Dievs atņems viņa daļu no dzīvības koka un svētās pilsētas, par ko rakstīts šajā grāmatā.1A[Es apliecinu ikvienam, kas dzird šīs grāmatas pravietojuma vārdus: ja kāds tiem kaut ko pieliks, tam Dievs pieliks sērgas, par kurām rakstīts šajā grāmatā."@=Gars un līgava saka: “Nāc!”
Un, kas to dzird, lai saka: “Nāc!” Kam slāpst, lai nāk! Lai ņem dzīvo ūdeni bez maksas katrs, kas grib!?-Es, Jēzus, sūtīju savu eņģeli liecināt jums draudzēs par visu šo. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, mirdzošā Rīta Zvaigzne.” >Ārpus pilsētas paliks suņi, burvji un netikļi, slepkavas un elku pielūdzēji un ikviens, kas mīl melus un ir melīgs.=!Laimīgi tie, kas mazgā savus tērpus, lai viņiem būtu tiesības uz dzīvības koku un ļauts pa vārtiem ieiet tajā pilsētā.O< Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.s;_ “Redzi, es nāku drīz un mana alga – līdz ar mani, lai katram samaksātu pēc viņa darbiem.(:I Lai nelietīgais vēl dara nelietības, lai nešķīstais vēl dara nešķīstības, bet taisnais lai pastāv taisnībā, un svētais lai pieaug svētumā.”l9Q Un eņģelis man saka: “Neaizzīmogo šīs grāmatas pravietojuma vārdus, jo laiks jau ir tuvu.?8w Bet eņģelis man saka: “Pielūko, tā nedari – es esmu tāds pats kalps kā tu un kā tavi brāļi pravieši un tie, kas ievēro šīs grāmatas vārdus, – pielūdz Dievu!”<7qEs, Jānis, esmu tas, kas dzird un redz šīs lietas. Kad es dzirdēju un redzēju šīs lietas, es nokritu pie kājām eņģelim, kas man to bija rādījis, lai viņu pielūgtu.q6[Un, redzi, es nāku drīz. Laimīgs ir tas, kas ievēro šīs grāmatas pravietojuma vārdus.”<5qTad eņģelis man sacīja: “Šie ir uzticami un patiesi vārdi, un Kungs, praviešu garu Dievs, atsūtīja savu eņģeli parādīt saviem kalpiem visu, kam drīzumā jānotiek.$4AUn nakts vairs nebūs, un nebūs vajadzības nedz pēc gaismekļa, nedz saules gaismas, jo Kungs Dievs apspīdēs viņus, un viņi valdīs mūžu mūžos.K3viņi skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs uz viņu pierēm.l2QNekāda nolādējuma vairs nebūs. Tajā būs Dieva un Jēra tronis, un viņa kalpi viņam kalpos,*1Mpa ielas vidu. Upes abās pusēs bija dzīvības koks, kas nes divpadsmit augļus, katru mēnesi savu augli; un tā lapas ir noderīgas tautām dziedināšanai.u0 eTad eņģelis man parādīja dzīvā ūdens upi, dzidru kā kristāls, tā izplūda no Dieva un Jēra troņa /Bet nekad tur neieies necienīgais, nešķīstais un melīgais. Tajā ieies tikai tie, kas ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā.1.]Tajā ieplūdīs tautu spožums un gods.G-Dienā tās vārti netiks aizslēgti; nakts tur vairs nebūs.V,%Tautas staigās tās gaismā, un zemes ķēniņi nesīs tajā savu spožumu. +Pilsētai nav vajadzības pēc saules un mēness, lai to darītu gaišu, jo to apspīd Dieva spožums un tās gaismeklis ir Jērs.Z*-Templi es neredzēju, jo tās templis ir Kungs Dievs, Visuvaldītājs, un Jērs.)5Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles – katri vārti no vienas pērles; pilsētas iela bija no tīra zelta, kas bija caurspīdīgs kā stikls._(7piektie – no sardonīka, sestie – no serdolika, septītie – no hrizolīta, astotie – no berila, devītie – no topāza, desmitie – no ahāta, vienpadsmitie – no hiacinta, divpadsmitie – no ametista.4'aPilsētas mūra pamati bija izrotāti ar dažādiem dārgakmeņiem – pirmie pamati no jašmas, otrie – no safīra, trešie – no halcedona, ceturtie – no smaragda,_&7Mūris bija celts no jašmas un pilsēta no tīra zelta, tik tīra kā dzidrs stikls.%Tad viņš izmērīja mūrus, tie bija simt četrdesmit četras olektis – eņģelis lietoja tādu pašu mēru, kādu lieto cilvēki.a$;Pilsētai bija četrstūra forma, tās garums bija tāds pats kā platums; eņģelis ar mērāmnūju izmērīja pilsētu – tur bija divpadsmit tūkstoši stadiju, tās platums un augstums, un garums bija vienādi.p#YEņģelim, kas runāja ar mani, bija zelta mērāmnūja, lai mērītu pilsētu, tās vārtus un mūri.q"[Un pilsētas mūris bija uz divpadsmit pamatakmeņiem un uz tiem – divpadsmit Jēra apustuļu vārdi.! Austrumu pusē bija trīs vārti, ziemeļu pusē – trīs vārti, dienvidu pusē – trīs vārti un rietumu pusē – trīs vārti.5 c Ap pilsētu bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz vārtiem bija divpadsmit eņģeļi. Uz vārtiem bija rakstīti divpadsmit Israēla cilšu dēlu vārdi.oW ar dievišķu spožumu – tās mirdzums bija kā dārgakmenim, kā kristālskaidram jašmas akmenim. Viņš mani garā aizveda uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm, no Dieva,K Tad nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi trauki, pildīti ar septiņām pēdējā laika sērgām, un uzrunāja mani: “Skaties, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.”J Bet bailīgajiem un neticīgajiem, negantniekiem, slepkavām un netikļiem, burvjiem un elku pielūdzējiem, un visiem meļiem būs daļa degošā uguns un sēra ezerā, kas ir otrā nāve.”^5Kas uzvar, tas mantos šo visu, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls.3Un viņš man sacīja: “Tas ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam dzert bez maksas no dzīvā ūdens avota.Tas, kas sēdēja tronī, teica: “Redzi, es visu daru jaunu. Tad viņš teica: raksti, jo šis vēstījums ir uzticams un patiess.”%CUn Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis.LEs dzirdēju varenu balsi atskanam no troņa: redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un viņš mājos kopā ar viņiem, un viņi būs viņa tauta, pats Dievs būs ar viņiem un būs viņu Dievs. Es ieraudzīju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm, no Dieva, kā līgavu, sapostu un izrotātu savam vīram. }Tad es ieraudzīju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmās debesis un pirmā zeme bija zudušas un jūras vairs nebija.b=Ikviens, kura vārds nebija ierakstīts dzīvības grāmatā, tika iemests uguns ezerā.X)Nāve un elle tika iemestas uguns ezerā. Šī ir otrā nāve – uguns ezers.$A Jūra atdeva atpakaļ tos, kas tajā miruši, nāve un pazemes valstība atdeva atpakaļ tos, kas tajā bija, un ikviens tika tiesāts pēc viņa darbiem.q[ Es ieraudzīju mirušos – lielos un mazos – stāvam troņa priekšā. Tad tika attīti rakstu ruļļi, pēc tam vēl cits rullis – dzīvības grāmata, un mirušos tiesāja pēc viņu darbiem, kas aprakstīti šajos ruļļos. Tad es ieraudzīju troni, lielu un baltu, un uz tā sēdēja tas, no kura klātbūtnes aizbēga zeme un debess un nebija vairs atrodamas.)K Un viņu maldinātājs sātans tika iemests uguns un sēra ezerā – turpat, kur zvērs un viltus pravietis. Viņi tiks mocīti dienu un nakti mūžu mūžos.} Tie nāca pār visu zemi, ielenca svēto nometni un mīļoto pilsētu, bet no debesīm nolaidās uguns un viņus aprija. 5un izies maldināt tautas – Gogu un Magogu – visos četros zemes stūros, sapulcinās tās uz karu, un karotāju skaits būs kā smiltis jūrā.K Kad paies tūkstoš gadu, sātans tiks atbrīvots no sava cietumaJ  Laimīgs un svēts ir tas, kam ir daļa pie pirmās augšāmcelšanās; otrajai nāvei pār viņiem vairs nav varas, bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs ar viņu tūkstoš gadu.m SPārējie mirušie neatdzīvojās, līdz pagāja tūkstoš gadu. Šī ir pirmā augšāmcelšanās.c ?Tad es ieraudzīju troņus, uz tiem sēdēja tie, kam bija dota vara tiesāt: es ieraudzīju dvēseles, kam Jēzus apliecināšanas un Dieva vārda dēļ bija nocirstas galvas, kuri nepielūdza nedz zvēru, nedz viņa tēlu, nepieņēma viņa zīmi uz pieres vai savas rokas. Viņi atkal kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu.'Gun iegrūda bezdibenī, aizslēdza to un aizzīmogoja uz tūkstoš gadiem, lai viņš nemaldinātu tautas. Pēc tam viņam uz īsu brīdi jātop atbrīvotam.pYViņš sagrāba pūķi – senseno čūsku, kas ir velns un sātans, sasēja viņu uz tūkstoš gadiemn WTad es ieraudzīju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam rokā bija bezdibens atslēga un liela ķēde.  Arī pārējie tika nogalināti ar zobenu, kas izgāja no tā mutes, kas sēd zirgā, un visi putni bija sāti no viņu miesām.nUUn zvērs tika sagrābts un reizē ar viņu arī viltus pravietis, kas darīja zīmes zvēra priekšā, maldinādams tos, kas pieņēma zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu; viņi abi dzīvi tika iemesti ugunīgā sēra ezerā.+Tad es ieraudzīju zvēru un zemes ķēniņus, un viņu karapulkus, kas sapulcēti, lai sāktu karu ar to, kas sēd zirgā, un viņa karapulku.'lai ēstu ķēniņu miesas, virsnieku un vareno miesas, zirgu un jātnieku miesas, visu miesas – gan brīvo un vergu, gan mazo un lielo!”>uUn es ieraudzīju vienu eņģeli, kas, nostājies saulē, varenā balsī sauca visiem putniem, kas lidoja augstu debesīs: “Lidojiet šurp, pulcējieties uz Dieva lielo mielastu,lQun uz viņa apmetņa un uz viņa gurniem ir rakstīts vārds: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.'GNo viņa mutes iziet ass zobens, lai ar to cirstu tautas, viņš ganīs tās ar dzelzs zizli, un viņš min Dieva, Visuvaldītāja, dusmu kvēles vīnspaidu,t~aViņam seko debesu karapulks, tie, tērpušies tīrā baltā smalka lina audumā, jāj uz baltiem zirgiem.S} Viņš ir tērpts asinīs slacītā apmetnī, un viņu sauc Dieva Vārds.|+ Viņa acis ir kā uguns liesmas, un uz viņa galvas ir daudz diadēmu, uz viņa ir rakstīts vārds, kuru neviens nezina, izņemot viņu pašu.1{[ Tad es ieraudzīju atvērtas debesis, un redzi – balts zirgs, un jātnieks, kas sēž uz tā, saukts Uzticamais un Patiesais, viņš spriež tiesu un karo taisnīgi.xzi Un es nokritu pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu. Bet viņš man saka: “Pielūko, nedari tā – es esmu kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība, – pielūdz Dievu, jo Jēzus liecība ir pravietošanas gars!”y Balss man saka: “Raksti: laimīgi tie, kas aicināti uz Jēra kāzu mielastu!” Un balss saka: “Šie ir patiesie Dieva vārdi.”xun viņa ir tērpta smalkā lina audumā, mirdzošā un tīrā!” Smalkais lina audums nozīmē svēto taisnīgos darbus.w{Priecāsimies un līksmosimies un godināsim viņu, jo ir pienākušas Jēra kāzas, viņa sieva ir jau sagatavojusies,4vaTad es dzirdēju kā liela ļaužu pūļa balsi, kā dziļu ūdeņu balsi un kā grandošu pērkonu: “Alleluja, Kungs mūsu Dievs, Visuvaldītājs, ir tapis ķēniņš!u}Un balss atskanēja no troņa: “Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi un visi, kas bīstas viņa, mazi un lieli!”tUn divdesmit četri vecajie un četras dzīvās būtnes nokrita pie zemes un pielūdza Dievu, kas sēdēja tronī: “Āmen! Alleluja!” ~K}}/|{{z&y`xxtwwQvv|v$umttt/ssrrrFqqMpponnmm-lkkjj@iiThhfgghfffee/ddLcc>bEaaQ``L__)^8]][['ZYYAXWWoV3UUATSRR2POOvO N`N MM"LL>KKJJ)IIKHGGXFFF-EoD,CC;BB9AA#@@U?m>>I==6*wG“Kungs, es esmu kaunā un mulsumā tavā priekšā,)FTad, cēlies no sava gavēņa, saplēstajās svētajās drānās un apmetnī nometies ceļos un pastiepis rokas uz Kungu, es sacīju:8(iEUn, tā raizējoties par pretlikumību, pie manis sanāca visi, kurus jebkad virzījis Israēla Kunga vārds, un es sēdēju noraizējies līdz pat krēslas ziedojuma laikam.'DTiklīdz to izdzirdēju, es saplēsu apmetni un svētās drānas, plosīju matus un bārdu, sēdēju pārdomās un raizēs.Y&+CJo viņi vadījuši kopdzīvi ar to meitām, gan paši, gan viņu dēli, un svētā sēkla iejaukusies šīs zemes cittautiešos, un vadoņi un augstmaņi pretlikumībās piedalījušies no paša sākuma.”y%kB“Israēla tauta un vadoņi, priesteri un levīti nav nošķīrušies no šīs zemes cittautiešiem un to nešķīstībām, no kanaāniešiem un hetiešiem, periziešiem un jebūsiešiem, no moābiešiem, ēģiptiešiem un idūmejiešiem.K$AUn, kad tas bija paveikts, pie manis pienāca vadoņi un sacīja:#1@Un viņi nodeva ķēniņa rīkojumus tā pārvaldniekiem un Lejassīrijas un Foinīkijas vietvalžiem, un tie godināja tautu un Kunga svētnīcu.x"i?Tad no gūsta pārnākušie nesa ziedojumus Dievam, Israēla Kungam, – divpadsmit vēršus par visiem Israēla ļaudīm, deviņdesmit sešus kazlēnus, septiņdesmit divus jērus, divpadsmit āžus par glābiņu – visu ziedoja Dievam.!>kopā ar viņu bija Elāzārs, Finēsa dēls, un ar viņiem bija levīti – Josabds, Jozuas dēls, un Moets, Sabanna dēls.; o=Un šeit trešajā dienā viss nosvērtais sudrabs un zelts tika nodots – viss pēc svara tajā laikā tika pierakstīts mūsu Kunga namā priesterim Marmotam, Ūrijas dēlam;{ Tā mēs jautājām viņiem, lai darītu zināmu un uzrakstītu tev par viņu vadītājiem, un prasījām tiem priekšstāvju sarakstu.{=o Tad mēs izjautājām šos vecajos, sacīdami: “Kas pavēlējis jums celt šo mājokli un sākt šos darbus?”n<U un šie darbi top cītībā un sekmējas viņu rokās, un tiek veikti visā diženumā un rūpībā.>;usveicina ķēniņu Dāriju. Lai viss top zināms mūsu kungam un ķēniņam: mēs, atrazdamies Jūdejas zemē un ieradušies Jeruzālemes pilsētā, sastapām no gūsta atgriezušos jūdu vecajos, kuri Jeruzālemes pilsētā ceļ Kungam jaunu varenu mājokli no tēstiem akmeņiem un dārgas koksnes sienām,9:kRedzi, vēstules noraksts, kuru rakstīja un Dārijam nosūtīja Sisinns, Foinīkijas un Sīrijas vietvaldis, Satrabuzans un līdzgaitnieki: “Sīrijas un Foinīkijas vadoņik9Oun tie palika netraucēti celšanas darbos, līdz Dārijam tika nodota ziņa un saņemta atbilde.O8Un Kunga labvēlība nāca pār jūdu vecajiem, gūstekņus uzraugot,e7C“Kas pavēlējis jums celt šo mājokli un darīt pārējo? Kas ir šo darbu veicēji?”6Tajā laikā pie viņiem ieradās Sisinns, Sīrijas un Foinīkijas vietvaldis, arī Satrabuzans ar līdzgaitniekiem un sacīja viņiem:.5UTad Zerubābels, Salatiēla dēls, un Jozua, Josedeka dēls, stājās pie Kunga mājokļa celtniecības Jeruzālemē, Kunga praviešiem klātesot un tiem palīdzot.%4 EDārija valdīšanas otrajā gadā pravieši Agajs un Zaharija, Edi dēli, pravietoja Jūdejas un Jeruzālemes jūdiem viņu Kunga, Israēla Dieva, vārdā.K3Gun apstādināja celšanu divus gadus pirms Dārija valdīšanas. 2 Frīkojot sazvērestības, mānot un musinot tautu, tie ļaudis traucēja pabeigt celtniecību visu ķēniņa Kīra dzīves laikuq1[ETad šīs zemes ciltis, uzbrūkot Jūdejas iedzīvotājiem un aplencot tos, traucēja celšanas darbus;n0UDMēs vieni to celsim Israēla Kungam pēc persiešu ķēniņa Kīra mums dotajiem norādījumiem.” / CTad Zerubābels un Jozua, un Israēla tēvu dzimtu vadoņi sacīja: “Jums nebūs celt ar mums kopā mūsu Dievam Kungam namu../Bjo, tāpat kā jūs, mēs paklausām jūsu Kungam un ziedojam viņam kopš dienām, kad Asbasarets, asīriešu ķēniņš, atvedis mūs šurp.”|-qAun viņi tuvojās Zerubābelam un Jozuam, un tēvu dzimtu vadoņiem, sacīdami: “Arī mēs celsim kopā ar jums,`,9@Tad viņi uzzināja, ka pārnākušie no gūsta atjauno templi Israēla Dievam Kungam;{+o?Un Jūdas, kā arī Benjāmina cilts ienaidnieki, to izdzirduši, ieradās uzzināt, kas tās par tauru skaņām.{*o>tā ka taurēšana nebija dzirdama skaļo raudu dēļ, lai gan pūlis vareni taurēja un tas bija tālu dzirdams.<)s=arī daudzi, kas pūta tauri un skaļi priecājās,$(A$u8Un viņi nozīmēja levītus no divdesmit gadu vecuma pie Dievam veltītiem darbiem, un Jozua un viņa dēli, un brāļi, arī Kadmiēla brālis un Jozua Ēmadabuna dēli, un Jodas Iliaduna dēli ar saviem dēliem un brāļiem – visi levīti vienprātībā mudināja un virzīja darbus pie Dieva mājokļa.y#k7likt pamatus Dieva templim otrā gada otrā mēneša jaunā mēnesī pēc ierašanās Jūdejā un Jeruzālemē.W"'6Un, otrajā gadā ieradušies pie Dieva tempļa Jeruzālemē, Zerubābels, Salatiēla dēls, un Jozua, Josedeka dēls, viņu brāļi un priesteri levīti, un visi pārnākušie Jeruzālemē no gūsta sāka!5Un viņi maksāja naudu akmeņkaļiem un amatniekiem, deva ēdamo un dzeramo un visu vajadzīgo sidoniešiem un tīriešiem, lai tie gādātu no Libānas ciedru kokus, pārvestu tos ar plostiem uz Jafas ostu, kā bija pavēlēts persiešu ķēniņa Kīra vēstulē. +4Un visi tie, kuri deva solījumus Dievam, sāka ziedojumus viņam no jaunā mēneša septītajā mēnesī, Dieva templim vēl neesot pabeigtam.xi3un pēc tam nepārtrauktos pienesumus un sabatu, un jaunā mēneša, un visu svētku svētīšanas ziedojumus.r]2Un viņi svinēja Būdiņu svētkus, kā bauslībā norādīts, un ikdienas ziedošanas, kā pienācās,7g1Un piepulcējās viņiem arī ļaudis no citām tās zemes ciltīm. Tā kā tie bija naidā ar viņiem un pret tiem vardarbīgi izturējās visas šīs zemes ciltis, tie uzcēla altāri netālu no tās vietas un veica ziedojumus pēc savas kārtas, kā arī upurēja Kungam par godu rītos un vakaros.gG0lai liktu tajā pastāvīgus upura ziedojumus, pēc Mozus, Dieva cilvēka, grāmatā teiktā.,Q/Tad piecēlās Jozua, Josedeka dēls, un viņa brāļi priesteri, un Zerubābels, Salatiēla dēls, ar saviem brāļiem; viņi sagatavoja altāri Israēla Dievam,1[.Kad pienāca septītais mēnesis un Israēla dēli bija katrs savā daļā, tie visi vienprātīgi sapulcējās plašā laukumā pie pirmajiem austrumu puses vārtiem.1[-Tā priesteri un levīti, un parastie ļaudis apmetās uz dzīvi Jeruzālemē un šajā zemē, bet psalmotāji un durvju sargi, un israēlieši visi pa saviem ciemiem.  ,un tempļa celšanas dārgumu krātuvē ziedot tūkstoti zelta un piecus tūkstošus sudraba minu, kā arī simtu svēto drānu.1+Daži ģimeņu vadoņi pēc ierašanās Jeruzālemē pie Dieva tempļa vietas deva svētu solījumu uzcelt šo mitekli, cik vien ir viņu spēkos,=s*Četri simti trīsdesmit pieci kamieļi, septiņi tūkstoši trīsdesmit seši zirgi, divi simti četrdesmit pieci mūļi, pieci tūkstoši pieci simti divdesmit pieci jūga lopi.)K)Visu kopīgais skaits bija: israēlieši no divpadsmit gadu vecuma, bez vergiem un verdzenēm – četrdesmit divi tūkstoši trīs simti sešdesmit, to vergi un verdzenes septiņi tūkstoši trīs simti trīsdesmit septiņi, dziedātāji un psalmotāji – divi simti četrdesmit pieci.-(Tad Nehemija un Atarija viņiem sacīja, lai tie nepiedalās kalpošanā, kamēr nepiecelsies safīrā un savā tērpā ģērbts virspriesteris.~u'Un, tā kā viņu dzimtas dati tika meklēti sarakstos, bet nebija atrasti, tie tika izslēgti no priesteru kārtas.lQ&Un bija tādi priesteri, kas izrīkoja svēto kalpošanu, to vārdi netika atrasti sarakstos: Obija dēli, Akosa dēli, Jodūsa dēli – tā, kurš apņēma par sievu Augiju no Farzellaja meitām un tika saukts viņa vārdā.1[%un tie nevarēja norādīt savas ģimenes un dzimtas un to, ka viņi ir no Israēla cilts: Dalana, Tubana dēla, dēli, Nekodana dēli – seši simti piecdesmit divi.iK$Vēl arī šie devās ceļā no Termeletas un Telersas, un tos vadīja Harāts, Adans un Amars,Z-#visi tempļa kalpotāji un Sālamana vergu dēli trīs simti septiņdesmit divi."="Agija dēli, Fakareta dēli, Sarotie dēli, Masija dēli, Gasa dēli, Adusa dēli, Subas dēli, Aferra dēli, Barodisa dēli, Safota dēli, Amona dēli,x i!Sālamana vergu dēli: Asafiota dēli, Farida dēli, Jeēli dēli, Lozona dēli, Izdaēla dēli, Safiti dēli,t a Mēda dēli, Kūta dēli, Harea dēli, Barhusa dēli, Serara dēli, Tomoja dēli, Nasi dēli, Atifa dēli,t aIaira dēli, Daisana dēli, Noeba dēli, Haseba dēli, Gazēra dēli, Ozija dēli, Finoe dēli, Asara dēli, Bastaja dēli, Asana dēli, Māni dēli, Nafisi dēli, Akufa dēli, Ahiba dēli, Asura dēli, Farakima dēli, Basalota dēli,u cAkuda dēli, Ūta dēli, Kētaba dēli, Agaba dēli, Sibaja dēli, Anana dēli, Katuva dēli, Gedura dēli, tempļa kalpotāji – Ēsava dēli, Asifa dēli, Tavaota dēli, Kērasa dēli, Suvas dēli, Fadaja dēli, Lābana dēli, Agaba dēli,durvju sargi, Saluma dēli, Atara dēli, Tolmana dēli, Akuba dēli, Atēta dēli, Sobaja dēli – visi kopā simt trīsdesmit deviņi,H svētie psalmotāji, Āsāfa dēli – simt divdesmit astoņi,]3levīti, Jozuas un Kadmiēla dēli, Banna un Sudija dēli – septiņdesmit četri,pYFasura dēli – tūkstoš divi simti četrdesmit septiņi, Harmē dēli – tūkstoš septiņpadsmit,/priesteri, Jedda, Jozuas dēla, dēli kopā ar Anasiba dēliem – deviņi simti septiņdesmit divi, Emmēra dēli – tūkstoš piecdesmit divi,ESanāsa dēli – trīs tūkstoši trīs simti trīsdesmit,wgKalamolala un Onusa dēli – septiņi simti divdesmit pieci, Jereha dēli – trīs simti četrdesmit pieci,}sun no Makalonas – simt divdesmit divi, no Baitolijas – piecdesmit divi, Nifisa dēli – simt piecdesmit seši,ykhadiasieši un ammidiji – četri simti divdesmit divi, no Kiramas un Gabēsas – seši simti divdesmit viensoWno Kariatiariosas – divdesmit pieci, no Kapirasas un Bērotas – septiņi simti četrdesmit trīs,w~gno Netebas – piecdesmit pieci, no Enatas – simt piecdesmit astoņi, no Baitasmonas – četri simti divi,a};Baitērusa dēli – trīs tūkstoši pieci, Baitlomona dēli – simt divdesmit trīs;|}Anniasa dēli – simt viens, Aroma dēli, Basja dēli – trīs simti divdesmit trīs, Arifa dēli – simt divpadsmit,{%Atēra Ezekija dēli – deviņdesmit divi, Kilana un Azētas dēli – sešdesmit septiņi, Azēra dēli – četri simti četrdesmit divi,!z;Adonikama dēli – seši simti sešdesmit septiņi, Bagoja dēli – divi tūkstoši sešdesmit seši, Adina dēli – četri simti piecdesmit četri,oyW Bēbaja dēli – seši simti divdesmit trīs, Asgada dēli – tūkstoš trīs simti divdesmit divi,Hx  Olama dēli – tūkstoš divi simti piecdesmit četri, Zata dēli – deviņi simti četrdesmit pieci, Horves dēli – septiņi simti pieci, Bani dēli – seši simti četrdesmit astoņi,hwI Fātmoaba dēli līdz ar Jozuas un Joaba dēliem – divi tūkstoši astoņi simti divpadsmit,sv_ Šāfāta dēli – četri tūkstoši septiņdesmit divi, Area dēli – septiņi simti piecdesmit seši,iuK Viņu cilts un to vadoņi skaitā bija: Fora dēli – divi tūkstoši simt septiņdesmit divi,dtAnu atgriezās Jeruzālemē un citur Jūdejā katrs savā pilsētā, iedami kopā ar Zerubābelu un Jozua, Nehemiju, Zaraju, Rēsaju, Enēniju, Mordohaju, Bēlsaru, Asfarasu, Boroliju, Roimu, Baanu – saviem vadoņiem.sTie bija jūdi, tikuši prom no gūsta svešumā; tie, kurus Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars bija pārvietojis uz Bābeli, rtas, kurš teica persiešu ķēniņam Dārijam gudrus vārdus otrajā viņa valdīšanas gadā, pirmā mēneša nīsāna mēnesī.?qwpriesteri, Finēsa, Ārona dēla, dēli: Jozua, Josedeka, Serāja dēla, dēls, Joakims, Zerubābels, Salatiēla dēla, dēls no Dāvida ģimenes, no Faresa dzimtas un Jūdas cilts,npUUn, redzi, to vīru vārdi, kuri devās kā pārstāvji no savu tēvu ciltīm, atbilstoši kārtām:[o/Visi viņu brāļi rotāja ar viņiem, un ķēniņš atļāva tiem doties līdzi.n#Un Dārijs sūtīja tiem līdzi tūkstoš jātnieku, lai tie nogādā tos līdz Jeruzālemei mierīgi, ar mūziku, timpāniem un stabulēm.m 9Pēc tam ceļam uz Jeruzālemi tika izvēlēti ģimeņu galvas no tēvu dzimtām, arī viņu sievas un dēli, meitas un vergi, arī verdzenes un lopi.l?doties un celt Jeruzālemi un templi, kuram dots viņa vārds, un viņi vadīja līksmībā un mūzikā septiņas dienas.Vk%>Un viņi slavēja savu tēvu Dievu, ka viņš tiem devis iespēju un ļāvis_j7=Un viņš ņēma vēstules un gāja uz Bābeli un izstāstīja visu saviem brāļiem.Siv=;;I:9o766f653311;0/..-,,@+++<)(3'6&%%%L##C"" !$FJc) 3n    ImGO+c7 Cita dēla vai meitas viņam nav kā tikai Sāra, un pēc radniecības tu esi viņai vistuvāk, lai viņu mantotu sev, un visu viņas tēvam piederošo tev pienākas saņemt mantojumā; meitene ir ļoti saprātīga un drosmīga, un skaista, un viņas tēvs ir krietns vīrs.”sb_ Rafaēls sacīja zēnam: “Tobij, brāli.” Un viņš atbildēja: “Jā, es te.” Un Rafaēls viņam sacīja: “Šonakt mums vajag pārnakšņot Raguēla namā, šis cilvēks ir tavs radinieks, un viņam ir meita, vārdā Sāra.Ba Kad viņš iegāja mēdiešu zemē un tuvojās Ekbatanai,w`g Un žults – ieberzē cilvēka acis, kuras ir apsēdis apduļķojums, uzpūt acīm, un tās būs veselas.”j_MViņš atbildēja: “Zivs sirds un aknas – sadedzini tos vīra vai sievas priekšā, kad tiem ir piestājies dēmons vai kāds ļaunais gars, un jebkāda ļaunā klātbūtne bēgs un atstās tos mierā līdz mūža galam.r^]Tad zēns jautāja eņģelim: “Azarja, brāli, kas tās par zālēm zivs sirdī, aknās un žultī?”M]Tad abi kopā viņi devās tālāk, līdz tuvojās mēdiešu zemei.\Zēns pāršķēla zivi un pataupīja no tās žulti, sirdi un aknas, bet zivi izcepa un apēda, un pārpalikumu iesālīja.H[ Eņģelis viņam sacīja: “Pāršķel zivi un izņem tai žulti, sirdi un aknas un noglabā tās pie sevis, bet iekšas izmet, dziedināšanā noderīga ir tikai žults, sirds un aknas.”nZUEņģelis sacīja zēnam: “Satver to un savaldi.” Zēns sagrāba zivi un to krastā pievārēja.YKad dēls nokāpa noskalot kājas Tigrinas upē, no ūdens izlēkusi liela zivs gribēja nokost zēnam kāju, un viņš iekliedzās.PX Tad dēls izgāja un eņģelis līdz ar viņu, un suns iznāca viņam līdzi un aizgāja ar viņiem, un viņi divatā gāja, līdz ceļā uznāca nakts, un viņi apmetās nakšņot pie Tigrinas upes.$WCUn viņa mitējās raudāt./VWne vārda vairs, nebaidies par viņiem, mīļā, jo labais eņģelis viņam ies līdzi un veiksme viņu pavadīs ceļā, un sveiks un vesels viņš atgriezīsies.”xUiBet Tobijs viņai sacīja: “Neiebilsti ne vārda! Drošībā mūsu dēliņš aizceļo, un sveiks un vesels viņš atgriezīsies pie mums, tavas acis viņu redzēs tajā pašā dienā, kad viņš sveiks un vesels atgriezīsies pie tevis,IT Lai mums pietiek, ka no Kunga mums ir dota iespēja dzīvot.”TS!Nedzenies pēc sudraba! Lai tas ir mēsli salīdzinājumā ar mūsu dēlu.@RyUn viņa māte sāka raudāt un sacīja Tobitam: “Kādēļ tu tā dari, sūtīdams manu dēliņu? Vai tad viņš nav mūsu balsts, pie kā turamies, kad viņš ir ar mums vienmēr?pQYUn eņģelis viņam sacīja: “Es došos ar viņu ceļā, un nebaidies, sveiki un veseli aiziesim un tādi paši arī atgriezīsimies pie tevis, tādēļ ka ceļš ir drošs.” Un Tobits sacīja: “Lai esi svētīts, brāli!” Un viņš piesauca klāt savu dēlu un sacīja viņam: “Dēliņ, sagatavo visu ceļam un dodies ar savu brāli ceļā, un Dievs debesīs jūs tur pasargās un atvedīs atpakaļ pie manis sveikus un veselus, un viņa eņģelis sargādams pavadīs jūs ceļā, dēliņ.” Un pirms došanās ceļā Tobijs noskūpstīja savu tēvu un māti un sacīja Tobitam: “Vesels es aizeju.”aP;Un tagad dodies ar manu dēlu ceļā, un pēc tam es vēl pielikšu pie tavas algas.”OyUn viņš turpināja: “Es tev došu dienas algu vienu drahmu un visu nepieciešamo ceļam gan tev, gan manam dēlam.oNWUn Tobits sacīja viņam: “Esi sveiks, lai Dievs tevi sargā, brāli, un nepukojies, brāli, ka gribēju izdibināt patiesību par tavu tēvu. Tu izrādies esam mūsu cilts brālis, tu esi no krietnas un labas dzimtas, es pazinu lielā Semelija divus dēlus Hananju un Nātānu. Viņi pavadīja mani ceļā uz Jeruzālemi un kopā ar mani tur pielūdza Dievu un nestaigāja maldu ceļus. Tavi radinieki ir labi cilvēki, tu esi no labas saknes! Lai esi sveicināts šeit pie mums.”gMG Un viņš atbildēja: “Es esmu Azarja, lielā Hananjas dēls, no taviem cilts brāļiem.”8Li Eņģelis atbildēja: “Kādēļ tev vajadzīga mana cilts?” Un Tobits viņam sacīja: “Patiesi es gribu zināt, kādas tautas tu esi, brāl, un kāds ir tavs vārds.”wKg Tobits jautāja viņam: “Brāli, no kādas tēvu zemes tu esi un no kādas cilts? To atklāj man, brāl!”GJ Tobijs izgāja, atsauca viņu un sacīja viņam: “Jaunekli, tēvs tevi sauc.” Un eņģelis iegāja pie viņa, un Tobits viņu sveicināja pirmais. Eņģelis viņam sacīja: “Lai prieks ar jums pilnībā!” Un Tobits viņam atbildēja: “Kas man vairs paliek no prieka? Es esmu neredzīgs cilvēks un neredzu debesu gaismu, bet mītu tumsā kā mirušie, kas vairs neredz dienas gaismu; esmu dzīva būtne starp mirušiem, cilvēku balsis dzirdu, bet viņus neredzu.” Bet eņģelis viņam sacīja: “Esi možs, Dievs ir tuvu, lai tevi dziedinātu, esi možs.” Tobits viņam sacīja: “Mans dēls Tobijs grib doties uz mēdiešu zemi. Vai tu varēsi viņu pavadīt ceļā un aizvest viņu galā? Es tev došu algu, brāli.” Eņģelis viņam sacīja: “Es varēšu ceļot kopā ar viņu. Es zinu visus ceļus, jo bieži esmu devies uz mēdiešu zemi un esmu pārstaigājis visus tās līdzenumus un kalnus, un visus tās ceļus es pazīstu.”I7 Un, iegājis pie sava tēva, Tobijs viņam paziņoja: “Klau, es atradu cilvēku no maniem cilts brāļiem israēliešiem.” Un viņš sacīja: “Pasauc to cilvēku pie manis, lai es redzu, no kādas tautas un cilts viņš ir un vai ir uzticams, lai dotos ar tevi, dēls.”FHViņš sacīja: “Ej, es pagaidīšu, tikai nevilcinies!”1G[Tobijs viņam sacīja: “Uzgaidi mani, jaunekli, kamēr es aizeju pie tēva un viņam izstāstu, jo man vajag, lai tu nāktu ar mani, es tev par to maksāšu algu.”,FQUn eņģelis viņam teica: “Jā, bieži tur esmu bijis, es pazīstu šo vietu un zinu labi visus ceļus, bieži esmu devies uz mēdiešu zemi un nakšņojis pie mūsu brāļa Gabaēla, kas dzīvo Ragos mēdiešu zemē, ko no Ekbatanas šķir divu dienu gājums, jo Ragi atrodas kalnos.”wEgun jautāja viņam: “No kurienes tu esi, jaunekli?” Un tas viņam sacīja: “No Israēla dēliem, taviem cilts brāļiem, un esmu šeit ieradies, lai nopelnītu iztikai.” Tobijs jautāja: “Vai tu zini ceļu uz mēdiešu zemi?”YD+Un Tobijs izgāja meklēt cilvēku, kas ietu ar viņu uz mēdiešu zemi un zinātu ceļu turp. Izejot viņš satika eņģeli Rafaēlu stāvam viņa priekšā, bet viņš nezināja, ka tas ir Dieva eņģelis,hCITobits atbildēja Tobijam, savam dēlam: “Viņš man ir iedevis ar savu roku rakstītu līgumu, un es viņam esmu iedevis savējo; un es to sadalīju divās daļas, un mēs katrs paņēmām savu daļu, un es to noliku kopā ar sudrabu, un, redzi, tagad ir pagājuši divdesmit gadi, kopš noguldīju sudrabu. Un nu, dēls, sameklē sev uzticamu cilvēku, kas ietu kopā ar tevi. Mēs viņam samaksāsim algu, kad tu pārnāksi mājās, tā ka atved šo sudrabu no Gabaēla.”uBcBet kā gan es varēšu paņemt no viņa sudrabu? Viņš taču nepazīst mani, un es nepazīstu viņu. Kādu zīmi lai dodu viņam, ka viņš mani pazītu un dotu man sudrabu? Arī ceļu uz mēdiešu zemi, kā turp noiet, es nezinu.”qA ]Tad Tobijs atbildēja savam tēvam Tobitam, sacīdams: “Visu, ko tu man esi licis, tēvs, es darīšu.>@uNebaidies, dēls, ka esam kļuvuši nabagi, tev piederēs ļoti daudz laba, ja vien bīsies Dieva un bēgsi no jebkura grēka un darīsi to labāko Dieva, sava Kunga, priekšā.”?Un tagad, dēls, es tev atklāju par desmit talantiem sudrabā, ko esmu noguldījis pie Gabaēla, Gabri dēla, mēdiešu zemē Ragos.p>YIk brīdi slavē Kungu Dievu un no viņa izlūdzies, ka tavos ceļos tev labi veiktos un visas tavas takas un nodomi labi sekmētos, tādēļ ka nevienam cittautietim nav padoma, bet Kungs ir tas, kas dod visu labo, un, kuru vien viņš grib, to pazemo pēc savas gribas. Un tagad, dēls, piemini manus baušļus, tā ka tie netiktu izdzēsti no tavas sirds.V=%Pie ikviena saprātīga meklē padomu un nekādu lietderīgu padomu nenopel.H< Dod dāsni maizi taisno bērēs, bet nedod neko grēciniekiem.>;uTrūkumcietējam dod no savas maizes un kailajiem no savām drēbēm. No savas pārpilnības dod žēlsirdības dāvanas, un lai tava acs nav skaudīga darīt žēlsirdības darbu.}:sKo tu pats nīsti, to nedari nevienam. Nedzer vīnu piedzerdamies, tā ka dzeršana lai tevi nepavada tavā ceļā.x9iNeatliec ne uz dienu neviena cilvēka algu, kas pie tevis strādā, bet atdod viņam bez kavēšanās, un, ja tu kalposi Dievam, tev tiks atdots. Esi uzmanīgs, dēls, visos savos darbos un uzvedies kā labi audzināts visos savos ceļos.K8 Un tagad, dēliņ, mīli savus cilts brāļus un nekļūsti sirdī augstprātīgs pret saviem cilts brāļiem, savas tautas dēliem un meitām, atsakoties ņemt sev sievu no tiem, jo no augstprātības ceļas pilnīgs sajukums un pazušana, bet no lepnības ceļas zaudējums un trūkums, jo lepnība ir visa posta māte.47a Piesargies, dēls, no jebkādas izvirtības un sievu labāk ņem no savu tēvu dzimtas, neņem sievu no sveštautiešiem, ne arī tādu, kas nav no tava tēva cilts, tādēļ ka mēs esam praviešu dēli. Noa, Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs, visi mūsu tēvi jau no šā laika iesākuma, atceries, mans dēls, – viņi visi ņēma sievas no saviem cilts brāļiem un tika svētīti savos bērnos, un viņu dzimums iemantos zemi.]63 jo tā ir laba dāvana visiem, kas dara žēlsirdības darbus Augstākā priekšā.Y5+ tādēļ ka žēlsirdības darbi izglābj no nāves un neļauj ieiet tumsībā,B4 Tā tu noguldīsi labu mantu sev pašam grūtām dienām,37Pēc savas pārticības, pēc saviem ienākumiem dari žēlsirdības darbus: ja tev nedaudz mantas, nebaidies no mazuma darīt žēlsirdības darbus._27Visiem, kas turas pie taisnības, dod žēlsirdības dāvanas no savas mantas, un lai tava acs nav skaudīga darīt žēlsirdību, nenovērs savu skatienu ne no viena nabaga, lai no tevis nenovēršas Dieva vaigs.O1tādēļ ka tiem, kas turas pie taisnības, labi veicas viņu darbos.G0Un visas savas dienas, dēls, atceries Kungu, un lai tu neiedomātos grēkot un pārkāpt viņa baušļus, dari taisnības darbus visas savas mūža dienas un nestaigā netaisnības ceļus,./UAtceries viņu, dēls, jo daudz briesmu viņa ir piedzīvojusi tevis dēļ, kad biji viņas miesās, un, kad viņa nomirs, apglabā viņu līdzās man vienā kapā.z.mUn viņš pasauca savu dēlu Tobiju, un tas atnāca pie viņa, un viņš tam sacīja: “Apglabā mani labi un godā savu māti, un nepamet viņu nekad savā dzīvē, un dari viņai to vislabāko, un neapbēdini viņu nekad nevienā lietā.-3un pie sevis sacīja: “Redzi, es lūdzu sev nāvi. Tad nu pasaukšu savu dēlu Tobiju un atklāšu viņam par šo sudrabu, pirms man jāmirst.”j, OTajā pašā dienā Tobits atcerējās sudrabu, ko bija noglabājis pie Gabaēla mēdiešu Ragos,]+3un tika nosūtīts Rafaēls abus dziedināt: Tobitu atbrīvot no viņa acu akluma, lai viņš ar savām acīm ieraudzītu Dieva gaismu, un Sāru, Raguēla meitu, dot Tobijam, Tobita dēlam, par sievu un atbrīvot viņu no ļaunā dēmona Asmodaja, tādēļ ka Tobijam ir tiesības viņu mantot pirmajam no tiem, kas grib viņu ņemt par sievu. Tajā pašā brīdī Tobits atgriezās no pagalma savā mājā un arī Sāra, Raguēla meita, nokāpa zemē no jumtistabas.V*%Tajā pašā brīdī tika uzklausīta abu lūgšana Dieva godības priekšāK)un nav aptraipīts nedz mans vārds, nedz mana tēva vārds manas gūstniecības zemē. Esmu viendzimusī savam tēvam, un viņam nav cita bērna, kas varētu saņemt mantojumu, nedz arī kāds cilts brālis tuvinieks, nedz kāds cits viņa radinieks, ka sevi saglabātu tam par sievu. Jau ir pazudināti septiņi mani vīri, kādēļ lai man būtu vēl jādzīvo? Un, ja tev nav labpatikas mani nogalināt, Kungs, tagad uzklausi manu pārmetumu.”Z(-Tu zini, Kungs, Pavēlniek, ka esmu šķīsta no jebkādas vīra nešķīstībasO' pavēli, lai pazūdu no zemes, lai nekad vairs nedzirdu apvainojumus.I&  Un tagad uz tevi vērsts mans vaigs un manas acis uzlūko tevi:K% Tajā pašā brīdī viņa izpleta rokas uz loga pusi un lūgdama sacīja: “Esi slavēts, Dievs, Žēlotāj, un slavēts lai ir tavs vārds mūžam! Lai tevi slavē visi tavi darbi mūžīgi!g$G Šajā pašā dienā viņa tapa bēdīga savā sirdī un, uzkāpusi sava tēva augšistabā, raudāja un gribēja pakārties. Bet pārdomājusi viņa sacīja: “Lai nepārmet manam tēvam un nesaka viņam: tev ir tikai viena mīļotā meita, un to pašu ļaunums ir nožņaudzis. Tā es savu tēvu vecumdienās aiz bēdām novedīšu nāves valstībā. Labāk būtu, ja es nepakārtos, bet lūgtu Kungu, lai nomirstu un man vairs nebūtu jādzird apvainojumi savā dzīvē.” # Kādēļ tu mūs sit par saviem vīriem, ka viņi miruši? Ej prom ar viņiem, lai nekad neieraugām tev nedz dēlu, nedz meitu.”C"tādēļ ka Sāra bija izdota septiņiem vīriem, un ļaunais dēmons Asmodajs nokāva viņus, pirms viņi bija gulējuši ar viņu, kā precētām sievām pienākas. Kalpone viņai teica: “Tu esi nogalinājusi savus vīrus; redzi, tu esi izdota jau septiņiem vīriem, bet nevienam no tiem tu neskaities sieva.!Tajā pašā dienā mēdiešu zemē Ekbatanā Sāra, Raguēla meita, saņēma apvainojumus, ko viņai izteica tēva kalpone,U #Tad nu rīkojies ar mani pēc savas labpatikas un pavēli ņemt manu garu prom no manis, lai es pazūdu no zemes virsas un topu par zemi, tādēļ ka man labāk ir mirt nekā dzīvot, jo esmu dzirdējis melīgus apmelojumus un esmu lielās bēdās. Kungs, pavēli, lai es pazūdu no šī posta, laid man doties, kur mīt Mūžīgais, neaizgriez savu vaigu no manis, Kungs, jo labāk man ir mirt nekā redzēt šo postu manā dzīvē un dzirdēt lamāšanu.”CTādēļ tavi daudzie tiesas spriedumi ir taisnīgi, lai tie tiktu izpildīti man par maniem grēkiem, jo es neesmu pildījis tavas pavēles un neesmu staigājis tavā priekšā taisni.H Es nepaklausīju taviem baušļiem, un tu atdevi mūs par laupījumu gūstniecībai un nāvei, par piedauzību un aprunāšanu, un ķengāšanu pagāniem, starp kuriem tu mūs izklīdināji.2]Un tagad, Kungs, piemini mani un uzlūko mani, un neesi pārlieku bargs, tiesādams manus grēkus un manu un manu tēvu neapdomību, kad viņi grēkoja tavā priekšā.“Tu esi taisns, Kungs, un visi tavi darbi ir taisni, un visi tavi ceļi ir žēlsirdība un patiesība, tu tiesā pasauli.g IPārlieku nobēdājies savā sirdī, es vaidēdams un šņukstēdams raudāju un lūdzu Dievu:0YBet viņa man sacīja: “Tas man iedots pie algas klāt kā dāvana.” Bet es nenoticēju viņai, liku atdot kazlēnu saimniekiem un viņu rupji apsaucu, tā ka viņa atbildēja: “Kur palikusi tava žēlsirdība? Kur palikusi tava taisnība? Redzi, viss, kas ar tevi noticis, ir zināms.”P Kad viņa ienāca pie manis, jērs sāka blēt, un es pasaucu viņu un jautāju: “No kurienes šis kazlēns? Vai tas nav zagts? Atdod atpakaļ saimniekiem, jo mums nav tiesību ēst neko zagtu.”r] Parasti viņa nosūtīja saimniekiem gatavo audumu un tad saņēma algu. Un kādā marta sabatā viņa pabeidza aust un aizsūtīja noausto saimniekiem, un viņi samaksāja visu algu un iedeva viņai līdzi kazlēnu mājas pavardam.N Tajā laikā mana sieva Anna nodarbojās ar vērpšanu pie svešiem.9k un es nebiju pamanījis, ka virs manis ir bezdelīgu ligzda, un manās acīs iekrita putnu mēsli, un es nevarēju vairs redzēt. Es devos pie dažādiem ārstiem dziedināties, bet, jo vairāk ziežu tie zieda man acīs, jo sliktāk es redzēju, līdz kļuvu pavisam akls un neko neredzēju četrus gadus, un visi mani cilts brāļi bēdājās par mani, un divus gadus mani apkopa Ahiahars, pirms viņam bija jādodas uz Elimaidu. Tajā naktī es nomazgājos un iegāju pagalmā, un apgūlos pie mūra sienas, bet seju karstuma dēļ atstāju neapsegtu,T!Bet mani kaimiņi mani izsmēja, sacīdami: “Viņš vairs nebīstas. Nupat vēl viņu meklēja par šādu rīcību, lai nogalinātu, bet viņš izbēga, un nu jau atkal, redzi, viņš rok mirušos.”OKad saule norietēja, es izgāju un, izracis kapu, apbedīju mirušo.<qun tad atcerējos pravieša Amosa vārdus, ko viņš sacīja par Baithēlu: “Jūsu svētki jums pārvērtīsies bēdās un visas jūsu dziesmas raudāšanā.” Un es raudāju.KAtgriezies es nomazgājos un sēdos ēst maizi, bēdās nogrimis,6ePielēcis kājās, es atstāju mielastu, pirms tas bija sācies, un pacēlu viņu no ielas, atnesu un ieliku kādā ēkā līdz saules rietam, kad varēšu viņu apglabāt.-SUn Tobijs aizgāja meklēt kādu mūsu cilts brāli, kas būtu nabags. Atgriezies viņš sacīja: “Tēvs!” Un es sacīju viņam: “Jā, dēls!” Un viņš sacīja: “Tēvs, redzi, viens no mūsu tautas ir nogalināts un guļ nomests uz tirgus laukuma turpat, kur ticis nožņaugts.”a;Man priekšā bija klāts galds un daudz cepešu, un es sacīju savam dēlam Tobijam: “Dēls, ej un, ja vien tu atrodi pie niniviešiem kādu nabagu, kurš ir no mūsu gūstā aizvestajiem ciltsbrāļiem un Dievu piemin no visas sirds, tad atved viņu, un tas ēdīs kopā ar mani, un redzi, es gaidīšu tevi, dēls, līdz tu pārnāksi.”d  CTā ķēniņa Saherdona valdīšanas laikā es pārnācu mājās, un man atdeva manu sievu Annu un dēlu Tobiju. Kad bija mūsu Vasarsvētki, septiņu nedēļu svētki, es rīkoju skaistu mielastu un apsēdos pusdienot.9  mTad Ahihars iestājās par mani, un es varēju atgriezties Ninivē, jo Ahihars bija bijis pie asīriešu ķēniņa Sanherība galvenais dzērienu devējs un zīmoggredzena glabātājs, un pārvaldnieks, un rēķinvedis, un Saherdons viņu iecēla par savu vietvaldi; mans brālēns bija no maniem radiem.  Un nepagāja ne četrdesmit dienu, līdz viņu nokāva divi viņa dēli, kuri tad aizbēga uz Arārata kalnu, un pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Saherdons. Viņš iecēla Ahiharu, mana ciltsbrāļa Anaēla dēlu, par visas valsts rēķinvedi un pārvaldnieku.-  UUn viņš sagrāba visu, kas man piederēja; man nepalika nekā, ko ķēniņš nebūtu aizvedis uz ķēniņa pili, izņemot Annu, manu sievu, un Tobiju, manu dēlu.<  sKāds no Ninives aizgāja un paziņoja ķēniņam, ka es tos apglabāju, un es paslēpos. Kad uzzināju, ka ķēniņš zina par mani un meklē mani nokaut, es nobijos un aizbēgu.W )Es apglabāju arī tos, kurus Sanherībs nogalināja, kad viņš bēgšus bija ieradies no Jūdejas tiesas dienās, kurām debesu Ķēniņš lika notikt par viņa izteiktajiem zaimiem, jo viņš savās dusmās nokāva daudzus Israēla dēlus, un es nozagu viņu miesas un apglabāju, un Sanherībs tās meklēja, bet nevarēja atrast. 'devu maizi nabagiem un apģērbu kailajiem, un, ja es atradu kādu savu tautieti mirušu un nomestu ārpus Ninives mūriem, es to apglabāju.Z /Salmanasara dienās es veicu daudz žēlsirdības darbu saviem dzimtas brāļiem,1 ]Kad pēc Salmanasara nāves viņa vietā par ķēniņu kļuva viņa dēls Sanherībs, mēdiešu ceļi kļuva necaurejami un es vairs nevarēju nokļūt mēdiešu zemē.] 5Es aizceļoju uz mēdiešu zemi un tirgojos tur viņa labā, līdz viņš nomira. Es noglabāju naudas maisu pie sava radinieka Gabaēla, Gabri dēla, mēdiešu zemē Ragī pilsētā – desmit talantus sudrabā.z o Augstākais man piešķīra žēlastību un labvēlību Salmanasara priekšā, un es kļuvu par viņa tirgotāju.A  Kad nu es biju savu Dievu tā pieminējis no visas sirds,F  bet es saglabāju savu dvēseli, jo neēdu no pagānu maizes.% E Pēc tam, kad sākās gūstniecība un es tiku aizvests trimdā, nonācu Ninivē, un visi mani brāļi un pārējie no manas dzimtas ēda no pagānu maizes, } Kad tapu vīrs, es apņēmu sievu Annu no mūsu tēvu zemes un dzemdināju no viņas dēlu un liku viņam vārdu Tobijs.Z~ /Un trešo daļu es devu bāreņiem un atraitnēm un sveštautiešiem, kas dzīvoja pie israēliešiem; es to aiznesu un nodevu katrā trešajā gadā, un mēs kopā ēdām – pēc Mozus bauslības priekšraksta, kas par to noteikts un kā to pavēlēja Debora, mana tēva Ananiēla māte, jo, tēvam nomirstot, es biju palicis bārenis..} Wnodevu tos Ārona dēliem, priesteriem, upurēšanai un graudu un vīna, un eļļas, un granātābolu, un vīģu, un citu augļu desmito tiesu nodevu Levī dēliem, kas kalpo Jeruzālemē. Un katru gadu, izņemot sabata gadu, nogājis uz Jeruzālemi, es iemaksāju otru desmito tiesu sudrabā.| un svētku dienās es vienīgais devos ceļojumā uz Jeruzālemi un, kā ir rakstīts mūžīgajā pavēlē visam Israēlam, līdzi ņemot pirmaugļus un lopu pirmdzimtos, ienākumu desmito tiesu un avju pirmcirpumu, bieži aizskrēju uz Jeruzālemi un<{ sVisi mani cilts brāļi un mana tēva Neftalima nams bija paraduši upurēt tam teļam, ko izgatavoja Jārobāms, Israēla ķēniņš Dannā, kā arī uz visiem Galilejas kalniem,Ez Kad vēl biju savā zemē Israēlā un biju jauns, visa mana tēva Neftalima dzimta atkāpās no mana tēva Dāvida nama un no Jeruzālemes, no tās pilsētas, ko bija izredzējušas visas Israēla ciltis upuru pienešanai un kur tās bija iesvētījušas Dieva apmešanās templi, kas uzcelts visām audžu audzēm.ny WVisas manas dzīves dienas es, Tobits, staigāju tikai patiesības un taisnības ceļus, daudzus žēlsirdības darbus esmu darījis saviem brāļiem un savai tautai, kas līdz ar mani aizgāja gūstā uz asīriešu zemi Ninivē.\x 3viņš asīriešu ķēniņa Salmanasara valdīšanas laikā tika aizdzīts gūstā no Tisbas, kas ir pa labi no Kudijas Neftalima zemē, Galilejas augšpusē, rietumos viņpus Ašēras no kreisās puses Fogorai.w 5Tobita, Tobiēla dēla, Ananiēla dēla, Gabaēla dēla, Rafaēla dēla, Raguēla dēla no Asiēla pēctečiem, no Neftalima cilts, vārdu grāmata,Nv 7jo tie uzņēma vārdus, kas viņiem tika mācīti, un tapa vienoti.nuU 6Un visi devās ēst un dzert, un priecāties, un dot devumu trūcīgajiem, un līksmība bija liela,_t7 5Arī levīti uzmundrināja tautu, sacīdami: “Svēta ir šī diena, neskumstiet!”Vs% 4jo šī diena ir svēta Kungam; un neskumstiet, jo Kungs cels jūs godā!”Sr 3ejiet un ēdiet treknu, un dzeriet saldu, un dodiet devumu trūcīgajiem,Xq) 2“Šī diena ir svēta Kungam – un visi raudāja, bauslību klausoties, –p 1Tad Atarats sacīja Ezram, virspriesterim un Dieva Vārda lasītājam, un levītiem, Dieva bauslības mācītājiem, visiem:Fo 0Jozua un Anniūts, Sarabija, Jadins, Jakūbs, Sabatajs, Autaja, Majanna un Kalita, Azarja un Jozabds, Hananja, Falija un levīti mācīja Kunga bauslību un vienlaikus skaidroja lasījumu.lnQ /un viss pūlis sauca āmen, un visi, rokas augšup celdami un pie zemes krizdami, zemojās Kungam.m3 .bet visi pārējie bauslības skaidrojuma brīdī stāvēja kājās. Ezra pateicās Kungam, visaugstajam Dievam, Pulku Kungam, Visuma Valdītājam,klO -Ezram pūļa priekšā rokās bija bauslības grāmata, viņš cienīgi sēdēja visiem iepretim,Qk ,kreisajā – Fadajs, Misaēls, Melhija, Lotasūbs, Nabarija, Zaharija.vje +un ar viņu kopā tur bija: labajā pusē – Matatija, Sammūs, Hananja, Azarja, Ūrija, Ezekija, Bālsams,fiE *Priesteris un Dieva bauslības lasītājs Ezra nostājās uz izveidota koka paaugstinājuma,h! )Un viņš lasīja laukumā pie tempļa ieejas no rīta līdz pusdienlaikam vīriem un sievām, un pūlis ieklausījās bauslības vārdā.g3 (Un priesteris Ezra atnesa ļaudīm bauslību, katram vīram, katrai sievai un visiem priesteriem ko klausīties septītā mēneša jaunā mēnesī.f} 'un sacīja Ezram, virspriesterim un Dieva Vārda skaidrotājam, lai tas atnes Israēla Dieva Kunga doto Mozus bauslību.Xe) &Un visi ļaudis vienprātībā sanāca tempļa austrumu puses ieejas priekšā&dE %Tā Israēla priesteri un levīti, un Israēla dēli apmetās Jeruzālemē un tās apkārtnē septītā mēneša jaunā mēnesī katrs savā dzīves vietā.[c/ $Šie visi dzīvoja ar cittautiešu sievām un aizraidīja tās kopā ar bērniem.Lb #Un no Noma dēliem – Mazitija, Zabadaja, Ēdajs, Juēls, Banaja.a} "No Bānija dēliem – Jeremija, Momdijs, Maērs, Juēls, Mamdajs un Pedija, Anoss, Karabasions un Eliasibs, Mamnitanaims, Eliasis, Bannūs, Elialis, Somejs, Selemija, Natanija. No Ezora dēliem – Sesis, Ezrils, Azaēls, Samats, Zambris, Josēps.a`; !No Asoma dēliem – Maltannajs un Matatija, Sabanajūs un Elifalats, Manass un Semejs.V_% No Anana dēliem – Eliona un Asaja, Melhija un Sabaja, un Simons Hosamajs.r^] Un no Adi dēliem – Nats un Mosija, Lakūns un Naīds, Beskaspazmijs un Sestēls, Balnūs un Manasēa.W]' Un no Mani dēliem – Olams, Mamuhs, Jedajs, Jasubs un Asaēls, un Jeremots.F\ Un no Bēbaja dēliem – Joans un Hananja, Zabds un Ematis.][3 Un no Zamota dēliem – Eliada, Eliasims, Otonija, Jarimots un Zabats, un Serdaja.^Z5 No Ēlama dēliem – Matanija un Zaharija, Jezriēls un Obadijs, Jeremots un Elija.vYe No israēliešiem: no Fora dēliem – Jerma un Jezija, Melhija un Miamins, Elāzārs un Asibija, un Banaja.4Xc No durvju sargiem – Šallūms un Tolbans.AW} No svēto psalmu izpildītājiem – Eliasibs, Bakhūrs.eVC No levītiem – Jozabds un Semeijs, Kolijs (viņš arī Kalita) un Patajs, Oūda un Joana.]U3 Un no Faisūra dēliem Elionajs, Masija, Ismaēls un Natanaēls, Okidēls un Salta.UT# No Emmēra dēliem – Hananja un Zabdajs, Mans un Samajs, Iēls un Azarja.iSK tie deva rokas savu sievu aizraidīšanai un kazlēnu ziedošanai, lai savu bezprātu izpirktu.lRQ no Jozuas, Josedeka dēla, dēliem un no viņa brāļiem Masēa un Elāzārs, Joribs un Jodans –PQ Un arī starp priesteriem bija tādi, kuriem bija cittautiešu sievas:wPg Un šī lieta par vīriem, kuriem bija cittautiešu sievas, bija galā līdz pirmā mēneša jaunam mēnesim.0OY Un priesteris Ezra izvēlējās tēvu dzimtu vadītājus, katru minot vārdā, un viņi sanāca uz apspriedi desmitā mēneša jaunā mēnesī, lai lietu novērtētu.>Nw Un tie, kas no gūsta atgriezušies, to visu paveica.Mw To uzņēmās Jonata, Azaēla dēls, un Jezija, Tokana dēls, arī Mosollams un Levis, un Sabatajs līdzēja viņiem.nLU kopā ar katras vietas vecajiem un tiesnešiem, līdz Kunga dusmas par šo lietu taps kliedētas.”K Lai ļaudīm tiek nozīmēti vadītāji un lai visi mūsu apmetņu iedzīvotāji, kuriem ir cittautiešu sievas, ierodas savā laikā:Jm Tomēr pūlis ir liels, un ir ziemas laiks, mēs nespējam stāvēt zem klajas debess, sameklēšana nav nedz vienas, nedz divu dienu darbs, jo mūsu grēki ir visnotaļ lieli.]I3 Un viss pūlis atsaucās un skaļā balsī teica: “Mēs darīsim, kā tu sacīji.rH] un īstenojiet viņa gribu – nošķirieties no pārējām pasaules tautām un cittautiešu sievām.”BG Nu rādiet atzīšanu un godu Kungam, mūsu tēvu Dievam, F9 Tad Ezra piecēlās un viņiem teica: “Jūs esat rīkojušies pret bauslību un ņēmuši kopdzīvei cittautiešu sievas, uzliekot grēku Israēlam.TE! un viss pūlis sēdēja laukumā pie tempļa, drebēdami ziemas aukstumā. D Tā Jeruzālemē trīs dienās sanāca ļaudis no Jūdas un Benjāmina cilts (tas notika devītā mēneša divdesmitajā dienā),.CU tiem, kuri divās vai trīs dienās neatsauksies, pēc vecajo priekšsēžu lēmuma tiks atsavināti īpašumi un viņi paši vairs neskaitīsies gūstekņu pulkā.B Un visā Jūdejas zemē un Jeruzālemē tika izziņots, ka visiem no gūsta pārnākušajiem jāsapulcējas Jeruzālemē;wAg tur uzturēdamies, viņš nedz maizi baudīja, nedz ūdeni dzēra žēlabās par tautas milzu nekrietnībām._@ 9 Tad Ezra, piecēlies no tempļa priekšas, devās uz Joanana, Eliasiba dēla, mitekli;? \Tad Ezra piecēlās un zvērināja visa Israēla levītu un priesteru vadītājus, lai viņi tā rīkojas, un viņi zvērēja.X>)[Celies un dari to: tā lieta ir tava, un mums ar tevi ir spēks to paveikt.”/=WZLai Kunga priekšā top mūsu zvērests – mēs aizraidīsim visas mūsu cittautiešu sievas ar viņu bērniem, kā to atbalsti tu un Kunga bauslībai paklausīgie.O<YUn Jehonija, Jeēla dēls, skaļi saukdams, sacīja: “Ezra, esam grēkojuši Kunga priekšā un laidušies kopdzīvē ar svešām sievām no citām tautām; taču vēl ir cerība Israēla tautai.J; XUn, kad Ezra, kritis pie zemes tempļa priekšā, lūdzās un raudāja, milzum daudz ļaužu no Jeruzālemes sastājās ap viņu, vīri un sievas, un jaunieši: pūli pārņēma lielas raudas.:wWBet nu, redzi, mēs esam tavā priekšā mūsu pretlikumībās: nevajag gan vairs tavā priekšā tajās stāvēt.”L9VIsraēla Kungs, tu esi patiess, jo mums šodien sakne ir atstāta.k8OUVai neesi sadusmots uz mums tā, lai iznīdētu, neatstājot mums ne sakni, ne sēklu, ne vārdu?97kTJo tu, Kungs, atviegloji mūsu grēkus un devi mums tādu sakni; tomēr mēs no jauna ņēmāmies pārkāpt tavu bauslību par norobežošanos no pasaules tautu nekrietnības.\61SUn viss, kas ar mums notiek, ir mūsu nekrietno darbu un mūsu lielo grēku dēļ.5#RUn jūs nemeklēsiet miera ar tiem laiku laikos, lai spēkā baudītu šīs zemes labumus un nodotu to mantojumā saviem dēliem uz mūžu.i4KQTagad nu nedodiet savas meitas kopdzīvei ar viņu dēliem un viņu meitas neņemiet savējiem.3{Pzeme, kurā ienākat un kuru mantojat, ir cittautiešu bezgodību apgānīta, viņi to pildījuši ar savu nekrietnumu.2'OUn nu, Kungs, ko mēs teiksim, kad mums tas viss ir? Mēs pārkāpām tavus nolikumus, kurus tu devi savu kalpu, praviešu, rokās, teikdams: }){zwyJxZvv9ttCss rKq pp\on@mQkKihhdggXffIedcbbaa``__=^]]?\y\[SZpYIYX:WWgVT SURRRQPOFMLKJIGFF}FEEEXDDtDCrBBAAk@?>=<6;;s::9g98665d44j322W211500/...%-,,~++*A)(('h&&r%G$c#"! K $0|5" Q O  + *v1>t#Md A Bet mūsu spēks lai top par taisnīguma likumu, jo nelietderīgs, izrādās, ir nespēks.[/ Apspiedīsim taisnīgu nabago, atraitni nesaudzēsim, neņemsim sirmgalvi vērā! Lai tādas pļavas nav, kur nebūtu mēs dzīrojuši, lai visur zīmes liecina par mūsu līksmi, jo tā ir mūsu daļa, mūsu mantojums!:oVainagosim sevi rožu pumpuriem, pirms tie vīst!gGPildīsim sevi ar dārgāko vīnu un smaržām, pavasara ziedam neļausim aizslīdēt garām!eCTad nu šurp – baudīsim esošos labumus, kā jaunībā mēdz, steigsim radīto izmantot!ykMūsu laiks aizslīd garām kā ēna, mūsu dzīves gals ir neatsaucams, aizzīmogots, un neatgriežas neviens.ELaika ritumā tiks aizmirsts mūsu vārds, mūsu darbus neatminēsies neviens, kā mākoņi bez pēdām paies mūsu dzīve un izklīdīs kā migla, ko saules stari vajā un svelme spiež.]3tām izplēnot, ķermenis pārvēršas pelnos, gars izšķīst kā netverams gaiss. jo nejaušības dēļ mēs piedzimstam, kā nebijuši reiz būsim: vien dūmi – mūsu elpa, dzirksts, sirdij sitoties, – domas;8 kjo, aplami spriežot, cits citam tie teic: “Īsa un skumja ir mūsu dzīve, mūžam beidzoties, nav dziedināms cilvēks, nav zināms neviens no mirušo valstības atlaists,,~ STurpretim bezdievīgie nāvi piesauc ar vārdiem un darbiem, par draugu to uzskatot, kaisdami pamazām gaist un līgumu slēdz ar nāvi, tai piederēt pelnījuši,&} Ijo nemirstīgs ir taisnīgums.(| Kjo esamībai radījis viņš visu. Kas pasaulē radīts, viss kalpo dzīvībai, nav iznīcības indes tajā, kas ir radīts, virs zemes nav mirušo valstības,G{   Nedz nāvi Dievs ir radījis, nedz dzīvo bojāejā baudu rod,ez E Ar saviem dzīves maldiem nemeklējiet nāvi, ar saviem roku darbiem neatsauciet iznīcību!y 5 Tad nu sargieties no liekas kurnēšanas, no ļaunas mēļošanas vairieties, jo slepenībā teiktais nepagaisīs un melīga mute dvēseli pazudina.[x 1 jo kaismīgai ausij, kas visā ieklausās, nepaslīd garām kurnētāju ņurdoņa.|w s Tiks izmeklēti bezdievīgā nodomi, un viņa teiktais nonāks Kunga priekšā, lai viņa pārkāpumus apsūdzētu,iv MTādēļ neviens, kas netaisnību runā, nepaslēpsies un tiesa, vainu pierādot, nepaies secen.hu Kjo Kunga Gars ir piepildījis apdzīvoto zemi, ik valodu zina viņš, kas visu vieno un saista.Ft tādēļ, ka gudrība ir cilvēku mīļotājs Gars, un viņa neatstās bez soda to, kam zaimi uz lūpām. Dievs, dziļāko domu liecinieks, patiesīgs raugās sirdī, ik vārdā ieklausās,s 1Audzinātājs Svētais Gars viltus vairīsies, stāvēs atstatu no neprātīgiem spriedumiem un, netaisnībai tuvojoties, kaunēdamies atkāpsies,^r 7jo ļaunprātīgā dvēselē gudrība neienāks un grēka savalgotā miesā nemājos.jq OTurpretī šķir no Dieva greizi spriedumi un neprāši, kas varenību pārbauda, tiek apkaunoti,_p 9kas viņu neizaicina, tiem viņš ir atrodams, tiem atklājas, kas paļaujas uz viņu.o Iemīliet taisnīgumu, jūs, kas valdāt pār zemi, labestīgu prātu domājiet par Kungu, nedalītu sirdi viņu meklējiet, –n{Pirms viņš nomira, viņš piedzīvoja Ninives bojāeju, viņš dzirdēja par to un ieraudzīja tās izraidīšanu uz mēdiešu zemi, to aizveda gūstā mēdiešu ķēniņš Ahiahars, un viņš pateicās Dievam par visu, ko Dievs bija darījis niniviešiem un atūriešiem; pirms savas miršanas viņš vēl priecājās par Ninivi un slavēja Kungu Dievu uz mūžu mūžiem.OmUn viņš nomira cienījams – simt divdesmit septiņu gadu vecumā.l Vecumdienās viņš apkopa viņus ar godu un apglabāja tos Ekbatanā mēdiešu zemē, un mantoja Raguēla un viņa tēva Tobita namu.Ik  Kad nomira viņa māte, Tobijs apglabāja viņu blakus savam tēvam. Un viņš pats un viņa sieva aizgāja uz mēdiešu zemi un apmetās uz dzīvi Ekbatanā pie Raguēla, savas sievas tēva.ojW Un tagad, bērni, jūs redzat, ko dara žēlsirdība un ko dara netaisnība, jo netaisnība nokauj, un redzi, mana dvēsele ir palikusi dzīva.” Viņi noguldīja viņu uz zviļņa, un viņš nomira, un viņu apglabāja ar godu.Di Redzi, dēls, ko Nabads nodarīja Ahikaram, kas viņu bija uzaudzinājis, vai ne dzīvu nenometa pie zemes? Un Dievs atmaksāja ar negodu pēc sava vaiga, un viņš izgāja Ahikara gaismā, un Nabads iegāja laika tumsā, jo Nabads meklēja nokaut Ahikaru, lai gan viņš bija parādījis žēlsirdību. Taču Ahikars izbēga no nāves lamatām, ko Nabads viņam bija uzrīkojis, bet Nabads iekrita nāves lamatās, un tās viņu pazudināja.Oh Bet tu, dēls, ievēro Mozus bauslību un tā priekšrakstus un esi līdzjūtīgs un taisns, lai tev labi klātos, un apglabā mani labi un savu māti man blakus un ne nakti vairs nepavadi Ninivē.!g;Un tagad, bērni, es jums pavēlu, kalpojiet Dievam patiesībā un dariet to vislabāko viņa priekšā, un arī saviem bērniem pavēliet darīt taisnību un žēlsirdību, tā, lai viņi atcerētos Dievu un slavētu viņa vārdu ik brīdi patiesībā un no visa spēka. Un tagad, dēls, izej no Ninives un nepaliec šeit. Tiklīdz tu apglabāsi savu māti blakus man, tajā pašā dienā tu aiziesi, ne nakti nepavadot tās pakalnos, jo es redzu, ka daudz netaisnības un lielas sāpes piepildīsies tajā, un bezdievji nekaunēsies.PfVisi Israēla dēli, kas tiks izglābti tajās dienās, pieminēs Dievu patiesībā; viņi sapulcēsies un nāks uz Jeruzālemi un apmetīsies dzīvot uz mūžu Ābrahāma zemē drošībā, un tā tiks nodota viņiem; kas Dievu mīl, priecāsies patiesībā, un tie, kas grēkus dara un netaisnību, tiks noslaucīti no zemes.PeUn visas tautas pa visu zemi, visi atgriezīsies un bijās Dievu patiesi, un visi pametīs savus dievekļus, kas maldina viņus ar melīgu maldināšanu, un augsti teiks mūžības Dievu taisnībā._d7Bet Dievs viņus atkal apžēlos, Dievs atvedīs viņus Israēla zemē, un viņi atkal cels namu, bet ne tā kā iepriekš – uz laiku –, kad noteiktais laiks piepildīsies. Pēc tam viņi visi atgriezīsies no gūstniecības zemēm un uzcels Jeruzālemi godājamu, Dieva nams tiks uzcelts tajā, kā par to pravietoja Israēla pravieši.ocWBēdz uz mēdiešu zemi, dēls, jo es ticu Dieva vēstītajam par Ninivi, ko pravietoja Nahūms, ka tas viss būs un notiks Aturai un Ninivei. Viss, ko runājuši Israēla pravieši, kurus sūtījis Dievs, ir piepildījies un piepildīsies, un it nekas netiks pamazināts nevienā vēstījumā, un viss piepildīsies savā laikā. Izglābšanās drīzāk būs mēdiešu zemē nekā Asīrijā un Bābelē, jo es zinu, ka viss, ko sacījis Dievs, piepildīsies un no viņa vārdiem nekad nekas nezudīs, un mūsu brāļi, kas dzīvo Israēlā, no labās zemes visi tiks izklīdināti un aizvesti trimdā, un visa Israēla zeme tiks izpostīta, un Samarija un Jeruzāleme būs izpostīta, un Dieva nams būs bēdās un uz laiku tiks dedzināts.W Ķēniņa noslēpumu labi ir glabāt apslēptu, bet Dieva darbus pienākas atklāt un par tiem pateikties ar slavinājumiem. Dariet labu un sliktais jūs neatradīs.1=[ Tad Rafaēls, citiem nedzirdot, pieaicinājis abus sev klāt, sacīja: “Augstu teiciet Dievu un pateicieties viņam, atzīstiet viņa varenību un pateicieties viņam visu cilvēku priekšā par visu labo, ko viņš ar jums darījis. Pateicieties Dievam, augstu teicot viņu un cildinot viņa vārdu, un Dieva darbus, izteiktus vārdos, ar slavēšanu atklājiet visiem cilvēkiem. Un netopiet kūtri, viņam pateicoties.~<u Tobijs pasauca Rafaēlu un sacīja: “Saņem sev algā pusi no visa tā, ko tu pārvedi, un sveiks un vesels ej.”b;= Tobits sacīja: “Tas ir taisnīgi, ka viņš saņem pusi no visa, ko viņš atveda.”':G Mani sveiku un veselu viņš mājās atveda, gan manu sievu dziedināja, gan sudrabu man atveda, gan tevi dziedināja, – cik lielu algu lai dodu viņam?”9! Un viņš jautāja: “Tēvs, cik lielu algu lai viņam dodu? Vai nenodarīšu kaitējumu, dodot pusi no mantas, ko viņš ar mani atveda?B8  Kad kāzas bija galā, Tobits pasauca Tobiju, savu dēlu, un viņam sacīja: “Dēls, pienākusi stunda atdot algu tam cilvēkam, kas gāja ar tevi, kā arī viņa algu palielināt.”|7q Ieradās Tobija brālēni Ahikars un Nabads, un Tobija un Sāras kāzas turpinājās līksmībā septiņas dienas.?6y Tajā dienā visiem jūdiem Ninivē bija liels prieks.M5 Un Tobits tuvojās Sārai, sava dēla Tobija sievai, svētīja viņu un sacīja: “Meit, ienāc sveika, un lai slavēts ir tavs Dievs, kas tevi atvedis pie manis, meit, un svētīts tavs tēvs, un svētīts mans dēls Tobijs, un svētīta esi tu, meit. Svētīta ienāc savā mājā, ienāc svētībā un priekā, meit.”.4U Priecādamies un slavēdams Dievu, Tobits izgāja pie Ninives vārtiem, lai satiktu savu vedeklu, un ninivieši, ieraudzījuši viņu neviena nepieturētu ejam un kāpjam ar lielu sparu, brīnījās, un Tobits viņiem atzinās, ka Dievs par viņu ir apžēlojies un ir atdarījis viņam acis. 3 Tad Tobijs ienāca, priecādamies un slavēdams Dievu pilnā balsī. Tobijs pavēstīja tēvam, kā viņa ceļš ir sekmējies, ka ir atvedis sudrabu, un kā apņēma Sāru, Raguēla meitu, par sievu: “Redzi, viņa nāk un ir jau tuvu Ninives vārtiem.”'2G Un vēl viņš sacīja: “Lai slavēts ir Dievs un slavēts ir viņa lielais vārds, un slavēti visi viņa eņģeļi uz laiku laikiem, lai viņa vārds ir svēts un visi eņģeļi ir slavēti uz laiku laikiem, jo viņš man lika sirgt, un, redzi, es tagad redzu savu dēlu Tobiju.”p1Y Tēvs krita dēlam ap kaklu un raudādams sacīja: “Es tevi ieraudzīju, bērns, manu acu gaisma.”\01 Satvēris viņu, ar abām rokām Tobijs tīrīja duļķes no viņa acu kaktiņiem.D/ Tobijs lēni piegāja viņam klāt – zivs žults bija viņa rokā, un viņš pūta viņa acīs un satvēra viņu, sacīdams: “Esi drošs, tēvs!” – un ielēja zāles viņa acīs.].3 Tobits piecēlās un steberēdams pats savām kājām pa vārtiem izgāja pagalmā.y-k Anna pieskrēja un krita dēlam ap kaklu: “Ieraudzīju tevi, dēls, tagad es varu mirt.” Un viņa raudāja., iesmērē zivs žulti viņa acīs – zāles ievilksies un apduļķojums nolobīsies no viņa acīm, un viņš atkal redzēs gaismu.”h+I Pirms viņi nonāca pie tēva, Rafaēls sacīja Tobijam: “Es zinu, ka viņa acis atvērsies;~*u Un viņa, līdzko pamanīja to nākam, sauca tēvam: “Redzi, tavs dēls nāk un tas cilvēks, kas viņu pavada.”^)5 Bet Anna sēdēja un lūkojās apkārt uz ceļu, pa kuru bija jānāk viņas dēlam.( Un abi aizgāja kopā, un Rafaēls sacīja: “Paņem žulti rokā.” Aiz Rafaēla un Tobija kopā ar viņiem nāca suns.`'9 Aizskriesim tavai sievai pa priekšu un sagatavosim māju, kamēr visi vēl ceļā.”4&c “Tu zini, kā mēs atstājām tavu tēvu.S% ! Un, kad viņi tuvojās Kaserai, kas ir iepretim Ninivei, Rafaēls sacīja:}$s Un aizgāja Tobijs no Raguēla sveiks un priecīgs un pateikdamies debesu un zemes Kungam, visu Ķēniņam, ka tas ir devis viņam labu ceļa veiksmi. Un viņš tam teica: “Kungs man ir pavēlējis viņus godāt visas manas mūža dienas.”h#I Un Edna sacīja: “Tobij, dēls un mīļotais brāli, kaut Kungs tevi veiksmīgi pārvestu mājās un kaut es, vēl dzīva būdama, ieraudzītu tavus un manas meitas Sāras bērnus, pirms man ir jāmirst. Kunga priekšā es uzticu tev savu meitu glabāšanā, neapbēdini viņu nekad savā dzīvē. Dēls, ej ar mieru, no šī brīža es esmu tava māte un Sāra – tava māsa, lai visiem mums labi klājas mūsu dzīvē,” un viņa, abus noskūpstījusi, sveikus nosūtīja."! Un viņš sacīja Sārai, savai meitai: “Dodies pie sava vīratēva, jo no šā laika viņi būs tavi vecāki kā tie, kas tevi dzemdinājuši, ej ar mieru, meit, kaut labas ziņas man nāktos dzirdēt par tevi, kamēr dzīvoju.” Un apskāvis viņš atlaida tos.}!s Un Raguēls sveikus viņus aizsūtīja un atsveicinājās, sacīdams: “Lai tev labi klājas, dēls, sveiks aizej, lai debesu Kungs dod jums un tavai sievai Sārai sekmīgu ceļu, un, pirms nomirstu, kaut es vēl ieraudzītu jūsu bērnus.”< q Un Raguēls cēlās un atdeva Tobijam viņa sievu Sāru un pusi no visas savas mantas, kalpus un kalpones, vēršus un avis, ēzeļus un kamieļus, drēbes un sudrabu, un rīkus.7 Tad Raguēls sacīja Tobijam: “Paliec, dēls, paliec pie manis, un es nosūtīšu vēstnešus pie tava tēva Tobita, un tie par tevi pavēstīs viņam.” Bet Tobijs viņam sacīja: “Nekādā ziņā, pie goda lūdzu, ka tu sūtītu mani prom no šejienes pie mana tēva.”~u Kad bija pagājušas četrpadsmit kāzu dienas, ko Raguēls bija zvērējis rīkot savai meitai, pie viņa ienāca Tobijs un sacīja: “Sūti mani prom, jo es zinu, ka mans tēvs un mana māte vairs necer, ka mani ieraudzīs, un tagad es ar godu tevi lūdzu, tēvs, lai tu mani sūti prom un es varu doties pie sava tēva; es jau tev stāstīju, kā es viņu atstāju.”E Bet viņa atbildēja: “Klusē un nemaldini mani ar savām runām, mans puisītis ir pagalam,” – un katru dienu viņa izgāja lūkoties uz ceļu, pa kuru dēls bija aizgājis, un neklausīja neviena, bet, kad norietēja saule, mājās pārnākusi, raudāja un lēja asaras visu nakti un nevarēja atrast miega. Tad Tobits teica viņai: “Apklusti, ne vārda vairs, sieva, viņam viss ir labi, viņiem, iespējams, ir radušies kavēkļi, bet cilvēks, kas ceļo ar viņu, ir uzticams un viens no mūsu cilts brāļiem, nebēdā par viņu, sieva, viņš vēl pārradīsies.”X) “Vai, manu dēliņ, kas esi manu acu gaisma, ka laidu tevi doties ceļā.”- Viņa sieva Anna sacīja: “Mūsu dēls ir pagalam un nav vairs starp dzīvajiem,” un sāka raudāt un liet asaras par savu dēlu, sacīdama:$C Un viņš sāka bēdāties. viņš sacīja: “Vai viņš ceļā ir aizkavēts? Vai varbūt Gabaēls ir miris un neviens viņam nevar atdot sudrabu?”0 [ No dienas dienā Tobits skaitīja, cik dienas pavadītas ceļojumā un kad ir jāatgriežas, un, kad dienu skaits bija piepildījies, bet dēls vēl nebija pārnācis,yk Viņi devās ceļā kopā un nonāca kāzu namā. Un viņi iegāja pie Raguēla un atrada Tobiju pie galda, un viņš pielēca kājās un sveicināja, un Gabaēls raudāja un svētīja viņu ar vārdiem: “Labais un krietnais puis, labā un krietnā, taisnā un žēlsirdīgā vīra dēls, lai Kungs dod debesu svētību tev un tavai sievai, tavam sievastēvam un tavai sievasmātei, slavēts lai ir Dievs, ka esmu itin kā ieraudzījis savu brālēnu Tobitu, jo tu esi tik līdzīgs viņam.”Z- Un Rafaēls aizceļoja un četri mājas kalpi un divi kamieļi uz Ragiem mēdiešu zemē, un viņi nakšņoja pie Gabaēla, un viņš deva tam rokas rakstīto un pavēstīja tam par Tobiju, Tobita dēlu, ka viņš ir apņēmis sievu un aicina to uz kāzām. Un cēlies viņš tam noskaitīja aizzīmogotus maisiņus un visu to iepakoja.U# tu redzi, ko zvērēja Raguēls, un es nevaru pārkāpt viņa zvērestu.”ve Jo tu zini, ka mans tēvs skaitīs dienas, un, ja es vilcināšos vienu dienu, es viņu ļoti apbēdināšu,P “Azarija, brāli, ņem līdzi četrus mājas kalpus un divus kamieļus un dodies uz Ragiem. Ej pie Gabaēla un dod viņam ar roku rakstītu līgumu un ņem sudrabu un nes sev līdzi uz kāzu namu.6 i Tad Tobijs pasauca Rafaēlu un viņam sacīja:"=No visa, kas man pieder, ņem pusi uzreiz un ej vesels pie sava tēva, un otra puse, kad es un mana sieva mirsim, arī būs jūsu. Esi drošs, manu zēn, es esmu tavs tēvs un Edna tava māte, un mēs būsim tavi un tavas sievas no šī laika uz mūžu. Esi drošs, mans dēls!”^5Un viņš pasauca Tobiju un sacīja viņam: “Četrpadsmit dienas tu nekur neiesi no šejienes, bet te paliksi un ēdīsi un dzersi pie manis, un priecēsi manas meitas dvēseli, kurai bija tik daudz jāizcieš.=sTad Raguēls pavēlēja savai sievai cept daudz maizes, un, pie ganāmpulka nogājis, atveda divus vēršus un četrus aunus un lika tos nokaut, un viņi sāka gatavoties kāzām.` 9Un viņš pavēlēja mājas kalpiem vēl pirms rītausmas iestāšanās aizbērt kapu.A {Esi slavēts, jo tu esi apžēlojies par diviem viendzimušiem, arī turpmāk apžēlojies par viņiem, Kungs, dari, ka viņi veselīgi nodzīvo dzīvi ar līksmi un apžēlošanu.” -Esi slavēts, ka esi mani iepriecinājis un ar mani nenotika, kā ļauni biju paredzējis, bet tu darīji man pēc savas lielās apžēlošanas.r ]Un Raguēls slavēja debesu Dievu un sacīja: “Esi slavēts, Dievs, visā šķīstā un svētā slavināšanā, lai tevi slavē tavi svētie un visa tava radība, un visi tavi eņģeļi un tavi izredzētie uz visiem laiku laikiem.d AIzgājusi kalpone paziņoja viņiem, ka tie ir dzīvi un nekas slikts nav ar tiem noticis. Un viņi sūtīja kalponi – viņi paņēma lukturi un atvēra durvis, un viņa iegāja pie tiem un atrada tos abus aizmigušus guļam.9k un sacīja: “Aizsūti kādu no kalponēm, lai tā iegājusi apskatās, vai viņš vēl ir dzīvs, un, ja miris, lai mēs viņu apglabājam, kamēr neviens to vēl nezina.”Q Kad viņi beidza rakt kapu, Raguēls iegāja mājā, pasauca savu sievuI  No rīta piecēlies Raguēls pasauca pie sevis mājas kalpotājus, un viņi gāja rakt kapu, jo viņš nodomāja: “Ja nu viņš nomirst un mēs kļūstam par apsmieklu, un mūs apņirdz.”(K Un viņi pavadīja nakti kopā.4cUn viņi kopā noteica: “Āmen, Āmen!”"=Un tagad nevis maucības dēļ es sev ņemu šo savu sievu, bet nopietnībā, pavēli mūs abus apžēlot un nodzīvot mums kopā līdz vecumdienām.”nUTu radīji Ādamu un radīji viņam palīgu, stiprinājumu Ievu, viņa sievu, un no viņiem abiem ir dzimis viss cilvēku dzimums, un tu esi sacījis: cilvēkam nav labi būt vienam, radīsim viņam palīgu – līdzīgu viņam.wViņa piecēlās, un viņi sāka lūgt Dievu, lai tiktu glābti. Tie lūdza ar vārdiem: “Esi slavēts, mūsu tēvu Dievs, un lai slavēts tavs vārds uz visiem laikiem un audzēm, lai tevi slavē debesis un visa tava radība uz laiku laikiem.Z-Viņi izgāja un aizslēdza kāzu istabas durvis. Un Tobijs piecēlās no zviļņa un sacīja: “Māsa, piecelies, lūgsim un izlūgsimies no mūsu Kunga, lai viņš par mums apžēlojas un mūs izglābj.”.~UUn zivs smarža atturēja dēmonu, un tas aizbēga augšup uz Ēģiptes pusi, un Rafaēls dzinās viņam pakaļ un sasēja tur tam kājas un stingri to sasaistīja.}Tad Tobijs atcerējās Rafaēla vārdus un izņēma zivs aknas un sirdi no maisa, kur tos turēja, un ielika smaržīgo zāļu pelnos.v| gPabeiguši ēst un dzert, viņi gribēja doties gulēt. Viņi aizveda jaunekli un ieveda viņu kāzu istabā.u{c“Esi droša, meit, debesu Kungs tev dos prieku bēdu vietā, esi droša, meit,” un viņa izgāja ārā.zNogājusi viņa uzklāja gultu kāzu istabā un aizveda viņu tur. Viņa raudāja par meitu, bet, noslaucījusi asaras, sacīja tai:yUn Raguēls pasauca savu sievu Ednu un viņai sacīja: “Sieva, sagatavo viņai citu kāzu istabu un ieved viņu tur.”sx_Un viņš pasauca savu sievu Ednu, viņas māti, un lika atnest rakstu rulli un uzrakstīja laulības līguma rakstu rulli, ka viņš atdod viņu par sievu Tobijam, pēc Mozus bauslības sprieduma. Pēc tam viņi sāka ēst un dzert.bw= Un Raguēls pasauca savu meitu Sāru, un tā ienāca pie viņa, un, paņēmis Sāras roku, viņš deva to Tobijam un sacīja: “Saņem viņu pēc bauslības un sprieduma, kas rakstīts Mozus grāmatā – atdot viņu tev par sievu, turi viņu un ved pie sava tēva. Lai esi sveiks, un debesu Dievs lai jums pašķir veiksmes un miera ceļu.”v{ Bet Tobijs sacīja: “Nekādā gadījumā es neēdīšu un nedzeršu, tiekams tu izšķirsi visu par mani.” Tad Raguēls viņam sacīja: “Es darīšu. Tad nu viņa ir tev atdota pēc Mozus grāmatas sprieduma, un tā ir nolemts no debesīm, ka viņa tev tiek atdota, saņem savu sievu. No šā brīža tu esi viņas vīrs un viņa ir tava sieva, atdota tev no šodienas uz visiem laikiem, un debesu Kungs piešķirs jums veiksmi, dēls, jau šajā naktī un dos pār jums apžēlošanu un mieru.”juM Es viņu jau esmu izdevis septiņiem vīriem no mūsu cilts brāļiem, un visi viņi nomira tajā pašā naktī, kad gribēja ieiet pie viņas. Bet tu, dēls, ēd un dzer tagad, gan jau Kungs darīs mums pēc sava prāta.”Gt Raguēls šos vārdus dzirdēja, bet zēnam sacīja: “Šovakar ēd un dzer un priecājies. Izņemot tevi, cita jau nav, kam pienāktos ņemt Sāru, manu meitu, brāl, tāpat kā man nav tiesību dot viņu kādam citam kā tikai tev, jo tu esi mans tuvākais radinieks, bet man tev jāatklāj visa patiesība, dēls.Ks Kad viņi nomazgājās un noskalojās un apsēdās pie galda ieturēt azaidu, Tobijs sacīja Rafaēlam: “Azarja, brāli, saki Raguēlam, lai viņš Sāru, manu māsīcu, dod man par sievu.”PrTad Raguēls nokāva brangu aunu un uzņēma viņus ar lielu dedzību.Uq#Arī viņa sieva Edna raudāja par viņu un pat viņu meita Sāra raudāja.=psUn Raguēls, pielēcis kājās, apskāva viņu un raudādams viņam sacīja: “Esi svētīts, dēls, tāda laba un krietna tēva dēls tu esi. Ak, kāda nelaime, ka tāds vīrs, kas ir taisns un dara žēlsirdības darbus, kļuvis akls.” Un Tobijam, savam brāļadēlam, ap kaklu kritis, viņš raudāja.>> ==W<<=;:::X9x9$88v776655744+33H2211u00K0//.P--,A++**)((N''.&&%%i$$$C##d#""D!!8 9|;&Pu9Op6t&;S b^ O U ( {^Z I:U # un, uztaisījis piemērotu mitekli, pie sienas kar, ar dzelzi piestiprinot,  vai kādas prastas dzīvās būtnes līdzībā; ar mīniju pārklāj, sarkani nokrāso, ik zarvietu ar krāsu aizklājot;T ! No visām atliekām nederīgāko – caurcaurēm zarainu un greizu pagali – viņš ņem un, rūpīgi to graizot vaļas brīžos, ar brīvā laikā gūto māku darinot, vērš vai nu cilvēka atveidā,Q bet darbā radušās atliekas izmanto, lai gatavotu sev sātu maltīti.F Redzi, piemēram, kāds galdnieks koku cirtējs viegli veidojamu koku nozāģē, ar izmaņu visgarām mizu noplēš un, daiļi darinādams, izgatavo diendienā lietojamu, noderīgu trauku,ta Turpretim nožēlojami ir tie, kas, cerības saistot ar nedzīvo, par dieviem dēvē to, kas darināts cilvēka rokām: ar prasmi, dzīvos radījumus atveidojot, kaldinātu sudrabu un zeltu, vai nederīgu akmeni, sensenas rokas darbu.  Ja spēja izzināt tik daudz, lai varētu Visumu iztēloties, kā gan – un vēl jo vairāk – neatrada to, kas visa Saimnieks?"? Nav aizbildinājuma tiem! tādēļ, ka savos pētījumos viņa darbiem pievērsušies, tie ļaujas valdzinājumam, ko rosa ārējais, – jo redzamais ir skaists.   Bet vai tad pelna viņi lielus pārmetumus? – jo, meklējot un vēloties atrast Dievu, tik viegli taču ir tiem nomaldīties,r] jo tam, kas radīts, piemīt diženums un daile, no kā var visa Aizsācēju, visa Radītāju, iepazīt.hI vai arī, stipruma un spara pārsteigti, lai secina, cik varenāks gan viņš, kas visu veido,,Q Ja, skaistuma sajūsmināti, viņi tos uzskatīja par dieviem, lai zina, cik gan pārāks ir to pavēlnieks – radījis tos ir viņš, no kura cēlies skaistums;(~I bet iedomājās dievus esam gan uguni, gan vēju, gan gaisu žiglo, gan zvaigžņu jumu, gan ūdeni neganto, gan debesu spīdekļus – pasaules valdītājus.N}  Tik tiešām, tukši visi cilvēki, ko vadījusi Dieva nezināšana: no labā, kas ir redzams, nav jaudājuši iepazīt to, kurš ir, nedz, veltot uzmanību darbiem, izdibināt, kas tos darinājis,k|O Ciešot sodījās viņi par radībām, kuras bija uzskatījuši par dieviem, ar kurām tagad tika šaustīti, un, atverot acis, atpazina viņu – patieso Dievu, ko liedzās atzīt, un tādēļ nāca pār tiem galējais sods.f{E bet tos, kurus nepārmācīja sods, rotaļa vien, skāra spriedums, kas bija Dieva cienīgs.Iz  Tālab kā bērnus neapdomīgus ar izsmieklu tu viņus sodīji,(yI jo pievilti kā runāt nespējīgi bērni, tie maldu ceļos bija aizmaldījušies pārlieku, no riebīgajām radībām par dieviem uzskatot visnicināmākās.nxU Un tādēļ tos, kas dzīvojuši kā bez prāta, netaisnos, tu mocīji ar viņu pašu riebeklībām,w) Ar mēru mūsu naidniekus šaustot, mūs audzini, lai, paši tiesājot, mēs tavu labestību pieminētu un tiesāti lai žēlastību gaidītu.lvQ ar kādu rūpību gan savus dēlus tiesāji, ar zvērestiem un līgumiem to tēviem labu solījis.u Ja savu bērnu naidniekus, nāvi pelnījušus, ar tādu piesardzību sodīji, gan laiku atvēlot, gan iespēju no ļaunā atstāties,%tC Tā rīkodamies, tu iemācīji savai tautai, ka taisnīgajam jāmīl cilvēki, un apveltīji savus dēlus ar cerību, ka dāvāsi atgriešanos no grēkiem.s% Pats būdams valdnieks pār savu spēku, tu tiesā iecietīgi un ļoti saudzīgi valdi pār mums, jo, kad vien vēlies, viss tev iespējams.'rG tu savam spēkam liec izpausties, ja tavas varenības pilnībai netic; tu apkauno augstprātību, kas piemīt tiem, kam zināma ir tavas varenības pilnība.Tq! Tavs spēks ir taisnīguma pamatā, pār visu valdi, tādēļ visu saudzi, p Pats taisnīgs, tu Visumu taisnīgi valdi, par savas varenības necienīgu uzskatot jau iespēju vien kādu nepelnīti notiesāt.hoI Ne ķēniņš, ne patvaldnieks nespēs tev pretī stāt, aizstāvot tos, ko tu būsi sodījis.{no Nav taču neviena cita Dieva, kam rūpētu viss; kā priekšā tev būtu jāpierāda, ka neesi netaisni spriedis.>mu jo kas gan teiks: ko esi izdarījis? Kas tavam spriedumam pretosies? Kas apsūdzēs, ka iznīcinātas tautas, ko esi radījis? Kas tavā priekšā nostāsies aizstāvēt netaisnos?l jo nolādēta jau no paša sākuma ir viņu cilts. Un, ne jau kāda bīdamies, tu viņus atbrīvoji no soda par grēkiem –=ks bet gan tiesu pamazām spriežot, devi tiem iespēju atgriezties, kaut arī zināji, ka ļauni viņi pēc dabas, to nekrietnība iedzimta, nemūžam nemainīs tie savu domu gaitu,*jM ne tādēļ, ka tev nebūtu pa spēkam ar taisnīgo rokām veikt kaujā bezdievīgos vai iznīcināt vienā mirklī ar drausmiem zvēriem vai ar skaudru vārdu,i Kā cilvēkus tu arī tādus ļaudis taupīji, pa priekšu savam karapulkam sūtot lapsenes, lai viņus izdeldētu pamazām:vhe lai, Dieva bērniem ieceļojot, tos spētu uzņemt pienācīgā skaitā no visām tev visvērtīgākā zeme.ag; un vecākus – bezpalīdzīgo bendes – ar mūsu tēvu rokām iznīcināt apņēmies,zfm un nežēlīgos bērnu slepkavas un iekšu ēdājus cilvēku miesas mielastos, un iesvētītos asinsbrālībās,heI tu gan ienīdi par viņu nīstamajām ieražām – burvestībām, svētziedzīgiem ritiem –8dk Tavas svētās zemes kādreizējos iemītniekus%cC Tādēļ soli pa solim tu pārmāci tos, kas grēko, un, pārkāpumus atgādinot, brīdini, lai, atbrīvojušies no ļaunuma, tie sāktu ticēt tev, Kungs.-b W ikvienā ir tavs neiznīcīgais gars.Oa Bet visu tu saudzē, jo viss ir tavs, Kungs, kas dzīvību mīli, –`w Ja tu kaut ko nebūtu vēlējies, kā gan tas pastāvētu? Un kā lai saglabātos tas, ko tu nebūtu saucis pasaulē?_  tādēļ ka tu mīli visu, kas ir; nekas no radītā tev neriebj, – ja tev kas būtu bijis nīstams, tu nebūtu to radījis.X^) Visu spēdams, tu visus žēlo; lai ļaudis atgrieztos, uz grēkiem neraugies,q][ Visa pasaule tavā priekšā kā sīks svaru skāriens, kā rasas lāse agri no rīta, nokrītot zemē.k\O jo tev vienmēr iespējams veikt diženas lietas, un kas gan spētu pretoties tava delma spēkam?V[% Un pat bez visa tā – taisnības vajāti un tavas varenības dvesmas izkliedēti, no viena dvašas pūtiena tie būtu varējuši aiziet bojā. Bet visu tu esi izkārtojis pēc mēra un skaita, un svara,iZK un spētu viņus iznīcināt ne vien uzbrūkot, bet jau ar savu drausmo izskatu vien nomaitāt.Y' vai nepazīstamus zvērus, kas, jaunradīta niknuma pilni, elsojot dveš uguni, izplata dūmu dunoņu, šķiļ drausmas dzirksteles no acīm, X9 Tavai visuvarenai rokai, no bezveidīgā radījušai pasauli, tik tiešām netrūka nekā, – lai uzsūtītu neskaitāmus lāčus, trakojošus lauvas9Wm lai modinātu atziņu: ar ko grēko, ar to soda.OV Par sodu viņu aplamajām un netaisnīgajām domām, kurām, maldīgi sekojot, tie godināja bezsaprāta rāpuļus un prastus kustoņus, tu viņiem uzsūtīji bezsaprāta dzīvo radību bez skaita,'UG gan, izjutuši citādas slāpes nekā taisnīgie, ar izbailēm pēc notikušā apbrīnoja reiz upē iesviesto un atrasto, ko bija noraidījuši ar izsmieklu.gTG gan apjauta Kunga roku, dzirdot, ka citi saņēmuši dāvanā, ko paši piedzīvoja kā sodu,DS jo, notikumus pieminot ar nopūtām, tie cieta divējādi:HR  Gan klātesot, gan prombūtnē tie mocījās vienādā mērā,~Qu Kā tēvs tu pamācīdams pārbaudīji savējos, kā neiecietīgs ķēniņš – bezdievīgos izmeklēji tiesādams.P jo pārbaudījumos, ar kuriem tika iejūtīgi audzināti, tie saprata, cik smagas mokas cieta bezdievīgie, bargi tiesāti.NO ar slāpēm toreiz parādījis, cik ļoti viņu pretiniekus sodīji,vNe sods par rīkojumu bērnus slepkavot. Turpretim saviem ļaudīm tu devi papilnam ūdeni, nemaz tiem necerot,PM Vieniem saduļķotu asiņu saviļņotas upes mūžīgais tecējums –UL# jo, kas viņu naidniekiem bija sods, tas viņiem bezizejā bija glābiņš.K{ Slāpju pārņemti, viņi piesauca tevi, un tiem tika dots ūdens no kraujas klints, no cieta akmens remdētas slāpes;=Ju pretī stājās pretiniekiem, naidniekus atvairīja.YI+ Tie izstaigāja tuksnesi, kur nemājo neviens, un slēja teltis, kur ceļu nav,H  un darīja, lai svēta pravieša rokās labi izdotos viss, ko viņi veica. Dieva taisnīgums: israēlieši un ēģiptieši`G9 jo gudrība lūpas atvēra mēmajiem, tiem, kas vēl neprata runāt, valodu atraisīja7Fg un tādēļ bezdievīgo ieročus kā laupījumu guva taisnīgie. Tavu svēto vārdu, Kungs, dziesmās viņi cildināja, tavu roku, aizstāvētāju, vienbalsīgi daudzināja;PE Bet viņu naidniekus izdeldēja, no bezdibeņa dzīlēm tos uzvirmoja;MD pārveda viņus pār Sarkano jūru, ūdens vāliem cauri izvadīja.)CK svētajiem atdeva algu, ko ar saviem pūliņiem tie bija pelnījuši, pa brīnišķu ceļu tos vadīja, par patvērumu tapa dienā, par zvaigžņu guni naktī;nBU Kunga kalpa dvēselē iemājoja, bet ķēniņiem drausmiem ar zīmēm un brīnumiem pretī stājās,fAE Tā bija gudrība, kas svētus ļaudis, nepeļamu dzimtu, no apspiedējas tautas atbrīvoja,^@5 tam līdzi nokāpa cietuma bedrē un važās to neatstāja, bet sagādāja viņam valsts scepteri un varu pār saviem varmākām; kā meļus uzrādīja apmelotājus un viņu pašu ar mūžīgu godību apveltīja.a?; Tā bija gudrība, kas nepameta taisnīgo, kurš tika pārdots, bet izglāba no grēka;1>[ no naidniekiem paglāba, no tiem, kas glūn no slēpņa, aizsargāja un, lai viņš zinātu, ka dievbijība ir visvarenākā, tam uzvaru piešķīra grūtā cīniņā.M= kad alkatīgie apspieda, tā viņam bija balsts, to vērta bagātu;o<W Tā bija viņa, kas taisnīgo, kurš brāļa dusmu bēga, pa taisnākajām takām izvadīja, tam parādīja Dieva valstību, ļāva iepazīt to, kas svēts; ar panākumiem vainagoja pūliņus, ar bagātīgiem augļiem – darbus;B; Turpretim savus sekotājus gudrība izglāba grūtībās.R: Tik tiešām – tie, kas gudrībai pagāja garām, ne vien zaudēja spēju pazīt labo, bet arī atstāja piemiņu par savu neprātu pasaulei, lai nebūtu iespējams noslēpt, ar ko viņi pievīlās..9U Kā liecība tās ļaunumam joprojām no izkaltušas zemes dūmi kāpj, bez augļiem ražas laikā augi, kā piemineklis neticīgai dvēselei no sāls slejas stabs.8y Tā bija viņa, kas, bezdievīgajiem aizejot bojā, izglāba taisnīgo, tam bēgot no uguns, kas krita pār Pentapoli.E7 Tā bija viņa, kas, jukām pārņemot ļaunumā vienprātīgas tautas, taisnīgo pazina, Dieva priekšā nepeļamu saglabāja un uzturēja stipru, lai to neuzveiktu žēlums pret bērnu.p6Y Netaisnā dēļ applūda zeme, un atkal to izglāba gudrība, taisno vadot ceļā uz vienkārša koka.5 Turpretim netaisnais, aiz dusmām no viņas atkāpies, gāja bojā niknuma uzplūdiem līdzi, kādos noslepkavoja brāli.14] un apveltīja ar varu valdīt pār visu.3  Tā bija viņa, kas pasargāja pasaules tēvu – pirmveidoto, radīto un vienīgo, to piecēla no viņa paša pārkāpuma23 Vien šādi tika iztaisnotas zemes iemītnieku takas, kas tev ir patīkams, tas ļaudīm iemācīts; ir viņi glābti – pateicoties gudrībai.”{1o un kas gan tavu gribu izzinājis, ja neesi dāvinājis tu viņam gudrību un Svēto Garu sūtījis no augstumiem?0# Ar grūtībām mēs iztēlojamies, kas ir virs zemes, ar pūlēm atklājam, kas rokām satverams, bet kas gan izpētījis to, kas debesīs,b/= dvēseli smagi māc nīcīga miesa, domām bagātu prātu – no zemes darinātā telts.P. Nožēlojami taču ir mirstīgo spriedumi, nepastāvīgas mūsu domas,`-9 Kas citādi gan, būdams cilvēks, Dieva gribu pazīs? Kas izpratīs, ko vēlas Kungs?{,o Ar labvēlību tad tu pieņemsi visu, ko veikšu, tavu tautu taisnīgi tiesāšu un būšu tēva troņa cienīgs.i+K jo visu tā zina un saprot – ar apdomu mani vadīs darbos, ar savu godības spēku pasargās.*- No svētajām debesīm viņu atsūti, atsūti no sava godības troņa, lai pūliņos tā nāktu man talkā un lai es zinātu, kas labpatīk tev;*)M Ar tevi gudrība, kas zina tavus darbus, tev, pasauli radot, bijusi līdzās un izprot to, kas tavās acīs tīkams, ar taviem baušļiem saskanīgs un pareizs..(U svētnīcu teici uzcelt savā svētajā kalnā, altāri pilsētā, kur uzslieta tava telts – tās svētās telts atveids, kas tevis darināta kopš pirmsākumiem.a'; Par ķēniņu tu mani izraudzīji savai tautai, par tiesnesi saviem dēliem un meitām,~&u jo arī tad, ja kāds būtu pilnīgs starp cilvēku dēliem, bez gudrības, kas nāk no tevis, viņš nebūtu nekas.w%g tavs vergs es esmu, tavas kalpones dēls, vājš cilvēks, īsu dzīvi, bez izpratnes par bauslību un tiesu;w$g dāvā man gudrību, kas sēž līdzās tavam tronim, no sava bērnu pulka mani pārbaudījis neaizraidi, –R# pasauli pārvaldītu svēti un taisnīgi un godprātīgi spriestu tiesu,T"! un savā gudrībā cilvēku darījis, lai pār tevis radīto tas valdītu,P!  “Tēvu Dievs, Kungs žēlotājs, kas visu esi radījis ar savu vārdu[ /bet, apzinādamies, ka gudrību es iemantošu tikai tad, ja man to dāvās Dievs, – apzināšanās, no kā saņemta dāvana, liecināja par sapratni – pie Kunga vērsies, lūdzos un sacīju no visas sirds:>wvai, pareizāk, labs nesamaitātā ķermenī ienācu,]3Es biju puisis, apveltīts pēc dabas, un laimējies man bija saņemt labu dvēselic?ka draudzībā ar viņu – cēla bauda un nebeidzama bagātība – viņas veikumos, ka centienos būt viņas sabiedrībā – sapratne, un kopējā viedoklī – atzinība. Kā viņu iegūt, lūkodams, es klaiņoju.V%To visu apcerot, es sirdī pārdomāju, ka nemirstīgs, kas rados gudrībai,0YMājās atgriezies, pie viņas es atpūtīšos, jo attiecībās ar to rūgtums neiezogas un kopdzīvē ar viņu man jāpieredz nevis mokas, bet gan līksme un prieks.a;mani izdzirdot, bīsies varmākas drausmi; sapulcē izcelšos, drosmīgs būšu kaujā.9mPār novadiem valdīšu, man pakļausies tautas;s_ Viņas dēļ ar nemirstību būšu apveltīts un atstāšu mūžīgu piemiņu tiem, kas nāks pēc manis.y kad klusēšu – gaidīs; kad runāšu – uzmanīgi ieklausīsies; kad turpināšu runāt – saujā aizturēs elpu.a; par nekļūdīgu atzīs manos spriedumos, par apbrīnas vērtu uzskatīs vareno pulkā:K Viņas dēļ mani sanāksmēs godās, jaunu cienīs vecajo vidū, Tad nu nolēmu to ņemt par dzīvesbiedri, zinādams: man padomdevēja būs labklājībā un mani uzmundrinās rūpestos un bēdās.~uBet, ja kāds pēc daudzpusīgas pieredzes ilgojas, gudrība pagātni zina un nākotni izsecina, aplinkus teikto izprot un mīklaino atrisina, priekšlaikus zina, ko zīmes un brīnumi vēsta, ko nes ik mirkli laiks, ar ko ik laikmets beigsies.>uUn, ja kāds taisnīgumu mīl, tikumi – tie ir gudrības pūliņu auglis: mērenību viņa iemāca un apdomību, taisnīgumu un drosmi. Nekas nav dzīvē noderīgāks cilvēkiem.T!Ja liekams lietā prāts, kurš gan ir lielāks lietpratējs par gudrību?fEJa vēlama ir dzīvē bagātība, par visa darinātāju – par gudrību – kas bagātāks?Qjo Dieva zināšanā tā ir iesvētīta un Dieva darbos – izlēmēja.b=Ar Dievu kopā dzīvodama, tā izceļas ar savu dižciltību, mīl viņu visa Saimnieks, Jaunībā es viņu iemīlēju, kopš jaunības pēc viņas lūkojos, kā līgavu pārvest lūkoju un iemīlējos tās skaistumā.Z  /spēkpilna plešas no malas līdz malai un Visumu vislabākajā veidā pārvalda.? ypēc kuras nāk nakts, bet gudrību neuzveic ļaunums,l QTādēļ ka viņa daiļāka par sauli, par katru zvaigznāju, pārāka salīdzinājumā ar gaismu,D jo Dievs mīl vienīgi tos, kam gudrība ir dzīvesbiedre.'GViena pati – spēj visu, sevī nemainoties – visu atjauno; no svētas dvēseles uz svētu ejot, Dieva draugus un praviešus no paaudzes paaudzē audzina,taTā – mūžīgās gaismas atspulgs, spodrs Dieva darbīgā spēka spogulis un viņa labestības atveids.#jo tā ir Dieva varenības dvesma, Visuvaldītāja godības starojums, kas ne ar ko nesajaucas, tālab tajā nekas aptraipīts neielaužas.^5jo par ikvienu kustību ir kustīgāka gudrība savā skaidrībā tā visu caurauž,>uneaizturams, labvēlīgs un cilvēkus mīlošs, drošs, uzticams un nesatraucams, visvarens, visu pārredzošs, kas caurstrāvo ikvienu saprātīgo, skaidro, netverami smalko garu,jo to man iemācīja gudrība, it visā lietpratēja. Ir tajā gars, saprātīgs, svēts, viens vienīgs, daudzveidīgs, netverams un kustības pārpilns, dzidrs, neaptraipāms un nepārprotami skaidrs, ļauna nedarītājs, labā mīlētājs, skaudrs,?yLai cik apslēpts, lai cik atklāts bija – iepazinu,}dzīvnieku dabu un zvēru dziņas, vēju stiprumu un cilvēka domu gaitu, augu dažādību un sakņu dziedinošo spēku..Wgadu ritumus un zvaigžņu kārtību,I laiku iesākumu, galu un gaitu, saulgriežus un gadalaiku miju;~Viņš nemaldīgu izpratni man dāvājis par visu, kas ir, lai pazītu es pasauli tās sastāvdaļu kopumā un pamatelementu darbībā,S}Viņa rokās esam mēs un tas, ko sakām, izprotam, ikviena mūsu prasme.F|Lai Dievs man palīdz izteikties kā iecerēts un domāt atbilstoši dāvanām, ar kurām esmu apveltīts, jo viņš ir tas, kas vada gudrību, uz pareizā ceļa mudina atgriezties gudros.{-neizsīkstošu dārgumu krātuvi cilvēkiem. Kas, ar audzināšanā gūtajām dāvanām apveltīts, tajā smeļas, draudzību noslēdz ar Dievu.^z5 Bez aprēķina mācījos, bez skaudības dalos, neslēpju no citiem tās bagātību,iyK bet, tā kā gudrība valda pār labo, par visu līksmojos, nezinādams, ka viņa to radījusi.gxG Reizē ar gudrību man iekrita klēpī viss labais, neizmērojama bagātība, kas tai rokās,w  Par veselību un par skaistumu to karstāk iemīlēju, vēl vairāk nekā gaismu vēlējos, jo tā nemitas pat naktī spulgot.v/ Nevienu dārgakmeni tās vērtu neatzinu, jo līdzās gudrībai viss zelts – tik vien kā sauja smilšu, kā dubļi – sudrabs tās priekšā.kuOto augstāk vērtēju par scepteriem un troņiem, salīdzinot ar to, man bagātība nebija nekas.{toTādēļ lūdzos, un man tika dāvāta sapratne; karsti lūdzoties, saucu, un pār mani nāca gudrības gars, –Hs Viens visiem ceļš, pasaulē nākot, un vienāds – aizejot.8rkNav ķēniņa, kas dzīvi būtu sācis citādi.,qSmani ietina autiņos un aprūpēja.:pmPiedzimis arī es ievilku gaisu, kas kopīgs visiem, uz zemes nonākot, kas visiem viena, ļaujot – tāpat kā citi – atskanēt pirmajam brēcienam, kas visiem ir vienāds,\o1asinīs desmit mēnešos vīra sēklas un viņa apskāvienos gūtās baudas siets.n Arī es esmu mirstīgs, cilvēks kā visi citi, pirmdarinātā, no zemes veidotā, pēctecis; miesā izveidots mātes klēpī,@m{no maniem vārdiem tādēļ mācieties – un iegūsit!glGbet gudro daudzums – glābiņš pasaulei un saprātīgs ķēniņš – labklājība tautai;jkMturpretim izģindušai skaudībai es nebūšu ceļabiedrs: nav it nekā tai kopīga ar gudrību;hjIKas gan ir gudrība un kā tā cēlusies, vēstīšu, un noslēpumaino jums nenoklusēšu, no radīšanas pirmsākuma tās gaitām izsekošu, ar viņu iepazīstināšu skaidri un uzskatāmi un patiesībai garām nepaiešu; iun, ja par troņiem un scepteriem jūsmojat, patvaldnieki, kas valdāt pār tautām, godājiet gudrību – un valdīsit mūžīgi.Lhtātad tās ir alkas pēc gudrības, kas ved augšup uz valstību;'gIneiznīcība dara tuvu Dievam;_f7mīlēt nozīmē tās likumus ievērot; paklausība likumiem ir neiznīcības ķīla;}esGudrības patiesais aizsākums – alkas audzināšanai ļauties; pēc audzināšanas tiekties nozīmē to mīlēt;dtādēļ ka pati tā sevis cienīgos meklē, visapkārt klaidojot, tiem ceļā labvēlīgi atklājas, ik domā pretī nāk.vcejo gudrības apcerē – sapratnes pilnība, un, kas gudrības dēļ paliek nomodā, drīz būs bez bažām,Vb%kas pēc tās agri ceļas – nepagurs, bet atradīs to vārtos piesēdušu,Ba kas alkst – tos apsteidz, pirmā iepazīstinot ar sevi;}`s Spulga ir gudrība, tā nevīst nekad; kas viņu mīl – tiem viegli pamanāma; kas pēc tās tiecas – atrodama;W_' un tādēļ manus vārdus alkstiet, tos ilgojieties – un tiksit izglītoti.j^M Kas svēto svēti ievēro, tiks darīts svēts, un aizstāvību atradīs, kas skolots svētajā,k]O Jums, patvaldniekiem, mani vārdi veltīti, lai gudrību jūs izprastu, lai ceļā nenomaldītos.'\Ibet stipros strikti izmeklēs.%[Ckas visa Saimnieks, acis nenodurs, no diženuma nesamulsīs: ikviens – gan liels, gan mazs – ir viņa roku darbs, par visiem rūpējas viņš vienādi,^Z5Aiz līdzcietības necilajam piedodams, bet varen stingri varenie tiks pārbaudīti:rY]jums virsū trauksies viņš drausmi un krauji – pret augstu stāvošajiem nesaudzīgs būs spriedums. X Ja jūs, kas esat viņa valstības kalpi, nebūsit valdījuši taisnīgi, ievērojuši bauslību, dzīvojuši pēc Dieva gribas,WKunga dota jūsu vara, no Visuaugstā jūsu varenība, viņš jūsu darbus pārbaudīs, jūsu lēmumos rūpīgi ielūkosies.UV#ievērojiet jūs, kam vara pār ļaudīm, kas ar tautu daudzumu lepojaties:ZU /Tad nu klausieties, ķēniņi, un aptveriet; zemes malu valdītāji, ielāgojiet; TVarens vējš tiem pretī stās, kā viesulis izsijās; visu zemi postīs noziedzība, ļaundarība gāzīs valdnieku sēdekļus.Skā katapultas triekta, neganta kritīs krusa. Jūras ūdeņi aiz niknuma pret neprāšiem mutuļos, upes bez žēlastības raus dzelmē.mRSSkries zibens šautras nekļūdīgas un kā no cieši vilkta loka – no mākoņiem mērķī lidos,dQAasas dusmas par zobenu asinās, un viņam līdzās pret neprātīgajiem cīnīsies Visums.1P]nesatriecamu vairogu ņems – svētumu,XO)liks krūšu bruņas – taisnīgumu, bruņucepuri – vienlīdz taisnu tiesu,hNItvers pilnu bruņojumu – savu degsmi, par ieročiem, ar ko veikt naidniekus, darīs radīto,Mtos vainagos ar diženumu Kungs, tiem pieri ar daiļumu rotās. Viņš sargās tos ar savu labo roku, ar vairogu – ar savu delmu segs,XL)Mūžīgi turpretim dzīvo taisnīgie, Kunga atalgoti, Visuaugstā aprūpēti; [Tad atklāti un droši taisnīgais ieņems vietu saviem apspiedējiem un pūliņu nievātājiem pretī.r=]Par saviem grēkiem atbildēt tie, baiļu mākti, nāks, un vaigu vaigā apsūdzēs tos viņu noziegumi.6<eun tad viņi būs negodā krituši līķi, uz visu mūžību apsmiekls mirušo vidū, jo mēmus viņš zemē tos trieks, no pamatiem izkustinās, par tuksnesi pārvērtīs.N;Redzēs tie – un nicinās, bet par viņiem pašiem smiesies Kungs;v:eRedzēs ļaudis gudrā dzīves galu, bet neaptvers, ko viņam iecerējis Kungs, kālab to saucis drošībā.9%Taisnīgais, kas guris cīņā, tiesu spriedīs bezdievīgajam, kas dzīvo; strauji pilnīgotais jaunībā – netaisnajam sirmgalvja gados.i8Kka savus izredzētos Dievs ar žēlastību apveltī un žēlo, ka aprauga viņš savus svētos.7-jo Kungam bija patīkama viņa dvēsele, ko tādēļ aizsauca ar steigu prom no ļaunā vidus. Bet ļaudis redz un nesaprot un prātā neapsver,U6# Īsā laika sprīdī pilnīgots, garu gadu gājumu taisnīgais piepildīja,p5Y jo nekrietnības burvība vājina labo un kaislību virpuļos sagriežas prāts, kas nepazīst ļauna.^45 nolaupīja, lai sirdsapziņu nesamaitā ļaunums, lai viltīgums dvēseli nepieviļ,g3G Dievs iemīlēja taisnīgo, kas bija kļuvis viņam patīkams, no grēkotāju vidus aizsauca,|2q tas, ko ļaudis sauc par sudrabu matos, ir prātīgums, un nevainojama dzīve – redzi, kas ir sirmgalvja vecums.\11jo ne jau ilga mūža dēļ vecums ir pelnījis cieņu, ne jau gados tas mērāms:F0Bet taisnīgajam būs atpūta, pat ja viņš nelaikā mirtu,]/3jo liegtās skaujās ieņemtie bērni par vecāku ļaunumu liecinās tiesas dienā.y.kdzinumus vēl jaunus aplauzīs. Neizmantojams – negatavs un uzturā nelietojams būs auglis, nekam nederīgs,s-_pat ja zaros sakuplos uz brīdi, ļodzīgi augušas, svārstīsies vējā, vētra ar saknēm tās izraus,,+Turpretim bērnu daudzums nelīdzēs bezdievīgo pulkam, no ārlaulības atvasēm neviena neiesakņosies dziļi, droša pamata nebūs nevienai; +kā piemēram seko, ko zudušu apraud, kas, uzvaras balvas guvusi godīgā cīniņā, iet vainagota svinīgu gājienu mūžībā.* Labāk dzīve bez bērniem, bet tikumīga – jo nemirstīgā piemiņā ir tikums, gan Dievam, gan cilvēkiem zināms –,.)Wjo netaisno dzimums ņem sliktu galu.Q(ja agri mirs, mirs bezcerībā un mierinājumu negūs sprieduma dienā,K'ja dzīvos ilgi, cieņu nebaudīs un vecumdienās netiks godāti;g&GTurpretim neuzticīgo bērniem brieduma nebūs, un iznīks neatļautās laulībās dzimušie:Q%jo pūlēm pēc labā ir teicami augļi un drošas saknes ir sapratnei.E$un einuhs svētlaimīgs, kas nerīkojas noziedzīgi, pret Kungu ļaunu neperina, – ar žēlastību izcilu tiks apveltīts par savu uzticību, ar dalību vislīksmāko Kunga svētnīcā;## Patiesi svētlaimīga neauglīgā, ja vien nevainojama un neatļautā gultā neguļas: tā augļus baudīs, kad dvēseles apraudzīs Dievs;|"q nelgas viņu sievas, bērni nekrietni un pēcnācēji nolādēti. Taisnīgo neauglība un bezdievīgo bērnu pulks! Kā nožēlojams tas, kas gudrību un audzināšanu nicina, tā veltas viņu cerības, pūles neauglīgas, veltīgs darbs,   Turpretī dievbijīgie, no taisnīgā novērsušies, no Kunga atkāpušies, saņems sodu ko pelnījuši par saviem apsvērumiem.@y Patiesību sapratīs, kas paļaujas uz viņu; kas uzticējies – viņa mīlestībā paliks, jo viņš ar žēlastību apveltī un žēlo savus svētos un savus izredzētos apmeklē.\1Tie tiesās tautas un valstis valdīs, viņu ķēniņš mūžu mūžos būs Kungs._7Tie, Kungam ierodoties, atmirdzēs, tie būs kā dzirkstis, kas caur pelavām skries.fEkā kausējamā krāsnī zeltu viņš tos pārbaudīja un pieņēma kā pilnupura ziedojumu.  Mazliet pārmācīti audzinot, tie lieliem labumiem tiks apveltīti, jo Dievs, tos izvērtējis, atzina par sevis cienīgiem –V%pat ja ļaužu acīs tie būtu sodīti, pilna nemirstības ir viņu cerība.Fpar postu – šķiršanās no mums, bet viņi mājo mierā:^5neprātīgo acīs tie šķiet miruši, par nelaimi tiek uzskatīta viņu aiziešana,J Turpretim taisnīgo dvēseles ir Dieva rokās, tos mokas neskars;`9Nāve pasaulē ienāca velna skaudības dēļ. Tie nāvi piedzīvo, kas pieder nāvei.U#jo neiznīcībai cilvēku radījis Dievs, par savas dabas atveidu darījis.~unepazīstot Dieva noslēpumus, necerot gūt dievbijības algu, noniecinot goda balvu, ko bezvainas dvēseles saņem,<sAkli savā ļaunumā, tie šādi spriež un alojas,iKar kaunpilnu nāvi sodīsim, jo taču – tā viņš apgalvo – būs, kas to apraudzīšot!”oWPārbaudīsim viņu nievām un mokām, lai iepazītu viņa iecietību un viņa pacietību izpētītu;b=ja taisnīgais būs Dieva Dēls, Dievs viņam palīdzēs un glābs no pretinieku rokām.^5Paskatīsim, cik patiesi ir viņa vārdi, pārliecināsimies, kāds būs viņa gals::mMēs viņa acīs – viltota nauda, no mūsu ceļiem viņš vairās kā no visa, kas nešķīsts, taisnīgo dzīves galu teic svētlaimīgu un Dievu dižodamies sauc par tēvu.P jo viņa dzīve nav tāda kā citiem, pavisam citādas ir viņa takas.X )Viņš – apsūdzība mūsu uzskatiem, vien uzlūkojot viņu, mums jau smagi,L  Viņš apgalvo, ka Dievu pazīstot, un sevi sauc par Kunga bērnu._ 7 No slēpņa uzglūnēsim taisnīgajam – viņš ir par apgrūtinājumu; pretojas tam, ko darām, par pārkāpumiem peļ, ka bauslību mēs neievērojam, un pārmet mums, ka grēkojam pret to, kā esam audzināti.  ~T}}P||u{{@zzAyy8xx@www,v*utt?ssCrqqNpooTnnVmm(ll?kkUjj/ihgff|eegddkcybb a``__^]]e]\[[NZZ.YYXXWpVVBUTT6SSDRRQQ$PPQOeNNMLLyKKJJNII-HHGqFEEnDDCBB AZ@@l@?H>>Q==%<<;;2::W988G766p55v44+33.2k21100p//'..Y--,,;++**q*))J(((6'&&%%u%$$B##""0!!! 6e8x$TsDt \)5*|"N| I8 ;  Y  E :i <F&^cJ jo ir kauns, kas ieved grēkā, un ir godpilns un cildens kauns.Y+Izturies atbilstoši mirklim: no ļaunā vairies, taču nekaunies būt tu pats,[/Turpretī, ja viņš maldos aizklīdīs, tā viņu pametīs un bojāejai atstās.nUlai, pazīstama ļaudamās, pie viņa atgrieztos. Tā viņu ielīksmos un savus noslēpumus atklās.H jo, izliekoties nepazīstama, tā iesākumā līdztekus ies, bailes un biklumu viesīs un mocīs audzinot, līdz dvēselē viņš tai uzticēsies. Ar savām prasībām tā viņu pārbaudīs,b=Vien uzticot sevi gudrībai, var iemantot gudrību un atstāt mantojumā pēcnācējiem,^5Kas gudrību uzklausa, tiesās tautas; kas viņai veltījies, tas mājos drošībā.\~1Kas viņai svēti kalpo, tie kalpo Svētajam. Kas viņu mīl, tos mīl arī Kungs.Q} Kam ir gudrība, iemantos godību, kur vien ies, – Kungs svētīs to.g|G Kas gudrību mīl, mīl dzīvību, kas agri ceļas iegūt gudrību, ar līksmību pildīsies.R{ Ceļ godā savus dēlus gudrība, tos pieņem, kas pēc viņas lūkojas.z/ Kam tēva nav, esi kā tēvs, viņu mātei – atraitņa vietā, tad Visuaugstākajam būsi kā dēls un vairāk nekā māte viņš tevi mīlēs.kyO Kas netaisnību cieš – to glāb no netaisnā rokām, un, izspriežot taisnību, neesi gļēvs!\x1Pievērs ausi, lai uzklausītu nabago, un viņa sveicienu atņem ar lēnprātību!Zw-Esi iemīļots sapulcējušos vidū, ar diženo tiekoties, pazemīgi liec galvu!kvOjo, viņam tevi nolādot dvēseles rūgtumā, tas, kurš viņu ir radījis, lūgšanu uzklausīs.^u5Nenovērsies, uzlūkojot trūkumcietēju, un nedod iemeslu cilvēkam tevi nolādēt,Qtnenoraidi lūdzēju, kas vairās spaidu, un nenovērs vaigu no nabagā!]s3Neapkrauj ar rūpēm saniknotu sirdi un neatstāj ubagu noskatāmies pēc dāvanas;Qrnesāpini izsalkušā dvēseli un nesanikno vīru, kas ir bez rocības!Sq !Bērns, neatņem nabagam iztiku un velti noskatāmies neatstāj trūcīgo;dpAatlīdzinātājs glabā atmiņā devēja labvēlību un kritiena brīdī viņu atbalstīs.QoLiesmojošu uguni dzēš ūdens, grēkus deldē žēlastības dāvanas:an;turpretī saprātīgajam pēc līdzībām tiecas sirds, un vērīgu ausi alkst gudrais.Ym+Nav dziedināms ar iedomību skartais, jo ļaunuma asns ir viņā iesakņojies;cl?kam nepadevīga sirds, to grūtības smagi māks, un grēku pie grēka krās grēcinieks.ak;Kam nepadevīga sirds, tam ļauni beigsies mūžs, kas briesmas mīl, ies tajās bojā;PjKam acu zīlīšu nav, nav gaismas; kam zināšanu nav, nav gudrības.zimbet savu pieņēmumu dēļ daudzi ir maldījušies, un aplamu iedomu dēļ tos pievīlušas spriešanas spējas.{hoKas ir pāri pār tavām iespējām, tam neveltī liekas pūles, jo cilvēka sapratni pārspēj tev parādītais,Vg%kas tev ir piesacīts, to pārdomā, jo tev nav vajadzības pēc apslēptā.cf?Nelūkojies pēc tā, kas tev par grūtu, kas nav tavos spēkos – necenties izdibināt;Letādēļ ka liela ir Kunga varenība, bet viņu godina pazemīgie.ad;izcilo un ievērojamo ir daudz, bet savus noslēpumus viņš atklāj lēnprātīgajiem,Zc-Jo dižāks esi, jo vairāk zemojies, un Kunga priekšā atradīsi žēlastību:lbQEsi lēnprātīgs, īstenojot savas ieceres, bērns, un tevi mīlēs cilvēks, kas Dievam tīkams.aa;Kas pamet nelaimē tēvu – ir kā zaimotājs, kas sanikno māti – Kunga nolādēts.i`Kto pieminēs Kungs, kad pār tevi nāks ciešanas: kā sarma liegā laikā tavi grēki gaisīs.c_?jo žēlsirdība pret tēvu netiks aizmirsta, to ieskaitīs tev norēķinā par grēkiem,i^K Pat ja saprāts viņu atstātu, esi iecietīgs un savos spēka gados neizrādi viņam necieņu,V]% Bērns, palīdzi tēvam viņa vecumdienās, nesāpini, kamēr viņš dzīvo!Y\+ cilvēkam godu dara godbijība pret tēvu; necieņa pret māti apkauno bērnus.M[ Nelepojies, negodādams tēvu, – jo tēva negods tev nedara godu:XZ) jo bērniem namu uzceļ tēva svētība, bet mātes lāsts izceļ ar pamatiem.YY+Gan ar darbiem, gan vārdiem godā tēvu, lai viņa svētība nāktu pār tevi,NXKas bīstas Kunga, godās tēvu un kā saimniekiem kalpos vecākiem.\W1Kas tēvu godina, piedzīvos ilgu mūžu; kas Kungu klausa, atpūtu dāvā mātei.WV'Kas godā tēvu, to ielīksmos bērni, un viņa lūgšanas tiks uzklausītas.5Uekas māti godina, ir kā dārgumu krājējs./TYKas godā tēvu, gandara par grēkiem;TS!jo Kungs ceļ godā tēvu pār bērniem un tiem par lēmēju ieceļ māti.RR Bērni, uzklausiet mani, tēvu, man paklausiet – un jūs izglābsities,fQEmetīsimies Kunga, nevis ļaužu rokās, – cik viņa diženums liels, tik apžēlošanās.UP#Kas bīstas Kunga, gatavosies sirdī un dvēselē zemosies viņa priekšā:sO_Pēc Kunga labvēlības lūkosies, kas viņa bīstas, un viņa bauslības pilni būs tie, kas viņu mīl.mNSKas bīstas Kunga, viņa teikto uzticīgi ievēros, no viņa takām nenovirzīsies, kas viņu mīl.cM?Bēdas jums, kam pietrūcis pacietības! Ko darīsit, kad apraudzīs un piemeklēs Kungs?SL Bēdas gurdai sirdij, jo nav tai paļāvības, – nebūs tai patvēruma!cK? Bēdas gļēvai sirdij un nolaistām rokām, un grēcīgajam, kas sācis divējus ceļus!vJe Tik tiešām – Kungs ir žēlsirdīgs un žēlo, no grēkiem atbrīvo, kad piemeklē ciešanas – glābj.>Iu Verieties senajās paaudzēs un raugiet: kurš gan ir apkaunots, kas Kungam uzticējies? Kas viņu uzticīgi bijājis un ticis atstāts? Kas viņu piesaucis un palicis neievērots?"H= Jūs, kas bīstaties Kunga, lolojiet cerību pēc labā, pēc mūžīgas līksmes un žēlastības, jo ar mūžīgu dāvanu un prieku viņš atlīdzina.bG=Jūs, kas bīstaties Kunga, paļaujieties uz viņu, un neaizmetīsies solis jūsu algai.kFOJūs, kas bīstaties Kunga, gaidiet viņa žēlastību un nenovirzieties sāņus, lai nepakristu.dEAPaļaujies uz viņu, un viņš tev palīdzēs, esi taisns savās gaitās un ceri uz viņu!yDkjo zeltu pārbauda ugunī, bet Dievam patīkamos – pazemojumu ēzē. Slimībās un trūkumā uzticies viņam!KCLai kas tev gadītos, pieņem visu un pazemojumos esi pacietīgs,mBSPieķeries Kungam un neatkāpies, un mūža beigās tu būsi apveltīts ar daudziem pēcnācējiem.VA%Esi taisns savā sirdī un neatlaidies, un nelaimes brīdī nepārsteidzies!M@ Ja tev padomā kalpot Kungam, bērns, sagatavojies pārbaudījumiem![? 1Nepaaugstini sevi, lai tu nekristu, pats sevi neiegrūstu negodā! Kungs tavus noslēpumus darīs zināmus un sapulcējušos vidū tevi apkaunos, ja būsi tuvojies viņam bez bijības, ar viltības pilnu sirdi.7> kNeliekuļo cilvēku dēļ un uzmani savu mēli!c= ANekļūsti neuzticīgs – neatmet bijību pret Kungu, netuvojies viņam divkosīgu sirdi!r< _jo bijība pret Kungu nozīmē gudrību un audzinātību, ticība un lēnprātība – viņa labvēlību.W; )Ievēro baušļus, ja alksti gudrības, un bagāti ar to tevi apveltīs Kungs,]: 5Gudrības tīnēs ir sakāmvārdu atziņas, taču dievbijīgums grēciniekiem riebj.~9 wtikām viņš sakāmo slēps, līdz īstais brīdis būs klāt, – un daudzas lūpas tad stāstīs par viņa apdomu.q8 ]Iecietīgais neļaujas iekaist, līdz īstais brīdis ir klāt, – un beidzot viņš atplaukst priekā;U7 %Netaisnam niknumam attaisnojuma nav. Nes pašam postu sīks niknuma atsvars.E6 Bijība pret Kungu atvaira grēkus, kliedē jebkuras dusmas.U5 %Gudrība sakņojas bijībā pret Kungu un zarojas atvasēs – mūža gados.4 Kungs gudrību ir redzējis un izmērojis. Viņš atziņu un izpratni kā lietu sijā, ceļ godā tos, kam piemīt gudrība.\3 3Bijība pret Kungu – gudrības vainags, kam pateicoties zeļ miers un veselība plaukst. Gan viens, gan otrs ir Dieva dāvana, lai būtu labklājība, un aizvien vairāk ar ko lepoties ir tiem, kas viņu mīl.J2 visu savu namu ar labumiem piepildīs, klētis – ar savu ražu.a1 =Bijība pret Kungu – vispilnīgākā gudrība, kas ļaudis reibina ar saviem augļiem,k0 Qmūžības grodi, kas, ieligzdojušies cilvēku vidū un viņiem uzticēti, paliks pēcnācējiem.[/ 1Bijība pret Kungu ir gudrības pamatā, reizē ar ticīgo mātes klēpī radīta,m. U Kad mūžs būs galā, labi klāsies tam, kas Kunga bīstas, kad dienas beigsies, to svētīs Kungs.)- M bijība pret Kungu ielīksmo sirdi, iepriecina, aplaimo un vairo mūža dienu skaitu. Bijību pret Kungu dāvā Kungs pats: viņš sprauž ceļu uz mīlestību.J,  Bijība pret Kungu ir gods un lepnums, prieks un gaviļu vainags;^+ 7 ik dzīvai būtnei – cik nu kurai – iedalījis, tiem dāsni piešķirdams, kas viņu mīl. Mīlestība pret Dievu ir izcila gudrība, ko viņš piešķir ikvienam, kam atklājas, lai tas varētu skatīt viņu.m* U Ar gudrību, ko pats ir radījis, ko redzējis un izmērojis, viņš visus savus darbus apveltījis,U) %Viens vien ir gudrs un gauži bijājams savā valdnieka sēdeklī – Kungs.X( +Kas gan ir iepazinis, ko zina gudrība? Kas gan ir izpratis, ko tik tā neprot?[' 1Kam gan ir atklāts, kur sakņojas gudrība? Kam ir zināms tās varenais veikums?a& =Gudrības avots – Dieva Vārds debesu augstumos, tās tērces – mūžīgie baušļi.c% APirms visa radītā ir radīta gudrība, kopš mūžīgiem laikiem ir sapratne izpratēja.W$ )Kas debess tāles un zemes plašumus izpētīs, bezdibens dzīles un gudrību?X# +Kas gan saskaitīs, cik jūrā smilšu graudu, lietū lāšu, dienu mūžībā?G" No Kunga ir visa gudrība, ar viņu – uz mūžīgiem laikiem.!It visā, Kungs, tu savu tautu cildināji, ar godību apveltīji un nemitēji rūpēties, vienmēr un visur nākdams talkā. bet negandēja liesmas tajās klejojošo iznīcīgo dzīvo būtņu miesu un nekausēja viegli kūstošo, ledum līdzīgo debesu nektāru.QUguns ūdenī saglabāja savu spēku, un spēju dzēst zaudēja ūdens,lQPar ūdens iemītniekiem pārvērtās uz zemes dzīvojošie, un peldošie uz sauszemi pārcēlās.GUn, ielūkojoties notikumos, var skaidri secināt: kā stīgu spēlē notis maina toņkārtu, aizvien to pašu melodiju turpinot, tā, saskaņojoties no jauna, vietām mijās pamatelementi. Vēl aklums viņus sita kā tos – pie taisnīgā durvīm –, kas meklēja katrs savu durvju ieeju, kad viņus ietina tumsa.b=bet, ka, ar svinībām tos uzņēmuši, jau līdztiesīgus smagos spaidu darbos mocīja.dAUn ne tā vien! Vēl cits tos gaida sods – ka sveštautiešus ne vien uzņēma ar naidu,gGVieni neuzņēma nezinātājus, kas dzīvoja līdzās, otri – savus labdarus paverdzināja.Y+ Un zīmju – nevaldāmu zibeņu pieteikts, sods viens pēc otra nāca pār grēciniekiem, kas taisnīgi cieta savas ļaunās rīcības dēļ, jo bija izturējušies ar visļaunāko naidu pret svešiniekiem.;q no jūras cēlās dižpaipala, lai tos sātinātu.gG Un pēcāk, kāres jundīti, lepnus ēdienus prasīdami, tie redzēja jaunas sugas putnus –y jo atcerējās vēl, kā trimdā dzīvnieku vietā zeme vairoja knišļus, zivju vietā upe izvirda vardes bez skaita._7 Kā zirgi tie spriņģoja, kā jēri lēkāja, tevi, Kungs, slavēja, savu Glābēju,eCko, pārsteidzošus brīnumus skatījuši, šķērsoja tie, pār kuriem klājās tava roka.>uVarēja mākoni redzēt nometni apēnojam, no pirmējā ūdens iznirstam sausu zemi, no Sarkanās jūras – bez grūtībām ejamu ceļu un bangu vālu vietā – zaļu līdzenumu,7Un taviem rīkojumiem paklausīgs viss radītais no jauna savās īpašībās tika pārveidots, lai tavi bērni būtu pasargāti un paliktu neskarti.U#lai tava tauta veiktu brīnumainu ceļu, bet viņi rastu nedzirdētu nāvi.3Tādā galējībā tos aizrāva pelnīts liktenis, liekot tiem aizmirst piedzīvoto, lai atlikušo soda mēru līdz galam viņi pildītu ar mokām,$Ajo, vēl pašiem sērojot, vēl mirušos bērēs apraudot, tie citai neprātīgai domai ļāvās un vajāja kā bēgļus tos, ko bija izvadījuši ceļā.e Cka atļāvuši ceļā doties, ar skubu projām raidījuši, tie nožēlos un vajās viņus,  Pret bezdievīgajiem turpretim līdz pat beigām brāzās dusmas bez žēlastības, jo viņš jau iepriekš zināja, ko darīs tie:m STā visa priekšā atkāpās un bijās izdeldētājs. Tiem bija diezgan dusmas vienreiz piedzīvot.G Uz viņa ietērpa, kas sniedzās līdz pat kāju pēdām, – visa pasaule, un tēvu godība – uz četrās rindās izkārtotā dārgakmeņu kaluma, uz diadēmas galvā – tavs diženums. #Kad jau kaudzēm cits pār citu bija sakrituši mirušie, viņš, vidū nostājies, triecienu atvairīja, pušu cirta ceļu pie dzīvajiem.$ANevis ar miesas spēku vai ieroču tvirtumu viņš nedienu veica, bet gan, pieminot ar tēviem slēgto derību un zvērestus, viņš pakļāva sodītāju.\1jo atsteidzies ar saviem kalpošanas ieročiem lūgšanu un samierināšanas vīraku – nevainojams vīrs cīnījās viņu labā. Stājies pretī niknumam viņš nelaimi apturēja, pierādot, ka ir tavs kalps.{Un, lai gan arī taisnīgie pieredzēja nāves skārienu, lai gan liels bija tuksnesī nokauto skaits, dusmas neieilga,xiko, viņus iztrūcinot, bija atklājuši sapņi, lai viņi neaizietu bojā, nezinot, kādēļ tik ļoti cieš.[/un visi, kur kurais izsvaidīti, pa pusei miruši, pauda iemeslu, kādēļ mirst,X)Baisas murgu ainas viņus tūdaļ satrauca un pārņēma negaidītas izbailes,  ar asu zobenu – ar tavu vienlīdz taisnprātīgo rīkojumu un, stāvot uz zemes, debesis skardams, piepildīja visu ar nāvi.#no debesīm – no ķēnišķā troņa lejup lecot, tavs visvarenais Vārds – skaudrs cīnītājs – ieradās postam lemtās zemes vidūkOJo, kad visu bija pārņēmis rāms klusums un nakts līdz pusei bija aizsteigusies savā gaitā, Kas it visam bija atteikušies ticēt burvestību dēļ, tie, pirmdzimtajiem ejot bojā, atzina tavu tautu par Dieva dēlu.~3 Vienā un tai pašā nāvē mirušo visiem bija bez skaita; lai apbedītu, nepietika dzīvo, jo vienā mirklī iznīka to visvērtīgākā paaudze.t}a ar vienu mēru tika pārmācīts gan vergs, gan saimnieks, ko cieta vienkāršs cilvēks, cieta valdnieks.{|o Iepretī skanēja naidnieku nevienbalsīgais kliedziens, atplūda par bērniem sērojošo žēlabainās vaimanas;P{ Slepus svētie bērni ziedoja upurī labo un, ieskandējuši svētās tēvu slavas dziesmas, vienprātīgi apņēmās sekot dievišķības likumam – vienlīdz dalīties kā labajā, tā briesmās.Kzar ko tu pretiniekus sodīji, ar to mūs aicinādams godā cēli._y7Taisnīgo glābiņš, naidnieku bojāeja – gan vienu, gan otru gaidīja tava tauta;xJau iepriekš mūsu tēviem bija zināma šī nakts, lai, droši zinot solījumus, uz kuriem paļāvās, tie smeltos drosmi.Aw{Un tiem, kas lēma nāvei vēl runāt nespējīgos svēto bērnus – viens vienīgs izliktenis izglābās – par sodu nolaupīji viņējos, it visus iznīcinot nevaldāmos ūdeņos.Zv-Turpretim zaudēt gaismu un nonākt cietumā tik tiešām bija pelnījuši tie, kas ieslodzījumā turēja tavus dēlus, ar kuru starpniecību pasaulei bija jāsaņem dāvanā bauslības neiznīcīgā gaisma."u=Viņus tu apgādāji ar gluži ko citu: ar liesmojošu uguns stabu – vadoni nezināmajā ceļā, ar tiesību ievērotājas svešatnes saudzīgo sauli.qt[kuriem pateicās, jo tie neatdarīja par netaisnībām, un kuriem lūdza piedošanu par domstarpībām.!s =Gaisma turpretim jo spoža bija taviem svētajiem, kuru balsis viņi dzirdēja, aprises neredzot, un kurus teica svētlaimīgus, jo tie nebija cietuši,(rIbet viņiem vienīgajiem pāri klājās smaga nakts – tās tumsas ataina, kas bija ceļā tos ieskaut, un viņi paši sev bija vēl nepanesamāki par tumsu!LqSpožas gaismas apspīdēta, visa pasaule nodevās saviem darbiem,ppYvai brūkošu klinšu raupjā dārdoņa, vai neredzams skrējiens, dzīvniekiem aizlēkšojot, vai visnegantāko zvēru rēkoņa, no kalnu iedobumiem atsviezdamās atbalss – viss, drausmi biedējošs, spēju kustēties laupīja.9okjo vienas un tās pašas tumsas važas visus sasaistīja. Vai tas bija stabulētājs vējš, vai putnu daiļskanīgās balsis izplestajos zaros, vai ūdens, aizdunot ar sparu,n1Vai zemniekam, negaidot pārsteigtam, vai ganam vai rokpelnim, smagi strādājot vientuļā laukā, ikvienam vajadzēja ļauties nenovēršamajam,umcUn ieslodzīts cietumā – ne no dzelzs darinātā – tā tika uzraudzīts ikviens, lai kur ar nokritīs.l3te baisu rēgu vajāti, te, dvēseles spēkiem atstājoties, spēju kustēties zaudējuši, jo pāri tiem vēlās pēkšņas un negaidītas bailes.0kY Un tā šajā patiesi bezspēcīgajā naktī, kas augšup kāpa no visdziļākajiem bezspēcīgās mirušo valstības ielokiem, vienu un to pašu miegu viņi gulēja,hjI Jo mazāk var apjaust to, kas sagaidāms, jo draudīgāka šķiet neziņa, kas mokām pamatā.Wi' jo bailes jau nav nekas cits kā vien prāta spēju atteikšanās palīdzēt.rh] Tik ļoti gļēvs ir ļaunums, ko paša liecība tiesā, ko sirdsapziņas mocītu, pavada nospiedošais,Xg) Lai gan nekas briesmīgs tos nebiedēja, jau kukaiņu garāmiešanas vien un rāpuļu švīkstoņas iztramdīti, viņi, vai mirstot aiz bailēm, uzlūkot liedzās pat gaisu, no kā nekur nevar izvairīties.yfktie, kuri bailes un nemieru solījās izdzīt no sirgstošās dvēseles, paši sirga ar smieklīgām izbailēm.SeBurvestību mākai nesekmējās māņi; lepnais padoms pieredzēja kaunu:/dWVien drausmu pilna guns, neviena neiedegta, izcauri plaikšņodama, viņiem parādījās; bet šāda nebijuša skata šausminātiem redzamais šķita vēl ļaunāks.|cqTik stipras uguns nebija, kas spētu gaismot. Spulgo zvaigžņu liesmas neuzdrīkstējās apmirdzēt drūmo nakti.4baPat visapslēptākajās pakaktēs glābjoties, viņi nepaglābās no bailēm, šausma skandoņa šķindot tos apņēma, vaiksti rādījās nomāktiem vaigiem, bez smaida.#a?jo viņi, kas bija iedomājušies, ka nespodrs nemiņas aizkars slēps slepenos grēkus, tika izklīdināti, pārbijušies un satraukti, ieraugot rēgus.g`GDomādami, ka ir apspieduši svēto tautu, viņi paši, kuriem bauslības nav, no mūžīgās apredzības bēgot, savu pajumšu gūstā bija sagūluši, tumsas savažoti, dziļas un ilgas nakts dzelžos sakaltām kājām,a_ =Diži ir tavi spriedumi, nav viegli skaidrojami, redzi, tādēļ nemācītie maldījās.j^Mjo kā sarma ziemā izkusīs nepateicīgo cerētais un aiztecēs kā nekam neizmantojams ūdens.{]olai būtu zināms: pirms saules lēkta jāsteidzas tev pateikties, pie tevis jāvēršas, pirms gaisma uzlēkusi,_\7Tādēļ, viena acumirklīga saulstara sildīts, izkusa tas, ko neiznīcināja uguns,[5lai tavi dēli, Kungs, kurus tu iemīlēji, apzinātos, ka nevis dažādu sugu augļi baro cilvēku, bet gan tavs vārds uztur tos, kas tev uzticas.Z%Tādēļ arī toreiz, pārvēršoties par itin visu, kā vajadzības māktie vēlējās, tavai dāvanai, visa barotājai, kalpoja radītais,Y%Jo kalpojot tev, Radītājam, sasprindzina spēkus radītais, lai netaisnību sodītu, un atslābst, labu darot tiem, kas paļaujas uz tevi.SXbet citkārt pats aizmirst savu spēku, lai tiktu paēdināti taisnīgie.W/Sniegs un ledus izturēja ugunī un nekusa, lai viņi zinātu, ka, krusā liesmojot, caur lietus gāzmām zibeņojot uguns posta naidnieka ražu,,VQjo uzturā, ko devi, atklājās tava saldme pret taviem bērniem – kādu kuram gribējās, tādu garšu pieņēma ēdiens, īstenodams katra saņēmēja vēlmi.6UeTā vietā – ar eņģeļu ēdienu tu mieloji savu tautu, no debesīm nenogurstoši sniegdams jau gatavu maizi, kas spēj sniegt jebkuru baudu un atbilst ikkatrai garšai,TBet citkārt, pārspējot to, ko spēj uguns, liesma sprēgāja ūdens vidū, lai iznīcinātu, ko radījusi netaisnā zeme.S5Tā dažkārt liesma pieklusa, lai nesadegtu radījumi, kas bija uzsūtīti bezdievīgajiem, un viņi redzot apjaustu – tos vajā Dieva spriedums.*RMTādēļ ūdenī, kas apdzēš visu, uguns – un tas ir vispārsteidzošākais – vēl vairāk pieņēmās spēkā, jo Visums ir taisnīgo aizstāvis cīņā.CQUn, tā kā bezdievīgie tevi liedzās pazīt, ar tava delma spēku tika šaustīti: gan vajāja tos nebijušas lietusgāzes, krusas brāzmas, nepielūdzami negaisi, gan deldēja uguns.3PaBet no tavas rokas nav iespējams izbēgt.O'Turpretim cilvēks savā ļaunumā gan nonāvē, bet nespēj nedz aizlidojošo dvašu atsaukt, nedz no mirušo valstības dvēseli atbrīvot.pNY jo vara tev pār dzīvību un nāvi – uz mirušo valstības vārtiem lejup tu vadi un atkal augšup.mMS Patiesi, ne jau augs vai ziede viņus atveseļoja, bet gan tavs, Kungs, visus dziedinošais vārds,*LM Tie tika sadzelti, lai atcerētos tavus baušļus, bet tūdaļ izglābti, lai nogāztos dziļā atmiņas trūkumā un nebūtu jāšķiras no tavas labvēlības. K Turpretī tavus dēlus nespēja uzveikt pat indīgu čūsku dzēlieni, jo tava žēlastība panācās pretī un viņus dziedināja.:Jm Jo viņus taču nonāvēja siseņu un mušu kodieni un nebija rodamas zāles, lai glābtu dzīvību, tādēļ ka viņi bija pelnījuši, lai ar tādām radībām tiktu sodīti.mISkas šādi vēlējies pārliecināt mūsu naidniekus, ka tu esi tas, kurš atbrīvo no visa ļauna.QHNevis uzlūkotais pievērsušos izglāba, bet gan tu, visu Pestītājs,GPārmācībai īsu brīdi šaustīti ar izbailēm, pestīšanas zīmi viņi saņēma, lai tavas bauslības bausli pieminētu.F3Arī tad, kad pār viņiem nāca negantu nezvēru niknums un tie gāja bojā no lokanu čūsku dzēlieniem, tavas dusmas neturpinājās bezgalīgi.|Eqjo nepielūdzams trūkums bijis jāpieredz apspiedējiem, bet viņiem – tikai ieskats, kā mocīti to naidnieki.EDlai, kamēr vieni, izbadējušies, jebkādu ēstgribu zaudētu uzsūtītās radības pretīgā izskata dēļ, tava tauta, izjutusi īslaicīgu trūcību, vēl nebijušu garšu izbaudītu:C7Turpretī savai tautai šāda soda vietā tu labu darīji: tās negausīgās ēstdziņas sātināšanai tu sarūpēji neierastu ēdienu, dižpaipalu,nB WTādēļ pelnīti šie ļaudis tika sodīti ar tādām radībām un mocīti ar kukaiņiem bez skaita.A%kam nav pat skaista, pievilcīga izskata, kāds dzīvniekiem mēdz gadīties, un kas no Dieva nav saņēmusi nedz atzinību, nedz svētību.w@gUn vēl viņi godina dzīvo radību, turklāt visnīstamāko, kas visu pārējo saprāta trūkumā pārspēj,B?}Ar savām likuma nepazinējām rokām, pats mirstīgs būdams, tas darina vienīgi nedzīvo un pats ir pārāks par priekšmetiem, kurus godina, jo viņš aizsāka dzīvot, bet tie ne.$>Atādēļ ka tos ir darinājis cilvēks, veidojis tāds, kam pašam ir aizdots gars, – neviens cilvēks taču nespēj veidot dievu pēc savas līdzības.m=SPar dieviem viņi ieskatīja visus cittautiešu elkus, kas nevar izmantot acis, lai redzētu, nedz nāsis, lai ievilktu dvašu, nedz ausis, lai dzirdētu, nedz taustīšanai roku pirkstus, bet kājas nav derīgas staigāšanai,x<iTomēr visnegudrākie, vēl nožēlojamāki nekā bērna prātā, ir tavas tautas naidnieki, tās apspiedēji.|;q Viņš pats gan labāk par citiem zina, ka grēko, no zemes vielas darinādams veidolus, ne trauslus traukus vien.: Turpretim viņi uzskatīja mūsu dzīvi par rotaļu un mūžu par ienesīgiem svētkiem: lai vai ar ļaunu, šis saka, ir jāpelnās.}9s jo tas nepazina savu veidotāju, kas darboties spējīgu dvēseli viņā iedvesis, ar dzīvības garu piepildījis.e8C Vien pelni – viņa sirds, par smilti mazāk vērta cerība, par māliem necilāka dzīve,Z7- Bet viņam rūp ne tas, ka jāmirst, ka īss ir viņa dzīves laiks, bet gan kas cits – ar zeltkaļiem un sudrabkaļiem sacensties un atdarināt bronzas lējējus, par godu uzskata viņš veidot viltojumus.f6EUn, tukši pūlēdamies, no tā paša māla viņš izveido muļķīgu dievu, lai gan tik tikko pats no zemes radīts un drīz vien atgriezīsies tajā, no kā ņemts, kad dvēsele, ko viņš ir parādā, tiks atprasīta.5Tā podnieks, mīkstu mālu mīcot, pūlēdamies ik trauku veido mūsu vajadzībām, no viena un tā paša māla visus vienādi darinot, gan tīriem darbiem paredzētos, gan citur izmantojamos; bet, kādai vajadzībai kalpos katrs, to izlemj podnieks.r4]Nelāgajā iemīlējušies un iecerēto paši pelnījuši ir tie, kas tādu darina, kas alkst un godina.3kā izskats uzbudina nesaprātīgos – viņš tvīkst pēc tēla, kurā ietverts nedzīvais atveids un kurā nav dvašas.2)Mūs neieveda maldos nedz cilvēku nekrietnā izdoma, nedz ainu gleznotāju neauglīgie pūliņi – tēls, notriepts daždažādām krāsām,h1Itādēļ ka tevi pazīt – pilnīgs taisnīgums un tavu spēku zināt – nemirstības avots.z0mjo, pat ja mēs grēkotu, mēs esam tavi, apzinoties tavu spēku; bet, zinot, ka tev piederam, mēs negrēkosim;V/ 'Bet tu, mūsu Dievs, esi labs un patiess, iecietīgs un žēlojot valdi visu, . jo ne jau zvērot piesauktā spēks, bet grēciniekiem paredzētā taisnība ir tā, kas vienmēr soda netaisnīgo pārkāpumus.@-yTaču abu iemeslu dēļ viņus taisnība vajās: gan tādēļ, ka, veltoties elkiem, ļauni sprieda par Dievu, gan tādēļ, ka, svētbijību nicinot, netaisni ar viltu zvērējuši;e,Cjo, nedzīvajiem elkiem uzticēdamies, nekādas nelaimes tie, nepatiesi zvērot, nebaidās.+#bet ļauna darītāji vai nu līksmodami trako, vai melodami pravieto, – vai netaisni dzīvo, vai arī bārstās nepatiesiem zvērestiem,`*9Jo vārdā neminamu elku dievināšana ir visa ļaunā aizsākums, pamats un kalngals,!);satraukums krietno vidū, nepateicība, dvēseļu sagandēšana, samainīšanās dzimumiem, sajukums laulībās, laulības pārkāpšana un izlaidība.(7ka visu savstarpējā sajaukumā noteic asinis un slepkavības, zagšana un viltus, samaitātība un neuzticamība, kūdīšana, nepatiesi zvēresti,+'Otie dzīves skaidrību un laulības šķīstumu zaudē, no slēpņa uzbrūkot, viens otru nonāvē vai pakļauj rūgtām ciešanām, ielaužoties cita laulībā;&'proti, to, ka savos ritos, kur bērnus slepkavo, vai slēgtās noslēpumu svinībās, vai trakulīgās dzīrēs pēc svešiem priekšrakstiem$%AUn vēl par maz tiem bija Dieva pazīšanā maldīties, bet, dzīvojot lielā nezināšanas kurinātā karā, viņi sveic kā mieru tik milzīgu ļaunumu,+$OUn pasaulei par slazdu kļuva tas, ka, nelaimei vai patvaldnieka varai vergodami, ļaudis vārdu, kurā nevar dalīties ar citiem, deva koka gabalam vai akmenim.|#qbet ļaužu pūļi, darba dailes vilināti, to, kuru nesen godāja kā cilvēku, par pielūdzamu tagad uzskatīja.x"ijo, vēlēdamies valdītājam drīzāk izpatikt, ar savu prasmi tas pielāgoja daiļāku atveidu viņa tēlam,p!YAmatnieka godkārība rosināja arī nezinātājus vēl vairāk izplatīt šo svētbijīgo godāšanu,S Ļaudis, kas, tālu dzīvojot, nespēja godināt valdnieku pašu, tālo attēlojot vaigā, darināja visiem redzamu godinātā atveidu, lai ar savu dedzību klāt neesošajam kā klātesošam glaimotu.-Bezdievīgā ieraža ar laiku auga spēkā. To sāka ievērot kā likumu, un pēc patvaldnieka rīkojumiem grebtos tēlus dievbijīgi godināja.}sKāds tēvs, pāragru sēru mākts par savu priekšlaicīgi laupītu bērnu, darināja viņa atveidu; un to, kas iepriekš bija tikai miris cilvēks, tagad godināja kā dievu un atstāja padotajiem mantojumā iesvētīto noslēpumus un ritus.\1tukšas cilvēku iedomas dēļ pasaulē nākuši, drīz vien tiem paredzēts gals.=u Nedz iesākumā tādi bija, nedz mūžībā būs –oW Tādēļ ka laulības pārkāpšana sākās ar domu par elkiem, to izdomāšana izpostīja dzīvību.2] kas tādēļ piemeklēs arī cittautiešu elkus, jo tie no Dieva radītā ir kļuvuši par riebeklību, par slazdu cilvēku dvēselēm, nesaprātīgo kājām par cilpu.=u gan darinātāju, gan darināto – abus gaida sods,E Gan bezdievīgais Dievam nīstams, gan viņa bezdievīgums;;oBet rokām darinātais lai ir nolādēts – gan pats, gan tas, kurš to ir gatavojis: viens tādēļ, ka to darinājis, bet otrs – ka, būdams iznīcīgs, dēvēts par dievu.<sLai svētīts koks, ar kuru īstenojas taisnīgums!:mTā arī aizsākumos, kad lepnie milzeņi gāja bojā, pasaules cerība, patvērusies uz plosta, ko stūrējot vadīja tava roka, saglabāja nākamībai jaunas paaudzes sēklu.9kTurklāt tu vēlies, lai tavas gudrības veikums nepaliktu bez augļiem; tādēļ cilvēki uztic dzīvību pat nieka kokam un, ar plostu šķērsojot bangu vālus, izglābjas.s_tā rādīdams, ka visās briesmās izglābt spēj, un tādēļ ceļā doties var pat nepieredzējušais.wgun tava apredzība, Tēvs, ir tā, kas vada stūri. Pat jūrā tu esi izklājis ceļu un drošu taku bangās,\1jo tas gan darināts, lai gūtu peļņu, bet gudrība to būvējusi, lietpratēja, 1Vai arī – jūrā pošoties un grasīdamies šķērsot nevaldāmas bangas, cits piesauc koka gabalu, kas trauslāks vēl par kuģi, kurā brauc;`9 un peļņu, panākumus, veiksmi roku darbos viņš lūdz no tā, kam nevarīgas rokas.0Y un veselības dēļ piesauc nespējnieku; no beigta prasa dzīvību, no neprašas viņš palīdzību diedelē; no tā, kas nespēj soli spert, – laimīgu ceļojumu,x i Bet, lūdzoties par īpašumiem, laulībām un bērniem, pie tā, kam dvēseles nav, nekaunas viņš vērstiesw g lai nenokrīt – viņš norūpējies, apzinādamies tā bezpalīdzību, jo tas ir atveids, kuram jāpalīdz. >G~~~`~!}}}F} ||]|{{gzz)yyyy7xxxHwwqvvovuuUutt4ssqs!rrurqqpq ppoo1nnnhn%mm|mllzlkkYkjj6iiaihhlhggGfff-eee5ddd0ccc bb]baaka ``k`__k^^f^]]w]'\\c\-[[r[&ZZMYYEXXX*WW>VV[V UUNUTTUSSSaRR Q}Q-POOdONNVN MMJLLL KKkJJJIII7HHCGGGfGFWFEEUDD`CCCLBBBAAAqA@@D???'>>f==n<<<,;;J::x99888D777366:55_544I33382211J100W0/E.c---@,,E++r**h*))*(`(''^&&&/%%y%!$$$##h""!!E (s -YJlCn#Ed"v.a^ UTH;|^  % R  6Z=M?l Cuz mūžiem sakārtojis savus darbus, uz darbu darbiem katra aizsākumu. Ne tiem slāpst, ne tie gurst, ne tie rimstas īstenoties,pBYKopš iesākuma Kungam ir bijuši padomā viņa darbi; tos īstenojot, ikkatram viņš noteicis gaitu,[A/Pēc kārtas izklāstīšu mācību, ar izpratni iepazīstināšu sīki jo sīki.b@=Uzklausi mani, dēls, un mācies izpratni! Veltī vērību maniem vārdiem savā sirdī!k?OTā domā tāds, kam trūkst sapratnes. Kā nejēga, tā maldos aizklīdušais domā muļķības.z>m“Kas ziņos par taisnīgi darīto? Kas gaidīs to? Jo derība taču ir tālu, bet visu pārbaudīs beigās.”e=CArī vēja brāzma cilvēkam nav redzama. Apslēptībā paliek lielākā daļa Kunga darbu.N<“Bet neviens jau par to nedomā! Un kuram gan rūp viņa takas?”K;un kalni un zemes pamati, viņam uzlūkojot, trīsēdami drebēs.:1Redzi, viņam apraugot un apmeklējot, salīgosies debesis un debesu debesis, bezdibenis un zeme, viss Visums, kas pēc viņa gribas tapis un top,*9MNesaki: “Es paslēpšos no Kunga. Kas gan par mani atcerēsies augstumos? Tik daudzu ļaužu vidū mani nepamanīs. Kas pasaules neizmērojamībā esmu es?”j8MViņa žēlastība ir atklājusies visam radītajam. Gan gaisma, gan tumsa ir iedalīta Ādamam.w7gFaraonam Kungs sirdi darīja cietu, un tas viņu nepazina, turpretī pasaule – tā iepazina Kunga paveikto.]63Ikkatrai žēlsirdībai Kungs sagatavo augsni. Ikviens saņems pēc saviem darbiem.c5? Ar nolaupīto neizbēgs grēcinieks, un savā pacietībā dievbijīgais nepaliks tukšā.`49 Kā viņa apžēlošanās liela, tā apsūdzība. Pēc darbiem viņš cilvēku tiesā.33_ Ja tik viens vienīgs nepadevīgu skaustu būtu palicis nesodīts, tas būtu brīnums, jo viņš ir tas, kas apžēlo un dusmojas, gan piedodot dižens, gan dusmojoties.J2  un tāpat ar seši simti tūkstoš kājniekiem, kas bija sapulcējušies nepadevīgu sirdi, – šaustot un žēlojot, satriecot un dziedinot, ar žēlsirdību un bardzību ir rīkojies Kungs.E1 Viņš neapžēlojās par tautu, nolemtu bojāejai, tā ir aizslaucīta savos grēkos. Tā, neklausoties svēto pulku aizbildņos, viņš rīkojās ar tautām, kas bija nepadevīgu sirdi,i0Kviņš netaupīja tos, kuru vidū bija apmeties Lats, tie viņam riebās savā augstprātībā.b/=Viņš bija nepielūdzams pret senajiem milzeņiem, tie bija sacēlušies savā spēkā;V.%Uzliesmoja uguns grēcinieku pulkā, iedegās dusmas nepakļāvīgā tautā.]-3Daudz ko tādu ir skatījušas manas acis, ausis vēl iespaidīgāku dzirdējušas.z,mviens pats, kas ir saprātīgs, – un pilsēta piepildīsies, bet bauslības neievērotāju cilts iztukšosies.++Nelolo paļāvību, ka viņi dzīvos, neraugies, ka viņu ir daudz: pirms laika nāksies tev nopūsties sērās, un, negaidot uzzināsi, ka tiem pienācis gals, – un tādēļ viens ir labāk nekā tūkstotis, bez bērniem mirt ir labāk nekā bezdievīgos iedzīvoties:U*#kaut būtu daudzi, nelīksmojies par tiem, ja pret Kungu tiem bijības nav.b) ?Nealksti pulkiem bērnu, tādu, kas neder nekam, par bezdievīgiem dēliem nelīksmojies;c(?Nedz kādam viņš ir pavēlējis bezdievīgi rīkoties, nedz kādam atvēlējis grēkot.U'#Kungs uzlūko tos, kas viņa bīstas, ik cilvēka darītais viņam zināms.I& jo liela ir Kunga gudrība, viņš varens spēkā un visu redz;M%Cilvēka priekšā ir dzīvība un nāve: saņems, ko izvēlēsies,_$7Uguni un ūdeni viņš ir nolicis tavā priekšā, izstiep roku pēc tā, ko vēlies.T#!ja vien vēlēsies, tu ievērosi baušļus, pats labprāt būsi uzticīgs.T"!Cilvēku viņš ir radījis pirmsākumos, tā rokās ir atstājis izvēli:E! Kungs neieredz riebīgo. Kas bīstas Kunga, arī nemīl to.\ 1 Nesaki: “Viņš pats mani noveda neceļos.” Nav viņam vajadzīgs grēcinieks.]3 Nesaki: “Es esmu atkritis Kunga vainas dēļ.” Viņš nedara neko, ko neieredz.Q slavinājums ir jāpauž ar gudrību – un Kungs gādās, lai izdodas.O Grēcinieka mutē neiederas slavinājums, jo tas nav nācis no Kunga:Lno augstprātības tā turas atstatu un neienāks prātā meļiem.T!Turpretī nesaprātīgajiem gudrību neiegūt, to neredzēt grēciniekiem,W'Līksmību un gaviļu vainagu viņš atradīs un nemirstīgu vārdu iemantos.eCpar tuvākajiem pārāku tā viņu cildinās un sapulcējušos vidū atdarīs viņa lūpas.`9Tā viņam būs balsts, un viņš nelieksies, tai pieķersies – un nenonāks kaunā;Dar izpratnes maizi ēdinās, ar gudrības ūdeni veldzēs.Gun viņa iznāks pretī kā māte, kā jaunava sieva uzņems,] 5Kas bīstas Kunga, tā rīkosies, iegūs gudrību, kas bauslībā vingrinājies, –>wno svelmes tversies zem tās un mājos tās godībā.H tās patvērumā bērnus atstās un nakšņos zem tās zariem,H tās paspārnē uzslies telti, kur krietnie mīt, apmetīsies;EKas apmetas tuvu tās mājai, dzīs arī vadzi tās mūros,DKas ieskatās pa tās logiem, arī uz sliekšņa klausās.LEj tai pa pēdām kā okšķerētājs! Gaidi slēpnī tās takās!Bkas gudrības takas sirdī pārdomā, apslēpto izdibina.G Svētlaimīgs, kas apcer ar gudrību, ar prātu iedziļinās;A }Ik darbs trūd un zūd un līdz ar darbu – darītājs. Kā lapas, kas kuplā lapotnē zeļ, dažas krīt un citas plaukst, tā no miesas un asinīm dzimušie, viens mirst, otrs dzimst.X )Kā apmetnis noveco viss, kas no miesas, jo mūžsens ir likums: tev jāmirst.\ 1Sniedz un ņem, un valdzinājumam ļaujies: mirušo valstībā izpriecas neatrast.iKVai gan neatstāsi citam savu pūliņu augļus? Vai tad tevis sastrādāto nesadalīs lozējot?s_Nelaupi, kas pienākas pašam no labām dienām! Tava daļa no ilgošanās pēc labā lai nepaiet garām!c? Dari labu draugam, pirms mūžs tev ir galā, sniedzies un pēc savām iespējām dāvā!eC Atceries, ka nāve neaizkavēsies, un tev vēl nav parādīts līgums ar mirušo valstību.hI Atkarībā no tā, kas tev ir, dari labu sev pašam, dēls, bet Kungam ziedo cienīgus upurus!6g Ļauna acs maizi skauž, pašam uz galda nav.mS par maz ir alkatīgā acij ar savu tiesu vien, kaut paša dvēsele aiz ļauna netaisnuma izkaltusi._7Kas pats ir slikts, ar ļaunu aci glūn, vērš skatienu uz citu pusi, pāri raugās,eCja tāds ko labu dara, to dara aiz izklaidības, bet beigās darītāja ļaunums atklājas.pYNav ļaunvēlīgāka par to, kas nenovīdīgs pats pret sevi, – tā pašam paša ļaunums atriebjas:e~CKas pats pret sevi slikts, pret ko gan tas būs labs? Ar visu naudīgumu nebūs tam prieka.U}#Kas krāj, sev atraujot, tas citiem krāj, un citi gozēsies viņa labumos.X|)No bagātības sīkstulim nav labuma, un nenovīdīgajam – kam viņam nauda?Z{-svētlaimīgs, ko neapsūdz sirdsapziņa un kas nav atteicies no savas cerības.Mz Svētlaimīgs cilvēks, kam nepaslīd mēle, ko nemoka grēku nasta;jyM Zīme, ka sirdī ir labi, – priecīga seja, meklējot sakāmvārdus – saspringta pārdomās.>xw Sirds maina cilvēka seju vai nu uz labu, vai ļaunu.w Kam grēku nav, tam bagātība ir laba. Ļauna ir nabadzība – bezdievīgo mutē. Laimīga sirds un bagātība bez laimes+vO Bagātais ierunājas, visi apklust un vai debesīs ceļ viņa sacīto; nabags ierunājas, atskan: “Kas tas tāds?” – bet, ja tam misējas, zemē to sviež."u= Paklūp bagātais, palīgu daudz. Sarunā aplamības, un viņu attaisno. Paklūp nabagais, un to vēl nolamā. Runā ar izpratni – nelaiž pie vārda.Yt+ Bagāto, kas grīļojas, notur draugi, pazemīgo, kas gāžas, draugi atgrūž.Ks kā pazemība riebjas augstprātīgajam, tā bagātajam nabagais.prY Kā savvaļas ēzeļi nomaļos laukos – lauvām ko medīt, tā nabagie – bagātajiem ko ganīties;Oq Kāds miers var būt starp hiēnu un suni, starp rokpelni un bagāto?Bp Ko biedrosies vilks ar jēru, ar dievbijīgo grēcinieks?To! ik radība pēc savas sugas biedrojas, un cilvēks līdzīgajam pieķeras.Ln Ik dzīva būtne mīl sev līdzīgo, ik cilvēks – savu tuvāko;bm= No miega mosties dzirdēdams! Mīli Kungu visu mūžu, viņu piesauc – un izglābsies.Ql Neaizmirsties un ļoti uzmanies, jo pats ar savu nelaimi pastaigājies.4kc Kas izpauž runāto, tam žēlastības nav.j3 Neiedomājies runāt kā līdzīgs ar līdzīgu, daudzrunīgumam neuzticies, jo, runājot daudz, tas tevi pētīs un it kā uzsmaidot izprašņās.Zi- Neuzstāj, lai nebūtu jāpiekāpjas, nenostājies savrup, lai neaizmirstu tevi!Qh Varenajam aicinot, esi atturīgs, un vēl jo vairāk tas tevi aicinās.Kg Uzmanies, lai tevi neapmāna un nepazemo paša muļķības dēļ!Ef Ar savām maltītēm liks justies neērti, līdz reizes divas trīs būs tevi iztukšojis; visbeidzot ņirgāsies par tevi, bet, tevi ieraudzījis, garām ies un galvu nogrozīs par tevi.e Tu esi vajadzīgs? Viņš mānīs tevi un uzsmaidīs, un dāvās cerības, un runās labu. “Kas tev vajadzīgs?” taujās.Nd ja tev ir – dzīvos ar tevi, bet, tevi iztukšojis, nepārdzīvos.\c1 Ja būsi noderīgs, viņš tevi izmantos, ja nonāksi trūkumā – pametīs tevi;lbQ Bagātais rīkojas netaisni un sašutis sūdzas, nabagais cieš netaisnību un piedošanu lūdzas.a# Necel to, kas pašam par smagu, nebiedrojies ar stiprāku un bagātāku! Kā var biedroties pods ar katlu? Kā piesitīs, tā sašķīdīs.g` I Kas piķi aizskar, ar to notraipīsies; kas biedrojas ar augstprātīgo, viņam līdzināsies.d_A ar galvu mās, ar rokām plaukšķinās, bez gala sačukstēsies un pārvērtīsies sejā.h^I Ja tev gadīsies ļauns, viņš būs jau priekšā un, kā palīdzēdams, vēl aizšaus kāju, ]  uz lūpām naidniekam būs saldi glaimi, bet sirdī nodoms – akā tevi sviest; bet asiņu nebūs gana, līdzko būs izdevība.i\K Brīdi viņš būs ar tevi, bet, ja ceļš tev lejup ies, viņš nebūs tas, kurš atturēsies:M[ tāpat to, kas biedrojas ar grēcinieku un pinas ar viņa grēkiem.aZ; Kas žēlos pūšļotāju, ko sakodusi čūska, un visus tos, kas tuvojas zvēriem, –]Y3 Nestādi viņu sev līdzās, lai, tevi nogāzis, neieņem tavu vietu; nesēdini labajā pusē, lai netīko pēc tava sēdekļa; lai beigās tev nav jāpiedzīvo manis teiktais un skaudri nekremt manis sacītais.;Xo pat ja viņš ir pazemīgs un staigā līkumos saliecies, esi uzmanīgs un piesargies no tā, izturies pret to, kā spodrinot vara spoguli, un tu redzēsi, kā noiet sūbējums.NW Nemūžam neuzticies naidniekam, jo viņa ļaunums apsūb kā varš;TV! kad labi klājas, naidnieki bēdājas, kad slikti – arī draugs atstās._U7 Kad labi klājas, netiek pazīts draugs, kad slikti – naidnieks nepaliks apslēpts;4Tc Dod labajam – un nepalīdzi grēciniekam!Sy Arī Visuaugstākais neieredz grēciniekus un bezdievīgajiem atdarīs taisnīgi, viņš taču glabā tos soda dienai.JR  dari labu pazemīgajam, bet bezdievīgajam nedod neko! Liedz viņam maizi, nedod to viņam, lai viņš nepārspēj tevi ar to, jo par visu labo, ko vien darīsi viņam, divtik saņemsi ļaunu.9Qm Dod dievbijīgajam, bet nepalīdzi grēciniekam;YP+ Nebūs labā tam, kas nemitas darīt ļaunu un nesniedz žēlastības dāvanas.^O5 Dari labu dievbijīgajam, un tev atlīdzinās: ja ne viņš – Visuaugstākais gan.?N { Ja dari labu, zini – kam, un par labo tev pateiksies.hMI "Tik pieņem savās mājās svešo! Viņš nemieru viesīs un tevi darīs svešu savējo vidū.jLM !Uzmanies no ļaundara – viņš ļaunu kaļ, jo citādi viņš tevi nomelnos uz visiem laikiem.[K/ No uguns dzirksteles uzliesmo sārts, pēc asinīm no slēpņa glūn grēcinieks.EJ no slēpņa glūn, labo sacīdams ļaunu, un pulgo izcilos.yIk Kā vilinātāja irbe mednieka murdā – augstprātīgajam sirds, kā novērotājs viņš lūkojas kritienā :ZH- Neaicini mājās kuru katru, jo viltīgajam netrūkst slēpņu, lai uzglūnētu. G Nesauc par svētlaimīgu nevienu, pirms tas nav miris: kādi ir bērni, tāds bijis vīrs. Apdomība, aicinot ciemos un apdāvinotdFA Brīža smagumā aizmirstībā grimst lieglaime, dzīves beigās atklājas cilvēka darbi.SE nāves stundā Kungam nenākas grūti atlīdzināt pēc cilvēka gaitām.PD Kad ir labi, aizmirstas sliktais; kad ir slikti, labo vairs neatminas:bC= Nesaki: “Es esmu nodrošināts,” un: “Kas tad slikts ar mani varētu gadīties?”PB Nesaki: “Ko gan man vajag?” un: “Kādi tad labumi mani gaida?”YA+ Dievbijīgo atalgo Kunga svētība, tai pateicoties, drīz atplaukst svētība.@ Neapbrīno grēcinieka darbus, bet tici Kungam un neatlaidies savos pūliņos, jo Kungam nav grūti darīt rokpelni stāvus bagātu.W?' Esi pastāvīgs savā derībā un tanī dzīvo, un strādādams kļūsi vecs.> Viņš saka gan: “Nu varu atpūsties un tagad baudīšu labumus,” – bet nezina, kad pienāks mirklis tos atstāt citiem un mirt!n=U bet tam, kas kļuvis bagāts ar uzmanīšanos un sīkstulību, redzi, kāds atalgojums ir iedalīts.\<1 Dievbijīgajam Kunga dāvātā netrūks un viņa labvēlība ies mūždien līdzi,k;O Līdz ar grēciniekiem cēlušies maldi un tumsa. Kas lepojas ar ļauno, noveco ļaunajam līdzi.o:W Kunga rokās ir gudrība un izpratne, un bauslības zināšana, mīlestība un gaitas labajos darbos.[9/ Labais un ļaunais, dzīvība un nāve, nabadzība un bagātība ir Kunga rokās.B8 un palīdz iet paceltu galvu par lielu brīnumu daudziem.7) Ir, kas ir stumjams un bīdāms, bezpalīdzīgs, nevarīgs, bez mēra nabadzīgs, bet ar labestību Kungs uzlūko to, no pazemotības atbrīvo^65 Var smagi strādāt un pūlēties, un steigties, bet aizvien vairāk ir nepaveiktā.5 Pārāk daudz darbu neuzņemies, dēls, – tos vairodams, tu būsi vainojams, tos nepaveiksi neatlaizdamies un neizbēgsi aizbēgdams.a4; Neiejaucies jautājumos, kas uz tevi neattiecas, grēcinieku strīdos nesēdi līdzās!X3) Neatbildi, pirms neesi uzklausījis! Otram runājot, nespraucies vārda vidū!X2) Nevaino, pirms neesi iedziļinājies, vispirms apsver, tad izsaki pārmetumus!V1% daudz vareno ir krituši lielā negodā, un svešās rokās nodoti godātie.c0? Neviens vien patvaldnieks ir zemē sēdies, turpretī vainagots – ko nedomāja neviens;/w Ar tērpa drēbēm nelepojies, ar slavas mirkli nedižojies; brīnumaini ir Kunga darbi – apslēpti cilvēku acīm.O. Maza ir bitīte spārnoto pulkā, no saldumiem pirmais tās ienesums.S- Necildini cilvēku skaistuma dēļ, neuzskati par riebīgu izskata dēļ!e, E Pateicoties gudrībai, paceltu galvu iet nabags; pateicoties gudrībai, sēž diženo vidū.c+? Kuru godā kā nabagu, cik negodās bagātu? Kuru negodā kā bagātu, cik godās nabagu?I*  Nabagu godā zināšanu dēļ, bagāto godā bagātības dēļ.`)9 kas attaisnos to, kurš grēko pats pret sevi; kas godās to, kurš dzīvo necienīgi?V(% Esi lēnprātīgs, ar sevi lepojoties, dēls, un godā sevi, cik esi vērts:\'1 labāk strādāt un būt visā pārtikušam nekā dižoties bez maizes palikušam.L& Netēlo gudro, kad jāstrādā, un nedižojies, kad esi trūkumā;`%9 Brīvie nonāk gudra verga kalpībā, turpretī saprātīgajam nav par ko sūdzēties.t$a Kaut arī godā diženo un lēmēju, un vareno, neviens no viņiem nav pārāks par to, kas bīstas Kunga.y#k Ir netaisnīgi izturēties ar necieņu pret to, kas ir prātīgs, bet nabags, un nepiederas godāt grēcinieku.P" Ar bijību pret Kungu lepojas gan bagātais, gan izcilais, gan nabags.V!% Kungs pieņem to, kas viņa bīstas, bet atmet paštaisno un augstprātīgo.P  Vadonis ir godā brāļu vidū, bet Kunga acīs – kas viņa bīstas.'G Kā cilts ir godā? Cilvēku cilts. Kā cilts ir godā? Kas bijā Kungu. Kā cilts ir negodā? Cilvēku cilts. Kā cilts ir negodā? Kas pārkāpj baušļus._7 Nedz augstprātība radīta cilvēkiem, nedz niknas dusmas no sievietes dzimušajiem.L no zemes izcēla un satrieca, ne piemiņas neatstājot virs zemes.;q Valstis Kungs apvērsa un sagrāva līdz pamatiem,J  ar saknēm Kungs izplēsa tautas un vietā stādīja pazemīgos.A} Varenos Kungs gāza no troņa un iecēla lēnprātīgos;*M jo grēks ir augstprātības pamatā un riebīgums šļācas no augstprātīgā. Tādēļ ar nelaimēm tos brīnumaini skāra Kungs un vispēdīgi iznīcināja.oW Augstprātības pamatā ir novēršanās no Kunga. No viņa, kas veidojis cilvēku, novēršas sirds,>w cilvēks mirstot manto rāpuļus, zvērus un tārpus.Z- “Īsa slimība,” jokojas ārsts, “šodien ķēniņš, rīt pagalam,” –]3 Ko augstprātībā slīgst pīšļi un pelni? Dzīvs vēl un jau izgāžas iekšas.;o No vienas tautas rokām citās nonāk valsts vara ar netaisnību, varmācību un naudu. Nav nekā bezdievīgāka par naudas kāro, jo arī savu dvēseli tas ir ar mieru pārdot.Z- Nedz Kungs, nedz cilvēks neieredz augstprātību, un abiem derdzas netaisnība.S Neļaunojies uz tuvāko par katru pārestību un neatdari ar varmācību!]3 Kunga rokās ir cilvēku veiksme, un pilsētas lietvedi viņš apveltī ar godību.W' Kunga rokās ir vara pār zemi, un īstajā brīdī viņš modina piemēroto.jM Nemācīts ķēniņš izposta tautu, pateicoties valdītāju saprātam, tiek pilsēta dibināta.c? Kāds valsts valdītājs, tādi valsts kalpi, kāds pilsētas galva, tādi iedzīvotāji.U  % Gudrs lēmējs audzina tautu, un pārvalde ir labā kārtībā prātīgajam.H   No balamutes pilsētā baidās un vārdos neapdomīgo ienīst.U # Amatnieka slava – viņa rokās, valsts galvas gudrība – viņa vārdos.T ! Par galda biedriem izvēlies taisnīgos un ar bijību pret Kungu lepojies!Y + Spried ar saprātīgajiem un apgalvojumos pamatojies Visuaugstākā bauslībā!S Pēc savām spējām centies izprast tuvākos un padomu vaicā gudrajiem!  Turies atstatu no cilvēka, kam vara nonāvēt, un tev nebūs jāraizējas bailēs no nāves; bet, ja reiz tuvojies, ne soli nekļūdies, lai tev nelaupa dzīvību. Apzinies, ka tu soļo valgiem pa vidu un virs pilsētas mūriem pa dzeguļiem pastaigājies.^5 Neiepriecini sevi ar bezdievīgo izpriecām, atceries: neattaisnoti kapā tie kāps.L Neapskaud grēcinieka godību, jo tu nezini, kādu galu tas ņems. Nepamet vecu draugu, jo jauniegūtais nav tam pielīdzināms: jauns vīns – jauns draugs, būs veci – dzersi līksmodams. Nesēdi mielastā precētai sievietei līdzās, un nebaudiet vīnu kopā, lai tevī nemostas tieksme pēc tās un neaizrauj tevi bojā.=s Novērs skatienu no augumā daiļas sievietes un nelūkojies svešā skaistumā! Sievietes skaistuma dēļ daudzi ir aizmaldījušies un iedegušies mīlestībā no tās daiļuma.N Neveries apkārt pilsētas ielās un nemaldies vientuļos nostūros!F Neatvēli sevi ielas staigulēm, lai nepazaudētu mantojumu.T! Neraugies cieši jaunavā, lai viņas dēļ tev nenāktos piedzīvot sodu.J~  Neuzturi attiecības ar skandinieci, lai tā nepavedinātu tevi.^}5 Nesatiecies ar sievieti, kas piedāvājas par mīļāko, lai nesapītos tās valgos.E| Neatvēli sevi sievietei, lai tā neiegūtu varu pār tevi.n{ W Neesi greizsirdīgs uz sievieti, kuru kļauj savās skaujās, lai pats pret sevi neiemācītu ļaunu.GzNeatklāj sirdi kuram katram, lai secen tev ietu tā paldies.LyNerīkojies slepeni, svešam redzot, jo tu nezini, ko tas iesāks.Jx Neprasi padomu muļķim, jo glabāt uzticēto nav viņa spēkos.wNecīnies ar neganto un neej ar to pa nomaļu pusi, jo asinis tam nenozīmē neko: kur palīgā nācēju nebūs, tur tevi noslepkavos.v'Nedodies ceļā ar pārsteidzīgo, lai tas nebūtu tev par nastu: viņš rīkosies pēc savām iegribām, tu iesi bojā līdzi tā neprātam.LuNetiesājies ar tiesnesi, jo tiesa vadīsies pēc viņa ieskatiem.Wt' Negalvo pāri par savām iespējām, bet, ja galvo, uzskati, ka esi parādā.Ds Neaizdod stiprākam, bet, ja aizdod, ieskaiti zaudējumos.tra Neiekarsti nekauņas klātbūtnē, lai pret tevi pašu, kā no slēpņa uzglūnot, tas nepavērš sacīto.Pq Neuzpūt uguni grēcinieka oglēs, lai pašu nepārņem uguns liesmas./pW Neatstāj bez ievērības sirmgalvju runas, arī viņi ir mācījušies no saviem priekšgājējiem: no viņiem gūsi izpratni un, kad vajadzēs, mācēsi atbildēt.o#Nepalaid gar ausīm gudro runas, dzīvo saskaņā ar viņu sakāmvārdiem: no viņiem gūsi audzināšanu un mācīsies kalpot diženajiem.;nqNeuzgavilē par mirušo, atceries – visi mirsim.Hm Neizrādi necieņu sirmgalvim! Arī no mums dažs labs noveco.klONeapber ar pārmetumiem cilvēku, kas atmet grēku, atceries – mēs visi esam pelnījuši sodu.Hk Nejoko ar neskolotu, lai tavas dzimtas gods netiktu apkaunots.2j_Nekaro ar balamuti un nemet malku ugunī.iNebaries ar bagāto, lai tas nepārspēj tavas iespējas, jo zelts ir pazudinājis daudzus un sagrozījis ķēniņiem sirdis.4h eNekaro ar vareno, lai nekristu viņa rokās.Lg$Lai kas tev ir padomā, apdomā savu galu, un tu negrēkosi nekad.Ef#Nevairies apmeklēt slimos, un iemantosi viņu mīlestību.>ew"Neatraujies no raudošajiem un sēro ar sērotājiem!`d9!Esi dāsns pret ikvienu, kas dzīvs, ar savu labvēlību neliedzies apveltīt mirušo!Mc un sniedzies ar dāvanu nabagam, lai tev būtu svētības pilnība./bWBīsties Kunga un godā priesteri, un iedali viņam, kā tev ir pieteikts, pirmos augļus un vainas izpirkšanas upuri, pleca gabalu, svētdares upuri un svētvietu,Ya+Kas tevi radījis – mīli ar visu spēku! Kas viņam kalpo – neatstāj tos!D`Ar visu dvēseli bijā Kungu un apbrīno viņa priesterus.W_'atceries: viņi tev ir dāvājuši dzīvību. Ar ko gan tu vari atlīdzināt?O^No visas sirds godā tēvu un paturi prātā mātes dzemdību sāpes,H] Tev ir sieva? Tīkama – neaizraidi; nīstama – neuzticies!]\3Izdod meitu pie vīra – un būsi paveicis lielu darbu, taču aplaimo gudru vīru!I[ Tev ir meitas? Sargi tās neskartas! Neuzlūko ar līksmu seju!JZ Tev ir bērni? Audzini tos un jau no jaunības māci paklausīt!SYTev ir lopi? Rūpējies par tiem, un, ja tev noder, lai arī turpmāk ir!XX)Ar gudru galvu apveltītu vergu lai mīl tava dvēsele! Neliedz tam brīvību!cW?Nedari pāri vergam, kas godīgi strādā, un algādzim, kas veltījies ar visu dvēseli!eVCNeatstāj bez ievērības labu un gudru sievu, jo viņas labvēlība ir pārāka par zeltu.IU Nemaini draugu pret peļņu, īsteno brāli pret Ofīras zeltu!VT%Zemu jo zemu dvēselē zemojies: atmaksa bezdievīgajam – uguns un tārpi.LSNepieslienies grēcinieku saimei, atceries, ka dusmas nekavēsies!_R7Neienīsti darbu, kas prasa piepūli, un lauku darbus, ko Visuaugstākais nospraudis.NQNekul tukšus salmus vecajo sapulcē! Neatkārto sacīto lūdzoties!FP Neklāsti melus pēc meliem! Nenes tāda neatlaidība laimi.?Oy Nevērp viltu pret brāli, tā neizturies pret draugu!gNG Neapsmej cilvēku, kam sarūgtināta sirds! Ir taču tas, kurš pie zemes liec un godā ceļ.RM Neesi neuzņēmīgs lūgšanā, nedz nolaidīgs žēlastības dāvanās!sL_ Nesaki: “Viņš uzlūkos manas daudzās veltes! Pieņems, kad viņam, visaugstajam Dievam, ziedošu!”IK Neplāno grēkot otrreiz, jo arī pirmoreiz neiztiksi bez soda.JJ Negrēko pret sabiedrību, pats sevi ļaužu priekšā nepazemo!IJa nevari izskaust netaisnību, nepūlies kļūt par tiesnesi, lai tevi neietekmētu varenie un tu nezaudētu godprātību.IH netēlo taisnīgo Kunga priekšā un ķēniņa priekšā gudro.IG Nepūlies no Kunga gūt virsvaru un goda sēdekli no ķēniņa;`F9Netaisnības vagās, dēls, nekaisi sēklu, lai pašam septiņkārtīgi nav jāievāc.@E{atsakies no netaisnības, un tā izvairīsies no tevis!2D aNedari ļaunu, un ļaunums tevi neuzveiks,C-%Apceri Kunga baušļus un nemitējies pārdomāt viņa pavēles! Viņš apveltīs tavu sirdi ar apņēmību un dāvās tev alkas pēc gudrības.nBU$Ja redzi kādu ar izpratni, apmeklē viņu rīta agrumā! Viņa slieksnis lai dilst no tava nākuma!\A1#ik dievišķā izklāstā ieklausies! Gudri sakāmvārdi lai tev nepaslīd garām!M@"Stāj sapulcējušos vecajo pulkā, pieslejies tam, kurš ir gudrs;c??!tu iemācīsies, ja patiks klausīties, bet, ja ar abām ausīm klausīsies, būsi gudrs.[>/ Ja tu vēlēsies, bērns, tevi pamācīs; kļūsi izveicīgs, ja pats veltīsies;W='bet pati tā – goda tērps, ko tu apvilksi, un gaviļu vainags, ko uzliksi.I< jo zeltā taču rotājas tā, tās valgi – dzīpari purpurā,T;!Tev kāju važas būs patvērums drošs, tās slogs būs tavs goda tērps;Y:+jo beigās atradīsi to atpūšamies un par līksmību tā tev pārvērtīsies.K9Ej tai pa pēdām un to uzmeklē, iepazīsti un ieguvis nepalaid,V8%Ar visu dvēseli tai tuvojies, ar visiem spēkiem pūlies sekot tās takās!?7ytai plecu sniedz, cel un nes, par valgiem nedusmojies!96mSlēdz kājas tās važās un kaklu tās slogā,H5 Ieklausies, bērns, pieņem manu atziņu, neatmet manu padomu!<4sjo gudrība ir kā tās vārds, daudziem par gudru._37kā pārbaudes akmens tā smagi lieks, un viņš nevilcināsies no tās atbrīvoties,o2WKam audzināšanas nav, tā gaužām ērkšķaina šķiet, kam sajēgas nav, pie tās neaizkavēsies, 1Kā arājs un sējējs tai tuvojies un gaidi tās dāsnos augļus: nedaudz tās darbos pūlējies, drīz baudīsi ražas augļus.r0]Jau no jaunības tiecies pēc audzināšanas, bērns, un līdz pat vecumam tu nemitēsies rast gudrību._/7Kas bīstas Kunga, ir pastāvīgs draudzībā, jo arī otrs ir tāds kā viņš pats.U.#Uzticams draugs ir dzīvības eliksīrs. Kas bīstas Kunga, tādu atradīs.K-uzticamu draugu neatsver nekas, neizmērojama ir viņa vērtība.Y,+Uzticams draugs ir stiprs patvērums; kas tādu atrod, atrod dārgumu krājumu;D+ No naidniekiem turies iztālēm, bet uzmanies no draugiem!`*9 bet pazemojumos, ja tādus piedzīvosi, pret tevi nostāsies un izvairīsies no tevis.L) Tavos labumos viņš būs kā tu pats, brīvi izrīkos tavu saimi,X() ir draugs, kas ir galda biedrs, bet, kad tevi piemeklē grūtības, viņa nav.c'? Ir draugs, kas pārvēršas par naidnieku un izplata apvainojumus, izteiktus strīdoties;g&Gjo ir draugs, kas ir draugs, kad ir izdevīgi, bet, kad tevi piemeklē grūtības, viņa nav.`%9Ja gribi rast draugu, iegūsti viņu pārbaudījumos un nesteidzies dāvāt uzticību,N$Draugu tev lai ir pulkiem, bet padomdevēju – no tūkstoša viens.O#Mīļa valoda vairo draugus, un labvēlīgas lūpas vairo atsaucību.\"1Kam ļauna iedaba, to iedaba iznīcina un atvēl naidniekam ko ļauni līksmoties.c!?Pats savas lapas aprīsi un augļus sabradāsi, kā izkaltušu koku pats sevi izgāzīsi.V %Iedabas mudināts, neuzbudini dziņas, lai tās kā vērsis pašu nesaplosa.# Aun nekļūsti par naidnieku tā vietā, lai būtu draugs, jo vārds, kam ir slikta slava, mantos kaunu un pārmetumus – tāpat kā divkosis grēcinieks.<sNeesi nezinītis nedz lielās, nedz sīkās lietāsNepaliec par neslavas cēlāju ļaužu valodās un neglūni no slēpņa! Pār zagli gulstas kauns, skaudrs nosodījums – pār divkosi.S Valodā sakņojas gods un negods, un cilvēkiem mēle ir krišanas avots.P ja izproti, atbildi tuvākajam, ja ne – klāj plaukstu pār lūpām.@{ Nekavējies uzklausīt, bet ar atbildi nepārsteidzies:>w Nešaubies par izprasto, no vārda vārdā nemainies!T! Ikkatrā vējā nevētī un neej katru stigu – kā divkosis grēcinieks.T!Nepaļaujies uz netaisnu bagātību! It nekas tev nelīdzēs posta dienā. Nevilcinies pievērsties Kungam, neatliec no dienas dienā, jo pēkšņas būs Kunga dusmas, pienāks atmaksa – un būsi pagalam!'Gun nesaki: “Viņš ir tik žēlsirdīgs, man piedos daudzos grēkus.” Viņš žēlo gan – bet arī dusmojas, un viņa niknums nāks pār grēciniekiem.DNeuzdrošinies krāt grēku pie grēka piedošanas vārdāT!Nesaki: “Es grēkoju, un kas tad man ir noticis?” Kungs ir iecietīgs.RNesaki: “Kam gan ir vara pār mani?” Kungs atriebsies, tik tiešām.W'Nepakļaujies tieksmei un iespējām dzīvot, sekojot savām sirds iegribām!P Nepaļaujies uz savu bagātību un nesaki: “Es esmu nodrošināts!”6gNesnaicies, lai ņemtu, atdodams neatraujies!=uNeesi mājās kā lauva, aizdomīgs saimes ļaudīs!: oNeesi naigs vārdos, laisks un nolaidīgs darbos!X )bet līdz pat nāvei cīnies par patiesību, un Kungs Dievs karos tavā pusē.; qNeej muļķa pavadā un nenostājies vareno pusē,I  Nekaunies atzīties grēkos un upes straumei nestājies ceļā!E Neapstrīdi patiesību un kaunies par savu nesagatavotību!Mjo gudrību pazīst pēc vārdiem, sagatavotību – pēc sacītā.W'Neklusē, kad ir vajadzība pēc vārdiem, un neslēp gudrību daiļrunībā,Z-Neiztopi aiz cieņas sev pašam par postu! Neiegrūd sevi nelaimē kaunēdamies! +T~~~:}}}|||8{{{2zztz"yySxx{xwwf\fee\ddfdcc=bbsb$aaka``d` __a^^^;]]8\\S\[|ZZZ!YYgYXXhXWW,VVQUUOTTTQSS>^>=<<;c;::399O988H7g6A555)44%3C2b211]0005/.--,,E+Z+ *9)),((e''U'&&G%%%f%$$y$#""z"!!!j!" b iq9=XuYcu?5sa=Md# C o Y  {V)=fnEPar gudru visi uzskatīs sievu, kas izturas godbijīgi pret vīru, par bezdievīgu visi atzīs to, kas savā augstprātībā izturas bez godbijības. Svētlaimīgs vīrs, kam laba sieva, divkāršosies viņa gadu skaits.\m1Kā uz kuci – tā skatās uz tiepīgu sievu. Kura protas kauna, tā bijā Kungu.~luSieva, kas kauna neprotas, novalkās savu negodu; meita, kas protas kauna, arī pret savu vīru izturēsies ar godu.fkEKas neievēro bauslību, tas dabūs bezdievīgu sievu; kas bijā Kungu, tas – dievbijīgu.mjSUz pērkamu sievieti lūkojas kā uz spļaudekļiem, uz precēto – kā nāves torni iebrucējiem.bi=tad sakuplojuši, par savu dižciltīgo izcelsmi droši, tavi dzinumi pieņemsies diži.hVisu līdzenumu pārlūkojis auglīgu gabalu meklējumos, ar savu paša sēklu apsēj, uz tās dižciltīgo izcelsmi paļaujoties, –ag;Bērns, glabā neskartu savas jaunības ziedu un neizdāļā svešiniekiem savu spēku!Xf)Kā zelta stabi sudraba pamatos, tā briedušās kājas – krūšu tvirtumā.[e/kā gaisma staro svētajā gaismeklī, tā sejas skaistums – ziedošā augumā.^d5Kā saule ceļas Kunga debeslokā, tā labas sievas skaistums – viņas nama rotā;`c9pievilcīgāka par pievilcīgu ir kautra sieva, par savaldīgu nekā vērtīgāka nav.Ab}Kunga dāvana ir klusa sieva, izglītoto neatsver nekas;Sa Sievas pievilcīgums ielīksmo vīru, viņas prasmīgums ieeļļo kaulus. `9 kā muti ver izslāpis ceļinieks, jebkuru ūdeni, kas tuvumā, dzer, tā viņa atsēžas ikkuram vadzim iepretī un kurai katrai šautrai atver maku.B_ Uzmani nekautras acis – un nebrīnies, ja tevi pievils:S^ Stingri uzraugi tiepīgu meiteni, lai, atradusi iecietību, to neizmanto.Z]- pēc sabangota skatiena un plakstiņiem var pazīt sievu laulības pārkāpēju.R\Sieva dzērāja izraisa lielas dusmas, tā nekaunēsies un neaizsegsies;^[5Sakas, kas cilājas, – ļauna sieva. Kā skorpionu satvēris ir tas, kam tāda ir.Z}bet sievietes dēļ greizsirdīga sieva – tā ir nelaime un sirdēsti; un kopīga tiem visiem – mēle šaustītāja.*YMNo trijiem es sirdī vairos, ar ceturto sastopoties, pārakmeņojos: pilsētas tenkas, salasījušos pūli, apmelojumus, tas viss – nožēlojamāks par nāvi,RXsirds ir laimīga, bagāts vai nabags, jebkurā brīdī līksma ir seja.DWLaba sieva ir liela laime, tiem dāvāta, kas bijā Kungu;FVBraša sieva ielīksmo vīru, mierā aizritēs viņa mūžs.LU Svētlaimīgs vīrs, kam laba sieva, divkāršs viņa dienu skaits.BTJa neiet pie rokas tev līdzās, atcērt no savas miesas!=SuNeļauj ūdenim iztecēt, ļaunai sievai izteikties!Cik nobriedis sirmgalvja spriedums, padoms, kas vecajiem zināms!@={Ja neesi savācis jaunībā, kā gan atradīsi vecumā?-<STrīs ļaužu šķiras, ko neieredz mana dvēsele, pagalam saniknota par viņu dzīvi: augstprātīgs nabags, bagāts melis un vecs laulības pārkāpējs nejēga.1; ]Trīs īpašības, ar kādām esmu izdaiļota, daiļa stājusies Kunga un cilvēku priekšā: brāļu vienprātība, tuvākmīlestība un saskaņa starp vīru un sievu.b:="Raugiet – ne vien pats sev es esmu pūlējies, bet gan visiem, kas pēc tā lūkosies.q9[!un vēl: “Kā pravietojumi no manis plūdīs pamācības, tās atstāšu uz mūžīgām paaudzēm.”j8M un vēl: “Es izgaismošu mācību kā rīta blāzmu, jau iztālēm atklāšu skatienam,” –7!Es teicu: “Atveldzēšu savu dārzu un spirdzināšu savu stādījumu,” – un, redzi, par upi kļuva mans atzars, par jūru mana upe;H6 Bet es esmu kā upes atzars, kā ūdens pārvads uz paradīzi.R5par jūru pārpilnākas tās domas, par bezdibeni dziļāks tās padoms.T4!Nedz pirmais cilvēks to iepazina līdz galam, nedz pēdējais izdibinās:J3 skatienam mācību paver kā gaisma, kā Gīhona vīnogu laikā.E2ar sapratni pilda kā Eifrāta, kā Jardāna ražas laikā,I1 Gudrības pārpilns kā Fisona, kā Tigra jauno vārpu dienās,03Nepagurstiet būt stipri Kungā! Viņam pieķerieties, lai jūs stiprina! Kungs Visuvaldītājs ir vienīgais Dievs; izņemot viņu, nav glābēja. /Viss minētais – visaugstā Dieva derības grāmata, bauslība, ko Mozus pavēlējis ievērot mums, Jēkaba draudžu mantojums.d.AKas mani klausa – tam kaunēties nenāksies, un, kas ar mani strādā, – negrēkos.”>-wKas mani ēd, salks vēl, kas mani dzer, slāps vēl.],3jo saldākas par medu – atmiņas par mani, par medus šūnām – mans mantojums.R+Nāciet pie manis, kas mani alkstat, ar maniem augļiem piepildiet sevi,,*QEs esmu daiļās mīlestības un bijības, atziņas un svētās cerības māte, ar visiem bērniem, senmūžīga, es sevi dāvāju tiem, ko viņš ir izvēlējis.q)[kā vīnastāds es lieku raisīties priekam un, pateicoties godībai un bagātībai, saplaukstu ziedos.O(Kā terebinte es plešu savus zarus, godības un žēlastības zarus;E'Es smaržoju kā kanēļkoks un balzameļļas krūms, kā izmeklētas mirres es izplatu jauku dvesmu, kā galbāns, oniksa ekstrakts un opobalzama sveķi, kā vīraka smarža svētnīcā.y&kkā palma es slejos Ēn-Gedī, kā rožu krūms Jērikā, kā laukā daiļš olīvkoks. Es slejos kā platāna.D% Kā ciedrs es slejos Libānā, kā ciprese Hermona kalnos;K$ Es iesakņojos godājamā tautā, Kunga daļā, viņa mantojumā.d#A tā savā mīļotajā pilsētā viņš dāvāja man rimtu, tā mana vara – Jeruzālemē.U"# Es kalpoju viņa priekšā svētajā teltī – tā es iesakņojos Ciānā;r!] Pirms mūžīgiem laikiem, pašā sākumā, viņš bija mani radījis, un aizlaikos es nemitēšos būt.G Tad tas, kas bija radījis visus, man pavēlēja, kas bija radījis mani, tas izlēma, kur manai teltij rast rimtu. Viņš sacīja: “Apmeties Jēkabā! Israēlā lai ir tavs mantojums!”X)tajās visās lūkojos pēc rimtas: kam gan ir mantojums, kurā apmesties man?]3jūras bangās, it visā zemes virsū, ik tautā, ik ciltī bija mans ieguvums, –GViena pati es ietvēru debesloku, klejoju bezdibens dzīlēs;Kapmetos teltī debesu augstumos, mans tronis – mākoņu stabā.O“No Visuaugstākā lūpām nākusi, kā migla es klājos pār zemi,PVisuaugstākā sapulcē atdara lūpas, viņa vareno priekšā lepojas:< uGudrība teic savu godu, savas tautas vidū lepojas;I Sekot Dievam – liels gods. Dievs tevi uzņem – ilgs mūžs.zmbet palicēji atzīs: par bijību pret Kungu nekā labāka nav, nav nekā jaukāka kā ievērot Kunga baušļus.KNolādēta būs viņas piemiņa, neizdzēšams būs viņas kauns,=uneiesakņosies viņas bērni, augļus nenesīs zari.T!Viņai būs jāstājas sapulces priekšā, piemeklēti būs viņas bērni:3_Visuaugstākā bauslībai viņa, pirmkārt, nav klausījusi, otrkārt, vīru ir pievīlusi, treškārt, laulību pārkāpjot, izbaudīta un sagādājusi bērnus no cita.OTas pats ir ar sievu, kas pamet vīru un sagādā mantinieku no cita.pYAtmaksu cilvēks saņems pilsētas platajās ielās, tiks notverts tur, kur tam pat prātā neienāks.]3Viss viņam bija zināms, pirms tika radīts, un tāpat – kopš tas ir īstenots.'Gtāds baidās no ļaužu acīm, bet neapzinās, ka Kunga acis, desmit tūkstoškārt par sauli gaišākas, vēro visas ļaužu gaitas, apslēptajā lūkojas.OCilvēks, kas grēko pret laulības gultu, sevī spriežot: “Kas mani redz? Visapkārt tumsa. Sienas mani sedz. Neredz neviens. Ko bīties man? Manus grēkus Visuaugstākais neatcerēsies,” –I  Netiklajam katra maize salda: tas nepagurs, līdz nebūs galā.f EDivas ļaužu šķiras vairo grēkus un trešā izraisa dusmas. Sveloša kaislība, iedegusies kā uguns, nemitēsies, līdz nebūs aprijusi; savos miesas locekļos netikls cilvēks nerimsies, līdz guns nebūs izdegusi.g GCilvēks, kas ieradis lietot apkaunojošus izteicienus, mūža dienas nodzīvos neaudzināts.] 3Atceries tēvu un māti, sēdēdams diženo vidū, lai tu neaizmirstos to klātbūtnē un nešķistos muļķis sava ieraduma dēļ: tu vēlēsies, kaut nebūtu piedzimis, un nolādēsi dienu, kad nāci pasaulē.O  Neieradini muti piedauzīgās jēlībās, jo tajās ar vārdu grēko.&E Ir runas veids, kas pielīdzināms nāvei. Lai tāds nav sastopams Jēkaba mantiniekos! Dievbijīgiem viss tamlīdzīgais svešs, un tie nevārtās grēkos.  Liels zvērētājs būs noziedzības pilns, no viņa nama neatkāpsies rīkste.
Ja maldīdamies zvēr – uz viņa gulsies grēks; ja nevērīgi izturēsies – divkārt grēko; ja nepatiesi zvēr, viņš netiks attaisnots: nelaimes pilns būs nams. Kā neatbrīvosies no brūcēm vergs, ko nemitīgi izprašņā, tā tas, kas vienmēr zvēr un dievojas, netiks šķīstīts no grēkiem.L Neieradinies zvērēt ar savu muti, neierodi Svēto saukt vārdā!`9Turpretī grēcinieku sodīs ar paša lūpām. Tās aizvainos pulgotāju un iedomīgo.pYKas attiecas uz lūpām, bērni, klausieties pamācību! Kurš to ievēros, nemūžam nenonāks sodā.wgVēdera vēlmes un dzimumattiecības lai mani nepārņem savā varā! Un neatvēli mani nekautrām iegribām!$CBaudkāri novērs no manis!^5Kungs, manas dzīvības Dievs un Tēvs! Neļauj uzpūtībai ieviesties manās acīs!\1lai neļautu pieņemties manai neziņai un maniem grēkiem augt augumā, jo citādi es pretinieku priekšā kritīšu un uzgavilēs naidnieks. Kur nezināšana un grēki, tur tālu cerība uz tavu žēlastību.]~3Kas norīkos rīkstes pārraudzīt manas domas un gudrību iecels par audzinātāju sirdij, lai rīkstes mani netaupītu par pārkāpumiem nezināšanas dēļ, bet gudrība neatstātu nepamanītus manus grēkus,q} ]Nepamet mani to iegribām, Kungs, manas dzīvības Valdniek un Tēvs! Nepieļauj, ka es kristu to dēļ! | Kas manai mutei nozīmēs sardzi, prasmīgi aizzīmogos man lūpas, lai mēles dēļ es nepakristu un tā neaizrautu mani bojā?q{[bet, ja ar viņa ziņu man atgadīsies kas ļauns, no viņa vairīsies ikviens, kas to būs dzirdējis.Jz Es nekaunēšos dot pajumti draugam, es neslēpšos viņa vaiga,QyPirms uguns – tvaiks un dūmi no ēzes, pirms asinīm – pulgošana.!x;Iemanto tuvākā uzticību, viņam vēl nabagam esot, lai kopā baudītu labklājību, kad viņam tā būs; nepamet viņu, uznākot grūtībām, lai, viņam saņemot mantojumu, mantotu arī tu, jo cilvēks stāvokļa dēļ nekad nav nicināms un bagāts nejēga apbrīnu nepelna.\w1ja esi vēris muti pret draugu, nebaiļojies: ir izlīgšana, ja vien nav izteikti apvainojumi, nav bijusi uzpūtība, nav izpausti noslēpumi, nav rīcībā nodevības, ikviens draugs šādos gadījumos bēgs.Vv%Ja esi izvilcis zobenu pret draugu, neļaujies izmisumam: ir atpakaļceļš;\u1putnus padzen, metot ar akmeni, mētājoties ar apvainojumiem, satriec draudzību.It Aci bakstot, izsprāgst asaras, sirdi skarot, izlaužas jūtas;}sskā pret vēju augstienēs nenoturēsies mieti, tā gļēva sirds muļķīgās iedomās nenoturēsies pret bailēm._r7Apņēmība, kurai pamatā – izprasta doma, ir kā apmetums, kas gludu sienu rotā;q-Kā, uznākot zemestrīcei, nelūzīs iebūvēts koka spraislis, tā vajadzīgajā brīdī nebaiļosies sirds, balstījusies prātīgā padomā.EpSmilts, sāls, dzelzs klucis panesams vieglāk par nejēgu.DoKas ir smagāks par svinu? Muļķis – kā citādi saukt?n) Ar nelgu neielaidies sarunās un neej pie nejēgas, jo savā trulumā viņš nonievās visu tavējo; no tāda izvairies, lai neiekultos nepatikšanās: sprauslājot viņš tevi notašķīs. No tāda attālinies un varēsi atelpot, un nebūs jānogurst no viņa stulbuma.kmO Par mirušo sēras ir septiņas dienas, par muļķi un bezdievīgo – visas viņa mūža dienas.0lY Raudi par mirušo, tam gaisma aptumsusi; raudi par muļķi – prāts aptumšojies. Tik rūgti neraudi par mirušo! Tas atpūšas. Par nāvi ļaunāks muļķa mūžs.^k5 muļķim klāstīt – snauduļojošam stāstīt, beigās apjautājas: “Kas ir?”Tj! Muļķi mācīt – māla trauku līmēt, no dziļa miega celt aizmigušo;^i5neaudzināti bērni, nicināti un iedomīgi, aptraipa dzimtas locekļu dižciltību.NhLabi audzināti bērni, kam labi klājas, kliedē vecāku necilību;mgSKlāstīšana nelaikā – sēru laikā mūzika; rīkstes un mācība – ikkatrā laikā gudrība.[f/Gan tēvam pārgalvīgā dara kaunu, gan vīram, ne tēvs tādu godās, ne vīrs.QeSaprātīga meita tiks pie vīra, kauna darītāja vecākus skumdinās.OdBūt neaudzinātā tēvam ir kauns. Neaudzināta meita ir zaudējums.Mcčupiņai sūdu līdzinās kūtrais, kurš to paceļ, skurina roku.\b 3Noķēzītam akmenim līdzinās kūtrais, kurš katrs to izsvilpj par tādu negodu;Kapats sevi aptraipa čukstētājs, kaimiņos tāds nav ieredzēts.L`Apkraudams pretinieku ar lāstiem, bezdievīgais nolād pats sevi;A_}Muļķiem sirds uz mēles, gudrajiem – sirds ar mēli.]^3Citu runātais pļāpām uz lūpām, prātīgajam sakāmais svaru kausos izsvērts.X])Pie durvīm noklausās neaudzināts cilvēks, saprātīgajam – smags negods.F\pie durvīm nejēga lūr namā, ārpusē stāv audzinātais.J[ Muļķim kāja tūliņ namā, daudz pieredzējušais kautrējas;[Z/Saprātīgajam audzināšana – kā zelta rota, kā rokas sprādze ap labo roku.IY Skaļā balsī smejas muļķis, izveicīgais smaida klusēdams.^X5Nesaprātīgajam audzināšana – važas ap kājām, kā roku dzelži ap labo roku.iWKKā nams gruvešos – tā gudrība muļķim, nejēgas zināšanas – vārdi, ko velti sijāt.`V9Sapulcējušies raudzīsies prātīgajam uz lūpām un sirdī pārdomās viņa teikto.aU;Muļķa sacītais – kā nasta plecos. Turpretī saprātīgajam labestība uz lūpām.'TGJa prātīgais dzird gudru izteicienu, cildina un piemetina vēl vienu; dzird izlaidīgais – un viņam netīk, atstāj neievērotu un vēl muguru uzgriež.`S9Muļķis iekšpusē ir kā sadragāts trauks: nav atziņas, ko tāds spētu uzglabāt._R7 Kā ūdens palos vairosies atziņas gudrajam, kā dzīvības avots būs viņa padoms.fQE Kam izveicības nav, tas paliks nemācīts. Taču ir izveicība, no kuras vairojas rūgtums.dPA Kas ievēro bauslību, valda pār savām domām, un bijībai pret Kungu galā ir gudrība.]O3 Grēcinieku ceļš gludiem akmeņiem klāts, bet ceļa galā – mirušo valstība.WN' Pakulu kodaļa – bauslības neievērotāju bars, uguns liesmas – to gals.XM)Kas savu namu ceļ ar svešu naudu, līdzinās tam, kas ziemai akmeņus krāj.VL%Kas dižs ar muti, iztālēm pazīstams, bet sapratējs zinās to paklūpam.gKGKas pamācību neieredz, iet grēcinieka gaitās; kas bīstas Kunga, atgriežas savā sirdī.\J1No nabagā mutes lūgšana nonāk Kunga ausī, un viņa spriedums jo drīzi nāks.bI=Iebaidīšana un varmācība iztukšo bagātību: tā iztukšosies augstprātīgā nams.WH'Bauslības neievērošana ir kā divpusējs zobens: cirtiens nav dziedināms.GNo grēka bēdz, kā čūsku ieraudzījis: pieiesi tuvāk – dzels; tā zobi – lauvas zobi, cilvēka dvēseli nomaitā.UF %Tu esi grēkojis, bērns? Nedari vairs tā un lūdzies par to, kas ir bijis!|Eq Labāk, Kungu meklējot, neatlaisties un nepiekāpties nekā atrasties grožiem rokā bez valdnieka dzīves ratos.`D9Labāk cilvēks, kas slēpj savu muļķību, nekā cilvēks, kas slēpj savu gudrību.XC)Apslēpta gudrība, nemanāms dārgumu krājums – kāds gan no abiem labums?^B5Cienasts un dāvanas dara aklas gudro acis, kā iemaukti attur no skarbiem vārdiem.kAOKas apstrādā zemi, augstu met gubu; kas diženajiem rauga iepatikties, gandara par netaisnību.U@#Ar vārdiem ver ceļu gudrais, diženajiem iepatikties rauga saprātīgais.Q?Ieradums melot dara negodu cilvēkam, melīgo pavada pastāvīgs kauns.]>3Labāk būt zaglim nekā melot bez mitas, kaut arī bojā ies abi, tā rīkojoties.N=Kauna zīme cilvēkam – meli, nemācītajam pastāvīgi uz mēles.R<Dažs apsola draugam aiz kauna – un draugu velti padara par naidnieku.b;=Dažs pazudina dvēseli kaunēdamies: pazudina to – lai izpelnītos nelgas ievērību.Y:+Dažam trūkums neļauj grēkot: pienāk atpūta – un it nekas nekremt viņu.m9SSakāmvārdos, kas atskan no muļķa lūpām, nemēdz ieklausīties. Nav pateikti īstajā brīdī.p8YNesmalkjūtīgs cilvēks – kā nepiedienīgs stāsts, kas nemācītajiem ir nepārtraukti uz mēles.j7MLabāk kritiens, paslīdot kājai, nevis paslīdot mēlei, tā klūp nekrietnie – steidzoties.6Cik daudzkārt viņu izsmies un tik daudzi, jo viņš nav apjautis, ko nozīmē, ka ir, nedz to, ka nav, – viņam vienalga.r5]Muļķis saka: “Man draugu nav, un par labo man nepateicas.” Prastu valodu tie, kas viņa maizi ēd.{4oMaz devis, daudz paļās, muti vaļā kā saucējs, šodien aizlienēs, atprasīs rīt – šādu cilvēku nīst. 39No nelgas dāvanas tev labuma nebūs, nedz labums būs no tās, ko vajadzības spiests dod nenovīdīgais: reiz devis – pats pēc daudzām lūkojas.l2Q Ar vārdiem gudrais panāk, lai viņu iemīļo, bet muļķis velti šķiežas ar savu labvēlību.K1 Ir tāds, kas par nieku pērk daudz, bet pārmaksā septiņkārt.R0 Ir zaudējums iedomu dēļ, ir cilvēks, kas pazemots iet paceltu galvu.U/# Ir dāvana, no kuras tev nebūs labuma, un dāvana, kas divtik atmaksājas.F. Ir veiksme nelaimē un ieguvums, kas kļūst par zaudējumu.3-_Kas runā pāri mēram, apriebsies. Kas piesavinās tiesības, tiks ienīsts. Cik gan labi paust nožēlu, saņemot pārmetumus! Tu izvairīsies tā no apzināta grēka.u,cGudrs cilvēks klusē līdz īstajam mirklim, turpretī lielībnieks un nelga nepievērš vērību mirklim.^+5ir tāds, kas klusē, nezinot, ko atbildēt, bet ir, kas klusē, zinot īsto mirkli.r*]Ir tāds, ko uzskata par gudru klusēšanas dēļ; ir tāds, ko ienīst pārmērīgas runāšanas dēļ;u)cKā einuhs, iekārojis laupīt jaunavību meitenei, ir tāds, kas uzmācas par varītēm ar savu spriedumu.I( Kas izlīgst, atzīstot savu vainu, būs glābts no zaudējuma.F'Cik gan labāk ir izsacīt pārmetumus nekā glabāt dusmas!X& +Ir nelaikā izteikti pārmetumi. Ir cilvēks, kas, būdams saprātīgs, klusē.U%#Ģērbšanās veids, mute, smejoties vaļā, un gaita stāsta par cilvēku.H$ Vīru pazīst pēc skata, domājošu cilvēku – saskatoties.j#Mun, pat ja spēka trūkums tam neļautu grēkot, rīkosies nelietīgi, tiklīdz būs iespējams.a";aizslēpis seju, izliekas nedzirdam, bet, palicis nepazīts, tev aizsteigsies priekšāF!Ir nelietis, sērīgi salīcis, bet iekšpusē viltus pilns,' GIr izsmalcināta viltība, un tā ir netaisna. Ir labvēlīguma locītājs – lai panāktu vēlamo spriedumu, turpretī gudrais spriež taisnīgu spriedumu.{Labāk tāds, kam izpratnes mazāk, bet kas ir bijīgs, nekā tāds, kam sapratnes papilnam – un pārkāpj bauslību.Mir viltība, un tā ir riebīga, ir nelga, kuram trūkst gudrības.RĻaunuma izzināšanā gudrības nav, grēcinieku nodomos nav sapratnes,  Vergs, kas saka saimniekam: “Es nedarīšu to, kas tev ir patīkams,” – sanikno maizes devēju, pat ja izdarītu pēc tam.yIt visa gudrība – bijībā pret Kungu, it visa saistīta ar bauslības izpildi un Visuvaldītāja varas atzīšanu.zmKunga baušļu pazīšanā – dzīves māka. Kas dara to, kas Kungam patīkams, tas plūc no nemirstības koka._7Bijība pret Kungu – pieņēmumiem pamatā. Gudrība no viņa mīlestību saglabā.]3Prasi tuvākajam, pirms piedraudēt tam! Ļauj īstenoties šādi Kunga bauslībai!^5Dažam gadās paslīdēt, pašam negribot, – un kurš gan nav grēkojis mēļojot?RPrasi draugam – nereti mēdz apmelot, netici visam, ko esi dzirdējis!QPrasi tuvākajam, vai maz tā teicis, un, ja ir teicis, lai neatkārto!T! Prasi draugam, vai maz tā darījis, un, ja ir darījis, lai vairs nedara!S kā šautra ciskā, iestrēgusi miesā, tā dzirdētais muļķim iekšā.T! Muļķis mokās dzirdētā dēļ ciešanās kā bērna dēļ dzemdētāja;T! Lai, mirstot tev, mirst dzirdētais! Saņemies! Tas nepārraus tevi pušu![/ Var izdzirdēt, un sāks uzmanīties no tevis, un pienāks mirklis – ienīdīs.V%ne draugam, ne naidniekam nestāsti to! Neizpaud, ja vien tev nav jāgrēko!KNeatstāsti dzirdēto nekad, un tev nenāksies piedzīvot ļaunu;a ;kas mēli savalda, sakāvi nepiedzīvos. Kas neieredz tenkas, no nelaimes izvairīsies.a ;Ko iepriecina ļaunais, tas tiks notiesāts. Kas baudām pretojas, vainago savu dzīvi;S Vieglprātīgs, kas ātri uzticas: pret sevi pašu grēcinieks noziedzas.j MTrūdiem un tārpiem tāds kritīs par mantojumu, un projām tiks aizrauta dvēsele izlaidīgā.` 9Vīns un sievietes pavedina saprātīgos. Kas ir izlaidīgāks, pinas ar ielasmeitām.c APie bagātības netiks strādnieks iedzērājs. Kas niecina nedaudzo, ies pamazām postā.  !Nekļūsti nabags, dzīrodams uz parāda, kad pašam nekā nav kabatā, jo citādi tu būsi sazvērējies pats pret savu dzīvi.Q Nelīksmojies dižā greznībā, lai maksājot tu nenonāktu trūkumā.a;Sev iekāres patikas gādādams, tu sevi atvēli naidniekam, ko ļauni līksmoties tam.BNeseko savām iekārēm un nepadodies savām kaislībām.]3Kam izteicienos netrūkst sapratnes, arī pats ar gudrību iepazīsies, un straumēm plūdīs no tā trāpīgi sakāmvārdi. Labāk uzticēties vienīgajam Valdniekam nekā nedzīvu sirdi pieķerties nedzīvajamEIk saprātīgais pazīst gudrību un slavē tās atradēju.Y+Gudrs cilvēks ir it visā apdomīgs un izvairās no pārkāpuma grēku laikos.\1Bija rīts, un ir vakars, un laiks ir jau cits. Kunga priekšā viss notiek drīz.dAPārpilnības laikā piemini bada laikus, nabadzību un trūkumu – pārticības dienās.]~3piemini viņa niknumu beigu dienās un atmaksas mirkli – viņam novēršot vaigu.f}EGatavojies, pirms lūdzies, un nerīkojies kā cilvēks, kas izturas izaicinoši pret Kungu;h|INekavējies izpildīt laikā, ko esi solījis, un neatliec līdz nāves stundai nenokārtojis!K{Pirms esi saslimis – zemojies! Ja esi grēkojis – atgriezies!PzPirms sprieduma izmeklē sevi, un apraugot un piemeklējot tev piedos.DyPirms runā, mācies! Pirms esi saslimis, gādā par sevi!OxMuļķis nežēlo apvainojumus; no nenovīdīgā dāvanas acis asaro.jwMRau, vārds, vai tas nav vairāk par dāvanu labu? Ar žēlastību apveltītais dāvā tos abus.Xv)Vai tad rasa nav tā, kas versmi remdina? Vārdi vairāk jaudā nekā dāvana.\u1Nesagandē labo ar pārmetumiem, dēls, nepavadi dāvanu ar vārdiem, kas sāpina.[t/un tos, kas, pamācību pieņēmuši, pieteikto steidz īstenot, viņš apžēlo.s Cilvēks žēlo savu tuvāko – Kungs žēlo visus, gan pārmetot, gan audzinot, gan pamācot, gan atgriežot kā gans ganāmpulku,krO Viņš cilvēka nelaimi redz, zina, cik ļauna ir tā, un tādēļ piedošanu bagātīgi dāvina.^q5 un tādēļ Kungs ir iecietīgs pret cilvēkiem un tos ar savu žēlastību apvelta.^p5 Kā ūdens piliens jūrā, smiltīs zvirgzds, tā mazumiņš gadu mūžības dienā,foE Simt gadu cilvēkam – liels dienu skaits, un katram atdusa pienāk, nav aprēķināma tā.Vn%Kas gan ir cilvēks? Kam gan tas der? Kāds labums no viņa? Kāds ļaunums?dmAkad cilvēks izdibināt beidz – ir tikai sācis, kad mitējas – no pārsteiguma mulst.QlNedz vairojami, nedz mazināmi, nedz izdibināmi ir Kunga brīnumdarbi;hkIKurš spētu izmērot viņa diženuma spēku? Kurš spētu izstāstīt par katru žēlastību?tjaNevienu viņš nav iecēlis par savu darbu vēstītāju. Viņa dižajam veikumam kurš gan izsekot spētu?i1Viņš Visumu valda, turēdams saujā, viss klausa viņa gribai, jo savā spēkā viņš, Valdnieks pār visiem, šķir svēto no laicīgā tajos.Uh#Kungs vienīgais, izrādīsies, ir taisnīgs, un cita nav kā tikai viņš.3g cKas mūžīgi dzīvo, Visumu radījis visu.^f5 Debesu spīdekļus viņš aprauga un piemeklē. Cilvēki visi – pīšļi un pelni.keOKas vēl par sauli spožāks – un aptumst arī tā, turpretī miesa un asinis domā par ļauno.Rdjo ne jau viss ir cilvēkiem iespējams! Nav cilvēka dēls nemirstīgs.[c/Cik liela gan ir Kunga žēlastība un piedošana tiem, kas atgriežas pie viņa,lbQKā neesošs ir mirušais: viņa slavinājums gaist, turpretī Kungu cildina dzīvais un veselais.haIKas cildinās Visuaugstāko mirušo valstībā? Kurš viņam pateiksies to vietā, kas dzīvo?'`GEj atpakaļ pie Visuaugstākā un atgriezies no netaisnības, Viņš pats tevi vadīs ceļā no tumsas uz dziedināšanas gaismu, un ļoti ienīsti riebīgo!}_sAtgriezies pie Kunga un pārstāj grēkot! Lūdzies viņa vaiga priekšā un mitējies būt par klupšanas iemeslu!_^7bet tiem, kas nožēlo, viņš dāvā atgriešanos, tos mierina, kam pacietības maz.W]'Viņš celsies pēc tam un atlīdzinās: pār cilvēku galvām atmaksa nāks,\{Kā zīmogs viņam līdzi ir cilvēka žēlastības darbi, kā acu zīlīti viņš glabā atmiņā cilvēka labestību._[7bet Kungs ir labs un pazīst paša veidoto, to neatstāj, to nepamet, bet saudzē to.aZ;To netaisnības nepaliks apslēptas Kungam, un viņa acu priekšā būs visi to grēki;mYSVisi to darbi ir viņa priekšā tāpat kā saule, viņa skatiens pastāvīgi pievērsts to takām.eXCPamācot viņš audzināja pirmdzimušo, mīlestības gaismu piešķirot, nav atstājis to.fWEjo, sadalot zemes tautas, ikvienai Kungs iecēlis vadoni, bet Israēls palicis viņa ziņā.jVMuz ļaunu no jaunības tiecas to takas, nav spēkos tiem sirdi darīt par miesu, par akmeni gan,]U3Viņa acu priekšā vienmēr ir to takas, tās nepaliks apslēptas viņa skatienam,jTM“No visa netaisnā sargieties!” Viņš piesacīja. Par tuvāko viņš piekodināja ikvienam.NS To acis skatīja godības diženumu, ausis dzirdēja godības balsi:UR# mūžīgu derību ar tiem nodibināja un savus rīkojumus darīja zināmus.aQ; Viņš apveltīja tos ar zināšanām, bet mantojumā piešķīra dzīvības bauslību;SP lai, paužot viņa darbu diženumu, Svētdarītāja vārdu tie suminātu.IO  un dāvāja iespēju lepoties mūžam ar saviem brīnumdarbiem,^N5Ar savām acīm viņš apveltīja to sirdis, lai atklātu tiem savu darbu diženumu,SMar prasmi izprast piepildīja, kas labs un kas ļauns, viņš norādīja.NLPadomu, valodu, acis, ausis un sirdi viņš piešķīra domāšanai,K'Tie saņēma savā rīcībā piecas Kunga spējas. Kā sesto Kungs dāvāja saprātu, kā septīto – valodu: spēju iztulkot viņa spējas.^J5ik būtnei iedvesa bailes no tiem, par kungiem tos pār zvēriem un putniem darīja.WI'Tos ietērpa spēkā, kā tērpies pats, tos darīja pēc sava paša atveida,QHdienu skaitu un laiku tiem piešķīra un apveltīja ar varu pār zemi.ZG /No zemes radījis cilvēku, Kungs viņam vēlēja atgriezties atpakaļ – zemē;cF?ar dzīvām būtnēm pārklāja zemes vaigu, un tām ir jāatgriežas atpakaļ – zemē.HE Pēc tam Kungs uzlūkoja zemi, ar saviem labumiem piepildīja,\D1ne cits citu tie traucē un nemūžam neatteiksies izpildīt, kas viņa pieteikts. 6P~s~}}K||w|${{g{zz9yyxy"xx^wwwOvvv7uu'tthtssMrrrrqqUppp-oo4nn mm;ll*kkik$jj6iiiShh?ggg2ffvee'd?ccvcbbNaa}a``M___1^^]]]]$\\W[[[-ZZrZYYjXXX0WW{W"VViUUUCTTtSSSQRRcRQQdQPPPOOO$NNMMLLLL6KKK@JJ=II9HHWHGGFF?EE DCCC+BBkBAA6@@u@??O>>>;==z=7= <<<;;<:::A99w988r8 7X66I55u544K33M222[111'00s0//D...+---,,l+++I***:))w((!''8&&v&%%%+$v$##$""c"!!D ?Dd"m/oG G|f}7INPy#W B @ma~+})e+E$%Neesi nesātīgs visu izbaudīt, neesi negausīgs ēdienos,6#g%jo ne viss visiem der un ne visiem viss tīk.i"K%Pārbaudi pats savu dzīvi, bērns! Ievēro, kas tev nenāk par labu, un izvairies pats no tā,S!%Savā tautā gudrais iemantos uzticību, un viņa vārds dzīvos mūžam.P %Cilvēka mūžu skaita dienām, turpretī Israēla dienām nav skaita.N%Gudru vīru cildina pārpārēm; kas viņu redz, teic svētlaimīgu.X)%Pats savu tautu māca gudrs vīrs, uz viņa izpratnes augļiem var paļauties.}%Tam, kas attiecībās pats ar sevi ir gudrs, uz lūpām ir paša izprastais, uz viņa izpratnes augļiem var paļauties.^5%jo no Kunga nav saņēmis žēlastību, un tādēļ tam trūkst jebkādas gudrības.fE%Gadās tāds, kas vārdos tēlo gudro, bet nav ieredzēts: tas paliks bez jebkādas iztikas,wg%Gadās cilvēks, kas ir izveicīgs, daudziem skolotājs, bet attiecībās pats ar sevi – pagalam nederīgs.dA%labajā, ļaunajā, dzīvībā un nāvē, un visu četru valdītāja pastāvīgi ir mēle.J %Pārvērtības sirdī atspoguļojas, sakuplodamas četros zaros:G%Ik darba pamatā – vārds, ik rīcības pamatā – nodoms.oW%Turklāt vēl pie visa minētā – lūdz Visuaugstāko, lai viņš tevi vada pa patiesības ceļiem.[/%jo dvēsele cilvēkam nereti vēsta vairāk nekā sargtornī septiņi vērotāji.pY% kā arī augstu vērtē padomu, ko dod tava sirds! Ne uz ko citu tu taču nevari tik ļoti paļauties,9k% Turpretī uzturi attiecības ar dievbijīgu vīru, kuru zini ievērojam baušļus, kurš ir tāds pats kā tu savā sirdī, kurš jutīs tev līdzi, ja solis tev aizmetīsies;)% nedz sievietei – par viņas sāncensi, nedz gļēvajam – par karu, nedz tirgotājam – par maiņu, nedz tirdziniekam – par pārdošanu, nedz nenovīdīgajam – par pateicību, nedz nepateicīgajam – par labestību, nedz svārstīgajam – par kādu darbu, nedz līgtajam uz gadu – par līguma izbeigšanu, nedz laiskam kalpam – par daudzajiem darbiem! Nevienam no tiem neprasi padomu!y% Neapspriedies ar tiem, kuri raugās uz tevi ar aizdomām! Neatklāj savus nodomus tiem, kuri ir greizsirdīgi uz tevi:wg% un apgalvojot, ka esi uz pareizā ceļa. Iztālēm stāvot, viņš noskatīsies: kas tad ar tevi atgadīsies."=%No padomdevēja uzmanies! Jau iepriekš zini, kas tam vajadzīgs, jo arī viņš dos padomu savā labā, lai tu neizrādītos likme, tam kauliņus metotZ-%Padomu slavē katrs padomdevējs, bet ir arī tāds, kas dod padomu savā labā.J  %Atceries draugu sirdī, bet, bagāts kļuvis, viņu neaizmirsti!e C%ir biedrs, kas sastrādājas ar draugu vēdera dēļ, bet, kaujai tuvojoties, vairogu tver.m S%Ir biedrs, kas, draugam līksmojoties, priecājas, bet nostājas pret viņu, kad uznāk grūtības;W '%Ak, nekrietnā doma, no kurienes radusies – applūdināt sauszemi ar viltu!^ 5%Vai tad nav skumji, nāvīgi skumji, ja biedrs un draugs pārvēršas par naidnieku?n W%Ikviens draugs saka: “Es taču arī esmu draugs!” – bet dažs labs tikai vārda pēc ir draugs.0Y$jo kurš gan uzticētos laupītājam, kas sajozies dauzās no pilsētas pilsētā; kas uzticēsies cilvēkam, kuram nav savas ligzdas un kurš nakšņo, kur pagadās?^5$Kur žoga nav, tur izlaupa īpašumu; kur sievas nav, tur grūti pūš klaiņotājs,gG$Kas apņem sievu, ir guvis ieguvumu: palīgu – tādu kā pats – un atbalstu atpūšoties.yk$taču, ja žēlsirdība sievai uz lūpām un lēnprātība, kā vīram klājas – ar citiem nav salīdzināms.V%$Sievietes skaistums iepriecē skatienu un pārspēj visu, ko cilvēks kāro,V%$Kuru katru vīrieti pieņems sieviete, bet viena meitene labāka nekā otra.D$Samaitāta sirds sāpina, pieredzējis cilvēks atmaksās.X)$kā medījuma garšu samana mēle, tā saprātīga sirds – melīgus vārdus.M$Jebkuru ēdienu notiesās vēders, taču ne visi ir vienlīdz labi;%~C$Savas saimes ļaužu lūgšanu uzklausi, Kungs, pēc Ārona svētības tavai tautai, tad visi zemes iemītnieki zinās, ka tu esi Kungs, mūžīgais Dievs.o}W$Atlīdzini tiem, kas gaida tevi! Dari, lai tiktu atzīts, ka tavi pravieši ir pelnījuši uzticību.w|g$Liecini tiem, kurus tu esi radījis iesākumā! Liec īstenoties pravietojumiem, kas vēstīti tavā vārdā!B{$Piepildi Ciānu ar savu slavu, tautu – ar savu godību.fzE$Izturies ar līdzjūtību pret savas svētnīcas pilsētu, Jeruzālemi, savu atpūtas vietu.{yo$Apžēlojies par tautu, ko dēvē, Kungs, tavā vārdā, par Israēlu, ko pirmdzimušajam esi darījis līdzīgu.9xm$- Pārrāvums grieķu teksta numerācijā9wm$- Pārrāvums grieķu teksta numerācijā9vm$- Pārrāvums grieķu teksta numerācijā[u/$ Sapulcini visas Jēkaba ciltis un iecel par mantiniekiem – tāpat kā sākumā!`t9$ Satriec galvu naidnieku vadoņiem, kas apgalvo: “Vienīgi mēs, nav neviena cita!”cs?$ Lai izglābušos aprij uguns liesmas! Lai aiziet bojā tie, kas tavai tautai dara ļaunu!Vr%$ Tuvini brīdi – piemini solīto! Lai stāsta par taviem dižajiem darbiem!3qa$ Pretinieku iznīcini un satriec naidnieku!0p[$Atraisi dusmas! Ļauj niknumam līties!7oi$Vainago savu roku un savu labo delmu ar slavu!4nc$Atjauno zīmes! Liec brīnumiem mainīties!emC$Lai tautas atzīst tevi, kā mēs esam atzinuši, ka nav neviena dieva, Kungs, vienīgi tu.l}$Tāpat kā tautu acu priekšā tu esi svēti godāts mūsu vidū, tā mūsu acu priekšā iemanto sev slavu tautu vidū!Ok$Ar savu roku vērsies pret svešām tautām, lai tavu varenību redz!1j]$iedves bijību pret sevi visām tautām!4i e$Apžēlojies par mums, Valdniek, visu Dievs,Yh+#Kā sausā laikā gaida lietus mākoņus, tā spaidu laikā – apžēlošanos._g7#līdz nebūs lēmis spriedumu savai tautai un ielīksmojis to ar savu apžēlošanos.zfm#līdz cilvēkam nebūs atlīdzinājis pēc tā darbiem, bet darbiem – pēc tā, ko bija iecerējis darītājs;]e3#līdz nebūs aizslaucījis varmāku barus un netaisnīgajiem satriecis varas zizli;Pd#līdz nežēlīgajiem nebūs satriecis krustus un tautām atmaksājis,>cw#Nedz vilcināsies Kungs, nedz izturēsies iecietīgi,sb_#tā neatlaidīsies, līdz Visuaugstākais nebūs apraudzījis un īstenojis taisnīgajam lemto taisnību.eaC#bet pazemīgā lūgšana ies mākoņiem cauri, tā nerimsies, līdz nebūs nonākusi galā,g`G#Kungs labvēlīgi pieņems to, kurš viņam kalpo, tā lūgšanas sniegsies līdz mākoņiem;k_O#Vai tad nerit asaras pār vaigiem atraitnei? Vai viņa nevaimanā par to, kurš tās izraisījis?`^9#Viņš neatstās bez ievērības bāreni lūdzamies un atraitni izplūstam žēlabās.[]/# uz nabagā rēķina neiztaps, bet ieklausīsies netaisnības cietēja lūgšanā.Z\-# jo Kungs ir tiesnesis: viņš negodā nevienu, vadoties pēc tā cienīguma, –S[# Nemēģini piekukuļot – viņš nepieņems, netaisnu upuri nepiedāvā,BZ# jo Kungs taču atlīdzina, tev septiņkārt atlīdzinās.dYA# Dāvini saskaņā ar Visuaugstākā dāvāto, pēc savas rocības, bez nenovīdības acī,SX#visu, ko dāvā, dāvā ar līksmu seju un ziedo ar prieku desmito daļu!qW[#Godā Kungu bez nenovīdības acī, neatrauj to, kas viņam pienākas no tava darba pirmajiem augļiem;OV#taisnīga cilvēka upuris – Kungam tīkams, viņš to neaizmirsīs.aU;#No taisnīgā veltēm altāris klājas taukiem, un jauka smarža kāpj Kunga priekšā;XT)#Nerādies tukšā Kunga vaiga priekšā, jo baušļa dēļ – viss minētais.`S9#No ļauna atstāties – Kunga labvēlība, no netaisnības atstāties – piedošana.{Ro#kas labu atdara – upurē smalkākos kviešu miltus, kas pasniedz žēlastības dāvanas – ziedo slavas upuri.kQ Q#Kas bauslību ievēro – veltī pārpārēm, kas baušļus ievēro – ziedo labklājības upuri;0PY"tā arī cilvēkam, kas, gavējis par grēkiem, iet un rīkojas atkal tāpat, – kurš ieklausīsies viņa lūgšanās, un kāds gan labums tam bijis no zemošanās?SO"Kāds tam gan labums no mazgāšanās, kas mazgājies atkal skar mirušo;FN"Viens lūdz, otrs lād, kā balsī lai ieklausās Valdnieks?FM"Viens ceļ, otrs grauj, kāds abiem labums, izņemot pūles?\L1"kas iztiku atņem, nomaitā tuvāko, kas algādzim algu laupa, aptraipās asinīm.[K/"Trūkumcietēja maize – nabagā dzīvība: kas laupa to, pastrādā asinsdarbu;_J7"Kas upurim ziedo nabagā mantu, līdzinās tam, kas tēva acu priekšā upurē dēlu.jIM"Visuaugstākajam netīk bezdievīgo upuri, un no upuru daudzuma nav atkarīga grēku piedošana.wHg"Peļams ir upuris, kas ziedots no netaisni iegūtā, labvēlību neiemantos bauslības neievērotāju veltes.eGC"ceļ augšup dvēseli un dāvā gaismu acīm. Viņš dziedina, dzīvību dāvā un svētī.hFI"Kas Kungu mīl, tiem pievērstas viņa acis; ar savu varenību viņš to aizstāvis, ar savu spēku balsts. Viņš ir patvērums svelmē un patvērums dienasvidū, viņš sargā, lai nekrīt; lai neklūp – nāk palīgā,\E1"Kas bijā Kungu, tā dvēsele svētlaimīga. Kam pieķersies? Kas būs tā balsts?_D7"kas bijā Kungu, tas nebīsies ne no kā un nebaiļosies, jo Kungs – viņa cerība.JC " Kas bijā Kungu, tā dvēsele dzīvos, jo cer uz savu Glābēju;aB;" ne reizi vien es esmu bijis nāves briesmās, bet, redzi, kam pateicoties esmu glābts.XA)" Ceļodams esmu redzējis daudz, izpratis vairāk nekā esmu ietvēris vārdos;F@" nepieredzējušais zina maz, izveicību sasniedz ceļotājs.T?!" Vīrs, kas ceļojis, zina daudz, daudz pieredzējušais runā ar izpratni;}>s"turpretī bez māņiem īstenojama ir bauslība, ar lūpām, uz kurām var paļauties, – gudrības piepildījums.W='"Sapņu dēļ daudzi ir maldījušies, un izgāzies ir sapņu dēļ cerētais;T<!"Ja vien nav Visuaugstākā sūtīti ciemos, neveltī sirdi un prātu tiem.b;="Tukša ir pareģošana, zīlēšana un sapņi – kā dzemdētājas iztēlē dzimušais.P:"Kas no nešķīstā lai būtu šķīsts? Kas no mānīgā – patiess?N9"Sapnī redzētais – redzētā pretmets, sejas atveids, nevis seja.Z8-"Kas sapņiem pieķēries, tas tādam līdzinās, kas ēnu ķer un vēju tvarsta.M7 "Nejēgas cerības – veltas un mānīgas, bet sapņi spārno nelgu.f6E!!Ja būsi pret viņu ļauns un tas ņems un aizbēgs, uz kura ceļa gan pēc viņa lūkosies?h5I! Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pret brāli, jo tev viņa pietrūks kā pašam sevis.j4M!Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pats pret sevi, jo ar savām asinīm tu esi to ieguvis.Q3!bet ne pret vienu neizturies nesamērīgi un nedari neko nepārdomāti!V2%!ar darbiem apkrauj, kā pienākas, liec smagākas kāju važas, ja neklausa;V1%!Dzen viņu darbā, lai neslaistās – daudz ļauna iemāca slaistīšanās,f0E!Kakls lokāms ar jūga loku un grožiem, nelietīgi saimes ļaudis – ar valgiem un mokām.e/C!Nostrādini kalpu – un varēsi atpūsties, ļauj vaļoties – pēc brīvības lūkosies.].3!Ēzelim – barība, vica un nasta, saimes ļaudīm – maize, pamācība un darbs.V-%!Dienā, kad mūžs būs galā un beigu brīdis būs klāt, sadali mantojumu!A,}!Esi pārāks visā, ko dari, neaptraipi savu labo slavu!O+!Labāk, lai bērni prasa no tevis, nekā tu lūkojies dēliem saujā.G*!Kamēr vēl esi dzīvs un elpo, neiztirgo pats sevi nevienam!.)U!Ne dēlam, ne sievai, ne brālim, ne draugam nepiešķir varu pār sevi, kamēr vien esi dzīvs, un neatdod nevienam savu īpašumu, lai pašam nenāktos nožēlot.N(!Ieklausieties manī, tautas diženie, sapulces vadoņi, ievērojiet!m'S!Apsveriet: ne savā labā vien es esmu pūlējies, bet visu to labā, kas pēc mācības lūkosies.c&?!ar Kunga svētību es esmu kļuvis pirmais un vīnspaidu pildījis kā ražas ievācējs.q%[!Un arī es – kā pēdējais es esmu bijis nomodā, kā tāds, ko ievāc jau pēc ražas novākšanas;[$/!Tā ielūkojies visos Visuaugstākā darbos! Pa pāriem – viens otram iepretī.l#Q!Kā labajam iepretī ļaunais un dzīvībai pretī nāve, tā dievbijīgajam iepretī grēcinieks."-! Kā podnieka rokās māls: no viņa patikas atkarīgas tā tālākās gaitas, tā Radītāja rokās cilvēki: ko kuram nospriedis, to piešķir./!W! Citus viņš apveltījis ar svētību un cēlis godā, citus svētdarījis un darījis tuvus sev; citus nolādējis un apkaunojis, un laupījis tiem viņu stāvokli.b =! tā Kungs ar lielu gudrību tos darījis atšķirīgus un citādi locījis katra soļus.E! Kā visi cilvēki no zemes un arī Ādams no zemes radīts,X)! citas iecēlis godā un svētdarījis, citas iekļāvis parasto dienu skaitā.\1!Tās atšķiras ar Kunga ziņu: viņš nosacījis kā gadalaiku, tā svētku miju,a;!Kā gan diena dienu var pārspēt, ja visu savu gaismu ik diena gadā saņem no saules?a;!ņirdzīgs draugs kā pāroties iekarsis ērzelis: lai kas sēdētu mugurā – zviedz.J !Muļķis iekšienē kā ratu rumba, kā asis griežas tā domas;P!Sagatavo sakāmo, un tevī klausīsies. Atbildi, pamatojies mācībā!U#!Saprātīgais bauslībai uzticas, kā uz dievišķu pravietojumu paļaujas.jM!Gudrs cilvēks bauslību neienīst. Kas, bauslību pildot, liekuļo, tas ir kā laiva brāzmās.o Y!Kas bīstas Kunga, tam neatgadīsies nekas ļauns, bet pārbaudījumā Kungs atkal un atkal to glābs.a; Kas uzticas bauslībai, ievēro baušļus, kas paļaujas uz Kungu, nebūs zaudētājos.^5 Visā, ko dari, uzticies savai sirdij, jo tā rīkoties nozīmē ievērot baušļus.#A un savu bērnu piesargies!(K Nepaļaujies uz gludu ceļu –?y Neej klumburainu ceļu – un nepaklupsi uz akmeņiem.K Neesi neapdomīgs savā rīcībā, un tev nebūs tā jānožēlo.nU Cilvēks ar apdomu neatstās bez ievērības padomu. Bijību nepazīst svešais un augstprātīgais.Y+ turpretī grēcinieks atraida pamācības un meklē spriedumu pēc sava prāta.U # Kas Kunga bīstas, uzmeklēs spriedumu un viņa prasīto iedegs kā gaismu;Z - kas iedziļinās bauslībā, apgūs to, turpretī liekulis jutīsies aizvainots.] 3 Kas Kunga bīstas, audzināšanai ļaujas, kas agri ceļas, gūs viņa labvēlību;[ / turpretī par visu teic savu Radītāju, kas tevi ar saviem labumiem reibinājis.b = Tur draiskojies un dari, kas ienāk prātā, bet negrēko, izrunājoties augstprātīgi;P Nepaliec pēdējais un piecelies laikā, teci mājās un nelaiskojies!iK kā pērkonam pa priekšu aizsteidzas zibens, tā pieklājīgajam pa priekšu steidz atzinība.c? Diženo vidū necenties būt viņiem līdzīgs, kādam citam runājot, tukši nepļāpā:a; Izteicies kodolīgi: nedaudz vārdos pasaki daudz! Esi kā tāds, kas zina, bet klusē!eC Teic runu, jaunekli, ja nepieciešams, bet – pat ja tevi aicina – ne vairāk kā divas!T! kā smaragds zelta zīmoggredzenā, tā mūziķu melodijas ar saldu vīnu.dA Kā rubīns iestrādāts zelta rotā, tā mūziķu sniegums svinībās, kurās dzer vīnu;Y+ priekšnesumam skanot, neizplūsti runās, un nebārsties ar gudrību nelaikā!_7 Teic runu, vecaj, – tev pieklājas – ar skaidru izpratni, bet mūziku neaizkavē; un, visus savus pienākumus veicis, ērti atlaidies, lai līdz ar pārējiem dalītos priekā un saņemtu vainagu par labo kārtību.~  Par svinību vadītāju izvēlēts, nedižojies, bet pārējo vidū esi kā visi citi! Veltī tiem savas rūpes, tad apsēdiesF}Neizsaki pārmetumus tuvākajam svinībās, kurās dzer vīnu, neizturies nievājoši, tuvākajam līksmojot, ar aizvainojošiem vārdiem neapveltī viņu un neuzmācies, atprasot parādu!e|CDzērums vairo nelgas niknumu un tuvina klupienu, mazina spēku un dara viegli ievainojumu.i{KRūgtumu dvēselē izraisa vīns, dzerts aizkaitinājuma brīdī, strīdos un lielā daudzumā.Xz)Vīns īstajā brīdī un samērā raisa gaviles sirdī, līksmību dvēselē.yVīns, ja vien ar mēru dzerts, ar cilvēka dzīvi salīdzināms: kas tam par dzīvi, kam vīna nav! Vīns radīts cilvēku līksmībai.exCtēraudu pārbauda ēze ar rūdīšanu, ar spēkošanos – sirdi augstprātīgajiem vīns.KwNemērojies spēkiem ar vīnu, jo vīns ir iznīcinājis daudzus;mvSKas izturas slikti pie galda, to pilsētā paļā, un liecības par viņa nepievilcīgumu patiesas.muSKas izturas pie galda izcili, to lūpas slavē. Uz liecībām par viņa pievilcību var paļauties.!t;Uzklausi mani, bērns, un neizturies nievājoši, un beigās atzīsi manis teikto: esi čakls visā, ko vien dari, un tev nepiemetīsies nekāda vaina.Zs-bet, ja nu esi spiests pieēsties, piecelies un izvemies – varēsi atpūsties.rar sātu ēdušam – veselīgs miegs, un, agri cēlies, tas labi jutīsies. Turpretī nesātīgo moka bezmiegs, nelabums un graizes, –gqGCik nedaudz vajadzīgs, lai diezgan būtu audzinātam cilvēkam – un netrūks elpas gultā;;pqSēžot ar daudziem kopā, neizstiep roku pirmais.[o/Labi audzināts, mitējies pirmais! Lai nešķistu piedauzīgs, neesi nesātīgs!Tn!Ēd kā cilvēks to, kas tev priekšā. Nerij! Citādi nebūsi ieredzēts.PmIzproti otru, vadoties pats pēc sevis! Esi apdomīgs savā rīcībā!MlNeizstiep roku pēc nolūkotā! Nesniedzies bļodā reizē ar citu!mkS Atceries: vai gan ir radīts kas ļaunāks kā nenovīdīga acs? Lai kāds ir iemesls – tā raud.Yj+ Pie bagātīga galda sēžot, nedzesē mēli, nesaki: “Nu gan te ir daudz!”kiO Tā labklājība nostiprināsies, un sapulcējušies par viņa žēlastības dāvanām stāstīs.#h? Kurš, pateicoties zeltam, ir kļuvis pilnīgs? Tam būs ko lepoties. Kurš, lai gan varējis, nav noziedzies, nav ļaunu darījis, kaut bija iespējams?`g9 Kurš? Mēs teiksim to svētlaimīgu, jo viņš ir tas, kas darījis brīnumus tautā.Wf'Svētlaimīgs bagātais, par nevainojamu atzīts, kas nav dzinies pēc zelta.feESprungulis, uz kura klupt, – zelts tiem, kurus sajūsmina, katrs nelga nonāk tā gūstā.cd?Zelta dēļ daudzi ir piedzīvojuši bojāeju un sastapušies vaigu vaigā ar iznīcību.ecCKas zeltu mīl, tas netiks attaisnots; kas dzenas pēc peļņas, peļņas dēļ maldīsies.Vb%nabagais pūlas, iztikai aptrūkstoties, un atpūšoties piedzīvo trūkumu.MaBagātais nopūlas, mantu vācot, bet atpūšoties izbauda labumus;N`raizes bezmiega dēļ neļauj iemigt, smaga slimība izdzenā miegu.[_ 1Bezmiegs bagātības dēļ saēd miesu, raizes bagātības dēļ izraisa bezmiegu,J^ Skaidra un laba sirds neatstās novārtā ēdienu savā uzturā.R]Greizsirdība un niknums saīsina mūžu. No raizēm pirms laika noveco.\Iepriecini sevi! Iedrošini sirdi! Turpretī skumjas raidi tālu prom, jo tās ir iznīcinājušas daudzus un nav nekāda labuma no tām.J[ Sirdsprieks – cilvēka dzīvība, līksmība – garš mūžs.AZ}Neatvēli sevi skumjām! Pats sevi tīšu prātu nemoki! Yar skatienu tas noraugās un sten, kā einuhs, meiteni apkampdams. Tā klājas tam, kas uzmācas par varītēm ar savu spriedumu.uXcKāds gan labums no upurdāvanas elkam: ne tam ēst, ne ļauties smaržām. Tā klājas Kunga tramdītajam:RWLabumi, kas aizvērtai mutei tek garām, ēdienu veltes gar kapa malām.WV'labāk nāve nekā sūra dzīve, mūžīgs miers nekā pastāvīga sirgšana.ZU-Nav lielākas bagātības par veselu miesu, nav lielāka prieka par sirdsprieku;iTKveselība un spirgtums ir labāks par zeltu, miesas izturība – par neizmērojamu bagātību.SSLabāk nabags, bet spirgts un vesels nekā bagāts, bet sagandētu miesu;^R5 Pamāci dēlu! Nodarbojies ar viņu, lai tev nenāktos sašust par viņa nekaunību.UQ# apliec iemauktus, kamēr jauns, lai nekļūst nepadevīgs, lai klausa tevi.PP Nedod viņam brīvību jaunībā un neatstāj neievērotas aplamības;]O3 nesmejies līdzi, lai nebūtu līdzi jācieš un jākož pirkstos, laikam aizritot.[N/ Lutini bērnu – viņš pārsteigs tevi, spēlējies – viņš tevi skumdinās;aM;Nepakļāvīgs izrādīsies zirgs, kurš nav iejāts, straujš būs nesavaldīts dēls.rL]Kas dēlu lutina, tas vēlāk viņa brūces pārsies, ikkatru kliedzienu izdzirdot, iekšēji nodrebēs.PKnaidniekiem atstājis atriebēju, labā atlīdzinātāju – draugiem.QJVēl dzīvs tēvs skatījās un priecājās un aizejot nebija noskumis,[I/Tēvs miris, bet it kā nebūtu aizgājis, jo palicējos sev līdzīgu atstājis.[H/Kas dēlu māca, sēj skaudību naidniekos un draugu vidū par dēlu līksmosies.XG)kas dēlu pamāca, no viņa gūs prieku un pazīstamo vidū ar viņu leposies.[F 1Kas dēlu mīl, nemitēsies to šaustīt, lai dienu nogalē būtu no viņa prieks;]E3Nav viegli saprātīgajam, nama ļaužu rātam, aizdevēja pārmetumos klausīties.fDE“Ej prom, svešiniek! Ieradies godājams viesis. Brālis ir klāt. Man vajadzīgs nams.”ZC-“Nāc šurp, svešiniek, uzklāj galdu! Ja tev ir kas ēdams, dod man ēst!”kBODzīvosi svešumā, netencināts sniegsi padzerties un turklāt vēl klausīsies rūgtos vārdos:XA)Slikta dzīve – no mājas uz māju, ne muti neatvērsi, mitinoties ļaudīs.u@cEsi apmierināts gan ar mazumiņu, gan ar daudzumu, un nebūs jāklausās pārmetumos, mitinoties ļaudīs.`?9Labāk dzīvot nabagam jumta pažobelē nekā svešos ļaudīs pie smalkiem ēdieniem.k>ODzīvošanu nodrošina maize un ūdens, apģērbs un māja – sargātāja no ļaužu skatieniem.a=;Atbilstoši savām iespējām palīdzi tuvākajam, taču uzmanies, lai neiekristu pats.]<3Grēcinieks, kas, dzenoties pēc peļņas, uzņemas galvojumu, krīt tiesas rokās.S;no mājām izraidījis varenos, un tiem bija jāmaldās svešās tautās.`:9Daudzus, kas zēla un plauka, ir izpostījis galvojums, izmētājis kā jūras bangas,i9KGalvotāja īpašumus grēcinieks izpostīs, un nepateicīgais savu glābēju atstās nelaimē.^85Neaizmirsti galvotāja labvēlību, jo tavā labā viņš ir galvojis ar sevi pašu.]73Labs cilvēks galvo tuvākā labā, turpretī kaunu zaudējušais atstās nelaimē.`69 par stipru vairogu un smagu šķēpu pārāka ar naidnieku tavā labā tā cīnīsies.i5K Noglabā žēlastības dāvanu savos slepenajos kambaros, un no katra ļaunuma tā tevi glābs:r4] Noguldi uzkrāto bagātību pēc Visuaugstākā baušļiem, un tā tev atmaksāsies vairāk nekā zelts.J3  Aizdod sudrabu brālim un draugam, lai zem akmens rūsa nesaēd.`29 Palīdzi rokpelnim baušļa dēļ un samērā ar viņa trūcīgumu neaizraidi tukšā!]13Turpretī pret nabagu izturies ar iecietību, ar žēlastības dāvanu nevilcinies!d0ANe aiz ļaunuma novēršas daudzi, bet gan uzmanoties, lai lieku reizi netiktu piekrāpti.c/?Ja nu izdosies atgūt pusi, to varēs uzskatīt kā atrastu ieguvumu; ja ne – viens būs izkrāpis naudu, otrs lieki ieguvis naidnieku, kas atdos ar lamāšanos un lādēšanos un goda vietā ar negodu atlīdzinās.Q.Līdz nebūs saņēmis, tāds skūpstīs roku un pazemīgā balsī izteiksies par tuvākā mantu, – kad pienāks brīdis atlīdzināt, vilcināsies, ar tukšiem vārdiem atmaksās un vainos mirkli.u-cKā atrasts ieguvums daudziem šķiet aizdevums, un viņi sagādā grūtības tiem, kuri nākuši palīgā.a,;Izpildi solīto un izturies godīgi pret tuvāko, tad vajadzīgo dabūsi katrā laikā.S+Kad tuvākajam vajadzīgs, aizdod viņam, un savukārt pats atdod laikus.i* MKas aizdod tuvākajam, rīkojas žēlsirdīgi; kas pasniedz palīdzīgu roku, ievēro baušļus.L)Pielūko, nepaslīdi ar muti un neiekrīti uzglūnētājam rokās!L(Svarus un mēru darini saviem vārdiem, mutei – durvis ar bultu!^'5Pielūko – un savu īpašumu apjoz ar ērkšķiem! Ieslēdz savu sudrabu un zeltu!-&STajās iekritīs tie, kas no Kunga ir atstājušies. Tā nebūs apdzēšama tajos, kas iedegušies: kā lauva tā būs uzsūtīta tiem un kā leopards tos plosīs.B%Dievbijīgos mēle neuzveiks, viņi nedegs tās liesmās.S$ļauna ir nāve – nāve tās dēļ, labāk veļu valstība nekā mēle.B#Tās jūgs – dzelzs jūgs, tās važas – vara važas;"'Svētlaimīgs, kam dāvāts, kur patverties no tās, nav nācies tās niknumu pieredzēt, tās jūgu vilkt, nav bijis saistīts tās važās.N!no zobena asmens krituši daudzi, bet vēl vairāk – mēles dēļ.A }Pātagas cirtiens atstāj brūci, mēle sadragā kaulus;a;Kas svešā mēlē klausās, neatradīs miera un neuzslies sev rimtu apmešanās vietu.X)Svešas mēles dēļ ir padzītas brašas sievas, tām liegti pūliņu augļi.(ISvešas mēles dēļ daudziem ir zudis pamats zem kājām, tie mētāti no tautas tautā, nocietinātas pilsētas ir nolīdzinātas, sagrautas diženo mājas.`9 Nolādi neslavas cēlāju un divkosi, jo daudzus mierā dzīvojušos tas pazudinājis.{o ja dzirksti uzpūtīsi, tā uzliesmos, ja uzspļausi, izdzisīs. Kā viens, tā otrs no tavas mutes ir atkarīgs.b= No pārsteidzīga strīda uzliesmo uguns, no pārsteidzīgas ķildošanās asinis līst:2] Kāda malka, tāda uzliesmo uguns, kāda nepiekāpība, tāda uzliesmo ķilda; jo cilvēks spēcīgāks, jo niknuma vairāk, jo bagātāks, jo vairāk pieņemas dusmas.Y+ Grēcinieks vieš nemieru draugu vidū, mierā dzīvojošos modina nesaskaņas.c?Atturies no ķildas – tev būs mazāk grēku. Ķildas mēdz izraisīt negants cilvēks. Piemini baušļus – un neļaunojies pret tuvāko! Piemini Visuaugstākā derību – un pret nezināšanu izturies ar iecietību!fEPiemini galu – un mitējies nīst!
Piemini iznīcību un nāvi – ievēro baušļus![/Pats miesīga būtne – ienaidu glabā. Kurš aizliks vārdu par viņa grēkiem?[/Pret līdzcilvēku tādam nav žēlastības, bet par saviem grēkiem – lūdzas.OCilvēks pret cilvēku dusmas lolo, bet no Kunga prasa, lai dziedina.W'Piedod tuvākajam pārestību, un tavus grēkus Kungs piedos, tev lūdzoties.k QKas atriebjas, to atriebība gaidīs Kunga priekšā: Kungs pieminēs viņa grēkus, tik tiešām.X)Arī ienaids un dusmas ir riebīgas, taču grēcinieks tajās ir lietpratējs.{okas līksmo, dievbijīgam klūpot, pats sapīsies valgos, un ciešanas samals to – pirms nāve būs pienākusi.m SIzsmiekls un apvainojumi – augstprātīgajam raksturīgi, taču kā lauva tam uzglūn atriebība:\ 1Kas ļaunu dara, tam gadīsies ļauns. No kurienes nācis, to darītājs nezinās.F Kas bedri rok, pats iekritīs, kas izliek valgus, sapīsies.X )Kas akmeni met gaisā, met pats sev uz galvas. Nodevīgs sitiens ievaino abus._ 7Es daudz ko neieredzu, bet tā kā viņu – citu nevienu. Arī Kungs neieredz viņu.7gTavā klātbūtnē no viņa mutes plūdīs saldi glaimi, par taviem vārdiem viņš būs sajūsmā, bet aizmugurē šķobīs muti, ar sašutumu izteiksies par tevis sacīto.PKas piemiedz aci, gudro ļaunu, neviens nespēs atturēt viņu no tā.nUjo ievainojumus var apsaitēt, apvainojumus piedot, bet nav ko cerēt tam, kas izpaudis noslēpumus.PNedzenies pakaļ – viņš ir tālu, izbēdzis kā stirna no valgiem,Nkā palaiž no saujas putnu, esi šķīries no tuvākā. Nenotversi.Dkā cilvēks zaudē aizgājēju, esi zaudējis draudzību,^5Draugu iemīļojis, esi uzticīgs! Un nedzenies pakaļ, ja esi izpaudis noslēpumus:a;Kas izpaudis noslēpumus, tas zaudējis uzticību. Velti meklēs savu dvēseles draugu.]3Augstprātīgo ķildās – asinsizliešana. Nožēlojami skan viņu gānīšanās._7Mati saceļas, kad runā zvērēt ieradušais, ausis jāaizbāž, tiem ķīvējoties.R~ Atbaidoši skan muļķu teiktais, izlaidīgi un grēcīgi viņu smiekli._}7 Kā prasa mirklis, tā izturies nejēgu vidū, bet saprātīgo vidū esi pastāvīgs!Z|- Vienmēr gudrību pauž dievbijīgais, turpretī nelga ir mainīgs kā mēnesis.R{ Kā lauva uzglūn laupījumam, tā netaisnības darītājiem – grēks.rz] Kā savējo vidū mīt spārnotie, tā patiesība mājup nāks pie tiem, kas pēc patiesības rīkosies.^y5No taisnīguma neatkāpjoties, to iegūsi un tajā kā godības tērpā ietērpsies._x7Necildini vīru, neiepazinies ar viņa domām, jo cilvēkus vērtē pēc domu gaitas.Vw%Kā auglis liecina par koku dārzā, tā pausta doma – par cilvēka sirdi.OvPodnieka traukus pārbauda ceplī, cilvēku vērtē pēc domu gaitas.Vu%Kā, sietu kratot, paliek atkritumi, tā, cilvēkam domājot, – netīrumi.vteJa vien bijību pret Kungu tāds cilvēks nepiesavināsies ar skubu, drīz vien tā nams tiks nolīdzināts.jsMKur akmeņu salaidums, tur stiprina vadzi; kur pirkšana un pārdošana, tur ieķīlēts grēks.[r 1Peļņas dēļ grēkojuši ir daudzi. Kas raujas pēc pārticības, novērš acis.Wq'Nedz tirgotājam būs viegli glābties no vainas, nedz attaisnos veikalnieku.Xp)Par diviem skumst mana sirds, un trešais izraisa niknumu: karavīrs, kas cieš trūkumu, saprātīgie, ja par tiem ņirgājas, bet, kas no taisnības atstājas grēkam par labu, to pa zobenam noliks Kungs.+oOKā uz kara tauri cīņas pavērsienā mēdz raudzīties uz sievu ar skaļu un pļāpīgu muti; pats sevi ieraus kara kņadā ikviens vīrs, kam tāda pati daba. ,~~~!}}K|||6{{`zznzyyfxwwwvvPuu{tt7srqqpp.onn7mmjllZkjj}jipihhAgg fee,ddfdcc=bbqbafa`N`_^^^K]]\\e\[ZZ^YYY9XXX(WWkWVVWUU[TTTLSSS+RjR QQPPONMMwM!LLnLKK7JJ]IIVHHJGGOFFF;EEE9DDDPCCC3BB[AAD@??;>>>=q= 1+Debess augstumu lepnums – dzidrs debesjums, debesu atveids godības redzējumā.Y=+*viens otra labo nostiprina. Viņa godībā vērties – kam gan reiz pietiktos?Y<+*Viss ir pa pārim, viens otram atbilst, nekas no viņa darītā nav nepilnīgs,Q;*Tie visi dzīvo un paliek mūžam, tie paklausa, lai kas ir vajadzīgs.Q:*Cik brīnumjauki visi tavi darbi; kā dzirksteles, nenoskatīties vien!-9S*Viņš īsteno savas gudrības diženos darbus. Kā pirms mūžiem viņš bijis, tā mūžam būs: ne ko pielikt, ne atņemt viņam, neviena padoms nav vajadzīgs.M8*Neviena doma nepaslīd viņam garām, nepaliek apslēpts ne vārds.[7/*gan pagātni, gan nākotni vēstīdams un apslēptā pēdas pavērdams skatienam.65*Viņš izpēta sirdis un bezdibens dzīles, to varenajā veikumā iedziļinās. Viss zināmais Visuaugstajam zināms, viņš lūkojas laiku zīmēs,-5S*Saviem svētajiem nav atvēlējis Kungs visus viņa brīnumdarbus izstāstīt, kurus viņš, Visuvaldītājs, ir licis pamatos, lai viņa godībā balstītos viss.Q4*Saule noraugās uz visu spīdot; Kunga paveiktais viņa godības pilns.!3;*Es atgādināšu, ko veicis Kungs, ko esmu redzējis, to izklāstīšu: Kunga veiktais – ar viņa teikto, nolemtais – ar viņa labvēlību noticis.v2e*Vīrieša nekrietnība nav tik ļauna kā sievietes vēlīgums, kā kauns un apvainojumi, ko sagādā sieva.L1* no drānām ceļas kodes, un sievietes nekrietnums – no sievām.V0%* Nav ko rādīties tai savā daiļumā katram un nav ko sēdēt sievu pulkā:?/w* Stingri uzraugi tiepīgu meitu, lai taviem naidniekiem nebūtu ko ļauni līksmoties, pilsētniekiem ko aprunāt, tautai ko tiesāt un ļaužu pulkā viņas dēļ nebūtu jākaunas.$.A* lai jaunavībā viņu neapgāna un viņa nedabū bērnu tēva mājās; lai, apņēmusi vīru, nenoklīst neceļos un nepaliek bez bērniem apprecējusies.-'* Meita nozīmē slēptu nomodu tēvam, miegs gaist, par viņu raizējoties, lai jaunībā nepaliek vecmeitās un apprecējusies ir ieredzēta;.,U*Nekaunies pamācīt nelgu un muļķi, un to, kas lielā vecumā strīdas ar jauno. Tad būsi patiešām mācīts un no dzīvajiem ikviens tevi novērtēs atzinīgi.`+9*Ja kādam dod, dod pēc skaita vai mēra un visu rakstiski – gan doto, gan saņemto!Q**Labāk aizzīmogot, ja nekrietna sieva. Kur roku daudz – slēdz ciet!)w*no peļņas tirdzniecības darījumos, no nopietnas bērnu mācīšanas, no sānu slānīšanas nelietīgiem kalpiem.J( *no pareiziem svariem un atsvariem, no liela vai neliela pirkuma;a';*no norēķināšanās ar līdzbiedru un ceļabiedru, no draugu mantojuma sadalīšanas;f&E*no Visuaugstākā bauslības un derības, no taisnīga sprieduma spriešanas bezdievīgajam;=% w*Negrēko, lai izpatiktu, un, redzi, no kā nekaunies:\$1)Tad patiešām būsi apveltīts ar kaunu un ikviens cilvēks tev būs labvēlīgs.D#)No dzirdētā atstāstīšanas, no noslēpumu izpaušanas.H" )No draugiem, izsakot apvainojumus: neapvaino to apdāvinājis!B!)no lakstošanās ap savu kalponi: netuvojies tās gultai!l Q)No daļas, kas citam pienākas, vai dāvanas piesavināšanās, no precētas sievas aplūkošanas,Y+)no skatīšanās vieglas uzvedības sievietē un no novēršanās no tuvinieka.`9)no nicīgas izturēšanās ņemot un dodot, no sveicinātājiem, sveicienu neatņemot,O)no Dieva patiesības un derības un no uzgulšanās ar elkoni maizei;kO)Netaisnīgas rīcības dēļ – no biedra un drauga, zādzības dēļ – no apmešanās vietas;)no tiesnešiem un varasvīriem nozieguma dēļ un bauslības neievērošanas gadījumā – no sapulces locekļiem un tautas!ve)Tēva un mātes kaunieties laulības pārkāpšanas gadījumā, melu dēļ – no valdniekiem un varenajiem; )Tieši tādēļ ar cieņu izturieties pret manis teikto: ne vienmēr kaunēšanās ir vietā, ne vienmēr uzticoties viss jāgodā.`9)Labāk cilvēks, kas slēpj savu muļķību, nekā cilvēks, kas slēpj savu gudrību.5)Īstenojiet mācību, mierā dzīvojot, bērni, jo no gudrības, kas ir apslēpta, no bagātības, kas nav redzama, – kāds gan no tām ir labums?N) Krietna mūža garums mērojams dienās, labs vārds paliek mūžam.) Domā par savu vārdu! Vārds ir tas, kas tev paliks, vērtīgāks nekā tūkstošiem milzīgas dārgumu krātuves zelta.nU) Cilvēki apraud mirušā miesu, bet grēcinieka nekrietnais vārds taču ir tas, kas tiks izdzēsts!c?) Kā viss, kas no zemes, atgriežas zemē, tā bezdievīgā ceļš: no lāsta uz bojāeju.Z-) ja dzimstat – esat dzimuši lāstam, ja mirstat – jūsu liktenis nolādēts.`9)Bēdas, jums, bezdievīgie ļaudis, kas Visuaugstākā bauslību atstājāt novārtā:K)Bērni vainos bezdievīgu tēvu, ka viņa dēļ krituši negodā.R)Grēcinieku bērnu mantotais iznīks, negods turpināsies pēcnācējos.P)Atbaidoši paliek grēcinieku bērni, kas saietas bezdievīgo spietos.R )Tāds ir Kunga spriedums jebkurai miesīgai būtnei; pret Visuaugstākā gribu – kas gan tev iebilstams? Cik nodzīvots – desmit, simt vai tūkstoš gadu, nav pārmetumu par to mirušo valstībā.j M)Neraizējies par spriedumu – nāve: atceries tos, kas pirms tevis bija un kas pēc tevis būs!l Q)Ak, nāve, cik brīnišķīgs tavs spriedums cilvēkam, kas cieš trūkumu un kam mazumā gājis spēks, kas sasniedzis pārlieku lielu vecumu un ko raizes par visu māc, kas ir pretestības pilns un kam pacietības vairs nav.=  u)Ak, nāve, cik rūgti ir atcerēties tevi cilvēkam, kas mierā dzīvo savos īpašumos, vīram, ko nesatrauc rūpes, kam visā veicas un kam vēl netrūkst spēka baudīt ēdienu!J  (Nekauņas mutē ubagošana jauka, bet viņa iekšas deg ugunīs.,Q(Vīrs, kas raugās uz svešu galdu, nedzīvo dzīvi, kas uzskatāma par dzīvi, ar svešo ēdieniem aptraipa sevi, no kā izvairītos saprātīgais un mācītais.E(Nedzīvo ubaga dzīvi, bērns! Labāk ir mirt nekā ubagot.[/(kā dārzs ar svētību ir bijība pret Kungu, tā apklāj labāk par katru godu.<q(Sirds jūtas pacilāta no mantas un spēka, bet no bijības pret Kungu – vēl vairāk. Ar bijību pret Kungu nebūs jāpieredz trūkums un nebūs jālūkojas pēc palīdzības:^5(Zelts un sudrabs nostāda uz kājām, bet vēl lielākā cieņā par tiem ir padoms.dA(Grūtībās – brāļi un palīdzība, bet vēl drošāk izglābs žēlastības dāvanas.S(Tikties ar biedru un draugu ir labi, bet vēl labāk – vīram ar sievu.]3(Acs kāro pēc pievilcīgā un skaistā, bet vēl vairāk – pēc labības asniem.M(Flauta un arfa izdaiļo dziesmu, jauka balss ir pārāka par abām.Y+(Vīns un mūzika ielīksmo sirdi, par abiem pārāka – gudrības mīlestība.s~_(vārdu nodrošina gan bērni, gan pilsētas uzcelšana, nevainojama sieva vērtējama augstāk par abiem.}y(Kā nodrošinātajam, tā darba darītājam dzīve ir patīkama, bagātību atradušajam – patīkamāka nekā abiem;c|?(bet labestība ir kā dārzs, ikkatras svētības pilns, un mūžam žēlsirdība paliks.R{(Meldrus ūdeņu malā un upju krastos izplūc pirmos – un nevis zāli,Sz(Bezdievīgo atvases nesazarosies, nešķīstas saknes akmeņos atdursies.ay;(Kā tie ar atvērtajām riekšavām līksmosies, tā aizies postā tie, kas garām ies.Tx!( Kā upe izsīks netaisno manta un aizdunēs kā pērkona grāviens lietū._w7( Tiks aizmēzts prom katrs kukulis un katra netaisnība, bet uzticība paliks mūžam.Pv( Viss, kas no zemes, atgriežas zemē; kas no ūdens – gulst ūdenī.Vu%( Tās visas radītas bauslības neievērotājiem, viņu dēļ bijuši plūdi.Vt%( apdraud nāve un asinis, ķildas un zobens, nelaime, bads, posts un sērgas.as;(Katru miesīgu būtni no cilvēka līdz lopam, bet grēcinieku septiņkārt vairāk –br=(vajadzīgajā brīdī pamodies – pārsteigts, ka ne no kā taču nav bijis jābīstas.q(atpūtas vēl tikpat kā nav bijis, kad jau miegā ir tāpat kā dienā. Apjucis no redzējuma sirdī, kā no kaujas lauka aizbēdzis,p5(dusmas, greizsirdība, satraukums, nemiers, bailes no nāves, naids un ķildas, bet nakti, atpūtas mirklī gultā, miegs sagroza izpratnes spējas:moS(sākot ar to, kas staigā purpurā, vainagu galvā, beidzot ar to, kas nātnā audeklā tinies, –Zn-(Sākot ar to, kas sēž goda tronī, beidzot ar to, kas zemojas zemē un pelnos,Um#(pārdomas un baiļošanās sirdī, domājot par gaidāmo, par nāves dienu.>l w(Nerimtīga darbošanās paredzēta cilvēkam, smags jūgs Ādama dēliem, sākot ar dienu, kad iznāk no mātes klēpja, līdz dienai, kad atgriežas tajā, kas māte ir visiem, –Vk%'#bet tagad ar savām lūpām dziediet no visas sirds un teiciet Kunga vārdu!ljQ'"un nav jāsaka: “Tas ir sliktāks nekā tas,” – jo viss būs novērtējams īstajā brīdī,kiO'!“Viss Kunga darītais ir labs,” – par visu vajadzīgo viņš parūpēsies īstajā brīdī,?hy' Tādēļ tā izlēmu sākumā, apcerēju un rakstīju:g)'pēc viņa pavēles līksmosies, kad vajadzība būs – virs zemes būs gatavībā un, pienākot savam brīdim, neliegsies paklausīt vārdu.cf?'Nezvēru zobi, skorpioni un odzes, un zobens, kas ar iznīcību bezdievīgajiem atmaksā,Ie 'Uguns un krusa, bads un nāve – tas viss ir radīts atmaksai.3d_'Ir aukas, radītas atmaksai, par pātagotājām rīkstēm viņš ir darījis tās savā niknumā; beigu laikā izpaudīsies to spēks un remdēs sava Radītāja niknumu.\c1'dievbijīgajiem tas viss nāk par labu, bet pārvēršas par ļaunu grēciniekiem.'bG'Visa nepieciešamā pamats cilvēka dzīvē: ūdens un uguns, un dzelzs, sāls, kviešu milti un piens, medus, vīnogu asinis, olīvu eļļa un apģērbs –[a/'kā labajiem viņš ir radījis labu no iesākuma, tā ļaunais ir grēciniekiem.j`M'Kā svētajiem Kunga ceļi ir taisni, tā bauslības neievērotājiem tie ir klupšanas iemesls;Z_-'bet tautas mantos viņa dusmas, tāpat kā ūdeņus viņš pārvērta par sāli.[^/'Viņa svētība ir pārklājusi zemi kā upe, to piesūcinājusi tāpat kā pali;o]W'Nav jāsaka: “Kas tas tāds ir?”, “Kādēļ gan tā?” – it visu vajadzēs īstajā brīdī.S\'viņš raugās no mūžības mūžībā, it nekas nevar viņu pārsteigt.M['Viņa priekšā ikkatra darītais, nekas nav apslēpts viņa acīm;qZ['viņš izrīko – un notiek viss, kas viņam labpatīk, un nav neviena, kas aizēnotu viņa glābiņu.nYU'Viens viņa vārds – un ūdens nostājās kā valnis, viņš ierunājas – un uzkrājās ūdeņi,lXQ'“Ko Kungs ir darījis, tas viss ir ļoti labs, ko pavēlējis – viss notiek, kad pienācis laiks.” Nav jāsaka: “Kas tas tāds ir?”, “Kādēļ gan tā?” – viss izrādīsies vajadzīgs, kad būs pienācis laiks. W'Teiciet viņa vārda diženumu, suminiet, teikdami viņa slavu ar dziesmām uz lūpām, ar cītarām, un suminot jums jāteic tā:+VO'smaržojiet jauku smaržu kā vīraks, ziediem kā lilijas ziediet, izplatiet smaržu, cildiniet Kungu dziesmām un pateicieties par visu, ko viņš ir darījis!mUS' Ieklausieties, mani svētbijīgie dēli, un plaukstiet kā rozes, kas ūdens straumei aug līdzās,KT' Vēl man ir padomā stāstāmais. Kā pilnmēness esmu pārpilns.S' Ja garš būs viņa mūžs, pēc viņa paliks vārds, par tūkstoš citiem izcilāks; ja atdusēsies – viņam būs gana.SR' tautas stāstīs par viņa gudrību un sapulcējušies teiks viņa slavu.Q-' Daudzi cildinās viņa izpratni – tā neizdzēšami paliek līdz pat mūžībai, viņa piemiņa nezudīs, vārds dzīvos no paaudzes paaudzē,jPM'Viņā atklāsies mācoties saņemtās zinības, un ar Kunga derības bauslību viņš leposies.nOU'Viņa apņēmību un izpratni Kungs vadīs pa taisnu ceļu, un Kunga noslēpumos viņš gremdēsies.)NK'Ja Kungs, Visudiženais, tā vēlēsies, ar izpratnes garu viņu piepildīs; no viņa straumēm plūdīs gudri izteicieni, un viņš suminās Kungu lūdzoties.8Mi'Savu sirdi viņš veltīs, lai agri no rīta būtu ar Kungu, savu Radītāju: viņš lūgsies Visuaugstākā priekšā, lūgsnā vērs lūpas un lūgsies par saviem grēkiem.L'Diženo vidū viņš kalpos, vadoņu priekšā būs redzams, pārstaigās svešzemju tautas, gan labu, gan ļaunu cilvēkos pieredzējis.tKa'Viņš lūkos izdibināt to, kas sakāmvārdos apslēpts, un pievērsīsies grūti atminamām līdzībām.vJe'Viņš saglabās atmiņā to, ko izklāstījuši vīri ar vārdu, un iedziļināsies līdzību pavērsienos.OI 'Pēc visu seno gudrības tāds lūkosies un pravietojumiem veltīsies./HW&"bet viņos balstās pasaules radītais un ar nodarbošanos lūgšana saistās. Tā nerīkojas tas, kas, ar dvēseli veltījies, Visuaugstākā bauslībā gremdējas.EG&!tie neizceļas sapulcējušos vidū, tie nesēž tiesneša sēdeklī un neapsver spriedumā noteikto. Nedz izglītība atklājas viņos, nedz spriedums, pie līdzībām velti tos meklēt;uFc& nedz pilsētu bez viņiem var uzcelt, nedz apmesties kur, nedz klejot. Bet – tautas padomē tos neatrast,XE)&Ikviens no viņiem paļaujas uz paša rokām, un katrs savā darbā top gudrs:D&Mālu viņš veidos ar rokām un mīcīs pie kājām; apgleznošanai viņš veltīs sirdi, lai iztīrītu cepli – miegu.C!&Tāpat arī podnieks, pie darbiem sēdies, ar kāju ripu min, allaž norūpējies, iegrimis savā darbā: skaitā viņa veikums mērojams.9Bk&Tāpat arī kalējs, kas, apsēdies tuvu laktai, dzelzs izstrādājumu apdomā; uguns tveice kausē viņa miesas, ar ēzes svelmi viņš cīkstas. Vesera skaņai pievērsta viņa auss, acis – atveidojamam priekšmetam; darbu pabeigšanai viņš veltīs savu sirdi, lai izrotātu līdz galam – miegu.gAG&Tāpat ikviens galdnieks un namdaris, kas dienām un naktīm strādā; zīmoggredzenu gravētājs, kas neatlaidīgi cenšas pēc dažādības. Attēla atveidošanai viņš veltīs savu sirdi, lai pabeigtu darbu – miegu.]@3&Vagu dzīšanai viņš veltīs savu sirdi, lai sarūpētu barību telēm – miegu.?%&Kā lai kļūst gudrs, kas, arklu tvēris, ar dzinēja dzelksni dižojas, te vēršus dzen, te atpakaļ darbos un runā – par vērsēniem?$>A&Rakstu mācītāju gudrība – līdz ar labvēlīgajiem, studijām atvēlētajiem brīžiem; kurš mazāk ir aizņemts ar darbiem, tiecas pēc gudrības.y=k&Mirušajam atdusoties, mitējies viņu atcerēties; šķiroties viņa dvēselei, ļaujies mierinājumam viņā.T<!&Piemini manu likteni, jo arī tev tā būs. Man bija vakar. Rīt būs tev.s;_&Neaizmirsti – augšup atgriezties nav iespējams. Aizgājējam tu nepalīdzi, bet dari ļaunu pats sev.P:&Neļauj sirdi skumjām, atraisies no tām, par vispēdīgo atceroties!h9I&Kad ir nelaime, arī skumjām nav gala, bet kāda trūcīgajam sirds, tāda arī viņa dzīve.B8&jo skumjas vieš nāvi un spēks plok no skumjām sirdī.[7/&Izplūsti gaužās žēlabās, sit aizgūtnēm krūtīs un pēc tās cieņas, kādu aizgājējs pelnījis, ievēro sēras dienu vai divas – aprunāšanas dēļ – un ļaujies mierinājumam – skumju dēļ,46a&Lej asaras par aizgājēju, bērns, kā smagās ciešanās vaimanā sērās! Sedz viņa miesas – tāds viņa liktenis – un neizturies pret apbedīšanu ar nevērību!E5&Kurš grēko Radītāja priekšā, lai krīt ārsta rokās!l4Q&jo arī viņi lūdz, lai Kungs dara sekmīgu gan atpūtu, gan ārstēšanu dzīvības glābšanai.K3& Ir brīži, kad sekmīgs iznākums ir atkarīgs no ārstu rokām,u2c& un ļauj rīkoties ārstam! Arī viņu ir radījis Kungs. Arī viņš ir vajadzīgs. No tevis lai neaiziet!u1c& Veltī smalkākos kviešu miltus par patīkamu smaržu un piemiņu, lej upurī eļļu, cik vari atļauties,l0Q& No pārkāpuma atstājies, savā rīcībā labojies un savu sirdi dari skaidru no visiem grēkiem!b/=& Slimojot, bērns, neraugies ar aizdomām! Bet lūdz Kungu – un viņš dziedinās tevi.g.G&no kuriem aptiekārs gatavo maisījumu. Nebeidzami ir Kunga darbi. Viņā pār zemi ir miers.4-c&ar kuriem var dziedināt un sāpes remdēt,n,U&Tā arī cilvēkiem māku ir dāvājis Kungs, lai būtu viņos godāts savu brīnumaino darbu dēļ,Y++&Vai tad tas nebija koks, no kā ūdens kļuva salds, lai koka spēks atklātos?u*c&Ārstniecības līdzekļus no zemes ir radījis Kungs. Par tiem neviens saprātīgs cilvēks nav dusmojies.])3&Savas mākas dēļ paceltu galvu iet ārsts, un tās dēļ viņu apbrīno diženie.U(#&no Visuaugstākā taču ir dziedināšana – dāvanas saņem no valdnieka.M' &Godā ārstu – viņš ir vajadzīgs, Kungs ir radījis arī viņu:a&;%No alkatības daudzi ņēmuši galu. Kas izsargājas no tās, dara garāku savu mūžu.k%O%jo no pārliecīgas ēšanas izraisās slimības un no nesātības – līdz vēmienam šķebina. 3l~~R}}|| {{l{zz>yySxwwv_v uucttt+sss#rrqpppoannEmmGllKkk>jj~ii`hh;ggff9ee ddc[bbpaaj```)___^^Z^]w\\0[[ZZYY#XrXW_VVV=UUTTSRQQZPP[OONN,MMLL3KK)JJkIIHH\HGGZFFFEELD[CCFBB[AAyA;@?>>>==X<*))#((B''^&&}&G%%k%I%%$$##c""~"$!!{! >5c!/Y zZ'$k ! | z " y 4 : z laz)YC3,!Bauslības pārkāpēji izbailēs no viņa rāvās atpakaļ un visi ļauna darītāji iztrūkās; tā glābšana sekmējās ar viņa roku.s+_Viņš atrada bauslības pārkāpējus un vajāja tos, ar uguni izdeldēja tos, kas postīja viņa tautu.W*'Savos darbos tas līdzīgs lauvam, kā jauns lauva, kas pēc laupījuma rēc.6)eTā viņš vairoja savas tautas godu, viņš apvilka krūšu bruņas kā varenais un apjozās ar saviem cīņas ieročiem, un veda karus, ar savu zobenu sargādams nometni.(}Tam palīdzēja visi viņa brāļi un visi, kas bija pieķērušies viņa tēvam un aizrautīgi cīnījušies Israēlā.E' Matatija vietā stājās viņa dēls Jūda, saukts Makabejs.%&CFMatatijs nomira simt četrdesmit sestajā mūža gadā un tika apglabāts savu tēvu kapos Modeīnā, un viss Israēls viņu apraudāja gaužām vaimanām.H% ETad viņš tos svētīja un tika piepulcināts saviem tēviem.W$'Datmaksājiet tautām, ko tās pelnījušas, un turiet bauslības pavēles.”[#/CSapulciniet ap sevi visus bauslības pildītājus un atriebieties par savu tautu,"BUn Jūda Makabejs, varens spēkā kopš jaunām dienām, viņš būs jums par karaspēka vadītāju un karos tautas karu.!3AUn, redzi, Simons, jūsu brālis, es zinu, ka viņš ir vīrs, kas bagāts padomā, viņam klausiet turpmākās dienas, viņš būs jums par tēvu.e C@Mani bērni, esiet kā vīri un stiprinieties bauslībā, jo tajā jūs tiksit pagodināti.1?šodien viņš tiek paaugstināts, bet rīt tu viņu vairs neatradīsi, jo viņš atgriezīsies atpakaļ pie pīšļiem un viņa nodoms ies bojā.iK>Nebīstieties ne no viena grēcinieka vārdiem, jo viņa godība taps par mēsliem un tārpiem,hI=Un to atzīstiet katrā paaudžu paaudzē, ka neviens, kas cer uz viņu, nepaliks nespēcīgs.PTomēr daudzi Israēlā tika stiprināti un sevī apņēmās neēst to, kas nešķīsts,] =un pakāra zīdaiņus, kas bija atrauti no mātes kakla, arī visus viņu nama ļaudis un visus, kas tos bija apgraizījuši.U\ % uViņš runāja uz tiem viltīgas miera runas, un tie viņam uzticējās. Tad viņš piepeši uzbruka pilsētai un kāva to varenā triecienā un pazudināja daudz Israēla ļaužu.= Pēc diviem gadiem ķēniņš sūtīja kādu savu virsnieku uz Jūdas pilsētām, un viņš ieradās Jeruzālemē ar varenu karapulku.^< 7Pat zeme nodrebēja par tiem, kas uz tās mīt, un viss Jēkaba nams tērpās kaunā.`; ;Ikviens līgavainis sāka raudu dziesmu, un tā, kas sēdēja kāzu gultā, vaimanāja.m: USmagi nopūtās vadoņi un vecajie, novārga jaunavas un jaunekļi, un sievu jaukums pārmainījās.A9 Tad izcēlās skaļas vaimanas ikvienā vietā Israēlā.{8 qUn, visu paņēmis, viņš devās atpakaļ uz savu zemi. Viņš daudzus nokāva un runāja augstprātīgas lietas.7 Viņš paņēma sudrabu un zeltu, un dārgos traukus un paņēma arī visus apslēptos dārgumus, ko vien varēja atrast.16 ]arī upurmaižu galdu, lejamo upuru krūkas, kausus, zelta kvēpināmos traukus, priekškaru, vainagus, zelta izgreznojumu, kas bija tempļa priekšā, un norāva visu.w5 iViņš augstprātīgi iegāja svētnīcā un paņēma zelta altāri un gaismekli, un visus svētnīcas rīkus:64 gPēc tam kad Antiohs bija sakāvis Ēģipti, viņš simt četrdesmit trešajā gadā griezās atpakaļ un vērsās pret Israēlu un ienāca Jeruzālemē ar varenu karapulku.W3 )Tad Antiohs ieņēma Ēģiptes pilsētas un cietokšņus un ieguva laupījumu.2 -un sāka karu pret Ptolemaju, Ēģiptes ķēniņu. Bet Ptolemajs grieza muguru viņa vaiga priekšā un metās bēgt, un daudzi krita ievainoti.x1 kViņš iebruka Ēģiptē ar varenu karapulku – ar kararatiem, ziloņiem, jātnieku pulkiem un lielu floti –0 Kad šī valsts kļuva Antioham pakļāvīga, viņš nolēma valdīt arī Ēģiptē, lai viņš būtu ķēniņš pār divām valstīm.p/ [atcēla savā vidū apgraizīšanu, sametās kopā ar cittautiešiem un pārdevās, lai darītu ļaunu.I.  Tie ierīkoja Jeruzālemē ģimnāziju pēc citu tautu likumiem,-  Daži no tautas bija tam gatavi, un viņi devās pie ķēniņa, un tas piešķīra viņiem tiesības rīkoties pēc citu tautu likumiem./, [ Un šis vārds bija labs ļaužu acīs.y+ m Tajās dienās Israēlā radās bezdievīgi ļaudis, kas daudzus mudināja, sacīdami: “Iesim un slēgsim derību ar citām tautām, kas mīt mums apkārt, jo, kopš mēs no tām nošķīrāmies, mūs ir piemeklējušas daudzas bēdas.”E*  No tiem riesās grēcīga sakne Antiohs Epifans, viņš bija ķēniņa Antioha dēls, kas bija kā ķīlnieks Romā. Viņš sāka valdīt grieķu valsts simt trīsdesmit septītajā gadā. )  Tie pēc viņa nāves uzlika ķēniņu kroni, tāpat arī viņu dēli pēc viņiem ilgus gadus, un tie vairoja ļaunumu virs zemes.:( qun sāka valdīt viņa palīgi katrs savā vietā.;' sPēc divpadsmit gadu valdīšanas Aleksandrs nomira& 7sasauca savus visgodājamākos palīgus, kas bija uzauguši kopā ar viņu no agras jaunības, un sadalīja viņiem savu valsti, vēl dzīvs būdams.`% ;Un pēc visa tā viņš gūlās slimības gultā un, sajutis, ka viņam drīz jāmirst,$ Viņš sapulcināja varenu karaspēku un valdīja pār pagānu zemēm un valdniekiem, tā ka tie maksāja viņam nodevas.-# UViņš nonāca līdz pat zemes galam un aplaupīja daudzas tautas; visa zeme tapa klusa viņa priekšā. Tā viņš tika paaugstināts, un viņa sirds kļuva lepna._" 9Viņš sāka daudzus karus, iekaroja daudzus cietokšņus un nokāva zemes ķēniņus.l! UTas notika, kad Aleksandrs Maķedonietis, Filipa dēls, kas izgāja no kitiešu zemes, sakāva persiešu un mēdiešu ķēniņu Dāriju un sāka valdīt viņa vietā pēc tam, kad viņš jau bija kļuvis par Hellādas ķēniņu.g G3Pabeidziet darbu, pirms pienācis laiks, viņš atlīdzinās, kad būs pienācis viņa laiks.Y+3Lai Kunga žēlsirdībā līksmo jūsu dvēseles! Viņu cildināt nekaunieties!kO3Par lielu daudzumu sudraba naudas apgūstiet mācību, un, pateicoties tai, iegūsit daudz zelta.]33Verieties paši savām acīm: tik maz es esmu pūlējies, tik daudz atpūtas radis!r]3Uzņemieties jūgu savos plecos! Jūsu dvēsele lai ļaujas mācībai – pēc tās nav tālu jāmeklē!O3Es taču biju vēris lūpas un sacījis: “Iegūstiet bez maksas!”]33Kādēļ jūs sakāt, ka jums trūkst? Kādēļ tik ļoti slāpst jūsu dvēselēm?J 3Nāciet pie manis, nemācītie, un mācības namā nakšņojiet!R3kā atlīdzību man mēli dāvāja Kungs, un ar to es cildināšu viņu.dA3Pēc viņas mana iekšējā būtība satraukta lūkojās, tādēļ guvu lielisku ieguvumu:5c3Es vadīju savu sirdi taisni – tieši tai pretī, un, sevi šķīstot, es atradu viņu;
līdz ar viņu es ieguvu sirdi iesākumā, tādēļ nekad netikšu atstāts.3Mana dvēsele cīkstējās ap viņu, es biju noteikts, izpildot bauslību; ceļot augšup savas rokas, es skumu, ka nepazīstu gudrību.jM3Es taču apņēmos īstenot gudrību un dedzīgi tiecos pēc labā, nekad es netikšu apkaunots.L3izaugsmi gudrībā piedzīvojis, es slavināšu gudrības Devēju.Z-3Nedaudz pieliecis ausi un ieklausījies, sev pašam ne mazums mācības uzgāju;'G3No zieda – līdz vīnogas ienākas tumšas, mana sirds viņā līksmojās, mani soļi tecēja taisnu ceļu, un es sekoju viņai pa pēdām kopš jaunības.pY3pēc viņas es prasīju tempļa priekšā un pēc viņas līdz pat pēdējam es nemitēšos lūkoties.nU3 Vēl būdams jauns, pirms biju sācis savus klejojumus, pēc gudrības es klaji lūkojos lūdzoties,3 Tu mani izglābi no bojāejas un ļaunos laikos mani atbrīvoji, tādēļ tev pateikšos un cildināšu tevi, un sumināšu Kunga vārdu.w g3 Es pastāvīgi cildināšu tavu vārdu un pateicībā dziedāšu,” – un Kungs uzklausīja manu lūgšanu.t a3 Kungu, mana Kunga Tēvu, es piesaucu: “Nepamet mani spaidu laikā, augstprātīgo laikos bezpalīdzīgu!\ 13 No zemes augšup es raidīju savu lūgšanu, pāri pār nāves straumi es lūdzos.& E3Un tad es atcerējos tavu žēlsirdību, Kungs, tavus darbus kopš mūžseniem laikiem: tu taču tos, kas tevi gaida, glāb un atpestī no naidnieku rokām.' G3nāve un mirušo valstība ieskāva mani no visām pusēm – un nebija neviena, kas nāktu palīgā, pēc cilvēku palīdzības lūkojos – un nebija tās.'3no netaisnas mēles apmelojumiem ķēniņam. Tuvu nāvei bija nonākusi mana dvēsele, lejā, mirušo valstības tuvumā, – mana dzīvība;_73no mirušo valstības klēpja dzīlēm, no nešķīstas mēles un melīgiem vārdiem,nU3no smacējošas uguns, kas ieskauj no visām pusēm, no atrašanās ugunī, ko neesmu iededzinājis,A{3pēc savas lielās žēlsirdības un sava vārda no šņakstošiem zobiem, gataviem aprīt, no tiem, kas lūkojas pēc manas dvēseles, no daudzajām ciešanām, ko esmu piedzīvojis,q[3jo tu esi mans patvērums un palīgs, manu miesu tu atpestī no iznīcības, no apmelotājas mēles valgiem, no lūpām, kas izgudro melus; un to priekšā, kas ir nostājušies pret mani, tu esi man palīgs – un tu mani atpestīv g3Es pateikšos tev, Kungs un Ķēniņ, un cildināšu tevi, Dievs, mans Glābēj, es pateikšos tavam vārdam,(I2jo, izpildot tās, spēs visu, Kunga gaisma – tā spēks. Dievbijīgiem viņš ir dāvājis gudrību, mūžīgi mūžam lai slavēts ir Kungs! Āmen! Āmen!dA2Svētlaimīgs, kas pēc šīm pamācībām dzīvos, kas glabās tās sirdī, kļūs gudrs,>u2Šajā grāmatā rodamās pamācības sapratnes un zinības jautājumos ir uzrakstījis Jēzus jeruzālemietis, Sīraha dēls, Elāzāra dēla dēls, no kura sirds plūda gudrība._72tie, kas dzīvo Samarijas kalnā, un filistieši un muļķa tauta, kas mīt Šehemā.N~2Divas tautas manai dvēselei riebjas, bet trešā vispār nav tauta:V}%2Lai viņš uztic mums savu žēlsirdību un lai mūs atpestī mūsu dienās!r|]2Lai viņš jums dāvā līksmu sirdi! Lai mūsu laikā iestājas miers uz mūžīgiem laikiem Israēlā!4{a2Un tagad pateicieties it visu Dievam, kas visur veic diženus darbus, kas mūsu dzīves dienas ceļ godā no mātes miesām un rīkojas ar mums pēc savas žēlsirdības.Vz%2un otrreiz tauta krita uz sava vaiga, lai saņemtu Visuaugstākā svētību.,yQ2Tad nokāpis viņš pacēla savas rokas pār visiem sapulcējušamies Israēla dēliem, lai Kunga svētību dotu ar savām lūpām un lepotos ar viņa vārdu, –rx]2Visaugstā Kunga tauta lūdza lūgšanā Žēlsirdīgo, līdz rits bija galā un dievkalpojums beidzās.gwG2Ar savām balsīm viņu cildināja psalmotāji, un daudzskanībā melodija saldi atbalsojās.yvk2Tad reizē visa tauta steigšus metās zemē uz vaiga pielūgt savu Kungu – visaugsto Dievu, Visuvaldītāju. u 2Tad aurēja Ārona dēli, ar kaldinātām taurēm taurēja, varenām balsīm skandināja Visuaugstākā priekšā par piemiņu.*tM2viņš izstiepa savu roku pār kausu un ziedojot lēja vīnogu asinis. Ar tām viņš slacīja altāra pamatus jaukai smaržai Visuvaldniekam, Visuaugstākajam.nsU2Un uz paaugstinājumiem, svinot dievkalpojuma nobeigumu, lai rotātu upuri Kungam, Visuvaldītājam,r{2 ar savu godību visi Ārona dēli, stāvot visas sapulcējušās Israēla tautas priekšā Kungam veltītu upuri rokā.Hu0 Elija – viņš patvērās viesulī, un viņa gars piepildīja Elīšu: savā mūžā tas nekad nav drebējis valdnieku priekšā, un savai varai to neviens nav varējis pakļaut.uGc0 Svētlaimīgi, kas tevi redzējuši un kas mīlestībā aizmiguši, – arī mēs, tik tiešām, dzīvosim!4Fa0 kas – tā rakstīts pārmetumos nākamajiem laikiem, – pirms iestāsies niknums, remdinās Dieva dusmas, tēvu sirdis pievērsīs bērniem un atjaunos Jēkaba ciltis.GE0 kas tiki uzņemts uguns viesulī un ugunīgu rumaku iejūgā;YD+0kas par atriebējiem svaidīji ķēniņus un praviešus par saviem sekotājiem;QC0kas pārmetumus dzirdēji Sīnajā un atmaksas spriedumu Horeba kalnā;RB0kas iznīcībā ievedi ķēniņus un godājamos izmeti no viņu gultām;[A/0kas no nāves piecēli mirušo, no mirušo valstības – Visuaugstākā vārdā;q@[0Cik godpilns tu biji ar saviem brīnumiem, Elija! Kurš gan var lepoties, ka būtu bijis tev līdzīgs,`?90ar Kunga vārdu aizslēdza debesis un tāpat arī trīsreiz lika ugunij nonākt lejā.P>0Viņš izraisīja badu to vidū, savā degsmē lika sarukt to skaitam;N= 0Kā uguns cēlās pravietis Elija, kā lāpa liesmoja viņa teiktais.R</viņi bija lūkojuši īstenot visu, kas ļauns, līdz pienāca atmaksa..;U/un Jārobāmu, Nebāta dēlu, kas ieveda grēkā Israēlu un pavedināja grēcīgos ceļos Efraimu. Viņu grēki tik ļoti vairojās, ka viņus izraidīja no zemes:E:/Kad Sālamans nolikās atdusēties ar tēviem, viņš atstāja vienu no saviem pēcnācējiem, muļķībā dižu, sapratnē nabagu – Rehabeāmu, kas ar savu neapdomību sadumpoja tautu, 9/Taču savu žēlastību Kungs neliegs nekad un neatkāpsies no saviem vārdiem, viņš neizdeldēs sava izredzētā atvasi un neiznīcinās tā pēcnācējus, kas mīlējis viņu. Jēkabam viņš ir saglabājis atlikumu un Dāvida saknes dzinumu – Dāvidam.a8;/izraisot ķēniņvaras šķelšanos un neuzticīgas ķēniņvalsts rašanos no Efraima.7/tu aptraipīji savu godību un apgānīji savus pēcnācējus, tā izraisot dusmas pār bērniem un pārmetumus par savu muļķību,T6!/Tu atvēlēji savus sānus sievietēm, ar savu miesu tu ļāvies to varai;v5e/Par Israēla Dievu sauktā Kunga Dieva vārdā tev krājās zelts kā alva, kā svins tev vairojās sudrabs.]43/Ar dziesmām, sakāmvārdiem, līdzībām, ar skaidrojumiem tu pārsteidzi pasauli.O3/Tavs vārds sasniedza nomaļas salas. Tevi mīlēja tava miera dēļ.O2/Tavs gars apņēma zemi, kuru piepildīji ar mīklainām līdzībām.I1 /Cik gan gudrs tu kļuvi jaunībā, sapratnes pārpilns kā upe!'0G/ Miera laikā valdīja Sālamans, kam mieru uz robežām piešķīra Dievs, lai viņa vārdā tas uzceltu namu un uz mūžīgiem laikiem svētnīcu darinātu.W/'/ Gudrs dēls nāca pēc viņa, un, pateicoties viņam, tas dzīvoja plašumos../ Kungs piedeva viņam grēkus, uz mūžīgiem laikiem cēla godā viņa spēku, dāvāja ķēniņu derību viņam un goda troni Israēlā."-=/ svētkiem piešķīra diženumu un noteica svētku laikus gadā, lai Kunga svētais vārds tiktu cildināts un jau no agra rīta atbalsotos svētnīcā.\,1/ Psalmotājus viņš nostādīja altārim līdzās, lai melodijas saldi atbalsotos,5+c/Viņš teica Svēto, Visuaugstāko, ar slavinājuma vārdiem it visā, ko vien darīja, ar visu savu sirdi dziedāja slavas dziesmas un mīlēja viņu – savu Radītāju.*/jo viņš apkāva naidniekus, kas bija visapkārt, iznīcināja pretiniekus filistiešus un satrieca to spēku līdz pat šai dienai. p~~t}}@||){pzzyxxowwwvuumttKsrqq[ppGonnmmlokjiiXhgg-ff;ee;dd_d ccVbb7at```<__C^^g]]\\[Q[ZZEYY!XXlWWBVV> == <taču viņi nebija no to vīru dzimtas, ar kuru rokām Dievs bija lēmis Israēlam dot pestīšanu.\=Bet tik liela sakāve tautā notika tādēļ, ka tie nepaklausīja Jūdu un viņa brāļus, iedomādamies veikt kādus varoņdarbus;2[]Kad Jūda redzēja, ka kauja jau sākusies un saucieni no pilsētas cēlās uz debesīm – tauru skaņas un kliegšana –,^=5Un notika, kad tie rītausmā pacēla savas acis, tad, redzi, liels ļaužu pulks, ko nevarēja saskaitīt, nesa kāpnes un dažādas kara ierīces, lai ieņemtu cietoksni un cīnītos ar jūdiem, kas bija tajā.F<Pēc tam tie naktī cēlās un devās uz Dotānas cietoksni.c;?Tad Jūda ar savu karaspēku spēji pagriezās pa tuksneša ceļu uz Bocru; viņš ieņēma pilsētu un nokāva ar zobena asmeni visus, kas bija vīriešu kārtas, saņēma kara laupījumu un nodedzināja to ar uguni.:un ka arī citās Gileādas pilsētās ir gūstekņi. Bet ienaidnieki ir nolēmuši tiem uzbrukt un nogalināt tos visus vienā dienā.29]ka daudzi no tiem ir sagūstīti un tiek turēti Bocrā un Bosorā, Alemā un Haspā, Makēdā un Karnaimā – tās visas ir labi nocietinātas un lielas pilsētas – 8kur tie satika nabatiešus. Tie uzņēma viņus miermīlīgi un izstāstīja tiem, kas bija noticis ar viņu brāļiem Gileādā,t7aBet Jūda Makabejs un viņa brālis Jonatāns šķērsoja Jardānu un nogāja trīs dienu ceļu tuksnesī,26]Viņš ņēma no Galilejas un Arbatas sev līdzi tos, kas tur bija, līdz ar sievām un bērniem, un visu, kas tiem bija, un tie pārnāca Jūdejā ar lielām gavilēm. 5un vajāja tos līdz Ptolemaīdai. Cittautiešu karaspēkā krita līdz trīs tūkstoši vīru, un viņš saņēma kara laupījumu.4yUn Simons devās uz Galileju un izcīnīja pret cittautiešiem daudzas kaujas, līdz satrieca tos sava vaiga priekšā3'Tad Simonam tika uzticēti trīs tūkstoš vīru, lai viņš ar tiem dotos uz Galileju, bet Jūdam astoņi tūkstoši, lai dotos uz Gileādu.2un pavēlēja viņiem, sacīdams: “Uzņemieties tautas vadību, bet nesāciet karu ar cittautiešiem, kamēr mēs atgriezīsimies.”1}Viņš atstāja Jāzepu, Zaharija dēlu, un Azarju, ka tie vadītu tautu un Jūdejas aizsardzībai palikušo karaspēku,P0Tad Jūda sacīja savam brālim Simonam: “Izvēlies un ņem sev līdzi vīrus un dodies glābt savus brāļus, kas ir Galilejā, bet mēs kopā ar Jonatānu, mūsu brāli, dosimies uz Gileādu.”*/MKad Jūda un visa tauta dzirdēja šos vārdus, tie sasauca lielo sapulci, lai nolemtu, kā palīdzēt saviem brāļiem, kas nonākuši spaidos un kara draudos.}.ska viņiem ir uzbrukuši sveštautieši no Ptolemaīdas, Tīras, Sidonas un visas Galilejas, lai viņus nonāvētu.-#Kamēr tie vēl lasīja vēstuli, citi vēstneši nāca no Galilejas. Viņu drēbes bija saplēstas, un viņi paziņoja tādu pašu vēsti,6,e Turklāt visi mūsu brāļi, kas bija Tovā, ir nogalināti, viņu sievas aizvestas gūstā, tāpat arī viņu bērni un manta; apmēram tūkstoš vīru ir gājis bojā.”Z+- Bet tagad nāc, izrauj mūs no viņu rokām, jo liels daudzums mums ir uzkritis.}*s Tie ir sagatavojušies uzbrukumam pret cietoksni, kurā mēs esam patvērušies, un Timotejs vada viņu karaspēku.)! un sūtīja vēstuli Jūdam un viņa brāļiem, sacīdami: “Visapkārt pret mums ir sapulcējušies cittautieši, lai mūs iznīcinātu.0(Y Tad pret Israēlu, kas bija palicis savā zemē, sapulcējās cittautieši, kas dzīvoja Gileādā, lai tos iznīcinātu, bet israēlieši bēga uz Dotānas cietoksniN'ieņēma Jazeru un tās apkārtnes pilsētas un atgriezās Jūdejā.N&Viņš izcīnīja pret tiem daudzas kaujas, satrieca un sakāva tos,u%cTad viņš vērsās pret Amona dēliem un sastapa tur lielu un varen stipru tautu un Timoteju, tās vadoni.$yViņš tos iesprostoja torņos, ielauzās pie tiem un, tos nolādēdams, nodedzināja torņus ar visu, kas tajos bija. # Tā viņš pieminēja ļaundarības Baiana dēliem, kas bija Israēla tautai par slazdu un valgu, tiem uzglūnēdami uz ceļiem.)"KTad Jūda karoja pret Ēsava dēliem, kas Idūmejā pie Akrabatas, jo tie bija aplenkuši Israēlu, un guva pār tiem lielu uzvaru, pazemoja un aplaupīja tos.t!aun nolēma iznīdēt tos no Jēkaba dzimuma, kas dzīvoja viņu vidū; un tie sāka galināt un slepkavot.  %Un notika, kad cittautieši dzirdēja, ka ir uzcelts altāris un svētnīca atjaunota tāda, kāda tā bija iepriekš, tie ļoti sadusmojās%=Jūda pavēlēja arī tur izvietot karaspēku un nocietināt Bēt-Cūru, lai sargātu Ciānas kalnu un tauta būtu pasargāta pret Idūmeju.9k`u:Un Jūda sacīja: “Apjozieties un esiet stipri, esiet gatavi rītā agri doties kaujā ar cittautiešiem, kas sapulcējušies pret mums, lai iznīcinātu mūs un mūsu svētumus,X_)9Tad karapulks devās uz priekšu un uzcēla nometni uz dienvidiem no Emmausas.>^u8Viņš arī pēc bauslības sacīja tiem, kas bija cēluši namu, nupat apņēmuši sievu vai dēstījuši vīnadārzu, un tiem, kas bailīgi, lai tie katrs atgriežas savā namā.v]e7Pēc tam Jūda iecēla tautai priekšniekus pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmit un pār desmit.5\e6Un tie pūta taures un sauca skaļā balsī.R[5Kā gan mēs varēsim tiem stāties pretī, ja tu mums nepalīdzēsi?”yZk4Redzi, cittautieši sapulcējušies pret mums, lai iznīcinātu mūs, tu zini, ko tie ir nosprieduši par mums.[Y/3Tava svētnīca – izmīdīta un apgānīta, tavi priesteri bēdās un pazemoti.hXI2tie pacēla balsi un sauca uz debesīm: “Ko lai mēs darām ar visu šo un kur lai to nesam?W1Tie sanesa priesteru tērpus un pirmaugļus, un desmito tiesu, tie sasauca nazīriešus, kuru solījuma dienas bija piepildījušās,yVk0Tie atvēra bauslības grāmatu, lai uzzinātu to, ko cittautieši grib uzzināt, izmantodami savu elku tēlus.qU[/Tanī dienā tie gavēja un apvilka maisus, un kaisīja uz galvām pelnus, un pārplēsa savas drēbes.xTi.Un tie atnāca un sapulcējās Micpā, iepretim Jeruzālemei, jo Israēlam senāk Micpā bija lūgšanu vieta.!S;-Bet Jeruzāleme bija neapdzīvota kā tuksnesis, vairs nebija neviena no tās dzimuma, kas tajā ieiet un iziet; tās svētnīca izmīdīta, tās kalna cietoksnī svešinieku dēli; tā kļuvusi par viesu namu cittautiešiem. Jēkaba prieks ir atņemts, apklususi flauta un lira.R,Tika sasaukta sapulce, lai varētu sagatavoties karam, lai piesauktu Dievu un lūgtu pēc žēlastības un apžēlošanas. Q+Tad sacīja ikviens savam tuvākajam: “Atjaunosim to, kas izpostīts mūsu tautā, un karosim par mūsu tautu un svētnīcu!”mPS*Kad Jūda un viņa brāļi redzēja, ka ļaunums ir vairojies un ienaidnieku karaspēks ir uzcēlis nometni viņu robežās, tie saprata, ko ķēniņš bija pavēlējis nodarīt viņu tautai, lai to pazudinātu un iznīcinātu. O )Kad tās vietas tirgoņi izdzirdēja, kas pie viņiem ieradušies, tie ņēma lielu daudzumu sudraba un zelta, kā arī važas un ieradās nometnē, lai dabūtu sev Israēla dēlus par kalpiem; tur tiem pievienojās arī Sīrijas un citu zemju karaspēks.N}(Tie devās ceļā ar visu savu karaspēku un, nonākuši līdzenumā, kas bija netālu no Emmausas, uzcēla tur nometni."M='un nosūtīja tos kopā ar četrdesmit tūkstošiem vīru un septiņiem tūkstošiem jātnieku, lai tie pēc ķēniņa pavēles dotos izpostīt Jūdeju.{Lo&Bet Lisijs izvēlējās Ptolemaju, Dorimena dēlu, Nikanoru un Gorgiju, varenus vīrus no ķēniņa draugu vidus,jKM%Tad ķēniņš ņēma atlikušo karaspēka pusi un simt četrdesmit septītajā gadā devās projām no savas valsts galvaspilsētas Antiohijas. Viņš pārcēlās pāri Eifrātas upei un devās cauri augšējiem apgabaliem.PJ$nometinot viņu apvidū svešinieku dēlus un izdalot tiem viņu zemi..IU#ka viņš nosūtītu turp karaspēku, lai tas izdeldētu un iznīcinātu Israēla spēku un Jeruzālemes atlikumu, un izdeldētu pat viņu piemiņu no šīs vietas,7Hg"Viņš arī atstāja Lisijam pusi sava karaspēka un kaujas ziloņus un deva tam pavēles par visu, ko pats bija nolēmis, arī par Jūdejas un Jeruzālemes iedzīvotājiem,iGK!un uzticēja tam sava dēla Antioha audzināšanu līdz brīdim, kad viņš pats atgriezīsies."F= Ķēniņš atstāja Lisiju, kādu slavenu vīru no ķēniņa dzimtas, pārvaldīt viņa lietas visā apvidū no Eifrātas upes līdz pat Ēģiptes zemeiE'Viņa sirds tādēļ bija ļoti norūpējusies, un viņš nolēma doties uz Persiju, lai ievāktu tur zemes nodevas un ieņemtu daudz naudas.FDUn ķēniņš sāka bažīties, ka viņam atlicis naudas tikai vienai vai divām reizēm, lai īstenotu tos tēriņus un apdāvināšanu, ar ko viņš pārspēja iepriekšējos ķēniņus.lCQBet tad viņš redzēja, ka naudas krātuvē nepietiek, jo maz nodevu bija saņemts no zemes sacelšanās un nelaimju dēļ, kuras viņš pats bija izraisījis tajā zemē, atceldams likumus, kas tur bija kopš senām dienām.BĶēniņš lika arī atvērt valsts mantnīcu un izmaksāt karaspēkam gada algu un pavēlēja tiem būt gatavībā jebkurai vajadzībai.*AMKad ķēniņš Antiohs izdzirda visas šīs runas, viņš kļuva ļoti nikns un izsūtīja vēstnešus pa visu savu valsti un sapulcināja spēcīgu karaspēku.o@WBet Jūdas vārda slava nonāca līdz pat ķēniņam, un par viņa kara mākslu runāja cittautieši. ?Tā cittautiešus, kas dzīvoja apkārt, pārņēma ārkārtīgas izbailes, un tie sāka baidīties no Jūdas un viņa brāļiem.>-Viņš vajāja tos pa Bēt-Horonas nogāzi līdz pat līdzenumam; viņiem krita astoņi simti vīru, bet pārējie aizbēga uz filistiešu zemi.|=qTad Jūda, beidzis runāt, spēji metās virsū Sēronam un viņa nometnei, un tie tika satriekti viņa priekšā.h<ITas būs pats Kungs, kas satrieks tos mūsu vaiga priekšā, bet jūs no tiem nebaidieties.”D;bet mēs cīnāmies par savu dzīvību un saviem likumiem.:-Tie nāk pret mums ar lielu augstprātību un netaisnību, lai nonāvētu mūs un mūsu sievas, un mūsu bērnus, tie nāk, lai mūs aplaupītu,_97ne jau no karaspēka lieluma atkarīga uzvara karā, bet gan no debesīm nāk spēks.*8MJūda atbildēja: “Viegli var notikt, ka daudzi tiek nodoti nedaudzu rokās, un nav atšķirības debesu priekšā – izglābt ar daudziem vai ar nedaudziem;7}Kad tie ieraudzīja karapulku, kas nāca viņiem pretī, tie sacīja Jūdam: “Kā gan mēs, būdami tik mazā skaitā, lai spētu cīnīties ar tik lielu un varenu pulku? Turklāt mēs esam izsalkuši, jo šodien mēs vēl neko neesam ēduši.”f6EViņš tuvojās Bēt-Horonas nogāzei, un viņam pretī izgāja Jūda ar pavisam nedaudziem.z5mViņam pievienojās un devās līdzi varens pulks bezdievju, lai palīdzētu viņam atriebties Israēla dēliem.44aviņš sacīja: “Es darīšu slavenu savu vārdu un iemantošu sev godu ķēniņa valstī – es karošu ar Jūdu un viņa sekotājiem, kas nicina ķēniņa pavēli.”3/ Kad Sīrijas karaspēka pavēlnieks Sērons dzirdēja, ka Jūda ir sapulcinājis ap sevi pulkus un ticīgos ļaudis, kas ar to kopā dodas karā,s2_ Un Jūda ieguva no viņiem kara laupījumu, viņš ņēma Apollonija zobenu un allaž lietoja to cīņā.71g Kad Jūda to uzzināja, viņš izgāja tam pretī, sakāva viņa karaspēku un viņu pašu nokāva, daudzi no tiem krita kaujas laukā savainoti, bet pāri palikušie bēga.t0a Bet Apollonijs sapulcināja cittautiešus un arī lielu karaspēku no Samarijas, lai karotu pret Israēlu.{/o un viņa vārds bija slavens līdz pat zemes galam, un viņš sapulcināja tos, kam jau bija nospriesta bojāeja.y.kViņš pārstaigāja Jūdejas pilsētas un izdeldēja bezdievjus no tās; viņš novērsa dusmību no Israēla, -Viņš darīja dzīvi rūgtu daudziem ķēniņiem un iepriecināja Jēkabu ar saviem darbiem; mūžam slavēta ir viņa piemiņa! u~~}}>||{{zFyy@xxwvv1utss6rrqhpp0ooqnn"m?ll,kkjjViiQhh>G==D<;::988777Q66U6!55$44A33R22l1100)//r..W---,:+**))U((F''C&&,%$$##"!!! 9[BXV?"]y)/|fD [ P ; ' n.jcM &Tāpat arī tie trīs Samarijas apgabali, kas pievienoti Jūdejai, lai arī turpmāk paliek pievienoti Jūdejai, tā lai tie būtu zem viena valdītāja un nevis zem kādas citas varas, bet tikai zem augstā priestera varas.%bC %Un no viņiem tiks ņemti vīri un izvietoti ķēniņa lielajos cietokšņos, bet daži no tiem tiks iecelti valsts atbildīgajos amatos, un viņu priekšnieki lai tiek iecelti no viņu vidus; un lai viņi dzīvo pēc saviem likumiem, kā ķēniņš to ir pavēlējis Jūdejas zemē.5ac $Tāpat arī līdz pat trīsdesmit tūkstošiem vīru varēs pierakstīties ķēniņa karaspēkā, un tie varēs saņemt tādu uzturu, kāds ir visam ķēniņa karaspēkam.h`I #un nevienam nebūs tiesības no tiem kaut ko prasīt, nedz tos traucēt nevienas lietas dēļ.j_M "Visas svētku dienas, sabati, jaunie mēneši un citas svētku dienas, tāpat arī trīs dienas pirms svētkiem un trīs dienas pēc lai ir brīvdienas un atvaļinājuma dienas visiem jūdiem, kas ir manā ķēniņa valstī,B^} !Tāpat es arī par velti atlaižu brīvībā visus jūdus, kas sagūstīti Jūdejā un visā manā valstī; tāpat tiek atceltas viņu nodevas, arī tās, kas jāmaksā par mājlopiem.]7 Es nododu varu pār Jeruzālemes klints cietoksni augstajam priesterim, ka viņš tajā var izvietot vīrus, kādus pats vēlas, lai tie sargātu to.\ Bet Jeruzāleme un tās apkārtne lai ir svēta, un nodevas un desmitā tiesa, ko tā saņem, lai ir brīvas no nodokļiem.a[; es atceļu arī nodevas par trešo daļu graudaugu un pusi dārza augļu, kas man pienācās, no šīs dienas tās nekad vairs netiks ņemtas no Jūdejas un tai piederošajiem trim apgabaliem Samarijā un Galilejā.rZ] jau tagad es atbrīvoju jūs un visus pārējos jūdus no mesliem, no sāls nodokļa un valsts nodevām;AY} Mēs jums dosim arī visādus atvieglojumus un dāvanas,pXY Saglabājiet arī tagad mums uzticību, un mēs jums atmaksāsim ar labu to, ko jūs mums labu darāt.W3 Mēs esam dzirdējuši un priecājamies, ka jūs pildāt ar mums noslēgtos līgumus un uzturat draudzību, un nepieslienaties mūsu ienaidniekiem.nVU Un viņš aizsūtīja tiem šādu vēstuli: “Ķēniņš Dēmētrijs sūta sveicienus jūdu tautai!U Arī es rakstīšu viņiem iedrošinājuma vārdus, solīšu augstu godu un dāvanas, lai viņi būtu ar mums un mums palīdzētu.”}Ts “Ko mēs esam izdarījuši? Aleksandrs ir mūs apsteidzis, noslēgdams draudzību ar jūdiem, lai nostiprinātos.JS  Kad Dēmētrijs to padzirdēja, viņš ļoti noskuma un sacīja:8Ri Tā Jonatāns simt sešdesmitā gada septītajā mēnesī Lieveņu svētkos apvilka augstā priestera tērpu; viņš arī sapulcināja karaspēku un sagādāja daudz ieroču.dQA Tādēļ mēs tevi šodien ieceļam par tavas tautas augsto priesteri un nosaucam tevi par Ķēniņa Draugu (un viņš nosūtīja tam purpura tērpu un zelta kroni), un tu būsi mūsu pusē un sadraudzībā ar mums.”uPc Mēs par tevi esam dzirdējuši, ka tu esi vīrs, varens spēkā, un ka esi cienīgs būt par mūsu draugu.MO “Ķēniņš Aleksandrs sūta sveicienus savam brālim Jonatānam!TN! Viņš uzrakstīja vēstuli un nosūtīja tam, vēstulē viņš rakstīja: M Tad ķēniņš sacīja: “Tādu vīru kā viņš mēs nekur vairs neatradīsim, darīsim viņu par mūsu draugu un sabiedroto.”L! Ķēniņam Aleksandram izstāstīja par ķēniņa Dēmētrija solījumiem Jonatānam, viņam pastāstīja arī par kariem, ko viņš bija karojis, par varoņdarbiem, ko viņš ar saviem brāļiem bija veicis, un par tām lielajām grūtībām, ko tie bija panesuši.hKI tikai Bēt-Cūrā palika kādi, kas bija atmetuši bauslību, jo tiem tur bija kur patverties.BJ tie pameta katrs savu vietu un devās katrs uz savu zemi;iIK Tad bēga visi svešzemnieki, kas bija patvērušies nocietinājumos, ko bija uzcēlis Bakhids,H- viņš arī pavēlēja darbu veicējiem, lai tie ceļ Ciānas kalnam visapkārt sienas no četrstūrainiem akmeņiem, lai tās būtu stiprākas.WG' Jonatāns apmetās uz dzīvi Jeruzālemē un sāka celt un atjaunot pilsētu,LF un atdeva Jonatānam ķīlniekus, bet viņš atdeva tos vecākiem.YE+ Tad tie ļoti izbijās, ka ķēniņš tam bija devis varu pulcināt karaspēku,D} Un Jonatāns nāca uz Jeruzālemi un izlasīja šīs vēstules vārdus visai tautai un tiem, kas bija klints cietoksnī.@Cy Tad ķēniņš deva Jonatānam varu pulcināt karaspēku un to apbruņot, lai tas būtu viņam par sabiedroto, viņš atdeva arī ķīlniekus, kas bija ieslodzīti klints cietoksnī.uBc viņš taču atcerēsies visu ļaunumu, ko mēs esam darījuši viņam, viņa brāļiem un viņa tautai.”vAe Viņš sacīja: “Steigsimies noslēgt ar viņu mieru, pirms viņš noslēdz mieru ar Aleksandru pret mums,h@I Viņš arī sūtīja vēstules ar miera vārdiem Jonatānam, kurās viņš to augsti slavēja.y?k Kad ķēniņš Dēmētrijs to dzirdēja, viņš sapulcināja lielu karaspēku un izgāja viņam pretī uz karu.%> E Simt sešdesmitajā gadā Aleksandrs Epifans, Antioha dēls, nāca un ieņēma Ptolemaīdu, tās iedzīvotāji viņu pieņēma, un viņš sāka tur valdīt.= IUn zobens Israēlā rimās; bet Jonatāns apmetās uz dzīvi Mahmasā un sāka tiesāt tautu un izdeldēja visus bezdievīgos Israēlā.<- HTad viņš atdeva tam gūstekņus, ko iepriekš bija sagūstījis Jūdejas zemē, devās uz savu zemi un nekad vairs nenāca uz viņu robežām.;3 GUn Bakhids tam piekrita un darīja pēc viņa vārdiem; viņš arī zvērēja, ka nekad vairs savas dzīves laikā nedarīs Jonatānam neko ļaunu. : FKad Jonatāns to uzzināja, viņš nosūtīja pie tā vecajus, lai noslēgtu ar viņu mieru un lai tas atdotu viņiem gūstekņus.09Y EViņš iedegās dusmās uz tiem bezdievīgajiem vīriem, kas viņam bija ieteikuši nākt uz šo zemi, daudzus no tiem nokāva un nolēma doties projām uz savu zemi. 8 Dcīnījās pret Bakhidu un satrieca viņu; tas viņam sagādāja lielas raizes, jo gan viņa nodoms, gan uzbrukums bija veltīgs.]73 Carī Simons ar saviem vīriem nāca ārā no pilsētas, nodedzināja kara ierīces,61 BTur viņš kāva Odomeru un viņa brāļus un Fasirona dēlus viņu telšu apmetnē; kad viņš sāka cīņu un devās augšup ar savu karaspēku,v5e ABet Jonatāns atstāja pilsētā savu brāli Simonu un ar kādu karaspēka daļu devās tālāk tajā zemē.l4Q @un atnācis aplenca Bētbasu, karoja pret to daudzas dienas un uzbūvēja dažādas kara ierīces.l3Q ?Kad Bakhids to uzzināja, viņš sapulcināja lielu karaspēku, paziņoja arī tiem, kas Jūdejā,$2A >Tad Jonatāns un Simons un viņu ļaudis devās projām uz Bētbasu, kas atradās tuksnesī, un uzcēla no jauna, kas bija nopostīts, un to nocietināja.11 =Un Jonatāns ar saviem ļaudīm sagūstīja apmēram piecdesmit tās zemes vīru, kas bija šī ļaunā nodoma ierosinātāji, un tos nogalināja.p0Y %w 1Un Bakhida pusē tai dienā krita ap tūkstoš vīru.$ 0Tad Jonatāns kopā ar savējiem metās Jardānas ūdeņos un pārpeldēja uz otru krastu, bet pretinieks nesekoja tiem pāri Jardānai.|#q /Sākās kauja, un Jonatāns izstiepa savu roku, lai satriektu Bakhidu, bet tas izvairījās no viņa atkāpdamies.W"' .Un tagad kliedziet uz debesīm, lai tiekat paglābti no ienaidnieka rokas.”#!? -Redzi, ienaidnieks ir mūsu priekšā un mums aizmugurē, bet Jardānas ūdeņi abās pusēs un purvs un brikšņi visapkārt, mums nav kur izvairīties. 5 ,Tad Jonatāns sacīja tiem, kas bija kopā ar viņu: “Celsimies gan un cīnīsimies par savu dzīvību, jo šodien vairs nav tā, kā bija agrāk.hI +Bet Bakhids to visu bija dzirdējis un sabatā atnācis ar lielu karaspēku Jardānas krastā.\1 *Tā tie atrieba sava brāļa asinis un atgriezās Jardānas purvainajos apgabalos.^5 )un kāzas pārvērtās par vaimanām un priecīgā muzicēšana par bēru dziesmām..U (Tad tie, kas bija ar Jonatānu, metās ārā no slēpņa un viņus nokāva, daudzi krita ievainoti, bet pārējie aizbēga kalnos; un tie saņēma visu viņu mantu;yk 'Viņi pacēla savas acis un skatījās, un redzi – trokšņains pūlis un daudz saiņu, un tiem pretī pilnā apbruņojumā iznāca līgavainis ar saviem draugiem un saviem brāļiem, spēlēdami timpānus un citus mūzikas instrumentus.nU &Tad viņi atcerējās sava brāļa Johanāna asinis un devās augšup, un paslēpās kalna aizsegā.nU %Pēc visiem šiem notikumiem Jonatānam un Simonam, viņa brālim, paziņoja: “Jambres dēli rīko lielas kāzas un ved līgavu, kas esot kāda varena kanaāniešu augstmaņa meita, ar lielu pavadītāju pulku no Nadabatas.”} $Bet izgāja Jambres dēli, tie, kas no Mēdabas, un satvēra Johanānu un paņēma arī visu, kas tam bija, un aizgāja.5 #Tad Jonatāns sūtīja savu brāli Johanānu, tautas vadītāju, un lūdza nabatiešus, lai tie ļautu pie viņiem noglabāt viņa lielos krājumus.iK "Bet Bakhids, saņēmis šo ziņu, sabatā kopā ar savu karaspēku pārcēlās pāri Jardānai.)K !bet Jonatāns, viņa brālis Simons un visi, kas bija ar viņiem, dabūjuši to zināt, bēga uz Tekoas tuksnesi un uzcēla nometni pie Asfara ezera ūdeņiem.I  Kad Bakhids to uzzināja, viņš meklēja Jonatānu nogalināt,fE Un Jonatāns tajā pašā brīdī pārņēma vadību un stājās sava brāļa Jūdas vietā.uc Tad nu mēs šodien esam izvēlējušies tevi, lai mums viņa vietā būtu vadonis, kas mūs vada karā.”mS “Kopš tā brīža, kad nomira tavs brālis Jūda, Israēlā vairs nav tāda vīra, kas būtu viņam līdzīgs, nav tāda, kas varētu doties pret ienaidniekiem un Bakhidu, un tiem mūsu ienaidniekiem, kas mūsu pašu tautā.J  Tad sapulcējās kopā visi Jūdas draugi un sacīja Jonatānam: Israēlā izcēlās lielas bēdas, kādas vēl nebija bijušas kopš brīža, kad tiem vairs nebija dots neviens pravietis.{ un viņi izsekoja un uzmeklēja Jūdas draugus, veda tos pie Bakhida, un viņš tiem atriebās un par tiem ņirgājās.\ 1 Tad Bakhids izraudzījās bezdievīgus vīrus un iecēla viņus par zemes kungiem,` 9 Tanīs dienās izcēlās arī liels bads, un visa zeme atkrita un pieslējās viņiem.  Un notika pēc Jūdas nāves, ka visos Jūdejas novados bezdievīgie atkal pacēla savu galvu un saradās visādi ļaundari.  Bet pārējie Jūdas darbi, cīņas un varoņdarbi, ko viņš darījis, un viņa izcilība nav aprakstīta, jo tā visa bija ļoti daudz.G  “Kā tad tā, nu kritis varenais, kas glābis Israēlu?!”y un apraudāja viņu. Un viss Israēls vaimanāja par viņu ar gaužām vaimanām un sēroja daudzas dienas, sacīdami:ta Tad Jonatāns un Simons paņēma sava brāļa miesas un apglabāja viņu Modeīnā viņa tēvu kapavietā,0[ krita arī Jūda, bet atlikušie bēga.U# Kauja kļuva nežēlīga, un krita daudz vīru gan vienā, gan otrā pusē;5 Bet tie, kas bija karaspēka pusē, redzēja, ka labā spārna pulks ir sakauts, un viņi pagriezās, lai sekotu Jūdam un tiem, kas kopā ar viņu.T! un tie satrieca labā spārna pulku un vajāja tos līdz pat Azota kalnam.   Kad Jūda redzēja, ka Bakhids un spēcīgākie karavīri ir karaspēka labajā pusē, viņam pievienojās drosmīgākie vīri,gG Zeme līgojās no karapulku radītā trokšņa, un kauja turpinājās no rīta līdz vakaram.^5 Karaspēka ierinda tuvojās no divām pusēm, un abos karaspēkos pūta kara taures.  Tad pretinieku karaspēks pameta nometni un nostājās viņiem pretī, jātnieki sadalījās divās daļās, un karaspēka priekšā izgāja lingotāji un loka šāvēji, un priekšgalā gāja spēcīgākie karavīri; bet Bakhids bija pie labā spārna pulka.R~ Tad Jūda sacīja: “Rīkoties šādi – bēgt no viņiem? Tikai ne to! Bet, ja ir pienākusi mūsu stunda, tad arī vīrišķīgi mirsim par mūsu brāļiem; nedosim iemeslu apkaunot mūsu godu.”]}3 Bet tie mēģināja viņu atrunāt, sacīdami: “Mēs to nevaram gan, labāk glābsim tagad savu dzīvību, bet vēlāk atgriezīsimies kopā ar saviem brāļiem un tad karosim pret viņiem, jo mūsu ir maz.”0|Y un viņš itin kā pamira. Tad viņš sacīja atlikušajiem vīriem: “Celsimies un dosimies pretī mūsu ienaidniekiem, mēs taču vēl varam ar tiem cīnīties.”;{o Kad Jūda redzēja, ka viņa karaspēks ir izklīdis un pretinieks mācas virsū, viņa sirds pagura, jo viņš redzēja, ka viņam vairs nav atlicis laika, lai to sapulcinātu;z- Kad tie redzēja ienaidnieka karaspēka lielumu, tie ļoti nobijās, un daudzi no karapulka bēga, un atlika ne vairāk kā astoņi simti vīru.`y9 Jūda bija izvietojies Belasā, un trīs tūkstoši izlases vīru bija kopā ar viņu.sx_ bet tad cēlās un devās uz Beroju ar divdesmit tūkstošiem kājnieku un diviem tūkstošiem jātnieku.Ww' Simt piecdesmit otrā gada pirmajā mēnesī tie nostājās pie Jeruzālemes, v  Tie devās pa ceļu caur Gilgālu un izvietojās pie Mesalotas, kas atradās Arbelā, ieņēma to un nogalināja daudz cilvēku.Fu  Bet, kad Dēmētrijs dzirdēja, ka Nikanors un viņa karavīri krituši karā, viņš nolēma Bakhidu un Alkimu otrreiz sūtīt uz Jūdeju un karaspēka labā spārna pulkus viņiem līdzi. t Ja tie tagad vēl sūdzēsies par tevi, mēs spriedīsim viņu labā tiesu un karosim pret tevi gan uz jūras, gan uz sauszemes.”,sQBet par ļaunumu, ko ķēniņš Dēmētrijs darījis jūdiem, mēs rakstām viņam: “Kādēļ tu mūsu draugiem un sabiedrotajiem esi uzkrāvis tik smagu jūgu?OrJa pie šiem līguma noteikumiem viena vai otra puse gribēs ko pievienot vai no tiem ko atcelt, tās to var darīt pēc savas izvēles, un tam, ko tās pievienos vai atcels, būs likumīgs spēks.SqPēc šādiem noteikumiem romieši ir noslēguši līgumu ar jūdu tautu.!p;un pretinieku karotāju pusei netiek dota pārtika, ieroči, sudrabs un kuģi, kā Roma to ir noteikusi, un tai šie pienākumi jāpilda bez viltus.”oUn tieši tāpat, ja vispirms izceļas karš jūdu tautai, no visas sirds karo līdzi romieši tā, kā apstākļi to prasa,9nkun tai ir jāliedz pretinieku karotāju pusei pārtika, ieroči, sudrabs un kuģi, kā Roma to ir noteikusi; un tai ir jāpilda šie pienākumi, neko nesaņemot par to pretī.Smtad, ja apstākļi to prasa, līdzi no visas sirds karo arī jūdu tauta;bl=Ja vispirms izceļas karš jebkurā Romas vai tās sabiedroto pārvaldītajā apgabalā,k“Lai labi klājas romiešiem un jūdu tautai gan uz jūras, gan uz sauszemes mūžīgi, un lai zobens un ienaidnieks ir tālu no tām!6jeUn šis ir uz vara plāksnītes uzrakstītās atbildes vēstules noraksts, ko romieši sūtīja uz Jeruzālemi, lai apliecinātu, ka tie slēguši mieru un kara savienību:!i=Tiem šis vārds patika.Yh+“Jūda Makabejs, viņa brāļi un jūdu tauta ir sūtījuši mūs pie jums, lai noslēgtu ar jums kara savienību un miera sadraudzību, lai jūs pierakstītu mūs par saviem draugiem un sabiedrotajiem.”gUn viņi devās uz Romu; viņi veica garu ceļu un ienāca padomes sapulcē, vērsās pie padomes vīriem un sacīja tiem:sf_un lai romieši noņemtu viņu jūgu, jo tie redzēja, ka grieķu valsts nežēlīgi paverdzina Israēlu.&eETad Jūda izvēlējās Eipolemu, Jāņa, Akosa dēla, dēlu, un Jāsonu, Elāzāra dēlu, un aizsūtīja viņus uz Romu slēgt draudzību un kara savienību>duviņi arī katru gadu uzticēja vienam vīram viņus vadīt un valdīt pār visu viņu zemi, un visi klausīja šim vienam, un viņu starpā nebija ne skaudības, ne sāncensības.#c?Viņi bija arī izveidojuši sev padomi, kurā sanāca kopā ik dienas trīs simti divdesmit vīru, lai spriestu par to, kā uzlabot tautas labklājību;qb[Turklāt neviens no viņiem nelika sev galvā ķēniņa kroni un netērpās purpurā, lai tā dižotos.4aa Ja viņi kādiem gribēja palīdzēt un ļaut valdīt, tad tie arī valdīja, bet tos, kuri valdīja, ja vien viņi gribēja, viņi atcēla; un viņi kļuva ļoti vareni.~`u tā viņi bija pakļāvuši tuvas un tālas valstis, un visi, kas vien par viņiem dzirdēja, no viņiem baidījās.W_' tāpat arī pārējās valstis un salas, kas bija pret viņiem sacēlušās, viņi izpostījuši un paverdzinājuši, bet ar saviem draugiem un tiem, kas ar viņiem mierīgi sadzīvo, viņi tur draudzību;L^ bet viņiem šis nodoms tapis zināms un viņi sūtījuši pret tiem kādu karavadoni, kas karojis pret tiem, un daudzi no tiem ievainoti un krituši; viņi saņēmuši gūstā to sievas un bērnus, tos aplaupījuši un pakļāvuši viņu zemi, nopostījuši viņu cietokšņus un līdz pat šai dienai tur tos verdzībā;P] arī par to, ka grieķi bija nodomājuši nākt un viņus iznīcināt,|\qarī Indijas, Mīdijas un Līdijas zemes, kas bija viņa labākie apgabali, tos viņi nodeva ķēniņam Einomijam;[3ka viņi to saņēmuši dzīvu un likuši maksāt lielas nodevas viņam un ķēniņiem, kas valdīja pēc viņa, un likuši atdot vai nodot ķīlāTZ!Jūdam stāstīja arī par lielo Āzijas ķēniņu Antiohu, ko romieši sakāva, kad tas nāca karot pret viņiem ar simt divdesmit ziloņiem, ar jātnieku pulkiem, kararatiem un ļoti lielu karaspēku, Y ka viņi ir satriekuši un pakļāvuši sev arī Filipu un Perseju, maķedoniešu ķēniņu, un citus, kas cēlās pret viņiem.Xka viņi ar savu gudrību un neatlaidību ir pakļāvuši sev visu, kas tiem bija ļoti tālu visapkārt, un ka viņi bija satriekuši un smagi sakāvuši tos ķēniņus, kas pret tiem nāca no pašas zemes malas, un ka pārējie tiem maksāja ikgadējas nodevas;Warī par to, ko viņi darījuši Spānijas zemē, kā viņi bija pārņēmuši savā ziņā sudraba un zelta atradnes, kas tur bija;V)Jūdam pastāstīja par viņu kariem un drosmi, par to, ko viņi bija darījuši pie galliem, tos pakļaudami un piespiezdami maksāt nodevas;vU gTad Jūda dzirdēja par romiešiem, ka viņi ir slaveni ar savu vareno spēku un labprāt pieņem visus, kas viņiem piebiedrojas, un ka viņi slēdz draudzību ar visiem, kas vien pie viņiem nāk; un tādējādi arī tie kļuva stipri.5Te2Tā nedaudz dienu Jūdejas zemei bija miers.]S31viņi nolēma svinēt šo dienu katru gadu adāra mēneša trīspadsmitajā dienā.ZR-0Tad tauta vareni līksmojās un svinēja šo dienu kā lielas līksmības dienu,UQ#/Bet israēlieši saņēma laupījumu un viņu krājumus, tie nocirta Nikanoram galvu un viņa labo roku, ko viņš tik augstprātīgi bija pacēlis, un aiznesa un izkāra apskatīšanai pie Jeruzālemes.QP.Tad iznāca ļaudis no visiem apkārtējiem Jūdejas ciemiem un tos aplenca, viņi spieda tos atpakaļ pret tiem, kas dzinās tiem pakaļ, un tā tie visi krita no zobena, un neviens nepalika dzīvs.O-Israēlieši vajāja tos veselu dienu, visu ceļu no Adasas līdz pat Gezeras pievārtei, un pūta taures viņiem nopakaļ.aN;,Kad Nikanora karaspēks redzēja, ka viņš ir kritis, tie pameta ieročus un aizbēga.M++Karapulki sāka kauju adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, un Nikanora karaspēks tika sakauts, un viņš pats krita pirmais šajā kaujā.SL*tāpat arī šodien satriec šo karaspēku mūsu priekšā, lai pārējie atzīst, ka Nikanors ļaunu runājis pret taviem svētumiem un ka viņš saņem atbilstošu tiesu par savām ļaundarībām.”K{)“Kad tie, kas bija ar ķēniņu, zaimoja, tad izgāja tavs eņģelis un nokāva simt astoņdesmit piecus tūkstošus,bJ=(Arī Jūda ar saviem trīs tūkstošiem vīru izvietojās Adasā; un Jūda lūdza Dievu:vIe'Nikanors izgāja no Jeruzālemes un izvietojās Bēt-Horonā; tur viņš apvienojās ar Sīrijas karaspēku.H{&atmaksā šim vīram un viņa karapulkam, lai tie krīt no zobena, piemini viņu zaimus un nedod viņiem kur palikt.”G%“Tu izvēlējies šo namu, lai tas tiktu nosaukts tavā vārdā, lai tas būtu lūgšanu un aizlūgšanu nams tavai tautai,`F9$Tad priesteri iegāja templī, nostājās altāra un svētvietas priekšā un sacīja:YE+#Viņš arī dusmās zvērēja: “Ja Jūda un viņa karaspēks tagad netiks nodots manās rokās un es pats atgriezīšos atpakaļ sveikā, es nodedzināšu šo templi.” Un viņš aizgāja lielās dusmās.hDI"Bet viņš tos izsmēja, nolamāja, ņirgājās par tiem un runāja ar viņiem augstprātīgi.{Co!Un pēc šiem notikumiem Nikanors devās augšā uz Ciānas kalnu. Viņam pretī no svētnīcas iznāca daži priesteri un tautas vecajie, lai viņu miermīlīgi sveiktu un parādītu viņam dedzināmo upuri, kas tiek upurēts par ķēniņu.tBa Tur krita daudzi, kas bija ar Nikanoru, kādi pieci tūkstoši vīru, un viņš bēga uz Dāvida pilsētu.AwKad Nikanors saprata, ka viņa nolūks ir tapis zināms, viņš izgāja Jūdam pretī kaujai netālu no Kafarsalamas.@Taču Jūdam kļuva zināms viņu nodoms, ka viņi nākuši ar viltu, tādēļ Jūda sabijās un negribēja vairs redzēt viņa vaigu. ? Tad viņš ieradās pie Jūdas, un tie mierā sveicināja viens otru, bet Nikanora karotāji bija sagatavojušies satvert Jūdu.>“Lai mums nebūtu ar jums jākaro, es nākšu pie jums ar nedaudz vīriem, lai mēs mierā tiktos ar jums vaigu vaigā.”=!Nikanors atnāca uz Jeruzālemi ar lielu karaspēku un nosūtīja pie Jūdas un viņa brāļiem vēstnešus ar viltus miera piedāvājumu:#<?Un ķēniņš sūtīja Nikanoru, vienu no saviem slavenajiem karavadoņiem, kas bija liels Israēla nīdējs un pretinieks, lai tas izdeldētu šo tautu.E;Alkims redzēja, ka Jūda ar saviem sekotājiem pieaug spēkā, un saprata, ka viņš nevarēs tiem stāvēt pretī, tādēļ viņš atgriezās pie ķēniņa un tos nekrietni apsūdzēja.<:qviņš apstaigāja visus apkārtējos Jūdejas apgabalus un atriebās tiem vīriem, kas no viņa bija aizbēguši; tā viņš panāca, ka viņi vairs nepostīja šajā apgabalā.9Kad Jūda redzēja, ka viss ļaunums, ko darījis Alkims un israēlieši, kas bija ar viņu, ir lielāks nekā cittautiešu nodarījums,8wPie viņa ieradās visi, kas musināja tautu, un tad tie savaldīja Jūdejas zemi un nodarīja lielu postu Israēlā.;7qBet Alkims cīnījās par augstā priestera amatu.6Tad, uzticējis zemi Alkimam un atstājis pie viņa karaspēku, lai tas viņam palīdzētu, Bakhids devās pie ķēniņa.d5ABet Bakhids devās prom no Jeruzālemes un izvietojās Bētzatā. Viņš nosūtīja kareivjus, un tie sagūstīja daudz vīru, kas no viņiem bēga, kā arī dažus no tautas; tie nokāva viņus un iemeta dziļā akā.P4Tad uznāca visai tautai bailes un drebēšana no atnācējiem, un viņi sacīja: “Nav pie tiem tiesas un taisnības, tie ir pārkāpuši vienošanos un lauzuši zvērestu, ko tie zvērējuši.”3tie izmētājuši tavu svēto miesas un izlējuši viņu asinis visapkārt Jeruzālemei, un nav neviena, kas tos apglabā.2Tā tie uzticējās viņam, bet viņš sagūstīja no tiem sešdesmit vīru un tos kādā dienā nokāva, itin kā rakstīts:1{Arī Alkims runāja ar tiem miermīlīgi un zvērēja: “Mēs nevēlamies darīt ļaunu ne jums, ne jūsu draugiem.”{0oun tie sacīja: “Kopā ar karaspēku ir ieradies vīrs no Ārona dzimtas, viņš nedarīs mums nekā ļauna.”R/ tie bija hasīdi, kas pirmie no Israēla dēliem meklēja ar tiem mieru,e.C Tad sapulcējās pie Alkima un Bakhida rakstu mācītāju padome, lai izzinātu patiesību,g-G Taču tie nepieņēma viņa vēstījumu, jo redzēja, ka viņš ieradies ar lielu karaspēku.',G Bakhids cēlās un devās ar lielu karaspēku uz Jūdejas zemi, viņš arī nosūtīja vēstnešus pie Jūdas un tā brāļiem ar viltus miera piedāvājumu.+y un sūtīja to kopā ar Alkimu, ko viņš bija iecēlis par augsto priesteri, un lika tam atriebties Israēla dēliem. * Tad ķēniņš izvēlējās Bakhidu, kādu ķēniņa draugu, kas valdīja viņpus upei, tas bija varens un uzticams ķēniņam,^)5tādēļ tagad sūti kādu uzticamu vīru, lai viņš dotos turp un redzētu visu to postu, ko viņš nodarījis mums un visam ķēniņa apgabalam, un lai sodītu viņu un visus tos, kas viņam palīdzējuši.”((ITie apsūdzēja tautu ķēniņa priekšā, sacīdami: “Jūda un viņa brāļi ir nogalinājuši visus tavus draugus un arī mūs ir padzinis no mūsu zemes,'3Pēc tam pie ķēniņa ieradās visi Israēla bauslības nicinātāji un bezdievji; tos vadīja Alkims, kas vēlējās kļūt par augsto priesteri.Z&-Tad karavīri tos nokāva, un Dēmētrijs sēdās savas valsts ķēniņa tronī.]%3Kad šī lieta tapa viņam zināma, viņš sacīja: “Pat nerādiet man viņus!”$Un notika, kad tas nāca savu tēvu ķēniņa namā, karaspēks apcietināja Antiohu un Lisiju, lai tos atvestu pie viņa.*# OSimt piecdesmit pirmajā gadā Dēmētrijs, Seleika dēls, devās prom no Romas un ar nedaudziem vīriem nonāca kādā piejūras pilsētā un sāka tur valdīt.$"A?Tad viņš steigšus cēlās un atgriezās Antiohijā. Tur viņš redzēja, ka Filips valda pār pilsētu, karoja pret viņu un ar varu ieņēma pilsētu.&!E>Bet ķēniņš, uzkāpis Ciānas kalnā un apskatījis cietoksni, kas uz tā bija, lauza doto zvērestu un pavēlēja nojaukt cietokšņa sienas visapkārt.v e=Tad ķēniņš un karaspēka vadoņi tiem zvērēja; pēc šādas vienošanās jūdi izgāja no cietokšņa. 9<Ķēniņam un karaspēka vadoņiem šis ieteikums labi patika, un viņš sūtīja pie jūdiem vēstnešus ar miera piedāvājumu, un tie to pieņēma.1[;un ļausim viņiem dzīvot pēc viņu likumiem, kā tie dzīvojuši iepriekš, to dēļ taču viņi sadusmojās uz mums un darīja visu šo, kad mēs tos atcēlām.”s_:Tādēļ tagad labāk sniegsim roku šiem cilvēkiem un slēgsim mieru ar viņiem un ar visu viņu tautu,$A9Tādēļ viņš steigšus deva pavēli doties projām un sacīja ķēniņam, karaspēka vadītājiem un pārējiem vīriem: “Mēs ar katru dienu kļūstam vājāki, mums ir maz barības, un vieta, kuru mēs aplencām, ir stipra, turklāt mums jārūpējas arī par valsts lietām.,Q8ir atgriezies no Persijas un Mīdijas un ka karaspēks, kas bija izgājis kopā ar ķēniņu, ir kopā ar to, un ka tas grib pārņemt savā ziņā valsts lietas.:m7Bet tad Lisijs padzirdēja, ka Filips, kuru ķēniņš Antiohs, vēl dzīvs būdams, bija iecēlis par sava dēla Antioha audzinātāju, lai tas audzinātu viņu par valdnieku,yk6Tā tikai nedaudzi vīri palika svētnīcā, jo bads tos bija pievārējis, un tie izklīda katrs uz savu pusi.<q5Bet tiem noliktavās vairs nepalika nekā, ko ēst, jo bija septītais gads, turklāt tie, kas no cittautiešiem bija paglābušies Jūdejā, bija apēduši atlikušos krājumus.]34tad arī jūdi uzcēla metamās ierīces pret viņiem un cīnījās daudzas dienas.'G3Viņš sūtīja karaspēku pret svētnīcu daudzas dienas un izvietoja pie tās aplenkuma torņus, kā arī uguns, akmeņu, bultu un citas metamās ierīces;V%2Bet ķēniņš ieņēma Bēt-Cūru un norīkoja sargus, lai tie to sargātu.G1Viņš arī noslēdza mieru ar tiem, kas bija Bēt-Cūrā, un tie pameta pilsētu, tādēļ ka viņiem tur nebija pārtikas, lai varētu pilsētā nocietināties, jo zemei bija sabata gads.  0Ķēniņa karaspēks devās pret viņiem augšup uz Jeruzālemi, un ķēniņš izvietoja karaspēku Jūdejā un Ciānas kalnā.xi/Bet, redzēdami ķēniņa ļaužu spēku un viņa karaspēka cīņas sparu, israēlieši izvairījās no tiem..Tad viņš paskrēja zem ziloņa un iedūra tam vēderā, un to nogalināja, tas nokrita pie zemes pār viņu, un tā viņš tur nomira.-viņš drosmīgi lauzās cauri ienaidnieku ierindai, nonāvēdams pa labi un pa kreisi, un tie pašķīrās viņa priekšā.mS,un viņš atdeva savu dzīvību, lai glābtu savu tautu un iemantotu savam vārdam mūžīgu slavu,Q+Kad Elāzārs, Avarāna dēls, ieraudzīja, ka viens no ziloņiem ir klāts ar ķēnišķām bruņām un bija lielāks par visiem pārējiem dzīvniekiem, viņš iedomājās, ka uz tā ir ķēniņš,l Q*Bet Jūda gāja ar savu karaspēku uzbrukumā, un seši simti vīru no ķēniņa karaspēka krita.| q)Un visi, kas dzirdēja lielā pulka balsis un soļu dunu, izbijās, jo šis karaspēks bija ļoti liels un varens. (Viena daļa ķēniņa karaspēka pārklāja kalnu augstienes, bet citi ielejas; tie tuvojās stingrā un noteiktā ierindā. }~~N}||{[zyyyxx:ww v]uu tssZrqq_phoo0nnimm6lkk jcihhxg_gffedd$cncbOaaw`_^^]]\\[uZZ-YY\XXDWW$VVBUUATSSR\QQjPP*OOENNMLxKKZJHH6GFAEvDD/CCKBBAeA @@??>o==<<9;:988X7766<55K44$33211s0r//..7--,'+u+@**I)((X(''i&&%%X$$3#x""k!!! tX|RS>y4Ns/ x 3 G (wwFV<6q !Pa to laiku Simons uzbūvēja Jūdejā cietokšņus ar augstiem torņiem un varenām sienām, ar stipriem vārtiem un aizšaujamiem un novietoja cietokšņos pārtikas krājumus. 5  un sāka valdīt viņa vietā kā ķēniņš. Viņš uzlika galvā Āzijas ķēniņa kroni un radīja visā zemē lielas mokas._47 Bet Trifons viltīgi izrīkojās ar jauno ķēniņu Antiohu – viņš to nogalināja`39 Šis kapu piemineklis, ko viņš uzcēla Modeīnā, tur atrodas līdz pat šai dienai.$2A Viņš izveidoja uz tām smalkus darinājumus, uzslēja visapkārt varenas kolonnas, pie kurām viņš piekāra bruņas un ieročus par mūžīgu piemiņu. Šī izgreznojuma priekšā viņš novietoja grieztus kuģus – tā, lai tos varētu redzēt visi, kas kuģo garām pa jūru.~1u Viņš izvietoja arī septiņas piramīdas, pa vienai pretī sava tēva, savas mātes un savu četru brāļu kapiem.*0M Simons uzcēla pār savu tēvu un brāļu kapu augstu pieminekli, lai to labi varētu redzēt, tam priekšpuse un mugurpuse bija no gludi slīpētiem akmeņiem.e/C Un viss Israēls sēroja par viņu dziļās sērās un vaimanāja par viņu daudzas dienas.. Tad Simons sūtīja savus ļaudis, lai tie paņemtu Jonatāna, sava brāļa, kaulus, un apglabāja tos Modeīnā, viņa tēvu pilsētā.D- Pēc tam Trifons griezās atpakaļ un devās uz savu zemi.e,C Kad viņš pietuvojās Baskanai, viņš nogalināja Jonatānu un turpat to arī apglabāja.:+m Trifons sagatavoja visus savus jātniekus, lai tie dotos ceļā, bet tajā naktī uzkrita dziļš sniegs, un viņi nevarēja doties sniega dēļ; tad viņš devās uz Gileādu.+*O Tad tie, kas bija klints cietoksnī, sūtīja pie Trifona pārstāvjus ar ziņu, lai tas steigšus cauri tuksnesim dotos pie viņiem un atgādātu tiem pārtiku.+)O Pēc tam Trifons iegāja zemē, lai to izkautu, un pa apkārtceļu gāja uz Adaru, bet Simons ar savu karaspēku sekoja tiem pa visu zemi, kur vien viņi devās.p(Y Tādēļ viņš nosūtīja bērnus un simt talantus, taču tie viņu piekrāpa un neatlaida Jonatānu.t'a kad tie sacītu: “Tādēļ ka viņš nenosūtīja Trifonam sudrabu un bērnus, Jonatāns gāja bojā.” & Simons gan saprata, ka viņš runā viltu, taču nosūtīja ļaudis pēc sudraba un bērniem, lai ļaužu dusmas nekristu uz viņu,.%U tādēļ tagad atsūti mums simt talantus sudraba un ķīlā divus viņa dēlus, lai viņš, brīvībā atlaists, neatkristu no mums, tad mēs viņu atlaidīsim.”$ “Mēs esam aizturējuši Jonatānu tā sudraba dēļ, ko viņš bija parādā ķēniņam par tiem amatiem, kas viņam tika dāvāti,)#K Kad Trifons saprata, ka Simons ir stājies Jonatāna, sava brāļa, vietā un ka tūdaļ sāksies kauja ar viņu, viņš sūtīja pie viņa vecajos, sacīdams:O" Simons izvietoja savu karaspēku Adidā, pašā līdzenuma priekšā.{!o Bet Trifons ar lielu karaspēku devās no Ptolemaīdas uz Jūdeju un līdzi ņēma Jonatānu, ķēdēm saistītu. 3 Tad viņš nosūtīja Jonatānu, Abšāloma dēlu, ar lielu karaspēku uz Jafu, lai viņš izdzītu tos, kas tur nocietinājušies, un tur paliktu. Tad Simons sapulcināja visus vīrus, kas spējīgi karam, un steidza pabeigt Jeruzālemes sienas un pilsētu visapkārt nostiprināt.O Karo šo mūsu karu, un mēs klausīsim visu, ko vien mums teiksi.”iK un tie skaļā balsī sauca: “Esi tu mūsu vadonis Jūdas un Jonatāna, sava brāļa, vietā!I  Tiklīdz ļaudis dzirdēja šos vārdus, viņu sirdis iedegās,,Q Vēl vairāk, es atriebšu par savu tautu, par svētnīcu, par mūsu sievām un bērniem, jo visi cittautieši sapulcējušies, lai naidā izkautu mūsu tautu.”y Un tagad ciešanu brīdī lai es saudzētu savu dzīvību? Tas nenotiks! Es taču neesmu labāks par saviem brāļiem.hI Tādēļ arī visi mani brāļi ir gājuši bojā par Israēlu, un es vienīgais esmu atlicis.V% iedrošināja tos un sacīja tiem: “Jūs jau paši zināt, ko es, mani brāļi un mana tēva nams esam darījuši bauslības un svētnīcas labā, tāpat arī karus un ciešanas, ko esam pieredzējuši.lQ Viņš, redzēdams, ka jūdu tauta baiļojas un trīc, nāca uz Jeruzālemi un sapulcināja tautu,r _ Simons uzzināja, ka Trifons ir sapulcinājis lielu karaspēku, lai dotos uz Jūdejas zemi un to izkautu.eC 5Un visas apkārtējās tautas centās viņus iznīcināt, jo tie sacīja: “Viņiem nav vadoņa, kas tiem varētu palīdzēt, tādēļ tagad ar viņiem cīnīsimies un izdeldēsim viņu piemiņu no ļaužu atmiņas.” 4Tad tie visi mierā atgriezās Jūdejā un apraudāja Jonatānu un viņa vīrus, un ļoti bijās; visā Israēlā bija gaužas vaimanas.dA 3Bet vajātāji ieraudzīja, ka te būs cīņa uz dzīvību un nāvi, un griezās atpakaļ.F 2Kad viņi uzzināja, ka Jonatāns sagūstīts un tie, kas bija ar viņu, ir nogalināti, viņi uzmundrināja cits citu un iznāca pretiniekam pretī saliedētā ierindā un gatavi cīņai.  1Tad Trifons nosūtīja uz Galileju un uz lielo līdzenumu kājniekus un jātniekus, lai iznīcinātu visus, kas bija ar Jonatānu.- 0Kad Jonatāns ienāca Ptolemaīdā, ptolemaīdieši aizslēdza vārtus un viņu sagūstīja; un visus viņa pavadītājus nogalināja ar zobenu. /Pie sevis Jonatāns paturēja trīs tūkstošus vīru, no kuriem divus viņš atstāja Galilejā, bet tūkstotis gāja viņam līdzi.jM .Jonatāns viņam noticēja un darīja tā, kā viņš sacīja, un atlaida karaspēku uz Jūdeju. 7 -Sūti viņus tagad mājās, bet atlasi sev nedaudz vīru, kas būs pie tevis, un dodies ar mani kopā uz Ptolemaīdu. Es tev to gribu nodot līdz ar pārējiem cietokšņiem, pārējo karaspēku un nodokļu ievācējiem, šī paša iemesla dēļ es arī esmu šurp ieradies.”q [ ,Viņš sacīja Jonatānam: “Kādēļ gan lai nopūlas visa šī tauta, mums taču nav gaidāms karš. / +Viņš to uzņēma ar pienācīgu godu, ieveda to savu draugu pulkā, deva tam dāvanas un pavēlēja saviem draugiem un karaspēkam to klausīt.g G *Trifons redzēja, ka viņš atnācis ar lielu karaspēku, un savu roku pret viņu neizstiepa.  )Tad Jonatāns izgāja viņam pretī ar četrdesmit tūkstošiem izlases vīru, izkārtotiem kaujas ierindā, un nonāca Bēt-Šānā.1[ (Taču viņš uztraucās, ka Jonatāns to varētu nepieļaut un sākt pret viņu karu, tādēļ viņš meklēja viņu sagūstīt un nogalināt un devās uz Bēt-Šānu.uc 'Tad Trifons gribēja valdīt Āzijā – viņš uzlika sev galvā kroni un izstiepa savu roku pret Antiohu.dA &Bet Simons uzcēla Adidu Sefēlā, to nostiprināja ar stipriem vārtiem un aizšaujamiem. %Viņi sanāca kopā, lai celtu pilsētu, bet mūra daļa, kas bija ielejā, sabruka, tad tie atjaunoja šo daļu, ko sauca Hafenata.W' $uzcelt augstāk Jeruzālemes mūrus un uzbūvēt ļoti augstu sienu, kas nošķir klints cietoksni no pilsētas, tā, lai tā būtu nošķirta no pilsētas un tur nevarētu notikt pirkšana un pārdošana.}s #Kad Jonatāns atgriezās, viņš sapulcināja tautas vecajos un kopā ar tiem nosprieda celt Jūdejā cietokšņus,% "jo viņš bija dzirdējis, ka tie grib nodot cietoksni Dēmētrija karaspēkam; Simons tajā izvietoja arī karaspēku, lai tas to sargātu.&E !Bet Simons devās ārā un izgāja cauri visam apgabalam līdz Aškelonai un tai tuvējiem cietokšņiem, tad pagriezās uz Jafu un to negaidot pārsteidza,`9 Tad viņš atkal sagatavojās, nāca uz Damasku un izgāja cauri visam šim apgabalam.oW Un Jonatāns pagriezās pret arābiem, ko sauca par zebedejiem, un tos sakāva, iegūdams laupījumu.q~[ Tad Jonatāns dzinās tiem pakaļ, bet nevarēja panākt, jo tie jau bija šķērsojuši Eleuteras upi._}7 Bet Jonatāns līdz pašam rītam to nezināja, jo viņš redzēja iedegtās gaismas.%|C Pretinieki uzzināja, ka Jonatāns un viņa vīri ir gatavībā, un nobijās; viņu sirds pagura, un viņi iededzināja gaismas savā nometnē un aizbēga.6{e Kad norietēja saule, Jonatāns pavēlēja saviem karavīriem būt nomodā pilnā bruņojumā un kaujas gatavībā, tāpat viņš arī norīkoja sardzi visapkārt nometnei.z Jonatāns sūtīja izlūkus uz viņu nometni, un tie atgriezās ar ziņu, ka pretinieks ir nolēmis tiem uzbrukt tajā pašā naktī. y Tad viņš devās ārā no Jeruzālemes un sagaidīja tos Amatitas zemē, jo tā viņš domāja nepieļaut tiem ieiet viņa zemē.x Jonatāns uzzināja, ka Dēmētrija virsnieki dodas karot pret viņu ar vēl lielāku karaspēku nekā iepriekšējā reizē.&wE mēs jums savukārt rakstām, ka jūsu lopi un jūsu manta pieder mums, bet viss, kas mūsu, – jums. Un visu šo mēs esam pavēlējuši jums paziņot.”bv= Kad nu tas ir kļuvis zināms, jūs darītu labi, ja uzrakstītu mums, kā jums klājas;puY Kādos rakstos ir atrodams, ka spartieši un jūdi ir brāļi, jo ir cēlušies no Ābrahāma dzimtas.Vt% “Spartiešu ķēniņš Ārijs sūta sveicienu augstajam priesterim Onijam!Gs Un šis ir tās vēstules noraksts, kas bija sūtīta Onijam:Fr Un jūs tagad darīsiet labi, ja mums uz to atbildēsiet.” q  Mēs pavēlējām tiem doties arī pie jums, sveicināt jūs un nodot jums vēstuli par mūsu brālīgo attiecību atjaunošanu.Ip  Tagad mēs esam izvēlējušies Nūmēniju, Antioha dēlu, un Antipatru, Jasona dēlu, un esam tos nosūtījuši pie romiešiem, lai tie atjaunotu iepriekšējo draudzību un kara savienību.o Un mums taču ir palīdzība no debesīm, kas mums palīdzēja un mūs izglāba no ienaidniekiem, un mūsu ienaidnieki tika pazemoti.enC taču mēs negribējām ar šiem kariem apgrūtināt jūs un citus sabiedrotos, un draugus. m  Bet mūs no visām pusēm apstājušas daudzas bēdas un daudzi kari, un pret mums ir karojuši ķēniņi, kas mums visapkārt,1l] un mēs priecājamies par jūsu godību.-kS Mēs allaž savos svētkos un citās noteiktajās dienās pastāvīgi jūs pieminam ar upurēšanām un lūgšanām, kā jau tas brāļiem pienākas un pieklājas;gjG taču mēs nolēmām sūtīt jums vēstuli un atjaunot ar jums brālīgu sadraudzību un savienību, lai mēs nekļūtu svešinieki, jo kopš tā brīža, kad jūs mums sūtījāt savu vēstuli, ir pagājis krietns laiks.|iq Lai gan mums pašlaik nav vajadzības pēc tā visa, jo mūsu mierinājums ir Svētie Raksti, kas ir mūsu rokās,h7 Un Onija pieņēma atsūtīto vēstnesi ar godu, kā pienākas, un saņēma vēstuli, kurā bija skaidri rakstīts par draudzību un kara savienību.?gw Jau senāk augstais priesteris Onija saņēma vēstuli no Ārija, kas tobrīd valdīja pār jums, ka jūs esat mūsu brāļi, kā to parāda tālāk pievienotais vēstules noraksts.f1 “Augstais priesteris Jonatāns, tautas vecajo padome, priesteri un visa pārējā Jūdejas tauta sūta sveicienus saviem brāļiem spartiešiem!Te! Bet šis ir tās vēstules noraksts, ko Jonatāns nosūtīja spartiešiem:zdm Tad romieši tiem iedeva vēstules dažādu zemju pārvaldniekiem, lai tos ar mieru aizvadītu uz Jūdejas zemi.|cq Kad šie vīri nonāca Romā, tie iegāja valsts padomes sapulcē un sacīja: “Augstais priesteris Jonatāns un Jūdejas tauta mūs ir sūtījuši pie jums, lai atjaunotu draudzības un kara savienības līgumu, kāds tas bija iepriekš.”Yb+ ar tādu pašu nolūku viņš nosūtīja vēstules uz Spartu un citām vietām.-a U Jonatāns redzēja, ka brīdis viņam ir labvēlīgs, un aizsūtīja uz Romu īpaši izvēlētus vīrus, lai atjaunotu un izveidotu ar Romu draudzīgas attiecības; ` Jun tajā dienā no svešzemnieku karaspēka krita līdz pat trīs tūkstoši vīru. Tad Jonatāns devās atpakaļ uz Jeruzālemi.=_s IKad tie, kas no Jonatāna bija aizbēguši, to redzēja, tie atgriezās pie viņa un kopā ar viņu vajāja pretinieku līdz Kādēšai, kur tiem bija nometne, un izvietojās tur;L^ HPēc tam viņš metās cīņā, satrieca pretinieku, un tie bēga.`]9 GTad Jonatāns pārplēsa savas drēbes, bēra pīšļus sev uz galvas un lūdza Dievu.>\u FUn visi, kas bija kopā ar Jonatānu, bēga, un nepalika pie viņa vairs neviena, izņemot Matatiju, Abšāloma dēlu, un Jūdu, Halfija dēlu, kas bija viņa karaspēka virsnieki.B[ ETad tie, kas bija slēpnī, iznāca ārā un sāka kauju.&ZE DUn, redzi, klajumā viņus sastapa svešzemnieku karaspēks – tie viņu aizmugurē kalnos ierīkoja slēpni, bet paši devās tiem pretī no priekšpuses.Y' CBet Jonatāns ar savu karaspēku izvietojās pie Gennēsaretes ūdeņiem, un rīta agrumā tie nostājās kaujas ierindā Asoras līdzenumā.%XC BTad tie pierunāja Simonu slēgt mieru, un viņš noslēdza ar tiem mieru, izdzina viņus no turienes ārā, ieņēma pilsētu un izvietoja tur karaspēku.sW_ AUn Simons devās pret Bēt-Cūru, karoja pret to daudzas dienas un iesprostoja tajā tās iedzīvotājus.[V/ @Viņš izgāja pret tiem, bet savu brāli Simonu viņš atstāja zemes robežās.U5 ?Jonatānam kļuva zināms, ka Galilejas Kādēšā ir ieradušies Dēmētrija virsnieki kopā ar lielu karaspēku, lai atstādinātu viņu no amata.kTO >Tad Gazas iedzīvotāji pierunāja Jonatānu, un viņš ar tiem noslēdza mieru, paņemdams par ķīlniekiem viņu vadoņu dēlus un nosūtīdams tos uz Jeruzālemi. Pēc tam viņš pārstaigāja visu zemi līdz pat Damaskai.CS =No turienes viņš devās uz Gazu, bet Gazas iedzīvotāji noslēdza viņa priekšā vārtus; un viņš aplenca pilsētu, un karaspēks nodedzināja un aplaupīja tās priekšpilsētas.R{ 5 (Trifons neatlaidīgi lūdza, ka viņš tam nodotu Antiohu, lai tas varētu kļūt par ķēniņu sava tēva vietā. Viņš arī pastāstīja Imalkvem visu, ko bija darījis Dēmētrijs, un to, ka viņa karaspēks bija sācis viņu ienīst; tā viņš palika tur daudzas dienas.@=y 'Tad kāds Trifons, kas iepriekš bija kalpojis Aleksandram, redzēdams, ka viss karaspēks kurn pret Dēmētriju, devās pie arāba Imalkves, kas audzināja Aleksandra dēlu Antiohu.<5 &Kad ķēniņš Dēmētrijs redzēja, ka visā viņa zemē ir iestājies miers un neviens vairs viņam nepretojas, viņš atlaida visus savus karapulkus, lai katrs atgrieztos savās mājās. Viņš atstāja pie sevis vienīgi svešzemnieku karapulku, ko viņš bija savervējis no cittautiešiem, kas dzīvoja uz salām; šī iemesla dēļ karaspēks, kas bija kalpojis viņa tēviem, sāka viņu ienīst.7;g %Tad nu tagad parūpējies par to, lai no šīs vēstules tiktu veikts noraksts un lai tas tiktu iedots Jonatānam un tiktu noglabāts zināmā vietā svētajā kalnā.””R: $No šī brīža uz visiem laikiem nekas no tā vairs nevar tikt atcelts.C9 #Tāpat arī no šī brīža mēs atbrīvojam viņus no visām citām nodevām, kas mums pienācās no desmitās tiesas, arī no sāls ezeru izmantošanas nodokļa un no valsts nodevām.l8Q "Mēs apstiprinām, ka Jūdejas zemei un trim apgabaliem – Afairemai, Lidai un Ratamīnai, tāpat arī visām to piederošajām zemēm, kas pievienotas Jūdejai no Samarijas, – turpmāk to ķēniņa nodevu vietā, ko ķēniņš no zemes un augļu koku augļiem iepriekš katru gadu saņēma, būs jāmaksā priesteriem, kas Jeruzālemē pienes upurus.-7S !Mēs esam nolēmuši mūsu draugiem jūdiem, kas krietni pildījuši savus pienākumus pret mums, darīt labu, jo tie ir parādījuši savu labprātību pret mums.:6o “Ķēniņš Dēmētrijs sveicina tēvu Lastenu!h5I Šis ir tās vēstules noraksts, ko mēs par jums esam rakstījuši mūsu radiniekam Lastenam:U4# “Ķēniņš Dēmētrijs sveicina savu brāli Jonatānu un Jūdejas tautu!3 Ķēniņš labprāt pieņēma piedāvājumu un rakstīja Jonatānam vēstuli par visām šīm lietām, un tajā bija sacīts:2- Tad Jonatāns lūdza ķēniņu atbrīvot Jūdeju, trīs tai piederošos apgabalus un Samariju no nodevām un piesolīja tam trīs simti talantu.11 Viņš tam apstiprināja augstā priestera amatu un visus citus pagodinājumus, kas tam bija iepriekš, un iecēla to savu galveno draugu kārtā.0  ķēniņš Jonatānam darīja tāpat, kā pirms viņa bija darījuši citi, un paaugstināja viņu visu savu draugu priekšā.a/; Un, lai gan daži no bauslības atkritušie tautieši bija pret viņu sazvērējušies, .9 viņš ņēma sev līdzi sudrabu un zeltu, tērpus un daudzas citas dāvanas un devās pie ķēniņa uz Ptolemaīdu, un guva vēlību viņa priekšā.-# Jonatāns, to izdzirdējis, pavēlēja turpināt aplenkumu, izvēlējās Israēla vecajos un priesterus un nolēma pakļaut sevi briesmām,~,u Kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās un tūdaļ posās ceļā, nāca uz Ptolemaīdu un rakstīja Jonatānam, lai viņš pārtrauktu aplenkumu un pēc iespējas ātrāk nāktu uz Ptolemaīdu, kur viņi varētu satikties uz pārrunām.+5 Tad daži no bauslības atkritušie, kas ienīda savu pašu tautu, devās pie ķēniņa un paziņoja viņam, ka Jonatāns aplencis klints cietoksni..*U Tanīs dienās Jonatāns bija sapulcinājis Jūdejas iedzīvotājus, lai iekarotu Jeruzālemes klints cietoksni, un izgatavoja tam visapkārt daudzas kara ierīces.J)  Tā simt sešdesmit septītajā gadā sāka valdīt Dēmētrijs.( Taču trešajā dienā Ptolemajs nomira, un nocietinātajās pilsētās atstāto karaspēku apkāva pilsētu iedzīvotāji.T'! Un arābs Zabdiēls nocirta Aleksandram galvu un nosūtīja to Ptolemajam.`&9 Tad Aleksandrs bēga uz Arābiju, lai patvertos tur, bet Ptolemajs tika augstā godā.7%g Kad viņš dzirdēja par šiem notikumiem, viņš devās karot ar Ptolemaju. Tas izveda viņam pretī karaspēku un sagaidīja viņu ar stipru roku un piespieda viņu bēgt.v$e Bet ķēniņš Aleksandrs tobrīd bija Kilikijā, jo tās vietas iedzīvotāji bija pret viņu sacēlušies.#+ Tad Ptolemajs iegāja Antiohijā un uzlika sev galvā Āzijas kroni; tā viņš bija uzlicis sev galvā divus kroņus – Ēģiptes un Āzijas.y"k Un, atņēmis savu meitu Aleksandram, viņš atdeva to Dēmētrijam; tā viņu ienaids kļuva atklāti redzams.P! Bet viņš to apmeloja, tādēļ ka pats gribēja iegūt viņa valsti._ 7 Es nožēloju, ka izdevu savu meitu viņam, jo viņš mēģināja mani nogalināt.”`9 Viņš nosūtīja pie ķēniņa Dēmētrija vecajus, sacīdams: “Nāc noslēgsim savā starpā līgumu, un es tev došu par sievu savu meitu, kas šobrīd ir pie Aleksandra, un tu valdīsi pār sava tēva valsti.1 Bet ķēniņš Ptolemajs pārņēma savā ziņā piekrastes pilsētas līdz pat piejūras Seleukijai un perināja ļaunus nodomus pret Aleksandru.y Pēc tam Jonatāns devās kopā ar ķēniņu līdz upei, kas tika saukta par Eleuteru, un tad atgriezās Jeruzālemē.}s Tad Jonatāns ar lielu godu iznāca sagaidīt ķēniņu uz Jafu, tie sveicināja viens otru un palika tur pa nakti.pY un viņi rādīja ķēniņam, ko Jonatāns bija darījis, lai viņu apmelotu; bet ķēniņš klusēja.yk Kad viņš tuvojās Azotai, viņam parādīja nodedzināto Dagona templi un nopostīto Azotu, un tās nopostītās priekšpilsētas, kritušo un sadegušo miesas, kas kaujā bija sadedzināti. Tie bija sakrāvuši tos kaudzē viņa ceļā,A} Bet Ptolemajs katrā pilsētā atstāja savu karaspēku.} Tā viņš izgāja no Ēģiptes un atnāca uz Sīriju ar miermīlīgām runām. Pilsētu iedzīvotāji viņam atvēra vārtus un iznāca pretī, jo ķēniņš Aleksandrs tā bija pavēlējis viņu sagaidīt, tādēļ ka viņš bija tā sievastēvs.k Q Ēģiptes ķēniņš sapulcināja lielu karaspēku, to bija tik daudz kā jūrmalas smiltis, viņš sagatavoja arī daudzus kuģus, jo bija nolēmis ar viltu savā ziņā iegūt Aleksandra valsti un pievienot to savai valstij.(I Yviņš nosūtīja tam zelta jostu, ko pēc paraduma dāvāja tikai ķēniņa radiniekiem, un uzdāvināja viņam Akaronu un tās apkārtni par dzimtīpašumu.jM XUn notika, kad ķēniņš Aleksandrs to dzirdēja, viņš vēl vairāk pagodināja Jonatānu –fE WPēc tam Jonatāns kopā ar saviem vīriem atgriezās Jeruzālemē ar lielu kara laupījumu.,Q VUn Jonatāns cēlās no turienes un izvietojās pie Aškelonas. Tad pilsētas iedzīvotāji, izrādīdami lielu pagodinājumu, iznāca no pilsētas viņam pretī.jM UBet to, kas krita no zobena vai gāja bojā ugunī, bija līdz pat astoņiem tūkstošiem vīru.1[ TTad Jonatāns nodedzināja Azotu un tās apkārtnes pilsētas, saņemdams kara laupījumu; viņš nodedzināja arī Dagona templi ar visiem, kas tajā bija sabēguši. Sun jātnieku karaspēks tika līdzenumā izklīdināts. Tie aizbēga uz Azotu un iegāja sava elku dieva Dagona templī, lai paglābtos.E RTad Simons ar savu karaspēku brāzās tiem virsū un sāka kauju ar šo karaspēka nodaļu. Tā kā pretinieka jātnieku karaspēks bija pārguris, Simons tos sakāva un piespieda bēgt;|q Qtaču ļaudis turējās tiem pretī, kā Jonatāns tiem bija pavēlējis, un uzbrucēju jātnieki un zirgi pagura.6 e Pbet Jonatāns uzzināja, ka viņam aiz muguras ir slēpnis. Tad Apollonija karaspēks aplenca viņa ļaudis un apmētāja tos ar šķēpiem no agra rīta līdz pat vakaram,R  OApollonijs bija viņa aizmugurē atstājis slēpnī tūkstoš jātnieku,E  NJonatāns dzinās viņam pakaļ, un karaspēki sāka kauju. ! MKad Apollonijs to dzirdēja, viņš ņēma līdzi trīs tūkstošus jātnieku un lielu daudzumu kājnieku un devās Azotas virzienā, lai it kā dotos tai cauri, bet īstenībā viņš gāja pa līdzenumu, jo viņam bija daudz jātnieku un viņš uz tiem paļāvās.c ? LPilsētnieki nobijušies atvēra pilsētas vārtus, un Jonatāns ieguva Jafu savā varā.)K KViņš izvietoja savu karaspēku pie Jafas, bet tie, kas bija pilsētā, ieslēdzās, jo Jafā bija Apollonija norīkotā sardze; tad viņš uzbruka pilsētai.Q JKad Jonatāns izdzirda Apollonija vārdus, viņš iesvilās dusmās, izvēlējās desmit tūkstošus vīru un izgāja no Jeruzālemes; palīgā nāca un viņam pievienojās arī viņa brālis Simons.!; IArī tagad tu nevarēsi pretoties šādiem jātniekiem un šādam karaspēkam līdzenumā, kur nav nedz akmeņu, nedz oļu, nedz vietas, kurp bēgt.”R HJautā un mācies, kas esmu es un citi, kas man palīdz, un tev sacīs, ka jūs nevarēsiet pastāvēt mūsu priekšā, jo tavi tēvi divas reizes ir bijuši spiesti savā zemē mūsu priekšā bēgt.'G GJa tu paļaujies uz savu karaspēku, tad nokāp tagad pie mums līdzenumā un izšķirsim lietas savā starpā, jo kopā ar mani ir karaspēks no pilsētām.%C F“Tu viens pats paaugstinies pār mums, bet es tevis dēļ esmu palicis par apsmieklu un apkaunojumu. Kādēļ tu izrādi savu varu kalnainajos apgabalos?A{ ETad Dēmētrijs iecēla Apolloniju par valdītāju Lejassīrijā; tas sapulcināja lielu karaspēku un izvietojās pie Jamnijas un sūtīja pie augstā priestera Jonatāna, sacīdams:iK DKad ķēniņš Aleksandrs to izdzirdēja, viņš ļoti noskuma un devās atpakaļ uz Antiohiju.q[ CBet simt piecdesmit sestajā gadā no Krētas uz savu tēvu zemi atnāca Dēmētrija dēls Dēmētrijs.N BTad Jonatāns devās atpakaļ uz Jeruzālemi ar mieru un līksmību.~ ABet ķēniņš viņu pagodināja, ierakstīja viņu pie pirmajiem draugiem un iecēla viņu par karavadoni un apgabala pārvaldnieku.}7 @Un notika, kad viņa apsūdzētāji redzēja viņa godību, dzirdēja šo pasludinājumu un redzēja viņu pašu purpurā tērptu, tie visi aizbēga.r|] ?Ķēniņš viņu nosēdināja sev blakus un sacīja saviem virsniekiem: “Izejiet kopā ar viņu cauri visai pilsētai un izsludiniet, ka neviens nedrīkst viņu ne par ko apsūdzēt, nedz viņu apgrūtināt kādas lietas dēļ.”~{u >Un ķēniņš pavēlēja noģērbt Jonatānam viņa paša drēbes un ietērpt viņu purpurā, un tas tika izdarīts.z5 =Tad pret viņu sapulcējās kādi Israēla ļaunprāši, bezdievīgi vīri, lai viņu apsūdzētu, bet ķēniņš nepieņēma šo viņu apsūdzību.Qy ku .Kad Jonatāns un tauta dzirdēja šos vārdus, viņi tiem neticēja un tos nepieņēma, jo atcerējās lielo ļaunumu, ko Dēmētrijs bija darījis Israēlam, to ļoti apspiezdams.9jk -Arī līdzekļi, kas nepieciešami, lai uzceltu Jeruzālemes sienas un tās visapkārt nocietinātu, tiks doti no ķēniņa krājumiem; tāpat, lai uzceltu sienas Jūdejā.”i{ ,Tāpat arī līdzekļi, kas nepieciešami, lai celtu un atjaunotu svētnīcu, tiks piešķirti no ķēniņa krājumiem._h7 +Un visi, kas bēgs uz Jeruzālemes svētnīcu vai Jeruzālemes robežām, tādēļ ka tie būtu ko parādā ķēniņam vai kādas citas lietas dēļ, lai ir brīvi līdz ar visu, kas tiem ķēniņa valstī pieder.Fg *Un vēl tiek atcelts arī tas piectūkstoš šekeļu nodoklis, ko mani nodevu ievācēji ik gadus ieņēma no kalpošanas svētnīcā, tādēļ ka tie pienākas priesteriem, kas tur kalpo.f )Arī visus pārējos maksājumus, ko nodevu ievācēji nav izmaksājuši iepriekšējos gados, lai no šī brīža nodod tempļa darbiem.e (Es došu arī katru gadu piecpadsmit tūkstošus sudraba šekeļu no tiem ķēniņa ienākumiem, kas nāk no man piederošajām vietām.dw 'Ptolemaīdu un tai piederošos apgabalus es dāvinu Jeruzālemes svētnīcai, lai varētu segt svētnīcas izdevumus. H~~}}|?{{NzyyqxxIw{vv0uptFssrZqq pgoonnZmm9llllkkkjj)ii3hKgfeedccba\``{__^\[[ZZYY9X}WW VVOUU>TT_SS%RQQPPOONONN MSLLKKyJwJ>O=t<<5;:998=7_66,544f42321100/D..>-,,V++a**n*)(('&&P&%p$$C#~#@"!! P{!}'6M#` S.D % ? y * k ;rH$~j Āzijas ķēniņš Seleiks no saviem paša ienākumiem apmaksāja visus izdevumus, kas bija nepieciešami upurēšanas kalpošanā.kOTad arī ķēniņi sāka godāt šo vietu un templi un pagodināja to ar bagātīgām veltēm –  ;Tajā laikā svētā pilsēta dzīvoja mierā un bauslība tika ievērota, jo virspriesteris Onija bija svētbijīgs un neiecietīgs pret nekrietnību.!; Tik daudz vēl piebilduši pie iepriekš teiktā, nu ķersimies pie paša izklāsta. Būtu muļķīgi, ja ievads iznāktu garāks nekā pats izklāsts.tabet tam, kurš veido pārstāstījumu, jācenšas izstrādāt pēc iespējas īsāku visa darba izklāstu.'~GStāstījuma gaita un izklāsta secība kopumā, kā arī atsevišķu daļu izstrādājums ir veicams pienākums tam, kurš pirmais uzrakstījis šo stāstu,R}Gluži kā celtniekam, kas būvē jaunu māju, jārūpējas par celtni kopumā, bet par nepieciešamo rotājumu jādomā tam, kurš šo māju apdarinās un apgleznos, tā, es domāju, ir arī ar mums.|Mēs neko nelabosim atsevišķo stāstījumu saturā, bet vairāk pūļu veltīsim, lai izveidotu saīsinātu pārstāstu.E{gluži tāpat kā nav viegli tam, kurš uzņēmies sarīkot dzīru mielastu un cenšas gādāt, lai citiem būtu labi. Tomēr mēs labprāt uzņemsimies pūles citiem par iepriecinājumu.z'Mums, kas esam uzņēmušies smagās pūles izveidot izklāsta kopsavilkumu, šis darbs nav viegls, tas prasa sviedrus un pastāvīgu nomodu,'yGmēs rūpējāmies par to, lai aizkustinātu lasītāju dvēseli un tiem, kas par to domās, būtu vieglāk to atcerēties un lai visiem tas būtu noderīgs.}xsRedzēdami grāmatu kaudzi un lielo materiāla daudzumu, ko ir grūti izklāstīt, aptverot vienotā stāstījumā,Jw To visu Jāsons no Kirēnes ir izklāstījis piecās grāmatās.]v3arī par to, kā viņi atguva visā pasaulē izdaudzināto templi un atbrīvoja pilsētu, bet tos, kuri grasījās atcelt baušļus, nostādīja uz pareizā ceļa, jo Kungs viņiem bija labvēlīgs un žēlīgs.:umpar debess zīmēm, kas parādījās tiem, kas stipri turējās jūdu ticībā, un kā viņi, būdami skaitā nedaudzi, atkaroja visu zemi, patrieca un vajāja barbaru pūļus,Ktkā arī par kariem pret Antiohu Epifanu un viņa dēlu Eipatoru,As{Mēs centīsimies īsā izklāstā darīt jums zināmus notikumus, kas saistīti ar makabejieti Jūdu un viņa brāļiem, par lielā tempļa šķīstīšanu un altāra iesvētīšanu,ar;kā viņš to bija apsolījis caur savu bauslību, drīz apžēlosies par mums un no visas pasaules savedīs mūs kopā svētajā vietā, jo viņš ir izrāvis mūs no milzīga posta un darījis šķīstu šo vietu.qMēs ceram, ka Dievs, kas ir izglābis visu savu tautu un atdevis tai apsolīto zemi, valstību, priesterību un svētību,pMēs jums rakstām tādēļ, ka gatavojamies svinēt šķīstīšanas svētkus. Jūs darītu labi, ja arī jūs svinētu šīs dienas.foEJa jums kaut kas no tā ir nepieciešams, atsūtiet pie mums kādus, kas jums to aizgādās.|nqTāpat arī Jūda savāca kopā visus rakstus, kas kara laikā bija pazuduši, un tas viss tagad atrodas pie mums. m9 Tas viss ir izklāstīts un pieminēts rakstos, kas Nehemijas laikā pierakstīti, un minēts ir arī tas, kā Nehemija, savācis vienkop grāmatas par ķēniņiem un praviešiem, Dāvida grāmatas un vēstules ķēniņiem par ziedojumu upurēšanu, izveidoja grāmatu krātuvi.5le Tā Sālamans vadīja šīs astoņas dienas.}ks Mozus teica: “Par grēkiem ziedotais upuris tika aprīts tādēļ, ka ļaudis bija atturējušies no ēšanas.”Qj Tāpat kā toreiz, kad Mozus vērsās ar lūgšanu pie Dieva un no debesīm nāca uguns, kas aprija upuri, tā arī Sālamans pielūdza Dievu, un no debesīm nāca uguns, kas aprija dedzināmo upuri.yik Pravietis atklāja viņiem arī, kā gudrais Sālamans pienesa svētības upuri templī, kad tas bija pabeigts.>huTad Kungs to parādīs, un viņa godība kļūs redzama mākonī, kā viņš reiz Mozum atklājās, un notiks, kā ir gribējis Sālamans – lai šī vieta ir pilna svētības.”.gUKad Jeremija to uzzināja, viņš pārmeta tiem, teikdams: “Lai šī vieta paliek nezināma līdz laikam, kad Dievs sauks kopā savu tautu un apžēlosies par to!&fEDaži no tiem, kas viņam sekoja, piegāja pie ieejas un gribēja to iezīmēt, lai ceļš uz to vēlāk būtu zināms, bet viņi vairs nevarēja to atrast.ieKJeremija uzgāja alu, ienesa tajā telti, lādi un ziedojumu altāri un aiztaisīja ieeju alā.edCTajā pašā rakstā arī vēstīts, ka pravietis pēc Dieva norādījuma pavēlējis viņiem telti un lādi nest visur sev līdzi. Kad viņi bija nonākuši pie kalna, no kura Mozus bija skatījis Dieva apsolīto zemi,qc[Vēl daudz ko citu teikdams, pravietis piekodinājis, lai viņi savā sirdī neatkāpjas no bauslības. mLai Dievs jūs svētī un piemin savu derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, kas viņam kalpojuši uzticīgi.t= eJūdi, kas ir Jeruzālemē un Jūdejas zemē, sveic savus brāļus jūdus Ēģiptē un vēl svētīgu mieru.z<mpar to, redzi, ir rakstīts grāmatā par viņa augstā priestera kalpošanu, ko viņš sāka sava tēva vietā.3;_Visus pārējos notikumus, kas vēsta par Jāņa kariem, viņa varoņdarbiem, ko viņš veica, par nocietinājumu sienām, ko viņš uzbūvēja, un citiem viņa darbiem,-:STo dzirdējis, Jānis sagūstīja un nonāvēja vīrus, kas bija atsūtīti, lai viņu nogalinātu, jo viņš bija uzzinājis, ka tie ieradušies viņu nogalināt.&9EBet kāds steigšus ieradās Gezerā pie Jāņa un viņam paziņoja, ka viņa tēvs un brāļi ir nonāvēti un ka Ptolemajs nolēmis nogalināt arī viņu.W8'Vēl citus viņš aizsūtīja, lai tie ieņemtu Jeruzālemi un tempļa kalnu.K7Viņš arī nosūtīja savus ļaudis uz Gezeru, lai nonāvētu Jāni, bet virsniekiem pār tūkstošiem Ptolemajs lika ierasties pie viņa, lai tie saņemtu no viņa sudrabu, zeltu un dāvanas.%6CBet Ptolemajs par visu to uzrakstīja ķēniņam, lai tas atsūtītu viņam palīgā karaspēku un lai viņš varētu nodot ķēniņam valsti un pilsētas.L5Tā viņš izdarīja lielu nodevību un atmaksāja labu ar ļaunu.Q4un, kad Simons un viņa dēli bija piedzērušies, Ptolemajs un viņa ļaudis cēlās, ņēma savus ieročus, devās iekšā dzīru telpā un nokāva Simonu, viņa abus dēlus un dažus viņu kalpus.@3yAbūba dēls tos ar viltīgu nolūku uzņēma nelielajā Dokas cietoksnī, ko viņš pats bija uzbūvējis, un noslēpa tajā savus ļaudis. Viņš sarīkoja viesiem lielu dzeršanu,W2'Simons tai laikā apceļoja valsts pilsētas, lai apzinātu to vajadzības. Viņš pats un viņa dēli Matatijs un Jūda simt septiņdesmit septītā gada vienpadsmitajā sabata mēnesī ieradās Jērikā.(1I Viņa sirds paaugstinājās, un viņš nolēma pakļaut sev valsti, viņš arī perināja viltīgus nolūkus pret Simonu un viņa dēliem, lai tos nonāvētu.00[ un viņš bija augstā priestera znots./  Bet Ptolemajs, Abūba dēls, bija iecelts par karaspēka pavēlnieku Jērikas līdzenumos; viņam bija daudz sudraba un zelta,-.S Ienaidnieki sabēga torņos, kas bija Azotas laukos, bet Jūda nodedzināja Azotu, un no tiem krita ap divtūkstoš vīru. Tad viņš atgriezās ar mieru Jūdejā.-} Tad tika ievainots Jāņa brālis Jūda, un Jānis vajāja ienaidnieku, līdz nonāca Kedronā, ko viņš bija uzcēlis.,,QIsraēlieši sāka pūst taures, un Kendebajs un viņa karaspēks metās bēgt, tanī dienā daudzi no tiem krita, bet tie, kas palika dzīvi, bēga uz cietoksni.~+uJānis sadalīja savus ļaudis un izvietoja jātniekus kājnieku vidū; bet pretiniekiem bija ļoti daudz jātnieku.Y*+Tad Jānis un viņa ļaudis nostājās pret ienaidnieku. Bet viņš redzēja, ka ļaudis baidās iet pāri straumei, tādēļ viņš pirmais devās pāri. Kad viņa ļaudis to redzēja, tie sekoja aiz viņa.?)wbet, kad viņš rīta agrumā cēlās un devās tālāk pa līdzenumu, tad, redzi, tiem pretī bija nostājies liels kājnieku un jātnieku karaspēks; un strauts bija tiem pa vidu.H( Un Jānis sapulcināja pa visu valsti divdesmit tūkstošus izlasītu vīru – kājniekus un jātniekus –, gatavus karam, un devās karot pret Kendebaju. Viņš pārlaida nakti Modeīnā,C'Taču tagad es esmu kļuvis vecs, bet jūs jau esat gana pieauguši, tādēļ stājieties manā un mana brāļa vietā un dodieties karot par savu tautu, un lai debesis jums palīdz.”#&?Simons pieaicināja divus savus dēlus, jūdu tautas vecajos, un Jāni un sacīja tiem: “Es pats, mani brāļi un mana tēva nams esam karojuši Israēla karus no jaunības līdz pat šai dienai, un Dievs bija daudzkārt devis, ka mēs Israēlu ar savām rokām esam izglābuši.s% aTad Jānis devās augšup uz Gezeru un pasludināja savam tēvam Simonam to, ko Kendebajs bija izdarījis.4$a)Viņš arī izbūvēja Kedronu un izvietoja tur jātniekus un citas karaspēka daļas, lai tie varētu apstaigāt Israēla ceļus, kā ķēniņš viņam bija pavēlējis.#{(Tad Kendebajs ieradās Jamnijā un sāka izaicināt jūdus uz karu un sirot pa Jūdeju, ņemt gūstekņus un slepkavot.V"%'Viņš pavēlēja tam izvietot karaspēku pie Jūdejas robežas un pavēlēja izbūvēt Kedronu un nostiprināt tās vārtus, lai viņš karotu ar jūdu tautu, bet pats ķēniņš dzinās pakaļ Trifonam. ! &Ķēniņš iecēla Kendebaju par piejūras apgabala virspavēlnieku un nodeva viņa rīcībā kājnieku un jātnieku karaspēku.< s%Bet Trifons, iekāpis kuģī, aizbēga uz Ortosiju.eC$Uz to Atēnobijs neko neatbildēja. Viņš dusmīgs atgriezās pie ķēniņa un darīja viņam zināmus šos vārdus un izstāstīja par Simona godību un visu, ko bija redzējis; un ķēniņš iedegās lielā niknumā.#Bet par Jafu un Gezeru, par kurām tu jautāji, kas darījušas lielu postu mūsu tautai un valstij, par tām mēs dosim simt talantu.”Q"mēs tikai izdevīgā brīdī šo mūsu tēvu mantojumu esam atguvuši.R!bet Simons tam atbildēja: “Mēs neesam svešu zemi ņēmuši sev, nedz arī svešu iekarojuši, vienīgi to, kas bija mūsu tēvu mantojums, ko mūsu ienaidnieki savulaik netaisni bija atņēmuši,c? Kad ķēniņa draugs Atēnobijs atnāca uz Jeruzālemi, viņš, redzēdams Simona lielo godu, zelta un sudraba galda piederumus un visu pārējo varenību, bija pārsteigts. Viņš paziņoja Simonam ķēniņa vārdus,Bet, ja ne, maksājiet par šīm pilsētām piecsimt talantus sudraba un vēl citus piecsimt talantus par to izpostīšanu, ko jūs esat darījuši, un par nodevām, ko jūs esat ievākuši; ja jūs to nedarīsiet, mēs nāksim un karosim ar jums.”&ETad nu tagad atdodiet tās pilsētas, ko esat ieņēmuši, un tās nodevas, ko esat saņēmuši no apgabaliem, kas ir jūsu pārvaldījumā ārpus Jūdejas.7Jūs esat izpostījuši viņu apkārtējos apgabalus, esat nodarījuši lielu postu zemei un sākuši valdīt pār daudziem apgabaliem manā valstī.eCAntiohs arī nosūtīja pie Simona Atēnobiju, kādu no saviem draugiem, lai tas runātu ar viņu un sacītu: “Jūs esat sagrābuši Jafu, Gezeru un Jeruzālemes klints cietoksni, tās visas ir manas valsts pilsētas.}sbet viņš negribēja to visu pieņemt un atcēla visu, ko bija sludinājis iepriekš, un atsvešinājās no viņa.'Tad Simons nosūtīja Antioham divus tūkstošus izlasītu vīru, lai tie karotu kopā ar viņu, arī zeltu, sudrabu un daudz dažādu rīku,H Bet ķēniņš Antiohs otrreiz aplenca ar savu karaspēku Doru, pastāvīgi tai uzbruka un, izveidojis dažādas kara ierīces, ieslēdza Trifonu, tā ka viņš nevarēja ne iziet, ne ieiet.LUn vēstules norakstu tie atsūtīja augstajam priesterim Simonam.iKtāpat arī visām citām valstīm, arī sampsamiešiem, spartiešiem, uz Dēlu, Mindu, Sikionu, Kariju, Samonu, Pamfīliju, Līkiju, Halikarnasonu, Rodu, Fasēlidu, Kosu, Sidēnu, Aradonu, Gortinu, Knidu, Kipru un Kirēnu.a;To pašu viņš uzrakstīja arī ķēniņam Dēmētrijam, Atalam, Ariaratam un Arsakam;4aBet, ja kādi nelietīgi vīri ir no viņu zemes pārbēguši pie jums, tad nododiet tos augstajam priesterim Simonam, lai tas viņus var sodīt pēc viņu bauslības.”7iArī jums pieklātos no tiem pieņemt vairogu.}sTādēļ mums tagad labpatika uzrakstīt vēstules ķēniņiem un valstīm, lai tie nedarītu viņiem nekā ļauna un nekarotu pret viņiem vai viņu pilsētām, vai viņu zemi, un lai tie nebūtu par sabiedrotajiem nevienam, kas ar tiem karo.> wviņi atnesa mums tūkstoš minu smagu zelta vairogu.F Pie mums bija ieradušies mūsu draugu un sabiedroto jūdu vēstneši, viņus sūtīja augstais priesteris Simons un jūdu tauta, lai atjaunotu iepriekšējo draudzību un kara savienību;? y“Romas konsuls Leukijs sveicina ķēniņu Ptolemaju! Pa to laiku no Romas atgriezās Nūmēnijs un viņa pavadoņi ar vēstulēm ķēniņiem un valstīm, kurās bija rakstīts:2 ]Un viņš aplenca pilsētu, ieradās arī karakuģi, un tā viņš apdraudēja pilsētu gan no sauszemes, gan jūras, neļaudams nevienam no tās iziet vai tajā ieiet. Tad Antiohs izvietoja savu karaspēku pie Doras, viņam līdzi bija simt divdesmit tūkstoši kājnieku un astoņi tūkstoši jātnieku.`9 jo viņš redzēja, ka pār viņu ir nācis ļaunums un karaspēks viņu ir atstājis.E Antiohs vajāja viņu, bet viņš bēga uz Doru pie jūras,$A Simt septiņdesmit ceturtajā gadā Antiohs iegāja savā tēvu zemē, un pie viņa sapulcējās viss karaspēks, tā ka tikai nedaudzi palika ar Trifonu. un, kad mēs atgūsim savu valsti, mēs celsim tevi, tavu tautu un templi augstā godā, lai jūsu gods būtu zināms pa visu zemi.”fEVisi esošie un nākamie valsts parādi no šī brīža uz visiem laikiem tev tiek atlaisti,#?Jeruzāleme un svētnīca lai ir brīvas, visi ieroči, ko tu esi sagatavojis, un cietokšņi, ko tu esi uzcēlis un kas ir tavā ziņā, lai paliek tev.I Tāpat es tev atļauju tavā zemē arī kalt pašam savu naudu.$ATagad es tev apstiprinu visas tās atlaides, ko tev atlaiduši ķēniņi, kas bija pirms manis, un arī atstāju tev visas citas dāvātās žēlastības. Es esmu nolēmis doties pa visām zemēm, lai apstaigātu tos, kas ir izpostījuši mūsu zemi un daudzas pilsētas manā valstī.7~gTā kā nelieši ir sagrābuši manu tēvu valsti un es gribu to atgūt un atjaunot, kāda tā bija iepriekš, esmu sapulcinājis lielu karaspēku un sagatavojis karakuģus.z}mtās saturs bija šāds: “Ķēniņš Antiohs sveicina augsto priesteri un tautas vadoni Simonu un jūdu tautu! | Antiohs, ķēniņa Dēmētrija dēls, no jūras salām nosūtīja vēstuli priesterim un tautas vadonim Simonam un visai tautai;M{1bet norakstu no tā noglabāja mantnīcā Simonam un viņa dēliem.mzS0Šo rakstu pavēlēja uzrakstīt uz vara plāksnēm un izlikt svētnīcas pagalmos redzamā vietā,y//bet Simons tos pieņēma un labprāt piekrita būt par augsto priesteri, karavadoni, jūdu tautas un priesteru vadītāju un valdīt pār visiem.Qx.Tā tautai labpatika pakļauties Simonam un darīt pēc šiem vārdiem,cw?-Bet tas, kurš darīs pret šo lēmumu vai atcels kaut ko no tā, būs pelnījis sodu.”=vs,Ka nevienam no tautas un priesteriem nav atļauts atcelt viņa pavēles vai runāt pret viņa vārdiem, sasaukt bez viņa valsts sapulci un valkāt purpura drēbes un zelta jostu.+uO+Ka arī viņš pats rūpētos par svētnīcu un visi klausītu viņu, ka visi valsts papīri tiktu rakstīti viņa vārdā un viņš tērptos purpurā un zeltā.7tg*un ka viņš būtu tiem par karavadoni un rūpētos par svētnīcu, ka viņš ieceltu ļaudis, kas vadītu darbus svētnīcā un valstī, pie bruņojuma un nocietinājumiem.1s[)Tāpat arī to, ka visi jūdi un priesteri labprāt atzina Simonu un viņa pēcnācējus par vadoni un augsto priesteri uz mūžiem, līdz celsies patiesais Pravietis,#r?(Viņš dzirdēja, ka romieši ir pasludinājuši jūdus par draugiem, sabiedrotajiem un brāļiem un ar pienācīgu godu pieņēmuši Simona vēstnešus.-qU'un drauga kārtā, un augstā godā.Pp&Tādēļ ķēniņš Dēmētrijs viņu iecēla augstā priestera amatā"o=%Viņš izvietoja klints cietoksnī jūdu vīrus, nocietināja to, lai zemei un pilsētai būtu drošība, viņš uzcēla augstākus Jeruzālemes mūrus.+nO$Viņa valdīšanas dienās un ar viņa rokām labi izdevās izdeldēt citas tautas no viņu zemes, kā arī tos, kas bija Dāvida pilsētā Jeruzālemē; tie bija cēluši sev klints cietoksni, no kura tie sagānīja zemi visapkārt svētnīcai un nodarīja lielu postu tās šķīstībai.%mC#Un tauta redzēja Simona uzticību un godību, ko viņš centās sagādāt savai tautai, un iecēla viņu par vadoni visiem un augsto priesteri, jo viņš centās to visu piepildīt taisnīgumā un uzticībā, ko viņš saglabāja pret savu tautu, visādi cenzdamies to paaugstināt.tla"Viņš nostiprināja arī piejūras pilsētu Jafu un Gezeru pie Azotas robežām, kurā iepriekš mitinājās iekarotāji, un nometināja tanī jūdus, apgādādams viņus ar visu to, kas nepieciešams tās pienācīgai aprīkošanai.0kY!Viņš nostiprināja Jūdejas pilsētas un Bēt-Cūru pie Jūdejas robežas, kur iepriekš bija iebrucēju atbalsta vieta, un izvietoja tur Jūdejas vīru karaspēku.+jO tad cēlās Simons un karoja par savu tautu, un iztērēja daudz savu paša līdzekļu, apbruņodams vīrus savas tautas karaspēkam un gādājot viņiem iztiku.fiEBet, kad ienaidnieki nolēma ielauzties viņu zemē un izstiept rokas pret viņu svētumiem,sh_Jonatāns apvienoja savu tautu un kļuva tiem par augsto priesteri; un viņš tika piepulcināts tēviem.,gQtā kā šajā zemē ir notikuši daudzi kari, Simons, Matatija dēls un priesteris no Joariba dzimtas, un viņa brāļi ir sevi pakļāvuši briesmām un stājušies pretī savas tautas ienaidniekiem, lai svētnīca un bauslība tiktu pasargāta; un viņš darīja lielu godu savai tautai.sf_Asarmēlā lielajā priesteru, tautas un tautas vadītāju un zemes vecajo sapulcē mums darīja zināmu:#e?Un šis ir noraksts no tā uzraksta: “Simt septiņdesmit otrā gada elūla mēneša astoņpadsmitajā dienā, augstā priestera Simona trešajā gadā,jdMViņš, viņa dēli un tēva nams ir nostiprinājušies, viņš ir uzvarējis Israēla ienaidniekus un izcīnījis brīvību.” To visu viņi uzrakstīja uz vara plāksnēm un piestiprināja pie akmens staba Ciānas kalnā.rc]Kad jūdu tauta dzirdēja šo vārdu, tie sacīja: “Kā lai mēs pateicamies Simonam un viņa dēliem?bPēc tam Simons sūtīja Nūmēniju uz Romu ar lielu zelta vairogu, kas svēra tūkstoš minas, lai noslēgtu ar viņiem kara savienību.aUn tauta ļoti labprāt un ar pienācīgu godu uzņēma šos vīrus un pierakstīja par piemiņu spartiešu tautai viņu sacītos vārdus rakstu rullī, kas tika lasīts priekšā tautai, bet šī pieraksta noraksts tika nodots augstajam priesterim Simonam.”m`SViņu vēstījumu mūsu tautas sapulcē mēs pierakstījām šādi: “Mēs, Israēla tautas sūtņi – Nūmēnijs, Antioha dēls, un Antipatrs, Jasona dēls, – esam ieradušies, lai atjaunotu ar jums draudzības līgumu.”_)Sūtņi, ko jūs atsūtījāt pie mūsu tautas, mums izstāstīja par jūsu godu un spožo slavu, un mēs priecājāmies par viņu ierašanos.c^?Šis ir tās vēstules noraksts, ko rakstīja spartieši: “Spartiešu vadoņi un pilsēta sūta sveicienus augstajam priesterim Simonam, tautas vecajiem, priesteriem un visai pārējai jūdu tautai, mūsu brāļiem!J] Vēstules tika nolasītas visas sapulces priekšā Jeruzālemē.#\?tie rakstīja viņam uz vara plāksnēm par draudzības un kara savienības atjaunošanu, ko tie bija noslēguši ar Jūdu un Jonatānu, viņa brāļiem.[Un, kad tie uzzināja, ka Simons, viņa brālis, ir kļuvis par augsto priesteri viņa vietā un ir pakļāvis zemi un pilsētas tajā,QZRomā un Spartā uzzināja, ka Jonatāns ir miris, un ļoti bēdājās.SYViņš svētnīcu izgreznoja ar godību un vairoja tās piederumu skaitu.X'Viņš stiprināja visus savas tautas zemos ļaudis, viņš dzinās pēc bauslības un izdeldēja visus bauslības pārkāpējus un netiklos.aW; Nebija vairs neviena, kas pret tiem karotu, un ķēniņi tika satriekti tajās dienās.rV] Katrs sēdēja zem sava vīnakoka un zem sava vīģes koka, un nebija neviena, kas tiem uzdzītu bailes.SU Viņš panāca mieru virs zemes, un Israēls priecājās ar lielu prieku.T' Viņš pilsētas nodrošināja ar pārtikas krājumiem un nostiprināja tās ar kara ierīcēm; viņa slava izskanēja līdz pasaules malām.Sy Visi vecajie, uz ielām sēdēdami, sprieda par kopīgo labumu, un jaunieši tērpās goda drēbēs un kaujas tērpos.eRCTauta mierā apstrādāja zemi, un zeme deva savu ražu un līdzenumu dārzi savus augļus.GQViņš saņēma daudz gūstekņu un valdīja pār Gezeru, Bēt-Cūru un klints cietoksni, viņš izmēza visas nešķīstības no tā, un nebija neviena, kas viņam spētu turēties pretī.MPViņš paplašināja savas tautas robežas un savaldīja visu zemi.O}Savai spožajai slavai viņš pievienoja arī to, ka ieņēma Jafu, lai tiem būtu osta, lai būtu pieeja jūras salām.N7Un Jūdejā bija miers visās Simona dienās, viņš meklēja savas tautas labumu, un tauta priecājās par viņa varu un godību visas viņa dienas. MTas devās un sakāva Dēmētrija karaspēku, sagūstīja viņu pašu un aizveda viņu pie Arsaka, bet tas iemeta viņu cietumā.:LmKad Persijas un Mīdijas ķēniņš Asarks uzzināja, ka Dēmētrijs ir ienācis viņu zemē, viņš nosūtīja vienu sava karaspēka vadītāju, lai tas viņu saņemtu dzīvu.#K ASimt septiņdesmit otrajā gadā ķēniņš Dēmētrijs sapulcināja savu karaspēku un devās uz Mīdiju, lai dabūtu sev palīdzību karā pret Trifonu.J 5Un Simons redzēja, ka viņa dēls Jānis ir pieaudzis, un iecēla viņu par visa karaspēka vadītāju un apmetās uz dzīvi Gezerā.*IM 4Simons noteica, ka šī diena ar gavilēm jāsvin katru gadu, viņš arī nocietināja tempļa kalnu gar klints cietoksni un dzīvoja tur pats un viņa ļaudis.%HC 3Un simt septiņdesmit pirmā gada otrā mēneša divdesmit trešajā dienā jūdi devās augšup uz klints cietoksni, Dievu slavēdami, greznojušies ar palmu zariem, kokles, cimboles un cītaras spēlēdami, psalmodami un dziedādami, jo lielais Israēla ienaidnieks bija satriekts.;Go 2Tad tie sauca uz Simonu, lai viņš tiem sniegtu roku mieram, un viņš sniedza. Pēc tam viņš tos no turienes izdzina un šķīstīja klints cietoksni no visām negantībām.%FC 1Bet tiem, kas bija klints cietoksnī, liedza brīvi pārvietoties un iepirkties, tādēļ tos mocīja liels bads un daudzi no viņiem gāja bojā aiz bada.E1 0Viņš izmeta ārā no tās visas nešķīstības, nometināja tajā vīrus, kas pildīja likumu, nocietināja to un iekārtoja tur sev mājvietu.ID  /Tad Simons iežēlojās par viņiem un tos neapkāva. Viņš tos izdzina ārā no pilsētas, šķīstīja mājas, kurās bija elki, un tad iegāja pilsētā ar dziesmām un Dieva slavēšanu.WC' .“Nedari mums pēc mūsu nešķīstības, bet pēc savas apžēlošanās.”HB  -Pilsētas iedzīvotāji kopā ar savām sievām un bērniem uzkāpa augšā uz pilsētas mūriem, pārplēsa savas drēbes un, skaļā balsī saukdami, lūdza Simonu slēgt ar viņiem mieru:jAM ,Tad karavīri no mūru graujamās ierīces ielēca pilsētā, un tur izcēlās liels satraukums.D@ +Tanīs dienās Simons novietoja savu karaspēku pie Gezeras un to aplenca, viņš uzcēla mūru graujamo ierīci, pievirzīja to pie pilsētas mūra, vienu torni sagrāva un to ieņēma.!?; *Tādēļ israēlieši savos rakstos un līgumos rakstīja: “Simona, varenā, augstā priestera, jūdu karavadoņa un valdītāja pirmajā gadā…”S> )Tā simt septiņdesmitajā gadā tika noņemts tautu jūgs pār Israēlu.=# (Un ja vēl pie jums ir kādi citi, kas būtu piemēroti pierakstīties pie tiem, kas ar mums, lai pierakstās, un starp mums būs miers.”U<# 'Piedodam jums arī nejaušus nodarījumus un pārkāpumus līdz pat šai dienai, arī kroņa maksu, ko esat parādā, un, ja vēl kas cits bija apliekams ar nodevām Jeruzālemē, lai turpmāk vairs nav.;) &Tāpat arī viss, ko esam jums par labu noteikuši, tas jums lai paliek, arī tie cietokšņi, ko esat uzbūvējuši, lai paliek jūsu ziņā.F: %Mēs esam saņēmuši to zelta kroni un palmas zaru, ko jūs sūtījāt, un esam gatavi ar jums noslēgt mieru un rakstīt vēstules nodevu vācējiem, lai atlaiž jums noliktos nodokļus.v9e $“Ķēniņš Dēmētrijs sveicina augsto priesteri un ķēniņa draugu Simonu, vecajos un visu jūdu tautu.I8  #Un ķēniņš Dēmētrijs viņam atbildēja ar šādu vēstuli:37_ "Tad Simons nosūtīja īpaši izraudzītus vīrus pie ķēniņa Dēmētrija, lai lūgtu pēc atvieglojuma zemei, jo Trifons visos savos darbos rīkojās kā laupītājs. d~}||B{Rzz&yzxxhwivv0uttsssJrBqIpoonymllkjii}hhgSff1e`ddcsbbax``^]]<\X[[ZZY XWLVVURTrSSbRR*QPPOVMM-LKJIHH-GG6FF!EDCCBBA@@?n>><<;w::%998b7655-4 352H10//p.-- ,++**)@('&&+%$$$ #""0! tRoAHf:mPkY9 @ ' j "z/{IK7#Tu vēl neesi izbēdzis visvarenā un visu redzošā Dieva sodam.-6S"Bet tu, bezdievīgais un nešķīstākais no visiem cilvēkiem, nedižojies veltīgi, paļaudamies uz nedrošām cerībām, kad tu pacel roku pret debesu bērniem. 59!Ja mūsu pārmācības un pamācības dēļ mūžam dzīvais Kungs uz īsu laiku pret mums sadusmojas, viņš atkal izlīdzināsies ar saviem kalpiem..4W Mēs ciešam paši savu grēku dēļ.\31Tu, kas esi vainojams visos ļaunumos pret ebrejiem, no Dieva rokas tu neizbēgsi.12[Viņa vēl nebija beigusi runāt, kad zēns teica: “Ko jūs gaidāt? Es nepaklausu ķēniņu pavēlēm, bet klausu, ko pavēl bauslība, ko mūsu tēviem deva Mozus.1+Nebaidies no šī bendes, bet esi savu brāļu cienīgs un pieņem nāvi, lai es tevi Dieva žēlastībā varētu atgūt līdz ar brāļiem.”30_Es tevi lūdzu, mans bērns, paskaties uz debesīm un zemi un, redzēdams visu, kas tur ir, saproti, ka to radījis Dievs no nekā, un tāpat ir radusies cilvēku cilts.'/GPieliekusies pie dēla, viņa izsmēja nežēlīgo tirānu un savā tēvu valodā teica: “Dēls, apžēlojies par mani, kas savā klēpī tevi iznēsāju deviņus mēnešus, kas trīs gadus tevi zīdīju, audzināju tevi un, gādādama par uzturu, aizvadīju tevi līdz šim vecumam.c.?Pēc ķēniņa vairākkārtējiem mudinājumiem māte apsolīja pārliecināt savu dēlu.#-?Kad zēns par to neizrādīja nekādu interesi, ķēniņš lika ataicināt viņa māti un mudināja viņu dot savam dēlam padomu, lai viņš izglābtos.4,aAntiohs uzskatīdams, ka viņš tiek nicināts, un šo runāšanu vērtēdams kā pulgošanu, vērsās pie jaunākā dēla, kas vēl bija palicis dzīvs, un mēģināja viņu pārliecināt ne tikai vienkārši ar vārdiem, bet arī ar zvērestu, apliecinādams, ka padarīs to bagātu un laimīgu, ja vien viņš atteiksies no tēvu likumiem, un ka izturēsies pret to kā pret savu draugu un uzticēs viņam svarīgus amatus.W+'Tādēļ pasaules Radītājs, kas devis dzimšanu cilvēkam un visam pārējam, savā žēlastībā atdos jums atpakaļ gan dvašu, gan dzīvību, kā viņa bauslības dēļ jūs tagad nežēlojat sevi.”.*U“Es nezinu, kā jūs manā klēpī esat radušies, es neesmu jums dāvājusi dvašu un dzīvību un neesmu arī jūsu locekļus sakārtojusi noteiktā kārtībā.8)iKatru savu dēlu viņa uzrunāja tēvu valodā. Pati būdama drošu prātu un savu sievietes domāšanu stiprinādama ar vīrišķu garu, viņa uzmundrināja tos ar vārdiem:6(eBet pāri visam apbrīnojama un dižas piemiņas vērta bija māte, kas, redzēdama savu septiņu dēlu bojāeju vienā dienā, drosmīgi to panesa, jo paļāvās uz Kungu.Z'-Bet tu nedomā, ka paliksi bez soda, uzdrošinādamies cīnīties pret Dievu.”t&aPēc tam viņi veda sesto brāli, kurš pirms miršanas vēl pateica: “Nepievilies: mēs to visu ciešam paši savas vainas dēļ, jo esam nogrēkojušies pret savu Dievu. Tādēļ jau arī tagad notiek tas, kas ir apbrīnas vērts.b%=Pagaidi, un tu redzēsi viņa lielo varu, kā viņš tevi un tavu dzimumu piemeklēs.”5$cTas, skatīdamies uz ķēniņu, teica: “Tev ir vara pār cilvēkiem, un, lai gan tu esi nīcīga būtne, tu dari, ko gribi. Bet nedomā, ka mūsu cilts ir Dieva pamesta.D#Tūlīt pēc tam viņi veda piekto brāli, lai to mocītu.E"Kad viņš jau bija tuvu nāvei, viņš teica: “Tiem, kas mirst no cilvēku rokām, ir sagaidāma cerība tikt augšāmceltiem no Dieva. Tev augšāmcelšanās uz dzīvošanu nebūs.”O! Kad tas bija miris, viņi spīdzināja un sakropļoja ceturto brāli.  Pats ķēniņš un visi, kas bija līdz ar viņu, bija pārsteigti par zēna drosmi, kurš tik nicīgi izturējās pret ciešanām.' teikdams: “Tas viss man ir no debesīm dots. Dieva bauslības dēļ es to nežēloju, jo no viņa es ceru to visu atkal dabūt atpakaļ.”}s Pēc tam viņi ņirgājās par trešo brāli. Pēc pavēles viņš izstiepa mēli un drosmīgi sniedza savas rokas,H  Ar pēdējo dvašu viņš vēl pateica: “Tu, mocītāj, šobrīd mums laupi dzīvību, bet pasaules Valdnieks mūs, kas mirstam par viņa bauslību, cels augšā uz mūžīgo dzīvību.”q[Viņš atbildēja savā tēvu valodā: “Nē.” Tad arī viņš tika spīdzināts tāpat kā pirmais.r]Kad pirmais brālis bija miris, viņi veda priekšā nākamo, lai ņirgātos arī par to. Viņi norāva tam ādu no galvas ar visiem matiem un tad jautāja, vai viņš ir ar mieru ēst, pirms viņa ķermenis tiek mocīts pa daļām.;o“Kungs Dievs redz un patiešām ir mums žēlīgs, kā Mozus to ir apliecinājis tautas priekšā savā dziesmā, teikdams: “Un par saviem kalpiem viņš apžēlosies.””)Kad viņš bija pilnīgi sakropļots, ķēniņš pavēlēja viņu vēl pusdzīvu pievilkt pie uguns un cepināt uz pannas. Kad karstie izgarojumi no pannas sāka stipri izplatīties, pārējie brāļi un māte cits citu iedrošināja drosmīgi pieņemt nāvi, sacīdami:@yTiklīdz tie bija uzkarsuši, viņš pavēlēja tam zēnam, kurš bija runājis visu vārdā, izgriezt mēli, novilkt ādu un nocirst rokas un kājas brāļu un mātes acu priekšā.OĶēniņš pārskaitās un pavēlēja pannas un katlus likt uz uguns.!;Viens no viņiem visu vārdā teica: “Ko tu gribi mums jautāt un ko uzzināt no mums? Mēs esam gatavi labāk mirt nekā pārkāpt tēvu likumus.”L Bija vēl arī tāds gadījums: septiņi brāļi un viņu māte bija sagūstīti, un ķēniņš gribēja piespiest viņus ēst nešķīsto cūkas gaļu un lika šaustīt ar pātagām un siksnām. 9Tā, redzi, viņš aizgāja no dzīves, atstādams cildenuma piemēru un krietnības piemiņu ne tikai jaunajiem, bet lielākajai daļai savas tautas.:mKad Elāzārs no saņemtajiem sitieniem jau bija tuvu nāvei, viņš izdvesa: “Kungam, kas savā svētumā zina visu, ir redzams, ka es, lai gan varēju izbēgt no nāves, uzņemos – panest šaustīšanu drausmīgās miesas sāpēs, tomēr dvēselē tās labprāt paciešu aiz bijības pret viņu.”5cLabvēlīgā attieksme, kāda vēl nesen bija tiem, kas viņu veda, tūlīt mainījās: viņi kļuva neganti par to, ko viņš bija teicis, jo viņiem tas likās neprāts.:mun jauniešiem būšu atstājis cildenu piemēru labprātīgi cēli doties nāvē svētās un godājamās bauslības dēļ.” To pateicis, viņš tūlīt devās uz moku rīka.eCTādēļ, tagad drosmīgi aiziedams no dzīves, es būšu izrādījies sava vecuma cienīgsveJa arī es tagad atbrīvošos no cilvēku soda, no Visuvarenā rokas es neizbēgšu nedz dzīvs, nedz miris. es ar savu izlikšanos īsā atlikušā dzīves brīža dēļ novedu no pareizā ceļa un pats ar apkaunojumu aptraipu savu vecumu.F Elāzārs sacīja: “Mūsu vecumā izlikties ir necienīgi. Citādi var notikt tā, ka daudzus jaunos, kuri uzzinās, ka Elāzārs deviņdesmit gadu vecumā pārgājis pie cittautiešiem,J  Bet viņš pieņēma cildenu lēmumu, tādu, kas cienīgs gan viņa gadiem un sirmajam vecumam, gan krietnajai audzināšanai, kādu viņš bija saņēmis no bērnības, bet visvairāk viņš vadījās no svētās Dieva iedibinātās bauslības un tādēļ skaidri pateica, lai pēc iespējas ātrāk sūta viņu nāvē.r ]Tā viņš izbēgšot no nāves soda un, pateicoties senajai draudzībai ar viņiem, tikšot apžēlots.' GTie, kuriem bija pavēlēts veikt pretlikumīgo upurēšanu, pazīdami šo vīru kopš senlaikiem, pasauca viņu sānis un ieteica, lai viņš liek atnest paša sagatavotu gaļu – tādu, ko viņš drīkst ēst, – un lai ēd to, izlikdamies, ka ēd ķēniņa pavēlēto upura gaļu. kā pieklājas tādiem, kas spēj stingri nostāties pretī visam, ko aiz pārmērīgas pieķeršanās dzīvei neklājas baudīt.%CBet viņam labāk pieņemama bija nāve, saglabājot labo slavu, nekā dzīve apkaunojumā; izspļāvis to, viņš labprāt devās pretī mokpilnai nāvei, 9Elāzārs, gados pavecs, sejā ļoti skaists vīrs, bija izcils rakstu mācītājs. Viņu spieda ēst cūkas gaļu, varmācīgi atplešot viņam muti.Tas lai ir pateikts mums par atgādinājumu. Pēc šiem nedaudzajiem vārdiem atgriezīsimies atkal pie mūsu stāstījuma.}sTādēļ viņš nekad nav atrāvis savu žēlastību no mums, bet, pamācīdams ar nelaimēm, neatstāj savu tautu.b=Mums viņš neļauj nonākt līdz grēku piepildījumam, lai tad pēc tam mūs tiesātu.Par citām tautām Kungs ir lēmis pacietīgi nogaidīt, līdz tās būs piepildījušas visus savus grēkus, lai pēc tam tās sodītu.7 Jo tā ir lielas labdarības zīme, ja tie, kas kļuvuši bezdievīgi, netiek atstāti bez ievērības ilgu laiku, bet tos visā drīzumā ķer sods.B} Es aicinu visus, kam gadīsies lasīt šo grāmatu, nekļūt nomāktiem šo nelaimju dēļ, bet saprast, ka šāda sodība nav uz pazudināšanu, bet gan mūsu cilts pamācības dēļ.b= Citi, kas bija sabēguši tuvējās apkārtnes alās, lai slepus svinētu sabatu, tika uzrādīti Filipam, un, tā kā, godājot šīs dienas svētumu, viņi izvairījās sevi aizstāvēt, tie visi tika sadedzināti.W' Divas sievietes tika apsūdzētas par to, ka bija apgraizījušas savus dēlus. Pakāruši mazuļus mātēm uz krūtīm, viņi vadāja tās apkārt pa pilsētu, lai visi redzētu, un tad nogrūda no mūra.~ bet tos, kuri nevēlas pieņemt grieķu paražas, nogalināt. Tad arī kļuva redzams bēdīgais posts, kas bija iestājies.<}qPēc Ptolemaja priekšlikuma tika pieņemts rīkojums par tuvējām grieķu pilsētām, lai tās tāpat izturas pret jūdiem un tāpat liek viņiem piedalīties upurēšanā, –p|YAr rūgtu neizbēgamību viņi katru mēnesi ķēniņa dzimšanas dienā tika vesti pie citu tautu upurēšanas, bet Dionīsa svētku laikā bija spiesti ar efeju vainagiem galvā piedalīties svētku gājienā par godu Dionīsam.{Tad nebija iespējams nedz sabatu svinēt, nedz ievērot no tēvu laikiem iedibinātos svētkus, nedz vispār atzīties, ka esi jūds.RzBet altāris bija pilns ar bezdievīgām lietām, ko bauslība aizliedz.OyTemplī valdīja izlaidība un uzdzīve, jo cittautieši tur izklaidējās ar savām draudzenēm, vissvētākajās vietās viņi kopojās ar sievietēm un templī ienesa to, kam tur neklājas būt.PxSmags un visiem grūti panesams bija laiks, kad sākās šis ļaunums.Uw#kā arī lai viņš apgānītu templi Jeruzālemē, nosaukdams to par Zeva Olimpieša templi, un templi Garizijā – par Zeva, svešinieku aizstāvja, templi, jo tur dzīvoja galvenokārt svešzemnieki."v ?Pēc neilga laika ķēniņš sūtīja gados vecāku atēnieti, lai tas piespiestu jūdus atteikties no tēvu likumiem un nedzīvot pēc Dieva bauslības,au;Jūda, kas Makabeju dzimtā bija desmitais pēc kārtas, devās prom uz tuksnešainu vietu un kopā ar saviem biedriem dzīvoja kalnos, kā zvēri barodamies ar zāli, lai tikai nebūtu līdzdalīgi nešķīstībā.t{Visus, kas bija iznākuši svinēt svētkus, viņš nodūra un, ar karaspēku ielauzies pilsētā, daudzus nogalināja.GsTas ieradās Jeruzālemē un, izlikdamies, ka izturas mierīgi, nogaidīja sabata dienu. Redzot, ka jūdi bezdarbībā vada svētku dienu, viņš pavēlēja saviem karavīriem apbruņoties.Ar{Viņš sūtīja nešķīstības vaininieku Apolloniju ar divdesmit divu tūkstošu vīru lielu karaspēku un pavēlēja visus pieaugušos nogalināt, bet sievietes un bērnus pārdot.;qoGarizijā – Andronīku un vēl arī Menelāju, kas vairāk nekā citi izcēlās ar savu augstprātību pret pilsētas iedzīvotājiem un bija naidīgi noskaņots pret jūdiem.hpIViņš atstāja uzraugus, kuru uzdevums bija kaitēt jūdu ciltij: Jeruzālemē – Filipu, pēc izcelšanās frīģieti, kas pēc sava rakstura bija vēl barbariskāks nekā pats Antiohs, kurš viņu atstāja par uzraugu;SoAntiohs, paņēmis no tempļa tūkstoš astoņsimt talantu, steidzās uz Antiohiju. Savā lielībā un sirds augstprātībā viņš šķitās, ka spēj padarīt zemi kuģojamu un jūru par zemes ceļu.n/Tādēļ arī šī vieta, kas bija līdzdalīga tautas smagajā pazemojumā, vēlāk kopā ar tautu baudīja Kunga labvēlību, un, tāpat kā visa valdītājs Dievs savās dusmās to pameta, tā pēc izlīdzināšanās varenais Kungs to atkal paaugstināja visā godībā.Ym+Bet Kungs ir teicis: “Ne vietas dēļ ir tauta, bet tautas dēļ ir vieta.”lJa viņi nebūtu pieļāvuši daudzus grēkus, arī Antiohs, tiklīdz ienācis templī, tiktu šaustīts ar pātagām un būtu spiests atteikties no savas pārdrošības, gluži kā Hēliodors, kuru ķēniņš Seleiks bija sūtījis pārbaudīt dārgumu krātuvi.`k9Varas apziņa Antiohu bija padarījusi lielīgu, bet viņš nesaprata, ka Kunga dusmas par pilsētas iedzīvotāju grēkiem, kuru dēļ viņš atstāja bez ievērības to, kas notika šajā vietā, ir īslaicīgas.Xj)Ar savām noziedzīgajām rokām viņš ņēma svētos traukus, un, ko citi ķēniņi bija dāvinājuši šīs vietas uzplaukumam, slavai un godam, to visu viņš ar savām nešķīstajām rokām izvazāja./iWNeapmierinādamies ar to, viņš vēl uzdrošinājās kopā ar Menelāju, savas tēvzemes un likumu nodevēju, ieiet vissvētākajā templī, kāds vien ir uz zemes.h'Trīs dienās tika pazudināti astoņdesmit tūkstoši – četrdesmit tūkstoši tika noslaktēti un tikpat daudzi tika pārdoti verdzībā.ogW Tika nogalināti jauni un veci, iznīcināti vīri, sievas un bērni, nokautas jaunavas un zīdaiņi.f Karavīriem viņš pavēlēja nesaudzīgi nogalināt ikvienu, kas gadās ceļā, un arī tos, kas bija iebēguši mājās.De Kad ziņa par šiem notikumiem nonāca līdz ķēniņam, viņš to saprata tā, ka jūdu zeme grib atkrist. Zvērīgās dusmās viņš pameta Ēģipti un ar karaspēku ieņēma pilsētu.d1 Viņš, kas daudzus bija atstājis neapglabātus, pats netika apglabāts nedz tēvzemē, nedz kādā citā kapā, un neviens par viņu neraudāja.Ac{ Tas, kurš tik daudzus bija izraidījis no tēvzemes, pats gāja bojā svešā zemē, kad ieradās pie lakedaimoniešiem, cerēdams tur pie sev radniecīgiem ļaudīm gūt patvērumu.%bCVispēdīgi viņš dabūja ļaunu galu. Kad viņu apsūdzēja arābu tirānam Aretam, viņš, visu ienīsts un vajāts par to, ka atkāpies no bauslības, un nicināts kā tēvzemes un līdzpilsoņu slepkava, bēguļoja no vienas pilsētas uz otru, līdz tika izraidīts uz Ēģipti.~auBet varu viņš neieguva un beigās aiz kauna par savu ļaunprātību bija spiests bēgt atpakaļ uz ammanītu zemi._`7Bet Jāsons nesaudzīgi slepkavoja vienkāršos pilsoņus, nesaprazdams, ka veiksme cīņā pret saviem brāļiem ir vislielākā neveiksme, un domādams, ka uzvaras zīmi viņš paceļ cīņā pret ienaidniekiem._1Kad izplatījās nepatiesas baumas, ka Antiohs esot aizgājis no dzīves, Jāsons savāca ne mazāk kā tūkstoš vīru un pēkšņi uzbruka pilsētai. Kad viņi jau bija tikuši uz mūra un kad beidzot pilsēta bija ieņemta, Menelājs patvērās pilsētas nocietinājumā.<^sVisi vēlējās, lai šī parādība būtu uz labu.T]!Viņi bija sakārtoti pa pulkiem, viņu starpā notika uzbrukumi un sadursmes, vairogi sitās viens pret otru, šķēpi un bultas lidoja lielā skaitā, zelta tērpi un raibās krūšubruņas mirdzēja.n\UTad pēkšņi notika tā, ka visā pilsētā kādas četrdesmit dienas pie debesīm bija redzami jātnieki, tie traucās ātri, bija tērpti viscaur zeltā, kā karotāju pulki ar šķēpiem un izvilktiem zobeniem bruņojušies.O[ Ap šo pašu laiku Antiohs sāka savu otro karagājienu pret Ēģipti. Z2Bet Menelājs ķēniņu mantkārības dēļ palika amatā, varens savā nekrietnajā uzpūtībā un pret pilsoņiem ļaunprātīgs.tYa1Tīras iedzīvotāji, kas par šādu nelietību bija sašutuši, viņiem sarīkoja cienīgu apglabāšanu.X+0Tā visi tie, kas bija atklāti runājuši, iestādamies par pilsētu, par tautu un svētajiem traukiem, drīz pēc tam saņēma netaisnu sodu.wWg/un Menelājs, kas bija visa ļaunuma vaininieks, tika vaļā no visām apsūdzībām, bet tiem trim nelaimīgajiem tika piespriests nāves sods; pat ja skitu priekšā viņi tā būtu runājuši, viņi būtu palaisti vaļā nenotiesāti. V .Ptolemajs, paaicinājis ķēniņu ārā kolonādes gaitenī, lai it kā atvēsinātos, panāca, ka ķēniņš maina savas domas,U-Menelājs tiesā jau bija zaudējis, bet viņš piesolīja lielu naudu Ptolemajam, Dorimena dēlam, lai tas mēģina iespaidot ķēniņu.yTk,Kad ķēniņš bija ieradies Tīrā, trīs vīri, kurus vecajie bija sūtījuši, viņam apsūdzēja Menelāju.HS +Par šīm lietām sākās tiesas izmeklēšana pret Menelāju.&RE*Tā viņi daudzus ievainoja, dažus notrieca zemē un visus piespieda bēgt, bet pašu Līsimahu, tempļu izlaupītāju, nogalināja pie dārgumu krātuves.@Qy)Kad ļaudis redzēja Līsimaha ļaunos nodomus, vieni ņēma akmeņus, citi resnas nūjas, vēl citi saujām grāba pelnus, kas gadījās pie rokas, un meta virsū Līsimaha vīriem.jPM(Kad pūlis, dusmu pārņemts, sacēlās, Līsimahs apbruņoja kādus trīs tūkstošus vīru un ķērās pie netaisniem varasdarbiem, par vadoni izvēloties kādu Auranu, kam bija diezgan daudz gadu un tikpat daudz neprāta.QO'Kad Līsimahs ar Menelāja ziņu bija pilsētā daudzkārt aplaupījis tempļus un runas par to jau bija izplatījušās, tauta sāka kurnēt pret Līsimahu, jo daudzas zeltlietas jau bija aiznestas.8Ni&Tad, aizdedzies dusmās, viņš norāva Andronīkam purpura apmetni, saplēsa driskās drēbes un tādu lika vest apkārt pa visu pilsētu uz vietu, kur viņš bezdievīgi bija nogalinājis Oniju. Tur nešķīstais slepkava tika aizvākts no šīs pasaules. Tā Andronīks saņēma pelnīto Dieva sodu. M%Antiohs dziļi dvēselē noskuma. Viņu pārņēma žēlums, un viņš raudāja par vīru, kam piemita krietns prāts un godīgums."L=$Kad ķēniņš atgriezās no Kilikijas, viņš satika pilsētas jūdus un arī grieķus, kuri tāpat bija sašutuši par Onijas netaisno nogalināšanu.K#Dusmas par to izrādīja ne tikai jūdi, bet arī daudzas citas tautas, kas smagi pārdzīvoja krietnā vīra netaisno nogalināšanu.J"Tādēļ Menelājs, notvēris brīdi, kad Andronīks bija viens pats, uzkūdīja viņu Oniju nogalēt. Arī Andronīks devās pie Onijas, un, lai gan viņa ierašanās bija aizdomīga, viņš, zvērēdams un sniegdams savu labo roku, ar viltu pārliecināja Oniju iznākt ārā no drošās patvēruma vietas. Nekaunēdamies taisnības priekšā, Andronīks tūdaļ pat saņēma Oniju ciet.*IM!Kad Onija to uzzināja, viņš vispirms devās uz Dafni, drošu uzturēšanās vietu, kas atradās netālu no Antiohijas, un darīja zināmu Menelāja rīcību.qH[ Menelājs uzskatīja, ka viņam tā ir lieliska izdevība. Viņš piesavinājās no tempļa zeltlietas un, gribēdams pielabināties Andronīkam, dažas viņam uzdāvināja, citas viņš pārdeva Tīrā un apkārtējās pilsētās.GyĶēniņš steidzās turp, lai dumpi apslāpētu, un savā vietā atstāja Andronīku, lai tas kārtotu valsts lietas.%FCTajā laikā, kad risinājās šie notikumi, sadumpojās tarsieši un mallotieši, jo ķēniņš viņus bija uzdāvinājis savai piegulētājai Antiohidai.EMenelājs savā vietā virspriestera amatā atstāja savu brāli Līsimahu, Sostrats – Kratētu, kipriešu pārvaldnieku.)DKlai gan Sostrats, pilsētas cietokšņa pārvaldnieks, viņam to pieprasīja, jo naudas savākšana bija viņa uzdevums. Tad ķēniņš abus izsauca pie sevis._C7Tā Menelājs ieguva varu, tomēr no ķēniņam apsolītās naudas neko nesamaksāja,(BIJāsons, kas negodīgā ceļā bija padzinis no amata savu brāli, tagad, cita padzīts tādā pašā negodīgā ceļā, bija spiests bēgt uz ammanītu zemi.[A/Ar ķēniņa pavēli viņš atgriezās Jeruzālemē, bet kā virspriesteris neko ievērības cienīgu nepaveica, jo viņam piemita nežēlīga tirāna gars un savās dusmās viņš bija kā mežonīgs barbars.<@qViņš satikās ar ķēniņu un, glaimodams viņam, ieguva tā labvēlību un, piedāvājis trīs simti drahmu vairāk nekā Jāsons, panāca, ka virspriestera amats tiek viņam.?/Pēc trim gadiem Jāsons sūtīja Menelāju, iepriekš minētā Simona brāli, aizvest ķēniņam naudu un atgādināt dažas vajadzīgas lietas.>!Jāsons un visa pilsēta viņu uzņēma lieliski, vedot vēršu vilktos ratos un pavadot ar lāpām. Pēc tam viņš devās uz Foinīkiju.S=Kad vēlāk Apollonijs, Menesteja dēls, tika sūtīts uz Ēģipti sakarā ar Filomētora pasludināšanu par ķēniņu, Antiohs, dabūjis zināt, ka Ēģiptes ķēniņš kļuvis neuzticīgs viņam un viņa valdīšanai, sāka bažīties par savu drošību. Tāpēc viņš devās vispirms uz Jafu, pēc tam ieradās Jeruzālemē.x<iTā nauda, kas bija sūtīta ziedojumam Hērakla templim, nogādātāju dēļ tika izlietota karakuģu būvei.w;gnelga Jāsons sūtīja no Jeruzālemes antiohiešu delegāciju ar trīs simti drahmām kā ziedojumu Hērakla templim. Bet tie, kas nogādāja šo naudu, uzskatīja, ka tā nepienākas ziedojumam, un lūdza izlietot to citiem izdevumiem.v:eKad sportiskās sacensības, kas tika rīkotas katru piekto gadu, notika Tīrā ar ķēniņa piedalīšanos,x9iNevar jokot un bezdievīgi izturēties pret dievišķiem likumiem, tas viss nāks gaismā, kad pienāks laiks.N8Un tādēļ viņus piemeklēja smaga nelaime – tos, kurus viņi tik cītīgi atdarināja un kuriem centās pēc iespējas vairāk līdzināties, viņi iemantoja sev par ienaidniekiem un soģiem.o7WNo tēviem mantotos likumus viņi neturēja nekādā godā, toties augstu vērtēja grieķu uzskatus._67ka priesteri vairs nedomāja par upurēšanas kalpošanu. Noniecinādami templi un nerūpēdamies par upuriem, viņi cītīgi nodevās sportiskām cīņām un diska mešanai, tādējādi rīkodamies pretlikumīgi.75g Jāsons nebija īsts virspriesteris, viņa bezdievības un pārmērīgās nešķīstības dēļ grieķisko paražu un visa svešā piesavināšanās sasniedza tādu pakāpi,.4U Pašā akropoles pakājē viņš nekavējoties lika uzcelt sporta skolu un pavēlēja spēcīgākiem jauniešiem, ietērptiem pēc grieķu paražas, tur trenēties._37 Viņš noraidīja jūdiem draudzīgos ķēniņu noteiktos likumus, kurus bija iedibinājis Jānis, Eipolema tēvs, tas, kurš kā sūtnis piedalījās delegācijā pie romiešiem, kad tika noslēgta draudzības un militārās palīdzības vienošanās. Atcēlis likumīgo valsts satversmi, viņš mēģināja ieviest pretlikumīgas paražas.~2u Ķēniņš piekrita, un Jāsons, ieguvis varu, tūlīt sāka savus cilts brāļus pieradināt pie grieķu paražām.b1= Vēl viņš apsolīja tam parakstīt simt piecdesmit talantus, ja tas ar savas varas autoritāti ļautu viņam ierīkot sporta skolu un jauniešu treniņu laukumu, kā arī jeruzālemiešus rakstīt kā antiohiešus.0%apsolīdams ķēniņam veiksmes gadījumā trīs simti sešdesmit sudraba talantus un vēl no kādām citām nodevām astoņdesmit talantus.I/ Kad Seleiks bija šķīries no dzīves un viņa vietā varu pārņēma Antiohs, kura pievārds bija Epifans, tad Jāsons, Onijas brālis, centās negodīgā ceļā iegūt virspriestera amatu, .Viņš redzēja, ka bez ķēniņa tālredzības nebūs iespējams iedibināt valstī mieru un Simons neatkāpsies no sava neprāta.!-;ieradās pie ķēniņa, nevis lai apsūdzētu savus pilsoņus, bet lai apspriestu to, kas derīgs – gan kopīgi visai tautai, gan katram atsevišķi.R,Onija, redzēdams grūto stāvokli, ko radījis savstarpējais naidīgums, un to, ka Apollonijs, Menesteja dēls, Lejassīrijas un Foinīkijas militārais virspavēlnieks, sekmē Simona ļaundarības,l+QNaidīgums bija aizgājis tiktāl, ka notika pat slepkavības, ko veica kāds Simonam uzticīgais.L*Par Oniju, kas bija pilsētas labdaris un dedzīgs Dieva likumu sargs un rūpējās par tautas kopību, viņš uzdrošinājās runāt kā par sazvērnieku, kas grib iegūt noteikšanu pilsētā.I) Simons, kas minēts iepriekš un bija nodevīgi izturējies pret dārgumu krātuvi un savu tēviju, sāka apmelot Oniju, ka viņš esot sakūdījis Hēliodoru un tā nodarījis lielu ļaunumu.P((Tāds bija stāsts par Hēliodoru un dārgumu krātuves nosargāšanu..'U'Dievs, kura mājoklis ir debesīs, no turienes vēro šo vietu un palīdz tai ikreiz, kad tur ierodas kādi ar ļaunu nolūku – tos viņš satriec un pazudina.”a&;&“Ja tev ir kāds ienaidnieks vai kāds, kas slepus uzglūn tavai varai, sūti viņu turp. Tu viņu varēsi saņemt atpakaļ pātagām šaustītu, ja vien viņš paliks dzīvs. Tajā vietā patiesi ir Dieva spēks. %%Kad ķēniņš jautāja Hēliodoram: “Kurš būtu piemērots, lai to vēlreiz sūtītu uz Jeruzālemi?” – viņš atbildēja:f$E$Viņš liecināja visiem par diženā Dieva darbiem, kurus pats bija savām acīm redzējis.#+#Bet Hēliodors ziedoja upuri Kungam un dedzīgi to slavēja kā dzīvības glābēju. Viņš pateicās Onijam un devās atpakaļ pie ķēniņa.""Tu, kuru debesis ir šaustījušas, pavēsti visiem par Dieva vareno spēku!” To pateikuši, jaunekļi izzuda skatienam.}!s!Upurēšanas laikā Hēliodoram atkal parādījās tie paši divi jaunekļi savā ietērpā un, nostājušies blakus, teica: “Esi daudzkārt pateicīgs virspriesterim Onijam, jo viņa dēļ Kungs apžēlojas par tevi un dāvā tev dzīvību.+ O Virspriesteris bija norūpējies, ka ķēniņš nenodomā, ka jūdi ir ko ļaunu nodarījuši Hēliodoram, un viņš veica upurēšanu šī cilvēka glābšanai.LDrīz daži Hēliodora draugi ieradās pie Onijas un lūdza viņu vērsties pie Visuaugstākā ar lūgšanām, lai viņš Hēliodoram, kas pašlaik guļ gandrīz vai bez elpas, dāvā dzīvību.c?Visi slavēja Dievu, kas tik negaidīti pasargājis savu svēto vietu, un templis, kurā vēl nesen valdīja bailes un satraukums, pildījās ar prieku un gavilēm pēc tam, kad Kungs, visa valdnieks, bija atklājies.1Hēliodors dievišķā spēka iespaidā bija kļuvis mēms. Viņam bija atņemta jebkura cerība uz izglābšanos, viņš bija notriekts gar zemi.^5Tas, kurš vēl nupat ar lielu pavadītāju pulku un visiem miesassargiem bija ieradies pēc lādes dārgumu krātuvē, izrādījās pilnīgi bezpalīdzīgs. Tā viņiem vajadzēja atzīt Dieva varenības spēku. līdz beidzot viņš nokrita zemē, un viņu apņēma dziļa tumsa. Tad jaunekļi sagrāba viņu, iemeta nestuvēs un aiznesa prom.5cTad parādījās vēl divi jaunekļi, varen spēcīgi, skaisti un krāšņā tērpā; tie katrs no savas puses šaustīja Hēliodoru ar pātagām, ne mirkli nemitējoties,taJo viņi pēkšņi ieraudzīja krāšņi rotātu zirgu, kura mugurā sēdēja draudīgs jātnieks. Zirgs strauji metās virsū Hēliodoram un spēra ar priekšējām kājām. Jātnieks, kas sēdēja zirga mugurā, bija zelta bruņās.Viņš jau atradās pie dārgumu krātuves kopā ar saviem miesassargiem. Tad tas, kurš valda pār gariem un kam pieder visa vara, raidīja zīmes. Visi šie pārdrošnieki apstulba un sašļuka Dieva varas priekšā, un viņus pārņēma izbīlis.?ybet Hēliodors gatavojās izpildīt, ko bija nolēmis.gGĻaudis lūdza, lai visvarenais Kungs saglabā uzticēto drošībā tiem, kam viss uzticēts,)Žēlumu raisīja gan ļaužu pūļu kopīgās lūgšanas, gan virspriestera smagie pārdzīvojumi un tas, cik ļoti viņš bija nobažījies.GVisas, izstiepušas rokas pret debesīm, raidīja lūgšanas.NApjozušās zem krūtīm maisus, sievietes gūlās uz ielām. Citkārt telpās ieslēgušās jaunavas saskrēja vai nu pie vārtiem, vai pie mūra, dažas lūkojās laukā, izliekušās pa logiem.ykNo mājām bariem traucās ārā cilvēki uz kopīgu lūgšanu par šo vietu, kurai draudēja tāds pazemojums.7Viņš bija tik satraukts, ka trīcēja pie visām miesām. Vērojot viņu, bija skaidri redzams, cik lielas sāpes viņš pārdzīvoja savā sirdī.Sāpīgi bija noraudzīties uz virspriesteri. Viņa āriene un sejas krāsas maiņa liecināja par smagiem pārdzīvojumiem dvēselē.zmPriesteri, tērpušies savos svētā amata tērpos, metās zemē pie altāriem un raidīja lūgšanas uz debesīm, lai tas, kurš devis bauslību par uzticētā saglabāšanu, pasargā un izglābj to, kas pienākas tiem, kam viss uzticēts.Noteicis dienu, viņš ieradās templī, lai aplūkotu bagātības un tās pārņemtu. Visā pilsētā sākās lieli nemieri. { Bet Hēliodors, atsaukdamies uz ķēniņa pavēli, pastāvēja uz to, ka šīm bagātībām jānonāk ķēniņa rokās.' G Tā ir vislielākā nejēdzība, ka pārestība nodarīta tiem, kas ticējuši šīs vietas svētumam un visā pasaulē cienītā tempļa godam un drošumam.? w un viena daļa piederot ļoti izcilam vīram – Hirkānam, Tobija dēlam. Bezdievis Simons tātad ir melojis. Visa bagātība kopā esot četrsimt talantu sudraba un divsimt zelta.d A Virspriesteris atbildēja, ka šīs bagātības esot noguldījums atraitnēm un bāreņiemk O Kad viņš ieradās Jeruzālemē un pilsētas virspriesteris viņu bija draudzīgi uzņēmis, viņš pateica, kas viņam kļuvis zināms, un paskaidroja, kādēļ šeit ieradies. Viņš gribot zināt, vai patiešām tā esot.#?Hēliodors tūlīt devās ceļā it kā ar ieganstu veikt pārbaudi Lejassīrijas un Foinīkijas pilsētās, bet īstenībā izpildīt ķēniņa pavēli.J Apollonijs atklāja ķēniņam, kas viņam bija darīts zināms par Jeruzālemes bagātībām. Ķēniņš norīkoja savu lietvedi Hēliodoru un deva viņam pavēli atgādāt šīs bagātības.  un pavēstīja viņam par neizsakāmām bagātībām, kas Jeruzālemē esot dārgumu krātuvē, naudas tur esot nesaskaitāms daudzums. Tas viss nepiederoties pie upurēšanas darbībām, un šīs bagātības, iespējams, varētu nonākt ķēniņa rokās.)Nespēdams pieveikt Oniju, viņš devās pie tarsieša Apollonija, kurš tolaik bija Lejassīrijas un Foinīkijas militārais virspavēlnieks,'Bet Simons no Benjāmina cilts, kļuvis par tempļa priekšnieku, nonāca naidā ar virspriesteri pilsētas pārvaldīšanas noteikumu dēļ. +~9}}&|||3{;zzyLxx wvu]tss]rr+qponn%llkqjiiFhggRfeddqcca``_a^]v\\ZYXXIWVVlUUT5SRRZQPPyOO,MM L|KK+JJbIbH]GFEEE:DCBAA@=?>>F=<< ;::;998q7755444332Z11@00&/..:-H,,+2*))((W'w'&~%%p%$$B#"!!8 bn$!e"OX:w QG  * = o" HETn! #Jātnieks Dositejs, kas bija Bakinora vadītajā pulkā, ļoti spēcīgs vīrs, aizturēja Gorgiju un, saņēmis to aiz apmetņa, veda, stingri turēdams, jo viņš gribēja šo nolādēto vīru saņemt gūstā dzīvu. Tad kāds trāķiešu jātnieks metās viņam virsū un nocirta roku pie pleca, bet Gorgijs aizbēga uz Marisu.>mw "Kad viņi nonāca viens pret otru, daži jūdi krita.Ul# !Viņi devās ceļā ar trīstūkstoš kājniekiem un četrsimt jātniekiem.dkA Pēc Vasarsvētkiem viņi sāka karagājienu pret Gorgiju, Idūmejas militāro karavadoni.4ja Pateikušies skitiem un pamudinājuši viņus arī turpmāk saglabāt labvēlīgu attieksmi pret jūdu cilti, viņi atgriezās Jeruzālemē, jo tuvojās Būdiņu svētki.i+ Bet jūdi, kas tur bija apmetušies, apliecināja, ka skiti pret viņiem izturas labvēlīgi un lielajās posta dienās bijuši pretimnākoši.}hs Aizgājuši no turienes, viņi devās pret skitu pilsētu, kas no Jeruzālemes bija seši simti stadiju attālumā.}gs Bet viņi, piesaukuši palīgā vareno Valdnieku, kas ar savu spēku izdeldē ienaidnieku cīņas sparu, ieņēma pilsētu un, pārņēmuši to savā varā, no visiem, kas bija pilsētā, nogalināja divdesmit piecus tūkstošus iedzīvotāju.Hf  Pēc šīs uzvaras un ienaidnieku iznīcināšanas viņš devās karagājienā pret nocietināto pilsētu Efronu. Tur mitinājās daudz dažādu cilšu, tur bija apmeties arī Līsijs; spēcīgi jaunieši, nostājušies mūra priekšā, drosmīgi atvairīja uzbrukumus; pilsētā bija lielas ieroču un bultu rezerves.|eq Pēc tam Jūda devās pret Karnionu un Atergateionu un nogalināja aptuveni divdesmit piecus tūkstošus cilvēku.Uu Kad viņi, dodamies pret Timoteju, bija no tās vietas atvirzījušies deviņas stadijas, viņiem uzbruka arābi, skaitā ne mazāk kā pieci tūkstoši un vēl piecsimt jātnieku.4Ta viņš naktī uzbruka un aizdedzināja ostu ar visiem kuģiem, tā ka liesmas atblāzma sniedzās līdz Jeruzālemei, kas atradās divsimt četrdesmit stadiju attālumā.aS; Bet, uzzinājis, ka arī jamnieši gatavo ļaundarības pret tur dzīvojošiem jūdiem,R/ Tā kā šī vieta bija no visām pusēm ieskauta, viņš atkāpās ar nodomu vēl kādreiz atgriezties, lai izdeldētu visus jafiešu pilsoņus._Q7 un, piesaucis taisnīgo soģi Dievu, devās pret nešķīstajiem slepkavām, kas bija nobendējuši viņa brāļus. Naktī viņš aizdedzināja ostu, nosvilināja laivas un visus, kas tur bija sabēguši, nodūra.oPW Kad Jūda uzzināja par nodarīto zvērību viņa cilts brāļiem, viņš to paziņoja saviem vīriemNO Kad jūdi, gribēdami saglabāt mieru, bez jebkādām aizdomām piekrita, jo paši pēc pilsētas kopīga lēmuma aizveda viņus prom no krasta un noslīcināja – ne mazāk kā divsimt cilvēku.oNW Bet jafieši izdarīja vēl kādu bezdievīgu ļaundarību – viņi uzaicināja tur dzīvojošos jūdus ar sievām un bērniem iekāpt laivās, kuras viņi iepriekš bija sagatavojuši, it kā nekādu ļaunumu tiem negatavodami.UM# Tomēr daži vietējie karavadoņi – Timotejs un Apollonijs, Gennaja dēls, arī Hieronīms un Dēmofonts un vēl arī Kipras pārvaldnieks Nikanors – neļāva viņiem mierīgi dzīvot un pastāvēt.qL ] Kad šīs vienošanās bija noslēgtas, Līsijs devās pie ķēniņa, bet jūdi pievērsās zemkopībai.NK &Esiet veseli! 148. gada ksantika mēneša piecpadsmitajā dienā.”dJA %Tādēļ pasteidzieties un atsūtiet kādus, lai arī mēs zinātu, kādas ir jūsu domas.}Is $Bet, apspriedušies par tiem jautājumiem, kurus viņš uzskatīja par vajadzīgu darīt zināmus ķēniņam, nekavējoties sūtiet pie mums kādu ar ziņu, lai mēs varētu visu izdarīt tā, kā jums ir labāk, jo mēs dodamies uz Antiohiju.fHE #Mēs piekrītam visam, kam Līsijs, ķēniņa radinieks, ir piekāpies, vienojoties ar jums.G! "Arī romieši nosūtīja viņiem vēstuli, tā bija šāda: “Kvints Memmijs un Tits Manlijs, romiešu vecajie, jūdu tautai vēl prieku.FF !Esiet veseli! 148. gadā piecpadsmitajā ksantika dienā.”GE Es aizsūtīju pie jums Menelāju, lai viņš jūs nomierina.BD} lai viņi varētu lietot savu barību un vadīties pēc savas bauslības, kā viņi to ir darījuši agrāk, un lai neviens no viņiem nekādi neciestu iepriekšējo pārpratumu dēļ.uCc Jūdiem, kas ieradīsies līdz ksantika mēneša trīsdesmitajai dienai, es garantēšu pilnīgu drošību,eBC Menelājs darīja mums zināmu, ka jūs gribot ierasties pie savējiem, kas ir mūsu zemē.SA Ja jūs esat veseli – mēs jums to arī vēlam. Mēs paši esam veseli.{@o Ķēniņa vēstule tautai bija šāda: “Ķēniņš Antiohs jūdu vecajiem un visiem citiem jūdiem vēl prieku.=?s Tu labi darīsi, ja sūtīsi pie viņiem sūtņus un izlīgsi, lai viņiem, zinot mūsu nodomus, būtu labs prāts un lai viņi priecīgi varētu nodoties savām pašu lietām.”,>Q mēs, gribēdami, lai arī šī tauta ir pasargāta no nemieriem, nolemjam, ka viņu templis ir jāatjauno un jāļauj viņiem dzīvot pēc tēvutēvu paradumiem.j=M Kad mēs dzirdējām, ka jūdi nepiekrīt pārmaiņām uz visa grieķiskā ieviešanu, ko mans tēvs centās panākt, bet priekšroku dod paši savam dzīves veidam un lūdz ļaut viņiem dzīvot pēc viņu pašu bauslības,#<? Kopš tā laika, kad mūsu tēvs ir pārcēlies pie dieviem, mēs gribam, lai mūsu pavalstnieki dzīvotu mierīgi un rūpētos par savām pašu lietām.a;; Bet ķēniņa vēstule bija šāda: “Ķēniņš Antiohs brālim Līsijam vēl prieku.\:1 Esiet veseli! 140. gadā Zeva Korintieša mēneša divdesmit ceturtajā dienā.”e9C Bet katru atsevišķu jautājumu esmu uzdevis jūsu un saviem sūtņiem ar jums pārrunāt.8 Ja jūs saglabāsiet labvēlīgu attieksmi pret valsts pārvaldi, es arī turpmāk centīšos panākt, lai jums klātos labi.~7u Visu, ko vajadzēja darīt zināmu ķēniņam, es viņam paziņoju, un, cik vien bija iespējams, viņš piekāpās. 6 Jūsu atsūtītie Joanns un Abesaloms iedeva mums parakstītu atbildes vēstuli un aizbildināja par to, kas tajā bija rakstīts.d5A Līsija vēstule, kas rakstīta jūdiem, bija šāda: “Līsijs jūdu tautai vēl prieku.[4/ Makabejs, rūpēdamies par to, kas derīgs, piekrita visam, ko Līsijs piedāvāja, jo ķēniņš bija piekāpies visām Makabeja prasībām par jūdiem, kuras viņš vēstulē Līsijam bija darījis zināmas.3 Tādēļ viņš sūtīja tiem ziņu, apgalvodams, ka grib visu izšķirt taisnīgi un ka panāks, ka ķēniņš kļūs viņu draugs.#2? Nebūdams gluži nesaprātīgs, viņš pie sevis pārdomāja savu neveiksmi un apjēdza, ka jūdi ir neuzvarami, jo varenais Dievs ir viņu sabiedrotais.i1K Daudzi ievainotie, pametuši drēbes, bēga, un arī Līsijs ar negodu bēga un tā izglābās.,0Q Kā lauvas viņi metās virsū ienaidniekiem un nogāza vienpadsmit tūkstošus kājnieku un tūkstoš seši simti jātnieku, bet visus pārējos piespieda bēgt.~/u Tā viņi virzījās uz priekšu, no debesīm sūtītā sabiedrotā vadīti, jo Dievs par viņiem bija apžēlojies.J.  Visi kopā viņi pateicās žēlīgajam Dievam un sajutās stipri savā dvēselē, būdami gatavi saplosīt ne tikai cilvēkus, bet arī vismežonīgākos zvērus un pat sagraut dzelzs mūrus.- Kad viņi jau bija pie pašas Jeruzālemes, viņiem kā vadonis parādījās jātnieks baltās drēbēs un vizošās zelta bruņās./,W Makabejs pirmais paņēma ieročus un mudināja arī citus doties briesmās līdz ar viņu un palīdzēt brāļiem. Tūlīt pat viņi visi dedzīgi traucās cīņā.m+S Kad tie, kas bija ar Makabeju, uzzināja, ka viņš ir aplencis šo nocietināto vietu, viņi kopā ar ļaužu pūļiem, vaimanādami un asaras liedami, lūdza Kungu sūtīt viņiem labo eņģeli, kas nestu glābiņu Israēlam.'*G Viņš ieradās Jūdejā un, nonācis pavisam tuvu Bēt-Cūrai, kas ir nocietināta vieta piecu stadiju attālumā no Jeruzālemes, to ciešā lokā aplenca.4)a Bet viņš nebija ņēmis vērā Dieva spēku, savā prātā paļaudamies uz desmit tūkstošiem kājnieku un tūkstošiem jātnieku, un uz saviem astoņdesmit ziloņiem.(} no tempļa ievākt naudu, tāpat kā no citu tautu svētvietām, un priestera amatu padarīt par ik gadu pērkamu amatu.' sapulcināja astoņdesmit tūkstošus vīru un visus jātniekus un devās pret jūdiem ar nodomu viņu pilsētā izmitināt grieķus,& } Pēc neilga laika Līsijs, ķēniņa aizbildnis un radinieks, un valsts lietu pārzinis, smagi pārdzīvodams notikušo,%3 &To paveikuši, viņi ar slavas dziesmām un pateicības vārdiem slavēja Kungu, kas tik ļoti bija palīdzējis Israēlam un devis viņiem uzvaru.t$a %Viņi nogalināja arī Timoteju, kas bija paslēpies kādā bedrē, un viņa brāli Haireju un Apollofanu.T#! $Tāpat arī pārējie, izmantojot vispārēju sajukumu, uzkāpa uz mūriem un nokļuva pie tiem, kas bija iekšā. Aizdedzinājuši torņus, viņi sakūra ugunskurus un zaimotājus dzīvus sadedzināja.N" #Kad pienāca piektā diena, pieci Makabeja vīri, iesvilušies dusmās par šādu zaimošanu, drosmīgi devās uzbrukumā nocietinājuma mūrim un zvērīgās dusmās nokāva katru, kas gadījās.! "Tie, kas atradās iekšā, paļaudamies uz nocietinātās vietas drošību, bez mēra zaimoja un teica bezdievīgus vārdus.c ? !Makabeja vīri ar prieku uzņēmās cietokšņa aplenkšanu un darīja to četras dienas. Pats Timotejs aizbēga uz cietoksni, ko sauc Gezera. Tas bija ļoti stiprs nocietinājums, un tā priekšgalā bija Hairejs.[/ Nogalināti tika divdesmit tūkstoši pieci simti, bet jātnieku – seši simti.- un, no visām pusēm apstājušies apkārt Makabejam un pieseguši to ar saviem ieročiem, pasargāja no ievainojumiem, bet pret ienaidniekiem raidīja bultas un zibeņus. Spožums pretiniekus apžilbināja, tā ka sajukumā un lielās izbailēs tie cits citu nogalināja.4a Kad sparīgā kauja jau bija sākusies, pretiniekiem no debesīm parādījās pieci spoži jātnieki, kuru zirgiem bija zelta pavadas; viņi nostājās jūdu priekšgalā2] Līdz ar saules lēktu abas puses metās cīņā; vieniem par veiksmes un drosmīgas uzvaras ķīlu bija patvērums pie Kunga, otriem par cīņas vadoni kalpoja dusmas.  Pēc lūgšanas viņi paņēma ieročus un aizgāja labu gabalu prom no pilsētas. Sastapušies ar ienaidniekiem, viņi apstājās."= viņi nokrita altāra priekšā zemē un lūdza, lai Dievs ir žēlīgs viņiem un lai ir naidīgs viņu ienaidniekiem un pretinieks viņu pretiniekiem.  Kad viņš tuvojās, Makabeja vīri vērsās ar lūgšanām pie Dieva; apkaisījuši galvu ar zemi un apjozuši gurnus ar maisiem,9k Timotejs, ko jūdi agrāk bija uzvarējuši, sapulcējis milzīgu algotņu karaspēku un savācis Āzijā daudzus jātniekus, ieradās Jūdejā, lai to ar karaspēku ieņemtu. Ar ieročiem rokās viņš visur atbrīvoja sev ceļu un šajos divos nocietinājumos nogalināja vairāk nekā divdesmit tūkstošus.yk Tā kā viņi bija kļuvuši par nodevējiem, viņš tos nogalināja un tūlīt pēc tam ieņēma abus torņus.4a Kad Makabejs to uzzināja, viņš ataicināja šos tautas vadoņus un apsūdzēja par to, ka tie par naudu pārdevuši savus brāļus un atbrīvojuši viņu ienaidniekus.J  Vīri, kas bija ar Simonu, būdami naudaskāri, ļāvās uzpirkties un, saņēmuši septiņdesmit tūkstošus drahmu no tiem, kas bija ieslodzīti torņos, atļāva dažiem nemanāmi aizbēgt..U Makabejs aplenkšanu uzticēja Simonam, Jāzepam un Zakhajam kopā ar krietnu skaitu vīru, bet pats devās uz vietām, kur viņa klātbūtne bija nepieciešamāka. Bet ne mazāk kā deviņi tūkstoši aizbēga uz diviem ļoti stipri nocietinātiem torņiem, kas bija labi nodrošināti pret aplenkumu.C Spēcīgā uzbrukumā viņi tos ieņēma, visus, kas cīnījās uz mūriem, atsita un nokāva katru, kas gadījās ceļā. Pavisam viņi nogalināja ne mazāk kā divdesmit tūkstošus. Bet tie, kas bija kopā ar Makabeju, piesaukuši Dievu, lūdza būt viņiem par sabiedroto un metās pret idūmejiešu nocietinājumiem.M Kopā ar viņu arī idūmejieši, kuriem bija ļoti izdevīgi nocietinājumi, turēja jūdus pastāvīgā trauksmē un, pieņemot pie sevis pārbēdzējus no Jeruzālemes, centās izraisīt karu.' G Bet Gorgijs, kas kļuva par tā apgabala militāro karavadoni, pastāvīgi uzturēja algotņu karaspēku un izmantoja katru izdevību, lai karotu ar jūdiem.? w Par to viņam tuvi cilvēki nosūdzēja viņu Eipatoram. Visur viņš dzirdēja par sevi: nodevējs, jo viņš bija pametis Kipru, ko viņam bija uzticējis Filomētors, un pārgājis pie Antioha Epifana. Zaudējis varu, kāda tam pēc dižciltības pienācās, viņš iedzēra indi un tā beidza savu dzīvi.S  jo Ptolemajs, ar pievārdu Makrons, uzskatīdams par labāku pret jūdiem izturēties taisnīgi, tādēļ ka daudz netaisnības pret viņiem jau bija nodarīts, centās ar viņiem izlīgt miera ceļā.< q Kad Antiohs Eipators pārņēma ķēniņa varu, viņš nozīmēja par valsts lietu pārvaldnieku kādu Līsiju, kas bija Lejassīrijas un Foinīkijas militārais virspavēlnieks, 3 Tagad mēs pastāstīsim par to, kas notika Antioha Eipatora, tā nešķīsteņa dēla, laikā, galvenokārt pievēršoties karu radītajam postam.F Tādu galu piedzīvoja Antiohs, kura pievārds bija Epifans.ta Kopīgi izlemjot, viņi noteica ar likumu visai jūdu tautai katru gadu svinēt šīs dienas kā svētkus.A{ Viņu rokās bija zižļi un ziedoši zari, tie nesa arī palmas zarus un dziedāja slavas dziesmas viņam, kas bija pašķīris ceļu, lai tie varētu viņa svēto vietu šķīstīt.S Viņi līksmoja astoņas dienas tā, kā viņi svin Būdiņu svētkus, un pieminēja, kā vēl pirms neilga laika bija svinējuši šos svētkos kalnos un alās, kur tie kā zvēri bija mitinājušies.>u Tajā pašā dienā, kad sveštautieši bija templi apgānījuši, tas tika arī šķīstīts – viena un tā paša mēneša, tas ir, kislēva mēneša divdesmit piektajā dienā.y To izdarījuši, viņi krita pie zemes un lūdza Kungu, lai nekad vairs viņiem tāds ļaunums nenotiktu. Ja viņi kādreiz arī sagrēkotos, lai Kungs viņus pamāca ar laipnību, bet lai nedod rokās zaimotājiem un mežonīgiem cittautiešiem.{o un pēc tempļa šķīstīšanas uzcēla tur jaunu altāri. Sakarsējuši akmeņus, no tiem viņi ņēma uguni un pienesa upuri pēc divu gadu pārtraukuma. Viņi izgatavoja kvēpināmos traukus un gaismekļus un uzlika upurmaizes ziedojumu.fE Altārus un svētvietas, ko sveštautieši bija sacēluši pilsētas laukumā, viņi nojauca[ 1 Makabejs kopā ar savējiem, Kunga vadīti, atkal atguva gan templi, gan pilsētu.=s Viņa mirstīgās atliekas pārveda mājās Filips, kas ar viņu kopā bija uzaudzis, bet, baidīdamies no Antioha dēla, viņš pārcēlās uz Ēģipti pie Ptolemaja Filomētora. ~  Tā šis slepkava un zaimotājs nožēlojami beidza savu dzīvi, ciezdams briesmīgas mokas, tāpat kā bija licis ciest citiem.}  Esmu pārliecināts, ka viņš, sekodams manai vēlmei, izturēsies pret jums godīgi un izrādīs jums cilvēkmīlestību.”H|  Tādēļ es, atgādinādams savus labos darbus gan kopīgās lietas, gan katra labā, mudinu jūs un lūdzu saglabāt labvēlību, kāda jums ir tagad, arī turpmāk pret mani un manu dēlu.Q{ arī es, skaidri nomanīdams, ka arī kaimiņzemju ķēniņi uzmanīgi seko notikumiem līdzi un nogaida, kāds būs iznākums, esmu nozīmējis sev pēcteci, savu dēlu Antiohu, par ķēniņu. Bieži dodamies uz augšzemes pārvaldes apgabaliem, es lielākajai daļai no jums viņu jau esmu stādījis priekšā un uzticējis.Az{ lai gadījumā, ja notiktu kas negaidīts vai ja tiktu izsludināta kāda liela nelaime, iedzīvotāji, zinādami, kuram turpmāk uzticēts vadīt valsts lietas, pārāk nesatrauktos,y} tomēr, redzēdams, ka arī mans tēvs, kad viņš karoja tajās zemēs, kas atrodas augšpusē, norīkoja sev pēcteci,sx_ Lai gan es neesmu padevies izmisumam, bet tieši otrādi – esmu cerību pilns tikt vaļā no slimības,Sw ar mīlestību atcerējos jūsu cieņu un labvēlību pret mani. Kad es devos prom no Persijas un man uzkrita smaga slimība, es uzskatīju, ka ir nepieciešams parūpēties par visu kopīgo drošību. v Ja jūs esat pie labas veselības, tāpat arī jūsu bērni, un ja jums klājas tā, kā jūs vēlētos, es, cerēdams uz debesīm,wug “Antiohs, ķēniņš un karavadonis, krietnajiem pilsoņiem jūdiem vēl prieku, veselību un labklājību.Lt Bet sāpes nemitējās, jo Dieva taisnais sods bija nācis pār viņu. Zaudējis jebkādu cerību par sevi, viņš rakstīja jūdiem vēstuli, kas bija kā lūgšana, un tās saturs bija šāds: s  turklāt viņš pats gribot tapt par jūdu un ikkatrā apdzīvotā vietā, kur viņam gadīsies nonākt, sludināt Dieva spēku.[r/ un svēto templi, kuru pirms tam bija izlaupījis, izgreznos krāšņām dāvanām, un visus svētos traukus atdos atpakaļ, un visus izdevumus, kas nepieciešami upurēšanai, samaksās no saviem ienākumiem;5qc un jūdus, kurus bija uzskatījis par tādiem, kas nav apglabāšanas cienīgi, bet līdz ar zīdaiņiem izmetami plēsīgiem putniem, turēs līdzvērtīgus atēniešiem,p) svētajai pilsētai, uz kuru viņš bija steidzies, lai nolīdzinātu to līdz ar zemi un padarītu par kapsētu, viņš pasludinās brīvībupoY Šis nešķīstenis, pielūgdams Kungu, lai gan Kungs negrasījās par viņu apžēloties, solīja, ka7ng Nespēdams vairs arī pats izturēt drausmīgo smaku, viņš atzina: “Ir taisnīgi pakļauties Dievam, un, mirstīgam esot, neklājas iedomāties sevi līdzīgu Dievam.”(mI Tagad, kad Dieva pātaga viņu šaustīja, ik mirkli palielinot sāpes, viņš beidzot sāka atkāpties no savas pārmēra lepnības un nāca pie atzīšanas.l) To, kurš vēl pirms neilga laika iedomājās, ka var aizsniegt zvaigznes debesīs, neviens nespēja panest aiz riebuma pret neciešamo smaku.[k/ Viņa miesā iemetās tārpi, un, viņam vēl dzīvam esot, miesas gabali atdalījās un nokrita, radot neciešamas sāpes un mokas. Viņš tā smirdēja, ka viss karaspēks juta riebumu pret šo puvuma smaku.j3 Tas, kurš vēl nesen savā pārcilvēciskā lielībā iedomājās, ka var pavēlēt jūras viļņiem un ka var svaru kausos ielikt augstus kalnus, tagad, pie zemes notriekts, spēja pārvietoties tikai nestuvēs, – tā visiem skaidri tika parādīts Dieva varenais spēks.&iE Bet viņš nekādi neatkāpās no savas lepnības un vēl vairāk iesvilās augstprātībā, izverdot dusmu liesmas pret jūdiem un pavēlot pasteidzināt braucienu. Tad sagadījās tā, ka viņš izkrita no ratiem, kas traucās ar joni, un smagā kritienā savainoja visus locekļus.sh_ Un tas bija taisnīgi, jo viņš pats ar daudzām neiedomājamām mocībām bija mocījis iekšas citiem.ggG Bet visu redzošais Kungs, Israēla Dievs, raidīja pret viņu neredzamu un neizārstējamu triecienu. Tiklīdz viņš bija pateicis šos vārdus, viņu sagrāba nevaldāmas sāpes vēderā un nežēlīgas mokas iekšās.zfm Aizdedzies dusmās, viņš gribēja izgāzt pār jūdiem ļaunumu, ko bija izbaudījis no saviem patriecējiem. Tādēļ viņš pavēlēja važonim braukt uz priekšu bez mitas, lai ātrāk nonāktu galā, bet debesu sods jau bija viņam uz pēdām. Augstprātīgā pašpārliecībā viņš teica: “Kad nonākšu Jeruzālemē, es to padarīšu par jūdu kapsētu.”heI Kad viņš bija pie Ekbatanas, viņam nāca zināms, kas bija noticis ar Nikanoru un Timoteju.9dk Viņš bija iegājis pilsētā, ko sauc par Persepoli, un sāka aplaupīt tempļus un mēģināja iegūt pilsētu savā varā. Tad tauta ķērās pie ieročiem, lai aizstāvētos, un viņu patrieca. Tā sanāca, ka Antiohs, iedzīvotāju padzīts, bija spiests no turienes ar kaunu atgriezties atpakaļ.Mc  Ap to pašu laiku Antiohs bija spiests ar negodu aiziet no Persijas.by$Viņš, kas bija solījis romiešiem samaksāt nodevas, iegūstot naudu par sagūstītajiem jūdiem, bija spiests atklāti atzīt, ka Dievs ir jūdu aizstāvis un tādēļ viņi ir neievainojami, jo paklausīgi seko viņa noteiktajiem baušļiem.a5#ar Dieva palīdzību dabūja piedzīvot pazemojumu no tiem, kurus viņš turēja par galīgu niecību. Novilcis savas goda drēbes, viņš viens pats kā izbēdzis vergs bēga prom cauri visai zemei, līdz nonāca Antiohijā, pagalam apbēdināts par sava karaspēka bojāeju.o`W"Bet trīskārt nolādētais Nikanors, kas bija atvedis tūkstoš tirgoņus, lai tiem pārdotu jūdus,a_;!Svinot uzvaras svētkus tēvzemē, viņi sadedzināja Kallistenu un vēl citus, kas bija sabēguši vienā mājā – tie reiz bija dedzinājuši svētos vārtus un tagad par savu bezdievību saņēma pelnīto algu.^ Timoteja karaspēka vadoni viņi nogalināja, jo viņš bija bezgodīgs vīrs un bija sagādājis jūdiem daudz ciešanu.]Uzlasījuši pretinieku ieročus, viņi tos noglabāja piemērotās vietās, bet pārējo laupījumu aizveda uz Jeruzālemi.8\iTāpat arī, cīnīdamies pret Timoteja un Bakhida karapulkiem, viņi nogalināja vairāk nekā divdesmit tūkstošus viņu vīru un veiksmīgi pārvarēja augstos nocietinājumus. Lielo kara laupījumu viņi sadalīja vienādās daļās sev, sakropļotajiem, bāreņiem un atraitnēm un arī vecajiem. [Kad tas bija izdarīts, viņi sarīkoja kopīgu lūgšanu. Viņi lūdza, lai žēlīgais Kungs beidzot izlīgst ar saviem kalpiem.Z%Pēc sabata viņi daļu laupījuma izdalīja sakropļotajiem, atraitnēm un bāreņiem, pārējo sadalīja savā starpā un saviem bērniem.uYcUzlasījuši ienaidnieku ieročus un novilkuši kritušajiem bruņas, viņi svētīja sabatu, bezgala pateikdamies Kungam un to slavinādami, jo viņš tos tajā dienā bija izglābis, parādot, ka no jauna ir iežēlojies par viņiem.[X/jo tā bija diena pirms sabata. Tādēļ viņi neturpināja dzīties tiem pakaļ.WViņi arī atņēma naudu tiem, kas bija atnākuši viņus pirkt. Tos viņi vajāja labu gabalu, līdz beidzot viņiem pietrūka laika,RVTā kā Visuvarenais bija viņu sabiedrotais, viņi nogalināja vairāk nekā deviņus tūkstošus ienaidnieku, bet ievainoja un sakropļoja lielāko daļu Nikanora karavīru un visus piespieda bēgt.9Ukun arī Elāzāram. Pēc lasījuma no svētās grāmatas viņš deva kaujas signālu, iedrošinot ar Dieva palīdzību, un pats pirmā pulka priekšgalā metās pret Nikanoru.T3Saviem brāļiem – Simonam, Jāzepam un Jonātam – viņš uzdeva katram vadīt vienu pulku, katra pakļautībā dodot tūkstoš piecsimt vīru,S!To stāstīdams, viņš iedvesa tiem drosmi un gatavību mirt par bauslību un tēvzemi. Tad viņš sadalīja karaspēku četrās daļās.tRaun arī par to, kā Bābelē, būdami tikai astoņi tūkstoši vīru un vēl četri tūkstoši maķedoniešu, tie cīnījušies pret galatiešiem, un, kad maķedonieši apjukuši, viņi vieni paši stājušies pretī simt divdesmit tūkstošiem vīru un visus pieveikuši, tādēļ ka palīdzība viņiem nākusi no debesīm, un viņi ieguvuši lielu laupījumu.)QKViņš pastāstīja viņiem par palīdzību, kādu piedzīvojuši viņu senči, par to, kā Sennahērimā gāja bojā simt astoņdesmit pieci tūkstoši vīru,NPViņš teica: “Ienaidnieki paļaujas uz ieročiem un savu drosmi, bet mēs paļaujamies uz visvareno Dievu, kas ar vienu mājienu spēj satriekt gan tos, kas nāk pret mums, gan visu pasauli.”]O3bet cīnīties drosmīgi, acu priekšā paturot gan zaimošanu, ko cittautieši atļāvušies pret svēto vietu, gan apsmietās pilsētas postīšanu, gan no tēviem mantotās dzīves kārtības iznīcināšanu.sN_Tad Makabejs sapulcināja visus, kas ap viņu bija, skaitā aptuveni sešus tūkstošus vīru, un mudināja nenobīties no ienaidniekiem un neatkāpties milzīgā cittautiešu pulka priekšā, kas netaisnīgi bija viņiem uzbrukuši,&MEja ne viņu pašu dēļ, tad vismaz tās derības dēļ, kas slēgta ar viņu tēviem, un sava svētā un diženā vārda dēļ, kādā viņi tiek dēvēti.6LeCiti pārdeva visu, kas viņiem vēl bija atlicis, un lūdza, lai Dievs viņus pasargā no bezdievja Nikanora, kas viņus jau bija pārdevis, pirms cīņa bija notikusi –sK_ Gļēvie un tie, kas neticēja Dieva taisnīgajam sodam, pameta šo vietu un aizbēga katrs uz savu pusi.qJ[ Kad Jūda uzzināja, ka Nikanors devies ceļā, viņš to paziņoja arī tiem, kas bija kopā ar viņu.[I/ Tādēļ viņš sūtīja ziņu uz piejūras pilsētām, aicinādams pirkt jūdu gūstekņus, solīdams deviņdesmit gūstekņus par vienu talantu. Viņš neko nejauta par visa Valdītāja viņam gatavoto sodu.&HE Nikanors bija nolēmis, ka divus tūkstošus talantu, ko ķēniņam kā nodevu vajadzēja maksāt romiešiem, viņš sagādās, pārdodot jūdu gūstekņus.NG Ptolemajs tūlīt nosūtīja Nikanoru, Patrokla dēlu, ko bija izvēlējies no saviem labākajiem draugiem, un, nodevis viņa rīcībā ne mazāk kā divdesmit tūkstošus vīru no dažādām tautām, pavēlēja izdeldēt visu jūdu cilti. Viņš lika līdzi doties arī karavadonim Gorgijam, kam kara lietās bija pieredze.dFAFilips, redzēdams, ka pamazām šis vīrs virzās pretim panākumiem un arvien biežāk gūst veiksmi, rakstīja Lejassīrijas un Foinīkijas militārajam virspavēlniekam Ptolemajam, lai tas nāk palīgā ķēniņam.oEWvisvairāk šādus uzbrukumus viņš veica nakts aizsegā. Slava par viņa drosmi izplatījās visur.DNegaidīti ieradies pilsētās un ciemos, viņš tos nodedzināja un, ieņēmis svarīgas vietas, ne mazums ienaidnieku piespieda bēgt,$CAKad Makabejs jau bija tik daudzus ap sevi sapulcinājis, viņš cittautiešiem kļuva neuzveicams, jo Kunga dusmas bija pārvērtušās par žēlsirdību.6Beatcerēties nevainīgo zīdaiņu pretlikumīgās slepkavības un zaimošanu, kas notika viņa vārdā, – viņi lūdza, lai Dievs vērš savu naidu pret visu šo ļaunumu.Aiežēloties par izpostīto pilsētu, kurai draudēja nolīdzināšana līdz ar zemi, ieklausīties uz debesīm brēcošajās asinīs,@-Viņi lūdza Dievu vērst savu skatienu uz tautu, ko visi mīdīja kājām, apžēloties par templi, ko bezdievīgi cilvēki bija apgānījuši,s? aMakabejietis Jūda un tie, kas bija līdz ar viņu, slepus ieradās apdzīvotās vietās un aicināja kopā savus tuviniekus un tos, kas vēl bija stingri palikuši jūdu ticībā. Pavisam viņi sapulcināja kādus sešus tūkstošus.W>'*Par citu tautu upuriem un par briesmīgām mocībām ir pastāstīts diezgan./=Y)Pēc dēliem dzīvi beidza arī māte.a<;(Tā arī šis pēdējais aizgāja no dzīves šķīsts pilnīgā paļāvībā uz Kungu.;'Ķēniņš tā apskaitās, ka ar pēdējo brāli apgājās vēl nežēlīgāk kā ar pārējiem, jo viņš nevarēja paciest izsmieklu.y:k&un lai Dieva dusmas, kas taisnīgi nākušas pār visu mūsu cilti, izbeidzas pie manis un maniem brāļiem.”m9S%Es, tāpat kā mani brāļi, atdodu savu miesu un dvēseli par tēvu likumiem un lūdzu Dievu, lai viņš jo drīz kļūst žēlīgs mūsu tautai, bet tev lai mokās un šaustīšanā liek atzīt, ka viņš ir vienīgais Dievs,P8$Mūsu brāļi, īsu laiku pacietuši mokas, ir ieguvuši mūžīgo dzīvību pēc Dieva derības. Bet tu Dieva tiesā par savu augstprātību iegūsi tādu sodu, kāds tev pēc taisnības pienākas. #O~}}9|l|{z;yxx.w/vuu tqtshrqqtponmm;llgkkjjGihgff/edd#ctbb>ai``__S^^'\\[[FZZ[YY"XX%WVaUDT~SRR#QPPWOO`NNMcM LKJJbIHGG+FF"ESDDnCBB:AC??l>>r><{uUn notika, kad Nebūkadnecars beidza klāstīt savu nodomu, viņš pasauca asīriešu ķēniņu Holofernu, sava karaspēka virspavēlnieku, otro pēc viņa valstī, un tam sacīja:\z1un viņi nolēma iznīcināt visus, kas neklausa vārdam, kas nāk no viņa mutes.y/Viņš sasauca kopā visus savus virsniekus un augstmaņus un atklāja viņiem savu slepeno nodomu un pats ar savu muti noteica zemei tās postu,/x YAstoņpadsmitā gada pirmā mēneša divdesmit otrajā dienā asīriešu ķēniņa Nebūkadnecara namā tika nolemts atriebt, kā viņš bija zvērējis, visai zemei.Yw -Un viņš ar savējiem atgriezās Ninivē – viņš pats un visi viņa sabiedrotie, lielum liels karavīru daudzums – un šeit atpūtās un dzīroja, viņš pats un viņa karaspēks, simt divdesmit dienas.pv [Arfaksadu viņš noķēra Ragu kalnos un caurdūra ar šķēpu, tā iznīcinot viņu uz visiem laikiem.6u gViņš sagrāba visas viņa pilsētas un nonāca līdz Ekbatanai, viņš ieņēma tās nocietinājumus un izlaupīja tās ielas, un pārvērta tās krāšņumu apkaunojumā.Tt # Un septiņpadsmitajā gadā viņš sapulcēja savus karapulkus pret ķēniņu Arfaksadu; un viņš pieveica Arfaksadu karā un satrieca visus tā spēkus, visu viņa kavalēriju un visus viņa kararatus.4s c Tad Nebūkadnecars iedegās dusmās uz visu zemi un zvērēja pie sava troņa un savas valsts, ka atriebs un ar savu zobenu izkaus visus Kilikijas, Damaskas un Sīrijas apgabala un Moāba zemes iedzīvotājus un amoniešus, un visu Jūdeju, un visus Ēģiptē, līdz nonāks pie divu jūru apgabala.$r C Bet visi šo zemju iedzīvotāji noniecināja Nebūkadnecara asīriešu ķēniņa pavēli un nepulcējās ar viņu karagājienam, jo tie nebaidījās no viņa – viņš taču bija to priekšā kā viens vīrs, vēstnesis, un tie ar negodu padzina viņa vēstnešus no sevis tukšā.sq a līdz nonāks augšpus Tanas un Memfisas, un visiem Ēģiptes iedzīvotājiem līdz pat Etiopijas kalniem.Qp  un visiem, kas dzīvo Samarijā un tās pilsētās un viņpus Jardānas, līdz Jeruzālemei un Batanai, un Heliem, un Kādēšai, un Ēģiptes upei, un Tafniem, un Raamsēsai, un visai Gošenes zemei,ao =un tautām Karmelā un Gileādā, un Augšgalilejā, un Esdrelonas lielajā līdzenumā,un eAsīriešu ķēniņš Nebūkadnecars nosūtīja vēstnešus pie visiem Persijas iedzīvotājiem un visiem rietumu iedzīvotājiem, Kilikijas un Damaskas, un Lībijas, un Antilībijas iedzīvotājiem, un visiem piekrastes iedzīvotājiemRm Pie viņa sapulcējās visi kalnienes iedzīvotāji un visi Eifrātas un Tigras un Hudaspas iedzīvotāji; elimajiešu ķēniņš Ariohs no līdzenuma un daudzas tautas pulcējās kaldiešu karapulkā. l Tajā dienā ķēniņš Nebūkadnecars devās karagājienā pret ķēniņu Arfaksadu lielajā līdzenumā, kas ir pie Ragu kalniem.1k ]Mūra vārtu augstums bija septiņdesmit pēdu un vārtu platums četrdesmit pēdu, tā ka pa tiem varēja iziet viņa smagais karaspēks un kājnieki kaujas ierindās.xj kMūra vārtos viņš uzcēla aizsargtorņus simts pēdu augstumā un sešdesmit pēdu platumā pie to pamatnes.Xi +Viņš apjoza Ekbatanu ar akmens mūri no akmenī cirstiem bluķiem, katru trīs pēdu platumā un sešu pēdu garumā, un mūra augstums bija septiņdesmit pēdas un tā sienu biezums – piecdesmit pēdas.Nh Tas notika ķēniņa Nebūkadnecara valdīšanas divpadsmitajā gadā, kad viņš valdīja Asīrijā lielajā pilsētā Ninivē, un Arfaksada dienās, kad viņš valdīja pār mēdiešiem Ekbatanā.g-'Gluži tāpat kā nav patīkami dzert tikai vīnu un tad atkal tikai ūdeni, bet ar ūdeni sajaukts vīns ir salds un rada tīkamu baudu, tāpat arī stāstījuma izklāsts ir patīkams klausītāja ausīm, ja tajā ir samērīgs izkārtojums. Šeit lai ir stāsta beigas.0fY&Ja mana stāstījuma izkārtojums izdevies labs, tad tieši to es biju gribējis, bet, ja paviršs un viduvējs, tad ir iznācis tāds, kāds man ir bijis pa spēkam.e'%Tā beidzās notikumi, kas saistīti ar Nikanoru. Tā kā kopš tā laika pilsēta nonāca ebreju rokās, es savu stāstījumu šeit beigšu.ydk$Tad visi kopīgi pieņēma lēmumu nekad nepieļaut, ka šī diena netiek atzīmēta, un vienmēr atzīmēt kā svētkus trīspadsmito dienu divpadsmitajā mēnesī, ko sīriešu valodā sauc adārs. Tā ir diena pirms Mordohaja svētkiem.c#Nikanora galvu Jūda pakāra pie pilsētas nocietinājuma visiem redzamā vietā kā skaidru zīmi par Kunga palīdzību.b/"Tad visi, pavērsuši skatienu pret debesīm, pateicībā slavēja Kungu: “Lai slavēts tas, kurš savu vietu nosargājis no apgānīšanas!”-aS!viņš pavēlēja šim bezdievim izgriezt mēli, sakapāt to gabalos un nomest plēsīgiem putniem, bet roku, ko bija vadījis neprāts, pakārt tempļa priekšā. ` Parādījis nešķīstā Nikanora galvu un roku, kuru viņš zaimojot bija izstiepis pret Visuvarenā svēto mājokli un dižojies,;_oKad viņš pats tur ieradās, viņš sasauca savus cilts brāļus, priesteriem lika nostāties altāra priekšā un paaicināja arī tos, kas atradās pilsētas nocietinājumā.r^]Tad Jūda, kas ar miesu un dvēseli bija pirmais cīnītājs par saviem līdzpilsoņiem un visu mūžu saglabājis labvēlību pret saviem cilts brāļiem, lika Nikanoram nocirst galvu un roku līdz plecam un nogādāt Jeruzālemē.X])Viņi sāka skaļi kliegt un trokšņot un slavēja Kungu savā tēvu valodā.\{Pabeiguši cīņu un priecīgi dodoties atpakaļ, viņi uzzināja, ka Nikanors ar visām savām bruņām kritis kaujā./[WCīnīdamies ar rokām, bet sirdīs pielūgdami Dievu, viņi nokāva ne mazāk kā trīsdesmit piecus tūkstošus un priecājās, ka Dievs viņiem bija parādījies.mZSbet tie, kas bija ar Jūdu, ar Kunga piesaukšanu un lūgšanām metās cīņā pret ienaidniekiem.cY?Tie, kas bija kopā ar Nikanoru, nāca virsū taurēdami un skandēdami kaujas saucienus, XAr tavas rokas spēku lai tiek satriekti tie, kas šeit ieradušies zaimot tavu svēto tautu.” Ar šiem vārdiem viņš beidza.iWKArī tagad, debesu Valdniek, sūti mums labo eņģeli par bailēm un drebēšanu ienaidniekiem.EVPiesaukdams Kungu, viņš teica: “Tu, Kungs, sūtīji savu eņģeli jūdu ķēniņa Hizkijas laikā, un viņš no Sanherība karaspēka nogalināja simt astoņdesmit piecus tūkstošus.YU+tad Makabejs, ieraudzījis pretinieku milzīgo pūli, kas nāca virsū, un viņu daudzveidīgos ieročus un mežonīgos zvērus, pacēla rokas pret debesīm un piesauca Kungu, kas spēj darīt brīnumus, jo viņš zināja, ka ne ar ieročiem tiek panākta uzvara, bet to piešķir Kungs pats pēc sava lēmuma tiem, kas to pelnījuši._T7Kad visi gaidīja, ka nupat notiks izšķirošā cīņa – ienaidnieki jau bija tuvu klāt un karaspēks izkārtojies kaujai, ziloņi nostādīti visizdevīgākajā vietā un jātnieki izvietoti abos flangos –,S3Nopietns uztraukums bija pārņēmis arī tos, kas bija palikuši pilsētā, jo viņi bažījās par cīņu, kurai vajadzēja notikt kaujas laukā.R!Mazāk viņi baidījās par sievām, bērniem, brāļiem un tuviniekiem, vislielākās bailes viņiem bija galvenokārt par svēto templi..QUBrīnišķīgie Jūdas vārdi iedrošināja, to spēks mudināja uz drosmi un deva jaunekļiem vīrišķīgu garu. Viņi nolēma neapmesties nometnē, bet taisnā ceļā drosmīgi doties uzbrukumā un, vīrišķīgi cīnoties, izšķirt kauju, jo pilsēta, svētumi un templis bija briesmās.`P9“Ņem šo svēto zobenu, tā ir dāvana no Dieva, ar to tu satrieksi pretiniekus.”YO+Tad Jeremija esot izstiepis labo roku un iedevis Jūdam zelta zobenu, teikdams:N)Onija par viņu teicis: “Šis ir Dieva pravietis Jeremija, kas mīlestībā pret brāļiem ir daudz lūdzis par tautu un svēto pilsētu.”M} Tad parādījies vīrs, kas bijis pavisam sirms un cienījama izskata; to apņēmis kāds apbrīnojami spožs diženums.KL Bet viņa sapnis bija tāds: viņš redzēja bijušo virspriesteri Oniju, krietnu un godīgu vīru, godbijīgu attieksmē pret citiem, laipnu pēc sava rakstura un patīkamu pēc runas veida, kurš no bērnu dienām bija tiecies iemantot visus krietnos tikumus. Onija esot izstiepis rokas un lūdzis par visu jūdu tautu.rK] Ikvienu viņš apbruņoja nevis ar vairogu un šķēpu, bet ar drošu paļāvību, ko dod uzmundrinājums ar krietniem vārdiem. Vēl viņš visus iepriecināja, izstāstīdams sapni, kas bija tik ticams, it kā nomodā piedzīvots.J Uzmundrinājis tos garā, viņš norādīja arī, ka cittautieši atkāpušies no vienošanās un pārkāpuši zvērestus.9Ik Makabejs mierināja viņus, atsaucoties uz bauslību un praviešiem, un atgādināja cīņas, kuras viņi paši bija izcīnījuši. Tā viņš padarīja tos drošsirdīgākus.hHIViņš mudināja savējos nenobīties no cittautiešu uzbrukuma, bet paturēt prātā palīdzību, ko viņi jau iepriekš bija saņēmuši no debesīm, un arī tagad cerēt, ka uzvaru viņi gūs ar Visuvarenā palīdzību.VG%Bet Makabejs, nezaudējot cerību, paļāvās, ka saņems atbalstu no Kunga.FNikanors lielīgā uzpūtībā bija nolēmis uzvarēt visus, kas bija kopā ar Jūdu, un uzlikt vienu kopīgu uzvaras zīmi.JE viņš savukārt teica: “Bet es esmu noteicējs uz zemes, es pavēlu ņemt ieročus un izpildīt ķēniņa rīkojumu.” Tomēr viņš nespēja sasniegt to, ko savā pārdrošībā gribēja.wDgKad tie atbildēja: “Ir debesīs dzīvais Kungs, Valdnieks, kas pavēlējis turēt godā septīto dienu,” C Bet trīskārt noziedzīgais pajautāja: “Vai tad patiešām debesīs ir Valdnieks, kas noteicis, ka jāsvin sabata diena?”EBTie jūdi, kas piespiedu kārtā sekoja viņam, teica: “Nenogalini viņus tik mežonīgi un barbariski, bet izrādi cieņu dienai, kuru par svētu izraudzījies tas, kurš visu redz.”A 'Kad Nikanors uzzināja, ka Jūda kopā ar savējiem atrodas Samarijas zemē, viņš nolēma, ka atdusas dienā droši varēs viņiem uzbrukt.@.Jau pilnīgi zaudējis asinis, viņš izrāva sev iekšas un, saņēmis ar abām rokām, iesvieda tās pūlī; tad viņš piesauca dzīvības un gara Valdnieku un lūdza, lai tas viss viņam tiktu atkal atdots atpakaļ; tā viņš aizgāja no dzīves.C?-Vēl elpodams un dusmās degdams, viņš piecēlās kājās, lai gan asinis plūda straumēm un ievainojumi bija smagi, un, izskrējis cauri pūlim, nostājās uz kādas kraujas klints.S>,Tas pašķīrās, un izveidojās tukša vieta; tās vidū Raziss nokrita.J= +Bet cīņas steigā viņš nebija labi nomērķējis zobena cirtienu, un, kad pūlis jau bija caur vārtiem ielauzies, viņš drosmīgi uzskrēja uz mūra un vīrišķīgi metās lejup pūlī.<*gribēdams labāk cildeni nomirt nekā nokļūt rokās noziedzniekiem un pieļaut, ka viņa gods tiek necienīgi pazemots.u;c)Kad karavīru pūlis jau grasījās ieņemt torni un ar spēku centās ielauzties caur pagalma vārtiem un lika atnest uguni, lai vārtus aizdedzinātu, Raziss, no visām pusēm pakļauts sagūstīšanas briesmām, cirta sev ar zobenu,T:!(jo viņš domāja, ka, to sagūstīdams, viņš jūdiem nodarīs ļaunumu.97'Nikanors, gribēdams parādīt, cik lielu nepatiku viņš jūt pret jūdiem, nosūtīja vairāk nekā piecsimt karavīru, lai tie Razisu sagūstītu,8&Iepriekšējos juku laikos viņš stingri iestājās par jūdaismu un ar visu dedzību ziedoja miesu un dvēseli jūdaismam.I7 %Nikanoram tika ziņots par kādu Jeruzālemes vecajo, vārdā Raziss, kas bija draudzīgs pilsoņiem, un viņam bija laba slava; savas labvēlības dēļ viņš tika dēvēts par jūdu tēvu.v6e$Un tagad, Kungs, tu vissvētākais Svētais, pasargā uz mūžiem šo nesen atjaunoto namu neaptraipītu.”y5k#Viņi teica: “Kungs, lai gan tev nekā nevajag, tu tomēr vēlējies, lai templis ir tava mājvieta pie mums. 4"To pateicis, viņš aizgāja. Priesteri pacēla rokas pret debesīm un piesauca to, kurš vienmēr ir iestājies par mūsu tautu.v3e!Tad Nikanors, izstiepis labo roku pret templi, zvērēja: “Ja jūs neizdosiet man Jūdu, sagūstītu važās, es nolīdzināšu līdz ar zemi šo Dieva svētvietu, sagraušu altāri un šajā vietā uzcelšu spožu Dionīsa templi.”=2u Tie apzvērēja, ka nezinot, kur atrodas meklētais.G1Kad Nikanors saprata, ka Makabejs viņu ir viltībā lieliski pārspējis, viņš ieradās dižajā un svētajā templī, kad priesteri tur veica upurēšanu, un pavēlēja izdot šo vīru.{0oMakabejs pamanīja, ka Nikanors pret viņu sāk izturēties arvien nelaipnāk un satiekoties ir skarbāks nekā parasti. Apjautis, ka šāda nelaipnība nav uz labu, viņš savāca diezgan lielu daudzumu savu vīru un paslēpās no Nikanora. / Bet, tā kā pretoties ķēniņam nebija iespējams, viņš nogaidīja izdevīgu brīdi, lai ar viltību šo pavēli izpildītu.A.{Kad šī ziņa nonāca pie Nikanora, viņš samulsa un jutās apbēdināts par to, ka panāktā vienošanās jāatceļ, lai gan nekāda netaisnība no Makabeja puses nebija izdarīta.-)Ķēniņš sadusmojās un, šī pagalam nekrietnā vīra apmelojumu iespaidā aizkaitināts, sūtīja Nikanoram rakstisku ziņu, kurā izteica gaužu neapmierinātību ar viņu vienošanos. Viņš pavēlēja Makabeju sagūstīt un visā drīzumā atgādāt uz Antiohiju.<,qBet Alkims, redzēdams viņu savstarpējo labvēlību vienam pret otru un uzzinājis par notikušo vienošanos, aizgāja pie Dēmētrija un teica, ka Nikanora ieceres ir pretējas valsts interesēm, jo viņš ir nozīmējis par savu pēcteci Jūdu, kurš taču ir naidīgi noskaņots pret ķēniņa valsti.+wViņš mudināja Jūdu apprecēties un radīt bērnus. Jūda apprecējās, norimās un pievērsās mierīgai dzīvei.X*)Pastāvīgi viņš turēja Jūdu savā tuvumā un no sirds viņam pieķērās.)1Nikanors kādu laiku pavadīja Jeruzālemē. Neko nepiedienīgu viņš nedarīja un savus ļaudis, kas tur bariem bija sanākuši, viņš atlaida.7(gJūda bija izvietojis piemērotās vietās bruņotus vīrus, kas bija gatavībā, ja no ienaidnieku puses pēkšņi notiktu kāda ļaundarība. Sarunās valdīja saskanība.y'kViņi noteica dienu, kurā sanāktu vadoņi vieni paši. Katram bija sagādātas nestuves un nolikti sēdekļi.&Pēc ilgākas pārspriešanas, kad vadonis to paziņoja tautai, visi izteica vienprātīgu atzinumu un piekrita slēgt mieru.[%/Tādēļ viņš sūtīja Posidoniju, Teodotu un Matafiju, lai tie noslēdz mieru.*$MProti, Nikanors, dzirdēdams par Jūdas karavīru vīrišķību un drosmi cīņās par tēvzemi, par labāku uzskatīja izvairīties lietu izšķirt ar asinīm.#Simons, Jūdas brālis, jau metās virsū Nikanoram, bet pretinieku pēkšņais apjukums, ko izraisīja bailes, viņu apstādināja.r"]Tad pēc karavadoņa pavēles viņi tūlīt devās ceļā un sastapās ar ienaidnieku pie Desavas ciema.$!AJūdi, padzirdējuši par Nikanora tuvošanos un cittautiešu pievienošanos viņam, kaisīja sev zemi uz galvas un vērsās ar lūgšanām pie viņa, kurš bija iedibinājis savu tautu līdz mūžības galam un vienmēr ar savu parādīšanos aizstāvēja to, kas bija viņa daļa. -Jūdejas cittautieši, bēgdami prom no Jūdas, bariem pievienojās Nikanoram, cerēdami, ka jūdu nelaimes un posts kļūs viņiem par veiksmi.  pavēlēdams pašu Jūdu nogalināt, bet viņa līdzgaitniekus izklīdināt un Alkimu iecelt par lielā tempļa virspriesteri. Viņš tūlīt lika ierasties Nikanoram, kura uzraudzībā bija ziloņi, un, nozīmējis viņu par karavadoni, sūtīja pret Jūdeju,# Kad tas bija pateikts, ķēniņam tuvu stāvošie cilvēki, kas bija naidīgi noskaņoti pret Jūdu, vēl vairāk iekarsināja Dēmētriju.F Jo, kamēr Jūda ir dzīvs, valstī nav iespējams miers.”+ To visu tagad zinādams, tu, ķēniņ, būdams savā labvēlībā visiem pretimnākošs, parūpējies par šo zemi un par mūsu nomākto tautu.Ppirmkārt, patiesi norūpējies par labumu, kas pienākas ķēniņam, otrkārt, domādams par mūsu pašu pilsoņiem, jo minēto ļaužu nesaprātības dēļ mūsu tautai jādzīvo lielā trūkumā.Viņu dēļ man ir atņemts no tēvu tēviem mantotais goda amats – es runāju par virspriestera amatu, tādēļ esmu ieradies šeit,/“Tie jūdi, kurus sauc par hasīdiem un kurus vada Jūda Makabejs, veicina karus un dumpojas, neļaudami valstī nodibināt mieru un kārtību.*MNogaidījis savai neprātībai izdevīgu brīdi, kad ķēniņš viņu uzaicināja uz sinedriju un iztaujāja par jūdu noskaņojumu un nodomiem, viņš sacīja:S151. gadā devās pie ķēniņa Dēmētrija, lai tam pasniegtu zelta vainagu, palmas zaru un turklāt vēl olīvas zarus, kas tika uzskatīti par templim piederīgiem. Tajā dienā viņš neko nesāka.[/Kāds Alkins, kas agrāk bija virspriesteris, bet juku laikos tīšuprāt pakļāva sevi nešķīstībai, sapratis, ka viņam nekādi nav iespējams glābiņš un liegta piedalīšanās svētajā upurēšanā,Psagrābis šo zemi un nogalinājis Antiohu un viņa aizbildni Līsiju. 9Pēc trim gadiem tie, kas bija kopā ar Jūdu, uzzināja, ka Dēmētrijs, Seleika dēls, ieradies Tripoles ostā ar lielu karaspēku un daudz kuģiem,s_ Tad runātāja tribīnē kāpa Līsijs un aizstāvējās, cik vien spēja; viņš pārliecināja, nomierināja un noskaņoja viņus labvēlīgi, tad devās uz Antiohiju. Tā notika ķēniņa uzbrukums un viņa atgriešanās atpakaļ.6e Kad ķēniņš ieradās Ptolemaīdā, ptolemajieši izrādīja neapmierinātību par šo vienošanos, viņi dusmojās par vienošanās nosacījumiem un gribēja tos atcelt.~u Viņš pieņēma Makabeju un nozīmēja viņu par militāro karavadoni teritorijā no Ptolemaīdas līdz Gerrēnām.:m Uzzinājis, ka Filips, kas Antiohijā bija atstāts par valsts lietu pārzini, ir atkāpies no viņa, viņš apjuka: viņš vērsās pie jūdiem, pazemojās un zvērēja pildīt visu, kas taisnīgs, samierinājās ar viņiem, pienesa upuri, pagodināja templi un apliecināja laipnu draudzību pilsētai.&E Tad ķēniņš otrreiz mēģināja runāt ar bētcūriešiem. Viņi saderēja mieru, ķēniņš devās prom un uzbruka Jūdas karavīriem, bet tika sakauts.  Šo noslēpumu ienaidniekiem atklāja kāds Rodoks, kas bija no jūdu karaspēka. Viņu sameklēja, saņēma ciet un ieslodzīja.O  Bet Jūda tiem, kas atradās cietoksnī, sūtīja visu nepieciešamo.  Viņš virzīja karaspēku pret Bēt-Cūru – jūdu nocietinātu priekšposteni, bet tika atsists, cieta neveiksmi un zaudējumus.   Bet ķēniņš, kad bija izbaudījis, ko nozīmē jūdu drošsirdība, mēģināja ar viltus paņēmieniem iekarot šīs vietas.A } Tas notika ar Kunga palīdzīgo atbalstu, dienai austot.dA Viņiem izdevās nometnē radīt bailes un apjukumu, bet viņi paši veiksmīgi atkāpās.%C Devis saviem vīriem norunāto signālu: “Dieva uzvara!” – viņš kopā ar atlasītiem drosmīgiem jaunekļiem naktī uzbruka ķēniņa teltij un karaspēka nometnē nogalināja divus tūkstošus vīru un arī lielāko ziloni ar visiem ļaudīm, kas uz tā bija izvietojušies.lQ Uzticējis aizbildnību par sevi pasaules Radītājam un uzmundrinājis savus ļaudis cīnīties drosmīgi līdz nāvei par baušļiem, par templi, par pilsētu, tēvzemi un valsti, viņš apmetās ar karaspēku pie Modeīnas.Y+ Tad, palicis viens ar vecajiem un apspriedies, viņš nolēma doties ar saviem ļaudīm pretim un izšķirt lietu ar Dieva palīdzību, pirms vēl ķēniņš ar karaspēku ienāk Jūdejā un ieņem pilsētu.S Kad viņi visi kopā trīs dienas nepārtraukti tā bija darījuši – raudot, gavējot un krītot ceļos, lūguši Kungu būt žēlīgam –, Jūda uzmundrināja viņus un pavēlēja būt gatavībā.pY un lai viņš nepieļauj, ka tauta, kas tikko sākusi atspirgt, nonāk zaimotāju cittautiešu rokās.b= Kad to uzzināja Jūda, viņš pavēlēja ļaudīm dienu un nakti piesaukt Kungu un lūgt, lai viņš tiem, kam draud bauslības, tēvzemes un svētā tempļa zaudēšana, palīdz, tāpat kā citkārt to ir darījis,! Bet ķēniņš pa to laiku, mežonīgu ieceru pārņemts, virzījās uz priekšu, lai jūdiem nestu vēl lielāku postu nekā viņa tēvs..U un tas bija visnotaļ taisnīgi, jo viņš bija veicis daudzus grēka darbus pret altāri, kura uguns un pelni ir svēti; tādēļ viņš savu nāvi dabūja pelnos.R Šādā nāvē iznāca mirt noziedzniekam un palikt neapglabātam zemē,~ Tornī iegrūda visus, kas bija svētuma zaimotāji vai arī darījuši kādas citas pārmēra ļaundarības, lai viņi tur dabūtu galu.}  Tajā vietā ir piecdesmit olektis augsts tornis, pilns ar pelniem. Iekšpusē bija ierīce, kas griežoties nolaidās pelnos.f|E Taču visu valdnieku Valdnieks sacēla Antiohā naidu pret šo noziedznieku, un, kad Līsijs uzrādīja Menelāju kā visu ļaunumu vaininieku, Antiohs lika viņu aizvest uz Beroianu un nogalināt pēc turienes paražas.){K Viņiem piebiedrojās arī Menelājs, kas ļoti skubināja Antiohu, bet darīja to izlikdamies – nevis lai pasargātu savu tēvzemi, bet lai tiktu pie varas.zzm un līdz ar viņu ir Līsijs, aizbildnis un valsts lietu pārzinis. Katram bija grieķu karaspēks, kopā simt desmit tūkstoši kājnieku, pieci tūkstoši trīs simti jātnieku, divdesmit divi ziloņi un trīs simti kararatu ar asmeņiem.oy Y 149. gadā Jūdas karavīrus sasniedza ziņa, ka Antiohs Eipators nāk ar lielu karapulku pret Jūdejux} -Tātad viņš ņēma vērā, ka tos, kas dievbijīgi aizmieg mūža miegā, sagaida skaists iepriecinājums – tā bija svēta un dievbijīga doma. Tādēļ viņš gādāja apžēlošanas upuri par kritušajiem – lai viņi tiek vaļā no grēka.w ,Jo, ja viņam nebūtu bijusi cerība uz kritušo augšāmcelšanos, tad lieki un bezjēdzīgi būtu bijis lūgties par kritušajiem.^v5 +Savācis no vīriem divus tūkstošus sudraba drahmu, viņš tās nosūtīja uz Jeruzālemi, lai par grēku tiktu pienests upuris; tā darīdams, viņš rīkojās cēli, tādēļ ka domāja par augšāmcelšanos.tua *Tad viņi pievērsās lūgšanām un lūdza, lai visa apgrēcība tiktu dzēsta. Bet krietnais Jūda aicināja ļaudis sargāties, lai nekristu grēkā, kad viņi paši savām acīm redzējuši, kas bija noticis kritušo grēka dēļ.Qt )Visi slavēja Kungu, taisnīgo Soģi, kas visu apslēpto dara atklātu.Hs  (Pie katra kritušā zem hitona viņi atrada Jamnijas elku dieviem veltītas svētlietas, ko jūdiem aizliedz likums. Visiem tūlīt kļuva skaidrs, ka šī iemesla dēļ viņi bija krituši.r% 'Nākamajā dienā Jūdas karavīri gāja uzlasīt kritušos un apglabāt tēvu kapos pie viņu tuviniekiem – kā tas viņiem bija parasts.)qK &Tad ar visu karaspēku viņš devās uz Odollamas pilsētu. Tā kā bija pienākusi septītā diena, viņi pēc paražas tur šķīstījās un svinēja sabatu.Hp  %Savā tēvu valodā skaļi saukdams un skandēdams slavas dziesmas, viņš negaidīti izrāvās strauji uz priekšu un metās pret tiem, kas bija kopā ar Gorgiju, un piespieda viņus bēgt.,oQ $Bet tie, kas cīnījās kopā ar Esdrinu, ilgstošā cīņā sāka pagurt. Tad Jūda, piesaukdams Kungu, lūdza būt viņiem par sabiedroto un kara priekšvadoni. M~H}||4{%zyyyx=wvuu?utss=rqppo=nxmm{lkkiihhgg8feedcc`baad``r_^]]!\<[[8ZvYYXX}WVVUUTjRR Q4PPONN0MLKKVJJ+IDGGGFEEEpDDCBB@@j@>>,==C w Holoferns viņai sacīja: “Esi droša, sieviete, nebīsties savā sirdī, jo es nedaru ļaunu nevienam, kas pats no sava prāta grib kalpot visas zemes ķēniņam Nebūkadnecaram.6Be Kad Judīte iznāca viņa un kalpotāju priekšā, visi brīnījās par viņas daiļumu, un viņa krita uz sava vaiga godbijībā pret to, bet kalpi viņu piecēla kājās.sA_ Viņam paziņoja par Judīti, un viņš iznāca priekšteltī, un viņam pa priekšu nesa sudraba lampas.@w Holoferns bija atlaidies uz gultas aiz aizkara, kas bija izrotāts ar purpuru un zeltu, smaragdiem un dārgakmeņiem.e?C Tad no telts iznāca Holoferna tuvākie un visi viņa kalpotāji un ieveda Judīti iekšā.>1 Un viņi apbrīnoja viņas skaistumu un viņas dēļ brīnījās par israēliešiem, un cits uz citu sacīja: “Kas neievēros šo tautu, kurā ir tādas sievietes? Nav labi atstāt dzīvu nevienu no šiem vīriem, ka, dzīvi palikuši, tie varētu apmuļķot visu zemi.”S= Un izcēlās kņada visā nometnē, jo pa teltīm tika izkliegta viņas ierašanās, un saskrējušie viņu ielenca, viņai stāvot ārpusē pie Holoferna telts, kamēr viņam tika ziņots par Judīti.< Viņi izraudzījās no sava vidus simts vīrus, un tie ņēma viņu un viņas kalponi savā apsardzē un aizveda līdz Holoferna teltij.; Bet, kad tu stāvēsi viņa priekšā, nenobīsties savā sirdī, bet stāsti savu stāstāmo, un viņš tev darīs labu.”J: “Tu esi izglābusi savu dzīvību, pasteigdamās nokāpt mūsu kunga priekšā, un tagad – nāc līdzi uz viņa telti. No mums tevi nosūtīs tālāk, tiekams tu tiksi nodota viņa rokās.9) Kad vīri dzirdēja šādus vārdus un aplūkoja viņas seju – to acīs viņa bija brīnums neizteicamā skaistumā –, tie sacīja viņai:83 Es eju, lai stātos priekšā jūsu karaspēka virspavēlniekam Holofernam un paziņotu viņam patiesības vēsti, es rādīšu ceļu viņa priekšā, pa kuru viņš ies un pārvaldīs visu kalnieni, un netiks nogalināts neviens no viņa vīriem, neviena dzīva dvēsele.”^75 Tie saņēma viņu un jautāja: “Kādu ļaužu tu esi, no kurienes tu nāc un kurp dodies?” Un viņa atbildēja: “Es esmu ebreju meitene un esmu aizbēgusi no viņiem, jo viņi tiks atdoti jums iznīcībai.b6= Viņas gāja pa ieleju taisni uz priekšu, un Judītei pretī iznāca asīriešu sardze.U5# Tie tā izdarīja, un Judīte izgāja, viņa pati un kalpone ar viņu, un pilsētas vīri viņu pavadīja ar skatienu, tiekams viņa nokāpa no kalna, līdz izgāja cauri ielejai un vairs nebija redzama.e4C Un viņa pielūdza Dievu un teica: “Pavēliet atvērt man pilsētas vārtus, un es iziešu piepildīt vārdus, ko jūs runājāt ar mani.” Un tie pavēlēja jauniešiem atvērt viņai vārtus, kā viņa bija likusi.3/ “Mūsu tēvu Dievs lai ved tevi žēlastībā un dod piepildīt tavu nodomu, ka israēlieši uzgavilētu un Jeruzāleme tiktu paaugstināta.”25 Kad viņi ieraudzīja, kā viņa bija mainījusies – pēc sejas un citā tērpā –, viņi ļoti izbrīnījās par tās skaistumu un tai sacīja:1{ Un viņas izgāja uz Batulijas pilsētas vārtiem un atrada pie tiem stāvam Oziju un pilsētas vecajos Habri un Harmi.L0 Kalponei viņa iedeva ādas trauku ar vīnu un trauciņu ar eļļu, piepildīja kuli ar miltiem, kaltētiem augļiem un šķīstām maizēm, sapakoja to visu nešļavā un uzlika viņai mugurā.>/u Viņa uzvilka kājās sandales, uzlika sev kaklarotas un sprādzes, gredzenus un auskarus un visus savus krāšņumus un ļoti izrotājās, lai patiktu vīram, kas viņu uzlūkotu.".= Viņa novilka maisa drēbi, kurā bija tērpusies, un noģērba savas atraitnes drānas, nomazgāja miesu ar ūdeni un ieziedās ar tauku eļļu; viņa sakārtoja matus un apsēja ap galvu lenti, un uzvilka svētku drānas, kurās rotājās savās dzīves dienās ar vīru Manasi. - viņa piecēlās no zemes, pasauca savu kalponi un nokāpa no jumta savā mājā, kur pavadīja laiku sabata un svētku dienās.b, ? Un notika, kad viņa mitējās saukt uz Israēla Dievu un visu savu sakāmo bija beigusi,0+Y Liec atzīt un saprast visām tautām un visām ciltīm, ka tu esi Dievs, visu spēku un stiprumu Dievs, un nav cita, kas būtu Israēlam par vairogu, kā vien tu.”6*e Dari manu vārdu un viltību par ievainojumu un brūci tiem, kas ir sazvērējušies pret tavu derību un tavu svēto namu, pret Ciānas kalnu un tavu dēlu mantojuma namu.1)[ Jā, jā, mana tēva Dievs un Israēla mantojuma Dievs, debesu un zemes Valdniek, ūdeņu Radītāj, visas tavas radības Ķēniņ, tu, Kungs, uzklausi manus lūgumus.e(C Jo ne jau daudzumā tavs spēks, nedz tava valdīšana balstās uz spēku, bet tu esi Dievs pazemīgajiem, tu esi palīgs vismazākajiem, aizstāvis nespējīgajiem, tu uzlūko cerību zaudējušos, izglāb bezcerīgos.' Ar manas viltības lūpām sit kalpu ar valdnieku un valdnieku ar kalpu, sadauzi viņu paaugstināšanos ar sievietes roku.&7 Uzlūko viņus viņu augstprātībā, sūti savas dusmas pār viņu galvām, dod manās – atraitnes – rokās spēku paveikt, ko esmu nodomājusi.}%s Kungs ir tavs vārds – satriec viņus ar savu varenību un izgaisini viņu spēku ar savām dusmām, jo viņi gribēja apgānīt tavus svētumus, aptraipīt tava godības vārda miera telti, ar dzelzi notriekt tava altāra pestīšanas ragu.l$Q Redzi, asīrieši, tik daudzskaitlīgi savā spēkā, ir paaugstinājušies uz zirgiem un jātniekiem, dižojas ar kājnieku spēku, cer uz vairogu, šķēpu, loku un lingu un nezina, ka tu esi Kungs, kas satriec ienaidniekus.#+ un viss atnāk, kā tu to esi gribējis, un saka: redzi, mēs esam klāt, jo visi tavi ceļi ir gatavi un tavs spriedums paredz visu iepriekš.-"S Tu dari visu, kas bija pirms un kas ir šajā brīdī, un kas būs; tu turi prātā, kas notiek pašlaik un kas notiks, un viss piepildās, kā tu biji nodomājis,-!S Viņu sievas tu atdevi izlaupīšanai un viņu meitas gūstniecībai, un visu viņu laupījumu sadalīt starp taviem mīļotajiem dēliem, kas aizdegās tavu dusmu kvēlē un atrieba savu asiņu aptraipīšanu, piesaucot tevi par palīgu, Kungs, mans Dievs, un tagad uzklausi mani, atraitni.= s Par to tu atdevi viņu virsniekus noslepkavošanai un viņu midzeni, kur notika apkaunošana, mērci asinīs un siti viņu kalpus kopā ar valdniekiem un valdniekus viņu troņos.  “Kungs, mana tēva Simeona Dievs, kam devi rokā zobenu, lai atriebtu sveštautiešiem, kas atraisīja jaunavas klēpi nešķīstībai, kas atkailināja gurnus kaunam un apgānīja klēpi apsmieklam, tu taču sacīji: tā nebūs notikt, bet viņi darīja.   Bet Judīte krita uz sava vaiga pielūgt Dievu; viņa bēra sev uz galvas pelnus un atsedza maisu, kas viņai bija mugurā. Tieši tobrīd Jeruzālemē Dieva namā tika dedzināts tā vakara kvēpināmais, un Judīte kliedza skaļā balsī uz Kungu, sacīdama:K$Un, izgājuši no telts, viņi devās pie pilsētas aizstāvjiem. #Ozija un vecajie viņai sacīja: “Dodies ar mieru, un Kungs Dievs lai ir tavā priekšā mūsu ienaidniekiem par atriebību.”{o"bet jūs manu darbu neizdibināsiet, jo es neko jums neteikšu, tiekams netiks pabeigts, ko es grasos paveikt.”_7!Šonakt jūs stāvēsiet pie pilsētas vārtiem, un es pa tiem iziešu ar savu kalponi; un šajās dienās, pēc kurām jūs sacījāties nodot pilsētu mūsu ienaidniekiem, Kungs piemeklēs Israēlu ar manu roku,  Bet Judīte viņiem sacīja: “Uzklausiet mani: es veikšu darbu, kas aizsniegsies līdz mūsu tautas dēliem paaudžu paaudzēs.!Un tagad lūdz par mums, jo tu esi dievbijīga sieva, un Kungs sūtīs lietu, kas piepildīs mūsu dīķus, un mēs vēl neiesim bojā.”)Bet tauta ir ļoti izslāpusi un piespieda mūs rīkoties tā, kā viņiem runājām, un sasaistīja mūs ar zvērestu, ko mēs nepārkāpsim.0Yjo ne jau pēc šodienas tava gudrība tapusi tik pārlieku skaidra, bet jau no tavu dienu sākuma visa tauta pazīst tavu saprašanu, cik laba ir tavas sirds degsme. Un Ozija viņai sacīja: “Viss, ko tu sacīji, ir teikts no labas sirds, un nav neviena, kas stātos pretī taviem vārdiem,B}Tāpat kā viņš nepakļāva viņus ugunij citādi kā vien, lai pārbaudītu viņu sirdis, tā arī viņš neatriebj mums, jo Kungs pārmācīdams šausta tos, kas viņam tuvojas.”,QAtcerieties visu, ko viņš izdarīja ar Ābrahāmu un ar Īzaku un ko piedzīvoja Jēkabs Sīrijas Mezopotāmijā, kad viņš ganīja mātesbrāļa Lābana avis.r]Par spīti jūsu nodomam, pateiksimies Kungam, mūsu Dievam, kas mūs pārbauda tāpat kā mūsu tēvus.$AUn tagad, brāļi, parādīsim mūsu cilts brāļiem, ka viņu dzīvība ir atkarīga no mums un visi svētumi un Dieva nams un altāris balstās uz mums.tajo mūsu verdzība nevedīs mūs uz Dieva žēlastību, bet Kungs, mūsu Dievs, to noliks mums par negodu.Mūsu brāļu slepkavošanu un aizdzīšanu no savas zemes gūstā un mūsu mantojuma izpostīšanu Dievs liks pār mūsu galvām, tā ka nonāksim starp tautām, kurām mums būs jāvergo, un būsim par piedauzību un apsmieklu tiem, kam kļūsim par īpašumu,;ojo, kad mēs būsim sagrābti, tāpat tiks sagrābta arī visa pārējā Jūdeja, un, kad mūsu svētumi tiks apgānīti, Dievs pieprasīs no mūsu asinīm par to apgānīšanu. Bet mēs citu Dievu neatzīstam kā tikai viņu un tādēļ ceram, ka viņš nelaimē nepametīs nedz mūs, nedz visu mūsu tautu,  kuru dēļ mūsu tēvi tika nodoti zobenam un laupīšanai un tik daudzi krita milzum lielā kaujā mūsu ienaidnieku priekšā.2 ]Jo nav bijusi mūsu tautā tāda cilts vai dzimta, vai apgabals, vai pilsēta, nedz ir pie mums šodien, kas pielūgtu pašdarinātus dievus, kā tas notika sendienās, Tādēļ sauksim viņu sev palīgā un gaidīsim no viņa izglābšanos, un, ja viņam labpatiks, viņš mūsu balsī ieklausīsies. Nepieprasiet Dievam par viņa nolūkiem galvojumu, jo Dievam nevar piedraudēt kā cilvēkam, nedz arī pieprasīt kā no cilvēka dēla.1[Un ja nu viņš negribēs tieši piecās dienās mūs izglābt? Viņam ir vara, cik dienās viņš grib, vai nu aizsargāt, vai pazudināt mūs no mūsu ienaidniekiem.1Jūs nespējat aptvert pat cilvēka sirds dziļumu un nevarat saprast viņa spriedumus; kā jūs pārbaudīsiet Dievu, kas visu to ir radījis, un uzzināsiet viņa prātu? Viņa spriedumu jūs nesapratīsiet tik un tā. Brāļi, es lūdzu, nesadusmojiet Kungu, mūsu Dievu.c? Tagad jūs izaicināt Dievu, Visuvaldītāju, bet neko no viņa neuzzināsiet tik un tā.zm Un tagad, kas jūs tādi esat, ka šodien izaicināt Dievu un nostādāt sevi pāri Dievam cilvēku dēlu vidū?0Y Viņi atnāca, un Judīte tiem sacīja: “Uzklausiet mani, Betulijas iedzīvotāju vadoņi, tas nav taisns vārds, ko jūs runājāt tautas priekšā tajā dienā. Jūs zvērējāt starp Dievu un sevi un solījāt izdot pilsētu mūsu ienaidniekiem, ja Dievs šajās dienās jums nepalīdzēs. un, nosūtījusi kalponi, kas bija pār visu viņas īpašumu, viņa aicināja pilsētas vecajos Habri un Harmi pie sevis.w Viņa arī dzirdēja ļaužu nekrietnās runas pret valdnieku, kad viņi kļuva mazdūšīgi ūdens trūkuma dēļ. Judīte dzirdēja katru vārdu, ko Ozija runāja ļaudīm, kā viņš zvērēja pēc piecām dienām atdot pilsētu asīriešiem,Y+Un nebija neviena, kas teiktu par viņu ko sliktu, jo viņa ļoti bijās Dieva.H Viņa bija skaista uzlūkojot un pēc skata ļoti pievilcīga, un viņas vīrs Manase bija atstājis viņai zeltu un sudrabu, kalpus un kalpones, lopus un laukus, un viņa visu pārvaldīja.'Viņa gavēja katru dienu, izņemot priekšsabatu un sabatu, dienas pirms pilnmēness un pilnmēnesī un Israēla svētku un līksmes dienas.w~gUz savas mājas jumta viņa uzcēla sev telti, saviem gurniem aplika maisa drēbi un ietērpās kā atraitne.V}%Trīs gadus un četrus mēnešus Judīte dzīvoja savā mājā kā atraitne.}|skad viņš ar kūlīšu sējējiem stāvēja uz lauka un saules svelme nāca uz viņa galvas, un viņš nokrita uz savas gultas un nomira savā pilsētā Betulijā, un viņu apglabāja līdzās viņa tēviem uz lauka starp Dotaimu un Balamonu.r{]Viņas vīrs Manase bija no viņas cilts un viņas tēvu zemes, un viņš nomira miežu pļaujas laikā,z Viss, kas tajās dienās notika, nāca dzirdams Judītei, kas bija Merārī meita, tas bija Oksa dēls, tas Jāzepa dēls, tas Oziēla dēls, tas Elkijas dēls, tas Ananijas dēls, tas Gideona dēls, tas Rafaina dēls, tas Ahitoba dēls, tas Elijas dēls, tas Helkija dēls, tas Eliaba dēls, tas Netanēla dēls, tas Salamiēla dēls, tas Sarasadaja dēls, tas Israēla dēls.by= Un viņš izklīdināja tautu pa saviem posteņiem pilsētā, gan uz mūriem, gan aizsargtorņiem, un viņi aizgāja, pirms tam nosūtījuši sievas un bērnus uz mājām, un visi pilsētā bija lielā nospiestībā.fxEBet, ja šīs dienas paies un mums palīdzība nenāks, es darīšu tā, kā jūs sakāt.”_Kad viņi atkāpās no ceļa, kas viņiem bija nolikts, viņi daudzajos karos tika bargi izpostīti un aizdzīti gūstā svešā zemē, un viņu Dieva templis tika nolīdzināts līdz pamatiem, un viņu pilsētas sagrāba pretinieki.=Un viņiem netrūka nekādu labumu, kamēr viņi nesagrēkoja pret savu Dievu, jo ar viņiem ir Dievs, kas nīst netaisnību.<!Viņi aizdzina kanaāniešus un periziešus, jebūsiešus un šehemiešus, un visus girgašiešus un apmetās šeit dzīvot uz ilgu laiku.%;CPēc tam viņi apmetās uz dzīvi amoriešu zemē un izdeldēja ar savu spēku visus hešboniešus un, pārgājuši Jardānas upi, iemantoja visu kalnieni.:wun izveda viņus uz Sīnaja un Kādēš-Barnēā ceļa, un viņi nonāca tuksnesī, kur cilvēks nevarēja izdzīvot.89k Dievs izžāvēja Sarkano jūru viņu priekšā(8I Tad viņi sauca palīgā savu Dievu un sita visu Ēģiptes zemi ar sērgām, pret kurām nebija dziedināšanas, un ēģiptieši izdzina viņus no sava vidus..7U Pret viņiem cēlās Ēģiptes faraons un apmānīja viņus, likdams grūtā darbā taisīt ķieģeļus, un tā viņš tos pazemoja un padarīja par saviem vergiem.e6C Pēc tam tie nonāca Ēģiptes zemē, jo Kanaāna zemē bija bads, un, tā kā Ēģiptē varēja dabūt uzturu, tie uz ilgu laiku apmetās dzīvot tur, un viņu savairojās liels daudzums, un viņu tautai nebija skaita./5W Viņu Dievs lika viņiem iziet no viņu dzīves vietas un doties uz Kanaānu, un viņi apmetās uz dzīvi šeit un kļuva bagāti ar zeltu un sudrabu un lielu mantu.W4'viņi nogriezās no senču ceļa un sāka pielūgt debesu Dievu – Dievu, ko viņi atzina, un kaldieši viņus padzina no savu dievu vaiga, un viņi aizbēga uz Mezopotāmiju un dzīvoja šeit ilgu laiku.m3Sun agrāk apdzīvoja zemes Mezopotāmijā, jo negribēja sekot savu tēvu dieviem kaldiešu zemēs,*2OŠī tauta ir kaldiešu pēcteči~1uUn visu amoniešu vadonis Ahiors viņam sacīja: “Lai mans kungs uzklausa vārdu no sava kalpa mutes, un es tev paziņošu patiesību par šo tautu, kas apdzīvo šo kalnieni un dzīvo tev tuvumā, un no tava kalpa mutes nenāks nekādi meli.f0Eun kādēļ viņi pretēji visiem rietumu iedzīvotājiem atsaka pie mums nākt ar mieru?” / un viņiem jautāja: “Paziņojiet man, kanaānieši, kas tā par tautu, kas apmetusies kalnienē un kas ir pilsētu iedzīvotāji, un cik liels ir viņu karaspēks, un kur viņu spēks un stiprums, un kurš ir viņu ķēniņš, kas vada viņu karaspēku,.Viņu pārņēma lielas dusmas, un viņš sasauca visus moābiešu virsniekus un amoniešu karavadoņus, un visus piekrastes valdniekus`- ;Asīrijas karaspēka virspavēlniekam Holofernam paziņoja, ka israēlieši gatavojas karam un ir noslēguši kalnu pārejas, visus augstos paugurus ir apjozuši nocietinājumiem un līdzenumos ir izlikuši lamatas.,!un uz viņu kidarām bija pelni, un viņi kliedza uz Kungu, no visa spēka lūgdami, lai viņš ar labvēlību uzlūko visu Israēla namu.+yAugstais priesteris Joakims un visi priesteri, kas stāvēja Kunga priekšā, un Kunga kalpotāji, apjozuši savus gurnus maisiem, bez mitas dedzināja dedzināmo upuri un izteica svinīgus solījumus, un pienesa brīvprātīgās tautas dāvanas,.*U Un Kungs dzirdēja viņu balsis un uzlūkoja viņu postu, jo daudzas dienas tauta gavēja visā Jūdejā un Jeruzālemē Kunga, Visuvaldītāja, svētumu priekšā. <~~9}j||{{4zyxwvveuuttsrqq%pp.ooCnimll0kFjKirhgflf-edcc#bnaa`__^c]\\p[[RZZYOXX0WVUTTSS RCQSP0OiNOMM#LLK@JJ?II}IHHGG FmEE%DgCCBAAB@d??>K==0<<';;P::a9978777 6543<221/.--,,H+O*}))]({(&c%$#""!!L XsjC5<D.!50mJ  D W 8O= Ww [8] Šīs divas lozes nāca Dieva un visu tautu priekšā tiesas dienā, kad bija pienācis īstais laiks un brīdis._7 [7] Tādēļ Dievs ir devis divas lozes: vienu savai tautai, otru – visām tautām.kO [6] bet mana tauta ir israēlieši, kas piesauca Dievu un tika glābti. Kungs izglāba savu tautu un pasargāja mūs no visiem šiem ļaunumiem. Un Dievs darīja zīmes un lielus brīnumus, kas nav noticis pie citām tautām.^5[5] daudzās tautas ir visi tie, kas bija sapulcināti, lai izdeldētu jūdu vārdu,-U[4] Divas čūskas esam es un Amans,'G[3] Bija mazs avots, kas tapa par upi, un bija gaisma, saule un daudz ūdeņu. Estere ir šī upe, viņu apprecēja ķēniņš un padarīja par ķēniņieni.b=[2] Es atcerējos sapni, ko redzēju saistībā ar šiem notikumiem; nekas nav izlaists.A}[1] Un Mordohajs teica: “Viss notikušais ir no Dieva.      W '![21] Ikviena pilsēta un viss apgabals kopumā, kas tā nedarīs, piedzīvos iznīcināšanu ar zobenu un uguni bez žēlastības. Tur ne tikai cilvēki nedzīvos, tur neapmetīsies pat zvēri un putni.”z m [20] Tāpat kā citus savus svētkus ar visu līksmību atzīmējiet arī šo dienu, lai tagad un turpmāk būtu glābiņš mums un labvēlīgi noskaņotiem persiešiem, bet tiem, kas mums gatavo ļaunu, lai tā ir pazudināšanas piemiņa.g G[19] Tādu prieku iznīcības vietā savai izredzētajai tautai sagādāja visvarenais Dievs.3 _[18] Izlieciet šīs vēstules norakstu ikvienā pieejamā vietā un ļaujiet jūdiem droši dzīvot pēc viņu likumiem; sniedziet savu atbalstu, lai šā gada divpadsmitā mēneša, tas ir, adāra trīspadsmitajā dienā viņi varētu atriebties tiem, kas viņiem uzbrukuši viņu bēdu dienās.-[17] Jūs darīsiet labi, ja nepildīsiet pavēles, kuras jums rakstījis Amans, Amadata dēls, jo viņš, kas to visu bija darījis, ir piesists krustā pie Sūsas vārtiem līdz ar visu savu namu, tā uz karstām pēdām saņemdams pelnītu sodu no visu valdošā Dieva.!;[16] viņi ir visaugstākā varenā dzīvā Dieva dēli, tā Dieva, kas mums un mūsu priekštečiem nosargājis mūsu valsti vislabākajā kārtībā.0Y[15] Bet mēs esam sapratuši, ka jūdi, kurus šis trīskārt noziedzīgais bija nolēmis izdeldēšanai, nebūt nav ļaundari, bet dzīvo pēc taisnīgiem likumiem, [14] Viņš domāja, ka tā padarīs mūsu zemi no ļaudīm tukšāku un valdīšana pār persiešiem nonāks maķedoniešu rokās.R[13] bet mūsu glābēju un pastāvīgo labdari Mordohaju un nevainojamo mūsu valsts līdzvaldnieci Esteri gribēja izdeldēt līdz ar visu viņu tautu, visādiem paņēmieniem pinot viltus intrigas.iK[12] Nespēdams godam nest tik lielu ievērību, viņš gudroja atņemt mums varu un dzīvību,=s[11] un baudīja lielu draudzīgumu, kāds mums ir pret visām tautām, ka tika nosaukts par mūsu tēvu un visu laiku tika godāts kā otrais cilvēks pie ķēniņa varas troņa.+O[10] Tā Amans, Amadata dēls, maķedonietis, persiešu asinīm – svešs, būdams pilnīgi atšķirīgs no mūsu labestības, tika uzņemts pie mums kā viesisoW[9] un lietu stāvoklis jāmaina, un visādiem jautājumiem, kas nāk priekšā, jāpieiet apdomīgi.[8] Tādēļ mums jāparūpējas, lai uz priekšu mūsu valstī valdītu kārtība un mēs varētu nodrošināt mieru visiem cilvēkiem,T~![7] To var redzēt ne tik daudz senākajos notikumos, par kuriem esam stāstījuši, cik tajos, kurus jūs redzat acu priekšā notiekam, kad tie, kas nav varas cienīgi, neģēlīgi veic ļaundarības.O}[6] nelietīgi pieviļot ķēniņu cēlsirdību ar viltīgiem meliem.|y[5] Bet bieži gadās arī tādi, kas draugus, kas tiem uzticējušies un devuši viņu rokās varu kārtot lietas, ar pierunāšanu ir padarījuši par līdzvainīgiem nevainīgu asiņu izliešanā un tā iesaistījuši tos nelabojamā nelaimē,B{}[4] zaudējuši pateicības jūtas pret cilvēkiem, viņi, lepnībā dižodamies kā tādi, kam krietnums ir svešs, domā, ka izbēgs no visu redzošā Dieva soda par savu nelietību.|zq[3] Daudzi, kas savu labdaru lielās labestības dēļ celti augstā godā, ir kļuvuši augstprātīgi un meklē iespēju darīt ļaunu ne tikai pavalstniekiem, savā nesātībā viņi mēģina kalt viltus plānus arī pret saviem labdariem;Ay{[2] “Lielais ķēniņš Artakserkss vēl prieku simt divdesmit septiņu apgabalu pārvaldniekiem zemēs no Indijas līdz Etiopijai un visiem tiem, kas mūsu nodomiem ir labvēlīgi.3xa [1] Noraksts no šīs vēstules ir šāds: w  v  u  t  s[8] Bet sarunas laikā viņa bezspēkā sabruka, un ķēniņš ļoti satraucās, un visi viņa kalpi centās Esteri iedrošināt.br=[7] Estere viņam teica: “Es redzēju tevi, kungs, kā Dieva eņģeli, un mana sirds satraucās aiz bijības tavas godības priekšā, tādēļ ka tu, kungs, esi apbrīnojams un tava seja ir žēlastības pilna.”q-[6] “Kas tev ir, Estere? Es esmu tavs brālis, esi droša. Tev nedraud bojāeja, jo šī pavēle ir mūsu abu kopīga pavēle. Nāc tuvāk.”sp_[5] Tad Dievs ķēniņa garu pavērsa uz laipnību. Nemiera pārņemts, viņš pielēca no sava troņa, saņēma ķēniņieni savos apkampienos un turēja, līdz tā atguvās; tad viņš mierināja viņu laipniem vārdiem, sacīdams:toa[4] Viņš pacēla savas ugunīgi dzirkstošās acis, un viņa sejā atspoguļojās viņa godība. Kad viņš paskatījās ar savu dusmīgo skatienu, ķēniņiene sagrīļojās, nespēkā nobālēja un atspiedās pret pavadones galvu.=ns[3] Iegājusi pa durvīm, viņa nostājās ķēniņa priekšā, kas sēdēja varas tronī savas augstības tērpā – viss zeltā un dārgakmeņos; viņa izskats iedvesa bijību.m![2] Viņa bija krāšņa savā skaistuma pilnībā, viņas seja bija priecīga, atvērta mīlestībai, bet sirds bija sažņaugta bailēs.sl a[1] Ķēniņiene Estere savās goda drēbēs atkal atguva krāšņumu. Piesaukusi visu redzošo un glābēju Dievu, viņa paaicināja divas savas uzticamākās kalpones; pret vienu viņa maigi atspiedās, otra sekoja, pieturot tērpu.6ke0[24] Dievs, tu, kas ar savu spēku valdi pār visiem, uzklausi cerību zaudējušo lūgšanas, izpestī mūs no ļaunprātīgo rokām un izpestī mani no manām bailēm!”j1/[23] un tava kalpone nav baudījusi prieku kopš liktenīgā pavērsiena dienas līdz pat šim laikam kā vienīgi tevī, Kungs, Ābrahāma Dievs.i{.[22] Tava kalpone nav baudījusi ēdienu no Amana galda, nav pagodinājusi ķēniņa dzīres un nav dzērusi upurvīnu;h-[21] Tu zini, ka tā man ir nepieciešamība – likt galvā savu lepnības rotu tajās dienās, kad parādos atklātībā, es to daru ar riebumu; man tā ir pretīga kā aptraipīta skranda, un es to nevalkāju, kad viena mierīgi vadu savas dienas.`g9,[20] Tev viss ir zināms, un tu zini arī, ka es ienīstu godu, kas man tiek dots no tavu baušļu neatzinējiem, un man ir pretīgi dalīt laulības gultu ar neapgraizītajiem un jebkuru svešai ciltij piederīgo.|fq+[19] bet mūs izglāb ar savu roku un palīdzi man, kas esmu viena un kam nav cita palīga kā vienīgi tu, Kungs.Me*[18] Liec manā mutē skanīgu vārdu, ko teikt šī lauvas priekšā, un iegrozi viņa sirdsprātu, lai viņš ienīstu to, kurš mūs apkaro, tā ka tas kopā ar saviem domubiedriem dabū galu;d3)[17] Atceries, Kungs, mūs un parādies mums mūsu bēdu laikā un iedrošini mani, tu, kas esi Valdnieks pār visiem dieviem un pār jebkuru varu.Pc([16] Neatdod, Kungs, savu zizli tiem, kas nav nekādi dievi, un neļauj smieties par mūsu krišanu, bet pavērs viņu nodomus pret viņiem pašiem un liec kaunā to, kurš sācis to visu pret mums.b3'[15] un atdarīt muti cittautiešiem, lai slavināti tiktu neīstie dievi un lai miesīgais ķēniņš sajūsmā tiktu apbrīnots uz laiku laikiem.3a_&[14] Bet viņiem nebija gana ar mūsu rūgto verdzību; savas rokas liekot uz elkdievu rokām, viņi ir apņēmušies iznīcināt to, ko tu mums ar savu muti esi zvērējis, izdeldēt to, kas ir tava mantojuma daļa, aizdarīt muti tiem, kas tevi slavē, izdzēst tava nama un tava altāra godību1`[%[13] Taču nu mēs esam nogrēkojušies tavā priekšā, un tu mūs esi nodevis mūsu ienaidnieku rokās par to, ka esam godājuši viņu dievus. Kungs, tu esi taisns!_ $[12] Kopš mazām dienām es savā tēva dzimtā esmu dzirdējusi, ka tu, Kungs, no visām tautām sev esi izvēlējies Israēlu un no visiem senčiem mūsu tēvus iecēlis par mūžīgiem mantiniekiem, un visu, ko tu viņiem esi teicis, tu esi darījis. ^9#[11] “Mans Kungs, kas esi mūsu vienīgais Valdnieks! Palīdzi man, es esmu viena, un man nav cita palīga kā vienīgi tu, jo briesmas man ir tuvu.(]I"[10] Arī ķēniņiene Estere, nāves satraukuma pārņemta, meklēja patvērumu pie Kunga. Novilkusi godības tērpu un apvilkusi izmisuma un sēru drēbes, lepnā krāšņuma vietā pelnus un pīšļus sev uz galvas uzkaisījusi, savu miesu izmērdējusi un it visu, kas viņā priecēja ar savu skaistumu, nosegusi ar atrisušām matu cirtām, viņa vērsās ar lūgšanām pie Kunga, Israēla Dieva, sacīdama:g\G![9] Un Israēls sāka skaļā balsī kliegt no visa spēka, jo nāve bija visu acu priekšā.][3 [8] Uzklausi manu lūgšanu un apžēlojies par savu mantojumu, un pārvērt mūsu bēdas priekā, lai mēs, dzīvi būdami, dziedātu slavas dziesmas tavam vārdam, Kungs, un nepazudini tos, kas tevi slavē.”QZ[7] Nepamet novārtā savu daļu, ko no Ēģiptes tu esi sev izglābis.FY[6] Un tagad, Kungs Dievs, Valdniek, Ābrahāma Dievs, pasaudzē savu tautu, jo pret mums vēršas ar iznīcināšanas draudiem un tīko izpostīt mantojumu, kas tev pieder no sākta gala.MX[5] bet es tā rīkojos, lai cilvēka gods netiktu pacelts augstāk par Dieva godu. Neviena priekšā es neliekšu ceļus, vienīgi tavā priekšā, mans Kungs, un to es nedarīšu aiz lepnības.tWa[4] Tev viss ir zināms, Kungs! Tu zini arī, ka nedz augstprātības, nedz lepnības vai iedomības dēļ es neliecu ceļus lepnā Amana priekšā – es labprāt būtu skūpstījis viņa kāju pēdas, lai tikai glābtu Israēlu, –V-[3] Tu esi radījis debesis un zemi un visu, kas pasaulē apbrīnojams, un tu esi Kungs pār visu; nav neviena, kas tev, Kungam, stātos pretim.U7[2] “Kungs, Kungs, tu, kas valdi pār visu, tādēļ ka viss ir tavā varā un nav neviena, kas varētu tev pretoties, ja tu gribi glābt Israēlu.FT[1] Un viņš lūdza Kungu, pieminēdams visus Kunga darbus:DS[7] lai šie, kas jau agrāk bija naidīgi un arī tagad tādi ir, vienā dienā notriekti pazemē, netraucē turpmāk mūsu valstij dzīvot labklājībā un mierā uz visiem laikiem.”(RI[6] mēs pavēlam tos, par kuriem jums rakstījis Amans, valsts lietu pārzinis un mūsu otrais tēvs, visus ar sievām un bērniem iznīdēt līdz saknēm ar viņu ienaidnieku zobeniem bez žēlastības un saudzēšanas šā gada divpadsmitā mēneša, adāra, četrpadsmitajā dienā,6Qe[5] Kad nu mēs esam noskaidrojuši, ka šī tauta ir vienīgā, kas allaž nostājas pret ikvienu cilvēku, kuras dzīves veids ir balstīts svešos likumos, kura neievēro mūsu noteikumus un ir naidīgi noskaņota un dara vislielākās ļaundarības, lai mūsu valsts nesasniegtu labklājību, –'PG[4] norādīja mums, ka starp visām pasaules ciltīm ir iejaukusies kāda neciešama tauta, kas ar saviem likumiem nostājas pret ikvienu citu tautu un ķēniņu pavēles atstāj pilnīgi bez ievērības, lai nenostiprinātos mūsu kopīgā valdīšana, kas ir pareiza un nevainojama.O[3] Kad es jautāju saviem padomniekiem, kā to varētu izdarīt, Amans, kas pie mums īpaši izcēlies ar savu gudrību un ir pierādījis savu nemainīgo labvēlību un stingro uzticību un tādēļ kā balvu ieguvis godu būt otrajam aiz ķēniņa,-NS[2] “Valdīdams pār daudzām tautām un būdams varens visā pasaulē, es, valdot miermīlīgi un lēnprātīgi bez dižošanās ar savas varas stiprumu, esmu gribējis gādāt, lai mani padotie savu dzīvi allaž vadītu bez satraukuma un lai mūsu valsts būtu rāma un droša ikvienam, kas pa to pārvietojas, līdz pat galējām tās robežām un lai miers, pēc kā ilgojas visi cilvēki, tajā tiktu atjaunots.IM [1] Te ir šīs vēstules noraksts. Lielais ķēniņš Artakserkss simt divdesmit septiņiem pārvaldniekiem un pakļautajiem vietvalžiem visās zemēs no Indijas līdz Etiopijai raksta tā:iLK[17] Amans, Amadata dēls, bugajietis, bija augstā godā pie ķēniņa. To divu einuhu dēļ viņš visādi mēģināja nodarīt ļaunu Mordohajam un viņa tautai. Ķēniņa vēstījums par jūdu masveida iznīcināšanu B[K/[16] Tad ķēniņš Mordohaju iecēla par kalpotāju pilī un apdāvināja viņu.zJm[15] Šos notikumus ķēniņš pierakstīja, lai par tiem saglabātos piemiņa, arī Mordohajs tos pierakstīja._I7[14] Ķēniņš nopratināja abus divus, un, kad tie atzinās, tika sodīti ar nāvi.@Hy [13] Viņš dzirdēja viņu apspriešanos un, apsvēris viņu nodomus, saprata, ka tie gatavojas paši savām rokām nogalināt ķēniņu Artakserksu. To viņš paziņoja ķēniņam.G [12] Kādā atpūtas brīdī Mordohajs bija pilī kopā ar Gabatu un Tarru, ķēniņa diviem einuhiem, kas sargāja pili.BF} [11] Pēc pamošanās Mordohajs, kas bija redzējis šo sapni un to, ko Dievs bija nolēmis darīt, paturēja to savā sirdī un gribēja izprast tā jēgu, pirms vēl iestājas nakts._E7 [10] Gaisma un saule uzausa, un pazemīgie tika paaugstināti un aprija godkārīgos.hDI [9] No viņu skaļās saukšanas gluži kā no maza avota radās liela, ūdeņiem bagāta upe.Cw[8] Visa taisnīgā tauta, satraukta bailēs no ļaunuma, jau bija sagatavojusies bojāejai un skaļi piesauca Dievu.oBW[7] Un, redzi, tumsas un mijkrēšļa diena; nospiestība un izmisums, izbailes un apjukums uz zemes.`A9[6] Līdz ar viņu šņākšanu visas tautas cēlās, lai karotu pret taisnīgo tautu.@[5] Un, redzi – parādījās divas milzīgas čūskas, kas bija gatavas cīnīties viena ar otru; viņu šņākšana bija briesmīga.o?W[4] Mordohaja sapnis bija tāds: redzi, skaļš troksnis, zibeņi un zemestrīces, apjukums uz zemes.&>E[3] Viņš bija viens no tiem gūstekņiem, kurus Nebūkadnecars, Bābeles ķēniņš, aizveda no Jeruzālemes gūstā kopā ar Jūdejas ķēniņu Jehoniju.l=Q[2] Mordohajs bija jūds, kas dzīvoja Sūsas pilsētā un bija ietekmīgs vīrs ķēniņa galmā.G< [1] Artakserksa Lielā valdīšanas otrajā gadā nīsāna mēneša pirmajā dienā Mordohajs, Jaīra dēls, – Jaīrs bija Semeja, tas Kisaja dēls, no Benjāmina cilts – redzēja sapni.!;;Un neviens neapdraudēja israēliešus Judītes dienās un vēl daudzas dienas pēc tam, kad viņa nomira.

Esteres grāmata no Septuagintas":=Israēla nams apraudāja viņu septiņas dienas. Savu mantu pirms miršanas viņa bija sadalījusi visiem sava vīra Manases un savas cilts tuviniekiem.Y9+Viņa kļuva jo diženāka novecojot, līdz bija simt piecus gadus veca sava vīra namā, un viņa atlaida savu kalponi brīvībā. Viņa nomira Betulijā, un viņu apglabāja viņas vīra Manases kapa alā.!8;Daudzi alka pēc viņas, bet viņa neatzina neviena vīra visas savas mūža dienas, kopš viņas vīrs Manase bija miris un pievienojies savai tautai.'7GBet pēc šīm dienām katrs atgriezās savā tiesā un Judīte devās uz Betuliju un palika savā īpašumā, un savās dienās viņa bija visas zemes gods.z6mTrīs mēnešus tauta līksmojās Jeruzālemē svētnīcas priekšā, un Judīte bija ar viņiem visu šo laiku.5Tad Judīte nolika visus Holoferna rīkus, ko tauta viņai atdeva, un aizkaru, ko pati paņēma no viņa telts, Dievam par pieminekli.;4oKad viņi nonāca Jeruzālemē, tie pielūdza Dievu, un, kad tauta bija šķīstījusies, viņi upurēja savu dedzināmo upuri un pienesa savus labprātīgos upurus un dāvanas.93kVai! tautām, kas saceļas pret manu tautu! Kungs, Visuvaldītājs, atriebs tiem tiesas dienā, ugunij un tārpiem nodos viņu miesas, no sāpēm viņi vaimanās uz mūžu.”'2GIk kaujamais upuris par mazu tavas nāss kairināšanai, un ik taukums par niecīgu dedzināmam upurim, bet kas tevis, Kungs, bīstas, ir liels tev vienmēr.1'Kalni ar ūdeņiem no pamatiem izkustēsies, un klintis tavā priekšā kusīs kā vasks, bet tiem, kas tevis bīstas, tiem esi tu žēlīgs.0/Tev visa tava radība kalpos, jo tu teici, un tā notika, tu sūtīji savu Garu, un tas uzcēla, un nav neviena, kas stātos pretī tavai balsij.w/g Es dziedāšu savam Dievam jaunu dziesmu: Kungs, tu esi liels un dižens, spēkā apbrīnojams un neuzvarams.u.c jaunu sievu dēli caurdūra viņus un kā bēgošus vergus savainoja, pazudināja ar mana Kunga cirtieniem.-# tad mani pazemotie iegavilējās, lai arī nobaidīti un šausmu pārņemti, mani vājie, viņi pacēla savu balsi, tā ka naidnieks bēga,c,? No viņas pārgalvības persieši notrīsēja, un mēdieši pārbijās no viņas drosmes,w+g tās sandale viņa acis satvēra, tās skaistums viņa sirdi sagūstīja, un zobens izgāja caur viņa kaklu.K*un savija matos lentes, un tērpās linā, lai viņu valdzinātu;o)Wkad viņa novilka atraitnes tērpu, Israēla cietēju paaugstināšanai iezieda savu vaigu ar mirrēm2(]Nedz jaunekļi pārspēja viņu spēku, nedz milži to satrieca, nedz augumā lieli giganti pakļāva, bet Judīte, Merārī meita, ar sava vaiga skaistumu pazudināja;F'Bet Kungs, Visuvaldītājs, atmeta viņus ar sievietes roku.J& Viņš lielījās maniem kalniem pielaist uguni un manus jaunekļus nokaut ar zobenu, manus zīdaiņus nomest sabradāt, manus bērnus atdot verdzībā, manas jaunavas sagrābt par laupījumu.%Nāca asīrietis no kalniem ziemeļos, nāca sava spēka miriādēs, to daudzums aizsprostoja upes, un viņu zirgi apklāja pakalnus.|$qjo Dievs satriec naidniekus, Kungs dara: par savu cietoksni ļaužu vidū viņš izrāva mani no vajātāju rokas./# YUn Judīte dziedāja: “Sāciet dziesmu manam Dievam uz timpāniem, skandiniet Kungam uz cimbolēm, dainojiet viņam uz kokles, cildiniet un daudziniet viņa vārdu,t"aJudīte visa Israēla priekšā sāka dziedāt pateicības dziesmu, un visa tauta dziedāja viņai līdzi.!# un viņas izrotājās ar olīvkoka zariem – viņa pati un pārējās; un viņa gāja tautai pa priekšu ar visām sievām, kas dejoja un līksmojās, un tām sekoja Israēla vīri kaujas bruņojumā, rotājušies vainagiem un skanīgās balsīs līksmi dziedādami.B } Visas Israēla sievas saskrēja viņu uzlūkot un viņu slavēja, un izveidoja ap viņu dejotāju pulku, un viņa ņēma rokās ar efejām apvītus vīnakoka zarus un deva tos sievām,5 Un tauta turpināja laupīt asīriešu nometni trīsdesmit dienas un atdeva Judītei Holoferna telti un visus viņa dārgumus un zviļņus, un mazgājamos traukus, un visus viņa rīkus, un viņa, visu to paņēmusi, uzkrāva savam mūlim un jūdza ratus, un sakrāva vezumos.kO Viena pati tu visu to esi izdarījusi, viena esi atgriezusi Israēlam visus labumus, un Dievs par to priecājas; lai Kungs, Visuvaldītājs, tevi svētī uz mūžīgiem laikiem.” Visa tauta piebalsoja: “Lai tā notiek!”D Kad viņi pie tās iegāja, tie visi viņu vienprātībā slavēja un tai sacīja: “Tu esi Jeruzālemes augstums, tu esi Israēla diženums, tu esi mūsu tautas varenais daudzinājums.SAugstais priesteris Joakims un israēliešu vecajo sapulce, kas mitinājās Jeruzālemē, nāca skatīt visus labumus, ko Kungs bija darījis Israēlam, un lai ieraudzītu Judīti un viņu sveicinātu.Y+Israēlieši, atgriezušies no kaušanas, saņēma pāri palikušo, un arī ļaudis no ciemiem un arī ganu apmetnēm kalnienē un līdzenumā sagrāba milzīgu laupījumu, jo mantu bija neiedomājami daudz. Arī pārējie Betulijas iedzīvotāji uzklupa asīriešu kara nometnei un izpostīja to, un iedzīvojās pamatīgās bagātībās.dAKad israēlieši to dzirdēja, visi kā viens uzbruka viņiem un kāva viņus līdz pat Hobai, tāpat arī tie, kas ieradās no Jeruzālemes un no visas kalnienes, kad viņiem paziņoja par notikumiem viņu ienaidnieka kara nometnē, un, uzbrūkot no sāniem no Galadas un no Galilejas, sakāva tos, līdz nonāca pie Damaskas un tās apkārtnē.Kun Ozija nosūtīja ziņnešus uz Betomestaimu un Bebaju, un Hobaju, un Kolu, un uz visām vietām Israēlā par to, kas piepildījies, un aicināja visus uzbrukt ienaidniekam, lai to padzītu.5Arī tie, kas bija izvietoti kalnienē apkārt Betulijai, metās bēgt. Tad visi israēlieši, ikviens viņu karotājs, metās ārā viņiem virsū,GBailes un drebuļi sagrāba viņus, un nebija neviena, kas palika uz vietas, bet, cits citu neredzēdami, tie pa galvu, pa kaklu metās bēgt pa līdzenuma visiem ceļiem prom no kalnienes.O Kad tie, kas bija teltīs, izdzirdēja, kas noticis, viņi pārbijās.FKad asīriešu karaspēka virsnieki to izdzirdēja, tie saplēsa savas drēbes un viņu dvēseles sagrāba liels satraukums, un nometnes vidū atskanēja skaļa kliegšana un klaigāšana.8i“Vergi mūs apkrāpuši, viena ebreju sieva apkaunojusi visu ķēniņa Nebūkadnecara namu, jo, redzi, Holoferns beigts guļ zemē, un viņa galvas nav uz viņa pleciem.”wgTad viņš iegāja teltī, kur Judīte mēdza atpūsties, un, viņu neatradis, izlēca pie tautas un kliedza:r]Viņš sāka brēkt varenā balsī, raudādams, elsodams un skaļi kliegdams, un saplēsa savas drēbes.#?Kad neviens tomēr neatbildēja, viņš atvēra telts ieeju un iegāja guļamistabā, un atrada to mirušu bez galvas nomestu zemē guļam uz sliekšņa._7Bagojs iegāja un pieklauvēja pie telts durvīm, jo domāja, ka tas guļ ar Judīti.`9 Kad viņi nonāca līdz Holoferna teltij, tie sacīja tam, kas bija pār visiem viņa ļaudīm: “Piecel mūsu kungu, jo vergi ir uzdrošinājušies doties pret mums uzbrukumā, – lai iznīcinām tos galīgi.”& E Kad asīrieši viņus ieraudzīja, tie sūtīja pie saviem vadoņiem, bet tie skrēja pie saviem pulkvežiem un ģenerāļiem un pie ikviena sava virsnieka. 7 Kad uzausa rītausma, viņi izkāra Holoferna galvu pāri mūrim; un ik vīrs sagrāba savu ieroci, un tie izgāja kaujas ierindās uz kalnu pāreju. 1 Ahiors, redzēdams, ko Dievs Israēlam darīja, patiesi sāka ticēt Dievam, likās apgraizīties un pieķērās Israēla namam uz visiem laikiem.s _ Kad viņa mitējās runāt, ļaudis varenā balsī sāka kliegt un līksmi iegavilējās savā pilsētā.b =Bet dari taču man zināmu, ko tu šajās dienās esi darījusi.” Un Judīte pavēstīja viņam visas tautas vidū, ko bija darījusi kopš tās dienas, kad viņa izgāja, līdz pat brīdim, kad runāja ar viņiem.+Obet, kad atguvās, viņš krita pie Judītes kājām un sauca: “Lai svētīta tu ik Jūdas miteklī un visā tautā, kas, dzirdot tavu vārdu, bailēs drebēs.3_Tie pasauca no Ozijas nama Ahioru, kā viņa bija vēlējusi. Kad viņš ieraudzīja Holoferna galvu tautas sapulcē kāda vīra rokā, viņš nokrita zemē kā pamiris,0YBet, pirms jūs to darāt, pasauciet amonieti Ahioru, lai viņš uzlūko, vai pazīst to, kas nonicināja Israēla namu un sūtīja viņu pie mums it kā uz nāvi.”}sun jūs viņiem dzīsieties pakaļ, un visos apgabalos visi Israēla iedzīvotāji lai satriec viņus, tiem bēgot.hITad viņi, ieročus paņēmuši, dosies uz savu nometni un piecels asīriešu karaspēka komandierus, un tie visi saskries pie Holoferna telts, bet viņu neatradīs, un tiem uzkritīs bailes, un tie bēgs jums pa priekšu,#un, līdzko ausīs rītausma un saule uzlēks virs zemes, satveriet katrs savus kara ieročus un ik spējīgs vīrs izejiet ārpus pilsētas un priekšā lieciet virsnieku, it kā jūs taisītos nokāpt līdzenumā uzbrukt asīriešu priekšpostenim, bet nenokāpiet.~ wJudīte viņiem sacīja: “Uzklausiet mani, brāļi, ņemiet šo galvu un uzkariet to uz jūsu aizsargmūra baļķa,;q Un visa tauta sauca: “Lai notiek, lai notiek!”D jo tava cerība neatkāpsies no cilvēku sirdīm, kas pieminēs Dieva spēku mūžam. Lai Dievs tev to piešķir par mūžīgu slavu, apbalvodams tevi ar labumu, tādēļ ka tu nesaudzēji savu dzīvību mūsu tautas pazemojuma dēļ, bet devi pretsparu mūsu krišanai, staigājot taisni mūsu Dieva priekšā.”nU Ozija viņai sacīja: “Visaugstais Dievs lai tevi svētī, meita, vairāk par visām sievām uz zemes, un lai svētīts Kungs Dievs, kas radīja debesis un zemi un kas tevi sagatavoja sadauzīt mūsu ienaidnieku vadoņa galvu,E~ Visu tautu sagrāba izbrīns, un tie krita pie zemes un pielūdza Dievu un vienprātībā sauca: “Slavēts, mūsu Dievs, kas šajā dienā esi nonicinājis savas tautas ienaidniekus.”T}! Dzīvs ir Kungs, kas mani nosargāja ceļā, ko es gāju, jo Holofernu piekrāpa mana seja viņam par pazudināšanu, bet viņš neizdarīja ar mani nekādu grēku, kas mani apgānītu vai apkaunotu.”v|e Tad viņa, izņēmusi nocirsto galvu no maisa, rādīja visiem un sauca: “Redziet, Holoferna, asīriešu karaspēka virspavēlnieka, galva un, redzi, aizkars, aiz kura viņš piedzēries gulēja, un Kungs viņu sita ar sievietes roku.e{C Viņa tiem varenā balsī sacīja: “Dievam slavu dziediet, slavu dziediet, Dievam slavu dziediet! Viņa žēlastība neatkāpās no Israēla nama, un viņš sadauzīja ar manu roku mūsu ienaidniekus šajā naktī.”Iz Un saskrēja visi no maza līdz lielam, jo tas šķita tiem neiespējami, ka viņa atnāks atpakaļ, un tie atvēra vārtus, uzņēma viņas un, aizdedzinājuši lāpās ugunis, ielenca abas.y Tiklīdz vīri pilsētā izdzirdēja viņas balsi, tie steidzās nokāpt pie pilsētas vārtiem un sasauca pilsētas vecajos.Zx- Jau no tālienes Judīte sauca vārtu sargātājiem: “Atveriet, atveriet vārtus, ar mums ir Dievs, mūsu Kungs, kas vēl dos Israēlam spēku un uzvaru pār ienaidniekiem, tāpat kā to darīja šodien.”Uw# un viņa to iemeta savā pārtikas maisā. Pēc tam abas reizē, kā parasti, gāja uz lūgšanu un, izgājušas cauri nometnei, apgāja ieleju un uzkāpa Betulijas kalnā un nonāca līdz tās vārtiem.v Viņa novēla tā miesu no gultas, norāva aizkaru no stabiem un pēc brīža izgāja un atdeva Holoferna galvu kalponei,_u7 cirta pa viņa kaklu divreiz no visa spēka un nocirta viņa galvu nost no ķermeņa.ty tuvojās gultai, sagrāba viņa galvu aiz matiem un, teikdama: “Dod spēku, Kungs, Israēla Dievs, šajā dienā,”nsU Piegājusi pie staba tajā gultas galā, kur bija Holoferna galva, Judīte izvilka no maksts zobenu,r jo tagad ir laiks pārtvert tavu mantojumu un piepildīt manu nolūku sadauzīt ienaidniekus, kas spiežas mums virsū.”q Un tā visi bija aizgājuši no tās vietas, un neviens nebija palicis mājoklī ne tuvu, ne tālu, un, piecēlusies no gultas, Judīte savā sirdī sacīja: “Kungs, visa spēka Dievs, uzlūko šajā brīdī darbu, ko manas rokas darīs, Jeruzālemes pacelšanai,7pg Judīte pavēlēja savai kalponei nostāties telts ārpusē un tāpat kā citdien gaidīt viņu izejam un sacīt, ka viņa ies uz savu lūgšanu. Bagojam viņa teica tāpat. o Palika tikai Judīte viena viņa teltī un Holoferns, no pārguruma nogāzies savā gultā, jo bija pārlieku piedzēries vīna.hn K Bet, kad vakars iestājās, viņa kalpi steidzās to atstāt. Bagojs aizslēdza telti no ārpuses un atlaida kunga klātesošos, un viņi devās uz savām gultām, jo visi bija noguruši no pārlieku ieilgušajām dzīrēm.m Un Holoferns ielīksmojās no viņas un izdzēra tik daudz vīna, cik nekad nebija dzēris kopš dienas, kad bija dzimis.Zl- Un viņa ēda un dzēra viņa priekšā visu, ko bija sagatavojusi tās kalpone.}ks Judīte sacīja: “Dzeršu tiešām, kungs, jo manā dzīvē šī ir vislielākā diena kopš manas dzimšanas.”Nj Holoferns viņai sacīja: “Dzer, un lai notiek ar mums līksmi!”xii Tad ienāca Judīte un atgūlās. Holoferna sirds viņas dēļ satrūkās, viņa dvēsele sakustējās, un viņš iedegās negantā kaislē, lai ar viņu gulētu jau no dienas, kopš viņu ieraudzīja, viņš gaidīja izdevību to iegūt.h Piecēlusies viņa daiļi ietērpās un izrotājās ar visiem sieviešu rotājumiem, un viņas kalpone iegāja pa priekšu un izklāja viņai Holoferna priekšā uz zemes paklājus, ko bija saņēmusi no Bagoja ikdienas lietošanai, lai uz tiem ēdot atlaistos.Ag{ Un Judīte viņam sacīja: “Kas es tāda, ka runāšu pretī savam kungam? Steigšus es darīšu visu, kas tīkams viņa acīs, un tas mani ielīksmos līdz manas nāves stundai.” f Un Bagojs no Holoferna devās pie viņas un sacīja: “Nekautrējies, tāda skaista meitene, ienākt pie mana kunga viņu pagodināt: iedzert līksmībai vīnu ar mums un tapt šajā dienā kā vienai no asīriešu meitām, kas kalpo Nebūkadnecara namā.”e Redzi, kauns mums, ja tāda sieviete ir pie mums un mēs viņu neizklaidējam. Ja mēs tādu nesavaldzināsim, viņa mūs izsmies.”9dk Un viņš sacīja savam einuham Bagojam, kas bija priekšstāvis visiem ap viņu: “Ej un pierunā ebreju sievieti, kas ir pie tevis, nākt pie mums un ar mums ēst un dzert. c Bet ceturtajā dienā Holoferns rīkoja dzīres tikai saviem tuvākajiem kalpiem un nesauca nevienu, kas viņu parasti apkalpoja.fbE un atgriezās savā teltī tīra un palika tur, līdz uz vakara pusi viņai pienesa ēdienu.zam un, kāpjot atpakaļ kalnā, lūdza Dievu, Israēla Kungu, sagatavot ceļu savas tautas dēlu paaugstināšanai,J` Holoferns pavēlēja saviem miesassargiem netraucēt viņai iziet. Tā viņa gaidīja nometnē trīs dienas; ik nakti viņa izgāja uz Betulijas ieleju un skalojās ūdens avotā pie nometnes,v_e Tad viņa nosūtīja pie Holoferna teikt: “Lai mans kungs pavēl atlaist tavu kalponi iet uz lūgšanu.”^ Holoferna kalpotāji ieveda viņu teltī, un viņa gulēja līdz pusnaktij, un pirms rīta sardzes laika viņa piecēlās.?]w Judīte viņam sacīja: “Lai tava dvēsele dzīvo, mans kungs, jo tava kalpone neiztērēs sev līdzi atnesto, iekams nepaveiks Kungs ar tavas kalpones roku to, ko ir nolēmis.” ~}|{zyy*xxTwOvv7uftt`tsrrqq@pp9oonnWmm;llQkjjCihh?ggGf`==<;:99k8766F5544R322s2)1d00j//..K-,,C++W**2)((X''S&&=%n$$D##"*!!D Or!DP% C / 4S@Qo$7\gPēc tam ķēniņš, atgriezies pilsētā, atsauca pie sevis atbildīgo par ienākumiem un lika jūdiem piešķirt vīnu un pārējo, kas nepieciešams līksmošanai, nolemdams, ka tanī pašā vietā, kur viņi domāja nāvi sagaidīt, lai tie septiņas dienas pilnā priekā svin savu izglābšanos.[Tā, redzi, viņš teica. Un tūdaļ atsvabinātie jūdi sāka slavēt svēto glābēju Dievu par to, ka tikko izrāvušies no nāves.1Z[Atsvabiniet visspēcīgā dzīvā debesu Dieva dēlus, viņš no mūsu senču laikiem līdz pat šim brīdim sniedz mūsu valstij nevainojamu slavu un labklājību.”|YqRaisiet, raisiet vaļā netaisnās važas; sūtiet ar mieru uz mājvietām, izlūdzoties piedošanu par nodarīto!HX Kurš tik prettiesiski gremdējis netaisnībā ļaudis, kas izsenis starp visām tautām izcēlušies ar labvēlību pret mums visās lietās un bieži uzņēmušies visļaunākās briesmas?WKurš ikvienu ir izdzinis no viņa mājas, pretlikumīgi sapulcinājis šeit tos, kas uzticībā turējuši mūsu valsts aizsardzību?jVM“Jūs pārkāpjat varu un nežēlībā esat pārspējuši tirānus un mani pašu, jūsu labdarītāju, jūs grasāties atstāt bez valdīšanas un atņemt man dzīvību, slepus kaldami ļaunus plānus, kuri kaitē valstij.U1Jo, kad viņš izdzirdēja kliegšanu un ieraudzīja visus saliektus bojāejas priekšā, aiz niknuma raudot, viņš draudēja draugiem, teikdams:nTUTad ķēniņa dusmas pārvērtās žēlabās, un viņš lēja asaras par saviem ļaunajiem plāniem.rS]Bet dzīvnieki pavērsās pret karaspēku, kas gāja aiz viņiem, un bradāja tos kājām un nonāvēja.gRGUn šaušalas pārņēma arī ķēniņu, un viņš aizmirsa savu ļaunprātīgo apņemšanos.kQOViņi nostājās un pildīja ienaidniekus ar satraukumu un bailēm un savažoja tos kā iemietus.iPKTad augsti slavētais visa Valdītājs un patiesais Dievs atklāja savu svēto vaigu un atvēra debesu vārtus, no kurienes nolaidās divi eņģeļi, slavas apmirdzēti un baisi izskatā, un redzami visiem, izņemot jūdus.O+Un jūdi, to vērojot, sāka skaļi saukt uz debesīm, tā ka tas atbalsojās tuvākajās ielejās un raisīja kareivjos spēju pārdzīvojumu.NLīdzko Elāzārs bija beidzis lūgšanu, ķēniņš ar dzīvniekiem un karaspēku visā varenībā tuvojās zirgu skriešanās laukumam.7MgLai visām tautām atklājas, ka tu esi ar mums, Kungs, un neesi savu vaigu no mums novērsis, bet izdari, Kungs, kā sacīji: pat ienaidnieku zemē es tos nenoraidīšu.”AL}Tevi asarās lūdzas visi mazie bērni un viņu vecāki.wKg Lai izbīstas tautas šodien, Visugodātais, tava neuzvaramā spēka, tev pieder spēja glābt Jēkaba cilti.:Jm Tu, Mūžīgais, kam pieder viss spēks un visa vara, pievērs tagad mums skatienu: žēlo mūs, kas nelikumīgi, bezprāta lepnībā no dzīves izrauti kā tādi sazvērnieki.zIm Lai tukšticībnieki neslavē elkus par tavu mīļo ļaužu bojāeju, teikdami: neglāba gan viņus viņu Dievs. H9 Bet, ja mūsu dzīvi svešumā pārņēmusi necieņa pret Svēto, tad, izrāvis mūs no ienaidnieku rokām, pazudini mūs, Valdniek, pēc sava prāta.4Ga Arī tagad, augstprāta Nīdēj un visžēlīgais visu Sargātāj, parādies drīz Israēla cilts brāļiem, pretlikumīgo bezgožu cittautiešu pāridarīšanas upuriem.nFUTu ieraudzīji dziļjūras vaļa vēderā dziestošo Jonu un sveiku un veselu to atdevi tuviniekiem.`E9Tu izvedi gaismā skaudīgo aprunu dēļ pazemē lauvām par ēsmu notriekto Daniēlu.D{Tu izglābi Bābelē līdz pēdējam matam sveikus un veselus trīs draugus, kuri, lai izvairītos no tukšas pagāniskas pielūgšanas, labprātīgi atdeva savu dvēseli ugunij; tu apslacīji degošo sārtu un visu liesmu uzsūtīji ienaidniekam.*CMTu, Valdniek, satrieci Sanherību, spēcīgo asīriešu ķēniņu, kas lepojās milzu spēkiem un, ar ieročiem piesavinājies visas apkārtējās zemes, cēlās pret tavu svēto pilsētu, to nomelnodams savā lepnībā un pārdrošībā; tu skaidri atklāji savu spēku daudzām tautām.BTu pazudināji ūdeņos faraonu, šīs Ēģiptes iepriekšējo valdnieku, kurš dīžājās nekaunīgā valodā un pretlikumīgā augstprātībā ar daudziem kararatiem un pārāk lielu karaspēku, un parādīji žēlastības gaismu Israēla ciltij.A-paskaties uz Ābrahāma pēcnācējiem, uz svētā Jēkaba dēliem, tavas svētītās daļas tautu, kas sveša svešā zemē netaisni iet bojā.t@a“Valdniek, diženākais un augstākais, visspēcīgais Dievs, žēlsirdīgais visas radības Valdītāj,Z? /Kāds godājams vīrs, pazīstams tās zemes priesteris, vārdā Elāzārs, jau krietnā vecumā un dzīvē dažādu tikumu apveltīts, aicināja sev tuvākos sirmgalvjus piesaukt svēto Dievu un lūdzās tā:>!3skaļā balsī cieši piesauca visas varas Valdītāju, lūdza apžēloties un parādīties viņiem, kas jau bija nāves vārtu priekšā. =2Tomēr, zinādami jau agrāk no debesīm sagaidīto glābšanu, viņi visi metās pie zemes un, zīdaiņus no krūtīm atrāvuši,.<U1viņi, sapratuši, ka pienācis pēdējais dzīves brīdis un viņu nožēlojamo gaidu gals, krita žēlabainās vaimanās, skūpstījās apkampdamies un metās ap kaklu tuviniekiem – vecāki bērniem un mātes meitām, citas vēl turot pie krūtīm jaundzimušos, kas sūca pēdējo pienu.+;O0Kad jūdi ieraudzīja ziloņus, kas nāca pa vārtiem, un aiz tiem bruņotus vīrus un pūļa kustības saceltos putekļus un dzirdēja smagu izsaucienu troksni,H: /Un tas, dziļu naidu pildījis nekrietno sirdi, devās līdz ar visiem smagajiem dzīvniekiem, gribēdams vēsu sirdi un paša acīm skatīt nožēlojamo un ciešanu pilno cilvēku bojāeju.99k.rītausmā, kad nepārredzams pūlis no pilsētas jau devās zirgu skriešanās laukuma virzienā, viņš iegāja pilī un atgādināja ķēniņam par gaidāmajiem notikumiem.8-Bet ziloņu pārraugs, sagatavojot dzīvniekus ar reibinošajām smaržvielām un vīnu, bija novedis tos gandrīz vai līdz trakumam;7%,Tad draugi un radinieki iepriecināti un paļāvīgi izklīda, un svarīgākajās pilsētas vietās tika izvietoti karavīri apsargāšanai.V6%+ka dosies karagājienā uz Jūdeju, ar šķēpu un uguni nolīdzinās to līdz ar zemi un satrieks ugunī viņu templi, mums nepieejamo, un tiem, kas tur ziedo, ātri padarīs to tukšu uz visiem laikiem. 5 *Tad nu ķēniņš gluži kā Falarīds, neprāta pārpilns, neņemdams vērā radušās dvēseles pārmaiņas, lai jūdus pasargātu, ar noziedzīgu zvērestu droši noteica, ka neatliekot sūtīs jūdus, dzīvnieku kājām un pēdām kropļotus, uz pekli,v4e)Pilsēta tādēļ pilna ļaužu, kas gaida, un burzmas dēļ jau vairākkārt bijusi tuvu izlaupīšanai.”35(“Ķēniņ, cik ilgi tu mūs kā neprāšus tērpināsi, likdams jau trešo reizi tos iznīcināt, un atkal, nodomu mainot, atcelsi savus lēmumus?g2G'Bet dzīrotāji radinieki, izbrīnīti par viņa nepastāvīgajiem nodomiem, pārmeta viņam:M1&sagatavo ziloņus vēl arī uz rītdienu jūdu iznīcināšanai.”0%un, Hermonu piesaucis, viņš draudīgi sacīja: “Cik reižu, nožēlojamais, tev vajag vienu un to pašu pavēlēt –Q/$Tad, atkal sasaucis dzīres, ķēniņš aicināja nodoties līksmībai,.#Bet jūdi, izdzirduši ziņas no ķēniņa, slavēja augsto Kungu, Valdnieku no valdniekiem, ka guvuši viņa palīdzību.h-I"Bet draugi devās projām sadrūmuši, un sanākušie tika atlaisti katrs savās darīšanās.X,)!Tā Hermons negaidīti saņēma bīstamus draudus un sastinga skatā un sejā.+ Ja nebūtu manas sirsnīgās attieksmes pret tevi draudzības un tavu darbu dēļ, tu viņu vietā šķirtos no dzīves.”k*O“Ja tavi vecāki būtu te vai pēcnācēji bērni, es tos būtu gatavojis mežonīgajiem zvēriem par pamatīgu ēsmu šo nevainīgo jūdu vietā, kuri man un maniem senčiem izcili pierādījuši pilnīgi drošu uzticību.&)EBet ķēniņš, par teikto smagi saniknojies, jo Dieva gādības dēļ par šīm lietām tika izjaukts viss viņa nodoms, cieši noskatījies, piedraudēja:{(oHermons un visi draugi skaidroja: dzīvnieki un karaspēks, ķēniņ, sagatavots pēc tava stingrā norādījuma.'Un tas, redzi, bija visu valdošā Dieva darbs – viest aizmirstību par to, ko Ptolemajs pats iepriekš bija nodomājis.&1Viņam tā runājot, ķēniņš bija pārsteigts par dīvaino ārā saukšanu un pilnīgā neziņā jautāja, kā dēļ viss tik steidzami notiek.J% Vēl saules stari nebija raisījušies un ķēniņš vēl nebija draugus uzņēmis, kad Hermons bija klāt un aicināja laukā, norādīdams, ka viss ir gatavs ķēniņa gribas izpildīšanai.($IBet garā māktie jūdi nepārtraukti gaudās dziesmās un, rokas pret debesīm izstiepuši, lūgšus lūdzās diženo Dievu atkal sniegt viņiem palīdzību.e#CPilsētas ļaudis bija sanākuši vērot nožēlojamo skatu un nepacietīgi gaidīja rītu.{"oUn, tiklīdz nodziedāja pirmais gailis, Hermons, pilns apņēmības, sāka dzenāt dzīvniekus lielajā aplokā.!{Bet nakti viņi pavadīja ne tik daudz miegā, cik iedomātajiem likstu vaininiekiem veltītā apsmiekla apcerēšanai. yĶēniņam runājot, klātesošie visi kopā jūsmīgi un ar prieku viņam piekrita un devās katrs uz savām mājām._7tad, nežēlības pārņemts trakāk par Falarīdu, viņš sacīja, ka tiem jāpateicas viņa šodienas miegam, un pavēlēja: “Tu noteikti rītdienai tāpat sagatavo ziloņus netaisno jūdu iznīcināšanai.”mSKad Hermons norādīja, ka uzdotais jau naktī ticis paveikts, un draugi viņa teikto apliecināja,"=Kad jau labu laiku risinājās sarunas, ķēniņš, ataicinājis Hermonu, asi un draudīgi jautāja, kādēļ jūdiem ļauts pārdzīvot vēl šo dienu.zmViņi tā darīja, un ķēniņš mudināja tos līksmoties un svinēt dzīres, un ļauties labam garastāvoklim.oWĶēniņš viņu uzklausīja un devās uz dzīrēm, aicinot maltītes viesus atlaisties sev iepretim.ucTo ar grūtībām uzmodinājis, viņš teica, ka dzīrošanas laiks jau klāt, un vēstīja par notikumiem.!;Kad desmitā stunda bija gandrīz pusē, cilvēks, kas bija atbildīgs par uzaicinātajiem, redzēdams tos sanākušus, gāja un deva ziņu ķēniņam.3_ Un noliktās stundas izbēgušie jūdi slavēja savu svēto Dievu un lūdza labdari augstprātīgajiem cittautiešiem vēlreiz parādīt viņa visspēcīgās rokas varu.%C un ar Dieva ziņu viņš bija ieslīdzis tīkamā un dziļā dusā, novirzīts no nelietīgā plāna, aizmirsis un vareni pievilts lēmuma neatliekamībā./ Bet ķēniņam – arī visiem, kas vēlas, no laiku laikiem kā dienā, tā naktī vērtīgo mantu – miega devu uzsūtīja tās dāvinātājs,*M Bet Hermons, sadzirdījis briesmīgos ziloņus ar milzu daudzumu vīna un apreibinājis ar vīraku, rīta agrumā ieradās pilī, lai ziņotu par to ķēniņam.@{ Un viņu neatlaidīgā lūgšana cēlās pret debesīm.lai tas atvaira no viņiem briesmīgo lēmumu un ar savu diženo atklāšanos izrauj tos no gandrīz neizbēgamās bojāejas.ynepārstāja balsī un ar asarām piesaukt vareno Kungu un visas varas Valdītāju, savu žēlsirdīgo Dievu un Tēvu,q[Bet jūdi, kas cittautiešiem šķita bez jelkādas palīdzības esam, jo bija caurcaurēm sasaistīti,@yŠai lietai paredzētie kalpotāji jau vakarā aizgāja sasiet nelaimīgajiem rokas un noteica citus drošības līdzekļus, domādami, ka naktī šos ļaudis gaida bojāeja un gals.FBet ziloņu pārraugs Hermons precīzi izpildīja rīkojumu.{oTo visu norīkojis, viņš metās dzīrošanā, no draugiem un kareivjiem saaicinot pret jūdiem visnaidīgākos.b =un lika viņam nākamajā dienā visus ziloņus, kopā piecsimt, bagātīgi sazāļot ar vīraku un piedzirdīt ar tīru vīnu un tādus, pārmērīgas barošanas satracinātus, ievest pie jūdiem uz viņu slaktiņu.u  eTad ķēniņš, sašutuma pārņemts un aiz niknuma iecirtīgs, pieaicināja Hermonu, ziloņu aprūpētāju,c ?Tā bija neuzvaramā Dieva prāta darbība, kas no debesīm sūtīja jūdiem palīdzību.F ka trūkst nepieciešamo lietu – uz kā rakstīt un ar ko. 3Kad ķēniņš tiem bargi piedraudēja kā uzpirktiem, lai izplānotu bēgšanu, viņiem, minot pierādījumus, bija skaidri viņš jāpārliecina,1un to vēl daudz visā valstī gan mājās patvērušies, gan tālākās vietās, tā ka tas ir neiespējams pasākums pat visas Ēģiptes varām.  Pēc kāda laika rakstveži pieteicās ķēniņam, ka nav spējīgi veikt jūdu pierakstīšanu, jo viņu skaits bija milzīgs,7Ķēniņš lielā sajūsmā rīkoja varenas un plašas dzīres pie visiem cittautiešu ziedokļiem, tālu no patiesības aizklīdušās domās un klajiem vārdiem nebeidzami slavēdams tos, kas kurli uzrunāt vai sasniegt jūdus, bet par diženo Dievu izteikdamies nievājoši.-Pierakstīšana notika ārkārtīgā steigā, tomēr, pat uzcītīgi sēžot no saules lēkta līdz rietam, četrdesmit dienās vēl nebeidzās.Oviņš lika pierakstīt visus jūdus pēc vārda nevis lai tie veiktu iepriekš norādītos spaidu darbus, bet lai viņus, par izziņoto cietsirdību satriektus, beigās iznīcinātu vienā dienā.ve saniknojies viņš pavēlēja ar tiem tāpat izrīkoties, lai viņi saņemtu tādu pašu sodu kā pārējie;'G Kad tas tā tika izrīkots, Ptolemajs padzirdēja, ka pilsētas jūdi diezgan bieži slepus dodas pie tautiešiem apraudāt viņu neslavas pilnās ciešanas;hI Kad nu tie, braucienam beidzoties, pēc valdnieka pavēles bija atvesti uz vietu, sauktu Shedija, viņš lika tos sadzīt piepilsētas zirgu skriešanās laukumā, visai plašā un atbilstošā, lai visi ceļā uz pilsētu un atceļā no tās redzētu šo piemēru un lai viņi nevarētu sazināties ar ķēniņa spēkiem, nedz rastu, kur patverties. Vēl virsū viņiem tika uzvilkts biezs pārsegs, tā ka gaismas tie neredzēja un visu kuģošanas laiku tika turēti kā sazvērnieki.w Viņi tika vesti kā zvēri dzelzs važās, vieni pie kakla piesieti kuģa soliem, citi cieši aiz kājām savažoti.V~%Un viņu laulātie vīri vainagu vietā virvēm ap kaklu jauneklības plaukumā laimības un jaunības prieku vietā atlikušās kāzu dienas vadīja raudu dziesmās, savā priekšā jau skatīdami pekli.i}KLīdz vietai, kur bija jākāpj kuģī, viņas visu acu priekšā tika vilktas važās ar varu.|+Bet jaunas sievietes, kas vēl nesen laulības gultu dalījušas, kopdzīves prieku apmainīja pret vaimanām un mirrēm svaidītos matus kaisīja pelniem; tās tika vestas pusapģērbtas un, sveštautiešu varasdarbu plosītas, kāzu dziesmu vietā vilka raudu dziesmas.-{SJo veda pūli vecu, sirmu cilvēku vārgām, vecuma saliektām kājām; un, aizbildinoties ar promiešanas steidzīgumu, tos visai nekaunīgi izrīkoja iet ašāk. zAr skarbu dvēseles nežēlību kareivji pilsētās tos visus veda projām, tā ka pat daži ienaidnieki, redzēdami tādu ārkārtēju sodīšanu, vispārējas žēlas un apcerēdami dzīves neparedzamās likstas, apraudāja jūdu nožēlojamo izsūtīšanu.yyVai bija kāds novads vai pilsēta, kāda ļaužu apdzīvota vieta vai iela, ko nepārņemtu viņu gaudas un izmisums?ZuKad to darīja, ļaundarību atbalstītāji izplatīja nekrietnas runas par jūdu cilti – tāds rīkojums dots it kā tādēļ, ka viņi izvairījušies no likumīgām paražām.|Y sTo uzzinājis, bezgodi pārņēma tik liels naids, ka viņš saniknojās un kļuva bargs ne vien pret Aleksandrijā dzīvojošiem, bet pret visiem jūdiem valstī un pavēlēja steidzami sadzīt visus vienkop un zemiski atņemt tiem dzīvību.@Xy!viņi ļāvās cerībai gūt Dieva atbalstu un novērsās no atkritējiem, uzskatīja tos par tautas ienaidniekiem un vairījās ar tiem tikties un labvēlīgi pret tiem izturēties.:Wm Bet vairākums nostiprinājās cēlā dvēselē un neatkāpās no dievbijības, iemainīdami naudu pret dzīvību un bezbailīgi mēģinādami izvairīties no pierakstīšanas;#V?Tad daži piekrita pilsonībai un, piesmējuši svētuma pamatus, vieglu roku padevās, cerēdami baudīt kādu lielu slavu no piesliešanās ķēniņam.RULai tomēr neliktos visiem nīstams, viņš vēl pierakstīja: “Ja kādi no viņiem izvēlētos pievērsties cittautiešu ticības rituāliem, tad tie būs līdztiesīgi Aleksandrijas pilsoņiem.”T7pierakstītajiem uz ķermeņa lai tiek ar uguni iededzināta Dionīsa vīnoglapas zīme un lai tie tiek norobežoti norādītajā pārvaldījumā.”XS)“Lai neviens, kas nenes ziedojumu, neiet viņu svētnīcās, bet visi jūdi lai tiek ierakstīti vienkāršās tautas sarakstos un kalpu kārtā; tie, kas pretojas, lai ar varu tiek atvilkti un nogalēti;nRUViņš publiski apvainoja jūdu tautu, uzcēlis virs pils torņa plāksni, viņš tajā ierakstīja:?Qwguvis sātu neskaitāmās izlaidībās, kļuva pat tik nekaunīgs, ka cēla neslavu jūdu zemēm, un arī daudzi viņa draugi, vērodami ķēniņa tieksmi, pakļāvās viņa gribai.P3Nonācis Ēģiptē, viņš kopā ar saviem uzdzīves līdzbiedriem un draugiem, kas nošķīrušies no jebkā taisnīga, vairodams nekrietnības unyOkTomēr vēlāk, ar laiku atguvies, viņš neko nenožēloja, bet devās prom ar pārmetumiem un asiem draudiem.>NuTad viņa draugi un miesassargi, redzēdami spējo sodīšanu, kas viņu skārusi, un bažīdamies, ka viņš nepamet dzīvi, lielu baiļu pārņemti, steidzīgi izvilka to laukā.9Mkpurinādams to šurpu turpu kā niedri vējā, tā ka viņš nokrita zemē bezpalīdzīgs, nekustīgiem locekļiem un, taisnīgā soda pārņemts, nespēja izdvest ne skaņas.7LgTad Dievs, visa vērotājs un visupirmais svētais no svētajiem, uzklausījis taisnīgo lūgšanu, šaustīja to, kas bija cēlies varens augstprātībā un pārdrošībā,K Lai drīz mūs sasniedz tava žēlastība, sniedz uzslavas pagrimušo mutēm un satriekto dvēselēm, radīdams mums mieru.”iJKLiec projām mūsu grēkus un kliedē mūsu maldus, un rādi savu līdzcietību šajā stundā.JI mēs minām kājām svētuma namu, kā kājām min negoda namus.3H_nesodi mūs par šīs vietas nopulgošanu un nevaino mūs zaimošanā, lai nedižojas savā garā likumu pārkāpēji un lai nelīksmo savas valodas lepnībā, teikdami:aG;bet, ja tu esi svētījis šo vietu, labvēlībā radīdams savu slavu Israēla tautā,HF Jo ir gan nepieejams cilvēkiem tavs mājoklis debesu debesis, E Un mūsu pagrimumā tas nekrietnais cilvēks un zaimotājs grib apkaunot šo zemes virsū tavas slavas vārdā iezīmēto vietu.)DK Un redzi, arī tagad, svētais Valdniek, mēs ciešam mūsu daudzo un lielo grēku dēļ – mēs esam pakļauti mūsu ienaidniekiem un esam krituši vājumā.yCk jau vairākkārt mūsu tēviem grūtībās un viņu vājumā tu palīdzēji un glābi tos no lielām nelaimēm.4Bc Jo tik tiešām tu esi uzticams un patiess;9Ak Un, Israēla namu mīlēdams, tu pavēstīji – ja mūs piemeklēs likstas un pārņems grūtības, šajā vietā nākuši, mēs lūgsimies un tu sadzirdēsi mūsu lūgšanu.@ Tu, Valdniek, plašās un neaptveramās zemes Radītāj, izvēlējies šo pilsētu un svētīji šo vietu tavā vārdā, kam nekā netrūkst, un izredzēji to, brīnišķi atklādamies un radot tai stiprinājumu tava dižā un godājamā vārda slavai.K?un tie, tavas rokas darbu aptvēruši, slavēja tevi, Visuvareno.$>AUn vajātāju ar kaujas ratiem un ļaužu pūli tu ietrieci jūras dzīlēs, bet tos, kuri ticēja tev, visas radības Valdītājam, tu aizvedi neskartus,5=cTu izrādīji savu spēku, daudziem un dažādiem sodiem pakļaudams nekaunīgo faraonu, tavas svētās Israēla tautas paverdzinātāju, un liki iepazīt savu lielo varu.<'Tu ugunī un sērā sadedzināji sodomiešus, kas rīkojās augstprātīgi un bija klaji ļaundarībās, un atstāji piemēru pēcnācējiem.);KTu jau reiz iznīdēji netaisnības darītājus, starp kuriem bija milži, pārliecināti spēkā un pārdrošībā, uzsūtīdams tiem neizmērojamus ūdeņus.:}Tu esi visa Radītājs un visa tiesīgs un varens Valdītājs, tu tiesā tos, kas rīkojas pārdroši un augstprātīgi.y9k“Kungs, Kungs, debesu Ķēniņ un visas radības Valdniek, Svētais no svētajiem, vienīgais Valdītāj un visa Pavēlniek, pievērs skatienu mums, kas ciešam no bezgoža un zaimotāja, kurš iededzies augstprātībā un visspēcībā.8 Bet augstais priesteris Simons, tempļa priekšā ceļos nometies un rokas pastiepis, lēnprātīgi pauda šādu lūgšanu:7 Likās, ka ne vien cilvēki, bet pat sienas un pamati dun itin kā patiesi visi tobrīd vēlētos nāvi, lai vietu neskartu zaimojums.R6 Pūļa pamatīgā un aizrautīgā kliegšana radīja pārdabisku troksni.*5 OTo redzēdami, viņa ļaudis līdz ar mūsējiem lūdzās Visuvareno atbalstīt viņus šajā brīdī un nepieļaut tik pretlikumīgu un augstprātīgu rīcību.i4 MTomēr, pārdrošībā visu noraidījis, viņš jau spēra soli, lai izdarītu iepriekš teikto.q3 ]Arī ķēniņa augstmaņi vairākkārt centās novērst viņa uzstājīgo prātu no iedomātās vēlmes.62 iTad pūlis kā iepriekš nodevās lūgšanām.Q1 aicināja ķerties pie ieročiem un drosmīgi mirt par tēvu likumiem; viņi sarīkoja tajā vietā pamatīgu jucekli, un, tikai vecāku vīru un ticības kalpu savaldīti, tie atgriezās lūgšanās.Y0 -Daži pilsoņi neļāva vaļu viņa uzstājībai un vēlmei paveikt iedomāto una/ =Dažādi ļaudis tur bija vienojušies lūgsnā pret Ptolemaja zaimojošām izdarībām.. 5Bet jaundzimušo mātes un barotājas, kur nu katra bērnus pametušas – citas mājās, citas ielās, dedzīgi pulcējās pie Visusvētā tempļa.- 'Vēl citas, jau saposušās, atstāja sagaidīšanai iekārtotās precību guļamistabas un kaunu un metās juceklīgi skraidīt pa pilsētu.!, =jaunavas, kas bija palikušas sievu istabās kopā ar mātēm, rāvās laukā un kaisīja matus pelniem, pieskandēdamas laukumus klaigām un vaimanām.P+ Pilsētā palikušie satrūkās bailēs par neizprotamajiem notikumiem;B* Tad priesteri pilnā ģērbā krita ceļos un lūdza visvareno Dievu palīdzēt, lai viņš novērš Ptolemaja kāri tikt iekšā ar varu, un svētvietu pārņēma kliegšana un raudas.{) qBet, kad nu tomēr tā noticis, Ptolemajs bilda, vai viņam neieiet pavisam iekšā, vai nu viņi to grib, vai ne.A( Tad kāds neapdomīgi pateica, ka tas vēršas uz sliktu.i' M Un viņš jautāja, kādēļ neviens no klātesošajiem nav viņu aizkavējis ieiet svētvietā.& # Un, kad nolasīja likumu, Ptolemajs turpināja uzstāt, ka viņam jāiet iekšā, sacīdams: ja arī tiem šis gods liegts, man tā nebūs.L%  Kad viņam pavēstīja, ka to neklājas – pat pašu ļaudīm nav ļauts tur ieiet, nedz visiem priesteriem, vienīgi augstajam priesterim un arī tikai reizi gadā, viņš tomēr nepaklausīja.J$  un apbrīnā par skaisto svētnīcu izteica vēlmi ieiet templī.E#  Ieradies Jeruzālemē un ziedojis visvarenajam Dievam, pateicies un veicis citas šeit pienācīgas darbības, viņš, svētvietā iegājis, bija pārsteigts par tās cildenumu un daiļumu" {Kad jūdi sūtīja pie viņa pārstāvjus no vecajo padomes un cienījamiem ļaudīm, lai viņu sveiktu un pasniegtu tam godaveltes un izteiktu prieku par to, kas noticis, izrādījās, ka viņš pats vēlas ar tiem pēc iespējas ātrāk tikties.j! OTo paveicis un piešķīris svētnīcām dāvinājumus, viņš pakļautos vērta apņēmīgākus.d  CPanācis iecerēto, Ptolemajs nolēma apmeklēt tuvākās pilsētas, lai tos uzmundrinātu._ 9Un notika, ka pretinieki tika iznīcināti tuvcīņā un daudzi arī saņemti gūstā.( KKad sākās nikna kauja, kurā veiksmīgāks rādījās Antiohs, Arsinoja izlaistiem matiem apstaigāja kareivjus, žēlabās un asarās aizrautīgi aicinot viņus drošsirdīgi aizsargāt pašiem sevi, bērnus un sievas, un paziņoja, ka uzvaras gadījumā katram dos divas zelta minas.d CTomēr Dositejs, Drimila dēls, pēc izcelsmes jūds, kurš vēlāk atmeta paražas un novērsās no tēvu ticības, viņu aizkavēja – viņš ieveda teltī kādu parastu vīru, kuram vajadzēja mirt Ptolemaja vietā.j OBet kāds vīrs, vārdā Teodots, nodomāja rīkoties sazvērnieciski un, no viņam uzticētajiem Ptolemaja kareivjiem paņēmis spēcīgākos, naktī iekļuva Ptolemaja teltī, lai pats to nogalinātu un izvairītos no kara. Un tā Filopators, no pārnākušajiem uzzinājis, ka Antiohs sagrābis viņa pārvaldītās zemes, sasauca visus kājnieku un jātnieku spēkus un, paņēmis līdzi māsu Arsinoju, devās ceļā uz Rafijas novadu, kur bija izvietojušies Antioha pulki.[11] Ptolemaja un Kleopatras valdīšanas ceturtajā gadā šo vēstījumu par pūrīmu atnesa Dosifajs, kurš teicās esam priesteris un levīts, un viņa dēls Ptolemajs; viņi teica, ka to iztulkojis Līsimahs, Ptolemaja dēls, kas bija Jeruzālemē.{o [10] Šīs dienas viņiem būs svētki adāra mēnesī – četrpadsmitajā un piecpadsmitajā šā mēneša dienā, kas Dieva priekšā visiem kopā svinami ar prieku un līksmību paaudzēs uz mūžu mūžiem Dieva tautā – Israēlā.”T! [9] Un Dievs atcerējās savu tautu un bija taisnīgs pret savu mantojumu. ~}||_{{#z yy%x~wwzvv&uRtiss+rq+poo>nn8llUkkIj?ihhgffUewdccubbBa`__f^^X^]o]!\\?[[[gZZZYYNXWWW@V_UU TTSS?RR(Q6PFOSNNbNMyLuKKXJJINHHH;GG FwEEE DDUCC.BBhAA @@7?? >{==<<$::988\7766Q54322K11L00n0//.9-,,5+S*))((Q''&&%c$y$#W""" ! >9p.8pxa]p~ '8O t i ? ) O?; GG7Ak, priesteri, tu, kas esi priesterības cienīgs, tu neapgānīji savus svētos zobus un neļāvi dievbijībai un šķīstībai piekāpties vēdera priekšā, uzņemot nešķīstu barību!@6yIzvirzījis priekšā savu domas spēku gluži kā klinšainu zemesragu, kas iestiepjas tālu jūrā, tēvs Elāzārs sašķaidīja ciešanu bangas, kas trakumā triecās pret viņu.25]Neviena pilsēta, kas aplenkta ar daudzām un dažādām kara mašīnām, nav tā turējusies pretī kā šis šķīstais vīrs. Lai gan viņa svētā dzīvība mocībās un spīdzināšanā tika sadedzināta, viņš uzveica aplencējus, pateicoties aizstāvim un sargam – dievbijīgam prātam.z4mtas nevienu brīdi nepagrieza stūri prom no dievbijības, līdz beidzot iepeldēja nemirstīgās uzvaras ostā.Y3+Lai gan tas tika šaustīts tirāna draudu vētrās un iemests mocību bangās,x2 kGluži kā lielisks kuģa stūrmanis mūsu tēva Elāzāra prāts vadīja dievbijības kuģi pa ciešanu jūru.}1s#Es esmu pierādījis, ka prāts ir stiprāks ne tikai par sāpēm, bet arī par baudām un nekad tām nepiekāpjas.0#"Un ir taisnīgi, ka vadošo spēku mēs piedēvējam prātam, ja jau tas valda pat pār ārējām ciešanām. Būtu smieklīgi to neatzīt./!Bet tagad redzams, ka prāts ir uzvarējis kaislības, tādēļ mēs, kā pienākas, tam piešķiram vadošā spēka nozīmi.t.a Jo, ja kaislības būtu stiprākas par prātu, tad mēs tās uzskatītu par savaldības apliecinātājām.M-Tātad jāatzīst, ka dievbijīgs prāts ir kungs pār kaislībām.:,mTo pateicis, svētais vīrs cildeni nomira vēl spīdzināšanas laikā, un līdz pat nāvei, kuru izraisīja spīdzināšana, viņš ar prātu spēja iestāties par bauslību.t+aDari tā, lai manas asinis kļūst par šķīstīšanu viņiem un viņu dzīvības vietā ņem manējo!”^*5Esi žēlīgs pret savu tautu, un lai ir diezgan, ka mēs saņemam sodu par viņiem. )“Tu, Dievs, zini – lai gan man bija iespējams izglābties, es mirstu dedzināts un drausmīgi mocīts tavas bauslības dēļ.(yKad viņš tika dedzināts līdz pat kauliem un likās, ka jau zaudēs samaņu, viņš pacēla acis uz Dievu un teica:v'eTur tie dedzināja viņu ar briesmīgiem rīkiem, nogāza zemē un lēja smirdošu šķidrumu viņa nāsīs.+&ORedzēdami, ka viņš tik cildeni drosmīgi izturas pret varmācību un, neraugoties uz viņu iežēlošanos, ir tik nesatricināms, viņi pieveda to pie sārta.+%QKo vilcināties, tirāna sargi?”U$#Tādēļ, Ābrahāma dēli, esiet gatavi drosmīgi mirt dievbijības dēļ!#wun, nenosargājot savu dievišķo bauslību līdz nāvei, ļausim tirānam mūs nicināt par vīrišķības trūkumu."Tas ir kauns, ja, uz īsu brīdi vēl paildzinādami dzīvi, mēs šajā laikā kļūsim par visu apsmieklu savas gļēvulības dēļ!#Tā mēs paši kļūsim jauniešiem par bezgodības piemēru, dodami viņiem atdarināšanas cienīgu paraugu nešķīstu ēdienu ēšanā.( INesaprātīgi būtu, ja mēs, kas esam līdz sirmam vecumam nodzīvojuši patiesu dzīvi un esam nosargājuši viņa slavu bauslībā, tagad to visu mainītu.pY“Ābrahāma dēli nav tik aplami savā prātā, ka mazdūšīgi sāks tēlot nepiedienīgā drāmā.q[Bet Elāzārs, it kā šis padoms viņu mocītu vēl nežēlīgāk par spīdzināšanu, skaļi kliedza:{Mēs tev noliksim priekšā kaut kādu vārītu gaļas ēdienu, un tu, izlikdamies, ka ēd cūkgaļu, tiksi glābts.”eC“Kādēļ tu, Elāzār, tik nesaprātīgi pazudini sevi šajās drausmīgajās mocībās?#? vai juzdami līdzjūtību pret viņu kā pazīstamu cilvēku, vai aiz apbrīnas par viņa izturību, daži ķēniņa ļaudis pienāca pie viņa un teica:7i Tad, vai nu apžēlojušies par viņa sirmumu,  Viņa seja bija sviedriem klāta, un viņš smagi cieta no elpas trūkuma. Arī paši mocītāji apbrīnoja viņa drosmīgo garu.T! Sirmgalvis gluži kā cīņu atlēts guva uzvaru pār saviem mocītājiem. Viņš izturēja visas mocības, ar nicinājumu izturējās pret varmācību un vīrišķīgi panesa to, ka tika sakropļots.gGTad kāds sardzes vīrs uzmetās viņam virsū un sāka ar kāju spārdīt viņam pa vēderu.}Viņš nokrita uz zemes, jo ķermenis vairs nespēja izturēt sāpes, bet viņa prāts bija skaidrs un nesašķobījies.1Sirmgalvis bija pacēlis savas acis pret debesīm, bet viņa miesu plosīja pletņu cirtieni, asinis plūda zemē, un viņa sāni bija sadragāti. Bet Elāzārs, lepns un drosmīgs, kāds viņš arī patiesībā bija, pat nepakustējās, it kā viņš tiktu mocīts pa miegam.]3Viņam pretim stāvēja saucējs un kliedza: “Pakļaujies ķēniņa pavēlēm!”W'Pēc tam, sasējuši viņa rokas no abām pusēm, tie sita viņu ar pletnēm.fEVispirms viņi sirmgalvi izģērba, bet viņš spēja saglabāt godbijības cienīgu stāju. %Kad Elāzārs tā bija atbildējis uz tirāna ieteikumu, sargi, kas stāvēja apkārt, sagrāba Elāzāru un varmācīgi vilka uz moku rata.&Savā bezgodībā tu vari būt tirāns, bet tu nevari būt kungs pār manu dievbijīgo prātu nedz ar savām runām, nedz darbiem.” w%Pie mūsu tēviem es nonākšu šķīsts, jo esmu bezbailīgs tavā priekšā līdz pat neizbēgamās nāves brīdim.l Q$Un tu neapgānīsi manu cienījamo sirmgalvja muti un manu dzīvi, kas nodzīvota pēc bauslības. 7#un tevi, prāts, kas esi gudrības mīlētājs, es neapkaunošu, un arī tevi, godājamais priestera amats un bauslības zināšana, es neaizliegšu. w"Tu, bauslība, kas mani esi audzinājusi, es tevi nepievilšu, un tu, mans savaldības spēks, es tevi nepiekrāpšu,] 3!Es neraudu par savu vecumu tik ļoti, lai atļautos pārkāpt tēvutēvu bauslību.S Tādēļ sagatavo savus moku ratus un jo spēcīgāk uzpūt uguns liesmu!mSEs neesmu nedz tik vecs, nedz gļēvs, lai dievbijības labā nespētu savu prātu saglabāt jaunu.J arī tad ne, ja tu man izdursi acis un dedzināsi manas iekšas.hIEs nenodošu senču svētos zvērestus, ar kuriem tie apliecināja turēšanos pie bauslības,8kBet tev nekādi neizdosies pasmieties par mani.)Tirāniska rīcība ir ne tikai piespiest mūs pārkāpt bauslību, bet arī, liekot mums ēst gaļu, kas mums ir pretīgi, smieties par mums. 9Viņš licis mums ēst to, kas ir visvairāk piemērots mūsu dzīvībai, bet aizliedzis baudīt tādus gaļas ēdienus, kas ir pilnīgi pretējs tam.DTādēļ mēs neēdam mums neatļautos gaļas ēdienus. Mēs ticam, ka Dievs ir šo bauslību iedibinājis, un mēs zinām, ka pasaules Radītājs ir mums labvēlīgs bauslības devējs.3tā māca mums taisnīgumu, tā ka pret visiem izturamies vienlīdzīgi, un tā māca dievbijību, lai mēs godībā godātu vienīgo esošo Dievu.;oBet tā māca mums saprātīgu savaldību, tā ka spējam valdīt pār visām baudām un iekāri, un tā māca vingrināt drosmi, lai mēs labprātīgi panesam visas grūtības,^~5Tu izsmej mūsu filozofiju, it kā mēs, pēc tās dzīvodami, nedzīvotu prātīgi.=}utādēļ ka abos gadījumos ir pārkāpta bauslība.B|jo grēkiem mazās un lielās lietās ir vienāds spēks,^{5Neuzskati, ka tā mums ir niecīga apgrēcība – ēst neatļautos gaļas ēdienus,Hz Un, ja arī mūsu bauslība pēc patiesības nebūtu dievišķa, kā tu to uzskati, tomēr mēs to atzīstam par dievišķu, un tādēļ mums nav iespējams atņemt mūsu dievbijības slavu.Ty!Tādēļ mēs uzskatām par pareizu nepārkāpt bauslību nekādā veidā.$xA“Mēs, Antioh, vadot dzīvi, pakļaujamies Dieva bauslībai un uzskatām, ka neviena nepieciešamība nav spēcīgāka par mūsu paklausību bauslībai.;wqSaņēmis atļauju runāt, viņš sāka savu runu:`v9Kad nu tirāns tā bija izteicis savu mudinājumu ēst gaļu, vārdu lūdza Elāzārs.)uK Apdomā, ja vien ir kāds spēks, kas pārrauga jūsu dievticību, tev tiks piedota bauslības neievērošana, kas notikusi piespiedu neizbēgamības dēļ.”ptY Vai, izrādīdams man godu par cilvēkmīlestības pilno ieteikumu, tu neapžēlosies par savu vecumu?esC Vai tu nepamodīsies no tās jūsu tukšvārdīgās filozofijas un nepatrieksi savu nenopietno spriedelēšanu un vai, atguvis saprašanu, kas ir tava vecuma cienīga, nesāksi filozofēt par to, kas ir patiesi derīgs?'rG Bet tu, man šķiet, rīkosies vēl nesaprātīgāk, ja turēsies pie tukšiem uzskatiem par to, kas ir patiess, un vēl noniecināsi mani pats sev par sodu.q3 Ir taču nesaprātīgi nebaudīt to, kas ir patīkams un nav apkaunojošs, un ir netaisnīgi novērsties no tiem patīkamiem labumiem, ko dod daba.hpIKādēļ gan jūs šī dzīvnieka gaļas ēšanu nicināt, ja daba mums to vēlīgi ir devusi?6oeMan ir kauns tava vecuma un sirmās galvas priekšā. Lai gan tu esi sirms jau tik ilgu laiku, man šķiet, ka tu neesi gudrs, turēdamies pie jūdu dievticības paražām.unc“Sirmgalvi, pirms sāku tevi spīdzināt, es tev tomēr dotu padomu ēst cūkgaļu, lai tu tiktu glābts.+mQViņu ieraudzījis, Antiohs teica:l)Sagūstīti bija daudzi. Viens no viņiem, vārdā Elāzārs, bija pirmais, kas tika vests tirāna priekšā. Viņš bija no priesteru dzimtas, audzināts bauslības garā un, būdams jau krietni gados, daudziem tiem, kas bija ap tirānu, sava vecuma dēļ labi zināms.^k5Tos, kas negribēja baudīt nešķīsto ēdienu, viņš lika saplosīt uz moku rata.%jCViņš lika savai sardzei sagrābt jūdus un pa vienam vilkt šeit priekšā, un piespiest viņus ēst cūkgaļu un elkdieviem upurējamo dzīvnieku gaļu.%i ETirāns Antiohs sēdēja priekšā kopā ar saviem padomdevējiem kādā augstākā vietā, apkārt ielokā bija sastājušies karavīri pilnā bruņojumā.]h3un ka pret visiem viņa noteikumiem tauta izturējās ar nicinājumu, viņš pats mēģināja ikvienu no tautas ar spīdzināšanām piespiest ēst nešķīstu barību un zvērēt atteikšanos no jūdu ticības.'gGpat tiktāl, ka arī sievietes lika apgraizīt savus bērnus, lai gan jau iepriekš zināja, ka par to viņas tiks nomestas no klints ar visiem bērniem, –=fsBet, tā kā ar saviem rīkojumiem viņš nekādi nespēja iznīcināt tautas paklausību bauslības labajiem likumiem un redzēja, ka visi viņa draudi un sodi ir bez spēka, –eIzpostījis jeruzālemiešu zemi, viņš izdeva rīkojumu sodīt ar nāvi ikvienu, kas izrādīsies dzīvojam pēc sentēvu bauslības._d7Tajā laikā viņš karoja pret Ēģiptes Ptolemaju. Padzirdējis, ka izplatās baumas par viņa nāvi un ka jeruzālemieši par to ļoti priecājas, viņš steidzīgi pameta Ēģipti un devās karā pret viņiem.ac;Dieva taisnība sadusmojās par to un panāca, ka pats Antiohs sāka karu pret viņiem.b'Tika gan iekārtota sportisko treniņu vieta mūsu dzimtās pilsētas akropolē, toties rūpes par templi bija atstātas pilnīgā novārtā.LaJāsons tiesāja un pārvaldīja tautu pilnīgi pretēji likumiem.W`'Antiohs piešķīra viņam augstā priestera un tautas pārvaldītāja amatu._wTas bija apsolījis Antioham katru gadu dot trīs tūkstoš seši simti talantus, ja viņš tam piešķirs šo amatu,r^]Viņš atcēla Oniju no augstā priestera amata un šajā amatā iecēla Jāsonu, iepriekšējā brāli.]Kad ķēniņš Seleiks nomira, viņa vietā varu pārņēma viņa dēls Antiohs Epifans, augstprātīgs un bīstams vīrs.x\iUn Apollonijs, neticamā kārtā izglābies, devās prom, lai paziņotu ķēniņam, kas ar viņu bija noticis.[ Šo vārdu aizkustināts, augstais priesteris Onija, kaut arī būdams visai piesardzīgs, tomēr aizlūdza par Apolloniju, lai tikai ķēniņš Seleiks neuzskatītu, ka Apollonijs ir nogalināts aiz cilvēku ļaunprātības, nevis pēc Dieva tiesas.IZ  Viņš atzina, ka ir izdarījis grēka darbu, par ko pelnījis nāvi, bet, ja tiks izglābts, viņš solīja, tad visiem cilvēkiem skandēs slavas dziesmas par svētās vietas svētlaimību.dYA Puspamirumā nokritis uz ceļiem tajā tempļa vietā, kas visiem bija pieejama, Apollonijs izstiepa rokas pret debesīm un asarām acīs vērsās pie jūdiem, lai tie aizlūdz par viņu un pielabina debesu karaspēku.EX Kad Apollonijs kopā ar bruņotiem karavīriem tomēr devās sagrābt naudu, no debesīm parādījās jātnieki zirgos, spožās bruņās, iedvesdami viņiem lielas bailes un drebēšanu.pWY Priesteri kopā ar sievām un bērniem templī lūdza Dievu pasargāt svēto vietu no nonicināšanas.7ViDraudēdams Apollonijs tomēr gāja uz templi.IU Tauta ar sašutumu uzņēma šos vārdus, jo uzskatīja, ka būtu drausmīgi, ja tie, kas uzticējuši savu naudu templim glabāšanai, to zaudētu. Ikviens centās to aizkavēt, kā varēja. T Ieradies šeit, viņš teica, ka nākot šurp, paklausīdams ķēniņa pavēlei paņemt no dārgumu krātuves personisko naudu.SIeguvis ķēniņa atbalstu, viņš steidzīgi ar smagā bruņojuma karaspēku līdz ar nolādēto Simonu devās pret mūsu dzimto zemi. RTo uzzinājis, Apollonijs uzslavēja Simona rūpes par ķēniņu un, aizgājis pie Seleika, pastāstīja par naudas bagātībām.yQk“Būdams labvēlīgs ķēniņa lietai, es nāku, lai ziņotu, ka Jeruzālemes dārgumu krātuvēs ir daudzi tūkstoši personisko naudas līdzekļu, kuriem nav sakara ar kalpošanu templī, un šī nauda pienākas ķēniņam Seleikam.”xPiKad viņš ieradās pie Apollonija, Sīrijas, Foinīkijas un Kilikijas militārā pārvaldnieka, viņš teica:#O AKāds Simons, darbodamies pret Oniju, kas bija labs un krietns vīrs un kam toreiz bija piešķirts augstā priestera amats uz mūžu, visādi centās viņu apmelot. Kad Simonam neizdevās pārliecināt tautu nostāties pret Oniju, viņš devās prom kā bēglis, nododams tēvzemi.zNmTomēr daži, būdami nemierā ar valdošo vienprātību, daudzos un dažādos veidos radīja nelaimes un postu.aM;Bija laiks, kad, labiem likumiem klausīdami, mūsu tēvi dzīvoja dziļā mierā un labklājībā, arī Āzijas ķēniņš Seleiks Nikanors deva viņiem naudu tempļa kalpošanai un atzina arī viņu dzīves veidu.XL)Tagad pienācis īstais brīdis pievērsties izklāstam par savaldīgu prātu.KPrāts spēj pieveikt ķermeņa sāpes arī tad, ja tās ir pārmērīgas, un ar savu krietnumu spēj noniecināt visas kaislību varas. JJo prāts ar savaldību ir spējīgs uzvarēt kaislību radītās nepieciešamības un apdzēst dzelkšņaini svelošās liesmas.wIgTādēļ, iekārei pretim nostādījis prāta apsvērumus, viņš šo dzērienu izlēja kā ziedojumu Dievam.,HQLai gan ķēniņš dega slāpēs, viņš ar prātu apsvēra, ka tas viņa dvēselei ir ārkārtīgi bīstami – baudīt dzērienu, kas ir līdzvērtīgs asinīm.VG%Sameklējuši viņi bezbailīgi pasmēla no tā ūdeni un atnesa ķēniņam.uFc Palikuši nemanīti vārtu torņu sargiem, viņi izgāja cauri visai ienaidnieku nometnei, meklējot avotu.jEM Kad viņa kaujas sargi izrādīja sašutumu par tādu iekāri, divi jauni braši karavīri, juzdami bijību pret ķēniņa iekāri, ietērpās pilnā bruņojumā un, paņēmuši krūku, pārrāpās pāri ienaidnieku grāvim.kDO Viņu degoši mocīja kaut kāda neizskaidrojama iekāre pēc ūdens, kas bija ienaidnieku pusē.Cy bet ķēniņš cieta stipras slāpes. Lai gan bija bezgala daudz avotu, viņš nespēja ar tiem remdēt savas slāpes.=Bu Visi pārējie bija devušies uz vakariņu maltīti,%ACiestājoties vakaram, viņš, galīgi pārguris un sviedrus liedams, atnāca uz ķēniņa telti; ap to nometnē bija apmeties viss mūsu senču karaspēks.y@kKad Dāvids visu dienu bija uzbrucis svešiniekiem un kopā ar saviem karavīriem daudzus no tiem nogalinājis,M?Skaidrāk to pamatot var ar stāstu par ķēniņa Dāvida slāpēm.b>=Prāts nav tas, kurš izrauj kaislības ar visām saknēm, bet ir cīnītājs pret tām.}=sNegantību, kas ir mūsos, neviens nespēj izraut, bet prāts var būt sabiedrotais, lai mēs nesaliektos zem tās.m<SNeviens nevar no jūsu dvēseles izraut dusmas, bet ir iespējams, ka dusmās prāts nāk palīgā.u;cIekāri, kas ir mūsos, neviens nespēj izraut ar saknēm, bet prāts var nepieļaut kļūt par tās vergu.: Šāds iebildums ir vienkārši smieklīgs, jo skaidri redzams, ka prāts valda nevis pār paša kaislībām, bet pār ķermeniskajām.9Kāds varētu teikt: “Bet kā gan prāts nevalda pār aizmirstību un nezināšanu, ja tas ir kungs pār kaislībām?”!8;Viņš tam deva bauslību, lai, pēc tās vadīdamies, tas valdītu pār ķēniņvalsti, kurai lemts būt savaldīgai, taisnīgai, labai un drosmīgai.Y7+Tomēr tronī viņš iecēla prātu, kā svētu vadoni noliekot to pāri visam.X6)Kad Dievs radīja cilvēku, viņš iedēstīja viņā kaislības un noslieces.V5%Ja prāts nebūtu spējīgs valdīt pār dusmām, viņš tā nebūtu teicis.L4Tādēļ arī mūsu visgudrais tēvs Jēkabs apsūdzēja tos, kas kopā ar Simonu un Levī noslaktēja visu Sikimitas tautu, nerīkodamies saskaņā ar prātu: “Nolādētas ir viņu dusmas!”3#Kā jau es teicu, prāts, kuram piemīt savaldība, spēj iespaidot jūtas uz labu, dažas kaislības mainīt, citas padarīt nespēcīgas.2-Kad Mozus bija sadusmojies uz Dātānu un Abīrāmu, viņš dusmās pret viņiem neko neizdarīja, bet ar prātu viņš savas dusmas savaldīja.~1uVisas šīs kaitīgās kaislības prāta savaldība atgrūž, tāpat arī dusmas, jo prāts ir kungs arī pār tām.0%Izrādās, ka prāts valda arī pār spēcīgākām kaislībām, kā varaskāre, tukša lielība, dižošanās, iedomība un ļaunprātība./wNeuzskatiet par neticamu arī to, ka, ievērojot bauslību, prāts var pieveikt pat naidu – kultivētus kokus, kaut arī tie ir ienaidnieku, neizcērt, manta, kas pieder ienaidniekam, tiek sargāta no izlaupīšanas un kritušie tiek savākti.. Bauslība ir kungs arī pār draugu tuvajām attiecībām – ja kāds draugs rīkojas nekrietni, viņš saņem pārmetumus.Z-- Un arī pār mīlestību pret bērniem – par pārkāpumiem viņi tiek sodīti.},s Tā valda arī pār mīlestību pret laulāto draudzeni – ja sieva pārkāpj bauslību, viņa saņem pārmetumus.l+Q Un bauslība valda arī pār attieksmi pret vecākiem – vecāku dēļ nedrīkst nodot krietnumu.n*U Ja kāds ir skops, bauslība caur prātu valda pār viņu neuzlasīt pēdējo vārpu un nenoraut vīnogulājam pēdējo ķekaru. Arī vēl daudzas citas lietas palīdz nākt pie atziņas, ka prāts ir valdnieks pār kaislībām.k)OJa kāds savā dzīvē vadās pēc bauslības, tad viņš, kaut arī būdams naudaskārs, piespiež sevi veidot savu raksturu: aizdot naudu trūcīgajiem bez peļņas procentiem un atcelt parādu, kad pienāk septītais gads.m(STā tas ir, kad kaislības ir šķērslis taisnīgumam. Kā gan var notikt, ka tas, kurš parasti bijis izlepis, rijīgs un dzērājs, audzināšanas ceļā pārmainās? Vai tad nav skaidrs, ka kungs pār kaislībām ir prāts?$'ATā kā neiekārot mums pavēl bauslība, es vēl jo vairāk gribētu jūs pārliecināt par to, ka prāts ir tas, kas spēj būt noteicējs pār iekāri.j&MBauslība saka: “Neiekāro sava tuvākā sievu un neko no tā, kas pieder tavam tuvākajam.”h%IŠķiet, prāts valda ne tikai pār baudas kaislības dzēlieniem, bet arī pār visu iekāri.n$UBūdams jauns un plaukstošos gados, viņš ar prātu spēja padarīt nespēcīgu kaislību dzeloni.t#aPar to jau arī tiek cildināta Jāzepa savaldība, ka ar domas spēku viņš pārspēja baudas kaislību.s" aTad kāds gan tur brīnums, ja dvēseles iekāre pēc skaistuma klātesamības tiek padarīta nespēcīga?x! k#Prāta savaldība attur un atsit atpakaļ visas jutekliskās tieksmes, prāts iegrožo visas ķermeņa ierosas.R  "Tātad, kārodami ēdienā baudīt dzīvniekus, kas mīt ūdenī, putnus, četrkājainos un visus tos dzīvniekus, ko mums bauslība aizliedz, mēs tomēr spējam atturēties prāta valdīšanas dēļ.\ 3!Jo kā gan citādi varētu būt tā, ka, vilināti ar aizliegto barību, mēs tomēr novēršamies no baudas, ko tā spēj dot? Vai gan ne tādēļ, ka prāts spēj valdīt pār tieksmēm? Vismaz es tā domāju.q ] Dažas iekāres ir dvēseliskas, dažas – ķermeniskas, un izrādās, prāts spēj valdīt pār abām.6 iSavaldība tātad ir valdīšana pār iekāri.E Jo prāts vada uz krietnumu, bet pār kaislībām tas ir neierobežots valdnieks. Ievērojiet vispirms – kad ir kādi šķēršļi savaldībai, tad prāts ir tas, kas savalda kaislības. Katru no tām vislielais zemkopis prāts aprušina, apcērp, aprasina un visādi apūdeņo, tā izkopdams rakstura paradumus un jūtas.f GBauda un ciešanas ir kā divi stādi gan ķermenī, gan dvēselē, un tiem ir daudz atvašu.J Pret ķermeni – kā rijīgums, nesātība un izlepums ēšanā.} udvēselē tā izpaužas kā augstprātība, naudaskāre un slavaskāre, kā tieksme būt pārākam un kā zemiskums.o YBauda ir saistīta arī ar samaitātu raksturu, tai piemīt visdaudzveidīgākās kaislību izpausmes:i MDusmas – kā to katrs pats varētu būt pamanījis – ir kopīgas gan baudai, gan ciešanām.? {pirms ciešanām ir bailes, pēc ciešanām – bēdas.J pirms baudas ir iekāre, līdz ar baudas iestāšanos – prieks;C Gan baudai, gan ciešanām nāk līdzi daudzas kaislības:l SKaislību dabas ir divas: bauda un ciešanas. Kā viena, tā otra attiecas uz ķermeni un dvēseli.n WVissvarīgākā no visiem gudrības veidiem ir saprašana, kuras dēļ prāts valda pār kaislībām.J Gudrības veidi ir saprašana, taisnīgums, drosme un savaldība.  Tā balstās likumu audzināšanā, tai pateicoties, mēs dievišķo mācāmies godbijībā un cilvēcisko – pēc tā noderīguma.S !Bet gudrība ir dievišķo un cilvēcisko lietu un to cēloņu zināšana.i  MPrāts ir spriestspēja, kas ar pareizi ievirzītu domāšanu dod priekšroku gudrības dzīvei.  3Mums jāizšķir, kas ir prāts un kas ir kaislības, un cik dažādos veidos kaislības parādās, un vai visos gadījumos pār tām valda prāts.r  _ Tātad tas, ko mēs mēģinām izpētīt, ir – vai prāts spēj neierobežoti valdīt pār kaislībām./  Y Bet par to būs izdevība runāt vēlāk. Es sākšu, kā parasts, ar pamatatzinumiem un tad pievērsīšos izklāstam par viņiem, teikdams slavu visgudrajam Dievam.l  S Visu cilvēku, arī pašu mocītāju apbrīnoti par drosmi un izturību, viņi kļuva par tiem, kas, ar savu izturību uzvarējuši tirānu, iznīcināja pār tautu valdošo tirāniju un tādējādi attīrīja savu dzimto zemi.< s Izmantojot šo gadījumu, es gribu slavēt par krietnumu šos septiņus brāļus, kas toreiz mira kopā ar savu māti; iemantotā goda dēļ es viņus uzskatu par svētlaimīgiem.p [ Viņi visi, nicinādami ciešanas līdz pat nāvei, pierādīja, ka prāts ir pārāks par kaislībām.: obet daudz labāk es to varēšu parādīt, atklājot to cilvēku vīrišķīgo drosmi, kas miruši par krietnumu; tādi bija Elāzārs, slavenie septiņi brāļi un viņu māte. Arī vēl ar daudziem citiem piemēriem es varētu jums parādīt, ka prāts ir neierobežots valdnieks pār kaislībām,A }jo prāts valda ne jau pār savām kaislībām, bet pār tām, kas ir pretējas taisnīgumam, drosmei un savaldībai – un ne jau tā, ka tās iznīcina, bet gan nepiekāpjoties tām.0 [Bet kā gan tā? – daži varētu jautāt. Ja prāts valda pār kaislībām, vai pār aizmirstību un nezināšanu tas nav kungs? Tas, ko viņi pasaka, ir smieklīgi,Y -tad tas pierāda sevi kā spējīgu valdīt arī pār visu to, kas ir šķērslis taisnīgumam, piemēram, negants raksturs, un arī pār jūtām, kas ir kavēklis drosmei, proti, dusmas, bailes un ciešanas.  Ja prāts izrādās spējīgs savaldīt tās kaislības, kas ir šķērslis savaldībai, proti, nesātīgu rijību un iekāres,G  Jo šāda jautājuma izklāsts ir nepieciešams ikvienam, kas tiecas pēc zināšanām, turklāt tas sevī ietver visaugstākās tikumības – ar to es domāju saprašanas – slavinājumu.X -Es piedāvāju jums izklāstu par visnotaļ filozofisku jautājumu – vai dievbijīgs prāts spēj valdīt pār kaislībām? Tādēļ es darīšu pareizi, ja ieteikšu jums nopietni pievērsties filozofijai.H~ Lai slavēts Israēla Glābējs uz mūžīgiem laikiem! Āmen.>}uUn visi pēc saraksta dabūja atpakaļ visu savu mantu, tā ka tie, kuriem kas bija, milzu bailēs atdeva to viņiem, jo diženais Dievs radīja viņu glābiņam dižu labvēlību. |9Ar slavu un iedvestajām bailēm viņi, neviena netraucēti, savos apgabalos bija iemantojuši daudz lielāku varu pret ienaidniekiem nekā iepriekš.{Un, svētījuši tās, dzīrošanas vietā uzceļot piemiņas stabu un ierīkojot lūgšanu vietu, viņi devās projām neskarti, brīvi, bezgala priecīgi un ķēniņa pavēles aizsargāti pa sauszemes, jūras un upes ceļiem katrs uz savu mājvietu.z}Dziļā pateicībā par mierīgu ceļojumu viņi nolēma tur pavadīt priekpilnas dienas visu savu uzturēšanās laiku.yyjūdi rīkoja dzīres par izglābšanos, jo ķēniņš bija tiem dāsni piešķīris visu atceļam uz katra mājvietu.x+Nonākuši Ptolemaīdā, vietā, kuru tās īpašību dēļ sauc par rožnesi un kur kuģi pēc viņu vēlmes viņus gaidīja septiņas dienas,@wyBet paši, kas Dievu turējuši līdz savai nāvei un guvuši pilnīgas izglābšanās prieku, devās prom no pilsētas, rotājušies daždažādiem smaržīgiem vainagiem, ar prieku un izsaucieniem daudzvārdīgās slavinājumu dziesmās pateikdamies savam tēvutēvu Dievam, mūžīgajam Israēla Glābējam.vTajā dienā viņi nogalināja vairāk nekā trīs simti vīru un līksmoja priekā, ka iznīdējuši nešķīstus ļaudis.xuiTā nu, ikvienu atkritušu cilts brāli ceļā sastopot, viņi to notvēra un nogalināja par piemēru citiem.t Tad, vareni uzteikuši viņu, kā tas pieklājas, jūdu priesteri un viss pūlis uzsauca alleluja un priecīgi devās prom._s7 Un ķēniņš atzina viņus sakām taisnību un atbalstīja, atļaujot Dieva bauslības pārkāpējus netraucēti nīcināt visās viņa valsts malās bez jebkādas pieteikšanas ķēniņam vai viņa uzraudzības.{ro Viņi skaidroja, ka vēdera dēļ Dieva prātu noniecinājušie arī ķēniņa nodomiem nekad nebūs labvēlīgi.oqW Saņēmuši šo vēstījumu, jūdi tomēr nesteidzās tūdaļ doties atceļā, bet uzrunāja ķēniņu, ka tiem no jūdu cilts, kuri labprātīgi nonicinājuši svēto Dievu un Dieva bauslību, jāsaņem no viņiem pelnīts sods.p Jo ziniet, ja mēs sāksim ko ļaunu un nekrietnu pret viņiem vai kaitēsim tiem visiem, tad mums arvien un it visā neizbēgami būs klātesošs tiesātājs – ne parasts cilvēks, bet gan visas varas Valdītājs, augstais Dievs. Palieciet veseli!”o#un visiem un katram pavēlējām atgriezties savā mājvietā, un lai neviens nekur viņiem turpmāk nekaitē un neko nepamatoti nepārmet.n7kā arī ņemot vērā viņu pārliecinoši draudzīgo labdabību pret mums un mūsu senčiem, mēs taisnīgi atbrīvojām viņus no jebkādas vainasdmABet mēs mūsu labestīgās attieksmes dēļ pret visiem ļaudīm to bargi aizliedzām un tūlīt dāvājām viņiem dzīvību; uzzinājuši, ka Dievs debesīs pārrauga jūdus kā tēvs dēlus un ir visā palīdzīgs,OlUn tie arī atveda jūdus, mocītus kā vergus vai sazvērniekus, bez jebkādas izvērtēšanas un pārbaudīšanas viņi centās tos pazudināt, iznīdējot mežonīgāk nekā skitu nežēlībās. k tie skaidroja, ka mēs nekad nebūsim drošībā, kamēr tā netiks izdarīts, jo jūdiem uz visām tautām esot nelabs prāts.Aj{Daži mūsu draugi savas ļaunās dabas dēļ visai bieži uzstājīgi pārliecināja mūs sasaukt visas ķēniņvalsts jūdus un tos nomocīt ar nodevējiem pieņemtiem soda veidiem;}isArī paši esam sveiki un mūsu bērni tāpat, jo mūsu nodomus piepilda varenais Dievs, kā to esam vēlējušies.h y“Ķēniņš Ptolemajs Filopators Ēģiptes varasvīriem un visām amatpersonām vēl būt sveicinātiem un veseliem."g=)Un valdnieks, piekritis viņiem, augstsirdīgi uzrakstīja par jūdiem vēstījumu ar parakstu visiem pilsētas varasvīriem, un tam bija šāds saturs: f (Jūdi pilnā ķēniņa apgādībā līksmojās līdz četrpadsmitajai dienai, kad tikās ar viņu un lūdza atlaist tos mājās.heI'kurās Visuvaldītājs dižā slavā rādīja savu žēlastību, viņus neskartus izglābdams.~du&Jūdu pierakstīšana ilga četrdesmit dienas – no divdesmit piektās pahona mēneša dienas līdz ceturtajai epifa mēneša dienai, viņu iznīcināšanu bija nolikuši no epifa mēneša piektās līdz septītajai dienai – trijās dienās,[c/%Viņi satikās ar ķēniņu un lūdza atļauju atgriezties savās dzīvesvietās.Xb)$Un viņi iedibināja kopīgu paražu visās jūdu dzīvesvietās paaudžu paaudzēs minētās dienas vadīt priekā un nevis izēšanās un dzeršanas dēļ, bet pateicībā par Dieva sniegto izglābšanos.a#Tikmēr jūdi, kā jau teicām, bija sākuši dziedāt un svinēdami vadīja laiku, līksmi slavējot un skandējot psalmus.e`C"Tad nu tie, kas agrāk jūdus bija lēmuši bojāejai un ka putni tos apgānītu, un ar prieku tos pierakstījuši, tagad dziļās vaimanās gremdējās kaunā un, slavu zaudējuši, dzēsa sevī ugunīgo pārdrošību.._U!Tāpat arī ķēniņš sarīkoja krietnas dzīres tam par godu un nepārtraukti raidīja uz debesīm bagātīgus atzinības vārdus par viņu brīnumaino glābiņu.}^s Pārtraukuši asaraino dziedāšanu, viņi sāka senču dziesmu un slavēja glābēju un brīnumu radītāju Dievu.s]_Tad agrāk nicinātie un peklei tuvu bijušie vai gandrīz jau tajā nokāpušie, no skarbas un nožēlojamas nāves izglābtie, katru dienu svinēja priekpilnas dzīres vietā, kas reiz bija domāta kā viņu kaps un pazudināšana. x~'}}!||D{{zmyyzxxxwzw2vu>==<<;;;:998887966b6 544O322x211m10m//]..9--&,, ++o*)))((\''&F%%$##&"!y p Ec_G)?x[Xt ?  m >:B>exhI tā arī tu, kad no visām pusēm virsū šļācās ciešanu bangas un pūta spēcīgi vēji, kā bauslības sargs, turēdamās drosmīgi savu dēlu ciešanās, tu, aizstāvot dievbijību, izturēji visas negaisa brāzmas.eCTāpat kā Noas šķirsts, pasaules grēku plūdos nesdams pasauli, spēja izturēt bangas,lQSavā stiprumā tu esi varenāka par vīriešu dzimumu un izturībā vīrišķīgāka par vīriem.Ak, tautas māte, bauslības taisnīgā atriebēja un dievbijības aizstāve, tu savā iekšējā cīņā esi uzvaras balvas ieguvēja.jMbet, paturējusi atmiņā dievbijīgā Ābrahāma izturību, viņa balsoja kā Ābrahāma meita.W'viņa neizvēlējās balsot par savu septiņu dēlu glābšanu uz īsu laiku,dAtad, pastāvot divām iespējām balsot vai nu par bērnu nāvi, vai par viņu glābšanu,`9Kad viņai gluži kā padomē bija jāizvēlas, par ko atdot savu balsi, un kad viņa redzēja savā dvēselē ietekmīgus padomdevējus – dabu, dzimtu, mīlestību pret bērniem un moku rīkus pret bērniem –,*MLai gan viņa redzēja visu savu septiņu bērnu bojāeju un daudzās un dažādās spīdzināšanas, viņa to visu pārvarēja, ticībā paļaudamās uz Dievu.1Bet dievbijīgais prāts, kas viņas sirdi ciešanās padarīja vīrišķīgu, deva spēku tajā brīdī atteikties no mīlestības pret bērniem.  Cik briesmīgi un cik daudz bija moku ratu un dedzināšanas rīku, ar kuriem spīdzināto dēlu māte toreiz tika spīdzināta!q [Nedz sirēnu, nedz gulbju dziesmas tā nevilina klausītājus kā bērnu balsis, kas mokās sauc māti.* MRedzēdama, kā viena bērna miesas tiek dedzinātas uz otra bērna miesām, kā nocirstās rokas un norautās galvas āda tiek mesta cita uz citas un līķi sakrauti kaudzē cits uz cita, un redzēdama, cik daudz ļaužu šajā vietā noskatās tavu bērnu mocībās, tu nesāki raudāt. Tu ne reizi nevaimanāji, kad raudzījies savu dēlu mokās izvalbītajās acīs un nāsīs, kas liecināja par nāves tuvošanos.? wTevi nesatricināja pirmdzimtā pēdējais elpas vilciens, nedz arī otrais dēls, kas mokās vērsa savus skatienus uz tevi, nelaimīgo, nedz trešais, izdvašodams savu dzīvību.NTu, vienīgā sieviete, kas dzemdējusi tādu dievbijības pilnību!{oAk, māte, tu, kas tajā brīdī tiki pārbaudīta ar daudz smagākām ciešanām nekā toreiz dzemdību sāpēs!'GViņa redzēja, kā bērnu miesas sadeg ugunīs, kā roku un kāju pirksti tiek izmētāti pa zemi un kā galvas āda līdz pat zodam pārvēršas par masku.{Redzēdama, kā pa vienam tiek mocīts un dedzināts katrs viņas bērns, šī māte neatkāpās no savas dievbijības.*M Ak, svētā daba, vecāku mīlestības jūtas pret bērniem un pieķeršanās tiem, bērnu izauklēšana un neremdināmās ciešanas, kas jāpārdzīvo mātēm!w Taisni otrādi, šī māte mudināja gan katru bērnu atsevišķi, gan visus kopā pieņemt nāvi dievbijības dēļ.*M Lai gan ir tik daudz apstākļu, kas māti bērnu mīlestībā rosina uz līdzjūtību, ne reizi daudzās un dažādās mocības nespēja grozīt viņas prātu.-S Viņi bija taisnīgi, saprātīgi, drosmīgi, cēli un tik ļoti mīlēja cits citu un māti, ka paklausīja tai un nosargāja bauslības likumus līdz pat nāvei. Taču daudz lielāku mīlestību pret saviem dēliem viņa juta viņu krietnuma dēļ un tādēļ, ka viņi bija paklausīgi bauslībai.hIUn tomēr aiz bijības pret Dievu viņa nonicināja iespēju uz neilgu laiku izglābt bērnus.g~GIkreiz ciezdama dzemdību sāpes, viņa neizbēgami iemantoja šo spēju būt līdzcietīgai.-}SVairāk nekā citas mātes savus bērnus mīlēja šo septiņu bērnu māte, jo septiņkārtīga grūtniecība viņā dabiski ieaudzēja mīlestību pret bērniem.m|STā kā mātes ir vājākas un ir daudz dzemdējušas, viņu mīlestība pret bērniem ir lielāka.{)Kādiem vārdiem lai es izsaku vecāku mīlestības jūtas pret bērniem? Bērna raksturā mēs iezīmējam apbrīnojamu dvēseles un ārējā izskata līdzību, jo sevišķi tas attiecas uz mātēm, jo tās, sāpēs dzemdējušas, ir vairāk līdzjūtīgas nekā tēvi.~zuviņa ar lielāku mīlestību pieķērās dievbijībai, kas izglābj mūžīgai dzīvošanai pēc Dieva apsolījuma.yKad mātei bija divas iespējas – vai nu saglabāt dievbijību, vai uz laiku izglābt bērnus, paļaujoties ķēniņa solījumiem, –x Ak, šo bērnu prāts, kas biji kā tirāns pār kaislībām! Ak, dievbijība, kas mātei biji vairāk vēlama nekā bērni!wBet jaunekļu māte, lai gan juzdama līdzi saviem bērniem, tomēr palika nesatricināma; savā garā viņa līdzinājās Ābrahāmam.Lvja pat bites ap to laiku, kad viņas veido šūnas, atvaira ikvienu, kas tuvojas, un tos, kas uzdrošinās pienākt viņu mazuļiem, sit gluži kā ar dzelzs dzelksni un aizstāvas līdz nāvei.u{Bet kāda vajadzība līdzjūtību pret saviem bērniem pierādīt ar piemēriem par būtnēm, kurām nav runas spēju,ltQBet, ja viņi nespēj aizkavēt kāda tuvošanos, viņi savas sāpes un mīlestību pret saviem mazuļiem izrāda, lidodami un riņķodami tiem apkārt un kliegdami savā putnu balsī; viņi cenšas tiem palīdzēt, kā spēj.s3bet citi vij ligzdas un izperina savus mazuļus kalnu virsotnēs, gravu nogāzēs un koku paēnās vai galotnēs un neļauj nevienam tiem tuvoties.[r/putni, kas ir pieradināti, aizsargā savus mazuļus, paslēpjot tos zem jumtiem,qArī tās dzīvās būtnes, kurām nav runas spēju, jūt tādu pašu līdzjūtību un mīlestību pret saviem mazuļiem kā cilvēks:ypk Ieskatieties, cik sarežģīta ir mātes mīlestība pret bērniem, kas visu pārdzīvo līdz sirds dziļumiem._o7 jo šo jaunekļu māte ar izturību panesa katra atsevišķā bērna spīdzināšanu.-nS Nebrīnieties, ka šo vīru prāts guva virsroku mocībās, ja jau pat sievietes saprāts spēja ar nicinājumu izturēties pret vēl daudzveidīgākām mocībām,m Kas gan vēl varētu sagādāt mokošākas sāpes par to? Jo uguns spēks ir griezīgs un spējš, tas ātri saplosīja viņu ķermeņus.l Mēs tagad, klausoties par šo jaunekļu mocībām, šausmās nodrebam. Bet viņi ne tikai to visu redzēja un ne tikai dzirdēja tur skanošos draudu vārdus, bet paši to visu izcieta un izturēja un vēl tādas sāpes, kādas sagādāja spīdzināšana ar uguni.mkStā šie septiņi jaunekļi kā kora aplī ieslēdza spīdzināšanu šausmas un tās iznīcināja.jAk, vissvētais vienprātīgo brāļu septiņnieks! Tāpat kā pasaules radīšanas septiņas dienas ietver savā lokā dievbijību,]i3Tāpat kā rokas un kājas saskanīgi kustas, klausot dvēseles vadošajām pavēlēm, tā arī šie svētie jaunekļi, dievbijības, gluži kā nemirstīgās dvēseles, vadīti, devās tās dēļ pretim nāvei.fhEbet visi, gluži kā traukdamies uz nemirstības ceļu, steidzās pretim moku pilnai nāvei.Zg-Neviens no septiņiem jaunekļiem nebija gļēvs un nenobijās nāves priekšā,_f7Ak, cik svēta un vienota saskaņā bija septiņu brāļu vienprātība dievbijībā!ae;Ak, prāts, kas ir ķēnišķāks par ķēniņiem un brīvāks par brīviem cilvēkiem!d 9Turklāt viņi uzmundrināja cits citu paciest spīdzināšanu, it kā ne tikai sāpes nicinādami, bet pārvarēdami pat brāļu mīlestības jūtas..cU Lai gan viņu daba, tuvā draudzība un raksturu krietnums arvien vairāk nostiprināja brālīgās draudzības jūtas citam pret citu, tomēr dievbijības dēļ viņi spēja ar izturību noraudzīties ikreiz, kad kāds no viņiem tika aizrauts prom, sakropļots un līdz nāvei spīdzināts.vbe tādēļ ka dievbijība, kas viņiem piemita, spēja padarīt viņu savstarpējo mīlestību jo dedzīgāku.aw Viena un tā pati tieksme pēc krietnuma stiprināja viņu labvēlību citam pret citu un savstarpējo vienprātību,^`5 jo viņi bija mācīti vienā un tajā pašā bauslībā, tika radināti pie vieniem un tiem pašiem krietnuma tikumiem un kopīgi audzināti taisnīgai dzīvei; tādēļ viņi vēl jo vairāk cits citu mīlēja. _ Ja tā tiek nostiprināta brāļu savstarpējā mīlestība, tad šie septiņi brāļi juta jo īpašu mīlestību cits pret citu, ^ Viņi aug jo spēcīgāki, tādēļ ka aug kopā un dienas vada kopā, kopīgi tiek audzināti un radināti pie Dieva bauslības.]! Kad pēc vienāda laika viņi tiek dzemdēti, viņi dzer no vieniem un tiem pašiem piena avotiem, tā kopīgi augot brāļu mīlestībā.7\g kur brāļi pavada vienādu laiku un vienādi ilgi aug un veidojas, barojas ar vienām un tām pašām asinīm, un viena un tā pati dzīvība tos iznēsā un izved gaismā.4[a Jums ir labi zināmas brāļu mīlestības jūtas, kuras dievišķā un visgudrā providence ir likusi caur tēviem nonākt pie dēliem un kas izaudzētas mātes klēpī,Z1 Ikreiz, kad kāds no brāļiem tika rauts prom, palikušie teica: “Neliec, brāli, mums kaunēties un nepievil tos brāļus, kas jau miruši!”kYO Ja mēs būsim tā miruši, mūs pieņems Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs un cildinās visi tēvi.”LX Bruņosimies ar dievišķu prātu, kas ir kaislību savaldītājs.zWm Jo tam, kurš pārkāpj Dieva pavēli, priekšā stāv liela dvēseles cīņa un briesmas mūžīgās mocībās.>Vw Nebaidīsimies no tā, kurš domā, ka mūs nogalina.SU Ar gaišu skatienu un lielu paļāvību viņi raudzījās cits uz citu un teica: “Mēs no visas sirds sevi ziedosim Dievam, kas devis mums dzīvību, un savu ķermeni atdosim bauslības sargāšanai.7Tg Vēl cits atgādināja: “Atcerieties, no kurienes jūs esat, atcerieties tēvu, kas bija pacēlis roku pret Īzaku, un to, ka dievbijības dēļ tas spēja to izturēt!”MS Viens teica: “Nebaidies, brāli!” Cits: “Izturies cildeni!”ER Nebūsim gļēvi, kad mums jāpierāda sava dievbijība!”;Qo “Brāļi, mirsim visi kā viens par bauslību! Būsim tādi paši kā tie trīs jaunekļi Asīrijā, kuri ar nicinājumu izturējās pret tādu pašu spīdzināšanu ar uguni!YP+ Nostājušies kopā svētā dievbijības korī, viņi viens otru uzmundrināja:O tāpat šo septiņu jaunekļu taisnais prāts kā septiņi torņi bija nocietinājums dievbijības ostā un uzvarēja kaislību vētras.xNi Gluži kā torņi jūrā, kas, sašķaidot draudīgos viļņus, padara to mierīgu kuģiem, kas iebrauc ostā,$MA Kā gan var neatzīt, ka pareiza domāšana bija tā, kas savaldīja kaislības viņos, kuru prāts nemainījās pat uguns mocību izraisītajās sāpēs?wLg Nevar neredzēt, ka galvenais spēks viņos bija domāšana, jo viņi pieveica gan kaislības, gan ciešanas.rK] Bet tagad, izrādās, tā nav, jo viņi pārvarēja ciešanas ar prātu, kas Dieva priekšā cildināms.J# Ja viņi kā vergi būtu padevušies ciešanām un baudījuši nešķīstu ēdienu, tad mēs teiktu, ka kaislības viņus ir uzvarējušas.'I I Ja jau šie septiņi brāļi līdz pat savai nāvei nicināja ciešanas, tad vienprātīgi ir atzīstams, ka dievbijīgs prāts ir valdnieks pār kaislībām.PH Pēc šīs lūgšanas viņš metās uz nokaitētām pannām un nomira.PG lai viņš atriebjas tev gan šajā dzīvē, gan pēc tavas nāves.”PF Es piesaucu mūsu tēvu Dievu, lai viņš ir žēlīgs mūsu tautai un_E7 “Es nebūšu pārbēdzējs, atsakoties rīkoties tikpat drosmīgi kā mani brāļi.5De Tad, būdams gatavs mirt, viņš vēl teica:XC) Taču viņi, cildenā nāvē nomiruši, ir līdz galam izpildījuši savu godbijīgo kalpošanu Dievam, bet tu rūgti raudāsi, jo esi nogalinājis nevainīgus cīnītājus, kas iestājās par krietnumu.”! Nopriecājušies par to, ko zēns pateica, sargi viņu tūlīt atbrīvoja.u=c viņš iesaucās: “Atbrīvojiet mani no važām, lai es varētu runāt ar ķēniņu un viņa ļaudīm!”Z<- Kad māte bija viņu uzrunājusi jūdu valodā, par to mēs stāstīsim vēlāk,z;m Tā runādams, viņš lika ataicināt arī bērna māti, lai, izrādot žēlastību pret viņu, kas jau tik daudzus dēlus bija zaudējusi, mudinātu viņu pārliecināt pēdējo palikušo dēlu būt paklausīgam un tādējādi izglābties.c:? Bet, ja paklausīsi, tu būsi mans draugs un valdības priekšstāvis ķēniņvalstī.”c9? Arī tu, ja nepaklausīsi, nežēlīgi tiksi spīdzināts un priekšlaikus aiziesi bojā.8y “Tu redzi, kādu galu piedzīvoja tavu brāļu neprātība. Nepaklausības dēļ viņi mocībās ir dabūjuši galu.7w Lai gan pārējie brāļi tirānam bija teikuši nežēlīgi ļaunus vārdus, tomēr par jaunāko viņu pārņēma žēlums. Redzēdams, ka viņam jau tiek uzliktas važas, viņš aicināja to pienākt tuvāk un mēģināja pierunāt, sacīdams:u6 e Kad arī šis, iemests katlā, svētlaimīgā nāvē nomira, priekšā nostājās septītais, visjaunākais.5{ Mūsu sargi, kas stāv mums apkārt, sargā nevis tirānu, bet Dieva bauslību. Tādēļ mūsu prāts ir neuzvarams.”m4S Tava uguns mums ir auksta un katapulta nesagādā mokas, un tavs varmācīgais spēks ir nevarīgs..3U Vai gan tā nav tavas varas iznīcība, ka tu neesi spējis panākt, lai mēs mainām savas domas, nedz arī esi spējis piespiest mūs baudīt nešķīstu ēdienu.E2 Mēs, seši jaunekļi, esam iznīcinājuši tavu tirāniju.$1A un kopā ar saviem brāļiem atriebes lāstu tev padarīšu jo lielāku, tev, kas esi visādu mocību izgudrotājs un visu patiesi godbijīgo ienaidnieks.30a Es došos nāvē, bruņojies ar cildenumu,3/a Godbijības apziņa, tirān, nav uzvarama.>.u Bet viņš spīdzināts vēl teica: “Ak, svētā cīņa godbijības dēļ! Mēs, tik daudzi brāļi, tikām izaicināti, lai cīnītos ciešanu arēnā. Un mēs neesam uzvarēti!w-g Mocītāji dūra viņa mugurā uz uguns nokaitētus iesmus un, caurdūruši sānus, dedzināja viņa iekšas., Viņš tika izstiepts uz tā un stingri nostiprināts, viņa mugurkauls tika salauzts, un viņam apakšā tika pakurta uguns.9+m Kad viņš to pateica, viņu vilka uz moku rata.k*O Tā ka, ja esi nolēmis mani spīdzināt par atteikšanos no nešķīstas barības, spīdzini!”x)i Mēs esam dzimuši vienam un tam pašam mērķim, vienādi audzināti, un mums pienākas arī vienādi nomirt.j(M “Gados esmu jaunāks par saviem brāļiem, bet savā domāšanā esmu viena vecuma ar viņiem.3'_ Kad nomira šis, tika atvests arī sestais brālis, vēl zēns. Kad tirāns viņam pajautāja, vai viņš, nobaudot ēdienu, gribētu tikt atbrīvots, viņš atbildēja:"&= “Tu pats, to negribēdams, mums sagādā brīnišķīgu prieku, dodams iespēju cēlās mokās pierādīt mūsu stingro turēšanos pie bauslības.”^%5 Ciezdams mocības, būdams elpas trūkumā un ar iežņaugtu ķermeni, viņš teica:}$s Piesējuši viņu aiz ceļgaliem pie tās un sastiprinājuši ar dzelzs kāju važām, viņi atlieca atpakaļ viņa muguru jostas vietā ap rata ķīli, tā ka viņš bija izliekts skorpiona izskatā. Tā tie izlauzīja viņam visus locekļus.R# Kamēr viņš to teica, miesassargi sasēja viņu un vilka uz katapultu.5"e Septuagintā šis pants nav iekļauts5!e Septuagintā šis pants nav iekļautsF  Bet tas ir pelnījis godināšanu, nevis spīdzināšanu.”`9 Par to, ka mēs godinām visa Radītāju un dzīvojam pēc viņa krietnuma bauslības?kO Tu, krietnuma un cilvēku nīdēj, ko gan tādu mēs esam nodarījuši, ka tu mūs tā iznīcini?! bet pats labprātīgi ierados, lai tu, nogalinājis arī mani, pavairotu savu noziegumu skaitu, par kuriem sodu tu saņemsi debess tiesā.X) “Es negrasos, tirān, lūgt, lai mani atbrīvo no mocībām krietnuma dēļ,n W Kad arī šis, spīdzināšanās sakropļots, nomira, priekšā izskrēja piektais brālis, saukdams:oW Bet tevi Dievs drīzumā piemeklēs, jo tu liec nocirst mēli, kas skandē slavas dziesmas Dievam.”O Dieva dēļ mēs ar prieku ļaujam nocirst mūsu ķermeņa locekļus.pY Redzi, te ir mana mēle, cērt to nost! Nocērtot mēli, tu neatņemsi mums mūsu prāta runas spēju.a; Bet tas teica: “Pat ja tu atņemsi man balss rīku, Dievs dzirdēs arī klusējošos.pY To dzirdējis, asinskārais visnešķīstākais slepkava Antiohs deva pavēli nocirst jauneklim mēli.wg Padomā, tirān, kā tu vēl varētu spīdzināt, lai tu saprastu, ka es esmu iepriekš nomocīto brālis.”[/ Es zvēru pie savu brāļu svētlaimīgās nāves, pie tirāna pazudināšanas uz laiku laikiem un godbijīgo mūžīgās dzīvošanas, es nenoliegšu dižciltīgās saites, kas mani vieno ar maniem brāļiem!uc Bet viņš tiem atbildēja: “Jums nav tik dedzinošas uguns, ko vērst pret mani, lai es kļūtu gļēvs.c? “Neesi tik traks kā tavi brāļi, bet paklausi ķēniņu un izglāb savu dzīvību!”mS Kad viņš bija nomiris tikpat cienīgi kā viņa brāļi, sargi vilka priekšā ceturto, teikdami:dA bet tu savas bezgodības un nešķīstās asinskāres dēļ cietīsi nebeidzamas mokas.”Z- “Mēs, visnešķīstais tirān, to ciešam krietnuma un Dieva mācības dēļ,/Y Jau būdams tuvu nāvei, viņš teica:O  Tad tie taisnā ceļā aizveda viņu uz moku ratu, un, kamēr viņa mugurkauls tika lauzīts, viņš redzēja, kā viņa paša miesa ar ratu tiek sarauta gabalos un kā asinis izplūst no iekšām.  Šādi nespēdami noslāpēt viņa garu, viņi atmeta moku rīkus un pēc skitu parauga dīrāja tam ādu ar asiem dzelkšņu nagiem.7 i pārlauza pirkstus, rokas, kājas un elkoņus.) K Bet mocītāji, nespēdami panest drosminieka atklāto un drošo runu, ar moku rīkiem lauzīja viņa rokas un kājas un rāva locekļus laukā no locītavām,D  ”Ja jums ir vēl kāds soda rīks, tad izmantojiet to pret manu ķermeni, bet manu dvēseli, kaut gribēdami, jūs nevarēsiet skart. Dažos manuskriptos šis pants nav atrodamsM Es neatsakos no dižciltīgās radniecības ar saviem brāļiem.”B} Bet viņš skaļā balsī teica: “Vai jūs nezināt, ka mani ir radījis tas pats tēvs un dzemdējusi tā pati māte, kas jau mirušos brāļus, un esmu audzināts tāpat kā viņi?> w Kad viņš bija izturējis nāvi, kas ir slavas dziesmu cienīga, tika vests trešais brālis. Arī viņu daudzi mudināja, lai viņš, nobaudījis ēdienu, izglābtu sev dzīvību. bet tu mocīsies, pastāvīgi apdraudēts savas bezgodības dēļ. Tev, nešķīstais tirān, neizbēgt Dieva taisnīgajām dusmām!”I  Es padaru savas mokas vieglas ar to baudu, ko sniedz krietnums,K “Vismežonīgākais no tirāniem! Vai tev nešķiet, ka vairāk par mani tu spīdzini pats sevi, noskatīdamies, kā mūsu izturība dievbijības dēļ pieveic tavu tirānisko augstprātību?oW “Cik salda ir jebkura nāve mūsu senču godbijīgās ticības dēļ!” Bet tirānam viņš teica:/W Šie zvēri ar dzelzs rokām gluži kā leopardi plosīja viņa miesu, raudami nost ādu no potītēm līdz pat galvai. Ciezdams tik smagas mokas, viņš vēl teica:  Mocītāji jautāja, vai viņš gadījumā, pirms pakļauj sevi mocībām, nebūtu ar mieru ēst. Viņi saņēma cildenu atbildi.Q Visi apbrīnoja viņa dvēseles stiprumu, bet sargi jau veda priekšā pēc vecuma nākamo brāli. Viņi sastiprināja viņa rokas ar dzelžiem, kuros bija asi uzgaļi, un piesēja to pie katapultas.D~ To pateicis, svētais jauneklis izdvesa dzīvības dvašu.t}a Jūsu cīņa, sargājot godbijību, ir svēta un cildena, tās dēļ var piepildīties žēlsirdība pret mūsu tautu, ko izteikusi taisnīgā mūsu senču providence, un nolādētais ļaundaris tirāns kā atriebību saņems sodu.”4|a “Brāļi, esiet tādi paši kā es,” viņš teica, “nepametiet manis iesākto cīņu un nepieviliet manus zvēresta vārdus par visiem brāļiem piemītošo drosmi._{7 bet, uguns rūdījumā it kā ieguvis nemirstību, viņš cildeni izturēja mocības.wzg Lai gan viņa kauli bija viscaur sadragāti, diženais un Ābrahāma cienīgais jauneklis pat neievaidējās,y} Moku rats viscaur bija asinīm apķepis, un, asinīm plūstot, apdzisa apakšā ogles. No rīka ass krita miesas gabali.%xC Kamēr viņš to runāja, viņi pakūra viņam apakšā uguni un, lai sagādātu vēl lielākas ciešanas, moku ratu vēl stingrāk nostiprināja uz uguns. w  Iziedams cauri visām mocībām, es jums pierādīšu, ka jūdu dēli vienīgie ir neuzvarami, kad jāpastāv par krietnumu.”Bv} viņš atbildēja: “Jūs, nešķīstie kalpi! Jūsu moku rats nav tik stiprs, lai noslāpētu manu prātu. Cērtiet manus locekļus, dedziniet manu miesu un lauziet manas locītavas![u/ Kad sargi teica: “Piekrīti, ka tu ēdīsi, un tu izbēgsi no mocībām,” –rt] “Tu, nešķīstais tirān, kas esi debess taisnības ienaidnieks un mežonis, tu mani šādi kropļo ne jau tādēļ, ka esmu kādu nogalinājis vai bijis bezgodīgs, bet gan tādēļ, ka esmu bijis Dieva bauslības aizstāvis.”Js  Būdams izmežģītiem locekļiem, viņš vēl raidīja lāstus:br= Kad šis cēlais jauneklis bija uzsviests uz moku rata, viņam tika mežģīti locekļi.pqY Kad viņi pagura no sišanas ar pātagām, tā arī neko nepanākuši, viņi uzsvieda to uz moku rata.p- Tad pēc ķēniņa pavēles sargi atveda priekšā vecāko brāli, norāva tam hitonu, sasēja rokas un roku delmus no abām pusēm ar siksnām.o Kad viņi to bija pateikuši, tirāns kļuva nikns ne tikai par viņu nepaklausību, viņu satracināja arī jaunekļu nepateicība.vne Bet tu, kas nešķīsti izliesi mūsu asinis, pelnīti saņemsi Dieva sodu – degsi mūžīgās ugunīs.” m Jo, paciešot un izturot ļaunumu, mēs tiksim atalgoti par krietnību un nonāksim pie Dieva, kura dēļ mēs esam gatavi ciest.6le Nu tad ķeries pie mocībām, tirān! Ja arī tu mūsu dievbijības dēļ atņemsi mums dzīvību, neuzskati, ka, mūs mocīdams, tu būsi nodarījis mums kādu kaitējumu! k Ja jau jūdu sirmgalvji dievbijības dēļ izturēja mocības, palikdami dievbijīgi, tad vēl jo taisnīgāk būtu sagaidīt, ka mēs, jaunekļi, esam gatavi mirt, nicinot tevis lemtās mocības, kuras arī mūsu sirmais skolotājs pieveica kā uzvarētājs.j  Tu mūs mēģini iebiedēt, draudēdams ar nāvi mocībās, it kā tu pirms īsa brīža neko nebūtu mācījies no Elāzāra.i Mēs uzskatām, ka smagāka par nāvi ir tava iežēlošanās, kas mūs izglābtu tikai tad, ja tiktu pārkāpta bauslība.hw Tirān, tu, kas nicini mūs un iesaki mums pārkāpt bauslību, nežēlo mūs vairāk, kā mēs paši sevi žēlojam!ogW Mums noteikti būs kauns mūsu senču priekšā, ja mēs nepaklausīsim bauslībai un Mozus padomiem.hf K “Ko tu vilcinies, tirān? Mēs esam gatavi labāk mirt nekā pārkāpt tēvutēvu noteikumus.=esTiklīdz ķēniņš bija izteicis viņiem savu padomu – neatteikties baudīt nešķīsto gaļu, viņi visi reizē vienā balsī, gluži kā runādami no vienas dvēseles, teica:QdViņi pauda nicinājumu pret ciešanām un spēja valdīt pār sāpēm.ncUBet neko tādu jaunekļi neteica un pat neiedomājās, lai gan viņiem priekšā stāvēja mocības.ibKNo kurienes gan mūsos ir iemājojusi tāda godkāre, un kādēļ gan mums tik ļoti patīk šāda izturības spīts, kas mums draud ar nāvi, kad taču ir iespējams dzīvot mierīgi, ja vien mēs paklausām ķēniņam?”maSArī pati bauslība mums neliek labprātīgi doties nāvē, ja mēs baidāmies no spīdzināšanas.l`QNecīnīsimies ar varu pret neizbēgamību un nealksim iemantot tukšu slavu par savām mocībām!l_QKādēļ lai mēs paši sevi padzītu no tik mīļās dzīves un atņemtu sev šo tīkamo pasauli?^{bet Dieva taisnība mums piedos, jo ķēniņam pakļāvušies mēs būsim, viņa iebiedēti un neizbēgamības spiesti.@]{un ielāgosim, ka nepaklausīdami mēs iesim bojā, –U\#Apžēlosimies par savu jaunību un iežēlosimies par mūsu mātes vecumu,H[ Brāļi, vai labāk bailēs nenovērsīsimies no mocībām un neapdomāsimies moku draudu priekšā un vai neatmetīsim kāri pēc tukšas slavas un dižošanās, kas mūs var ievest nāvē?Z'kādēļ mēs mēģinām sevi iepriecināt ar savām tukšām iedomām un pārgalvīgi ejam pretī drošai nāvei savas nepaklausības dēļ?Y“Ak, mēs nelaimīgie un nesaprātīgie! Kad ķēniņš mūs aicina un mudina paklausīt viņam, solīdams atdarīt ar labdarību,[X/Iedomāsimies, ja viņi būtu bailīgi un gļēvi, ko tad viņi būtu runājuši?^W5Kad viņi bija noklausījušies šos mudinājumus un redzēja draudošās briesmas, viņi tomēr nenobijās, bet ar savu filozofiju vēl iebilda tirānam un ar savu saprātīgo runāšanu iznīcināja viņa varu.V“Jaunekļi, bīstieties! To taisnību, ko jūs bīstaties, jūs iemantosiet, ja kļūsiet par pārkāpējiem piespiedu kārtā.”U5 Tad sargi atnesa un nolika priekšā moku ratus, locekļu laužamās un mežģījamās ierīces, duramos, griežamos, katapultu, karsējamos katlus un pannas, pirkstu laužamos rīkus, dzelzs roku važas, ķīļus un uguns plēšas. Bet tirāns, turpinādams savu runu, teica:T- Tā runādams, viņš lika novietot priekšā moku rīkus, lai, vēl arī bailes iedvešot, varētu tos pārliecināt baudīt nešķīsto gaļu.pSY Vai tad jūs nesaprotat, ka nepaklausības gadījumā jūs negaida nekas cits kā moku pilna nāve?”}Rs Apžēlojieties paši par sevi! Pat es – jūsu ienaidnieks – raudu par jums jūsu jaunības un skaistuma dēļ.wQg Bet, ja jūs ar savu nepaklausību mani sadusmosiet, jūs piespiedīsiet mani jūs spīdzināt un nogalināt.mPSMainot savu dzīves veidu un pārņemot grieķisko, jūs varēsiet ar prieku baudīt savu jaunību.OTiciet – jūs ieņemsiet vadošus amatus manā valsts pārvaldē, ja atteiksieties no jūsu tēvutēvu noteiktās dzīves kārtības.xNiEs varu gan sodīt tos, kas nepaklausa manām pavēlēm, gan atdarīt ar labu tiem, kas labprātīgi paklausa.BM}“Jaunekļi, es ar draudzīgu labvēlību apbrīnoju katru no jums un augstu vērtēju gan jūsu skaistumu, gan to, ka jūsu ir tik daudz. Tādēļ es jums dodu padomu nebūt tik neprātīgiem, kāds pirms tam bija mocības izgājušais sirmgalvis, bet mudinu jūs būt piekāpīgiem un baudīt manu draudzību.}LsTirāns, ieraudzījis viņus nostājamies aplī gluži kā korī ar māti vidū, nopriecājās par tiem un bija pārsteigts par viņu pieklājīgo un cēlo izturēšanos. Ar laipnu smaidu pievērsies tiem, viņš aicināja tos tuvāk un teica:1K[Kad tirāns bija devis šo pavēli, viņa priekšā tika atvesti septiņi brāļi – skaisti un kautrīgi, cildeni un visādā ziņā patīkami un viņu sirmā māte.UJ#Kad nu pirmajā mēģinājumā šis slavenais tirāns cieta sakāvi, jo viņš nespēja piespiest sirmgalvi ēst nešķīstu gaļu, viņš spēcīgā uzbudinājumā pavēlēja atvest vēl citus sagūstītos jūdus. Un katrs, kas ēdīs nešķīsto gaļu, tiks atbrīvots, un, kas atteiksies, tiks pakļauts nežēlīgām mocībām.I )Tādēļ arī jauni cilvēki, ja tie ar dievbijīgu prātu nodevušies filozofijai, ir spējuši būt stiprāki par vissmagākajām mocībām.DHJo tikai gudrais un drosmīgais ir kungs pār kaislībām.Gzina, ka panest ciešanas krietnības dēļ ir svētlaimība, – vai tad tāds nepieveiks visas kaislības ar savu dievbijīgo prātu?tFaVai tāds, kurš kā filozofs vadās pēc filozofijas pamatlikumiem un ticībā paļaujas uz Dievu, un –qE[Tādēļ šeit nav pretrunu, ja daži izrādās tādi, kas prāta vājuma dēļ nonāk kaislību varā.yDkticēdami gluži kā mūsu patriarhi Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs, ka viņi nemirst Dievam, bet dzīvo Dievam.eCCBet pieveikt miesas ciešanas spēj vienīgi tie, kas no visas sirds domā par dievbijību,BVarbūt daži teiks: “Ne visi spēj valdīt pār jūtām, tādēļ ka ne visu prāts ir spējīgs saprātīgi spriest.”%ACJa jau sirmgalvis godbijības dēļ ir spējis nicināt mocības līdz pat nāvei, tad ir neapstrīdami, ka virsvadonis pār jūtām ir dievbijīgs prāts.@Ak, tavs svētlaimīgais vecums un cienīgais sirmums un bauslībā vadītā dzīve, ko aizzīmogoja nepārsūdzamais nāves zīmogs!?!viņš, sava prāta vadīts, bija garā jauns, un ar tādu kā Īzaka prātu viņš padarīja nespēcīgu daudzgalvaino mocību briesmoni.> Visapbrīnojamākais ir tas, ka, būdams sirmgalvis ar nespēcīgu ķermeni, vāju miesas spēku un ļenganām dzīslām,Q= tā Ārona dēls Elāzārs, ugunī degdams, neatkāpās no sava prāta.z<m Gluži kā tēvs Ārons, kas, bruņojies ar lāpu, izskrēja cauri ļaužu pūlim un pieveica ugunīgo eņģeli,; Sirmgalvi Elāzār, tu esi stiprāks par mocībām un izturīgāks par uguni un esi visvarens valdnieks pār kaislībām.c:? Tu, tēvs, ar savu izturību esi pacēlies slavā un esi nostiprinājis mūsu paļāvību bauslībai, tu neatmeti dievbijību, bet to cienīgi pagodināji un darbos apliecināji savas dievišķās filozofijas vārdus.9Tādiem vajag būt tiem, kas bauslību uztur, – ar savām pašu asinīm un pašu sviedriem to aizstāvēt līdz pat nāvei ciešanās.V8%Tu esi pilnīgā saskaņā ar bauslību un esi dievišķas dzīves filozofs!  ~}m}|b{{zyyeyxKwvvunttt=srrr/qppAoo nmmglXkk*jjviisi(hh@ggg5fkee6dcclbb"a`j`_{^^]]*\\S[[[ZZ{Z$YXX>A=="!o!2 i |47I,w0&#PE J3{\J  ( MFq\ 3~ a@Dievs ir pildījis savu vārdu, ko viņš teica mums un mūsu tiesnešiem, kas sprieda tiesu Israēlā, mūsu ķēniņiem, mūsu amatvīriem, Israēla un Jūdas ļaudīm.} #@Katrs mēs rīkojāmies pēc sava samaitātā sirdsprāta, kalpojot citiem dieviem, darot ļaunus darbus Kunga, mūsu Dieva, acu priekšā.| y@Bet mēs neklausījāmies Kunga, mūsu Dieva, balsī, kad viņš runāja caur praviešiem, kurus viņš sūtīja mums.P{ @Tādēļ tagad mūs ir pārņēmis posts un lāsts, par ko Kungs bija teicis savam kalpam Mozum tai dienā, kad viņš izveda mūsu tēvus no Ēģiptes, lai dotu mums zemi, kur plūst piens un medus.8z k@Kopš dienas, kad Kungs izveda mūsu tēvus no Ēģiptes, līdz šai dienai mēs esam bijuši nepaklausīgi Kungam, mūsu Dievam, un atsacījušies ieklausīties viņa balsī.y -@un neesam bijuši viņam paklausīgi, un neesam ieklausījušies Kunga, mūsu Dieva, balsī sekot tām Kunga pavēlēm, kuras viņš mums devis.3x c@par to, ka mēs esam grēkojuši pret Kunguw  @un tiem, kas dzīvo Jeruzālemē, mūsu ķēniņiem un mūsu amatvīriem, mūsu priesteriem, mūsu praviešiem un mūsu tēviemvv g@Kungam, mūsu Dievam, ir taisnība, bet mūsu tiesa ir pazemojums, kāds tas ir šajā dienā Jūdas ļaudīm"u ?@Lasiet šo grāmatu, mēs to sūtām jums tādēļ, lai jūs to lasītu priekšā Kunga namā svētku dienā un dienās, kas tam piemērotas. Sakiet tā:0t [@ Aizlūdziet Kungu, mūsu Dievu, arī par mums, jo mēs esam grēkojuši pret Kungu, mūsu Dievu, un Kungs kopš tās dienas nenovērsa savas dusmas un īgnumu no mums.ks Q@ Un lai Dievs mums dod spēku un mūsu acīm gaismu, lai mēs dzīvojam, patverdamies Nebūkadnecara, Bābeles ķēniņa, ēnā un viņa dēla Baltazara ēnā un kalpojam viņiem daudzas dienas un iemantojam viņu žēlastību. r @ un aizlūdziet par Nebūkadnecaru, Bābeles ķēniņu, un Baltazaru, viņa dēlu, lai viņu dienas uz zemes ir kā debess dienas.Uq %@ Viņi rakstīja: “Redzi, mēs sūtām jums naudu. Nopērciet par to dedzināmos upurus, grēku atlaišanas upurus, lejamos upurus un sagādājiet mannu. Visu to pienesiet kā upuri Kungam, mūsu Dievam,Xp +@ pēc tam kad Nebūkadnecars, Bābeles ķēniņš, bija viņam līdz ar Jehoniju, ķēniņiem, gūstekņiem, augstmaņiem un zemes vienkāršajiem ļaudīm licis aiziet no Jeruzālemes un aizvedis uz Bābeli.zo o@kad Baruhs bija saņēmis no tempļa, Kunga nama, iznestos traukus, tie bija sudraba trauki, kurus izgatavot bija licis Sedekijs, Josija dēls, Jūdas ķēniņš, lai nogādātu tos atpakaļ uz Jūdas zemi sivāna mēneša desmitajā dienā,9n m@un nosūtīja to uz Jeruzālemi Joakimam, Helkija, Saloma dēla, dēlam, priesterim, kā arī citiem priesteriem un visiem ļaudīm, kas līdz ar viņiem atradās Jeruzālemē,;m s@Viņi savāca naudu, cik nu vien katrs varēja dot,3l c@Viņi raudāja, gavēja un pielūdza Kungu.k !@vareno un ķēniņu dēlu priekšā, vecajo un visas tautas priekšā, gan lielu, gan mazu – visu, kas dzīvoja Bābelē pie Sudas upes.j 1@Šos grāmatas vārdus Baruhs lasīja priekšā Jehonijam, Joakima dēlam, Jūdas ķēniņam, un visu priekšā, kas bija ieradušies klausīties,mi U@piektajā gadā tā mēneša septītajā dienā, kad kaldieši ieņēma un nodedzināja Jeruzālemi.h 5@Šos vārdus grāmatā ir uzrakstījis Baruhs, Nērijas dēls. Nērija bija Maasaja dēls, tas Sedekija, tas Asadija, tas Helkija dēls – Bābelē]g 5;HLabāks ir krietns cilvēks, kas netur godā elkus; tāds būs tālu no apkaunojuma.9f m;GNo tā, ka viņu purpura spoži mirdzošais tērps pūstot sairst, jūs sapratīsiet, ka tie nav dievi; un arī viņi paši ar laiku tiks saēsti un būs par apkaunojumu zemei.3e a;FTāpat arī viņu koka dievekļi, apzeltīti un apsudraboti, ir pielīdzināmi ērkšķu krūmam dārzā, uz kura nosēžas visādi putni, un mironim, kas izmests tumsā.3d a;EGluži kā biedēklis sakņu dārzā, kas tur neko nenosargā, tā arī viņu dievekļi ir no koka, apzeltīti un apsudraboti. Dievekļi kā ērkšķu krūms vai mironis.[c 1;DMums ir pilnīgi skaidrs, ka tie nav nekādi dievi. Tādēļ nebaidieties no tiem!Pb ;CZvēri ir stiprāki, jo tie, nobēgot alā, spēj paši sev palīdzēt.ia M;BTie nerādīs ļaudīm zīmes no debesīm, nedz spīdēs kā saule, nedz dos gaismu kā mēness.6` i;ANedz nolādēs tie valdniekus, nedz cildinās.:_ q;@Atzīdami, ka tie nav dievi, nebaidieties no tiem.~^ w;?Tādēļ tie nav jāuzskata un jādēvē par dieviem, jo tie nespēj nedz tiesu spriest, nedz darīt labu cilvēkiem.G]  ;>Bet šie nav salīdzināmi ar tiem ne pēc izskata, ne spēka.N\ ;=Kad Dievs pavēl mākoņiem nosegt visu apdzīvoto zemi, tie paklausīgi izpilda uzdoto; un uguns, kas tiek raidīta no augšas, lai sadragātu kalnus un nopostītu mežus, dara to, kas pavēlēts.e[ E; u;Viņi skaļi gaudo un kliedz savu dievekļu priekšā, gluži kā tie, kas bēru piemiņas mielastā apraud mirušo.o= Y;Dievekļu tempļos priesteri sēž saplēstos tērpos, noskūtiem matiem un bārdu un neapsegtu galvu.y< m;Kā gan tie varētu tikt saukti par dieviem! Šiem sudraba, zelta un koka dievekļiem dāvanas pienes sievietes.S; !;No visa tā jūs varat saprast, ka tie nav dievi; nebaidieties no viņiem!u: e;Upurus, ko tiem pienes, priesteri izmanto ļaunprātīgi, tos pārdodami; arī viņu sievas no upuriem sev paņem daļu iesālīšanai, bet nedalās nedz ar nabago, nedz vārgo. Upuriem pieskaras arī nešķīsta sieviete un grūtniece.N9 ;Tāpat arī, ja kāds tos uzslej stāvus, tie paši saviem spēkiem nespēj kustēties, un, ja kāds tos sagāž slīpi, tie nespēj iztaisnoties; gluži kā miroņiem tiem tiek pienestas dāvanas.:8 o;Tos bezkājainus nes uz pleciem, tā cilvēkiem parādot, cik tie ir nožēlojami. Kaunu jūt arī viņu kulta kalpi, jo, zemē nogāzušies, dievekļi paši piecelties nespēj.;7 s;Tie ir pirkti par dārgu maksu, bet tajos nav gara.%6 E;Ja no zelta, ar ko tie pārklāti skaistuma dēļ, nenoberztu rūsu, dievekļi vairs nebūtu spoži; un, kad tie tika atlieti zeltā, viņi paši to nejuta.c5 A;Tā, redzi, jūs skaidri varat zināt, ka tie nav dievi. Tādēļ nebaidieties no viņiem!q4 ];Uz viņu stāviem un galvām uzsēžas sikspārņi, bezdelīgas un citi putni, pa tiem rāpo arī kaķi.53 g;Viņu sejas ir nomelnējušas tempļa dūmos. 2  ;Tie ir kā tāds nama baļķis, to sirdis saēd un sagrauž zemes tārpi – viņus pašus un viņu tērpu, bet viņi to nejūt.n1 W;Viņi dedzina tiem gaismekļus vairāk nekā paši sev, bet tie nespēj ieraudzīt nevienu gaismekli. 0 ;;Un, gluži kā tas, kurš noziedzies pret savu valdnieku, ir ieslodzīts pagalmā ar nožogojumu no visām pusēm, lai pēc tam tiktu sodīts ar nāvi, arī šo dievekļu namus priesteri padara noslēgtus ar durvīm, slēdzenēm un aizbīdņiem, lai laupītāji tos neizlaupītu.Viņus sodīja pēc Mozus bauslības nogalinot, jo viņi paši to nekrietni bija lēmuši savam tuvākajam. Tā tajā dienā tika izglābtas nevainīgas asinis. E=Un viņi metās virsū abiem vecajiem, kurus Daniēls bija piespiedis pašiem ar savu muti apliecināt, ka viņi devuši viltus liecību.i METirāns bija pretinieks, pasaule un cilvēki – skatītāji.z=m Elāzārs bija pirmais cīnītājs, septiņu bērnu māte bija cīņas līdzdalībniece, bērni – cīnītāji.<y Balvas devējs bija krietnums, kas pārbaudīja viņu izturību, uzvaras balva bija neiznīcība mūžīgajā dzīvē.E; Tā patiešām bija dievišķa cīņa, ko viņi izcīnīja.g:G viņi, paļaudamies uz Dievu, atriebās par savu cilti un izturēja mocības līdz nāvei.”09Y “Šeit apglabāti sirmgalvis priesteris, sirmgalve un septiņi bērni, kuru nāvē vainojams tirāns, kas gribēja varmācīgi iznīdēt jūdu dzīves iekārtojumu;u8cPar atgādinājumu tiem, kas nāks no mūsu tautas, būtu derīgi uzrakstīt uz viņu kapa šādus vārdus: 7 Ja mums būtu iespējams kā gleznā attēlot vēstījumu par tavu dievbijību, vai gan skatītāji nenodrebētu, skatīdami, kā septiņu bērnu mātei jāiztur savu bērnu nomocīšana visdažādākajās spīdzināšanās līdz nāvei dievbijības dēļ?E6jo tavi bērni bija radīti kā tēva Ābrahāma pēcteči.r5]Mēness ar zvaigznēm tik lepni nemirdz pie debesīm kā tu, savus zvaigznēm līdzīgos septiņus bērnus vadīdama pa gaismas ceļu pretim godbijībai, līdz ar viņiem mirdzi pie debesīm, stāvēdama goda vietā Dieva priekšā,`49Esi droša, māte, tava svētā dvēsele lai nešaubīgā ticībā paļaujas uz Dievu!3 Tu biji kā jumts, kas droši nostiprināts uz kolonnām – saviem bērniem – un nesatricināmi panesi mocību zemestrīci.$2AAk, māte, tu, kas kopā ar saviem dēliem sagrāvi tirāna varmācīgo varu, atņēmi spēku viņa ļaunajiem nodomiem un pierādīji ticības cildenumu!01 [Daži sargi stāstīja, ka tad, kad viņi grasījušies arī māti sagūstīt un sodīt ar nāvi, viņa pati metusies ugunī, lai neviens nevarētu viņai pieskarties. 0Turklāt viņi zināja arī to, ka, mirdami Dieva dēļ, viņi dzīvos Dievam, kā Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs un visi patriarhi.$/AAr šādiem vārdiem septiņu bērnu māte, uzmundrinādama ikvienu no viņiem, pārliecināja, ka labāk ir pieņemt nāvi nekā pārkāpt Dieva pavēli.].3Tas būtu neprāts, ja tie, kas zina dievbijību, nespētu pretoties ciešanām.”I- Arī jūs nebēdājieties, bet ticībā paļaujieties uz Dievu!$,AArī taisnīgais Daniēls tika iemests lauvu bedrē, un Hananja, Azarja un Misaēls tika iegrūsti degošā krāsnī, un viņi visi izturēja Dieva dēļ.2+]kura dēļ arī mūsu tēvs Ābrahāms bija gatavs ziedot savu dēlu, mūsu ciltstēvu Īzaku, un Īzaks nenobijās, tēva rokā redzēdams zobenu, pavērstu pret sevi.Q*un tādēļ jums ir pienākums panest visas grūtības tā Dieva dēļ,X))Atcerieties, ka, pateicoties Dievam, jūs esat pasaulē un baudāt dzīvi, –|(qBūtu apkaunojums, ja šis sirmgalvis spēj godbijībā panest sāpes, bet jūs, jaunekļi, nobītos no mocībām.#'?“Bērni, šī cīņa ir cildena, jūs esat uz to aicināti liecināt par savu tautu! Cīnīties dedzīgi, aizstāvot no tēvutēviem mantoto bauslību!&)Jo tad, kad tu tiki sagūstīta reizē ar bērniem, tu, atrazdamies tur, redzēji Elāzāra mocīšanu un teici saviem bērniem jūdu valodā:H% Ak, māte, kas savā godbijībā pret Dievu esi kā pieredzējis karavīrs, un sieva, kas ar savu izturības spēku esi uzveikusi tirānu, gan darbos, gan vārdos tu esi varenāka par vīru.F$ taisni otrādi, būdama ar tēraudcietu prātu, viņa lūdzās un pierunāja savus dēlus labprātīgi doties nāvē dievbijības dēļ, tādējādi it kā atdzemdinot viņus nemirstībai.A#{ Bet ar šādām raudu dziesmām šī svētā un dievbijīgā māte nevienu dēlu neapraudāja un nevienu no viņiem necentās atrunāt no došanās nāvē, un neskuma par viņu nāvi,P" Un, kad es nomiršu, man nebūs neviena dēla, kas mani apglabātu.”g!G Ak, es, daudzu skaistu bērnu māte, kas tagad esmu atraitne un viena pati izplūstu asarās.H   Ak vai, mani bērni, gan tie no jums, kas neprecējušies, gan tie, kas veltīgi apprecējušies! Es neredzēšu jūsu bērnus un nedabūšu izbaudīt svētlaimi, kad mani sauc par vecmammu.}sVeltīgi, bērni, jūsu dēļ daudzkārt esmu pacietusi dzemdību sāpes un panesusi smagās audzināšanas rūpes.A{Ak, veltīgi es septiņas reizes esmu bijusi grūta un veltīgi ir bijuši septiņreiz deviņi mēneši, neauglīga ir bijusi zīdīšana, un tikai postu ir nesusi barošana ar pienu.zm“Ak, es nelaimīgā un trīskārt nožēlojamā, kas, septiņus dēlus dzemdējusi, esmu palikusi bez neviena.(IPadomājiet vēl par to – ja šī sieviete, lai gan būdama māte, tomēr dvēselē būtu gļēva, viņa sāktu vaimanāt par viņiem un varbūt teiktu tā:Z-Bet ar dievbijīgu prātu šī māte nodzēsa daudzās un tik lielās ciešanas.Tāds mežonīgums nebija lauvām, kas aplenca Daniēlu, un tik svelmaini dedzinoša nebija uguns krāsnij, kurā bija iemests Misaēls, cik nežēlīgi iedzimtā mīlestība pret bērniem dedzināja māti, kad viņa noraudzījās savu septiņu dēlu mocīšanā. Tātad es parādīju, ka ne tikai vīri spēja valdīt pār kaislībām, bet arī sievietes spēja nicināt vislielākās mocības.f GJa jau sieviete, turklāt vēl sirmgalve un septiņu bērnu māte, spēja izturēt, noraudzīdamās savu bērnu nomocīšanā līdz nāvei, tad nenoliedzami jāatzīst, ka dievbijīgs prāts ir valdnieks pār kaislībām. s5~T}}W||{{zz*yxxlww=vpuuVtt]srr qq,ppo`nnmm!lnlkk`jwj ihggg+fffOeePddFccc(bbKasa``h`__J^^]]e])\\b[[[ZZSZYY:XXYWWXWV_UUSTTQT%SSRRlQQ>P~OOBNNMMMM*LLKK;JJ(II@IHGGF7EEwE"DD%CCBB&AA @@(??=>d===< YValdnieks saskaitās, pasauca savus priesterus un teica viņiem: “Ja jūs man nepateiksiet, kurš notiesā šo ziedojumu, jūs tiksiet sodīti ar nāvi; bet, ja pierādīsiet, ka tas ir Bēls, ar nāvi tiks sodīts Daniēls, jo viņš ir zaimojis Bēlu.”3= aYDaniēls iesmējās un teica: “Neļauj sevi maldināt, valdniek! No iekšpuses tur ir tikai māli, no ārpuses varš, un nekad neko tas nav nedz ēdis, nedz dzēris.” < YBet ķēniņš teica: “Vai Bēls tev nešķiet esam dzīvs dievs? Vai tad tu neredzi, cik daudz viņš katru dienu ēd un dzer?”y; mYValdnieks jautāja Daniēlam: “Kādēļ tu nepielūdz Bēlu?” Daniēls teica: “Es negodāju elku dievus, kas ir cilvēku rokām darināti, bet gan dzīvo Dievu, kas radījis debesis, zemi un kas valda pār ikkatru miesīgo radību.”d: CYPats valdnieks to godāja un katru dienu gāja pielūgt, bet Daniēls pielūdza savu Dievu.,9 SYBābeles iedzīvotājiem bija elku dievs, un viņa vārds bija Bēls. Ik dienas viņam tika ziedoti divpadsmit malumi miltu, četrdesmit avis un seši mēri vīna.a8 =YDaniēls dzīvoja kopā ar Kīru un bija vairāk ieredzēts nekā citi valdnieka draugi.t7 eYKad valdnieks Astiags aizgāja pie tēviem, pēc viņa nāves ķēniņvalstī sāka valdīt persietis Kīrs. 6 ;1BSlavējiet, visi dievbijīgie, Kungu, kas ir visu dievu Dievs, dziediet viņam slavu un esiet viņam pateicīgi, jo viņa žēlastība ir mūžīga!”]5 51AEsiet pateicīgi Kungam, jo viņš ir labestīgs un viņa žēlastība ir mūžīga!~4 w1@Slavējiet, Hananja, Azarja un Misaēl, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos, jo viņš iznesa mūs no pazemes un izglāba mūs no nāves rokas, izrāva no degošās krāsns un pasargāja mūs no uguns liesmām!3 {1?Slavējiet, svētie un savā sirdī pazemīgie, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos!u2 e1>Slavējiet, taisno gars un dvēsele, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos!i1 M1=Slavējiet, Kunga kalpi, Kungu, dziediet viņam slavu un augstībā celiet viņu mūžu mūžos!m0 U1Yw@Nāciet, bērni, nāciet, jo es esmu galīgi pamesta.`X9@Tas, kurš jums uzsūtījis ļaunumu, arī atbrīvos jūs no jūsu ienaidnieku rokām.(WK@Ko gan es varu jums palīdzēt?YV+@Viņi aizveda atraitnei viņas mīļos dēlus, atņēma meitas un pameta vienu. U9@viņš uzsūtīja tiem tautu no tālienes, nekaunīgu, kas svešā valodā runā; tie neprata kauna sirmgalvja priekšā un neiežēlojās par bērnu.}Ts@Nāciet, Ciānas ļaudis, un pieminiet manu dēlu un meitu gūstniecību, ko mūžīgais Dievs viņiem uzsūtījis;S@ Viņi neatzina Dieva taisnību un nestaigāja viņa baušļu noteiktos ceļus, un nemina mācības takas viņa taisnīgumā.$RA@ Lai neviens nepriecājas par mani, jo esmu atraitne un daudzu atstāta; es esmu pamesta savu bērnu grēku dēļ, jo viņi novērsās no Dieva bauslības.LQ@ Es viņus audzināju ar prieku, bet atlaidu ar asarām un bēdām.hPI@ jo es pieredzēju savu dēlu un meitu gūstniecību, ko mūžīgais Dievs viņiem uzsūtījis.O@ Tā redzēja Dieva dusmas, kas pār jums nākušas, un teica: “Klausieties, Ciānas ļaudis, Dievs man ir uzsūtījis lielas bēdas,N@Jūs aizmirsāt to, kurš jūs ir barojis – mūžam dzīvo Dievu –, un apbēdinājāt arī savu barotāju Jeruzālemi.TM!@Jūs nokaitinājāt savu Radītāju, nesot upurus dēmoniem, nevis Dievam. L @Jūs esat pārdoti citām tautām ne uz pazudināšanu, bet, tādēļ ka sadusmojāt Dievu, jūs esat nodoti pretinieku rokās.6Kg@Esi droša, mana tauta, Israēla piemineklis!MJ@Mēs esam laimīgi, Israēl, jo mēs zinām, kas Dievam ir tīkams.QI@Neatdod savu slavu citam un to, kas nes labumu tev, – svešai tautai.UH#@Atgriezies, Jēkab, un paņem to un vadi savu ceļu tās gaismas spožumā. G @Šī ir Dieva baušļu grāmata un bauslība, kas pastāv uz mūžiem. Visi, kas pie tās turas, dzīvos, kas to atmetīs, mirs.VF%@&Kopš tā laika tā kļuva redzama uz zemes un iemitinājās cilvēku vidū.uEc@%Viņš ir atradis gudrības ceļu un devis to savam kalpam Jēkabam un Israēlam, ko viņš ir iemīlējis.OD@$Tas ir mūsu Dievs, neviens cits ar viņu nekad nebūs salīdzināms.pCY@#Kad viņš tās aicina, tās saka: “Mēs esam klāt,” un priecīgi atmirdz tam, kas tās radījis.8Bk@"un zvaigznes priecīgi iemirdzas nakts sardzē.hAI@!tas, kurš sūta gaismu, un tā iet, un, kad viņš to sauc atpakaļ, tā drebēdama paklausa,@@y@ Bet tas, kurš zina visu, to pazīst, viņš to ir atradis ar savu prāta spēku – tas, kurš ir radījis zemi uz mūžīgiem laikiem, to piepildījis ar četrkājainām radībām,K?@Nav neviena, kas zinātu ceļu pie tās, kas nojaustu tās takas.a>;@Kurš devās pāri jūrai, atrada to un spēja atnest par vistīrākā zelta vērtību?O=@Kurš uzkāpa debesīs, paņēma gudrību un nonesa to no mākoņiem?n<U@Un viņi aizgāja bojā, jo viņiem nebija saprāta, viņi aizgāja bojā savas nesaprašanas dēļ.U;#@Bet Dievs neizraudzījās viņus un nedeva viņiem zināt gudrības ceļus.[:/@Tur sākotnēji bija slavenie giganti – milzīga auguma un prasmīgi karotāji.H9 @Tā ir liela, un tai nav gala, tā ir augsta un neizmērojama.\81@Ak, Israēl, cik liels ir tava Dieva nams! Cik plaša ir viņam piederošā telpa!S7@Arī Agara dēli, kas meklēja gudrību zemes virsū, Meranas un Taimanas tirgotāji, teiku stāstnieki un pētnieki, kas mēģināja izprast ceļu pie gudrības, to nepazina un neatminēja tās takas.P6@Par gudrību nebija dzirdēts Kanaānā, tā nebija redzēta Taimanā.5@Viņiem nebija saprašanas par tās takām, tādēļ pie tās nenonāca, un viņu dēli no gudrības ceļa atradās tālu.f4E@Nākamās paaudzes redzēja gaismu un dzīvoja zemes virsū, bet ceļu uz gudrību nepazina.U3#@Viņi ir izzuduši un nokāpuši ellē, un viņu vietā ir cēlušies citi.W2'@Kur ir tie, kam rūpēja sudrablietu darināšana un kuru darbiem nav skaita?+1O@un tie, kas rotaļās izklaidējas ar debesu putniem? Kur tie, kas sakrājuši sudrabu un zeltu, uz ko cilvēki tik ļoti paļaujas, un kuru alkatībai nav gala?V0%@Kur ir tautu ķēniņi? Kur tie, kas savā varā pakļāvuši zemes zvērus,d/A@Kurš ir atradis to vietu, kur gudrība mīt? Kurš ir iegājis tās bagātību krātuvē?.@Mācies saprast, kur ir gudrība, spēks un saprašana, lai tu zinātu, kur ir ilgs mūžs un dzīvošana, kur ir gaisma acīm un miers.J- @ Ja tu būtu gājis Dieva ceļu, tu dzīvotu mierā laiku laikos.(,K@ Tu esi pametis gudrības avotu.^+5@ Kādēļ tu esi apgānīts līdz ar mirušajiem un pieskaitīts pie tiem, kas ellē?a*;@ Kādēļ ir tā, ka tu, Israēl, esi naidnieku zemē un līdz sirmam vecumam svešumā?U)#@ Klausies, Israēl, dzīves baušļus, ieklausieties, lai saprastu gudrību!K(@Redzi, mēs šodien esam svešajā zemē, kur tu mūs izklīdināji par apkaunojumu, par lāstu, par sodību mūsu tēvu netaisnības dēļ, jo viņi bija atkāpušies no Kunga, mūsu Dieva.”'@Tu esi iedvesis mūsu sirdīs bijāšanu pret tevi, lai mēs sauktu pēc tava vārda, un mēs tevi slavēsim, dzīvodami svešatnē, tādēļ ka savā sirdī esam novērsušies no jebkuras netaisnības, ar kādu mūsu tēvi ir grēkojuši pret tevi.G&@jo tu esi Kungs, mūsu Dievs, un mēs tevi, Kungs, slavēsim.g%G@Nepiemini šajā brīdī mūsu tēvu netaisnos darbus, bet atceries savu roku un savu vārdu,d$A@Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Uzklausi Israēla mirušo un viņu dēlu lūgšanas; viņi ir nogrēkojušies tavā priekšā, jo nav uzklausījuši Kunga, sava Dieva, balsi, tādēļ arī mums piemeties šis posts.I# @Tu esi pastāvīgs mūžībā, mēs esam iznīcīgi mūžībā.R"@Uzklausi, Kungs, un apžēlojies! Mēs esam grēkojuši tavā priekšā.g! I@“Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Izmisusī dvēsele un nomāktais gars kliedz pēc tevis.. U@#Un es ar tiem slēgšu mūžīgu derību, ka esmu viņu Dievs un viņi ir mana tauta, un es nekad vairs neizraidīšu savu tautu no zemes, ko esmu tiem devis.””Q@"Es viņus atvedīšu atpakaļ uz zemi, kuru ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, un viņi būs ķēniņi tajā. Es vairošu viņu skaitu, un tie neies mazumā.#?@!un viņi aizgriezīsies prom no savas stūrgalvības un nekrietniem darbiem, jo viņi atcerēsies savu tēvu ceļu, kas bija grēkojuši Kunga priekšā.R@ un viņi mani slavēs savā izsūtījuma zemē un pieminēs manu vārdu,gG@un viņi atzīs, ka es esmu viņu Kungs Dievs. Es tiem došu sirdsprātu un dzirdīgas ausis, 9@Es zinu, ka viņi mani nepaklausīs, tādēļ ka viņi ir stūrgalvīga tauta, bet viņi savai sirdij pievērsīsies zemē, uz kuru tie tiks aizvesti,+@“Ja jūs nepaklausīsiet manai balsij, patiesi, šis skaitā milzīgais pulks taps niecīgs starp citām tautām, kur es viņus izkliedēšu.@kā tu esi teicis caur savu kalpu Mozu tajā dienā, kad tu pavēlēji viņam pierakstīt tavu bauslību Israēla dēliem:zm@Tu, Kungs, mūsu Dievs, mums esi darījis tā, kā pieklājas tavai laipnībai un tavai lielajai žēlsirdībai,r]@Israēla un Jūdas nama nekrietnības dēļ tu pameti savu namu, kur ir tavs vārds, kā tas ir šodien.@Un, redzi, tie ir izmesti dienas svelmē un nakts aukstumā, un viņi paši nomira smagās mokās, badā, zobena nokauti un padzīti.b=@Mēs nepaklausījām tavai balsij – kalpot Bābeles ķēniņam, un tu esi turējis savu vārdu, ko tu teici caur saviem kalpiem, praviešiem: mūsu ķēniņu un mūsu tēvu kauli tiks aiznesti prom no savas vietas.=s@es darīšu tā, ka Jūdas pilsētās un Jeruzālemes apkārtnē apklusīs prieka un līksmības balsis, līgavas un līgavaiņa balsis un visa zeme būs iedzīvotāju pamesta.”X)@Bet, ja jūs neklausīsiet Kunga balsij un nestrādāsiet Bābeles ķēniņam,)@Tā saka Kungs: “Lokiet savu muguru un strādājiet Bābeles ķēniņa labā, un jūs apmetīsieties zemē, kuru es apsolīju jūsu tēviem.yk@jo savas dusmas un neiecietību tu esi vērsis pret mums, kā tu esi runājis caur saviem kalpiem, praviešiem.)@Kungs, mūsu Dievs, mēs noliekam tava vaiga priekšā mūsu lūgšanas pēc žēlastības, nevis mūsu tēvu un ķēniņu taisno darbu dēļ,H @bet dzīva dvēsele, kuru nomāc lielas bēdas, kas staigā salīkusi un vārga, kuras acu gaisma ir vāja; dvēsele, kas slāpst, tā tevi, Kungs, cels slavā un apliecinās tavu taisnību.0Y@Atver, Kungs, savas acis un paskaties; ne jau mirušie pazemē, kuriem dzīvības dvaša no viņu iekšām atņemta, cels Kungu slavā un apliecinās viņa taisnību,v e@Kungs, pievērs savu skatienu no sava svētā nama un iedomājies par mums, pagriez savu ausi un ieklausies. @Lai visa zeme atzīst, ka tu esi Kungs, mūsu Dievs, tādēļ ka pēc tava vārda ir nosaukts Israēls un visa viņa dzimta.) K@Uzklausi, Kungs, mūsu lūgšanas un mūsu vajadzības, izglāb mūs tevis paša dēļ un parādi mums savu žēlastību to priekšā, kuri mūs ir aizveduši. y@ Lai tavas dusmas vēršas prom no mums, jo mūsu ir palicis maz to tautu vidū, starp kurām tu mūs esi izkliedējis.| q@ Kungs, mūsu Dievs, mēs esam grēkojuši, bijuši bezdievīgi un netaisni pret visiem taviem taisnības likumiem.c?@ Un tagad, Kungs, Israēla Dievs, kas esi izvedis savu tautu no Ēģiptes ar savu spēcīgo roku, ar zīmēm un brīnumiem, ar savu vareno spēku un augstu pacelto delmu, tu sev esi radījis vārdu, kā tas ir šodien.c?@ Mēs neklausījāmies viņa balsī un nesekojām viņa pavēlēm, kuras viņš mums deva.#?@ bet Kungs ir bijis nomodā par šīm ļaundarībām un vērsies pret mums, tādēļ ka Kungs ir taisnīgs visos savos darbos, ko viņš ir darījis mums.Z-@Mēs neesam lūguši Kungu, lai viņš novērš ikviena samaitātās sirdsdomas,T!@Viss ļaunums, ko Dievs pret mums ir solījis vērst, ir nācis pār mums.hI@Kungam, mūsu Dievam, ir taisnība, bet mūsu tiesa ir pazemojums, kāds tas ir šajā dienā. @Viņi nokļuva apakšā, nevis augšā, tādēļ ka mēs bijām grēkojuši pret Kungu, mūsu Dievu, neklausīdamies viņa balsī.\1@Viņš nodeva mūsu ļaudis pakļautībā visām tām ķēniņu valstīm, kādas vien mums bija apkārt, lai mēs būtu nicināti un atstumti no visiem apkārtnē, kur vien Kungs mūsu ļaudis bija izkaisījis.:o@cilvēks ēdīs sava dēla un savas meitas miesu. @Nekas tāds vēl nebija noticis zem šīm debesīm, ko viņš izdarīja ar Jeruzālemi, kā tas ir rakstīts Mozus bauslībā: #~~P}}|O{{z{!z;yrwvut_s6rqr-qpoo/nhnm9lk*jihggf1eddLclbhaaL`__ ^O]Z\f[ZZ\Z*YhXkWVVXUTTSSRQQRPPNMMNLTK}K=JJ3JIHH]GGFEDD6CCBBdAAK@@???B>>9==X<kā izprast tavu ceļu. Vai tad Bābeles darbi ir labāki nekā Ciānas?@=yjo es redzēju, ka tu paciet šos grēciniekus un esi pieņēmis negantību darītājus; savu tautu tu esi izdeldējis, bet savus naidniekus paglabājis, un nevienam neesi atklājis,6<eBija tā: es še ierados un redzēju nekrietnības, kurām nebija skaita, un daudzus vaininiekus šajos trīsdesmit gados ir redzējusi mana dvēsele. Un izmisa mana sirds,s;_Un tad es sacīju savā sirdī: vai Bābeles iemītnieki labāk dzīvo un tādēļ tie valda pār Ciānu?<:sUn tu nodevi savu pilsētu savu ienaidnieku rokās.s9_visās lietās darīja tāpat kā Ādams un visi viņa pēcnācēji; jo arī viņus nomāca ļauna sirds.I8 Un tā bija daudzus gadus; bet izlaidās pilsētas iemītnieki,k7Oun teici viņam, lai uzbūvē pilsētu tavam vārdam un tajā nes tev upurus no tā, kas ir tavs.S6Un gāja laiki, un beidzās gadi, un tu cēli sev kalpu, vārdā Dāvids, 5Tā nepastāvība nostiprinājās; bauslība bija cilvēka sirdī līdz ar ļaunuma sakni, labais atkāpās un ļaunais turējās.4yJo, ļaunas sirds nospiests, pirmais Ādams to pārkāpa un tika pievārēts, tāpat arī visi, kas no viņa dzimuši.Z3-Bet tu neatņēmi viņiem ļauno sirdi, lai tava bauslība nestu viņos augļus..2Uun tava godība izgāja pa četriem vārtiem – caur uguni un zemestrīci, vēju un salu – un deva bauslību Jēkaba ģintij un dedzību Israēla pēcnācējiem.z1mTu nolieci debesis, sapurināji zemi un sagrīļoji pasauli, liki drebēt bezdibeņiem un sabangoji mūžus, –W0'Un bija tā: tu izvedi no Ēģiptes viņa ģinti un atvedi pie Sīnaja kalna.g/GUn tu izraudzīji sev Jēkabu, bet Īzaku atstūmi. Un Jēkabs tapa par daudziem jo daudziem.!.;un noslēdzi ar viņu mūžīgu derību, un teici viņam, ka nekad neatstāsi viņa ģinti. Un tu devi viņam Īzaku un Īzakam devi Jēkabu un Ēsavu.T-!un iemīļoji viņu; un viņam vienam slepeni naktī parādīji laiku galu, Un bija tā: kad viņi darīja netaisnas lietas tavā priekšā, tu no viņiem izraudzījies sev vienu, kura vārds bija Ābrahāms,B+} Un bija tā: tie, kas mita uz zemes, sāka vairoties, un vairojās viņu dēli un ļaudis, un daudzas tautas un atkal sāka darīt nekrietnības, vēl vairāk nekā viņu priekšteči.g*G Bet vienu no viņiem tu atstāji – Nou ar viņa saimi, un no viņa cēlušies visi taisnie.L) un viens gals bija tiem – kā Ādamam nāve, tā viņiem plūdi.^(5 Tu atkal savā laikā izlēji plūdus pār pasaules iemītniekiem un tos izdeldēji,'Un katra tauta klimta, kur iegribēja, un darīja nekrietnības tavā priekšā un niecināja tavus baušļus, bet tu tās nepadzini.F&tu liki viņam ievērot savu bausli, un viņš to pārkāpa, un tu uzreiz lēmi nāvi viņam un viņa ģintij. No viņa cēlās dzimtas un ciltis, ļaudis un tautas, kuru skaitam nav gala.e%CUn tu ievedi viņu paradīzē, ko bija stādījusi tava labā roka, vēl pirms radās zeme;$5un devi Ādamam nedzīvu miesu? Bet arī viņš bija tavu roku darbs, un tu iepūti viņā dzīvības garu, un viņš kļuva dzīvs tavā priekšā. #un sacīju: “Valdniek un Kungs, tu taču runāji no iesākuma, kad dēstīji zemi un to paveici viens, un pavēlēji pīšļiem,Y"+Un mans gars satraucās, un es sāku runāt uz Visuaugsto ar bijīgiem vārdiemZ!-jo es biju redzējis Ciānas sabrukumu un pārpilnību, kāda valdīja Bābelē.7  iTrīsdesmitajā gadā pēc pilsētas nopostīšanas es, Šaltiēls, saukts arī par Ezru, biju Bābelē un, savās cisās gulēdams, zūdījos, un domas sakāpa manā sirdī,0Tad eņģelis man sacīja: “Ej un pavēsti manai tautai, cik daudz un cik lielus Kunga Dieva brīnumus tu esi redzējis.”2]/Viņš man atbildēja: “Tas ir Dieva Dēls, ko viņi šajā mūžā apliecinājuši.” Un es sāku cildināt viņus, kas bija stingri iestājušies par Kunga vārdu.gG.Un es vaicāju eņģelim: “Kas ir šis jauneklis, kas viņus kronē un rokā dod palmas?”7g-Viņš man atbildēja: “Tie, kas nometuši mirstīgās drānas un tērpušies nemirstībā, un apliecinājuši Dieva vārdu; tagad viņi tiek kronēti un saņem palmas.”<s,Tad es jautāju eņģelim: “Kas tie ir, kungs?”(I+To vidū bija stalts jauneklis, augumā lielāks par visiem, pēc kārtas viņš lika tiem galvā vainagus un slējās vēl augstāk; bet es ļoti brīnījos.ve*Es, Ezra, Ciānas kalnā redzēju lielu pulku – tos saskaitīt nespēju, un visi dziesmās slavēja Kungu.)To dēlu skaits, kurus tu vēlējies, ir pilns; lūdz Kunga varenību, lai svēti top tavi ļaudis, kas aicināti kopš iesākuma.”nU(Pieņem savu pulku, Ciāna, un apkļauj savus baltā tērpušos, kas Kunga bauslību ir pildījuši.W''kas pārcēlušies no šā laika ēnas, saņēmuši no Kunga spodras drānas.V%&Celieties un stāviet, un, redzi, cik ir to, kas nes Kunga mielasta zīmogu,wg%Kunga uzticētās dāvanas pieņemiet un līksmojiet, pateikdamies viņam, kas jūs aicina Debesu valstībā.s_$Bēdziet no šā laikmeta ēnas, pieņemiet savas godības tīksmi! Es visiem liecinu par savu Glābēju.X)#Esiet gatavi valstības balvām, jo nebeidzama gaisma jums spīdēs mūžīgi.4a"Un tādēļ es saku jums, cittautieši, – jums, kas dzirdat un saprotat: “Gaidiet savu Ganu, viņš dos jums mūžīgu mieru; jau tuvu ir tas, kas nāks mūžu galā.!Es, Ezra, Horeba kalnā saņēmu Kunga pavēli iet pie Israēla. Kad es pie tiem aizgāju, tie mani atgrūda un Kunga rīkojumu noliedza.  Skauj savus bērnus, līdz es nākšu un došu tiem žēlastību, jo mani avoti plūst atpaliem un mana žēlastība neizsīks.”#?Piemini savus aizmigušos dēlus, jo es izvedīšu tos no zemes slēpņiem un došu tiem žēlastību, jo es esmu žēlsirdīgs, saka visuvarenais Kungs.N Līksmo, māt, ar saviem dēliem, jo es tevi izglābšu, saka Kungs.> wManas rokas tevi segs, lai tavi dēli neredz gehennu.M Tautas skaudīs, bet neviens tev neko nespēs nodarīt, saka Kungs.v eNebīsties! Kad pienāks posta un spaidu diena, citi raudās un bēdāsies, bet tu būsi līksma un ražena._ 7No kalpiem, ko es tev devu, neviens neies bojā, jo es atprasīšu tos no tava pulka.BBarotāj labā, baro savus dēlus, stiprini viņu kājas.EAtpūtinies un rimsti, mana tauta, jo tava atelpa pienāks.|qmirušos, kur vien atrodi, aizzīmogo un guldi kapā, un es došu tev pirmo vietu manas augšāmcelšanās dienā..WVecu un jaunu savās sienās paslēp,q[par izmocīto un kroplo rūpējies, klibo neapsmej, bezroci aizstāvi un aklo laid manu gaismu redzēt.`9Atraitni attaisno, sērdieni iztiesā, nabagam dod, bāreni aizstāvi, kailo apģērb,un tikpat avotu, kuros plūst piens un medus, un septiņus augstus kalnus ar rozēm un lilijām – tur pildīšu tavus dēlus ar prieku.5cEs sūtīšu tev palīgos savus kalpus, Jesaju un Jeremiju, pēc kuru padoma es iesvētīju un sagatavoju tev divpadsmit kokus, kas nolīkuši zem dažādu augļu smaguma,J Nebīsties, dēlu māt, jo es esmu tevi izredzējis, saka Kungs.oWUn augšāmcelšu miroņus no to vietām un no kapiem tos izvedīšu, jo es pazinu savu vārdu tajos. ~ Māt, apskauj savus dēlus, audzini viņus ar prieku, kā dūja stiprini viņu kājas, jo es esmu tevi izraudzījis, saka Kungs.}wPiesauc, piesauc debesis un zemi par lieciniekiem: es sagrāvu ļaunu un darīju labu, jo es esmu dzīvs, saka Kungs.w|g Nāciet un saņemiet, lūdziet sev īsas dienas, lai tās paiet ātri. Jau gatava jums valsts, esiet nomodā!b{= No dzīvības koka nāks tiem smaržīgas ziedes, un tie nedz strādās, nedz aizkusīs.bz= un paņemšu sev to slavu un došu tiem mūžīgos mājokļus, ko esmu tiem sagatavojis.|yq Tā saka Kungs Ezram: “Pasludini maniem ļaudīm, ka došu tiem Jeruzālemes valsti, ko grasījos dot Israēlam,zxm to zeme guļ piķa kalnos un pelnu vaļņos. Tā es darīšu tiem, kas mani neklausa,” saka visvarenais Kungs.zwmBēdas tev, Asīrija, jo tu pie sevis netaisnos slēp! Ļaunā cilts, atceries, ko izdarīju Sodomai un Gomorai:fvELai tautu vidū izšķīst to vārdi, lai izdeld no zemes, jo viņi nonievāja manu derību!PuLai tie krīt kaunā un viņu māti lai aplaupa, lai zūd viņu cilts!ktOUn tevi, tēvs, es piesaucu par liecinieku to dēlu mātei, kuri negribēja glabāt manu derību.rs]Bet ko lai tagad daru jums? Es esmu atraitne un vientule: ejiet, dēli, un lūdziet žēlastību Kungam.3r_Es audzināju jūs ar prieku un zaudēju jūs ar žēlabām un sirdēstiem, jo jūs esat grēkojuši sava Kunga Dieva priekšā un darījuši to, kas ļauns viņa acīs.`q9Māte, kas viņus dzemdēja, saka viņiem: ejiet, dēli, es esmu atraitne un vientule.3p aTā saka Kungs: “Es izvedu šos ļaudis no verdzības, devu viņiem likumus ar savu kalpu praviešu muti; bet tos klausīt viņi negribēja un manus padomus noraidīja.qo ](un Nahūmu, un Habakuku, Sofoniju, Hagaju, Zahariju un Malahiju, kas saukts arī par Kunga vēstnesi.”{n q'Es došu tiem vadoņos Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, un Hozeju, un Amosu, un Mihu, un Joēlu, un Obadju, un Jonu,Sm !&Un tagad, tēvs, skaties ar lepnumu un redzi no austrumiem nākam ļaudis.!l =%Novēlu žēlastību tiem ļaudīm, kas nāks, kuru bērni līksmot līksmojas, miesas acīm mani neredzējuši, bet garā tic tam, ko es esmu sacījis.Dk $praviešus neredzējuši, tie atģidīs savus pārkāpumus. j #Atdošu jūsu namus tiem ļaudīm, kas nāks; kas, mani nedzirdējuši, ticēs; kaut zīmes tiem nedošu, tie darīs, ko esmu licis,yi m"Un jūsu dēliem nebūs pēcnācēju, jo tie neatzina manus baušļus un darīja to, kas ļauns manā priekšā.eh E!Tā saka visvarenais Kungs: “Jūsu nams ir tukšs; kā pelavas vējš es jūs izdzenāšu.#g A Es sūtīju pie jums savus kalpus praviešus, bet jūs tos sagrābāt un nokāvāt, un to miesas saplosījāt. Viņu asinis es atprasīšu,” saka Kungs.f !Kad pienesīsiet man upurus, es novērsīšu savu vaigu no jums, jo jūsu svētku dienas un jaunie mēneši, un apgraizīšanas man riebj.e es vācu jūs kā vista savus cālēnus zem saviem spārniem. Bet ko lai šodien jums daru? Padzīšu jūs no sava vaiga!bd ?lai jūs esat mana tauta, un es būšu jūsu Dievs, un jūs mani dēli, un es jums Tēvs?c Tā saka visvarenais Kungs: “Vai es nelūdzos jūs kā tēvs dēlus un kā māte meitas, un kā zīdītāja savus mazuļus,Mb It kā ne mani jūs esat atstājuši, bet paši sevi,” saka Kungs.a yKad piesauksiet mani, es jūs nedzirdēšu, jo asinīm apgānītas ir jūsu rokas un jūsu kājas ir naskas slepkavot.{` qKā jūs mani atstājāt, tā arī es jūs atstāšu; kad jūs lūgsiet man žēlastību, tad es jūs nežēlošu._ +Ko lai daru ar tevi, Jēkab? Tu negribēji klausīt, Jūda! Apmetīšos pie citām tautām un došu tām savu vārdu, lai glabā manus likumus!f^ Ges nevis sūtīju jums par šiem zaimiem uguni, bet iemetu ūdenī koku, un upe kļuva salda.p] [Tā saka visvarenais Kungs: “Kad jūs tuksnesī pie amoriešu upes slāpāt un pulgojāt manu vārdu,\ #Sadalīju jums treknas zemes; kanaāniešus un periziešus, un filistiešus no jūsu vaiga padzinu. Ko vēl lai jums izdaru?” saka Kungs.^[ 7Kad bijāt izslāpuši, vai es nepārcirtu klinti – un izplūda ūdens pārpārēm?hZ KEs iežēlojos par jūsu gaušanos un devu jums mannu par barību, eņģeļu maizi jūs ēdāt.wY ikādēļ tu atvedi mūs uz šo tuksnesi nogalēt mūs? Labāk bija vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī!oX YKur ir tie labie darbi, ko jums darīju? Vai tuksnesī, kad bijāt izsalkuši, jūs nesaucāt uz mani:jW Oun nepriecājāties manā vārdā par savu ienaidnieku bojāeju un vēl līdz šai dienai kurnat.V  Visvarenais Kungs saka: par zīmi es sūtīju jums paipalas, aizsardzībai es devu jums nometnes, bet arī tur jūs kurnējātyU mgaismai devu jums uguns stabu un daudz brīnumu jūsu vidū darīju; bet jūs esat mani aizmirsuši, saka Kungs.zT o es jūs izvedu cauri jūrai un dzelmē metu jums drošu ceļu; devu jums Mozu par vadoni un Āronu par priesteri,+S S Un teic viņiem: “Tā saka Kungs:R 3 visus cittautiešus viņu vārdā sagrāvu, austrumos divu valstu – Tīras un Sidonas – tautas izkaisīju, un visus viņu ienaidniekus sakāvu.hQ K Viņu dēļ es daudzus ķēniņus gāzu, faraonu ar tā kalpiem un visu tā karapulku satriecu,KP  Cik ilgi pacietīšu viņus – tos, kuriem devu tik daudz labuma?O Bet tu apcērp matus uz savas galvas un met uz viņiem visu ļaunumu, jo viņi, izlaidīgā tauta, nav klausījuši manai bauslībai!N }Vai ne es izvedu tos no Ēģiptes zemes, no verdzības nama? Viņi ir mani sadusmojuši un manus padomus nonicinājuši.rM _ka vecāku grēki viņos ir auguši augumā, jo viņi, mani aizmirsuši, ir upurējuši svešiem dieviem. L ;ej un pasludini maniem ļaudīm to ļaunos darbus un viņu, dēliem – netaisnības, ko tie pret mani darījuši! Lai viņi vēsta savu dēlu dēliem,.K YUn bija tā: Kunga vārds man sacīja:J {Ārona dēls no Levī cilts, kas bija gūsteknis Mēdijas zemē, Artakserksa, persiešu ķēniņa, valdīšanas laikā.8I kAhijas dēls, Finēsa dēls, Ēlī dēls, Amerijas dēls, Asiēla dēls, Marimota dēls, Arna dēls, Ozijas dēls, Borita dēls, Abiseja dēls, Finēsa dēls, Elāzāra dēls,H Otrā grāmata, ko rakstījis pravietis Ezra – Serāja dēls, Ezerija dēls, Helkija dēls, Salama dēls, Sadoka dēls, Ahitoba dēls,G} Ptolemaja un Kleopatras valdīšanas ceturtajā gadā šo vēstījumu par pūrīmu atnesa Dosifajs, kurš teicās esam priesteris un levīts, un viņa dēls Ptolemajs; viņi teica, ka to iztulkojis Līsimahs, Ptolemaja dēls, kas bija Jeruzālemē.vFe Šīs dienas viņiem būs svētki adāra mēnesī – četrpadsmitajā un piecpadsmitajā šā mēneša dienā, kas Dieva priekšā visiem kopā svinami ar prieku un līksmību paaudzēs uz mūžu mūžiem Dieva tautā – Israēlā.”PE Un Dievs atcerējās savu tautu un bija taisnīgs pret savu mantojumu.{DoŠīs divas lozes nāca Dieva un visu tautu priekšā tiesas dienā, kad bija pienācis īstais laiks un brīdis.[C/Tādēļ Dievs ir devis divas lozes: vienu savai tautai, otru – visām tautām.gBGbet mana tauta ir israēlieši, kas piesauca Dievu un tika glābti. Kungs izglāba savu tautu un pasargāja mūs no visiem šiem ļaunumiem. Un Dievs darīja zīmes un lielus brīnumus, kas nav noticis pie citām tautām.ZA-daudzās tautas ir visi tie, kas bija sapulcināti, lai izdeldētu jūdu vārdu,)@MDivas čūskas esam es un Amans,#??Bija mazs avots, kas tapa par upi, un bija gaisma, saule un daudz ūdeņu. Estere ir šī upe, viņu apprecēja ķēniņš un padarīja par ķēniņieni.^>5Es atcerējos sapni, ko redzēju saistībā ar šiem notikumiem; nekas nav izlaists.<= uUn Mordohajs teica: “Viss notikušais ir no Dieva.R<Ikviena pilsēta un viss apgabals kopumā, kas tā nedarīs, piedzīvos iznīcināšanu ar zobenu un uguni bez žēlastības. Tur ne tikai cilvēki nedzīvos, tur neapmetīsies pat zvēri un putni.”u;cTāpat kā citus savus svētkus ar visu līksmību atzīmējiet arī šo dienu, lai tagad un turpmāk būtu glābiņš mums un labvēlīgi noskaņotiem persiešiem, bet tiem, kas mums gatavo ļaunu, lai tā ir pazudināšanas piemiņa.b:=Tādu prieku iznīcības vietā savai izredzētajai tautai sagādāja visvarenais Dievs..9UIzlieciet šīs vēstules norakstu ikvienā pieejamā vietā un ļaujiet jūdiem droši dzīvot pēc viņu likumiem; sniedziet savu atbalstu, lai šā gada divpadsmitā mēneša, tas ir, adāra trīspadsmitajā dienā viņi varētu atriebties tiem, kas viņiem uzbrukuši viņu bēdu dienās.8#Jūs darīsiet labi, ja nepildīsiet pavēles, kuras jums rakstījis Amans, Amadata dēls, jo viņš, kas to visu bija darījis, ir piesists krustā pie Sūsas vārtiem līdz ar visu savu namu, tā uz karstām pēdām saņemdams pelnītu sodu no visu valdošā Dieva.71viņi ir visaugstākā varenā dzīvā Dieva dēli, tā Dieva, kas mums un mūsu priekštečiem nosargājis mūsu valsti vislabākajā kārtībā.+6OBet mēs esam sapratuši, ka jūdi, kurus šis trīskārt noziedzīgais bija nolēmis izdeldēšanai, nebūt nav ļaundari, bet dzīvo pēc taisnīgiem likumiem,5 Viņš domāja, ka tā padarīs mūsu zemi no ļaudīm tukšāku un valdīšana pār persiešiem nonāks maķedoniešu rokās.M4 bet mūsu glābēju un pastāvīgo labdari Mordohaju un nevainojamo mūsu valsts līdzvaldnieci Esteri gribēja izdeldēt līdz ar visu viņu tautu, visādiem paņēmieniem pinot viltus intrigas.d3A Nespēdams godam nest tik lielu ievērību, viņš gudroja atņemt mums varu un dzīvību,82i un baudīja lielu draudzīgumu, kāds mums ir pret visām tautām, ka tika nosaukts par mūsu tēvu un visu laiku tika godāts kā otrais cilvēks pie ķēniņa varas troņa.&1E Tā Amans, Amadata dēls, maķedonietis, persiešu asinīm – svešs, būdams pilnīgi atšķirīgs no mūsu labestības, tika uzņemts pie mums kā viesisk0O un lietu stāvoklis jāmaina, un visādiem jautājumiem, kas nāk priekšā, jāpieiet apdomīgi./Tādēļ mums jāparūpējas, lai uz priekšu mūsu valstī valdītu kārtība un mēs varētu nodrošināt mieru visiem cilvēkiem,P.To var redzēt ne tik daudz senākajos notikumos, par kuriem esam stāstījuši, cik tajos, kurus jūs redzat acu priekšā notiekam, kad tie, kas nav varas cienīgi, neģēlīgi veic ļaundarības.K-nelietīgi pieviļot ķēniņu cēlsirdību ar viltīgiem meliem.|,qBet bieži gadās arī tādi, kas draugus, kas tiem uzticējušies un devuši viņu rokās varu kārtot lietas, ar pierunāšanu ir padarījuši par līdzvainīgiem nevainīgu asiņu izliešanā un tā iesaistījuši tos nelabojamā nelaimē,>+uzaudējuši pateicības jūtas pret cilvēkiem, viņi, lepnībā dižodamies kā tādi, kam krietnums ir svešs, domā, ka izbēgs no visu redzošā Dieva soda par savu nelietību.x*iDaudzi, kas savu labdaru lielās labestības dēļ celti augstā godā, ir kļuvuši augstprātīgi un meklē iespēju darīt ļaunu ne tikai pavalstniekiem, savā nesātībā viņi mēģina kalt viltus plānus arī pret saviem labdariem;=)s“Lielais ķēniņš Artakserkss vēl prieku simt divdesmit septiņu apgabalu pārvaldniekiem zemēs no Indijas līdz Etiopijai un visiem tiem, kas mūsu nodomiem ir labvēlīgi..( YNoraksts no šīs vēstules ir šāds:'Bet sarunas laikā viņa bezspēkā sabruka, un ķēniņš ļoti satraucās, un visi viņa kalpi centās Esteri iedrošināt.^&5Estere viņam teica: “Es redzēju tevi, kungs, kā Dieva eņģeli, un mana sirds satraucās aiz bijības tavas godības priekšā, tādēļ ka tu, kungs, esi apbrīnojams un tava seja ir žēlastības pilna.”%%“Kas tev ir, Estere? Es esmu tavs brālis, esi droša. Tev nedraud bojāeja, jo šī pavēle ir mūsu abu kopīga pavēle. Nāc tuvāk.”o$WTad Dievs ķēniņa garu pavērsa uz laipnību. Nemiera pārņemts, viņš pielēca no sava troņa, saņēma ķēniņieni savos apkampienos un turēja, līdz tā atguvās; tad viņš mierināja viņu laipniem vārdiem, sacīdams:p#YViņš pacēla savas ugunīgi dzirkstošās acis, un viņa sejā atspoguļojās viņa godība. Kad viņš paskatījās ar savu dusmīgo skatienu, ķēniņiene sagrīļojās, nespēkā nobālēja un atspiedās pret pavadones galvu.9"kIegājusi pa durvīm, viņa nostājās ķēniņa priekšā, kas sēdēja varas tronī savas augstības tērpā – viss zeltā un dārgakmeņos; viņa izskats iedvesa bijību.!Viņa bija krāšņa savā skaistuma pilnībā, viņas seja bija priecīga, atvērta mīlestībai, bet sirds bija sažņaugta bailēs.o  YĶēniņiene Estere savās goda drēbēs atkal atguva krāšņumu. Piesaukusi visu redzošo un glābēju Dievu, viņa paaicināja divas savas uzticamākās kalpones; pret vienu viņa maigi atspiedās, otra sekoja, pieturot tērpu.1[Dievs, tu, kas ar savu spēku valdi pār visiem, uzklausi cerību zaudējušo lūgšanas, izpestī mūs no ļaunprātīgo rokām un izpestī mani no manām bailēm!”'un tava kalpone nav baudījusi prieku kopš liktenīgā pavērsiena dienas līdz pat šim laikam kā vienīgi tevī, Kungs, Ābrahāma Dievs.|qTava kalpone nav baudījusi ēdienu no Amana galda, nav pagodinājusi ķēniņa dzīres un nav dzērusi upurvīnu;wTu zini, ka tā man ir nepieciešamība – likt galvā savu lepnības rotu tajās dienās, kad parādos atklātībā, es to daru ar riebumu; man tā ir pretīga kā aptraipīta skranda, un es to nevalkāju, kad viena mierīgi vadu savas dienas.[/Tev viss ir zināms, un tu zini arī, ka es ienīstu godu, kas man tiek dots no tavu baušļu neatzinējiem, un man ir pretīgi dalīt laulības gultu ar neapgraizītajiem un jebkuru svešai ciltij piederīgo.wgbet mūs izglāb ar savu roku un palīdzi man, kas esmu viena un kam nav cita palīga kā vienīgi tu, Kungs.H Liec manā mutē skanīgu vārdu, ko teikt šī lauvas priekšā, un iegrozi viņa sirdsprātu, lai viņš ienīstu to, kurš mūs apkaro, tā ka tas kopā ar saviem domubiedriem dabū galu;)Atceries, Kungs, mūs un parādies mums mūsu bēdu laikā un iedrošini mani, tu, kas esi Valdnieks pār visiem dieviem un pār jebkuru varu.KNeatdod, Kungs, savu zizli tiem, kas nav nekādi dievi, un neļauj smieties par mūsu krišanu, bet pavērs viņu nodomus pret viņiem pašiem un liec kaunā to, kurš sācis to visu pret mums.)un atdarīt muti cittautiešiem, lai slavināti tiktu neīstie dievi un lai miesīgais ķēniņš sajūsmā tiktu apbrīnots uz laiku laikiem..UBet viņiem nebija gana ar mūsu rūgto verdzību; savas rokas liekot uz elkdievu rokām, viņi ir apņēmušies iznīcināt to, ko tu mums ar savu muti esi zvērējis, izdeldēt to, kas ir tava mantojuma daļa, aizdarīt muti tiem, kas tevi slavē, izdzēst tava nama un tava altāra godību,Q Taču nu mēs esam nogrēkojušies tavā priekšā, un tu mūs esi nodevis mūsu ienaidnieku rokās par to, ka esam godājuši viņu dievus. Kungs, tu esi taisns! Kopš mazām dienām es savā tēva dzimtā esmu dzirdējusi, ka tu, Kungs, no visām tautām sev esi izvēlējies Israēlu un no visiem senčiem mūsu tēvus iecēlis par mūžīgiem mantiniekiem, un visu, ko tu viņiem esi teicis, tu esi darījis./ “Mans Kungs, kas esi mūsu vienīgais Valdnieks! Palīdzi man, es esmu viena, un man nav cita palīga kā vienīgi tu, jo briesmas man ir tuvu.#? Arī ķēniņiene Estere, nāves satraukuma pārņemta, meklēja patvērumu pie Kunga. Novilkusi godības tērpu un apvilkusi izmisuma un sēru drēbes, lepnā krāšņuma vietā pelnus un pīšļus sev uz galvas uzkaisījusi, savu miesu izmērdējusi un it visu, kas viņā priecēja ar savu skaistumu, nosegusi ar atrisušām matu cirtām, viņa vērsās ar lūgšanām pie Kunga, Israēla Dieva, sacīdama:c? Un Israēls sāka skaļā balsī kliegt no visa spēka, jo nāve bija visu acu priekšā.Y+Uzklausi manu lūgšanu un apžēlojies par savu mantojumu, un pārvērt mūsu bēdas priekā, lai mēs, dzīvi būdami, dziedātu slavas dziesmas tavam vārdam, Kungs, un nepazudini tos, kas tevi slavē.”MNepamet novārtā savu daļu, ko no Ēģiptes tu esi sev izglābis.B }Un tagad, Kungs Dievs, Valdniek, Ābrahāma Dievs, pasaudzē savu tautu, jo pret mums vēršas ar iznīcināšanas draudiem un tīko izpostīt mantojumu, kas tev pieder no sākta gala.I  bet es tā rīkojos, lai cilvēka gods netiktu pacelts augstāk par Dieva godu. Neviena priekšā es neliekšu ceļus, vienīgi tavā priekšā, mans Kungs, un to es nedarīšu aiz lepnības.p YTev viss ir zināms, Kungs! Tu zini arī, ka nedz augstprātības, nedz lepnības vai iedomības dēļ es neliecu ceļus lepnā Amana priekšā – es labprāt būtu skūpstījis viņa kāju pēdas, lai tikai glābtu Israēlu, – %Tu esi radījis debesis un zemi un visu, kas pasaulē apbrīnojams, un tu esi Kungs pār visu; nav neviena, kas tev, Kungam, stātos pretim. /“Kungs, Kungs, tu, kas valdi pār visu, tādēļ ka viss ir tavā varā un nav neviena, kas varētu tev pretoties, ja tu gribi glābt Israēlu.@ }Un viņš lūdza Kungu, pieminēdams visus Kunga darbus:@ylai šie, kas jau agrāk bija naidīgi un arī tagad tādi ir, vienā dienā notriekti pazemē, netraucē turpmāk mūsu valstij dzīvot labklājībā un mierā uz visiem laikiem.”$Amēs pavēlam tos, par kuriem jums rakstījis Amans, valsts lietu pārzinis un mūsu otrais tēvs, visus ar sievām un bērniem iznīdēt līdz saknēm ar viņu ienaidnieku zobeniem bez žēlastības un saudzēšanas šā gada divpadsmitā mēneša, adāra, četrpadsmitajā dienā,2]Kad nu mēs esam noskaidrojuši, ka šī tauta ir vienīgā, kas allaž nostājas pret ikvienu cilvēku, kuras dzīves veids ir balstīts svešos likumos, kura neievēro mūsu noteikumus un ir naidīgi noskaņota un dara vislielākās ļaundarības, lai mūsu valsts nesasniegtu labklājību, –#?norādīja mums, ka starp visām pasaules ciltīm ir iejaukusies kāda neciešama tauta, kas ar saviem likumiem nostājas pret ikvienu citu tautu un ķēniņu pavēles atstāj pilnīgi bez ievērības, lai nenostiprinātos mūsu kopīgā valdīšana, kas ir pareiza un nevainojama.{Kad es jautāju saviem padomniekiem, kā to varētu izdarīt, Amans, kas pie mums īpaši izcēlies ar savu gudrību un ir pierādījis savu nemainīgo labvēlību un stingro uzticību un tādēļ kā balvu ieguvis godu būt otrajam aiz ķēniņa,)K“Valdīdams pār daudzām tautām un būdams varens visā pasaulē, es, valdot miermīlīgi un lēnprātīgi bez dižošanās ar savas varas stiprumu, esmu gribējis gādāt, lai mani padotie savu dzīvi allaž vadītu bez satraukuma un lai mūsu valsts būtu rāma un droša ikvienam, kas pa to pārvietojas, līdz pat galējām tās robežām un lai miers, pēc kā ilgojas visi cilvēki, tajā tiktu atjaunots.D Te ir šīs vēstules noraksts. Lielais ķēniņš Artakserkss simt divdesmit septiņiem pārvaldniekiem un pakļautajiem vietvalžiem visās zemēs no Indijas līdz Etiopijai raksta tā:a =Amans, Amadata dēls, bugajietis, bija augstā godā pie ķēniņa. To divu einuhu dēļ viņš visādi mēģināja nodarīt ļaunu Mordohajam un viņa tautai. Ķēniņa vēstījums par jūdu masveida iznīcināšanuU %Tad ķēniņš Mordohaju iecēla par kalpotāju pilī un apdāvināja viņu.t~ cŠos notikumus ķēniņš pierakstīja, lai par tiem saglabātos piemiņa, arī Mordohajs tos pierakstīja.Y} -Ķēniņš nopratināja abus divus, un, kad tie atzinās, tika sodīti ar nāvi.:| o Viņš dzirdēja viņu apspriešanos un, apsvēris viņu nodomus, saprata, ka tie gatavojas paši savām rokām nogalināt ķēniņu Artakserksu. To viņš paziņoja ķēniņam.}{ u Kādā atpūtas brīdī Mordohajs bija pilī kopā ar Gabatu un Tarru, ķēniņa diviem einuhiem, kas sargāja pili.|==X<OUPiektais ceļš: tās redzēs citu dvēseļu mājokļus, kurus dziļā klusumā sargā eņģeļi.Y=+TCeturtais ceļš: tās atskārtīs, ka sevi pēdējos laikos mokām atdevušas.l<QSTrešais ceļš: tās redzēs atlīdzību, kas atlikta tiem, kas Visuaugstā derībām ticējuši.[;/ROtrais ceļš: ka vairs nejaudā atgriezties un darīt labu, lai varētu dzīvot.?:yQPirmais ceļš: ka Visuaugstā bauslību paļājušas. 9Ptādas dvēseles nevarēs ienākt mājokļos, bet uzreiz, mūžam skumjas un sēras, tās aizklīdīs mokās pa septiņiem ceļiem.%8COUn, ja tā ir viena starp tām, kas paļājušas un Visuaugstā ceļam nav klausījušas, un viņa bauslību nievājušas, un dievbijīgos ienīdušas, –U7#NBet tagad, par nāvi runājot: kad no Visuaugstā nāk lēmums, ka cilvēkam jāmirst, dvēselei atstājot miesas, lai atgrieztos atkal pie viņa, kas to devis, vispirms tā pielūdz Visuaugstā godību.o6WMJo tev ir darbu krātuve pie Visuaugstā, kaut tev tā netiks rādīta agrāk par pēdējiem laikiem.5{LViņš man atbildēja: “Parādīšu tev arī to. Bet nejauc sevi klāt paļātājiem un nepieskaiti sevi mocītajiem. 49KUn es atbildēju: “Ja esmu guvis tavu vēlību, Kungs, parādi savam kalpam arī to, vai pēc nāves jeb tad, kad ikviens no mums savu dvēseli atdos, – vai mēs tiksim paglabāti mierā, līdz pienāks laiki, kuros tu sāksi atjaunot radību, vai uzreiz cietīsim mokas?” 3JPatiesi, cik ilgi Visuaugstajam bija pacietība ar tiem, kas pasaulē mīt, un ne jau viņu dēļ, bet gan nolikto laiku labad!”T2!ITad kas viņiem būs sakāms tiesā, kā viņi atbildēs pēdējos laikos?`19Hun tātad tiem, kas piemīt uz zemes, ir jācieš mokas, jo, lai gan prāts tiem ir, tie dara netaisnību, un, saņēmuši bauslību, tie neklausa tai, un, bauslībai sekodami, tie pievīla to, ko bija saņēmuši.b0=GUn, redzi, saproti no tā, ko pats teici – jo tu sacīji, ka prāts aug līdz ar mums,//WFUn viņš man atbildēja: “Iekams Visuaugstais radīdams radīja pasauli un Ādamu, un visus, kas cēlās no viņa, viņš sagatavoja tiesu un tiesājamās lietas.[./EUn, ja pēc nāves mums nebūtu jānāk pie tiesas, varbūt mums būtu labāk.”e-CDJo visi dzimušie ir iepīti netaisnības darbos, ir grēku pilni un pārkāpumu nospiesti.L,CKāds mums labums no tā, ka paliksim sveiki, bet cietīsim mokas?+BJo tiem ir daudz labāk nekā mums: tie nedz gaida spriedumu, nedz pazīst ciešanas, nedz pestīšanu, kas tiem apsolīta pēc nāves.*ALai gaužas cilvēku cilts un priecājas lauka zvēri: lai gaužas visi, kas dzimuši, bet priecājas četrkāji un lopi!b)=@Bet tagad prāts aug līdzi mums, un tādēļ mēs mokāmies, jo zinām, ka iesim bojā.[(/?Labāk, ja šie putekļi nebūtu dzimuši – tad prāts nebūtu radīts no tiem.'>Tad es atbildēju: “Ak, zeme, ko tu esi radījusi – ja reiz prāts ir darināts no putekļiem itin kā citas radības!#&?=Un es nesērošu par pulkiem, kuri iet bojā, jo tagad viņi ir kā tvaiki un līdzinās liesmai un dūmiem – tie aizsvilst, deg un tiek iznīdēti.”F%'ka runa par tiem. Tie drebēs un trīcēs, jo zina – galā tie pārtaps.”a=;kamēr tiks runāts, tu nebīsties, jo teikts būs par galu, un zemes pamati sapratīs,3<aun, ja vietu, kur stāvi, salīgos trīce,`;9 Un viņš man atbildēja: “Piecelies kājās un tu dzirdēsi skaļu, dimdīgu balsi,h:I parādi savam kalpam līdz galam savas zīmes, no kurām daļu tu parādīji man vakarnakt!”S9 Bet es atbildēju: “Valdniek un Kungs, ja esmu guvis tavu žēlastību,{8o Tā nu cilvēka gals ir papēdis, un cilvēka sākums ir roka, starp papēdi un roku nemeklē neko citu, Ezra!”I7  Jo šā laikmeta gals ir Ēsavs un nākamā sākums ir Jēkabs.*6MUn viņš man sacīja: “No Ābrahāma līdz Ābrahāmam, jo no viņa dzima Jēkabs un Ēsavs, tādēļ ka Jēkaba roka sākumā turējās pie Ēsava papēža.p5YTad es atbildēju: “Kā tiks nošķirti laiki? Un kad būs pirmajam beigas un nākamajam sākums?”4tad es iecerēju, un viss tapa caur mani vienīgo un nevienu citu; tā arī gals nāks no manis un nevis no kāda cita.”33pirms tika izdibināti šābrīža gadi, pirms tika atstumtas to izdomas, kuri tagad grēko, un apzīmogoti tie, kas glabā ticības dārgumus, –t2apirms tika pacelti gaisa augstumi, pirms tika nosaukti juma mēri, un pirms tika nolikts Ciānas kājsols,1pirms parādījās krāšņi ziedi, pirms tika iesvārstīts kustības spars, un pirms tika sapulcēti neskaitāmi eņģeļu karapulki,t0apirms atskanēja pērkonu balsis, pirms iezalgojās rūsas zibšņi, pirms tika nolikti paradīzes pamati,/ Un viņš man sacīja: “Kopš zemes loka sākuma, un pirms tika nosprausti pasaules gali, pirms sāka pūst vēju sapulces,*.M7Un tie, kas nāks pēc jums, būs mazāki nekā jūs, jo dzims no radībām, kuras jau noveco, un jaunības spēks tām izsīkst.” Un es sacīju: “Es tevi lūdzu, kungs, – ja esmu guvis tavu žēlastību, parādi savam kalpam, kas ir tie, caur kuriem tu piemeklēsi savu radību?”`-96Tad padomā arī tu pats – jūs esat augumā mazāki nekā tie, kas bija pirms jums.,5Un viņa tev atteiks: vieni ir dzemdēti jaunības sparā, bet otri dzimuši, vecumam nākot, kad klēpis kļūst vārgs.w+g4Teic viņai tā: kādēļ tie, kurus dzemdēji tagad, nav līdzīgi iepriekšējiem, bet gan augumā mazāki?T*!3Bet viņš man atbildēja: “Taujā grūtai sievai, un viņa tev pateiks.0)Y2Tad es vaicāju viņam: “Ja reiz esi devis man vaļu, es runāšu tavā priekšā: vai mūsu māte, par kuru tu man teici, ir vēl jauna vai jau tuvojas vecumam?”x(i1Un, kā nedzemdē bērns un vairs nedzemdē veca sieva, tāpat es esmu nolicis pasaulē, kas manis radīta.”g'G0Un viņš man sacīja: “Tāpat es esmu devis zemes klēpi tiem, kas palaikam iesēti tajā.M&/Un es sacīju: “Viņa tā nevar, bet tikai katru viņa laikā.”%%C.Bet viņš man sacīja: “Taujā sievas klēpim un vaicā tam: ja reiz laidīsi pasaulē desmit, kālab pēc kārtas? Prasi, lai dzemdē desmit uzreiz.”Z$--Un es sacīju: “Kā tad tu savam kalpam teici, ka dzīvināt dzīvināsi visus tevis radītos vienlaik? Ja reiz dzīvie dzīvos vienlaik un izturēs radība, tad arī tagad esošos vienlaik spēj panest.”#%,Un viņš man atbildēja: “Nedz radība spēj pasteidzināt savu Radītāju, nedz pasaule vienlaikus izturēt visus, kas tajā radīti.”-"S+Bet es atbildēju: “Vai tu nevarēji radīt vienlaikus tos, kuri bija radīti, un tos, kuri ir, un tos, kuri turpmāk būs, lai ātrāk parādītu savu tiesu?”!}*Un viņš man sacīja: “Vainagam pielīdzināšu savu tiesu: kā nav lēnuma pēdējiem, tā – ātruma pirmajiem.” 5)Bet es teicu: “Redzi, kungs, tu soli tiem, kas galā ir dzīvi, bet ko darīs tie, kas bija pirms mums, vai mēs, vai tie, kas nāks pēc mums?”6e(Tad viņš man sacīja: “Kā nevari izdarīt neko no tā, par ko bija runa, tāpat nevari atģist manu tiesu vai tās mīlestības mēru, kuru es solīju savai tautai.”L'Bet es esmu nelga, kā gan es varu runāt par to, ko man prasi?”oW&Un es sacīju: “Valdniek un kungs! Kas spēj to zināt – vien viņš, kas nemājo cilvēku vidū!3%atver man slēgtos kambarus un izlaid man tur ieslēgtos vējus, parādi man balss skatu, un tad es tev atklāšu mokas, kuras lūdzies redzēt!”)$Bet viņš man sacīja: “Saskaiti man tos, kas vēl nav nākuši, un savāc man izkaisītās lāses, un liec, lai man atzeļ kaltuši ziedi;iK#Un viņš man atbildēja: “Tu nejaudā.” Tad es sacīju: “Kādēļ, kungs? Kam tad esmu dzimis? Kālab manas mātes klēpis nekļuva man par kapu, lai man nebūtu jāredz Jēkaba mokas un Israēla cilts izvārgums?”;o"Es viņam teicu: “Nē, kungs, bet es runāju tādēļ, ka man sāp. Manas īkstis moka mani ik stundu, kad meklēju aptvert Visuaugstā taku un izzināt daļu viņa tiesas.”)K!Un es sacīju: “Runā, mans kungs!” Un viņš man sacīja: “Ļoti apjucis ir tavs prāts Israēla dēļ! Vai tu mīli to vairāk nekā tā Radītājs?”zm un viņš man sacīja: “Uzklausi mani, un es tevi mācīšu, ieklausies manī, un tev teikšu vēl vairāk.”/Un bija tā: kamēr es runāju šos vārdus, pie manis tika atsūtīts eņģelis – tas pats, kas bija atnācis pie manis iepriekšējā naktī,X)Ja reiz tu nīstin ienīsti savu tautu, tai jātiek sodītai tavām rokām!”jMUn tie, kas runā pretī taviem zvērestiem, ir minuši kājām tos, kuri tic taviem baušļiem.)Bet tagad, Kungs, kādēļ tu esi atdevis šo vienīgo daudziem un vienu atvasi pazemojis citām, un izkaisījis savu vienīgo starp daudziem?1Un no visām daudzajām tautām tu sev ieguvi tikai vienu tautu, un šai tautai, kuru tu mīlēji, tu dāvāji bauslību, ko ir pieņēmuši visi.  No visām spārnotajām radībām tu sev nosauci vienīgi dūju, un no visiem radītajiem lopiem tu sev izraudzījies vienu avi. un no visām jūras dzelmēm tu sev piepildīji vienu upi, un no visām uzceltajām pilsētām sev svētu darīji vienīgi Ciānu.un no visiem zemes novadiem tu sev izvēlējies vienu vietu, un no visiem pasaules ziediem tu sev izvēlējies vienu liliju,wg“Valdniek un Kungs! No visiem zemes mežiem un no visiem tās kokiem tu sev izvēlējies vienu vīnastādu,f ETad mana dvēsele saņēma saprašanas garu, un es atkal sāku runāt Visuaugstā priekšā:Z -Un bija tā: pēc septiņām dienām manas sirds domas atkal bija ļoti grūtas.l QBet es gavēju septiņas dienas vaimanādams un raudādams, kā man bija licis Uriēls, eņģelis.6 eBet es viņam sacīju: “Ej prom no manis un nenāc klāt, līdz paies septiņas dienas, tad nāc pie manis!” Un viņš uzklausīja, ko teicu, un aizgāja prom no manis.n UTad nu celies un baudi maizi, un neatstāj mūs kā gans savu ganāmo pulku negantu vilku rokās.”A}Vai nezini, ka tev uzticēts Israēls tā klaida vietā?#Un bija tā: otrajā naktī pie manis atnāca Paltiēls, tautas vadonis, un sacīja man: “Kur tu biji? Un kādēļ skumjš ir tavs vaigs?~uBet pie manis atnāca eņģelis un mani turēja, un ar mani runāja, un mani stiprināja, un nolika mani uz kājām.lQTad es atmodos un drebēju pie visām miesām, un mana dvēsele bija izmocīta, itin kā pazudusi.;o Par šīm zīmēm man ir ļauts tev stāstīt, un, ja tu atkal lūgsi un raudāsi tāpat kā tagad un septiņas dienas gavēsi, tad dzirdēsi vēl dižākas lietas par šīm.”gG Un būs tajos laikos, ka ļaudis cerēs, bet neiegūs, tie pūlēsies, bet tiem nešķirsies.xi Un taujās novads savam kaimiņam: vai tev cauri negāja taisnība vai kāds, kas dara taisnu? Un tas noliegs.Y+ Daudzi to meklēs un neuzies, un vairosies netaisnība un alkatība virs zemes. Saldie ūdeņi izrādīsies sāļi, un visi draugi karos cits ar citu. Tad sajēga paslēpsies un prāts nošķirsies savā miteklī.1Un daudzās vietās būs sajukums, un bieži iesvilsies uguns, lauka zvēri atstās savas migas, un sievietes mēnešasinīs dzemdēs briesmoņus.t~aSodomas jūra izmetīs zivis, un naktī atskanēs balss, kuru daudzi nepazina, un visi dzirdēs šo balsi.U}#Un valdīs tas, ko negaida zemes iemītnieki, un visi putni aizlidos citur.l|Qasinis tecēs no koka, un akmens pacels savu balsi; tautas sagrīļosies, un gaisi pārmainīsies.{)Bet, ja Visuaugstais dāvās tev dzīvību, tu redzēsi jukas pēc trešās zīmes, piepeši naktī atspīdēs saule un mēness dienas laikā;qz[Un zeme, kuru tu tagad redzi valdām, kļūs necaurejami brikšņi, un būs redzams, ka tā iet postā.vyeUn netaisnība būs lielāka par to, ko tu redzi, un lielāka nekā tā, par kādu sengadiem esi dzirdējis./x YTagad par zīmēm: redzi, nāks dienas, kad tos, kas dzīvo virs zemes, sagrābs lielas bailes un patiesības ceļš tiks paslēpts, un zeme būs ticībā neauglīga.5wc4Viņš man atbildēja: “Par zīmēm, par kurām tu taujā, es varu tev daļēji sacīt, bet par tavu dzīvi es ne tikvien neesmu sūtīts tev stāstīt, bet arī nezinu.vve3Un tad es lūdzos: “Kā tu domā – vai nodzīvošu es līdz tām dienām? Un kas būs tajās dienās?”Mu2Un viņš man sacīja: “Domā pats. Jo, kā lietus izaug lielāks nekā lāses un uguns – lielāka nekā dūmi, tāpat arī lielum liels bija pagājušā mērs; bet palika lāses un dūmi.”&tE1Un pēc tam manā priekšā nāca mākonis, ūdens pilns, un no tā aumaļām šļācās stiprs lietus; un, kad lietusgāze beidzās, palika atlicin lāšu.s0Un es nostājos un skatījos, un redzi – degošs ceplis nāca manā priekšā; un, kad nodzisa liesma, es redzēju – paliek dūmi.krO/Un viņš man teica: “Stājies pa labi no manis, un es tev parādīšu līdzības tulkojumu.”Jq .To, kas pagājis, zinu, bet to, kam vēl jānāk, neapjaušu.”pw-tad rādi man – vai laika, kam jānāk, ir vairāk par pagājušo vai varbūt ir pagājis vairāk, nekā vēl būs?hoI,Un es atbildēju: “Ja esmu guvis tavu vēlību un ja tas ir iespējams, un ja esmu cienīgs,Rn+no iesākuma. Tad rādīšu tev par viņiem to, ko tu alksti redzēt.”m*Jo, kā dzemdētāja steidz ātrāk dzemdēt un izbēgt dzemdību spaidus, tā arī šīs klētis steidz atdot to, kas tām uzticētsulc)Es sacīju: “Nevar, kungs.” Tad viņš man sacīja: “Klēpim līdzīgas ir dvēseļu klētis nezemē.%kC(Un viņš man atbildēja: “Ej un pajautā grūtai sievai, vai tad, kad tās deviņi mēneši pagājuši, viņas klēpis vēl var sevī noturēt augli.”tja'Un varbūt mūsu dēļ taisnajiem kavējas kulšanas laiks – to dēļ, kas grēkos dzīvo virs zemes?”^i5&Tad es atbildēju: “Ak, valdniek un kungs, bet mēs visi esam pilni nekrietnības!h+%un ar mēru mērojis laikus, un skaitīt saskaitījis stundas, un nedz kustinās tās, nedz steidzinās, iekams noteiktais mērs būs pilns.”g$Uz to Jeremiēls, erceņģelis, tām atbildēja, sacīdams: kad jums līdzīgo skaits būs pilns, jo viņš uz svariem licis šos mūžusf3#Vai ne par to taujāja taisno dvēseles savās klētīs, vaicādamas: cik ilgi vēl te paliksim? Un kad pienāks mūsu atlīdzības pļaujas laiks?e"Un viņš man atbildēja: “Nesteidzies būt ātrāks par Visuaugsto; tu steidzies sevis dēļ, bet Visuaugstais steidzas daudzu labad._d7!Tad es atbildēju: “Kā un kad tas būs? Kādēļ mūsu gadi tik īsi un ļauni?”ac; Kad būs nopļautas tā vārpas, kurām nav skaita, cik milzīgu riju tad vajadzēs!”QbSpried nu pats, cik nekrietnības augļu ir nesis šis ļaunuma grauds!!a;Jo ļaunuma sēklas grauds ir iesēts Ādama sirdī no sākuma, un cik daudz ļaunuma tas nesis jau līdz šim un vēl nesīs, līdz pienāks kulšana! `Tādēļ, iekams netiks nopļauts tas, kas sēts, un nepašķirsies vieta, kur ļaunums sēts, nenāks tīrums, kur sēts labais.e_CBet ļaunums, par ko tu man taujāji, ir izsēts, taču vēl nav pienācis laiks to izraut.x^iun nejaudā nest to, kas nākamajos laikos apsolīts taisnajiem, jo šie mūži ir pilni skumju un nevarības.]Bet viņš man atbildēja: “Ja esi dzīvs, tad redzēsi, un, ja dzīvosi, tad bieži brīnīsies. Šie mūži steigtin steidz uz galuV\%Un ko viņš darīs sava vārda labā, kurā mēs saukti? To es taujāju!”[Un kādēļ mēs aizejam no pasaules kā siseņi un mūsu dzīve ir kā garaiņi, un mēs neesam cienīgi iemantot tavu žēlastību?Z3Jo es negribēju prašņāt par augstumu ceļiem, bet par to, kas ik dienu notiek ar mums: kādēļ Israēls ir nodots citu tautu nievām? Kādēļ tava mīļā tauta ir atdota bezdievju pūļiem un mūsu tēvu bauslība ir pazudināta, un rakstītu baušļu nav vairs nekur?dYATad es atbildēju: “Es lūdzu tevi, kungs, – kādēļ man dāvāts saprašanas prāts?PXJo, kā zeme ir dota birzīm un jūra saviem viļņiem, tā arī tie, kas dzīvo uz zemes, spēj izprast vien to, kas ir uz zemes, bet tas, kas virs padebešiem, – to, kas virs debesu augstuma.”bW=Bet viņš man atbildēja: “Tu pareizi izspriedi; kādēļ tā nespriedi savā lietā?VUn es atbildēju: “Abu nodomi bija tukši, jo zeme ir dota mežiem un jūrai ir dota vieta, kur nest savus viļņus.”UU#Ja tu būtu viņu soģis, kuru no tiem tu attaisnotu un kuru notiesātu?”TT!tāpat arī jūras viļņu nodoms, jo smiltis nostājās un tos apturēja.KSBet birzs nodoms izrādījās velts, jo nāca uguns un to aprija; R Tāpat arī jūras viļņi sanāca padomē un sacīja: nāciet, iesim un iekarosim lauka birzis, lai tur gūtu sev jaunu vietu.Q{un sprieda: nāciet, iesim un pieteiksim jūrai karu, lai tā atkāpjas mūsu priekšā, un darīsim sev jaunas birzis. CS~~5}||~{zzygxwwFv uuttOsss rhqqqpLooSnnpnmmll@kkajjtjihhh&gg0feeiedccrcbaa``__1^^N]]L\\:[[ZZvZ YfXXX)WW2VV)UU.TTTSS.RRLQQPP\OO6NN+MMILLVLKAJJdJIIdIHnGGG0FFEE#DD>CC@BBAAh@@@??=>> =k<<=;;V::a99*8877<66-5444<3C22111-0///'..4--,,@++c**a))W((i( ''5&&&0%#k""7!X -a/LKPS\;eg1[(+ # 3 i  OaX`Z}Ci@K !Un pēc tam es skatījos, un redzi – arī vidējā galva pēkšņi pazuda tāpat kā spārni,H?  Bet šī galva pārņēma noteikšanu pār visu zemi un pārvaldīja tos, kas mīt uz tās, ar lieliem spaidiem, un pārvaldīja zemes pasauli vairāk nekā visi spārni, kas bija pirms tam.># un, redzi, šī galva pagriezās līdz ar tām, kas bija ar viņu, un aprija divus apakšējos spārniņus, kas bija grasījušies valdīt.?=y un es redzēju, kā tā savienoja abas galvas ar sevi,!<; un, kamēr tie sprieda, redzi, viena no dusošajām galvām – tā, kas bija pa vidu, – pamodās, jo tā bija lielāka par abām pārējām galvām,\;1 Un es skatījos, un redzi – divi palikušie savā starpā sprieda kopā valdīt,;:q un otrs, un tas pazuda vēl ātrāk nekā pirmais.O9 Un es skatījos, un redzi – viens tika izsliets, bet uzreiz pazuda,b8= Un es skatījos, un redzi – šie mazie grasījās izslieties un pārņemt valdīšanu.77 Un es skatījos, un redzi – no sešiem spārniņiem atšķīrās divi un aprima zem galvas, kas bija labajā pusē, bet četri palika savā vietā.a6; un nekas neatlika pie ērgļa rumpja, vien trīs mierīgās galvas un seši spārniņi.j5M Un pēc tam es skatījos, un redzi – pazuda divpadsmit spārni un divpadsmit mazie spārniņi,B4 un citi no tiem izslējās, bet nepārņēma valdīšanu.=3s Un es skatījos, un redzi – savā laikā izslējās nākamie spārni, arī tie – labajā pusē, lai pārņemtu valdīšanu; un daži no tiem valdīja, bet taču uzreiz pazuda,t2a Un tā bija ar visiem pārējiem: tie pa vienam uzņēmās valdīšanu, un tad vairs nekad nebija redzami.`19 Un pacēlās trešais un pārņēma valdīšanu tāpat kā pirmie, un arī tas pazuda.M0 neviens pēc tevis nevaldīs tik ilgu laiku, nedz arī pustik ilgu.a/; uzklausi, tu, kas tik ilgi valdīji zemi, es tev šo pavēstīšu, iekams tu izzudīsi:6.g Un, redzi, atskanēja balss, kas tam sacīja:b-= Un bija tā, kad tas valdīja, pienāca arī tā gals, un tas pazuda tāpat kā pirmais.7,g Un bija tā: kamēr tas valdīja, pienāca tā gals, un tas pazuda – tā vieta vairs nebija redzama. Tad izslējās nākamais un turpināja valdīt un valdīja ilgu laiku.j+M Un es skatījos, un redzi – labajā pusē izslējās viens spārns un valdīja pār visu zemi.P* Un es skaitīju viņa pretējos spārnus, un, redzi, tie bija astoņi.b)= Un es skatījos, un redzi – balss nenāca no viņa galvām, bet no viņa rumpja vidus.2(_ bet galvas lai paliek pēdējiem laikiem.a'; neesiet nomodā visi vienlaikus, guliet katrs savā vietā un esiet modri pēc kārtas,|&q Un es skatījos, un redzi – ērglis nostājās uz saviem nagiem un pacēla balsi uz saviem spārniem, sacīdams:%+ Un es redzēju, ka viss, kas ir zem debess, pakļaujas viņam un neviens nerunā viņam pretī, neviena vienīga radība no tām, kas uz zemes.$y Un es skatījos, un redzi – ērglis lidoja ar saviem spārniem un valdīja pār zemi un pār tiem, kas mīt uz tās.{#o Bet viņa galvas dusēja, un vidējā galva bija lielāka par pārējām galvām, bet arī dusēja līdz ar tām.z"m Un es skatījos, un no viņa spārniem radās pretēji spārni, un tie kļuva par maziem, vārgiem spārniņiem.!/ Un es skatījos, un redzi – viņš izpleta spārnus pār visu zemi un visi debesu vēji pūta viņam virsū, un mākoņi sapulcējās ap viņu.   Un bija tā: otrajā naktī es redzēju sapni, un redzi – no jūras pacēlās ērglis, kam bija divpadsmit spārnu un trīs galvas.G  Jo visi tie, kas neatzina mani savas dzīves laikā, saņemdami labumus,=w Un tad tie, kas tagad aizlaiž postā manus ceļus, būs pārsteigti, un tie, kas tos nicībā pamet, dzīvos mokās.&<E paliks dzīvi iepriekš sacītajās briesmās un ieraudzīs manu pestīšanu manā zemē un manās robežās, kuras kopš mūžiem esmu sev svētas nolicis.x;i Un būs tā, ka visi, kas tiks izglābti un iespēs izbēgt sava veikuma vai ticības dēļ, kurā ticējuši,~:u tāpat arī Visuaugstā laiki: iesākumi atklājas brīnumos un varenos darbos un vainagojums – tiesā un zīmēs.o9W Jo, kā visam, kas radīts pasaulē, iesākums ir vainagojuma dēļ un vainagojums – acīm redzams,n8U tad arī tu sapratīsi, ka par to Visuaugstais runāja dienās, kas bija iepriekš, kopš iesākuma.7 Un, kad pasaulē būs redzama zemes trīcēšana, ļaužu apjukums, tautu sazvērestības, vadoņu nepastāvība, valdnieku apjukums,a6; tad sapratīsi, ka ir pienācis laiks, kad Visuaugstais apmeklēs pasauli, ko radījis.5  Viņš man atbildēja: “Mērodams mēro savā prātā, un, kad ieraudzīsi, ka daļa no iepriekš sacītajām zīmēm ir notikušas,|4q?“Redzi, tagad, Kungs, tu atklāji man daudzas zīmes, kuras darīsi pēdējos laikos, bet neatklāji – kad.”o3W>ko neesmu atklājis visiem, bet gan tev un tiem nedaudzajiem, kas līdzīgi tev.” Un es atbildēju:+2Q=Tādēļ tagad pienāk mana tiesa,1'>F=== <<=;;:q99S88<777D66:555 44(33&21100|0&/p/..#-S,,,&++r+**))(( 'y'H&&B&%%$>##H""",!!G! WBE"HDNt"ZRFH>v!uF^ s K % H HE`*`o:2P_&Redzi, posts tuvojas, tas neaizkavēsies!UO#%Tas ir Kunga vārds, apjēdziet to un neesiet neticīgi tam, ko Kungs saka!KN$Klausieties visas šīs lietas un apdomājiet, jūs, Kunga kalpi!EM#To līgavaiņi būs krituši karā un vīrus nokāvis bads.L)"Gauži raudās jaunavas – tām nebūs līgavaiņu, gauži raudās sievas – tām nebūs vīru, raudās viņu meitas, kurām nebūs palīga.K!Un zeme paliks tukša, tās tīrumi paliks atmatā; tās ceļi un takas aizaugs ar ērkšķiem, jo neies pa tiem neviena avs.aJ; tā tajās dienās paliks trīs vai četri, kad to namus pārmeklēs šķēpiem rokās.iIKvai, kad vīnadārzā novākta raža, dažus ķekarus nepamana tie, kas to rūpīgi pārmeklē,>HwKā olīvu dārzā mēdz palikt trīs četras olīvasyGkjo no pilsētniekiem būs palikuši tikai desmit un laukos – divi, kas slēpsies mežā un klinšu spraugās.GFCilvēks ilgosies redzēt cilvēku vai vismaz dzirdēt balsi,OENobriedīs vīnogas, bet kas tās mīdīs? Visur būs tikai tukšums.2D_Koki nesīs augļus, bet kas tos novāks?IC Nebūs palicis neviens zemnieks, kas apartu zemi un apsētu to.BUn līķi tiks izmesti kā mēsli, un nebūs neviena, kas tos apraudātu, jo zeme būs kļuvusi tukša un tās pilsētas – nopostītas.mASNo bada ies bojā daudzi no tiem, kas dzīvo uz zemes, un tos, kas būs palikuši, nopļaus zobens. @Redzi, ēdamas lietas būs tik lētas uz zemes, ka tie nodomās – iestājies miers. Tad plūdīs posts pār zemi, zobens un bads.`?9bet tik un tā tie neatgriezīsies no saviem noziegumiem un neturēs prātā rīkstes.Y>+Redzi, bads un sērga, mokas un sāpes ir sūtītas kā pārmācības rīkstes,;=qun visi drebēs. Ko tie darīs, kad uznāks posts?<)Sāksies bēdas – un daudzi nopūtīsies; sāksies bads – un daudzi ies bojā; sāksies kari – un varenie baiļosies; sāksies posts –<;sVai man! Vai man! Kas mani izglābs tajās dienās?o:WKā neatgriežas laba strēlnieka raidīta bulta, tā neatgriezīsies ļaunums, kas uzsūtīts zemei.Q9tiek aizdegta uguns, un tā nenodzisīs, iekams neaprīs zemes pamatus.Z8-Redzi, tiek uzsūtīts posts, un tas netiks novērsts, iekams nonāks pār zemi,7 jo spēcīga ir viņa labā roka, kas uzvelk loku, un asas ir bultas, kuras viņš raida; izšautas līdz zemes malām, tās trāpa.6 Dreb zeme un tās pamati, jūra bango līdz dzīlēm, tās viļņi un zivis šaudās Kunga vaiga priekšā viņa varas godības dēļ,@5{ Kungs piedraudēs, un kas nepārbīsies no viņa vaiga?[4/ Viņš metīs zibeni, un kas neizbīsies? Viņš dārdinās, un kas nebaiļosies?D3 Šausies uguns no viņa piktuma, un kas spēs to apdzēst?92mKungs Dievs sūta postu – un kas to atvairīs?>1wKas atvairīs bultu, ko izšāvis varens strēlnieks?e0CKas spēj atvairīt badīgu lauvu mežā; kas apdzēsīs uguni, kad salmi ir aizsvilušies?;/qUz jums raidīts posts, un kas spēj to atvairīt?:.oUz jums raidīta uguns, un kas spēj to apdzēst?;-qUz jums raidīts zobens, un kas spēj to novērst?o,WApjozieties ar maisiem, apraudiet savus dēlus un vaimanājiet par tiem: jūsu noārdīšana ir tuvu!A+ Vai tev, Bābele un Āzija, vai tev, Ēģipte un Sīrija!c*??aizvedīs gūstā tavus bērnus, izlaupīs tavu bagātību un atņems tava vaiga godību.y)k>Viņi aprīs tevi visu un tavas pilsētas, tavu zemi un kalnus, nodedzinās visus tavus mežus un augļu kokus,?(y=Viņi tevi salauzīs kā salmus, viņi būs tev uguns.'un sūtīju viņu un izvedu savu tautu no Ēģiptes, un uzvedu viņu Sīnaja kalnā, un turēju viņu pie sevis daudz dienu,W='“Krūmā es atklājos un runāju ar Mozu, kad mana tauta vergoja Ēģiptē,-<Sredzi, no krūma man pretim atskanēja balss, kas sacīja: “Ezra, Ezra!” Un es teicu: “Redzi, es, Kungs,” – un piecēlos kājās. Tad viņš man sacīja:=; wUn bija tā: trešajā dienā, man sēžot zem ozola,j:M :tādēļ ka viņš iegroza laikus un to, kas notiek savā laikā. Un es paliku tur trīs dienas.9 9Tad es cēlos un izgāju pļavā, papilnam teikdams un slavēdams Visuaugsto par brīnumiem, ko viņš aplaikiem darījis,18[ 8Un tādēļ es tev to atklāju – tā ir Visuaugstā atlīdzība. Un vēl pēc trim dienām es tev sacīšu citas lietas un klāstīšu tev diženo un brīnumaino.”S7 7jo tu savu dzīvi esi veltījis gudrībai un saprašanu saucis par māti.[6/ 6jo tu esi pametis savus darbus un nodevies manējiem un meklējis manu bauslību,h5I 5Šāds ir tulkojums sapnim, ko tu redzēji. Un tādēļ tu viens esi apgaismots šajā ziņā,c4? 4Un viņš man sacīja: “Kā nav iespējams izmeklēt vai izzināt to, kas ir jūras dzelmē, tā neviens no tiem, kas ir uz zemes, nevar redzēt manu Dēlu vai tos, kas ir ar viņu, – vienīgi viņa dienas laikā.w3g 3Tad es sacīju: “Valdniek un Kungs, paskaidro man, kādēļ es redzēju no jūras sirds izkāpjam vīru?”E2 2Un tad viņš parādīs tiem jo daudzus brīnumu darbus.”`19 1Tā būs: deldēdams sanākušo cilšu pulkus, viņš aizsargās savu atlikušo tautu.Y0+ 0bet tie, no tavas tautas, kas atstāti, ir atrasti manās svētajās robežās./ /Visuaugstais atkal apturēs upes straumes, lai tie varētu pāriet. Tādēļ tu redzēji lielus pulkus, nākušus mierā,R. .tad viņi mita tur līdz pēdējiem laikiem. Un tagad viņi nāks atkal,`-9 -Cauri tai zemei bija tāls ceļš, pusotra gada gājums, un to zemi sauca Arzareta, unu,c ,jo toreiz Visuaugstais dāvāja viņiem zīmes, un apstājās upes straumes, līdz viņi bija pārgājuši.@+{ +Un viņi iegāja pa šaurajām Eifrātas upes pieejām,Q* *lai tur ievērotu savus likumus, kurus nebija ievērojuši savā zemē.)' )Bet viņi sanāca kopā un nodomāja atstāt daudzās ciltis un doties uz tālāku novadu, kur vēl nebija dzīvojusi neviena cilvēku cilts,Y(+ (tās ir desmit ciltis, kas aizvestas gūstā no savas zemes ķēniņa Hozejas dienās – tos sagūstīja Salmanasars, Asīrijas ķēniņš, un aizveda viņus pāri upei, un viņi tika pārcelti citā zemē.N' 'Un, kad tu redzēji viņu vācam ap sevi citus mierīgus pulkus, –n&U &tas būs līdzīgi liesmām –, un iznīcinās tās bez pūlēm ar likumu, kas ir līdzīgs ugunij.H%  %Bet viņš, mans Dēls, apsūdzēs sanākušās ciltis to bezdievīgajos darbos – tas būs līdzīgi vētrai –, un metīs viņiem acīs to ļaunās domas un mokas, kuras tie cietīs, –w$g $Un Ciāna nāks un parādīsies visiem, gatava un uzcelta, kā tu redzēji kalnu topam bez roku palīdzības.3#a #Bet viņš nostāsies Ciānas kalna galā.g"G "un neskaitāmi pulki saradīsies vienuviet, kā tu redzēji, tie gribēs iet un viņu sakaut.t!a !Un, kad visas ciltis izdzirdēs viņa balsi, ikviens atstās savu novadu un karu, ko tie veda pret citiem,# ? Un, kad tas sāksies un atgadīsies zīmes, kuras es tev parādīju iepriekš, tad atklāsies mans Dēls, kuru tu redzēji kā vīru izkāpjam no jūras. un viņi grasīsies karot cits ar citu, pilsēta pret pilsētu, novads pret novadu, cilts pret cilti un valsts pret valsti.:o un prāta mulsums nāks pār zemes iemītniekiem,P redzi, nāk dienas, kad Visuaugstais atsvabinās tos, kas ir uz zemes,/ un ka viņš neturēja nedz šķēpu, nedz citu kara ieroci, tomēr iznīcināja bezdievju pulkus, kas nāca viņu sakaut, ir šāds skaidrojums:O Un tam, ka redzēji no viņa mutes nākam uguni un liesmas, un vētruve ir tas, ko Visuaugstais glabā kopš laiku laikiem, tas, kurš atsvabinās savu radību un vadīs atstātos._7 Jo šāds ir redzējuma skaidrojums: vīrs, ko tu redzēji izkāpjam no jūras sirds,F Tālab zini: atstātie ir daudz laimīgāki par mirušajiem.y viņš, kas tolaik radīs briesmas, pats pasargās tos, kas tajās kritīs, tos, kam ir darbi un ticība Spēcīgajam.gG Tam, ko tu sacīji par tiem, kas ir atstāti, un tiem, kas nav atstāti, ir šāds tulkojums:[/ “Gan redzējuma skaidrojumu tev pateikšu, gan atklāšu to, par ko tu runāji.'G Tomēr vieglāk ir apdraudētam doties tajās nekā aiziet no pasaules kā mākonim un neredzēt, kas notiks pēdējās dienās.” Un viņš man atbildēja: Bet tādēļ vai! arī tiem, kas ir atstāti! Jo viņi redzēs lielas briesmas un daudz grūtību, kā rāda šie sapņi.K saprazdami, kas nolikts pēdējām dienām, bet to nesasniegdami.,S Jo tie, kas netiks atstāti, skums,  Jo es spriežu savā prātā: vai! tiem, kas būs atstāti dzīvi tajās dienās, un vēl vairāk vai! tiem, kas netiks atstāti!B tāpat tagad parādi man vēl arī šā sapņa tulkojumu!zm “Tu vispirms rādīji savam kalpam šos brīnumus un atzini mani par cienīgu, lai uzklausītu manu lūgšanu,V % Tad pie viņa nāca daudzu cilvēku stāvi, daļa priecādamies, daļa bēdādamies; daži bija sasieti, un daži kā upurdāvanas veda citus. Tad es pārvarīgās šausmās pamodos un lūdzos Visuaugsto:n U Un pēc tam es redzēju šo cilvēku nokāpjam no kalna un saucam pie sevis citus pulkus, mierīgus.` 9 un krita virsū bezdievju pulkiem, kas bija gatavi cīņai, un sadedzināja visus, un piepeši no neskaitāmajiem pulkiem nebija redzams nekas, vien pelnu putekļi un dūmu smaka. Un es skatījos un biju satriekts.] 3 ka viņš izlaiž no savas mutes itin kā uguns straumi un no lūpām – liesmu dvesmu, un no mēles viņš raidīja vētras dzirkstis. Un tas viss sajaucās kopā – uguns un liesmas, un vētras dzirkstis –6 e Un, redzi, kad viņš ieraudzīja soļojošā pulka uzbrukumu, viņš nedz pacēla savu roku, nedz satvēra šķēpu vai kādu citu kara ieroci – es redzēju vienīgi to,% Un pēc tam es skatījos, un redzi – visi, kas bija sapulcējušies pret viņu, lai sakautu viņu, ļoti izbijās, tomēr sparojās karot.`9 Es centos ieraudzīt to zemi vai vietu, no kuras bija darināts kalns, bet nejaudāju._7 Un es skatījos, un redzi – viņš darināja sev lielu kalnu un uzlidoja tā galā.:m Un pēc tam es skatījos, un redzi – no četriem debesu vējiem saradās kopā liels pulks ļaužu – tiem nebija skaita, lai uzveiktu cilvēku, kas bija izkāpis no jūras.yk un, lai kurp no viņa mutes pacēlās balss, izkusa visi, kas to dzirdēja, – tā kūst vasks, sajutis uguni.+ un es skatījos, un redzi – šis vējš izveidoja kaut ko līdzīgu cilvēkam, kas izkāpj no jūras sirds. Un es skatījos, un redzi – šis vīrs laidās ar debesu mākoņiem, un, lai kurp viņš pagrieza savu vaigu un skatījās, drebēja viss, ko viņš uzlūkoja,Y+ un redzi – no jūras sacēlās liels vējš un sabangoja visus tās viļņus,G  Un bija tā: pēc septiņām dienām es naktī redzēju sapni, 9 3Bet es sēdēju pļavā septiņas dienas, kā viņš man bija pavēlējis, un ēdu tikai no lauka puķēm, un zāles bija man barība šajās dienās.B 2Tad ļaudis aizgāja uz pilsētu, kā es biju tiem licis.g~G 1Un tagad ejiet visi katrs uz savām mājām, bet es atnākšu pie jums pēc šīm dienām.”;}o 0Arī es neesmu jūs pametis vai aizgājis no jums; es esmu atnācis uz šo vietu, lai lūgtos par izpostīto Ciānu un prasītu žēlsirdību jūsu pazemotās svētnīcas dēļ.T|! /jo Visuaugstais jūs piemin un Spēcīgais nav aizmirsis jūs uz mūžiem.<{s .“Paļaujies, Israēl, un neskumsti, Jēkaba nams, z  -Jo mēs neesam labāki par tiem, kas tur aizgāja bojā!” Un viņi gauži raudāja skaļā balsī. Tad es atbildēju viņiem:lyQ ,Tad nu, ja tu mūs pamet, būtu bijis daudz labāk, ja arī mēs būtu sadeguši Ciānas liesmās!3xa +Vai nav diezgan ļaunuma nācis pār mums?.wU *Tu vienīgais no visiem praviešiem mums esi atlicis, kā vīnogu ķekars no ražas un kā gaismeklis tumšā vietā, un kā osta kuģim, kas izglābies no vētras.zvm )“Kā mēs esam tevi pievīluši un kādu netaisnību tev nodarījuši, ka tu, pametis mūs, sēdi šai vietā?[u/ (Un bija tā: kad visi ļaudis padzirdēja, ka ir pagājušas septiņas dienas un es neesmu atgriezies pilsētā, tie sapulcējās visi, no maza līdz lielam, un atnāca pie manis un runāja uz mani, sacīdami:t- 'Bet tagad pagaidi še vēl septiņas dienas, tad tev tiks atklāts tas, ko Visuaugstais vēlēsies tev atklāt.” Tad viņš no manis aizgāja.sw &un māci to gudrajiem no tavas tautas, tiem, par kuriem tu zini: to sirdis spēj šos noslēpumus aptvert un glabāt.Wr' %Tādēļ visu, ko redzēji, uzraksti grāmatā, un noliec to slepenā vietā,Mq $Un tu vienīgais biji cienīgs uzzināt šo Visuaugstā noslēpumu.Hp  #Tāds ir sapnis, ko tu redzēji, un šāds ir tā skaidrojums.Mo "Bet žēlastībā viņš atsvabinās manu ļaužu atlikumu, kuri ir izglābti viscaur manās robežās, un līksminās tos, līdz pienāks beigas, tiesas diena, par kuru es tev sacīju iepriekš.mnS !Vispirms viņš tos dzīvus noliks tiesā, un, kad būs tos atmaskojis, tad viņš tos iznīcinās.5mc tas ir Svaidītais, ko Visuaugstais bija glabājis beigām, viņš nāks pie tiem un atmaskos to bezdievību un netaisnību un noliks viņu priekšā to nicināmos darbus.*lM kā jau tu redzēji. Bet lauva, kuru tu redzēji rēcošu ceļamies no meža un runājam uz ērgli, un apsūdzam netaisnībā tiem vārdiem, kurus tu dzirdēji, k  ir šāds tulkojums: viņi ir tie, kurus Visuaugstais paglabājis līdz to galam; tāda bija šī valstība, īsa un juceklīga,ejC Bet tam, ka tu redzēji divus mazos spārniņus aizejam pie tās galvas, kas labajā pusē,jiM viena zobens aprīs to, kas bija ar viņu, bet pēdējās dienās arī viņš kritīs no zobena.2h_ Turpretim divus atlikušos aprīs zobens:egC Un tu redzēji lielāko galvu pazūdam, jo viens no tiem mirs savās cisās, toties mokās.Vf% jo tie būs galvenie viņa nekrietnībās un paveiks viņa pēdējos darbus.e un pār tiem, kas mīt tajā, ar lielākiem spaidiem nekā visi, kas bija pirms tiem. Tādēļ tos sauc par ērgļa galvām,d) tulkojums ir šāds: to pēdējās dienās Visuaugstais uzmodinās trīs ķēniņus un atjaunos tajos daudzas lietas, un tie valdīs pār zemi6cg Un tam, ka tu redzēji trīs dusošas galvas,b# kad tuvosies viņu laika vidus, bet četri savulaik tiks pasargāti, līdz tuvosies to beigu laiks, bet divi tiks pasargāti līdz beigām.a ir šāds tulkojums: tajā celsies astoņi ķēniņi, kuru laiki būs niecīgi un gadi strauji, un divi no tiem ies bojā,Q` Bet tam, ka redzēji astoņus mazus spārniņus izaugam no tiem citiem,1_[ skaidrojums ir šāds: viņa valdīšanas laikā izcelsies ne mazums ķildu, un tā draudēs krist, tomēr tad nekritīs, bet atkal izsliesies savā sākotnes spēkā.j^M Bet tam, ka tu dzirdēji runājam balsi, kas nenāca no viņa galvas, bet no viņa rumpja vidus,E] Tāds ir tulkojums divpadsmit spārniem, kurus tu redzēji.R\ Bet otrajam, kas valdīs, būs vara ilgāku laiku nekā tiem divpadsmit.@[{ Bet valdīs tajā divpadsmit ķēniņi, cits pēc cita.zZm Redzi, nāk dienas, kad celsies valsts uz zemes, un būs tā baismāka par visām valstīm, kas bija pirms tās.DY bet tas netika viņam iztulkots, kā es tagad tev tulkoju.X ērglis, ko tu redzēji izkāpjam no jūras, ir ceturtā valstība, kas redzējumā parādījās Daniēlam, tavam brālim,6Wg “Šim tavam redzējumam ir tāds tulkojums:}Vs Jo tu esi lēmis, ka esmu cienīgs, lai man tiktu atklāts laiku gals un pēdējie laiki.” Un viņš man sacīja: U spēcini mani un parādi man, savam kalpam, šī šausmīgā redzējuma tulkojumu un nozīmi, lai papilnam remdētu manu dvēseli.=Ts Un es sacīju: “Ak, Valdniek un Kungs, ja esmu guvis tavu vēlību, ja esmu attaisnots tavā priekšā pār daudziem, ja mana lūgšana patiešām paceļas tava vaiga priekšā,TS! Tad nu tagad lūgšos Visuaugsto, lai viņš spēcina mani līdz galam!”R' Redzi, vēl esmu izmocīts prātā un gauži vārgs savā garā, un nenieka spēka nav manī lielo izbaiļu dēļ, kas šonakt mani sagrāba.NQ “Redzi, tu man to nodarīji, jo meklējies pa Visuaugstā ceļiem.KP Un es skatījos, un redzi – arī tie izzuda, un viss ērgļa rumpis dega, un zeme ļoti izbijās.
Tad es pamodos, pārmēru satrauktu prātu un lielās izbailēs, un sacīju savam garam:,OQ un redzi – arī atlikusī galva pazuda un abi spārni, kas bija pie tās aizgājuši un izslējušies, lai valdītu, bet to valdīšana bija īsa un juceklīga.NN  Un bija tā: kamēr lauva sacīja ērglim šos vārdus, es skatījos,uMc .lai atspirgtu visa zeme, brīva no tavas varmācības, un cerētu uz sava Radītāja tiesu un žēlastību.JL  -Tādēļ tu zudin zudīsi, ērgli, un tavi šausmīgie spārni un tavi vēl ļaunākie spārniņi, un tavas nekrietnās galvas, un tavi vēl ļaunākie nagi, un viss tavs neģēlīgais rumpis,iKK ,Un Visuaugstais uzlūkoja savus laikus, un, redzi, tie ir beigušies, un viņa mūži ir pilni!dJA +Un tava maucība ir nonākusi līdz Visuaugstajam un tava lepnība – līdz Spēcīgajam.`I9 *jo tu apspiedi lēnīgos un darīji pāri mierīgajiem, tu ienīdi taisnības sacītājus un ieredzēji meļus, tu izpostīji augļu nesēju mājokļus un sagrāvi to mūrus, kuri tev neko ļaunu nebija darījuši.-HU )Tu netiesāji zemi pēc patiesības,;Go (Un ceturtais, kas atnāca, uzveica visus iepriekšējos dzīvniekus un turēja pasauli lielās šausmās un visu zemi negantos spaidos, un tik ilgi nodzīvoja uz zemes ar viltu.F 'vai tu neesi pēdējais no četriem dzīvniekiem, kurus radīju valdīt pār manu pasauli, lai caur tiem nāktu laiku gals?AE} &klausies, un es runāšu uz tevi. Visuaugstais saka tev:.DU %Un es skatījos, un redzi – kaut kas līdzīgs lauvam no meža izcēlās rēkdams, un es dzirdēju, ka tas pacēla cilvēka balsi uz ērgli un runāja, sacīdams:\C1 $Un es dzirdēju balsi, kas man sacīja: skaties sev priekšā un atjaut, ko redzi.eBC #Un es skatījos, un redzi – galva, kas bija labajā pusē, aprija to, kas bija pa kreisi.bA= "bet palika divas galvas, kuras pašas valdīja pār zemi un pār tiem, kas uz tās mīt. (n2!~~;}}z}||k{{zzyyyNxxIwww)vvquurutt:ssSrrqqqqppXooon2PxNVai tiem, ko žņaudz viņu grēki un klāj viņu netaisnie darbi! Viņi ir kā lauks, ko žņaudz brikšņi, un ērkšķi klāj tā takas; to nevar pāriet. To atstās un nodos, lai aprij uguns!”w MGrēku nasta nenospiedīs un netaisnie darbi nepievārēs jūs, kas klausāt maniem baušļiem un pavēlēm, saka Kungs Dievs.BvLNebīstieties un nesvārstieties, jūsu vadonis ir Dievs!zumKKlausieties, mani izredzētie, tā saka Kungs, raugiet – tuvu ir posta dienas, un no tām es jūs atbrīvošu.Wt'JTad atklāsies manu izredzēto raudze, kā zeltam, kad to pārbauda ar uguni.LsIiznīcinās un izlaupīs to mantību un padzīs viņus no mājām.jrMHTie kļūs kā ārprātīgi un nevienu nesaudzēs, laupīs un graus tos, kas vēl bīstas Dieva,bq=GJo daudzās vietās un kaimiņu pilsētās būs liela sacelšanās pret dievbijīgajiem.DpFun piekritēji kļūs tiem par izsmieklu un kāju pameslu.ro]EJo, redzi, pret jums uzkurtas milzu pūļa dusmas, un dažus no jums sagrābs un liks ēst elkiem kauto,9nkDPatiesi, Dievs ir soģis, bīstieties viņa! Izbeidziet grēkot un uz laiku laikiem aizmirstiet darīt nekrietnības, un Dievs jūs izglābs un atsvabinās no visiem spaidiem.]m3CKo jūs darīsiet, kā paslēpsiet savus grēkus Dieva un viņa godības priekšā?l{Bun jūs būsiet apkaunoti, kad jūsu darbi nāks cilvēku priekšā un jūsu netaisnības apsūdzēs jūs tajā dienā.GkAKungs lūkot izlūkos visus to darbus un atmaskos jūs visus, j@Nudien, viņš zina jūsu nolūkus un to, ko jūs domājat savās sirdīs! Vai tiem kas grēko un grib nobēdzināt savus grēkus!Xi)?un visvarenā Dieva Garu. Viņš radījis visu un izlūko slēptuvēs slēpto.tha>viņš darinājis cilvēku un ielicis tā rumpja vidū sirdi, un devis tam dvašu un dzīvību, un prātu,g}=viņš izlējis tuksnesī ūdeņu avotus un kalnu galotnēs ezerus, lai no klints radzēm sūtītu upes dzirdināt zemi;Sfz3z(zzzyyyyyyyyyyyyyyynycyXyMyBy7y,y!yy yxxxxxxxxxxxx}xrxgx\xQxFx;x0x%xxxwwwwwwwwwwwwwvwkw`wUwJw?w4w)wwwvvvvvvvvvvvvvzvovdvYvNvCv8v-v"vv vuuuuuuuuuuuu}urugu\uQuFu;u0u&uuutttttttttttttvtkt`tUtJt?t4t)tttssssssssssssszsosdsYsNsCs8s-s"ss srrrrrrrrrrrr~rsrhr]rRrGro3o(ooonnnnnnnnnnnnnxnmncnXnMnBn7n,n!nn nmmmmmmmmmmmm|mqmfm[mPmEm:m/m$mmmllllllllllllluljl_lTlIl>l3l(lllkkkkkkkkkkkkkxkmkbkXkMkBk7k,k!kk kjjjjjjjjjjjj}jrjgj\jQjFj;j0j%jjjiiiiiiiiiiiiiuiji_iTiIi>i3i(iiihhhhhhhhhhhhhyhnhchXhMhBh7h,h!hh hgggggggggggg}grggg\gQgFgc3c(cccbbbbbbbbbbbbbybnbcbXbMbBb7b,b!bb baaaaaaaaaaaa|aqaga\aQaFa;a0a%aaa`````````````u`j`_`T`I`>`3`(```_____________x_n_c_X_M_B_7_,_!__ _^^^^^^^^^^^^}^r^g^\^Q^F^;^0^%^^^]]]]]]]]]]]]]u]j]_]T]I]>]3](]]]\\\\\\\\\\\\\y\n\c\X\M\B\7\,\!\\ \[[[[[[[[[[[[|[q[f[[[P[E[:[/[%[[[ZZZZZZZZZZZZZuZjZ_ZTZIZ>Z3Z(ZZZYYYYYYYYYYYYYxYmYbYWYLYAY6Y+Y YY XXXXXXXXXXXXX|XqXfX[XPXEX:X/X$XXXWWWWWWWWWWWWWtWjW_WTWIW>W3W(WWWVVVVVVVVVVVVVyVnVcVXVMVBV7V,V!VV VUUUUUUUUUUUU|UqUfU[UPUEU;U0U%UUUTTTTTTTTTTTTTuTjT_TTTIT>T3T(TTTSSSSSSSSSSSSSySnScSXSMSBS7S,S!SS SRRRRRRRRRRRR|RqRfR[RPRER:R/R%RRRQQQQQQQQQQQQQuQjQ_QTQIQ>Q3Q(QQQPPPPPPPPPPPPPyPnPcPXPMPBP7P,P!PP POOOOOOOOOOOO|OqOfO[OQOFO;O0O%OOONNNNNNNNNNNNNuNjN_NUNJN?N4N)NNNMMMMMMMMMMMMMyMnMcMYMNMCM8M-M"MM MLLLLLLLLLLLL}LrLgL\LQLFL;L0L%LLLKKKKKKKKKKKKKuKjK_KTKIK>K3K(KKKJJJJJJJJJJJJJyJnJcJXJMJBJ7J,J!JJ JIIIIIIIIIIII|IqIfI[IPIFI;I0I%IIIHHHHHHHHHHHHHuHjH_HTHIH>H3H(HHHGGGGGGGGGGGGGyGnGcGXGMGBG7G,G!GG GFFFFFFFFFFFF|FqFfF\FQFFF;F0F%FFFEEEEEEEEEEEEEuEjE_ETEIE>E3E)EEEDDDDDDDDDDDDDyDnDcDXDMDBD7D,D!DD DCCCCCCCCCCCC}CrCgC\CQCFC;C0C%CCCBBBBBBBBBBBBBuBjB`BUBJB?B4B)BBBAAAAAAAAAAAAAyAoAdAYANACA8A-A"AA A@@@@@@@@@@@@}@r@g@\@Q@F@;@0@%@@@?????????????v?k?`?U?J???4?)???>>>>>>>>>>>>>>{>q>g>]>S>I>?>5>+>!>> >============~=s=h=]=R=G=<=1=&===<<<<<<<<<<<<434(4443333333333333x3m3b3W3L3B373,3!33 3222222222222}2r2g2\2Q2F2;202%2221111111111111u1j1_1T1I1>131(1110000000000000y0n0c0X0M0B070,0!00 0////////////}/r/g/\/Q/F/;/0/%///.............u.j.`.U.J.?.4.)...-------------y-n-c-X-M-B-8---"-- -,,,,,,,,,,,,},r,g,\,Q,F,;,0,%,,,+++++++++++++v+k+`+U+J+?+4+)+++*************z*o*d*Y*N*C*8*-*"** *))))))))))))~)s)h)])R)G)<)1)&)))(((((((((((((w(l(a(V(K(@(5(*((( '''''''''''''{'p'e'Z'O'D'9'.'#'' '&&&&&&&&&&&&~&s&h&]&R&G&<&1&&&&&%%%%%%%%%%%%%w%l%a%V%K%@%5%*%%% $$$$$$$$$$$$${$p$e$Z$O$D$9$.$#$$ $############~#s#h#^#S#H#=#2#'###"""""""""""""x"m"b"W"L"A"6"+" "" !!!!!!!!!!!!!{!p!e!Z!O!D!9!.!#!! !  t i ^ S H = 2 '   wlaVLA6+  {pf[PE:/$ti^SH=2'xmbWLA6+  {peZOD9.# ti^SH=2'wlaVK@5* {peZOD9/$ti^SH=2'xmbWLA6+  |qf[PE:/$ti^SH=3( # # # # # # #  # "# "" "! " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " "  " ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! !  !  #  "  !                                                                      ~  }  |  {  z  y  x  w   v & u % t $ s # r " q ! p  o  n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b  a  `  _  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q   P . O - N , M + L * K ) J ( I ' H & G % F $ E # D " C ! B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #   " + ! * )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                                % $ # " !                                        ( ' & % $ # " !                                                                !     ~ } | { z y x w v u t s r q p o  n  m  l  k  j i h g f e d c  b a ` _ ^ ] \ [ Z Y X W V U T S R Q  P  O  N  M  L K J I H G F E  D %C $B #A "@ !?  > = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - ,  +  *  )  (  ' & % $ # " !                                                                                                                          $ # " !                                                                            ~ } | { z y x w v u t s r q p  o  n  m  l  k j i h g f e d  c  b  a  `  _  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N   M  3L  2K  1J  0I  /H  .G  -F  ,E  +D  *C  )B  (A  '@  &?  %>  $=  #<  ";  !:  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                                                 #  "  !                                                                                                                                                                    ~ } | { z  y x w v u t s r q p o  n  m  l  k  j i h g f e d c  b a ` _ ^ ] \ [ Z Y X W V U T S R Q P  O  N  M  L  K J I H G F E D  C B A @ ? > = < ; :  9  8  7  6  5 4 3 2 1 0 / .  - , + * ) ( ' & % $ # " !                                                                     2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2   2   2   2   2   2  2  2  2  2  2  2   2  1!  1   1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1   1   1   1   1   1  1  1  1  1  1  1   1  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0   0   0   0   0   0  0  0  0  0  0  0   0  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /   /   /   /   /   /  /  /  /  /  /  /   /  ."  .!  .   .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .  .~  .}  .|  .{  .z  .y  . x  . w  . v  . u  . t  .s  .r  .q  .p  .o  .n  .m   .l  -k  -j  -i  -h  -g  -f  -e  -d  -c  -b  -a  -`  -_  -^  -]  - \  - [  - Z  - Y  - X  -W  -V  -U  -T  -S  -R  -Q   -P  ,"O  ,!N  , M  ,L  ,K  ,J  ,I  ,H  ,G  ,F  ,E  ,D  ,C  ,B  ,A  ,@  ,?  ,>  ,=  ,<  ,;  , :  , 9  , 8  , 7  , 6  ,5  ,4  ,3  ,2  ,1  ,0  ,/   ,.  +"-  +!,  + +  +*  +)  +(  +'  +&  +%  +$  +#  +"  +!  +  +  +  +  +  +  +  +  +   +   +   +   +   +  +  +  +  +  +  +   +  *&  *%  *$  *#  *"  *!  *   *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *   *   *   *   *   *  *  *  *  *  *  *   *  )9  )8  )7  )6  )5  )4  )3  )2  )1  )0  )/  ).  )-  ),  )+  )*  ))  )(  )'  )&  )%  )$  )#  )"  )!  )   )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )   )   )   )   )   )  )  )  )  )  )  )   )  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (   (   (   (   (   (  (  (  (  (  (  (   (  '  '  '  '  '  '  '  '  '  '  '   '   '   '   '   '  '  '  '  '  '  '   '  &~  &}  &|  &{  &z  &y  &x  &w  &v  &u  &t  &s  &r  &q  &p  &o  &n  & m  & l  & k  & j  & i  &h  &g  &f  &e  &d  &c  &b   &a  %$`  %#_  %"^  %!]  % \  %[  %Z  %Y  %X  %W  %V  %U  %T  %S  %R  %Q  %P  %O  %N  %M  %L  %K  %J  % I  % H  % G  % F  % E  %D  %C  %B  %A  %@  %?  %>   %=  $+<  $*;  $):  $(9  $'8  $&7  $%6  $$5  $#4  $"3  $!2  $ 1  $0  $/  $.  $-  $,  $+  $*  $)  $(  $'  $&  $%  $$  $#  $"  $!  $  $  $   $   $   $   $   $  $  $  $  $  $  $   $  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #  #   #   #   #   #   #  #  #  #  #  #  #   #  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "  "   "   "   "   "   "  "  "  "  "  "  "   "  !  !  !  !  !  !  !  !   !   !   !   !   !  !  !  !  !  !  !   !  !                                                                   6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                           ~  }  |  {  z  y  x   w   v   u   t   s  r  q  p  o  n  m  l   k  +j  *i  )h  (g  'f  &e  %d  $c  #b  "a  !`   _  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M   L   K   J   I   H  G  F  E  D  C  B  A   @  #?  ">  !=   <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *   )   (   '   &   %  $  #  "  !                                                             .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                         #  "  !                                                                         "  !                                                                         C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .~  -}  ,|  +{  *z  )y  (x  'w  &v  %u  $t  #s  "r  !q   p  o  n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b  a  `  _  ^   ]   \   [   Z   Y  X  W  V  U  T  S  R   Q  P  O  N  M  L  K  J   I   H   G   F   E  D  C  B  A  @  ?  >   =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2   1   0   /   .   -  ,  +  *  )  (  '  &   %  "$  !#   "  !                                                                                                              &  %  $  #  "  !                                                                         !                                                                                                                                                                           ~  }  |  {  z  y  x  w   v   u   t   s   r  q  p  o  n  m  l  k   j  i  h  g  f  e  d  c  b  a  `  _   ^   ]   \   [   Z  Y  X  W  V  U  T  S   R  Q  P  O  N  M  L  K  J  I  H  G  F  E  D  C  B  A   @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -   ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                ~  }  |  {  z  y  x   w   v   u   t   s  r  q  p  o  n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b  a  `  _  ^   ]   \   [   Z   Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M  L  K  J  I  H  G  F   E   D   C   B   A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -   ,   +   *   )   (  '  &  %  $  #  "  !                                                                |qf[PE:/$~~~~~~~~~~~~~u~j~_~T~I~>~3~(~~~}}}}}}}}}}}}}x}m}b}W}L}A}6},}!}} }||||||||||||||q|f|[|P|E|:|/|$|||{{{{{{{{{{{{{u{j{_{T{I{>{3{({{{zzzzzzzzzzzzzyznzczXzMzBz7z,z!zz zyyyyyyyyyyyy|yqyfy[yPyEy:y/y$yyyxxxxxxxxxxxxxuxjx_xTxIx>x3x(xxxwwwwwwwwwwwwwxwmwbwWwLwAw6w+w"wwwvvvvvvvvvvvvvvxvmvbvWvLvAv6v+v vv uuuuuuuuuuuuu|uqufu[uPuEu:u/u$uuutttttttttttttutjt_tTtIt>t3t(tttsssssssssssssysnscsXsMsBs7s,s!ss srrrrrrrrrrrr|rrrgr\rQrFr;r0r%rrrqqqqqqqqqqqqqvqkq`qUqJq?q4q)qqqpppppppppppppypnpcpXpMpBp7p,p!pp poooooooooooo}orogo\oQoFo;o0o%ooonnnnnnnnnnnnnunjn_nTnJn?n4n)nnnmmmmmmmmmmmmmymnmcmXmMmCm8m-m"mm mllllllllllll}lrlhl]lRlGle3e(eeedddddddddddddydndcdXdMdBd7d,d!dd dcccccccccccc}crcgc\cQcFc;c0c%cccbbbbbbbbbbbbbubjb_bTbIb>b4b)bbbaaaaaaaaaaaaazaoadaYaNaCa8a-a"aa a````````````}`r`g`\`Q`F`<`1`&```_____________v_k_`_U_J_?_4_)___^^^^^^^^^^^^^z^o^d^Y^N^C^8^-^"^^ ^]]]]]]]]]]]]~]s]h]]]R]G]<]1]&]]]\\\\\\\\\\\\\w\l\a\V\K\@\5\*\\\ [[[[[[[[[[[[[z[o[d[Y[N[C[8[-["[[ [ZZZZZZZZZZZZ~ZsZhZ]ZRZGZP3P(PPPOOOOOOOOOOOOOxOmObOWOLOAO6O+O OO NNNNNNNNNNNNN|NqNfN[NPNEN:N/N$NNNMMMMMMMMMMMMMtMiM^MSMHM=M2M'MMMLLLLLLLLLLLLLxLmLbLWLLLAL6L+L LL KKKKKKKKKKKKK{KpKeKZKOKDK9K.K#KK KJJJJJJJJJJJJJtJiJ^JSJHJ=J2J'JJJIIIIIIIIIIIIIwIlIaIVIKI@I6I+I II HHHHHHHHHHHHH{HpHeHZHOHDH9H.H#HHHGGGGGGGGGGGGGtGiG^GSGHG=G2G'GGGFFFFFFFFFFFFFwFlFaFVFKF@F5F*FFF EEEEEEEEEEEEEzEoEdEYENECE8E-E"EE EDDDDDDDDDDDD}DrDgD\DQDFD>>>>>>>>>>>~>s>i>^>S>H>=>2>'>>>=============w=l=a=V=K=@=5=*=== <<<<<<<<<<<<<{,3,(,,,+++++++++++++x+m+b+W+L+A+6+++ ++ *************{*p*e*Z*O*D*9*.*#** *)))))))))))))t)i)^)S)H)=)2)')))(((((((((((((x(m(b(W(L(A(6(+( (( '''''''''''''|'q'f'['P'E':'/'$'''&&&&&&&&&&&&&t&i&^&S&H&=&2&'&&&%%%%%%%%%%%%%x%m%b%W%L%A%6%+%!%% %$$$$$$$$$$$$|$q$f$[$P$E$:$/$$$$$#############t#i#^#S#H#=#2#'###"""""""""""""x"m"b"W"L"A"6"+" "" !!!!!!!!!!!!!{!p!e!Z!O!D!9!.!#!! !  t i ^ S H = 2 '   wlaVK@5* {peZOD9.# ~sh^SH=2'wlaVK@5* {pe\RH>4*  vlbXND:0&zodYNC8-" }rg\QF;0%vk`UJ?4)zodYNC8-" }rg\QF;0%vk`UJ?4) 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 21 20 2/ 2. 2- 2, 2+ 2* 2) 2( 2' 2& 2% 2$ 2# 2" 2! 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 ~ 2 } 2 | 2 { 2 z 2y 2x 2w 2v 2u 2t 2s  2r 2%q 2$p 2#o 2"n 2!m 2 l 2k 2j 2i 2h 2g 2f 2e 2d 2c 2b 2a 2` 2_ 2^ 2] 2\ 2[ 2Z 2 Y 2 X 2 W 2 V 2 U 2T 2S 2R 2Q 2P 2O 2N  2M  2.L  2-K  2,J  2+I  2*H  2)G  2(F  2'E  2&D  2%C  2$B  2#A  2"@  2!?  2 >  2=  2<  2;  2:  29  28  27  26  25  24  23  22  21  20  2/  2.  2-  2,  2 +  2 *  2 )  2 (  2 '  2&  2%  2$  2#  2"  2!  2  2 ($  ($  ($  ($  ($  ($ ($ ($ ($ ($ ($ ($  ($ (#" (#! (#  (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (# (#  (#  (#  (#  (#  (# (# (# (# (# (# (#  (# (" (" (" (" (" (" (" (" (" (" (" (" (" (" (" (" ("  ("  ("  ("  ("  (" (" (" (" (" (" ("  (" (!8 (!7 (!6 (!5 (!4 (!3 (!2 (!1 (!0 (!/ (!. (!- (!, (!+ (!* (!) (!( (!' (!& (!% (!$ (!# (!" (!! (!  (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (! (!  (!  (!  (!  (!  (! (! (! (! (! (! (!  (! ( * ( ) ( ( ( ' ( & ( % ( $ ( # ( " ( ! (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  ( ~ ( } ( | ( { ( z ( y ( x ( w ( v ( u ( t ( s ( r  ( q (6p (5o (4n (3m (2l (1k (0j (/i (.h (-g (,f (+e (*d ()c ((b ('a (&` (%_ ($^ (#] ("\ (![ ( Z (Y (X (W (V (U (T (S (R (Q (P (O (N (M (L (K (J (I (H ( G ( F ( E ( D ( C (B (A (@ (? (> (= (<  (; (: (9 (8 (7 ( 6 ( 5 ( 4 ( 3 ( 2 (1 (0 (/ (. (- (, (+  (* (') (&( (%' ($& (#% ("$ (!# ( " (! ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( (A (@ (? (> (= (< (; (: (9 (8 (7 (6 (5 (4 (3 (2 (1 (0 (/ (. (- (, (+ (* () (( (' (& (% ($ (# (" (! (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( (~ (} (| ({ (z  (y (x (w (v (u (t (s (r (q (p (o (n (m ( l ( k ( j ( i ( h (g (f (e (d (c (b (a  (` (_ (^ (] (\ ([ (Z (Y (X (W (V (U (T (S (R (Q (P (O ( N ( M ( L ( K ( J (I (H (G (F (E (D (C  (B ()A ((@ ('? (&> (%= ($< (#; (": (!9 ( 8 (7 (6 (5 (4 (3 (2 (1 (0 (/ (. (- (, (+ (* () (( (' (& ( % ( $ ( # ( " ( ! ( ( ( ( ( ( (  ( (# (" (! (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( (# (" (! (  ( ( ( ( (~ (} (| ({ (z (y (x (w (v (u (t (s (r (q ( p ( o ( n ( m ( l (k (j (i (h (g (f (e  (d ()c ((b ('a (&` (%_ ($^ (#] ("\ (![ ( Z (Y (X (W (V (U (T (S (R (Q (P (O (N (M (L (K (J (I (H ( G ( F ( E ( D ( C (B (A (@ (? (> (= (<  (; (-: (,9 (+8 (*7 ()6 ((5 ('4 (&3 (%2 ($1 (#0 ("/ (!. ( - (, (+ (* () (( (' (& (% ($ (# (" (! ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ! (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (   (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (   (  ( # ( " ( ! (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (   (  ( $ ( # ( " ( ! (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (   (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (  (   (  (~ (} (| ({ (z (y (x (w (v (u (t (s (r ( q ( p ( o ( n ( m (l (k (j (i (h (g (f  (e (Yd (Xc (Wb (Va (U` (T_ (S^ (R] (Q\ (P[ (OZ (NY (MX (LW (KV (JU (IT (HS (GR (FQ (EP (DO (CN (BM (AL (@K (?J (>I (=H (<G (;F (:E (9D (8C (7B (6A (5@ (4? (3> (2= (1< (0; (/: (.9 (-8 (,7 (+6 (*5 ()4 ((3 ('2 (&1 (%0 ($/ (#. ("- (!, ( + (* () (( (' (& (% ($ (# (" (! ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( (1 (0 (/ (. (- (, (+ (* () (( (' (& (% ($ (# (" (! (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( (  ( (3 (2 (1 (0 (/ (. (- (, (+ (* () (( (' (& (% ($ (# (" (! (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (~ (} (| ({ ( z ( y ( x ( w ( v (u (t (s (r (q (p (o  (n ("m (!l ( k (j (i (h (g (f (e (d (c (b (a (` (_ (^ (] (\ ([ (Z (Y ( X ( W ( V ( U ( T (S (R (Q (P (O (N (M  (L  (6K  (5J  (4I  (3H  (2G  (1F  (0E  (/D  (.C  (-B  (,A  (+@  (*?  ()>  ((=  ('<  (&;  (%:  ($9  (#8  ("7  (!6  ( 5  (4  (3  (2  (1  (0  (/  (.  (-  (,  (+  (*  ()  ((  ('  (&  (%  ($  (#  ( "  ( !  (   (   (   (  (  (  (  (  (  ( ( " !                                    . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                  7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                                    ~  }  |  {  z  y   x , w + v * u ) t ( s ' r & q % p $ o # n " m ! l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b  a  `  _  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M   L ! K  J  I  H  G  F  E  D  C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,   +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                      % $ # " !                                                                                  " !                                  !      ~  }  |  {  z  y  x  w  v  u  t  s  r  q  p  o  n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c   b 9 a 8 ` 7 _ 6 ^ 5 ] 4 \ 3 [ 2 Z 1 Y 0 X / W . V - U , T + S * R ) Q ( P ' O & N % M $ L # K " J ! I  H  G  F  E  D  C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *   )  ; (  : '  9 &  8 %  7 $  6 #  5 "  4 !  3  2   1   0   /   .   -   ,   +   *   )   (   '   &   %   $   #   "   !                                                                                     /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                                                                                         $ # " !           ~  }  |  {  z  y  x  w  v  u  t  s  r  q  p  o  n  m  l  k  j  i  h   g & f % e $ d # c " b ! a  `  _  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M  L  K  J  I  H  G  F  E  D  C  B   A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +   *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                   #  "  !                                                                                                               (& (% ($ (# (" (! ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  ( '+ '* ') '( '' '& '% '$ '# '" '! ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' '  ' ~ ' } ' | ' { ' z ' y ' x ' w ' v ' u ' t ' s ' r ' q ' p ' o ' n ' m ' l ' k  ' j & i & h & g & f & e & d & c & b & a & ` & _ & ^ & ] & \ & [ & Z & Y & X & W & V & U & T & S & R & Q & P & O & N & M & L  & K % J % I % H % G % F % E % D % C % B % A % @ % ? % > % = % < % ; % : % 9 % 8 % 7 % 6 % 5 % 4 % 3 % 2 % 1 % 0 % /  % . $& - $% , $$ + $# * $" ) $! ( $ ' $ & $ % $ $ $ # $ " $ ! $ $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $  $ $ $ $ $  $  ##  #"  #!  #  #  #  #  # # # # # # # # # # # # # # # # # # # 2 |qg\QF;0%~~~~~~~~~~~~~u~j~_~U~J~?~4~)~~~}}}}}}}}}}}}}y}n}c}X}M}B}8}-}"}} }||||||||||||}|r|g|]|R|G|<|1|&|||{{{{{{{{{{{{{v{k{`{U{J{?{4{){{{ zzzzzzzzzzzzzzzozdzYzNzCz8z.z#zz zyyyyyyyyyyyy~ysyhy]yRyGys3s(sssrrrrrrrrrrrrryrnrcrXrMrBr7r,r!rr rqqqqqqqqqqqq}qrqgq\qQqFq;q0q%qqqpppppppppppppvpkp`pUpJp?p4p)pppooooooooooooozooodoYoNoCo8o-o"oo onnnnnnnnnnnn~nsnhn]nRnGnh3h(hhhgggggggggggggxgmgbgWgLgAg6g+g gg fffffffffffff{fpfefZfOfDf9f.f#ff feeeeeeeeeeeeeteie^eSeHe=e2e'eeedddddddddddddxdmdbdWdLdAd6d+d dd ccccccccccccc|cqcfc[cPcEc:c/c$cccbbbbbbbbbbbbbubjb_bTbIb>b3b(bbbaaaaaaaaaaaaaxamabaWaLaAa6a+a aa `````````````{`p`f`[`P`E`:`/`$```_____________t_i_^_S_H_=_2_(___^^^^^^^^^^^^^~^t^j^`^V^L^B^8^.^$^^^]]]]]]]]]]]]]y]n]c]X]M]B]7],]!]] ]\\\\\\\\\\\\}\r\g\\\Q\F\;\1\&\\\[[[[[[[[[[[[[v[k[`[U[J[?[4[*[[[ ZZZZZZZZZZZZZ{ZpZeZZZOZDZ9Z.Z#ZZ ZYYYYYYYYYYYY~YsYhY^YSYHY=Y2Y'YYYXXXXXXXXXXXXXwXlXaXVXKXAX6X+X XX WWWWWWWWWWWWW{WpWeWZWOWDW9W.W#WW WVVVVVVVVVVVVVtViV^VSVHV=V2V'VVVUUUUUUUUUUUUUxUmUbUWULUAU6U+U UU TTTTTTTTTTTTT{TpTeTZTOTDT9T.T#TT TSSSSSSSSSSSSStSiS^SSSHS=S2S'SSSRRRRRRRRRRRRRxRmRbRWRLRAR6R+R RR QQQQQQQQQQQQQ|QqQfQ[QPQEQ:Q/Q$QQQPPPPPPPPPPPPPtPiP^PTPIP>P3P(PPPOOOOOOOOOOOOOyOnOcOXOMOBO7O,O!OO ONNNNNNNNNNNN|NqNfN[NPNEN:N/N$NNNMMMMMMMMMMMMMtMiM^MSMHM=M2M'MMMLLLLLLLLLLLLLyLnLcLXLMLBL7L,L!LL LKKKKKKKKKKKK}KrKgK\KQKFK;K0K%KKKJJJJJJJJJJJJJvJkJ`JUJJJ?J4J)JJJIIIIIIIIIIIIIyInIcIXIMIBI7I,I!II IHHHHHHHHHHHH|HqHgH\HQHFH;H0H%HHHGGGGGGGGGGGGGvGkG`GUGJG?G4G)GGGFFFFFFFFFFFFFyFnFcFXFMFBF7F,F!FF FEEEEEEEEEEEE}ErEgE\EQEFE;E0E%EEEDDDDDDDDDDDDDvDkD`DUDJD?D4D)DDDCCCCCCCCCCCCCzCoCdCYCNCCC8C-C"CC CBBBBBBBBBBBBBvBlBbBXBNBDB:B0B&BBBAAAAAAAAAAAAAA|ArAhA^ATAJA@A6A,A"AA A@@@@@@@@@@@@}@r@g@\@Q@F@;@0@&@@@?????????????v?k?`?U?J???4?)???>>>>>>>>>>>>>z>o>d>Y>N>C>8>->">> >============~=s=h=]=R=G=<=1=&===<<<<<<<<<<<<.3.(...-------------y-n-c-X-M-B-7-,-!-- -,,,,,,,,,,,,},r,g,\,Q,F,;,0,%,,,+++++++++++++u+j+_+U+J+?+4+)+++*************y*n*c*X*M*B*7*,*!** *))))))))))))|)q)f)[)P)F);)0)%)))(((((((((((((u(j(_(T(I(>(5(+(!(( (''''''''''''''w'm'c'Y'N'C'8'-'"'' '&&&&&&&&&&&&}&r&g&]&R&G&<&1&&&&&%%%%%%%%%%%%%w%l%a%V%K%@%5%*%%% $$$$$$$$$$$$$$v$l$b$X$N$D$:$0$&$$$##############z#o#d#Y#N#C#8#-#"## #""""""""""""}"r"g"\"Q"F";"0"%"""!!!!!!!!!!!!!v!k!`!U!J!?!4!)!!! z o d Y N C 8 . #  ti^SH=2'xmbWLA6+  |qf[PE:/$uj_TI>3(yncXMB7,! }rg\QF;0&vk`UJ?4) zodYNC8-" ~sh]RG<1&vk`UJ?4)zodYNC8-" }rg]RG<1& Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z# Z" Z! Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z4 Z3 Z2 Z1 Z0 Z/ Z. Z- Z, Z+ Z* Z) Z(~ Z'} Z&| Z%{ Z$z Z#y Z"x Z!w Z v Zu Zt Zs Zr Zq Zp Zo Zn Zm Zl Zk Zj Zi Zh Zg Zf Ze Zd Z c Z b Z a Z ` Z _ Z^ Z] Z\ Z[ ZZ ZY ZX  ZW Z V Z U Z T Z S Z R Z Q Z P Z O Z N Z M Z L Z K Z J Z I Z H Z G Z F Z E Z D Z C Z B Z A  Z @ Z ? Z > Z = Z < Z ; Z : Z 9 Z 8 Z 7 Z 6 Z 5 Z 4 Z 3 Z 2 Z 1 Z 0 Z / Z . Z - Z , Z + Z * Z ) Z (  Z ' Z & Z % Z $ Z # Z " Z ! Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z   Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z   Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z   Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z~ Z} Z| Z { Z z Z y Z x Z w Zv Zu Zt Zs Zr Zq Zp  Zo Z$n Z#m Z"l Z!k Z j Zi Zh Zg Zf Ze Zd Zc Zb Za Z` Z_ Z^ Z] Z\ Z[ ZZ ZY ZX Z W Z V Z U Z T Z S ZR ZQ ZP ZO ZN ZM ZL  ZK  ZJ  ZI  ZH  ZG  ZF  ZE  ZD  ZC  ZB  ZA  Z@  Z?  Z>  Z=  Z<  Z ;  Z :  Z 9  Z 8  Z 7  Z6  Z5  Z4  Z3  Z2  Z1  Z0 Z/ P. P- P, P+ P* P) P( P' P& P % P $ P # P " P ! P P P P P P P  P P P P P P P  P  P  P  P  P P P P P P P  P P P P P P P P P P P P  P  P  P  P  P P P P P P P  P  P  P  P  P  P  P  P  P  P  P   P   P   P   P   P  P  P  P  P  P  P P F F F F F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F0 F/ F. F- F, F+ F* F) F( F' F& F% F$ F# F" F! F  F F F F F F F F F F F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F F F F F F F F F F F F F F F F F F  F ~ F } F | F { Fz Fy Fx Fw Fv Fu Ft  Fs Fr Fq Fp Fo Fn Fm Fl Fk Fj Fi Fh Fg Ff Fe Fd Fc Fb Fa F ` F _ F ^ F ] F \ F[ FZ FY FX FW FV FU  FT F S F R F Q F P F O FN FM FL FK FJ FI FH  FG FF FE FD FC FB FA F@ F? F> F= F< F; F: F9 F8 F7 F6 F5 F 4 F 3 F 2 F 1 F 0 F/ F. F- F, F+ F* F)  F( F' F& F% F$ F# F" F! F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F   F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F   F  F ( F ' F & F % F $ F # F " F ! F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F   F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F   F  F 9 F 8 F 7 F 6 F 5 F 4 F 3 F 2 F 1 F 0 F / F . F - F , F + F * F ) F ( F ' F & F % F $ F # F " F ! F  F  F  F  F  F  F ~ F } F | F { F z F y F x F w F v F u F t F s F r F q F p F o F n F m F l F k F j F i F h F g F f  F e F#d F"c F!b F a F` F_ F^ F] F\ F[ FZ FY FX FW FV FU FT FS FR FQ FP FO F N F M F L F K F J FI FH FG FF FE FD FC  FB FA F@ F? F> F= F< F; F: F9 F8 F7 F6 F 5 F 4 F 3 F 2 F 1 F0 F/ F. F- F, F+ F*  F) F(( F'' F&& F%% F$$ F## F"" F!! F  F F F F F F F F F F F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F F F F F F F F F F F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F F F F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F F F F F F F F F F F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F F F F F F F F F F F F  F  F  F  F  F F F F F F F  F  F$  F#  F"  F!  F   F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F  F~  F}  F |  F {  F z  F y  F x  Fw  Fv  Fu  Ft  Fs  Fr  Fq Fp <!o < n <m <l <k <j <i <h <g <f <e <d <c <b <a <` <_ <^ <] <\ < [ < Z < Y < X < W <V <U <T <S <R <Q <P  <O <N <M <L < K < J < I < H < G <F <E <D <C <B <A <@  <? <"> <!= < < <; <: <9 <8 <7 <6 <5 <4 <3 <2 <1 <0 </ <. <- <, <+ <* < ) < ( < ' < & < % <$ <# <" <! < < <  < <- <, <+ <* <) <( <' <& <% <$ <# <" <! <  < < < < < < < < < < < < < < < < < < <  <  <  <  <  < < < < < < <  < <  < < < < < < <  < <3 <2 <1 <0 </ <. <- <, <+ <* <) <( <' <& <% <$ <# <" <! <  < < < < < < < < < < < < < < < < < < <  <  <  <  <  < < < < < < <  < < < < < < < < < < < < < < < < <  <  <  <  <  < < < < < < <  < < < < < < <  <  <  <  <  < < < < < < <  < <  <  < < < < < <~ <}  <| <?{ <>z <=y <<x <;w <:v <9u <8t <7s <6r <5q <4p <3o <2n <1m <0l </k <.j <-i <,h <+g <*f <)e <(d <'c <&b <%a <$` <#_ <"^ <!] < \ <[ <Z <Y <X <W <V <U <T <S <R <Q <P <O <N <M <L <K <J < I < H < G < F < E <D <C <B <A <@ <? <>  <= << <; < : < 9 < 8 < 7 < 6 <5 <4 <3 <2 <1 <0 </  <. < !- < , < + < * < ) < ( < ' < & < % < $ < # < " < ! <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <   <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <   <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <   <  < + < * < ) < ( < ' < & < % < $ < # < " < ! <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <   <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <  <   <  <# <" <! <  < < < < < < < < < < < < < < < < < < <  <  <  < ~ < } <| <{ <z <y <x <w <v  <u <t <s <r <q <p <o <n <m <l <k <j <i <h < g < f < e < d < c <b <a <` <_ <^ <] <\  <[ <Z <Y <X <W <V <U <T <S <R <Q <P <O <N <M < L < K < J < I < H <G <F <E <D <C <B <A  <@ <? <> < = < < < ; < : < 9 <8 <7 <6 <5 <4 <3 <2  <1 <0 </ <. <- <, <+ <* <) <( <' <& < % < $ < # < " < ! < < < < < < <  < < < < < <  <  <  <  <  < < < < < < <  < < < < < < < < < < < < <  <  <  <  <  < < < < < < <  <  <  <  <  <  <  <   <   <   <   <   <  <  <  <  <  <  < < 2"  2"  2"  2"  2" 2" 2" 2" 2" 2" 2"  2" 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2! 2!  2!  2!  2!  2!  2! 2! 2! 2! 2! 2! 2!  2! 2 4 2 3 2 2 2 1 2 0 2 / 2 . 2 - 2 , 2 + 2 * 2 ) 2 ( 2 ' 2 & 2 % 2 $ 2 # 2 " 2 ! 2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2   2  2 2 2~ 2} 2| 2{ 2z 2y 2x 2w 2v 2u 2t 2s 2r 2q 2p 2 o 2 n 2 m 2 l 2 k 2j 2i 2h 2g 2f 2e 2d  2c 2b 2a 2` 2_ 2^ 2] 2\ 2 [ 2 Z 2 Y 2 X 2 W 2V 2U 2T 2S 2R 2Q 2P  2O 2N 2M 2L 2K 2J 2I 2H 2G 2F 2E 2D 2C 2B 2A 2@ 2 ? 2 > 2 = 2 < 2 ; 2: 29 28 27 26 25 24  23 2E2 2D1 2C0 2B/ 2A. 2@- 2?, 2>+ 2=* 2<) 2;( 2:' 29& 28% 27$ 26# 25" 24! 23 22 21 20 2/ 2. 2- 2, 2+ 2* 2) 2( 2' 2& 2% 2$ 2# 2" 2! 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2~ 2} 2| 2{ 2z 2y 2x 2w 2v 2u 2t 2s 2r 2q 2p 2o 2n 2 m 2 l 2 k 2 j 2 i 2h 2g 2f 2e 2d 2c 2b  2a 2` 2_ 2^ 2] 2\ 2[ 2Z 2Y 2X 2W 2 V 2 U 2 T 2 S 2 R 2Q 2P 2O 2N 2M 2L 2K  2J 2I 2H 2G 2F 2E 2D 2C 2 B 2 A 2 @ 2 ? 2 > 2= 2< 2; 2: 29 28 27  26 25 24 23 22 21 20 2/ 2. 2 - 2 , 2 + 2 * 2 ) 2( 2' 2& 2% 2$ 2# 2"  2! 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2   2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2  2 ~ 2 } 2 |  2 { 2 z 2 y 2 x 2 w 2 v 2 u 2 t 2 s 2 r 2 q 2 p 2 o 2 n 2 m 2 l 2 k 2 j 2 i 2 h 2 g 2 f 2 e 2 d 2 c 2 b 2 a 2 ` 2 _ 2 ^ 2 ] 2 \  2 [ 2 Z 2 Y 2 X 2 W 2 V 2 U 2 T 2 S 2 R 2 Q 2 P 2 O 2 N 2 M 2 L 2 K 2 J 2 I 2 H 2 G 2 F  2 E 2 D 2 C 2 B 2 A 2 @ 2 ? 2 > 2 = 2 < 2 ; 2 : 2 9 2 8 2 7 2 6 2 5 2 4 2 3 2 2 2 1 2 0 2 / 2 . 2 - 2 , 2 + 2 * 2 )  2 ( 2' 2& 2% 2$ 2# 2" 2! 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2  2 2! 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 Z }rg\QF;0%~~~~~~~~~~~~~u~j~_~T~I~>~3~(~~~}}}}}}}}}}}}}x}m}b}W}L}A}6}+} }} }||||||||||||||q|f|[|P|E|:|/|$|||{{{{{{{{{{{{{u{j{_{T{I{>{3{({{{zzzzzzzzzzzzzyznzczXzMzBz7z,z!zz zyyyyyyyyyyyy|yqyfy[yPyEy:y/y$yyyxxxxxxxxxxxxxuxjx_xTxJx?x4x)xxxwwwwwwwwwwwwwywnwcwXwNwCw8w-w"ww wvvvvvvvvvvvv}vrvgv\vQvFv;v0v%vvvuuuuuuuuuuuuuvuku`uUuJu?u4u)uuu tttttttttttttztotdtYtNtCt8t-t"tt tssssssssssss}srsgs\sQsFsf3f(fffeeeeeeeeeeeeeyeneceXeMeBe7e,e!ee edddddddddddd}drdgd\dQdFd;d1d&dddcccccccccccccvckc`cUcJc?c4c)ccc bbbbbbbbbbbbbzbobdbYbNbCb8b-b"bb baaaaaaaaaaaa~asaha]aRaGaO4O*O OO ONNNNNNNNNNNNNNuNjN_NTNIN>N3N(NNNMMMMMMMMMMMMMxMmMbMWMLMAM6M+M MM LLLLLLLLLLLLL|LqLfL[LPLEL:L/L$LLLKKKKKKKKKKKKKtKiK^KTKIK>K3K(KKKJJJJJJJJJJJJJyJnJcJXJMJBJ7J,J!JJ JIIIIIIIIIIII|IqIfI[IPIEI:I/I$IIIHHHHHHHHHHHHHuHjH_HTHIH>H3H(HHHGGGGGGGGGGGGGyGnGcGXGMGBG7G,G!GG GFFFFFFFFFFFF|FqFfF[FPFEF:F/F$FFFEEEEEEEEEEEEEtEiE^ESEIE>E3E(EEEDDDDDDDDDDDDDxDmDbDWDLDAD6D+D DD CCCCCCCCCCCCC{CpCeCZCOCDC9C.C#CC CBBBBBBBBBBBB~BtBiB^BSBHB=B2B'BBBAAAAAAAAAAAAAwAlAaAVAKAAA6A+A AA @@@@@@@@@@@@@{@p@e@Z@O@D@9@.@#@@ @?????????????t?i?^?S?H?=?2?'???>>>>>>>>>>>>>w>l>a>V>K>@>5>+> >> ============={=p=e=Z=O=D=9=.=#== =<<<<<<<<<<<<&3&(&&&%%%%%%%%%%%%%y%n%c%X%M%B%7%,%!%% %$$$$$$$$$$$$|$q$f$[$P$F$;$0$%$$$#############u#j#_#T#I#>#3#(###"""""""""""""y"n"c"X"M"B"7","!"" "!!!!!!!!!!!!|!q!f![!P!E!:!/!%!!! u j _ T J ? 4 )   yncYNC8-" }rg\QG<1&vk`UJ?4) zodYNC8-" }rh]RG<1&wlaVK@5* zodYNC8-" ~sh]RG<1&vk`UJ?5* zodYNC8-" ~sh]RG<1&wlaVK@5*  x' x' x' x' x' x' x' x' x ' x ' x ' x ' x ' x' x' x' x' x' x' x'  x' x' x' x' x' x' x' x' x' x ' x ' x ' x ' x ' x'~ x'} x'| x'{ x'z x'y x'x  x'w x%'v x$'u x#'t x"'s x!'r x 'q x'p x'o x'n x'm x'l x'k x'j x'i x'h x'g x'f x'e x'd x'c x'b x'a x'` x'_ x '^ x '] x '\ x '[ x 'Z x'Y x'X x'W x'V x'U x'T x'S  x'R x%'Q x$'P x#'O x"'N x!'M x 'L x'K x'J x'I x'H x'G x'F x'E x'D x'C x'B x'A x'@ x'? x'> x'= x'< x'; x': x '9 x '8 x '7 x '6 x '5 x'4 x'3 x'2 x'1 x'0 x'/ x'.  x'- x)', x('+ x''* x&') x%'( x$'' x#'& x"'% x!'$ x '# x'" x'! x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x ' x ' x ' x ' x ' x' x' x' x' x' x' x'  x' x' x' x' x' x& x& x& x & x & x & x & x & x& x& x& x& x& x& x&  x& x&& x%& x$& x#& x"& x!& x & x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x & x & x & x & x & x& x& x& x& x& x& x&  x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x & x & x & x & x & x& x& x& x& x& x& x&  x& x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x &  x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x & x &  x &~ x &} x &| x &{ x &z x &y x &x x &w x &v x &u x &t x &s x &r x &q x &p x &o x &n x &m x &l x &k  x &j x $&i x #&h x "&g x !&f x &e x &d x &c x &b x &a x &` x &_ x &^ x &] x &\ x &[ x &Z x &Y x &X x &W x &V x &U x &T x &S x &R x &Q x &P x &O x &N x &M x &L x &K x &J x &I x &H x &G  x &F x %&E x $&D x #&C x "&B x !&A x &@ x &? x &> x &= x &< x &; x &: x &9 x &8 x &7 x &6 x &5 x &4 x &3 x &2 x &1 x &0 x &/ x &. x &- x &, x &+ x &* x &) x &( x &' x && x &% x &$ x &# x &"  x &! x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x& x & x & x & x & x & x& x& x& x& x& x& x&  x& x& x& x& x& x% x% x% x % x % x % x % x % x% x% x% x% x% x% x%  x% x!% x % x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x % x % x % x % x % x% x% x% x% x% x% x%  x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x % x % x % x % x % x% x% x% x% x% x% x%  x% x,% x+% x*% x)% x(% x'% x&% x%% x$% x#% x"% x!% x % x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x % x % x % x % x % x% x% x% x% x% x% x%  x% x% x% x% x% x% x% x% x% x% x%~ x%} x%| x%{ x%z x %y x %x x %w x %v x %u x%t x%s x%r x%q x%p x%o x%n  x%m x%l x%k x%j x%i x%h x%g x%f x%e x%d x%c x%b x%a x %` x %_ x %^ x %] x %\ x%[ x%Z x%Y x%X x%W x%V x%U  x%T  x%S  x%R  x%Q  x%P  x%O  x %N  x %M  x %L  x %K  x %J  x%I  x%H  x%G  x%F  x%E  x%D  x%C x%B n6%A n5%@ n4%? n3%> n2%= n1%< n0%; n/%: n.%9 n-%8 n,%7 n+%6 n*%5 n)%4 n(%3 n'%2 n&%1 n%%0 n$%/ n#%. n"%- n!%, n %+ n%* n%) n%( n%' n%& n%% n%$ n%# n%" n%! n% n% n% n% n% n% n% n% n % n % n % n % n % n% n% n% n% n% n% n%  n% n% n% n% n% n% n% n% n% n% n% n% n% n$ n$ n$ n$ n $ n $ n $ n $ n $ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$  n$ n+$ n*$ n)$ n($ n'$ n&$ n%$ n$$ n#$ n"$ n!$ n $ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n $ n $ n $ n $ n $ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$  n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n $ n $ n $ n $ n $ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$  n$ n.$ n-$ n,$ n+$ n*$ n)$ n($ n'$ n&$ n%$ n$$ n#$ n"$ n!$ n $ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n $ n $ n $ n $ n $ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$  n$ n$ n$ n$~ n$} n$| n${ n$z n$y n$x n$w n$v n $u n $t n $s n $r n $q n$p n$o n$n n$m n$l n$k n$j  n$i n"$h n!$g n $f n$e n$d n$c n$b n$a n$` n$_ n$^ n$] n$\ n$[ n$Z n$Y n$X n$W n$V n$U n$T n $S n $R n $Q n $P n $O n$N n$M n$L n$K n$J n$I n$H  n$G n"$F n!$E n $D n$C n$B n$A n$@ n$? n$> n$= n$< n$; n$: n$9 n$8 n$7 n$6 n$5 n$4 n$3 n$2 n $1 n $0 n $/ n $. n $- n$, n$+ n$* n$) n$( n$' n$&  n$% n$$ n$# n$" n$! n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n $ n $ n $ n $ n $ n$ n$ n$ n$ n$ n$ n$  n$ n "$ n !$ n $ n $ n $ n $ n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n #  n # n !# n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n #  n # n +# n *# n )# n (# n '# n &# n %# n $# n ## n "# n !# n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n #  n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n # n #~ n #} n #|  n #{ n #z n #y n #x n #w n #v n #u n #t n #s n #r n #q n #p n #o n #n n #m n #l n #k n #j n #i n #h n #g n #f n #e n #d n #c n #b n #a n #`  n #_ nB#^ nA#] n@#\ n?#[ n>#Z n=#Y n<#X n;#W n:#V n9#U n8#T n7#S n6#R n5#Q n4#P n3#O n2#N n1#M n0#L n/#K n.#J n-#I n,#H n+#G n*#F n)#E n(#D n'#C n&#B n%#A n$#@ n##? n"#> n!#= n #< n#; n#: n#9 n#8 n#7 n#6 n#5 n#4 n#3 n#2 n#1 n#0 n#/ n#. n#- n#, n#+ n#* n #) n #( n #' n #& n #% n#$ n## n#" n#! n# n# n#  n# n3# n2# n1# n0# n/# n.# n-# n,# n+# n*# n)# n(# n'# n&# n%# n$# n## n"# n!# n # n# n# n# n# n# n# n# n# n# n" n" n" n" n" n" n" n" n" n " n " n " n " n " n" n" n" n" n" n" n"  n" n&" n%" n$" n#" n"" n!" n " n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n " n " n " n " n " n" n" n" n" n" n" n"  n" n " n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n " n " n " n " n " n" n" n" n" n" n" n"  n" n" n" n" n" n" n" n" n " n " n " n " n " n" n" n" n" n" n" n"  n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n" n " n " n "~ n "} n "| n"{ n"z n"y n"x n"w n"v n"u  n"t n."s n-"r n,"q n+"p n*"o n)"n n("m n'"l n&"k n%"j n$"i n#"h n""g n!"f n "e n"d n"c n"b n"a n"` n"_ n"^ n"] n"\ n"[ n"Z n"Y n"X n"W n"V n"U n"T n"S n "R n "Q n "P n "O n "N n"M n"L n"K n"J n"I n"H n"G  n"F  n5"E  n4"D  n3"C  n2"B  n1"A  n0"@  n/"?  n.">  n-"=  n,"<  n+";  n*":  n)"9  n("8  n'"7  n&"6  n%"5  n$"4  n#"3  n""2  n!"1  n "0  n"/  n".  n"-  n",  n"+  n"*  n")  n"(  n"'  n"&  n"%  n"$  n"#  n""  n"!  n"  n"  n"  n "  n "  n "  n "  n "  n"  n"  n"  n"  n"  n"  n" n" d" d" d" d" d" d" d" d" d" d" d" d" d " d " d " d " d " d! d! d! d! d! d! d!  d! d'! d&! d%! d$! d#! d"! d!! d ! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d ! d ! d ! d ! d ! d! d! d! d! d! d! d!  d! d3! d2! d1! d0! d/! d.! d-! d,! d+! d*! d)! d(! d'! d&! d%! d$! d#! d"! d!! d ! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d ! d ! d ! d ! d ! d! d! d! d! d! d! d!  d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d ! d ! d ! d ! d ! d! d! d! d! d! d! d!  d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d!~ d!} d!| d!{ d !z d !y d !x d !w d !v d!u d!t d!s d!r d!q d!p d!o  d!n d,!m d+!l d*!k d)!j d(!i d'!h d&!g d%!f d$!e d#!d d"!c d!!b d !a d!` d!_ d!^ d!] d!\ d![ d!Z d!Y d!X d!W d!V d!U d!T d!S d!R d!Q d!P d!O d !N d !M d !L d !K d !J d!I d!H d!G d!F d!E d!D d!C  d!B d !A d!@ d!? d!> d!= d!< d!; d!: d!9 d!8 d!7 d!6 d!5 d!4 d!3 d!2 d!1 d!0 d!/ d !. d !- d !, d !+ d !* d!) d!( d!' d!& d!% d!$ d!#  d!" d!! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d! d ! d ! d ! d ! d ! d! d! d! d! d! d! d!  d! d! d! d! d! d! d d d d d d d d d d d d d d d d d  d d% d$ d# d" d! d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d  d d! d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d d  d d ' d & d % d $ d # d " d ! d d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d d d d d d  d  d  d  d  d  d   d d  d   d  ~ d  } d  | d  { d  z d  y d  x d  w d  v d  u d  t d  s d  r d  q d  p d  o d n d m d l d k d j d  i d  h d  g d  f d  e d  d d  c  d b d  a d  ` d  _ d  ^ d  ] d  \ d  [ d  Z d  Y d  X d  W d  V d  U d  T d S d R d Q d P d O d  N d  M d  L d  K d  J d  I d  H  d G d  F d  E d  D d  C d  B d  A d @ d ? d > d = d < d  ; d  : d  9 d  8 d  7 d  6 d  5  d 4 d 3 d 2 d 1 d 0 d / d  . d  - d  , d  + d  * d  ) d  (  d ' d & d % d $ d # d " d ! d d  d  d  d  d  d  d  d  d  d   d  d  d  d  d  d  d  d  d d d d d d  d  d  d  d  d  d  d  d d d d d d d d  d d d d d d d d d d d d  d  d  d  d  d d d d d d d  d d d d d d d d d d d d d d  d  d  d  d  d d d d d d d  d d  d  d  d  d d d d d d d  d d' d& d% d$ d# d" d! d  d d d d d d d d d d d d d d d d d d d  d  d  d  d  d d d d d d d  d d  d d d d d d d d d d d d d d d d d d d  d  d  d ~ d } d| d{ dz dy dx dw dv  du  dt  ds  dr  dq  dp  do  dn  dm  dl  dk  dj  di  dh  dg  d f  d e  d d  d c  d b  da  d`  d_  d^  d]  d\  d[ dZ Z Y Z X Z W Z V Z U ZT ZS ZR ZQ ZP ZO ZN  ZM ZL ZK ZJ ZI ZH ZG ZF ZE ZD ZC ZB ZA Z@ Z? Z> Z= Z< Z; Z : Z 9 Z 8 Z 7 Z 6 Z5 Z4 Z3 Z2 Z1 Z0 Z/  Z. Z - Z , Z + Z* Z) Z( Z' Z& Z% Z$  Z# Z" Z! Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z, Z+ Z* Z) Z( Z' Z& Z% Z$ Z# Z" Z! Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z~ Z} Z| Z { Z z Z y Z x Z w Zv Zu Zt Zs Zr Zq Zp  Zo Zn Zm Zl Z k Z j Z i Z h Z g Zf Ze Zd Zc Zb Za Z`  Z_ Z*^ Z)] Z(\ Z'[ Z&Z Z%Y Z$X Z#W Z"V Z!U Z T ZS ZR ZQ ZP ZO ZN ZM ZL ZK ZJ ZI ZH ZG ZF ZE ZD ZC ZB Z A Z @ Z ? Z > Z = Z< Z; Z: Z9 Z8 Z7 Z6  Z5 Z4 Z3 Z2 Z1 Z0 Z/ Z. Z- Z, Z+ Z* Z ) Z ( Z ' Z & Z % Z$ Z# Z" Z! Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z: Z9 Z8 Z7 Z6 Z5 Z4 Z3 Z2 Z1 Z0 Z/ Z. Z- Z, Z+ Z* Z) Z( Z' Z& Z% Z$ Z# Z" Z! Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z x'  8x}rg\QF;0%~~~~~~~~~~~~~v~k~`~U~J~?~4~)~~~}}}}}}}}}}}}}y}n}c}Y}N}C}8}-}"}} }||||||||||||~|s|h|]|R|G|<|1|&|||{{{{{{{{{{{{{v{k{`{U{J{?{5{*{{{ zzzzzzzzzzzzzzzozdzYzNzCz8z-z"zz zyyyyyyyyyyyy}yrygy\yQyFy;y0y%yyyxxxxxxxxxxxxwxkx_xSxGx;x/x#xx wwwwwwwwwwww{wowcwWwKw?w3w'wwwvvvvvvvvvvvvsvgv[vPvDv8v,v vvuuuuuuuuuuuuxulu`uTuHur2r&rrrqqqqqqqqqqq~qrqfqZqNqCq7q+qqqppppppppppppwpkp_pSpGp;p/p#pp oooooooooooo{ooocoWoKo?o3o'ooonnnnnnnnnnnnsngn[nOnCn7n,n nnmmmmmmmmmmmmxmlm`mTmHmj2j&jjjiiiiiiiiiii~irifiZiNiBi6i*iiihhhhhhhhhhhhvhjh_hShGh;h/h#hh gggggggggggg|gpgdgXgLg@g4g(gggfffffffffffftfhf\fPfDf8f,f ffeeeeeeeeeeeeyemeaeUeIe=e1e%ee eddddddddddd}dqdedYdMdAd5d)dddccccccccccccvcjc^cRcFc:c.c"cc bbbbbbbbbbbb{bobcbWbKb?b3b(bbbaaaaaaaaaaaataha\aPaDa8a,a aa````````````y`m`a`U`I`=`1`%`` `___________}_q_e_Y_M_A_5_)___^^^^^^^^^^^^v^j^^^R^F^:^.^"^^ ]]]]]]]]]]]]{]o]c]W]K]?]3]']]]\\\\\\\\\\\\t\h\\\P\D\8\,\ \\[[[[[[[[[[[[z[n[b[V[J[>[2[&[[[ZZZZZZZZZZZ~ZrZfZZZNZBZ6Z*ZZZYYYYYYYYYYYYwYkY_YSYGY;Y0Y$YY YXXXXXXXXXXX|XpXdXXXLX@X4X(XXXWWWWWWWWWWWWuWiW]WQWEW9W-W!WW VVVVVVVVVVVVyVmVaVUVIV>V2V&VVVUUUUUUUUUUU~UrUfUZUNUBU6U*UUUTTTTTTTTTTTTwTkT_TSTGT;T/T#TT SSSSSSSSSSSS{SoScSWSLS@S4S(SSSRRRRRRRRRRRRtRhR\RPRDR8R,R RRQQQQQQQQQQQQyQmQaQUQIQ=Q1Q%QQ QPPPPPPPPPPP~PrPfPZPNPBP6P*PPPOOOOOOOOOOOOvOjO^OTOIO>O3O(OOONNNNNNNNNNNNNvNjN^NRNFN:N.N"NN MMMMMMMMMMMM{MoMcMWMKM?M3M'MMMLLLLLLLLLLLLtLhL\LPLDL8L,L LLKKKKKKKKKKKKyKmKaKUKJK>K2K&KKKJJJJJJJJJJJ~JrJfJZJNJBJ6J*JJJIIIIIIIIIIIIvIjI^ISIGI;I/I#II HHHHHHHHHHHH{HoHcHWHLH@H4H(HHHGGGGGGGGGGGGuGiG]GQGEG9G-G!GG FFFFFFFFFFFFyFmFaFUFIF=F1F%FF FEEEEEEEEEEE~ErEfEZENEBE6E*EEEDDDDDDDDDDDDwDkD_DSDGD;D/D#DD DCCCCCCCCCCC|CpCdCXCMCAC5C)CCCBBBBBBBBBBBBuBiB]BQBEB:B.B"BB AAAAAAAAAAAA{AoAcAWAKA?A3A'AAA@@@@@@@@@@@@t@h@\@P@D@8@,@ @@ ????????????y?m?a?U?I?=?1?&???>>>>>>>>>>>~>r>f>Z>N>B>6>*>>>============w=k=_=S=G=;=/=#== =<<<<<<<<<<<|:2:&:::999999999999s9g9[9O9C979+999888888888888x8l8`8T8H8<808$88 877777777777}7q7e7Y7M7A757)777666666666666u6i6]6Q6F6:6.6"66 555555555555z5n5b5V5J5>535'555444444444444t4h4\4P4D484,4 44333333333333y3m3a3U3I3=313%33 322222222222}2q2e2Y2M2A252)222111111111111v1j1^1R1F1:1.1"11 000000000000{0o0c0W0K0?030'000////////////t/h/\/P/D/8/,/ //............x.l.`.T.H.<.0.$.. .-----------}-q-e-Y-M-A-5-)---,,,,,,,,,,,,v,j,^,R,F,:,.,",, ++++++++++++z+n+b+W+K+?+3+'+++************s*g*[*O*C*7*+***))))))))))))x)l)`)T)H)<)0)$)) )((((((((((((}(q(e(Y(M(A(5()(((''''''''''''u'i']'Q'E'9'-'!'' &&&&&&&&&&&&y&m&a&U&I&=&1&%&& &%%%%%%%%%%%}%q%e%Y%M%B%6%*%%%$$$$$$$$$$$$w$k$_$S$G$;$/$#$$ ############|#p#d#X#L#@#4#(###""""""""""""u"i"]"Q"E"9"-"!"" !!!!!!!!!!!!z!n!b!V!J!>!2!&!!! ~ r g [ O C 7 +   wk_SG;/# |pdXL@4(ui]QE9-! ymaUI=1% ~rfZNB6*wk_SG;/# {ocWK?3'th\PD8, ymaUI=1%~rfZNB7+wk_SG;/# {ocWK?3'sg[OC7+x  0 0 0 0 0 0 0 0  0 H0 G0 F0 E0 D0 C0 B0 A0 @0 ?0 >0 =0 <0 ;0 :0 90 80 70 60 50 40 30 20 10 00 /0 .0 -0 ,0 +0 *0 )0 (0 '0 &0 %0 $0 #0 "0 !0  0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0  0  0  0  0  0 0 0 0 0 0 0 0  0 0 0 0 0 0 0  0  0  0  0  0 0~ 0} 0| 0{ 0z 0y 0x  0w 0v 0u 0t 0s 0r 0q  0p  0o  0n  0m  0l 0k 0j 0i 0h 0g 0f 0e  0d 0c 0b 0a 0`  0_  0^  0]  0\  0[ 0Z 0Y 0X 0W 0V 0U 0T  0S &0R %0Q $0P #0O "0N !0M  0L 0K 0J 0I 0H 0G 0F 0E 0D 0C 0B 0A 0@ 0? 0> 0= 0< 0; 0:  09  08  07  06  05 04 03 02 01 00 0/ 0.  0- 0, 0+ 0* 0) 0( 0' 0&  0%  0$  0#  0"  0! 0 0 0 0 0 0 0  0   0   0   0  0  0  0  0  0  0  0  0  ,0  +0  *0  )0  (0  '0  &0  %0  $0  #0  "0  !0  0  0  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /   /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /  /   / $/ #/ "/ !/  / / / / / / / / / / / / / / / / / / /  /  /  /  /  / / / / / / / /  / / / / / / / / / / / / / / / /  /  /  /  /  / / / / / / / /  / / / / / / / / / /  /  /  /  /  / / / / / / / /~  /} /| /{ /z /y  /x  /w  /v  /u  /t /s /r /q /p /o /n /m  /l /k /j /i /h /g /f /e /d /c /b /a  /`  /_  /^  /]  /\ /[ /Z /Y /X /W /V /U  /T  /S  /R  /Q  /P  /O /N /M /L /K /J /I /H  /G F/F E/E D/D C/C B/B A/A @/@ ?/? >/> =/=  .= .< .; .:  .9 $.8 #.7 ".6 !.5  .4 .3 .2 .1 .0 ./ .. .- ., .+ .* .) .( .' .& .% .$ .# ."  .!  .  .  .  . . . . . . . .  . . . . . . . . . . . . . . .  .  .  .  .  . . . - - - - -  -  - - - - - - - -  - - - - - - - - - - -  -  -  -  -  - - - - - - - -  - - - - - - - - - - - - - - - -  -  -  -  -  - - - - - - - -  - - - - - - - - - - - - - - -  -  -  -  -  - - - - - - - -  - - - - - - - - -  -  -  -  -  - - - - - - - -  -  -  -  -  - - - - - - - -  - - - - -~ -} -| -{  -z  -y  -x  -w  -v -u -t -s -r -q -p -o  -n %-m $-l #-k "-j !-i  -h -g -f -e -d -c -b -a -` -_ -^ -] -\ -[ -Z -Y -X -W -V  -U  -T  -S  -R  -Q -P -O -N -M -L -K -J  -I  -H  -G  -F -E -D -C -B -A -@ -?  -> "-= !-<  -; -: -9 -8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 -0 -/ -. -- -, -+ -* -)  -(  -'  -&  -%  -$ -# -" -! - - - -  - - - - - - -  -  -  -  -  - - - - - - - -  - -  -  -  -  -  - - - - , , , ,  , , , , , , ,  ,  ,  ,  ,  , , , , , , , ,  , ,  ,  ,  ,  ,  , , , , , , , ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,   ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,   ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,   ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,   ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,  ,~  ,}  ,|  ,{  ,z  ,y  ,x  ,w  ,v  ,u  ,t  ,s  ,r  ,q  ,p  ,o  ,n  ,m  ,l  ,k   ,j ,i ,h ,g ,f ,e  ,d  ,c  ,b  ,a  ,` ,_ ,^ ,] ,\ ,[ ,Z ,Y  ,X ,W ,V ,U ,T ,S ,R ,Q ,P ,O  ,N  ,M  ,L  ,K  ,J ,I ,H ,G ,F ,E ,D ,C  ,B *,A ),@ (,? ',> &,= %,< $,; #,: ",9 !,8  ,7 ,6 ,5 ,4 ,3 ,2 ,1 ,0 ,/ ,. ,- ,, ,+ ,* ,) ,( ,' ,& ,%  ,$  ,#  ,"  ,!  , , , , , , , ,  , ,  ,  ,  ,  ,  , , , , , , , ,  , , , , , , , , , ,  ,  +  +  +  + + + + + + + +  + + + + +  +  +  +  +  + + + + + + + +  + + + + +  +  +  +  +  + + + + + + + +  +  +  +  +  +  +   +   +   +   +   +  +  +  +  +  +  +  +  + + + + + + + + + + + + + + + + + +  +  +  +  +  + + + + + + + +  + + + + + + + + +  +  +  +  +  + + + + + + + +  + "+ !+  + + + + + + + + + + + + +~ +} +| +{ +z +y +x  +w  +v  +u  +t  +s +r +q +p +o +n +m +l  +k  +j +i +h +g +f +e +d +c +b +a +` +_ +^ +] +\ +[ +Z +Y +X  +W  +V  +U  +T  +S +R +Q +P +O +N +M +L  +K +J +I +H +G +F +E +D +C +B +A +@ +? +> += +< +; +: +9  +8  +7  +6  +5  +4 +3 +2 +1 +0 +/ +. +-  +, ++ +* +) +( +' +& +% +$ +# +" +! + + + + + + +  +  +  +  +  + + + + + + + +  +  + + + + + + + + + + + + + * * * * * *  *  *  *  *  * * * * * * * *  * * * * * * *  *  *  *  *  * * * * * * * *  * * * * * * * * * * * * * * * * * *  *  *  *  *  * * * * * * * *  * * * * * * * *  * * * * * * *  *  *  *  *  * * * * * * * *  * * * * *  *  *  *  *  * * * * * * * *  * * * * * * * * * * * * * * *  *  *  *  *~  *} *| *{ *z *y *x *w *v  *u +*t **s )*r (*q '*p &*o %*n $*m #*l "*k !*j  *i *h *g *f *e *d *c *b *a *` *_ *^ *] *\ *[ *Z *Y *X *W  *V  *U  *T  *S  *R *Q *P *O *N *M *L *K  *J *I *H *G *F *E *D *C *B *A *@ *? *> *= *< *; *:  *9  *8  *7  *6  *5 *4 *3 *2 *1 *0 */ *.  *- *, *+ ** *)  *(  *'  *&  *%  *$ *# *" *! * * * *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *   *  )*  (*  '*  &*  %*  $*  #*  "*  !*  *  *  *  *  *  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )   )  /)  .)  -)  ,)  +)  *)  ))  ()  ')  &)  %)  $)  #)  ")  !)  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )   )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )   )  ,)  +)  *)  ))  ()  ')  &)  %)  $)  #)  ")  !)  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )  )~  )}   )| (){ ')z &)y %)x $)w #)v ")u !)t  )s )r )q )p )o )n )m )l )k )j )i )h )g )f )e )d )c )b )a  )`  )_  )^  )]  )\ )[ )Z )Y )X )W )V )U  )T ()S ')R &)Q %)P $)O #)N ")M !)L  )K )J )I )H )G )F )E )D )C )B )A )@ )? )> )= )< ); ): )9  )8  )7  )6  )5  )4 )3 )2 )1 )0 )/ ). )-  ), B)+ A)* @)) ?)( >)' =)& <)% ;)$ :)# 9)" 8)! 7) 6) 5) 4) 3) 2) 1) 0) /) .) -) ,) +) *) )) () ') &) %) $) #) ") !)  ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( ( (  ( )( (( '( &( %( $( #( "( !(  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( ( (  ( +( *( )( (( '( &( %( $( #( "( !(  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( ( (  ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (  (  (  (  (  ( ( ( ( ( ( ( (  (~ 7(} 6(| 5({ 4(z 3(y 2(x 1(w 0(v /(u .(t -(s ,(r +(q *(p )(o ((n '(m &(l %(k $(j #(i "(h !(g  (f (e (d (c (b (a (` (_ (^ (] (\ ([ (Z (Y (X (W (V (U (T  (S  (R  (Q  (P  (O (N (M (L (K (J (I (H  (G  6(F  5(E  4(D  3(C  2(B  1(A  0(@  /(?  .(>  -(=  ,(<  +(;  *(:  )(9  ((8  '(7  &(6  %(5  $(4  #(3  "(2  !(1   (0  (/  (.  (-  (,  (+  (*  ()  ((  ('  (&  (%  ($  (#  ("  (!  (  (  (   (   (   (   (   (  (  (  (  (  (  (  (  ( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x( x ' x ' x ' x ' x ' x' x' x' x' x' x' x'  x' x' x' x' x' x' x' x' x ' x ' x ' x ' x ' x' x' x' x' x' x' x'  x' x%' x$' x#' x"' x!' x ' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x' x ' x ' x ' x ' x ' x' x' x' x' x' x' x'  x' x' x' x' x' x' x' x' x ' x ' x ' x ' x ' x' x' x' x' x' x' x'  x' x' x' x' -}qeYMA5)~~~~~~~~~~~~u~i~]~Q~E~9~-~!~~ }}}}}}}}}}}}z}n}b}V}J}>}2}&}}}|||||||||||~|r|f|Z|N|B|6|*|||{{{{{{{{{{{{w{k{_{S{G{;{/{#{{ zzzzzzzzzzzz{zozczWzKz@z4z(zzzyyyyyyyyyyyytyhy\yPyDy8y,y yyxxxxxxxxxxxxxxlx`xTxHxt2t&tttsssssssssss~srsfsZsNsBs6s*sssrrrrrrrrrrrrwrkr_rSrGr;r/r#rr qqqqqqqqqqqq|qpqdqXqLq@q4q(qqqpppppppppppptphp\pPpDp8p,p ppooooooooooooxolo`oToHoZ2Z&ZZZYYYYYYYYYYYYsYgY[YOYCY7Y+YYYXXXXXXXXXXXXxXlX`XTXHXG1G%GG FFFFFFFFFFF|FoFbFUFHF;F.F!FFEEEEEEEEEEEyElE_EREEE8E+EEEDDDDDDDDDDDuDhD[DNDAD4D'DD DCCCCCCCCCC~CrCeCXCKC>C1C$CC BBBBBBBBBBB{BnBaBTBGB:B-B BBAAAAAAAAAAAxAkA^AQADA7A*AAA@@@@@@@@@@@@@y@n@c@X@M@B@7@,@!@@ ????????????y?m?a?U?I?=?1?%???>>>>>>>>>>>~>r>f>[>O>C>7>+>>>============x=l=`=T=H=<=0=$== =<<<<<<<<<<<}2&sg[OC7+xl`TH<0$ }qeYMA5)ui]QE9- 55 54 53 52 51 50 5/ 5. 5- 5, 5+ 5* 5) 5( 5' 5&  5%  5$  5#  5"  5! 5 5 5 5 5 5 5  5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5 5  5  5  5  5  5 5 5 4 4 4 4 4  4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4  4  4  4  4  4 4 4 4 4 4 4 4  4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4  4  4  4  4  4 4 4 4 4 4 4 4  4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4  4  4  4  4  4 4 4 4 4 4 4 4  4 4  4  4  4  4  4 4 4 4 4 4 4 4  4 4 4 4 4 4  4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4  4  4  4  4  4 4 4 4 4 4 4 4  4 4 4 4~ 4}  4|  4{  4z  4y  4x 4w 4v 4u 4t 4s 4r 4q  4p 4o 4n 4m 4l 4k 4j 4i 4h 4g 4f 4e 4d 4c 4b 4a 4` 4_  4^  4]  4\  4[  4Z 4Y 4X 4W 4V 4U 4T 4S  4R "4Q !4P  4O 4N 4M 4L 4K 4J 4I 4H 4G 4F 4E 4D 4C 4B 4A 4@ 4? 4> 4=  4<  4;  4:  49  48 47 46 45 44 43 42 41  40 4/ 4. 4- 4, 4+ 4* 4) 4( 4' 4& 4% 4$ 4# 4" 4! 4  4  4  4  4  4 4 4 4 4 4 4 4  4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4  4  4  4  3  3 3 3 3 3 3 3 3  3 3 3 3 3 3 3 3 3  3  3  3  3  3 3 3 3 3 3 3 3  3 3 3 3  3  3  3  3  3 3 3 3 3 3 3 3  3 3 3 3 3 3 3 3 3 3  3  3  3  3  3 3 3 3 3 3 3 3  3 #3 "3 !3  3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3  3  3  3  3  3 3 3 3 3 3 3 3  3 3 3 3 3 3 3 3 3 3  3  3  3  3  3 3 3 3 3 3 3 3  3  3  3  3  3~  3}  3|  3{  3z  3y  3x  3w  3v  3u  3t  3s  3r  3q  3p  3o  3n  3m  3l  3k  3j  3i  3h  3g   3f  3e  3d  3c  3b  3a  3`  3_  3^  3]  3\  3[  3Z  3Y  3X  3W  3V  3U  3T  3S  3R  3Q  3P  3O  3N   3M  3L  3K  3J  3I  3H  3G  3F  3E  3D  3C  3B  3A  3@  3?  3>  3=  3<  3;  3:   39  38  37  36  35  34  33  32  31  30  3/  3.  3-  3,  3+  3*  3)  3(  3'  3&  3%  3$   3#  #3"  "3!  !3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3  3   3 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2 2  2 2 2 2 2 2 2 2 2 2~ 2} 2| 2{ 2z  2y  2x  2w  2v  2u 2t 2s 2r 2q 2p 2o 2n  2m  2l  2k  2j  2i  2h 2g 2f 2e 2d 2c 2b 2a  2`  2_  2^  2]  2\  2[  2Z  2Y  2X  2W   2V   2U   2T   2S   2R  2Q  2P  2O  2N  2M  2L  2K  2J                                                                                  ~  }   |   {   z   y   x  w  v  u  t  s  r  q  p  2I  2H   2G  2F  2E  2D  2C  2B  2A  2@  2?  2>  2=  2<  2;  2:  29  28  27  26  25  24  23  22  21  20  2/  2.  2-  2,  2+  2*  2)  2(   2' 2& 2% 2$ 2#  2"  2!  2  2  2 2 2 2 2 2 2 2  2  2  2 2 2 2 2 2 2 2  2 2  2  2  2  2  2 2 2 2 2 2 2 1  1 1  1  1  1  1  1 1 1 1 1 1 1 1  1 1 1 1 1  1  1  1  1  1 1 1 1 1 1 1 1  1 1 1  1  1  1  1  1 1 1 1 1 1 1 1  1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1  1  1  1  1  1 1 1 1 1 1 1 1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1   1   1   1   1   1  1  1  1  1  1  1  1  1                     !                                  0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                                                                                      ~  }  |  {  z  y  x  w  v  u  t  s  r  q  p  o   n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b  a  `  _  ^  ]  \  [   Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M  L  K  J  I  H  G  F  E  D   C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -   ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !        $ # " !                                                                                                                                                                        ~ } | { z y  x  w  v  u   t   s   r   q   p  o  n  m  l  k  j  i  h |n |m  |l  |k  |j  |i  |h |g |f |e |d |c |b |a  |`  |_  |^  |]  |\  |[  |Z  |Y  |X  |W  |V  |U  |T  |S  |R  |Q  |P  |O   |N  |M  |L  |K  |J  |I  |H  |G  |F  |E  |D  |C  |B  |A  |@  |?  |>  |=  |<  |;  |:  |9   |8  |7  |6  |5  |4  |3  |2  |1  |0  |/  |.  |-  |,  |+  |*  |)  |(  |'  |&   |%  |$  |#  |"  |!  |  |  |  |  |  |  |  |  |   |  |  |  |  |  |   | | | | | | | | |  |  |  |  |  | | | | | { { {  { { { { {  {  {  {  {  { { { { { { { {  { { { { { { {  {  {  {  {  { { { { { { { {  { { { { { { { { { { {  {  {  {  {  { { { { { { { {  { { { { { { { { {  {  {  {  {  { { { { { { { {  { { { { {  {  {  {  {  { { { { { { { {  { {  {  {  {  {  { { { { { { { {  {  {  {  {  {  {  {  {  {  {   {   {   {   {   {  {~  {}  {|  {{  {z  {y  {x  {w  7{v  6{u  5{t  4{s  3{r  2{q  1{p  0{o  /{n  .{m  -{l  ,{k  +{j  *{i  ){h  ({g  '{f  &{e  %{d  ${c  #{b  "{a  !{`  {_  {^  {]  {\  {[  {Z  {Y  {X  {W  {V  {U  {T  {S  {R  {Q  {P  {O  {N  {M  {L  {K  {J  {I  {H  {G  {F  {E  {D  {C  {B  {A   {@ \{? [{> Z{= Y{< X{; W{: V{9 U{8 T{7 S{6 R{5 Q{4 P{3 O{2 N{1 M{0 L{/ K{. J{- I{, H{+ G{* F{) E{( D{' C{& B{% A{$ @{# ?{" >{! ={ <{ ;{ :{ 9{ 8{ 7{ 6{ 5{ 4{ 3{ 2{ 1{ 0{ /{ .{ -{ ,{ +{ *{ ){ ({ '{ &{ %{ ${ #{ "{ !{  { { { { z z z z z z z z z z z z z z z  z  z  z  z  z z z z z z z z  z z z  z  z  z  z  z z z z z z z z  z !z  z z z z z z z z z z z z z z z z z z z  z  z  z  z  z z z z z z z z  z Gz Fz Ez Dz Cz Bz Az @z ?z >z =z zk =zj  z= z< z;  z:  z9  z8  z7  z6 z5 z4 z3 z2 z1 z0 z/  z. z- z, z+ z* z) z( z' z& z% z$ z#  z"  z!  z  z  z z z z z z z z  z z z z z z z z z z z z z z  z  z  z  z  z z z z z y y y  y  7y  6y  5y  4y  3y  2y  1y  0y  /y  .y  -y  ,y  +y  *y  )y  (y  'y  &y  %y  $y  #y  "y  !y   y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y   y   y   y   y   y  y  y  y  y  y  y  y  y  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1   1  /1  .1  -1  ,1  +1  *1~  )1}  (1|  '1{  &1z  %1y  $1x  #1w  "1v  !1u  1t  1s  1r  1q  1p  1o  1n  1m  1l  1k  1j  1i  1h  1g  1f  1e  1d  1c  1b  1a  1`  1_  1^  1]  1\  1[  1Z  1Y  1X  1W  1V   1U  $1T  #1S  "1R  !1Q  1P  1O  1N  1M  1L  1K  1J  1I  1H  1G  1F  1E  1D  1C  1B  1A  1@  1?  1>  1=  1<  1;  1:  19  18  17  16  15  14  13  12   11  (10  '1/  &1.  %1-  $1,  #1+  "1*  !1)  1(  1'  1&  1%  1$  1#  1"  1!  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1   1  %1  $1  #1  "1  !1  1  1  1  1  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0  0   0 0 0 0 0 0  0  0  0 56 -l}qeYMA5)~~~~~~~~~~~~v~j~^~R~F~:~.~"~~ }}}}}}}}}}}}z}n}b}V}J}>}2}&}}}||||||||||||s|g|[|O|C|7|+|||{{{{{{{{{{{{w{k{_{S{G{;{0{${{ {zzzzzzzzzzz|zqzezYzMzAz5z)zzzyyyyyyyyyyyyuyiy]yQyEy9y-y!yy xxxxxxxxxxxxzxnxbxVxJx>x2x&xxxwwwwwwwwwwwwswgw[wOwCw7w+wwwvvvvvvvvvvvvwvkv_vSvGv;v/v#vv uuuuuuuuuuuu|upuduXuLu@u4u(uuuttttttttttttutit]tQtEt9t-t!tt ssssssssssssysmsasUsIs=s1s%ss srrrrrrrrrrr~rrrfrZrNrBr6r*rrrqqqqqqqqqqqqwqkq_qSqGq;q/q#qq pppppppppppppwpkp_pSpGp;p/p$pp pooooooooooo}oqoeoYoNoBo6o*ooonnnnnnnnnnnnwnkn_nSnGn;n0n$nn nmmmmmmmmmmm|mpmdmYmMmAm5m)mmmllllllllllllvljl^lRlFl:l.l"ll kkkkkkkkkkkk{kokckWkKk?k3k'kkkjjjjjjjjjjjjujij]jRjFj:j.j"jj iiiiiiiiiiii}iqieiYiMiAi5i)iiihhhhhhhhhhhhvhjh^hRhGh;h/h#hh gggggggggggg{gogcgWgKg?g3g'gggffffffffffffsfgf[fOfCf7f+fffeeeeeeeeeeeexele`eTeHe\2\&\\\[[[[[[[[[[[~[r[f[[[O[C[7[+[[[ZZZZZZZZZZZZwZkZ_ZSZHZW2W&WWWVVVVVVVVVVVVsVgV[VOVCV7V+VVVUUUUUUUUUUUUwUlU`UTUHUN2N&NNNMMMMMMMMMMMMsMgM[MOMCM7M+MMMLLLLLLLLLLLLxLlL`LTLHL>>>>>>>>>>>{>o>c>W>K>@>4>(>>>============t=h=\=P=D=8=,=!== <<<<<<<<<<<222&222111111111111t1h1\1P1D181,1 11000000000000y0m0a0U0I0=010&000////////////s/g/[/O/C/7/+///............x.l.a.U.I.=.1.%.. .-----------~-r-f-Z-N-B-6-*---,,,,,,,,,,,,v,j,^,R,F,:,.,",, ++++++++++++z+n+b+V+J+>+2+&+++************s*g*[*O*C*8*,* **))))))))))))y)m)a)U)I)=)1)%)) )((((((((((((s(g([(O(C(7(+(((''''''''''''w'l'`'T'H'<'0'$'' '&&&&&&&&&&&}&q&e&Y&N&B&6&*&&&%%%%%%%%%%%%w%k%_%T%H%<%0%$%% %$$$$$$$$$$$~$r$f$Z$O$C$7$+$$$############w#k#_#S#G#;#/#### """"""""""""|"p"d"X"L"@"4"("""!!!!!!!!!!!!u!i!]!Q!E!9!-!!!! y m a U J > 2 &   ~rfZNB6*vj^RF:/# {ocWK?3'sg[OC7+xl`TH<0$ |pdXL@4(ui]QF:." znbVJ>2&th\PD8,  znbVJ>2'th\PD8, ymaUI=1%sg[OC7+xl w>c w>b w>a w>`  w>_ v>^ v>] v>\ v>[ v>Z v>Y v>X v>W v>V v>U v>T v>S v>R v>Q v>P v>O v >N v >M v >L v >K v >J v>I v>H v>G v>F v>E v>D v>C  v>B u>A  u>@ t>? t>> t>= t>< t>; t>: t >9 t >8 t >7 t >6 t >5 t>4 t>3 t>2 t>1 t>0 t>/ t>.  t>- s>, s>+ s>* s>) s>( s >' s >& s >% s >$ s ># s>" s>! s> s> s> s> s>  s> r> r> r> r> r> r> r>  r> q > q> q> q> q> q> q> q>  q> p > p > p> p> p> p> p> p> p>  p> o = o = o= o= o= o= o= o= o=  o= n= n= n= n= n= n=  n= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m= m = m = m = m = m = m= m= m= m= m= m= m=  m= l= l = l = l = l = l = l= l= l= l= l= l= l=  l= k+= k*= k)= k(= k'= k&= k%= k$= k#= k"= k!= k = k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k= k = k = k = k = k = k= k= k= k= k= k= k=  k= j0= j/= j.= j-= j,= j+= j*= j)= j(= j'= j&= j%= j$= j#= j"= j!= j = j= j= j= j= j= j= j= j=~ j=} j=| j={ j=z j=y j=x j=w j=v j=u j=t j =s j =r j =q j =p j =o j=n j=m j=l j=k j=j j=i j=h  j=g i-=f i,=e i+=d i*=c i)=b i(=a i'=` i&=_ i%=^ i$=] i#=\ i"=[ i!=Z i =Y i=X i=W i=V i=U i=T i=S i=R i=Q i=P i=O i=N i=M i=L i=K i=J i=I i=H i=G i =F i =E i =D i =C i =B i=A i=@ i=? i=> i== i=< i=;  i=: h#=9 h"=8 h!=7 h =6 h=5 h=4 h=3 h=2 h=1 h=0 h=/ h=. h=- h=, h=+ h=* h=) h=( h=' h=& h=% h=$ h =# h =" h =! h = h = h= h= h= h= h= h= h=  h= g= g= g= g= g= g= g= g= g= g = g = g = g = g = g= g= g= g= g= g= g=  g= f= f< f< f< f< f< f< f< f< f< f< f< f< f< f< f< f < f < f < f < f < f< f< f< f< f< f< f<  f< e< e< e< e< e< e< e<  e< d< d< d< d<  d< c < c< c< c< c< c< c< c<  c< b < b< b< b< b< b< b< b<  b< a < a < a < a < a< a< a< a< a< a< a<  a< ` < ` < ` < ` < ` < `< `< `< `< `< `< `<  `< _ < _ < _ < _< _< _< _< _< _< _<  _< ^< ^< ^< ^< ^< ^< ^< ^< ^< ^< ^ < ^ < ^ < ^ < ^ < ^< ^< ^< ^< ^< ^< ^<  ^< ]< ]< ]< ]<  ]< \< \< \< \ < \ < \ < \ <~ \ <} \<| \<{ \ Y<= Y<< Y<; Y<: Y<9 Y<8 Y<7 Y<6 Y<5 Y<4 Y<3 Y<2 Y<1 Y<0 Y; N=; N<; N;;~ N:;} N9;| N8;{ N7;z N6;y N5;x N4;w N3;v N2;u N1;t N0;s N/;r N.;q N-;p N,;o N+;n N*;m N);l N(;k N';j N&;i N%;h N$;g N#;f N";e N!;d N ;c N;b N;a N;` N;_ N;^ N;] N;\ N;[ N;Z N;Y N;X N;W N;V N;U N;T N;S N;R N;Q N ;P N ;O N ;N N ;M N ;L N;K N;J N;I N;H N;G N;F N;E  N;D M;C M;B M;A M;@ M;? M;> M;= M;< M ;; M ;: M ;9 M ;8 M ;7 M;6 M;5 M;4 M;3 M;2 M;1 M;0  M;/ L ;. L ;- L ;, L ;+ L ;* L;) L;( L;' L;& L;% L;$ L;#  L;" K ;! K ; K ; K; K; K; K; K; K; K;  K; J; J; J; J; J; J; J; J; J; J; J ; J ; J ; J ; J ; J; J; J; J; J; J; J;  J; I: I: I: I: I: I: I: I: I: I: I: I: I: I: I: I : I : I : I : I : I: I: I: I: I: I: I:  I: H: H: H: H: H: H: H: H : H : H : H : H : H: H: H: H: H: H: H:  H: G: G: G: G: G: G: G: G: G: G: G: G : G : G : G : G : G: G: G: G: G: G: G:  G: F: F: F: F: F:  F: E%: E$: E#: E": E!: E : E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E: E : E : E : E : E : E: E: E: E: E: E: E:  E: D$: D#: D": D!: D : D: D: D: D: D: D: D: D: D: D:~ D:} D:| D:{ D:z D:y D:x D:w D:v D :u D :t D :s D :r D :q D:p D:o D:n D:m D:l D:k D:j  D:i C:h C:g C:f C:e C:d C:c C:b  C:a B:` B:_ B:^ B:] B:\ B:[ B:Z B :Y B :X B :W B :V B :U B:T B:S B:R B:Q B:P B:O B:N  B:M A:L A :K A :J A :I A :H A :G A:F A:E A:D A:C A:B A:A A:@  A:? @ :> @ := @ :< @:; @:: @:9 @:8 @:7 @:6 @:5  @:4 ? :3 ? :2 ? :1 ? :0 ?:/ ?:. ?:- ?:, ?:+ ?:* ?:)  ?:( > :' > :& > :% > :$ > :# >:" >:! >: >: >: >: >:  >: = : =: =: =: =: =: =: =:  =: <: < : < : < : < : < : <: <: <: <: <: <: <:  <: ;: ;: ;: ;: ;9 ; 9 ; 9 ; 9 ; 9 ; 9 ;9 ;9 ;9 ;9 ;9 ;9 ;9  ;9 : 9 : 9 : 9 : 9 :9 :9 :9 :9 :9 :9 :9  :9 9 9 9 9 9 9 9 9 99 99 99 99 99 99 99  99 89 8 9 8 9 8 9 8 9 8 9 89 89 89 89 89 89 89  89 79 79 79 79 79 79 79 79 79 79 79 7 9 7 9 7 9 7 9 7 9 79 79 79 79 79 79 79  79 6 9 69 69 69 69 69 69 69  69 59 59 59 59 59 59  59 4 9 4 9 4 9 49 49 49 49 49 49 49  49 39 39 39 39 39 39 39 39 3 9 3 9 3 9 3 9 3 9 39 39 39 39 39 39 39  39 29 29 29 29 29 29~ 29} 29| 29{ 29z 2 9y 2 9x 2 9w 2 9v 2 9u 29t 29s 29r 29q 29p 29o 29n  29m 19l 19k 19j 19i 19h 19g 19f 19e 1 9d 1 9c 1 9b 1 9a 1 9` 19_ 19^ 19] 19\ 19[ 19Z 19Y  19X 09W 09V 0 9U 0 9T 0 9S 0 9R 0 9Q 09P 09O 09N 09M 09L 09K 09J  09I / 9H / 9G /9F /9E /9D /9C /9B /9A /9@  /9? . 9> . 9= . 9< . 9; .9: .99 .98 .97 .96 .95 .94  .93 -92 -91 -90 -9/ -9. - 9- - 9, - 9+ - 9* - 9) -9( -9' -9& -9% -9$ -9# -9"  -9! ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 , 9 , 9 , 9 , 9 , 9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9 ,9  ,9 +9 +9 +9 +9  +9 * 9 * 8 * 8 * 8 *8 *8 *8 *8 *8 *8 *8  *8 )8 ) 8 ) 8 ) 8 ) 8 ) 8 )8 )8 )8 )8 )8 )8 )8  )8 (8 (8 (8 (8 (8 ( 8 ( 8 ( 8 ( 8 ( 8 (8 (8 (8 (8 (8 (8 (8  (8 '8 ' 8 ' 8 ' 8 ' 8 ' 8 '8 '8 '8 '8 '8 '8 '8  '8 &8 &8 &8 &8 &8 &8 &8 &8 &8 &8 & 8 & 8 & 8 & 8 & 8 &8 &8 &8 &8 &8 &8 &8  &8 %(8 %'8 %&8 %%8 %$8 %#8 %"8 %!8 % 8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 % 8 % 8 % 8 % 8 % 8 %8 %8 %8 %8 %8 %8 %8  %8 $ 8 $ 8 $ 8 $ 8 $ 8 $8 $8 $8 $8 $8~ $8} $8|  $8{ #8z #8y #8x #8w #8v #8u #8t #8s #8r #8q #8p #8o #8n #8m #8l # 8k # 8j # 8i # 8h # 8g #8f #8e #8d #8c #8b #8a #8`  #8_ "8^ "8] "8\ "8[ "8Z "8Y "8X "8W "8V "8U " 8T " 8S " 8R " 8Q " 8P "8O "8N "8M "8L "8K "8J "8I  "8H !8G !8F !8E !8D !8C !8B !8A !8@ !8? ! 8> ! 8= ! 8< ! 8; ! 8: !89 !88 !87 !86 !85 !84 !83  !82  81  80  8/  8.  8-  8,  8+  8*  8)  8(   8' 8& 8% 8$ 8# 8" 8! 8 8 8 8 8 8  8  8  8  8  8 8 8 8 8 8 8 8  8  8  8  8  8  8 8 8 8 8 8 8 8  8  8  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7 7  7  7  7  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7  7  7  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7 7 7 7 7 7 7 7 7 7  7  7  7  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7 7 7 7 7 7  7  7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7 7  7  7  7  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7 7  7  7  7  7  7 7 7 7 7 7 7 7  7  7~  7} 7| 7{ 7z 7y 7x 7w 7v  7u 7t 7s  7r  7q  7p  7o  7n 7m 7l 7k 7j 7i 7h 7g  7f 37e 27d 17c 07b /7a .7` -7_ ,7^ +7] *7\ )7[ (7Z '7Y &7X %7W $7V #7U "7T !7S  7R 7Q 7P 7O 7N 7M 7L 7K 7J 7I 7H 7G 7F 7E 7D 7C 7B 7A 7@  7?  7>  7=  7<  7; 7: 79 78 77 76 75 74  73 72 71  70  7/  7.  7-  7, 7+ 7* 7) 7( 7' 7& 7%  7$  7#  7"  7! 7 7 7 7 7 7 7  7 7 7 7 7  7 7 7 7 7 7 7  7  7  7  7  7  7   7  7  7  7  7  7  7  7  6   6  6  6  6  6  6  6   6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6   6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6  6   6  6  6 6 6 6 6 6 6 6  6 6 6 6 6 6  6  6  6  6  6 6 6 6 6 6 6 6  6  6  6  6 6 6 6 6 6 6 6  6  6  6  6  6  6 6 6 6 6 6 6 6  6  6 6 6 6 6 6 6 6  6  6 6 6 6 6 6 6 6  6  6  6  6  6 6 6 6 6 6 6 6  6~  6}  6|  6{  6z  6y  6x *6w *6v *6u *6t * 6s * 6r * 6q * 6p * 6o *6n *6m *6l *6k *6j *6i *6h  *6g )6f )6e )6d )6c )6b )6a )6` )6_ )6^ )6] )6\ )6[ )6Z ) 6Y ) 6X ) 6W ) 6V ) 6U )6T )6S )6R )6Q )6P )6O )6N  )6M ( 6L (6K (6J (6I (6H (6G (6F (6E (6D (6C (6B (6A (6@ (6? (6> (6= (6< (6; (6: ( 69 ( 68 ( 67 ( 66 ( 65 (64 (63 (62 (61 (60 (6/ (6.  (6- '6, '6+ '6* '6) '6( '6' '6& '6% '6$ '6# '6" '6! '6 '6 '6 '6 '6 ' 6 ' 6 ' 6 ' 6 ' 6 '6 '6 '6 '6 '6 '6 '6  '6 &)6 &(6 &'6 &&6 &%6 &$6  &"6 &!6 & 6 &6 &6 &6 &6 &6 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 & 5 & 5 & 5 & 5 & 5 &5 &5 &5 &5 &5 &5 &5  &5 %5 %5 %5 %5 %5 %5 %5 %5 %5 %5 %5 % 5 % 5 % 5 % 5 % 5 %5 %5 %5 %5 %5 %5 %5  %5 $!5 $ 5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $ 5 $ 5 $ 5 $ 5 $ 5 $5 $5 $5 $5 $5 $5 $5  $5 #5 #5 #5 # 5 # 5 # 5 # 5 # 5 #5 #5 #5 #5 #5 #5 #5  #5 "%5 "$5 "#5 ""5 "!5 " 5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 "5 " 5 " 5 " 5 " 5 " 5 "5 "5~ "5} "5| "5{ "5z "5y  "5x !!5w ! 5v !5u !5t !5s !5r !5q !5p !5o !5n !5m !5l !5k !5j !5i !5h !5g !5f !5e !5d ! 5c ! 5b ! 5a ! 5` ! 5_ !5^ !5] !5\ !5[ !5Z !5Y !5X  !5W  5V  5U  5T  5S  5R  5Q  5P  5O  5N  5M  5L  5K  5J  5I  5H  5G  5F  5E  5D  5C  5B   5A (5@ '5? &5> %5= $5< #5; "5: !59  58 w>d B|pdXL@4(~~~~~~~~~~~~t~h~\~P~D~8~,~ ~~}}}}}}}}}}}}x}l}`}T}H}<}0}$}} }|||||||||||||p|d|X|L|@|4|(|||{{{{{{{{{{{{t{h{\{P{D{8{,{ {{zzzzzzzzzzzzxzlz`zTzGz:z-z zzyyyyyyyyyyywyjy]yPyCy6y)yyyxxxxxxxxxxxsxfxYxLx?x2x%xx wwwwwwwwwwwwywmwawUwIw=w1w%wwwvvvvvvvvvvvvtvhv\vPvDv8v,v!vv uuuuuuuuuuuu{uoucuVuIup1p$pp ooooooooooo}opocoVoIoP2P&PPPOOOOOOOOOOOOsOgO[OOOCO7O+OOONNNNNNNNNNNNxNlN`NTNHNK2K&KKKJJJJJJJJJJJJsJgJ[JOJCJ7J+JJJIIIIIIIIIIIIwIkI_ISIGI;I/I$II IHHHHHHHHHHH|HpHdHXHLH@H4H(HHHGGGGGGGGGGGGuGiG]GQGEG9G-G!GG FFFFFFFFFFFFyFmFaFUFIF=F1F%FF FEEEEEEEEEEE~ErEfEZENEBE6E*EEEDDDDDDDDDDDDwDkD_DSDGD;D/D#DD CCCCCCCCCCCC{CoCcCWCLC@C4C(CCCBBBBBBBBBBBBtBhB\BPBDB8B,B BB AAAAAAAAAAAAyAmAaAUAIA=A1A%AA A@@@@@@@@@@@~@r@f@Z@N@B@6@*@@@????????????w?k?_?S?G?;?/?#?? >>>>>>>>>>>>{>o>c>W>K>?>3>'>>>============t=h=\=P=D=8=,= ==<<<<<<<<<<<020'000////////////s/h/\/P/D/8/,/ //............y.m.a.U.I.=.1.%...-----------~-s-g-[-O-C-7-+---,,,,,,,,,,,,,u,j,_,T,I,>,3,(,,,++++++++++++u+i+]+Q+E+9+-+!++ ************z*n*b*V*J*>*2*&***))))))))))))s)g)[)O)C)7),) ))((((((((((((x(l(`(T(H(<(0($(( ('''''''''''}'q'e'Y'M'A'5')'''&&&&&&&&&&&&v&j&^&R&F&:&.&"&& %%%%%%%%%%%%{%o%c%W%K%?%3%'%%%$$$$$$$$$$$$t$h$\$P$D$8$,$ $$############y#m#a#U#I#=#1#%## #"""""""""""~"r"f"Z"N"B"6"*"""!!!!!!!!!!!!w!k!_!S!G!;!/!#!! { o c W K @ 4 (   th]QE9-! ymaUI=1% ~rfZNB6*wk_SG;/# |pdXL@4(ui]QE9-! znbVJ>2&vk`UJ?4)yncXMB6*vk_SG;/# {ocWK?3'th\PD8, ymaUI=1% ~rfZNB  ~  ~  ~  ~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~ ~ ~  ~  ~  ~  ~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~~  ~}  ~|  ~{  ~z  ~y ~x ~w ~v ~u ~t ~s ~r  ~q ~p ~o ~n ~m ~l ~k ~j ~i ~h ~g ~f ~e ~d ~c ~b ~a ~` ~_  ~^  ~]  ~\  ~[  ~Z ~Y ~X ~W ~V ~U ~T ~S  ~R ~Q ~P ~O ~N ~M  ~L  ~K  ~J  ~I  ~H ~G ~F ~E ~D ~C ~B ~A  ~@  ~?  ~>  ~=  ~<  ~;  ~:  ~9  ~8  ~7  ~6  ~5  ~4  ~3  ~2  ~1  ~0  ~/   ~.   ~-   ~,   ~+   ~*  ~)  ~(  ~'  ~&  ~%  ~$  ~#  ~" ~! ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~  ~  ~  ~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  }  }  }  }  } } } } } } } }  } } } } } } } }  }  }  }  }  } } } } } } } }  } } } } } } } } } } } } } } } } }  }  }  }  }  } } } } } } } }  } } } } } } }  }  }  }  }  } } } } } } } }  } } } } } } } } } } } } } } } } } } }  }  }  }  }  } } } } } } } }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }  }~   }}  }|  }{  }z  }y  }x  }w  }v  }u  }t  }s  }r  }q  }p  }o  }n  }m  }l  }k  }j  }i  }h  }g  }f  }e  }d  }c   }b  }a  }`  }_  }^  }]  }\  }[  }Z  }Y  }X  }W  }V  }U  }T  }S  }R  }Q  }P  }O  }N  }M  }L  }K  }J  }I   }H  }G  }F  }E  }D  }C  }B  }A  }@  }?  }>  }=  }<  };  }:  }9  }8  }7  }6  }5  }4   }3  }2  }1  }0  }/  }.  }-  },  }+  }*  })  }(  }'  }&  }%  }$  }#  }"   }! } } } } } } } }  }  }  }  }  } } } } } } } }  } } } } } } } } } } } } } | | | | |  |  |  |  |  | | | | | | | |  | | | | | | | | | | | | |  |  |  |  |  | | | | | | | |  | | | | | | | | | | |  |  |  |  |  | | | | | | | |  | | | | | | | |  |  |  |  |  | | | | | | | |  | | | | | | |  |  |  |  |  | | | | | | | |  | | | | | | | | | | | |  |  |  |  |  | | | | | | | |  |  |~  |}  ||   |{   |z   |y   |x   |w  |v  |u  |t  |s  |r  |q  |p  |o EC  EB  EA  E@  E?  E> E= E< E; E: E9 E8 E7  E6 E5  E4  E3  E2  E1  E0 E/ E. E- E, E+ E* E)  E(  E'  E&  E%  E$ E# E" E! E E E E  E E E E  E  E  E  E  E E E E E E E E  E E E E  E  E  E  E  E E E E E D D D  D  D  D  D D D D D D D D  D D D D D  D  D  D  D  D D D D D D D D  D  D  D  D  D   D   D   D   D   D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D   D  D  D  D  D  D  D  D  D  D   D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D   D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D  D   D D D D D  D  D  D  D  D D D D D D D D  D D D~ D} D| D{ Dz Dy Dx Dw Dv Du Dt Ds Dr Dq Dp  Do  Dn  Dm  Dl  Dk Dj Di Dh Dg Df De Dd  Dc  Db  Da  D`  D_ D^ D] D\ D[ DZ DY DX  DW DV DU DT DS DR DQ  DP  DO  DN  DM  DL DK DJ DI DH DG DF DE  DD DC DB DA D@  D?  D>  D=  D<  D; D: D9 D8 D7 D6 D5 D4  D3 D2 D1 D0 D/ D. D- D, D+ D*  D)  D(  D'  D&  D% D$ D# D" D! D D D  D D D D D D D D D D D D D D  D  D  D  D  D D D D D D D D  D  D  D  D  C  C   C   C   C   C   C  C  C  C  C  C  C  C  C C C C C C C C C C C C C C C C C C C  C  C  C  C  C C C C C C C C  C !C  C C C C C C C C C C C C C C C C C C C  C  C  C  C  C C C C C C C C  C C C C C C C C C C C C C C C  C  C  C  C  C C C C C C C C  C C C C C C C C C C C C C C C C  C  C  C  C  C C C C C~ C} C| C{  Cz Cy Cx Cw Cv Cu Ct Cs Cr Cq Cp Co Cn Cm Cl  Ck  Cj  Ci  Ch  Cg Cf Ce Cd Cc Cb Ca C`  C_ C^ C] C\ C[ CZ CY CX CW CV CU CT CS CR CQ CP  CO  CN  CM  CL  CK CJ CI CH CG CF CE CD  CC CB CA C@ C? C> C= C< C; C: C9 C8 C7 C6 C5 C4  C3  C2  C1  C0  C/ C. C- C, C+ C* C) C(  C' "C& !C%  C$ C# C" C! C C C C C C C C C C C C C C C  C  C  C  C  C C C C C C C C  C #C "C !C  C C B B B B B B B B B B B B B B B B B  B  B  B  B  B B B B B B B B  B B B B B B B B B B B B B B B B B  B  B  B  B  B B B B B B B B  B B B B B B B B B B B B B B B B B B B  B  B  B  B  B B B B B B B B  B B B B B B B B B B B B B B B B B B  B  B  B  B  B B B B B B B B  B B B B B B B B B B B~ B} B| B{ Bz By Bx  Bw  Bv  Bu  Bt  Bs Br Bq Bp Bo Bn Bm Bl  Bk Bj Bi Bh Bg Bf Be Bd Bc Bb Ba B`  B_  B^  B]  B\  B[ BZ BY BX BW BV BU BT  BS BR BQ BP BO BN BM BL BK BJ BI BH BG BF BE BD  BC  BB  BA  B@  B? B> B= B< B; B: B9 B8  B7 !B6  B5 B4 B3 B2 B1 B0 B/ B. B- B, B+ B* B) B( B' B& B% B$ B#  B"  B!  B  B  B B B B B B B B  B !B  B B B B B B B B B B B B B B B B B B B  B  B  A  A  A A A A A A A A  A #A "A !A  A A A A A A A A A A A A A A A A A A A  A  A  A  A  A A A A A A A A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A   A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A   A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A  A   A~  A}  A|  A{  Az  Ay  Ax  Aw  Av  Au  At  As  Ar  Aq  Ap  Ao  An  Am  Al  Ak  Aj  Ai  Ah  Ag  Af  Ae  Ad  Ac  Ab  Aa  A`  A_   A^  A]  A\  A[  AZ  AY  AX  AW  AV  AU  AT  AS  AR  AQ  AP  AO  AN  AM   AL $AK #AJ "AI !AH  AG AF AE AD AC AB AA A@ A? A> A= A< A; A: A9 A8 A7 A6 A5  A4  A3  A2  A1  A0 A/ A. A- A, A+ A* A)  A( A' A& A% A$ A# A" A! A A A A A A A  A  A  A  A  A A A A A A A A  A #A "A !A  A A A A A A A A A A @ @ @ @ @ @ @ @ @  @  @  @  @  @ @ @ @ @ @ @ @  @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @  @  @  @  @  @ @ @ @ @ @ @ @  @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @  @  @  @  @  @ @ @ @ @ @ @ @  @ #@ "@ !@  @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @  @  @  @  @  @ @ @ @ @ @ @ @  @ @ @ @ @ @ @ @ @ @  @  @  @  @  @ @ @ @ @ @ @ @  @  !@~   @}  @|  @{  @z  @y  @x  @w  @v  @u  @t  @s  @r  @q  @p  @o  @n  @m  @l  @k   @j   @i   @h   @g   @f  @e  @d  @c  @b  @a  @`  @_  @^ @] @\ @[ @Z @Y @X  @W @V @U @T @S @R  @Q  @P @O @N @M @L @K @J @I  @H @G  @F  @E  @D  @C  @B @A @@ @? @> @= @< @;  @: @9 @8 @7 @6 @5 @4 @3  @2  @1  @0  @/  @. @- @, @+ @* @) @( @'  @&  @%  @$ @# @" @! @ @ @ @  @ @ @ @ @ @ @ @ @  @  @  @  @  @ @ @ @ @ @ @ @  @ @ @  @  @  @  @  @ ? ? ? ? ? ? ?  ?  ?  ?  ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ?  ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ? ?  ?  ?  ?  ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?  ?  ?  ?  ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ? ?  ?  ?  ?  ?  ? ? ? ? ? ? ? ?  ? ? ? ? ? ? ? ? ?  ?  ?  ?~  ?}  ?| ?{ ?z ?y ?x ?w ?v ?u  ?t ?s ?r  ?q ?p ?o  ?n ?m ?l ?k ?j ?i  ?h  ?g  ?f  ?e  ?d ?c ?b ?a ?` ?_ ?^ ?]  ?\ ?[ ?Z  ?Y ?X ?W ?V ?U ?T ?S ?R  ?Q ?P ?O ?N ?M ?L ?K ?J  ?I ?H ?G ?F ?E ?D  ?C ?B ?A ?@ ??  ?> ~?= ~?< ~?; ~?: ~?9  ~?8 }?7 }?6 }?5 }?4  }?3 |?2 |?1 |?0 |?/ |?. |?- |?,  |?+ {?* {?) {?(  {?' z ?& z?% z?$ z?# z?" z?! z? z?  z? y? y? y? y? y? y? y?  y? x? x? x? x? x? x?  x? w? w? w? w? w? w? w? w? w? w? w? w? w? w? w? w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w> w~> w}> w|> w{> wz> wy> wx> ww> wv> wu> wt> ws> wr> wq> wp> wo> wn> wm> wl> wk> wj> wi> wh> wg> wf> we> wd> wc> wb> wa> w`> w_> w^> w]> w\> w[> wZ> wY> wX> wW> wV> wU> wT> wS> wR> wQ> wP> wO> wN> wM> wL> wK> wJ> wI> wH> wG> wF> wE> wD> wC> wB> wA> w@> w?> w>> w=> w<> w;> w:> w9> w8> w7> w6> w5> w4> w3> w2> w1> w0> w/> w.> w-> w,> w+> w*> w)> w(> w'> w&> w%> w$> w#> w"> w!> w >~ w>} w>| w>{ w>z w>y w>x w>w w>v w>u w>t w>s w>r w>q w>p w>o w>n w>m w>l w >k w >j w >i w >h w >g w>f ~ |pdXL@4(~~~~~~~~~~~~u~i~]~Q~E~9~-~!~~ }}}}}}}}}}}}y}m}a}U}I}=}2}&}}}|||||||||||~|r|f|Z|O|C|7|+|||{{{{{{{{{{{{x{l{`{T{H{<{0{${{ {zzzzzzzzzzz|zpzdzXzLz@z4z(zzzyyyyyyyyyyyyuyiy]yQyEy9y-y!yy xxxxxxxxxxxxyxnxbxVxJx>x2x&xxxwwwwwwwwwwwwswgw[wOwCw7w+wwwvvvvvvvvvvvvwvkv`vTvHvs2s&sssrrrrrrrrrrrrsrgr[rOrCr7r+rrrqqqqqqqqqqqqwqkq_qSqHqk1k%kk jjjjjjjjjjj|jojbjUjHj;j.j!jjiiiiiiiiiiiyili_iRiEi8i+iiihhhhhhhhhhhuhhh\hOhBh5h(hhhgggggggggggrgegXgKg>g1g$gg fffffffffff|fofbfUfHf;f.f!ffeeeeeeeeeeexeke^eReEe8e+eeedddddddddddudhd[dNdAd4d'dd dcccccccccccrcecXcKc>c1c$cc bbbbbbbbbbb{bnbabUbHb;b.b!bbaaaaaaaaaaaxaka^aQaDa7a*aaa```````````u`h`[`N`A`4`'`` `___________r_e_X_K_>_1_$__ ^^^^^^^^^^^{^n^a^U^H^;^.^!^^]]]]]]]]]]]x]k]^]Q]D]7]*]]]\\\\\\\\\\\u\h\[\N\A\4\'\\ \[[[[[[[[[[[r[e[X[K[>[1[$[[ ZZZZZZZZZZZ{ZnZaZTZGZ:Z-Z ZZYYYYYYYYYYYxYkY^YQYDY7Y*YYYXXXXXXXXXXXuXhX[XNXAX4X'XX XWWWWWWWWWW~WqWdWXWKW>W1W$WW VVVVVVVVVVV{VnVaVTVGV:V-V VVUUUUUUUUUUUxUkU^UQUDU7U*UUUTTTTTTTTTTTtTgTZTMT@T4T'TT TSSSSSSSSSS~SqSdSWSJS=S0S#SS RRRRRRRRRRR{RnRaRTRGR:R-R RRQQQQQQQQQQQwQjQ]QPQCQ6Q)QQQPPPPPPPPPPPtPgPZPMP@P3P&PP OOOOOOOOOOO}OpOcOVOIO>>>>>>>>>>>z>n>b>V>J>>>2>&>>>============s=g=[=O=C=8=,= ==<<<<<<<<<<<020&000////////////s/h/\/P/D/8/,/ //............y.m.a.U.I.=.1.%.. .-----------}-r-f-Z-N-B-6-*---,,,,,,,,,,,,w,k,_,S,G,;,/,#,, ++++++++++++|+p+d+X+L+@+4+(+++************u*i*]*Q*E*9*-*!** ))))))))))))z)n)c)W)K)?)3)')))((((((((((((s(g([(O(C(7(+(((''''''''''''x'l'`'T'H'<'0'$'' '&&&&&&&&&&&}&q&e&Y&M&A&5&)&&&%%%%%%%%%%%%u%i%^%R%F%:%.%"%% $$$$$$$$$$$${$o$c$W$K$?$3$'$$$############t#h#\#P#D#8#,# ##""""""""""""y"m"a"U"I"="1"%"""!!!!!!!!!!!!s!g![!O!C!7!+!!! x l ` T H < 0 $  |pdXL@4(ui]QE9-! zocWK?3'sg[OC7+xl`TH<0$ }qeYMA5)vj^RF:." znbVJ>2'sg[OC7+xl`TH<0$ }qeYMA5)vj_SG;/# {ocXL@4(th\PD8,!  "2I9 "2I8 "2I7 "2I6 "2I5  "2I4 "1I3 "1I2 "1I1 "1I0 "1I/ "1I. "1I- "1I, "1I+ "1I* "1I) "1I( "1I' "1 I& "1 I% "1 I$ "1 I# "1 I" "1I! "1I "1I "1I "1I "1I "1I  "1I "0I "0I "0I "0I "0I "0I "0I "0I "0I "0 I "0 I "0 I "0 I "0 I "0I "0I "0I "0I "0I "0I "0I  "0I "/I "/I "/ I "/ I "/ H "/ H "/ H "/H "/H "/H "/H "/H "/H "/H  "/H ". H ". H ". H ". H ". H ".H ".H ".H ".H ".H ".H ".H  ".H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "- H "- H "- H "- H "- H "-H "-H "-H "-H "-H "-H "-H  "-H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ", H ", H ", H ", H ", H ",H ",H ",H ",H ",H ",H ",H  ",H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+ H "+ H "+ H "+ H "+ H "+H "+H "+H "+H "+H "+H "+H  "+H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "* H "* H "* H "* H "* H "*H "*H "*H "*H "*H "*H "*H  "*H~ ")H} ")H| ")H{ ")Hz ")Hy ")Hx ")Hw ")Hv ")Hu ")Ht ")Hs ")Hr ")Hq ")Hp ")Ho ")Hn ") Hm ") Hl ") Hk ") Hj ") Hi ")Hh ")Hg ")Hf ")He ")Hd ")Hc ")Hb  ")Ha "(H` "(H_ "(H^ "(H] "(H\ "(H[ "(HZ "(HY "(HX "(HW "(HV "(HU "(HT "(HS "(HR "(HQ "(HP "(HO "( HN "( HM "( HL "( HK "( HJ "(HI "(HH "(HG "(HF "(HE "(HD "(HC  "(HB "'HA "'H@ "'H? "'H> "'H= "'H< "'H;  "'H: "&H9 "&H8 "&H7 "&H6 "&H5 "&H4 "&H3 "&H2 "&H1 "& H0 "& H/ "& H. "& H- "& H, "&H+ "&H* "&H) "&H( "&H' "&H& "&H%  "&H$ "%&H# "%%H" "%$H! "%#H "%"H "%!H "% H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "% H "% H "% H "% H "% H "%H "%H "%H "%H "%H "%H "%G  "%G "$G "$G "$G "$G "$G "$G "$G "$G "$G "$ G "$ G "$ G "$ G "$ G "$G "$G "$G "$G "$G "$G "$G  "$G "# G "# G "#G "#G "#G "#G "#G "#G "#G  "#G ""G ""G ""G ""G "" G "" G "" G "" G "" G ""G ""G ""G ""G ""G ""G ""G  ""G "!G "!G "!G "!G "!G "!G "!G "!G "!G "!G "!G "! G "! G "! G "! G "! G "!G "!G "!G "!G "!G "!G "!G  "!G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G " G  " G " G "G "G "G "G "G "G "G  "G "!G " G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G " G " G " G " G " G "G~ "G} "G| "G{ "Gz "Gy "Gx  "Gw "Gv "Gu "Gt "Gs "Gr "Gq "Gp "Go "Gn "Gm "Gl " Gk " Gj " Gi " Gh " Gg "Gf "Ge "Gd "Gc "Gb "Ga "G`  "G_ "G^ "G] "G\ "G[ "GZ "GY "GX "GW "GV "GU "GT "GS "GR "GQ "GP "GO " GN " GM " GL " GK " GJ "GI "GH "GG "GF "GE "GD "GC  "GB " GA " G@ " G? " G> " G= "G< "G; "G: "G9 "G8 "G7 "G6  "G5 "G4 "G3 "G2 "G1 "G0 "G/ "G. "G- " G, " G+ " G* " G) " G( "G' "G& "G% "G$ "G# "G" "G!  "G " G " G " G " G "G "G "G "G "G "G "G  "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G "G " G " G " G " G " G "G "G "G "G "G "F "F  "F "F "F "F "F "F " F " F " F " F " F "F "F "F "F "F "F "F  "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F " F " F " F " F " F "F "F "F "F "F "F "F  "F "F "F "F "F " F " F " F " F " F "F "F "F "F "F "F "F  "F "F "F "F "F "F  "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F "F " F " F " F " F " F "F "F "F "F "F "F "F  "F "F "F "F "F "F "F  "F "F " F " F " F " F " F "F "F "F "F "F "F "F  "F "F " F " F " F " F " F "F "F "F "F "F "F "F  "F " F~ "F} "F| "F{ "Fz "Fy "Fx "Fw  "Fv " Fu "Ft "Fs "Fr "Fq "Fp "Fo "Fn "Fm "Fl "Fk "Fj "Fi "Fh "Fg "Ff "Fe "Fd "Fc " Fb " Fa " F` " F_ " F^ "F] "F\ "F[ "FZ "FY "FX "FW  "FV " FU " FT " FS " FR " FQ " FP " FO " FN " FM " FL " FK " FJ " FI " FH " FG " FF " FE " FD " FC " FB " FA  " F@ " F? " F> " F= " F< " F;  " F: " F9 " F8 " F7 " F6 " F5 " F4 " F3 " F2 " F1 " F0 " F/ " F. " F- " F, " F+  " F* " "F) " !F( " F' " F& " F% " F$ " F# " F" " F! " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F " F  " F " F " F " F " F " F " F " F " F " E " E " E " E " E " E " E " E " E " E " E  " E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E " E " E " E " E " E "E "E "E "E "E "E "E  "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E " E " E " E " E " E "E "E "E "E "E "E "E  "E " E " E " E " E " E "E "E "E "E "E "E "E  "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E " E " E " E " E " E "E "E "E "E "E "E "E  "E "E "E "E "E "E  "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E "E " E " E " E " E " E "E "E "E~ "E} "E| "E{ "Ez  "Ey "Ex "Ew "Ev "Eu "Et "Es "Er "Eq "Ep " Eo " En " Em " El " Ek "Ej "Ei "Eh "Eg "Ef "Ee "Ed  "Ec  "Eb  "Ea  "E`  "E_  "E^  "E]  "E\  "E[  "EZ  "EY  "EX  "EW  "EV  "EU  "ET  "ES  "ER  "EQ  " EP  " EO  " EN  " EM  " EL  "EK  "EJ  "EI  "EH  "EG  "EF  "EE  "ED 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3  3 2 2 2 2 2~ 2} 2| 2{ 2z 2y 2x 2w 2v 2u 2t 2s 2 r 2 q 2 p 2 o 2 n 2m 2l 2k 2j 2i 2h 2g  2f 1e 1d 1c 1 b 1 a 1 ` 1 _ 1 ^ 1] 1\ 1[ 1Z 1Y 1X 1W  1V 0U 0T 0S 0R 0Q 0P 0O 0N 0M 0L 0K 0J 0 I 0 H 0 G 0 F 0 E 0D 0C 0B 0A 0@ 0? 0>  0= /< /; /: /9 /8 /7 /6 /5 /4 /3 /2 /1 / 0 / / / . / - / , /+ /* /) /( /' /& /%  /$ .# ." .! . . . . .  .  .  .  .  . . . . . . .  . - - - - - - - - - - - - - -  -  - - - - - - - - - -  - , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,  , +! + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +  + * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * *  * ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) ) )  ) ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( ( (~ (} (| ({ (z (y ( x ( w ( v ( u ( t (s (r (q (p (o (n (m  (l '#k '"j '!i ' h 'g 'f 'e 'd 'c 'b 'a '` '_ '^ '] '\ '[ 'Z 'Y 'X 'W 'V ' U ' T ' S ' R ' Q 'P 'O 'N 'M 'L 'K 'J  'I &"H &!G & F &E &D &C &B &A &@ &? &> &= &< &; &: &9 &8 &7 &6 &5 &4 & 3 & 2 & 1 & 0 & / &. &- &, &+ &* &) &(  &' %& %% %$ %# %" %! % % % % % % % % % % % % %  %  %  %  %  % % % % % % %  % $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $ $  $ # # # # # # # # # # # # # # # # # # # # # # #  # " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " " "  " !! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! !  !                                            ~ } | { z y x w v u t s r q p o n m l  k  j  i  h  g f e d c b a `  _ ^ ] \ [ Z Y X W V U T S  R  Q  P  O  N M L K J I H G  F E D C B A @ ? > = < ; : 9 8 7  6  5  4  3  2 1 0 / . - , +  * ) ( ' & % $ # " !                                                                                                                " !                                                            ~  } | { z y x w v u t s r q p o  n  m  l  k  j i h g f e d c  b a ` _ ^ ] \ [ Z Y X W V U T S  R  Q  P  O  N M L K J I H G  F  E D C B A @ ? > = < ; : 9 8 7 6 5 4 3  2  1  0  /  . - , + * ) ( '  & % $ # " !                                !                                                                                                                                                                        ~ } | {  z  y  x  w  v  u  t  s  r  q  p  o  n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b  a   `  _  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O   N  "M  !L  K  J  I  H  G  F  E  D  C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -   ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                     ~  ~  ~  ~   ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~  ~  ~  ~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~ $~ #~ "~ !~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~  ~  ~  ~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~  ~ %~ $~ #~ "~ !~  ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ "2I: 'V}qeYMA5)~~~~~~~~~~~~v~j~^~R~F~:~.~"~~ }}}}}}}}}}}}{}p}d}X}L}@}4}(}}}||||||||||||u|i|]|Q|E|9|-|!|| {{{{{{{{{{{{{{o{c{W{K{?{3{'{{{zzzzzzzzzzzztzhz\zPzDz8z,z zzyyyyyyyyyyyyyymyayUyIy=y1y%yy yxxxxxxxxxxx~xrxfxZxNxBx6x*xxxwwwwwwwwwwwwwwkw_wTwHw]2]&]]]\\\\\\\\\\\\s\g\[\O\C\7\+\\\[[[[[[[[[[[[x[m[a[U[I[=[1[%[[ [ZZZZZZZZZZZ}ZqZeZYZMZAZ5Z)ZZZYYYYYYYYYYYYvYjY^YRYFY:Y.Y"YY XXXXXXXXXXXXzXnXbXVXJX>X2X'XXXWWWWWWWWWWWWtWhW\WPWDW8W,W WWVVVVVVVVVVVVxVlV`VTVHV>>>>>>>>>>>v>j>^>R>F>:>/>#>> ============{=o=c=W=K=?=3='===<<<<<<<<<<<525&555444444444444s4g4[4O4C474+444333333333333w3l3`3T3H3<303$33 322222222222|2p2d2X2L2@242(222111111111111t1h1\1P1D181,1 11000000000000x0l0`0V0K0@050*000 /////////////z/o/d/X/L/@/4/(///............t.h.].Q.E.9.-.!.. ------------y-m-a-U-I-=-1-%-- -,,,,,,,,,,,},q,e,Y,M,A,5,),,,++++++++++++u+i+]+Q+F+:+.+"++ ************z*n*b*V*J*?*3*'***))))))))))))s)g)[)O)C)8),) ))((((((((((((x(l(`(T(H(<(0($(( ('''''''''''|'p'd'X'L'@'4'('''&&&&&&&&&&&&t&h&\&P&D&8&,& &&%%%%%%%%%%%%y%m%a%U%I%=%1%%%% %$$$$$$$$$$$v$i$\$O$B$5$($$$###########r#e#X#K#>#1#$## """""""""""|"o"b"U"H";"."!""!!!!!!!!!!!x!k!^!Q!D!7!*!!! u h [ N A 4 '  ~qdWJ>1$ wk_SG;/# {ocWK?3'sg[OC7+vk`UJ?4)ui]QE9." znbVJ>2&sg[OC7+ xl`UI=1% ~rfZNB6*vk_SG;/# |pdXL@4(ui]QE9-! znbV J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J P J P J P  J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P  J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P J P  J P JP JP JP JP JP J P J P J P J P J P JP JP JP JP JP JP JP  JP JP JP JP JP JP JP JP JP JP JP JP JP JP JP J P J P J P J P J P JP JP JP JP JP JP JP  JP JP J P J P J P J P J P JP JP JP JP JP JP JP  JP JP JP JP JP J P J P J P J P J P JP JP JP JP JP JP JP  JP JP JP JP JP J P J P J P J P J P JP JP JP JP JP JP JP  JP~ JP} JP| JP{ JPz JPy JPx JPw JPv JPu JPt JPs JPr JPq JPp J Po J Pn J Pm J Pl J Pk JPj JPi JPh JPg JPf JPe JPd  JPc J Pb J Pa JP` JP_ JP^ JP] JP\ JP[ JPZ  JPY  JPX  JPW  JPV  JPU  JPT  JPS  JPR  JPQ  JPP  JPO  JPN  JPM  JPL  JPK  JPJ  J PI  J PH  J PG  J PF  J PE  JPD  JPC  JPB  JPA  JP@  JP?  JP>  JP=  E?  E>  E=  E<  E;  E:  E9  E8  E7  E6  E5  E4  E3  E2  E1  E0  E/  E.  E-  E,  E+  E*  E)  E(  E'  E&  E%  E$  E#  E"  E!  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E  E @ @ @ @ @ @ @ @  @ @% @$ @# @" @! @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @  @ @& @% @$ @# @" @! @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @  @ @# @" @! @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @ @  @~  @}  @|  @{  @z  @y  @x  @w  @v  @u  @ t  @ s  @ r  @ q  @ p  @o  @n  @m  @l  @k  @j  @i  @h  ;Hg  ;Gf  ;Fe  ;Ed  ;Dc  ;Cb  ;Ba  ;A`  ;@_  ;?^  ;>]  ;=\  ;<[  ;;Z  ;:Y  ;9X  ;8W  ;7V  ;6U  ;5T  ;4S  ;3R  ;2Q  ;1P  ;0O  ;/N  ;.M  ;-L  ;,K  ;+J  ;*I  ;)H  ;(G  ;'F  ;&E  ;%D  ;$C  ;#B  ;"A  ;!@  ; ?  ;>  ;=  ;<  ;;  ;:  ;9  ;8  ;7  ;6  ;5  ;4  ;3  ;2  ;1  ;0  ;/  ;.  ;-  ; ,  ; +  ; *  ; )  ; (  ;'  ;&  ;%  ;$  ;#  ;"  ;!  ; 6P< 6P; 6P: 6P9 6P8 6P7 6P6 6P5 6P4 6 P3 6 P2 6 P1 6 P0 6 P/ 6P. 6P- 6P, 6P+ 6P* 6P) 6P(  6P' 6P& 6P% 6P$ 6P# 6P" 6P! 6P 6P 6P 6 P 6 P 6 P 6 P 6 P 6P 6P 6P 6P 6P 6P 6P  6P 6BP 6AP 6@P 6?P 6>P 6=P 6

2  1=1  1<0  1;/  1:.  19-  18,  17+  16*  15)  14(  13'  12&  11%  10$  1/#  1."  1-!  1,  1+  1*  1)  1(  1'  1&  1%  1$  1#  1"  1!  1   1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1   1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1  1 ,4"O ,4!O ,4 O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4 O ,4 O ,4 O ,4 O ,4 O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O ,4O  ,4O ,3@O ,3?O ,3>O~ ,3=O} ,3 ,2+O= ,2*O< ,2)O; ,2(O: ,2'O9 ,2&O8 ,2%O7 ,2$O6 ,2#O5 ,2"O4 ,2!O3 ,2 O2 ,2O1 ,2O0 ,2O/ ,2O. ,2O- ,2O, ,2O+ ,2O* ,2O) ,2O( ,2O' ,2O& ,2O% ,2O$ ,2O# ,2O" ,2O! ,2O ,2 O ,2 O ,2 O ,2 O ,2 O ,2O ,2O ,2O ,2O ,2O ,2O ,2O  ,2O ,1'O ,1&O ,1%O ,1$O ,1#O ,1"O ,1!O ,1 O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1O ,1N ,1N ,1N ,1N ,1N ,1N ,1N ,1 N ,1 N ,1 N ,1 N ,1 N ,1N ,1N ,1N ,1N ,1N ,1N ,1N  ,1N ,0/N ,0.N ,0-N ,0,N ,0+N ,0*N ,0)N ,0(N ,0'N ,0&N ,0%N ,0$N ,0#N ,0"N ,0!N ,0 N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0 N ,0 N ,0 N ,0 N ,0 N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N ,0N  ,0N ,/N ,/N ,/N ,/N ,/N ,/N  ,/N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,. N ,. N ,. N ,. N ,. N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N ,.N  ,.N ,-N ,-N ,-N ,-N  ,-N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,,N ,, N ,, N ,, N ,, N ,, N ,,N~ ,,N} ,,N| ,,N{ ,,Nz ,,Ny ,,Nx  ,,Nw ,+ Nv ,+ Nu ,+ Nt ,+ Ns ,+ Nr ,+Nq ,+Np ,+No ,+Nn ,+Nm ,+Nl ,+Nk  ,+Nj ,*Ni ,*Nh ,*Ng ,*Nf ,*Ne ,*Nd ,*Nc ,*Nb ,*Na ,* N` ,* N_ ,* N^ ,* N] ,* N\ ,*N[ ,*NZ ,*NY ,*NX ,*NW ,*NV ,*NU  ,*NT ,)NS ,)NR ,)NQ ,)NP ,)NO ,) NN ,) NM ,) NL ,) NK ,) NJ ,)NI ,)NH ,)NG ,)NF ,)NE ,)ND ,)NC  ,)NB ,(NA ,(N@ ,(N? ,( N> ,( N= ,( N< ,( N; ,( N: ,(N9 ,(N8 ,(N7 ,(N6 ,(N5 ,(N4 ,(N3  ,(N2 ,'N1 ,'N0 ,'N/ ,'N. ,'N- ,' N, ,' N+ ,' N* ,' N) ,' N( ,'N' ,'N& ,'N% ,'N$ ,'N# ,'N" ,'N!  ,'N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,& N ,& N ,& N ,& N ,& N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N ,&N  ,&N ,%N ,%N ,%N ,%N ,%M ,%M ,%M ,%M ,% M ,% M ,% M ,% M ,% M ,%M ,%M ,%M ,%M ,%M ,%M ,%M  ,%M ,$ M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$ M ,$ M ,$ M ,$ M ,$ M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M ,$M  ,$M ,#M ,#M ,#M ,#M ,#M ,#M ,# M ,# M ,# M ,# M ,# M ,#M ,#M ,#M ,#M ,#M ,#M ,#M  ,#M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M ," M ," M ," M ," M ," M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M ,"M  ,"M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,! M ,! M ,! M ,! M ,! M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M ,!M  ,!M , ,M , +M , *M , )M , (M , 'M , &M , %M , $M , #M , "M , !M , M , M~ , M} , M| , M{ , Mz , My , Mx , Mw , Mv , Mu , Mt , Ms , Mr , Mq , Mp , Mo , Mn , Mm , Ml , Mk , Mj , Mi , Mh , Mg , Mf , Me , Md , Mc , Mb , Ma  , M` ,(M_ ,'M^ ,&M] ,%M\ ,$M[ ,#MZ ,"MY ,!MX , MW ,MV ,MU ,MT ,MS ,MR ,MQ ,MP ,MO ,MN ,MM ,ML ,MK ,MJ ,MI ,MH ,MG ,MF ,ME , MD , MC , MB , MA , M@ ,M? ,M> ,M= ,M< ,M; ,M: ,M9  ,M8 ,M7 ,M6 ,M5 ,M4 ,M3 ,M2 ,M1 ,M0 ,M/ ,M. ,M- , M, , M+ , M* , M) , M( ,M' ,M& ,M% ,M$ ,M# ,M" ,M!  ,M , M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M , M , M , M , M , M ,M ,M ,M ,M ,M ,M ,M  ,M ,L ,L ,L ,L , L , L , L , L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L  ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L , L , L , L , L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L  ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L , L , L , L , L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L  ,L ,&L ,%L ,$L ,#L ,"L ,!L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L , L , L , L , L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L  ,L , L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L  ,L ,(L ,'L ,&L ,%L ,$L ,#L ,"L ,!L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L~ ,L} ,L| ,L{ ,Lz ,Ly ,Lx ,Lw ,Lv , Lu , Lt , Ls , Lr , Lq ,Lp ,Lo ,Ln ,Lm ,Ll ,Lk ,Lj  ,Li ,Lh ,Lg ,Lf ,Le ,Ld ,Lc ,Lb ,La ,L` ,L_ ,L^ ,L] ,L\ ,L[ ,LZ ,LY ,LX , LW , LV , LU , LT , LS ,LR ,LQ ,LP ,LO ,LN ,LM ,LL  ,LK ,LJ , LI , LH , LG , LF , LE ,LD ,LC ,LB ,LA ,L@ ,L? ,L>  ,L= ,L< ,L; ,L: ,L9 ,L8 , L7 , L6 , L5 , L4 , L3 ,L2 ,L1 ,L0 ,L/ ,L. ,L- ,L,  ,L+ ,L* ,L) , L( , L' , L& , L% , L$ ,L# ,L" ,L! ,L ,L ,L ,L  ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L , L , L , L , L , L ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,L  ,L ,L ,L ,L ,L ,L ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K , K , K , K , K , K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K  ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K , K , K , K , K , K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K  ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K , K , K , K , K , K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K  ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K , K , K , K , K , K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K  ,K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K  , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K , K  , K~ , K} , K| , K{ , Kz , Ky , Kx , Kw , Kv , Ku , Kt , Ks , Kr , Kq , Kp , Ko , Kn , Km , Kl , Kk , Kj , Ki , Kh  , Kg , Kf , Ke , Kd , Kc , Kb , Ka , K` , K_ , K^ , K] , K\ , K[ , KZ , KY , KX , KW , KV , KU , KT , KS , KR , KQ , KP , KO  , KN , KM , KL , KK , KJ , KI , KH , KG , KF , KE , KD , KC , KB , KA , K@ , K? , K> , K= , K< , K; , K: , K9 , K8 , K7 , K6  , K5 ,K4 ,K3 ,K2 ,K1 ,K0 ,K/ ,K. ,K- ,K, ,K+ , K* , K) , K( , K' , K& ,K% ,K$ ,K# ,K" ,K! ,K ,K  ,K ,"K ,!K , K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K ,K , K , K , K , K , K ,K ,K ,K ,K ,J ,J ,J  ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J , J , J , J , J , J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J  ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J , J , J , J , J , J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J  ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J , J , J , J , J , J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J  ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J , J , J , J , J , J ,J ,J ,J ,J ,J ,J ,J  ,J ,%J ,$J ,#J ,"J ,!J , J ,J ,J ,J~ ,J} ,J| ,J{ ,Jz ,Jy ,Jx ,Jw ,Jv ,Ju ,Jt ,Js ,Jr ,Jq ,Jp ,Jo , Jn , Jm , Jl , Jk , Jj ,Ji ,Jh ,Jg ,Jf ,Je ,Jd ,Jc  ,Jb  ,Ja  ,J`  ,J_  ,J^  ,J]  ,J\  , J[  , JZ  , JY  , JX  , JW  ,JV  ,JU  ,JT  ,JS  ,JR  ,JQ  ,JP  ,JO "BJN "BJM "BJL "BJK "BJJ "BJI "BJH "BJG "BJF "BJE "BJD "B JC "B JB "B JA "B J@ "B J? "BJ> "BJ= "BJ< "BJ; "BJ: "BJ9 "BJ8  "BJ7 "AJ6 "AJ5 "AJ4 "AJ3 "AJ2 "AJ1 "AJ0 "AJ/ "AJ. "AJ- "AJ, "AJ+ "A J* "A J) "A J( "A J' "A J& "AJ% "AJ$ "AJ# "AJ" "AJ! "AJ "AJ  "AJ "@ J "@ J "@ J "@J "@J "@J "@J "@J "@J "@J  "@J "?J "?J "?J "?J "?J "?J "? J "? J "? J "? J "? J "?J "?J "?J "?J "?J "?J "?J  "?J "> I "> I "> I "> I ">I ">I ">I ">I ">I ">I ">I  ">I "= I "= I "= I "=I "=I "=I "=I "=I "=I "=I  "=I "<I "<I "<I "<I "<I "<I "<I "<I "<I "< I "< I "< I "< I "< I "<I "<I "<I "<I "<I "<I "<I  " "2 I= "2 I< J Q 9}qeYMA5)~~~~~~~~~~~~u~i~]~Q~F~:~.~"~~ }}}}}}}}}}}}z}n}b}V}J}>}3}'}}}||||||||||||s|g|[|O|C|7|+| ||{{{{{{{{{{{{y{m{a{U{I{={1{%{{ {zzzzzzzzzzz}zqzezYzMzAz5z)zzzyyyyyyyyyyyyuyiy]yQyEy9y-y!yy xxxxxxxxxxxxzxnxbxVxJx>x2x&xxxwwwwwwwwwwwwswgw[wOwCw7w+wwwvvvvvvvvvvvvwvkv_vSvGv;v0v$vv vuuuuuuuuuuu}uqueuYuMuAu5u)uuuttttttttttttutit]tQtEt9t-t!tt sssssssssssszsnsbsVsJs>s2s&sssrrrrrrrrrrr~rrrfrZrNrBr6r*rrrqqqqqqqqqqqqwqkq_qSqGq;q/q#qq pppppppppppp{popcpWpLp@p4p(pppooooooooooootoho\oPoDo8o,o oonnnnnnnnnnnnxnln`nTnHnW2W&WWWVVVVVVVVVVVVsVgV[VOVCV7V+VVVUUUUUUUUUUUUxUlU`UTUHUR2R&RRRQQQQQQQQQQQQsQgQ[QOQCQ7Q+QQQPPPPPPPPPPPPxPlP`PTPHP>>>>>>>>>>>u>i>]>Q>E>9>.>">> ============{=o=c=W=K=?=3='===<<<<<<<<<<<:2:&:::999999999999t9h9\9P9D989,9 99888888888888y8m8a8U8I8>828&888777777777777s7g7[7O7C777+777666666666666x6l6`6U6I6=616%66 655555555555~5r5f5Z5N5B565*555444444444444w4k4_4T4H4<404$44 433333333333}3q3e3Y3M3A353)333222222222222x2m2b2W2L2A262+2 22 1111111111111x1l1`1T1H1<101$11 100000000000|0p0d0X0L0@040(000////////////u/i/]/Q/E/9/-/#// /............~.r.f.Z.N.B.6.*...------------w-k-_-S-G-;-/-#-- -,,,,,,,,,,,|,q,e,Y,M,A,5,),,,++++++++++++u+i+]+Q+E+9+.+"++ ************{*o*c*W*K*?*3*'***))))))))))))t)h)\)P)D)8),) )) ((((((((((((y(m(c(X(M(B(7(,(!(( (''''''''''''}'r'g'\'Q'F';'0'%'''&&&&&&&&&&&&y&m&a&U&J&>&2&&&&&%%%%%%%%%%%%s%g%[%Q%F%;%0%%%%%$$$$$$$$$$$$}$q$e$Y$M$A$5$)$$$############w#k#_#S#G#;#/#### """"""""""""|"p"d"X"L"@"4")"""!!!!!!!!!!!!u!j!^!R!F!:!.!"!! | q f [ P E : / $   vj^RF;/# {ocYNC8-" znbVJ>2&sg[OC7+uj_TI>3(wk_TH<0$ |pf[PE:/$ymaUI=1% xmbWLA6+  |pdXL@4)vj^RF:." |pdXL@4(ui]QE9."  Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z Z  Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z Z  Y Y Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y  Y Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y  Y Y Y Y Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y  Y  Y  Y  Y  Y   Y   Y   Y   Y   Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y  Y  Y  Y   Y   Y   Y   Y   Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y~  Y}  Y|  Y{  Yz  Yy Yx Yw Yv Yu Yt Ys Yr  Yq Yp Yo  Yn  Ym  Yl  Yk  Yj Yi Yh Yg Yf Ye Yd Yc  Yb  Ya  Y`  Y_  Y^  Y]   Y\   Y[   YZ   YY   YX  YW  YV  YU  YT  YS  YR  YQ  YP YO YN YM YL YK YJ  YI  YH  YG  YF  YE YD YC YB YA Y@ Y? Y>  Y= Y< Y; Y: Y9 Y8 Y7 Y6  Y5  Y4  Y3  Y2  Y1 Y0 Y/ Y. Y- Y, Y+ Y*  Y)  Y(  Y'  Y&  Y%   Y$   Y#   Y"   Y!   Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y  Y  Y  Y  Y  Y Y Y Y Y Y Y Y  Y Y  Y  Y  Y  Y  X X X X X X X X  X  X   X   X   X   X   X  X  X  X  X  X  X  X  X X X X X X X X  X  X  X  X  X X X X X X X X  X X X X  X  X  X  X  X X X X X X X X  X X  X  X  X  X  X X X X X X X X  X X  X  X  X  X  X X X X X X X X  X  X  X  X  X X X X X X X X  X  X  X  X  X  X X X X X X X X  X  X  X  X   X   X   X   X   X  X  X  X  X  X  X  X  X  X  X~  X} X| X{ Xz Xy Xx Xw Xv  Xu  Xt  Xs Xr Xq Xp Xo Xn Xm Xl  Xk  Xj  Xi  Xh Xg Xf Xe Xd Xc Xb Xa  X`  X_  X^  X]   X\   X[   XZ   XY   XX  XW  XV  XU  XT  XS  XR  XQ  XP  |XO  |XN  |XM  |XL  |XK  |XJ  |XI  |XH  | XG  | XF  | XE  | XD  | XC  |XB  |XA  |X@  |X?  |X>  |X=  |X<  |X; r X: r X9 r X8 r X7 r X6 r X5 r X4 r X3 r X2 r X1 r X0 r X/ r X. r X-  r X, rX+ r X* r X) r X( r X' r X& rX% rX$ rX# rX" rX! rX rX  rX rX rX rX rX r X r X r X r X r X rX rX rX rX rX rX rX  rX rX r X r X r X r X r X rX rX rX rX rX rX rX  rW rW rW rW rW rW rW rW rW rW rW rW rW rW rW r W r W r W r W r W rW rW rW rW rW rW rW  rW r W r W r W r W r W rW rW rW rW rW rW rW  rW rW rW r W r W r W r W r W rW rW rW rW rW rW rW  rW rW rW rW r W r W r W r W r W rW rW rW rW rW rW rW  rW  rW  rW  r W  r W  r W  r W  r W  rW  rW  rW  rW  rW  rW  rW  rW hW hW hW hW hW hW hW hW h W h W h W h W h W hW hW hW hW hW hW hW  hW h W hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW hW h W h W h W~ h W} h W| hW{ hWz hWy hWx hWw hWv hWu  hWt  hWs  hWr  hWq  hWp  hWo  hWn  hWm  h Wl  h Wk  h Wj  h Wi  h Wh  hWg  hWf  hWe  hWd  hWc  hWb  hWa  hW` ^ W_ ^ W^ ^W] ^W\ ^W[ ^WZ ^WY ^WX ^WW  ^WV ^ WU ^ WT ^ WS ^ WR ^ WQ ^ WP ^ WO ^ WN ^ WM ^ WL ^ WK ^ WJ ^ WI ^ WH  ^ WG ^ WF ^ WE ^ WD ^ WC ^ WB ^ WA ^ W@ ^ W? ^ W> ^ W= ^ W< ^ W; ^ W: ^ W9  ^ W8 ^ W7 ^ W6 ^ W5 ^ W4 ^ W3 ^ W2 ^ W1 ^ W0 ^ W/ ^ W.  ^ W- ^ W, ^ W+ ^ W* ^ W) ^ W( ^ W' ^ W& ^ W% ^ W$ ^ W# ^ W" ^ W! ^ W ^ W  ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W  ^ W ^W ^ W ^ W ^ W ^ W ^ W ^W ^W ^W ^W ^W ^W ^W  ^V ^V ^V ^V ^ V ^ V ^ V ^ V ^ V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V  ^V ^ V ^ V ^ V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V  ^V ^V ^V ^ V ^ V ^ V ^ V ^ V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V  ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^ V ^ V ^ V ^ V ^ V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V  ^V ^V ^V ^V ^V  ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^ V ^ V ^ V ^ V ^ V ^V ^V ^V ^V ^V ^V ^V  ^V  ^ V  ^V  ^V  ^V  ^V  ^V  ^V  ^V  ^V  Y*`  Y)_  Y(^  Y']  Y&\  Y%[  Y$Z  Y#Y  Y"X  Y!W  Y V  YU  YT  YS  YR  YQ  YP  YO  YN  YM  YL  YK  YJ  YI  YH  YG  YF  YE  YD  Y C  Y B  Y A  Y @  Y ?  Y>  Y=  Y<  Y;  Y:  Y9  Y8  Y7 T V T V T V T V T V T V T V T V T V T V T V T V  T V T -V T ,V T +V T *V T )V T (V T 'V T &V T %V T $V T #V T "V T !V T V T V T V~ T V} T V| T V{ T Vz T Vy T Vx T Vw T Vv T Vu T Vt T Vs T Vr T Vq T Vp T Vo T Vn T Vm T Vl T Vk T Vj T Vi T Vh T Vg T Vf T Ve T Vd T Vc T Vb  T Va T V` T V_ T V^ T V] T V\ T V[ T VZ T VY T VX T VW T VV T VU T VT T VS T VR T VQ T VP T VO T VN T VM  T VL T VK T VJ T VI T VH T VG T VF T VE T VD T VC T VB T VA T V@ T V? T V> T V= T V< T V; T V: T V9 T V8 T V7 T V6 T V5 T V4 T V3 T V2  T V1 TV0 TV/ TV. TV- TV, TV+ TV* TV) TV( TV' TV& TV% TV$ TV# T V" T V! T V T V T V TV TV TV TV TV TV TV  TV TV TV TV TV TV TV TV TV TV TV TV TV TV TV TV T V T V T V T V T V TV TV TU TU TU TU TU  TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU T U T U T U T U T U TU TU TU TU TU TU TU  TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU T U T U T U T U T U TU TU TU TU TU TU TU  TU T"U T!U T U TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU T U T U T U T U T U TU TU TU TU TU TU TU  TU T!U T U TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU TU T U T U T U T U T U TU TU TU TU TU TU~ TU}  TU| T1U{ T0Uz T/Uy T.Ux T-Uw T,Uv T+Uu T*Ut T)Us T(Ur T'Uq T&Up T%Uo T$Un T#Um T"Ul T!Uk T Uj TUi TUh TUg TUf TUe TUd TUc TUb TUa TU` TU_ TU^ TU] TU\ TU[ TUZ TUY TUX T UW T UV T UU T UT T US TUR TUQ TUP TUO TUN TUM TUL  TUK  TUJ  TUI  TUH  TUG  TUF  TUE  TUD  TUC  T UB  T UA  T U@  T U?  T U>  TU=  TU<  TU;  TU:  TU9  TU8  TU7  TU6 J0#U5 J0"U4 J0!U3 J0 U2 J0U1 J0U0 J0U/ J0U. J0U- J0U, J0U+ J0U* J0U) J0U( J0U' J0U& J0U% J0U$ J0U# J0U" J0U! J0U J0 U J0 U J0 U J0 U J0 U J0U J0U J0U J0U J0U J0U J0U  J0U J/U J/U J/U J/U J/U J/U J/U J/U J/U J/U J/ U J/ U J/ U J/ U J/ U J/U J/U J/U J/U J/T J/T J/T  J/T J.T J.T J.T J.T J.T J.T J.T J.T J.T J.T J.T J. T J. T J. T J. T J. T J.T J.T J.T J.T J.T J.T J.T  J.T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J- T J- T J- T J- T J- T J-T J-T J-T J-T J-T J-T J-T  J-T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J, T J, T J, T J, T J, T J,T J,T J,T J,T J,T J,T J,T  J,T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+ T J+ T J+ T J+ T J+ T J+T J+T J+T J+T J+T J+T J+T  J+T J*T J*T J*T J*T J*T J*T J*T J* T J* T J* T J* T J* T J*T J*T J*T J*T J*T J*T J*T~  J*T} J)T| J)T{ J)Tz J)Ty J)Tx J)Tw J)Tv J)Tu J)Tt J)Ts J)Tr J)Tq J)Tp J) To J) Tn J) Tm J) Tl J) Tk J)Tj J)Ti J)Th J)Tg J)Tf J)Te J)Td  J)Tc J(1Tb J(0Ta J(/T` J(.T_ J(-T^ J(,T] J(+T\ J(*T[ J()TZ J((TY J('TX J(&TW J(%TV J($TU J(#TT J("TS J(!TR J( TQ J(TP J(TO J(TN J(TM J(TL J(TK J(TJ J(TI J(TH J(TG J(TF J(TE J(TD J(TC J(TB J(TA J(T@ J(T? J( T> J( T= J( T< J( T; J( T: J(T9 J(T8 J(T7 J(T6 J(T5 J(T4 J(T3  J(T2 J'T1 J'T0 J'T/ J'T. J'T- J'T, J'T+ J'T* J'T) J'T( J'T' J'T& J'T% J'T$ J'T# J'T" J' T! J' T J' T J' T J' T J'T J'T J'T J'T J'T J'T J'T  J'T J&T J&T J&T J&T J&T J&T J&T J&T J&T J&T J& T J& T J& T J& T J& T J&T J&T J&T J&T J&T J&T J&S  J&S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J% S J% S J% S J% S J% S J%S J%S J%S J%S J%S J%S J%S  J%S J$&S J$%S J$$S J$#S J$"S J$!S J$ S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$ S J$ S J$ S J$ S J$ S J$S J$S J$S J$S J$S J$S J$S  J$S J#S J#S J# S J# S J# S J# S J# S J#S J#S J#S J#S J#S J#S J#S  J#S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J" S J" S J" S J" S J" S J"S J"S J"S J"S J"S J"S J"S  J"S J!!S J! S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S J!S~ J!S} J!S| J!S{ J!Sz J! Sy J! Sx J! Sw J! Sv J! Su J!St J!Ss J!Sr J!Sq J!Sp J!So J!Sn  J!Sm J Sl J Sk J Sj J Si J Sh J Sg J Sf J Se J Sd J Sc J Sb J Sa J S` J S_ J S^ J S] J S\ J S[ J SZ J SY J SX J SW J SV J SU J ST J SS J SR J SQ J SP J SO J SN  J SM JSL JSK JSJ JSI JSH J SG J SF J SE J SD J SC JSB JSA JS@ JS? JS> JS= JS<  JS; JS: JS9 JS8 JS7 JS6 JS5 JS4 JS3 JS2 JS1 JS0 JS/ JS. J S- J S, J S+ J S* J S) JS( JS' JS& JS% JS$ JS# JS"  JS! JS JS JS JS JS JS JS JS J S J S J S J S J S JS JS JS JS JS JS JS  JS JS JS JS JS JS JS JS JS JS JS JS JS JR J R J R J R J R J R JR JR JR JR JR JR JR  JR J$R J#R J"R J!R J R JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR J R J R J R J R J R JR JR JR JR JR JR JR  JR JR JR JR JR JR JR JR JR J R J R J R J R J R JR JR JR JR JR JR JR  JR JR JR JR JR J R J R J R J R J R JR JR JR JR JR JR JR  JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR J R J R J R J R J R JR JR JR JR JR JR JR  JR J1R J0R J/R J.R J-R J,R J+R J*R J)R J(R J'R J&R J%R J$R J#R~ J"R} J!R| J R{ JRz JRy JRx JRw JRv JRu JRt JRs JRr JRq JRp JRo JRn JRm JRl JRk JRj JRi J Rh J Rg J Rf J Re J Rd JRc JRb JRa JR` JR_ JR^ JR]  JR\ JR[ JRZ JRY JRX JRW JRV JRU JRT JRS JRR JRQ JRP JRO JRN JRM JRL JRK JRJ J RI J RH J RG J RF J RE JRD JRC JRB JRA JR@ JR? JR>  JR= J%R< J$R; J#R: J"R9 J!R8 J R7 JR6 JR5 JR4 JR3 JR2 JR1 JR0 JR/ JR. JR- JR, JR+ JR* JR) JR( JR' JR& JR% J R$ J R# J R" J R! J R JR JR JR JR JR JR JR  JR J,R J+R J*R J)R J(R J'R J&R J%R J$R J#R J"R J!R J R JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JR JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ J Q J Q J Q J Q J Q JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ  JQ JQ J Q J Q J Q J Q J Q JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ  JQ J Q JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ J Q J Q J Q J Q J Q JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ  JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ J Q J Q J Q J Q J Q JQ JQ JQ JQ JQ JQ JQ  JQ J?Q J>Q J=Q J J Q= J Q< J Q; J Q: J Q9 J Q8 J Q7 J Q6 J Q5 J Q4 J Q3 J Q2  J Q1 J Q0 J Q/ J Q. J Q- J Q, J Q+ J Q* J Q) J Q( J Q' J Q& J Q% J Q$ J Q# J Q" J Q! J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q  J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q J Q Z L}qeYMA5)~~~~~~~~~~~~v~j~^~S~G~;~/~#~~ }}}}}}}}}}}}|}p}d}X}L}@}4}(}}}||||||||||||v|j|^|R|F|:|.|"|| {{{{{{{{{{{{|{q{f{[{P{E{:{/{${{{zzzzzzzzzzzzvzjz^zRzFz:z.z"zz yyyyyyyyyyyy{yoycyWyKy@y4y(yyyxxxxxxxxxxxxuxix]xQxEx9x-x!xx wwwwwwwwwwwwywmwawUwIw=w1w%ww wvvvvvvvvvvv}vqvevYvMvAv5v)vvvuuuuuuuuuuuwuju]uPuCu6u)uuutttttttttttstftYtLt?t2t%tt sssssssssss|sosbsUsHs;s.s!ssrrrrrrrrrrrxrlr_rRrEr8r+rrrqqqqqqqqqqquqhq[qNqAq4q'qq qpppppppppp~pqpdpWpJp=p0p#pp ooooooooooozomoaoToGo:o-o oonnnnnnnnnnnwnjn]nPnCn6n)nnnmmmmmmmmmmmsmfmYmLm?m2m%mm lllllllllll|lolblUlIlb1b$bb aaaaaaaaaaa|aoabaUaHa;a.a!aa```````````x`k`^`Q`D`7`*```___________t_g_Z_M_@_3_&__ ^^^^^^^^^^^}^p^c^V^I^<^/^"^^]]]]]]]]]]]z]m]`]S]F]9],]]]\\\\\\\\\\\v\i\\\O\B\5\(\\\[[[[[[[[[[[r[e[X[K[>[1[$[[ ZZZZZZZZZZZ{ZnZaZTZGZ:Z-Z ZZYYYYYYYYYYYwYjY]YPYDY7Y*YYYXXXXXXXXXXXtXgXZXMX@X3X&XX WWWWWWWWWWW}WpWcWVWIWT1T$TT SSSSSSSSSSS{SnSaSTSGS:S-S SSRRRRRRRRRRRxRkR^RQRDR7R*RRRQQQQQQQQQQQtQgQZQMQ@Q3Q&QQ PPPPPPPPPPP}PpPcPVPIP

F1F$FF EEEEEEEEEEE{EnEaETEGE:E-E EEDDDDDDDDDDDxDkD^DQDDD7D*DDDCCCCCCCCCCCtCgCZCMC@C3C&CC BBBBBBBBBBB~BqBdBWBJB=B0B#BB AAAAAAAAAAAzAmA`ASAFA9A,A AA@@@@@@@@@@@w@j@]@P@C@6@)@@@???????????t?g?Z?M?@?3?&?? >>>>>>>>>>>}>p>c>V>I><>/>">>===========y=m=`=S=F=9=,===<<<<<<<<<<717$77 66666666666{6n6a6T6H6;6.6!6655555555555x5k5^5Q5D575*55544444444444t4g4Z4M4@434&44 43333333333~3q3d3W3J3=303#33 22222222222{2n2a2T2G2:2-2 2211111111111w1j1]1P1C161)11100000000000s0f0Z0M0@030&00 ///////////}/p/c/V/I/'1'$'' &&&&&&&&&&&{&n&a&T&G&:&.&!&&%%%%%%%%%%%x%k%^%Q%D%7%*%%%$$$$$$$$$$$t$g$Z$M$@$3$&$$ $##########~#q#d#W#J#=#0#### """"""""""""y"m"a"U"I"="1"%"" "!!!!!!!!!!!}!q!e!Y!M!@!3!&!! } p c V I < / "  zm`SF9,wj]PC6)tgZM@3& }pcVI</"zm`SF9,vi\OB5(sfYL?2% }pcVI</"yl`SF9,vi\OB5(sfYL?2% }pcVI</"yl_SF9,vi]PC6)sfYL  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M  L  K  J   I  H  G  F  E  D  C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7   6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                                                                                                                          # " !                                  & % $ # " !           ~ } | { z y x w v  u  t  s  r  q p o n m l k j  i h g f e d c b a ` _ ^ ] \  [  Z  Y  X  W V U T S R Q P  O N M L K J I H G  F  E  D  C  B A @ ? > = < ;  : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 /  .  -  ,  +  * ) ( ' & % $ #  "  #!  "  !                                                                                            ) ( ' & % $ # " !                                  3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                                ~ } | { z y x  w v u t s r q p o n m l k j i h g f  e  d  c  b  a ` _ ^ ] \ [ Z  Y !X  W V U T S R Q P O N M L K J I H G F E  D  C  B  A  @ ? > = < ; : 9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (   '   &   %   $   #  "  !             'g &f %e $d #c "b !a  ` _ ^ ] \ [ Z Y X W V U T S R Q P O N  M  L  K  J  I H G F E D C B  A .@ -? ,> += *< ); (: '9 &8 %7 $6 #5 "4 !3  2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                                                          -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                            &  %  $  #  "  !                                                            &  %  $  #  "  !                                                              ~  }  |  {  z  y  x  w  v  u  t  s  r  q  p  o  n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d   c $b #a "` !_  ^ ] \ [ Z Y X W V U T S R Q P O N M L  K  J  I  H  G F E D C B A @  ? *> )= (< '; &: %9 $8 #7 "6 !5  4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # "  !                                                                               2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                  ( ' & % $ # " !                                    ~ } | { z y x w v u t s r q p o n  m  l  k  j  i h g f e d c b  a  $`  #_  "^  !]   \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M  L  K  J   I   H   G   F   E  D  C  B  A  @  ?  >  = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2  1  0  /  .  - , + * ) ( ' &  % )$ (# '" &! % $ # " !                                        1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                   5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                            5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !     ~  }  |  {  z  y  x  w  v  u  t  s  r  q  p  o  n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b   a  J`  I_  H^  G]  F\  E[  DZ  CY  BX  AW  @V  ?U  >T  =S  <R  ;Q  :P  9O  8N  7M  6L  5K  4J  3I  2H  1G  0F  /E  .D  -C  ,B  +A  *@  )?  (>  '=  &<  %;  $:  #9  "8  !7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                      Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O  N  M  L  K  J  I  H  G  F  E  D  C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                            I  H  G  F  E  D  C  B  A  @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                           ~  }  |  {  z  y  x  w  v   u  t s r q p o n m l k j i h g f e d c b  a  `  _  ^  ] \ [ Z Y X W V  U 2T 1S 0R /Q .P -O ,N +M *L )K (J 'I &H %G $F #E "D !C  B A @ ? > = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0  /  .  -  ,  + * ) ( ' & % $  # ?" >! = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                   D C B A @ ? > = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                  = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !     ~ } | { z y x w v u t s r q p  o  n  m  l  k j i h g f e d  c <b ;a :` 9_ 8^ 7] 6\ 5[ 4Z 3Y 2X 1W 0V /U .T -S ,R +Q *P )O (N 'M &L %K $J #I "H !G  F E D C B A @ ? > = < ; : 9 8 7 6 5 4  3  2  1  0  / . - , + * ) (  ' F& E% D$ C# B" A! @ ? > = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                   @  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                                 Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z   Z   Z   Z   Z   Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z~ Z} Z| Z{ Zz Zy Zx Zw Zv  Zu  Zt  Zs  Zr  Zq Zp Zo Zn Zm Zl Zk Zj  Zi  Zh  Zg  Zf  Ze  Zd  Zc  Zb  Za   Z`  Z_  Z^  Z]  Z\  Z[  ZZ  ZY  ZX  ZW  ZV  ZU  ZT  ZS   ZR  ZQ  ZP  ZO  ZN  ZM  ZL  ZK  ZJ  ZI  ZH  ZG  ZF  ZE  ZD  ZC  ZB   ZA  Z@  Z?  Z>  Z=  Z<  Z;  Z:  Z9  Z8  Z7  Z6   Z5  Z4  Z3  Z2  Z1  Z0  Z/  Z.  Z-  Z,  Z+  Z*  Z)  Z(  Z'  Z&  Z%   Z$ Z# Z" Z! Z Z Z reXK>1$ ~~~~~~~~~~~|~o~b~U~H~;~.~!~~}}}}}}}}}}}x}k}^}Q}D}7}*}}}|||||||||||u|h|[|N|A|4|'|| |{{{{{{{{{{{r{e{X{K{>{1{${{ zzzzzzzzzzz|zozbzUzHz;z.z!zzyyyyyyyyyyyxymyayUyIy=y1y%yy yxxxxxxxxxxx}xqxexYxMxAx5x)xxxwwwwwwwwwwwwswfwYwLw?w2w%ww vvvvvvvvvvv|vovbvUvHv;v.v!vvuuuuuuuuuuuxuku^uQuDu7u*uuutttttttttttutht[tNtAt4t'tt tssssssssss~sqsdsWsKs>s1s$ss rrrrrrrrrrr{rnrarTrGr:r-r rrqqqqqqqqqqqwqjq]qPqCq6q)qqqppppppppppptpgpZpMp@p3p&pp ooooooooooo}opocoVoIol1l$ll kkkkkkkkkkk{knkakTkGk:k-k kkjjjjjjjjjjjxjkj^jQjDj7j*jjjiiiiiiiiiiitigiZiMi@i3i&ii hhhhhhhhhhh}hphchVhIhW1W$WW VVVVVVVVVVV{VnVaVTVGV:V.V!VVUUUUUUUUUUUxUkU^UQUDU7U*UUUTTTTTTTTTTTtTgTZTMT@T3T&TT SSSSSSSSSSS}SpScSVSIS=S0S#SS RRRRRRRRRRRzRmR`RSRFR9R,RRRQQQQQQQQQQQvQiQ\QOQBQ5Q(QQQPPPPPPPPPPPsPfPYPLP?P2P%PP OOOOOOOOOOO|OoObOUOHO;O.O!OONNNNNNNNNNNxNkN^NQNDN7N*NNNMMMMMMMMMMMuMhM[MNMAM4M'MM MLLLLLLLLLL~LqLdLWLJL=L0L#LL KKKKKKKKKKKzKmK`KSKFK9K,KKKJJJJJJJJJJJvJiJ\JOJBJ5J(JJJIIIIIIIIIII{IpIeIZIOIDI9I.I#II IHHHHHHHHHHHH}HqHeHYHMHAH5H)HHHGGGGGGGGGGGGvGjG^GRGFG:G.G"GG FFFFFFFFFFFF{FoFcFWFKF?F3F'FFFEEEEEEEEEEEEtEhE\EPEDE8E,E EEDDDDDDDDDDDDxDlD`DTDHDA2A&AAA@@@@@@@@@@@~@r@f@Z@O@C@7@+@@@????????????w?k?_?S?G?;?/?#?? >>>>>>>>>>>>|>p>d>X>L>@>4>(>>>============t=h=\=P=D=8=-=!== <<<<<<<<<<<,2,&,,,++++++++++++s+g+[+O+C+7+++++************w*k*_*S*G*;*/*#** *)))))))))))|)p)d)X)L)@)4)()))((((((((((((t(h(\(P(D(8(,( ((''''''''''''y'm'a'U'I'='1'%'' '&&&&&&&&&&&}&q&e&Y&M&A&5&)&&&%%%%%%%%%%%%v%j%^%R%F%:%.%"%% $$$$$$$$$$$$z$n$b$V$J$>$2$&$$$############s#g#[#O#C#7#+###""""""""""""w"k"_"S"G";"/"#"" !!!!!!!!!!!!|!p!d!X!L!@!4!(!!! t h \ P D 8 ,  xlaUI=1% }qeYMA5)ui]QE9-! ymaUI=1% ~rfZNB6*vj^RF:." znbVJ>2&sg[OC7+vk`UJ?4)yncXMB7,! ~rfZNB6*wk_SG;/# {ocWK?3'th\PD8,  _d _c _b _a _` __ _^ _] _\ _[ _Z _Y _X  _W  _V  _U  _T  _S _R _Q _P _O _N _M _L  _K #_J "_I !_H  _G _F _E _D _C _B _A _@ _? _> _= _< _; _: _9 _8 _7 _6 _5  _4  _3  _2  _1  _0 _/ _. _- _, _+ _* _)  _( _' _& _% _$ _# _" _! _ _ _ _ _ _ _ _  _  _  _  _  _ _ _ _ _ _ _ _  _  -_  ,_  +_  *_  )_  (_  '_  &_  %_  $_  #_  "_  !^   ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^   ^   ^   ^   ^   ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^  ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^  ^  ^  ^  ^  ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^  ^ B^ A^ @^ ?^ >^ =^ <^ ;^ :^ 9^ 8^ 7^ 6^ 5^ 4^ 3^ 2^ 1^ 0^ /^ .^ -^ ,^ +^ *^ )^ (^ '^ &^ %^ $^ #^ "^ !^  ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^  ^  ^  ^  ^  ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^  ^ K^ J^ I^ H^ G^ F^ E^ D^ C^ B^ A^~ @^} ?^| >^{ =^z <^y ;^x :^w 9^v 8^u 7^t 6^s 5^r 4^q 3^p 2^o 1^n 0^m /^l .^k -^j ,^i +^h *^g )^f (^e '^d &^c %^b $^a #^` "^_ !^^  ^] ^\ ^[ ^Z ^Y ^X ^W ^V ^U ^T ^S ^R ^Q ^P ^O ^N ^M ^L ^K  ^J  ^I  ^H  ^G  ^F ^E ^D ^C ^B ^A ^@ ^?  ^> .^= -^< ,^; +^: *^9 )^8 (^7 '^6 &^5 %^4 $^3 #^2 "^1 !^0  ^/ ^. ^- ^, ^+ ^* ^) ^( ^' ^& ^% ^$ ^# ^" ^! ^ ^ ^ ^  ^  ^  ^  ^  ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^  ^ 3^ 2^ 1^ 0^ /^ .^ -^ ,^ +^ *^ )^ (^ '^ &^ %^ $^ #] "] !]  ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ]  ]  ]  ]  ]  ] ] ] ] ] ] ] ]  ] '] &] %] $] #] "] !]  ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ]  ]  ]  ]  ]  ] ] ] ] ] ] ] ]  ] .] -] ,] +] *] )] (] '] &] %] $] #] "] !]  ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ]  ]  ]  ]  ]  ] ] ] ] ] ] ] ]  ] .] -] ,] +] *] )] (] '] &] %]~ $]} #]| "]{ !]z  ]y ]x ]w ]v ]u ]t ]s ]r ]q ]p ]o ]n ]m ]l ]k ]j ]i ]h ]g  ]f  ]e  ]d  ]c  ]b ]a ]` ]_ ]^ ]] ]\ ][  ]Z "]Y !]X  ]W ]V ]U ]T ]S ]R ]Q ]P ]O ]N ]M ]L ]K ]J ]I ]H ]G ]F ]E  ]D  ]C  ]B  ]A  ]@ ]? ]> ]= ]< ]; ]: ]9  ]8 ]7 ]6 ]5 ]4 ]3 ]2 ]1 ]0 ]/ ]. ]- ], ]+ ]* ]) ]( ]'  ]&  ]%  ]$  ]#  ]" ]! ] ] ] ] ] ]  ] #] "] !]  ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ] ]  ]  ]  ]  ]  \ \ \ \ \ \ \ \  \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \  \  \  \  \  \ \ \ \ \ \ \ \  \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \  \  \  \  \  \ \ \ \ \ \ \ \  \ '\ &\ %\ $\ #\ "\ !\  \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \  \  \  \  \  \ \ \ \ \ \ \ \  \ $\ #\ "\ !\  \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \ \  \  \  \  \~  \} \| \{ \z \y \x \w \v  \u  :\t  9\s  8\r  7\q  6\p  5\o  4\n  3\m  2\l  1\k  0\j  /\i  .\h  -\g  ,\f  +\e  *\d  )\c  (\b  '\a  &\`  %\_  $\^  #\]  "\\  !\[  \Z  \Y  \X  \W  \V  \U  \T  \S  \R  \Q  \P  \O  \N  \M  \L  \K  \J  \I  \H  \G  \F  \E  \D  \C  \B  \A  \@  \?  \>  \=  \<   \;  2\:  1\9  0\8  /\7  .\6  -\5  ,\4  +\3  *\2  )\1  (\0  '\/  &\.  %\-  $\,  #\+  "\*  !\)  \(  \'  \&  \%  \$  \#  \"  \!  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  \   \  \  \  \  \  \  \  \  \  \  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [   [  *[  )[  ([  '[  &[  %[  $[  #[  "[  ![  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [   [  &[  %[  $[  #[  "[  ![  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [  [   [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [  [  [  [  [  [ [ [ [ [ [ [ [  [~ [} [| [{ [z [y [x [w [v [u [t [s [r [q [p [o [n  [m  [l  [k  [j  [i [h [g [f [e [d [c [b  [a "[` ![_  [^ [] [\ [[ [Z  [X [W [V [U [T [S [R [Q [P [O [N [M [L  [K  [J  [I  [H  [G [F [E [D [C [B [A [@  [? 0[> /[= .[< -[; ,[: +[9 *[8 )[7 ([6 '[5 &[4 %[3 $[2 #[1 "[0 ![/  [. [- [, [+ [* [) [( [' [& [% [$ [# [" [! [ [ [ [ [  [  [  [  [  [ [ [ [ [ [ [ [  [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [ [  [  [  [  Z  Z Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z Z  Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z Z Z Z Z Z Z Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z   Z   Z   Z   Z   Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z  Z Nx Mw Lv Ku Jt Is Hr Gq Fp Eo Dn Cm Bl Ak @j ?i >h =g <f ;e :d 9c 8b 7a 6` 5_ 4^ 3] 2\ 1[ 0Z /Y .X -W ,V +U *T )S (R 'Q &P %O $N #M "L !K  J I H G F E D C B A @ ? > = < ; : 9 8  7  6  5  4  3 2 1 0 / . - ,  + ?* >) =( <' ;& :% 9$ 8# 7" 6! 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                  1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                   :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                            3  2  1~  0}  /|  .{  -z  ,y  +x  *w  )v  (u  't  &s  %r  $q  #p  "o  !n  m  l  k  j  i  h  g  f  e  d  c  b  a  `  _  ^  ]  \  [  Z  Y  X  W  V  U  T  S  R  Q  P  O   N  .M  -L  ,K  +J  *I  )H  (G  'F  &E  %D  $C  #B  "A  !@  ?  >  =  <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !    <  ;  :  9  8  7  6  5  4  3  2  1  0  /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                             /  .  -  ,  +  *  )  (  '  &  %  $  #  "  !                                                           ? > = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                          ~ } | { z y x w  v u t s r q p o n m l k j i h ~g }f |e {d zc yb xa w` v_ u^ t] s\ r[ qZ pY oX nW mV lU kT jS iR hQ gP fO eN dM cL bK aJ `I _H ^G ]F \E [D ZC YB XA W@ V? U> T= S< R; Q: P9 O8 N7 M6 L5 K4 J3 I2 H1 G0 F/ E. D- C, B+ A* @) ?( >' =& <% ;$ :# 9" 8! 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                  ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                  7 6 5 4 3 2 1 0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                          ~ } | { z y  x 4w 3v 2u 1t 0s /r .q -p ,o +n *m )l (k 'j &i %h $g #f "e !d  c b a ` _ ^ ] \ [ Z Y X W V U T S R Q  P  O  N  M  L K J I H G F E  D $C #B "A !@  ? > = < ; : 9 8 7 6 5 4 3 2 1 0 / . -  ,  +  *  )  ( ' & % $ # " !   0 / . - , + * ) ( ' & % $ # " !                                    (  '  &  %  $  #  "  !                                                                                                                                                                      ~ } | { z y  x w v u t s r q  p  o  n  m  l k j i h g f e  d  c  b  a  ` 1j|pdXLA5)~~~~~~~~~~~~u~i~]~Q~E~9~-~!~~ }}}}}}}}}}}}y}m}a}U}I}>}2}&}}}|||||||||||~|r|f|Z|N|B|6|*|||{{{{{{{{{{{{v{j{^{R{F{:{.{"{{ zzzzzzzzzzzz{zozczWzKz?z3z'zzzyyyyyyyyyyyysygy[yOyCy7y+yyyxxxxxxxxxxxxxxlx`xTxHxj2j&jjjiiiiiiiiiiiisigi[iOiCi7i+iiihhhhhhhhhhhhwhkh_hShGh;h/h#hh gggggggggggg{gpgdgXgLg@g4g(gggffffffffffffwflfafVfKf@f5f*fff eeeeeeeeeeeeezeoedeYeNeCe8e-e"ee edddddddddddd}drdgd\dQdFd;d0d%dddcccccccccccccucjc_cTcIc>c3c(cccbbbbbbbbbbbbvbjb^bRbFb:b.b"bb aaaaaaaaaaaazanabaVaJa>a2a&aaa````````````s`g`[`O`C`7`+```____________w_k___S_G_;_/_#__ ^^^^^^^^^^^^|^p^d^X^L^@^4^(^^^]]]]]]]]]]]]t]h]\]P]D]8],] ]]\\\\\\\\\\\\y\m\a\U\I\=\1\%\\ \[[[[[[[[[[[}[q[e[Y[M[A[5[)[[[ZZZZZZZZZZZZvZjZ^ZRZFZ:Z.Z"ZZ YYYYYYYYYYYYzYnYbYVYJY>Y2Y&YYYXXXXXXXXXXXXsXgX[XOXCX7X+XXXWWWWWWWWWWWWwWkW_WSWGW;W/W#WW VVVVVVVVVVVV{VoVcVXVLV@V4V(VVVUUUUUUUUUUUUtUhU\UPUDU8U,U UUTTTTTTTTTTTTxTlT`TTTHTA2A&AAA@@@@@@@@@@@~@r@f@Z@N@B@6@*@@@????????????w?k?_?S?G?;?/?#?? >>>>>>>>>>>>{>o>c>W>K>?>3>'>>>============s=g=\=P=D=8=,= ==<<<<<<<<<<<929&99988888888888~8r8f8Z8N8B868*888777777777777v7j7^7R7F7:7.7"77 666666666666z6n6b6V6J6>626&666555555555555s5g5[5O5C575+555444444444444w4k4_4S4G4;4/4#44 333333333333{3p3d3X3L3@343(333222222222222t2h2\2P2D282,2 22111111111111x1l1`1T1H1<101$11 1000000000000}0r0g0\0Q0F0;000%000/////////////u/j/_/T/I/>/3/(///............}.q.e.Y.M.A.5.)...------------v-j-^-R-F-:-.-"-- ,,,,,,,,,,,,z,n,b,V,J,>,2,&,,,++++++++++++s+g+[+O+C+7+++++************w*k*_*S*G*;*/*#** )))))))))))){)o)d)X)L)@)4)()))((((((((((((t(h(\(P(D(8(,( ((''''''''''''x'l'`'T'H'<'1'%'' '&&&&&&&&&&&}&q&e&Y&M&A&5&)&&&%%%%%%%%%%%%u%i%]%Q%E%9%-%!%% $$$$$$$$$$$$y$m$a$U$I$=$1$%$$ $###########~#r#f#Z#N#B#6#*###""""""""""""v"j"^"R"F":"."""" !!!!!!!!!!!!z!n!c!W!K!?!3!'!!!  s g [ O C 7 +   wk_SG;/# |pdXL@4(th\PD8, ymaUI=1% }qeYMA5)vj^RF:." znbVJ>2&~rfZNB6*wk_SG;/# {ocWK?3'th\PD8, xl`TH<0$ }qeYMA5)vj h h  h h h h h h h h h h h h h h h h h h h  h  h  h~  h}  h| h{ hz hy hx hw hv hu  ht  &hs  %hr  $hq  #hp  "ho  !hn  hm  hl  hk  hj  hi  hh  hg  hf  he  hd  hc  hb  ha  h`  h_  h^  h]  h\  h[  hZ  hY  hX  hW  hV  hU  hT  hS  hR  hQ  hP  hO   hN  2hM  1hL  0hK  /hJ  .hI  -hH  ,hG  +hF  *hE  )hD  (hC  'hB  &hA  %h@  $h?  #h>  "h=  !h<  h;  h:  h9  h8  h7  h6  h5  h4  h3  h2  h1  h0  h/  h.  h-  h,  h+  h*  h)  h(  h'  h&  h%  h$  h#  h"  h!  h  h  h  h   h  9h  8h  7h  6h  5h  4h  3h  2h  1h  0h  /h  .h  -h  ,h  +h  *h  )h  (h  'h  &h  %h  $h  #h  "h  !h  h  h  h  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g   g  *g  )g  (g  'g  &g  %g  $g  #g  "g  !g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g   g  )g  (g  'g  &g  %g  $g  #g  "g  !g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g  g   g ;g :g 9g 8g 7g 6g 5g 4g 3g 2g 1g 0g /g .g -g ,g +g *g~ )g} (g| 'g{ &gz %gy $gx #gw "gv !gu  gt gs gr gq gp go gn gm gl gk gj gi gh gg gf ge gd gc gb  ga  g`  g_  g^  g] g\ g[ gZ gY gX gW gV  gU 5gT 4gS 3gR 2gQ 1gP 0gO /gN .gM -gL ,gK +gJ *gI )gH (gG 'gF &gE %gD $gC #gB "gA !g@  g? g> g= g< g; g: g9 g8 g7 g6 g5 g4 g3 g2 g1 g0 g/ g. g-  g,  g+  g*  g)  g( g' g& g% g$ g# g" g!  g Gg Fg Eg Dg Cg Bg Ag @g ?g >g =g  f= f< f; f: f9 f8  f7  3f6  2f5  1f4  0f3  /f2  .f1  -f0  ,f/  +f.  *f-  )f,  (f+  'f*  &f)  %f(  $f'  #f&  "f%  !f$   f#  f"  f!  f  f  f  f  f  f  f  f  f  f  f  f  f  f  f  f   f   f   f   f   f  f  f  f  f  f  f  f  f 5f 4f 3f 2f 1e 0e /e .e -e ,e +e *e )e (e 'e &e %e $e #e "e !e  e e e e e e e e e e e e e e e e e e e  e  e  e  e  e e e e e e e e  e 8e 7e 6e 5e 4e 3e 2e 1e 0e /e .e -e ,e +e *e )e (e 'e &e %e $e #e "e !e  e e e e e e e e e e e e e e e e e e e  e  e  e  e  e e e e e e e e  e Ge Fe Ee De Ce Be Ae @e ?e >e =e  e= e< e; e: e9 e8 e7  e6  e5  e4  e3  e2 e1 e0 e/ e. e- e, e+  e* /e) .e( -e' ,e& +e% *e$ )e# (e" 'e! &e %e $e #e "e !e  e e e e e e e e e e e e e e e e e e e  e  e  e  e  e e e e d d d d  d 0d /d .d -d ,d +d *d )d (d 'd &d %d $d #d "d !d  d d d d d d d d d d d d d d d d d d d  d  d  d  d  d d d d d d d d  d +d *d )d (d 'd &d %d $d #d "d !d  d d d d d d d d d d d d d d d d d d d  d  d  d  d  d d d d d d d d  d %d $d #d "d !d  d d d d d d d d d d d d d d d d d d d  d  d  d  d  d d d d d d~ d} d|  d{ dz dy dx dw dv du dt ds dr dq dp do dn dm dl dk dj di  dh  dg  df  de  dd dc db da d` d_ d^ d]  d\  d[ dZ dY dX dW dV dU dT dS dR dQ dP dO dN dM dL dK dJ dI  dH  dG  dF  dE  dD dC dB dA d@ d? d> d=  d< #d; "d: !d9  d8 d7 d6 d5 d4 d3 d2 d1 d0 d/ d. d- d, d+ d* d) d( d' d&  d%  d$  d#  d"  d! d d d d d d d  d  #d  "d  !d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  d  c  c  c  c  c  c  c  c  c   c  ;c  :c  9c  8c  7c  6c  5c  4c  3c  2c  1c  0c  /c  .c  -c  ,c  +c  *c  )c  (c  'c  &c  %c  $c  #c  "c  !c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c   c  6c  5c  4c  3c  2c  1c  0c  /c  .c  -c  ,c  +c  *c  )c  (c  'c  &c  %c  $c  #c  "c  !c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c  c   c  *c  )c  (c  'c  &c  %c  $c~  #c}  "c|  !c{  cz  cy  cx  cw  cv  cu  ct  cs  cr  cq  cp  co  cn  cm  cl  ck  cj  ci  ch  cg  cf  ce  cd  cc  cb  ca  c`  c_  c^  c]  c\   c[  >cZ  =cY   !c=  c<  c;  c:  c9  c8  c7  c6  c5  c4  c3  c2  c1  c0  c/  c.  c-  c,  c+  c*  c)  c(  c'  c&  c%  c$  c#  c"  c!  c  c  c   c 8c 7c 6c 5c 4c 3c 2c 1c 0c /c .c -c ,c +c *c )c (c 'c &c %c $c #c "c !c  c c c c c b b b b b b b b b b b b b b  b  b  b  b  b b b b b b b b  b 2b 1b 0b /b .b -b ,b +b *b )b (b 'b &b %b $b #b "b !b  b b b b b b b b b b b b b b b b b b b  b  b  b  b  b b b b b b b b  b 1b 0b /b .b -b ,b +b *b )b (b 'b &b %b $b #b "b !b  b b b b b b b b b b b b b b b b b b b  b  b  b  b  b b b b b b b b  b 'b &b %b $b~ #b} "b| !b{  bz by bx bw bv bu bt bs br bq bp bo bn bm bl bk bj bi bh  bg  bf  be  bd  bc bb ba b` b_ b^ b] b\  b[ ,bZ +bY *bX )bW (bV 'bU &bT %bS $bR #bQ "bP !bO  bN bM bL bK bJ bI bH bG bF bE bD bC bB bA b@ b? b> b= b<  b;  b:  b9  b8  b7 b6 b5 b4 b3 b2 b1 b0  b/ &b. %b- $b, #b+ "b* !b)  b( b' b& b% b$ b# b" b! b b b b b b b b b b b  b  b  b  b  b b b b b b b b  b 4b 3b 2b 1b 0b /b .b -b ,b +a *a )a (a 'a &a %a $a #a "a !a  a a a a a a a a a a a a a a a a a a a  a  a  a  a  a a a a a a a a  a  Pa  Oa  Na  Ma  La  Ka  Ja  Ia  Ha  Ga  Fa  Ea  Da  Ca  Ba  Aa  @a  ?a  >a  =a   Da= Ca< Ba; Aa: @a9 ?a8 >a7 =a6   `=  `<  `;  `:  `9  `8  `7  `6  `5  `4  `3  `2  `1  `0  `/  `.  `-  `,  `+  `*  `)  `(  `'  `&  `%  `$  `#   `" &`! %` $` #` "` !`  ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` ` `  `  `  `  `  ` ` ` ` ` _ _ _  _ %_ $_ #_ "_ !_  _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _  _  _  _  _  _ _ _ _ _ _ _ _  _ 8_ 7_ 6_ 5_ 4_ 3_ 2_ 1_ 0_ /_ ._ -_ ,_ +_ *_ )_ (_ '_ &_ %_ $_ #_ "_ !_  _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _  _  _  _  _  _ _ _ _ _ _ _ _  _ +_ *_ )_ (_ '_ &_ %_ $_ #_ "_ !_  _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _  _  _  _~  _}  _| _{ _z _y _x _w _v _u  _t )_s (_r '_q &_p %_o $_n #_m "_l !_k  _j _i _h _g _f h 1w|pdXL@4(~~~~~~~~~~~~u~i~]~Q~E~9~-~!~~ }}}}}}}}}}}}y}m}b}V}J}>}2}&}}}|||||||||||~|r|f|Z|N|B|6|+|||{{{{{{{{{{{{w{k{_{S{G{;{/{#{{ zzzzzzzzzzzz{zozczWzLz@z4z(zzzyyyyyyyyyyyytyhy\yPyDy8y,y yyxxxxxxxxxxxxxxlx`xUxIx=x1x%xx xwwwwwwwwwww}wqwewYwMwAw5w)wwwvvvvvvvvvvvvvvjv^vRvFv:v.v"vv uuuuuuuuuuuuuvuku`uUuJu?u4u)uuutttttttttttttvtjt^tRtFt:t.t"tt sssssssssssszsnsbsVsJs>s2s&sssrrrrrrrrrrr~rrrgr[rOrCr7r+rrrqqqqqqqqqqqqwqkq_qSqGq;q0q$qq qppppppppppp|pppdpXpLp@p4p(pppoooooooooooouoio]oQoEo9o-o!oo nnnnnnnnnnnnynmnanUnIn=n1n%nn nmmmmmmmmmmm~mrmfmZmNmBm6m*mmmllllllllllllwlkl_lSlGl;l/l#ll kkkkkkkkkkkk{kokckWkKk?k3k'kkkjjjjjjjjjjjjsjgj[jOjCj7j+jjjiiiiiiiiiiiixili`iTiHi^2^&^^^]]]]]]]]]]]]s]g][]O]C]7]+]]]\\\\\\\\\\\\w\k\_\S\G\;\/\#\\ [[[[[[[[[[[[|[p[d[X[L[@[4[([[[ZZZZZZZZZZZZtZhZ\ZPZDZ8Z,Z ZZYYYYYYYYYYYYyYmYaYUYIY=Y1Y%YY YXXXXXXXXXXX}XqXeXYXMXAX5X*XXXWWWWWWWWWWWWvWjW^WRWFW:W.W"WW VVVVVVVVVVVV{VoVcVWVKV?V3V'VVVUUUUUUUUUUUUsUgU[UOUCU7U+UUUTTTTTTTTTTTTxTlT`TTTHTQ2Q&QQQPPPPPPPPPPP~PrPfPZPNPBP6P*PPPOOOOOOOOOOOOwOkO_OSOGO;O/O#OO NNNNNNNNNNNN{NoNcNWNLN@N4N(NNNMMMMMMMMMMMMtMhM\MPMDM8M,M MM LLLLLLLLLLLLyLmLaLULIL=L1L%LL LKKKKKKKKKKK~KrKfKZKNKBK6K*KKKJJJJJJJJJJJJvJjJ^JRJGJ;J/J#JJ IIIIIIIIIIII{IoIcIWIKI?I3I'IIIHHHHHHHHHHHHsHgH[HOHCH8H,H HHGGGGGGGGGGGGxGlG`GTGHG>>>>>>>>>>>{>o>c>W>K>?>4>(>>>============t=h=\=P=D=8=,= ==<<<<<<<<<<<,2,&,,,+++++++++++~+r+f+Z+N+B+6+*+++************x*l*`*T*H*<*0*$** *)))))))))))|)p)d)X)L)A)5)))))((((((((((((u(i(](Q(E(9(-(!(( ''''''''''''z'n'b'V'J'>'2'&'''&&&&&&&&&&&~&r&f&Z&N&B&6&*&&&%%%%%%%%%%%%w%k%_%S%G%;%/%#%% $$$$$$$$$$$$|$p$d$X$L$@$4$($$$############u#i#]#Q#E#9#-#!## """"""""""""y"m"a"U"I"="2"&"""!!!!!!!!!!!~!r!f!Z!N!B!6!*!!! v j ^ R F : . "  {ocWK?3'sg]RG<1&vk`UI=1% ~rfZNB6*wk_SG;/# |pdXL@4(ui]QE9-! znbVK?3'sg[OC7, ymaUI=1% ~rfZNB6*vj^RF:." {ocWK?3'wl  &q  &q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q   q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q   q  !q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q  q   q  q  q  q  q  q  q~  q}  q|  q{  qz  qy  qx  qw  qv  qu  qt  qs   qr  qq  qp  qo  qn  qm  ql  qk  qj  qi  qh  qg  qf  qe  qd   qc qb qa q` q_ q^ q] q\ q[ qZ qY qX  qW  qV  qU  qT  qS qR qQ qP qO qN qM qL  qK qJ qI qH  qG  qF  qE  qD  qC qB qA q@ q? q> q= q<  q; q: q9 q8 q7 q6  q5  q4  q3  q2  q1 q0 q/ q. q- q, q+ q*  q) q( q' q& q% q$ q# q" q!  q  q  q  q  q q q q q q q q  q q q q q q  q  q  q  q  q q q q q q q q  q q q p p p  p  p  p  p  p p p p p p p p  p p p p p  p  p  p  p  p p p p p p p p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p   p   p   p   p   p  p  p  p  p  p  p  p  p p p p p p p p p p p p  p  p  p  p  p p p p p p p p  p :p 9p 8p 7p 6p 5p 4p 3p 2p 1p 0p /p .p -p ,p +p *p )p (p 'p &p %p $p #p "p !p  p p p p p p p p p p p p p p p p p p p  p  p  p  p~  p} p| p{ pz py px pw pv  pu (pt 'ps &pr %pq $pp #po "pn !pm  pl pk pj pi ph pg pf pe pd pc pb pa p` p_ p^ p] p\ p[ pZ  pY  pX  pW  pV  pU pT pS pR pQ pP pO pN  pM  pL  pK  pJ  pI  pH  pG  pF  pE  pD  pC  pB  pA   p@  p?  p>  p=  p<  p;  p:  p9  p8  p7  p6  p5  p4  p3  p2  p1  p0  p/  p.  p-  p,  p+  p*  p)  p(  p'  p&  p%  p$  p#  p"   p!  "p  !p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p  p   o  !o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o   o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o  o   o  o  o  o  o  o o o o o o o o  o (o 'o &o %o $o #o "o !o  o o o o o o o o o o o o o o o o o o o  o  o  o  o  o o o o o o o o  o o o o o o o o  o  o  o  o  o o o o o~ o} o| o{  oz  oy  ox  ow  ov  ou ot os or oq op oo on  om ol ok oj oi oh og of oe  od  oc  ob  oa  o` o_ o^ o] o\ o[ oZ oY  oX oW oV oU oT oS oR oQ oP oO oN  oM  oL  oK  oJ  oI oH oG oF oE oD oC oB  oA o@ o? o>  o=  o<  o;  o:  o9 o8 o7 o6 o5 o4 o3 o2  o1  o0  o/  o.  o-  o,  o+  o*  o)  o(  o'  o&  o%  o$  o#  o"  o!  o  o   o   o   o   o   o  o  o  o  o  o  o  o  o o o o o o o o o o o o o o o  o  o  o  o  n n n n n n n n  n !n  n n n n n n n n n n n n n n n n n n n  n  n  n  n  n n n n n n n n  n n n n n n n n n n n  n  n  n  n  n n n n n n n n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n   n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n   n  $n  #n  "n  !n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n  n~  n}  n|  n{  nz  ny   nx  nw  nv  nu  nt  ns  nr  nq  np  no  nn  nm  nl  nk  nj  ni  nh  ng  nf  ne  nd   nc  !nb  na  n`  n_  n^  n]  n\  n[  nZ  nY  nX  nW  nV  nU  nT  nS  nR  nQ  nP  nO  nN  nM  nL  nK  nJ  nI  nH  nG  nF  nE  nD  nC   nB 'nA &n@ %n? $n> #n= "n< !n;  n: n9 n8 n7 n6 n5 n4 n3 n2 n1 n0 n/ n. n- n, n+ n* n) n(  n'  n&  n%  n$  n# n" n! n n n n n  n n n n n n n n n n n n n  n  n  n  n  n n n n n n n n  n n n m m m m m m m m  m  m  m  m  m m m m m m m m  m m m m m m m m m  m  m  m  m  m m m m m m m m  m m m m m m m m m m m m m  m  m  m  m  m m m m m m m m  m m m m m m m m m m m m m m m m m m m  m  m  m  m  m m m m m m m m  m m m m m m m m m m m m m m m m m  m  m  m  m  m m m m m m m m  m   m  m  m~  m}  m|  m{  mz  my  mx  mw  mv  mu  mt  ms  mr  mq  mp  mo  mn   mm   ml   mk   mj   mi  mh  mg  mf  me  md  mc  mb  ma m` m_ m^ m] m\ m[ mZ mY mX mW mV mU mT mS mR mQ mP mO  mN  mM  mL  mK  mJ mI mH mG mF mE mD mC  mB ,mA +m@ *m? )m> (m= 'm< &m; %m: $m9 #m8 "m7 !m6  m5 m4 m3 m2 m1 m0 m/ m. m- m, m+ m* m) m( m' m& m% m$ m#  m"  m!  m  m  m m m m m m m m  m  m m m m m m m m m m m m m m m m m m m  m  m  m  l  l l l l l l l l  l l l l l l l l l l l l l l l  l  l  l  l  l l l l l l l l  l l l l l l l l l l l l l l l  l  l  l  l  l l l l l l l l  l #l "l !l  l l l l l l l l l l l l l l l l l l l  l  l  l  l  l l l l l l l l  l l l l l l l l l l l l l l l l l l  l  l  l  l  l l l l l l l l  l (l~ 'l} &l| %l{ $lz #ly "lx !lw  lv lu lt ls lr lq lp lo ln lm ll lk lj li lh lg lf le ld  lc  lb  la  l`  l_ l^ l] l\ l[ lZ lY lX  lW &lV %lU $lT #lS "lR !lQ  lP lO lN lM lL lK lJ lI lH lG lF lE lD lC lB lA l@ l? l>  l=  l<  l;  l:  l9 l8 l7 l6 l5 l4 l3 l2  l1 (l0 'l/ &l. %l- $l, #l+ "l* !l)  l( l' l& l% l$ l# l" l! l l l l l l l l l l l  l  l  l  l  l l l l l l l l  l l l l l l l l l l k k k k k k  k  k  k  k  k k k k k k k k  k "k !k  k k k k k k k k k k k k k k k k k k k  k  k  k  k  k k k k k k k k  k (k 'k &k %k $k #k "k !k  k k k k k k k k k k k k k k k k k k k  k  k  k  k  k k k k k k k k  k )k (k 'k &k %k $k #k "k !k  k k k k k k k k k k k k k k k k k k k  k  k  k  k  k k k k k~ k} k| k{  kz ky kx kw kv ku kt ks kr kq kp ko kn km kl kk  kj  ki  kh  kg  kf ke kd kc kb ka k` k_  k^  4k]  3k\  2k[  1kZ  0kY  /kX  .kW  -kV  ,kU  +kT  *kS  )kR  (kQ  'kP  &kO  %kN  $kM  #kL  "kK  !kJ  kI  kH  kG  kF  kE  kD  kC  kB  kA  k@  k?  k>  k=  k<  k;  k:  k9  k8  k7  k6  k5  k4  k3  k2  k1  k0  k/  k.  k-  k,  k+   k*  k)  k(  k'  k&  k%  k$  k#  k"  k!  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k   k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  k  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j   j  0j  /j  .j  -j  ,j  +j  *j  )j  (j  'j  &j  %j  $j  #j  "j  !j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j   j  +j  *j  )j  (j  'j  &j  %j  $j  #j  "j  !j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j  j   j (j 'j &j %j $j #j "j !j  j j j j j j j j j j j j j j j j j j~ j}  j|  j{  jz  jy  jx jw jv ju jt js jr jq  jp   j=  j< j; j: j9 j8 j7 j6 j5  j4 j3 j2  j1  j0  j/  j.  j- j, j+ j* j) j( j' j&  j% *j$ )j# (j" 'j! &j %j $j #j "j !j  j j j j j j j j j j j j j j j j j j j  j  j  j  j  j j j j i i i i  i %i $i #i "i !i  i i i i i i i i i i i i i i i i i i i  i  i  i  i  i i i i i i i i  i i i i i i i i i i i i i i  i  i  i  i  i i i i i i i i  i /i .i -i ,i +i *i )i (i 'i &i %i $i #i "i !i  i i i i i i i i i i i i i i i i i i i  i  i  i  i  i i i i i i i i  i  i  i  i  i  i  i  i  i  i  i  i  i  i   i   i~   i}   i|   i{  iz  iy  ix  iw  iv  iu  it  is ir iq ip io in im il ik ij ii ih ig  if  ie  id  ic  ib ia i` i_ i^ i] i\ i[  iZ iY iX iW iV iU iT iS iR iQ iP iO iN iM iL iK iJ iI iH  iG  iF  iE  iD  iC iB iA i@ i? i> i= i<  i; *i: )i9 (i8 'i7 &i6 %i5 $i4 #i3 "i2 !i1  i0 i/ i. i- i, i+ i* i) i( i' i& i% i$ i# i" i! i i i  i  i  i  i  i i i i i i i i  i (i 'i &i %i $i #i "i !i  i i i i i i i i i h h h h h h h h h h  h  h  h  h  h h h h h h h h  h h h h h h h h h h h h h h  h  h  h  h  h h h h h h h h  h !h  h h h h h h h h h h h h h h h h h h h  h  h  h  h  h h h h h h h h  h h h h h h h h h h h h h h h  h  h  h  h  h h h h  !`|qf[PE:/$~~~~~~~~~~~~~r~f~Z~N~B~6~*~~~}}}}}}}}}}}}w}k}_}S}G};}/}#}} ||||||||||||||p|d|X|L|@|4|(|||{{{{{{{{{{{{t{h{\{P{E{9{-{!{{ zzzzzzzzzzzzyzmzazUzIz=z1z%zzzyyyyyyyyyyy~yryfyZyNyBy8y-y"yy yxxxxxxxxxxxx}xrxgx\xQxFx;x/x#xx wwwwwwwwwwww{wowcwWwKw?w4w(wwwvvvvvvvvvvvvtvhv\vPvDv9v-v!vv uuuuuuuuuuuuyumuauUuIu=u1u%uu uttttttttttt~trtftZtNtBt6t*tttssssssssssssvsjs^sRsFs:s/s#ss rrrrrrrrrrrr{rorcrWrKr?r3r'rrrqqqqqqqqqqqqqwqlqaqVqKq@q5q*qqq pppppppppppppspgp[pOpCp7p+pppoooooooooooowoko`oToHoh2h&hhhggggggggggggsggg[gOgCg7g+gggffffffffffffxflf`fTfHf^2^&^^^]]]]]]]]]]]]v]k]`]U]J]?]4])]]]\\\\\\\\\\\\~\r\f\Z\N\B\6\*\\\[[[[[[[[[[[[w[k[_[S[G[;[/[#[[ ZZZZZZZZZZZZ|ZpZdZXZLZ@Z4Z(ZZZYYYYYYYYYYYY|YqYfY[YPYEY:Y/Y$YYYXXXXXXXXXXX~XrXfX[XOXCX7X+XXXWWWWWWWWWWWW}WrWgW\WQWFW;W0W%WWWVVVVVVVVVVVVVvVkV`VUVJV?V4V)VVVUUUUUUUUUUUUyUmUaUUUIU=U1U&UUUTTTTTTTTTTT~TrTfTZTNTCT7T+TTTSSSSSSSSSSSSxSlS`STSHSK2K&KKKJJJJJJJJJJJJsJgJ[JOJCJ7J+JJJIIIIIIIIIIIIxIlI`ITIHI>>>>>>>>>>>~>s>h>]>R>G><>1>&>>>============y=m=a=U=I===1=%== =<<<<<<<<<<<~:3:':::999999999999s9g9[9O9C979+999888888888888x8l8`8T8H8<808$88 877777777777}7q7e7Y7M7A757)777 6666666666666{6p6e6Z6O6D696.6#66 65555555555555t5i5^5S5H5=525'5554444444444444x4m4b4W4L4A464+4 44 333333333333{3o3c3W3K3?333'333222222222222t2h2\2P2D282,2 22111111111111y1m1a1U1I1=111%11100000000000~0s0g0[0O0C070+000////////////x/l/`/T/H/*3*'***))))))))))))s)g)[)O)D)8),) ))((((((((((((y(m(a(U(I(=(1(%(( ('''''''''''~'r'f'Z'N'B'6'*'''&&&&&&&&&&&&w&k&_&S&G&;&/&#&& %%%%%%%%%%%%|%p%d%X%L%@%4%(%%%$$$$$$$$$$$$u$i$]$Q$F$:$.$"$$ ############z#n#b#V#J#>#2#&###""""""""""""s"g"["O"C"7"+"""!!!!!!!!!!!!x!l!`  o  n   m   l   k   j   i  h  g  f  e  d  c  b  a y y y y y y y y  y  y  y  y  y y y y y y y y  y y y y y y y y y y y y y y y  y  y  y  y  y y y y y y y y  y y y  y  y  y  y  y y y y y y y y  y y y y y y y y y~  y}  y|  y{  yz  yy yx yw yv yu yt ys yr  yq yp yo yn ym yl yk yj yi yh yg yf  ye  yd  yc  yb  ya y` y_ y^ y] y\ y[ yZ  yY yX yW yV yU yT  yS  yR  yQ  yP  yO yN yM yL yK yJ yI yH  yG yF yE yD yC yB yA y@ y?  y>  y=  y<  y;  y: y9 y8 y7 y6 y5 y4 y3  y2 y1 y0 y/ y. y- y, y+  y* y) y( y' y& y% y$ y#  y"  y!  y  y  y y y y y y y y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y  y   y  y  y  y  y  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x   x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x   x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x   x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x   x  x  x  x  x  x x x x x x x x  x x x x x  x  x  x  x  x x x x x x x x  x x x x x  x  x  x  x  x x x x x x x x  x x  x  x  x  x  x x x x x x x x  x  x  x  x x~ x} x| x{ xz xy xx  xw xv xu xt xs xr xq xp xo xn  xm  xl  xk  xj  xi xh xg xf xe xd xc xb  xa x` x_ x^ x] x\ x[ xZ xY xX xW xV xU xT xS xR xQ  xP  xO  xN  xM  xL xK xJ xI xH xG xF xE  xD  xC  xB  xA  x@  x?  x>  x=   x<   x;   x:   x9   x8  x7  x6  x5  x4  x3  x2  x1  x0  x/  x.  x-  x,  x+  x*  x)  x(  x'  x&  x%  x$   x#   x"   x!   x   x  x  x  x  x  x  x  x  x  x  x   x   x   x   x   x  x  x  x  x  x  x  x  x   x   x   x   x   x  x  x  x  w  w  w  w  w w w w w w w w w  w  w  w  w  w w w w w w w w  w w w w w w w w w  w  w  w  w  w w w w w w w w  w w w w w w w w w w w w  w  w  w  w  w w w w w w w w  w w w w w w w w w w w w w w w w w  w  w  w  w  w w w w w w w w  w   w   w  w  w  w  w  w  w  w  w w w w w w  w  w  w  w  w w w w w w w w  w w w~ w} w| w{ wz wy wx ww  wv  wu  wt  ws  wr wq wp wo wn wm wl wk  wj  wi  wh  wg  wf  we  wd  wc  wb   wa   w`   w_   w^   w]  w\  w[  wZ  wY  wX  wW  wV  wU wT  wS  wR  wQ  wP  wO wN wM wL wK wJ wI wH  wG wF wE wD wC wB wA  w@  w?  w>  w=  w< w; w: w9 w8 w7 w6 w5  w4 w3 w2 w1 w0 w/ w. w- w, w+  w*  w)  w(  w'  w& w% w$ w# w" w! w w  w w w w w w w w w w w w w  w  w  w  w  w w w w w w w w  w  w  w  w  w  w  v  v  v  v  v  v  v   v   v   v   v   v  v  v  v  v  v  v  v  v v v v v v v v  v  v  v  v  v v v v v v v v  v v v v v  v  v  v  v  v v v v v v v v  v v v v v v  v  v  v  v  v v v v v v v v  v v v v v v v v v v v v v v  v  v  v  v  v v v v v v v v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v   v   v   v   v   v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v~  v}  v|  v{  vz  vy  vx  vw  vv  vu  vt  vs  vr  vq  vp  vo  vn  vm  vl  vk  vj  vi  vh   vg  vf  ve  vd  vc  vb  va  v`  v_  v^  v]  v\  v[  vZ  vY  vX  vW  vV  vU  vT  vS  vR  vQ  vP  vO  vN  vM  vL  vK   vJ  (vI  'vH  &vG  %vF  $vE  #vD  "vC  !vB  vA  v@  v?  v>  v=  v<  v;  v:  v9  v8  v7  v6  v5  v4  v3  v2  v1  v0  v/  v.  v-  v,  v+  v*  v)  v(  v'  v&  v%  v$  v#   v"  'v!  &v  %v  $v  #v  "v  !v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  v  u  u  u  u   u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u  u   u  u  u  u  u  u u u u u u u u  u u u u u u u u u u u u u u u u  u  u  u  u  u u u u u u u u  u u u u u u u u  u  u  u  u  u u u u u u u u  u u  u  u  u  u  u u u u u u u u  u u u u  u  u  u  u  u u u u u u u u  u u u u u u u~  u}  u|  u{  uz  uy ux uw uv uu ut us ur  uq up uo un um ul  uk  uj  ui  uh  ug uf ue ud uc ub ua u`  u_  u^   u]   u\   u[   uZ   uY  uX  uW  uV  uU  uT  uS  uR  uQ  uP  uO  uN  uM  uL  uK  uJ  uI  uH  uG  uF  uE   uD   uC   uB   uA   u@  u?  u>  u=  u<  u;  u:  u9  u8 vu7 vu6 v u5 v u4 v u3 v u2 v u1 vu0 vu/ vu. vu- vu, vu+ vu*  vu) vu( vu' v u& v u% v u$ v u# v u" vu! vu vu vu vu vu vu  vu  vu  vu  vu  v u  v u  v u  v u  v u  vu  vu  vu  vu  vu  vu  vu  vu lu lu lu lu lu lu lu lu lu l u l t l t l t l t lt lt lt lt lt lt lt  lt lt lt lt lt l t l t l t l t l t lt lt lt lt lt lt lt  lt lt lt lt lt lt lt lt lt lt lt lt lt lt l t l t l t l t l t lt lt lt lt lt lt lt  lt  lt  lt  lt  lt  lt  l t  l t  l t  l t  l t  lt  lt  lt  lt  lt  lt  lt  lt bt bt bt bt bt bt bt bt b t b t b t b t b t bt bt bt bt bt bt bt  bt bt bt bt bt bt bt bt bt bt bt bt bt b t b t b t b t b t bt bt bt bt bt bt bt  bt bt bt bt b t b t b t b t b t bt bt bt~ bt} bt| bt{ btz  bty btx btw btv b tu b tt b ts b tr b tq btp bto btn btm btl btk btj  bti bth btg b tf b te b td b tc b tb bta bt` bt_ bt^ bt] bt\ bt[  btZ  btY  btX  btW  btV  btU  btT  btS  b tR  b tQ  b tP  b tO  b tN  btM  btL  btK  btJ  btI  btH  btG  btF XtE XtD XtC XtB XtA X t@ X t? X t> X t= X t< Xt; Xt: Xt9 Xt8 Xt7 Xt6 Xt5  Xt4 Xt3 Xt2 Xt1 Xt0 X t/ X t. X t- X t, X t+ Xt* Xt) Xt( Xt' Xt& Xt% Xt$  Xt#  X t"  X t!  X t  X t  Xt  Xt  Xt  Xt  Xt  Xt  Xt  Xt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt Nt N t N t N t N t N t Nt Nt Nt Ns Ns Ns Ns  Ns Ns Ns Ns Ns Ns N s N s N s N s N s Ns Ns Ns Ns Ns Ns Ns  Ns N s N s N s N s N s Ns Ns Ns Ns Ns Ns Ns  Ns Ns Ns Ns Ns Ns Ns Ns N s N s N s N s N s Ns Ns Ns Ns Ns Ns Ns  Ns  N s  N s  Ns  Ns  Ns  Ns  Ns  Ns  Ns  Ns Ds Ds Ds Ds Ds D s D s D s D s D s Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds  Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds D s D s D s D s D s Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds  Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds Ds D s D s D s D s D s Ds Ds Ds Ds Ds Ds~ Ds}  Ds|  Ds{  Dsz  Dsy  Dsx  Dsw  Dsv  Dsu  Dst  Dss  Dsr  Dsq  Dsp  Dso  Dsn  Dsm  Dsl  D sk  D sj  D si  D sh  D sg  Dsf  Dse  Dsd  Dsc  Dsb  Dsa  Ds`  Ds_ :s^ :s] :s\ :s[ :sZ :sY :sX :sW :sV :sU : sT : sS : sR : sQ : sP :sO :sN :sM :sL :sK :sJ :sI  :sH :sG :sF :sE :sD :sC :sB :sA :s@ : s? : s> : s= : s< : s; :s: :s9 :s8 :s7 :s6 :s5 :s4  :s3 :s2 :s1 :s0 :s/ :s. :s- :s, :s+ :s* :s) :s( :s' :s& :s% :s$ :s# :s" : s! : s : s : s : s :s :s :s :s :s :s :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  :s  : s  : s  : s  : s  : r  :r  :r  :r  :r  :r  :r  :r  :r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0 r 0 r 0 r 0 r 0 r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r  0r 0!r 0 r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0 r 0 r 0 r 0 r 0 r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r  0r 0 r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0 r 0 r 0 r 0 r 0 r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r  0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0 r 0 r 0 r 0 r 0 r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r  0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0r 0 r 0 r~ 0 r} 0 r| 0 r{ 0rz 0ry 0rx 0rw 0rv 0ru 0rt  0rs  0rr  0rq  0rp  0ro  0rn  0rm  0rl  0rk  0rj  0ri  0 rh  0 rg  0 rf  0 re  0 rd  0rc  0rb  0ra  0r`  0r_  0r^  0r]  0r\ &r[ &rZ &rY &rX &rW & rV & rU & rT & rS & rR &rQ &rP &rO &rN &rM &rL &rK  &rJ &rI &rH &rG &rF &rE &rD &rC &rB &rA &r@ &r? &r> &r= & r< & r; & r: & r9 & r8 &r7 &r6 &r5 &r4 &r3 &r2 &r1  &r0 &r/ &r. &r- &r, &r+ &r* &r) &r( &r' &r& &r% &r$ &r# &r" &r! &r &r &r & r & r & r & r & r &r &r &r &r &r &r &r  &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r &r & r & q & q & q & q &q &q &q &q &q &q &q  &q &q &q &q &q &q &q &q &q & q & q & q & q & q &q &q &q &q &q &q &q  &q  &q  &q  &q  &q  &q  &q  &q  &q  &q  &q  &q  & q  & q  & q  & q  & q  &q  &q  &q  &q  &q